PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojums un mērķi

Ar visām zvejas iespēju regulām zivju ieguve no krājumiem jāierobežo līdz apjomam, kas ir saderīgs ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) vispārējiem mērķiem. Šajā sakarībā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir noteikti mērķi, kuri jāiestrādā ikgadējos priekšlikumos par nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumiem, proti, nodrošināt Savienības zvejniecības ilgtspēju vides, ekonomiskajā un sociālajā aspektā.

Atbilstoši pārvaldības cikla ilgumam zvejas iespējas nosaka katru gadu (dziļūdens krājumiem reizi divos gados). Tomēr tas nebūt netraucē pārvaldībā ieviest ilgtermiņa pieeju. Savienība ir daudz sasniegusi šajā ziņā, un galvenajiem komerciālas nozīmes krājumiem tagad ir izstrādāti daudzgadu pārvaldības plāni. Tie jāievēro, nosakot gada KPN un maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

Darbības joma

Attiecībā uz 2014. gadu Komisija ir ņēmusi vērā dalībvalstu vēlmi atgriezties pie viena vispārējās zvejas iespēju regulas teksta – pretēji pieejai, ko ievēroja 2012. un 2013. gadā. Abos minētajos gados tika ierosināti un pieņemti divi atsevišķi teksti: viens par zvejas iespējām, par kurām ES lemj viena pati, un otrs par zvejas iespējām, kuras nosaka, pamatojoties uz divpusējās vai daudzpusējās sarunās pieņemtiem lēmumiem. Attiecīgi šā priekšlikuma struktūra un sakritīgais teksts pamatojas uz abu 2013. gadā pieņemto atsevišķo regulu (Padomes Regulas (ES) Nr. 39/2013 un (ES) Nr. 40/2013) apvienojumu.

Attiecībā uz zvejas iespējām, kas izriet no pasākumiem, par kuriem vienošanās panākta daudzpusēja vai divpusēja zivsaimniecības nolīguma vai procesa satvarā, Savienība rīkojas, pamatojoties uz nostāju, kas pausta zinātniskajos ieteikumos un iestrādāta Savienības politikas mērķos, kurus piemēro arī iekšējiem ES lēmumiem. Šādu sarunu rezultāts nozīmē, ka Savienība piekrīt uzņemties saistības pret trešām personām. Attiecībā uz šādu lēmumu iestrādāšanu Savienības tiesību aktos, Savienībai būtībā nav rīcības brīvības, izņemot kvotu iekšējo sadalīšanu dalībvalstīm. Tās sadalot dalībvalstīm, piemēro relatīvās stabilitātes principu. Šajā sakarībā priekšlikums aptver:

· kopīgus krājumus, t. i., krājumus, kurus pārvalda kopā ar Norvēģiju Ziemeļjūrā un Skagerakā vai kuri ir saistīti ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) piekrastes valstu nolīgumiem,

· zvejas iespējas, kuras izriet no vienošanās, kas panākta reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO).

Vairākas zvejas iespējas šajā priekšlikumā ir norādītas kā “pm” (pro memoria). Tas ir saistīts ar to, ka:

– ieteikums par dažiem krājumiem nebūs pieejams laikā, kad priekšlikumu paredzēts pieņemt, vai

– attiecīgās RZPO vēl nav darījušas zināmus konkrētus nozvejas ierobežojumus un citus ieteikumus, jo vēl nav notikušas to gadskārtējās sanāksmes, vai

– vēl nav pieejami dati par krājumiem Grenlandes ūdeņos, kā arī krājumiem, kurus pārvalda kopā vai ar kuru kvotām veic apmaiņu ar Norvēģiju un citām trešām valstīm, jo turpinās apspriešanās, kuras ar minētajām valstīm noslēgsies 2014. gada novembrī un decembrī.

Pārskats par krājumiem

Stāvokli, kurš jāņem vērā priekšlikumos par zvejas iespējām, Komisija, kā parasti, ir izvērtējusi savā ikgadējā paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām (COM(2013) 319 final, turpmāk “paziņojums”). Paziņojumā sniegts pārskats par krājumu stāvokli, pamatojoties uz 2012. gada zinātnisko ieteikumu secinājumiem. Pozitīvs aspekts paziņojumā saistīts ar krājumiem, par kuriem pieejama pilna analīze: 2009. gadā nozveja no 86 % šādu krājumu pārsniedza ilgtspējīgu apjomu, bet 2013. gadā šis īpatsvars sarucis līdz 39 %. Tomēr joprojām ir vērojamas dažas tendences, kas liek pamatoti bažīties. Piemēram, ir pieaudzis to krājumu skaits, kuru nozveju ieteikts samazināt līdz mazākajam iespējamajam apjomam. Turklāt saistībā ar datiem norādīts, ka dalībvalstis nav pilnībā izpildījušas ziņošanas prasības, un tas būtiski kavē dažādu krājumu stāvokļa pamatīgu analīzi.

Atsaucoties uz Komisijas lūgumu, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) jūlijā sniedza ikgadējo ieteikumu par vairumu zivju krājumu, uz kuriem attiecas šis priekšlikums. ICES ir ņēmusi vērā Komisijas paziņojumā izklāstītās nostādnes. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izskatīja šo ieteikumu vasaras plenārsēdē.

Zinātniskie ieteikumi, ko sniedz abas minētās organizācijas, ir lielā mērā atkarīgi no datiem: pilnībā var novērtēt tikai krājumus, par kuriem ir pieejami pietiekami un ticami dati, lai pēc tam sagatavotu apmēra novērtējumus, kā arī prognozes par šo krājumu reakciju uz dažādiem izmantošanas scenārijiem (“nozvejas prognožu tabulas”). Ja ir pieejami pietiekami dati, zinātniskās organizācijas var norādīt zvejas iespēju aptuvenās korekcijas, kas nodrošinās krājuma izmantošanu maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY). Tad ieteikumu sauc par “MSY ieteikumu”. Citos gadījumos zinātniskās organizācijas paļaujas uz piesardzīgu pieeju, lai sagatavotu ieteikumus par vēlamo zvejas iespēju apjomu. Metodika, ko ICES izmanto šajā nolūkā, ir atrodama ICES publicētajā materiālā par to, kā īstenojams ieteikums par krājumiem, par kuriem trūkst datu[1].

Lielākā daļa ierosināto KPN ir iekļautas IA pielikumā. Šajā pielikumā noteiktas 152 KPN krājumiem, kuros zvejo Skagerakā, Kategatā, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabalā, ES ūdeņos CECAF apgabalā un Francijas Gviānas ūdeņos. No šīm KPN 23 ir saskaņā ar MSY ieteikumu. Turpinājumā raksturotas pārējās KPN.

· 13 KPN ir ierosinātas saskaņā ar ilgtermiņa pārvaldības plāniem, t. i., pārvaldības plāniem, kas iekļauti īpašās spēkā esošās KZP regulās, Komisijas priekšlikumos par pārvaldības plāniem, kas vēl nav pieņemti, vai pārvaldības plāniem, kurus ierosinājušas reģionālās konsultatīvās padomes (RKP) un kurus zinātniskās padomdevējas struktūras ir novērtējušas kā piesardzīgus.

· 55 KPN attiecas uz krājumiem, par kuriem trūkst datu un nav pieejams pilns novērtējums. No šīm KPN 21 ir ierosināta tādā pašā apjomā kā 2012. gadā, ievērojot Padomes un Komisijas kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka tiks saglabātas stabilas zvejas iespējas, ja vien netiks izdots zinātniskais ieteikums, kas liecinās par krājuma stāvokļa pasliktināšanos. Šis lēmums pieņemts, pamatojoties uz apsvērumu, ka vairumā gadījumu šajos krājumos tiek gūtas piezvejas jauktā dažādu sugu zvejā un KPN izmaiņas reāli neietekmē to stāvokļa dinamiku, turpretī atkārtoti KPN samazinājumi varētu radīt izmetumus normu izpildes nolūkā.

· Pārējās KPN pagaidām ir norādītas kā “pm” (pro memoria), jo ar tām saistītie zinātniskie ieteikumi vēl nav pieejami vai arī tās ir atkarīgas no starptautiskām sarunām vai nolīgumiem, kas jānoslēdz vēlāk šajā gadā. Attiecībā uz šiem krājumiem priekšlikums būs jāatjaunina, kad ieteikumi kļūs pieejami.

Attiecībā uz krājumu stāvokli visas ierosinātās zvejas iespējas atbilst Komisijas saņemtajam zinātniskajam ieteikumam, kurš izmantots saskaņā ar paziņojumā izklāstīto.

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

a)           Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Pamatojoties uz paziņojumu par zvejas iespējām 2014. gadam, Komisija ir apspriedusies ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar RKP starpniecību, un dalībvalstīm par dažādos zvejas iespēju priekšlikumos ierosināto pieeju.

Turklāt Komisija ir ievērojusi nostādnes, kas izklāstītas tās paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246 galīgā redakcija), kurā izklāstīti savlaicīgas sagatavošanās (front-loading) procesa principi.

Turklāt Komisija 2013. gada septembrī ieinteresētajām personām organizēja pasākumu, kurā tika izklāstīti un apspriesti zinātniskā ieteikuma rezultāti un tā galvenā ietekme.

b)           Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Argumenti, kas izteikti Komisijas apspriešanās par zvejas iespējām gaitā, atspoguļo dalībvalstu un ieinteresēto personu viedokļus par Komisijas veikto resursu stāvokļa novērtējumu un to, kā nodrošināt pareizus pārvaldības lēmumus.

Dalībvalstis

Vienīgā dalībvalsts, kas šā paskaidrojuma raksta sagatavošanas laikā bija atsaukusies uz paziņojumu, ir Apvienotā Karaliste. Savā atbildē Apvienotā Karaliste atzinīgi izteicās par Komisijas centieniem nodrošināt saskanību ar kopējās zivsaimniecības politikas reformas paketi, kā arī Jūras stratēģijas pamatdirektīvu. Tā atbalsta MSY mērķu sasniegšanu līdz 2015. gadam gadījumos, kad tas iespējams, un attiecībā uz piesardzīgu pieeju aicina KPN noteikšanā rīkoties pragmatiski un katru gadījumu izvērtēt atsevišķi.

Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome (NWWRAC)

NWWRAC piekrīt mērķim, ko ietver politiskā vienošanās par kopējās zivsaimniecības politikas reformu, proti, ka krājumu izmantošana MSY atbilstošā apjomā, kad vien iespējams, jāpanāk līdz 2015. gadam un vēlākais līdz 2020. gadam. NWWRAC atzīst, ka zvejas rīku selektivitātes uzlabojumi ir viena no prioritātēm tās interešu jomā, un pievēršas paziņojumā izvirzītajiem aktuālajiem jautājumiem saistībā ar baltajām zivīm (mencu, pikšu un merlangu) Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas. Attiecībā uz zinātnisko ieteikumu NWWRAC atzinīgi vērtē jauno ieteikumu sniegšanas metodiku, ko ICES ieviesusi 2012. gadā, taču vienlaikus tā gaida pilnīgāku risinājumu, kas jāizstrādā saistībā ar krājumiem, par kuriem trūkst datu; šajā nolūkā tā plāno turpināt ciešu sadarbību ar ICES un valstu zinātniekiem datu pieejamības un kvalitātes jomā.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Attiecībā uz izmantoto metodiku Komisija, kā jau minēts, apspriedās ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK). ICES ieteikums balstās uz ieteikumu pamatsistēmu, kuru izstrādājušas tās ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tas izdots saskaņā ar saprašanās memorandu, kas noslēgts ar Komisiju. ZZTEK sniedz savu ieteikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, kuru tā saņem no Komisijas.

Savienības galvenais mērķis ir panākt tādu krājumu apmēru, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Šis mērķis ir skaidri noteikts Komisijas priekšlikumā par reformēto kopējo zivsaimniecības politiku[2]. 2013. gada jūnijā likumdevēji panāca politisku vienošanos par minēto priekšlikumu, kurā cita starpā paredzēts, ka MSY mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un (..) vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.” Šā mērķa steidzama iekļaušana KZP pamatregulā atspoguļo saistības, kuras Savienība uzņēmusies attiecībā uz 2002. gadā Johannesburgā notikušās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību secinājumiem un saistīto īstenošanas plānu. Minētie dokumenti paredz, ka valstis apņemas vēlākais līdz 2015. gadam, ja iespējams, saglabāt vai atjaunot noplicinātos zivju krājumus apmērā, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam. Kā jau norādīts, par dažiem krājumiem šī informācija tiešām ir pieejama. To vidū ir nozvejas apjoma un komerciālās vērtības ziņā ļoti nozīmīgi krājumi, tādi kā heka, mencas, jūrasvelnu, jūrasmēļu, megrimu, pikšas un Norvēģijas omāra krājumi.

Lai sasniegtu MSY mērķi, dažos gadījumos varētu būt jāsamazina zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāji un/vai nozveja. Ņemot vērā iepriekšminēto, šajā priekšlikumā izmantots MSY ieteikums, ja tas pieejams. Daži krājumi pēdējos gados jau tiek izmantoti atbilstoši MSY. Šādos gadījumos ierosinātā KPN tiecas nodrošināt to, ka šie apjomi tiek saglabāti vai, ja ieteikums liecina, ka ieguve 2012. gadā ir pārsniegusi MSY, zvejas izraisītā zivju mirstība tiek samazināta, lai krājumu izmantošanas intensitāte atkal būtu ilgtspējīga. Gadījumos, kad MSY krājumu izmantošanā vēl nav sasniegts, ierosinātās KPN ir saskaņā ar mērķi panākt MSY 2015. gadā. Šī pieeja atbilst principiem, kas izklāstīti paziņojumā par zvejas iespējām 2014. gadam.

Par krājumiem, par kuriem trūkst datu, zinātniskās padomdevējas struktūras ir izdevušas ieteikumus par to, vai nozvejas jāsamazina, jāsaglabā nemainīgas vai jāpalielina. Daudzos gadījumos ICES ieteikumā ir sniegts kvantitatīvs norādījums par šādām izmaiņām, pamatojoties uz metodiku, saskaņā ar kuru piesardzības apsvērumu dēļ nozveju izmaiņas no gada uz gadu nepārsniedz +/– 20 %. Šis norādījums ir izmantots, nosakot ierosinātās KPN. Ja zinātniskā ieteikuma nav vispār, ir ievērota piesardzīga pieeja, proti, KPN piesardzības apsvērumu dēļ ir samazināta par 20 %.

Par dažiem krājumiem (galvenokārt plašā teritorijā sastopamas sugas, haizivis un rajas) ieteikums tiek sniegts rudenī. Kad minētais ieteikums būs saņemts, šis priekšlikums būs attiecīgi jāatjaunina. Visbeidzot, kā jau norādīts iepriekš, attiecībā uz 13 krājumiem ieteikums ir izmantots, lai īstenotu pieņemtos pārvaldības plānus.

Runājot par aktuālajām krājumu dinamikas tendencēm, īpašu uzmanību ir pelnījuši šādi gadījumi.

Pireneju pussalas ūdeņi

Jūrasvelnu un megrimu krājumi ir labā stāvoklī un tiek izmantoti ilgtspējīgi, taču daži Norvēģijas omāra krājumi joprojām ir noplicināti. Heka dienvidu krājuma biomasa turpina palielināties, neraugoties uz to, ka minētajā krājumā joprojām intensīvi zvejo. Tāpēc pozitīvas krājuma stāvokļa pārmaiņas varētu būs izskaidrojamas ar labvēlīgiem vides apstākļiem. Lai gūtu iespējami lielāko labumu no šīs tendences, ir garantēti zvejas piepūles samazinājumi saskaņā ar šim krājumam piemērojamo ilgtermiņa pārvaldības plānu.

Biskajas līcis

Parastās jūrasmēles krājuma stāvoklis Biskajas līcī joprojām nav optimāls; ICES jau trešo gadu pēc kārtas iesaka samazināt KPN. Tomēr šajā priekšlikumā KPN ir norādīta kā “pm” (pro memoria), jo attiecīgās ieinteresētās personas ir ierosinājušas šā krājuma ilgtermiņa pārvaldības pasākumus un Komisija gaida zinātnisko ieteikumu par šiem ierosinātajiem pasākumiem (gaidāms 2013. gada novembrī).

Ķeltu jūra

Zvejniecībā ir pieejams mazāks zivju daudzums, un samazinās to krājumu biomasa, kuriem ir liela ekonomiskā nozīme šajā apgabalā. Tāpēc ir ierosināti būtiski KPN samazinājumi, ja tādi paredzēti zinātniskajā ieteikumā, piemēram, attiecībā uz mencu un pikšu. Neatrisināta problēma ne vien balto zivju, bet arī plekstveidīgo zivju zvejā, ir lieli izmetumu apjomi: jūrasmēles un jūras zeltplekstes tiek nozvejotas kopā, tomēr zinātniskajos ieteikumos tiek ieteiktas pretējas pārvaldības darbības, t. i., jūrasmēļu nozvejas samazināšana un jūras zeltplekstu nozvejas palielināšana. Šo problēmu vēl saasina tehniskas grūtības panākt selektivitāti jūrasmēļu zvejā (t. i., nodrošināt iespēju šīs sugas zivīm izkļūt no zvejas rīka, paturot tajā jūras zeltplekstes).

