EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.3.2016

COM(2016) 165 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Pirmais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1Ievads

2015. gadā Eiropas Savienībā caur Grieķiju un Itāliju ieradās aptuveni 880 000 cilvēku. 2015. gada maijā pirmo reizi Eiropas migrācijas politikas vēsturē Komisija ierosināja pārcelt cilvēkus, kam nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība ES, no dalībvalstīm, kuras izjūt ārkārtīgi lielu migrācijas spiedienu, uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Padome 2015. gada septembrī pieņēma divus juridiski saistošus lēmumus 1 , ar ko izveidoja pagaidu un ārkārtas mehānismu 160 000 pieteikumu iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, pārcelšanai no Itālijas un Grieķijas 2 .

Vienlaikus, lai risinātu globālo migrācijas krīzi visaptveroši un paustu solidaritāti ar vienlīdz skartām trešajām valstīm, Komisija ierosināja ES pārmitināšanas shēmu attiecībā uz 20 000 personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 2015. gada jūlijā dalībvalstis kopā ar Dublinas sistēmas asociētajām valstīm piekrita divu gadu laikā no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas raga un Ziemeļāfrikas pārmitināt 22 504 personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Migrācijas plūsmas 2016. gadā turpinās, tomēr līdz šim no Itālijas un Grieķijas pārcelti tikai 937 cilvēki un tikai 4555 ir pārmitināti. Abu programmu neapmierinošais īstenošanas līmenis ir saistīts ar daudziem dažādiem faktoriem, tostarp dalībvalstu politiskās gribas trūkumu pilnībā un laikus izpildīt to juridisko pienākumu veikt pārcelšanu. Līdz nesenam laikam "caurlaišanas" politika Rietumbalkānu maršrutā bija vēl viens šķērslis pārcelšanas shēmai, jo lielākā daļa no atbilstīgajiem pieteikumu iesniedzējiem ceļoja tālāk, nevis tika pārcelti pareizā veidā. Turklāt, cilvēkiem turpinot ierasties neatbilstīgā veidā , dalībvalstis joprojām kavējās ar pārcelšanu.

Pēc Komisijas ziņojuma 3 par to, kā atjaunot kārtību Vidusjūras reģiona austrumu daļas/Rietumbalkānu maršrutā, Eiropadomes 18. un 19. februāra secinājumiem un valstu un valdību vadītāju 7. marta sanāksmes secinājumiem 4 dalībvalstis vienojās par Eiropas mēroga pieeju un "caurlaišanas" politikas pārtraukšanu. Tās arī norādīja, ka ir nepieciešams atbalstīt Grieķiju šajā grūtajā brīdī, ņemot vērā ļoti smago humāno situāciju, kas tur strauji attīstās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) uzskata, ka, migrantu plūsmām turpinoties, Grieķijā viena mēneša laikā varētu atrasties vairāk nekā 100 000 migrantu. Tāpēc dalībvalstis aicināja ievērojami paātrināt pārcelšanu, lai mazinātu smago nastu, kas pašlaik gulstas uz Grieķiju.

Šis paziņojums ir reakcija uz abu Padomes Lēmumu 12. pantā paredzēto pienākumu ik pēc sešiem mēnešiem ziņot Padomei par to, kā tiek īstenoti šie lēmumi un ceļveži attiecībā uz Itāliju un Grieķiju. Tas atbilst arī Komisijas saistībām saskaņā ar ceļvedi “Atpakaļceļš uz Šengenu” 5 ik mēnesi ziņot par pārcelšanas un pārmitināšanas īstenošanu. Šajā paziņojumā ir apkopotas konstatētās problēmas un atziņas, kas gūtas šajos pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu pirmajos īstenošanas mēnešos, un ierosināti ieteikumi un pasākumi īstermiņā, lai uzlabotu īstenošanas rādītājus.

2Pārcelšana

2.1ES pārcelšanas shēmu juridiskais satvars un to dalībvalstis

Saskaņā ar abiem 2015. gada septembra lēmumiem no Itālijas 6 un Grieķijas 7 līdz 2017. gada septembrim jāpārceļ 106 000 patvēruma meklētāju. Paredzēts, ka atlikušie 54 000 tiks pārcelti no Itālijas un Grieķijas, ja Komisija līdz 2016. gada 26. septembrim neiesniegs Padomei priekšlikumu pielāgot pārcelšanas mehānismu 8 . Turklāt saskaņā ar Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumiem dalībvalstis joprojām nav uzņēmušās saistības par atlikušo 7744 vietu sadalījumu atbilstīgi pirmajam Padomes lēmumam (no 40 000 vietām, par kurām bija vienošanās). Dalībvalstīm ir pienākums pārcelt no Itālijas un Grieķijas personu skaitu, kurš tām noteikts saskaņā ar I un II pielikumu Padomes Lēmumam (ES)  2015/1601 9 , kā arī saskaņā ar to, kas noteikts Padomes Lēmumā (ES) 2015/1523 10 , atbilstīgi skaitļiem, kuri izklāstīti Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos. Šis pienākums ir jāizpilda divu gadu periodā.

Saskaņā ar to īpašo nostāju atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. un 22. protokolam Apvienotajai Karalistei un Īrijai šis lēmums saistības neuzliek, taču tās var izvēlēties piedalīties. Īrija 2015. gada 6. oktobrī izvēlējās piedalīties abu Padomes lēmumu īstenošanā un jau pārceļ pieteikumu iesniedzējus no Itālijas un Grieķijas. Turklāt Dublinas sistēmas asociētās valstis (Šveice, Norvēģija un Lihtenšteina) pauda ieinteresētību piedalīties pārcelšanas shēmā, un patlaban tuvojas beigām vajadzīgo divpusējo vienošanos noslēgšana ar Itāliju un Grieķiju, lai sāktu pārcelšanu iespējami drīz. Ungārija un Austrija nav uzņēmušās saistības veikt pārcelšanu saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1523. Ungārija un Slovākija ir uzsākušas tiesvedības procesus ES Tiesā 11 , lai pārbaudītu otrā Padomes lēmuma par pārcelšanu tiesiskumu. Šiem procesiem nav apturoša efekta, un tādējādi dalībvalstīm joprojām ir pienākums veikt pārcelšanu saskaņā ar attiecīgo lēmumu.

Migrācijas spiediens uz Zviedriju un Austriju ir licis šīm abām dalībvalstīm lūgt, lai pagaidu kārtā tiktu apturēti to pienākumi saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu. Lai izpildītu minētos lūgumus, Komisija 2015. gada decembrī pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai pagaidu kārtā apturētu Zviedrijas pienākumus saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu 12 , bet 2016. gada februārī pieņēma priekšlikumu Padomes Īstenošanas lēmumam par pagaidu apturēšanu attiecībā uz 30 % no pieteikumu iesniedzēju skaita, kas jāpārceļ Austrijai saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601. Lēmumu attiecībā uz Austriju Padome pieņēma 2016. gada 10. martā. Tādējādi Austrija var uz vienu gadu apturēt 1065 pieteikumu iesniedzēju pārcelšanu. Priekšlikums attiecībā uz Zviedriju joprojām tiek apspriests Padomē un Eiropas Parlamentā.

2.2Ceļveži, ko iesniedza Itālija un Grieķija

Saskaņā ar 8. pantu abos pārcelšanas lēmumos Grieķija un Itālija ir iesniegušas Komisijai un Padomei ceļvežus ar pasākumiem patvēruma, pirmās uzņemšanas un atgriešanas jomā, kuru mērķis ir uzlabot šo valstu sistēmu kapacitāti, kvalitāti un efektivitāti šajās jomās, kā arī ar pasākumiem, lai nodrošinātu abu pārcelšanas lēmumu pienācīgu īstenošanu. Ceļveži ir nosūtīti visām dalībvalstīm un Dublinas sistēmas asociētajām valstīm un apspriesti pārcelšanas seminārā, ko Komisija rīkoja 2015. gada 21. septembrī, kā arī pārcelšanas un pārmitināšanas forumā 2015. gada 1. oktobrī.

Komisija ir regulāri ziņojusi 13 par to, ko Grieķija un Itālija ir līdz šim sasniegušas, īstenojot ceļvežos norādīto galveno jomu prioritāros pasākumus: funkcionējošu karsto punktu izveide, pārcelšanas programmas īstenošana, efektīvas to migrantu atgriešanas nodrošināšana, kas nevar pretendēt uz starptautisko aizsardzību, robežu pārvaldības uzlabošana un pietiekamas un atbilstošas uzņemšanas kapacitātes izveide. 

