This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0556
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the manufacture, placing on the market and use of medicated feed and repealing Council Directive 90/167/EEC
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un par Padomes Direktīvas 90/167/EEK atcelšanu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un par Padomes Direktīvas 90/167/EEK atcelšanu
/* COM/2014/0556 final - 2014/0255 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un par Padomes Direktīvas 90/167/EEK atcelšanu /* COM/2014/0556 final - 2014/0255 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Eiropas Savienībā lauksaimniecības
dzīvniekus baro ar rupjo barību, barības
sastāvdaļām un barības maisījumiem (barības
sastāvdaļu maisījumi). Ja dzīvnieki ir slimi un tiem vajadzīga
ārstēšana, veterinārās zāles var ievadīt,
pamatojoties uz veterinārārsta recepti. Vairums ārstniecisko
barību lauksaimniecības dzīvniekiem satur antimikrobiālus
vai pretparazītu līdzekļus. Ja dzīvniekiem zāles jāievada
perorāli, dzīvnieku turētāji paši var pievienot zāles
dzīvnieku barībai vai dzeramajam ūdenim vai izmantot
ārstniecisko dzīvnieku barību, kurā iemaisa zāles paši
vai to dara cits apstiprināts izgatavotājs. Ārstniecisko dzīvnieku barību
parasti izmanto, lai ārstētu dzīvnieku slimības lielās
dzīvnieku grupās, jo īpaši cūkas un mājputnus.
Pastāv tieša sakarība starp izgatavošanas standartiem un
ārstēšanas kvalitāti, izmantojot ārstniecisko
dzīvnieku barību. Augsti standarti nozīmē to, ka zāles
dzīvnieku barībā ir atbilstoši vienmērīgi
iestrādātas, zāles labi sader ar barību un
tādējādi ir viegli dozējamas un nodrošina dzīvnieka
efektīvu ārstēšanu, kā arī zāļu
pārnešanas līmenis uz nemērķa dzīvnieku barību ir
zems. Eiropas Savienībā ir 13,7 miljoni
dzīvnieku saimniecību. Lopkopības produkcijas vērtība
Eiropas Savienībā ir EUR 157 miljardi. ES
akvakultūras, kas ietver vēžveidīgo, gliemju un zivju ražošanu,
vērtība tiek lēsta EUR 3,3 miljardu apmērā.
No Eiropas Savienībā turētajiem dzīvniekiem
lolojumdzīvnieki ir otra lielākā dzīvnieku grupa. Ir
aptuveni 64 miljoni kaķu, 60 miljoni suņu, 40 miljoni
lolojumputnu, 25 miljoni mazu zīdītāju un daudzi miljoni
dekoratīvo zivju. Visiem minētajiem lauksaimniecības
dzīvniekiem, akvakultūras sugām un lolojumdzīvniekiem,
atkarībā no to veselības stāvokļa, var būt
nepieciešami medikamenti. Ārstnieciskās dzīvnieku
barības noteikumu pārskatīšanas mērķis ir
saskaņot ārstnieciskās dzīvnieku barības un
starpproduktu izgatavošanu, tirdzniecību un lietošanu ES, nodrošinot augstu
drošības līmeni, un atspoguļot tehnikas attīstību
šajā jomā. Ar priekšlikuma projektu atjaunina pašreizējos
tiesību aktus par ārstniecisko dzīvnieku barību,
atceļot Direktīvu 90/167/EEK, kurā ir paredzēti
nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārstniecisko dzīvnieku
barību var izgatavot, laist tirgū un lietot Eiropas
Savienībā. Direktīva tika sagatavota pirms iekšējā
tirgus izveides, un tā nekad nav pielāgota pēc
būtības. Šā juridiskā instrumenta transponēšana valstu
tiesību aktos ir sniegusi dalībvalstīm brīvību
tiesību aktu noteikumu interpretēšanā un īstenošanā,
taču šī elastība ir veicinājusi dažas problēmas.
Direktīva nesniedz norādi par to, kādi standarti
piemērojami, apstiprinot ražotnes vai pieņemamas metodes
ārstnieciskā dzīvnieku barības izgatavošanai, vai standartiem
būtu jābūt balstītiem uz tehnoloģijām vai
rezultātiem, tā neparedz viendabīguma kritērijus, tajā
nav aplūkots jēdziens par ārstnieciskās dzīvnieku
barības pārnešanu starp partijām, tajā nerunā par
ārstnieciskās dzīvnieku barības īpašu
marķēšanu un ārstniecisko barību lolojumdzīvniekiem,
un nav skaidrs, vai barību var izgatavot barības ražotnē pirms
receptes izrakstīšanas, tādējādi ļaujot
dalībvalstīm to interpretēt atšķirīgi. Turklāt
spēkā esošie tiesību akti varētu vēl vairāk
veicināt īstenošanas atšķirības starp
dalībvalstīm. Tas rada nevienlīdzīgus apstākļus
profesionāliem operatoriem vienotajā tirgū. Nepieciešams
saskaņot tiesību aktu īstenošanu, samazināt finanšu un
administratīvo slogu un atbalstīt inovāciju. Priekšlikuma projekts ļaus ārstniecisko dzīvnieku barību
izgatavot iepriekš, to varēs sagatavot mobils barības
sagatavotājs un saimniecības vietējais barības
sagatavotājs, vienlaikus nosakot parametrus šīm shēmām.
Noteikumos iekļauti pasākumi saimniecībā neizmantotās
ārstnieciskā dzīvnieku barības likvidēšanai/iznīcināšanai. Tiks noteikti ES
mēroga ierobežojumi attiecībā uz veterināro zāļu
pārnešanu barībā, kas būtu jāpielāgo,
pamatojoties uz riska novērtējumu attiecībā uz
dzīvniekiem un cilvēkiem saistībā ar dažādu veidu
aktīvajām vielām. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Ietekmes novērtējuma pamatā ir
rezultāti, kas iegūti neatkarīgā pētījumā
"ES tiesību aktu novērtēšana ārstnieciskās
dzīvnieku barības jomā", ko 2009./2010. gadā veicis
Pārtikas aprites vērtēšanas konsorcijs (FCEC). Tas pamatojas arī uz plašu apspriešanos ar
ieinteresētajām personām saistībā ar
2009./2010. gadā veikto novērtējumu, pēc kura notika
iekšējās apspriedes un diskusijas ar dalībvalstīm.
Turklāt visa procesa gaitā apspriešanās ar
ieinteresētajām personām notika Pārtikas aprites un
dzīvnieku un augu veselības padomdevējā grupā,
Dzīvnieku veselības padomdevējā komitejā un
Zivsaimniecības un akvakultūras Padomdevējā komitejā
akvakultūras darba grupā. Turklāt notika
mērķtiecīgas konsultācijas ar Starptautisko dzīvnieku
veselības federāciju Eiropai (IFAH Europa), Eiropas
barības ražotāju federāciju (EFMF), Eiropas
Veterinārārstu federāciju (FVE) un ES lauksaimnieku un
lauksaimniecības kooperatīviem. Pēc apspriešanās ar
ieinteresētajām personām FCEC novērtējuma
laikā, no 2011. gada 30. marta līdz 31. maijam
tīmeklī tika rīkots jauns ieinteresēto personu apsekojums,
izmantojot interaktīvas politikas veidošanas aptauju, lai saņemtu
atsauksmes par politikas risinājumiem. Visbeidzot, notika mērķtiecīgas
sarunas ar nozares ekspertiem un kompetentajām iestādēm,
galvenokārt, lai savāktu datus dažādu risinājumu
izvērtēšanai. 2009. gada jūnijā aptaujas anketa tika
nosūtīta dalībvalstīm, Norvēģijai un Šveicei, lai
apkopotu informāciju no kompetentajām iestādēm par status
quo ārstnieciskās dzīvnieku barības jomā. Turklāt Komisija apspriedās un
regulāri informēja galveno veterinārijas speciālistu darba
grupu, Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības
pastāvīgo komiteju (nodaļa – dzīvnieku ēdināšana)
un Veterināro zāļu komiteju. Ietekmes novērtējuma mērķis
bija atbalstīt ierosinātās izmaiņas tiesību aktos
ārstnieciskās dzīvnieku barības jomā (Direktīva
90/167/EEK) saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Komisijas
darba programmā. Tas ir saistīts ar līdzīgu darbu, kas
norit veterināro zāļu jomā. Veselības un
patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts
ir uzņēmies iniciatīvu pārskatīt Direktīvu
90/167/EEK, vienlaicīgi pārskatot veterināro zāļu
tiesību aktus. Dalībvalstis un šajā jomā
iesaistītās dažādās ieinteresētās personas jau
vairākas reizes ir norādījušas, cik svarīgi ir
nodrošināt, ka tiesību aktu pārskatīšanā
ārstnieciskās dzīvnieku barības jomā tiek ņemtas
vērā nozares īpatnības. To var izdarīt, tikai
izmantojot neatkarīgu pieeju, kuras pamatā ir saikne ar tiesību
aktiem dzīvnieku barības jomā un veterināro zāļu
jomā. Ietekmes
novērtējumā noteica vairākus galvenos virzienus,
saskaņā ar kuriem jāmaina sistēma, lai tā būtu
piemērota ieinteresēto personu vajadzībām: veterināro
zāļu atliekas dzīvnieku barībā, veterināro
zāļu neprecīza dozēšana, ārstnieciskās
barības lolojumdzīvniekiem nepieejamība tirgū un
šķēršļi ārstnieciskās dzīvnieku barības
tirdzniecībai ES. Ietekmes novērtējumā secināts,
ka ES regulai ar sīki izstrādātiem noteikumiem būtu
vispozitīvākā ietekme un tas būtu labākais veids ES
mērķu sasniegšanai. Tai būtu ievērojama pozitīva
ietekme uz rentabilitāti un ekonomikas izaugsmi ārstnieciskās
dzīvnieku barības izgatavošanas nozarē, ņemot
vērā arī veterināro zāļu novatoriskus lietojumus.