Ūdeņi uz rietumiem no Skotijas

Šajā apgabalā balto zivju (mencas, merlanga, pikšas) krājumi ir sliktā stāvoklī, jo tiek pieļauti ilgtspējas principam neatbilstoši izmetumu apjomi. Mencas krājums neatjaunojas, un ir ierosināta nulles apjoma KPN, lai gan ar pārvaldību, kurā izmanto tikai KPN, varētu nepietikt, lai apturētu tā samazināšanos. Patiesībā stāvokli vēl vairāk varētu pasliktināt novembrī gaidāmais ieteikums par Norvēģijas omāru. Ja ieteikums atbilstoši prognozēm ļaus palielināt Norvēģijas omāra KPN, zveja šajā krājumā kļūs intensīvāka un pieaugs risks, ka tiks gūtas lielākas nevēlamas piezvejas no balto zivju krājumiem. Tāpēc selektivitātes pasākumi kļūs vēl aktuālāki. ICES vēl nav varējusi noteikt, vai pašreizējie selektivitātes pasākumi, kurus pieņēmušas flotes, kas darbojas šajā apgabalā, ir mainījuši zvejas izraisīto mencas mirstību.

Īrijas jūra

Mencas un merlanga krājumu stāvoklis šajā apgabalā joprojām rada bažas. Līdzīgi kā ūdeņos uz rietumiem no Skotijas balto zivju izmetumu īpatsvars ir liels un pašreizējie selektivitātes pasākumi šķiet nepietiekami. Jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu stāvoklis ir līdzīgs to stāvoklim Ķeltu jūrā.

ZZTEK ir apstiprinājusi un dažos gadījumos papildinājusi ICES sniegtos ieteikumus.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Visi ZZTEK ziņojumi ir pieejami MARE ĢD tīmekļa vietnē. Visi ICES ziņojumi ir pieejami ICES tīmekļa vietnē.

Ietekmes novērtējums

Zvejas iespēju regula nav instruments, kas ļauj Padomei pieņemt sarežģītu pasākumu kopumu, un tās darbības joma jāierobežo saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu. Tāpēc tā ir labi piemērota uz rezultātiem balstītai pārvaldībai. Ja politika kopumā darbosies labāk, labākas būs arī ikgadējās zvejas iespējas. Tas jo īpaši attiecas uz tehniskajiem pasākumiem, flotes pārvaldību, strukturālo atbalstu, kontroli un noteikumu izpildi, tirgu regulējumu un pārvaldības instrumentu integrēšanu visaptverošā jūrlietu politikā. Tomēr zvejas iespēju regula joprojām jāizmanto korekciju veikšanai, lai saglabātu resursu bāzi zivju ieguves un apstrādes nozarei Eiropā un nepieļautu vai novērstu pārāk augstas zvejas izraisītās zivju mirstības negatīvo ietekmi uz jūras vidi.

Savienība ir pieņēmusi vairākus daudzgadu pārvaldības plānus attiecībā uz ekonomiski ļoti nozīmīgiem krājumiem, tostarp heka, mencas, plekstveidīgo zivju un citiem krājumiem. Pirms šādu plānu pieņemšanas tiek veikts to ietekmes novērtējums. Kad tie stājušies spēkā, saskaņā ar tiem nosaka KPN apjomus attiecīgajam gadam, lai sasniegtu plānu ilgtermiņa mērķus. Komisijai KPN priekšlikums obligāti jāizstrādā saskaņā ar šiem plāniem, kamēr tie ir atbilstoši un ir spēkā. Tāpēc daudzu svarīgu krājumu KPN šajā priekšlikumā izriet no tā plāna ietekmes novērtējuma, uz kura pamata noteikta attiecīgā KPN.

Attiecībā uz pārējo krājumu KPN, neraugoties uz to, ka spēkā esošu daudzgadu plānu var arī nebūt, priekšlikuma izstrādātāji ir centušies izvairīties no īstermiņa pieejas, dodot priekšroku lēmumiem, kuri nodrošina ilgtspēju, ņemot vērā ieinteresēto personu un RKP iniciatīvas, ja tās ir saņēmušas pozitīvu atsauksmi no ICES un/vai ZZTEK. Daudzos gadījumos tas nozīmē zvejas iespēju pakāpeniskāku samazināšanu.

KZP reformas gaitā ir sīki analizēta MSY sasniegšanas politika, uz kuras balstās Komisijas ilgtermiņa pārvaldības pieeja, un ir izstrādāts tās ietekmes novērtējums. Reformas procesa rezultātā 2011. gada 13. jūlijā tika iesniegta priekšlikumu pakete, un nu ir sasniegts posms, kad likumdevēji vienojas par to, cik vēlama ir MSY mērķa ierindošana starp mērķiem, pēc kuriem jāvadās, īstenojot KZP nākamajā desmitgadē (sk. 2. iedaļu). Komisija izstrādāja reformas priekšlikumu, pienācīgi pamatojoties uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kura kontekstā tika analizēts MSY mērķis. Secinājumos šis mērķis ir identificēts kā obligāts priekšnoteikums tam, lai panāktu ilgtspēju vides, ekonomikas un sociālajā aspektā. Likumdevēji ir akceptējuši pamatojumu, uz kura balstījās Komisijas reformas priekšlikums, un pagājušā gada jūnijā panākuši politisku vienošanos, kas paredz, ka MSY mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un (..) vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.”

Attiecībā uz RZPO zvejas iespējām un krājumiem, kurus izmanto kopīgi ar trešām valstīm, šajā priekšlikumā transponēti galvenokārt pasākumi, par kuriem panākta starptautiska vienošanās. Visi elementi, kas ir svarīgi, lai novērtētu zvejas iespēju potenciālo ietekmi, tiek izskatīti to starptautisko sarunu sagatavošanas un risināšanas posmā, kurās ar trešām personām vienojas par Savienības zvejas iespējām.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.

Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.

Priekšlikuma kopsavilkums

Lai sasniegtu KZP mērķi, proti, no vides, ekonomiskā un sociālā aspekta ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikumā ir noteikti nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumi, kas piemērojami Savienības zvejniecībām.

Piemērošana

Noteikumi priekšlikuma jomā ir piemērojami līdz 2014. gada 31. decembrim, izņemot dažus noteikumus par zvejas piepūles ierobežojumiem, kuri ir piemērojami līdz 2015. gada 31. janvārim, un dažas KPN sugām ar specifisku sezonālo ciklu (piemēram, moivas KPN Grenlandes ūdeņos).

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ: KZP ir vienota politika. Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 3. punktu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.           PAPILDU INFORMĀCIJA

Vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta publiskā sektora (Savienības vai valsts) iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz prasībām par zvejas piepūles pārvaldību.

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2014. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta.

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Šis priekšlikums attiecas tikai uz zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un ar šo iespēju izmantošanu funkcionāli saistītiem nosacījumiem.

Vairākiem krājumiem, tādiem kā heka, jūrasmēles, jūras zeltplekstes un Norvēģijas omāra krājumi, zvejas iespējas ir noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajos daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem. Attiecībā uz krājumiem, kuriem nozare ir ierosinājusi ilgtermiņa pārvaldības stratēģiju, kuru zinātniskās padomdevējas struktūras ir novērtējušas kā efektīvu un piesardzīgu (piemēram, attiecībā uz siļķi Ķeltu jūrā), priekšlikumā ir ievēroti stratēģijā noteiktie ieguves kontroles noteikumi.

Attiecībā uz mencas krājumiem Kategatā ieteikums 2014. gadam ir tāds pats kā ieteikums 2013. gadam, t. i., piesardzības apsvērumu dēļ šajā apgabalā nevajadzētu veikt šīs sugas specializēto zveju, un piezveja un izmetumi būtu jāsamazina līdz minimumam. Tas nozīmē, ka uz šo krājumu, par kuru trūkst datu, attiecas mencu plāna[3] 9. pants; tāpēc ir ierosināts samazināt KPN par 20 %. Tas pats noteikums ir piemērojams mencai Īrijas jūrā, tāpēc arī šajā gadījumā ierosināts samazinājums 20 % apmērā. Runājot par mencu ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, ieteikumā, kas pamatojas uz MSY pieeju, rekomendēts 2014. gadā nepieļaut specializēto zveju un līdz minimumam samazināt piezveju un izmetumus; tāpēc Komisija – tāpat kā 2013. gadā – ierosina 0 apjoma KPN, atļaujot izkraut piezveju, kas nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas. Mencas krājuma stāvoklis ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ir ļoti slikts: zvejas piepūle šajā apgabalā faktiski nav samazinājusies, jo alternatīvie pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut mencas nozveju un samazināt mencas izmetumus, praksē nav izrādījušies efektīvi, par ko liecina nemainīgi augsti izmetumu apjoma novērtējumi (patlaban aptuveni 71 %). Šā krājuma reproduktīvā spēja ir būtiski traucēta, biomasa ir maza, un krājums papildinās slikti. Šādos apstākļos pat nulles apjoma KPN – vienīgā ieteicamā iespēja – nevarētu nodrošināt krājuma atjaunošanos. Papildus jāveic vēl citi pasākumi, lai faktiski novērstu nevēlamas nozvejas un būtiski samazinātu izmetumus.

Zvejas iespējas, kas šajā regulā noteiktas zvejas piepūles izteiksmē, attiecas uz mencas krājumiem, jūrasmēli Lamanša rietumu daļā, heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāru. Šos krājumus regulē attiecīgais pārvaldības plāns. Attiecībā uz trim iepriekš minētajiem mencas krājumiem (krājumi Kategatā, Īrijas jūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas) noteikti vajadzīgs faktisks zvejas piepūles samazinājums, tāpēc saskaņā ar plāna 12. panta 4. punkta b) apakšpunktu ir ierosināti piepūles samazinājumi. Attiecībā uz heka dienvidu krājumu, Norvēģijas omāra krājumu un jūrasmēles krājumu Lamanša rietumu daļā 2014. gadā turpinās piemērot pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz jūrā pavadāmām dienām, kuras iedala konkrēta tipa kuģiem, kas jau iepriekš darbojušies attiecīgajā zvejniecībā, taču ierosinātajā regulā dalībvalstīm arī turpmāk būs atļauts izmantot uz kilovatdienām balstītu sistēmu, lai tās varētu efektīvāk izmantot zvejas iespējas un sadarbībā ar zvejniecības nozari veicinātu krājumu saglabāšanas pasākumus. Attiecībā uz jūrasmēles zveju Lamanša rietumu daļā priekšlikuma mērķis ir racionalizēt katrai dalībvalstij piemērojamās maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles (papildu dienu) noteikšanu tādā veidā, kas jau kopš 2011. gada ir izrādījies iedarbīgs attiecībā uz heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra zvejas iespējām. Tātad, sākot no 2014. gada, faktisko skaitli katrai dalībvalstij noteiks zvejas iespēju regulā. Tādējādi izdosies panākt lielāku pārredzamību procesā, kurā tiek pārdalītas jūrā pavadāmas dienas, kas atgūtas no sadalīšanai nodotiem attiecīgās zvejniecības kuģiem, un kura rezultātā katrai dalībvalstij tiek noteikti konkrēti rādītāji.

Ceturto reizi ikgadējo zvejas iespēju noteikšanas vēsturē šī regula piešķir dalībvalstīm pilnvaras pašām pieņemt dažas KPN, gan uzņemoties pienākumu rīkoties saskaņā ar KZP mērķiem.

Kā norādīts jau iepriekš, priekšlikumā ir iekļauti arī nozvejas ierobežojumi, par kuriem panākta vienošanās dažās RZPO un kuri izriet no sarunām ar trešām valstīm (kopīgi krājumi); kamēr nav noslēgušās attiecīgās starptautiskās sarunas, lielākā daļa no tiem pagaidām norādīti kā “pro memoria”.

2013/0366 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002[4] paredzēts, ka ir jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(2)       Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(3)       Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(4)       Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka un Norvēģijas omāra dienvidu krājumiem, jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005[5], Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007[6], Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007[7], Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008[8], Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008[9] (“mencu plāns”) un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009[10]. Tomēr attiecībā uz heka ziemeļu krājumu (Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004[11]) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006[12]) atjaunošanas un pārvaldības plānu obligātie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu KPN.

(5)       Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

(6)       Saskaņā ar Padomes 1996. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 847/96[13] 2. pantu būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)       Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(8)       Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009[14].

(9)       Ņemot vērā ICES jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(10)     Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

(11)     Uz šajā regulā noteikto ES kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Regula (EK) Nr. 1224/2009[15] un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(12)     Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (kopā “CCTV sistēma”) izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK[16].

(13)     Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

(14)     Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā.

(15)     [Jāpapildina pēc apspriešanās ar Norvēģiju]

(16)     [Jāpapildina pēc Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) gadskārtējās sanāksmes].

(17)     Tā kā 2013. gada jūlijā Eiropas Savienībai ir pievienojusies Horvātijas Republika, šajā regulā ir iekļauti noteikumi par Horvātijas zvejas iespējām.

(18)     [Jāpapildina pēc Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) gadskārtējās sanāksmes].

(19)     Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma rezolūciju, kura piemērojama zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā, un kuras mērķis ir aizsargāt okeāna baltspuru haizivis, kā pagaidu izmēģinājuma pasākumu nosakot aizliegumu paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļu vai visu liemeni. Rezolūcijā paredzēts izņēmums attiecībā uz nerūpniecisko zveju, proti, zvejas kuģiem, kas iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ).

(20)     [Jāpapildina pēc Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējās sanāksmes].

(21)     Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 84. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētajiem pasākumiem būtu jāpaliek iestrādātiem Savienības tiesību aktos.

(22)     [Jāpapildina pēc Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (SEAFO) gadskārtējās sanāksmes].

(23)     [Jāpapildina pēc Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) gadskārtējās sanāksmes].

(24)     [Jāpapildina pēc tam, kad būs pieņemti pasākumi saistībā ar Konvenciju par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā].

(25)     Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 35. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2014. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, saskaņā ar kuru palielina 2014. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšrajonā, ja ir izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšrajonā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO balsojumā apstiprina KPN palielinājumu 2014. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, un būtu jāpalielina attiecīgo dalībvalstu kvotas.

(26)     Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2013. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(27)     Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai (“Venecuēla”) par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)[17], ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs zvejas iespējas ES ūdeņos.

(28)     Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(29)     Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011[18].

(30)     Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(31)     Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets

1.           Ar šo regulu nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.           Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

(a) nozvejas limitus 2014. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadam;

(b) zvejas piepūles limitus laikposmam no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

(c) dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim;

(d) dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 32. pantā noteiktajos laikposmos 2014. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadā.

2. pants Darbības joma

Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

(a) ES kuģiem;

(b) trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

(b) “trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

(c) “ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

(d) “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

(e) “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

(f) “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

(g) “analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

(h) “linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008[19];

(i) “ES zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

(j) “zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

(a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009[20] III pielikumā;

(b) “Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

(c) “Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

(d) “ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

– 53° 30' N 15° 00' W,

– 53° 30' N 11° 00' W,

– 51° 30' N 11° 00' W,

– 51° 30' N 13° 00' W,

– 51° 00' N 13° 00' W,

– 51° 00' N 15° 00' W,

– 53° 30' N 15° 00' W;

(e) “Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

(f) CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009[21] II pielikumā;

(g) NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 217/2009[22] III pielikumā;

(h) “SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību[23];

(i) “ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā[24];

(j) “CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004[25] 2. panta a) punktā;

(k) “IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju[26];

(l) “IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi[27];

(m) “SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10o ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā[28], un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

(n) “WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā[29];

(o) “Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

(p) “IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

– 150º rietumu garuma meridiāns,

– 130º rietumu garuma meridiāns,

– 4º dienvidu platuma paralēle,

– 50º dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

5. pants KPN un tās sadalījums

1.           ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.           ES kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008[30] izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3.           Lai piemērotu īpašo nosacījumu, kas noteikts IA pielikumā attiecībā uz tūbīšu krājumu ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, piemēro IID pielikumā definētos pārvaldības apgabalus.

6. pants KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.           Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.           KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

(a) atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

(b) nodrošina šādu rezultātu:

i)        ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2015. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam,

ii)       ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.           Līdz 2014. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

(a) pieņemtā KPN;

(b) attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

(c) ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

7. pants Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

(a) nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

(b) nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

8. pants Zvejas piepūles limiti

1.           No 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

(a) IIA pielikumu piemēro konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un ES ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā;

(b) IIB pielikumu piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

(c) IIC pielikumu piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

9. pants Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

2.           Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002[31] 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

3.           Dalībvalstis nodrošina, lai 2014. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.           Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)      zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)      zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)      zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

d)      papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

e)      daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

f)       atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)      kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.

2.           Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants Slēgtā zvejas sezona

1.           Porkupīnas sēklī laikā no 2014. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts || Ģeogrāfiskais platums || Ģeogrāfiskais garums

1 || 52° 27' N || 12° 19' W

2 || 52° 40' N || 12° 30' W

3 || 52° 47' N || 12° 39,600' W

4 || 52° 47' N || 12° 56' W

5 || 52° 13,5' N || 13° 53,830' W

6 || 51° 22' N || 14° 24' W

7 || 51° 22' N || 14° 03' W

8 || 52° 10' N || 13° 25' W

9 || 52° 32' N || 13° 07,500' W

10 || 52° 43' N || 12° 55' W

11 || 52° 43' N || 12° 43' W

12 || 52° 38,800' N || 12° 37' W

13 || 52° 27' N || 12° 23' W

14 || 52° 27' N || 12° 19' W

Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2.           Tūbīšu komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2014. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Iepriekšējā daļā noteikto aizliegumu piemēro trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes ES ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav norādīts citādi.

12. pants Aizliegumi

1.           ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

(d) milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

(e) siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja IA pielikumā paredzēts citādi;

(f) eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

(g) parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

(h) cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

(i) ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

(j) divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos.

2.           Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

13. pants Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

14. pants Papildu zvejas iespēju iedalīšana

1.           Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.           Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

15. pants Papildu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumi

1.           Papildu zvejas iespējas, kas minētas 14. pantā, iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)      kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (kopā “CCTV sistēma”), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)      papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

i)        75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas,

ii)       30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

c)      visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98[32] XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar 14. pantu;

d)      tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

e)      attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos.

