EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2016

COM(2016) 636 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Sestais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1Ievads

Ņemot vērā ilgstošās un ārkārtējās bēgļu plūsmas uz Eiropu, Padome 2015. gada septembrī pieņēma divus juridiski saistošus lēmumus, ar kuriem izveido pagaidu un ārkārtas pārcelšanas mehānismu 106 000 cilvēku pārcelšanai no Grieķijas un Itālijas 1 , kas ir vislielākajam spiedienam pakļautās dalībvalstis. Šie abi lēmumi ir solidaritātes principa izpausme, kas ir Eiropas projekta centrālais elements.

Tajā pašā laikā, lai visaptveroši risinātu globālo migrācijas krīzi un lai apliecinātu solidaritāti ar tikpat lielā mērā skartajām trešām valstīm, dalībvalstis kopā ar asociētajām valstīm 2015. gada 20. jūlijā vienojās no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas raga un Ziemeļāfrikas pārmitināt 22 504 cilvēkus, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Pārcelšanas mehānisma novitātes un kompleksā satura dēļ tā īstenošanai bija nepieciešams laiks, lai tas sāktu darboties kā iecerēts. Itālijai, Grieķijai un pārcelšanas mērķa dalībvalstīm bija jāizveido jaunas struktūras un procedūras, jāizveido spējas un savstarpējā uzticēšanās un jāuzlabo uzņemšanas nosacījumi, lai izmitinātu lielu skaitu patvēruma meklētāju, kas varētu izmantot pārcelšanas pasākumus.

Tagad — gadu pēc otrā Padomes lēmuma stāšanās spēkā —, pārcelšanas darba īstenošanai nepieciešamais pamats ir ielikts, un daudzās jomās ir panākts būtisks progress. Karstie punkti ir ierīkoti, un karsto punktu pieeja tiek ieviesta arī ārpus teritorijām, kas sākotnēji tika izraudzītas karsto punktu izveidei; dalībvalstis, ES aģentūras un starptautiskās organizācijas cieši sadarbojas ar Itāliju un Grieķiju, lai pārvaldītu ES robežas un migrācijas plūsmas; un pārcelšanas atvieglošanai nepieciešamās procedūras ir ieviestas gan Grieķijā, gan Itālijā. Šo pūliņu rezultātā ir izveidotas patiesi eiropeiskas darbības komandas, panākta pirkstu nospiedumu ņemšana gandrīz 100 % gadījumu, uzlabota drošība un ievērojami pieaudzis to pieteikuma iesniedzēju skaits, kurus iespējams pārcelt.

Šo pūliņu rezultātā ievērojami paātrināts arī pārcelšanas process — jo īpaši pēdējos mēnešos Grieķijā. Pārskata periodā daudzas dalībvalstis ir pastiprinājušas savu iesaistīšanos pārcelšanas shēmā, kā rezultātā ir ievērojami pieaudzis pārcelto personu skaits. Kopš iepriekšējā pārskata perioda ir pārcelti 2595 cilvēki (no tiem 2242 no Grieķijas), 1202 cilvēki kopš septembra sākuma, salīdzinājumam — 776 iepriekšējā pārskata periodā. Arī citas dalībvalstis ir norādījušas uz gatavību aktīvāk iesaistīties. Padomes lēmumu īstenošanas laikposmam esot pusē, līdz šim ir pārcelts 5651 cilvēks (4455 — no Grieķijas un 1196 — no Itālijas). Tā kā Itālijā pastāvīgi ierodas migranti un Grieķija joprojām risina humanitāro situāciju, pārcelšana joprojām ir būtisks pasākums, lai mazinātu spiedienu šajās valstīs.

Eiropadome 2016. gada 28. jūnija sanāksmē 2 atkārtoti aicināja turpināt īstenot pasākumus, lai paātrinātu pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu īstenošanu. 2016. gada 16. jūnija Bratislavas ceļvedis 3 atkārtoti apstiprināja nepieciešamību turpmākajā migrācijas politikā piemērot atbildības un solidaritātes principus.

Priekšsēdētājs Junkers un priekšsēdētāja vietnieks Timmermanss savā nodomu vēstulē priekšsēdētājam Martinam Šulcam un premjerministram Robertam Fiko atkārtoti norādīja, ka pastiprināta bēgļu pārcelšana no Grieķijas un Itālijas būs Komisijas prioritāte 2016.–2017. gadā.

Šobrīd, kad ir izveidotas struktūras un procedūras, Padomes lēmumu īstenošanas otrajā gadā ir pienācis laiks pārcelšanas mērķa dalībvalstīm, pamatojoties uz jau panākto, pilnībā atsaukties uz šiem aicinājumiem un pastiprināt savu atbalstu Grieķijai un Itālijai, tādējādi pildot savas juridiskās saistības un īstenojot solidaritāti praksē.

Pārmitināšanas īstenošana norisinās pēc plāna. No 22 504 personām, par kurām bija panākta vienošanās 2015. gada jūlijā apstiprinātās shēmas ietvaros, līdz šim ir pārmitinātas 10 695, tostarp 2426 personas kopš iepriekšējā ziņojuma, galvenokārt no Turcijas, Jordānijas un Libānas. ES un Turcijas paziņojumā noteikto saskaņoto rīcību sākot īstenot tikai no 4. aprīļa 4 , atbilstoši mehānismam “viens pret vienu” no Turcijas uz ES ir pārmitinātas 1614 personas, tostarp 812 — kopš iepriekšējā ziņojuma.

Sestajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu ir sniegta jaunākā informācija par pašreizējo situāciju kopš pēdējā , t. i., 13. jūlija ziņojuma 5 , un novērtētas darbības, kuras visas attiecīgās ieinteresētās personas veikušas no 2016. gada 12. jūlija līdz 27. septembrim (pārskata periods), lai realizētu ieteikumus pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu īstenošanas paātrināšanai.

2Pārcelšana

2.1Svarīgākā informācija pārskata periodā

Kopš 2016. gada 12. jūlija Grieķijā ir ieradušās 7300 personas 6 . To migrantu skaits, kas pašlaik atrodas Grieķijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir palielinājies, un uz 27. septembri tas ir apmēram 60 500 migrantu — ap 13 800 Grieķijas salās un ap 46 700 personu tās kontinentālajā daļā 7 .

Pārskata periodā kopējā pozitīvā tendence attiecībā uz pārcelšanas gadījumu skaitu turpinājās, un septembrī tā ir ievērojami palielinājās (pārceltas 1134 personas, no kurām 577 — vienas nedēļas laikā) 8 . Turklāt Grieķijas Patvēruma dienests ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāri bēgļu jautājumos (UNHCR) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), kā arī ar finansiālu Komisijas atbalstu 30. jūlijā sekmīgi pabeidza vispārējo provizorisko reģistrāciju. Kopumā provizoriski tika reģistrētas 27 592 personas 9 , no kurām 67 % ir valstspiederība, ar kuru tās var pretendēt uz pārcelšanu 10 . Patvēruma pieteikuma iesniegšana sākās 1. septembrī, un kā prioritāte ir noteikti nepavadīti nepilngadīgie, veci cilvēki un smagi slimas personas. Grieķijas Patvēruma dienests uzlaboja savas spējas pārcelšanas pieprasījumu izskatīšanā, un augustā tā spēja nosūtīt pieprasījumus bija lielākas nekā pieteiktās saistības 11 . Šobrīd ir būtiski, lai paralēli Grieķijas Patvēruma dienesta spējas uzlabojumam patvēruma pieteikumu apstrādē, arī citas dalībvalstis palielinātu savu spēju atvērt un piepildīt pārcelšanas vietas.