Itālija ceļvedī ir apņēmusies izveidot sešus "karstos punktus" – piecus Sicīlijā un vienu Apūlijā. Pašlaik darbojas četri no tiem, bet viens ir pārvērsts par pārcelšanas centru, tāpat Itālija Tieslietu un iekšlietu padomes 2016. gada 10. marta sanāksmē ir paziņojusi par piekto karsto punktu, kura galīgā atrašanās vieta būtu iespējami drīz jāpaziņo Komisijai. Kā norādīts ceļvedī, Itālijas karstie punkti ir cieši saistīti ar pārcelšanas procesu, kam ir izstrādāta standartizēta un efektīva procedūra, šajā procesā cieši iesaistot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO). Vēl jāievieš procedūra, kā atbilstīgi pārcelšanas lēmumiem pārsūtīt nepavadītus nepilngadīgos. Attiecībā uz patvēruma meklētāju izmitināšanas otro līmeni patlaban pieejamās vietas ir saskaņā ar ceļvedī norādīto. Tomēr būtu nepieciešami zināmi efektivitātes uzlabojumi, jo īpaši, izveidojot labāk organizētu patvēruma meklētāju sadali visā Itālijas teritorijā. Nepavadītu nepilngadīgo uzņemšanas vietas ir pieejamas saskaņā ar ceļvedi, lai gan būtu jāizveido papildu vietas, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju starp pirmā un otrā līmeņa uzņemšanu. Tai pat laikā atgriežamu personu uzņemšanas gadījumu skaits joprojām ir ļoti ierobežots un zem ceļvedī norādītās robežvērtības, un tas norāda uz būtiskām problēmām ātri īstenot atgriešanas operācijas. Pašreizējais darbs pie Itālijas patvēruma sistēmas reformas būtu jāpabeidz līdz vasarai, lai novērstu atlikušās nepilnības un nodrošinātu efektīvāku patvēruma procedūru, tostarp samazinot lēmumu pieņemšanas kvalitātes sadrumstalotību valstī.

Grieķija ceļvedī ir apņēmusies izveidot piecus karstos punktus. Četri šobrīd darbojas, un viens vēl jāpabeidz Kosas salā. Procesi karstajos punktos šķiet efektīvi un rezultatīvi, lai ikdienā reģistrētu lielu skaitu trešo valstu valstspiederīgo, tāpat norisinās daži centrālās IT sistēmas turpmāki uzlabojumi, lai risinātu pirkstu nospiedumu noņemšanas skaita lielā pieauguma problēmu. Pilnīgi jāievieš sistemātiskas pārbaudes drošības datu bāzēs, un vēl nepieciešams darbs, lai noteiktu dokumentu viltošanas gadījumus un tajos attiecīgi rīkotos. Lai gan informācijas sniegšana un pārcelšanas kandidātu reģistrācija ir daļa no karsto punktu pieejas Grieķijā, Grieķijas patvēruma dienests un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) ir pārstāvēts tikai trijās salās. Ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo, kuri atrodas tās teritorijā, skaita pēkšņo palielināšanos, Grieķija pašlaik uzlabo izmitināšanas sistēmu, iesaistot armiju un saņemot atbalstu no Eiropas Savienības, proti, izmantojot finansējumu un Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu. EASO ir sācis paplašināt darbību, lai Grieķijā palielinātu reģistrācijas jaudu. Attiecībā uz atgriešanu Grieķijai pēdējā laikā ir palielinājies atpakaļuzņemšanas gadījumu skaits uz Turciju. Tomēr aizturēšanas kapacitāte vēl arvien ir diezgan ierobežota un vairākiem aizturēšanas centriem ir vajadzīga atjaunošana.

Jāatzīmē, ka Grieķijā joprojām jāveic pasākumi attiecībā uz tās vispārējo patvēruma sistēmu. Pasākumi, kas šajā sakarā vajadzīgi, ir noteikti Komisijas 2016. gada 10. februāra ieteikumā 14 . Grieķija ir sniegusi informāciju par to 4. martā. Komisija ir veikusi atbildes sākotnēju izvērtējumu un sazināsies ar Grieķijas iestādēm, lai saņemtu papildu paskaidrojumus. Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt Grieķijas paveikto un, gatavojoties Eiropadomes jūnija sanāksmei, novērtēs to, vai apstākļi ļauj dalībvalstīm pakāpeniski atsākt individuālu pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu.

3. un 4. pielikumā sniegts pārskats par Itālijas un Grieķijas sasniegto, īstenojot ceļvežus, kā arī pasākumi, kas vēl jāveic.

2.3Galvenās tendences pēc pārcelšanas shēmu piecu mēnešu īstenošanas

Lēna īstenošana, bet vērojamas pozitīvas tendences pirmās pazīmes. Līdz 2016. gada 15. martam ir pārceltas 937 personas (368 no Itālijas un 569 no Grieķijas). Tomēr marta pirmo nedēļu pieredze, kad tika pārcelti 287 cilvēki (241 tikai no Grieķijas), liecina, ka pārcelšana ir iespējama, ja dalībvalstīm ir apņemšanās to veikt. 

Kā parādīts 1. attēlā, pārcelšanas temps marta pirmajās nedēļās ir ievērojami palielinājies, tomēr tas joprojām ir nepietiekams, lai sasniegtu abos Padomes lēmumos par pārcelšanu noteiktos mērķus – tie ir ārkārtas pasākumi, lai mazinātu ievērojamo spiedienu patvēruma jomā Grieķijā un Itālijā. Tā kā šis spiediens tiek izjusts tieši pašlaik, jo īpaši Grieķijā, ir vēl jo vairāk nepieciešams pastiprināt rīcību.

1. attēls. Pārcelšana laikposmā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada 15. martam

Dalībvalstis dažādos forumos ir nākušas klajā ar paziņojumiem par to, ka tās dara pieejamas 6884 pārcelšanas vietas. Tomēr 15. martā kopējais norāžu skaits par gatavību ātri pārcelt starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējus (“oficiālas saistības”), ko izteikušas pārcelšanas mērķa dalībvalstis, attiecas uz 3723 personām. Pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa dalībvalstu ir iecēlusi sadarbības koordinatorus, kuriem ir būtiska nozīme šajā procedūrā.

Straujš pieteikumu iesniedzēju skaita pieaugums. Pirmajos piecos īstenošanas mēnešos to cilvēku skaits, kuri pieteicās uz pārcelšanu, bija neliels (piemēram, Grieķijā – aptuveni 20 cilvēku dienā). Tas bija daļēji saistīts ar to, ka migranti pārcelšanas shēmai īpaši neuzticējās.

Tomēr marta pirmajās nedēļās šādu pieteikumu iesniedzēju skaits ir ievērojami palielinājies (piemēram, Grieķijā – 300 cilvēku dienā). Daļēji tas ir saistīts ar ierobežojumiem, ko piemēro uz Grieķijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas robežas, bet arī ar papildu centieniem izplatīt informāciju, tostarp izvietojot EASO mobilās vienības ārpus karstajiem punktiem, lai maksimāli palielinātu informēšanas tvērumu. Tomēr joprojām saglabājas bēgšanas iespējamība, kad personai ir paziņots par pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

Lielāks to valstu skaits, kuru valstspiederīgie var pretendēt uz pārcelšanu, bet arī lielāka neparedzamība attiecībā uz jaunajām valstīm, uz kurām var attiekties Padomes lēmumi. Pārcelšana attiecas uz to valstu valstspiederīgajiem, kuru vidējais starptautiskās aizsardzības atzīšanas īpatsvars ES ir 75 % vai lielāks. Šī informācija ir balstīta uz Eurostat datiem, un to atjaunina reizi ceturksnī, pamatojoties uz Eurostat ziņojumiem. Komisija tad informē ESAO par valstspiederībām, kurām ir tiesības uz pārcelšanu, un ESAO savukārt par to informē valstu kontaktpunktus. Tādējādi reizi četros mēnešos sarakstam ar pārcelšanai atbilstīgajām valstspiederībām var pievienot vai svītrot tajā kādu valstspiederību, radot neskaidrību starp migrantiem un ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz jaunākajiem Eurostat ceturkšņa datiem (2015. gada 4. ceturksnī), pašreiz 15 pārcelšanai atbilstīgas ir šādas valstspiederības: Burundi, Centrālāfrikas Republika, Eritreja, Kostarika, Sentvinsenta un Grenadīnas, Bahreina, Irāka, Maldivu salas, Sīrija un Britu aizjūras zemes un teritorijas 16 . Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturkšņa ziņojumu, Jemenas un Svazilendas valstspiederīgajiem vairs nav tiesību uz pārcelšanu. 

Problemātiska izrādās neaizsargātu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, pārcelšana. Neraugoties uz to, ka Padomes lēmumos par pārcelšanu prasīts neaizsargātu pieteikumu iesniedzēju pieprasījumus apstrādāt prioritāri, ir pārcelts tikai ļoti neliels skaits nepavadītu nepilngadīgo (NN) (viens vai divi no Grieķijas uz Somiju). Iemesli tam ir dažādi, tostarp pārcelšanas mērķa dalībvalstu nevēlēšanās pieņemt NN pārcelšanu, un tas, ka Itālijā un Grieķijā nav īpašu procedūru, kas ļautu pārcelt NN. NN pārcelšana ir sarežģīts process, un daži migranti, īpaši eritrejieši Itālijā, ir apgalvojuši, ka ir pieaugušie, lai netiktu nošķirti no grupas, ar kuru viņi ir ieradušies. Itālija un Grieķija izstrādā jaunas procedūras, lai varētu ātri pārcelt NN saskaņā ar bērna interesēm un savas valsts tiesību aktiem. Itālijas iestādes un FRONTEX nodrošina ekspertus vecuma noteikšanai. Vairākas organizācijas arī pastiprina centienus nodrošināt pienācīgus uzņemšanas apstākļus Grieķijā (piemēram, UNICEF bērnu un ģimenes atbalsta centrus).

Kopumā nav konkrētu datu par neaizsargātu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju pārcelšanu skaitu. Tomēr pieredze uz vietas liecina, ka šajā kategorijā ietilpst daudzi pieteikumu iesniedzēji (piemēram, grūtnieces, invalīdi, gados veci cilvēki). Neraugoties uz aicinājumu dalībvalstīm sniegt norādes attiecībā uz to kapacitāti uzņemt īpaši neaizsargātas personas, gandrīz neviena dalībvalsts nav norādījusi vērā ņemamu kapacitāti.