Sagaidāms, ka dzīvnieku un sabiedrības veselība uzlabosies
gan dalībvalstīs, kurās pašlaik ir vāji standarti
attiecībā uz ārstniecisko dzīvnieku barību, gan
tajās, kurās standarti ir stingri. Nosakot drošus pielaides
līmeņus veterināro zāļu nenovēršamai
pārnešanai barībā, tiktu radīti pragmatiski un
līdzvērtīgi konkurences apstākļi nozarei un kontroles
iestādēm. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Šā priekšlikuma mērķis ir
Direktīvas 90/167/EEK atcelšana ar ierosināto regulu. Vispārīgi noteikumi Ierosinātās regulas darbības joma
aptver ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu,
laišanu tirgū un lietošanu lolojumdzīvniekiem un produktīvajiem
dzīvniekiem Savienībā. Tā neattiecas uz
veterinārajām zālēm, ko izmanto kā
ārstnieciskās dzīvnieku barības ārstnieciskās
sastāvdaļas (agrāk sauktas par ārstnieciskiem premiksiem),
uz kurām attiecas veterināro zāļu tiesību akti. Ar šo regulu paredz noteikumus par
ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu, sastāvu,
laišanu tirgū un lietošanu. Piemēro Regulā (EK)
Nr. 183/2005 noteiktās vispārējās ražošanas prasības.
Turklāt ārstniecisko dzīvnieku barību var izgatavot tikai
no veterinārajām zālēm, kas atļautas saskaņā
ar veterināro zāļu tiesību aktiem. Turklāt regulā
paredzēti noteikumi barības uzņēmumu operatoru
apstiprināšanai un noteikumi, kas tiem jāizpilda, lai izgatavotu
ārstniecisko dzīvnieku barību. Šajā regulā ir
paredzēti noteikumi par veterināro zāļu
vienmērīgu iestrādāšanu ārstnieciskajā
dzīvnieku barībā un prasības, lai izvairītos no
veterināro zāļu aktīvo vielu pārnešanas
nemērķa barībā. Attiecībā uz marķēšanu
piemēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 vispārīgos noteikumus. Ir
paredzēti īpaši noteikumi par receptēm, recepšu derīguma
termiņu, tādas ārstnieciskās dzīvnieku barības
lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem, kuras sastāvā ir
antimikrobiālas vielas, un daudzumiem, kas vajadzīgi dzīvnieku
ārstēšanai ar ārstniecisko dzīvnieku barību.
Ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavotājiem,
izplatītājiem un lietotājiem ir jāveic ikdienas uzskaite,
lai varētu efektīvi izsekot ārstnieciskajai dzīvnieku
barībai. Attiecībā uz veterinārajām zālēm,
kas atļautas valsts līmenī, regula nosaka Savienības
iekšējos noteikumus tirdzniecībai ar ārstniecisko dzīvnieku
barību, lai novērstu konkurences kropļojumus. Priekšlikumā ir paredzēti noteikumi par
deleģēto aktu un īstenošanas aktu pieņemšanu, pamatojoties
uz regulu. Juridiskais pamats Priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 43. pants un
168. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Direktīva 90/167/EEK bija balstīta uz Eiropas Ekonomikas
Kopienas dibināšanas līguma 43. pantu (tagad — LESD
43. pants), ar ko īsteno kopējo lauksaimniecības politiku.
Šīs politikas mērķi ir palielināt lauksaimniecības
produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni
lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem,
stabilizēt tirgus, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību
tirgū un panākt, lai patērētāji piedāvātos
produktus saņemtu par samērīgām cenām. No šā
panta arī izriet mērķis nodrošināt saskaņotus un
atbilstošus ražošanas apstākļus ES lopkopjiem. LESD 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts ietver
pasākumus veterinārijas un fitosanitārijas jomā, kuru
tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Priekšlikums ir Eiropas Parlamenta un Padomes
regula. Citi līdzekļi nebūtu piemēroti, jo pasākuma
mērķus visefektīvāk var sasniegt ar pilnībā
saskaņotām prasībām visā Savienībā. 2014/0255 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ārstnieciskās dzīvnieku
barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un par Padomes
Direktīvas 90/167/EEK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu un
168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],
ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[2],
saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Padomes Direktīva
90/167/EEK[3]
ir Savienības tiesiskais regulējums ārstnieciskās
dzīvnieku barības izgatavošanai, laišanai tirgū un lietošanai. (2) Lopkopībai ir ļoti
liela nozīme Savienības lauksaimniecībā. Noteikumi par
ārstniecisko dzīvnieku barību būtiski ietekmē
dzīvnieku, tostarp neproduktīvo dzīvnieku, turēšanu un audzēšanu
un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu. (3) Augsts cilvēku un
dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis ir viens no
pārtikas aprites tiesību aktu pamatmērķiem, kā
noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002[4], un
vispārējie principi, kas noteikti minētajā regulā,
būtu jāattiecina uz dzīvnieku barības laišanu tirgū un
lietošanu, neierobežojot īpašos Savienības tiesību aktos.
Turklāt dzīvnieku veselības aizsardzība ir viens no ES
pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajiem
mērķiem. (4) Pieredze, kas gūta,
piemērojot Direktīvu 90/167/EEK, ir parādījusi, ka
būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai stiprinātu
iekšējā tirgus efektīvu darbību un skaidri dotu un uzlabotu
iespēju ārstēt neproduktīvos dzīvniekus ar
ārstniecisko dzīvnieku barību. (5) Ārstnieciskā
dzīvnieku barība ir viens no veidiem, kā ievadīt
veterinārās zāles, kas ir iestrādātas dzīvnieku
barībā. Atļauju veterinārās zāles izmantot
dzīvnieku barībā, to ražošanu, izplatīšanu, reklamēšanu
un uzraudzību reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
2001/82/EK[5]. (6) Uz ārstniecisko
dzīvnieku barību kā barības veidu attiecas Eiropas
Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005[6], Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr. 767/2009[7],
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003[8] un Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2002/32/EK[9].
Īpaši noteikumi attiecībā uz ārstniecisko dzīvnieku
barību un starpproduktiem būtu jānosaka attiecībā uz
telpām, iekārtām, darbiniekiem, izgatavošanas kvalitātes
kontroli, uzglabāšanu un pārvadāšanu, uzskaiti,
sūdzībām un produktu atsaukšanu, procedūru izmantošanu, kas
izriet no riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP)
principiem, un marķēšanu. (7) Savienībā
importētajai ārstnieciskajai dzīvnieku barībai
jāatbilst vispārējām prasībām, kas noteiktas
Regulas (EK) Nr. 178/2002 11. pantā, un importa nosacījumiem,
kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 183/2005 un Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004[10].