Itālijā kopš 12. jūlija ir ieradušās 52 656 personas 12 . Ieradušos Eritrejas valstspiederīgo, kas ir viena no valstspiederībām, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu, skaits joprojām ir augsts (Eritrejas valstspiederība ir otrā izplatītākā Itālijā ieradušos personu starpā — vairāk nekā 2000 personu pārskata periodā). Saskaņā ar Itālijas Iekšlietu ministrijas informāciju pašlaik Itālijā atrodas 5000 eritrejiešu, kas gaida pārcelšanu. Tendence saistībā ar pārcelšanu no Itālijas ir līdzīga kā iepriekšējā pārskata periodā. Tomēr ir panākts ievērojams progress galveno trūkumu atrisināšanā, kas jo īpaši saistībā ar drošības jautājumiem sākotnēji tika noteikti valstu kontaktpunktu ad hoc sanāksmē par pārcelšanu, kura 15. septembrī notika Romā un kuru kopīgi vadīja Komisija un Itālijas iestādes. Kopā ar dalībvalstīm sanāksme piedalījās UNHCR, EASO, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM), Eiropols un Frontex. Tās rezultātā būtu jāpanāk ātrāka pārcelšanas shēmas īstenošana arī no Itālijas.

Nepavadītu nepilngadīgo skaits, kas ierodas Itālijā, turpināja pieaugt (vairāk nekā 20 500 personas kopš janvāra sākuma, no kurām 2800 ir Eritrejas valstspiederīgie un vairāk nekā 115 — Irākas valstspiederīgie). Vispārējās provizoriskās reģistrācijas gaitā Grieķijā tika identificēti 1225 nepavadīti nepilngadīgie 13 , no kuriem 48 % bija tāda valstspiederība, kas ļauj pretendēt uz pārcelšanu (36 % sīriešu un 12 % irākiešu).

Nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas temps joprojām ir lēns, pārskata periodā ir veiktas 46 pārcelšanas, un tās pašas — tikai no Grieķijas. Tomēr tiek sagaidīts, ka tuvākajā nākotnē nepavadītu nepilngadīgo pārcelšana palielināsies. Šajā sakarībā ir panākts progress. Grieķija cita starpā ir paziņojusi, ka pēc provizoriskās reģistrācijas pabeigšanas nepavadīti nepilngadīgie tiks uzskatīti par prioritāti, un Itālija plāno īstenot pirmo ar pārcelšanu saistīto pilotpārvešanu. Turklāt vairākas dalībvalstis (papildus Somijai, Luksemburgai un Portugālei — Beļģija, Nīderlande, Vācija un Spānija) tagad piedāvā vietas nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai, un tiek sagaidīts, ka arī citas dalībvalstis aktīvi iesaistīsies šās kategorijas neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju pārcelšanā.

2.2Pārcelšanas mērķa dalībvalstu rīcība

Laikposmā no 12. jūlija līdz 27. septembrim papildus tika pārceltas 2595 personas, proti, 2242 — no Grieķijas 14 un 353 — no Itālijas 15 . Francija ievērojamā apjomā ir turpinājusi cilvēku pārcelšanas procesu, izmantojot aviāciju, un Vācija un Beļģija ir norādījušas uz gatavību palielināt savus centienus. Somija, Francija, Nīderlande un Portugāle turpināja regulāru iknedēļas un ikmēneša pārcelšanu, un Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga un Malta palielināja pārcelšanas biežumu (reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos). Francija ir tā valsts, kas ir pārcēlusi vislielāko pieteikuma iesniedzēju skaitu (1952), tai seko Somija (690) un Nīderlande (726). Līdz septembra beigām ir plānots vēl 81 personu pārcelt no Grieķijas 16 un vismaz 67 — no Itālijas 17 , un vēl 134 personu pārcelšana ir plānota oktobra sākumā 18 .

Rīcība saistību ierobežotā skaita novēršanai. Pārskata periodā Vācija paziņoja, ka tā iesniegs ikmēneša norādes par gatavību ātri pārcelt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus (“oficiālās saistības”). Šīs oficiālās saistības aptvertu 500 personas no Itālijas un 500 personas — no Grieķijas. Arī Beļģija paziņoja par saistībām attiecībā uz 100 personām no Itālijas un 200 personām no Grieķijas. Igaunija, Latvija, Lietuva un Luksemburga ir palielinājušas savu saistību izpildes biežumu un pašlaik īsteno oficiālās saistības katru mēnesi. Tās ir jāpievieno Somijas, Francijas, Nīderlandes un Rumānijas ikmēneša oficiālajām saistībām un Portugāles, Slovēnijas un Šveices regulārajām oficiālajām saistībām. Tagad pārcelšanās shēmā piedalās arī Lihtenšteina un ir oficiāli uzņēmusies saistības pārcelt 10 personas no Grieķijas, un Norvēģija iesniedza savu plānu, oficiāli uzņemoties saistības pārcelt 20 personas.

Kopumā pārskata periodā 16 dalībvalstis (Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija) 19 , kā arī Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice 20 ir iesniegušas 4466 oficiālās saistības (1381 – attiecībā uz Itāliju un 3085 — attiecībā uz Grieķiju). Pārcelšanas mērķa dalībvalstu oficiālo saistību kopējais skaits ir 13 585 (3809 attiecībā uz Itāliju un 9776 attiecībā uz Grieķiju). Tomēr ir nepieciešams lielāks progress, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis apņemas nodrošināt pietiekamu skaitu vietu; īstenošanas perioda vidusposmā Komisija varētu sagaidīt, ka vismaz 50 % dalībvalstu būs izpildījušas savas saistības attiecībā uz sadalījumu.

Austrija 21 un Ungārija joprojām ir divas vienīgās valstis, kas nav iesniegušas nevienu saistību, un kopš aprīļa Polija nav turpinājusi savu saistību izpildi un nav nedz apņēmusies, nedz pārcēlusi nevienu pieteikuma iesniedzēju 22 .

Rīcība tā laika samazināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem. Lielākā daļa dalībvalstu un asociētās valstis, kas piedalās pārcelšanas shēmā, palielina savus centienus saīsināt to laiku, kas nepieciešams, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem, un ievērot pārcelšanas protokolos noteikto 10 darba dienu mērķi. Kopumā lielākā daļa valstu sniedz pozitīvas atbildes uz pārcelšanas pieprasījumiem. Tomēr joprojām ir daudz gadījumu, kuros pieņemšanas rādītājs varētu būt ievērojami lielāks un kuros noraidīšanas pamatojums būtu jāuzlabo. Citām valstīm būtu jāievēro labā prakse attiecībā uz pārcelšanas pieteikumu noraidīšanas atbilstošu pamatojumu, piemēram tā, kā to dara Nīderlande.

Slovākijā un Čehijas Republikā salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm joprojām ir īpaši augsts noraidījumu rādītājs (noraidījumu skaits pārsniedz 50 %), un noraidījumu iemesls parasti tiek saistīts ar pieteikuma iesniedzēju personas identifikācijas vai ceļošanas dokumentu trūkumu, kas tiek uzskatīts par kavēkli atbilstīgu drošības pārbaužu veikšanā. Kaut gan Itālija un Grieķija pienācīgas sekundārās drošības pārbaudes veic jau pirms pārcelšanas pieprasījuma nosūtīšanas, dalībvalstis vajadzības gadījumā drošības pārbaudēm varētu izmantot papildu metodes, kas ir pieejamas attiecībā uz tādiem pieteikuma iesniedzējiem, kuriem nav ceļošanas dokumentu, piemēram, pirkstu nospiedumu datu apmaiņu.