2.4Komisijas un ES aģentūru rīcība

Komisija 10. februārī nosūtīja pārcelšanas mērķa dalībvalstīm administratīvas vēstules, aicinot paātrināt Padomes lēmumu īstenošanu un novērst vairākus konstatētos šķēršļus. Tā līdzīgas vēstules nosūtīja arī Itālijai un Grieķijai, sniedzot ieteikumus, kā uzlabot un paātrināt pārcelšanas procedūru. Turklāt Komisija ir uzsākusi pienākumu neizpildes procedūras pret Itāliju un Grieķiju par Eurodac regulas īstenošanu un pret Grieķiju par Uzņemšanas apstākļu direktīvu.

Saskaņā ar pārcelšanas shēmu Itālija un Grieķija savās Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) valsts programmās saņem finansējumu (papildu vienreizēju maksājumu EUR 500 apmērā par katru pārcelto personu), lai atbalstītu pārcelšanu. Finansiāls atbalsts tiek sniegts arī pārcelšanas mērķa dalībvalstīm, kuras saņems vienreizēju maksājumu EUR 6000 apmērā par katru personu, kas pārcelta saskaņā ar to AMIF valsts programmām. Kopumā 160 000 personu pārcelšanai ir atvēlēti EUR 1040 miljoni, un AMIF valstu programmas ir pārskatītas, iekļaujot summas, kas atbilst 98 547 pārceļamām personām (kopsummā EUR 644,5 miljoni). Visbeidzot, būtisks finansiāls atbalsts ir pieejams kā AMIF ārkārtas palīdzība Starptautiskajai Migrācijas organizācijai, lai atbalstītu ārkārtas pārcelšanas mehānisma īstenošanu Grieķijā un Itālijā.

Komisija 10. martā pieņēma grozījumus 2016. gada darba programmās, palielinot finansējumu ārkārtas palīdzībai no AMIF un Iekšējās drošības fonda (ISF) vēl par EUR 275,5 miljoniem. Lai nodrošinātu papildu ārkārtas finansējumu, tiks izmantoti AMIF un ISF līdzekļi, kas ES budžetā paredzēti 2016. gadam un vēl nav piešķirti. Ārkārtas finansējums tiek palielināts pēc Eiropadomes 2016. gada 18.-19. februāra secinājumiem, kuros aicināts steidzami rīkoties, lai risinātu humāno situāciju Grieķijā un Rietumbalkānos, izmantojot visus pieejamos ES un valstu līdzekļus, lai to atvieglotu. Sākotnējais 2016. gada budžets ārkārtas palīdzībai no AMIF un ISF EUR 188,98 miljonu apmērā tagad ir palielināts par vēl EUR 193,5 miljoniem AMIF un EUR 82 miljoniem ISF, tādējādi tas 2016. gadā ir EUR 464 miljoni, lai risinātu vissteidzamākās finansējuma vajadzības dalībvalstīs saistībā ar bēgļu krīzi.

Komisija pēc Tieslietu un iekšlietu padomes lūguma ir izveidojusi Migrantu informācijas stratēģijas (MIS) darba grupu, kurā ietilpst attiecīgo iestāžu pārstāvji, lai nodrošinātu to, ka patvēruma meklētāji un migranti saņem pietiekamu informāciju. Darba grupa iestāžu līmenī koordinē informācijas darbības, tostarp informācijas satura veidošanu un informatīvo materiālu izplatīšanu, un nodrošina šo darbību saderību ar migrantu informācijas stratēģiju.

Komisija ir izveidojusi specializētu karsto punktu grupu, kas ir pārstāvēta uz vietas kopā ar FRONTEX, EASO un Europol.

Papildus apjomīgajai ekspertu, tostarp mobilo vienību, izvietošanai EASO izstrādā vairākus instrumentus, lai palīdzētu dažādajos pārcelšanas posmos (informatīvas brošūras, pirmsizbraukšanas informāciju, piemeklēšanas instrumentu, instrumentu, ar ko identificē neaizsargātas personas). Ir izstrādāta arī īpaša apmācību koncepcija, kurā ietilpst moduļi, kas pielāgoti NN vajadzībām un karstajiem punktiem.

2.5Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm veicamās darbības

Nepietiekams un ierobežots saistību skaits. Šis skaits acīmredzami ir nepietiekams, lai izpildītu saistības saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu. Kopējais oficiālo saistību skaits 2016. gada 15. martā attiecas uz 3723 personām, kas ir 2,33 % no 160 000 īstenojamo pārcelšanu. Trīs dalībvalstis (Horvātija, Ungārija un Slovākija) līdz šim nav paziņojušas ne par vienu pārcelšanas vietu. Tikai 18 dalībvalstis ir uzņēmušās saistības veikt pārcelšanu no Grieķijas, bet 19 dalībvalstis – no Itālijas. Daudzas dalībvalstis ir uzņēmušās tikai ļoti nelielas saistības, ņemot vērā tām noteikto kopējo piešķīrumu, un uz ierobežotu laiku. Nelielais saistību skaits īpaši ietekmē Grieķiju. Ņemot vērā ierobežojumus, ko piemēro uz Grieķijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas robežas, ir obligāti strauji palielināt saistību apjomu, lai palīdzētu novērst ļoti sarežģīto humāno situāciju, kas tur strauji attīstās.

Preferenču nepareiza izmantošana dalībvalstīs. Preferenču galvenais mērķis ir atvieglināt pārcelto personu integrāciju pārcelšanas mērķa dalībvalstī 17 . Tomēr dažas dalībvalstis ir izstrādājušas garus vai ierobežojošus sarakstus ar preferencēm, kas veido pārceļamo pieteikumu iesniedzēju profilu. Dažas pārcelšanas mērķa dalībvalstis nevēlas saņemt pārcelšanas pieprasījumus saistībā ar konkrētu trešo valstu valstspiederīgajiem, pieteikumu iesniedzējiem bez ģimenes un nepavadītiem nepilngadīgajiem sakarā ar nespēju nodrošināt tulkošanu, integrācijas programmu neesamību vai nepietiekamu uzņemšanas spēju; citas skaidri norāda, ka tās varētu pieņemt tikai ģimenes. Lielākā daļa dalībvalstu izmanto preferences, lai izslēgtu iespējamos kandidātus, nevis lai nodrošinātu kandidātu labāku piemeklēšanu labākai integrācijai. Itālijas un Grieķijas iestādes, cik vien iespējams, cenšas apmierināt norādītās preferences (vienmēr ievērojot nediskriminācijas principu), pat ja tās Grieķijai un Itālijai nav saistošas. Dažas dalībvalstis ir izmantojušas neatbilstību preferencēm par iemeslu noraidīt pārcelšanas pieprasījumu, un tas saskaņā ar Padomes lēmumiem nav atļauts 18 .

Ilgs atbildes laiks uz pārcelšanas pieprasījumiem. Pārcelšanas mērķa dalībvalsts ātrai atbildei ir izšķiroša nozīme, lai palielinātu pārcelšanas shēmas uzticamību. Tomēr pārcelšanas procedūra parasti pārsniedz divu mēnešu termiņu, kas noteikts abos Padomes lēmumos par pārcelšanu – daļēji tāpēc, ka pārcelšanas mērķa dalībvalstis nesniedz ātru atbildi 19 . Šā iemesla dēļ pārcelšanas shēmas darbība nesasniedz pareizu un nepārtrauktu tempu, kas būtu vajadzīgs, lai tā varētu pilnībā darboties un apmierināt steidzamās vajadzības uz vietas. Tādējādi arī pārcelšanu kļūst vēl sarežģītāk pārvaldīt, jo lielu grupu pieņemšana un pārsūtīšana rada loģistikas problēmas Itālijai, Grieķijai un Starptautiskajai Migrācijas organizācijai.

Ilgais atbildes laiks arī nelabvēlīgi ietekmē pārcelšanas mehānisma efektivitāti, graujot tā uzticamību starp migrantiem, kuri bieži izvēlas programmu, bet tad konstatē, ka solītā ātrā pārsūtīšana neīstenojas, un tādējādi palielinās bēgšanas iespējamība.

Šķēršļi, kas saistīti ar drošības pārbaudēm, tostarp apmaiņu ar pirkstu nospiedumu datiem. Galvenais iemesls, kāpēc kavējas reaģēšana uz pārcelšanas pieprasījumiem, ir papildu drošības pārbaudes. Kopš Parīzē 2015. gada novembrī notikušajiem uzbrukumiem vairākas dalībvalstis, pirms tās atbild uz pārcelšanas pieprasījumiem, vēlas pārcelšanas pieteikumu iesniedzējiem veikt drošības pārbaudes. Tas atbilst pārcelšanas lēmumiem, taču šīs papildu drošības pārbaudes tik un tā būtu jāveic pēc iespējas raiti. Galvenās problēmas saistībā ar drošības pārbaudēm ir šādas:

osistemātiskas drošības intervijas 20 . Dažas dalībvalstis pieprasa sistemātiskas drošības intervijas, lai varētu izvērtēt, vai uz pieteikuma iesniedzēju attiektos kāds no Padomes lēmumos paredzētajiem noraidīšanas pamatiem. Bieži vien tas notiek saistīti ar Padomes lēmumos 21 noteiktās izslēgšanas klauzulas 22 plašu piemērošanu, kas tomēr ir jāinterpretē strikti. Tam, vai ir piemērojams kāds no noraidīšanas pamatiem, galvenokārt būtu jātop skaidram no Itālijas un Grieķijas iesniegtajām pārcelšanas lietām, kurās ir speciālas veidlapas ar procesā apzināto informāciju, kas var potenciāli liecināt par izslēgšanas pamatiem;

ovairākas dalībvalstis ir atkārtoti pieprasījušas pieteikuma iesniedzēju pirkstu nospiedumus, kas ar DubliNet iegūti Eurodac regulas 23 ietvaros, norādot, ka tie nepieciešami drošības pārbaužu veikšanai. Komisija jau ir informējusi dalībvalstis, ka tas saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu nav atļauts, un ir norādījusi tām uz citiem risinājumiem, kā apmainīties ar pirkstu nospiedumiem, izmantojot policijas sadarbības kanālus.