Šajā kontekstā jāuzskata, ka Savienībā
importētā ārstnieciskā dzīvnieku barība ietilpst
šīs regulas darbības jomā. (8) Neskarot vispārējos
pienākumus, kas Regulas (EK) Nr. 178/2002 12. pantā
noteikti attiecībā uz dzīvnieku barības eksportu uz
trešām valstīm, šīs regulas noteikumi būtu
jāpiemēro attiecībā uz ārstniecisko dzīvnieku
barību un starpproduktiem, ko izgatavo, uzglabā, pārvadā
vai laiž tirgū Savienībā ar nolūku eksportēt.
Tomēr eksportam paredzētajiem produktiem nebūtu
jāpiemēro īpašās prasības attiecībā uz ārstnieciskās
dzīvnieku barības un starpproduktu marķēšanu, receptes
izrakstīšanu un lietošanu. (9) Lai produkts būtu drošs
un iedarbīgs, ārstnieciskā dzīvnieku barība būtu
jāizgatavo tikai ar atļautām veterinārajām
zālēm un būtu jānodrošina visu izmantoto sastāvdaļu
atbilstība. Būtu jāparedz īpašas papildu prasības un
norādījumi attiecībā uz veterināro zāļu
iestrādāšanu dzīvnieku barībā, lai nodrošinātu
drošu un iedarbīgu dzīvnieku ārstēšanu. (10) Lai izgatavotu drošu un
iedarbīgu ārstniecisko dzīvnieku barību, ir būtiski
veterinārās zāles viendabīgi iestrādāt
dzīvnieku barībā. Tādēļ būtu jāparedz
iespēja noteikt kritērijus, piemēram, mērķa
vērtības, attiecībā uz ārstnieciskās
dzīvnieku barības viendabīgumu. (11) Barības
uzņēmumu operatori vienā objektā var izgatavot plašu
dzīvnieku barības veidu klāstu, kas paredzēti dažādiem
mērķdzīvniekiem un satur dažādas sastāvdaļas,
piemēram, barības piedevas vai veterinārās zāles.
Izgatavojot dažādu veidu dzīvnieku barību vienu pēc otras
uz tās pašas ražošanas līnijas, uz tās var būt vielas
atliekas, kas tiek izlietotas citas dzīvnieku barības izgatavošanas sākumā.
Šādu vielas atlieku nokļūšanu no vienas ražojuma partijas
citā sauc par “pārnešanu”. (12) Pārnešana var notikt
dzīvnieku barības izgatavošanas, apstrādes, uzglabāšanas un
pārvadāšanas laikā, ja dzīvnieku barībai ar
dažādām sastāvdaļām izmanto tās pašas
izgatavošanas un apstrādes iekārtas, uzglabāšanas telpas vai
transportlīdzekļus. Šajā regulā jēdziens
"pārnešana" tiek lietots, lai īpaši apzīmētu
ārstnieciskajā dzīvnieku barībā esošas
aktīvās vielas atlieku pārnešanu uz nemērķa
barību, savukārt termins
"šķērskontaminācija" jāuzskata par
kontamināciju, kas rodas jebkādas neparedzētas vielas
pārnešanas vai nokļūšanas dzīvnieku barībā
dēļ. Būtu jāizvairās no ārstnieciskajā
dzīvnieku barībā esošo aktīvo vielu pārnešanas uz
nemērķa barību, vai tai būtu jābūt pēc
iespējas zemai. Lai aizsargātu dzīvnieku veselību,
cilvēku veselību un vidi, ārstnieciskajā dzīvnieku
barībā esošo aktīvo vielu pārnešanas maksimālie
līmeņi būtu jānosaka, pamatojoties uz īpašu
zinātnisku riska novērtējumu, ko veikusi Eiropas Pārtikas
nekaitīguma iestāde, un ņemot vērā labas ražošanas
prakses piemērošanu, kā arī zemākā saprātīgi
sasniedzamā līmeņa (ALARA) principu. Šajā
regulā būtu jānosaka vispārīgi ierobežojumi,
ņemot vērā nenovēršamu pārnešanu un risku, ko rada
attiecīgās aktīvās vielas. (13) Ārstnieciskās
dzīvnieku barības marķēšanai būtu jāatbilst
vispārējiem principiem, kas noteikti Regulā (EK)
Nr. 767/2009, un tai būtu jāpiemēro īpašas
marķēšanas prasības, lai sniegtu lietotājam
informāciju, kas nepieciešama ārstnieciskās dzīvnieku
barības pareizai lietošanai. Tāpat būtu jānosaka
ierobežojumi marķējumā norādītā
ārstnieciskās dzīvnieku barības satura novirzēm no
faktiskā satura. (14) Drošības apsvērumu
dēļ un lai aizsargātu lietotāju intereses,
ārstnieciskā dzīvnieku barība būtu jātirgo
noslēgtās tvertnēs. (15) Attiecībā uz
ārstnieciskās dzīvnieku barības tirdzniecību
Savienībā būtu jānodrošina, ka ārstnieciskajā
dzīvnieku barībā iekļautās veterinārās
zāles ir pienācīgi atļautas galamērķa
dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK. (16) Barības
uzņēmumu operatori, neatkarīgi no tā, vai tie darbojas
barības ražotnē, ar īpaši aprīkotu transportlīdzekli
vai saimniecībā, kuri ārstniecisko dzīvnieku barību un
starpproduktus izgatavo, uzglabā, pārvadā vai laiž tirgū,
kompetentajai iestādei būtu jāapstiprina atbilstīgi
Regulā (EK) Nr. 183/2005 noteiktajai apstiprināšanas
sistēmai, lai nodrošinātu gan dzīvnieku barības
nekaitīgumu, gan produktu izsekojamību. Būtu jāparedz
pārejas procedūra attiecībā uz objektiem, kas jau ir
apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 90/167/EEK. (17) Lai nodrošinātu
ārstnieciskās dzīvnieku barības drošu izmantošanu, to
piegādājot un lietojot, būtu jāuzrāda derīga
veterinārārsta recepte, kas ir izsniegta pēc ārstējamo
dzīvnieku pārbaudes. Tomēr nebūtu jāizslēdz iespēja
izgatavot ārstniecisko dzīvnieku barību pirms receptes
uzrādīšanas izgatavotājam. (18) Lai nodrošinātu, ka
ārstnieciskā dzīvnieku barība tiek īpaši
piesardzīgi lietota produktīviem dzīvniekiem, un
tādējādi nodrošinātu augstu sabiedrības veselības
aizsardzības līmeni, būtu jāparedz īpaši
nosacījumi attiecībā uz receptes izmantošanu un derīguma
termiņu, zāļu izdalīšanās perioda ievērošanu un
dzīvnieku turētāja uzskaiti. (19) Ņemot vērā
nopietnu risku sabiedrības veselībai, ko rada rezistence pret antimikrobiālajiem
līdzekļiem, ir lietderīgi ierobežot tādas
ārstnieciskās dzīvnieku barības lietošanu
produktīvajiem dzīvniekiem, kas satur antimikrobiālos
līdzekļus. Jo īpaši nevajadzētu atļaut profilaktisku
lietošanu vai lietošanu ar mērķi uzlabot produktīvo
dzīvnieku produktivitāti. (20) Būtu jāievieš
sistēma neizlietotu produktu vai tādu produktu, kuriem beidzies
derīguma termiņš, savākšanai, lai novērstu risku, ko
šādi produkti varētu radīt attiecībā uz dzīvnieku
un cilvēku veselības vai vides aizsardzību. (21) Lai īstenotu šīs
regulas mērķi un ņemtu vērā tehnikas un zinātnes
attīstību, pilnvaras pieņemt tiesību aktus
saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas
Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai
attiecībā uz īpašu pārnešanas ierobežojumu noteikšanu un
grozījumu izdarīšanu šīs regulas pielikumos. Šie pielikumi
ietver noteikumus par barības uzņēmumu operatoru
pienākumiem, kas saistīti ar ārstnieciskās dzīvnieku
barības un starpproduktu izgatavošanu, uzglabāšanu,
pārvadāšanu un laišanu tirgū, veterināro zāļu
iestrādāšanu barībā, ārstnieciskās dzīvnieku
barības un starpproduktu marķējumā norādāmo
informāciju, atļautās pielaides attiecībā uz
marķējumā norādāmo ārstnieciskās
dzīvnieku barības vai starpproduktu sastāvu un veidlapas
paraugu, ko izmanto veterinārārsta receptei. Komisijai, sagatavojot
un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina
vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu
nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (22) Lai nodrošinātu
vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai
attiecībā uz ārstnieciskās dzīvnieku barības
viendabīguma kritēriju noteikšanu, īstenošanas pilnvaras
būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu
jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes
2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar
ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu
kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas
pilnvaru izmantošanu[11]. (23) Dalībvalstīm
būtu jānosaka sankcijas, ko piemēro šīs regulas noteikumu
pārkāpumu gadījumā, un būtu jāveic visi
pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās tiek
īstenotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām,
samērīgām un atturošām. (24) Ņemot vērā to,
ka šīs regulas mērķi, proti, panākt cilvēku un
dzīvnieku augstu veselības aizsardzības līmeni, sniegt
lietotājiem pienācīgu informāciju un stiprināt iekšējā
tirgus efektīvu darbību, nevar pietiekami labi sasniegt
dalībvalstīs un tādēļ to var labāk sasniegt
Savienības līmenī, Savienība var pieņemt
pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5.
pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar
minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā
regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā
mērķa sasniegšanai, IR
PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I nodaļa
Darbības joma un definīcijas 1. pants
Darbības joma Šo regulu
piemēro: a) ārstnieciskās
dzīvnieku barības un starpproduktu izgatavošanai, uzglabāšanai
un pārvadāšanai; b) ārstnieciskās
dzīvnieku barības un starpproduktu laišanai tirgū, tostarp
importam, un lietošanai; c) ārstnieciskās
dzīvnieku barības un starpproduktu eksportēšanai uz trešām
valstīm. Tomēr 9., 15., 16. un 17. punkts neattiecas uz ārstniecisko
dzīvnieku barību un starpproduktiem, kuru marķējumā
norādīts, ka tie ir paredzēti eksportam uz trešām
valstīm. 2. pants
Definīcijas 1. Šajā regulā
piemēro šādas definīcijas: (a)
"barība", "barības
uzņēmums" un "laišana tirgū", kā noteikts
Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. pantā; (b)
"lopbarības piedeva" un "dienas
deva", kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 2. panta 2.
punktā; (c)
"produktīvs dzīvnieks",
"barības sastāvdaļas", "barības
maisījums", "papildbarība",
"minerālbarība", "marķēšana",
"marķējums", "minimālais glabāšanas
termiņš" un "partija", kā noteikts Regulas (EK)
Nr. 767/2009 3. panta 2. punktā; (d)
"objekts", kā noteikts Regulas (EK)
Nr. 183/2005 3. pantā; (e)
"oficiālā kontrole" un
"kompetentā iestāde", kā noteikts Regulas (EK)
Nr. 882/2004 2. pantā; (f)
"veterinārās zāles",
"zāļu izdalīšanās periods", "stiprums"
un "veterinārārsta recepte", kā noteikts
Direktīvas 2001/82/EK 1. pantā. 2. Piemēro arī
šādas definīcijas: (a)
"ārstnieciskā dzīvnieku
barība": vienu vai vairāku veterināro zāļu vai
starpproduktu un viena vai vairāku barības veidu maisījums, kas
bez papildu apstrādes ir gatavs tiešai izbarošanai dzīvniekiem; (b)
"starpprodukts": vienu vai vairāku
veterināro zāļu un viena vai vairāku barības veidu
maisījums, kas paredzēts ārstnieciskās dzīvnieku
barības izgatavošanai; (c)
"aktīvā viela": viela ar
farmakoloģisku iedarbību; (d)
"nemērķa barība":
dzīvnieku barība, kuras saturā nav paredzēts iekļaut
konkrētas veterinārās zāles; (e)
"pārnešana": aktīvās
vielas atlieku nokļūšana nemērķa barībā; (f)
"barības uzņēmuma
operators": fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par to,
lai šīs personas kontrolē esošajā barības
uzņēmumā tiktu nodrošināta šīs regulas prasību
ievērošana; (g)
"izplatītājs": barības
uzņēmuma operators, kas dzīvnieku turētājam
piegādā ārstniecisko dzīvnieku barību, kas iepakota un
gatava lietošanai; (h)
"mobilais barības
sagatavotājs": barības uzņēmuma operators, kuram ir
tāds barības uzņēmuma objekts, kas ir īpaši
aprīkots kravas automobilis ārstnieciskās dzīvnieku barības
izgatavošanai; (i)
"saimniecības vietējais barības
sagatavotājs": barības uzņēmuma operators, kas
izgatavo ārstniecisko dzīvnieku barību saimniecībā,
kur to izmantos. II nodaļa
Izgatavošana, uzglabāšana, pārvadāšana un laišana tirgū 3. pants
Vispārīgie pienākumi Barības uzņēmumu operatori
izgatavo, uzglabā, pārvadā un laiž tirgū ārstniecisko
dzīvnieku barību un starpproduktus saskaņā ar
I pielikumu. 4. pants
Riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšanas sistēma Barības uzņēmumu operatori, kas
izgatavo, uzglabā, pārvadā un laiž tirgū ārstniecisko
dzīvnieku barību un starpproduktus, ievieš, īsteno un uztur
pastāvīgu rakstisku procedūru vai procedūras, pamatojoties
uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (turpmāk — HACCP)
noteikšanas sistēmu, kā paredzēts Regulā (EK)
Nr. 183/2005. 5. pants
Sastāvs 1. Ārstniecisko
dzīvnieku barību un starpproduktus izgatavo tikai no
veterinārajām zālēm, kas atļautas
ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanai
saskaņā ar Direktīvā 2001/82/EK paredzētajiem
nosacījumiem. 2. Ārstnieciskās
dzīvnieku barības izgatavotājs nodrošina, ka: (a)
veterinārās zāles ir
iestrādātas dzīvnieku barībā saskaņā ar
II pielikumu; (b)
ārstniecisko dzīvnieku barību
izgatavo saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem, kas
izklāstīti Direktīvas 2001/82/EK 14. pantā
minētajā zāļu aprakstā saistībā ar veterinārajām
zālēm, kas paredzētas iestrādāšanai
ārstnieciskajā dzīvnieku barībā; (c)
nav iespējama veterināro zāļu
un barības mijiedarbība, kas mazina ārstnieciskās
dzīvnieku barības drošumu vai iedarbīgumu; (d)
barības piedeva, kuras maksimālais saturs
ir noteikts attiecīgā tirdzniecības atļaujā, nav
iestrādāta ārstnieciskajā dzīvnieku barībā,
ja tā jau ir izmantota kā aktīvā viela
veterinārajās zālēs. 6. pants
Viendabīgums 1. Barības
uzņēmumu operatori, kas izgatavo ārstniecisko dzīvnieku
barību, nodrošina veterināro zāļu vai starpprodukta
viendabīgu iestrādāšanu barībā. 2. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var noteikt kritērijus veterināro
zāļu viendabīgai iestrādāšanai
ārstnieciskajā dzīvnieku barībā vai
starpproduktā, ņemot vērā veterināro zāļu un
maisījumu tehnoloģijas specifiskās īpašības. Šos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 7. pants
Pārnešana 1. Barības
uzņēmumu operatori, kas izgatavo, uzglabā, pārvadā un
laiž tirgū ārstniecisko dzīvnieku barību un starpproduktus,
saskaņā ar 4. un 3. pantu piemēro pasākumus, lai
izvairītos no pārnešanas. 2. Komisija ir pilnvarota
saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus par
īpašiem aktīvo vielu pārnešanas ierobežojumiem. Ja īpaši pārnešanas ierobežojumi
aktīvajai vielai nav noteikti, piemēro šādus pārnešanas
ierobežojumus: (a)
antimikrobiālajām aktīvajām
vielām – ārstnieciskās dzīvnieku barības vai
starpprodukta pēdējā partijā, kura izgatavota pirms
nemērķa barības izgatavošanas – 1 % aktīvās
vielas; (b)
citām aktīvajām vielām –
ārstnieciskās dzīvnieku barības vai starpprodukta
pēdējā partijā, kura izgatavota pirms nemērķa
barības izgatavošanas – 3 % aktīvās vielas. 8. pants
Iepriekšēja izgatavošana Ārstniecisko dzīvnieku barību
un starpproduktus var izgatavot un uzglabāt pirms tiek izsniegta
15. pantā minētā recepte. Šis noteikums neattiecas uz
saimniecības vietējiem barības sagatavotājiem vai
gadījumiem, kad ārstniecisko dzīvnieku barību vai starpproduktus
izgatavo no veterinārajām zālēm saskaņā ar
Direktīvas 2001/82/EK 10. vai 11. pantu. 9. pants
Marķēšana 1. Papildus Regulas (EK)
Nr. 767/2009 11. panta 1. punktam, 12. un 14. pantam
ārstniecisko dzīvnieku barību un starpproduktus marķē
saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. 2. Ja iepakojuma materiāla
vietā izmanto tvertnes, tām pievieno dokumentus, kas atbilst
1. punkta noteikumiem. 3. Marķējumā
norādīto ārstnieciskās dzīvnieku barības vai
starpprodukta sastāvā esošo sastāvdaļu un atbilstīgi
Regulai (EK) Nr. 882/2004 veiktajās oficiālajās kontrolēs
analizēto sastāvdaļu neatbilstību pieļaujamās
pielaides ir norādītas šīs regulas IV pielikumā. 10. pants
Iepakojums Ārstniecisko dzīvnieku barību
un starpproduktus laiž tirgū tikai noslēgtos iepakojumos vai
tvertnēs. Iepakojums vai tvertnes ir noslēgtas tā, lai,
iepakojumu vai tvertni atverot, noslēgšanas mehānisms tiek
