EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.5.2016

COM(2016) 360 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Trešais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1Ievads

Trešajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu sniegta atjaunināta informācija par situāciju pēc pēdējā ziņojuma sagatavošanas 12. aprīlī 1 un izvērtēti pasākumi, ko īstenojušas visas attiecīgās ieinteresētās personas laikposmā no 2016. gada 12. aprīļa līdz 13. maijam (pārskata periodā), lai izpildītu ieteikumus, kas sniegti nolūkā paātrināt pārcelšanas un pārmitināšanas shēmas īstenošanu.

Kopš 2016. gada 12. aprīļa Grieķijā ir ieradusies 2581 persona 2 . Šis skaitlis nepārprotami liecina par samazinājumu (samazinājums par 75 % salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā apskatīto periodu), taču kontinentālajā daļā situācija lielākoties ir saglabājusies nemainīga. Pēc Grieķijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas robežas slēgšanas Grieķijas kontinentālajā daļā joprojām ir aptuveni 46 000 personu 3 , un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) aplēsēm 4 65 % šo personu ir valstspiederība, kas tām dod tiesības uz pārcelšanu. Itālijā kopš 12. aprīļa ir ieradušās 10 242 personas 5 — līdzīga tendence bija vērojama arī attiecīgajā periodā 2015. gadā. Pēdējās nedēļās tiek ziņots par to, ka ierodas arvien lielāks skaits eritriešu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo.

Kopumā progress pārcelšanas jomā kopš Otrā ziņojuma par pārcelšanu un pārmitināšanu sagatavošanas nav bijis apmierinošs. Komisija savā Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu noteica mērķi līdz maija vidum veikt vismaz 20 000 personu pārcelšanu. Faktiskā situācija lielā mērā neatbilst šim mērķim. Pārskata periodā pārceltas vēl tikai 355 personas, un tādējādi līdz šim pārcelto personu kopējais skaits ir 1500 (909 personas no Grieķijas un 591 persona no Itālijas). Lielākoties tās pašas dalībvalstis, kas minētas iepriekšējā ziņojumā, ir pastiprinājušas centienus pārcelšanas jomā, un tie īstenoti galvenokārt Grieķijā, savukārt no Itālijas pārcelto personu skaits joprojām ir zems.

Saistībā ar pārmitināšanu jānorāda, ka līdz šim no jūlija shēmā noteiktajām 22 504 personām pārmitināta 6321 persona — galvenokārt no Turcijas, Jordānijas un Libānas. Tā kā saskaņotos pasākumus, kas izklāstīti ES un Turcijas paziņojumā, sāka piemērot tikai 4. aprīlī 6 , no Turcijas uz ES saskaņā ar mehānismu “viens pret vienu” pārmitinātas 177 personas — no tām 98 personas pārmitinātas pēc pēdējā ziņojuma sagatavošanas.

2Pārcelšana

2.1Pārcelšanas mērķa dalībvalstu rīcība

Laikposmā no 12. aprīļa līdz 13. maijam tika pārceltas vēl tikai 355 personas — 294 personas no Grieķijas (uz Franciju, Nīderlandi, Latviju, Rumāniju, Somiju, Bulgāriju, Maltu, Čehijas Republiku, Igauniju un Slovēniju) 7 un 61 persona no Itālijas (uz Latviju, Portugāli, Rumāniju, Somiju un Šveici). 8 Šajā laikposmā pirmo reizi tika veikta personu pārcelšana uz Šveici un Slovēniju. Ir paredzēts, ka līdz maija beigām tiks veikta vēl 307 personu pārcelšana no Grieķijas 9 un 137 personu pārcelšana no Itālijas 10 .

Rīcība, lai risinātu jautājumu par saistību ierobežoto skaitu. 11 dalībvalstis (Beļģija, Čehijas Republika, Francija, Horvātija — pirmās uzņemtās saistības 11 , Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Slovēnija un Somija) 12 ir iesniegušas 1220 jaunas norādes par gatavību ātri pārcelt starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējus (“oficiālas saistības”). Pārcelšanas mērķa dalībvalstu oficiālo saistību kopējais skaits ir 5736 (1658 saistības attiecībā uz Itāliju un 4078 — attiecībā uz Grieķiju).

Austrija 13 , Slovākija un Ungārija joprojām nav iesniegušas saistības. Turklāt vairākas dalībvalstis (Polija un Vācija) vēl nav izpildījušas pienākumu saskaņā ar Padomes lēmumu reizi trijos mēnešos norādīt pieteikumu iesniedzēju skaitu, ko var ātri pārcelt uz to teritoriju. Visbeidzot, lielākā daļa dalībvalstu līdz šim nav uzņēmušās saistības tādā apmērā, kas atbilst tām iedalītajam daudzumam visam periodam saskaņā ar lēmumiem (piemēram, Čehijas Republika, Horvātija, Nīderlande, Polija, Spānija un Vācija ir uzņēmušās saistības tikai 5 vai mazāk procentu apmērā no tām iedalītā daudzuma).

