52009PC0602

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.10.2009

COM(2009) 602 galīgā redakcija

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums[1] ar elastīguma mehānisma starpniecību ļauj mobilizēt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļus ne vairāk kā 500 miljonu euro apmērā gadā papildus finanšu shēmas attiecīgajām izdevumu kategorijām. Fonda pieejamības noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[2]. Šajā regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 546/2009[3], ar ko paplašina EGF piemērošanas jomu. Grozīto regulu attiecina uz pieteikumiem, kas saņemti no 2009. gada 1. maija.

Komisijas dienesti rūpīgi izskatīja Zviedrijas, Austrijas un Nīderlandes iesniegtos pieteikumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006 un jo īpaši tās 1., 2., 3., 4., 5. un 6. pantu.

Novērtējumu svarīgāko elementu kopsavilkums ir šāds.

Lieta EGF/2009/007 SE/ Volvo

1. Zviedrijas iestādes iesniedza pieteikumu Komisijai 2009. gada 5. jūnijā. Pieteikums tika pamatots ar īpašo intervences kritēriju, kas paredzēts 2. panta a) punktā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, un tas tika iesniegts noteiktajā termiņā, t. i., 10 nedēļu laikā, kā noteikts šīs regulas 5. pantā.

Tā kā šis pieteikums tika saņemts pēc 2009. gada 1. maija, to izvērtēja (saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulā (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi), balstoties uz grozītajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 546/2009.

2. Zviedrija šo pieteikumu iesniedza saskaņā ar intervences kritēriju, kas paredzēts 2. panta a) punktā grozītajā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kurā ir noteikti vismaz 500 atlaišanas gadījumi četru mēnešu laikā. Šis laikposms ir no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 31. martam. Pieteikums attiecas uz 4687 darbiniekiem, kas atlaisti 26 ražotnēs, no kuriem 2258 darbinieki tika atlaisti uzņēmumā Volvo Cars . Piegādes uzņēmumos tika atlaisti no 7 līdz 299 darbiniekiem katrā ražotnē.

3. No kopā atlaistajiem 4687 darbiniekiem 3126 darbinieki reģistrējās Valsts nodarbinātības dienestā.

4. Lai pierādītu saikni starp atlaišanas gadījumiem un pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, Zviedrija apgalvo, ka krīze ir skārusi autorūpniecības nozari īpaši smagi, citējot Komisijas 2009. gada 25. februāra paziņojumu „Reaģējot uz krīzi Eiropas autorūpniecībā”[4]. Tā kā pašreizējā krīze aptver visu pasauli, ir skarti visi tirgi, un paliek tikai nedaudzas izaugsmes jomas (ja tādas ir vispār), kuras varētu palēnināt straujo kritumu, kas ir vērojams vairumā valstu. Volvo Cars (tas pieder visā pasaulē strādājošajam uzņēmumam Ford Motor Corporation ) saskaras ar problēmām, kas ietekmē ASV automobiļu tirgu, kuru krīze ir skārusi īpaši smagi. Vēl viena nopietna Volvo Cars un tā piegādātāju problēma ir pašreizējās kredītu saņemšanas grūtības, kas skar gan uz ražošanu, gan pārdošanu, jo potenciālo patērētāju piekļuve finansējumam šobrīd ir ierobežota.

5. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā visā pasaulē strauji samazinājās pieprasījums pēc automobiļiem. Pieprasījuma kritums, kas sākās 2008. gadā, nebija paredzams Zviedrijas valdībai, un, finanšu krīzei ejot plašumā, tas norisinājās vēl nebijušā apmērā un ātrumā. Līdzšinējie ekonomikas attīstības cikli bija lēnāki, un to raksturs bija reģionālāks, kā rezultātā autorūpniecības nozare spēja pienācīgi piemēroties. Savukārt pašreizējā krīze vienlaicīgi skāra tirgus visur pasaulē, tādējādi ietekmējot gan patērētāju pieprasījumu, gan piekļuvi kreditēšanas iespējām.