2.           Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:

a)      attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

b)      attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām;

c)      attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

3.           Pirms 14. pantā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)      saraksts ar tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)      uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)      to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)      aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

e)      tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2013. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

16. pants Personas datu apstrāde

Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 15. panta 1. punktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

17. pants Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana

Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 15. pantā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2014. gada laikposmā.

18. pants Izmetumu novērtējumu zinātniska izvērtēšana

Lai uzraudzītu 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

III nodaļa Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

19. pants Zvejas atļaujas

1.           Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.           Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

IV nodaļa Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

20. pants Kvotu nodošana un apmaiņa

1.           Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.           Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzēju pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.           Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.           Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

1. IEDAĻA ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

21. pants Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.           To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2.           To ES piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3.           To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4.           To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5.           To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6.           Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.

22. pants Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

23. pants Haizivis

1.           Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.           Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

3.           Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4.           Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5.           Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

2. IEDAĻA CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

24. pants Aizliegumi un nozvejas limiti

1.           Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.           Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

25. pants Izpētes zveja

1.           Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2014. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

2.           Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.           Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

26. pants Krilu zveja 2014./2015. gada zvejas sezonā

1.           Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2014./2015. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai:

a)      par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b)      par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2.           Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3.           Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.           Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)      pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)      izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.           Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

3. IEDAĻA IOTC KONVENCIJAS APGABALS

27. pants Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

1.           Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2.           Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3.           Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.           Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

5.           Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.

28. pants Haizivis

1.           Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.           Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.           Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

4. IEDAĻA SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

29. pants Pelaģiskās zvejas kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2014. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.

30. pants Pelaģiskās zvejas KPN

1.           Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 29. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2.           Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Sekretariātam sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.

31. pants Grunts zveja

Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju:

a)           samazina līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā periodā un

b)           veic tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām.

5. IEDAĻA IATTC konvencijas apgabals

32. pants Zveja ar riņķvadu

1.           Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

a)      no 2014. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2014. gada 18. novembra līdz 2015. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

– Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

– 150º rietumu garuma meridiāns,

– 40º ziemeļu platuma paralēle,

– 40º dienvidu platuma paralēle;

b)      no 2014. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

– 96º rietumu garuma meridiāns,

– 110º rietumu garuma meridiāns,

– 4º ziemeļu platuma paralēle,

– 3º dienvidu platuma paralēle.

2.           Attiecīgās dalībvalstis līdz 2014. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.           Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.

4.           Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)      ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

b)      pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

5.           Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

6.           Nejauši nozvejotiem 5. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:

a)      reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)      paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie viņi ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2014. gada 31. janvārim.

6. IEDAĻA SEAFO konvencijas apgabals

33. pants Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

– raju dzimtas zivis (Rajidae),

– dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

– laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

– īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

– lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

– gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

– kaķhaizivs (Apristurus manis),

– samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

– Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

7. IEDAĻA WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

34. pants Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka nepalielinās to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20º ziemeļu platuma un 20º dienvidu platuma.

2.           ES kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

35. pants Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1.           Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2014. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2014. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a) neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b) nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2.           Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3.           Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)      zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)      ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

c)      ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

36. pants IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1.           Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta p) punktā, piemēro 34.–37. pantā izklāstītos pasākumus.

2.           Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta n) punktā, piemēro 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.–6. punktā izklāstītos pasākumus.

37. pants To ES kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

8. IEDAĻA BERINGA JŪRA

38. pants Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS

39. pants KPN

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju ES ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

40. pants Zvejas atļaujas

1.           Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2.           Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

41. pants Aizliegumi

1.           Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)      milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos;

b)      eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

c)      parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

d)      cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)      siļķu haizivs (Lamna nasus) ES ūdeņos;

f)       ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)      divragainā velnraja (Manta birostris) ES ūdeņos.

2.           Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

42. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Tomēr 8. pantu piemēro no 2014. gada 1. februāra.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 24., 25. un 26. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS: KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

IA PIELIKUMS: Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IB PIELIKUMS: Ziemeļaustrumu Atlantija un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

IC PIELIKUMS: Ziemeļrietumu Atlantija – NAFO konvencijas apgabals

ID PIELIKUMS: Tālu migrējošas zivis – visi apgabali

IE PIELIKUMS: Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals

IF PIELIKUMS: Dienvidaustrumu Atlantija – SEAFO konvencijas apgabals

IG PIELIKUMS: Dienvidu tunzivis – visi apgabali

IH PIELIKUMS: WCPFC konvencijas apgabals

IJ PIELIKUMS: SPRFMO konvencijas apgabals

IIA PIELIKUMS: Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā un ES ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā

IIB PIELIKUMS: Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

IIC PIELIKUMS: Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā

IID PIELIKUMS: Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

III PIELIKUMS: Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

IV PIELIKUMS: ICCAT konvencijas apgabals

V PIELIKUMS: CCAMLR konvencijas apgabals

VI PIELIKUMS: IOTC konvencijas apgabals

VII PIELIKUMS: WCPFC konvencijas apgabals

VIII PIELIKUMS: Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos

[1]               Jo īpaši skatīt dokumentu “General Context of ICES Advice”, kas pieejams, sekojot šādai saitei:

http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2013/2013/1.2_General_context_of_ICES_advice_2013_June.pdf.

[2]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējo zivsaimniecības politiku, COM(2011) 425 galīgā redakcija.

[3]               Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (“mencu plāns”).

[4]               Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).

[5]               Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

[6]               Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

[7]               Padomes 2007. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

[8]               Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

[9]               Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

[10]             Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regula (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

[11]             Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).

[12]             Padomes 2006. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).

[13]             Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

[14]             Padomes 2009. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16.lpp.).

[15]             Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

[16]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

[17]             OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

[18]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

[19]             Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

[20]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

[21]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

[22]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

[23]             Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

[24]             Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

[25]             Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

[26]             Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

[27]             Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

[28]             Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

[29]             Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

[30]             Padomes 2009. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

[31]             Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

[32]             Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; vietējie nosaukumi norādīti tikai ērtības labad.

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums || Trīsburtu kods || Vispārpieņemtais nosaukums

Amblyraja radiata || RJR || Ērkšķu raja

Ammodytes spp. || SAN || Tūbītes

Argentina silus || ARU || Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp. || ALF || Beriksas

Brosme brosme || USK || Brosme

Caproidae || BOR || Kaproīdas

Centrophorus squamosus || GUQ || Pelēkā īsraga haizivs

Centroscymnus coelolepis || CYO || Baltacu haizivs

Chaceon spp. || GER || Sarkanie dziļūdens krabji

Chaenocephalus aceratus || SSI || Melnspuru leduszivs

Champsocephalus gunnari || ANI || Antarktikas leduszivs

Channichthys rhinoceratus || LIC || Vienraga leduszivs

Chionoecetes spp. || PCR || Karaliskie krabji

Clupea harengus || HER || Siļķe

Coryphaenoides rupestris || RNG || Strupdeguna garaste

Dalatias licha || SCK || Melnā haizivs

Deania calcea || DCA || Gardeguna spurainā haizivs

Dipturus batis || RJB || Parastā raja

Dissostichus eleginoides || TOP || Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni || TOA || Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus spp. || TOP || Ilkņzivis

Engraulis encrasicolus || ANE || Eiropas anšovs

Etmopterus princeps || ETR || Lielā laternhaizivs

Etmopterus pusillus || ETP || Gludā laternhaizivs

Euphausia superba || KRI || Krils

Gadus morhua || COD || Menca

Galeorhinus galeus || GAG || Bara haizivs

Glyptocephalus cynoglossus || WIT || Sarkanā plekste

Gobionotothen gibberifrons || NOG || Zaļā nototēnija

Hippoglossoides platessoides || PLA || Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus || HAL || Atlantijas paltuss

Hoplostethus atlanticus || ORY || Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus || SQI || Īsspuru kalmārs

Lamna nasus || POR || Siļķu haizivs

Lepidonotothen squamifrons || NOS || Pelēkā nototēnija

Lepidorhombus spp. || LEZ || Megrimi

Leucoraja naevus || RJN || Dzegužraja

Limanda ferruginea || YEL || Dzeltenastes plekste

Limanda limanda || DAB || Limanda

Lophiidae || ANF || Jūrasvelni

Macrourus spp. || GRV || Makrūrzivis

Makaira nigricans || BUM || Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus || CAP || Moiva

Manta birostris || RMB || Divragainā velnraja

Martialia hyadesi || SQS || Dienvidatlantijas kalmārs

Melanogrammus aeglefinus || HAD || Pikša

Merlangius merlangus || WHG || Merlangs

Merluccius merluccius || HKE || Heks

Micromesistius poutassou || WHB || Putasu

Microstomus kitt || LEM || Mazmutes plekste

Molva dypterygia || BLI || Zilā jūras līdaka

Molva molva || LIN || Jūras līdaka

Nephrops norvegicus || NEP || Norvēģijas omārs

Notothenia rossii || NOR || Marmora nototēnija

Pandalus borealis || PRA || Ziemeļu garnele

Paralomis spp. || PAI || Krabji

Penaeus spp. || PEN || Penaeus garneles

Platichthys flesus || FLE || Plekste

Pleuronectes platessa || PLE || Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes || FLX || Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius || POL || Pollaks

Pollachius virens || POK || Saida

Psetta maxima || TUR || Akmeņplekste

Pseudochaenichthys georgianus || SIG || Melnā leduszivs

Raja alba || RJA || Baltā raja

Raja brachyura || RJH || Blondā raja

Raja circularis || RJI || Smilšu raja

Raja clavata || RJC || Dzeloņainā raja

Raja fullonica || RJF || Šagrēnādas raja

Raja (Dipturus) nidarosiensis || JAD || Norvēģijas raja

Raja microocellata || RJE || Sīkacu raja

Raja montagui || RJM || Plankumainā raja

Raja undulata || RJU || Cirtainā raja

Rajiformes || SRX || Rajveidīgās zivis

Reinhardtius hippoglossoides || GHL || Grenlandes paltuss

Scomber scombrus || MAC || Makrele

Scophthalmus rhombus || BLL || Gludais rombs

Sebastes spp. || RED || Sarkanasari

Solea solea || SOL || Parastā jūrasmēle

Solea spp. || SOO || Jūrasmēles

Sprattus sprattus || SPR || Brētliņa

Squalus acanthias || DGS || Dzelkņu haizivs

Tetrapturus albidus || WHM || Baltais marlīns

Thunnus maccoyii || SBF || Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus || BET || Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus || BFT || Zilā tunzivs

Trachurus murphyi || CJM || Stavrida

Trachurus spp. || JAX || Stavridas

Trisopterus esmarkii || NOP || Esmarka menca

Urophycis tenuis || HKW || Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius || SWO || Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Beriksas || ALF || Beryx spp.

Rietumatlantijas plekste || PLA || Hippoglossoides platessoides

Eiropas anšovs || ANE || Engraulis encrasicolus

Jūrasvelni || ANF || Lophiidae

Antarktikas ilkņzivs || TOA || Dissostichus mawsoni

Atlantijas paltuss || HAL || Hippoglossus hippoglossus

Lielacu tunzivs || BET || Thunnus obesus

Gardeguna spurainā haizivs || DCA || Deania calcea

Melnspuru leduszivs || SSI || Chaenocephalus aceratus

Blondā raja || RJH || Raja brachyura

Zilā jūras līdaka || BLI || Molva dypterygia

Atlantijas zilais marlīns || BUM || Makaira nigricans

Putasu || WHB || Micromesistius poutassou

Zilā tunzivs || BFT || Thunnus thynnus

Kaproīdas || BOR || Caproidae

Gludais rombs || BLL || Scophthalmus rhombus

Moiva || CAP || Mallotus villosus

Menca || COD || Gadus morhua

Limanda || DAB || Limanda limanda

Parastā raja || RJB || Dipturus batis

Parastā jūrasmēle || SOL || Solea solea

Krabji || PAI || Paralomis spp.

Dzegužraja || RJN || Leucoraja naevus

Sarkanie dziļūdens krabji || GER || Chaceon spp.

Plekste || FLE || Platichthys flesus

Plekstveidīgās zivis || FLX || Pleuronectiformes

Divragainā velnraja || RMB || Manta birostris

Lielā laternhaizivs || ETR || Etmopterus princeps

Ziemeļatlantijas argentīna || ARU || Argentina silus

Grenlandes paltuss || GHL || Reinhardtius hippoglossoides

Makrūrzivis || GRV || Macrourus spp.

Pelēkā nototēnija || NOS || Lepidonotothen squamifrons

Pikša || HAD || Melanogrammus aeglefinus

Heks || HKE || Merluccius merluccius

Siļķe || HER || Clupea harengus

Stavridas || JAX || Trachurus spp.

Zaļā nototēnija || NOG || Gobionotothen gibberifrons

Stavrida || CJM || Trachurus murphyi

Melnā haizivs || SCK || Dalatias licha

Krils || KRI || Euphausia superba

Pelēkā īsraga haizivs || GUQ || Centrophorus squamosus

Mazmutes plekste || LEM || Microstomus kitt

Jūras līdaka || LIN || Molva molva

Makrele || MAC || Scomber scombrus

Antarktikas leduszivs || ANI || Champsocephalus gunnari

Marmora nototēnija || NOR || Notothenia rossii

Megrimi || LEZ || Lepidorhombus spp.

Ziemeļu garnele || PRA || Pandalus borealis

Norvēģijas omārs || NEP || Nephrops norvegicus

Esmarka menca || NOP || Trisopterus esmarkii

Norvēģijas raja || JAD || Raja (Dipturus) nidarosiensis

Atlantijas lielgalvis || ORY || Hoplostethus atlanticus

Patagonijas ilkņzivs || TOP || Dissostichus eleginoides

Penaeus garneles || PEN || Penaeus spp.

Jūras zeltplekste || PLE || Pleuronectes platessa

Pollaks || POL || Pollachius pollachius

Siļķu haizivs || POR || Lamna nasus

Baltacu haizivs || CYO || Centroscymnus coelolepis

Sarkanasari || RED || Sebastes spp.

Strupdeguna garaste || RNG || Coryphaenoides rupestris

Saida || POK || Pollachius virens

Tūbītes || SAN || Ammodytes spp.

Smilšu raja || RJI || Raja circularis

Šagrēnādas raja || RJF || Raja fullonica

Īsspuru kalmārs || SQI || Illex illecebrosus

Rajveidīgās zivis || SRX || Rajiformes

Sīkacu raja || RJE || Raja microocellata

Gludā laternhaizivs || ETP || Etmopterus pusillus

Karaliskie krabji || PCR || Chionoecetes spp.

Jūrasmēles || SOO || Solea spp.

Melnā leduszivs || SIG || Pseudochaenichthys georgianus

Dienvidu tunzivs || SBF || Thunnus maccoyii

Plankumainā raja || RJM || Raja montagui

Brētliņa || SPR || Sprattus sprattus

Dzelkņu haizivs || DGS || Squalus acanthias

Dienvidatlantijas kalmārs || SQS || Martialia hyadesi

Ērkšķu raja || RJR || Amblyraja radiata

Zobenzivs || SWO || Xiphias gladius

Dzeloņainā raja || RJC || Raja clavata

Ilkņzivis || TOP || Dissostichus spp.

Bara haizivs || GAG || Galeorhinus galeus

Akmeņplekste || TUR || Psetta maxima

Brosme || USK || Brosme brosme

Cirtainā raja || RJU || Raja undulata

Vienraga leduszivs || LIC || Channichthys rhinoceratus

Baltā Amerikas jūrasvēdzele || HKW || Urophycis tenuis

Baltais marlīns || WHM || Tetrapturus albidus

Baltā raja || RJA || Raja alba

Merlangs || WHG || Merlangius merlangus

Sarkanā plekste || WIT || Glyptocephalus cynoglossus

Dzeltenastes plekste || YEL || Limanda ferruginea

IA PIELIKUMS SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, ES ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

|| || || || || || ||

Suga: || Tūbītes || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| Ammodytes spp. || || || (SAN/04-N.) || ||

Dānija || ||  0 || || Analītiskā KPN || ||

Apvienotā Karaliste ||  0 || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || ||  0 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Tūbītes || || || Zona: || ES ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā(1) ||

|| Ammodytes spp. || || || || ||

Dānija || ||  0 || (2) || Analītiskā KPN || ||

Apvienotā Karaliste ||  0 || || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || ||  0 || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija || ||  0 || (2) || || || ||

Savienība || ||  0 || || || || ||

Norvēģija || ||  0 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  0 || || || || ||

(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas. || ||

(2) Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no kvotas (OT1/*2A3A4).