Rīcība, lai paātrinātu reaģēšanas laiku uz pārcelšanas pieprasījumiem. Dažas dalībvalstis (Luksemburga, Malta, Slovēnija un Somija) ir īstenojušas papildu centienus, lai saīsinātu atbildes laiku uz pārcelšanas pieprasījumiem un sasniegtu divu nedēļu mērķi.

Savukārt Čehijas Republika, Bulgārija un Igaunija joprojām noraida pārcelšanas pieprasījumus, nenorādot pamatotus iemeslus vai arī norādot iemeslus, kas nav minēti Padomes lēmumos par pārcelšanu. Turklāt Polija turpina de facto piemērot pārcelšanas procedūras apturēšanu 14 .

Rīcība, lai risinātu problēmas saistībā ar neaizsargātu pieteikumu iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, pārcelšanu. Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 2015. gadā ES patvērumu lūdza gandrīz 90 000 nepavadītu nepilngadīgo. Afganistānas (51 % no nepavadītu nepilngadīgo kopskaita), Sīrijas (16 %) un Eritrejas (6 %) valstspiederīgie veidoja trīs galvenās nepavadītu nepilngadīgo patvēruma meklētāju grupas ES 2015. gadā.  15 Šī tendence turpinās arī 2016. gadā. Laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim Itālijā ieradās 1824 nepavadīti nepilngadīgie 16 . Lai gan Grieķijā nav iespējams noteikt ieceļojušo personu skaitu šajā periodā, Nacionālais sociālās solidaritātes centrs (EKKA) ziņo, ka kopš 2016. gada sākuma EKKA ir pieprasīts izmitināt 1609 nepavadītus nepilngadīgos. Atbilstīgi Padomes lēmumiem par pārcelšanu dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte to nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai, kas ieradušies ES. Kopš 12 aprīļa nav pārcelts neviens nepavadīts nepilngadīgais. Taču paredzams, ka turpmākajās nedēļās 8 nepavadīti nepilngadīgie tiks pārcelti no Grieķijas uz Somiju, viens uz Portugāli un divi uz Luksemburgu. 17 Pārskata periodā Malta un Beļģija ir ievērojušas Komisijas aicinājumu palielināt vietu skaitu nepavadītiem nepilngadīgajiem. Uzņemoties jaunās saistības pret Grieķiju un Itāliju, Malta ir piedāvājusi 12 vietas šai neaizsargāto pieteikumu iesniedzēju kategorijai (sešas vietas Itālijai un sešas — Grieķijai). Uzņemoties jaunās saistības pret Grieķiju, Beļģija ir piedāvājusi 10 vietas šai neaizsargāto pieteikumu iesniedzēju kategorijai.

Rīcība, lai palielinātu shēmas atzīšanu un uzticēšanos tai migrantu vidū un izvairītos no pieteikumu atsaukšanas. Rumānija ir pirmā valsts, kas sniegusi pirmsizbraukšanas informāciju, izmantojot veidni un norādes, ko iepriekš izstrādājis Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), noteikdams galvenos elementus, kas iekļaujami pirmsizbraukšanas informācijā, kuru sniedz dalībvalstis.

Rīcība, lai pastiprinātu EASO spēju atbalstīt Itāliju un Grieķiju. EASO pēdējā uzaicinājumā norīkot ekspertus uz Itāliju tika pieprasīti 42 eksperti laikposmam no 2016. gada 15. aprīļa līdz 2016. gada 17. jūnijam. Līdz šim piedāvāti tikai 27 eksperti (no Apvienotās Karalistes, Austrijas, Bulgārijas, Francijas, Igaunijas, Latvijas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Rumānijas, Slovākijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas; paredzams, ka tiks norīkoti vēl seši eksperti). Lai nodrošinātu pašreizējās darbības vajadzības Itālijā, ir nepieciešams lielāks ekspertu skaits, turklāt, ņemot vērā iespējamo ieceļojošo personu skaita palielinājumu vasaras periodā, gaidāms vēl lielāks vajadzību pieaugums.

EASO 21. aprīlī izsludināja piekto uzaicinājumu norīkot ekspertus, lai nodrošinātu atbalstu pārcelšanas shēmai Grieķijā, pieprasot vismaz 62 ekspertus. Līdz šim dalībvalstis (Francija, Lietuva, Nīderlande, Rumānija, Somija un Spānija) norīkojušas izvietošanai tikai 26 ekspertus. EASO gatavojas ievērojami palielināt atbalstu reģistrācijas procesam, lai īstenotu Grieķijas ieplānoto vērienīgo pirmsreģistrācijas pasākumu, iesaistot arī dalībvalstu ekspertus.

2.2Grieķijas un Itālijas rīcība, tostarp svarīgākā informācija no ceļvežiem

Grieķija

Rīcība, lai nodrošinātu karsto punktu pilnvērtīgu darbību. Patlaban darbojas visi karstie punkti, izņemot karsto punktu Kosas salā.