6. Vietējā un reģionālā ietekme pieteikumā ir raksturota šādi.

73 % no atlaišanām notika NUTS II (statistiski teritoriālo vienību klasifikācija) līmeņa reģionā Västsverige . Lai gan iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju šajā reģionā gandrīz sasniedz valsts vidējo rādītāju, reģionā 2009. gada pirmajā ceturksnī bankrotu skaits ir pieaudzis par 43 % salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo ceturksni. 2008. gada pēdējā ceturksnī un 2009. gada pirmajā ceturksnī bija gandrīz deviņas reizes vairāk atlaišanas gadījumu nekā tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā.

Autorūpniecība ir svarīgākais rūpniecības klasteris Zviedrijā. Autorūpniecības nozarē 2007. gadā bija nodarbināti vairāk nekā 77 000 cilvēku, no kuriem 39 000 strādāja Västra Götaland provincē. Nesen izstrādāts pētījums liecina, ka kopā 60 000–70 000 cilvēku šajā provincē ir nodarbināti autorūpniecības nozarē plašākā izpratnē (tostarp piegādātāji citās nozarēs); tas atbilst 8 %–9 % no visiem darba ņēmējiem šajā provincē.

Västsverige reģions cieš ne tikai no atlaišanām uzņēmumā Volvo Cars , bet arī uzņēmumos Saab un Volvo AB [5], un to piegādes uzņēmumos. Bezdarbnieku skaits 2009. gada martā bija par 60 % lielāks nekā 2008. gada martā. Autorūpniecības nozarē atlaisto cilvēku skaits dažās pašvaldībās sasniedz augstu īpatsvaru attiecībā pret kopējo darba ņēmēju skaitu, piemēram, Färgelanda (8,1 %), Olofström (6 %) un Dals-Ed (4,2 %) pašvaldībās.

Zviedrijas iestādes lēš, ka 1000 autorūpniecības nozarē zaudētas darbavietas izraisītu turpmākas 1600 netiešas atlaišanas uzņēmējdarbības un tirdzniecības nozarē, kā arī transporta, celtniecības, privātu pakalpojumu un pārvadājumu nozarē. Turklāt tiktu skarta arī augsti attīstītā pētniecības un izstrādes ( R&D ) nozare, jo uz autorūpniecības nozari attiecas 16 % no Zviedrijas izdevumiem R&D jomā.

Tātad šajos apstākļos var uzskatīt, ka atlaišanām ir būtiski negatīva ietekme uz vietējo un reģionālo ekonomiku.

7. Zviedrijas iestādes lēš, ka apmēram 1500 darba ņēmēji izmantos EGF pasākumu kopuma ietvaros sniegto atbalstu.

8. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteikto kritēriju izpildi Zviedrijas iestādes savā pieteikumā:

apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizvieto pasākumus, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem;

garantēja, ka ar pasākumiem atbalsta individuālus darba ņēmējus un šos pasākumus neizmantos uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai;

apstiprināja, ka atbilstīgie, iepriekš minētie pasākumi netiek finansēti no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

Rezultātā iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek ierosināts apstiprināt Zviedrijas iesniegto pieteikumu EGF/2009/007 SE/ Volvo saistībā ar darbinieku atlaišanām uzņēmumā Volvo Cars un 23 tā piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos, jo ir iesniegti pierādījumi tiešai un pierādāmai saiknei, saskaņā ar kuru šīs atlaišanas ir pasaules finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts. Ir ierosināts apstiprināt atbilstīgo individualizēto pakalpojumu saskaņotu paketi, kurā pieprasītais EGF ieguldījums ir EUR 9 839 674 .

Lieta EGF/2009/009 AT/ Steiermark

9. Austrijas iestādes iesniedza pieteikumu Komisijai 2009. gada 9. jūlijā un papildināja to 2009. gada 23. jūlijā un 18. augustā ar papildu informāciju. Pieteikums tika pamatots ar īpašo intervences kritēriju, kas paredzēts 2. panta b) punktā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, un tas tika iesniegts noteiktajā termiņā, t. i., 10 nedēļu laikā, kā noteikts minētās regulas 5. pantā.

10. Austrija šo pieteikumu iesniedza saskaņā ar intervences kritēriju, kas paredzēts 2. panta b) punktā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kurā ir noteikti vismaz 500 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu laikā NACE 2 (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija) nozarē vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī.