Reaģējot uz pārcelšanas mērķa dalībvalstu attiecīgajām bažām, Grieķija un Itālija ir pastiprinājušas darbu pie drošības pārbaužu veikšanas gan karstajos punktos, gan kontinentālajā daļā. Šīs pārbaudes ietver meklēšanu savās valsts datubāzēs, kā arī Eiropas un starptautiskās datubāzēs (SIS un Interpola SLTD, VIS), pirms tiek nosūtīts pārcelšanas pieprasījums. Karstajos punktos turklāt ir uzlabota kapacitāte, tostarp nodrošinātas papildu Eurodac ierīces, rentgenstaru iekārtas, stabils interneta pieslēgums un palielināta servera jauda. Papildus tam Itālija plāno norīkot drošības korespondentu, kas drošības jautājumos uzturētu ciešus kontaktus ar sadarbības koordinatoriem. Šīm pārbaudēm vajadzētu spēt pārcelšanas mērķa dalībvalstīm sniegt pietiekamu pārliecību un samazināt papildu drošības pārbaužu un interviju skaitu.

Pārcelšanas pieprasījumu nepamatota noraidīšana. Dažas dalībvalstis, noraidot pieteikumus, ir vispārīgi atsaukušās uz tādiem iemesliem kā valsts drošība, sabiedriskā kārtība vai Kvalifikācijas direktīvas 24 izslēgšanas noteikumu piemērošana, nenorādot konkrētu pamatojumu. Šī prakse nenorādīt noraidīšanas pamatojumu neatbilst Padomes lēmumiem par pārcelšanu un ir pretrunā lojālas sadarbības principam.

Pirmsizbraukšanas informācijas trūkums par pārcelšanas mērķa dalībvalsti. Lai nodrošinātu pretimnākošu attieksmi no pieteikumu iesniedzējiem un novērstu bēgšanu un sekundāro kustību, ir ļoti svarīgi sniegt pirmsizbraukšanas informāciju. Daudzi migranti vēlas doties uz konkrētu dalībvalsti un ierodas jau ar saviem konkrētiem priekšstatiem, zinādami tikai dažas dalībvalstis (pārsvarā tās, kurās viņiem ir radinieki vai paziņas). Turklāt sociālajos medijos regulāri tiek izplatīta maldinoša informācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi brīdī, kad tiek paziņots lēmums par pārcelšanu, pieteikuma iesniedzējam sniegt pirmsizbraukšanas informāciju. Itālijas un Grieķijas iestādēm ir jāspēj pieteikuma iesniedzējiem sniegt kvalitatīvu un pievilcīgu informāciju, kas viņus nomierinātu attiecībā uz to dalībvalsti, uz kuru viņi tiks pārcelti. Sadarbības koordinatoriem šajā ziņā ir būtiska loma – atbildēt uz pieteikumu iesniedzēju jautājumiem un bažām. Lielākā daļa dalībvalstu vēl nav sagatavojušas pienācīgus pirmsizbraukšanas informācijas materiālus. Tas apgrūtina uz mazāk zināmām dalībvalstīm pārceļamo pieteikumu iesniedzēju uzticības iegūšanu un to, lai viņi paļautos uz šo procesu, nemēģinot bēgt.

Nepietiekama reakcija uz EASO aicinājumu nodrošināt ekspertus. Neraugoties uz to, ka dalībvalstis, atsaucoties uz EASO vispārējo aicinājumu nodrošināt 374 ekspertus, ir piedāvājušas 201 ekspertu, šis skaits ir nepietiekams no konkrēto aicinājumu un faktisko norīkojumu viedokļa. Ņemot vērā kritisko situāciju, īpaši Grieķijā, ar to viennozīmīgi nepietiek. Turklāt eksperti parasti ir pieejami uz ierobežotu laiku, un tādējādi samazinās norīkojumu efektivitāte – jau iestrādājušies eksperti dodas prom, un jaunpienācēji ir jāapmāca. 1. martā EASO izsludināja jaunu aicinājumu par 39 ekspertu nodrošināšanu Grieķijā, taču ir piedāvāti tikai 12 eksperti. Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos Grieķijā, 9. martā tika izsludināts jauns aicinājums, kurā pieprasīja 57 papildu ekspertus.

2.6Itālijai un Grieķijai veicamās darbības

Attiecībā uz Itāliju un Grieķiju

Itālijai un Grieķijai jānodrošina, ka visi karstie punkti ir pilnībā darbspējīgi, un jāturpina īstenot ceļvežus. Lai gan darbs ir ievērojami pavirzījies uz priekšu – Grieķijā darbojas 4 no plānotajiem 5 karstajiem punktiem (3. pielikums) un Itālijā 4 no plānotajiem 6 karstajiem punktiem (4. pielikums) –, pēc iespējas drīz jānodrošina, ka visi karstie punkti ir pilnībā darbspējīgi, kaut arī pašlaik ieradušos cilvēku skaits ir salīdzinoši neliels. Tomēr karsto punktu izveides pabeigšanu nedrīkst izmantot kā attaisnojumu saistību samazināšanai. Turklāt ir iespējams pārcelt arī cilvēkus, kas nav bijuši karstajos punktos, ja ir ievēroti Padomes lēmumu 3. panta 2. punktā un 5. panta 9. punktā paredzētie nosacījumi (atbilstīga valstspiederība, identifikācija, reģistrācija un pirkstu nospiedumu noņemšana).

Nepietiekamas koordinācijas spējas. Tā kā pārcelšanas procedūrā iesaistīto dalībnieku skaits palielinās un ir nepieciešams paātrināt pieteikumu iesniedzēju reģistrāciju un pārsūtīšanu, vajadzīgs papildu koordinācijas darbs, tostarp, lai pārraudzītu daudzās NVO, kas sniedz informāciju karstajos punktos. Situāciju vajadzētu uzlabot sagatavošanas procesā esošajām standarta operāciju procedūrām un protokoliem.

Nepietiekama pieteikumu iesniedzēju turpmāka informēšana. Lai novērstu pieteikumu iesniedzēju bēgšanu un lai viņiem sniegtu drošību, ka uz viņiem joprojām attiecas pārcelšanas shēma, ir ļoti svarīgi viņus regulāri un pienācīgi informēt par pieteikuma statusu, īpaši tad, ja pārcelšanas mērķa dalībvalsts kavējas ar atbildi. Pašlaik šāda pienācīga turpmākā informēšana nav nodrošināta.

Grieķijai

Nepietiekamas uzņemšanas spējas Grieķijā. Atbilstošas uzņemšanas telpas ir svarīgas, lai izvairītos no aizbēgšanas riska un nodrošinātu nepieciešamo vietu migrantu pienācīgai informēšanai par pārcelšanas procedūru. Pēc vadītāju 25. oktobra sanāksmes par bēgļu plūsmām pa Rietumbalkānu ceļu un atbilstīgi tās ceļvedim Grieķija apņēmās izveidot 50 000 izmitināšanas vietu, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju un neatbilstīgu migrantu uzņemšanas vajadzības. Izrādās, ka līdz šim pieejamais uzņemšanas vietu skaits ir 40 351. Turklāt UNHCR nav noslēdzis visus nolīgumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi izveidot 20 000 uzņemšanas vietu saskaņā ar īres programmu. Turklāt īres programma ir piemērotāka patvēruma meklētāju, nevis pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju vidēja termiņa un ilgtermiņa uzņemšanai sakarā ar nodrošinātās izmitināšanas veidu un izkliedētajām atrašanās vietām. Tā kā pieteikuma iesniedzēju skaits Grieķijā arvien pieaug, ir steidzami jānodrošina speciālas uzņemšanas vietas pārcelšanas pieteikuma iesniedzējiem. Tāpēc Komisija vērtē UNHCR īres programmas iespējamus grozījumus. Turklāt Komisija ātri sāks ārkārtas situāciju un reaģēšanas plāna īstenošanu 25 , saskaņā ar kuru Grieķijai tiks sniegts papildu finansiāls atbalsts.

Reģistrācijas spēja Grieķijā. To migrantu arvien pieaugošais skaits, kas pievienojas pārcelšanas mehānismam, lielā mērā pārsniedz Grieķijas Patvēruma dienesta spēju ikdienas reģistrāciju veikšanai. Pašlaik gaidīšanas laiks no brīža, kad migrants nolemj pievienoties pārcelšanas mehānismam, līdz brīdim, kad viņš var reģistrēt patvēruma pieteikumu, ir aptuveni trīs nedēļas. Grieķija palielina spēju ar 100 papildu darbiniekiem, kas jāpieņem darbā līdz jūnijam 26 . Turklāt EASO izmēģina jaunu sistēmu, lai atbalstītu Grieķijas patvēruma biroju pārcelšanas lietu tiešai reģistrēšanai angļu valodā. Ja šī sistēma būs veiksmīga, tā tiks ieviesta visos Grieķijas reģionālajos patvēruma birojos, kuros var būt jāreģistrē pārcelšanas lietas.