Rīcība, lai paātrinātu migrantu reģistrāciju. Grieķijas Patvēruma dienests ciešā sadarbībā ar UNHCR un EASO turpmākajos mēnešos plāno veikt vērienīgu pirmsreģistrācijas pasākumu trīs posmos, pirmajā posmā aptverot aptuveni 35 000 personu, kas atrodas oficiālajās uzņemšanas vietās Grieķijas kontinentālajā daļā. Šis pasākums palīdzēs īstenot Grieķijas Patvēruma dienesta centienus uzlabot lielākās daļas to neatbilstīgo migrantu identifikāciju (tostarp iegūt informāciju par valstspiederību, vecumu un neaizsargātību), kuriem var būt nepieciešama starptautiskā aizsardzība kontinentālajā daļā. Paredzams, ka šis pasākums veicinās un paātrinās starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju pilnīgu reģistrāciju.

Rīcība, lai uzlabotu Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrācijas spēju. Grieķijas Patvēruma dienesta spēja apstrādāt pārcelšanas pieprasījumus ievērojami palielinājusies pēdējā mēneša laikā pēc Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrācijas ierēdņu un EASO reģistrācijas ekspertu jaukto vienību izveides Atēnās, Salonikos un Aleksandrupolē. Paredzams, ka turpmākajās nedēļās šī spēja palielināsies vēl vairāk. Grieķijas Patvēruma dienests nesen ir pieņēmis darbā vēl 21 ierēdni pārcelšanas pieprasījumu apstrādei. Atbilstīgi šim ierēdņu skaita palielinājumam tiks norīkots tikpat liels skaits EASO ekspertu. EASO ir izsludinājis iepirkumu un piegādājis jaunu serveri Patvēruma dienesta Dublinas struktūrvienībai, tādējādi ievērojami palielinot pārcelšanas pieprasījumu nosūtīšanas ātrumu dalībvalstīm, jo jaunais serveris var vienlaikus nodrošināt atbalstu lielākam skaitam lietotāju.

Kopumā, kā redzams diagrammā, Grieķijas patvēruma sistēmas spēja reģistrēt un iesniegt pārcelšanas pieprasījumus pastāvīgi palielinās. Lai gan reģistrāciju skaita palielinājums atbilst līdzīgam saistību skaita pieaugumam, spēja iesniegt pārcelšanas pieprasījumus palielinās daudz straujāk, nekā pārcelšanas mērķa dalībvalstis sniedz atbildes. Šāds atšķirīgs temps var izraisīt lielu pārslodzi pēc masveida priekšreģistrācijas pabeigšanas.

Rīcība, lai uzlabotu koordināciju un samazinātu atbildes laiku pārcelšanas pieteikumu izskatīšanai. Lai ņemtu vērā ES un Turcijas paziņojumu, ir jāpieņem standarta operāciju procedūras, kas piemērojamas karstajiem punktiem. Komisija, Grieķijas Patvēruma dienests, UNHCR, EASO un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IMO) kopīgi izstrādāja Pārcelšanas protokolu, lai nodrošinātu pārcelšanas procedūras tūlītēju un ātru īstenošanu. Protokolā aprakstīti katra dalībnieka uzdevumi un noteikti konkrēti termiņi katram posmam pārcelšanas darbplūsmā, tostarp pārcelšanas mērķa dalībvalstu atbildes laiks, lai paātrinātu pārcelšanu. Protokolu apsprieda ar dalībvalstu sadarbības koordinatoriem 26. aprīlī Atēnās. Tas ir steidzami jāapstiprina — vēlākais nākamās sadarbības koordinatoru sanāksmes laikā Atēnās jūnija sākumā.

Rīcība, lai uzlabotu Grieķijas uzņemšanas spēju. Šā gada 13. maijā Grieķijas kopējā uzņemšanas spēja bija 47 400 vietu. No 20 000 vietu, attiecībā uz kurām 2015. gada decembrī uzņemtas saistības saskaņā ar UNHCR īres maksas subsīdiju programmu, 11. maijā bija pieejamas 5368 vietas, tostarp 2514 vietas viesnīcās / atsevišķās ēkās, 1789 vietas dzīvokļos, 875 vietas Lagadikijas centrā, 120 vietu viesģimenēs un 70 vietu īpašās vietās, kas paredzētas nepavadītiem nepilngadīgajiem. Saskaņā ar šo programmu UNHCR plāno nodrošināt pavisam 6000 vietu pārcelšanas centros, kuros tiks izmitināti visi pilnībā reģistrētie pārcelšanas pieteikumu iesniedzēji. Šā gada 13. maijā Lagadikijas centrā jau bija pieejamas 875 vietas un jau bija izmitināti 723 migranti. Patlaban notiek diskusijas starp UNHCR un Grieķijas iestādēm par to, lai tiktu paredzētas papildu teritorijas īpašu pārcelšanas centru būvniecībai, jo īpaši Atikas reģionā.

UNHCR ir apņēmies nodrošināt transportu visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, kuru pārcelšanas pieprasījumus ir pieņēmušas pārcelšanas mērķa dalībvalstis, lai tie nokļūtu līdz vietām Atēnās, kuras darbojas ar UNHCR atbalstu, pirmsizbraukšanas procedūras veikšanai. Paredzams, ka šie pasākumi ievērojami uzlabos pārcelšanas darbplūsmas efektivitāti.