11. Pieteikums attiecas uz kopā 744 atlaišanas gadījumiem deviņu mēnešu atsauces laikposmā 9 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas („Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē vienā NUTS II līmeņa reģionā, proti, Štīrijā (AT22). Šis laikposms ir no 2008. gada 27. augusta līdz 2009. gada 27. maijam. 588 no šiem atlaišanas gadījumiem aprēķināja atbilstoši 2. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam Regulā (EK) Nr. 1927/2006 un 156 atlaišanas gadījumus aprēķināja atbilstoši šīs regulas 2. panta otrās daļas otrajam ievilkumam.

12. Lai pierādītu saikni starp atlaišanas gadījumiem un pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, Austrija apgalvo, ka krīzes rezultātā pasaulē strauji samazinājās pieprasījums pēc automobiļiem. Pieteikumā ir izmantota EUROSTAT apkopotā tirdzniecības statistika par autotransporta līdzekļu kopējo eksportu, kā arī konkrēti par vieglo automobiļu eksportu. Laikposmā no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada janvārim autotransporta līdzekļu eksports no Kopienas 27 dalībvalstīm uz valstīm ārpus Kopienas samazinājās par 47,7 %, un vieglo automobiļu eksports samazinājās par 52,5 %. Austrijas gadījumā eksporta kritums šajā laikposmā bija vēl izteiktāks – autotransporta līdzekļu eksports samazinājās par 51,3 %, un vieglo automobiļu eksports samazinājās par 59,4 %. Ņemot vērā autorūpniecības nozares uzņēmumu ciešo savstarpējo atkarību un daudzu piegādes uzņēmumu zemo diversifikācijas līmeni, krīze ir jūtama visā autorūpniecības klasterī.

13. Austrijas iestādes apgalvo, ka atlaišanas autorūpniecības nozarē ir jāskata saistībā ar pašreizējo krīzi. Faktu, ka krīze nebija paredzama, apliecina apstāklis, ka starptautiskas iestādes, piemēram, Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) kopš 2008. gada sākuma atkārtoti ir krasi samazinājušas reālās IKP izaugsmes prognozes. Pieteikumā ir minēta, piemēram, IKP izaugsmes prognoze, ko Eiropas Komisija izstrādāja 2007. gada novembrī (izaugsme: +2,1 %), salīdzinājumā ar prognozi 2009. gada janvārī (izaugsme: -1,9 %). Finanšu krīze, pasaulē valdošais saimnieciskās darbības apjoma kritums, pieaugošās kredītu saņemšanas grūtības un pastiprinātā nedrošība, ko cita starpā radīja naftas un dzinēju degvielas cenu svārstības, izraisīja pārdošanas apjomu strauju un vēl nepieredzētu samazinājumu autorūpniecības nozarē.

14. Vietējā un reģionālā ietekme pieteikumā ir raksturota šādi.

Štīrijas federālā zeme, kur tika veiktas atlaišanas, saskaras ar strukturālām problēmām, jo īpaši saistībā ar samērā nelielu pakalpojumu nozares īpatsvaru, uz eksportu orientētu ekonomiku un lielu atkarību no pieprasījuma autorūpniecības nozarē. Autorūpniecībā Štīrijā 2008. gadā strādāja 2,8 % cilvēku no visiem darba ņēmējiem šajā federālajā zemē (salīdzinājumā ar tikai 1,4 % visā Austrijā); ja ņem vērā pakārtotos piegādātājus un ražošanas uzņēmumus, šis īpatsvars sasniedz apmēram 7,5 %. Rezultātā reģions īpaši cieš no pasaules krīzes sekām. Ievērojami ietekmēts tiks Grācas reģions, kur atrodas vairums uzņēmumu, kas atlaiž darbiniekus. Vidējais to bezdarbnieku skaits, par kuriem atbild Grācas reģionālā nodarbinātības aģentūra, 2008. gadā bija 11 318. 744 atlaistie darba ņēmēji, uz kuriem attiecas šis pieteikums, atbilst apmēram 7 % pieaugumam.

Tātad šajos apstākļos var uzskatīt, ka atlaišanām ir būtiski negatīva ietekme uz vietējo un reģionālo ekonomiku.

