This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0753
Proposal for a COUNCIL REGULATION fixing for 2014 the fishing opportunities for certain fish stocks and groups of fish stocks, applicable in EU waters and, for EU vessels, in certain non-EU waters
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi
/* COM/2013/0753 final */
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi /* COM/2013/0753 final */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Pamatojums un mērķi Ar visām zvejas iespēju regulām
zivju ieguve no krājumiem jāierobežo līdz apjomam, kas ir
saderīgs ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP)
vispārējiem mērķiem. Šajā sakarībā Padomes 2002. gada
20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par
zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu
izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir
noteikti mērķi, kuri jāiestrādā ikgadējos
priekšlikumos par nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumiem, proti,
nodrošināt Savienības zvejniecības ilgtspēju vides, ekonomiskajā
un sociālajā aspektā. Atbilstoši pārvaldības cikla ilgumam
zvejas iespējas nosaka katru gadu (dziļūdens krājumiem
reizi divos gados). Tomēr tas nebūt netraucē
pārvaldībā ieviest ilgtermiņa pieeju. Savienība ir
daudz sasniegusi šajā ziņā, un galvenajiem komerciālas
nozīmes krājumiem tagad ir izstrādāti daudzgadu
pārvaldības plāni. Tie jāievēro, nosakot gada KPN un
maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli. Darbības joma Attiecībā uz 2014. gadu
Komisija ir ņēmusi vērā dalībvalstu vēlmi
atgriezties pie viena vispārējās zvejas iespēju regulas
teksta – pretēji pieejai, ko ievēroja 2012. un 2013. gadā.
Abos minētajos gados tika ierosināti un pieņemti divi
atsevišķi teksti: viens par zvejas iespējām, par kurām ES
lemj viena pati, un otrs par zvejas iespējām, kuras nosaka,
pamatojoties uz divpusējās vai daudzpusējās sarunās
pieņemtiem lēmumiem. Attiecīgi šā priekšlikuma struktūra
un sakritīgais teksts pamatojas uz abu 2013. gadā pieņemto
atsevišķo regulu (Padomes Regulas (ES) Nr. 39/2013 un (ES)
Nr. 40/2013) apvienojumu. Attiecībā uz zvejas
iespējām, kas izriet no pasākumiem, par kuriem vienošanās
panākta daudzpusēja vai divpusēja zivsaimniecības
nolīguma vai procesa satvarā, Savienība rīkojas,
pamatojoties uz nostāju, kas pausta zinātniskajos ieteikumos un
iestrādāta Savienības politikas mērķos, kurus
piemēro arī iekšējiem ES lēmumiem. Šādu sarunu
rezultāts nozīmē, ka Savienība piekrīt uzņemties
saistības pret trešām personām. Attiecībā uz šādu
lēmumu iestrādāšanu Savienības tiesību aktos,
Savienībai būtībā nav rīcības brīvības,
izņemot kvotu iekšējo sadalīšanu dalībvalstīm.
Tās sadalot dalībvalstīm, piemēro relatīvās
stabilitātes principu. Šajā sakarībā priekšlikums aptver: ·
kopīgus krājumus, t. i.,
krājumus, kurus pārvalda kopā ar Norvēģiju
Ziemeļjūrā un Skagerakā vai kuri ir saistīti ar
Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC)
piekrastes valstu nolīgumiem, ·
zvejas iespējas, kuras izriet no
vienošanās, kas panākta reģionālās zvejniecības
pārvaldības organizācijās (RZPO). Vairākas zvejas iespējas šajā
priekšlikumā ir norādītas kā “pm” (pro memoria). Tas
ir saistīts ar to, ka: –
ieteikums par dažiem krājumiem nebūs
pieejams laikā, kad priekšlikumu paredzēts pieņemt, vai –
attiecīgās RZPO vēl nav
darījušas zināmus konkrētus nozvejas ierobežojumus un citus
ieteikumus, jo vēl nav notikušas to gadskārtējās
sanāksmes, vai –
vēl nav pieejami dati par krājumiem
Grenlandes ūdeņos, kā arī krājumiem, kurus
pārvalda kopā vai ar kuru kvotām veic apmaiņu ar
Norvēģiju un citām trešām valstīm, jo turpinās
apspriešanās, kuras ar minētajām valstīm noslēgsies 2014. gada
novembrī un decembrī. Pārskats par krājumiem Stāvokli, kurš jāņem
vērā priekšlikumos par zvejas iespējām, Komisija, kā
parasti, ir izvērtējusi savā ikgadējā
paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām (COM(2013) 319
final, turpmāk “paziņojums”). Paziņojumā sniegts
pārskats par krājumu stāvokli, pamatojoties uz 2012. gada
zinātnisko ieteikumu secinājumiem. Pozitīvs aspekts
paziņojumā saistīts ar krājumiem, par kuriem pieejama pilna
analīze: 2009. gadā nozveja no 86 % šādu krājumu
pārsniedza ilgtspējīgu apjomu, bet 2013. gadā šis
īpatsvars sarucis līdz 39 %. Tomēr joprojām ir
vērojamas dažas tendences, kas liek pamatoti bažīties. Piemēram,
ir pieaudzis to krājumu skaits, kuru nozveju ieteikts samazināt
līdz mazākajam iespējamajam apjomam. Turklāt
saistībā ar datiem norādīts, ka dalībvalstis nav
pilnībā izpildījušas ziņošanas prasības, un tas
būtiski kavē dažādu krājumu stāvokļa
pamatīgu analīzi. Atsaucoties uz Komisijas lūgumu,
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES)
jūlijā sniedza ikgadējo ieteikumu par vairumu zivju
krājumu, uz kuriem attiecas šis priekšlikums. ICES ir
ņēmusi vērā Komisijas paziņojumā
izklāstītās nostādnes. Zivsaimniecības zinātnes,
tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izskatīja šo ieteikumu vasaras
plenārsēdē. Zinātniskie ieteikumi, ko sniedz abas
minētās organizācijas, ir lielā mērā
atkarīgi no datiem: pilnībā var novērtēt tikai
krājumus, par kuriem ir pieejami pietiekami un ticami dati, lai pēc
tam sagatavotu apmēra novērtējumus, kā arī prognozes
par šo krājumu reakciju uz dažādiem izmantošanas scenārijiem
(“nozvejas prognožu tabulas”). Ja ir pieejami pietiekami dati,
zinātniskās organizācijas var norādīt zvejas iespēju
aptuvenās korekcijas, kas nodrošinās krājuma izmantošanu
maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY).
Tad ieteikumu sauc par “MSY ieteikumu”. Citos gadījumos
zinātniskās organizācijas paļaujas uz piesardzīgu
pieeju, lai sagatavotu ieteikumus par vēlamo zvejas iespēju apjomu.
Metodika, ko ICES izmanto šajā nolūkā, ir atrodama ICES
publicētajā materiālā par to, kā īstenojams
ieteikums par krājumiem, par kuriem trūkst datu[1]. Lielākā daļa ierosināto
KPN ir iekļautas IA pielikumā. Šajā pielikumā noteiktas
152 KPN krājumiem, kuros zvejo Skagerakā, Kategatā, ICES
I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabalā, ES
ūdeņos CECAF apgabalā un Francijas Gviānas
ūdeņos. No šīm KPN 23 ir saskaņā ar MSY
ieteikumu. Turpinājumā raksturotas pārējās KPN. ·
13 KPN ir ierosinātas saskaņā
ar ilgtermiņa pārvaldības plāniem, t. i.,
pārvaldības plāniem, kas iekļauti īpašās
spēkā esošās KZP regulās, Komisijas priekšlikumos par
pārvaldības plāniem, kas vēl nav pieņemti, vai
pārvaldības plāniem, kurus ierosinājušas
reģionālās konsultatīvās padomes (RKP) un kurus
zinātniskās padomdevējas struktūras ir
novērtējušas kā piesardzīgus. ·
55 KPN attiecas uz krājumiem, par kuriem
trūkst datu un nav pieejams pilns novērtējums. No šīm KPN 21
ir ierosināta tādā pašā apjomā kā 2012. gadā,
ievērojot Padomes un Komisijas kopīgu paziņojumu, kurā
teikts, ka tiks saglabātas stabilas zvejas iespējas, ja vien netiks
izdots zinātniskais ieteikums, kas liecinās par krājuma
stāvokļa pasliktināšanos. Šis lēmums pieņemts,
pamatojoties uz apsvērumu, ka vairumā gadījumu šajos
krājumos tiek gūtas piezvejas jauktā dažādu sugu zvejā
un KPN izmaiņas reāli neietekmē to stāvokļa dinamiku,
turpretī atkārtoti KPN samazinājumi varētu radīt
izmetumus normu izpildes nolūkā. ·
Pārējās KPN pagaidām ir
norādītas kā “pm” (pro memoria), jo ar tām
saistītie zinātniskie ieteikumi vēl nav pieejami vai arī
tās ir atkarīgas no starptautiskām sarunām vai
nolīgumiem, kas jānoslēdz vēlāk šajā gadā.
Attiecībā uz šiem krājumiem priekšlikums būs
jāatjaunina, kad ieteikumi kļūs pieejami. Attiecībā uz krājumu
stāvokli visas ierosinātās zvejas iespējas atbilst
Komisijas saņemtajam zinātniskajam ieteikumam, kurš izmantots
saskaņā ar paziņojumā izklāstīto. Atbilstība pārējiem
Savienības politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātie pasākumi ir
izstrādāti saskaņā ar kopējās
zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst
Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Apspriešanās ar ieinteresētajām
personām a) Apspriešanās metodes,
galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu
raksturojums Pamatojoties uz paziņojumu par zvejas
iespējām 2014. gadam, Komisija ir apspriedusies ar
ieinteresētajām personām, jo īpaši ar RKP
starpniecību, un dalībvalstīm par dažādos zvejas
iespēju priekšlikumos ierosināto pieeju. Turklāt Komisija ir ievērojusi
nostādnes, kas izklāstītas tās paziņojumā Padomei
un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas
zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246
galīgā redakcija), kurā izklāstīti savlaicīgas
sagatavošanās (front-loading) procesa principi. Turklāt Komisija 2013. gada
septembrī ieinteresētajām personām organizēja
pasākumu, kurā tika izklāstīti un apspriesti
zinātniskā ieteikuma rezultāti un tā galvenā ietekme. b) Atbilžu kopsavilkums un tas, kā
tās ņemtas vērā Argumenti, kas izteikti Komisijas
apspriešanās par zvejas iespējām gaitā, atspoguļo
dalībvalstu un ieinteresēto personu viedokļus par Komisijas
veikto resursu stāvokļa novērtējumu un to, kā
nodrošināt pareizus pārvaldības lēmumus. Dalībvalstis Vienīgā dalībvalsts, kas
šā paskaidrojuma raksta sagatavošanas laikā bija atsaukusies uz
paziņojumu, ir Apvienotā Karaliste. Savā atbildē
Apvienotā Karaliste atzinīgi izteicās par Komisijas centieniem
nodrošināt saskanību ar kopējās zivsaimniecības
politikas reformas paketi, kā arī Jūras stratēģijas
pamatdirektīvu. Tā atbalsta MSY mērķu sasniegšanu
līdz 2015. gadam gadījumos, kad tas iespējams, un
attiecībā uz piesardzīgu pieeju aicina KPN noteikšanā
rīkoties pragmatiski un katru gadījumu izvērtēt
atsevišķi. Ziemeļrietumu ūdeņu
reģionālā konsultatīvā padome (NWWRAC) NWWRAC
piekrīt mērķim, ko ietver politiskā vienošanās par
kopējās zivsaimniecības politikas reformu, proti, ka
krājumu izmantošana MSY atbilstošā apjomā, kad vien
iespējams, jāpanāk līdz 2015. gadam un
vēlākais līdz 2020. gadam. NWWRAC atzīst, ka
zvejas rīku selektivitātes uzlabojumi ir viena no
prioritātēm tās interešu jomā, un pievēršas
paziņojumā izvirzītajiem aktuālajiem jautājumiem
saistībā ar baltajām zivīm (mencu, pikšu un merlangu)
Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas.
Attiecībā uz zinātnisko ieteikumu NWWRAC atzinīgi
vērtē jauno ieteikumu sniegšanas metodiku, ko ICES ieviesusi 2012. gadā,
taču vienlaikus tā gaida pilnīgāku risinājumu, kas jāizstrādā
saistībā ar krājumiem, par kuriem trūkst datu; šajā
nolūkā tā plāno turpināt ciešu sadarbību ar ICES
un valstu zinātniekiem datu pieejamības un kvalitātes jomā. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un
izmantošana Attiecībā uz izmantoto metodiku
Komisija, kā jau minēts, apspriedās ar Starptautisko Jūras
pētniecības padomi (ICES) un Zivsaimniecības
zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK). ICES ieteikums
balstās uz ieteikumu pamatsistēmu, kuru izstrādājušas
tās ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tas izdots
saskaņā ar saprašanās memorandu, kas noslēgts ar Komisiju.
ZZTEK sniedz savu ieteikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, kuru tā
saņem no Komisijas. Savienības galvenais
mērķis ir panākt tādu krājumu apmēru, kas var
nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).
Šis mērķis ir skaidri noteikts Komisijas priekšlikumā par
reformēto kopējo zivsaimniecības politiku[2]. 2013. gada jūnijā likumdevēji panāca politisku
vienošanos par minēto priekšlikumu, kurā cita starpā
paredzēts, ka MSY mērķi “ja iespējams, sasniedz
līdz 2015. gadam, un (..) vēlākais līdz 2020. gadam
attiecībā uz visiem krājumiem.” Šā mērķa
steidzama iekļaušana KZP pamatregulā atspoguļo saistības,
kuras Savienība uzņēmusies attiecībā uz 2002. gadā
Johannesburgā notikušās Pasaules augstākā līmeņa
sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību secinājumiem
un saistīto īstenošanas plānu. Minētie dokumenti paredz, ka
valstis apņemas vēlākais līdz 2015. gadam, ja
iespējams, saglabāt vai atjaunot noplicinātos zivju
krājumus apmērā, kas atbilst maksimālajam
ilgtspējīgas ieguves apjomam. Kā jau norādīts, par
dažiem krājumiem šī informācija tiešām ir pieejama. To
vidū ir nozvejas apjoma un komerciālās vērtības
ziņā ļoti nozīmīgi krājumi, tādi kā
heka, mencas, jūrasvelnu, jūrasmēļu, megrimu, pikšas un
Norvēģijas omāra krājumi. Lai sasniegtu MSY mērķi,
dažos gadījumos varētu būt jāsamazina zvejas
izraisītas zivju mirstības rādītāji un/vai nozveja. Ņemot vērā iepriekšminēto, šajā
priekšlikumā izmantots MSY ieteikums, ja tas pieejams. Daži
krājumi pēdējos gados jau tiek izmantoti atbilstoši MSY.
Šādos gadījumos ierosinātā KPN tiecas nodrošināt to,
ka šie apjomi tiek saglabāti vai, ja ieteikums liecina, ka ieguve 2012. gadā
ir pārsniegusi MSY, zvejas izraisītā zivju mirstība
tiek samazināta, lai krājumu izmantošanas intensitāte atkal
būtu ilgtspējīga. Gadījumos, kad MSY krājumu
izmantošanā vēl nav sasniegts, ierosinātās KPN ir
saskaņā ar mērķi panākt MSY 2015. gadā.
Šī pieeja atbilst principiem, kas izklāstīti
paziņojumā par zvejas iespējām 2014. gadam. Par krājumiem, par
kuriem trūkst datu, zinātniskās padomdevējas
struktūras ir izdevušas ieteikumus par to, vai nozvejas jāsamazina,
jāsaglabā nemainīgas vai jāpalielina. Daudzos
gadījumos ICES ieteikumā ir sniegts kvantitatīvs
norādījums par šādām izmaiņām, pamatojoties uz
metodiku, saskaņā ar kuru piesardzības apsvērumu
dēļ nozveju izmaiņas no gada uz gadu nepārsniedz +/– 20 %.
Šis norādījums ir izmantots, nosakot ierosinātās KPN. Ja
zinātniskā ieteikuma nav vispār, ir ievērota
piesardzīga pieeja, proti, KPN piesardzības apsvērumu
dēļ ir samazināta par 20 %. Par dažiem krājumiem
(galvenokārt plašā teritorijā sastopamas sugas, haizivis un
rajas) ieteikums tiek sniegts rudenī. Kad minētais ieteikums būs
saņemts, šis priekšlikums būs attiecīgi jāatjaunina. Visbeidzot,
kā jau norādīts iepriekš, attiecībā uz 13 krājumiem
ieteikums ir izmantots, lai īstenotu pieņemtos pārvaldības
plānus. Runājot par
aktuālajām krājumu dinamikas tendencēm, īpašu
uzmanību ir pelnījuši šādi gadījumi. Pireneju pussalas
ūdeņi Jūrasvelnu un megrimu
krājumi ir labā stāvoklī un tiek izmantoti
ilgtspējīgi, taču daži Norvēģijas omāra
krājumi joprojām ir noplicināti. Heka dienvidu krājuma
biomasa turpina palielināties, neraugoties uz to, ka minētajā
krājumā joprojām intensīvi zvejo. Tāpēc pozitīvas
krājuma stāvokļa pārmaiņas varētu būs
izskaidrojamas ar labvēlīgiem vides apstākļiem. Lai
gūtu iespējami lielāko labumu no šīs tendences, ir
garantēti zvejas piepūles samazinājumi saskaņā ar šim
krājumam piemērojamo ilgtermiņa pārvaldības
plānu. Biskajas līcis Parastās
jūrasmēles krājuma stāvoklis Biskajas līcī
joprojām nav optimāls; ICES jau trešo gadu pēc
kārtas iesaka samazināt KPN. Tomēr šajā priekšlikumā
KPN ir norādīta kā “pm” (pro memoria), jo
attiecīgās ieinteresētās personas ir ierosinājušas
šā krājuma ilgtermiņa pārvaldības pasākumus un
Komisija gaida zinātnisko ieteikumu par šiem ierosinātajiem
pasākumiem (gaidāms 2013. gada novembrī). Ķeltu jūra Zvejniecībā ir
pieejams mazāks zivju daudzums, un samazinās to krājumu biomasa,
kuriem ir liela ekonomiskā nozīme šajā apgabalā.
Tāpēc ir ierosināti būtiski KPN samazinājumi, ja
tādi paredzēti zinātniskajā ieteikumā, piemēram,
attiecībā uz mencu un pikšu. Neatrisināta problēma ne vien
balto zivju, bet arī plekstveidīgo zivju zvejā, ir lieli izmetumu
apjomi: jūrasmēles un jūras zeltplekstes tiek nozvejotas
kopā, tomēr zinātniskajos ieteikumos tiek ieteiktas
pretējas pārvaldības darbības, t. i.,
jūrasmēļu nozvejas samazināšana un jūras zeltplekstu
nozvejas palielināšana. Šo problēmu vēl saasina tehniskas
grūtības panākt selektivitāti jūrasmēļu
zvejā (t. i., nodrošināt iespēju šīs sugas zivīm
izkļūt no zvejas rīka, paturot tajā jūras
zeltplekstes). Ūdeņi uz
rietumiem no Skotijas Šajā apgabalā
balto zivju (mencas, merlanga, pikšas) krājumi ir sliktā stāvoklī,
jo tiek pieļauti ilgtspējas principam neatbilstoši izmetumu apjomi.
Mencas krājums neatjaunojas, un ir ierosināta nulles apjoma KPN, lai
gan ar pārvaldību, kurā izmanto tikai KPN, varētu
nepietikt, lai apturētu tā samazināšanos. Patiesībā
stāvokli vēl vairāk varētu pasliktināt novembrī gaidāmais
ieteikums par Norvēģijas omāru. Ja ieteikums atbilstoši
prognozēm ļaus palielināt Norvēģijas omāra KPN,
zveja šajā krājumā kļūs intensīvāka un
pieaugs risks, ka tiks gūtas lielākas nevēlamas piezvejas no balto
zivju krājumiem. Tāpēc selektivitātes pasākumi
kļūs vēl aktuālāki. ICES vēl nav
varējusi noteikt, vai pašreizējie selektivitātes pasākumi,
kurus pieņēmušas flotes, kas darbojas šajā apgabalā, ir
mainījuši zvejas izraisīto mencas mirstību. Īrijas jūra Mencas un merlanga
krājumu stāvoklis šajā apgabalā joprojām rada bažas.
Līdzīgi kā ūdeņos uz rietumiem no Skotijas balto zivju
izmetumu īpatsvars ir liels un pašreizējie selektivitātes pasākumi
šķiet nepietiekami. Jūrasmēles un jūras zeltplekstes
krājumu stāvoklis ir līdzīgs to stāvoklim Ķeltu
jūrā. ZZTEK ir apstiprinājusi un dažos gadījumos
papildinājusi ICES sniegtos ieteikumus. Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie
līdzekļi Visi ZZTEK ziņojumi ir pieejami MARE
ĢD tīmekļa vietnē. Visi ICES ziņojumi ir pieejami
ICES tīmekļa vietnē. Ietekmes novērtējums Zvejas iespēju regula nav instruments,
kas ļauj Padomei pieņemt sarežģītu pasākumu kopumu, un
tās darbības joma jāierobežo saskaņā ar Līguma 43. panta
3. punktu. Tāpēc tā ir labi piemērota uz
rezultātiem balstītai pārvaldībai. Ja politika kopumā
darbosies labāk, labākas būs arī ikgadējās zvejas
iespējas. Tas jo īpaši attiecas uz tehniskajiem pasākumiem,
flotes pārvaldību, strukturālo atbalstu, kontroli un noteikumu
izpildi, tirgu regulējumu un pārvaldības instrumentu
integrēšanu visaptverošā jūrlietu politikā. Tomēr
zvejas iespēju regula joprojām jāizmanto korekciju veikšanai,
lai saglabātu resursu bāzi zivju ieguves un apstrādes nozarei
Eiropā un nepieļautu vai novērstu pārāk augstas zvejas
izraisītās zivju mirstības negatīvo ietekmi uz jūras
vidi. Savienība ir pieņēmusi
vairākus daudzgadu pārvaldības plānus attiecībā
uz ekonomiski ļoti nozīmīgiem krājumiem, tostarp heka,
mencas, plekstveidīgo zivju un citiem krājumiem. Pirms šādu
plānu pieņemšanas tiek veikts to ietekmes novērtējums. Kad
tie stājušies spēkā, saskaņā ar tiem nosaka KPN
apjomus attiecīgajam gadam, lai sasniegtu plānu ilgtermiņa
mērķus. Komisijai KPN priekšlikums obligāti jāizstrādā
saskaņā ar šiem plāniem, kamēr tie ir atbilstoši un ir
spēkā. Tāpēc daudzu svarīgu krājumu KPN šajā
priekšlikumā izriet no tā plāna ietekmes novērtējuma,
uz kura pamata noteikta attiecīgā KPN. Attiecībā uz pārējo
krājumu KPN, neraugoties uz to, ka spēkā esošu daudzgadu
plānu var arī nebūt, priekšlikuma izstrādātāji ir
centušies izvairīties no īstermiņa pieejas, dodot priekšroku
lēmumiem, kuri nodrošina ilgtspēju, ņemot vērā
ieinteresēto personu un RKP iniciatīvas, ja tās ir
saņēmušas pozitīvu atsauksmi no ICES un/vai ZZTEK.