bojāts un to nevar izmantot atkārtoti. 11. pants
Iekšējā tirdzniecība Savienībā Ja ārstnieciskās dzīvnieku
barības ražotāja dalībvalsts nav tā pati dalībvalsts,
kurā to izmanto dzīvnieku turētājs, veterinārajām
zālēm atļauju piešķir saskaņā ar Direktīvu
2001/82/EK tajā dalībvalstī, kur dzīvnieku barību
izmanto. III nodaļa
Objektu apstiprināšana 12. pants
Apstiprināšanas pienākums Barības uzņēmumu operatori, kas
izgatavo, uzglabā, pārvadā vai laiž tirgū ārstniecisko
dzīvnieku barību vai starpproduktus, nodrošina, ka to kontrolē
esošos objektus ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. 13. pants
Apstiprināšanas procedūra un apstiprināto objektu saraksti 1. Kompetentā iestāde
apstiprina objektus tikai tad, ja apmeklējumā uz vietas pirms
darbības sākšanas ir konstatēts, ka ieviestā sistēma
ārstnieciskās dzīvnieku barības un starpproduktu
izgatavošanai, uzglabāšanai, pārvadāšanai un laišanai tirgū
atbilst II nodaļā noteiktajām prasībām. 2. Procedūrai,
saskaņā ar kuru piešķir, aptur, atsauc vai groza objekta
apstiprinājumu, piemēro Regulas (EK) Nr. 183/2005 13. panta
2. punktu un 14., 15., 16. un 17. pantu. 3. Objektus reģistrē
Regulas (EK) Nr. 183/2005 19. panta 2. punktā minētajā
valsts sarakstā ar individuālu identifikācijas numuru, kas
piešķirts atbilstoši struktūrai, kura noteikta minētās
regulas V pielikuma II nodaļā. 14. pants
Objekti, kas apstiprināti saskaņā ar
Direktīvu 90/167/EEK 1. Objekti, uz kuriem attiecas
šīs regulas darbības joma un kuri jau ir apstiprināti
saskaņā ar Direktīvu 90/167/EEK, drīkst turpināt savu
darbību, līdz [Office of Publications, please insert date counting
18 months from the date of entry into force of this Regulation]
iesniedzot paziņojumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, kuras
apgabalā atrodas to ražotnes, formā, ko nosaka šī
kompetentā iestāde, par to, vai tie atbilst 13. panta 1. punktā
minētajām apstiprināšanas prasībām. 2. Kompetentās
iestādes atjaunina, aptur, atsauc vai groza šo objektu apstiprinājumu
saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām,
kas minētas šīs regulas 13. panta 1. punktā un Regulas (EK)
Nr. 183/2005 13. panta 2. punktā, 14., 15. un 16. pantā. Ja
1. punktā minētais paziņojums nav iesniegts noteiktajā
termiņā, kompetentā iestāde aptur spēkā esošo
apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 183/2005 14. pantu. IV nodaļa
Recepte un lietošana 15. pants
Recepte 1. Ārstniecisko
dzīvnieku barību piegādā dzīvnieku
turētājiem, ja tie uzrāda veterinārārsta recepti, un,
gadījumā, ja dzīvnieku barību izgatavo saimniecības
vietējie sagatavotāji, tiem ir šāda recepte, kā arī
ievērojot 2. līdz 6. punktā paredzētos
nosacījumus. 2. Receptē norāda
V pielikumā minēto informāciju. Receptes
oriģinālu glabā izgatavotājs vai vajadzības
gadījumā izplatītājs. Persona, kas izsniedz recepti, un
dzīvnieku turētājs glabā receptes kopiju.
Oriģinālu un kopijas glabā trīs gadus no izdošanas dienas. 3. Ārstniecisko
dzīvnieku barību, kas saņemta pēc vienas receptes,
nedrīkst lietot vairāk kā vienai ārstēšanas reizei,
bet tas neattiecas uz ārstniecisko barību neproduktīvajiem
dzīvniekiem. 4. Recepte ir derīga ne
ilgāk kā sešus mēnešus attiecībā uz
neproduktīvajiem dzīvniekiem un trīs nedēļas
attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem. 5. Izrakstīto
ārstniecisko dzīvnieku barību var izmantot tikai
dzīvniekiem, kurus ir pārbaudījusi tā persona, kas
izsniegusi recepti, un tikai diagnosticētai slimībai. Persona, kas
izsniegusi recepti, pārliecinās, ka no veterināriem
apsvērumiem šo zāļu lietošana mērķdzīvniekiem ir
pamatota. Turklāt šī persona nodrošina, ka attiecīgo
veterināro zāļu lietošana nav nesavietojama ar citu
ārstēšanu vai lietošanu un nav kontrindikāciju vai
mijiedarbības, lietojot vairāku veidu zāles. 6. Saskaņā ar
veterināro zāļu aprakstu receptē norāda
veterināro zāļu iestrādājamo daudzumu, kas
aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgiem parametriem. 16. pants
Lietošana produktīvajiem dzīvniekiem 1. Barības
uzņēmumu operatori, kas piegādā ārstniecisko
dzīvnieku barību produktīvo dzīvnieku turētājam,
vai saimniecības vietējie produktīvajiem dzīvniekiem
paredzētas ārstnieciskās barības sagatavotāji
nodrošina, ka piegādātie vai sagatavotie daudzumi nepārsniedz: (a)
receptē paredzētos daudzumus un (b)
daudzumus, kas nepieciešami viena mēneša
ārstēšanai vai divu nedēļu ārstēšanai, ja
ārstnieciskā dzīvnieku barība satur antimikrobiālas
veterinārās zāles. 2. Ārstniecisko
dzīvnieku barību, kas satur antimikrobiālas
veterinārās zāles, neizmanto produktīvo dzīvnieku
slimību profilaksei un to produktivitātes uzlabošanai. 3. Lietojot ārstniecisko
dzīvnieku barību, produktīvo dzīvnieku turētājs
ievēro zāļu izdalīšanās periodu, kas
norādīts veterinārārsta receptē. 4. Barības
uzņēmumu operatori, kas baro produktīvos dzīvniekus ar
ārstniecisko dzīvnieku barību, veic uzskaiti saskaņā
ar Direktīvas 2001/82/EK 69. pantu. Šo uzskaiti glabā piecus
gadus pēc ārstnieciskās dzīvnieku barības lietošanas,
un arī tad, ja šo piecu gadu laikā dzīvnieks ir nokauts. 17. pants
Neizlietoto produktu vai tādu produktu, kuriem beidzies derīguma
termiņš, savākšanas sistēmas Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviestas
atbilstīgas sistēmas, lai savāktu ārstniecisko
dzīvnieku barību un starpproduktus, kuru termiņš ir beidzies,
vai gadījumā, ja dzīvnieku turētājs ir
saņēmis lielāku ārstnieciskās dzīvnieku
barības daudzumu, nekā viņš faktiski lieto
veterinārārsta receptē norādītajai
ārstēšanai. V nodaļa
Procedūras un nobeiguma noteikumi 18. pants
Pielikumu grozījumi Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 19. pantu attiecībā uz grozījumiem I
līdz V pielikumā, lai ņemtu vērā tehnikas un
zinātnes attīstību. 19. pants
Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā
pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Šīs regulas 7. un
18. pantā minētās deleģētās pilnvaras
piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā
stāšanās dienas. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā laikā var atsaukt 7. un 18. pantā minēto
pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz
minētajā lēmumā norādīto pilnvaru
deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī
vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar
jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību. 4. Tiklīdz Komija
pieņem deleģēto aktu, tā paziņo par to vienlaikus
Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā ar 7. un
18. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā
tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts
paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome
nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām
gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu
neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas
šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem. 20. pants
Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz Augu,
dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības
pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002