15. Pieteikums attiecas uz 9 uzņēmumos atlaistiem 744 darba ņēmējiem, no kuriem 400 ir paredzēta EGF palīdzība.

16. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteikto kritēriju izpildi Austrijas iestādes savā pieteikumā:

apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizvieto pasākumus, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem;

pierādīja, ka ar pasākumiem atbalsta individuālus darba ņēmējus un šos pasākumus neizmantos uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai;

apstiprināja, ka atbilstīgie, iepriekš minētie pasākumi netiek finansēti no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

Rezultātā iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek ierosināts apstiprināt Austrijas iesniegto pieteikumu EGF/2009/009 AT/ Steiermark saistībā ar darbinieku atlaišanām 9 uzņēmumos, kas atrodas Štīrijā un darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas („Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) ražošanas jomā, jo ir iesniegti pierādījumi tiešai un pierādāmai saiknei, saskaņā ar kuru šīs atlaišanas ir pasaules finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts. Tādēļ ir ierosināts apstiprināt atbilstīgo individualizēto pakalpojumu saskaņotu paketi, kurā pieprasītais EGF ieguldījums ir EUR 5 705 635 .

Lieta EGF/2009/011 NL/ Heijmans N.V.

17. Nīderlande iesniedza pieteikumu Komisijai 2009. gada 4. augustā. Pieteikums tika pamatots ar īpašo intervences kritēriju, kas paredzēts 2. panta a) punktā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, un tas tika iesniegts noteiktajā termiņā, t. i., 10 nedēļu laikā, kā noteikts šīs regulas 5. pantā.

Tā kā šis pieteikums tika saņemts pēc 2009. gada 1. maija, to izvērtēja (saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulā (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi), balstoties uz grozītajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 546/2009.

18. Nīderlande šo pieteikumu iesniedza saskaņā ar intervences kritēriju, kas paredzēts 2. panta a) punktā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kurā ir noteikti vismaz 500 atlaišanas gadījumi četru mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī, ieskaitot darbiniekus, ko atlaiž piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos.

19. Pieteikums attiecas uz 570 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā Heijmans N.V. četru mēnešu atsauces laikposmā no 2009. gada 29. janvāra līdz 2009. gada 29. maijam. 474 no šiem atlaišanas gadījumiem aprēķināja atbilstoši 2. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam Regulā (EK) Nr. 1927/2006, un 96 atlaišanas gadījumus aprēķināja atbilstoši šīs regulas 2. panta otrās daļas otrajam ievilkumam.

20. Lai pierādītu saikni starp atlaišanas gadījumiem un pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, Nīderlande apgalvo, ka būvniecības nozare bija viena no pirmajām ekonomikas nozarēm, kuras skāra krīze. Kopš 2008. gada sākuma krasi paaugstinājās cenas izejmateriāliem, piemēram, tēraudam, degvielai un dažādiem ceļu būvniecībā izmantojamiem materiāliem. Tas ietekmēja būvniecības uzņēmumu peļņas normu un radīja paaugstinātu pieprasījumu pēc projektu finansēšanas, izmantojot aizdevumus, uz kuriem tika attiecināti ļoti stingri noteikumi. Patērētāju uzticības krituma, zemu mājokļu cenu un lielu hipotekāro izmaksu dēļ vienlaikus samazinājās pieprasījums pēc jaunām dzīvojamām ēkām un birojiem. Ekonomikas krīzes dēļ ieguldītāji līdz šim ir atturējušies iesaistīties jaunos būvniecības projektos. Paredzams, ka jaunu dzīvojamo ēku būvniecība 2009. gadā samazināsies par 10,5 % un 2010. gadā par 11 %[6], savukārt jaunu nedzīvojamo ēku projektu apjoms 2009. gadā samazināsies par 6 % un 2010. gadā par 10 %[7]. Šis pieprasījuma kritums ļoti negatīvi ietekmē nodarbinātību būvniecības nozarē.