Rīcība, kas veikta, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, pārcelšanu. Laikposmā no 1. jūlija līdz 31. augustam Itālijā ieradās 7036 nepavadīti nepilngadīgie, no kuriem 1296 bija valstspiederība, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu (1211 eritrejietis, 44 irākieši, 40 sīrieši un 1 persona no Centrālāfrikas). Lai gan nav iespējams noteikt, cik nepavadītu nepilngadīgo tajā pašā periodā ir ieradušies Grieķijā, Nacionālais sociālās solidaritātes centrs (EKKA) ziņo, ka kopš 2016. gada sākuma uz EKKA izmitināšanas nolūkos ir nosūtīti 3779 nepavadīti nepilngadīgie. Grieķija 2016. gada 19. septembrī informēja Komisiju, ka nepavadītiem nepilngadīgajiem ir pieejamas 860 uzņemšanas vietas. Pašlaik šīs vietas ir pilnībā aizņemtas, un rindā uz uzņemšanu gaida 1487 nepavadīti nepilngadīgie, kuri ir jāizvieto piemērotās telpās. Saskaņā ar provizoriskās reģistrācijas datiem uz 19. septembri bija reģistrēti 1225 nepavadīti nepilngadīgie 23 . Tiek lēsts, ka saskaņā ar 19. septembra situāciju Grieķijā atradās 2477 nepavadīti nepilngadīgie.

Nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas temps joprojām ir lēns. Kopš 12. jūnija no Grieķijas ir pārcelti 46 nepavadīti nepilngadīgie (uz Somiju, Luksemburgu, Vāciju, Nīderlandi, Portugāli un Spāniju), palielinot pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopējo skaitu tikai līdz 75 personām.

Rīcība, kas veikta, lai pastiprinātu EASO spēju atbalstīt Itāliju un Grieķiju. Attiecībā uz Grieķiju EASO 2016. gada 28. jūlijā nosūtīja atgādinājumu dalībvalstīm par piekto uzaicinājumu nodrošināt ekspertus 24 ar mērķi atbalstīt pārcelšanas shēmu, jo pastāvīgi ir nepieciešams izvietot jaunus ekspertus, tāpēc ka beidzas iepriekšējo ekspertu izvietošanas termiņš. Arī Komisija augustā nosūtīja vēstuli, mudinot dalībvalstis sūtīt vairāk vecāko ekspertu un uz ilgāku izvietošanas laikposmu. Pēc šā atgādinājuma EASO no dalībvalstīm saņēma 28 norīkojumus. Saskaņā ar 27. septembra situāciju Grieķijā norīkoto patvēruma ekspertu un tulku kopējais skaits ir attiecīgi 27 un 27, kas ir nepietiekami, lai tiktu galā ar lietām, kuru skaits tagad pieaug pēc vispārējās provizoriskās reģistrācijas procesa pabeigšanas. 

Attiecībā uz Itāliju EASO jaunākajā uzaicinājumā par ekspertu nodrošināšanu, kas tika publicēts 2016. gada 28. maijā, pieprasīja 35 papildu ekspertus, lai kopējais ekspertu skaits būtu 74, kā tas paredzēts ārkārtas situāciju plānā, par ko vienojās ar Itālijas iestādēm. Līdz 2016. gada 27. septembrim bija saņemti 76 piedāvājumi 25 . Kopējais Itālijā norīkoto ekspertu skaits 2016. gada 27. septembrī bija 33 patvēruma eksperti un 35 kultūras mediatori 26 , kas joprojām ir nepietiekami, lai tiktu galā ar joprojām lielo skaitu ieradušos personu, kuri var pretendēt uz pārcelšanu, un nepietiek ekspertu, kas nepieciešami saskaņā ar ārkārtas situāciju plānu.

Īslaicīga izvietošana ir ļoti traucē vispārējo pārcelšanas darba plūsmu gan Itālijā, gan Grieķijā. Izvietošanas termiņam beidzoties, samazinās reģistrācijas temps, līdz ierodas nākamie eksperti. Īslaicīga izvietošana ietekmē arī pārcelšanas lietu kvalitāti, jo ekspertiem ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar ieviestajām procedūrām. Ir steidzami nepieciešams lielāks skaits ilgtermiņa norīkojumu, lai nodrošinātu pietiekamu EASO klātbūtni uz vietas un komandu dokumentu apstrādes kapacitāti gan Itālijā, gan Grieķijā. 

2.3Grieķijas un Itālijas rīcība, tostarp svarīgākā informācija no ceļvežiem

Grieķija

Rīcība, kas veikta, lai paātrinātu migrantu reģistrāciju un formalitāšu kārtošanu. Grieķijas Patvēruma dienests 30. jūlijā pabeidza vispārējo provizorisko reģistrāciju. Kopumā provizoriski tika reģistrētas 27 592 personas, no kurām 67 % (aptuveni 18 000 personu) ir valstspiederība, ar kuru tās var pretendēt uz pārcelšanu (54 % sīriešu un 13 % irākiešu). Šās plaša mēroga operācijas laikā tūkstošiem cilvēku tika izsniegtas patvēruma meklētāja apliecības, kas tiem ļauj likumīgi uzturēties Grieķijā un piekļūt veselības un izglītības pakalpojumiem. Termiņu noteikšana patvēruma pieteikuma pilnīgai iesniegšanai sākās 1. septembrī, un kā prioritāte ir noteikti nepavadīti nepilngadīgie, veci cilvēki un smagi slimas personas 27 . Provizoriski reģistrētās personas jāpieskaita tām personām, kas jau ir reģistrētas un iekļautas pārcelšanas shēmā. Tāpēc pārcelšanas darbību paātrināšana kļūst par prioritāti, lai izvairītos no nepieļaujamas lietu uzkrāšanās, kas turklāt varētu ietekmēt uzticamību shēmai.

Rīcība, kas veikta, lai uzlabotu Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrācijas spēju. Grieķijas Patvēruma dienests pieņēma darbā 177 jaunus darbiniekus, kurus pakāpeniski izvietos līdz 2016. gada novembra vidum ar mērķi palielināt dienesta spēju pieņemt un apstrādāt dokumentus, no šiem darbiniekiem 56 amatpersonas reģistrēs pieteikuma iesniedzējus, kas var pretendēt uz pārcelšanu. Grieķijas Patvēruma dienesta mērķis ir četru – piecu mēnešu laikā, vēlākais — līdz 2017. gada martam, pilnībā pabeigt pieteikumu pieņemšanu no personām, kas ir provizoriski reģistrētas. Grieķijas iestādes 2016. gada 14. jūlija vēstulē norādīja, ka straujāka darbinieku pieņemšana nav iespējama, jo trūkst vecāko amatpersonu, kas varētu apmācīt, virzīt un uzraudzīt jaunos darbiniekus.

No 2016. gada 26. septembra darbu jaunajās telpās Atēnās (Alimā) sāks pārcelšanas vienība Atēnās, kas nodrošinās ļoti nepieciešamās papildu telpas, lai varētu uzlabot pārcelšanas dokumentu apstrādes spēju (reģistrēšana un informēšana).

Saskaņā ar situāciju 27. septembrī Patvēruma dienesta / EASO apvienotajās reģistrācijas grupās strādā 7 eksperti Atēnās, 6 eksperti Salonikos un 4 eksperti Aleksandrupolē. Tā kā Grieķijas Patvēruma dienests pieprasa nodrošināt papildu vecākās amatpersonas un specializētus darbiniekus (saistībā ar jauno personālu), EASO sniegs daudzveidīgāku atbalstu. Vidēji Grieķijas Patvēruma dienests ar EASO atbalstu katru dienu pieņem 113 pieteikumu iesniedzējus, kas var pretendēt uz pārcelšanu. Ir sagaidāms, ka šis vidējais rādītājs palielināsies, tiklīdz darbu sāks jaunais personāls un EASO nodrošinās savu daudzpusīgo atbalstu.