58. panta 1. punktu (turpmāk — komiteja). Minētā
komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 3. Ja komitejas atzinums
jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto
procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas
termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to
pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums. 21. pants
Sankcijas 1. Dalībvalstis paredz
noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas
noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus,
lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām
jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. 2. Dalībvalstis
vēlākais līdz … [Office of Publications, please insert date
counting [12] months from the date of entry into force of this Regulation]
paziņo šos noteikumus Komisijai un nekavējoties paziņo tai visus
turpmākos grozījumus, kas ietekmē šos noteikumus. 22. pants
Atcelšana Direktīvu 90/167/EEK atceļ. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par
atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu
VI pielikumā. 23. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [Office of Publications,
please insert date counting [12] months from the date of entry into force of
this Regulation]. Šī
regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama
visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] OV C , , lpp. [2] OV C , , lpp. [3] Padomes 1990. gada 26. marta
Direktīva 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri
Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības
pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu (OV L 92, 7.4.1990., 42. lpp.). [4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada
28. janvāra Regula (EK) 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites
tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras
saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002.,
1. lpp.). [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada
6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas
attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001.,
1. lpp.). [6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada
12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības
higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.). [7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13.
jūlija Regula (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū
un lietošanu (OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.). [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra
Regula (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā
lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.). [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada
7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām
dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002.,
10. lpp.). [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29.
aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko
veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar
dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un
dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV
L 165, 30.4.2004., 1. lpp.) (Labojums: OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.). [11] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. I PIELIKUMS Prasības
barības uzņēmumu operatoriem, kā minēts 3. pantā 1. IEDAĻA.
TELPAS UN APRĪKOJUMS Barības uzņēmumu operatori izmanto telpas un
aprīkojumu, kas atbilst šādām prasībām. 1.
Telpām un aprīkojumam un to
tuvākajai apkārtnei jābūt tīriem, un jāievieš
efektīvas kaitēkļu kontroles programmas. Jāievieš
tīrīšanas programmas. Šīm programmām jānodrošina, ka
līdz minimumam tiek samazināts jebkāda veida
piesārņojums, tostarp no mazgāšanas līdzekļu un
biocīdu atliekām, un šķērskontaminācija, tostarp no pārnešanas. 2.
Telpu un aprīkojuma izkārtojumam,
plānojumam, konstrukcijām un izmēram jābūt
tādiem, lai: (a)
samazinātu kļūdas risku un
izvairītos no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes uz produktu
nekaitīgumu un kvalitāti; (b)
varētu veikt atbilstošu tīrīšanu un
dezinfekciju; (c)
pēc slapjās uzkopšanas varētu
nožāvēt tehniku, kas nonāk saskarē ar dzīvnieku barību. 3.
Izgatavošanā izmantotās telpas un
aprīkojums atbilstoši un regulāri jāpārbauda
saskaņā ar rakstiskām procedūrām, ko iepriekš noteicis
aprīkojuma ražotājs. Visiem svariem un mērīšanas
ierīcēm jābūt piemērotiem tam smaguma diapazonam vai
daudzumiem, kas tiks mērīti, un to precizitāte regulāri
jāpārbauda. Visiem maisītājiem
jābūt piemērotiem tiem smaguma diapazoniem vai daudzumiem, kas
tiks maisīti, un jābūt spējīgiem sagatavot atbilstoši
viendabīgus maisījumus. Operatoriem jāpierāda
maisītāju efektivitāte attiecībā uz viendabīgumu.
4.
Telpās jābūt piemērotam
dabiskajam vai mākslīgajam apgaismojumam. 5.
Notekūdeņu sistēmām
jābūt piemērotām paredzētajam mērķim;
tām jābūt projektētām un konstruētām
tā, lai izvairītos no barības piesārņojuma riska. 6.
Ūdenim, kas tiek lietots izgatavošanā,
jābūt dzīvniekiem piemērotā kvalitātē;
ūdens cauruļvadiem jābūt inertiem. 7.
No notekūdeņiem, atkritumiem un lietus
ūdens jāatbrīvojas tā, lai netiktu ietekmēts
aprīkojums un ārstnieciskās dzīvnieku barības un
starpproduktu nekaitīgums un kvalitāte. 8.
Ja nepieciešams,
temperatūras jāuztur iespējami zemas, lai izvairītos no
kondensēšanās un bojājumiem. 9.
Produktu bojāšanās un putekļi
jākontrolē, lai nepieļautu kaitēkļu invāziju. 10.
Logiem un citiem atvērumiem, ja tas
nepieciešams, jābūt nodrošinātiem pret kaitēkļiem.
Durvīm jābūt ciešām un aizvērtā
stāvoklī nodrošinātām pret kaitēkļiem. 11.
Ja nepieciešams, griestiem un pie griestiem
stiprināmām ierīcēm jābūt projektētām,
veidotām un apdarinātām tā, lai aizkavētu
netīrumu uzkrāšanos un mazinātu kondensēšanos,
nevēlamu pelējumu augšanu un daļiņu izplatību, kas var
ietekmēt ārstnieciskās dzīvnieku barības un
starpproduktu nekaitīgumu un kvalitāti. 2. IEDAĻA.
PERSONĀLS 1.
Barības uzņēmumu operatoriem
jābūt pietiekamam skaitam darbinieku, kam ir attiecīgo produktu
izgatavošanai nepieciešamās prasmes un kvalifikācija. Visiem
darbiniekiem jābūt rakstveidā skaidri informētiem par to
pienākumiem, atbildību un pilnvarām, īpaši gadījumos,
kad notiek izmaiņas, lai tādējādi iegūtu vēlamo
produktu kvalitāti. Jāizraugās kvalificēta persona, kas
atbild par ārstnieciskās dzīvnieku barības un starpproduktu
izgatavošanu, un kvalificēta persona, kas atbild par kvalitātes kontroli. 2.
Jāsagatavo organizācijas shēma,
kurā noteikta uzraudzības uzdevumu izpildē iesaistīto
darbinieku kvalifikācija un pienākumi, un pārbaudes
gadījumā šī shēma jādara pieejama kompetentajām
iestādēm. 3. IEDAĻA.
IZGATAVOŠANA 1.
Barības uzņēmumu operatori nodrošina,
ka dažādie izgatavošanas posmi tiek veikti saskaņā ar iepriekš
noteiktām rakstiskām procedūrām. 2.
Jāveic tehniskie vai organizatoriskie
pasākumi, lai nepieļautu šķērskontamināciju un
kļūdas, veiktu pārbaudes izgatavošanas gaitā un
nodrošinātu ārstnieciskās dzīvnieku barības un
starpproduktu izgatavošanā izmantoto produktu efektīvu
izsekojamību. 3.