Itālija

Rīcība, lai nodrošinātu karsto punktu pilnvērtīgu darbību. Patlaban darbojas karstie punkti Pocallo, Lampedūzā, Trapāni un Taranto. Pocallo karstajā punktā jāveic papildu darbi, lai vēl vairāk uzlabotu tā funkcionalitāti un darba apstākļus. Taranto būtu jāizbūvē augstāks teritorijas nožogojums, kā arī jāuzstāda gaisa kondicionēšanas sistēma, lai nodrošinātu migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību šajā vietā. Tā kā ieceļojušo personu skaits pēdējās dienās sasniedzis lielāko skaitu, ir kļuvis skaidrs, ka darbojošos karsto punktu pieejamā kapacitāte vasaras mēnešos nebūs pietiekama. Tādēļ Itālija ir noteikusi papildu vietas karstajiem punktiem, kas būtu jāatver vasarā.

Ņemot vērā to, ka liela daļa migrantu izkāpj krastā vietās, kas atrodas ārpus pašreizējo karsto punktu teritorijām, Itālijas iestādēm būtu jāpaātrina mobilo karsto punktu izveide. Šajā saistībā Itālijas iestādes pabeidz mobilo karsto punktu izveidi, un tiem būtu jāsāk darboties līdz vasarai. Itālijas iestādes patlaban apspriežas ar Frontex par dažu iekārtu iepirkumu un izvietošanu attiecīgajās ostās. Turklāt ir pabeigta standarta operāciju procedūru izstrāde karstajiem punktiem, un tās tiks izplatītas attiecīgajām pašvaldībām un ieinteresētajām personām.

Rīcība koordinēšanas uzlabošanai. ES reģionālās darba grupas (EURTF) Katānijā jaunajās telpās darbība notiek kopš 2016. gada 27. aprīļa. Sadarbībā ar Itālijas iekšlietu ministriju EASO gatavojas iesaistītajiem dalībniekiem vietējā līmenī (questure un prefetture) piedāvāt mācību nodarbības par spēju veidošanu pārcelšanas jomā, lai tādējādi veicinātu pārcelšanas lietu efektīvu izskatīšanu un saskaņotas prakses piemērošanu. Kopumā turpmāk ieteicams izveidot katra karstā punkta kontaktpunktu, kas darbotos kā partneris pasākumos iesaistītajām aģentūrām, kā arī katrā karstajā punktā izstrādāt situatīvos plānus saistībā ar papildu darbinieku maiņām un spēju reģistrēt migrantus vasaras mēnešos.

Rīcība, lai uzlabotu Itālijas uzņemšanas un pieteikumu apstrādes spēju. Tā kā daļa pasākumu, lai racionalizētu pārcelšanu un nodrošinātu papildu vietas, ir pieejama specializētos reģionālajos centros, Iekšlietu ministrija pārvieto migrantus no šādiem centriem, kā arī uzlabo vēl citus centrus. Otrā līmeņa uzņemšanas spējas pieejamība gan pārcelšanas pieteikumu iesniedzējiem, gan arī parastajiem patvēruma meklētājiem vasaras mēnešos var būt apgrūtināta un tādējādi aizkavēt karsto punktu ātru darbību. Pēc iespējas drīzāk būtu jāpabeidz iepirkuma procedūra par lidojumu organizēšanu, lai transportētu migrantus Itālijas teritorijā no ierašanās punktiem.

Rīcība, lai risinātu problēmas saistībā ar neaizsargātu pieteikumu iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu. Ir notikušas vēl vairākas tikšanās ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem par procedūru izstrādi nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai, taču šo procedūru izstrāde vēl nav pabeigta. Turpmākajās nedēļās atsevišķos karstajos punktos būtu jāsāk īstenot specializētus izmēģinājuma projektus, kas nodrošinātu spēju noteikt personu vecumu. Ir ieteicams nodrošināt arī papildu spēju, lai varētu strādāt ar spīdzināšanas un cilvēku tirdzniecības upuriem un garantēt viņiem atbilstīgu izmitināšanu.

Rīcība, lai palielinātu shēmas atzīšanu un uzticēšanos tai migrantu vidū un izvairītos no pieteikumu atsaukšanas. Lai izvairītos no pieteikumu atsaukšanas un veidotu pozitīvu priekšstatu par pārcelšanu mērķgrupu vidū, pēc Itālijas iestāžu pieprasījuma EASO sadarbībā ar pārcelšanas mērķa dalībvalstīm apkopo tādu cilvēku liecības, kuri veiksmīgi pārcelti no Itālijas, lai citiem pārcelšanas pieteikumu iesniedzējiem izplatītu informāciju par šo veiksmīgo pieredzi. Jau ir saņemti pirmie videomateriāli no Latvijas un Rumānijas, un tie tiks izmantoti, sniedzot pirmsizbraukšanas informāciju. Vairākas ieinteresētās personas, veicot pēdējos apmeklējumus uz vietas, ir apliecinājušas, ka atbilstīgās valstspiederības migrantiem bijusi atvērtāka attieksme pret pārcelšanu.