21. Finanšu un ekonomikas krīze ir izraisījusi pēkšņu pasaules ekonomikas sabrukumu, kas atstāj milzīgu ietekmi uz daudzām nozarēm. Kopš 2008. gada ekonomikas situācija ir attīstījusies atšķirīgi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šajā gadījumā runa nav par pakāpenisku ekonomikas lejupslīdi, kam uzņēmumi būtu varējuši sagatavoties. Pirms krīzes Heijmans N.V. veica ievērojamus ieguldījumus, lai saņemtu sertifikātu, kas uzņēmumam ļautu veikt dzelzceļa būvdarbus Nīderlandē un paplašināt savu darbību citās Kopienas dalībvalstīs. Ja uzņēmums būtu spējis paredzēt krīzi, šī saimnieciskās darbības stratēģija un saistītie ieguldījumi tiktu atlikti uz vēlāku laikposmu.

22. Vietējā un reģionālā ietekme pieteikumā ir raksturota šādi.

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka atlaišanas ietekmēs visus trīs līmeņus. Valsts līmenī tādēļ, ka uzņēmuma Heijmans N.V. filiāles atrodas visā Nīderlandē; darbinieki tika atlaisti šādās vietās: Groningen, Leeuwarden, Assen, Hengelo, Eindhoven, Best, Rosmalen, Tilburg, Breda un Rotterdam . Reģionālajā līmenī tādēļ, ka apmēram 40 % atlaišanu tika veikti Ziemeļbrabantes provincē. Vietējā līmenī tādēļ, ka 15 % no atlaišanām tika veikti Roterdamā. Jau 2008. gadā gan Ziemeļbrabantes provincē, gan Roterdamas pilsētā ekonomikas aktivitāte samazinājās, pārsniedzot vidējo atbilstīgo rādītāju. Tātad šajos apstākļos var uzskatīt, ka atlaišanām ir būtiski negatīva ietekme uz vietējo un reģionālo ekonomiku.

Nīderlandes iestādes apgalvo, ka papildus 570 atsauces laikposmā atlaistajiem darbiniekiem darbu zaudēja arī vairāk nekā 400 uzņēmumā Heijmans N.V. nodarbināti cilvēki, galvenokārt darbinieki ar līgumiem uz noteiktu laiku. Turklāt darbu zaudēja vairāki simti pašnodarbinātu cilvēku, kas uz līgumu pamata strādāja pie dažādiem Heijmans N.V. projektiem visā Nīderlandē. Uzņēmuma Heijmans N.V. saimnieciskās darbības apjoma ievērojamais kritums ietekmēs arī piegādātājus transporta, iekārtu, konsultāciju un montāžas jomā.

Tātad šajos apstākļos var uzskatīt, ka atlaišanām ir būtiski negatīva ietekme uz ekonomiku vietējā, reģionālajā un valsts līmenī.

23. Pieteikums attiecas uz 570 uzņēmumā Heijmans N.V. atlaistiem darba ņēmējiem, no kuriem 435 ir paredzēta EGF palīdzība.

24. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteikto kritēriju izpildi Nīderlandes iestādes savā pieteikumā:

apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizvieto pasākumus, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem;

pierādīja, ka ar pasākumiem atbalsta individuālus darba ņēmējus un šos pasākumus neizmantos uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai;

apstiprināja, ka atbilstīgie, iepriekš minētie pasākumi netiek finansēti no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

Rezultātā iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek ierosināts apstiprināt Nīderlandes iesniegto pieteikumu EGF/2009/011 NL/ Heijmans saistībā ar darbinieku atlaišanām uzņēmumā Heijmans N.V. , jo ir iesniegti pierādījumi tiešai un pierādāmai saiknei, saskaņā ar kuru šīs atlaišanas ir pasaules finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts. Tādēļ ir ierosināts apstiprināt atbilstīgo individualizēto pakalpojumu saskaņotu paketi, kurā pieprasītais EGF ieguldījums ir EUR 386 114 .

Finansējums

Kopējais pieejamais EGF gada budžets ir 500 miljoni euro. 2009. gadā līdz šim iesniegtajiem pieteikumiem jau ir mobilizēti EUR 37 107 624, līdz ar to pieejamā summa ir EUR 462 892 376. Komisijas ierosinātais piešķīrums no fonda ir pamatots ar pieteikuma iesniedzēju sniegto informāciju.

Pamatojoties uz Zviedrijas, Austrijas un Nīderlandes iesniegtajiem pieteikumiem par atbalstu no fonda, kuri respektīvi attiecās uz autorūpniecības un būvniecības nozari, finansējamo individualizēto pakalpojumu saskaņoto pakešu kopējās aplēses ir šādas.