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| Zona: ES ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos || || ||

|| 1 ||  2 || 3 || 4 || 5 || 6 || 7

|| (SAN/234_1) || (SAN/234_2) || (SAN/234_3) || (SAN/234_4) || (SAN/234_5) || (SAN/234_6) || (SAN/234_7)

Dānija ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0

Apvienotā Karaliste ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0

Vācija ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0

Zviedrija ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0

Savienība ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0

Norvēģija ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0

|| || || || || || ||

Kopā ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0 ||  0

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Ziemeļatlantijas argentīna || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

|| Argentina silus || || || (ARU/1/2.) || ||

Vācija || ||  24 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  8 || || || || ||

Nīderlande || ||  19 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  39 || || || || ||

Savienība || ||  90 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  90 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Ziemeļatlantijas argentīna || || Zona: || ES ūdeņi III un IV zonā ||

|| Argentina silus || || || (ARU/34-C) || ||

Dānija || ||  911 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  9 || || || || ||

Francija || ||  7 || || || || ||

Īrija || ||  7 || || || || ||

Nīderlande || ||  43 || || || || ||

Zviedrija || ||  35 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  16 || || || || ||

Savienība || || 1 028 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 1 028 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Ziemeļatlantijas argentīna || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

|| Argentina silus || || || (ARU/567.) || ||

Vācija || ||  289 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  6 || || || || ||

Īrija || ||  268 || || || || ||

Nīderlande || || 3 023 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  212 || || || || ||

Savienība || || 3 798 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 798 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brosme || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā

|| Brosme brosme || || || (USK/1214EI) || ||

Vācija || ||  6 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  6 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  6 || (1) || || || ||

Citi || ||  3 || (1) || || || ||

Savienība || ||  21 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  21 || || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brosme || || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

|| Brosme brosme || || || (USK/3A/BCD) ||

Dānija || ||  15 || || Analītiskā KPN || ||

Zviedrija || ||  7 || || || || ||

Vācija || ||  7 || || || || ||

Savienība || ||  29 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  29 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brosme || || || Zona: || ES ūdeņi IV zonā ||

|| Brosme brosme || || || (USK/04-C.) || ||

Dānija || ||  64 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  19 || || || || ||

Francija || ||  44 || || || || ||

Zviedrija || ||  6 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  96 || || || || ||

Citi || ||  6 || (1) || || || ||

Savienība || ||  235 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  235 || || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brosme || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

|| Brosme brosme || || || (USK/567EI.) || ||

Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Spānija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Citi || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (2)(3)(4)(5) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

(2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C). || || ||

(3) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-):

|| || pm || || || || ||

(4) Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā. || ||

|| Jūras līdaka (LIN/*5B67-) || pm || || || || ||

|| Brosme (USK/*5B67-) || pm || || || || ||

(5) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: || ||

|| || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brosme || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| Brosme brosme || || || (USK/04-N.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Kaproīdas || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

|| Caproidae || || || || (BOR/678-) || ||

Dānija || || 31 291 || || Piesardzības KPN || ||

Īrija || || 88 115 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || 8 103 || || || || || ||

Savienība || || 127 509 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 127 509 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IIIa || ||

|| Clupea harengus || || || (HER/03A.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. || ||

(2) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot ES ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.). || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || ES un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30' N

|| Clupea harengus || || || (HER/4AB.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

(2) Līdz 50 000 tonnu no šā daudzuma drīkst nozvejot ES ūdeņos IVa un IVb zonā (HER/*4AB-C.). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62º N (HER/*04N-)(1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

|| Clupea harengus || || || (HER/04-N.) || ||

Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

|| || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || || pm || || || || ||

(1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IIIa || ||

|| Clupea harengus || || || (HER/03A-BC) ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IV, VIId zona un ES ūdeņi IIa zonā ||

|| Clupea harengus || || || (HER/2A47DX) ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe(1) || || || Zona: || IVc, VIId(2) || ||

|| Clupea harengus || || || (HER/4CXB7D) ||

Beļģija || || pm || (3) || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || (3) || || || ||

Nīderlande || || pm || (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (3) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. ||

(2) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' N platuma paralēlei un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(3) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.). || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā(1)

|| Clupea harengus || || || (HER/5B6ANB) ||

Vācija || || 3 137 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  594 || || || || ||

Īrija || || 4 240 || || || || ||

Nīderlande || || 3 137 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 16 959 || || || || ||

Savienība || || 28 067 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 28 067 || || || || ||

(1) Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7°W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° platuma paralēles, izņemot Klaidu.

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIaS(1), VIIb, VIIc ||

|| Clupea harengus || || || (HER/6AS7BC) ||

Īrija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Nīderlande || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00' N un uz rietumiem no 07° 00' W. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe || || || Zona: || VI zona (Klaida)(1) || ||

|| Clupea harengus || || || (HER/06ACL.) || ||

Apvienotā Karaliste || || Jānosaka || (2) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || Jānosaka || (3) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Jānosaka || (3) || || || ||

(1) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp: ||

|| - Kintairas ragu (55°17,9'N, 05°47,8'W), || || || ||

|| - punktu ar koordinātām 55°04'N, 05°23'W un || || || ||

|| - Korsvolas ragu (55°00,5'N, 05°09,4'W). || || || ||

(2) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || ||

(3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIIa(1) || ||

|| Clupea harengus || || || (HER/07/MM) || ||

Īrija || || 1 367 || || Analītiskā KPN || ||

Apvienotā Karaliste || || 3 884 || || || || ||

Savienība || || 5 251 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 5 251 || || || || ||

(1) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: || || || || ||

|| - ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, || || || || ||

|| - dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, || || || || ||

|| - rietumos Īrijas krasts, || || || || ||

|| - austrumos Apvienotās Karalistes krasts. || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIIe un VIIf || ||

|| Clupea harengus || || || (HER/7EF.) || ||

Francija || ||  465 || || Piesardzības KPN || ||

Apvienotā Karaliste || ||  465 || || || || ||

Savienība || ||  931 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  931 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķe || || || Zona: || VIIg(1), VIIh(1), VIIj(1) un VIIk(1)

|| Clupea harengus || || || (HER/7G-K.) || ||

Vācija || ||  248 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 1 380 || || || || ||

Īrija || || 19 324 || || || || ||

Nīderlande || || 1 380 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  28 || || || || ||

Savienība || || 22 360 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 22 360 || || || || ||

(1) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: || || || || ||

|| - ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, || || || || ||

|| - dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, || || || || ||

|| - rietumos Īrijas krasts, || || || || ||

|| - austrumos Apvienotās Karalistes krasts. || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Eiropas anšovs || || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Engraulis encrasicolus || || || (ANE/9/3411) || ||

Spānija || || 4 198 || || Piesardzības KPN || ||

Portugāle || || 4 580 || || || || ||

Savienība || || 8 778 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 8 778 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || Skageraks || ||

|| Gadus morhua || || || (COD/03AN.) || ||

Beļģija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || || pm || (1) || || || ||

Zviedrija || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || Kategats || ||

|| Gadus morhua || || || (COD/03AS.) || ||

Dānija || ||  49 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  1 || (1) || || || ||

Zviedrija || ||  30 || (1) || || || ||

Savienība || ||  80 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  80 || (1) || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

|| Gadus morhua || || || (COD/2A3AX4) ||

Beļģija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || (1) || || || ||

Nīderlande || || pm || (1) || || || ||

Zviedrija || || pm || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(2) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

|| Gadus morhua || || || (COD/04-N.) || ||

Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

|| || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00' W un XII un XIV zonā

|| Gadus morhua || || || (COD/5W6-14) ||

Beļģija || ||  0 || || Piesardzības KPN || ||

Vācija || ||  2 || || || || ||

Francija || ||  23 || || || || ||

Īrija || ||  9 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  40 || || || || ||

Savienība || ||  74 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  74 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00' W

|| Gadus morhua || || || || (COD/5BE6A) || ||

Beļģija || ||  0 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  0 || || || || ||

Francija || ||  0 || || || || ||

Īrija || ||  0 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  0 || || || || ||

Savienība || ||  0 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  0 || (1) || || || ||

(1) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || VIIa || ||

|| Gadus morhua || || || || (COD/07A.) || ||

Beļģija || ||  6 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  17 || || || || ||

Īrija || ||  106 || || || || ||

Nīderlande || ||  2 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  97 || || || || ||

Savienība || ||  228 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  228 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi

|| Gadus morhua || || || CECAF 34.1.1. zonā ||

|| || || || || (COD/7XAD34) ||

Beļģija || ||  306 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 5 008 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || ||  993 || || || || ||

Nīderlande || ||  1 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  540 || || || || ||

Savienība || || 6 848 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 6 848 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Menca || || || Zona: || VIId || ||

|| Gadus morhua || || || || (COD/07D.) || ||

Beļģija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || || pm || (1) || || || ||

Nīderlande || || pm || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Siļķu haizivs || || || Zona: || Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats;

|| Lamna nasus || || || ES ūdeņi Skagerakā, ||

|| || || || || I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā;

|| || || || || ES ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

|| || || || || (POR/3-1234) || ||

Dānija || ||  0 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || ||  0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īrija || ||  0 || (1) || || || ||

Spānija || ||  0 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste ||  0 || || (1) || || || ||

Savienība || ||  0 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  0 || (1) || || || ||

(1) Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Megrimi || || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/2AC4-C) || ||

Beļģija || ||  6 || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || ||  5 || || || || ||

Vācija || ||  5 || || || || ||

Francija || ||  34 || || || || ||

Nīderlande || ||  27 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 2 006 || || || || ||

Savienība || || 2 083 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 2 083 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Megrimi || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona;

|| Lepidorhombus spp. || || || starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| || || || || (LEZ/56-14) || ||

Spānija || ||  463 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 1 805 || || || || ||

Īrija || ||  528 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 1 278 || || || || ||

Savienība || || 4 074 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 4 074 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Megrimi || || || Zona: || VII || ||

|| Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/07.) || ||

Beļģija || ||  376 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Spānija || || 4 172 || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Francija || || 5 064 || (1) || || || ||

Īrija || || 2 302 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 1 994 || (1) || || || ||

Savienība || || 13 908 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 13 908 || || || || ||

(1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

Suga: || Megrimi || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe ||

|| Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/8ABDE.) || ||

Spānija || ||  760 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  613 || || || || ||

Savienība || || 1 373 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 1 373 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Megrimi || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Lepidorhombus spp. || || || || (LEZ/8C3411) || ||

Spānija || || 2 084 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  104 || || || || ||

Portugāle || ||  69 || || || || ||

Savienība || || 2 257 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 2 257 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Limanda un plekste || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Limanda limanda un || || || (DAB/2AC4-C) limandai;

|| Platichthys flesus || || || || (FLE/2AC4-C) plekstei

Beļģija || ||  402 || || Piesardzības KPN || ||

Dānija || || 1 511 || || || || ||

Vācija || || 2 266 || || || || ||

Francija || ||  157 || || || || ||

Nīderlande || || 9 136 || || || || ||

Zviedrija || ||  5 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 1 270 || || || || ||

Savienība || || 14 747 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 14 747 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Lophiidae || || || || (ANF/2AC4-C) ||

Beļģija || ||  246 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Dānija || ||  543 || (1) || || || ||

Vācija || ||  265 || (1) || || || ||

Francija || ||  50 || (1) || || || ||

Nīderlande || ||  186 || (1) || || || ||

Zviedrija || ||  6 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 5 666 || (1) || || || ||

Savienība || || 6 962 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 6 962 || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst zvejot VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

|| || || || || || ||

Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| Lophiidae || || || || (ANF/04-N.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| Lophiidae || || || || (ANF/56-14) || ||

Beļģija || ||  141 || || Piesardzības KPN || ||

Vācija || ||  162 || || || || ||

Spānija || ||  151 || || || || ||

Francija || || 1 743 || || || || ||

Īrija || ||  394 || || || || ||

Nīderlande || ||  136 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 1 212 || || || || ||

Savienība || || 3 939 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 939 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VII || ||

|| Lophiidae || || || || (ANF/07.) || ||

Beļģija || || 2 693 || (1) (2) || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  300 || (1) (2) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Spānija || || 1 070 || (1) (2) || || || ||

Francija || || 17 282 || (1) (2) || || || ||

Īrija || || 2 209 || (1) (2) || || || ||

Nīderlande || ||  349 || (1) (2) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 5 241 || (1) (2) || || || ||

Savienība || || 29 144 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 29 144 || (1) || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE). || ||

(2) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe ||

|| Lophiidae || || || || (ANF/8ABDE.) ||

Spānija || || 1 190 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 6 619 || || || || ||

Savienība || || 7 809 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 7 809 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūrasvelni || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Lophiidae || || || || (ANF/8C3411) || ||

Spānija || || 2 191 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  2 || || || || ||

Portugāle || ||  436 || || || || ||

Savienība || || 2 629 || || || || ||

|| ||  0 || || || || ||

KPN || || 2 629 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pikša || || || Zona: || IIIa, ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

|| Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/3A/BCD) ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pikša || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā ||

|| Melanogrammus aeglefinus || || || (HAD/2AC4.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || || || ||

Vācija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pikša || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

|| Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/04-N.) || ||

Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || || ||

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

|| || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pikša || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā

|| Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/6B1214) ||

Beļģija || ||  3 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  3 || || || || ||

Francija || ||  133 || || || || ||

Īrija || ||  95 || || || || ||

Apvienotā Karaliste ||  976 || || || || || ||

Savienība || || 1 210 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 1 210 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pikša || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

|| Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/5BC6A.) ||

Beļģija || ||  9 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  11 || || || || ||

Francija || ||  440 || || || || ||

Īrija || ||  314 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 3 214 || || || || ||

Savienība || || 3 988 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 988 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pikša || || || Zona: || VIIb–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/7X7A34) ||

Beļģija || ||  40 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 2 402 || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || ||  800 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  360 || (1) || || || ||

Savienība || || 3 602 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 602 || || || || ||

(1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

Suga: || Pikša || || || Zona: || VIIa || ||

|| Melanogrammus aeglefinus || || || || (HAD/07A.) || ||

Beļģija || ||  15 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  69 || || || || ||

Īrija || ||  412 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  455 || || || || ||

Savienība || ||  951 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  951 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs || || || Zona: || IIIa || ||

|| Merlangius merlangus || || || || (WHG/03A.) || ||

Dānija || || pm || || Piesardzības KPN || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā ||

|| Merlangius merlangus || || || (WHG/2AC4.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| Merlangius merlangus || || || || (WHG/56-14) || ||

Vācija || ||  1 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  29 || || || || ||

Īrija || ||  70 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  134 || || || || ||

Savienība || ||  234 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  234 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs || || || Zona: || VIIa || ||

|| Merlangius merlangus || || || || (WHG/07 A.) || ||

Beļģija || ||  0 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  5 || || || || ||

Īrija || ||  27 || || || || ||

Nīderlande || ||  0 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  35 || || || || ||

Savienība || ||  67 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  67 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs || || || Zona: || VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk

|| Merlangius merlangus || || || || (WHG/7X7A-C) ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || || pm || || || || ||

Nīderlande || pm || || || || || ||

Apvienotā Karaliste || pm || || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs || || || Zona: || VIII || ||

|| Merlangius merlangus || || || || (WHG/08.) || ||

Spānija || || 1 016 || || Piesardzības KPN || ||

Francija || || 1 524 || || || || ||

Savienība || || 2 540 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 2 540 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs || || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Merlangius merlangus || || || || (WHG/9/3411) || ||

Portugāle || || Jānosaka || (1) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || Jānosaka || (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Jānosaka || (2) || || || ||

(1) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || ||

(2) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Merlangs un pollaks || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

|| Merlangius merlangus un || || || (WHG/04-N.) merlangam; ||

|| Pollachius pollachius || || || || (POL/04-N.) pollakam ||

Zviedrija || || pm || (1) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Heks || || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

|| Merluccius merluccius || || || || (HKE/3A/BCD) ||

Dānija || || 2 273 || (2) || Analītiskā KPN || ||

Zviedrija || ||  193 || (2) || || || ||

Savienība || || 2 466 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 2 466 || (1) || || || ||

(1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || ||

|| || 81 846 || || || || ||

(2) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

|| || || || || || ||

Suga: || Heks || || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Merluccius merluccius || || || || (HKE/2AC4-C) ||

Beļģija || ||  41 || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || 1 661 || || || || ||

Vācija || ||  191 || || || || ||

Francija || ||  368 || || || || ||

Nīderlande || ||  95 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  518 || || || || ||

Savienība || || 2 874 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 2 874 || (1) || || || ||

(1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || ||

|| || 81 846 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Heks || || || Zona: || VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā;

|| Merluccius merluccius || || || starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| || || || || (HKE/571214) || ||

Beļģija || ||  422 || (1) (3) || Analītiskā KPN || ||

Spānija || || 13 529 || (3) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Francija || || 20 893 || (1) (3) || || || ||

Īrija || || 2 532 || (3) || || || ||

Nīderlande || ||  272 || (1) (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 8 248 || (1) (3) || || || ||

Savienība || || 45 896 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 45 896 || (2) || || || ||

(1) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || ||

|| || 81 846 || || || || ||

(3) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) || || || || ||

Beļģija || ||  55 || || || || ||

Spānija || || 2 181 || || || || ||

Francija || || 2 181 || || || || ||

Īrija || ||  273 || || || || ||

Nīderlande || ||  27 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 1 228 || || || || ||

Savienība || || 5 947 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Heks || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe ||

|| Merluccius merluccius || || || || (HKE/8ABDE.) ||

Beļģija || ||  14 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Spānija || || 9 418 || || || || ||

Francija || || 21 151 || || || || ||

Nīderlande || ||  27 || (1) || || || ||

Savienība || || 30 610 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 30 610 || (2) || || || ||

(1) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(1) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam: || || ||

|| || 81 846 || || || || ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

VI un VII zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) ||

Beļģija || ||  3 || || || || ||

Spānija || || 2 728 || || || || ||

Francija || || 4 911 || || || || ||

Nīderlande || ||  8 || || || || ||

Savienība || || 7 650 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Heks || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Merluccius merluccius || || || || (HKE/8C3411) || ||

Spānija || || 10 409 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  999 || || || || ||

Portugāle || || 4 858 || || || || ||

Savienība || || 16 266 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 16 266 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Putasu || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā ||

|| Micromesistius poutassou || || || || (WHB/24-N.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Putasu || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

|| Micromesistius poutassou || || || || (WHB/1X14) || ||

Dānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || (1) || || || ||

Spānija || || pm || (1) (2) || || || ||

Francija || || pm || (1) || || || ||

Īrija || || pm || (1) || || || ||

Nīderlande || || pm || (1) || || || ||

Portugāle || || pm || (1) (2) || || || ||

Zviedrija || || pm || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || (1) || || || ||