2.3Komisijas un ES aģentūru rīcība 

Eiropas Komisija

Komisija turpina atbalstīt Itāliju un Grieķiju uz vietas. Cita starpā tā ir sniegusi atbalstu Pārcelšanas protokola izstrādei Grieķijā un sadarbības koordinatoru sanāksmju organizēšanai abās valstīs. Komisija ir iecerējusi rīkot īpašas sanāksmes, lai risinātu problēmas saistībā ar nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu.

Komisija sadarbojas arī ar ES Padomes prezidentvalsti Nīderlandi, kā arī ar Itālijas un Grieķijas iestādēm, lai veicinātu Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu un divos prezidentūras dokumentos 18 sniegto ieteikumu īstenošanu, tostarp par aptaujas anketas izstrādi, lai noteiktu dalībvalstis satraucošos jautājumus drošība jomā, kā arī rastu to risinājumus.

Lai sniegtu atbalstu Grieķijas iestādēm, kā arī starptautiskajām organizācijām un NVO, kuras darbojas Grieķijā, bēgļu krīzes pārvaldībai, Komisija pārskata periodā piešķīra ārkārtas palīdzību vairāk nekā EUR 56 miljonu apmērā. Līdz ar šo summu kopējais ārkārtas finansējums Grieķijai kopš 2015. gada sākuma ir sasniedzis EUR 237 miljonus.

Turklāt Komisija, uzraugot to, kā tiek īstenoti Padomes lēmumi par pārcelšanu, ir apspriedusi un arī turpmāk apspriedīs problēmjautājumus ar tām dalībvalstīm, kuras līdz šim nav pildījušas saistības.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

Rīcība, lai paātrinātu pārcelšanas procesu un palielinātu Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrācijas spēju. EASO patlaban strādā 33 eksperti, 8 tulki un 3 EASO darbinieki, kas norīkoti, lai sniegtu atbalstu pārcelšanas procedūras īstenošanā Grieķijā. EASO ir īstenojis izmēģinājuma reģistrācijas projektu Grieķijā. Izmēģinājuma projekts bija veiksmīgs — dažu Grieķijas Patvēruma dienesta reģionālo biroju reģistrācijas spēja ir divkāršojusies (piemēram, Salonikos reģistrācijas spēja palielinājās no 25 lietām dienā līdz 50 lietām dienā).

EASO atbalstīs arī masveida priekšreģistrāciju Grieķijā, norīkojot četrus ekspertus dalībai katrā vienībā, kā arī piedalīsies plašsaziņas informācijas kampaņā, kas tiks īstenota pirms priekšreģistrācijas sākšanas. EASO arī palielinās atbalstu Grieķijas Patvēruma dienestam reģistrācijas veikšanai līdz 70 ekspertiem pēc priekšreģistrācijas pabeigšanas. Līdzīgi būs jāpalielina spējas arī turpmākajos pārcelšanas procedūras posmos, lai izvairītos no pārslodzes turpmākajos procedūras posmos.

Itālijā EASO patvēruma atbalsta vienības turpinās piemērot elastīgu pieeju, pateicoties mobilo vienību izvietošanai, — tās var nosūtīt uz dažādām vietām, kur migranti izceļas krastā. Turklāt citi norīkojumi ir ātri pielāgojami atbilstīgi pastāvīgi mainīgajām vajadzībām. Kopš maija sākuma viens EASO eksperts un viens kultūras vidutājs ir norīkots uz jauno reģistrācijas centru Krotonē, lai nodrošinātu, ka laikus tiek reģistrēti jaunpienācēji, kuriem ir tiesības tikt pārceltiem. Vienlaikus tika pārtraukti norīkojumi uz Milānu, jo bija mainījušās vajadzības.

3Pārmitināšana

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no iesaistītajām valstīm, līdz 2016. gada 13. maijam saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija pārmitināšanas shēmu tika pārmitināta 6321 persona uz 16 pārmitināšanas valstīm (Apvienoto Karalisti, Austriju, Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Franciju, Islandi, Itāliju, Īriju, Lietuvu, Lihtenšteinu, Nīderlandi, Norvēģiju, Somiju, Šveici un Vāciju). Vairākums valstu, kas piedalās šajā shēmā, norādīja, ka to pārmitināšanas pasākumi ir galvenokārt, bet ne tikai, paredzēti sīriešiem, kuri atrodas Jordānijā, Libānā un Turcijā.

No Turcijas pārmitināto personu skaits turpina palielināties, jo dalībvalstis patlaban beidz izskatīt lietas, ko tām nosūtījusi Turcija ar UNHCR starpniecību. Kopš 2016. gada 4. aprīļa saskaņā ar mehānisma “viens pret vienu” pārmitināšanas sadaļu no Turcijas ir pārmitināti 177 sīrieši. Zviedrija ir uzņēmusi vislielāko skaitu — 55 personas; tai seko Vācija — 54 personas, Nīderlande — 52 personas, Somija — 11 personas un Lietuva — 5 personas. Vēl 723 personas ir apstiprinātas un gaida, kad tiks pārvestas uz 7 dažādām ES dalībvalstīm.