Daudzos gadījumos tas nozīmē zvejas iespēju
pakāpeniskāku samazināšanu. KZP reformas gaitā ir sīki
analizēta MSY sasniegšanas politika, uz kuras balstās
Komisijas ilgtermiņa pārvaldības pieeja, un ir
izstrādāts tās ietekmes novērtējums. Reformas procesa
rezultātā 2011. gada 13. jūlijā tika iesniegta
priekšlikumu pakete, un nu ir sasniegts posms, kad likumdevēji vienojas
par to, cik vēlama ir MSY mērķa ierindošana starp
mērķiem, pēc kuriem jāvadās, īstenojot KZP
nākamajā desmitgadē (sk. 2. iedaļu). Komisija
izstrādāja reformas priekšlikumu, pienācīgi pamatojoties uz
ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kura kontekstā tika
analizēts MSY mērķis. Secinājumos šis
mērķis ir identificēts kā obligāts priekšnoteikums
tam, lai panāktu ilgtspēju vides, ekonomikas un sociālajā
aspektā. Likumdevēji ir akceptējuši pamatojumu, uz kura
balstījās Komisijas reformas priekšlikums, un pagājušā gada
jūnijā panākuši politisku vienošanos, kas paredz, ka MSY
mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un
(..) vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz
visiem krājumiem.” Attiecībā uz RZPO zvejas
iespējām un krājumiem, kurus izmanto kopīgi ar trešām
valstīm, šajā priekšlikumā transponēti galvenokārt
pasākumi, par kuriem panākta starptautiska vienošanās. Visi
elementi, kas ir svarīgi, lai novērtētu zvejas iespēju
potenciālo ietekmi, tiek izskatīti to starptautisko sarunu
sagatavošanas un risināšanas posmā, kurās ar trešām
personām vienojas par Savienības zvejas iespējām. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir
Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.
Savienības pienākumi
saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu
izmantošanu izriet no Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. pantā
noteiktajiem pienākumiem. Priekšlikuma kopsavilkums Lai
sasniegtu KZP mērķi, proti, no vides, ekonomiskā un
sociālā aspekta ilgtspējīgu zvejniecību,
priekšlikumā ir noteikti nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumi,
kas piemērojami Savienības zvejniecībām. Piemērošana Noteikumi
priekšlikuma jomā ir piemērojami līdz 2014. gada 31. decembrim,
izņemot dažus noteikumus par zvejas piepūles ierobežojumiem, kuri ir
piemērojami līdz 2015. gada 31. janvārim, un dažas KPN
sugām ar specifisku sezonālo ciklu (piemēram, moivas KPN
Grenlandes ūdeņos). Subsidiaritātes princips Priekšlikums
ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts
Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā.
Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar
proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ: KZP ir
vienota politika. Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu
Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un
iedalīšanu. Ar ierosināto Padomes regulu
dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā
Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 3. punktu,
dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas
sadalīt reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis
var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to
izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, lai izmantotu tām iedalītās
zvejas iespējas. Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek
jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu
regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un
privātā sektora līdzekļi. Juridisko instrumentu izvēle Ierosinātais
juridiskais instruments: regula. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu. 5. PAPILDU INFORMĀCIJA Vienkāršošana Priekšlikumā paredzēta publiskā
sektora (Savienības vai valsts) iestāžu administratīvo
procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz
prasībām par zvejas piepūles pārvaldību. Pārbaude, pārskatīšana un
turpināmība Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2014. gadam,
tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta. Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Šis priekšlikums attiecas tikai uz zvejas
iespēju noteikšanu un iedalīšanu un ar šo iespēju izmantošanu
funkcionāli saistītiem nosacījumiem. Vairākiem krājumiem, tādiem
kā heka, jūrasmēles, jūras zeltplekstes un
Norvēģijas omāra krājumi, zvejas iespējas ir
noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajos daudzgadu plānos paredzētajiem
noteikumiem. Attiecībā uz krājumiem, kuriem nozare ir
ierosinājusi ilgtermiņa pārvaldības stratēģiju,
kuru zinātniskās padomdevējas struktūras ir
novērtējušas kā efektīvu un piesardzīgu
(piemēram, attiecībā uz siļķi Ķeltu
jūrā), priekšlikumā ir ievēroti stratēģijā
noteiktie ieguves kontroles noteikumi. Attiecībā uz mencas krājumiem Kategatā ieteikums 2014. gadam
ir tāds pats kā ieteikums 2013. gadam, t. i.,
piesardzības apsvērumu dēļ šajā apgabalā
nevajadzētu veikt šīs sugas specializēto zveju, un piezveja un
izmetumi būtu jāsamazina līdz minimumam. Tas nozīmē,
ka uz šo krājumu, par kuru trūkst datu, attiecas mencu plāna[3] 9. pants; tāpēc
ir ierosināts samazināt KPN par 20 %. Tas pats noteikums ir
piemērojams mencai Īrijas jūrā, tāpēc arī
šajā gadījumā ierosināts samazinājums 20 %
apmērā. Runājot par mencu ūdeņos uz rietumiem no
Skotijas, ieteikumā, kas pamatojas uz MSY pieeju, rekomendēts 2014. gadā
nepieļaut specializēto zveju un līdz minimumam samazināt
piezveju un izmetumus; tāpēc Komisija – tāpat kā 2013. gadā –
ierosina 0 apjoma KPN, atļaujot izkraut piezveju, kas
nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas. Mencas krājuma
stāvoklis ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ir ļoti slikts:
zvejas piepūle šajā apgabalā faktiski nav samazinājusies,
jo alternatīvie pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut
mencas nozveju un samazināt mencas izmetumus, praksē nav
izrādījušies efektīvi, par ko liecina nemainīgi augsti
izmetumu apjoma novērtējumi (patlaban aptuveni 71 %). Šā
krājuma reproduktīvā spēja ir būtiski traucēta,
biomasa ir maza, un krājums papildinās slikti. Šādos
apstākļos pat nulles apjoma KPN – vienīgā
ieteicamā iespēja – nevarētu nodrošināt krājuma
atjaunošanos. Papildus jāveic vēl citi pasākumi, lai faktiski
novērstu nevēlamas nozvejas un būtiski samazinātu
izmetumus. Zvejas iespējas, kas šajā
regulā noteiktas zvejas piepūles izteiksmē, attiecas uz mencas
krājumiem, jūrasmēli Lamanša rietumu daļā, heka
dienvidu krājumu un Norvēģijas omāru. Šos krājumus
regulē attiecīgais pārvaldības plāns.
Attiecībā uz trim iepriekš minētajiem mencas krājumiem
(krājumi Kategatā, Īrijas jūrā, ūdeņos uz
rietumiem no Skotijas) noteikti vajadzīgs faktisks zvejas piepūles
samazinājums, tāpēc saskaņā ar plāna 12. panta
4. punkta b) apakšpunktu ir ierosināti piepūles
samazinājumi. Attiecībā uz heka dienvidu krājumu,
Norvēģijas omāra krājumu un jūrasmēles
krājumu Lamanša rietumu daļā 2014. gadā turpinās
piemērot pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz
jūrā pavadāmām dienām, kuras iedala konkrēta tipa
kuģiem, kas jau iepriekš darbojušies attiecīgajā zvejniecībā,
taču ierosinātajā regulā dalībvalstīm arī
turpmāk būs atļauts izmantot uz kilovatdienām balstītu
sistēmu, lai tās varētu efektīvāk izmantot zvejas
iespējas un sadarbībā ar zvejniecības nozari veicinātu
krājumu saglabāšanas pasākumus. Attiecībā uz
jūrasmēles zveju Lamanša rietumu daļā priekšlikuma
mērķis ir racionalizēt katrai dalībvalstij
piemērojamās maksimāli pieļaujamās zvejas
piepūles (papildu dienu) noteikšanu tādā veidā, kas jau
kopš 2011. gada ir izrādījies iedarbīgs attiecībā
uz heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra zvejas
iespējām. Tātad, sākot no 2014. gada, faktisko skaitli
katrai dalībvalstij noteiks zvejas iespēju regulā.
Tādējādi izdosies panākt lielāku
pārredzamību procesā, kurā tiek pārdalītas
jūrā pavadāmas dienas, kas atgūtas no sadalīšanai
nodotiem attiecīgās zvejniecības kuģiem, un kura
rezultātā katrai dalībvalstij tiek noteikti konkrēti
rādītāji. Ceturto reizi ikgadējo zvejas
iespēju noteikšanas vēsturē šī regula piešķir
dalībvalstīm pilnvaras pašām pieņemt dažas KPN, gan
uzņemoties pienākumu rīkoties saskaņā ar KZP mērķiem.
Kā norādīts jau iepriekš,
priekšlikumā ir iekļauti arī nozvejas ierobežojumi, par kuriem
panākta vienošanās dažās RZPO un kuri izriet no sarunām ar
trešām valstīm (kopīgi krājumi); kamēr nav
noslēgušās attiecīgās starptautiskās sarunas, lielākā
daļa no tiem pagaidām norādīti kā “pro memoria”. 2013/0366 (NLE) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu
zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras
piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES
kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Padomes Regulā (EK)
Nr. 2371/2002[4] paredzēts, ka ir jāpieņem pasākumi, kuri
reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un
ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā
pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo
īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes,
tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu,
kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām
padomēm. (2) Padomei ir jāpieņem
pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un
attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām
funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu
jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai
nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu
stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību
un pienācīgi ņemtu vērā kopējās
zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti
Regulā (EK) Nr. 2371/2002. (3) Kopējā
pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz
pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā
bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot
taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī
ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar
ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo
reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs. (4) Krājumiem, kuriem ir
izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu
jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem.
Tāpēc heka un Norvēģijas omāra dienvidu
krājumiem, jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu
daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem
Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz
rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz
rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā,
Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs
krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un
Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar
noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005[5], Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007[6], Padomes
Regulā (EK) Nr. 676/2007[7], Padomes
Regulā (EK) Nr. 1300/2008[8], Padomes
Regulā (EK) Nr. 1342/2008[9] (“mencu
plāns”) un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009[10]. Tomēr attiecībā uz heka ziemeļu krājumu
(Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004[11]) un jūrasmēles
krājumu Biskajas līcī (Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006[12]) atjaunošanas un pārvaldības plānu obligātie
mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi
ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā
gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas
ieguves apjomam atbilstošu KPN. (5) Krājumiem, par kuriem
nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru,
pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka,
ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā,
kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta
i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma
specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma
attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju. (6) Saskaņā ar Padomes 1996. gada
6. maija Regulas (EK) Nr. 847/96[13] 2. pantu
būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie
minētajā regulā paredzētie pasākumi. (7) Ja krājuma KPN ir
iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi
saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot
attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu
jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā
dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas
pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības
politikas principiem un noteikumiem. (8) Maksimāli
pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gadam jānosaka
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu,
Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007
5. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un
Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot
vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009[14]. (9) Ņemot vērā ICES
jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās
saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC)
kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu
zvejas piepūle. (10) Dažu sugu, piemēram, dažu
haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat
ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas
iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot
vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu. (11) Uz šajā regulā
noteikto ES kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas
Regula (EK) Nr. 1224/2009[15] un jo
īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un
zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju
pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir
jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās
nosūta Komisijai datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem
attiecas šī regula. (12) Attiecībā uz
dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt
papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā
dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu
mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu,
t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un
jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem
saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu.
Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā
labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī
kopējās zivsaimniecības politikas mērķus.
Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē
zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai
panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā
dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības
jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc
nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas
iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar
sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV)
(kopā “CCTV sistēma”) izmantošanu. Tam būtu
jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas
nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas.
Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa
reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un
neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu
izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu
ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības.
Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro
prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 95/46/EK[16]. (13) Lai nodrošinātu to, ka
pilnībā dokumentētas zvejniecības
izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu
sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto
zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas
šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas
izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no
kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim,
kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības
jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā
izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas.
Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju
nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā
dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem,
kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams
pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas
izmēģinājumos nepiedalās. (14) Ievērojot
Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES)
ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt
tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu ES
ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES
IV apakšapgabalā. (15) [Jāpapildina pēc
apspriešanās ar Norvēģiju] (16) [Jāpapildina pēc
Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT)
gadskārtējās sanāksmes]. (17) Tā kā 2013. gada
jūlijā Eiropas Savienībai ir pievienojusies Horvātijas
Republika, šajā regulā ir iekļauti noteikumi par Horvātijas
zvejas iespējām. (18) [Jāpapildina pēc
Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR)
gadskārtējās sanāksmes]. (19) Indijas okeāna tunzivju
komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā
pieņēma rezolūciju, kura piemērojama zvejas kuģiem,
kas iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā,
un kuras mērķis ir aizsargāt okeāna baltspuru haizivis,
kā pagaidu izmēģinājuma pasākumu nosakot aizliegumu
paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai
uzglabāt okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļu vai visu
liemeni. Rezolūcijā paredzēts izņēmums
attiecībā uz nerūpniecisko zveju, proti, zvejas kuģiem, kas
iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga
dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ). (20) [Jāpapildina pēc
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās
zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO)
gadskārtējās sanāksmes]. (21) Amerikas Tropisko tunzivju
komisija (IATTC) 84. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā
paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un
svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC
paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna
baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētajiem pasākumiem būtu
jāpaliek iestrādātiem Savienības tiesību aktos. (22) [Jāpapildina pēc
Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (SEAFO)
gadskārtējās sanāksmes]. (23) [Jāpapildina pēc
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas
zvejniecības komisijas (WCPFC) gadskārtējās
sanāksmes]. (24) [Jāpapildina pēc
tam, kad būs pieņemti pasākumi saistībā ar Konvenciju
par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras
centrālajā daļā]. (25) Ziemeļrietumu Atlantijas
zvejniecības organizācija (NAFO) 35. gadskārtējā
sanāksmē 2013. gadā pieņēma virkni zvejas
iespēju 2014. gadam attiecībā uz konkrētiem
krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā.
Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, saskaņā
ar kuru palielina 2014. gadam noteikto baltās Amerikas
jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšrajonā, ja ir
izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli
saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse
var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas
jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšrajonā ir
reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz
zvejas piepūles vienību. Ja NAFO balsojumā apstiprina KPN
palielinājumu 2014. gada laikā, tas būtu jāievieš
Savienības tiesību aktos, un būtu jāpalielina
attiecīgo dalībvalstu kvotas. (26) Attiecīgās
reģionālās zvejniecības pārvaldības
organizācijas (RZPO) gada beigās vienojas par konkrētiem
starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības
zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs
regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar
kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir
jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk,
tā kā CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu
saglabāšanas komisija) konvencijas apgabalā zvejas sezona
ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc
konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas
apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2013. gada 1. decembrī,
ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no
minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu
spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR
locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas
apgabalā. (27) Saskaņā ar
Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai
(“Venecuēla”) par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar
Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos
Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā
zonā (EEZ)[17], ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs
zvejas iespējas ES ūdeņos. (28) Lai nodrošinātu
vienādus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz
atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm
izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās
pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas
pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. (29) Lai nodrošinātu
vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu
jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz
jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību
pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju
pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz
izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas
vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp
vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā
ar Regulu (ES) Nr. 182/2011[18]. (30) Lai nepieļautu zvejas
darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības
zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada
1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas
piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. februāra,
un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu
jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības
dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā
tūlīt pēc tās publicēšanas. (31) Zvejas iespējas būtu
jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos
Savienības tiesību aktus, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants
Priekšmets 1. Ar šo regulu nosaka ES
ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas
iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, attiecībā
uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām. 2. Šā panta 1. punktā
minētās zvejas iespējas ietver: (a)
nozvejas limitus 2014. gadam un, ja tā
norādīts šajā regulā, 2015. gadam; (b)
zvejas piepūles limitus laikposmam no 2014. gada
1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim; (c)
dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR
konvencijas apgabalā laikposmam no 2013. gada 1. decembra
līdz 2014. gada 30. novembrim; (d)
dažu krājumu zvejas iespējas IATTC
konvencijas apgabalā 32. pantā noteiktajos laikposmos 2014. gadā
un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadā. 2. pants
Darbības joma Šo regulu piemēro šādiem
kuģiem: (a)
ES kuģiem; (b)
trešo valstu kuģiem ES ūdeņos. 3. pants
Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas
definīcijas: (a)
“ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas
kuģis, kas reģistrēts Savienībā; (b)
“trešās valsts kuģis” ir trešās
valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā
valstī; (c)
“ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir
dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot
Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras
zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus; (d)
“starptautiskie ūdeņi” ir
ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai
jurisdikcijā; (e)
“kopējā pieļaujamā nozveja”
(KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un
izkraut; (f)
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta
Savienībai vai dalībvalstij; (g)
“analītisks novērtējums” ir
konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs
izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju
un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi,
ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko
ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām; (h)
“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma
acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008[19]; (i)
“ES zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs,
kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002
15. panta 3. punktu; (j)
“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas
minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā. 4. pants
Zvejas zonas Šajā regulā piemēro šādas
zonu definīcijas: (a)
ICES
(Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir
ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK)
Nr. 218/2009[20]
III pielikumā; (b)
“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals,
kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas
līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta
no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā
punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; (c)
“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals,
kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas
bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz
tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija,
kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges
līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai; (d)
“ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā
vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas,
kuras secīgi savieno šādus punktus: –
53° 30' N 15° 00' W, –
53° 30' N 11° 00' W, –
51° 30' N 11° 00' W, –
51° 30' N 13° 00' W, –
51° 00' N 13° 00' W, –
51° 00' N 15° 00' W, –
53° 30' N 15° 00' W; (e)
“Kadisas jūras līcis” ir ICES
IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″
rietumu garuma; (f)
CECAF
(Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir
ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009[21]
II pielikumā; (g)
NAFO
(Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir
ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK)
Nr. 217/2009[22]
III pielikumā; (h)
“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas
zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir
ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par
Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un
pārvaldību[23]; (i)
“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju
saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais
apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju
saglabāšanu Atlantijas okeānā[24]; (j)
“CCAMLR (Antarktikas jūras
dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir
ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004[25] 2. panta
a) punktā; (k)
“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija)
konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts
Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas
izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada
konvenciju[26]; (l)
“IOTC (Indijas okeāna tunzivju
komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas
noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi[27]; (m)
“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu
daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības
organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras
ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10o ziemeļu
platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas
apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts
Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā[28], un uz rietumiem no
Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem; (n)
“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un
centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals”
ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu
migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību
Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā[29]; (o)
“Beringa jūras atklātie ūdeņi”
ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas
Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu
attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts
Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums; (p)
“IATTC un WCPFC
pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko
norobežo: –
150º rietumu garuma meridiāns, –
130º rietumu garuma meridiāns, –
4º dienvidu platuma paralēle, –
50º dienvidu platuma paralēle. II SADAĻA
ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS I nodaļa
Vispārīgi noteikumi 5. pants
KPN un tās sadalījums 1. ES kuģu KPN ES
ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES
ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un –
vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie
nosacījumi ir noteikti I pielikumā. 2. ES kuģiem
I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot
ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un
Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena
salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un
III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008[30] izklāstītos nosacījumus un minētās regulas
īstenošanas noteikumus. 3. Lai piemērotu īpašo
nosacījumu, kas noteikts IA pielikumā attiecībā uz
tūbīšu krājumu ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un
IV zonā, piemēro IID pielikumā definētos
pārvaldības apgabalus. 6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm 1. Dažu zivju krājumu KPN
nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir
norādīti I pielikumā. 2. KPN, kas jānosaka
dalībvalstij: (a)
atbilst kopējās zivsaimniecības
politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma
ilgtspējīgu izmantošanu, un (b)
nodrošina šādu rezultātu: i) ja ir pieejami analītiski
novērtējumi, krājuma izmantošana no 2015. gada ar
lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam
ilgtspējīgas ieguves apjomam, ii) ja analītiski
novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma
izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju
zvejniecības pārvaldībā. 3. Līdz 2014. gada 15. martam
katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu
informāciju: (a)
pieņemtā KPN; (b)
attiecīgās dalībvalsts savāktie
un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN; (c)
ziņas par to, kā pieņemtā KPN
atbilst 2. punktam. 7. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta
KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja: (a)
nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts
karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai (b)
nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu
veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā
ES kvota nav pilnībā apgūta. 8. pants
Zvejas piepūles limiti 1. No 2014. gada 1. februāra
līdz 2015. gada 31. janvārim piemēro šādus zvejas
piepūles pasākumus: (a)
IIA pielikumu piemēro konkrētu
mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu
pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES
IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un
Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un
VIId rajonā un ES ūdeņos ICES IIa un
Vb rajonā; (b)
IIB pielikumu piemēro heka un
Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc
un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci; (c)
IIC pielikumu piemēro
jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES
VIIe rajonā. 9. pants
Nozvejas un zvejas piepūles limiti
dziļūdens zvejai 2. Grenlandes paltusam
piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002[31] 3. panta
1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt
dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā
izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu
zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā
kuģī un izkraušanai. 3. Dalībvalstis nodrošina,
lai 2014. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas
pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir
Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā
minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 %
no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās
dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par
kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika
nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā
norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai
zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg
dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas
argentīnas. 10. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju
sadalījumu 1. Šajā regulā
paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp
dalībvalstīm neskar: a) zvejas iespēju apmaiņu, kas
veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta
5. punktu; b) zvejas iespēju atvilkumus un
pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009
37. pantu; c) zvejas iespēju pārdali, kas
veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta
4. punktu; d) papildu izkrāvumus, kas
atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; e) daudzumus, kas ieturēti
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; f) atvilkumus, kas veikti
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu; g) kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic
saskaņā ar šīs regulas 20. pantu. 2. Regulas (EK) Nr. 847/96
3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības
KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu
piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja
vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi. 11. pants
Slēgtā zvejas sezona 1. Porkupīnas
sēklī laikā no 2014. gada 1. maija līdz 31. maijam
ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu
īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks,
Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida,
rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme,
zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs. Šā punkta īstenošanas
vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais
apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus
punktus: Punkts || Ģeogrāfiskais platums || Ģeogrāfiskais garums 1 || 52° 27' N || 12° 19' W 2 || 52° 40' N || 12° 30' W 3 || 52° 47' N || 12° 39,600' W 4 || 52° 47' N || 12° 56' W 5 || 52° 13,5' N || 13° 53,830' W 6 || 51° 22' N || 14° 24' W 7 || 51° 22' N || 14° 03' W 8 || 52° 10' N || 13° 25' W 9 || 52° 32' N || 13° 07,500' W 10 || 52° 43' N || 12° 55' W 11 || 52° 43' N || 12° 43' W 12 || 52° 38,800' N || 12° 37' W 13 || 52° 27' N || 12° 23' W 14 || 52° 27' N || 12° 19' W Atkāpjoties no pirmās daļas,
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4.