Kaut gan atšķirība starp Grieķijas iesniegto pārcelšanas pieprasījumu skaitu un dalībvalstu akceptiem pārskata periodā ir samazinājusies, atšķirība starp Grieķijas Patvēruma dienestā reģistrēto pieteikumu skaitu un kopējo saistību skaitu ir ievērojami pieaugusi. Šī atšķirība kļuva par nopietnu šķērsli augusta pēdējā nedēļā, kad Grieķijas Patvēruma dienests nebija spējīgs nosūtīt pārcelšanas pieprasījumus saistībā ar atvērto saistību trūkumu, un situācija varētu kļūt pat nopietnāka, veicot turpmākās darbības pēc vispārējās provizoriskās reģistrācijas.

Rīcība Grieķijas uzņemšanas spējas uzlabošanai. Saskaņā ar situāciju 14. septembrī Grieķijas kopējā uzņemšanas spēja ir vairāk nekā 62 987 vietas 28 pagaidu uzņemšanas centros un pastāvīgajos uzņemšanas centros gan neatbilstīgajiem migrantiem, gan personām, kurām, iespējams, ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir paudušas vēlmi to iegūt vai jau iesniegušas patvēruma pieteikumus. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju tiek lēsts, ka kopējā plānotā spēja 39 pastāvīgajās vietās valsts kontinentālajā daļā ir aptuveni 32 700 vietu. Grieķija 19. septembra vēstulē apstiprināja, ka ir noteiktas tās vietas, kas atbilst cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem saskaņā ar ES standartiem, un tās tiks pilnībā atjaunotas. Ir būtiski steidzamības kārtā īstenot šos plānus un, ņemot vērā, ka daži pagaidu uzņemšanas centri tiks pārveidoti par pastāvīgiem centriem, ir jāuztur pietiekama pagaidu centru izmitināšanas spēja, lai nodrošinātu šādu spēju negaidīta migrantu pieplūduma gadījumā 29 .

Saskaņā ar 19. jūlija situāciju no 20 000 vietu, kuras saskaņā ar UNHCR īres programmu 30 tika paredzētas pieteikumu iesniedzējiem, kas var pretendēt uz pārcelšanu, bija pieejamas 12 045 vietas, tostarp 3404 vietas viesnīcās/ēkās visā to platībā, 6559 vietas dzīvokļos, 385 vietas viesģimenēs un 507 vietas speciālos nepavadītu nepilngadīgo centros. Turklāt attiecībā uz pārcelšanas centriem saskaņā ar 20. septembra situāciju ir izveidots tikai viens no trijiem Grieķijas iestāžu solītajiem pārcelšanas centriem, proti, Lagadikijas centrs. Saskaņā ar 19. septembra situāciju šajā centrā ir izmitinātas 1190 personas. Pārējiem diviem centriem Grieķijas iestādes vēl nav noteikušas piemērotas vietas. UNHCR un Grieķijas iestādes joprojām apspriež lielāka vietu skaita nodrošināšanu speciālo pārcelšanas centru būvniecībai, jo īpaši Atikas reģionā. Trim pārcelšanas centriem vajadzētu būt spējīgiem uzņemt 6000 personu. Kā minēts Piektajā ziņojumā, šīs vietas būtu steidzami jāpiešķir, lai izvairītos no aizkavēšanās pēdējā pārcelšanas darbu īstenošanas posmā, kas seko pēc vispārējās provizoriskās reģistrācijas.

Itālija

Rīcība, lai palielinātu karsto punktu skaitu un lai nodrošinātu to pilnīgu darbspēju. Iepriekšējos mēnešos ieradušos personu skaita maksimālais pieaugums atklāja, ka ar pašreizējām 1600 vietām četros darbojošajos karstajos punktos (Pocallo, Lampedūzā, Trapāni un Taranto) nepietiek. Turklāt lielākoties izkāpšana krastā (aptuveni 70 %) notiek ārpus karstajiem punktiem. Kaut gan pirmie sagatavošanas darbi jau ir veikti, Itālijai būtu jāpasteidzina jau paziņoto papildu karsto punktu atklāšana. Turklāt karsto punktu pieeja 31 un karsto punktu standarta operāciju procedūras (SOP) 32 pēc iespējas plašākā apjomā būtu sistemātiski jāīsteno pārējās izkāpšanas ostās. Šie pasākumi paredz pietiekama ES aģentūru (Frontex, Eiropols, EASO) darbinieku skaita nodrošināšanu. Turklāt — kur vien iespējams — steidzamības kārtā būtu jāparedz atbilstīgas uzņemšanas struktūras pat tajās ostās, kas nekļūs par pilnvērtīgiem karstajiem punktiem. Ņemot vērā Itālijas krastos izkāpušo nepavadītu nepilngadīgo skaita pieaugumu, visos karstajos punktos būtu jāparedz īpašas zonas un īpaša palīdzība, un pēc iespējas īsākā laikposmā — pārvešana uz pirmās vai otrās līnijas uzņemšanas vietām. Kaut gan šajā nolūkā nav noteikts likumisks termiņš, būtu jānosaka, ka imigranti jāreģistrē pēc iespējas drīz — ne ilgāk kā 72 stundu laikā.

Rīcība koordinācijas uzlabošanai. Pēc jūnijā notikušās karsto punktu SOP pieņemšanas un publicēšanas 33 un pēc pirmā apmācību sesiju kopuma grupa, kas sagatavoja SOP, tagad uzraudzīs to īstenošanu, t. i., izstrādās piemērotus indikatorus. Šīs grupas pirmā sanāksme notiks 26. septembrī. Jaunajiem un atjaunotajiem līgumiem starp prefektūrām un karstajiem punktiem ir jābūt saskanīgiem ar karsto punktu SOP. Pastāvīgs Itālijas koordinatoru trūkums joprojām kavē karsto punktu darbību.

Attiecībā uz pārcelšanu, pamatojoties uz 15. septembrī notikušās valstu kontaktpunktu pārcelšanas jomā ad hoc sanāksmes secinājumiem, ir pielāgots pārcelšanas protokola projekts, un tas tiks apspriests nākamās sadarbības koordinatoru sanāksmē, kas ir paredzēta rudenī.  

Rīcība Itālijas formalitāšu kārtošanas spējas uzlabošanai. Kā ziņots 5. ziņojumā un saskaņā ar neseno saistību skaita palielinājumu, ko uzņēmušas dalībvalstis, ir nepieciešams pielāgot Itālijas iestāžu spēju pieteikumu reģistrēšanā un apstrādē. Tam arī būtu jāsamazina aizbēgšanas riski, jo pieteikuma iesniedzēju pieprasījumus apstrādās ātrāk. Šajā satvarā ir jāstiprina pieteikumu reģistrēšanas grupas un ir jānodrošina EASO klātbūtne jaunajos reģistrācijas centros. 

Rīcība tā laika samazināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem. Valstu kontaktpunktu pārcelšanas jomā ad hoc sanāksmē tika panākta vienošanās par turpmāko pieeju ar drošību saistītos jautājumos. Dalībnieki jo īpaši vienojās palielināt Eiropola iesaistīšanos ar mērķi atvieglot apmaiņu ar pirkstu nospiedumu datiem un papildu drošības intervijas, kā arī EASO iesaistīšanos papildu izslēgšanas interviju veikšanā saskaņā ar vairākiem ieteikumiem, kas tika izklāstīti Komisijas 4. ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu 34 . Tas nozīmē, ka tagad vajadzētu būt iespējai drīzumā paātrināt pārcelšanu no Itālijas.