Pavisam 19 dalībvalstis un viena asociētā valsts ir norādījusi, ka patlaban pārmitināšanai no Turcijas ir atvēlēts gandrīz 12 200 vietu. Patlaban gaidāms, ka no šā skaita gandrīz 1900 vietu tiks aizpildīts laikposmā no 2016. gada maija līdz jūlijam atkarībā no sīriešu skaita, kuri tiks atgriezti no Grieķijas.

Vienlaikus Eiropas Komisija ir veicinājusi diskusijas ES dalībvalstu un asociēto valstu, Turcijas, UNHCR un EASO starpā, lai pabeigtu ātri īstenojamas standarta operāciju procedūras (SOP), ar ko nosaka dažādu iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu. SOP galu galā tika apstiprinātas 2016. gada 12. maijā pēc vēstuļu apmaiņas starp ES dalībvalstīm, asociētām valstīm un Turciju.

Turpinās arī intensīvas apspriedes Ankarā, Briselē un Ženēvā par to, kā turpmāk koordinēt operācijas, saskaņot procedūras un optimizēt resursus, lai nodrošinātu, ka pietiekami ātrs un efektīvs pārmitināšanas process atbilst mehānisma “viens pret vienu” prasībām, un vienlaikus ņemt vērā atsevišķu kandidātu vajadzības. Šajā sakarā Komisija ES Ankaras delegācijas sastāvā ir izveidojusi ES pārmitināšanas vienību. Tiek organizētas iknedēļas sanāksmes, kurās piedalās ES dalībvalstu un asociēto valstu pārstāvji. Ir panākta arī vienošanās, ka katru nedēļu notiks ES pārmitināšanas vienības un Turcijas Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāta tehniskā līmeņa sanāksmes. Tādējādi tiks nodrošināta informācijas vākšana un piezīmju salīdzināšana par īpašām problēmām. Šādu sanāksmju organizēšana palīdz arī sniegt īpašu atbalstu dalībvalstīm, kurām ir maza pieredze vai nav pieredzes pārmitināšanas jomā. Tiek nodrošināta arī UNHCR un Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāvju koordinēšana. Proti, tiek turpināti centieni panākt vienošanos par saskaņotu informācijas kopumu par pārmitināšanas kandidātiem, ko UNHCR iesniedz atsevišķām dalībvalstīm, par standarta pārmitināšanas pakalpojumu kopumu, ko piedāvā IOM, kā arī par iespējām iekārtot kopīgas telpas, ko dalībvalstis var izmantot, lai veiktu atlases misijas Ankarā (interviju telpas u. c.).

Padome COREPER līmenī ir apstiprinājusi Komisijas 2016. gada 21. martā iesniegto priekšlikumu nodrošināt papildu pārmitināšanas vietas vai piedāvāt citas likumīgas iespējas migrantu uzņemšanai no Turcijas un šajā sakarā grozīt Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmumu (ES) 2015/1601, lai pārceltu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējus no Itālijas un Grieķijas. 19 Patlaban tiek gatavots Eiropas Parlamenta atzinums par minēto lēmumu.

4Turpmākā rīcība

Grieķija ir saskārusies ar humanitāro krīzi, un tāpēc ātri un pilnā apjomā ir jāīsteno saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās Padomes lēmumos par pārcelšanu. Attiecībā uz Itāliju jānorāda, ka, lai gan nav novērots pārceļamo personu skaita straujš pieaugums, migrācijas sezonālās tendences norāda uz lielu iespējamību, ka ieceļojušo personu skaits palielināsies.

Eiropadomes secinājumos 20 ir atzīta situācijas nopietnība un izteikts aicinājums paātrināt pārcelšanas procesu. Valstu vai valdību vadītāju aicinājumiem jātiek īstenotiem ar valstu kompetento iestāžu apņēmīgu rīcību uz vietas.

Līdz šim sasniegtie rezultāti nav atbilduši šiem aicinājumiem. Komisija savā Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu norādīja, ka līdz 16. aprīlim būtu jāpabeidz vismaz 6000, bet līdz 16. maijam — 20 000 personu pārcelšana. Komisija joprojām uzskata, ka šāds pārcelšanas rādītājs ir ātri sasniedzams, ja visas ieinteresētās personas, jo īpaši pārcelšanas mērķa dalībvalstis, izrādīs vēlmi īstenot pārcelšanu un raiti sadarbosies.

Patlaban tiek veikti pasākumi procesa paātrināšanai. Itālija īsteno atzinīgi vērtējamus pasākumus, lai palielinātu nepieciešamo spēju atbilstīgi rīkoties ieceļotāju skaita iespējamā pieauguma gadījumā. Grieķija plāno masveida, ātras priekšreģistrācijas pasākumu, kas paātrinās pārcelšanas pieteikumu iesniedzēju identifikāciju un pilnīgu reģistrāciju. Pēc šīs masveida priekšreģistrācijas īstenošanas ievērojams skaits patvēruma meklētāju būs gatavi pārcelšanai turpmākajos mēnešos. Visi partneri uz vietas, tostarp IOM, EASO, UNHCR un Komisija, pastiprina centienus un palielina finansiālo atbalstu, lai nodrošinātu masveida priekšreģistrācijas un tai sekojošo pasākumu veiksmīgu īstenošanu.