Jāuzrauga nevēlamu vielu
klātbūtne Direktīvas 2002/32/EK nozīmē un citu
piesārņotāju klātbūtne saistībā ar
cilvēku un dzīvnieku veselību, un jāveic attiecīgi
pasākumi, lai mazinātu to klātbūtni. 4.
Izgatavošanā izmantotie produkti un
neapstrādāta barība jāuzglabā atsevišķi no
ārstnieciskās dzīvnieku barības un starpproduktiem, lai
nepieļautu šķērskontamināciju. 5.
Atkritumi un citi materiāli, kas nav
paredzēti izmantošanai dzīvnieku barībā, ir
jānošķir, pareizi jāmarķē un atbilstoši jāizmanto
vai jāiznīcina, un tos nedrīkst lietot kā dzīvnieku barību.
4. IEDAĻA.
KVALITĀTES KONTROLE 1.
Barības uzņēmumu operatoriem
kvalitātes kontroles sistēmas ietvaros jābūt piekļuvei
laboratorijai ar atbilstošu personālu un aprīkojumu. 2.
Rakstveidā jāsagatavo un
jāīsteno kvalitātes kontroles plāns. Tajā jo
īpaši jāietver izgatavošanas procesa kritisko punktu pārbaudes,
paraugu ņemšanas kārtība un biežums, analīzes metodes un to
biežums, atbilstība specifikācijām no
pārstrādātiem materiāliem līdz gala produktiem, un
pasākumi, kas jāveic neatbilstības gadījumā. 3.
Ar īpašām regulārām
paškontrolēm jānodrošina atbilstība viendabīguma
kritērijiem, kā noteikts saskaņā ar 6. panta
2. punktu, pārnešanas ierobežojumiem, kā noteikts
saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un ārstnieciskās dzīvnieku
barības minimālajam glabāšanas termiņam. 4.
Lai nodrošinātu izsekojamību, paraugus no
produktiem, ko izmanto ārstnieciskās dzīvnieku barības un
starpproduktu izgatavošanā, un no katras ārstnieciskās dzīvnieku
barības un starpproduktu partijas ņem pietiekamā daudzumā
saskaņā ar iepriekš noteiktu paraugu ņemšanas plānu.
Paraugiem jābūt aizzīmogotiem un marķētiem, lai tos
varētu viegli identificēt, un tie jāuzglabā
apstākļos, kas nepieļauj neparedzētas izmaiņas parauga
struktūrā vai piejaukumus. Tie jātur kompetentās
iestādes rīcībā tik ilgu laikposmu, kas atbilst lietojumam,
kuram ārstnieciskā dzīvnieku barība vai starpprodukti
laisti tirgū. 5. IEDAĻA.
GLABĀŠANA UN PĀRVADĀŠANA Ārstniecisko dzīvnieku barību
un starpproduktus uzglabā piemērotās atsevišķās un
nodrošinātās telpās, kurām var piekļūt tikai
personas, kuras pilnvarojusi barības uzņēmuma operators, vai
aizzīmogotās, hermētiskās tvertnēs, kas speciāli
paredzētas šādu produktu glabāšanai. Tās
jāuzglabā vietās, kas paredzētas, piemērotas un
uzturētas tā, lai nodrošinātu labus uzglabāšanas
apstākļus. Ārstnieciskā dzīvnieku barība
un starpprodukti ir jāuzglabā un jāpārvadā tā,
lai tie būtu viegli identificējami. Ārstnieciskā dzīvnieku
barība un starpprodukti ir jāpārvadā piemērotā
transportlīdzeklī. 6. IEDAĻA.
UZSKAITE 1.
Barības uzņēmumu operatoriem, kas
izgatavo, uzglabā, pārvadā vai laiž tirgū ārstniecisko
dzīvnieku barību un starpproduktus, jāuztur reģistrs ar
attiecīgiem datiem, kurā ietverta informācija par pirkumu,
izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu un laišanu tirgū,
lai nodrošinātu efektīvu izsekojamību no saņemšanas
līdz piegādei, tostarp eksportu līdz galamērķim. 2.
1. punktā minētajā
reģistrā ietver: (a)
HACCP dokumentāciju,
kas minēta Regulas (EK) Nr. 183/2005 6. panta 2. punkta
g) apakšpunktā; (b)
kvalitātes kontroles plānu un
attiecīgo kontroļu rezultātus; (c)
veterināro zāļu, barības
sastāvdaļu, barības maisījumu, barības piedevu,
starpproduktu un ārstnieciskās dzīvnieku barības
specifikācijas un iegādātos daudzumus; (d)
izgatavotās ārstnieciskās dzīvnieku
barības un starpproduktu partiju, tostarp izmantoto veterināro
zāļu, barības sastāvdaļu, barības maisījumu
specifikācijas un daudzumu; (e)
uzglabātās vai pārvadātās
ārstnieciskās dzīvnieku barības un starpproduktu partiju
specifikācijas un daudzumu; (f)
tirgū laistās vai uz trešām
valstīm eksportētās ārstnieciskās dzīvnieku barības
un starpproduktu specifikācijas un daudzumu; (g)
informāciju par ārstnieciskās dzīvnieku
barības un starpproduktu vai ārstnieciskās dzīvnieku barības
un starpproduktu izgatavošanā izmantoto produktu ražotājiem vai
piegādātājiem, tostarp vismaz to vārdu/nosaukumu, adresi un
attiecīgā gadījumā to apstiprinājuma
identifikācijas numuru; (h)
informāciju par ārstnieciskās dzīvnieku
barības un starpproduktu saņēmējiem, tostarp vismaz to
vārdu/nosaukumu, adresi un attiecīgā gadījumā to
apstiprinājuma identifikācijas numuru, un (i)
informāciju par personu, kura izsniegusi
recepti, tostarp vismaz tās vārdu un adresi. Papildus dokumentiem, kas ir pastāvīgi
pieejami, dokumentus reģistrā jāglabā trīs gadus
pēc to izdošanas datuma. 7. IEDAĻA.
SŪDZĪBAS UN PRODUKTA ATSAUKŠANA 1.
Barības uzņēmumu operatoriem, kas
laiž ārstniecisko dzīvnieku barību un starpproduktus tirgū,
jāievieš sistēma sūdzību reģistrācijai un
apstrādei. 2.
Tām jāievieš sistēma
ārstnieciskās dzīvnieku barības vai starpproduktu
tūlītējai izņemšanai no tirgus, un vajadzības
gadījumā atsaukšanai no produktu izplatīšanas tīkla, ja
izrādās, ka tie neatbilst šīs regulas prasībām. Ar
rakstveida procedūru tām jānosaka visu atsaukto produktu
galamērķis, un pirms šie produkti tiek laisti atpakaļ
apritē, tiem jāveic atkārtots kvalitātes kontroles
novērtējums. II PIELIKUMS Veterināro
zāļu iestrādāšana barībā, kā minēts
5. panta 2. punkta a) apakšpunktā 1.
Mobilais barības sagatavotājs vai
saimniecības vietējais barības sagatavotājs izmanto
vienīgi veterinārās zāles, kuru iestrādājamais
daudzums ir virs 2 kg/t barības. 2.
Veterināro zāļu dienas devu
iestrādā tādā ārstnieciskās dzīvnieku barības
daudzumā, kas nodrošina, ka mērķdzīvnieks uzņem šo
dienas devu, ņemot vērā, ka slimu dzīvnieku barības
uzņemšanas daudzums var atšķirties no normālas dienas devas. 3.