Rīcība to problēmu risināšanai, kas saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu. No Itālijas vēl nav pārcelts neviens nepavadīts nepilngadīgais. Procedūras īstenošana ir galvenā prioritāte, jo šogad Itālijā krastā ir izkāpuši gandrīz 3000 nepavadītu nepilngadīgo, kas potenciāli var pretendēt uz pārcelšanu (lielākoties no Eritrejas). Pēc tam, kad Itālija paziņoja par nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu izmēģinājuma režīmā, interesi par to izrādīja vairākas dalībvalstis. Lai nekavējoties īstenotu šo pilotprogrammu un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu plašākā mērogā, Itālijai vajadzētu izveidot vienu vai vairākus īpašus centrus potenciāli tiesīgiem kandidātiem, kur varētu izvietot EASO un saņemt tās palīdzību.

Rīcība, lai ierobežotu sekundāro kustību. Kā daļu no darbībām, ko Itālijas iestādes veic, lai ierobežotu sekundāro kustību, Itālijas policija migrantus, kas neatbilstīgi pārvietojušies no valsts dienvidiem uz ziemeļiem, regulāri pārsūta atpakaļ uz uzņemšanas centriem valsts dienvidos. Lai potenciālos pieteikuma iesniedzējus labāk informētu par pārcelšanas programmu, pašlaik norisinās diskusijas par EASO grupu iespējamu izvietošanu apgabalos, kur ir ievērojams skaits pieteikuma iesniedzēju, jo īpaši eritrejiešu, kas varētu pretendēt uz pārcelšanu. Būtu stingri jāpārrauga neatbilstīgo migrantu klātbūtne un kustība Itālijas teritorijā un jānovērš neatbilstīga sekundāra pārvietošanās.

2.4Komisijas un ES aģentūru rīcība

Eiropas Komisija

Komisija pastāvīgi ir atbalstījusi Itāliju un Grieķiju ikdienas darbībās uz vietas, palīdzot veikt koordinācijas darbus starp dažādām ieinteresētajām personām un palīdzot Grieķijas un Itālijas iestādēm traucējumu novēršanā, raitā problēmu risināšanā un procedūru izstrādē. Šā atbalsta ietvaros 13. septembrī Atēnās notika sadarbības koordinatoru sanāksme, lai apspriestu provizoriskās reģistrācijas rezultātus un kopīgi ar Grieķijas iestādēm un pārcelšanas mērķa dalībvalstīm plānotu turpmākos pasākumus, tostarp nosakot tās dalībvalstis, kas būtu gatavas pieņemt nepavadītus nepilngadīgos. Valstu kontaktpunktu pārcelšanas jautājumos ad hoc sanāksme, kas norisinājās 15. septembrī Itālijā un ko vadīja kopīgi ar Itālijas iestādēm, palīdzēja rast risinājumu attiecībā uz galvenajiem kavēkļiem, kas palēnina pārcelšanas procesu Itālijā, jo īpaši ar drošību saistītos jautājumos. Komisija uztur arī pastāvīgus kontaktus ar pārcelšanas mērķa dalībvalstīm, lai savstarpēji noteiktu iespējamos šķēršļus pārcelšanas procedūrā un piedāvātu risinājumus.

Komisija turpināja Grieķijai nodrošināt ievērojamu finansējumu, lai palīdzētu šai valstij tās centienos nodrošināt savas migrācijas un patvēruma sistēmas atbilstību ES standartiem. Pārskata periodā Grieķijas iestādēm tieši tika piešķirti aptuveni EUR 90 miljoni, lai nostiprinātu valsts spēju uzlabot dzīves apstākļus un sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus bēgļu izmitināšanas centros un lai nodrošinātu uzņemšanas un veselības aprūpes pakalpojumus migrantiem. Kopā ar šo finansējumu Komisija kopš 2015. gada sākuma Grieķijai kopumā ir piešķīrusi EUR 352 miljonus kā ārkārtas palīdzību 35 no iekšlietu fondiem (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) un Iekšējās drošība fonda (ISF)) vai nu tieši Grieķijas iestādēm, vai izmantojot ES aģentūras un starptautiskās organizācijas, kas darbojas valstī. Šis ārkārtas finansējums papildina EUR 509 miljonus, kas jau ir piešķirti Grieķijai saskaņā ar valsts programmām 2014.–2020. gadam (EUR 294,5 miljoni no AMIF un EUR 214,7 miljoni no ISF). Būtisks finansējums (aptuveni EUR 198 miljonu), kas paredzēts migrantu un bēgļu humanitāro vajadzību nodrošināšanai, tiek sniegts arī humānās palīdzības partneru organizācijām, izmantojot nesen izveidoto ārkārtas palīdzības instrumentu.

Finansējums tiek sniegts arī Itālijas iestādēm ar mērķi atbalstīt to centienus pārvaldīt pieaugošo migrantu/patvēruma meklētāju skaitu, kas ierodas valstī. Pārskata periodā Komisija Itālijas krasta apsardzei un jūras spēkiem kopumā piešķīra EUR 3,2 miljonus saskaņā ar ISF ārkārtas palīdzības virzienu. Līdz šim Komisijai Itālijai ir piešķīrusi EUR 23,5 miljonu lielu ārkārtas palīdzību saskaņā ar AMIF un ISF. Šī summa papildina EUR 592,6 miljonus, kas Itālijai piešķirti saskaņā ar AMIF (EUR 347,7 miljoni) un ISF (EUR 244,9 miljoni) valsts programmām.

Uzraugot Padomes lēmuma par pārcelšanu īstenošanu, Komisija ir paudusi un arī turpmāk paudīs bažas attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras atpaliek minētā Padomes lēmuma īstenošanā.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

Rīcība pārcelšanas procesa paātrināšanai un Grieķijas un Itālijas reģistrācijas spējas uzlabošanai. Eksperti ir izvietoti dažādu pienākumu izpildei. Reģistrācijas procesu Grieķijā pašlaik tiešā veidā atbalsta 20 eksperti, veicot dokumentu kopīgu apstrādi. Vēl 7 eksperti ir iesaistīti informācijas sniegšanā, vadot divas palīdzības līnijas un sniedzot informāciju par reģistrāciju, pārcelšanu un Dublinas procedūru. Pamatojoties uz ieteikumiem par to, kā uzlabot piemērotības noteikšanas procesu, kura mērķis ir atrast atbilstošus pieteikumu iesniedzējus konkrētām dalībvalstīm, EASO ir sagatavojis rīcības plānu, kā īstenošana sāksies oktobrī.

Pēc provizoriskās reģistrācijas Grieķijas Patvēruma dienests strādā, lai pastiprinātu savu reģistrācijas spēju. EASO sniegs daudzveidīgāku atbalstu attiecībā uz pārcelšanas procedūru un ietvers vairāk ekspertu neaizsargātības izvērtēšanas, bērna interešu prioritāšu, izslēgšanas indikatoru, Dublinas regulas, ģimenes un dokumentu viltošanas jomās. Šie eksperti veiks eskalācijas nodaļas funkcijas sarežģītos gadījumos un palīdzēs atslogot parasto reģistrāciju un nodrošinās pārcelšanas lietu kvalitāti. Joprojām ir nepieciešams pastiprināts atbalsts dažādos pārcelšanas procedūras posmos, sākot no informācijas sniegšanas līdz reģistrācijai un piemērotības noteikšanai. EASO iegādājas mobilos birojus Salonikiem, lai turpinātu palielināt reģistrācijas spēju.