un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot
Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā
daļā norādīto sugu īpatņus. 2. Tūbīšu
komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem
velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm,
ICES IIa, IIIa rajonā un ICES
IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2014. gada 1. janvāra
līdz 31. martam un no 2014. gada 1. augusta līdz 31. decembrim. Iepriekšējā daļā noteikto
aizliegumu piemēro trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot
tūbītes ES ūdeņos ICES IV apakšapgabalā,
ja vien nav norādīts citādi. 12. pants
Aizliegumi 1. ES kuģiem ir aizliegts
zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai
izkraut šādu sugu zivis: (d)
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un
baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos; (e)
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos
ūdeņos, izņemot tad, ja IA pielikumā paredzēts
citādi; (f)
eņģeļhaizivs (Squatina squatina)
ES ūdeņos; (g)
parastā raja (Dipturus batis) ES
ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI,
VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; (h)
cirtainā raja (Raja undulata) un
baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI,
VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; (i)
ģitārrajas (Rhinobatidae) ES
ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un
XII apakšapgabalā; (j)
divragainā velnraja (Manta birostris)
visos ūdeņos. 2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā
minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos
tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. 13. pants
Datu nosūtīšana Kad dalībvalstis saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta
Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās
izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus. II nodaļa
Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem,
kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības
izmēģinājumos 14. pants
Papildu zvejas iespēju iedalīšana 1. Attiecībā uz dažiem
krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas
tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā
dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie
krājumi ir norādīti I pielikumā. 2. Šā panta 1. punktā
minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz
vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā
procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij
iedalītās kvotas. 15. pants
Papildu zvejas iespēju iedalīšanas
nosacījumi 1. Papildu zvejas iespējas,
kas minētas 14. pantā, iedala saskaņā ar šādiem
nosacījumiem: a) kuģis izmanto ar sensoru
sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV)
(kopā “CCTV sistēma”), kas reģistrē visas zvejas un
apstrādes darbības uz kuģa; b) papildu zvejas iespējas, kas
iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā
dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos,
nepārsniedz šādus limitus: i) 75 % no attiecīgā
krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts
aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais
kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ii) 30 % no konkrētā
kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms
piedalīšanās izmēģinājumos; c) visas kuģa gūtās nozvejas
no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas
iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98[32] XII pielikumā
noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā
kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām
papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar 14. pantu; d) tiklīdz zvejas iespējas, kas
konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma,
uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas,
attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības
attiecīgajā KPN apgabalā; e) attiecībā uz krājumiem,
kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut
konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to
daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā
dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot
kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar
noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu
izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos. 2. Neatkarīgi no 1. punkta
b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma
kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu
zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā
krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu
tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu
zvejas iespējas, ja: a) attiecīgajam kuģu tipam
aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir
mazāks par 10 %; b) attiecīgā kuģu tipa
iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV
sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām; c) attiecībā uz visiem
kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav
pārsniegts vispārējais limits 75 % no
aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem. 3. Pirms 14. pantā
minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts
iesniedz Komisijai šādu informāciju: a) saraksts ar tās karoga kuģiem,
kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības
izmēģinājumos; b) uz minētajiem kuģiem
uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas
sistēmu specifikācijas; c) to zvejas rīku kapacitāte,
veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi; d) aprēķinātie izmetumi
katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; e) tās nozvejas apjoms, kuru no
krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2013. gadā
ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos. 16. pants
Personas datu apstrāde Ciktāl saistībā ar ierakstiem,
kas iegūti saskaņā ar 15. panta 1. punktu, tiek veikta
personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē,
šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu. 17. pants
Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana Ja dalībvalsts atklāj, ka
kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas
zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 15. pantā
minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam
kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam
piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2014. gada
laikposmā. 18. pants
Izmetumu novērtējumu zinātniska
izvērtēšana Lai uzraudzītu 15. panta 1. punkta
b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt
ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt
izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā
struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu
radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš
apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts
veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās
prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju. III nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos 19. pants
Zvejas atļaujas 1. Maksimālais zvejas
atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts
ūdeņos, ir noteikts III pielikumā. 2. Ja, pamatojoties uz
Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena
dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas
apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod
arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr
nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram
zvejas apgabalam noteikts III pielikumā. IV nodaļa
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības
pārvaldības organizāciju ūdeņos 20. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa 1. Ja saskaņā ar
reģionālās zvejniecības pārvaldības
organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai
apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm,
dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar
kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi
izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai
apmaiņas plānu. 2. Kad attiecīgā
dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt
iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts
ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi.
Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO
līgumslēdzēju pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu,
ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija
paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai
apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar
minētās organizācijas noteikumiem. 3. Komisija informē
dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta
vienošanās. 4. Zvejas iespējas, kas
saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no
attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai
nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai
dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām
iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa
ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās
noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO
līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās
RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo
zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas
sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību
relatīvās stabilitātes principu. 1. IEDAĻA
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS 21. pants
Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas
kapacitātes ierobežojumi 1. To ES laivu zvejai ar
ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas
okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis,
kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,
ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu. 2. To ES piekrastes
nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts
Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir
no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo
saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu. 3. To ES kuģu skaitu, kas
Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam
atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm
līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar
IV pielikuma 3. punktu. 4. To zvejas kuģu skaitu un
kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem
atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā
kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna
austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar
IV pielikuma 4. punktu. 5. To zivju
krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju
zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un
Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu. 6. Zilo tunzivju audzēšanas
kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu
zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām
Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo
saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu. 22. pants
Zveja atpūtas un sporta nolūkā Dalībvalstis no tām
iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala
īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā. 23. pants
Haizivis 1. Nevienā zvejniecībā
nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā
kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus)
liemeņa daļu vai visu liemeni. 2. Aizliegts veikt Alopias
ģints lapshaizivju specializēto zveju. 3. Saistībā ar zveju ICCAT
konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut
citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna
tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni. 4. Aizliegts paturēt uz
kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jebkādā
zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus
longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni. 5. Aizliegts paturēt uz
kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās
haizivis (Carcharhinus falciformis). 2. IEDAĻA
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS 24. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti 1. Specializētā zveja,
kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto
sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās
zonās un laikposmos ir aizliegta. 2. Izpētes zvejai
V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos
piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas
limitus. 25. pants
Izpētes zveja 1. Tikai tās
dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2014. gadā
var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar
āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā,
kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus
apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts
plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā
ziņā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā
par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu. 2. Attiecībā uz FAO
88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a
rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un
šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības
vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts
V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad
paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU
slēdz zvejai līdz sezonas beigām. 3. Zveju veic pēc
iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma
diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai
noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas
piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO
88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā
ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m. 26. pants
Krilu zveja 2014./2015. gada zvejas sezonā 1. Krilu (Euphausia superba)
zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2014./2015. gada zvejas
sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kuras ir CCAMLR
komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR
konvencijas apgabalā, tā katrā ziņā ne vēlāk
kā 2014. gada 1. jūnijā paziņo CCAMLR
Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu
un Komisijai: a) par saviem plāniem zvejot krilus,
ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto
veidlapu; b) par zvejas rīku konfigurāciju,
ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto
veidlapu. 2. Paziņojumā, kas
minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK)
Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par
katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju
piedalīties krilu zvejā. 3. Dalībvalsts, kura
plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu
nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju
saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas
laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz
atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR
locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā
tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi. 4. Dalībvalstīm ir
tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko
CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā
panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis
nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas
apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Šādos
gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt
informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz: a) pilnīgas ziņas par
plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp
Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto
informāciju; b) izsmeļošu ziņojumu par
aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus
vai izziņas. 5. Dalībvalstis
neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir
iekļauti kādā no CCAMLR nelegālas,
nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu
sarakstiem. 3. IEDAĻA
IOTC KONVENCIJAS APGABALS 27. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo
IOTC konvencijas apgabalā 1. Maksimālais ES kuģu
skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas
apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā
bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā. 2. Maksimālais ES kuģu
skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus
alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas
kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta
VI pielikuma 2. punktā. 3. Kuģus, kas darbojas
vienā no 1. un 2. punktā minētajām
zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru
zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka
šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta
attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle. 4. Ja tiek ierosināta
zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei,
attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie
kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai
kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības
organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas
kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus
kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās
iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā. 5. Lai ņemtu vērā
IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu,
dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1.
un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot
minētajos plānos noteiktos limitus. 28. pants
Haizivis 1. Nevienā zvejniecībā
nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā
kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju
īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni. 2. Nevienā zvejniecībā
nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā
kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus
longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot
kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un
kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga
dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar
nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam
patēriņam. 3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā
minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos
tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. 4. IEDAĻA
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS 29. pants
Pelaģiskās zvejas kapacitātes limits Dalībvalstis, kas 2007.,
2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas
darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā
apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem,
kuri 2014. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz
Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu
apmērā. 30. pants
Pelaģiskās zvejas KPN 1. Tikai tās
dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi
veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas
apgabalā, kā norādīts 29. pantā, drīkst
šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem
saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN. 2. Zvejas iespējas, kas
noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka
dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša
piektajai dienai nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO
Sekretariātam sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas
apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies
pārkraušanā citā kuģī, kuģu
satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos
datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par
kuģu ienākšanu ostās. 31. pants
Grunts zveja Dalībvalstis, kurām laikposmā
no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim
reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO
konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju: a) samazina līdz vidējam
nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā periodā
un b) veic tikai tajās SPRFMO
konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja veikta
kādā no iepriekšējām zvejas sezonām. 5. IEDAĻA
IATTC konvencijas apgabals 32. pants
Zveja ar riņķvadu 1. Kuģiem ir aizliegts ar
riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares),
lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus
pelamis): a) no 2014. gada 29. jūlija
līdz 28. septembrim vai no 2014. gada 18. novembra līdz
2015. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo: –
Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā
okeāna krasta līnija, –
150º rietumu garuma meridiāns, –
40º ziemeļu platuma paralēle, –
40º dienvidu platuma paralēle; b) no 2014. gada 29. septembra
līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo: –
96º rietumu garuma meridiāns, –
110º rietumu garuma meridiāns, –
4º ziemeļu platuma paralēle, –
3º dienvidu platuma paralēle. 2. Attiecīgās
dalībvalstis līdz 2014. gada 1. aprīlim paziņo
Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem
tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā
visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar
riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc
zveju ar riņķvadu. 3. Uz kuģiem, kas ar
riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur
un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī
visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un
lielacu tunzivis. 4. Šā panta 3. punktu
nepiemēro šādos gadījumos: a) ja zivis uzskata par nederīgām
lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu
dēļ vai b) pēdējā zvejas rīku
iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu
visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis. 5. Ir aizliegts IATTC
konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus
longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa,
pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt
pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju
liemeņa daļu vai visu liemeni. 6. Nejauši nozvejotiem 5. punktā
minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums.
Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri
turklāt: a) reģistrē atlaisto
īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai
dzīvi); b) paziņo a) apakšpunktā
minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie
viņi ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai
līdz 2014. gada 31. janvārim. 6. IEDAĻA
SEAFO konvencijas apgabals 33. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums SEAFO konvencijas
apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju
specializētā zveja: –
raju dzimtas zivis (Rajidae), –
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias), –
laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), –
īsastes laternhaizivs (Etmopterus
brachyurus), –
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), –
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), –
kaķhaizivs (Apristurus manis), –
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon
squamulosus), –
Selachimorpha
virskārtas dziļūdens haizivis. 7. IEDAĻA
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS 34. pants
Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino
tunzivju un garspuru tunzivju Klusā okeāna dienvidu krājuma
zvejas nosacījumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka
nepalielinās to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri
ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus),
dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās
tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala
atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20º
ziemeļu platuma un 20º dienvidu platuma. 2. ES kuģi neveic garspuru
tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma
specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no
20° dienvidu platuma. 35. pants
Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI 1. Kuģiem, kas zvejo ar
riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2014. gada
1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2014. gada 31. oktobra
plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC
konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma
un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC
konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar
riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās
tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis
nekādā gadījumā: a) neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu
elektronisku ierīci; b) nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI. 2. Uz visiem kuģiem, kas ar
riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC
konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj
citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru
tunzivis un svītrainās tunzivis. 3. Šā panta 2. punktu
nepiemēro šādos gadījumos: a) zvejas reisa pēdējā
zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas
visām zivīm; b) ja zivis nav derīgas lietošanai
pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ
vai c) ja ir būtiski traucēta
saldēšanas iekārtu darbība. 36. pants
IATTC un WCPFC
pārklāšanās apgabals 1. Kuģi, kas iekļauti
tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC
pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta
p) punktā, piemēro 34.–37. pantā izklāstītos
pasākumus. 2. Kuģi, kas iekļauti
gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un
kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC
un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta
n) punktā, piemēro 32. panta 1. punkta
a) apakšpunktā un 2.–6. punktā izklāstītos
pasākumus. 37. pants
To ES kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts
zvejot zobenzivis Maksimālais ES kuģu skaits, kam
atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC
konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts
VII pielikumā. 8. IEDAĻA
BERINGA
JŪRA 38. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos
ūdeņos Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja
Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta. III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES
ŪDEŅOS 39. pants
KPN Norvēģijas karoga zvejas kuģiem
un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir
atļauts gūt nozveju ES ūdeņos, nepārsniedzot šīs
regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā
regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā
izklāstītos nosacījumus. 40. pants
Zvejas atļaujas 1. Maksimālais zvejas
atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos,
ir noteikts VIII pielikumā. 2. Zivis no krājumiem, kam
ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši
tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav
pilnībā apgūta. 41. pants
Aizliegumi 1. Trešo valstu kuģiem ir
aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā
kuģī vai izkraut šādu sugu zivis: a) milzu haizivs (Cetorhinus maximus)
un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos; b) eņģeļhaizivs (Squatina
squatina) ES ūdeņos; c) parastā raja (Dipturus batis)
ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV,
VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; d) cirtainā raja (Raja undulata)
un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI,
VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; e) siļķu haizivs (Lamna nasus)
ES ūdeņos; f) ģitārrajas (Rhinobatidae)
ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un
XII apakšapgabalā; g) divragainā velnraja (Manta
birostris) ES ūdeņos. 2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā
minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos
tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. 42. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada 1. janvāra. Tomēr 8. pantu piemēro no 2014. gada
1. februāra. Noteikumus par zvejas iespējām, kas
attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 24.,
25. un 26. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no
tajos norādītajiem datumiem. Šī
regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama
visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs PIELIKUMU
SARAKSTS I PIELIKUMS:
KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa
sugām un apgabaliem IA PIELIKUMS:
Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un
XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas
Gviānas ūdeņi IB PIELIKUMS:
Ziemeļaustrumu Atlantija un Grenlande, ICES I, II, V, XII un
XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā IC PIELIKUMS:
Ziemeļrietumu Atlantija – NAFO konvencijas apgabals ID PIELIKUMS:
Tālu migrējošas zivis – visi apgabali IE PIELIKUMS:
Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals IF PIELIKUMS:
Dienvidaustrumu Atlantija – SEAFO konvencijas apgabals IG PIELIKUMS:
Dienvidu tunzivis – visi apgabali IH PIELIKUMS:
WCPFC
konvencijas apgabals IJ PIELIKUMS:
SPRFMO
konvencijas apgabals IIA PIELIKUMS:
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas,
jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu
pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā
un ES ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā IIB PIELIKUMS:
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu
krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un
IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci IIC PIELIKUMS:
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas
jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā IID PIELIKUMS:
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā
un ICES
IV apakšapgabalā III PIELIKUMS:
Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo
valstu ūdeņos IV PIELIKUMS:
ICCAT
konvencijas apgabals V PIELIKUMS:
CCAMLR
konvencijas apgabals VI PIELIKUMS:
IOTC
konvencijas apgabals VII PIELIKUMS:
WCPFC
konvencijas apgabals VIII PIELIKUMS: Zvejas
atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES
ūdeņos [1] Jo
īpaši skatīt dokumentu “General Context of ICES Advice”, kas
pieejams, sekojot šādai saitei: http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2013/2013/1.2_General_context_of_ICES_advice_2013_June.pdf. [2] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par
kopējo zivsaimniecības politiku, COM(2011) 425 galīgā
redakcija. [3] Padomes 2008. gada 18. decembra
Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu
mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (“mencu plāns”). [4] Padomes 2002. gada 20. decembra
Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu
saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar
kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.). [5] Padomes 2005. gada 20. decembra
Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un
Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus
Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un
groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu,
izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu
aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.). [6] Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK)
Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu
krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma
rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.). [7] Padomes 2007. gada 11. jūnija
Regula (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu
zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un
jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157,
19.6.2007., 1. lpp.). [8] Padomes 2008. gada 18. decembra
Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar ko izveido daudzgadu plānu
Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos
krājumus izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.). [9] Padomes 2008. gada 18. decembra
Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu
mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ
Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.). [10] Padomes 2009. gada 6. aprīļa
Regula (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs
krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un
Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un
par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.). [11] Padomes 2004. gada 21. aprīļa
Regula (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu
heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004.,
1. lpp.). [12] Padomes 2006. gada 23. februāra
Regula (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu
jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas
līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.). [13] Padomes 1996. gada 6. maija
Regula (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus
ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu
pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.). [14] Padomes 2009. gada 27. jūlija
Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008
III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma
izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16.lpp.). [15] Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK)
Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai
nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības
politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002,
(EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK)
Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK)
Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK)
Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK)
Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.). [16] Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada
24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu
apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). [17] OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp. [18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra
Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus
principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz
Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011.,
13. lpp.). [19] Komisijas 2008. gada 10. jūnija
Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki
izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98
īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra
noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008.,
5. lpp.). [20] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta
Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās
nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna
ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.). [21] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta
Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo
apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās
nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.). [22] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta
Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo
Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un
zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.). [23] Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK
(OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.). [24] Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK
(OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.). [25] Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK)
Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus
piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo
resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97,
1.4.2004., 16. lpp.). [26] Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK
(OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.). [27] Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK
(OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.). [28] Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK
(OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.). [29] Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK
(OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.). [30] Padomes 2009. gada 29. septembra
Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas
zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas
ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas
ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.). [31] Padomes 2002. gada
16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas
pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai
dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.). [32] Padomes
1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas
resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras
organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.). I PIELIKUMS KPN,
KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA
SUGĀM UN APGABALIEM IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un
IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas
(dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un
vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti
nosacījumi. Uz visām šajā pielikumā
noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK)
Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un
34. pantā izklāstītie noteikumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES
zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju
krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu
alfabētiskā secībā. Regulatīvām
vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus
latīņu valodā; vietējie nosaukumi norādīti tikai
ērtības labad. Šīs regulas īstenošanas
vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu
nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem
nosaukumiem. Zinātniskais nosaukums || Trīsburtu kods || Vispārpieņemtais nosaukums Amblyraja radiata || RJR || Ērkšķu raja Ammodytes spp. || SAN || Tūbītes Argentina silus || ARU || Ziemeļatlantijas argentīna Beryx spp. || ALF || Beriksas Brosme brosme || USK || Brosme Caproidae || BOR || Kaproīdas Centrophorus squamosus || GUQ || Pelēkā īsraga haizivs Centroscymnus coelolepis || CYO || Baltacu haizivs Chaceon spp. || GER || Sarkanie dziļūdens krabji Chaenocephalus aceratus || SSI || Melnspuru leduszivs Champsocephalus gunnari || ANI || Antarktikas leduszivs Channichthys rhinoceratus || LIC || Vienraga leduszivs Chionoecetes spp. || PCR || Karaliskie krabji Clupea harengus || HER || Siļķe Coryphaenoides rupestris || RNG || Strupdeguna garaste Dalatias licha || SCK || Melnā haizivs Deania calcea || DCA || Gardeguna spurainā haizivs Dipturus batis || RJB || Parastā raja Dissostichus eleginoides || TOP || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus mawsoni || TOA || Antarktikas ilkņzivs Dissostichus spp. || TOP || Ilkņzivis Engraulis encrasicolus || ANE || Eiropas anšovs Etmopterus princeps || ETR || Lielā laternhaizivs Etmopterus pusillus || ETP || Gludā laternhaizivs Euphausia superba || KRI || Krils Gadus morhua || COD || Menca Galeorhinus galeus || GAG || Bara haizivs Glyptocephalus cynoglossus || WIT || Sarkanā plekste Gobionotothen gibberifrons || NOG || Zaļā nototēnija Hippoglossoides platessoides || PLA || Rietumatlantijas plekste Hippoglossus hippoglossus || HAL || Atlantijas paltuss Hoplostethus atlanticus || ORY || Atlantijas lielgalvis Illex illecebrosus || SQI || Īsspuru kalmārs Lamna nasus || POR || Siļķu haizivs Lepidonotothen squamifrons || NOS || Pelēkā nototēnija Lepidorhombus spp. || LEZ || Megrimi Leucoraja naevus || RJN || Dzegužraja Limanda ferruginea || YEL || Dzeltenastes plekste Limanda limanda || DAB || Limanda Lophiidae || ANF || Jūrasvelni Macrourus spp. || GRV || Makrūrzivis Makaira nigricans || BUM || Atlantijas zilais marlīns Mallotus villosus || CAP || Moiva Manta birostris || RMB || Divragainā velnraja Martialia hyadesi || SQS || Dienvidatlantijas kalmārs Melanogrammus aeglefinus || HAD || Pikša Merlangius merlangus || WHG || Merlangs Merluccius merluccius || HKE || Heks Micromesistius poutassou || WHB || Putasu Microstomus kitt || LEM || Mazmutes plekste Molva dypterygia || BLI || Zilā jūras līdaka Molva molva || LIN || Jūras līdaka Nephrops norvegicus || NEP || Norvēģijas omārs Notothenia rossii || NOR || Marmora nototēnija Pandalus borealis || PRA || Ziemeļu garnele Paralomis spp. || PAI || Krabji Penaeus spp. || PEN || Penaeus garneles Platichthys flesus || FLE || Plekste Pleuronectes platessa || PLE || Jūras zeltplekste Pleuronectiformes || FLX || Plekstveidīgās zivis Pollachius pollachius || POL || Pollaks Pollachius virens || POK || Saida Psetta maxima || TUR || Akmeņplekste Pseudochaenichthys georgianus || SIG || Melnā leduszivs Raja alba || RJA || Baltā raja Raja brachyura || RJH || Blondā raja Raja circularis || RJI || Smilšu raja Raja clavata || RJC || Dzeloņainā raja Raja fullonica || RJF || Šagrēnādas raja Raja (Dipturus) nidarosiensis || JAD || Norvēģijas raja Raja microocellata || RJE || Sīkacu raja Raja montagui || RJM || Plankumainā raja Raja undulata || RJU || Cirtainā raja Rajiformes || SRX || Rajveidīgās zivis Reinhardtius hippoglossoides || GHL || Grenlandes paltuss Scomber scombrus || MAC || Makrele Scophthalmus rhombus || BLL || Gludais rombs Sebastes spp. || RED || Sarkanasari Solea solea || SOL || Parastā jūrasmēle Solea spp. || SOO || Jūrasmēles Sprattus sprattus || SPR || Brētliņa Squalus acanthias || DGS || Dzelkņu haizivs Tetrapturus albidus || WHM || Baltais marlīns Thunnus maccoyii || SBF || Dienvidu tunzivs Thunnus obesus || BET || Lielacu tunzivs Thunnus thynnus || BFT || Zilā tunzivs Trachurus murphyi || CJM || Stavrida Trachurus spp. || JAX || Stavridas Trisopterus esmarkii || NOP || Esmarka menca Urophycis tenuis || HKW || Baltā Amerikas jūrasvēdzele Xiphias gladius || SWO || Zobenzivs Turpmākā salīdzinošā
tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un
nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos
nolūkos. Beriksas || ALF || Beryx spp. Rietumatlantijas plekste || PLA || Hippoglossoides platessoides Eiropas anšovs || ANE || Engraulis encrasicolus Jūrasvelni || ANF || Lophiidae Antarktikas ilkņzivs || TOA || Dissostichus mawsoni Atlantijas paltuss || HAL || Hippoglossus hippoglossus Lielacu tunzivs || BET || Thunnus obesus Gardeguna spurainā haizivs || DCA || Deania calcea Melnspuru leduszivs || SSI || Chaenocephalus aceratus Blondā raja || RJH || Raja brachyura Zilā jūras līdaka || BLI || Molva dypterygia Atlantijas zilais marlīns || BUM || Makaira nigricans Putasu || WHB || Micromesistius poutassou Zilā tunzivs || BFT || Thunnus thynnus Kaproīdas || BOR || Caproidae Gludais rombs || BLL || Scophthalmus rhombus Moiva || CAP || Mallotus villosus Menca || COD || Gadus morhua Limanda || DAB || Limanda limanda Parastā raja || RJB || Dipturus batis Parastā jūrasmēle || SOL || Solea solea Krabji || PAI || Paralomis spp. Dzegužraja || RJN || Leucoraja naevus Sarkanie dziļūdens krabji || GER || Chaceon spp. Plekste || FLE || Platichthys flesus Plekstveidīgās zivis || FLX || Pleuronectiformes Divragainā velnraja || RMB || Manta birostris Lielā laternhaizivs || ETR || Etmopterus princeps Ziemeļatlantijas argentīna || ARU || Argentina silus Grenlandes paltuss || GHL || Reinhardtius hippoglossoides Makrūrzivis || GRV || Macrourus spp. Pelēkā nototēnija || NOS || Lepidonotothen squamifrons Pikša || HAD || Melanogrammus aeglefinus Heks || HKE || Merluccius merluccius Siļķe || HER || Clupea harengus Stavridas || JAX || Trachurus spp. Zaļā nototēnija || NOG || Gobionotothen gibberifrons Stavrida || CJM || Trachurus murphyi Melnā haizivs || SCK || Dalatias licha Krils || KRI || Euphausia superba Pelēkā īsraga haizivs || GUQ || Centrophorus squamosus Mazmutes plekste || LEM || Microstomus kitt Jūras līdaka || LIN || Molva molva Makrele || MAC || Scomber scombrus Antarktikas leduszivs || ANI || Champsocephalus gunnari Marmora nototēnija || NOR || Notothenia rossii Megrimi || LEZ || Lepidorhombus spp. Ziemeļu garnele || PRA || Pandalus borealis Norvēģijas omārs || NEP || Nephrops norvegicus Esmarka menca || NOP || Trisopterus esmarkii Norvēģijas raja || JAD || Raja (Dipturus) nidarosiensis Atlantijas lielgalvis || ORY || Hoplostethus atlanticus Patagonijas ilkņzivs || TOP || Dissostichus eleginoides Penaeus garneles || PEN || Penaeus spp. Jūras zeltplekste || PLE || Pleuronectes platessa Pollaks || POL || Pollachius pollachius Siļķu haizivs || POR || Lamna nasus Baltacu haizivs || CYO || Centroscymnus coelolepis Sarkanasari || RED || Sebastes spp. Strupdeguna garaste || RNG || Coryphaenoides rupestris Saida || POK || Pollachius virens Tūbītes || SAN || Ammodytes spp. Smilšu raja || RJI || Raja circularis Šagrēnādas raja || RJF || Raja fullonica Īsspuru kalmārs || SQI || Illex illecebrosus Rajveidīgās zivis || SRX || Rajiformes Sīkacu raja || RJE || Raja microocellata Gludā laternhaizivs || ETP || Etmopterus pusillus Karaliskie krabji || PCR || Chionoecetes spp. Jūrasmēles || SOO || Solea spp. Melnā leduszivs || SIG || Pseudochaenichthys georgianus Dienvidu tunzivs || SBF || Thunnus maccoyii Plankumainā raja || RJM || Raja montagui Brētliņa || SPR || Sprattus sprattus Dzelkņu haizivs || DGS || Squalus acanthias Dienvidatlantijas kalmārs || SQS || Martialia hyadesi Ērkšķu raja || RJR || Amblyraja radiata Zobenzivs || SWO || Xiphias gladius Dzeloņainā raja || RJC || Raja clavata Ilkņzivis || TOP || Dissostichus spp. Bara haizivs || GAG || Galeorhinus galeus Akmeņplekste || TUR || Psetta maxima Brosme || USK || Brosme brosme Cirtainā raja || RJU || Raja undulata Vienraga leduszivs || LIC || Channichthys rhinoceratus Baltā Amerikas jūrasvēdzele || HKW || Urophycis tenuis Baltais marlīns || WHM || Tetrapturus albidus Baltā raja || RJA || Raja alba Merlangs || WHG || Merlangius merlangus Sarkanā plekste || WIT || Glyptocephalus cynoglossus Dzeltenastes plekste || YEL || Limanda ferruginea IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI,
VII, VIII, IX, X, XII
UN XIV APAKŠAPGABALS, ES ŪDEŅI CECAF
APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI || || || || || || || Suga: || Tūbītes || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || Ammodytes spp. || || || (SAN/04-N.) || || Dānija || || 0 || || Analītiskā KPN || || Apvienotā Karaliste || 0 || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || || 0 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || || || || || || || || Suga: || Tūbītes || || || Zona: || ES ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā(1) || || Ammodytes spp. || || || || || Dānija || || 0 || (2) || Analītiskā KPN || || Apvienotā Karaliste || 0 || || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || 0 || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Zviedrija || || 0 || (2) || || || || Savienība || || 0 || || || || || Norvēģija || || 0 || || || || || || || || || || || || KPN || || 0 || || || || || (1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas. || || (2) Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no kvotas (OT1/*2A3A4). Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || Zona: ES ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos || || || || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6 || 7 || (SAN/234_1) || (SAN/234_2) || (SAN/234_3) || (SAN/234_4) || (SAN/234_5) || (SAN/234_6) || (SAN/234_7) Dānija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Apvienotā Karaliste || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Vācija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Zviedrija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Savienība || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Norvēģija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || || || || || || Kopā || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļatlantijas argentīna || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā || Argentina silus || || || (ARU/1/2.) || || Vācija || || 24 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 8 || || || || || Nīderlande || || 19 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 39 || || || || || Savienība || || 90 || || || || || || || || || || || || KPN || || 90 || || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļatlantijas argentīna || || Zona: || ES ūdeņi III un IV zonā || || Argentina silus || || || (ARU/34-C) || || Dānija || || 911 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 9 || || || || || Francija || || 7 || || || || || Īrija || || 7 || || || || || Nīderlande || || 43 || || || || || Zviedrija || || 35 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 16 || || || || || Savienība || || 1 028 || || || || || || || || || || || || KPN || || 1 028 || || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļatlantijas argentīna || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā || Argentina silus || || || (ARU/567.) || || Vācija || || 289 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 6 || || || || || Īrija || || 268 || || || || || Nīderlande || || 3 023 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 212 || || || || || Savienība || || 3 798 || || || || || || || || || || || || KPN || || 3 798 || || || || || || || || || || || || Suga: || Brosme || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā || Brosme brosme || || || (USK/1214EI) || || Vācija || || 6 || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || 6 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || 6 || (1) || || || || Citi || || 3 || (1) || || || || Savienība || || 21 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 21 || || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || || || Suga: || Brosme || || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā || Brosme brosme || || || (USK/3A/BCD) || Dānija || || 15 || || Analītiskā KPN || || Zviedrija || || 7 || || || || || Vācija || || 7 || || || || || Savienība || || 29 || || || || || || || || || || || || KPN || || 29 || || || || || || || || || || || || Suga: || Brosme || || || Zona: || ES ūdeņi IV zonā || || Brosme brosme || || || (USK/04-C.) || || Dānija || || 64 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 19 || || || || || Francija || || 44 || || || || || Zviedrija || || 6 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 96 || || || || || Citi || || 6 || (1) || || || || Savienība || || 235 || || || || || || || || || || || || KPN || || 235 || || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || || || Suga: || Brosme || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā || Brosme brosme || || || (USK/567EI.) || || Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || || Spānija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Citi || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (2)(3)(4)(5) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || (2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C). || || || (3) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): || || pm || || || || || (4) Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā. || || || Jūras līdaka (LIN/*5B67-) || pm || || || || || || Brosme (USK/*5B67-) || pm || || || || || (5) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: || || || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Brosme || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || Brosme brosme || || || (USK/04-N.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Kaproīdas || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā || Caproidae || || || || (BOR/678-) || || Dānija || || 31 291 || || Piesardzības KPN || || Īrija || || 88 115 || || || || || Apvienotā Karaliste || 8 103 || || || || || || Savienība || || 127 509 || || || || || || || || || || || || KPN || || 127 509 || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IIIa || || || Clupea harengus || || || (HER/03A.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. || || (2) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot ES ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.). || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || ES un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30' N || Clupea harengus || || || (HER/4AB.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (2) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus. (2) Līdz 50 000 tonnu no šā daudzuma drīkst nozvejot ES ūdeņos IVa un IVb zonā (HER/*4AB-C.). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62º N (HER/*04N-)(1) || || || || Savienība || || pm || || || || || (1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus. || || || || || || || Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N || Clupea harengus || || || (HER/04-N.) || || Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. || || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. KPN || || pm || || || || || (1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IIIa || || || Clupea harengus || || || (HER/03A-BC) || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IV, VIId zona un ES ūdeņi IIa zonā || || Clupea harengus || || || (HER/2A47DX) || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IVc, VIId(2) || || || Clupea harengus || || || (HER/4CXB7D) || Beļģija || || pm || (3) || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || (3) || || || || Nīderlande || || pm || (3) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (3) || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. || (2) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' N platuma paralēlei un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā. (3) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.). || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā(1) || Clupea harengus || || || (HER/5B6ANB) || Vācija || || 3 137 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 594 || || || || || Īrija || || 4 240 || || || || || Nīderlande || || 3 137 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 16 959 || || || || || Savienība || || 28 067 || || || || || || || || || || || || KPN || || 28 067 || || || || || (1) Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7°W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° platuma paralēles, izņemot Klaidu. || || || || || || || Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIaS(1), VIIb, VIIc || || Clupea harengus || || || (HER/6AS7BC) || Īrija || || pm || || Analītiskā KPN || || Nīderlande || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00' N un uz rietumiem no 07° 00' W. || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe || || || Zona: || VI zona (Klaida)(1) || || || Clupea harengus || || || (HER/06ACL.) || || Apvienotā Karaliste || || Jānosaka || (2) || Piesardzības KPN || || Savienība || || Jānosaka || (3) || || || || || || || || || || || KPN || || Jānosaka || (3) || || || || (1) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp: || || - Kintairas ragu (55°17,9'N, 05°47,8'W), || || || || || - punktu ar koordinātām 55°04'N, 05°23'W un || || || || || - Korsvolas ragu (55°00,5'N, 05°09,4'W). || || || || (2) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || || (3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIIa(1) || || || Clupea harengus || || || (HER/07/MM) || || Īrija || || 1 367 || || Analītiskā KPN || || Apvienotā Karaliste || || 3 884 || || || || || Savienība || || 5 251 || || || || || || || || || || || || KPN || || 5 251 || || || || || (1) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: || || || || || || - ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, || || || || || || - dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, || || || || || || - rietumos Īrijas krasts, || || || || || || - austrumos Apvienotās Karalistes krasts. || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIIe un VIIf || || || Clupea harengus || || || (HER/7EF.) || || Francija || || 465 || || Piesardzības KPN || || Apvienotā Karaliste || || 465 || || || || || Savienība || || 931 || || || || || || || || || || || || KPN || || 931 || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIIg(1), VIIh(1), VIIj(1) un VIIk(1) || Clupea harengus || || || (HER/7G-K.) || || Vācija || || 248 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 1 380 || || || || || Īrija || || 19 324 || || || || || Nīderlande || || 1 380 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 28 || || || || || Savienība || || 22 360 || || || || || || || || || || || || KPN || || 22 360 || || || || || (1) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: || || || || || || - ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, || || || || || || - dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, || || || || || || - rietumos Īrijas krasts, || || || || || || - austrumos Apvienotās Karalistes krasts. || || || || || || || || || || || Suga: || Eiropas anšovs || || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Engraulis encrasicolus || || || (ANE/9/3411) || || Spānija || || 4 198 || || Piesardzības KPN || || Portugāle || || 4 580 || || || || || Savienība || || 8 778 || || || || || || || || || || || || KPN || || 8 778 || || || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || Skageraks || || || Gadus morhua || || || (COD/03AN.) || || Beļģija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || || pm || (1) || || || || Zviedrija || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || Kategats || || || Gadus morhua || || || (COD/03AS.) || || Dānija || || 49 || (1) || Analītiskā KPN || || Vācija || || 1 || (1) || || || || Zviedrija || || 30 || (1) || || || || Savienība || || 80 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 80 || (1) || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā || Gadus morhua || || || (COD/2A3AX4) || Beļģija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || (1) || || || || Nīderlande || || pm || (1) || || || || Zviedrija || || pm || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (2) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas. (2) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N || Gadus morhua || || || (COD/04-N.) || || Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. || || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00' W un XII un XIV zonā || Gadus morhua || || || (COD/5W6-14) || Beļģija || || 0 || || Piesardzības KPN || || Vācija || || 2 || || || || || Francija || || 23 || || || || || Īrija || || 9 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 40 || || || || || Savienība || || 74 || || || || || || || || || || || || KPN || || 74 || || || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00' W || Gadus morhua || || || || (COD/5BE6A) || || Beļģija || || 0 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 0 || || || || || Francija || || 0 || || || || || Īrija || || 0 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 0 || || || || || Savienība || || 0 || || || || || || || || || || || || KPN || || 0 || (1) || || || || (1) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || VIIa || || || Gadus morhua || || || || (COD/07A.) || || Beļģija || || 6 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 17 || || || || || Īrija || || 106 || || || || || Nīderlande || || 2 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 97 || || || || || Savienība || || 228 || || || || || || || || || || || || KPN || || 228 || || || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi || Gadus morhua || || || CECAF 34.1.1. zonā || || || || || || (COD/7XAD34) || Beļģija || || 306 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 5 008 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || 993 || || || || || Nīderlande || || 1 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 540 || || || || || Savienība || || 6 848 || || || || || || || || || || || || KPN || || 6 848 || || || || || || || || || || || || Suga: || Menca || || || Zona: || VIId || || || Gadus morhua || || || || (COD/07D.) || || Beļģija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || pm || (1) || || || || Nīderlande || || pm || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Siļķu haizivs || || || Zona: || Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; || Lamna nasus || || || ES ūdeņi Skagerakā, || || || || || || I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; || || || || || ES ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā || || || || || (POR/3-1234) || || Dānija || || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Īrija || || 0 || (1) || || || || Spānija || || 0 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || 0 || || (1) || || || || Savienība || || 0 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 0 || (1) || || || || (1) Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. || || || || || || || || || Suga: || Megrimi || || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/2AC4-C) || || Beļģija || || 6 || || Analītiskā KPN || || Dānija || || 5 || || || || || Vācija || || 5 || || || || || Francija || || 34 || || || || || Nīderlande || || 27 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 2 006 || || || || || Savienība || || 2 083 || || || || || || || || || || || || KPN || || 2 083 || || || || || || || || || || || || Suga: || Megrimi || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; || Lepidorhombus spp. || || || starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || || || || || (LEZ/56-14) || || Spānija || || 463 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 1 805 || || || || || Īrija || || 528 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 1 278 || || || || || Savienība || || 4 074 || || || || || || || || || || || || KPN || || 4 074 || || || || || || || || || || || || Suga: || Megrimi || || || Zona: || VII || || || Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/07.) || || Beļģija || || 376 || (1) || Analītiskā KPN || || Spānija || || 4 172 || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Francija || || 5 064 || (1) || || || || Īrija || || 2 302 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || 1 994 || (1) || || || || Savienība || || 13 908 || || || || || || || || || || || || KPN || || 13 908 || || || || || (1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || Suga: || Megrimi || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe || || Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/8ABDE.) || || Spānija || || 760 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 613 || || || || || Savienība || || 1 373 || || || || || || || || || || || || KPN || || 1 373 || || || || || || || || || || || || Suga: || Megrimi || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/8C3411) || || Spānija || || 2 084 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 104 || || || || || Portugāle || || 69 || || || || || Savienība || || 2 257 || || || || || || || || || || || || KPN || || 2 257 || || || || || || || || || || || || Suga: || Limanda un plekste || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Limanda limanda un || || || (DAB/2AC4-C) limandai; || Platichthys flesus || || || || (FLE/2AC4-C) plekstei Beļģija || || 402 || || Piesardzības KPN || || Dānija || || 1 511 || || || || || Vācija || || 2 266 || || || || || Francija || || 157 || || || || || Nīderlande || || 9 136 || || || || || Zviedrija || || 5 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 1 270 || || || || || Savienība || || 14 747 || || || || || || || || || || || || KPN || || 14 747 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Lophiidae || || || || (ANF/2AC4-C) || Beļģija || || 246 || (1) || Analītiskā KPN || || Dānija || || 543 || (1) || || || || Vācija || || 265 || (1) || || || || Francija || || 50 || (1) || || || || Nīderlande || || 186 || (1) || || || || Zviedrija || || 6 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || 5 666 || (1) || || || || Savienība || || 6 962 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 6 962 || || || || || (1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst zvejot VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14). || || || || || || || Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || Lophiidae || || || || (ANF/04-N.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || Lophiidae || || || || (ANF/56-14) || || Beļģija || || 141 || || Piesardzības KPN || || Vācija || || 162 || || || || || Spānija || || 151 || || || || || Francija || || 1 743 || || || || || Īrija || || 394 || || || || || Nīderlande || || 136 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 1 212 || || || || || Savienība || || 3 939 || || || || || || || || || || || || KPN || || 3 939 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VII || || || Lophiidae || || || || (ANF/07.) || || Beļģija || || 2 693 || (1) (2) || Analītiskā KPN || || Vācija || || 300 || (1) (2) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Spānija || || 1 070 || (1) (2) || || || || Francija || || 17 282 || (1) (2) || || || || Īrija || || 2 209 || (1) (2) || || || || Nīderlande || || 349 || (1) (2) || || || || Apvienotā Karaliste || || 5 241 || (1) (2) || || || || Savienība || || 29 144 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 29 144 || (1) || || || || (1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE). || || (2) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe || || Lophiidae || || || || (ANF/8ABDE.) || Spānija || || 1 190 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 6 619 || || || || || Savienība || || 7 809 || || || || || || || || || || || || KPN || || 7 809 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Lophiidae || || || || (ANF/8C3411) || || Spānija || || 2 191 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 2 || || || || || Portugāle || || 436 || || || || || Savienība || || 2 629 || || || || || || || 0 || || || || || KPN || || 2 629 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pikša || || || Zona: || IIIa, ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā || Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/3A/BCD) || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Pikša || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā || || Melanogrammus aeglefinus || || || (HAD/2AC4.