Dalībvalstīm būtu attiecīgi jāplāno un atbilstīgi jārīkojas, proti, jāpalielina saistību skaits un jāsaīsina pārcelšanas pieprasījumu izskatīšanas laiks (tostarp ierobežojot papildu drošības pārbaudes, veicot tās tikai īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos). Grieķijai un Itālijai būs nepieciešams arī papildu atbalsts no dalībvalstīm saistībā ar EASO ekspertu norīkošanu, lai turpmākajos mēnešos palielinātu reģistrācijas spēju. Komisija aicina dalībvalstis pilnībā izpildīt saistības saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu un īpaši aicina dalībvalstis, kurām ir iedalīts liels skaits personu, aktīvāk iesaistīties pārcelšanā un uzņemties saistības atbilstīgi iedalītajam apjomam.

Grieķijai savukārt būtu jāveic visi nepieciešamie ieguldījumi, lai nodrošinātu priekšreģistrācijas veiksmīgu īstenošanu, kā arī visu paredzēto pārcelšanas centru atvēršanu un darbību. Līdz šim ir atvērts tikai Lagadikijas pārcelšanas centrs netālu no Salonikiem. Pārējo divu pārcelšanas centru, jo īpaši Atēnu centra, izveide būtu jāpabeidz pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša ziņojuma sagatavošanai.

Itālijai būtu jāturpina palielināt savu karsto punktu spēju, lai varētu atbilstīgi rīkoties, ņemot vērā gaidāmo migrantu skaita sezonālo pieaugumu vasaras mēnešos. Itālijai būtu arī jāizstrādā īpašas procedūras, kas nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu.

Kopumā papildu centieni jāīsteno visiem dalībniekiem, lai paātrinātu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu, jo īpaši lai sniegtu bērniem saprotamu informāciju par pārcelšanas procedūru un nodrošinātu papildu vietas nepavadītiem nepilngadīgajiem oficiālajās saistībās.

Komisija turpinās uzraudzīt, kā tiek īstenoti ieteikumi un mērķi, kas iekļauti Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu, un sagatavos šādus ikmēneša ziņojumus, kā arī Komisija patur tiesības rīkoties, ja dalībvalstis nepilda savus pienākumus.

Vienlaikus dalībvalstīm jāturpina īstenot savas pārmitināšanas saistības, tostarp attiecībā uz ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. Jūnijā Komisija sniegs ziņojumu par paziņojuma īstenošanu, tostarp par tā ietvaros veiktajiem pārmitināšanas pasākumiem.

(1)

COM(2016) 222 final.

(2)

Neatbilstīgi ieceļojušie — avots: Frontex saskaņā ar informāciju, ko Grieķija sniegusi ikdienas ziņojumā par Rietumbalkāniem.

(3)

Avots: Grieķijas iestādes un UNHCR.

(4)

  http://data.unhcr.org/mediterranean/country.php?id=83 .

(5)

To neatbilstīgi ieceļojušo skaits Itālijā, kuri ieradušies, šķērsojot jūras robežas, — saskaņā ar kopīgo operāciju ziņošanas sistēmas (JORA) sniegto informāciju, kas iegūta kopīgās operācijas “Triton 2016” laikā. Dati, kas attiecas uz neatbilstīgu ieceļošanu laikposmā no 1. līdz 13. maijam (3550 personas), pēc apstiprināšanas var mainīties.

(6)

SN 38/16, 18.3.2016.

(7)

120 personas tika pārceltas uz Franciju, 94 — uz Nīderlandi, 15 — uz Latviju, 14 — uz Rumāniju, 34 — uz Somiju, 2 — uz Bulgāriju, 5 — uz Maltu, 4 — uz Čehijas Republiku, 12 — uz Igauniju un 28 — uz Slovēniju.

(8)

13 personas tiks pārceltas uz Somiju, 2 — uz Latviju, 30 — uz Portugāli, 6 — uz Rumāniju un 10 — uz Šveici.

(9)

38 personas tiks pārceltas uz Somiju (pārcelšana paredzēta 16. maijā), 166 — uz Portugāli (tostarp 26 personas tiks pārceltas 17. maijā), 6 — uz Maltu, 77 — uz Luksemburgu un 20 — uz Beļģiju.

(10)

8 personas tiks pārceltas uz Kipru, 10 — uz Slovēniju, 34 — uz Portugāli, 24 — uz Spāniju, 32 — uz Somiju, 5 — uz Beļģiju un 24 — uz Šveici.

(11)

Pārskata periodā Horvātija pauda vēlmi jūlijā sākt 20 personu pārcelšanu (10 no Itālijas un 10 no Grieķijas). Tādējādi, lai gan tās uzskatāmas par oficiālām saistībām, tās tiks īstenotas, tikai sākot ar jūliju.

(12)

Francija: 400 personu no Grieķijas, Igaunija: 20 personu no Grieķijas, Īrija: 40 personu no Grieķijas, Latvija: 15 personu no Grieķijas, Lietuva: 140 personu no Grieķijas, Nīderlande: 100 personu no Grieķijas un 25 — no Itālijas, Slovēnija: 30 personu no Grieķijas, kā arī Somija: 270 personu no Grieķijas un 30 — no Itālijas.