Norvēģija || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu:

|| || pm || || || || ||

(2) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Putasu || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Micromesistius poutassou || || || || (WHB/8C3411) ||

Spānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Portugāle || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu:

|| || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Putasu || || Zona: || ES ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W

|| Micromesistius poutassou || || || || (WHB/24A567) ||

Norvēģija || || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. || ||

(2) Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): || ||

|| || pm || || || || ||

|| Šis nozvejas limits IV zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: || ||

|| || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Mazmutes plekste un sarkanā plekste || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Microstomus kitt un || || || (LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei; ||

|| Glyptocephalus cynoglossus || || || || (WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei

Beļģija || ||  321 || || Piesardzības KPN || || ||

Dānija || ||  884 || || || || ||

Vācija || ||  114 || || || || ||

Francija || ||  242 || || || || ||

Nīderlande || ||  736 || || || || ||

Zviedrija || ||  10 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 3 617 || || || || ||

Savienība || || 5 924 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 5 924 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā

|| Molva dypterygia || || || || (BLI/5B67-) || ||

Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Igaunija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Spānija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Lietuva || || pm || || || || ||

Polija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Citi || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

(2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C). || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || Starptautiskie ūdeņi XII zonā ||

|| Molva dypterygia || || || || (BLI/12INT-) || ||

Igaunija || ||  2 || (1) || Piesardzības KPN || ||

Spānija || ||  591 || (1) || || || ||

Francija || ||  14 || (1) || || || ||

Lietuva || ||  5 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  5 || (1) || || || ||

Citi || ||  2 || (1) || || || ||

Savienība || ||  619 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  619 || (1) || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā

|| Molva dypterygia || || || || (BLI/24-) || ||

Dānija || ||  4 || || Piesardzības KPN || ||

Vācija || ||  4 || || || || ||

Īrija || ||  4 || || || || ||

Francija || ||  23 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  14 || || || || ||

Citi(1) || ||  4 || || || || ||

Savienība || ||  53 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  53 || || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Zilā jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi III zonā

|| Molva dypterygia || || || || (BLI/03-) || ||

Dānija || ||  3 || || Piesardzības KPN || ||

Vācija || ||  2 || || || || ||

Zviedrija || ||  3 || || || || ||

Savienība || ||  8 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  8 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

|| Molva molva || || || || (LIN/1/2.) || ||

Dānija || ||  8 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  8 || || || || ||

Francija || ||  8 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  8 || || || || ||

Citi || ||  4 || (1) || || || ||

Savienība || ||  36 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  36 || || || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi IIIb, c, d zonā ||

|| Molva molva || || || || (LIN/3A/BCD) || ||

Beļģija || ||  5 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Dānija || ||  40 || || || || ||

Vācija || ||  5 || (1) || || || ||

Zviedrija || ||  15 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  5 || (1) || || || ||

Savienība || ||  70 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  70 || || || || ||

(1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā un ES ūdeņos IIIb, c, d zonā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES ūdeņi IV zonā ||

|| Molva molva || || || || (LIN/04-C.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || || || ||

Vācija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā

|| Molva molva || || || || (LIN/05EI.) || ||

Beļģija || ||  9 || || Piesardzības KPN || ||

Dānija || ||  6 || || || || ||

Vācija || ||  6 || || || || ||

Francija || ||  6 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  6 || || || || ||

Savienība || ||  33 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  33 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

|| Molva molva || || || || (LIN/6X14.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Vācija || || pm || || || || ||

Spānija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Portugāle || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (1) (2) (3) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.):

|| || pm || || || || ||

(2) Ietverot brosmes. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā, un to apjoms ir: ||

|| Jūras līdakai (LIN/*5B67-) || pm || || || || ||

|| Brosmei (USK/*5B67-) || pm || || || || ||

(3) Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: || ||

|| || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras līdaka || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| Molva molva || || || || (LIN/04-N.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/3A/BCD) ||

Dānija || || 3 688 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  11 || || || || ||

Zviedrija || || 1 320 || || || || ||

Savienība || || 5 019 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 5 019 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/2AC4-C) || ||

Beļģija || ||  787 || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || ||  787 || || || || ||

Vācija || ||  12 || || || || ||

Francija || ||  23 || || || || ||

Nīderlande || ||  405 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 13 024 || || || || ||

Savienība || || 15 038 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 15 038 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/04-N.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/5BC6.) || ||

Spānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VII || ||

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/07.) || ||

Spānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || || pm || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || || pm || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16) || || || ||

Spānija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe ||

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/8ABDE.) ||

Spānija || ||  192 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 3 008 || || || || ||

Savienība || || 3 200 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 200 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || VIIIc || ||

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/08C.) || ||

Spānija || ||  64 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  3 || || || || ||

Savienība || ||  67 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  67 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Norvēģijas omārs || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Nephrops norvegicus || || || || (NEP/9/3411) || ||

Spānija || ||  55 || || Analītiskā KPN || ||

Portugāle || ||  166 || || || || ||

Savienība || ||  221 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  221 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele || || Zona: || IIIa || ||

|| Pandalus borealis || || || || (PRA/03A.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Pandalus borealis || || || || (PRA/2AC4-C) ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

|| Pandalus borealis || || || || (PRA/04-N.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Zviedrija || || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām. ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Penaeus garneles || || Zona: || Francijas Gviānas ūdeņi ||

|| Penaeus spp. || || || (PEN/FGU.) || ||

Apvienotā Karaliste || || Jānosaka || (1) (2) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || Jānosaka || (2) (3) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Jānosaka || (2) (3) || || || ||

(1) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || ||

(2) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m. ||

(3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || Skageraks || ||

|| Pleuronectes platessa || || || (PLE/03AN.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || Kategats || ||

|| Pleuronectes platessa || || || (PLE/03AS.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

|| Pleuronectes platessa || || || || (PLE/2A3AX4) ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā;

|| Pleuronectes platessa || || || starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| || || || || (PLE/56-14) || ||

Francija || ||  18 || || Piesardzības KPN || ||

Īrija || ||  240 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  400 || || || || ||

Savienība || ||  658 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  658 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIa || ||

|| Pleuronectes platessa || || || (PLE/07A.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIb un VIIc || ||

|| Pleuronectes platessa || || || || (PLE/7BC.) || ||

Francija || ||  15 || || Piesardzības KPN || ||

Īrija || ||  59 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Savienība || ||  74 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  74 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIId un VIIe || ||

|| Pleuronectes platessa || || || (PLE/7DE.) || ||

Beļģija || ||  871 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 2 903 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 1 548 || || || || ||

Savienība || || 5 322 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 5 322 || || || || ||

(1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIf un VIIg || ||

|| Pleuronectes platessa || || || (PLE/7FG.) || ||

Beļģija || ||  110 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  198 || || || || ||

Īrija || ||  31 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  104 || || || || ||

Savienība || ||  443 || || || || ||

|| ||   || || || || ||

KPN || ||  443 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIIh, VIIj un VIIk ||

|| Pleuronectes platessa || || || (PLE/7HJK.) || ||

Beļģija || ||  8 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  17 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || ||  59 || || || || ||

Nīderlande || ||  34 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  17 || || || || ||

Savienība || ||  135 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  135 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūras zeltplekste || || || Zona: || VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Pleuronectes platessa || || || || (PLE/8/3411) || ||

Spānija || ||  66 || || Piesardzības KPN || ||

Francija || ||  263 || || || || ||

Portugāle || ||  66 || || || || ||

Savienība || ||  395 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  395 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pollaks || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| Pollachius pollachius || || || (POL/56-14) || ||

Spānija || ||  6 || || Piesardzības KPN || ||

Francija || ||  190 || || || || ||

Īrija || ||  56 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  145 || || || || ||

Savienība || ||  397 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  397 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pollaks || || || Zona: || VII || ||

|| Pollachius pollachius || || || (POL/07.) || ||

Beļģija || ||  336 || || Piesardzības KPN || ||

Spānija || ||  20 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Francija || || 7 734 || || || || ||

Īrija || ||  824 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 1 882 || || || || ||

Savienība || || 10 796 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 10 796 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pollaks || || || Zona: || VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe ||

|| Pollachius pollachius || || || (POL/8ABDE.) ||

Spānija || ||  202 || || Piesardzības KPN || ||

Francija || ||  984 || || || || ||

Savienība || || 1 186 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 1 186 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pollaks || || || Zona: || VIIIc || ||

|| Pollachius pollachius || || || (POL/08C.) || ||

Spānija || ||  166 || || Piesardzības KPN || ||

Francija || ||  19 || || || || ||

Savienība || ||  185 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  185 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Pollaks || || || Zona: || IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Pollachius pollachius || || || (POL/9/3411) || ||

Spānija || ||  273 || (1) || Piesardzības KPN || ||

Portugāle || ||  9 || (1) || || || ||

Savienība || ||  282 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  282 || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.). || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Saida || || || Zona: || IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

|| Pollachius virens || || || (POK/2A34.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Saida || || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā

|| Pollachius virens || || || (POK/56-14) || ||

Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30' N (POK/*5614N). || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Saida || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

|| Pollachius virens || || || (POK/04-N.) || ||

Zviedrija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

|| || || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas. || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Saida || || || Zona: || VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Pollachius virens || || || (POK/7/3411) || ||

Beļģija || ||  8 || || Piesardzības KPN || ||

Francija || || 1 787 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || ||  894 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  487 || || || || ||

Savienība || || 3 176 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 176 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Akmeņplekste un gludais rombs || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Psetta maxima un || || || (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei; ||

|| Scopthalmus rhombus || || || (BLL/2AC4-C) gludajam rombam ||

Beļģija || ||  340 || || Piesardzības KPN || ||

Dānija || ||  727 || || || || ||

Vācija || ||  186 || || || || ||

Francija || ||  88 || || || || ||

Nīderlande || || 2 579 || || || || ||

Zviedrija || ||  5 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  717 || || || || ||

Savienība || || 4 642 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 4 642 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Rajiformes || || || || (SRX/2AC4-C) || ||

Beļģija || ||  169 || (1) (2) (3) || Piesardzības KPN || ||

Dānija || ||  7 || (1) (2) (3) || || || ||

Vācija || ||  8 || (1) (2) (3) || || || ||

Francija || ||  27 || (1) (2) (3) || || || ||

Nīderlande ||  144 || || (1) (2) (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste ||  650 || || (1) (2) (3) || || || ||

Savienība || || 1 005 || (1) (3) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 1 005 || (3) || || || ||

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(2) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

(3) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

|| || || || || || ||

Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi IIIa zonā ||

|| Rajiformes || || || || (SRX/03A-C.) || ||

Dānija || ||  33 || (1) (2) || Piesardzības KPN || ||

Zviedrija || ||  9 || (1) (2) || || || ||

Savienība || ||  42 || (1) (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  42 || (2) || || || ||

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(2) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un dzeloņaino raju (Raja clavata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

|| || || || || || ||

Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

|| Rajiformes || || || || (SRX/67AKXD) ||

Beļģija || ||  645 || (1) (2) (3) || Piesardzības KPN || ||

Igaunija || ||  4 || (1) (2) (3) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Francija || || 2 891 || (1) (2) (3) || || || ||

Vācija || ||  9 || (1) (2) (3) || || || ||

Īrija || ||  932 || (1) (2) (3) || || || ||

Lietuva || ||  15 || (1) (2) (3) || || || ||

Nīderlande ||  3 || || (1) (2) (3) || || || ||

Portugāle || ||  16 || (1) (2) (3) || || || ||

Spānija || ||  779 || (1) (2) (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste || 1 845 || || (1) (2) (3) || || || ||

Savienība || || 7 139 || (1) (2) (3) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 7 139 || (2) || || || ||

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(2) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(3) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

|| || || || || || ||

Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi VIId zonā ||

|| Rajiformes || || || || (SRX/07D.) || ||

Beļģija || ||  57 || (1) (2) (3) || Piesardzības KPN || ||

Francija || ||  482 || (1) (2) (3) || || || ||

Nīderlande ||  3 || || (1) (2) (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste ||  96 || || (1) (2) (3) || || || ||

Savienība || ||  638 || (1) (2) (3) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  638 || (2) || || || ||

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(2) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(3) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.

|| || || || || || ||

Suga: || Rajveidīgās zivis || || Zona: || ES ūdeņi VIII un IX zonā ||

|| Rajiformes || || || || (SRX/89-C.) || ||

Beļģija || ||  6 || (1) (2) || Piesardzības KPN || ||

Francija || || 1 153 || (1) (2) || || || ||

Portugāle || ||  934 || (1) (2) || || || ||

Spānija || ||  940 || (1) (2) || || || ||

Apvienotā Karaliste ||  7 || || (1) (2) || || || ||

Savienība || || 3 040 || (1) (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 040 || (2) || || || ||

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(2) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

|| || || || || || ||

Suga: || Grenlandes paltuss || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā

|| Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/2A-C46) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || || || || ||

Igaunija || || pm || || || || ||

Spānija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Lietuva || || pm || || || || ||

Polija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Jānozvejo ES ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C). ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Makrele || || || Zona: || IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

|| Scomber scombrus || || || (MAC/2A34.) || ||

Beļģija || || pm || (3) || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || (3) || || || ||

Vācija || || pm || (3) || || || ||

Francija || || pm || (3) || || || ||

Nīderlande || || pm || (3) || || || ||

Zviedrija || || pm || (1) (2) (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (3) || || || ||

Savienība || || pm || (1) (3) || || || ||

Norvēģija || || pm || (4) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-): ||

|| || pm || || || || ||

(2) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(3) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.). || || ||

(4) Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Norvēģijas daļu Ziemeļjūras KPN:

|| || pm || || || || ||

|| Šo kvotu drīkst apgūt tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.):

|| || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst nozvejot

vairāk par šādiem daudzumiem. || || || || || ||

|| IIIa || IIIa un IVbc || IVb || IVc || VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2014. gada decembrī || ||

|| (MAC/*03A.) || (MAC/*3A4BC) || (MAC/*04 B.) || (MAC/*04C.) || (MAC/*2A6.) || ||

Dānija || pm || pm || pm || pm || pm || ||

Francija || pm || pm || pm || pm || pm || ||

Nīderlande || pm || pm || pm || pm || pm || ||

Zviedrija || pm || pm || pm || pm || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || pm || pm || pm || pm || ||

Norvēģija || pm || pm || pm || pm || pm || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Makrele || || || Zona: || VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa XII un XIV zonā

|| Scomber scombrus || || || (MAC/2CX14-) ||

Vācija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Spānija || || pm || || || || ||

Igaunija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Īrija || || pm || || || || ||

Latvija || || pm || || || || ||

Lietuva || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Polija || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (1) (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H). || ||

(2) Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30' N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N6530):

|| || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

|| ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2014. gada 1. septembra līdz 31. decembrim || Norvēģijas ūdeņi IIa zonā || || ||

|| (MAC/*4A-EN) || || (MAC/*2AN-) || || || ||

Vācija || || pm || pm || || || ||

Francija || || pm || pm || || || ||

Īrija || || pm || pm || || || ||

Nīderlande || || pm || pm || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || pm || || || ||

Savienība || || pm || pm || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Makrele || || || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Scomber scombrus || || || (MAC/8C3411) ||

Spānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || || pm || (1) || || || ||

Portugāle || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

|| || || || || || ||

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

|| || || || || || ||

VIIIb (MAC/*08B.) || || || || || ||

Spānija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Portugāle || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Makrele || || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā

|| Scomber scombrus || || || (MAC/2A4A-N) ||

Dānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Savienība || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi. || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

|| Solea solea || || || || (SOL/3A/BCD) ||

Dānija || ||  297 || || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  17 || (1) || || || ||

Nīderlande || ||  28 || (1) || || || ||

Zviedrija || ||  11 || || || || ||

Savienība || ||  353 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  353 || || || || ||

(1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Solea solea || || || || (SOL/24-C.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Dānija || || pm || || || || ||

Vācija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.). || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| Solea solea || || || || (SOL/56-14) || ||

Īrija || ||  46 || || Piesardzības KPN || ||

Apvienotā Karaliste || ||  11 || || || || ||

Savienība || ||  57 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  57 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIa || ||

|| Solea solea || || || || (SOL/07A.) || ||

Beļģija || ||  46 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  1 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Īrija || ||  12 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || ||  15 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  21 || || || || ||

Savienība || ||  95 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  95 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIb un VIIc || ||

|| Solea solea || || || || (SOL/7BC.) || ||

Francija || ||  7 || || Piesardzības KPN || ||

Īrija || ||  35 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Savienība || ||  42 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  42 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIId || ||

|| Solea solea || || || || (SOL/07D.) || ||

Beļģija || ||  875 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || || 1 751 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  625 || || || || ||

Savienība || || 3 251 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 3 251 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIe || ||

|| Solea solea || || || || (SOL/07E.) || ||

Beļģija || ||  29 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  313 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  490 || (1) || || || ||

Savienība || ||  832 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  832 || || || || ||

(1) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIf un VIIg || ||

|| Solea solea || || || || (SOL/7FG.) || ||

Beļģija || ||  574 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  58 || || || || ||

Īrija || ||  29 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  259 || || || || ||

Savienība || ||  920 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  920 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIh, VIIj un VIIk ||

|| Solea solea || || || || (SOL/7HJK.) || ||

Beļģija || ||  27 || || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  54 || || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || ||  144 || || || || ||

Nīderlande || ||  43 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || ||  54 || || || || ||

Savienība || ||  322 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  322 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Parastā jūrasmēle || || Zona: || VIIIa un VIIIb || ||

|| Solea solea || || || || (SOL/8AB.) || ||

Beļģija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Spānija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Jūrasmēles || || || Zona: || VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

|| Solea spp. || || || || (SOO/8CDE34) ||

Spānija || ||  403 || || Piesardzības KPN || ||

Portugāle || ||  669 || || || || ||

Savienība || || 1 072 || || || || ||

|| ||  0 || || || || ||

KPN || || 1 072 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || IIIa || ||

|| Sprattus sprattus || || || (SPR/03A.) || ||

Dānija || || pm || (1) || Piesardzības KPN || ||

Vācija || || pm || (1) || || || ||

Zviedrija || || pm || (1) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*03A.).