2.7Ieteikumi apzināto problēmu novēršanai

2.7.1. No pārcelšanas mērķa dalībvalstu puses

Rīcība, lai novērstu saistību ierobežoto skaitu. Visām pārcelšanas mērķa dalībvalstīm jāpalielina oficiālo saistību skaits ar DubliNet starpniecību, ievērojot Padomes lēmumos noteikto maksimālo trīs mēnešu termiņu. Šīm saistībām jābūt saderīgām ar pārcelšanas mērķa dalībvalstīm piešķirtajām kvotām, un pilnībā jāņem vērā ārkārtas situācija uz vietas.

Rīcība, lai samazinātu preferenču nepareizu izmantošanu. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm pēc iespējas jāierobežo paustās preferences, izmantojot tās tikai labākas integrācijas nolūkā, un jābūt gatavām uzņemt visu veidu migrantus (ģimenes, nepavadītus nepilngadīgos, neprecētus vīriešus).

Rīcība, lai paātrinātu reaģēšanas laiku uz pārcelšanas pieprasījumiem. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm jāatbild uz pārcelšanas pieprasījumiem vienas nedēļas laikā. Šajā ziņā attiecībā uz drošības pārbaudēm Frontex jāveic sistemātiskas pirmā līmeņa drošības pārbaudes, tostarp piekļuve SIS, un jāparedz Eiropola pastiprināta loma otrā līmeņa pārbaudēs, kamēr Itālija un Grieķija turpina centienus veikt sistemātiskas drošības pārbaudes un uzlabot dalībvalstīm nosūtītajos pārcelšanas pieprasījumos sniegtās informācijas kvalitāti.

Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš papildu pārbaudēm un īpaši drošības intervijām pienācīgi pamatotos gadījumos, t. i., pamatotas un motivētas aizdomas, ka uz personu varētu attiekties viens no noraidīšanas iemesliem. Iemesli pēc iespējas drīz jāpaziņo Itālijas un Grieķijas iestādēm. Jebkurā gadījumā šīs papildu pārbaudes, tostarp intervijas, jāveic vienas nedēļas laikā, kas ir reaģēšanas laika mērķis, lai neaizkavētu visu procesu. Ja pārcelšanas mērķa dalībvalstīm ir pamatoti noraidīšanas iemesli, pamatojoties uz valsts drošību, sabiedrisko kartību vai atstumtības risku, tie jānorāda Itālijai un Grieķijai.

Rīcība, lai risinātu problēmas saistībā ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm pēc iespējas drīz jānodrošina vietas neaizsargātām personām un nepavadītiem nepilngadīgajiem un jāpalielina uzņemšanas spējas šādu veidu pieteikuma iesniedzējiem, kā arī jānodrošina atbilstīga aizbildnība.

Rīcība, lai palielinātu mehānisma atzīšanu un uzticēšanos tam migrantu vidū un izvairītos no pieteikumu atsaukšanas. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm ievērojami jāuzlabo pirmsizbraukšanas informācija, īpaši par migrantiem mazāk zināmām dalībvalstīm. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm pēc iespējas drīz jāsniedz informācija Grieķijas un Itālijas patvēruma iestādēm, kā arī EASO un IOM atbilstīgi EASO izstrādātajiem norādījumiem. Pietiekama informācija jāsniedz sadarbības koordinatoriem, kuriem jābūt klāt paziņošanas posmā, lai atbildētu uz migrantu jautājumiem un kliedētu viņu bažas. EASO plānotajām mācībām jānodrošina arī paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm, tostarp par informācijas aspektiem, un savstarpējas uzticības veidošana.

Rīcība, lai izvairītos no sekundārās kustības pēc pārcelšanas. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm pilnībā jāizmanto patvēruma acquis pieejamie instrumenti (ziņošanas pienākumi, starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas materiālo apstākļu nodrošināšana tikai natūrā, dažos gadījumos aizturēšana). Jāatsāk Dublinas sistēmas pārsūtīšana uz Grieķiju, kad ir izpildīti nosacījumi 27 .

Rīcība, lai pastiprinātu EASO spēju atbalstīt Itāliju un Grieķiju. Visām dalībvalstīm jāatbild uz EASO uzaicinājumu norīkot ekspertus un jāpalielina elastība to izvietošanā Padomes lēmumos paredzētos divus gadus.

2.7.2. No Itālijas un Grieķijas puses

Rīcība, lai paātrinātu pieteikuma iesniedzēju reģistrāciju. Grieķijai pēc iespējas drīz jāpabeidz 100 papildu darbinieku pieņemšana darbā un jāpaplašina un jāpieņem pastiprināts EASO atbalsts reģistrācijas procedūrā. Mērķim jābūt nodrošināt, ka migranti var reģistrēt patvēruma pieteikumu maksimāli trīs dienu laikā no brīža, kad viņi pievienojas mehānismam.

Rīcība, lai uzlabotu koordināciju. Itālijai jāpieņem un pilnībā jāīsteno standarta operāciju procedūras, kas piemērojamas karstajiem punktiem. Itālijai un Grieķijai sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām (UNHCR, IOM, EASO, nevalstiskajām organizācijām un Komisiju) jānoformē un pilnībā jāīsteno protokoli par pārcelšanu. 

Rīcība, lai uzlabotu uzņemšanas spējas Grieķijā. Grieķijai pēc iespējas drīz jānodrošina 50 000 vietu, ko tā apņēmusies saskaņā ar ceļvedi, tostarp nesen ieceļojušiem migrantiem. UNHCR jānoslēdz īstenošanas nolīgumi, lai pēc iespējas drīz sasniegtu mērķi par 20 000 vietu izveidi saskaņā ar īres programmu, un jānodrošina izmitināšanas centralizēta sistēma tiem migrantiem, kuri piedalās pārcelšanas mehānismā. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu efektīvu pārsūtīšanu dažādos procesa posmos, kultūras orientāciju un samazinātu aizbēgšanas riskus.

Rīcība, lai paātrinātu reaģēšanas laiku uz pārcelšanas pieprasījumiem. Itālijai un Grieķijai jāveic sistemātiskas pārbaudes, tostarp meklēšana valsts datubāzēs, kā arī Eiropas un starptautiskajās datubāzēs (SIS un Interpola datubāzēs, VIS) un jāorganizē drošības intervijas pirms jebkura pārcelšanas pieprasījuma nosūtīšanas; Itālijai un Grieķijai jāsniedz pilnīga informācija pārcelšanas mērķa dalībvalstīm nosūtītajos pārcelšanas pieprasījumos. Pārcelšanas pieprasījumā jāiekļauj 1) reģistrācijas lieta, 2) informācija par veiktajām drošības pārbaudēm, 3) drošības pārbaužu rezultāti un 4) karstie punkti, kurus migranti šķērsojuši tranzītā; Itālijai un Grieķijai jāieceļ amatā arī drošības korespondents, lai veicinātu apmaiņu ar informāciju, tostarp pirkstu nospiedumiem caur policijas sadarbības kanāliem. Komisijai un dalībvalstu ekspertiem jāpalīdz Itālijai un Grieķijai ar drošību saistīto jautājumu turpmākā izstrādē un jāsniedz norādes par noraidījumu formulēšanu.

Rīcība, lai risinātu problēmas saistībā ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu. Itālijai un Grieķijai pēc iespējas drīz jāpabeidz procedūras, lai atvieglotu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu atbilstīgi viņu labākajām interesēm, un jāizmanto EASO sagatavotie pieejamie instrumenti.

2.7.3. No EASO puses

Rīcība, lai samazinātu nepareizu preferenču izmantošanu: EASO pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā līdz jūnija beigām būtu jāpabeidz piemeklēšanas instrumenta izstrāde, lai atvieglotu pārcelšanas pieteikumu izskatīšanu, jo īpaši ņemot vērā iespējamu lielu pieteikumu skaitu vasarā. Tomēr piemeklēšanas mehānisms būtu iespējams un efektīvs tikai tad, ja izteiktās preferences ir pietiekami plašas.

Rīcība, lai samazinātu atbildes laiku attiecībā uz pārcelšanu: EASO būtu jāturpina sniegt palīdzība Itālijai un jāsāk sniegt palīdzība Grieķijai, veicot īpašas pārrunas, lai pieteikumu reģistrēšanas laikā atklātu iespējamos izslēgšanas iemeslus.

Rīcība, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu: EASO būtu jāturpina izplatīt tās instruments neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju noteikšanai un jāuzlabo datu vākšana par neaizsargātu personu pārcelšanu. Turklāt EASO pašlaik izstrādā rīku, ar ko veikt labāko interešu novērtējumu attiecībā uz nepavadītiem bērniem, kuriem ir tiesības uz pārcelšanu, un kas var būt noderīgs karstajos punktos un citur.