Delegācija, kas pārstāv EASO valdi, no 11. līdz 15. jūlijam vadīja trūkumu analīzes misiju pārcelšanas jautājumos no Grieķijas. Delegācija secināja, ka pārcelšana norisinās labi, un sniedza virkni ieteikumu, kas ir saskaņā ar ietvertajiem šajā un iepriekšējos ziņojumos. EASO arī turpmāk pārraudzīs pārējo īslaicīgāko, detalizētāko un praktiskāko ieteikumu turpmāko īstenošanu.

Itālijā EASO pašlaik ir izvietojis 33 dalībvalstu un asociēto valstu ekspertus (pieprasīto ekspertu kopskaits — 74): 10 eksperti karstajos punktos, 8 eksperti divās mobilajās grupās (kas atrodas Romā un Katānijā), 11 eksperti reģistrācijas centros un 4 eksperti Dublinas vienībā Romā. EASO ir izvietojis arī maksimāli 48 kultūras mediatorus (arābu, tigrinjas un kurdu valodā), lai atbalstītu pārcelšanas procesu (saskaņā ar 27. septembra situāciju uz vietas izvietoti 35 kultūras mediatori).

3Pārmitināšana

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no iesaistītajām valstīm, 2015. gada 20. jūlija pārmitināšanas shēmas ietvaros laikposmā līdz 2016. gada 26. septembrim ir pārmitinātas 10 695 personas uz 21 pārmitināšanas valsti (Apvienoto Karalisti, Austriju, Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Franciju, Igauniju, Islandi, Itāliju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Lihtenšteinu, Nīderlandi, Norvēģiju, Portugāli, Somiju, Spāniju, Šveici, Vāciju un Zviedriju). Nedaudz vairāk kā gadu pēc shēmas uzsākšanas Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir pirmās dalībvalstis, kas ir izpildījušas savas saistības, un katra attiecīgi pārmitinājusi 491 personu un 2200 personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Asociētās valstis, proti, Šveice un Lihtenšteina jau ātrāk ir izpildījušas savas attiecīgās saistības.

Vairums valstu, kas piedalās šajā shēmā, norādīja, ka pārmitināšanas pasākumi galvenokārt (bet ne tikai) bija paredzēti sīriešiem, kuri atrodas Jordānijā, Libānā un Turcijā. Tas ietver dalībvalstu centienus pārmitināt sīriešus no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas 18. marta paziņojumu.

Dalībvalstīm pabeidzot to lietu novērtējumus, ko tās ar UNHCR starpniecību saņēma no Turcijas, no Turcijas pārmitināto personu skaits turpina pieaugt. Kopš 2016. gada 4. aprīļa mehānisma “viens pret vienu” ietvaros no Turcijas ir pārmitināti 1614 sīrieši. Mehānismā arī aktīvi iesaistās arvien lielāks skaits dalībvalstu. Kopš iepriekšējā progresa ziņojuma papildus Somijai, Vācijai, Itālijai, Latvija, Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei, Portugālei, Spānijai un Zviedrijai pārmitināšanu ir veikusi arī Beļģija, Igaunija un Francija.

ES un Turcijas 18. marta paziņojums paredz aktivizēt Brīvprātīgo humanitārās uzņemšanas shēmu ar Turciju pēc tam, kad tiks pārtraukta vai vismaz ievērojami un ilgtspējīgi samazināta neatbilstīga robežšķērsošana starp Turciju un ES. Padome ciešā sadarbībā ar Komisiju, EASO, UNHCR un IOM izstrādā standarta operāciju procedūras šai shēmai. Joprojām turpinās teksta, kas Turcijai tika iesniegts 28. jūnijā, apspriešana un, tiecoties to pabeigt, notiks turpmāka informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm un Turciju.

Turpinājās diskusijas par Komisijas priekšlikumu grozīt Padomes Lēmumu (ES) 2015/160, lai atļautu dalībvalstīm pildīt tām noteiktos pārmitināšanas pienākumus saistībā ar 54 000 nepiešķirtajām vietām, savā teritorijā uzņemot Turcijā esošos Sīrijas valstspiederīgos, kuriem nepārprotami ir vajadzīga starptautiska aizsardzība, īstenojot pārmitināšanas vai citas likumīgas uzņemšanas darbības. Padome 21. septembrī ar minimālām izmaiņām panāca vienošanos par vispārēju pieeju, savukārt Parlaments par savu atzinumu nobalsoja 2016. gada 15. septembrī. Tagad ir sagaidāms, ka Padome priekšlikumu pieņems tuvākajās dienās.

Komisija 13. jūlijā pieņēma priekšlikumu regulai, ar kuru izveido Savienības pārmitināšanas regulējumu 36 , lai noteiktu vienotu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā un nodrošinātu pienācīgu un drošu ierašanos Eiropā personām, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tekstu pašlaik izskata abi likumdevēji.

4Turpmākā rīcība

Kā savā runā par stāvokli Savienībā uzsvēra priekšsēdētājs Junkers, solidaritāte ir vienojošais elements, kas Savienību satur kopā un bieži vislabāk izpaužas, saskaroties ar ārkārtas situācijām. Grieķija un Itālija joprojām atrodas ārkārtas situācijā, kas prasa nepārtrauktu solidaritātes demonstrēšanu no visu dalībvalstu puses.

Valstu vai valdību vadītāji dažādos forumos ir atkārtoti atzinuši situācijas steidzamību un ir aicinājuši veikt turpmākas darbības, lai paātrinātu pārcelšanas shēmas īstenošanu kā būtisku šīs solidaritātes apliecinājumu.

Komisija atzīst, ka ir veikti būtiski pasākumi, kas atspoguļojas pārcelto personu skaita pakāpeniskā pieaugumā, jo īpaši Grieķijas gadījumā. Grieķija ir sekmīgi pabeigusi visu provizorisko reģistrāciju, kas palīdzēja kontinentālajā daļā noteikt tās personas, kuras meklē starptautisko aizsardzību. Grieķija pašlaik veic nepieciešamos pasākumus, lai turpmākajos četros – piecos mēnešos nodrošinātu pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju dokumentu raitu apstrādi. Itālija ir turpinājusi palielināt savu apstrādes spēju un demonstrēja elastīgumu attiecībā uz pārcelšanas mērķa dalībvalstu pieprasījumiem drošības jautājumos. UNHCR, IOM, EASO, Frontex un Eiropols palielina savu atbalstu Itālijai un Grieķijai, lai paātrinātu pārcelšanas procedūru. Dažas dalībvalstis ir iesaistījušās pārcelšanā ar patiesu apņemšanos un būtiski veicinājušas pozitīvās tendences, kas novērojamas pēdējo mēnešu laikā.

Tomēr sasniegtie rezultāti vēl neatbilst uzņemtajām saistībām un pastāvošo problēmu apmēram. Valstu vai valdību vadītāju aicinājumiem ir jāsaskan ar kompetento valsts dienestu mērķtiecīgu rīcību uz vietas.

Komisija savā Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu 37 pauda uzskatu, ka mēnesī ir jāveic vismaz 6000 personu pārcelšana. Mērķis joprojām ir spēkā, jo attiecībā uz Padomes lēmumiem par pārcelšanu sākas otrais to īstenošanas gads. Juridisko saistību izpilde saskaņā ar Padomes lēmumiem prasīs ievērojami palielināt saistību skaitu un regularitāti un tuvākajos mēnešos paātrināt pārcelšanu. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis pilnībā ievērot savas saistības.