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || || || || Vācija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Pikša || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N || Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/04-N.) || || Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || || Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. || || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Pikša || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā || Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/6B1214) || Beļģija || || 3 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 3 || || || || || Francija || || 133 || || || || || Īrija || || 95 || || || || || Apvienotā Karaliste || 976 || || || || || || Savienība || || 1 210 || || || || || || || || || || || || KPN || || 1 210 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pikša || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā || Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/5BC6A.) || Beļģija || || 9 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 11 || || || || || Francija || || 440 || || || || || Īrija || || 314 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 3 214 || || || || || Savienība || || 3 988 || || || || || || || || || || || || KPN || || 3 988 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pikša || || || Zona: || VIIb–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/7X7A34) || Beļģija || || 40 || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || 2 402 || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || 800 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || 360 || (1) || || || || Savienība || || 3 602 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 3 602 || || || || || (1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || Suga: || Pikša || || || Zona: || VIIa || || || Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/07A.) || || Beļģija || || 15 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 69 || || || || || Īrija || || 412 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 455 || || || || || Savienība || || 951 || || || || || || || || || || || || KPN || || 951 || || || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs || || || Zona: || IIIa || || || Merlangius merlangus || || || || (WHG/03A.) || || Dānija || || pm || || Piesardzības KPN || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā || || Merlangius merlangus || || || (WHG/2AC4.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || Merlangius merlangus || || || || (WHG/56-14) || || Vācija || || 1 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 29 || || || || || Īrija || || 70 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 134 || || || || || Savienība || || 234 || || || || || || || || || || || || KPN || || 234 || || || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs || || || Zona: || VIIa || || || Merlangius merlangus || || || || (WHG/07 A.) || || Beļģija || || 0 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 5 || || || || || Īrija || || 27 || || || || || Nīderlande || || 0 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 35 || || || || || Savienība || || 67 || || || || || || || || || || || || KPN || || 67 || || || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs || || || Zona: || VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk || Merlangius merlangus || || || || (WHG/7X7A-C) || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Francija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || pm || || || || || Nīderlande || pm || || || || || || Apvienotā Karaliste || pm || || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs || || || Zona: || VIII || || || Merlangius merlangus || || || || (WHG/08.) || || Spānija || || 1 016 || || Piesardzības KPN || || Francija || || 1 524 || || || || || Savienība || || 2 540 || || || || || || || || || || || || KPN || || 2 540 || || || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs || || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Merlangius merlangus || || || || (WHG/9/3411) || || Portugāle || || Jānosaka || (1) || Piesardzības KPN || || Savienība || || Jānosaka || (2) || || || || || || || || || || || KPN || || Jānosaka || (2) || || || || (1) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || || (2) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi. || || || || || || || || || || Suga: || Merlangs un pollaks || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N || Merlangius merlangus un || || || (WHG/04-N.) merlangam; || || Pollachius pollachius || || || || (POL/04-N.) pollakam || Zviedrija || || pm || (1) || Piesardzības KPN || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || || || || || || || || || Suga: || Heks || || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā || Merluccius merluccius || || || || (HKE/3A/BCD) || Dānija || || 2 273 || (2) || Analītiskā KPN || || Zviedrija || || 193 || (2) || || || || Savienība || || 2 466 || || || || || || || || || || || || KPN || || 2 466 || (1) || || || || (1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || || || || 81 846 || || || || || (2) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. || || || || || || || Suga: || Heks || || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Merluccius merluccius || || || || (HKE/2AC4-C) || Beļģija || || 41 || || Analītiskā KPN || || Dānija || || 1 661 || || || || || Vācija || || 191 || || || || || Francija || || 368 || || || || || Nīderlande || || 95 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 518 || || || || || Savienība || || 2 874 || || || || || || || || || || || || KPN || || 2 874 || (1) || || || || (1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || || || || 81 846 || || || || || || || || || || || || Suga: || Heks || || || Zona: || VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; || Merluccius merluccius || || || starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || || || || || (HKE/571214) || || Beļģija || || 422 || (1) (3) || Analītiskā KPN || || Spānija || || 13 529 || (3) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Francija || || 20 893 || (1) (3) || || || || Īrija || || 2 532 || (3) || || || || Nīderlande || || 272 || (1) (3) || || || || Apvienotā Karaliste || || 8 248 || (1) (3) || || || || Savienība || || 45 896 || || || || || || || || || || || || KPN || || 45 896 || (2) || || || || (1) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. (1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || || || || 81 846 || || || || || (3) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) || || || || || Beļģija || || 55 || || || || || Spānija || || 2 181 || || || || || Francija || || 2 181 || || || || || Īrija || || 273 || || || || || Nīderlande || || 27 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 1 228 || || || || || Savienība || || 5 947 || || || || || || || || || || || || Suga: || Heks || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe || || Merluccius merluccius || || || || (HKE/8ABDE.) || Beļģija || || 14 || (1) || Analītiskā KPN || || Spānija || || 9 418 || || || || || Francija || || 21 151 || || || || || Nīderlande || || 27 || (1) || || || || Savienība || || 30 610 || || || || || || || || || || || || KPN || || 30 610 || (2) || || || || (1) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. (1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || || || || 81 846 || || || || || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || VI un VII zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) || Beļģija || || 3 || || || || || Spānija || || 2 728 || || || || || Francija || || 4 911 || || || || || Nīderlande || || 8 || || || || || Savienība || || 7 650 || || || || || || || || || || || || Suga: || Heks || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Merluccius merluccius || || || || (HKE/8C3411) || || Spānija || || 10 409 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 999 || || || || || Portugāle || || 4 858 || || || || || Savienība || || 16 266 || || || || || || || || || || || || KPN || || 16 266 || || || || || || || || || || || || Suga: || Putasu || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā || || Micromesistius poutassou || || || || (WHB/24-N.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Putasu || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā || Micromesistius poutassou || || || || (WHB/1X14) || || Dānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || (1) || || || || Spānija || || pm || (1) (2) || || || || Francija || || pm || (1) || || || || Īrija || || pm || (1) || || || || Nīderlande || || pm || (1) || || || || Portugāle || || pm || (1) (2) || || || || Zviedrija || || pm || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || (1) || || || || Norvēģija || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: || || pm || || || || || (2) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Putasu || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Micromesistius poutassou || || || || (WHB/8C3411) || Spānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Portugāle || || pm || || || || || Savienība || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Putasu || || Zona: || ES ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W || Micromesistius poutassou || || || || (WHB/24A567) || Norvēģija || || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. || || (2) Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): || || || || pm || || || || || || Šis nozvejas limits IV zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: || || || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Mazmutes plekste un sarkanā plekste || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Microstomus kitt un || || || (LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei; || || Glyptocephalus cynoglossus || || || || (WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei Beļģija || || 321 || || Piesardzības KPN || || || Dānija || || 884 || || || || || Vācija || || 114 || || || || || Francija || || 242 || || || || || Nīderlande || || 736 || || || || || Zviedrija || || 10 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 3 617 || || || || || Savienība || || 5 924 || || || || || || || || || || || || KPN || || 5 924 || || || || || || || || || || || || Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā || Molva dypterygia || || || || (BLI/5B67-) || || Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || || Igaunija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Spānija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Lietuva || || pm || || || || || Polija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Citi || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (2) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || (2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C). || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || Starptautiskie ūdeņi XII zonā || || Molva dypterygia || || || || (BLI/12INT-) || || Igaunija || || 2 || (1) || Piesardzības KPN || || Spānija || || 591 || (1) || || || || Francija || || 14 || (1) || || || || Lietuva || || 5 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || 5 || (1) || || || || Citi || || 2 || (1) || || || || Savienība || || 619 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 619 || (1) || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || || || Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā || Molva dypterygia || || || || (BLI/24-) || || Dānija || || 4 || || Piesardzības KPN || || Vācija || || 4 || || || || || Īrija || || 4 || || || || || Francija || || 23 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 14 || || || || || Citi(1) || || 4 || || || || || Savienība || || 53 || || || || || || || || || || || || KPN || || 53 || || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || || || Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi III zonā || Molva dypterygia || || || || (BLI/03-) || || Dānija || || 3 || || Piesardzības KPN || || Vācija || || 2 || || || || || Zviedrija || || 3 || || || || || Savienība || || 8 || || || || || || || || || || || || KPN || || 8 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā || Molva molva || || || || (LIN/1/2.) || || Dānija || || 8 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 8 || || || || || Francija || || 8 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 8 || || || || || Citi || || 4 || (1) || || || || Savienība || || 36 || || || || || || || || || || || || KPN || || 36 || || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || || || Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi IIIb, c, d zonā || || Molva molva || || || || (LIN/3A/BCD) || || Beļģija || || 5 || (1) || Analītiskā KPN || || Dānija || || 40 || || || || || Vācija || || 5 || (1) || || || || Zviedrija || || 15 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 5 || (1) || || || || Savienība || || 70 || || || || || || || || || || || || KPN || || 70 || || || || || (1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā un ES ūdeņos IIIb, c, d zonā. || || || || || || || || || || Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES ūdeņi IV zonā || || Molva molva || || || || (LIN/04-C.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || || || || Vācija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā || Molva molva || || || || (LIN/05EI.) || || Beļģija || || 9 || || Piesardzības KPN || || Dānija || || 6 || || || || || Vācija || || 6 || || || || || Francija || || 6 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 6 || || || || || Savienība || || 33 || || || || || || || || || || || || KPN || || 33 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā || Molva molva || || || || (LIN/6X14.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Vācija || || pm || || || || || Spānija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Portugāle || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (1) (2) (3) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.): || || pm || || || || || (2) Ietverot brosmes. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā, un to apjoms ir: || || Jūras līdakai (LIN/*5B67-) || pm || || || || || || Brosmei (USK/*5B67-) || pm || || || || || (3) Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: || || || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || Molva molva || || || || (LIN/04-N.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/3A/BCD) || Dānija || || 3 688 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 11 || || || || || Zviedrija || || 1 320 || || || || || Savienība || || 5 019 || || || || || || || || || || || || KPN || || 5 019 || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/2AC4-C) || || Beļģija || || 787 || || Analītiskā KPN || || Dānija || || 787 || || || || || Vācija || || 12 || || || || || Francija || || 23 || || || || || Nīderlande || || 405 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 13 024 || || || || || Savienība || || 15 038 || || || || || || || || || || || || KPN || || 15 038 || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/04-N.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/5BC6.) || || Spānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VII || || || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/07.) || || Spānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || pm || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || pm || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || (1) || || || || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16) || || || || Spānija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe || || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/8ABDE.) || Spānija || || 192 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 3 008 || || || || || Savienība || || 3 200 || || || || || || || || || || || || KPN || || 3 200 || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VIIIc || || || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/08C.) || || Spānija || || 64 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 3 || || || || || Savienība || || 67 || || || || || || || || || || || || KPN || || 67 || || || || || || || || || || || || Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Nephrops norvegicus || || || || (NEP/9/3411) || || Spānija || || 55 || || Analītiskā KPN || || Portugāle || || 166 || || || || || Savienība || || 221 || || || || || || || || || || || || KPN || || 221 || || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļu garnele || || Zona: || IIIa || || || Pandalus borealis || || || || (PRA/03A.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļu garnele || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Pandalus borealis || || || || (PRA/2AC4-C) || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļu garnele || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N || Pandalus borealis || || || || (PRA/04-N.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Zviedrija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām. || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Penaeus garneles || || Zona: || Francijas Gviānas ūdeņi || || Penaeus spp. || || || (PEN/FGU.) || || Apvienotā Karaliste || || Jānosaka || (1) (2) || Piesardzības KPN || || Savienība || || Jānosaka || (2) (3) || || || || || || || || || || || KPN || || Jānosaka || (2) (3) || || || || (1) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || || (2) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m. || (3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || Skageraks || || || Pleuronectes platessa || || || (PLE/03AN.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || Kategats || || || Pleuronectes platessa || || || (PLE/03AS.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā || Pleuronectes platessa || || || || (PLE/2A3AX4) || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; || Pleuronectes platessa || || || starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || || || || || (PLE/56-14) || || Francija || || 18 || || Piesardzības KPN || || Īrija || || 240 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 400 || || || || || Savienība || || 658 || || || || || || || || || || || || KPN || || 658 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIa || || || Pleuronectes platessa || || || (PLE/07A.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIb un VIIc || || || Pleuronectes platessa || || || || (PLE/7BC.) || || Francija || || 15 || || Piesardzības KPN || || Īrija || || 59 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Savienība || || 74 || || || || || || || || || || || || KPN || || 74 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIId un VIIe || || || Pleuronectes platessa || || || (PLE/7DE.) || || Beļģija || || 871 || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || 2 903 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || 1 548 || || || || || Savienība || || 5 322 || || || || || || || || || || || || KPN || || 5 322 || || || || || (1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIf un VIIg || || || Pleuronectes platessa || || || (PLE/7FG.) || || Beļģija || || 110 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 198 || || || || || Īrija || || 31 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 104 || || || || || Savienība || || 443 || || || || || || || || || || || || KPN || || 443 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIh, VIIj un VIIk || || Pleuronectes platessa || || || (PLE/7HJK.) || || Beļģija || || 8 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 17 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || 59 || || || || || Nīderlande || || 34 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 17 || || || || || Savienība || || 135 || || || || || || || || || || || || KPN || || 135 || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Pleuronectes platessa || || || || (PLE/8/3411) || || Spānija || || 66 || || Piesardzības KPN || || Francija || || 263 || || || || || Portugāle || || 66 || || || || || Savienība || || 395 || || || || || || || || || || || || KPN || || 395 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pollaks || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || Pollachius pollachius || || || (POL/56-14) || || Spānija || || 6 || || Piesardzības KPN || || Francija || || 190 || || || || || Īrija || || 56 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 145 || || || || || Savienība || || 397 || || || || || || || || || || || || KPN || || 397 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pollaks || || || Zona: || VII || || || Pollachius pollachius || || || (POL/07.) || || Beļģija || || 336 || || Piesardzības KPN || || Spānija || || 20 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Francija || || 7 734 || || || || || Īrija || || 824 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 1 882 || || || || || Savienība || || 10 796 || || || || || || || || || || || || KPN || || 10 796 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pollaks || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe || || Pollachius pollachius || || || (POL/8ABDE.) || Spānija || || 202 || || Piesardzības KPN || || Francija || || 984 || || || || || Savienība || || 1 186 || || || || || || || || || || || || KPN || || 1 186 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pollaks || || || Zona: || VIIIc || || || Pollachius pollachius || || || (POL/08C.) || || Spānija || || 166 || || Piesardzības KPN || || Francija || || 19 || || || || || Savienība || || 185 || || || || || || || || || || || || KPN || || 185 || || || || || || || || || || || || Suga: || Pollaks || || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Pollachius pollachius || || || (POL/9/3411) || || Spānija || || 273 || (1) || Piesardzības KPN || || Portugāle || || 9 || (1) || || || || Savienība || || 282 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 282 || || || || || (1) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.). || || || || || || || || || Suga: || Saida || || || Zona: || IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā || Pollachius virens || || || (POK/2A34.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Saida || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā || Pollachius virens || || || (POK/56-14) || || Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30' N (POK/*5614N). || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Saida || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N || Pollachius virens || || || (POK/04-N.) || || Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. || || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Saida || || || Zona: || VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Pollachius virens || || || (POK/7/3411) || || Beļģija || || 8 || || Piesardzības KPN || || Francija || || 1 787 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || 894 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 487 || || || || || Savienība || || 3 176 || || || || || || || || || || || || KPN || || 3 176 || || || || || || || || || || || || Suga: || Akmeņplekste un gludais rombs || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Psetta maxima un || || || (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei; || || Scopthalmus rhombus || || || (BLL/2AC4-C) gludajam rombam || Beļģija || || 340 || || Piesardzības KPN || || Dānija || || 727 || || || || || Vācija || || 186 || || || || || Francija || || 88 || || || || || Nīderlande || || 2 579 || || || || || Zviedrija || || 5 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 717 || || || || || Savienība || || 4 642 || || || || || || || || || || || || KPN || || 4 642 || || || || || || || || || || || || Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Rajiformes || || || || (SRX/2AC4-C) || || Beļģija || || 169 || (1) (2) (3) || Piesardzības KPN || || Dānija || || 7 || (1) (2) (3) || || || || Vācija || || 8 || (1) (2) (3) || || || || Francija || || 27 || (1) (2) (3) || || || || Nīderlande || 144 || || (1) (2) (3) || || || || Apvienotā Karaliste || 650 || || (1) (2) (3) || || || || Savienība || || 1 005 || (1) (3) || || || || || || || || || || || KPN || || 1 005 || (3) || || || || (1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. (3) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu. || || || || || || || Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi IIIa zonā || || Rajiformes || || || || (SRX/03A-C.) || || Dānija || || 33 || (1) (2) || Piesardzības KPN || || Zviedrija || || 9 || (1) (2) || || || || Savienība || || 42 || (1) (2) || || || || || || || || || || || KPN || || 42 || (2) || || || || (1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un dzeloņaino raju (Raja clavata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. || || || || || || || Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā || Rajiformes || || || || (SRX/67AKXD) || Beļģija || || 645 || (1) (2) (3) || Piesardzības KPN || || Igaunija || || 4 || (1) (2) (3) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Francija || || 2 891 || (1) (2) (3) || || || || Vācija || || 9 || (1) (2) (3) || || || || Īrija || || 932 || (1) (2) (3) || || || || Lietuva || || 15 || (1) (2) (3) || || || || Nīderlande || 3 || || (1) (2) (3) || || || || Portugāle || || 16 || (1) (2) (3) || || || || Spānija || || 779 || (1) (2) (3) || || || || Apvienotā Karaliste || 1 845 || || (1) (2) (3) || || || || Savienība || || 7 139 || (1) (2) (3) || || || || || || || || || || || KPN || || 7 139 || (2) || || || || (1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. (3) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. || || || || || || || Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi VIId zonā || || Rajiformes || || || || (SRX/07D.) || || Beļģija || || 57 || (1) (2) (3) || Piesardzības KPN || || Francija || || 482 || (1) (2) (3) || || || || Nīderlande || 3 || || (1) (2) (3) || || || || Apvienotā Karaliste || 96 || || (1) (2) (3) || || || || Savienība || || 638 || (1) (2) (3) || || || || || || || || || || || KPN || || 638 || (2) || || || || (1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. (3) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. || || || || || || || Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi VIII un IX zonā || || Rajiformes || || || || (SRX/89-C.) || || Beļģija || || 6 || (1) (2) || Piesardzības KPN || || Francija || || 1 153 || (1) (2) || || || || Portugāle || || 934 || (1) (2) || || || || Spānija || || 940 || (1) (2) || || || || Apvienotā Karaliste || 7 || || (1) (2) || || || || Savienība || || 3 040 || (1) (2) || || || || || || || || || || || KPN || || 3 040 || (2) || || || || (1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. || || || || || || || Suga: || Grenlandes paltuss || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā || Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/2A-C46) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || || || || || Igaunija || || pm || || || || || Spānija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Lietuva || || pm || || || || || Polija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Jānozvejo ES ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C). || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Makrele || || || Zona: || IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā || Scomber scombrus || || || (MAC/2A34.) || || Beļģija || || pm || (3) || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || (3) || || || || Vācija || || pm || (3) || || || || Francija || || pm || (3) || || || || Nīderlande || || pm || (3) || || || || Zviedrija || || pm || (1) (2) (3) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (3) || || || || Savienība || || pm || (1) (3) || || || || Norvēģija || || pm || (4) || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-): || || || pm || || || || || (2) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām. (3) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.). || || || (4) Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Norvēģijas daļu Ziemeļjūras KPN: || || pm || || || || || || Šo kvotu drīkst apgūt tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.): || || pm || || || || || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || IIIa || IIIa un IVbc || IVb || IVc || VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2014. gada decembrī || || || (MAC/*03A.) || (MAC/*3A4BC) || (MAC/*04 B.) || (MAC/*04C.) || (MAC/*2A6.) || || Dānija || pm || pm || pm || pm || pm || || Francija || pm || pm || pm || pm || pm || || Nīderlande || pm || pm || pm || pm || pm || || Zviedrija || pm || pm || pm || pm || pm || || Apvienotā Karaliste || pm || pm || pm || pm || pm || || Norvēģija || pm || pm || pm || pm || pm || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Makrele || || || Zona: || VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa XII un XIV zonā || Scomber scombrus || || || (MAC/2CX14-) || Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || || Spānija || || pm || || || || || Igaunija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Īrija || || pm || || || || || Latvija || || pm || || || || || Lietuva || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Polija || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (1) (2) || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H). || || (2) Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30' N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N6530): || || pm || || || || || || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || || ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2014. gada 1. septembra līdz 31. decembrim || Norvēģijas ūdeņi IIa zonā || || || || (MAC/*4A-EN) || || (MAC/*2AN-) || || || || Vācija || || pm || pm || || || || Francija || || pm || pm || || || || Īrija || || pm || pm || || || || Nīderlande || || pm || pm || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || pm || || || || Savienība || || pm || pm || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Makrele || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Scomber scombrus || || || (MAC/8C3411) || Spānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || pm || (1) || || || || Portugāle || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas. || || || || || || || Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || || || VIIIb (MAC/*08B.) || || || || || || Spānija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Portugāle || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Makrele || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā || Scomber scombrus || || || (MAC/2A4A-N) || Dānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Savienība || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi. || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā || Solea solea || || || || (SOL/3A/BCD) || Dānija || || 297 || || Analītiskā KPN || || Vācija || || 17 || (1) || || || || Nīderlande || || 28 || (1) || || || || Zviedrija || || 11 || || || || || Savienība || || 353 || || || || || || || || || || || || KPN || || 353 || || || || || (1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā. || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Solea solea || || || || (SOL/24-C.