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Sprattus sprattus || || || (SPR/2AC4-C) || ||

Beļģija || || pm || (2) || Piesardzības KPN || ||

Dānija || || pm || (2) || || || ||

Vācija || || pm || (2) || || || ||

Francija || || pm || (2) || || || ||

Nīderlande || || pm || (2) || || || ||

Zviedrija || || pm || (1) (2) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (2) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Ietverot tūbītes. || || || || || ||

(2) Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 2 % kvotas (OTH/*2AC4C).

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Brētliņa || || || Zona: || VIId un VIIe || ||

|| Sprattus sprattus || || || (SPR/7DE.) || ||

Beļģija || ||  26 || || Piesardzības KPN || ||

Dānija || || 1 674 || || || || ||

Vācija || ||  26 || || || || ||

Francija || ||  361 || || || || ||

Nīderlande || ||  361 || || || || ||

Apvienotā Karaliste || || 2 702 || || || || ||

Savienība || || 5 150 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 5 150 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Dzelkņu haizivs || || Zona: || ES ūdeņi IIIa zonā ||

|| Squalus acanthias || || || (DGS/03A-C.) || ||

Dānija || ||  0 || || Analītiskā KPN || ||

Zviedrija || ||  0 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || ||  0 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || || || || ||

KPN || ||  0 || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Dzelkņu haizivs || || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Squalus acanthias || || || (DGS/2AC4-C) ||

Beļģija || ||  0 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Dānija || ||  0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija || ||  0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || ||  0 || (1) || || || ||

Nīderlande ||  0 || || (1) || || || ||

Zviedrija || ||  0 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste ||  0 || || (1) || || || ||

Savienība || ||  0 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  0 || (1) || || || ||

(1) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

|| || || || || || ||

Suga: || Dzelkņu haizivs || || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

|| Squalus acanthias || || || (DGS/15X14) || ||

Beļģija || ||  0 || (1) || Analītiskā KPN || ||

Vācija || ||  0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija || ||  0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || ||  0 || (1) || Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Īrija || ||  0 || (1) || || || ||

Nīderlande ||  0 || || (1) || || || ||

Portugāle || ||  0 || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste ||  0 || || (1) || || || ||

Savienība || ||  0 || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || ||  0 || (1) || || || ||

(1) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

|| || || || || || ||

Suga: || Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas || Zona: || ES ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā

|| Trachurus spp. || || || (JAX/4BC7D) || ||

Beļģija || || pm || (3) || Piesardzības KPN || ||

Dānija || || pm || (3) || || || ||

Vācija || || pm || (1) (3) || || || ||

Spānija || || pm || (3) || || || ||

Francija || || pm || (1) (3) || || || ||

Īrija || || pm || (3) || || || ||

Nīderlande || || pm || (1) (3) || || || ||

Portugāle || || pm || (3) || || || ||

Zviedrija || || pm || (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || (1) (3) || || || ||

Savienība || || pm || || || || ||

Norvēģija || || pm || (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || pm || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).

(2) Drīkst nozvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (JAX/*04-C.). || || || ||

(3) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*4BC7D).

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas || Zona: || ES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| Trachurus spp. || || || (JAX/2A-14) || ||

Dānija || || 9 411 || (1) (3) || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || 7 343 || (1) (2) (3) || || || ||

Spānija || || 10 016 || (3) || || || ||

Francija || || 3 780 || (1) (2) (3) || || || ||

Īrija || || 24 457 || (1) (3) || || || ||

Nīderlande || 29 463 || || (1) (2) (3) || || || ||

Portugāle || ||  965 || (3) || || || ||

Zviedrija || ||  675 || (1) (3) || || || ||

Apvienotā Karaliste || 8 856 || || (1) (2) (3) || || || ||

Savienība || || 94 966 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 94 966 || || || || ||

(1) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti ES ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2014. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

(2) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). || || ||

(3) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*2A-14).

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Stavridas || || Zona: || VIIIc || ||

|| Trachurus spp. || || || (JAX/08C.) || ||

Spānija || || 13 470 || (1) (2) || Analītiskā KPN || ||

Francija || ||  233 || (1) || || || ||

Portugāle || || 1 331 || (1) (2) || || || ||

Savienība || || 15 034 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 15 034 || || || || ||

(1) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98[1] 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(2) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.). || || ||

|| [1] Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, OV L 125, 27.4.1998., 1.–36. lpp.

|| || || || || || ||

Suga: || Stavridas || || Zona: || IX || ||

|| Trachurus spp. || || || (JAX/09.) || ||

Spānija || || 9 055 || (1) (2) || Analītiskā KPN || ||

Portugāle || || 25 945 || (1) (2) || || || ||

Savienība || || 35 000 || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || 35 000 || || || || ||

(1) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(2) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C). || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Stavridas || || Zona: || X; ES ūdeņi CECAF apgabalā(1) ||

|| Trachurus spp. || || || (JAX/X34PRT) ||

Portugāle || || Jānosaka || (2) (3) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || Jānosaka || (4) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Jānosaka || (4) || || || ||

(1) Ūdeņi pie Azoru salām. || || || || ||

(2) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(3) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || ||

(4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Stavridas || || Zona: || ES ūdeņi CECAF apgabalā(1) ||

|| Trachurus spp. || || || (JAX/341PRT) || ||

Portugāle || || Jānosaka || (2) (3) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || Jānosaka || (4) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Jānosaka || (4) || || || ||

(1) Ūdeņi pie Madeiras. || || || || ||

(2) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(3) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || ||

(4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Stavridas || || Zona: || ES ūdeņi CECAF apgabalā(1) ||

|| Trachurus spp. || || || (JAX/341SPN) || ||

Spānija || || Jānosaka || (2) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || Jānosaka || (3) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Jānosaka || (3) || || || ||

(1) Ūdeņi pie Kanāriju salām. || || || || ||

(2) Piemēro šīs regulas 6. pantu. || || || || ||

(3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || IIIa; ES ūdeņi IIa un IV zonā ||

|| Trisopterus esmarki || || || (NOP/2A3A4.) || ||

Dānija || || pm || (1) || Analītiskā KPN || ||

Vācija || || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Nīderlande || || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || (1) || || || ||

Norvēģija || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OT2/*2A3A4).

(2) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā. || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| Trisopterus esmarki || || || (NOP/04-N.) || ||

Dānija || || pm || || Analītiskā KPN || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Rūpnieciskās zivis || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| || || || || (I/F/04-N.) || ||

Zviedrija || || pm || (1) (2) || Piesardzības KPN || ||

Savienība || || pm || || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām. ||

(2) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā 400 tonnu stavridu (JAX/*04-N.). || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Citas sugas || || Zona: || ES ūdeņi Vb, VI un VII zonā ||

|| || || || || (OTH/5B67-C) || ||

Savienība || || Nepiemēro || || Piesardzības KPN || ||

Norvēģija || || pm || (1) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Nozvejotas tikai ar āķu jedām. || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Citas sugas || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā ||

|| || || || || (OTH/04-N.) || ||

Beļģija || || pm || || Piesardzības KPN || ||

Dānija || || pm || || || || ||

Vācija || || pm || || || || ||

Francija || || pm || || || || ||

Nīderlande || || pm || || || || ||

Zviedrija || || Nepiemēro || (1) || || || ||

Apvienotā Karaliste || || pm || || || || ||

Savienība || || pm || (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā. || || ||

(2) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || ||

Suga: || Citas sugas || || Zona: || ES ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N

|| || || || || (OTH/2A46AN) ||

Savienība || || Nepiemēro || || Piesardzības KPN || ||

Norvēģija || || pm || (1) (2) || || || ||

|| || || || || || ||

KPN || || Nepiemēro || || || || ||

(1) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C). || || || || ||

(2) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. ||

|| || || || || || ||

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

|| || || ||

Suga: || Karaliskie krabji || || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

|| Chionoecetes spp. || || (PCR/N1GRN.)

Īrija || pm || || Analītiskā KPN

Spānija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

Suga: || Siļķe || || Zona: || ES, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

|| Clupea harengus || || (HER/1/2-)

Beļģija || pm || (1) || Analītiskā KPN

Dānija || pm || (1) || ||

Vācija || pm || (1) || ||

Spānija || pm || (1) || ||

Francija || pm || (1) || ||

Īrija || pm || (1) || ||

Nīderlande || pm || (1) || ||

Polija || pm || (1) || ||

Portugāle || pm || (1) || ||

Somija || pm || (1) || ||

Zviedrija || pm || (1) || ||

Apvienotā Karaliste || pm || (1) || ||

Savienība || pm || (1) || ||

Norvēģija || pm || (2) || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.

(2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst apgūt ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

|| pm || || ||

|| || || ||

Suga: || Menca || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

|| Gadus morhua || || (COD/1N2AB.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Grieķija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īrija || pm || || ||

Francija || pm || || ||

Portugāle || pm || || ||

Apvienotā Karaliste || pm || || ||

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

Suga: || Menca || || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā

|| Gadus morhua || || (COD/N1GL14)

Vācija || pm || (1) (2) (3) || Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (1) (2) (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Apgabals Grenlandes austrumos, ko dēvē par “Kleine Banke”, ir slēgts jebkādai zvejai. Minēto apgabalu norobežo šādas koordinātas:

|| 1. 64°40' N 37°30' W || ||

|| 2. 64°40' N 36°30' W || ||

|| 3. 64°15' N 36°30'W || ||

|| 4. 64°15' N 37°30' W || ||

(2) Var zvejot Grenlandes austrumos vai rietumos. Tomēr Grenlandes austrumos zveja ir atļauta tikai:

|| a) traleriem no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, ||

|| b) kuģiem zvejai ar āķu jedām no 2014. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim. ||

(3) Zveju veic, nodrošinot 100 % novērotāju klātbūtni un uzraudzību ar kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS). Ne vairāk kā 80 % no kvotas var nozvejot vienā no turpmāk minētajiem apgabaliem. Turklāt katrā apgabalā īsteno zvejas piepūles minimumu: 10 zvejas rīku iemetienus no katra kuģa.

|| Apgabala robeža || || ||

|| 1. Grenlandes austrumos (COD/N65E44) uz ziemeļiem no 65 ° N, uz austrumiem no 44°W

|| 2. Grenlandes austrumos (COD/645E44) starp 64°N un 65° N, uz austrumiem no 44°W

|| 3. Grenlandes austrumos (COD/624E44) starp 62°N un 64° N, uz austrumiem no 44°W

|| 4. Grenlandes austrumos (COD/S62E44) uz dienvidiem no 62°N, uz austrumiem no 44°W

|| 5. Grenlandes rietumos (COD/S62W44) uz dienvidiem no 62°N, uz rietumiem no 44°W

|| 6. Grenlandes rietumos (COD/N62W44) uz ziemeļiem no 62°N, uz rietumiem no 44°W

|| || || ||

Suga: || Menca || || Zona: || I un IIb

|| Gadus morhua || || (COD/1/2B.)

Vācija || pm || (3) || Analītiskā KPN

Spānija || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || pm || (3) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija || pm || (3) || ||

Portugāle || pm || (3) || ||

Apvienotā Karaliste || pm || (3) || ||

Citas dalībvalstis || pm || (1) (3) || ||

Savienība || pm || (2) || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(2) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(3) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 19 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

|| || || ||

Suga: || Menca un pikša || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā

|| Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus || || (COD/05B-F.) mencai; (HAD/05B-F.) pikšai

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || ||

|| || || ||

Suga: || Atlantijas paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

|| Hippoglossus hippoglossus || || (HAL/514GRN)

Portugāle || pm || || Analītiskā KPN

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Norvēģija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*514GN). ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Atlantijas paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

|| Hippoglossus hippoglossus || || (HAL/N1GRN.)

Savienība || pm || || Analītiskā KPN

Norvēģija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*N1GRN). ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Makrūrzivis || || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

|| Macrourus spp. || || (GRV/514GRN)

Savienība || pm || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || Nepiemēro || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(2) Norvēģijai ir iedalīts šāds apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G):

|| || pm || ||

|| Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

|| || || ||

Suga: || Makrūrzivis || || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

|| Macrourus spp. || || (GRV/N1GRN.)

Savienība || pm || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || Nepiemēro || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(2) Norvēģijai ir iedalīts šāds apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514N1G):

|| || pm || ||

||  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

|| || || ||

Suga: || Moiva || || Zona: || IIb

|| Mallotus villosus || || (CAP/02B.)

Savienība || pm || || Analītiskā KPN

|| || || ||

KPN || pm || || ||

|| || || ||

Suga: || Moiva || || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

|| Mallotus villosus || || (CAP/514GRN)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm || || ||

Visas dalībvalstis || pm || (1) || ||

Savienība || pm || (2) || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu nedrīkst izmantot vispār.

(2) Jāzvejo no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Ja līdz 2014. gada 15. aprīlim sasniegtais nozvejas apjoms ir 70 % no šīs sākotnējās Savienības kvotas, tad šī Savienības kvota automātiski tiek palielināta par turpmāk norādīto papildu apjomu, kas jānozvejo tajā pašā laikposmā. Uzskata, ka minētā Savienības papildu kvota ir iedalīta pēc tā paša sadales principa.

|| || pm || ||

|| || || ||

Suga: || Pikša || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

|| Melanogrammus aeglefinus || || (HAD/1N2AB.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Putasu || Zona: || Fēru salu ūdeņi

|| Micromesistius poutassou || || (WHB/2A4AXF)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN

Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || pm || || ||

Apvienotā Karaliste || pm || || ||

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || pm || (1) || ||

(1) KPN, kas noteikta saskaņā ar apspriešanos starp Savienību, Fēru salām, Norvēģiju un Islandi.

|| || || ||

Suga: || Jūras līdaka un zilā jūras līdaka || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā

|| Molva molva un Molva dypterygia || || (LIN/05B-F.) jūras līdakai;

|| || || || (BLI/05B-F.) zilajai jūras līdakai

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

|| Pandalus borealis || || (PRA/514GRN)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

|| Pandalus borealis || || (PRA/N1GRN.)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Saida || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

|| Pollachius virens || || (POK/1N2AB.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Saida || || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

|| Pollachius virens || || (POK/1/2INT)

Savienība || pm || || Analītiskā KPN

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

Suga: || Saida || || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā

|| Pollachius virens || || (POK/05B-F.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN

Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande || pm || || ||

Apvienotā Karaliste || pm || || ||

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

|| Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/1N2AB.)

Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

|| Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/1/2INT)

Savienība || pm || || Piesardzības KPN

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

|| Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/N1GRN.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Norvēģija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Jāzvejo uz dienvidiem no 68º N. || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

|| Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/514GRN)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem. ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/51214S)

Igaunija || pm || || Analītiskā KPN

Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm || || ||

Īrija || pm || || ||

Latvija || pm || || ||

Nīderlande || pm || || ||

Polija || pm || || ||

Portugāle || pm || || ||

Apvienotā Karaliste || pm || || ||

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/51214D)

Igaunija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN

Vācija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm || (1) (2) || ||

Īrija || pm || (1) (2) || ||

Latvija || pm || (1) (2) || ||

Nīderlande || pm || (1) (2) || ||

Polija || pm || (1) (2) || ||

Portugāle || pm || (1) (2) || ||

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || ||

Savienība || pm || (1) (2) || ||

|| || || ||

KPN || pm || (1) (2) || ||

(1) Drīkst apgūt tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

|| 1. 64° 45' 28° 30' || || ||

|| 2. 62° 50' 25° 45' || || ||

|| 3. 61° 55' 26° 45' || || ||

|| 4. 61 ° 00' 26 ° 30 || || ||

|| 5. 59° 00' 30° 00' || || ||

|| 6. 59° 00' 34° 00' || || ||

|| 7. 61° 30' 34° 00' || || ||

|| 8. 62° 50' 36° 00' || || ||

|| 9. 64° 45' 28° 30' || || ||

(2) Nedrīkst zvejot no 2014. gada 1. janvāra līdz 9. maijam. ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/1N2AB.)

Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN

Spānija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle || pm || (1) || ||

Apvienotā Karaliste || pm || (1) || ||

Savienība || pm || (1) || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/1/2INT)

Savienība || Nepiemēro || (1) (2) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

(2) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari (pelaģiskie) || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/N1G14P)

Vācija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN

Francija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (1) (2) || ||

Norvēģija || pm || (3) || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || ||

|| || || ||

(1) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali. || ||

(2) Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14P). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2014. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (“NEAFC”“ četrstūra zona”), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

|| 1. 64° 45' 28° 30' || || ||

|| 2. 62° 50' 25° 45' || || ||

|| 3. 61° 55' 26° 45' || || ||

|| 4. 61° 00' 26° 30' || || ||

|| 5. 59° 00' 30° 00' || || ||

|| 6. 59 ° 00' 34 ° 00 || || ||

|| 7. 61° 30' 34° 00' || || ||

|| 8. 62° 50' 36° 00' || || ||

|| 9. 64° 45' 28° 30' || || ||

(3) Jānozvejo vienīgi NEAFC četrstūra zonā, kas definēta 2. zemsvītras piezīmē (RED/*5-14N).