Rīcība, lai palielinātu migrantu atbalstu un uzticēšanos shēmai, kā arī izvairītos no atsaukumiem:

EASO būtu jāpalielina redzamība informācijas vietās (karstajos punktos un kontinentālajā daļā). EASO ekspertiem jābūt skaidri identificējamiem un nodrošinātiem ar atbilstošu aprīkojumu. Ir būtiski nodrošināt informācijas saderību, piemēram, ESAO varētu sniegt jaunajiem ekspertiem vienas līdz divu dienu apmācību par to, kāds informācijas apraksts jāveic un par to, kā sniegt šo informāciju. Sniedzot informāciju, jo īpaši attiecībā uz procedūru, EASO vajadzētu spēt reaģēt uz migrantu izredzēm un uzsvērt, ka pārcelšanas mērķa dalībvalsti nevar izvēlēties;

EASO un IOM būtu jāpastiprina to darbība pirmsizbraukšanas informācijas un kultūras orientācijas sniegšanā no paziņojuma līdz izbraukšanai uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti. Vienam EASO vai IOM darbiniekam būtu jābūt klāt pie lēmuma izziņošanas. EASO būtu nekavējoties jāsaņem informācija par patvēruma meklētājiem, kas pauž neskaidrību par lēmuma pieņemšanu. Pēc lēmuma paziņošanas EASO un attiecīgajam sadarbības koordinatoram būtu jāveic īpašas informācijas sesijas;

EASO sadarbībā ar Komisiju un citām ieinteresētajām personām vajadzētu pastiprināt informācijas kampaņas, tostarp izmantojot papildu informācijas lapas un brošūras, videomateriālus, sociālos plašsaziņas līdzekļus. Tas ir būtiski, lai palielinātu pieteikuma iesniedzēju uzticēšanos pārcelšanai un dotu pretsparu kontrabandistu stāstiem. Šīs darbības varētu veikt, izmantojot a) īpašu Facebook lapu par pārcelšanu, kurā EASO un dalībvalstis publicētu pārcelšanas veiksmes stāstus, kā arī nodrošināt vispārēju mērķtiecīgāku klātbūtni sociālajos tīklos, arī izmantojot Twitter vietnes un mobilās lietotnes; b) vairāk videostāstu, kuros pieteikuma iesniedzēji, kas ir tikuši veiksmīgi pārcelti, stāsta par savu pieredzi; c) lielāku pārcelšanas mērķa dalībvalsts migrantu kopienas iesaisti, jo īpaši stāstot par tiem, kas ir tikuši veiksmīgi pārcelti.

2.7.4.    Turklāt Komisija turpinās pilnībā atbalstīt Itāliju un Grieķiju, kā arī:

Turpinās veicināt labāku koordināciju, izmantojot esošos forumus (sadarbības koordinatoru sanāksmes, sanāksmes ar attiecīgajiem valstu kontaktpunktiem, pārcelšanas un pārmitināšanas forumu un grupu Friends of Hotspots), jo tie ir izrādījušies noderīgi, lai ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām apspriestu juridiskos jautājumus, praktiskās grūtības un pārcelšanas mehānisma vājās vietas, veidojot tīklus un uzlabojot savstarpējo uzticēšanos, jo īpaši pēc veiksmīgas pārcelšanas.

Turpinās uzraudzīt īstenošanu, nodrošinot ES patvēruma acquis pilnīgu un pareizu īstenošanu, kas ir viens no galvenajiem elementiem ES atbildē uz migrācijas krīzi un Komisijas prioritāte saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā.

3Pārmitināšana

3.1Pašreizējā situācija

Pēc Komisijas 2015. gada 8. jūnija ieteikuma par Eiropas shēmu attiecībā uz pārmitināšanu 28 , 27 dalībvalstis 29 kopā ar Dublinas sistēmas asociētajām valstīm 2015. gada 20. jūlijā 30 vienojās divu gadu laikā, izmantojot daudzpusējas un valstu shēmas, pārmitināt 22 504 no trešām valstīm pārvietotas personas, kurām nepārprotami ir nepieciešama starptautiska aizsardzība. Lai gan dažas dalībvalstis jau daudzus gadus līdzdarbojas pārmitināšanas programmās sadarbībā tieši ar UNHCR, šis ir pirmais kopīgais ES pasākums pārmitināšanas jomā, un vairākām dalībvalstīm tā ir pirmā saskaršanās ar pārmitināšanu.

Pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta no iesaistītajām valstīm, līdz 2016. gada 15. martam saskaņā ar šo shēmu uz Austriju, Beļģiju, Čehiju, Franciju, Īriju, Itāliju, Nīderlandi, Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Lihtenšteinu un Šveici tika pārmitinātas 4 555 personas. Vairākums valstu, kas piedalās šajā shēmā, norādīja, ka pārmitināšanas pasākumi ir galvenokārt, bet ne tikai, paredzēti sīriešiem, kuri atrodas Jordānijā, Libānā un Turcijā. Visām saskaņā ar šo shēmu uz iesaistītajām valstīm pārmitinātām personām ir jābūt UNHCR nosūtītām, kam tādēļ ir būtiska nozīme šajā procesā.

Šī shēma tiek finansēta no ES līdzekļiem; dalībvalstīm tās īstenošanai ir pieejami kopā vairāk nekā 150 miljoni euro. Piecas dalībvalstis — Somija, Francija, Īrija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste — ir norādījušas, ka tās plāno pārmitināt daudz lielāku skaitu personu, nekā tās apņēmušās saskaņā ar 20. jūlija shēmu, un nodrošināt tās īstenošanu saskaņā ar valsts programmām.

Visas dalībvalstis pievērš pastiprinātu uzmanību drošības skrīningam, par kuru viņas pašas ir atbildīgas un kuru var veikt vairākos pārmitināšanas procedūras posmos. Pastāv cieša un laba sadarbība ar UNHCR, kurš ir neaizstājams partneris šajā procesā. Pirmsizbraukšanas un izbraukšanas procedūrās daudzas dalībvalstis rēķinās arī ar IOM loģistikas atbalstu.

Kaut arī prioritārie reģioni, par kuriem tika panākta vienošanās saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, ir diezgan plaši, lielākā daļa iesaistīto valstu ir nolēmušas pārmitināt no valstīm, kas atrodas kaimiņos Sīrijai.

3.2Problēmas

Atšķirībā no pienākumiem, kas noteikti abās pārcelšanas shēmās, dalībvalstu saistības saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija shēmu attiecībā uz pārmitināšanu pamatojas uz brīvprātīgām saistībām. Lai gan šī shēma ir svarīgs pagrieziena punkts attiecībā uz kopējiem ES pārmitināšanas pasākumiem, tā iesaistītajām valstīm neveido skaidru pārmitināšanas satvaru ar kopīgiem noteikumiem un procedūrām, bet tā lielā mērā ir tādu valstu programmu un procedūru apkopojums, kuras dažās dalībvalstīs joprojām ir izstrādes posmā. Saskaņā ar 20. jūlija secinājumiem dažas dalībvalstis ir apņēmušās īstenot visu valsts pārmitināšanas kvotu (Nīderlande), savukārt dažas citas valstis ir apņēmušās uzņemt personu skaitu, kas ir lielāks par valsts kvotu (Francija). Bez tam tādas dalībvalstis kā Somija vai Apvienotā Karaliste ir apņēmušās uzņemt personu skaitu, kas ir tikai neliela daļa no to attiecīgajām pārmitināšanas saistībām. Turklāt 20. jūlija pārmitināšanas shēmā nav noteikts intervālu grafiks, saskaņā ar kuru jāveic pārmitināšana, nedz arī pārmitināmo personu skaits noteiktā laika periodā. Šādas vāji koordinētas sistēmas rezultātā nav pietiekamas uzraudzības, informācija ir sadrumstalota, un Komisijai ir grūti uzraudzīt shēmas darbību 31 .

Starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz to attiecīgajām pārmitināšanas programmām un praksēm, piemēram, atlases kritēriji, procedūru ilgums, pirmsizbraukšanas ievirzes programmas, integrācijas instrumenti, uzņemto personu statuss, uzturēšanās atļaujas, kā arī pārmitināšanai pieejamais vietu skaits.

Pārmitināšanas kandidātus dalībvalstis izraugās, balstoties uz atlases misijām vai izskatot tām UNCHR iesniegtos dokumentus. Tas ietekmē procedūras ilgumu, kas var ilgt no vairākām nedēļām līdz diviem gadiem no brīža, kad UNHCR iesniedz lietu, līdz ierašanās brīdim uzņēmējā valstī. Turklāt vairākas dalībvalstis ir minējušas, ka tām bija jāatliek pārmitināšanas plānu īstenošana migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās skaita spontāna pieauguma dēļ.

Uzņemšanas kapacitātes un piemērotas izmitināšanas trūkums tika bieži minēts kā īpaša problēma, jo īpaši gadījumos, kad jāpārvieto lielākas ģimenes, vai strādājot ar īpaši neaizsargātām personām. Dažos gadījumos kā problēma tika minētas arī trešo valstu izsniegtās izbraukšanas atļaujas, jo tās būtiski aizkavē procedūru un jāpārplāno ierašanās.

Gadījumos, kad dalībvalstu vēstniecību darbinieki ir iesaistīti pārmitināšanas kandidātu biometrisko datu noteikšanā vai ceļošanas dokumentu izsniegšanā, tika minēts cilvēkresursu trūkums un nepieciešamība pēc pienācīgas apmācības.