Šajā nolūkā Komisija aicina dalībvalstis uzņemties un regulāri veikt pārcelšanu saskaņā ar tām noteikto iedalījumu gan no Itālijas, gan no Grieķijas un izvirzīt ekspertus, atbildot uz ES daudzajiem aicinājumiem nodrošināt ilglaicīgākas izvietošanas un vairāk vecāko amatpersonu un specializētu darbinieku. Tām dalībvalstīm, kuras vēl nav uzņēmušās saistības vai kuras vēl nav pārcēlušas nevienu personu, tas nekavējoties ir jāveic.

Savukārt Grieķijai un Itālijai vajadzētu arī turpmāk palielināt savu dokumentu apstrādes spēju. Grieķijai pēc iespējas drīz būtu jāizveido arī pārējie pārcelšanas centri, un Itālijai būtu jāīsteno pirmās nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas.

Komisija turpinās cieši uzraudzīt abu Padomes lēmumu par pārcelšanu īstenošanu un sniegs regulārus ziņojumus. Komisijai ir tiesības uzsākt noteiktas procedūras pret dalībvalstīm, kuras nepilda savus pienākumus.

Vienlaikus dalībvalstīm ir jāturpina pildīt savas pārmitināšanas saistības, tostarp ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas ietvaros 38 .

(1)

Kaut gan pārcelšanas shēmas vispārējais mērķis ir 160 000 personu pārcelšana, 54 000 personu nav novirzīti uz konkrētu saņēmēju dalībvalsti atbilstīgi otrajam Padomes lēmumam par pārcelšanu. Saskaņā ar otrā Padomes lēmuma 4. panta 2. punktu par šā atlikušā skaita iedalījumu bija jālemj vēlāk. Komisijas priekšlikums, kas ļauj šo kvotu izmantot pārmitināšanas nolūkā, Padomei būtu jāpieņem drīzumā (skat. 4. sadaļu).

(2)

Eiropadomes 2016. gada 28. jūnija secinājumi. http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/06/28-euco-conclusions/

(3)

  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/09/16-bratislava-declaration-and-roadmap/  

(4)

SN 38/16, 18.3.2016.

(5)

COM(2016) 480 final.

(6)

Neatbilstīgas robežu šķērsošanas gadījumi Grieķijā no 13.jūlija līdz 25. septembrim. Avots: Frontex, saskaņā ar JORA (kopīgo operāciju ziņošanas pieteikumi) norādīto. Dati pēc validēšanas var mainīties.

(7)

Avots: Grieķijas iestādes un UNHCR.

(8)

Ņemot vērā 28. septembrī paredzētās pārcelšanas.

(9)

  http://asylo.gov.gr/en/wp-content/uploads/2016/08/Preregistration-data_template_5_EN_EXTERNAL.pdf .

(10)

Saskaņā ar Eurostat 22. septembrī publicēto jaunāko ceturkšņa ziņojumu (2016. gada 2. ceturksnis) uz pārcelšanu var pretendēt Sīrijas, Eritrejas, Burundi, Mozambikas, Bahreinas, Butānas, Kataras un Jemenas valstspiederīgie. Valstspiederīgie, kas saskaņā ar Eurostat 2016. gada 1. ceturkšņa datiem sasniedza 75 % atbilstības robežvērtību un kas vairs neatbilst šai robežvērtībai, ir no šādām valstīm: Centrālāfrikas Republika, Seišelas, Dominika, Laosa un Saūda Arābija. Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, irākieši vairs nevar pretendēt uz pārcelšanu, taču tas neattiecas uz tiem irākiešiem, kas jau ir noteikti kā personas, kurām ir iespējama starptautiskas aizsardzības vajadzība (tādējādi joprojām var pārcelt tos, kas ir provizoriski reģistrēti). Tas attiektos arī uz pieteikuma iesniedzējiem, kam ir kāda cita valstspiederība, ar kuru vairs nevar pretendēt uz pārcelšanu.

(11)

Augusta beigās Grieķijas Patvēruma dienestam nebija pieejamas nekādas atvērtās saistības, lai dalībvalstīm varētu nosūtīt jaunus pārcelšanas pieprasījumus. Uz 29. augustu Grieķijas Patvēruma dienestā bija reģistrēti aptuveni 11 130 pārcelšanas pieprasījumi, savukārt kopējais saistību skaits bija aptuveni 8000, no kurām visas tiek izskatītas pārcelšanas mērķa dalībvalstīs (tiek gaidīta pārcelšanas mērķa dalībvalsts atbilde) vai arī jau ir īstenotas (pārvešana jau ir notikusi vai arī pieteikuma iesniedzējs ir noraidīts).

(12)

To neatbilstīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits Itālijā laikposmā no 13. jūlija līdz 25. septembrim, kā norādīts JORA (kopīgo operāciju ziņošanas pieteikumos) un apkopots kopīgās operācijas Triton 2016 ietvaros. Dati pēc validēšanas var mainīties.

(13)

http://asylo.gov.gr/en/wp-content/uploads/2016/08/Preregistration-data_template_5_EN_EXTERNAL.pdf.

(14)

63 uz Beļģiju, 10 uz Horvātiju, 7 uz Kipru, 8 uz Čehijas Republiku, 22 uz Igauniju, 213 uz Somiju, 911 uz Franciju, 158 uz Vāciju, 31 uz Īriju, 29 uz Latviju, 52 uz Lietuvu, 33 uz Luksemburgu, 306 uz Nīderlandi, 70 uz Portugāli, 128 uz Rumāniju, 3 uz Slovākiju, 32 uz Slovēniju un 166 uz Spāniju.

(15)

80 uz Somiju, 50 uz Franciju, 6 uz Latviju, 20 uz Luksemburgu, 9 uz Maltu, 53 uz Portugāli, 33 uz Nīderlandi, 6 uz Rumāniju, 8 uz Slovēniju, 10 uz Spāniju un 78 uz Šveici.

(16)

Visi uz 28. septembri: 15 uz Bulgāriju, 35 uz Franciju, 27 uz Portugāli un 31 uz Spāniju.

(17)

67 uz Somiju. Tiek plānotas arī pārvešanas uz Franciju, Nīderlandi un Šveici.

(18)

No Grieķijas — 12 uz Latviju un 110 uz Rumāniju, un no Itālijas — 6 uz Maltu un 6 uz Horvātiju.

(19)

Beļģija — 200 no Grieķijas un 100 no Itālijas, Bulgārija — 50 no Grieķijas, Horvātija — 6 no Itālijas, Igaunija — 35 no Grieķijas, Somija — 150 no Grieķijas, Francija — 800 no Grieķijas un 50 no Itālijas, Vācija — 500 no Grieķijas un 500 no Itālijas, Īrija — 123 no Grieķijas, Latvija — 60 no Grieķijas un 45 no Itālijas, Lietuva — 80 no Grieķijas un 20 no Itālijas, Luksemburga — 60 no Grieķijas un 40 no Itālijas, Malta — 30 no Itālijas, Nīderlande — 300 no Grieķijas un 100 no Itālijas, Portugāle — 400 no Grieķijas, Rumānija — 247 no Grieķijas un 70 no Itālijas, Slovākija — 10 no Grieķijas un Slovēnija — 40 no Grieķijas un 10 no Itālijas.

(20)

Lihtenšteina — 10 no Grieķijas, Norvēģija — 20 no Grieķijas un 80 no Itālijas un Šveice — 330 no Itālijas.