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Dānija || || pm || || || || || Vācija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.). || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || Solea solea || || || || (SOL/56-14) || || Īrija || || 46 || || Piesardzības KPN || || Apvienotā Karaliste || || 11 || || || || || Savienība || || 57 || || || || || || || || || || || || KPN || || 57 || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIa || || || Solea solea || || || || (SOL/07A.) || || Beļģija || || 46 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 1 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Īrija || || 12 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || || 15 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 21 || || || || || Savienība || || 95 || || || || || || || || || || || || KPN || || 95 || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIb un VIIc || || || Solea solea || || || || (SOL/7BC.) || || Francija || || 7 || || Piesardzības KPN || || Īrija || || 35 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Savienība || || 42 || || || || || || || || || || || || KPN || || 42 || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIId || || || Solea solea || || || || (SOL/07D.) || || Beļģija || || 875 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 1 751 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 625 || || || || || Savienība || || 3 251 || || || || || || || || || || || || KPN || || 3 251 || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIe || || || Solea solea || || || || (SOL/07E.) || || Beļģija || || 29 || (1) || Analītiskā KPN || || Francija || || 313 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || 490 || (1) || || || || Savienība || || 832 || || || || || || || || || || || || KPN || || 832 || || || || || (1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIf un VIIg || || || Solea solea || || || || (SOL/7FG.) || || Beļģija || || 574 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 58 || || || || || Īrija || || 29 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 259 || || || || || Savienība || || 920 || || || || || || || || || || || || KPN || || 920 || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIh, VIIj un VIIk || || Solea solea || || || || (SOL/7HJK.) || || Beļģija || || 27 || || Analītiskā KPN || || Francija || || 54 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || 144 || || || || || Nīderlande || || 43 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 54 || || || || || Savienība || || 322 || || || || || || || || || || || || KPN || || 322 || || || || || || || || || || || || Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIIa un VIIIb || || || Solea solea || || || || (SOL/8AB.) || || Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || Spānija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || || || || || || || || Suga: || Jūrasmēles || || || Zona: || VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā || Solea spp. || || || || (SOO/8CDE34) || Spānija || || 403 || || Piesardzības KPN || || Portugāle || || 669 || || || || || Savienība || || 1 072 || || || || || || || 0 || || || || || KPN || || 1 072 || || || || || || || || || || || || Suga: || Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || IIIa || || || Sprattus sprattus || || || (SPR/03A.) || || Dānija || || pm || (1) || Piesardzības KPN || || Vācija || || pm || (1) || || || || Zviedrija || || pm || (1) || || || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*03A.). || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Sprattus sprattus || || || (SPR/2AC4-C) || || Beļģija || || pm || (2) || Piesardzības KPN || || Dānija || || pm || (2) || || || || Vācija || || pm || (2) || || || || Francija || || pm || (2) || || || || Nīderlande || || pm || (2) || || || || Zviedrija || || pm || (1) (2) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (2) || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Ietverot tūbītes. || || || || || || (2) Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 2 % kvotas (OTH/*2AC4C). || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Brētliņa || || || Zona: || VIId un VIIe || || || Sprattus sprattus || || || (SPR/7DE.) || || Beļģija || || 26 || || Piesardzības KPN || || Dānija || || 1 674 || || || || || Vācija || || 26 || || || || || Francija || || 361 || || || || || Nīderlande || || 361 || || || || || Apvienotā Karaliste || || 2 702 || || || || || Savienība || || 5 150 || || || || || || || || || || || || KPN || || 5 150 || || || || || || || || || || || || Suga: || Dzelkņu haizivs || || Zona: || ES ūdeņi IIIa zonā || || Squalus acanthias || || || (DGS/03A-C.) || || Dānija || || 0 || || Analītiskā KPN || || Zviedrija || || 0 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || || 0 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || || || || KPN || || 0 || || || || || || || || || || || || Suga: || Dzelkņu haizivs || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Squalus acanthias || || || (DGS/2AC4-C) || Beļģija || || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || Dānija || || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija || || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || 0 || (1) || || || || Nīderlande || 0 || || (1) || || || || Zviedrija || || 0 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || 0 || || (1) || || || || Savienība || || 0 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 0 || (1) || || || || (1) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. || || || || || || || Suga: || Dzelkņu haizivs || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā || Squalus acanthias || || || (DGS/15X14) || || Beļģija || || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || Vācija || || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Spānija || || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || || 0 || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. || Īrija || || 0 || (1) || || || || Nīderlande || 0 || || (1) || || || || Portugāle || || 0 || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || 0 || || (1) || || || || Savienība || || 0 || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || 0 || (1) || || || || (1) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. || || || || || || || Suga: || Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas || Zona: || ES ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā || Trachurus spp. || || || (JAX/4BC7D) || || Beļģija || || pm || (3) || Piesardzības KPN || || Dānija || || pm || (3) || || || || Vācija || || pm || (1) (3) || || || || Spānija || || pm || (3) || || || || Francija || || pm || (1) (3) || || || || Īrija || || pm || (3) || || || || Nīderlande || || pm || (1) (3) || || || || Portugāle || || pm || (3) || || || || Zviedrija || || pm || (3) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || (1) (3) || || || || Savienība || || pm || || || || || Norvēģija || || pm || (2) || || || || || || || || || || || KPN || || pm || || || || || (1) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14). (2) Drīkst nozvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (JAX/*04-C.). || || || || (3) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*4BC7D). || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas || Zona: || ES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || Trachurus spp. || || || (JAX/2A-14) || || Dānija || || 9 411 || (1) (3) || Analītiskā KPN || || Vācija || || 7 343 || (1) (2) (3) || || || || Spānija || || 10 016 || (3) || || || || Francija || || 3 780 || (1) (2) (3) || || || || Īrija || || 24 457 || (1) (3) || || || || Nīderlande || 29 463 || || (1) (2) (3) || || || || Portugāle || || 965 || (3) || || || || Zviedrija || || 675 || (1) (3) || || || || Apvienotā Karaliste || 8 856 || || (1) (2) (3) || || || || Savienība || || 94 966 || || || || || || || || || || || || KPN || || 94 966 || || || || || (1) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti ES ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2014. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D). (2) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). || || || (3) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*2A-14). || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Stavridas || || Zona: || VIIIc || || || Trachurus spp. || || || (JAX/08C.) || || Spānija || || 13 470 || (1) (2) || Analītiskā KPN || || Francija || || 233 || (1) || || || || Portugāle || || 1 331 || (1) (2) || || || || Savienība || || 15 034 || || || || || || || || || || || || KPN || || 15 034 || || || || || (1) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98[1] 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (2) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.). || || || || [1] Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, OV L 125, 27.4.1998., 1.–36. lpp. || || || || || || || Suga: || Stavridas || || Zona: || IX || || || Trachurus spp. || || || (JAX/09.) || || Spānija || || 9 055 || (1) (2) || Analītiskā KPN || || Portugāle || || 25 945 || (1) (2) || || || || Savienība || || 35 000 || || || || || || || || || || || || KPN || || 35 000 || || || || || (1) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (2) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C). || || || || || || || || || || Suga: || Stavridas || || Zona: || X; ES ūdeņi CECAF apgabalā(1) || || Trachurus spp. || || || (JAX/X34PRT) || Portugāle || || Jānosaka || (2) (3) || Piesardzības KPN || || Savienība || || Jānosaka || (4) || || || || || || || || || || || KPN || || Jānosaka || (4) || || || || (1) Ūdeņi pie Azoru salām. || || || || || (2) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (3) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || || (4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi. || || || || || || || || || || Suga: || Stavridas || || Zona: || ES ūdeņi CECAF apgabalā(1) || || Trachurus spp. || || || (JAX/341PRT) || || Portugāle || || Jānosaka || (2) (3) || Piesardzības KPN || || Savienība || || Jānosaka || (4) || || || || || || || || || || || KPN || || Jānosaka || (4) || || || || (1) Ūdeņi pie Madeiras. || || || || || (2) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (3) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || || (4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi. || || || || || || || || || || Suga: || Stavridas || || Zona: || ES ūdeņi CECAF apgabalā(1) || || Trachurus spp. || || || (JAX/341SPN) || || Spānija || || Jānosaka || (2) || Piesardzības KPN || || Savienība || || Jānosaka || (3) || || || || || || || || || || || KPN || || Jānosaka || (3) || || || || (1) Ūdeņi pie Kanāriju salām. || || || || || (2) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || || (3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. || || || || || || || || || || Suga: || Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || IIIa; ES ūdeņi IIa un IV zonā || || Trisopterus esmarki || || || (NOP/2A3A4.) || || Dānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || Vācija || || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Nīderlande || || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || (1) || || || || Norvēģija || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OT2/*2A3A4). (2) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā. || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || Trisopterus esmarki || || || (NOP/04-N.) || || Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || || Apvienotā Karaliste || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Rūpnieciskās zivis || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || || || || || (I/F/04-N.) || || Zviedrija || || pm || (1) (2) || Piesardzības KPN || || Savienība || || pm || || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām. || (2) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā 400 tonnu stavridu (JAX/*04-N.). || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Citas sugas || || Zona: || ES ūdeņi Vb, VI un VII zonā || || || || || || (OTH/5B67-C) || || Savienība || || Nepiemēro || || Piesardzības KPN || || Norvēģija || || pm || (1) || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Nozvejotas tikai ar āķu jedām. || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Citas sugas || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā || || || || || || (OTH/04-N.) || || Beļģija || || pm || || Piesardzības KPN || || Dānija || || pm || || || || || Vācija || || pm || || || || || Francija || || pm || || || || || Nīderlande || || pm || || || || || Zviedrija || || Nepiemēro || (1) || || || || Apvienotā Karaliste || || pm || || || || || Savienība || || pm || (2) || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā. || || || (2) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. || || || || || || || || || || || || || || || Suga: || Citas sugas || || Zona: || ES ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N || || || || || (OTH/2A46AN) || Savienība || || Nepiemēro || || Piesardzības KPN || || Norvēģija || || pm || (1) (2) || || || || || || || || || || || KPN || || Nepiemēro || || || || || (1) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C). || || || || || (2) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. || || || || || || || || IB PIELIKUMS ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN
GRENLANDE
ICES I, II, V, XII
UN XIV APAKŠAPGABALS
UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO
1. ZONĀ || || || || Suga: || Karaliskie krabji || || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā || Chionoecetes spp. || || (PCR/N1GRN.) Īrija || pm || || Analītiskā KPN Spānija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || Suga: || Siļķe || || Zona: || ES, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā || Clupea harengus || || (HER/1/2-) Beļģija || pm || (1) || Analītiskā KPN Dānija || pm || (1) || || Vācija || pm || (1) || || Spānija || pm || (1) || || Francija || pm || (1) || || Īrija || pm || (1) || || Nīderlande || pm || (1) || || Polija || pm || (1) || || Portugāle || pm || (1) || || Somija || pm || (1) || || Zviedrija || pm || (1) || || Apvienotā Karaliste || pm || (1) || || Savienība || pm || (1) || || Norvēģija || pm || (2) || || || || || || KPN || pm || || || (1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru. (2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst apgūt ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) || pm || || || || || || || Suga: || Menca || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā || Gadus morhua || || (COD/1N2AB.) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Grieķija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Spānija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Īrija || pm || || || Francija || pm || || || Portugāle || pm || || || Apvienotā Karaliste || pm || || || Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || Suga: || Menca || || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā || Gadus morhua || || (COD/N1GL14) Vācija || pm || (1) (2) (3) || Analītiskā KPN Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (1) (2) (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Norvēģija || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Apgabals Grenlandes austrumos, ko dēvē par “Kleine Banke”, ir slēgts jebkādai zvejai. Minēto apgabalu norobežo šādas koordinātas: || 1. 64°40' N 37°30' W || || || 2. 64°40' N 36°30' W || || || 3. 64°15' N 36°30'W || || || 4. 64°15' N 37°30' W || || (2) Var zvejot Grenlandes austrumos vai rietumos. Tomēr Grenlandes austrumos zveja ir atļauta tikai: || a) traleriem no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, || || b) kuģiem zvejai ar āķu jedām no 2014. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim. || (3) Zveju veic, nodrošinot 100 % novērotāju klātbūtni un uzraudzību ar kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS). Ne vairāk kā 80 % no kvotas var nozvejot vienā no turpmāk minētajiem apgabaliem. Turklāt katrā apgabalā īsteno zvejas piepūles minimumu: 10 zvejas rīku iemetienus no katra kuģa. || Apgabala robeža || || || || 1. Grenlandes austrumos (COD/N65E44) uz ziemeļiem no 65 ° N, uz austrumiem no 44°W || 2. Grenlandes austrumos (COD/645E44) starp 64°N un 65° N, uz austrumiem no 44°W || 3. Grenlandes austrumos (COD/624E44) starp 62°N un 64° N, uz austrumiem no 44°W || 4. Grenlandes austrumos (COD/S62E44) uz dienvidiem no 62°N, uz austrumiem no 44°W || 5. Grenlandes rietumos (COD/S62W44) uz dienvidiem no 62°N, uz rietumiem no 44°W || 6. Grenlandes rietumos (COD/N62W44) uz ziemeļiem no 62°N, uz rietumiem no 44°W || || || || Suga: || Menca || || Zona: || I un IIb || Gadus morhua || || (COD/1/2B.) Vācija || pm || (3) || Analītiskā KPN Spānija || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Polija || pm || (3) || || Portugāle || pm || (3) || || Apvienotā Karaliste || pm || (3) || || Citas dalībvalstis || pm || (1) (3) || || Savienība || pm || (2) || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti. (2) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. (3) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 19 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai. || || || || Suga: || Menca un pikša || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā || Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus || || (COD/05B-F.) mencai; (HAD/05B-F.) pikšai Vācija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || Suga: || Atlantijas paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā || Hippoglossus hippoglossus || || (HAL/514GRN) Portugāle || pm || || Analītiskā KPN Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Norvēģija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*514GN). || || || || || || || || || Suga: || Atlantijas paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā || Hippoglossus hippoglossus || || (HAL/N1GRN.) Savienība || pm || || Analītiskā KPN Norvēģija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. KPN || Nepiemēro || || || (1) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*N1GRN). || || || || || || || || || Suga: || Makrūrzivis || || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā || Macrourus spp. || || (GRV/514GRN) Savienība || pm || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || Nepiemēro || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. (2) Norvēģijai ir iedalīts šāds apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G): || || pm || || || Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. || || || || Suga: || Makrūrzivis || || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā || Macrourus spp. || || (GRV/N1GRN.) Savienība || pm || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || Nepiemēro || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. (2) Norvēģijai ir iedalīts šāds apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514N1G): || || pm || || || Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. || || || || Suga: || Moiva || || Zona: || IIb || Mallotus villosus || || (CAP/02B.) Savienība || pm || || Analītiskā KPN || || || || KPN || pm || || || || || || || Suga: || Moiva || || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā || Mallotus villosus || || (CAP/514GRN) Dānija || pm || || Analītiskā KPN Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Zviedrija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Vācija || pm || || || Visas dalībvalstis || pm || (1) || || Savienība || pm || (2) || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu nedrīkst izmantot vispār. (2) Jāzvejo no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Ja līdz 2014. gada 15. aprīlim sasniegtais nozvejas apjoms ir 70 % no šīs sākotnējās Savienības kvotas, tad šī Savienības kvota automātiski tiek palielināta par turpmāk norādīto papildu apjomu, kas jānozvejo tajā pašā laikposmā. Uzskata, ka minētā Savienības papildu kvota ir iedalīta pēc tā paša sadales principa. || || pm || || || || || || Suga: || Pikša || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā || Melanogrammus aeglefinus || || (HAD/1N2AB.) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || || || || || Suga: || Putasu || Zona: || Fēru salu ūdeņi || Micromesistius poutassou || || (WHB/2A4AXF) Dānija || pm || || Analītiskā KPN Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || pm || || || Apvienotā Karaliste || pm || || || Savienība || pm || || || || || || || KPN || pm || (1) || || (1) KPN, kas noteikta saskaņā ar apspriešanos starp Savienību, Fēru salām, Norvēģiju un Islandi. || || || || Suga: || Jūras līdaka un zilā jūras līdaka || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā || Molva molva un Molva dypterygia || || (LIN/05B-F.) jūras līdakai; || || || || (BLI/05B-F.) zilajai jūras līdakai Vācija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || pm || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā || Pandalus borealis || || (PRA/514GRN) Dānija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Norvēģija || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || || || || || Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā || Pandalus borealis || || (PRA/N1GRN.) Dānija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || || || || || Suga: || Saida || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā || Pollachius virens || || (POK/1N2AB.) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || || || || || Suga: || Saida || || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā || Pollachius virens || || (POK/1/2INT) Savienība || pm || || Analītiskā KPN || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || Suga: || Saida || || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā || Pollachius virens || || (POK/05B-F.) Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande || pm || || || Apvienotā Karaliste || pm || || || Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā || Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/1N2AB.) Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN Apvienotā Karaliste || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā || Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/1/2INT) Savienība || pm || || Piesardzības KPN || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā || Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/N1GRN.) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Norvēģija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Jāzvejo uz dienvidiem no 68º N. || || || || || || || || || || Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā || Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/514GRN) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Norvēģija || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem. || || || || || || || || || Suga: || Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || Sebastes spp. || || (RED/51214S) Igaunija || pm || || Analītiskā KPN Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Spānija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || pm || || || Īrija || pm || || || Latvija || pm || || || Nīderlande || pm || || || Polija || pm || || || Portugāle || pm || || || Apvienotā Karaliste || pm || || || Savienība || pm || || || || || || || KPN || pm || || || || || || || Suga: || Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā || Sebastes spp. || || (RED/51214D) Igaunija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN Vācija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Spānija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || pm || (1) (2) || || Īrija || pm || (1) (2) || || Latvija || pm || (1) (2) || || Nīderlande || pm || (1) (2) || || Polija || pm || (1) (2) || || Portugāle || pm || (1) (2) || || Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || || Savienība || pm || (1) (2) || || || || || || KPN || pm || (1) (2) || || (1) Drīkst apgūt tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas: || 1. 64° 45' 28° 30' || || || || 2. 62° 50' 25° 45' || || || || 3. 61° 55' 26° 45' || || || || 4. 61 ° 00' 26 ° 30 || || || || 5. 59° 00' 30° 00' || || || || 6. 59° 00' 34° 00' || || || || 7. 61° 30' 34° 00' || || || || 8. 62° 50' 36° 00' || || || || 9. 64° 45' 28° 30' || || || (2) Nedrīkst zvejot no 2014. gada 1. janvāra līdz 9. maijam. || || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā || Sebastes spp. || || (RED/1N2AB.) Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN Spānija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Portugāle || pm || (1) || || Apvienotā Karaliste || pm || (1) || || Savienība || pm || (1) || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || || || || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā || Sebastes spp. || || (RED/1/2INT) Savienība || Nepiemēro || (1) (2) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju. (2) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa. || || || || Suga: || Sarkanasari (pelaģiskie) || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā || Sebastes spp. || || (RED/N1G14P) Vācija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN Francija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (1) (2) || || Norvēģija || pm || (3) || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || (1) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali. || || (2) Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14P). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2014. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (“NEAFC”“ četrstūra zona”), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: || 1. 64° 45' 28° 30' || || || || 2. 62° 50' 25° 45' || || || || 3. 61° 55' 26° 45' || || || || 4. 61° 00' 26° 30' || || || || 5. 59° 00' 30° 00' || || || || 6. 59 ° 00' 34 ° 00 || || || || 7. 61° 30' 34° 00' || || || || 8. 62° 50' 36° 00' || || || || 9. 64° 45' 28° 30' || || || (3) Jānozvejo vienīgi NEAFC četrstūra zonā, kas definēta 2. zemsvītras piezīmē (RED/*5-14N). || || || || || || || || Suga: || Sarkanasari (bentiskie) || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā || Sebastes spp. || || (RED/N1G14D) Vācija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN Francija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (1) (2) || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || (1) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali. || || (2) Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14D). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2014. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (“NEAFC”“ četrstūra zona”), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: || 1. 64° 45' 28° 30' || || || || 2. 62° 50' 25° 45' || || || || 3. 61° 55' 26° 45' || || || || 4. 61° 00' 26° 30' || || || || 5. 59° 00' 30° 00' || || || || 6. 59° 00' 34° 00' || || || || 7. 61° 30' 34° 00' || || || || 8. 62° 50' 36° 00' || || || || 9. 64° 45' 28° 30' || || || || || || || || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Islandes ūdeņi Va zonā || Sebastes spp. || || (RED/05A-IS) Beļģija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN Vācija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || || Savienība || pm || (1) (2) || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || (1) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta). || (2) Drīkst zvejot tikai no 2014. gada jūlija līdz decembrim. || || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā || Sebastes spp. || || (RED/05B-F.) Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || || || Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || Suga: || Citas sugas || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā || || || || (OTH/1N2AB.) Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN Francija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (1) || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || Suga: || Citas sugas || (1) || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā || || || || (OTH/05B-F.) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || (1) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības. || || || || || Suga: || Plekstveidīgās zivis || || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā || || || || (FLX/05B-F.) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || IC PIELIKUMS ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA
NAFO KONVENCIJAS
APGABALS Visas KPN un ar tām saistītie
nosacījumi ir pieņemti NAFO. || || || || Suga: || Menca || || Zona: || NAFO 2J3KL || Gadus morhua || || (COD/N2J3KL) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007[1] 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || [1] Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.). || || || || Suga: || Menca || || Zona: || NAFO 3NO || Gadus morhua || || (COD/N3NO.) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu). || || || || Suga: || Menca || || Zona: || NAFO 3M || Gadus morhua || || (COD/N3M.) Igaunija || 161 || || Analītiskā KPN Vācija || 676 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Latvija || 161 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Lietuva || 161 || || || Polija || 551 || || || Spānija || 2 078 || || || Francija || 290 || || || Portugāle || 2 850 || || || Apvienotā Karaliste || 1 353 || || || Savienība || 8 281 || || || || || || || KPN || 14 521 || || || || || || || Suga: || Sarkanā plekste || Zona: || NAFO 2J3KL || Glyptocephalus cynoglossus || || (WIT/N2J3KL) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Sarkanā plekste || Zona: || NAFO 3NO || Glyptocephalus cynoglossus || || (WIT/N3NO.) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Rietumatlantijas plekste || Zona: || NAFO 3M || Glyptocephalus cynoglossus || || (PLA/N3M.) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Rietumatlantijas plekste || Zona: || NAFO 3LNO || Glyptocephalus cynoglossus || || (PLA/N3LNO.) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Īsspuru kalmārs || Zona: || NAFO 3. un 4. apakšzona || Illex illecebrosus || || (SQI/N34.) Igaunija || 128 || (1) || Analītiskā KPN Latvija || 128 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Lietuva || 128 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Polija || 227 || (1) || || Savienība || Nepiemēro || (1) (2) || || || || || || KPN || 34 000 || || || || || || || (1) Jāzvejo no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. || (2) Nav noteikta Savienības daļa. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): || || 611 || || || || || || || || || || Suga: || Dzeltenastes plekste || Zona: || NAFO 3LNO || Limanda ferruginea || || (YEL/N3LNO.) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 17 000 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Moiva || || Zona: || NAFO 3NO || Mallotus villosus || || (CAP/N3NO.) Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || NAFO 3L(1) || Pandalus borealis || || (PRA/N3L.) Igaunija || 48 || || Analītiskā KPN Latvija || 48 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Lietuva || 48 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Polija || 48 || || || Spānija || 38 || || || Portugāle || 10 || || || Savienība || 240 || || || || || || || KPN || 4 300 || || || (1) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas: || Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums || || 1 || 47° 20' 0 || 46° 40' 0 || || 2 || 47° 20' 0 || 46° 30' 0 || || 3 || 46° 00' 0 || 46° 30' 0 || || 4 || 46° 00' 0 || 46° 40' 0 || || || || || Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || NAFO 3M(1) || Pandalus borealis || || (PRA/*N3M.) KPN || Nepiemēro || (2)(3) || Analītiskā KPN (1) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas: || Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums || || 1 || 47° 20' 0 || 46° 40' 0 || || 2 || 47° 20' 0 || 46° 30' 0 || || 3 || 46° 00' 0 || 46° 30' 0 || || 4 || 46° 00' 0 || 46° 40' 0 || || Turklāt no 2014. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas: || Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums || || 1 || 47° 55' 0 || 45° 00' 0 || || 2 || 47° 30' 0 || 44° 15' 0 || || 3 || 46° 55' 0 || 44° 15' 0 || || 4 || 46° 35' 0 || 44° 30' 0 || || 5 || 46° 35' 0 || 45° 40' 0 || || 6 || 47° 30' 0 || 45° 40' 0 || || 7 || 47° 55' 0 || 45° 00' 0 || (2) Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas. || Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Maksimālais zvejas dienu skaits || || Dānija || 0 || 0 || || Igaunija || 0 || 0 || || Spānija || 0 || 0 || || Latvija || 0 || 0 || || Lietuva || 0 || 0 || || Polija || 0 || 0 || || Portugāle || 0 || 0 || (3) Specializētā zveja nav atļauta. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || NAFO 3LMNO || Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/N3LMNO) Igaunija || 310 || || Analītiskā KPN Vācija || 317 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Latvija || 43 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Lietuva || 22 || || || Spānija || 4 243 || || || Portugāle || 1 774 || || || Savienība || 6 709 || || || || || || || KPN || 11 442 || || || || || || || Suga: || Raju dzimtas zivis || || Zona: || NAFO 3LNO || Rajidae || || || (SKA/N3LNO.) Igaunija || 283 || || Analītiskā KPN Lietuva || 62 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Spānija || 3 403 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Portugāle || 660 || || || Savienība || 4 408 || || || || || || || KPN || 7 000 || || || || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 3LN || Sebastes spp. || || (RED/N3LN.) Igaunija || 346 || || Analītiskā KPN Vācija || 238 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Latvija || 346 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Lietuva || 346 || || || Savienība || 1 276 || || || || || || || KPN || 7 000 || || || || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 3M || Sebastes spp. || || (RED/N3M.) Igaunija || 1 571 || (1) || Analītiskā KPN Vācija || 513 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Latvija || 1 571 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Lietuva || 1 571 || (1) || || Spānija || 233 || (1) || || Portugāle || 2 354 || (1) || || Savienība || 7 813 || (1) || || || || || || KPN || 6 500 || (1) || || (1) Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2014. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: || || 3 250 || || || Pēc KPN vai termiņa vidusposma limita pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma. || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 3O || Sebastes spp. || || (RED/N3O.) Spānija || 1 771 || || Analītiskā KPN Portugāle || 5 229 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || 7 000 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || 20 000 || || || || || || || Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons || Sebastes spp. || || (RED/N1F3K.) Latvija || 0 || (1) || Analītiskā KPN Lietuva || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || 0 || (1) || || (1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. || || || || Suga: || Baltā Amerikas jūrasvēdzele || || Zona: || NAFO 3NO || Sebastes spp. || || (HKW/N3NO.) Spānija || 255 || || Analītiskā KPN Portugāle || 333 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || 588 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || 1 000 || || || (1) Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikuma 27. zemsvītras piezīmi tiek nobalsots par KPN 2000 tonnu apmērā, uzskata, ka atbilstošās Savienības un dalībvalstu kvotas ir šādas: Spānija || 509 Portugāle || 667 Savienība || 1 176 || || || || || || || || ID PIELIKUMS TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS –
VISI APGABALI KPN šajos apgabalos ir pieņemta,
saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības
organizācijām, piemēram, ICCAT. || || || || Suga: || Zilā tunzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra || Thunnus thynnus || || (BFT/AE45WM) Kipra || pm || (4)(6) || Analītiskā KPN Grieķija || pm || (6) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Spānija || pm || (2)(4)(6) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Francija || pm || (2)(3)(4)(6) || || Horvātija || pm || || || Itālija || pm || (4)(5)(6) || || Malta || pm || (4)(6) || || Portugāle || pm || (6) || || Citas dalībvalstis || pm || (1)(6) || || Savienība || pm || (2)(3)(4)(5)(6) || || || || || || KPN || pm || || || (1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. (2) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301): || Spānija || pm || || || Francija || pm || || || Savienība || pm || || (3) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641): || Francija || pm || || || Savienība || pm || || (4) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302): || Spānija || pm || || || Francija || pm || || || Itālija || pm || || || Kipra || pm || || || Malta || pm || || || Savienība || pm || || (5) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643): || Itālija || pm || || || Savienība || pm || || (6) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2014. gada 26. maija līdz 24. jūnijam (ieskaitot) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadu. || || || || Suga: || Zobenzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N || Xiphias gladius || || (SWO/AN05N) Spānija || pm || (2) || Analītiskā KPN Portugāle || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Citas dalībvalstis || pm || (1)(2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || pm || || || (1) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā. || -2 || Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N). || || || || Suga: || Zobenzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N || Xiphias gladius || || (SWO/AS05N) Spānija || pm || (1) || Analītiskā KPN Portugāle || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || pm || || || (1) Īpašs nosacījums: līdz 3,86 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N). || || || || Suga: || Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) || Zona: || Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N || Thunnus alalunga || || (ALB/AN05N) Īrija || pm || (2) || Analītiskā KPN Spānija || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Francija || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste || pm || (2) || || Portugāle || pm || (2) || || Savienība || pm || (1) || || || || || || KPN || pm || || || (1) To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007[1] 12. pantu ir šāds: || || pm || || || [1] || Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.). (2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi: || Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || || || Īrija || pm || || || Spānija || pm || || || Francija || pm || || || Apvienotā Karaliste || pm || || || Portugāle || pm || || || || || || Suga: || Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) || Zona: || Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N || Thunnus alalunga || || (ALB/AS05N) Spānija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Portugāle || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || pm || || || || || || || Suga: || Lielacu tunzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns || Thunnus obesus || || (BET/ATLANT) Spānija || pm || || Analītiskā KPN Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Portugāle || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || || || || || || || KPN || pm || || || || || || || Suga: || Atlantijas zilais marlīns || || Zona: || Atlantijas okeāns || Makaira nigricans || || (BUM/ATLANT) Spānija || pm || (2) || Analītiskā KPN Francija || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Portugāle || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (2) || || || || || || KPN || pm || || || || || || || Suga: || Baltais marlīns || Zona: || Atlantijas okeāns || Tetrapturus albidus || || (WHM/ATLANT) Spānija || pm || (2) || Analītiskā KPN Portugāle || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Savienība || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || || || KPN || pm || || || || || || || IE PIELIKUMS ANTARKTIKA
CCAMLR KONVENCIJAS
APGABALS Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR,
nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc
Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR
Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN
pilnīgas apguves dēļ. Ja vien nav norādīts citādi, šo
KPN piemēro no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada
30. novembrim. Suga: || Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (ANI/F483.) || KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || Suga: || Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika(1) (ANI/F5852.) || KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || (1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija: - kas novilkta no punkta, kur 72° 15' E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25' S platuma paralēli, - tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, - tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam, - tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, - tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un - tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. || || Suga: || Melnspuru leduszivs Chaenocephalus aceratus || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (SSI/F483.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || Suga: || Vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (LIC/F5852.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (TOP/F483.) || KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || Īpaši nosacījumi || Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. || A pārvaldības apgabals: 48º W līdz 43° 30' W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483A) || pm || || B pārvaldības apgabals: 43° 30' W līdz 40º W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483B) || pm || || C pārvaldības apgabals: 40º W līdz 33° 30' W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483C) || pm || || (1) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim. || || Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi (TOP/F484N.) || KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || (1) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni. || || Suga: || Ilkņzivis Dissostichus spp. || Zona: || FAO 48.4. Antarktikas dienvidi (TOP/F484S.) || KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || (1) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni. || || Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (TOP/F5852.) || KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || (1) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20'E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta. || Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 48 (KRI/F48.) || KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620 000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: || 48.1. rajons (KRI/*F481.) || pm || || 48.2. rajons (KRI/*F482.) || pm || || 48.3. rajons (KRI/*F483.) || pm || || 48.4. rajons (KRI/*F484.) || pm || || || Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 58.4.1. Antarktika (KRI/F5841.) || KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || Īpaši nosacījumi || Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: || 58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E (KRI/*F-41W) || pm || || 58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E (KRI/*F-41E) || pm || || || Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (KRI/F5842.) || KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || Īpaši nosacījumi || Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: || 58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W) || pm || || 58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E) || pm || || || Suga: || Zaļā nototēnija Gobionotothen gibberifrons || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (NOG/F483.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Suga: || Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (NOS/F483.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || Suga: || Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (NOS/F5852.) || KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || Suga: || Makrūrzivis Macrourus spp. || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (GRV/F5852.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Suga: || Marmora nototēnija Notothenia rossii || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (NOR/F483.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || Suga: || Krabji Paralomis spp. || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (PAI/F483.) || KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || || Suga: || Melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (SIG/F483.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Suga: || Rajveidīgās zivis Rajiformes || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (SRX/F5852.) KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || Suga: || Citas sugas || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (OTH/F5852.) || KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. || (1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || IF PIELIKUMS DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS
SEAFO KONVENCIJAS
APGABALS Šīs KPN nav iedalītas SEAFO
dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta.
Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir
jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ. Suga: || Beriksas Beryx spp. || Zona: || SEAFO (ALF/SEAFO) KPN || pm || || Piesardzības KPN Suga: || Sarkanie dziļjūras krabji Chaceon spp. || Zona: || SEAFO B1. apakšrajons(1) (GER/F47NAM) KPN || pm || || Piesardzības KPN (1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: – rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, – ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, – dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, – austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. Suga: || Sarkanie dziļjūras krabji Chaceon spp. || Zona: || SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (GER/F47X) KPN || pm || || Piesardzības KPN Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || SEAFO (TOP/SEAFO) KPN || pm || || Piesardzības KPN Suga: || Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus || Zona: || SEAFO B1. apakšrajons(1) (ORY/F47NAM) KPN || pm || || Piesardzības KPN (1) Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: – rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, – ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, – dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, – austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. Suga: || Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus || Zona: || SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (ORY/F47X) KPN || pm || || Piesardzības KPN IG PIELIKUMS DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI Suga: || Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii || Zona: || Visi apgabali (SBF/F41-81) Savienība || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. KPN || pm || || (1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. IH PIELIKUMS WCPFC KONVENCIJAS APGABALS Suga: || Zobenzivs Xiphias gladius || Zona: || WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (SWO/F7120S) Savienība || pm || || Piesardzības KPN KPN || Nepiemēro || IJ PIELIKUMS SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS || || || || Suga: || Stavrida || Zona: || SPRFMO konvencijas apgabals || Trachurus murphyi || || (CJM/SPRFMO) Vācija || pm || || Analītiskā KPN Nīderlande || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Lietuva || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Polija || pm || || || Savienība || pm || || || || || || || KPN || Nepiemēro || || || || || || || IIA PIELIKUMS KUĢU
ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS
ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId RAJONĀ, ICES
IV APAKŠAPGABALĀ UN ES ŪDEŅOS ICES IIa UN
Vb RAJONĀ 1. DARBĪBAS JOMA 1.1. Šo pielikumu piemēro ES
kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK)
Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem
zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma
2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem
apgabaliem. 1.2. Šo pielikumu nepiemēro
kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem.
Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas
atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis,
izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo
kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles
grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2014. gadā lūdz
zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu
īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku
iekļaušanu zvejas piepūles režīmā. 2. REGLAMENTĒTIE ZVEJAS RĪKI
UN ĢEOGRĀFISKIE APGABALI Šā pielikuma īstenošanas
vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008
I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku
grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma
2. punkta b) apakšpunktā norādītās
ģeogrāfisko apgabalu grupas. 3. ATĻAUJAS Ja dalībvalsts to uzskata par
lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma
ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu
jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis
pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās
karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība,
ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā
no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte,
izteikta kilovatos. 4. MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ
ZVEJAS PIEPŪLE 4.1. Regulas (EK) Nr. 1342/2008
12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007
9. panta 2. punktā minētā maksimāli
pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gada pārvaldības
periodam, kas ilgst no 2014. gada 1. februāra līdz
2015. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas
piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma
1. papildinājumā. 4.2. Gada zvejas piepūles
maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 1954/2003[1],
neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo
zvejas piepūli. 5. PĀRVALDĪBA 5.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas
piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar
nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK)
Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā,
Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā un Regulas (EK)
Nr. 1224/2009 26.–35. pantā. 5.2. Dalībvalsts var noteikt
pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai
kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas
piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu
vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst
pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc
attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā
pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var
pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai
kuģu grupām. 5.3. Ja dalībvalsts laiku, ko
tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka
stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu
saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem
nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā
dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas
veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu
pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi,
ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. 6. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums,
piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par
minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu
mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no
ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma
2. punktā. 7. ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA Dalībvalstis datus par to zvejas kuģu
īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus
nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai
jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija. IIA pielikuma
1. papildinājums Maksimāli
pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās a) Kategats Reglamentētie zvejas rīki || DK || DE || SE TR1 || 197 929 || 4 212 || 16 610 TR2 || 644 033 || 4 192 || 262 005 TR3 || 441 872 || 0 || 490 BT1 || 0 || 0 || 0 BT2 || 0 || 0 || 0 GN || 115 456 || 26 534 || 13 102 GT || 22 645 || 0 || 22 060 LL || 1 100 || 0 || 25 339 b) Skageraks, ICES IIIa rajona
daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES
IV apakšapgabals un ES ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES
VIId rajons Reglamentētie zvejas rīki || BE || DK || DE || ES || FR || IE || NL || SE || UK TR1 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm TR2 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm TR3 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm BT1 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm BT2 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm GN || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm GT || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm LL || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm c) ICES VIIa rajons Reglamentētie zvejas rīki || BE || FR || IE || NL || UK TR1 || 0 || 38 554 || 26 831 || 0 || 271 674 TR2 || 8 133 || 595 || 380 519 || 0 || 870 590 TR3 || 0 || 0 || 1 422 || 0 || 0 BT1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 BT2 || 843 782 || 0 || 514 584 || 200 000 || 111 693 GN || 0 || 471 || 18 255 || 0 || 5 970 GT || 0 || 0 || 0 || 0 || 158 LL || 0 || 0 || 0 || 0 || 70 614 d) ICES VIa rajons un ES
ūdeņi ICES Vb rajonā Reglamentētie zvejas rīki || BE || DE || ES || FR || IE || UK TR1 || 0 || 7 456 || 0 || 845 826 || 343 056 || 826 618 TR2 || 0 || 0 || 0 || 34 926 || 14 371 || 2 972 845 TR3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 273 || 16 027 BT1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 117 544 BT2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 801 || 4 626 GN || 0 || 35 442 || 13 836 || 302 917 || 5 697 || 213 454 GT || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 953 || 145 LL || 0 || 0 || 1 402 142 || 184 354 || 4 250 || 630 040 IIB PIELIKUMS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE
SAISTĪBĀ AR
DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU
UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU
ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ,
IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI I nodaļa
Vispārīgi noteikumi 1. DARBĪBAS JOMA Saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru
lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek
izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas
rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu
tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai
grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un
IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci. 2. DEFINĪCIJAS Šajā pielikumā: a) “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas
sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām: i) traļi, dāņu vadi vai
tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir
32 mm vai lielāks, un ii) žaunu tīkli, kuru linuma acs
izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas; b) “reglamentētie zvejas rīki” ir
jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; c) “apgabals” ir ICES VIIIc un
IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci; d) “2014. gada pārvaldības
periods” ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz
2015. gada 31. janvārim; e) “īpaši nosacījumi” ir
6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi. 3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009
29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu
kuģojoši ES kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem
zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk
kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu
dienu. II nodaļa
Atļaujas 4. ATĻAUJU
SAŅĒMUŠIE KUĢI 4.1. Dalībvalsts
attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu
zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā
apgabalā no 2002. līdz 2014. gadam jau nav reģistrēta
šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas
zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas
kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā
apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga
kapacitāte, izteikta kilovatos. 4.2. Tādas dalībvalsts karoga
kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā,
neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas
rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas,
kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002
20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas
dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu. III nodaļa
Apgabalā pavadāmo dienu skaits,
kas iedalīts ES kuģiem 5. MAKSIMĀLAIS
DIENU SKAITS 5.1. Maksimālais jūrā
pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības
periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt
tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem
zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā. 5.2. Ja kuģis
var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas nekā
4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju
kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir
atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā
pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā
jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā. 6. ĪPAŠI NOSACĪJUMI DIENU
IEDALĪŠANAI 6.1. Lai noteiktu maksimālo
jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga
dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā
apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus
īpašos nosacījumus: a) saskaņā ar reģistrēto
izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto
heka izkrāvumu kopējais apjoms 2010. vai 2011. gadā ir
mazāks nekā 5 tonnas, un b) saskaņā ar reģistrēto
izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto
Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms 2010. vai
2011. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas. 6.2. Ja kuģim pienākas
neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis
īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos
2014. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi
nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un
Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas
(dzīvsvars). 6.3. Ja kuģis neievēro kādu
no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas
tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar
attiecīgo īpašo nosacījumu. 6.4. Šīs
nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu
piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem
kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja
aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam
nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un
Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz
6.1. punktā norādīto svaru. I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā
drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām) || Īpašais nosacījums || Reglamentētie zvejas rīki || Maksimālais dienu skaits || || Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥60 mm, un grunts āķu jedas || ES || 127 || || FR || 121 || || || PT || 126 || || 6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts || Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas || Neierobežots 7. KILOVATDIENU
SISTĒMA 7.1. Dalībvalsts tai iedalīto
zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu
sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam
attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no
I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un
īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo
dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā
skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas
rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais
kilovatdienu skaits. 7.2. Šis kopējais kilovatdienu skaits
ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas
iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri
drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā
gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu
individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa
dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko
šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu,
ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar
I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko
kuģis var izmantot, ir 360 dienas. 7.3. Dalībvalsts, kas vēlas
izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai
pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par
I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un
īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā
ir: a) zvejas atļauju saņēmušo
kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas
flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda; b) šo kuģu
2010. un 2011. gadā reģistrētās darbības, kas
liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai
b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie
kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus; c) to jūrā pavadāmo dienu
skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts
izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā
pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot,
piemērojot 7.1. punktu. 7.4. Pamatojoties uz minēto
pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā
minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā
gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot
7.1. punktā minēto sistēmu. 8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR
ZVEJAS DARBĪBU PILNĪGU IZBEIGŠANU 8.1. Pamatojoties uz zvejas darbību
pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2014. gada
1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006[2] 23. pantu vai
Regulu (EK) Nr. 744/2008[3],
Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas
papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts
atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no
reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās
dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija
var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus,
kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā
rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par
katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. 8.2. Kilovatdienās izteiktu zvejas
piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību
izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala
ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi,
kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo
papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu
reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar
I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo
līdz tuvākajai pilnajai dienai. 8.3. Šīs nodaļas 8.1. un
8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts
saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību
izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu
jūrā pavadāmas papildu dienas. 8.4. Dalībvalsts,
kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas
dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai
pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par
I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem
nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir: a) zvejas darbības izbeigušo kuģu
saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes
reģistrā (CFR) un dzinēja jauda; b) šo kuģu 2003. gadā
īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā
pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja
vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem. 8.5. Pamatojoties uz šādu
dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var
iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus
dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 8.6. Dalībvalsts 2014. gada
pārvaldības periodā var pārdalīt šīs
jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai
daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos
zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības
izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai
b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam,
nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību,
bet neatbilst īpašajam nosacījumam. 8.7. Ja Komisija par zvejas darbību
pilnīgu izbeigšanu 2014. gada pārvaldības periodā
iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu
skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts
I tabulā, attiecīgi koriģē 2014. gada
pārvaldības periodam. 9. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR
ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU PASTIPRINĀTU IZVIETOŠANU 9.1. Pamatojoties uz pastiprinātas
zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno
sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari,
Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko
apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no
reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā
galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas
sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas
noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008[4] un tās īstenošanas
noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. 9.2. Zinātniskie novērotāji
ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena
apkalpes locekļa. 9.3. Dalībvalstis,
kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas
dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas
zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. 9.4. Pamatojoties uz minēto aprakstu
un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt
attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam,
kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un
kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas
zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 9.5. Ja Komisija iepriekš ir
apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas
zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un
attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot
bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās
programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā
laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. IV nodaļa
Pārvaldība 10. VISPĀRĒJS PIENĀKUMS Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli
dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas
izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā. 11. PĀRVALDĪBAS PERIODI 11.1. Dalībvalsts I tabulā
noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt
pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus
kalendāra mēnešus. 11.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis
drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā,
nosaka attiecīgā dalībvalsts. 11.3. Ja laiku, ko tās karoga
kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka
stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu
izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma
dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas
veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu
pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka
kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. V nodaļa
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli 12. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS
DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM 12.1. Dalībvalsts var atļaut
ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās
apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas
kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas
(kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks
par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa
dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda
kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes
reģistrā. 12.2. Saskaņā ar 12.1. punktu
nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts
ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst
būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu
skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas
apstiprināts zvejas žurnālā 2010. un 2011. gadā,
reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. 12.3. Dienu nodošana, kas aprakstīta
12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto
kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā
pašā pārvaldības periodā. 12.4. Dienu nodošana ir atļauta tikai
kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem
nosacījumiem. 12.5. Dalībvalstis pēc Komisijas
pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām.
Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un
nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var
noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus
pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 13. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU
DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM Dalībvalstis var atļaut apgabalā
pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un
apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu,
ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja
dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas
nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo
dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā,
ar to saistītās nozvejas kvotas. VI nodaļa
Ziņošanas pienākumi 14. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums,
piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par
minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu
uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu. 15. ATTIECĪGO DATU VĀKŠANA Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota
šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu
pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc
informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā
īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas
rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi,
kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju
jaudu (kilovatdienās). 16. ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA Pēc Komisijas pieprasījuma
dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā
norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai
sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko
Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas
pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā
norādītajā datu formātā nosūta Komisijai
detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas
piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības
periodu vai tā daļas. II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama
informācija par kilovatdienām (pa gadiem) Dalībvalsts || Zvejas rīks || Gads || Summārās zvejas piepūles deklarācija (1) (2) || (3) || (4) III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma
informācija par kilovatdienām (pa gadiem) Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[5] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes || (1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts || (2) Zvejas rīks || 2 || || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm LL = grunts āķu jedas || (3) Gads || 4 || || 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads || (4) Summārās zvejas piepūles deklarācija || 7 || R || Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim || IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama
informācija par kuģiem Dalībvalsts || CFR || Ārējais marķējums || Pārvaldības perioda ilgums || Paziņotie zvejas rīki || Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) || Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) || Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || Dienu nodošana (1) (2) || (3) || (4) || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || (9) (5) (5) || (5) || (5) || (6) || (6) || (6) || (6) || (7) || (7) || (7) || (7) || (8) || (8) || (8) || (8) V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma
informācija par kuģiem Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[6] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes (1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts (2) CFR || 12 || || ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. (3) Ārējais marķējums || 14 || L || Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87[7] (4) Pārvaldības perioda ilgums || 2 || L || Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos (5) Paziņotie zvejas rīki || 2 || L || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm LL = grunts āķu jedas (6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) || 2 || L || Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem (7) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) || 3 || L || Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums (8) Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || 3 || L || Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam (9) Dienu nodošana || 4 || L || Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits” IIC PIELIKUMS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE
SAISTĪBĀ AR
LAMANŠA RIETUMU DAĻAS
JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES
VIIe RAJONĀ I nodaļa
Vispārīgi noteikumi 1. DARBĪBAS JOMA 1.1. Saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais
garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti
rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai
lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli,
vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs
izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES
VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2014. gada
pārvaldības periods ir laikposms no 2014. gada
1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim. 1.2. Kuģus, kas zvejo ar
stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai
lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu
laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir
nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu
(dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas
ar šādiem nosacījumiem: a) šādi kuģi 2014. gada
pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg
jūrasmēļu (dzīvsvars); b) šādi kuģi, atrodoties jūrā,
nepārkrauj zivis citā kuģī; c) katra attiecīgā
dalībvalsts līdz 2014. gada 31. jūlijam un
2015. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo
kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs
iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju
2014. gadā. Ja kāds no minētajiem nosacījumiem
nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt
pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma
piemērošanas. 2. DEFINĪCIJAS Šajā pielikumā piemēro šādas
definīcijas. a) “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas
sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām: i) rāmja traļi, kuru linuma acs
izmērs ir 80 mm vai lielāks, un ii) stacionāri tīkli, tostarp žaunu
tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma
acs izmērs ir 220 mm vai mazāks; b) “reglamentētie zvejas rīki” ir
jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; c) “apgabals” ir ICES
VIIe rajons; d) “2014. gada pārvaldības
periods” ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz
2015. gada 31. janvārim; 3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009
29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu
kuģojoši ES kuģi, kas reģistrēti Savienībā,
pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā
pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir
kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. II nodaļa
Atļaujas 4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE
KUĢI 4.1. Dalībvalsts
attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu
zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā
apgabalā 2002.–2013. gadā jau nav reģistrēta šāda
zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka
attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta
līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. 4.2. Tomēr kuģim, kas
reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var
atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā
minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir
lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka
izmantošanai iedalīto dienu skaitu. 4.3. Tādas dalībvalsts karoga
kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā,
neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas
rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu
nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas
jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10.
vai 11. punktu. III nodaļa
Apgabalā pavadāmo dienu skaits,
kas iedalīts ES kuģiem 5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS Maksimālais jūrā pavadāmo
dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā
dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga
kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem,
ir noteikts I tabulā. I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā
drīkst pavadīt apgabalā
(pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām) Reglamentētie zvejas rīki || Maksimālais dienu skaits Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm || BE || 164 FR || 175 UK || 207 Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm || BE || 164 FR || 178 UK || 164 6. KILOVATDIENU
SISTĒMA 6.1. Dalībvalsts tai iedalīto
zvejas piepūli 2014. gada pārvaldības periodā var
pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu.
Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam
kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā
minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt
apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no
minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots
reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. 6.2. Šis kopējais kilovatdienu skaits
ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas
iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri
drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu
individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa
dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko
šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu,
ja 6.1. punkts netiktu piemērots. 6.3. Dalībvalsts, kas vēlas
izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai
pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par
I tabulā minēto reglamentēto zvejas rīku ietverti
aprēķini, kuru pamatā ir: a) zvejas atļauju saņēmušo
kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas
flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda; b) to jūrā pavadāmo dienu skaits,
ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai
saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu
skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot
6.1. punktu. 6.4. Pamatojoties uz minēto
pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā
minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā
gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot
6.1. punktā minēto sistēmu. 7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR
ZVEJAS DARBĪBU PILNĪGU IZBEIGŠANU 7.1. Pamatojoties uz zvejas darbību
pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai
Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij
jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar
savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties
kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas
rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un
pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli
izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus
izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā
rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par
katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. 7.2. Kilovatdienās
izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas
darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas
rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja
visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus.
Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi
iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu
iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā
aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai
pilnajai dienai. 7.3. Šīs nodaļas 7.1. un
7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts
saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir
izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā
pavadāmas papildu dienas. 7.4. Dalībvalsts, kas vēlas
izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz
2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un
elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto
zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir: a) zvejas darbības izbeigušo kuģu
saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes
reģistrā (CFR) un dzinēja jauda; b) šo kuģu 2003. gadā
īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā
pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai
zvejas rīku grupai. 7.5. Pamatojoties uz šādu
dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var
iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus
dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts
5. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā
ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes
procedūru. 7.6. Dalībvalsts 2014. gada
pārvaldības periodā var pārdalīt šīs
jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai
daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos
zvejas rīkus. 7.7. Papildu dienas, kuras Komisija
iedalījusi 2013. gada pārvaldības periodam
saistībā ar zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, iekļauj
dalībvalstij noteiktajā maksimālajā dienu skaitā, kas
norādīts I tabulā, un iedala I tabulā
norādītajām zvejas rīku grupām. Uz šīm papildu
dienām attiecas maksimālā jūrā pavadāmo dienu
skaita korekcijas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas
2014. gada pārvaldības periodam. 7.8. Atkāpjoties no
7.1.–7.5. punkta, Komisija 2014. gada pārvaldības
periodā izņēmuma kārtā dalībvalstij var
iedalīt papildu dienas par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu,
kura notikusi no 2004. gada 1. februāra līdz
2013. gada 31. janvārim, ja par to jau iepriekš nav
pieprasītas papildu dienas minētajā periodā. 8. PAPILDU
DIENU IEDALĪŠANA PAR ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU
PASTIPRINĀTU IZVIETOŠANU 8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas
zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno
sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari,
Komisija no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim
dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā
drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no
reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā
galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas
sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas
noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas
noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. 8.2. Zinātniskie novērotāji
ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena
apkalpes locekļa. 8.3. Dalībvalstis, kas vēlas
izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz
Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko
novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. 8.4. Pamatojoties uz minēto aprakstu
un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt
attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu
skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un
kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas
zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 8.5. Ja Komisija iepriekš ir
apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas
zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un
attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot
bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās
programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma
sākuma, uz kuru attiecas šī programma. IV nodaļa
Pārvaldība 9. VISPĀRĒJS PIENĀKUMS Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli
dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1224/2009 26.–35. pantu. 10. PĀRVALDĪBAS
PERIODI 10.1. Dalībvalsts I tabulā
noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt
pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus
kalendāra mēnešus. 10.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis
drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā,
nosaka attiecīgā dalībvalsts. 10.3. Ja laiku, ko tās karoga
kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka
stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu
izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas
pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības
pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu
pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka
kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. V nodaļa
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli 11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS
DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM 11.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam
tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā
pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja
kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas
(kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks
par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa
dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda
kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes
reģistrā. 11.2. Kopējais attiecīgajā
apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar
11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa
dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā
reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis
dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā
2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar
minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. 11.3. Dienu nodošana, kas aprakstīta
11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto
kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā
pašā pārvaldības periodā. 11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas
pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām.
Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un
nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var
noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 12. DIENU
NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM Dalībvalstis var atļaut apgabalā
pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un
apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis
mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis
nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta
Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu
skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to
saistītās nozvejas kvotas. VI nodaļa
Ziņošanas pienākumi 13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums,
piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par
minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu
uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu. 14. ATTIECĪGO DATU VĀKŠANA Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota
šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu
pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc
informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā
īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas
rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši
kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo
kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās). 15. ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA Pēc Komisijas pieprasījuma
dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā
norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai
sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko
Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas
pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā
norādītajā datu formātā nosūta Komisijai
detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas
piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības
periodu vai tā daļas. II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama
informācija par kilovatdienām (pa gadiem) Dalībvalsts || Zvejas rīks || Gads || Summārās zvejas piepūles deklarācija (1) (2) || (3) || (4) III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma
informācija par kilovatdienām (pa gadiem) Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[8] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes (1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts (2) Zvejas rīks || 2 || || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm (3) Gads || 4 || || 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads (4) Summārās zvejas piepūles deklarācija || 7 || R || Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama
informācija par kuģiem Dalībvalsts || CFR || Ārējais marķējums || Pārvaldības perioda ilgums || Paziņotie zvejas rīki || Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) || Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || Dienu nodošana Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … (1) (2) || (3) || (4) || (5) || (5) || (5) || (5) || (6) || (6) || (6) || (6) || (7) || (7) || (7) || (7) || (8) V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma
informācija par kuģiem Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[9] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes (1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts (2) CFR || 12 || || ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. (3) Ārējais marķējums || 14 || L || Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (4) Pārvaldības perioda ilgums || 2 || L || Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos (5) Paziņotie zvejas rīki || 2 || L || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm (6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) || 3 || L || Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums (7) Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || 3 || L || Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam (8) Dienu nodošana || 4 || L || Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits” IID PIELIKUMS TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS
APGABALI
ICES IIa,
IIIa RAJONĀ UN ICES IV APAKŠAPGABALĀ Lai
pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu
zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un
IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma
papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali,
kuros piemēro īpašus nozvejas limitus. Tūbīšu pārvaldības apgabals || ICES statistiskie taisnstūri 1 || 31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6 2 || 31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8 3 || 41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0 4 || 38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0 5 || 47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5 6 || 41-43 G0-G3; 44 G1 7 || 47-51 E7-E9 IID pielikuma
1. papildinājums Tūbīšu pārvaldības
apgabali [1] Padomes 2003. gada 4. novembra
Regula (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes
pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un
resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.). [2] Padomes 2006. gada 27. jūlija
Regula (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu
(OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.). [3] Padomes 2008. gada 24. jūlija
Regula (EK) Nr. 744/2008, ar ko izveido īpašu pagaidu
darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu
pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008.,
1. lpp.). [4] Padomes 2008. gada 25. februāra
Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu
vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības
nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei
saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku
(OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.). [5] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta
garuma laukos. [6] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta
garuma laukos. [7] Komisijas 1987. gada 20. maija
Regula (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus
noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un
dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.). [8] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta
garuma laukos. [9] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta
garuma laukos. III PIELIKUMS ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS
SKAITS
ES KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS Zvejas apgabals || Zvejniecība || Zvejas atļauju skaits || Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm || Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu || Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || pm || pm Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || pm || pm Makrele || Nepiemēro || Nepiemēro || pm[1] Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00' N || pm || pm || pm IV PIELIKUMS ICCAT KONVENCIJAS APGABALS[2] 1. Maksimālais skaits ES laivu
zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas
okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis,
kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm Spānija || pm Francija || pm Savienība || pm 2. Maksimālais skaits ES
piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts
Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir
no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm Spānija || pm Francija || pm Itālija || pm Kipra || pm Malta || pm Savienība || pm 3. Maksimālais skaits ES
kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot
zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no
8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm Horvātija || pm Itālija || pm Savienība || pm 4. To katras dalībvalsts zvejas
kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte,
izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot,
paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī,
transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna
austrumu daļā un Vidusjūrā A tabula || Zvejas kuģu skaits[3] || Kipra || Grieķija[4] || Horvātija || Itālija || Francija || Spānija || Malta[5] Kuģi zvejai ar riņķvadu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Kuģi zvejai ar āķu jedām || pm[6] || pm || pm || pm || pm || pm || pm Laivas zvejai ar ēsmu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Traleri || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi[7] || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm B tabula || Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība || Kipra || Horvātija || Grieķija || Itālija || Francija || Spānija || Malta Kuģi zvejai ar riņķvadu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Kuģi zvejai ar āķu jedām || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Laivas zvejai ar ēsmu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Traleri || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm 5. Maksimālais skaits zivju
krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā
Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras
atļāvusi izmantot katra dalībvalsts || Zivju krātiņveida lamatu skaits Spānija || pm Itālija || pm Portugāle || pm[8] 6. Katras dalībvalsts
maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un
nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju
maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt
savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā
un Vidusjūrā A tabula Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte || Audzētavu skaits || Kapacitāte (tonnās) Spānija || pm || pm Itālija || pm || pm Grieķija || pm || pm Kipra || pm || pm Horvātija || pm || pm Malta || pm || pm B tabula Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) Spānija || pm Itālija || pm Grieķija || pm Kipra || pm Horvātija || pm Malta || pm V PIELIKUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS A DAĻA
SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR
KONVENCIJAS APGABALĀ Mērķsuga || Zona || Aizlieguma periods Haizivis (visas sugas) || Konvencijas apgabals || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Notothenia rossii || FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Zivis || FAO 48.1. Antarktika(1) FAO 48.2. Antarktika(1) || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi[9] || FAO 48.3. || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Dissostichus spp. || FAO 48.5. Antarktika || No 2011. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim Dissostichus spp. || FAO 88.3. Antarktika(1) FAO 58.5.1. Antarktika(1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20' E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20' E(1) FAO 58.4.4. Antarktika(1) (2) FAO 58.6. Antarktika(1) FAO 58.7. Antarktika(1) || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Lepidonotothen squamifrons || FAO 58.4.4.(1)(2) || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides || FAO 58.5.2. Antarktika || No 2011. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim Dissostichus mawsoni || FAO 48.4. Antarktika(1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām. (2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ). B DAĻA
KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ
IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ
2013./14. GADĀ Apakšapgabals/ rajons || Reģions || Sezona || SSRU || Dissostichus spp. nozvejas limits (tonnās) || Piezvejas limits (tonnās)(1) Rajveidīgās zivis || Macrourus spp. || Citas sugas 58.4.1. || Viss rajons || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim || SSRU A, B, D, un F: pm SSRU C: pm SSRU E: pm SSRU G: pm (2) SSRU H: pm (2) || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm 58.4.2. || Viss rajons || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim || SSRU A, B, C un D: pm SSRU E: pm || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm 58.4.3.a || Viss rajons || No 2014. gada 1. maija līdz 31. augustam || || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm 88.1. || Viss apakšapgabals || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam || SSRU A, D, E, F un M: pm SSRU B, C un G: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm || Kopā pm || pm SSRU A, D, E, F un M: pm SSRU B, C un G: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm || pm SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 || pm SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 88.2. || Uz dienvidiem no 65o S || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam || SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm || Kopā pm || pm SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm || pm SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm || pm SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm (1) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā: – rajveidīgajām zivīm – 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai pm tonnas (izvēlas lielāko apjomu), – Macrourus spp. – 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai pm tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu, – citām sugām – pm tonnas katrai SSRU. (2) Nozvejas limits, lai ļautu Spānijai 2013./2014. gadā veikt noplicināšanās izmēģinājumu. V pielikuma B daļas
papildinājums Maza
apjoma pētniecības vienību (SSRU) saraksts Reģions || SSRU || Robeža 48.6 || A || No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30' E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S. || B || No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || C || No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || D || No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S. || E || No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || F || No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || G || No 50° S 1° 30' E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30' E, uz ziemeļiem līdz 50° S. || || 58.4.1 || A || No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S. || B || No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || C || No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || D || No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || E || No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || F || No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || G || No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || H || No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. 58.4.2 || A || No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. || B || No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. || C || No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. || D || No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. || E || No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10' E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. || || 58.4.3a || A || Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10' E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. || || 58.4.3b || A || No 56° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 56° S. || B || No 60° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || C || No 59° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 59° S. || D || No 55° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S. || E || No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. || || 58.4.4. || A || No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. || B || No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. || C || No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. || D || Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S. 58.6 || A || No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. || B || No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. || C || No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. || D || No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. || || 58.7 || A || No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. || || 88.1 || A || No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || B || No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40' S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || C || No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40' S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. || D || No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. || E || No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30' S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. || F || No 68° 30' S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30' S. || G || No 66° 40' S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 70° 50' S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40' S. || H || No 70° 50' S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S. || I || No 70° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 70° S. || J || No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. || K || No 73° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 73° S. || L || No 76° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 76° S. || M || No 73° S pie krasta, pie 169° 30' E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. 88.2 || A || No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || B || No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || C || No 70° 50' S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S. || D || No 70° 50' S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S. || E || No 70° 50' S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S. || F || No 70° 50' S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S. || G || No 70° 50' S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S. || H || No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50' S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S. || I || No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || || 88.3 || A || No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || B || No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || C || No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. || D || No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. C DAĻA
PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES
EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ Līgumslēdzēja puse: Zvejas sezona: Kuģa vārds: Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): Zvejas metode: || parasta tralēšana nepārtrauktas zvejas sistēma zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi citas apstiprinātas metodes: lūdzu, precizējiet Metodes, kas
izmantotas, lai tieši aprēķinātu nozvejoto krilu dzīvsvaru[10]: Produkti, ko paredzēts gūt no
nozvejas, un to pārrēķina koeficienti[11]: Produkta veids || % no nozvejas || Pārrēķina koeficients[12] || || || || || || || || || || Apakšapgabals/rajons || || Dec. || Janv. || Febr. || Marts || Apr. || Maijs || Jūn. || Jūl. || Aug. || Sept. || Okt. || Nov. 48.1 || || || || || || || || || || || || 48.2 || || || || || || || || || || || || 48.3 || || || || || || || || || || || || 48.4 || || || || || || || || || || || || 48.5 || || || || || || || || || || || || 48.6 || || || || || || || || || || || || 58.4.1 || || || || || || || || || || || || 58.4.2 || || || || || || || || || || || || 88.1 || || || || || || || || || || || || 88.2 || || || || || || || || || || || || 88.3 || || || || || || || || || || || || X || Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām. || Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tāpēc uzskata, ka veic izpētes zveju. Ņemiet vērā, ka dati, ko
jūs norādāt šajā veidlapā, ir paredzēti tikai
informācijai un neliedz jums darboties vietās un laikos, ko neesat
minējuši. D DAĻA
ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU
IZMANTOŠANA Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m) || Vertikālais atvērums (m) || Horizontālais atvērums (m) || || Linuma plāksnes
garums un linuma acs izmērs Plāksne || Garums (m) || Linuma acs izmērs (mm) 1. plāksne || || 2. plāksne || || 3. plāksne || || … || || Pēdējā plāksne (āmis) || || Sniedziet katras izmantotās zvejas
rīku konfigurācijas shēmu. Vai tiek izmantotas vairākas zvejas
metodes[13]? Jā/Nē || Zvejas metode || Plānotais izmantošanas laiks (%) 1 || || 2 || || 3 || || 4 || || 5 || || … || || Kopā 100 % Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras
zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka[14]?
Jā/Nē Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku
konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu. VI PIELIKUMS IOTC KONVENCIJAS APGABALS 1. Maksimālais ES kuģu
skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas
apgabalā Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Kapacitāte (bruto tilpība) || Spānija || 22 || 61 364 || Francija || 22 || 33 604 Portugāle || 5 || 1 627 || Savienība || 49 || 96 595 || 2. Maksimālais ES kuģu
skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot
zobenzivis un garspuru tunzivis Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Kapacitāte (bruto tilpība) Spānija || 27 || 11 590 Francija || 41 || 5 382 Portugāle || 15 || 6 925 Apvienotā Karaliste || 4 || 1 400 Savienība || 87 || 25 297 3. Šā pielikuma
1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas
apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis. 4. Šā pielikuma
2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas
apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis. VII PIELIKUMS WCPFC KONVENCIJAS APGABALS Maksimālais ES kuģu skaits, kam
atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz
dienvidiem no 20 °S. Spānija || pm Savienība || pm VIII PIELIKUMS ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE
LIMITI
TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO ES ŪDEŅOS Karoga valsts || Zvejniecība || Zvejas atļauju skaits || Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits Norvēģija || Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || pm Venecuēla[15] || Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) || pm || pm [1] Neskarot īpašas
licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai
saskaņā ar iedibināto praksi.
[2] Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un
3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu
Savienības starptautiskās saistības. [3] Šīs 4. iedaļas A tabulas
skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek
izpildītas Savienības starptautiskās saistības. [4] Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar
riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā
10 kuģiem zvejai ar āķu jedām. [5] Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar
riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā
10 kuģiem zvejai ar āķu jedām. [6] Daudzfunkcionāli
kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem. [7] Daudzfunkcionāli
kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu
jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu
rindām). [8] Šo skaitli vēl var
palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības
starptautiskās saistības. [9] Izņemot zinātniskās pētniecības
vajadzībām. [10] Sākot ar 2013./14. gada zvejas sezonu un
izmantojot C1 veidlapā doto tabulu kā norādes,
paziņojumā iekļauj sīki un precīzi aprakstītu
metodi, kā aprēķina nozvejoto krilu dzīvsvaru, tostarp
informāciju un, ja iespējams, datus, lai aprēķinātu ar
to dzīvsvaru saistīto neprecizitāti, par ko ziņojuši
kuģi, vai lai saprastu to skaitļu pamatā esošo
dažādību, kurus izmanto minētajiem aprēķiniem, un, ja
piemēro pārrēķina koeficientus, tad arī sīki un
precīzi aprakstītu metodi, kā ir iegūts katrs
pārrēķina koeficients. Dalībniekiem šāds apraksts par
turpmākajām sezonām atkārtoti nav jāiesniedz, ja vien
dzīvsvara aprēķina metodē nav radušās izmaiņas. [11] Jāsniedz pēc iespējas
plašāka informācija. [12] Pārrēķina koeficients = nesadalītu
zivju svars/apstrādātu zivju svars. [13] Ja atbilde ir “Jā”, norādiet zvejas metožu
maiņas biežumu. [14] Ja atbilde ir “Jā”, norādiet ierīces
konstrukciju. [15] Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir
jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas
iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes
uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir
noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas
saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā
kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās
varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.
Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu
apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan
līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai
jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem.
Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu
līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas
iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai
un norāda atteikuma pamatojumu.