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari (bentiskie) || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/N1G14D)

Vācija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN

Francija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (1) (2) || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || ||

|| || || ||

(1) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali. || ||

(2) Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14D). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2014. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (“NEAFC”“ četrstūra zona”), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

|| 1. 64° 45' 28° 30' || || ||

|| 2. 62° 50' 25° 45' || || ||

|| 3. 61° 55' 26° 45' || || ||

|| 4. 61° 00' 26° 30' || || ||

|| 5. 59° 00' 30° 00' || || ||

|| 6. 59° 00' 34° 00' || || ||

|| 7. 61° 30' 34° 00' || || ||

|| 8. 62° 50' 36° 00' || || ||

|| 9. 64° 45' 28° 30' || || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Islandes ūdeņi Va zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/05A-IS)

Beļģija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN

Vācija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || pm || (1) (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) || ||

Savienība || pm || (1) (2) || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

(1) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta). ||

(2) Drīkst zvejot tikai no 2014. gada jūlija līdz decembrim. ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā

|| Sebastes spp. || || (RED/05B-F.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN

Vācija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || || ||

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

Suga: || Citas sugas || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

|| || || || (OTH/1N2AB.)

Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN

Francija || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (1) || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

Suga: || Citas sugas || (1) || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā

|| || || || (OTH/05B-F.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

(1) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības. ||

|| || || ||

Suga: || Plekstveidīgās zivis || || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā

|| || || || (FLX/05B-F.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

|| || || ||

Suga: || Menca || || Zona: || NAFO 2J3KL

|| Gadus morhua || || (COD/N2J3KL)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007[1] 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| [1] Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).

|| || || ||

Suga: || Menca || || Zona: || NAFO 3NO

|| Gadus morhua || || (COD/N3NO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

|| || || ||

Suga: || Menca || || Zona: || NAFO 3M

|| Gadus morhua || || (COD/N3M.)

Igaunija || 161 || || Analītiskā KPN

Vācija || 676 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Latvija || 161 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva || 161 || || ||

Polija || 551 || || ||

Spānija ||  2 078 || || ||

Francija || 290 || || ||

Portugāle ||  2 850 || || ||

Apvienotā Karaliste ||  1 353 || || ||

Savienība ||  8 281 || || ||

|| || || ||

KPN ||  14 521 || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanā plekste || Zona: || NAFO 2J3KL

|| Glyptocephalus cynoglossus || || (WIT/N2J3KL)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Sarkanā plekste || Zona: || NAFO 3NO

|| Glyptocephalus cynoglossus || || (WIT/N3NO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Rietumatlantijas plekste || Zona: || NAFO 3M

|| Glyptocephalus cynoglossus || || (PLA/N3M.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Rietumatlantijas plekste || Zona: || NAFO 3LNO

|| Glyptocephalus cynoglossus || || (PLA/N3LNO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Īsspuru kalmārs || Zona: || NAFO 3. un 4. apakšzona

|| Illex illecebrosus || || (SQI/N34.)

Igaunija || 128 || (1) || Analītiskā KPN

Latvija || 128 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Lietuva || 128 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija || 227 || (1) || ||

Savienība || Nepiemēro || (1) (2) || ||

|| || || ||

KPN ||  34 000 || || ||

|| || || ||

(1) Jāzvejo no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. ||

(2) Nav noteikta Savienības daļa. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās):

|| || 611 || ||

|| || || ||

|| || || ||

Suga: || Dzeltenastes plekste || Zona: || NAFO 3LNO

|| Limanda ferruginea || || (YEL/N3LNO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN ||  17 000 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Moiva || || Zona: || NAFO 3NO

|| Mallotus villosus || || (CAP/N3NO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || NAFO 3L(1)

|| Pandalus borealis || || (PRA/N3L.)

Igaunija || 48 || || Analītiskā KPN

Latvija || 48 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Lietuva || 48 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija || 48 || || ||

Spānija || 38 || || ||

Portugāle || 10 || || ||

Savienība || 240 || || ||

|| || || ||

KPN ||  4 300 || || ||

(1) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

|| Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums ||

|| 1 || 47° 20' 0 || 46° 40' 0 ||

|| 2 || 47° 20' 0 || 46° 30' 0 ||

|| 3 || 46° 00' 0 || 46° 30' 0 ||

|| 4 || 46° 00' 0 || 46° 40' 0 ||

|| || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele || Zona: || NAFO 3M(1)

|| Pandalus borealis || || (PRA/*N3M.)

KPN || Nepiemēro || (2)(3) || Analītiskā KPN

(1) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

|| Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums ||

|| 1 || 47° 20' 0 || 46° 40' 0 ||

|| 2 || 47° 20' 0 || 46° 30' 0 ||

|| 3 || 46° 00' 0 || 46° 30' 0 ||

|| 4 || 46° 00' 0 || 46° 40' 0 ||

|| Turklāt no 2014. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

|| Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums ||

|| 1 || 47° 55' 0 || 45° 00' 0 ||

|| 2 || 47° 30' 0 || 44° 15' 0 ||

|| 3 || 46° 55' 0 || 44° 15' 0 ||

|| 4 || 46° 35' 0 || 44° 30' 0 ||

|| 5 || 46° 35' 0 || 45° 40' 0 ||

|| 6 || 47° 30' 0 || 45° 40' 0 ||

|| 7 || 47° 55' 0 || 45° 00' 0 ||

(2) Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

|| Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Maksimālais zvejas dienu skaits ||

|| Dānija || 0 || 0 ||

|| Igaunija || 0 || 0 ||

|| Spānija || 0 || 0 ||

|| Latvija || 0 || 0 ||

|| Lietuva || 0 || 0 ||

|| Polija || 0 || 0 ||

|| Portugāle || 0 || 0 ||

(3) Specializētā zveja nav atļauta. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Grenlandes paltuss || Zona: || NAFO 3LMNO

|| Reinhardtius hippoglossoides || || (GHL/N3LMNO)

Igaunija || 310 || || Analītiskā KPN

Vācija || 317 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Latvija || 43 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva || 22 || || ||

Spānija ||  4 243 || || ||

Portugāle ||  1 774 || || ||

Savienība ||  6 709 || || ||

|| || || ||

KPN ||  11 442 || || ||

|| || || ||

Suga: || Raju dzimtas zivis || || Zona: || NAFO 3LNO

|| Rajidae || || || (SKA/N3LNO.)

Igaunija || 283 || || Analītiskā KPN

Lietuva || 62 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija ||  3 403 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle || 660 || || ||

Savienība ||  4 408 || || ||

|| || || ||

KPN ||  7 000 || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 3LN

|| Sebastes spp. || || (RED/N3LN.)

Igaunija || 346 || || Analītiskā KPN

Vācija || 238 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Latvija || 346 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva || 346 || || ||

Savienība ||  1 276 || || ||

|| || || ||

KPN ||  7 000 || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 3M

|| Sebastes spp. || || (RED/N3M.)

Igaunija ||  1 571 || (1) || Analītiskā KPN

Vācija || 513 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Latvija ||  1 571 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva ||  1 571 || (1) || ||

Spānija || 233 || (1) || ||

Portugāle ||  2 354 || (1) || ||

Savienība ||  7 813 || (1) || ||

|| || || ||

KPN ||  6 500 || (1) || ||

(1) Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2014. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu:

|| || 3 250 || ||

|| Pēc KPN vai termiņa vidusposma limita pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma.

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 3O

|| Sebastes spp. || || (RED/N3O.)

Spānija ||  1 771 || || Analītiskā KPN

Portugāle ||  5 229 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība ||  7 000 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN ||  20 000 || || ||

|| || || ||

Suga: || Sarkanasari || || Zona: || NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons

|| Sebastes spp. || || (RED/N1F3K.)

Latvija || 0 || (1) || Analītiskā KPN

Lietuva || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || 0 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || 0 || (1) || ||

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

|| || || ||

Suga: || Baltā Amerikas jūrasvēdzele || || Zona: || NAFO 3NO

|| Sebastes spp. || || (HKW/N3NO.)

Spānija || 255 || || Analītiskā KPN

Portugāle || 333 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || 588 || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN ||  1 000 || || ||

(1) Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikuma 27. zemsvītras piezīmi tiek nobalsots par KPN 2000 tonnu apmērā, uzskata, ka atbilstošās Savienības un dalībvalstu kvotas ir šādas: Spānija || 509

Portugāle || 667

Savienība || 1 176

|| || || ||

|| || || ||

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

|| || || ||

Suga: || Zilā tunzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra

|| Thunnus thynnus || || (BFT/AE45WM)

Kipra || pm || (4)(6) || Analītiskā KPN

Grieķija || pm || (6) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija || pm || (2)(4)(6) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm || (2)(3)(4)(6) || ||

Horvātija || pm || || ||

Itālija || pm || (4)(5)(6) || ||

Malta || pm || (4)(6) || ||

Portugāle || pm || (6) || ||

Citas dalībvalstis || pm || (1)(6) || ||

Savienība || pm || (2)(3)(4)(5)(6) || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):

|| Spānija || pm || ||

|| Francija || pm || ||

|| Savienība || pm || ||

(3) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):

|| Francija || pm || ||

|| Savienība || pm || ||

(4) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):

|| Spānija || pm || ||

|| Francija || pm || ||

|| Itālija || pm || ||

|| Kipra || pm || ||

|| Malta || pm || ||

|| Savienība || pm || ||

(5) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):

|| Itālija || pm || ||

|| Savienība || pm || ||

(6) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2014. gada 26. maija līdz 24. jūnijam (ieskaitot) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadu.

|| || || ||

Suga: || Zobenzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

|| Xiphias gladius || || (SWO/AN05N)

Spānija || pm || (2) || Analītiskā KPN

Portugāle || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Citas dalībvalstis || pm || (1)(2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

(1)  Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā. ||

-2 || Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

|| || || ||

Suga: || Zobenzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

|| Xiphias gladius || || (SWO/AS05N)

Spānija || pm || (1) || Analītiskā KPN

Portugāle || pm || (1) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || pm || || ||

(1) Īpašs nosacījums: līdz 3,86 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).

|| || || ||

Suga: || Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) || Zona: || Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

|| Thunnus alalunga || || (ALB/AN05N)

Īrija || pm || (2) || Analītiskā KPN

Spānija || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || (2) || ||

Portugāle || pm || (2) || ||

Savienība || pm || (1) || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

(1) To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007[1] 12. pantu ir šāds:

|| || pm || ||

|| [1] || Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

|| Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || ||

|| Īrija || pm || ||

|| Spānija || pm || ||

|| Francija || pm || ||

|| Apvienotā Karaliste || pm || ||

|| Portugāle || pm || ||

|| || || ||

Suga: || Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) || Zona: || Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

|| Thunnus alalunga || || (ALB/AS05N)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Portugāle || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

|| || || ||

Suga: || Lielacu tunzivs || || Zona: || Atlantijas okeāns

|| Thunnus obesus || || (BET/ATLANT)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Portugāle || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

|| || || ||

Suga: || Atlantijas zilais marlīns || || Zona: || Atlantijas okeāns

|| Makaira nigricans || || (BUM/ATLANT)

Spānija || pm || (2) || Analītiskā KPN

Francija || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Portugāle || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (2) || ||

|| || || ||

KPN || pm || || ||

|| || || ||

Suga: || Baltais marlīns || Zona: || Atlantijas okeāns

|| Tetrapturus albidus || || (WHM/ATLANT)

Spānija || pm || (2) || Analītiskā KPN

Portugāle || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (2) || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| || || ||

KPN || pm || || ||

|| || || ||

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim.

Suga: || Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (ANI/F483.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Suga: || Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika(1) (ANI/F5852.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)         Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija: -           kas novilkta no punkta, kur 72° 15' E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25' S platuma paralēli, -           tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, -           tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam, -           tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, -           tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un -           tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. ||

||

Suga: || Melnspuru leduszivs Chaenocephalus aceratus || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (SSI/F483.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

||

Suga: || Vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (LIC/F5852.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

||

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (TOP/F483.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi ||

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. ||

A pārvaldības apgabals: 48º W līdz 43° 30' W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483A) || pm || ||

B pārvaldības apgabals: 43° 30' W līdz 40º W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483B) || pm || ||

C pārvaldības apgabals: 40º W līdz 33° 30' W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483C) || pm || ||

(1)         Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim. ||

||

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi (TOP/F484N.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)         Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni. ||

||

Suga: || Ilkņzivis Dissostichus spp. || Zona: || FAO 48.4. Antarktikas dienvidi (TOP/F484S.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)         Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni. ||

||

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (TOP/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)         Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20'E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta. ||

Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 48 (KRI/F48.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620 000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

48.1. rajons (KRI/*F481.) || pm || ||

48.2. rajons (KRI/*F482.) || pm || ||

48.3. rajons (KRI/*F483.) || pm || ||

48.4. rajons (KRI/*F484.) || pm || ||

||

Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 58.4.1. Antarktika (KRI/F5841.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi ||

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E (KRI/*F-41W) || pm || ||

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E (KRI/*F-41E) || pm || ||

||

Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (KRI/F5842.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi ||

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W) || pm || ||

58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E) || pm || ||

||

Suga: || Zaļā nototēnija Gobionotothen gibberifrons || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (NOG/F483.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (NOS/F483.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

||

Suga: || Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (NOS/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

||

Suga: || Makrūrzivis Macrourus spp. || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (GRV/F5852.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Marmora nototēnija Notothenia rossii || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (NOR/F483.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

||

Suga: || Krabji Paralomis spp. || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (PAI/F483.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

||

Suga: || Melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (SIG/F483.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Rajveidīgās zivis Rajiformes || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (SRX/F5852.)

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)             Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

||

Suga: || Citas sugas || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (OTH/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)         Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

IF PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga: || Beriksas Beryx spp. || Zona: || SEAFO (ALF/SEAFO)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

Suga: || Sarkanie dziļjūras krabji Chaceon spp. || Zona: || SEAFO B1. apakšrajons(1) (GER/F47NAM)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

(1)             Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: –              rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, –              ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, –              dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, –              austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

Suga: || Sarkanie dziļjūras krabji Chaceon spp. || Zona: || SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (GER/F47X)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || SEAFO (TOP/SEAFO)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

Suga: || Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus || Zona: || SEAFO B1. apakšrajons(1) (ORY/F47NAM)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

(1)         Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: –          rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, –          ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, –          dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, –          austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

Suga: || Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus || Zona: || SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (ORY/F47X)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

Suga: || Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii || Zona: || Visi apgabali (SBF/F41-81)

Savienība || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || pm || ||

(1)             Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga: || Zobenzivs Xiphias gladius || Zona: || WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (SWO/F7120S)

Savienība || pm || || Piesardzības KPN

KPN || Nepiemēro ||

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

|| || || ||

Suga: || Stavrida || Zona: || SPRFMO konvencijas apgabals

|| Trachurus murphyi || || (CJM/SPRFMO)

Vācija ||  pm || || Analītiskā KPN

Nīderlande ||  pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Lietuva ||  pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija ||  pm || || ||

Savienība ||  pm || || ||

|| || || ||

KPN || Nepiemēro || || ||

|| || || ||

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN ES ŪDEŅOS ICES IIa UN Vb RAJONĀ

1.           DARBĪBAS JOMA

1.1.        Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.        Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2014. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2.           REGLAMENTĒTIE ZVEJAS RĪKI UN ĢEOGRĀFISKIE APGABALI

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3.           ATĻAUJAS

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.           MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ ZVEJAS PIEPŪLE

4.1.        Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gada pārvaldības periodam, kas ilgst no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.        Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003[1], neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5.           PĀRVALDĪBA

5.1.        Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.        Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.        Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6.           ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

7.           ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA

Dalībvalstis datus par to zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

a) Kategats

Reglamentētie zvejas rīki || DK || DE || SE

TR1 || 197 929 || 4 212 || 16 610

TR2 || 644 033 || 4 192 || 262 005

TR3 || 441 872 || 0 || 490

BT1 || 0 || 0 || 0

BT2 || 0 || 0 || 0

GN || 115 456 || 26 534 || 13 102

GT || 22 645 || 0 || 22 060

LL || 1 100 || 0 || 25 339

b) Skageraks, ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un ES ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons

Reglamentētie zvejas rīki || BE || DK || DE || ES || FR || IE || NL || SE || UK

TR1 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

TR2 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

TR3 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

BT1 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

BT2 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

GN || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

GT || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

LL || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

c) ICES VIIa rajons

Reglamentētie zvejas rīki || BE || FR || IE || NL || UK

TR1 || 0 || 38 554 || 26 831 || 0 || 271 674

TR2 || 8 133 || 595 || 380 519 || 0 || 870 590

TR3 || 0 || 0 || 1 422 || 0 || 0

BT1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

BT2 || 843 782 || 0 || 514 584 || 200 000 || 111 693

GN || 0 || 471 || 18 255 || 0 || 5 970

GT || 0 || 0 || 0 || 0 || 158

LL || 0 || 0 || 0 || 0 || 70 614

d) ICES VIa rajons un ES ūdeņi ICES Vb rajonā

Reglamentētie zvejas rīki || BE || DE || ES || FR || IE || UK

TR1 || 0 || 7 456 || 0 || 845 826 || 343 056 || 826 618

TR2 || 0 || 0 || 0 || 34 926 || 14 371 || 2 972 845

TR3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 273 || 16 027

BT1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 117 544

BT2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 801 || 4 626

GN || 0 || 35 442 || 13 836 || 302 917 || 5 697 || 213 454

GT || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 953 || 145

LL || 0 || 0 || 1 402 142 || 184 354 || 4 250 || 630 040

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1.           DARBĪBAS JOMA

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2.           DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā:

a)      “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)        traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un

ii)       žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)      “reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)      “apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)      “2014. gada pārvaldības periods” ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

e)      “īpaši nosacījumi” ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3.           DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši ES kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II nodaļa Atļaujas

4.           ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE KUĢI

4.1.        Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2014. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.        Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

III nodaļa Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts ES kuģiem

5.           MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS

5.1.        Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2.        Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas nekā 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

6.           ĪPAŠI NOSACĪJUMI DIENU IEDALĪŠANAI

6.1.        Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)      saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms 2010. vai 2011. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas, un

b)      saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms 2010. vai 2011. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

6.2.        Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2014. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

6.3.        Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

6.4.        Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

|| Īpašais nosacījums || Reglamentētie zvejas rīki || Maksimālais dienu skaits

|| || Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥60 mm, un grunts āķu jedas || ES || 127

|| || FR || 121 ||

|| || PT || 126 ||

|| 6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts || Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas || Neierobežots

7.           KILOVATDIENU SISTĒMA

7.1.        Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

7.2.        Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

7.3.        Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)      zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)      šo kuģu 2010. un 2011. gadā reģistrētās darbības, kas liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

c)      to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

7.4.        Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

8.           PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZVEJAS DARBĪBU PILNĪGU IZBEIGŠANU

8.1.        Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006[2] 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008[3], Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

8.2.        Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

8.3.        Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.4.        Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)      zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)      šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

8.5.        Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.6.        Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

8.7.        Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu 2014. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2014. gada pārvaldības periodam.