(13)

Austrija izmanto pagaidu apturēšanas iespēju attiecībā uz 30 % no pieteikumu iesniedzēju skaita, kas jāpārceļ uz Austriju saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601. Tādējādi Austrija var uz vienu gadu apturēt 1065 personu pārcelšanu. Tomēr Austrijai piemēro parastās juridiskās saistības attiecībā uz pārējo personu pārcelšanu, un tādēļ gaidāms, ka saistības tomēr tiks ievērotas un pārcelšana tiks veikta.

(14)

 Aprīļa sākumā Polija apturēja 73 pārcelšanas pieprasījumu izskatīšanu, ko Grieķijas Patvēruma dienests nosūtīja Polijai, pamatojoties uz saistībām, ko Polija iesniedza 2015. gada 16. decembrī, tādējādi de facto apturot pārcelšanas procedūru trīs ar pusi mēnešus pēc saistību iesniegšanas. Tas attiecas arī uz pieprasījumiem no Itālijas.

(15)

  http://ec.europa.eu/eurostat/web/products-press-releases/-/3-02052016-AP .

(16)

Avots: Itālijas iekšlietu ministrs.

(17)

Līdz šim no Grieķijas kopumā pārcelts 21 nepavadīts nepilngadīgais (20 personas uz Somiju un 1 persona uz Nīderlandi), bet no Itālijas nav pārcelts neviens nepavadīts nepilngadīgais.

(18)

 Lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm pārcelšanas darbību pilnveidošanā, ES Padomes prezidentvalsts Nīderlande ir izstrādājusi divus ieteikumu dokumentus: vienu par karstajiem punktiem un pārcelšanu un otru par drošības pārbaudēm. Ieteikumi lielākoties atbilst tiem ieteikumiem, ko Komisija ierosinājusi savā Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu.

(19)

COM(2016) 171 final.

(20)

Eiropadomes 2016. gada 7. marta secinājumi: http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/03/07-eu-turkey-meeting-statement/.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.5.2016

COM(2016) 360 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Trešais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1. pielikums. Pārcelšana no Grieķijas, stāvoklis 2016. gada 13. maijā

(1)

Paziņotas, izmantojot DubliNet, saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu.

(2)

     Padomes 2016. gada 10. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomē un Parlamentā joprojām tiek apspriests Komisijas priekšlikums uz vienu gadu pilnībā atcelt Zviedrijas pienākumus, kas tai noteikti Pārvietošanas lēmumos (COM(2015) 677 final).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.5.2016

COM(2016) 360 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Trešais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

2. pielikums. Pārcelšana no Itālijas, stāvoklis 2016. gada 13. maijā

(1)

Paziņotas, izmantojot DubliNet, saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu.

(2)

     Padomes 2016. gada 10. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomē un Parlamentā joprojām tiek apspriests Komisijas priekšlikums uz vienu gadu pilnībā atcelt Zviedrijas pienākumus, kas tai noteikti Pārvietošanas lēmumos (COM(2015) 677 final).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.5.2016

COM(2016) 360 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Trešais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

3. pielikums. Pārmitināšana, stāvoklis 2016. gada 13. maijā, saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem
un saskaņā ar mehānismu “viens pret vienu” ar Turciju (piemēro kopš 2016. gada 4. aprīļa)

(1)

     Šis skaitlis ietver visus ģimenes atkalapvienošanas un pārmitināšanas gadījumus saskaņā ar Austrijas Humanitārās uzņemšanas programmu.

(2)

  Šis skaitlis ir daļa no Somijas valsts kvotas 2016. gadam, proti, 750 pārmitināmām personām. 

(3)

     Šis skaitlis neietver 11 sīriešus, kas pārmitināti no Turcijas saskaņā ar mehānismu “viens pret vienu”, un to paveica Somijas valsts shēmas ietvaros.

(4)

     Šis skaitlis ir papildus Francijas valsts kvotai un iepriekšējām saistībām.

(5)

     Šis skaitlis ir papildus to personu skaitam, kuras pārmitināja saskaņā ar Francijas iepriekšējām valsts pārmitināšanas shēmām un saistībām tajā pašā periodā. Turklāt saskaņā ar valsts vīzu un patvēruma sistēmu Francija 2016. gada aprīlī piešķīra 81 vīzu neaizsargātiem sīriešu bēgļiem no Turcijas.

(6)

Lai gan vēl nav veikta pārmitināšana saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, 2015. gadā 46 sīrieši tika pārmitināti no Turcijas uz Luksemburgu saskaņā ar valsts pārmitināšanas programmu.

(7)

     Portugāle 2015. gadā pārmitināja 27 sīriešus no Ēģiptes saskaņā ar valsts programmu (ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas).

(8)

     Slovākija ir pārmitinājusi 149 asīriešus ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas.

(9)

     Zviedrija 2015. gadā pārmitināja 1900 personas saskaņā ar valsts programmu (ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas).

(10)

     Saskaņā ar pašreizējām Apvienotās Karalistes valsts pārmitināšanas shēmām 2015. gadā.