(21)

Saskaņā ar Padomes 2016. gada 10. marta Lēmumu (ES) 2016/408 Austrijai pagaidu kārtā atļauts apturēt līdz 30 % patvēruma meklētāju pārcelšanu, kas tai iedalīti ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601. Tāpēc 1065 pieteikuma iesniedzēju pārcelšana uz Austriju ir apturēta līdz 2017. gada 11. martam. Tomēr uz Austriju joprojām attiecas Lēmuma 2015/1601 pienākumi attiecībā uz atlikušā iedalījuma pārcelšanu, tādēļ saistības un pārcelšana joprojām tiek sagaidītas.

(22)

Aprīļa sākumā Polija apturēja to 73 pārcelšanas pieprasījumu apstrādi, ko Grieķijas Patvēruma dienests nosūtīja Polijai, pamatojoties uz Polijas 2015. gada 16. decembrī iesniegtajam saistībām, tādējādi trīs ar pusi mēnešus pēc saistību iesniegšanas de facto apturot pārcelšanas procedūru. Tas pats attiecas uz pieprasījumiem no Itālijas.

(23)

Iespējams, skaita samazināšanās ir saistīta ar nepilngadīgajiem, kuri 2016. gada sākumā izceļoja no Grieķijas pa Rietumbalkānu maršrutu.

(24)

 EASO piektais uzaicinājums nodrošināt ekspertus, lai atbalstītu pārcelšanu Grieķijā, tika izsludināts 21. aprīlī, un par šo uzaicinājumu pirmoreiz tika ziņots Trešajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu. Dažu ekspertu izvietošanas termiņš beidzās pārskata periodā.

(25)

Austrija, Šveice, Lietuva, Polija, Čehijas Republika, Apvienotā Karaliste, Rumānija, Vācija, Latvija, Spānija, Francija, Horvātija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Malta, Beļģija, Slovākija un Bulgārija.

(26)

Mobilās grupas veic reģistrāciju pārcelšanai dažādās vietās, kur ir izmitināti pārcelšanas kandidāti (pamatojoties uz Itālijas iestāžu norādītajām vajadzībām), un atbalsta vietējas Questura ieinteresētās personas, veicot reģistrāciju.

(27)

Tie, kas nav spējuši provizoriski reģistrēties un vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, varētu to darīt, saņemot reģistrācijas termiņu, izmantojot Skype. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no personām, kas vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, jau ir provizoriski reģistrētas, tiek sagaidīts, ka Skype sistēma darbosies efektīvāk un subsidiāri.

(28)

Šis skaits neietver vietas, kuras nodrošina saskaņā ar UNHCR īres programmu un uzņemšanas vietas karstajos punktos.

http://data.unhcr.org/mediterranean/documents.php?page=1&view=grid&Country[]=83.

Šie pagaidu ārkārtas (uzņemšanas) un pastāvīgie centri ir izveidoti Egejas jūras salu karstajos punktos un valsts kontinentālajā daļā. Saskaņā ar 2016. gada 11. jūlija situāciju pašreiz ir pieejamas tikai 1138 pastāvīgās izmitināšanas vietas, kurās tiek uzņemti tikai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēji un nepavadīti nepilngadīgie.

(29)

Komisijas ieteikums Grieķijas Republikai par īpašiem steidzamiem pasākumiem, kas veicami Grieķijai, lai atsāktu pārsūtīšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013, C(2016) 3805.

(30)

2016. gada janvārī ar UNHCR panāktais deleģēšanas nolīgums par 20 000 vietām īres programmā vispirms sniedz labumu patvēruma meklētājiem, kas var pretendēt uz pārcelšanu. Deleģēšanas nolīgums tika pārskatīts 2016. gada jūlijā, lai tekstā būtu skaidrāks, ka izmitināšanas programma ietver arī iespēju izveidot vietas UNHCR pārvaldītajos pārcelšanas centros un izmitināšanas programmas mērķgrupa ietver ne tikai pārcelšanas kandidātus, bet arī citus patvēruma meklētājus. UNHCR piekrita īres programmas ietvaros piešķirt 6000 vietu pārcelšanas centriem, lai izmitinātu visus pilnībā reģistrētos pārcelšanas pieteikuma iesniedzējus.

(31)

Proti, tas nozīmē ES aģentūru (EASO, Frontex, Eiropola) iesaistīšanu.

(32)

http://www.libertaciviliimmigrazione.dlci.interno.gov.it/sites/default/files/allegati/hotspots_sops_-_english_version.pdf.

(33)

Pieejama ššeit:

  http://www.libertaciviliimmigrazione.dlci.interno.gov.it/sites/default/files/allegati/hotspots_sops_-_english_version.pdf.

(34)

COM(2016) 416 final.

(35)

 Šī ārkārtas palīdzība tiek piešķirta papildus EUR 509 miljoniem, kas Grieķijai piešķirti 2014.–2020. gada periodā tās iekšlietu fondu (AMIF un ISF) valsts programmu ietvaros; šajos fondos ir arī pieejams ievērojams finansējums patvēruma politikas īstenošanas atbalstam.

(36)

COM(2016) 468 final.

(37)

COM(2016) 165 final.

(38)

Trešais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā gūto progresu (COM(2016) 634).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2016

COM(2016) 636 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Sestais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1. pielikums. Pārcelšana no Grieķijas līdz 2016. gada 27. septembrim

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 (2016. gada 10. marts) par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomes Lēmums (ES) 2016/946 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2016

COM(2016) 636 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Sestais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

2. pielikums. Pārcelšana no Itālijas līdz 2016. gada 27. septembrim

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 (2016. gada 10. marts) par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomes Lēmums (ES) 2016/946 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2016

COM(2016) 636 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Sestais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

3. pielikums. Pārmitināšana — situācija 2016. gada 26. septembrī — saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem
un mehānismu “viens pret vienu” ar Turciju (piemēro kopš 2016. gada 4. aprīļa)

(1)

     Šis skaits ietver gadījumus saskaņā ar Austrijas Humanitārās uzņemšanas programmu.

(2)

  Šis skaits ietilpst Somijas valsts kvotā 2016. gadam, proti, jāpārmitina 750 personas.

(3)

     Šis skaits neietver 62 sīriešus, kas pārmitināti no Turcijas saskaņā ar mehānismu “viens pret vienu”, un to paveica Somijas valsts shēmas ietvaros.

(4)

     Šis skaits neietilpst Francijas valsts gada kvotā un iepriekšējās saistībās.

(5)

     Papildus šim skaitam Francija šajā pašā periodā uzņēma 600 sīriešus no šā reģiona un 131 bēgli no citām pasaules daļām ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas. Saskaņā ar valsts vīzu un patvēruma shēmu Francija 2016. gada aprīlī izsniedza arī 81 vīzu neaizsargātiem Sīrijas bēgļiem no Turcijas.

(6)

Lai gan vēl nav veikta pārmitināšana saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, 2015. gadā 46 sīrieši tika pārmitināti no Turcijas uz Luksemburgu saskaņā ar valsts pārmitināšanas programmu.

(7)

     Portugāle 2015. gadā pārmitināja 39 bēgļus no Ēģiptes saskaņā ar valsts programmu, ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas.

(8)

     Slovākija ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas pārmitināja 149 asīriešus.

(9)

     Zviedrija 2015. gadā pārmitināja 1900 personas saskaņā ar savu valsts programmu, ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas.

(10)

Laikposmā no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada jūnijam uz Apvienoto Karalisti kopumā tika pārmitinātas 3439 personas saskaņā ar spēkā esošajām Apvienotās Karalistes valsts pārmitināšanas shēmām.