Kapacitātes veidošana pārmitināšanas jomā: Dažas ES valstis, piemēram, Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Vācija vai Somija, jau vairākus gadus piedalās pārmitināšanā, līdz 2017. gada beigām saskaņā ar jauno Eiropas shēmu sagaidāms, ka 10 dalībvalstis 32 pirmo reizi piedalīsies pārmitināšanas darbībās, lai gan neviena no tām vēl nav sākusi īstenot šo programmu. Šīm dalībvalstīm risināmie uzdevumi ir kapacitātes uzlabošana, lai veidotu valsts pārmitināšanas mehānismu, pieredzes trūkums, veicot misijas un atlasot kandidātus, optimālu apstākļu nodrošināšana pārmitināto bēgļu integrācijai un sabiedrības atbalsta nodrošināšana pārmitināšanai. Vairākas no valstīm ir izrādījušas interesi izmantot zināšanas, pieredzi un labu praksi saistībā ar mehānismiem, ko izmanto dalībvalstis ar senām pārmitināšanas tradīcijām. Šķiet, ka īpašas vajadzības jākoncentrē uz atbalstu un palīdzību atlases misiju veikšanai, sarunām un koordināciju ar trešajām valstīm, no kurām notiek pārmitināšana, pirmsizbraukšanas kultūras programmu organizēšanu, medicīniskajām pārbaudēm, ceļošanas režīmu un sākotnējās uzņemšanas un integrācijas mehānismu izveidi.

3.3Risinājumu meklēšana problēmām

Apmaiņa ar zināšanām un pieredzi un sadarbība ar partneriem

Ir skaidrs, ka jāuzlabo apmaiņa ar paraugpraksi un pieredzi, jo īpaši starp dalībvalstīm bez pārmitināšanas pieredzes un dalībvalstīm, kurās ir ilgākas pārmitināšanas tradīcijas. Turklāt, veicot pārmitināšanas procesu, varētu apsvērt praktisku sadarbību, piemēram, kopēju loģistikas izmantošanu, lidojumu organizēšanu un vietēju informācijas apmaiņu par atsevišķiem gadījumiem.

Lai atvieglotu šādu praktisku sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizmanto divpusējas vizītes uz attiecīgajām pārmitināšanas programmām. Labs šādas prakses piemērs bija praktiskā darba vizīte uz Nīderlandes valsts pārmitināšanas programmu līdztekus ATCR darbsemināram (ikgadējās trīspusējās konsultācijas par pārvietošanu) 2016. gada 18. februārī. Dalībvalstis, kurās ir ilga pārmitināšanas pieredze, būtu jāmudina organizēt šādas vizītes un aicināt partnerus no visas ES, jo īpaši no tām valstīm, kuras tikai tagad sāk pārmitināšanas darbības. Vizītēs varētu ietvert ierašanās procedūras elementus, piemēram, reģistrāciju un apmešanos, kā arī piedalīšanos atlases misijās.

Praktisko sadarbību arī varētu izskatīt saistībā ar EU-FRANK 33  — ES finansētu projektu, kura mērķis ir, daloties ar zināšanām, atvieglot pārmitināšanu un bēgļu uzņemšanu. Zviedrijas migrācijas aģentūras vadītā projekta no 2016. līdz 2020. gadam mērķis ir sniegt operatīvu atbalstu dalībvalstīm, lai palielinātu vai sāktu pārmitināšanas programmas un atvieglotu to jaudas palielināšanu pārmitināšanai un humanitārai uzņemšanai. 2015. gada oktobrī notika Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas izpētes vizīte Zviedrijā. Sākot no aprīļa tiek sagaidīts, ka dalībvalstīm, izmantojot mentoru sistēmu, tiks piedāvāta iespēja piedalīties kā novērotājiem citu dalībvalstu pārmitināšanas pasākumos, piemēram, klātienes atlases misijās, kultūras orientācijas programmās, bēgļu pārvešanā vai uzņemšanas kārtības pasākumos.

ATCR piedāvātais forums pieredzes apmaiņai starp pārmitināšanas valstīm, tostarp tās semināri, ir vērtīgs instruments. Jaunās dalībvalstis arī turpmāk būtu jāmudina piedalīties šajā apmaiņā.

Visbeidzot, Komisija ir noorganizējusi četrus pārmitināšanas un pārcelšanas forumus, kuros piedalījās visas dalībvalstis, kā arī UNHCR un IOM, un turpinās regulāri organizēt šādas sanāksmes. Minētās sanāksmes, kā arī EASO darbsemināri par pārmitināšanu ir laba iespēja valstu ekspertu pieredzes apmaiņai un mācībām. Ciešāka sadarbība ar citiem partneriem pārmitināšanas procesā, proti, UNHCR, IOM, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pārvaldes iestādēm/pašvaldībām varētu palīdzēt atrisināt vairākas problēmas, ar kurām saskaras pārmitināšanas dalībvalstis. Jo īpaši varētu izskatīt sadarbību ar pašvaldībām un NVO, lai pārvarētu problēmas, kas saistītas ar uzņemšanas kārtību un kapacitāti un integrācijas pasākumiem.

Labāka shēmas uzraudzība

Shēmas uzticamībai ir svarīgi, ka tiek izpildītas saistības, par kurām panākta vienošanās, neraugoties uz iespējamām izmaiņām apstākļos dalībvalstīs, kuras īpaši smagi skar migrantu un bēgļu plūsmas. Šajā sakarā ir svarīgi, ka sasniegtais tiek regulāri uzraudzīts, un par to tiek sniegti ziņojumi. Tomēr šis elements ir jāuzlabo, jo informācija par shēmā paveikto, tostarp šā ziņojuma vajadzībām, ir iegūta, izmantojot dažādus kanālus (tostarp politiskās reaģēšanas integrētā mehānisma (IPCR) aptaujas anketu, kura tika nosūtīta 8. martā un uz kuru atbildēja 17 dalībvalstis), kā rezultātā iegūtā informācija var būt nepilnīga vai fragmentāra.

Eurostat katru gadu vāc datus par pārmitināšanu un turpinās to darīt arī saistībā ar šo shēmu. Tomēr pašreizējā situācijā ir nepieciešama regulārāka un sīkāka informāciju par sasniegto. Tāpēc martā EASO ir sākusi ikmēneša datu vākšanu par pārmitināšanu, un gaidāms, ka pirmā informācija būs pieejama aprīlī 34 . Komisija aicina dalībvalstis un asociētās valstis nodrošināt netraucētu un savlaicīgu informācijas vākšanu. Ja no pārmitināšanas valstīm vajadzīga tūlītēja vai īpaša informācija, joprojām var izmantot IPCR tīklu.

Saikne ar globālajiem pārmitināšanas pasākumiem

ES pārmitināšanas pasākumu jomā būtu jāpanāk, ka Savienība uzņemas savu kopējās atbildības daļu, lai nodrošinātu likumīgas iespējas bēgļu aizsardzībai. ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) organizētā augsta līmeņa sanāksme “Globālā atbildības dalīšana ar Sīrijas bēgļu uzņemšanas ceļiem” Ženēvā 2016. gada 30. martā būs tuvākā nākamā iespēja ES un tās dalībvalstīm palielināt savu ieguldījumu un līdzdalību starptautiskās iniciatīvās, kuru mērķis ir risināt pasaules migrācijas un bēgļu problēmas, kā arī prasīt lielāku apņemšanos.

Brīvprātīgas humanitāras uzņemšanas shēmas īstenošana ar Turciju

Lai īstenotu brīvprātīgo humanitāru uzņemšanas shēmu ar Turciju, kas atbilst valstu vai to valdību vadītāju 2016. gada 7. marta paziņojumam, būtu jāturpina darbs un jāievieš ticama shēma. No dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kas ir ieinteresētas piedalīties šajā shēmā, ir vajadzīgas konkrētas politiskās saistības, jo īpaši attiecībā uz uzņemamo personu skaitu saskaņā ar konkrētu grafiku. Turklāt visām pusēm, tostarp Turcijas iestādēm, ir jāvienojas par shēmas darbības uzsākšanu un tās vadīšanu.

Strukturēta pārmitināšanas sistēma ES

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta ar pašreizējo bēgļu pārmitināšanu un ar humanitārām uzņemšanas iniciatīvām, Komisija nāks klajā ar ES mēroga pārmitināšanas priekšlikumu, lai strukturētu ES politiku attiecībā uz pārmitināšanu. Tas nodrošinās vienotu un saskaņotāku pieeju, lai personas, kurām nepieciešama aizsardzība, varētu droši un likumīgi ierasties ES. Šī iniciatīva arī ļaus ES sistemātiskāk apkopot Eiropas pārmitināšanas pasākumus un uzņemties savu proporcionālo kopējās atbildības daļu, sniedzot drošu patvērumu pasaules bēgļiem.

4Turpmākā rīcība

Ņemot vērā šajā ziņojumā izklāstītos ieteikumus, dalībvalstīm jāturpina uzlabot pārcelšanas un pārmitināšanas shēmas īstenošana un jāstrādā pie neatrisinātām problēmām. Vissteidzamākais uzdevums ir būtiski un konsekventi paātrināt pārcelšanas tempus, lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas humanitāro situāciju uz vietas.

Pārcelšanas procesā iesaistītas vairākas ieinteresētās personas, un šo ļoti zemo īstenošanas pakāpi līdz šim ietekmējuši dažādi faktori. Šis ziņojums pierāda, ka, lai gan vēl joprojām ir neatrisinātas problēmas, Itālija, Grieķija un dažādās pārcelšanas pasākumos iesaistītās iestādes pastiprina centienus, lai nodrošinātu, ka tās procesa daļas īstenošana, par kurām tās atbildīgas, noritētu sekmīgi. Tomēr šie centieni ir jāpapildina ar līdzīgu pārcelšanas mērķa dalībvalstu apņemšanos. Pārcelšanas mērķa dalībvalstu vēlme pilnībā izpildīt savus pienākumus ir būtiska, lai pārcelšanas darba rezultātā nodrošinātu to, ka shēma sasniedz savu mērķi sniegt ārkārtas atbalstu gan Itālijai, gan Grieķijai, lai tās varētu labāk tikt galā ar migrantu masveida pieplūdumu.