9.           PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU PASTIPRINĀTU IZVIETOŠANU

9.1.        Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008[4] un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

9.2.        Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.3.        Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.4.        Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.5.        Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV nodaļa Pārvaldība

10.         VISPĀRĒJS PIENĀKUMS

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

11.         PĀRVALDĪBAS PERIODI

11.1.      Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

11.2.      Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

11.3.      Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V nodaļa Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

12.         DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

12.1.      Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

12.2.      Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2010. un 2011. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.      Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

12.4.      Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

12.5.      Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13.         DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI nodaļa Ziņošanas pienākumi

14.         ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

15.         ATTIECĪGO DATU VĀKŠANA

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

16.         ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts || Zvejas rīks || Gads || Summārās zvejas piepūles deklarācija

(1) (2) || (3) || (4)

III tabula Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[5] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes ||

(1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts ||

(2) Zvejas rīks || 2 || || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm LL = grunts āķu jedas ||

(3) Gads || 4 || || 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads ||

(4) Summārās zvejas piepūles deklarācija || 7 || R || Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ||

IV tabula Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts || CFR || Ārējais marķējums || Pārvaldības perioda ilgums || Paziņotie zvejas rīki || Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) || Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) || Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || Dienu nodošana

(1) (2) || (3) || (4) || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || (9)

(5) (5) || (5) || (5) || (6) || (6) || (6) || (6) || (7) || (7) || (7) || (7) || (8) || (8) || (8) || (8)

V tabula Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[6] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes

(1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2) CFR || 12 || || ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3) Ārējais marķējums || 14 || L || Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87[7]

(4) Pārvaldības perioda ilgums || 2 || L || Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5) Paziņotie zvejas rīki || 2 || L || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm LL = grunts āķu jedas

(6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) || 2 || L || Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem

(7) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) || 3 || L || Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(8) Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || 3 || L || Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9) Dienu nodošana || 4 || L || Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

IIC PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1.           DARBĪBAS JOMA

1.1.        Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2014. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim.

1.2.        Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:

a)      šādi kuģi 2014. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)      šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)      katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2014. gada 31. jūlijam un 2015. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2014. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2.         DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas.

a)      “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i) rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

ii) stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)      “reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)      “apgabals” ir ICES VIIe rajons;

d)      “2014. gada pārvaldības periods” ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

3.           DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši ES kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

II nodaļa Atļaujas

4.           ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE KUĢI

4.1.        Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā 2002.–2013. gadā jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.        Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.3.        Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III nodaļa Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts ES kuģiem

5.           MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētie zvejas rīki || Maksimālais dienu skaits

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm || BE || 164

FR || 175

UK || 207

Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm || BE || 164

FR || 178

UK || 164

6.           KILOVATDIENU SISTĒMA

6.1.        Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2014. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.        Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.        Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minēto reglamentēto zvejas rīku ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)      zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)      to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.        Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7.           PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZVEJAS DARBĪBU PILNĪGU IZBEIGŠANU

7.1.        Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.        Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.        Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.        Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)      zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)      šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.        Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.6.        Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.7.        Papildu dienas, kuras Komisija iedalījusi 2013. gada pārvaldības periodam saistībā ar zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, iekļauj dalībvalstij noteiktajā maksimālajā dienu skaitā, kas norādīts I tabulā, un iedala I tabulā norādītajām zvejas rīku grupām. Uz šīm papildu dienām attiecas maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita korekcijas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas 2014. gada pārvaldības periodam.

7.8.        Atkāpjoties no 7.1.–7.5. punkta, Komisija 2014. gada pārvaldības periodā izņēmuma kārtā dalībvalstij var iedalīt papildu dienas par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kura notikusi no 2004. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim, ja par to jau iepriekš nav pieprasītas papildu dienas minētajā periodā.

8.           PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU PASTIPRINĀTU IZVIETOŠANU

8.1.        Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

8.2.        Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.3.        Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.        Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.5.        Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV nodaļa Pārvaldība

9.           VISPĀRĒJS PIENĀKUMS

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10.         PĀRVALDĪBAS PERIODI

10.1.      Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

10.2.      Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.      Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V nodaļa Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11.         DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

11.1.      Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

11.2.      Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.      Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.      Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12.         DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI nodaļa Ziņošanas pienākumi

13.         ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

14.         ATTIECĪGO DATU VĀKŠANA

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15.         ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts || Zvejas rīks || Gads || Summārās zvejas piepūles deklarācija

(1) (2) || (3) || (4)

III tabula Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[8] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes

(1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2) Zvejas rīks || 2 || || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3) Gads || 4 || || 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads

(4) Summārās zvejas piepūles deklarācija || 7 || R || Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

IV tabula Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts || CFR || Ārējais marķējums || Pārvaldības perioda ilgums || Paziņotie zvejas rīki || Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) || Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || Dienu nodošana

Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || … || Nr. 1 || Nr. 2 || Nr. 3 || …

(1) (2) || (3) || (4) || (5) || (5) || (5) || (5) || (6) || (6) || (6) || (6) || (7) || (7) || (7) || (7) || (8)

V tabula Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums || Maksimālais zīmju/ciparu skaits || Līdzināšana[9] L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) || Definīcija un piezīmes

(1) Dalībvalsts || 3 || || Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2) CFR || 12 || || ES zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3) Ārējais marķējums || 14 || L || Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4) Pārvaldības perioda ilgums || 2 || L || Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5) Paziņotie zvejas rīki || 2 || L || Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) || 3 || L || Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(7) Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) || 3 || L || Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(8) Dienu nodošana || 4 || L || Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

IID PIELIKUMS

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES IIa, IIIa RAJONĀ UN ICES IV APAKŠAPGABALĀ

Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

Tūbīšu pārvaldības apgabals || ICES statistiskie taisnstūri

1 || 31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6

2 || 31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8

3 || 41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0

4 || 38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0

5 || 47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5

6 || 41-43 G0-G3; 44 G1

7 || 47-51 E7-E9

IID pielikuma 1. papildinājums

Tūbīšu pārvaldības apgabali

[1]               Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

[2]               Padomes 2006. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

[3]               Padomes 2008. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 744/2008, ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

[4]               Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

[5]               Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[6]               Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[7]               Komisijas 1987. gada 20. maija Regula (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

[8]               Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[9]               Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

III PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS ES KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

Zvejas apgabals || Zvejniecība || Zvejas atļauju skaits || Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm || Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu || Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || pm || pm

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || pm || pm

Makrele || Nepiemēro || Nepiemēro || pm[1]

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00' N || pm || pm || pm

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS[2]

1.           Maksimālais skaits ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija || pm

Francija || pm

Savienība || pm

2.           Maksimālais skaits ES piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija || pm

Francija || pm

Itālija || pm

Kipra || pm

Malta || pm

Savienība || pm

3.           Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija || pm

Itālija || pm

Savienība || pm

4.           To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

|| Zvejas kuģu skaits[3]

|| Kipra || Grieķija[4] || Horvātija || Itālija || Francija || Spānija || Malta[5]

Kuģi zvejai ar riņķvadu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar āķu jedām || pm[6] || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Laivas zvejai ar ēsmu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Traleri || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi[7] || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

B tabula

|| Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība

|| Kipra || Horvātija || Grieķija || Itālija || Francija || Spānija || Malta

Kuģi zvejai ar riņķvadu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar āķu jedām || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Laivas zvejai ar ēsmu || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Traleri || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

5.           Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

|| Zivju krātiņveida lamatu skaits

Spānija || pm

Itālija || pm

Portugāle || pm[8]

6.           Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

|| Audzētavu skaits || Kapacitāte (tonnās)

Spānija || pm || pm

Itālija || pm || pm

Grieķija || pm || pm

Kipra || pm || pm

Horvātija || pm || pm

Malta || pm || pm

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)

Spānija || pm

Itālija || pm

Grieķija || pm

Kipra || pm

Horvātija || pm

Malta || pm

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A DAĻA SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsuga || Zona || Aizlieguma periods

Haizivis (visas sugas) || Konvencijas apgabals || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Notothenia rossii || FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Zivis || FAO 48.1. Antarktika(1) FAO 48.2. Antarktika(1) || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi[9] || FAO 48.3. || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Dissostichus spp. || FAO 48.5. Antarktika || No 2011. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

Dissostichus spp. || FAO 88.3. Antarktika(1) FAO 58.5.1. Antarktika(1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20' E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20' E(1) FAO 58.4.4. Antarktika(1) (2) FAO 58.6. Antarktika(1) FAO 58.7. Antarktika(1) || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Lepidonotothen squamifrons || FAO 58.4.4.(1)(2) || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides || FAO 58.5.2. Antarktika || No 2011. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

Dissostichus mawsoni || FAO 48.4. Antarktika(1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni || No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

(1)         Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām. (2)         Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

B DAĻA KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2013./14. GADĀ

Apakšapgabals/ rajons || Reģions || Sezona || SSRU || Dissostichus spp. nozvejas limits (tonnās) || Piezvejas limits (tonnās)(1)

Rajveidīgās zivis || Macrourus spp. || Citas sugas

58.4.1. || Viss rajons || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim || SSRU A, B, D, un F: pm SSRU C: pm SSRU E: pm SSRU G: pm (2) SSRU H: pm (2) || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm

58.4.2. || Viss rajons || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim || SSRU A, B, C un D: pm SSRU E: pm || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm

58.4.3.a || Viss rajons || No 2014. gada 1. maija līdz 31. augustam || || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm

88.1. || Viss apakšapgabals || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam || SSRU A, D, E, F un M: pm SSRU B, C un G: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm || Kopā pm || pm SSRU A, D, E, F un M: pm SSRU B, C un G: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm || pm SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 || pm SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40

88.2. || Uz dienvidiem no 65o S || No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam || SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm || Kopā pm || pm SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm || pm SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm || pm SSRU A, B un I: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm

(1)         Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā: – rajveidīgajām zivīm – 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai pm tonnas (izvēlas lielāko apjomu), – Macrourus spp. – 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai pm tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu, – citām sugām – pm tonnas katrai SSRU. (2)             Nozvejas limits, lai ļautu Spānijai 2013./2014. gadā veikt noplicināšanās izmēģinājumu.

V pielikuma B daļas papildinājums

Maza apjoma pētniecības vienību (SSRU) saraksts

Reģions || SSRU || Robeža

48.6 || A || No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30' E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.

|| B || No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| E || No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| F || No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| G || No 50° S 1° 30' E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30' E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

|| ||

58.4.1 || A || No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.

|| B || No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| E || No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| F || No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| G || No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| H || No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

58.4.2 || A || No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| B || No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| C || No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| D || No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| E || No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10' E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| ||

58.4.3a || A || Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10' E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

|| ||

58.4.3b || A || No 56° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

|| B || No 60° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 59° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

|| D || No 55° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

|| E || No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

|| ||

58.4.4. || A || No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

|| B || No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

|| C || No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

|| D || Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

58.6 || A || No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| B || No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| C || No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| D || No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| ||

58.7 || A || No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| ||

88.1 || A || No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| B || No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40' S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40' S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

|| E || No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30' S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

|| F || No 68° 30' S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30' S.

|| G || No 66° 40' S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 70° 50' S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40' S.

|| H || No 70° 50' S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| I || No 70° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 70° S.

|| J || No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

|| K || No 73° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 73° S.

|| L || No 76° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 76° S.

|| M || No 73° S pie krasta, pie 169° 30' E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

88.2 || A || No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| B || No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 70° 50' S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| D || No 70° 50' S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| E || No 70° 50' S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| F || No 70° 50' S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| G || No 70° 50' S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| H || No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50' S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.

|| I || No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| ||

88.3 || A || No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| B || No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

C DAĻA PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Līgumslēdzēja puse:

Zvejas sezona:

Kuģa vārds:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Zvejas metode: || parasta tralēšana

nepārtrauktas zvejas sistēma

zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

citas apstiprinātas metodes: lūdzu, precizējiet

Metodes, kas izmantotas, lai tieši aprēķinātu nozvejoto krilu dzīvsvaru[10]:

Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti[11]:

Produkta veids || % no nozvejas || Pārrēķina koeficients[12] ||

|| || ||

|| || ||

|| || ||

Apakšapgabals/rajons || || Dec. || Janv. || Febr. || Marts || Apr. || Maijs || Jūn. || Jūl. || Aug. || Sept. || Okt. || Nov.

48.1 || || || || || || || || || || || ||

48.2 || || || || || || || || || || || ||

48.3 || || || || || || || || || || || ||

48.4 || || || || || || || || || || || ||

48.5 || || || || || || || || || || || ||

48.6 || || || || || || || || || || || ||

58.4.1 || || || || || || || || || || || ||

58.4.2 || || || || || || || || || || || ||

88.1 || || || || || || || || || || || ||

88.2 || || || || || || || || || || || ||

88.3 || || || || || || || || || || || ||

X || Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām.

|| Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tāpēc uzskata, ka veic izpētes zveju.

Ņemiet vērā, ka dati, ko jūs norādāt šajā veidlapā, ir paredzēti tikai informācijai un neliedz jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

D DAĻA ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m) || Vertikālais atvērums (m) || Horizontālais atvērums (m)

|| ||

Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs

Plāksne || Garums (m) || Linuma acs izmērs (mm)

1. plāksne || ||

2. plāksne || ||

3. plāksne || ||

… || ||

Pēdējā plāksne (āmis) || ||

Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.

Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes[13]? Jā/Nē

|| Zvejas metode || Plānotais izmantošanas laiks (%)

1 || ||

2 || ||

3 || ||

4 || ||

5 || ||

… || || Kopā 100 %

Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka[14]? Jā/Nē

Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.

VI PIELIKUMS

IOTC KONVENCIJAS APGABALS

1.           Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā

Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Kapacitāte (bruto tilpība) ||

Spānija || 22 || 61 364 ||

Francija || 22 || 33 604

Portugāle || 5 || 1 627 ||

Savienība || 49 || 96 595 ||

2.           Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija || 27 || 11 590

Francija || 41 || 5 382

Portugāle || 15 || 6 925

Apvienotā Karaliste || 4 || 1 400

Savienība || 87 || 25 297

3.           Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

4.           Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.

Spānija || pm

Savienība || pm

VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO ES ŪDEŅOS

Karoga valsts || Zvejniecība || Zvejas atļauju skaits || Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģija || Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || pm

Venecuēla[15] || Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) || pm || pm

[1]                      Neskarot īpašas licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

[2]               Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

[3]               Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

[4]               Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

[5]               Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

[6]               Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

[7]               Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

[8]               Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

[9]               Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

[10]             Sākot ar 2013./14. gada zvejas sezonu un izmantojot C1 veidlapā doto tabulu kā norādes, paziņojumā iekļauj sīki un precīzi aprakstītu metodi, kā aprēķina nozvejoto krilu dzīvsvaru, tostarp informāciju un, ja iespējams, datus, lai aprēķinātu ar to dzīvsvaru saistīto neprecizitāti, par ko ziņojuši kuģi, vai lai saprastu to skaitļu pamatā esošo dažādību, kurus izmanto minētajiem aprēķiniem, un, ja piemēro pārrēķina koeficientus, tad arī sīki un precīzi aprakstītu metodi, kā ir iegūts katrs pārrēķina koeficients. Dalībniekiem šāds apraksts par turpmākajām sezonām atkārtoti nav jāiesniedz, ja vien dzīvsvara aprēķina metodē nav radušās izmaiņas.

[11]             Jāsniedz pēc iespējas plašāka informācija.

[12]             Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.

[13]             Ja atbilde ir “Jā”, norādiet zvejas metožu maiņas biežumu.

[14]             Ja atbilde ir “Jā”, norādiet ierīces konstrukciju.

[15]             Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.