Ārstnieciskajai dzīvnieku barībai,
kas satur veterināro zāļu dienas devu, jāatbilst vismaz
50 % ikdienas barības devas sausnā. Atgremotājiem
veterināro zāļu dienas deva jāiekļauj vismaz 50 %
papildbarības, izņemot minerālbarību. III PIELIKUMS Marķējumā
norādāmā informācija, kā minēts 9. panta 1.
punktā Ārstnieciskās dzīvnieku barības
un starpproduktu marķējumā iekļauj šādu
informāciju: (1) apzīmējums
“ārstnieciskā dzīvnieku barība” vai “ārstnieciskās
dzīvnieku barības starpprodukts”, ko attiecīgi papildina ar
vārdiem “pilnīga” vai “papildu”, un mērķa sugas; (2) tā barības
uzņēmuma operatora vārds vai uzņēmuma nosaukums un
adrese, kurš atbildīgs par marķējumu; (3) par marķējumu
atbildīgās personas apstiprinājuma numurs saskaņā ar
12. pantu; (4) ārstnieciskās dzīvnieku
barības vai starpprodukta partijas identifikācijas numurs; (5) svara mērvienībās
izteikts ārstnieciskās dzīvnieku barības neto daudzums
cietai barībai un svara vai tilpuma mērvienībās izteikts
neto daudzums šķidrai barībai; (6) veterināro zāļu
nosaukums, aktīvā viela, stiprums, pievienotais daudzums,
tirdzniecības atļaujas turētājs un tirdzniecības
atļaujas numurs, pirms kura ir uzraksts “zāles”; (7) veterināro zāļu
terapeitiskās indikācijas, kontrindikācijas un nevēlami
notikumi, ciktāl šī informācija ir vajadzīga barības
lietošanai; (8) ja ārstnieciskā dzīvnieku
barība vai starpprodukts ir paredzēts produktīvajiem
dzīvniekiem, zāļu izdalīšanās periods vai norāde
“nav”; (9) ieteikums izlasīt
veterināro zāļu lietošanas pamācību, iekļaujot
hipersaiti, kur šo informāciju var atrast, brīdinājums par to,
ka produkts ir paredzēts tikai dzīvnieku ārstēšanai, un
brīdinājums, ka produkts jāglabā bērniem
nepieejamā vietā; (10) to barības piedevu saraksts
(pirms kura ir norāde “piedevas”), kuras iekļautas produktīvo
dzīvnieku ārstnieciskajā barībā saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 767/2009 VI pielikuma I nodaļu vai, ja
ārstnieciskā dzīvnieku barība paredzēta
neproduktīvajiem dzīvniekiem, saskaņā ar minētās
regulas VII pielikuma I nodaļu, un attiecīgā
gadījumā marķēšanas prasības, kas noteiktas
tiesību aktā, ar ko atļauj attiecīgo barības piedevu; (11) barības sastāvdaļu
nosaukums(-i), kas norādīts(-i) Regulas (EK) Nr. 767/2009
24. panta 1. punktā minētajā katalogā vai
minētās regulas 24. panta 6. punktā minētajā reģistrā.
Ja izgatavošanā izmanto vairākas barības sastāvdaļas,
tās uzskaita saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti
Regulas (EK) Nr. 767/2009 17. panta 1. punkta
e) apakšpunktā un 2. punktā; (12) produktīvajiem dzīvniekiem
paredzētās ārstnieciskās barības analītiskie
komponenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009
VI pielikuma II nodaļu vai saskaņā ar
minētās regulas VII pielikuma II nodaļu, ja
ārstnieciskā barība paredzēta neproduktīvajiem
dzīvniekiem; (13) neproduktīvajiem
dzīvniekiem paredzētas ārstnieciskās barības
marķējumā norāda bezmaksas tālruņa numuru vai
citu piemērotu saziņas veidu, kā pircējs papildus
obligātajai informācijai var saņemt ziņas par barības
piedevām, kas iekļautas ārstnieciskajā dzīvnieku barībā,
vai barības sastāvdaļām, kas ietvertas
ārstnieciskajā dzīvnieku barībā, kur tās
norādītas pēc kategorijas, kā paredzēts Regulas (EK)
Nr. 767/2009 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā; (14) mitruma saturs, ja tas pārsniedz
14 %; (15) lietošanas pamācība
saskaņā ar veterinārārsta recepti, un zāļu
apraksts, kā minēts Direktīvas 2001/82/EK 14. pantā; (16) minimālais glabāšanas
termiņš, ņemot vērā barības piedevu un veterināro
zāļu stabilitāti, un vajadzības gadījumā
īpaši piesardzības pasākumi glabāšanai. IV PIELIKUMS Pieļaujamās
pielaides ārstnieciskās dzīvnieku barības
vai starpproduktu sastāva norādīšanai marķējumā,
kā minēts 9. panta 3. punktā 1.
Šajā punktā noteiktajās
pielaidēs ir ietvertas tehniskas un analītiskas novirzes. Ja tiek konstatēts, ka
ārstnieciskās dzīvnieku barības vai starpproduktu
sastāvs atšķiras no antimikrobiālās aktīvās
vielas daudzuma, kas norādīts marķējumā, piemēro
10 % pielaidi. Citām aktīvajām vielām piemēro
šādas pielaides: Aktīvā viela/kg dzīvnieku barības || Pielaide > 500 mg || ± 10 % > 10 mg un ≤ 500 mg || ± 20 % > 0,5 mg un ≤ 10 mg || ± 30 % > 0,5 mg || ± 40 % 2.
Šīs regulas III pielikuma 10. un
12. punktā minētajai informācijai, kas norādāma
marķējumā, attiecīgi piemēro pielaides, kas noteiktas
Regulas (EK) Nr. 767/2009 IV pielikumā. V PIELIKUMS Receptes
veidlapa, kā minēts 15. panta 2. punktā "ĀRSTNIECISKĀS DZĪVNIEKU BARĪBAS
RECEPTE 1.
Tās personas uzvārds, vārds, adrese
un profesionālās darbības reģistrācijas numurs, kurai
atļauts parakstīt veterinārās zāles. 2.
Izdošanas datums un tās personas paraksts vai
elektroniska identifikācija, kurai atļauts parakstīt
veterinārās zāles. 3.
Dzīvnieku turētāja vārds un
adrese. 4.
Dzīvnieku identifikācija un skaits. 5.
Diagnosticētā slimība, kas
jāārstē. 6.
Veterināro zāļu nosaukums, tostarp
aktīvās(-o) vielas(-u) nosaukums. 7.
Jānorāda, ja zāles parakstītas
saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. un 11. pantu. 8.
Veterināro zāļu iestrādājamais
daudzums (daudzums uz ārstnieciskās dzīvnieku barība svara
vienību). 9.
Ārstnieciskās dzīvnieku barības
daudzums. 10.
Lietošanas pamācība dzīvnieku
turētājam, norādot ārstēšanas ilgumu. 11.
Ārstnieciskās dzīvnieku barības
procentuālais daudzums dienas devā vai ārstnieciskās dzīvnieku
barības daudzums vienam dzīvniekam dienā. 12.
Vajadzības gadījumā, zāļu
izdalīšanās periods pirms tirgū laiž produktus, kas iegūti
no ārstētajiem dzīvniekiem. 13.
Attiecīgi brīdinājumi. 14.
Attiecībā uz produktīvajiem
dzīvniekiem – norāde “Šo recepti nedrīkst izmantot
atkārtoti”. 15.
Ja nepieciešams, ārstnieciskās dzīvnieku
barības piegādātājs vai saimniecības vietējais
barības sagatavotājs norāda šādas ziņas: –
vārds vai uzņēmuma nosaukums un
adrese; –
piegādes datums vai sagatavošanas datums
saimniecībā. 16.
Piegādātāja vai saimniecības
vietējā barības sagatavotāja paraksts." VI PIELIKUMS 22. pantā
minētā atbilstības tabula Direktīva 90/167/EEK || Šī regula 1. pants || 1. pants 2. pants || 2. pants 3. panta 1. punkts || 5. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts || - 4. panta 1. punkts || 3., 4. pants, 5. panta 2. punkts, 6. pants, I un II pielikums 4. panta 2. punkts || - 5. panta 1. punkts || 10. pants 5. panta 2. punkts || 3., 7. pants un I pielikums - || 8. pants 6. pants || 9. pants un III pielikums 7. pants || - 8. panta 1. punkts || 15. pants 8. panta 2. punkts || - 8. panta 3. punkts || 16. panta 3. punkts 9. panta 1. punkts || 12. pants un 16. panta 1. punkts 9. panta 2. punkts || - 9. panta 3. punkts || - 10. pants || 11. pants - || 13. pants - || 14. pants - || 16. panta 2. punkts - || 16. panta 4. punkts - || 17. pants 11. pants || - 12. pants || 18. pants - || 19. pants - || 20. pants - || 21. pants - || 22. pants - || 23. pants 13. pants || - 14. pants || - 15. pants || - 16. pants || - A pielikums || V pielikums B pielikums || - - || IV pielikums