Komisija ir aprēķinājusi, ka, lai sasniegtu saskaņā ar abiem Padomes lēmumiem par pārcelšanu jau piešķirto saistību skaitu (106 000), kas vidēji sadalīti pa atlikušajiem 18,5 mēnešiem, būtu jāsasniedz vidējais ikmēneša rādītājs vismaz 5 679 pārcelšanu apmērā. Tas nozīmē vidēji aptuveni 187 pārsūtīšanas dienā un pārcelšanas procedūru ne ilgāku par divām nedēļām. Nesenā pārcelšanas pieredze no Grieķijas uz Portugāli pierāda, ka pārcelšanas procedūru var īstenot vienas nedēļas laikā. Balstoties uz šo aprēķinu, Komisija uzskata, ka līdz tās otrajam ziņojumam par pārcelšanu un pārmitināšanu 16. aprīlī būtu jāpabeidz vismaz 6000 pārcelšanas un ka, palielinot tempus, līdz trešajam ziņojumam 16. maijā būtu jāpabeidz vismaz 20 000 pārcelšanas, ņemot vērā ārkārtas humanitāro situāciju uz vietas.

Vienlaikus, lai uzsvērtu to, cik liela nozīme ir solidaritātei ar skartajām trešām valstīm reģionā un likumīgas migrācijas iespējām, dalībvalstīm ir jānodrošina atlikušās 17 949 pārmitināšanas vietas. Atlikušajā laikposmā, dalībvalstīm vajadzētu pārmitināt katru mēnesi vidēji 855 personas, kam nepieciešama aizsardzība.

Atbilstoši Komisijas saistībām saskaņā ar ceļvedi “Atpakaļceļš uz Šengenu” tā ik mēnesi ziņos par progresu, kas panākts, īstenojot pārcelšanas un pārmitināšanas saistības.

(1)

Padomes Lēmums (ES) 2015/1523 (2015. gada 14. septembris), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, un Padomes Lēmums (ES) 2015/1601 (2015. gada 22. septembris), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(2)

No šiem 160 000 cilvēkiem Komisijas priekšlikumā bija paredzēts pārcelt 54 000 cilvēku no Ungārijas, bet pārcelšana tā vietā notiks no Itālijas un Grieķijas, ja līdz 2016. gada septembrim netiks grozīts otrais Padomes lēmums par pārcelšanu.

(3)

COM(2016) 85 final.

(4)

 EUCO 1/16, SN 28/16.

(5)

COM(2016) 120 final.

(6)

Saskaņā ar abiem Padomes lēmumiem par pārcelšanu no Itālijas jāpārceļ 39 600 patvēruma meklētāju.

(7)

Saskaņā ar abiem Padomes lēmumiem par pārcelšanu no Grieķijas jāpārceļ 66 400 patvēruma meklētāju.

(8)

Padomes Lēmuma (ES) 2015/1601 4. panta 3. punkts.

(9)

Padomes Lēmums (ES) 2015/1601 (2015. gada 22. septembris).

(10)

Padomes Lēmums (ES) 2015/1523 (2015. gada 14. septembris).

(11)

C-643/15 un C-647/15.

(12)

COM(2015) 677 final.

(13)

Komisijas paziņojums "Bēgļu krīzes pārvaldība: tūlītēji operatīvie, budžeta un juridiskie pasākumi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā" (COM(2015) 490, 2015. gada 23. septembris).

Komisijas paziņojums "Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis" (COM(2015) 510, 2015. gada 14. oktobris).

Komisijas paziņojums “Progresa ziņojums par karsto punktu īstenošanu Grieķijā” (COM(2015) 678, 2015. gada 15. decembris).

Komisijas paziņojums par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu (COM(2016) 85, 2016. gada 10. februāris).

Komisijas paziņojums “Progresa ziņojums par karsto punktu pieejas īstenošanu Grieķijā” (COM(2016) 141 final, 2016. gada 4. marts). 

(14)

Komisijas ieteikums, kas adresēts Grieķijas Republikai par steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (C(2016) 871, 2016. gada 10. februāris).

(15)

Kad tika pieņemti Padomes lēmumi, pārcelšanai atbilstīgi bija Sīrijas, Irākas un Eritrejas valstspiederīgie. Pirmajā atjauninājumā (2015. gada 3. ceturksnis) pārcelšanai atbilstīgas bija šādas valstspiederības: Bahreina, Centrālāfrikas Republika, Eritreja, Irāka, Sīrija, Svazilenda un Jemena.

(16)

Dažās no šīm valstspiederībām atsauces laikposmā ir mazāk nekā 200 personu, kas pieprasa starptautisko aizsardzību ES. Tā kā Padomes lēmumos par pārcelšanu nav iekļauti noteikumi par minimālo skaitu lēmumu, lai aprēķinātu ES vidējo rādītāju, valstspiederības, uz kurām attiecas ļoti maz lēmumu, bet visi ir pozitīvi, viegli nonāk Padomes lēmumu par pārcelšanu piemērošanas jomā.

(17)

Sal. ar 28. apsvērumu Padomes Lēmumā (ES) 2015/1523 un 34. apsvērumu Padomes Lēmumā (ES) 2015/1601.

(18)

Saskaņā ar Padomes lēmumu par pārcelšanu 5. panta 7. punktu [pieteikuma iesniedzēju] var atteikties pārcelt "vienīgi tad, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņš rada draudus to valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai ja ir nopietni iemesli piemērot Direktīvas 2011/95/ES 12. un 17. pantā izklāstītos izslēgšanas noteikumus".

(19)

Piemēram, Polija iesniedza savas saistības 16. decembrī. Līdz 15. martam nav pieņemts neviens pārcelšanas pieprasījums. No otras puses, Portugāle 2016. gada 26. februārī iesniedza otrās saistības un pārcelšana notika 7. martā. Portugāles gadījumā pārsūtīšana notika vienas nedēļas laikā pēc tam, kad no Grieķijas tika saņemts pārcelšanas pieprasījums.

(20)

Intervijas, kuru mērķis ir noteikt pārceļamā pieteikuma iesniedzēja atbilstību bēgļa statusam pirms pārcelšanas pieprasījuma apstiprināšanas nepārprotami būtu pretrunā shēmas burtam un garam, un tās nedrīkstētu pieprasīt.

(21)

Abu Padomes pārcelšanas lēmumu 5. panta 7. punkts.

(22)

Direktīvas 2011/95/ES 12. un 17. pants.

(23)

Regula (ES) Nr. 603/2013.

(24)

Direktīva 2011/95/ES.

(25)

Lai atbalstītu Grieķiju, Komisija 10. martā apstiprināja papildu EUR 275,5 miljonus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros.

(26)

Patvēruma dienests aprīlī tiks pastiprināts ar 29 jauniem darbiniekiem. Līdz šā gada jūnijam darbā tiks pieņemti kopā 100 darbinieku. Dienesta esošā reģistrācijas spēja ir 80 lietas dienā visā valstī.

(27)

Ieteikums, kas adresēts Grieķijas Republikai par steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013, C(2016) 871), 2016. gada 10. februāris; Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei Atpakaļceļš uz Šengenu — Ceļvedis, COM(2016) 120 final, 2016. gada 4. marts.

(28)

C(2015) 3560 final.

(29)

Ungārija nepiedalās.

(30)

11130/15; “Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par 20 000 pārvietotu personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārmitināšanu, izmantojot daudzpusējas un valstu shēmas”.

(31)

Pašreizējā stāvokļa izklāstu, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas dalībvalstis un asociētās valstis, skatīt 6. un 7. pielikumā.

(32)

Bulgārija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija.

(33)

 EU-FRANK: Facilitating Resettlement and Refugee Admission through New Knowledge (pārmitināšanas atvieglošana un bēgļu uzņemšana, izmantojot jaunas zināšanas). Izņemot Zviedriju, partneri ir Nīderlande, Beļģija, Itālija, Ungārija, Šveice, UNHCR un EASO. Interesi ir izrādījušas arī Austrija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Francija un Portugāle.

(34)

Priekšlikumu par informācijas vākšanu apstiprināja EASO valdes sanāksmē 2016. gada 20.–21. janvārī.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.3.2016

COM(2016) 165 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Pirmais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

I pielikums: Pārvietošanas no Grieķijas līdz 2016. gada 15. martam

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Komisijas priekšlikums par 30% Austrijas pienākumu apturēšanu saskaņā ar Pārvietošanas lēmumu vienam gadam (COM(2016)80 final). Pieņemts 2016. gada 10. martā.

(3)

     Komisijas priekšlikums par pilnīgu Zviedrijas pienākumu apturēšanu saskaņā ar Pārvietošanas lēmumu vienam gadam (COM(2015)677 final) joprojām tiek apspriests Padomē un Parlamentā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.3.2016

COM(2016) 165 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Pirmais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

II pielikums: Pārvietošanas no Itālijas līdz 2016. gada 15. martam

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Komisijas priekšlikums par 30% Austrijas pienākumu apturēšanu saskaņā ar Pārvietošanas lēmumu vienam gadam (COM(2016)80 final) Pieņemts 2016. gada 10. martā.

(3)

     Komisijas priekšlikums par pilnīgu Zviedrijas pienākumu apturēšanu saskaņā ar Pārvietošanas lēmumu vienam gadam (COM(2015)677 final) joprojām tiek apspriests Padomē un Parlamentā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.3.2016

COM(2016) 165 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMETAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Pirmais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

III PIELIKUMS. Grieķija – Ziņojums par pašreizējo situāciju