EGF/2009/007 SE/Volvo | EUR 9 839 674 |

EGF/2009/009 AT/Steiermark | EUR 5 705 635 |

EGF/2009/011 NL/Heijmans N.V. | EUR 386 114 |

Kopā | EUR 15 931 423 |

Ņemot vērā šo pieteikumu[8] izskatīšanu un ievērojot fonda maksimāli iespējamo dotācijas apjomu, kas noteikts saskaņā ar 10. pantu Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kā arī iespējas pārdalīt apropriācijas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus kopsummā par EUR 15 931 423 , kas piešķirami atbilstoši finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijai.

Šī atbalsta summa nodrošinās, ka vairāk nekā 25 % no EGF maksimālā gada apjoma būs pieejami piešķīrumiem 2009. gada pēdējos četros mēnešos, kā noteikts 12. panta 6. punktā Regulā (EK) Nr. 1927/2006.

Iesniedzot šo priekšlikumu par fonda izmantošanu, Komisija uzsāk trīspusēju sarunu vienkāršoto procedūru, kā noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu. Komisija aicina pirmo no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kura panāk vienošanos par mobilizēšanas priekšlikuma projektu attiecīgā politiskā līmenī, informēt otru iestādi un Komisiju par saviem nodomiem.

Nesaskaņu gadījumā starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tiks sasaukta oficiāla trīspusēja sanāksme.

Komisija iesniegs pārvietošanas pieprasījumu, lai 2009. gada budžetā iekļautu īpašas saistību un maksājumu apropriācijas, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā.

2009/0167 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[9] un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[10] un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[11],

tā kā:

(1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem, kas cieš no lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū.

(2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma tika paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu var mobilizēt EGF līdzekļus ne vairāk kā 500 miljonu euro apmērā gadā.

(4) Zviedrija 2009. gada 5. jūnijā iesniedza pieteikumu mobilizēt EGF saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē. Šis pieteikums atbilst finansiālo ieguldījumu noteikšanas prasībām, kas paredzētas 10. pantā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, un tādēļ Komisija ierosina atļaut izmantot līdzekļus EUR 9 839 674 apmērā.

(5) Austrija 2009. gada 9. jūlijā iesniedza pieteikumu mobilizēt EGF saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē. Šis pieteikums atbilst finansiālo ieguldījumu noteikšanas prasībām, kas paredzētas 10. pantā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, un tādēļ Komisija ierosina atļaut izmantot līdzekļus EUR 5 705 635 apmērā.

(6) Nīderlande 2009. gada 4. augustā iesniedza pieteikumu mobilizēt EGF saistībā ar atlaišanas gadījumiem būvniecības nozarē. Šis pieteikums atbilst finansiālo ieguldījumu noteikšanas prasībām, kas paredzētas 10. pantā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, un tādēļ Komisija ierosina atļaut izmantot līdzekļus EUR 386 114 apmērā.

(7) Tādēļ EGF jāmobilizē, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Zviedrijas, Austrijas un Nīderlandes iesniegtajiem pieteikumiem,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) mobilizē, lai nodrošinātu summu EUR 15 931 423 apmērā saistību un maksājumu apropriācijām.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[2] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[3] OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.

[4] COM(2009) 104 galīgā redakcija.

[5] Volvo AB ir Zviedrijas mātesuzņēmums, kas ietilpst pasaules mērogā strādājošā koncernā, kas ražo kravas automobiļus un līdzīgus izstrādājumus. Volvo AB 1999. gadā pārdeva uzņēmumu Volvo Cars uzņēmumam Ford .

[6] EIB – Dutch Economic Institute for the Construction Industry , 2009. gada janvāris.

[7] Turpat.

[8] Paziņojums Komisijai par Zviedrijas (SEC(2009) 1379), Austrijas (SEC(2009) 1385) un Nīderlandes (SEC(2009) 1321) iesniegtajiem pieteikumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu, kurā izklāstīts šo pieprasījumu novērtējums, ko veica Komisija.

[9] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[10] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[11] OV C […], […], […]. lpp.