52009PC0333

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2.7.2009

COM(2009) 333 galīgā redakcija

2009/0096 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai (mikrofinansēšanas instruments “Progress”)

{COM(2009) 340 galīgā redakcija}(SEK(2009) 907)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vislielāko ietekmi recesija atstāj uz cilvēkiem — patlaban svarīgākais ES uzdevums ir nepieļaut augstu bezdarba līmeni, sekmēt darbavietu radīšanu un sagatavot augsni ekonomikas atjaunošanai, ilgtspējīgai atveseļošanai un izaugsmei. ES ātri reaģēja uz krīzi, izstrādājot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā uzsvērta nepieciešamība novērst krīzes ietekmi uz darbavietām. Plāna pirmie rezultāti ir daudzsološi, un sociālās drošības tīkliem ir stabilizējoša ietekme. Tomēr situācija darba tirgos turpina pasliktināties, jo tie reaģē uz ekonomikas lejupslīdi, tāpēc ir vajadzīgi papildu pasākumi.

Eiropai ne vien jāaptur recesija, bet tā jāuztver kā izdevība radīt tādu ekonomikas modeli, kas būtu ražīgāks, inovatīvāks, ar prasmīgāku darbaspēku un zemām oglekļa emisijām; šāds modelis paredz atvērtus un iekļaujošus darba tirgus, radot līdzsvarotāku un vienlīdzīgāku sabiedrības modeli un darbavietas, kas pielāgotas dažāda vecuma darbiniekiem un atbilst dzimumu līdztiesības un darba/privātās dzīves līdzsvara principiem[1]. Pasākumiem, kas vajadzīgi sociālajā jomā un nodarbinātībā pašreizējās krīzes izraisītās nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai, jābūt saskaņotiem ar nepieciešamajām strukturālajām reformām, kas risinātu ilgtermiņa problēmas — globalizācijas sekas un demogrāfiskās un klimata pārmaiņas.

Krīze pamatīgi mainīs Eiropas darba tirgus. Jānodrošina, lai darba ņēmējiem un uzņēmumiem būtu vajadzīgie līdzekļi, kas ļautu veiksmīgi pielāgoties šīm pārmaiņām, proti, saglabātu perspektīvas darbavietas, uzlabotu prasmes visos līmeņos, no jauna iesaistītu cilvēkus darbā un radītu vajadzīgos apstākļus jaunu darbavietu veidošanai.

Komisijas paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai”[2] ir aprakstīti vairāki elementi, kas dalībvalstīm palīdzētu izstrādāt un īstenot piemērotu un efektīvu nodarbinātības politiku. Pamatojoties uz šo, Eiropadomes pavasara sanāksmē un trīs nodarbinātībai veltītos semināros, kas 2009. gada aprīlī notika Madridē, Stokholmā un Prāgā, tika apzinātas trīs galvenās prioritātes: saglabāt nodarbinātību, radīt darbavietas un veicināt mobilitāti; uzlabot prasmes un pielāgot tās darba tirgus vajadzībām; radīt vairāk darba iespēju. Visbeidzot, 2009. gada 7. maija Nodarbinātības samits ļāva apmainīties ar viedokļiem par šīm prioritātēm un kopīgi vienoties par 10 darbībām[3].

Balstoties uz šiem kopīgajiem centieniem, Komisija šā gada 3. jūnijā pieņēma paziņojumu “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai”[4], kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā arī starp ES sociālajiem partneriem šajās trīs galvenajās prioritārajās jomās, īpaši pievēršoties konkrētām iniciatīvām un izmantojot visu pieejamo Kopienas instrumentu atbalstu, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF).

Lai mazinātu krīzes ietekmi uz sociālo jomu, ir būtiski noturēt darba tirgū un tajā iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo īpaši sievietes, gados vecākus darba ņēmējus un citas iedzīvotāju grupas, kuras saskaras ar diskrimināciju, kā arī nepieļaut ilgtermiņa bezdarbu un ekonomiskās aktivitātes trūkumu. Labākais veids, kā izkļūt no sociālās atstumtības, ir nodarbinātība. Sociālā Eiropa sākas ar darbavietām — arī pirms krīzes pārāk daudziem ES iedzīvotājiem, kuri vēlējās un varēja iesaistīties darba tirgū, netika radītas darba iespējas.

2. SATURS

Komisija 3. jūnija paziņojumā nāca klajā ar ierosinājumu veidot jaunu ES mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai[5] (mikrofinansēšanas instruments “Progress”), lai radītu jaunas iespējas bezdarbniekiem un pavērtu ceļu uz uzņēmējdarbību Eiropas visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem. Ievērojot pašreizējo situāciju, proti, ierobežotu kredītlīdzekļu piedāvājumu, šis jaunais instruments iespēju saņemt konkrētiem mērķiem paredzētu finansiālo atbalstu piedāvās arī jauniem uzņēmējiem. Papildus procentlikmju subsīdijām no ESF individuālie uzņēmēji un mikrouzņēmumu dibinātāji saņems atbalstu arī konsultāciju, apmācības, treniņu un spēju pilnveidošanas veidā.

Mikrofinansēšanas instruments “Progress” papildinās citas Kopienas programmas, piedāvājot riska dalīšanas instrumentus, kā arī parāda un pašu kapitāla finansēšanu. Tas tiks izveidots, izmantojot starptautiskās finanšu iestādēs, piemēram, EIB grupā (Eiropas Investīciju Banka un Eiropas Investīciju fonds), gūto pieredzi. Balstoties uz vienošanos par kopīgu pārvaldību, starptautiskās finanšu iestādes nodrošinās turpmāku kredītresursu piesaisti, atbalstot mikrofinansējuma nodrošinātājus – gan bankas, gan citas finanšu iestādes – visā Eiropas Savienībā.

3. SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Ņemot vērā pašreizējo aizdevumu izsniegšanas apjoma samazināšanos un ievērojamo kreditēšanas apjoma kritumu (par ko liecina šim priekšlikumam pievienotais iepriekšējais novērtējums), ir jāpastiprina Kopienas un dalībvalstu līmenī veiktie pasākumi, kas vērsti uz to, lai palielinātu mikrokredītu piedāvājumu pietiekamā apjomā un saprātīgā termiņā nolūkā apmierināt lielo pieprasījumu pēc kredītiem personām, kurām tie šajā krīzes posmā ir visvairāk vajadzīgi, proti, bezdarbniekiem vai neaizsargātajām personām, tostarp pašnodarbinātajām personām, kuras vēlas veidot mikrouzņēmumus vai attīstīt tos, bet kurām nav pieejami ‘tradicionālie’ banku piedāvātie kredītlīdzekļi.

Kopienas līdzekļu izmantošana atbilst izvirzītajam mērķim un ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju[6]. Turklāt vienots ES mikrofinansēšanas instruments ļaus piesaistīt kredītlīdzekļus no starptautiskajām finanšu iestādēm, novēršot fragmentāru pieeju, un tādējādi uzlabos mikrokredītu saņemšanas iespējas visās ES dalībvalstīs.

4. JURIDISKĀ INSTRUMENTA IZVĒLE

Komisija ierosina izveidot mikrofinansēšanas instrumentu “Progress” ar lēmumu, kurā būtu noteikti tikai Komisijas uzdevumi un atbildība, bet kas neradītu tiesības vai pienākumus dalībvalstīm vai privātpersonām. Tāpēc lēmums ir instruments, ar kuru vislabāk iespējams sasniegt vēlamo mērķi.

5. IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu[7] par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību minētais instruments ir jāizveido, pārdalot esošo budžetu. Eiropas Parlaments atbilstīgi 2006. gada Iestāžu nolīgumam papildināja budžetu ar 114 miljoniem euro[8], kas paredzēti programmai “Progress”, tādējādi palielinot Komisijas sākotnējā priekšlikumā paredzēto budžetu 628 800 000 euro līdz 743 250 000 euro. Šo papildu finansējumu paredzēts izmantot pakāpeniski turpmākajos programmas gados, proti, no 2009. gada. Pārbaudot visus iespējamos scenārijus, finansējums tiktu iegūts, pārvietojot 100 miljonus euro (4 gadu laikposmā) no programmas “Progress”[9] uz jauno Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai (mikrofinansēšanas instruments “Progress”). Šie 100 miljoni euro no esošā budžeta varētu piesaistīt papildus vairāk nekā 500 miljonus euro kopīgā iniciatīvā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, īpaši ar EIB grupu.

2009/0096 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai (mikrofinansēšanas instruments “Progress”)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 159. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Komisijas paziņojumā “Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību”[10] ir apzinātas četras prioritārās rīcības jomas: tiesiskās un iestāžu vides uzlabošana dalībvalstīs, uzsākto pārmaiņu turpināšana nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, labākās prakses veicināšana un papildu finanšu kapitāla nodrošināšana mikrofinansēšanas iestādēm. Vispirms Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB), īstenojot šo programmu, 2008. gadā izveidoja programmu “JASMINE”, kas nodrošina nebanku mikrokreditēšanas iestāžu pārraudzību un finansējumu par kopējo summu 20 miljoni euro, ko piešķīra EIB.

(2) Eiropas Parlaments 2009. gada 24. marta rezolūcijā pieprasīja, lai Komisija pastiprinātu centienus attīstīt mikrokredītus nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību, un piešķīra vēl 4 miljonus euro, lai finansētu izmēģinājuma darbību, kas veicama saskaņā ar programmu “JASMINE”. Eiropas Parlaments arī aicināja Komisiju līdzfinansēt ar mikrokredītiem saistītus projektus īpaši neaizsargātām mērķa grupām.

(3) Ir jāpastiprina Kopienas un dalībvalstu līmenī veicamie pasākumi, kas vērsti uz to, lai saprātīgā termiņā pietiekami palielinātu mikrokredītu piedāvājumu nolūkā apmierināt lielo pieprasījumu pēc mikrokredītiem personām, kurām tie šajā krīzes periodā ir visvairāk vajadzīgi, proti, bezdarbniekiem un neaizsargātām personām, kuras vēlas veidot mikrouzņēmumus vai paplašināt tos, bet kurām nav pieejami kredīti, tostarp jauniešiem un pašnodarbinātajiem.

(4) Komisijas paziņojumā “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai”[11] ir uzsvērta vajadzība piedāvāt jaunas iespējas bezdarbniekiem un pavērt ceļu uz uzņēmējdarbību Eiropas neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem. Papildus esošajiem instrumentiem ir vajadzīga konkrēta rīcība, lai vēl vairāk stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, atbalstot Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Investīciju fonda un citu starptautisko finanšu iestāžu veiktos pasākumus, bet neskarot dalībvalstu veiktās darbības. Tāpēc Komisija nāca klajā ar priekšlikumu izveidot jaunu ES mikrofinansēšanas instrumentu, lai mikrofinansējumu padarītu pieejamāku konkrētām apdraudētām grupām un lai palielinātu atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai, sociālajai ekonomikai un mikrouzņēmumiem.

(5) Kopienas līdzekļu izmantošana atbilst izvirzītajam mērķim un ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2009. gada martā pieņemto rezolūciju. Turklāt vienots ES mikrofinansēšanas instruments piesaistīs kredītlīdzekļus no starptautiskajām finanšu iestādēm, novēršot fragmentāru pieeju, un tādējādi uzlabos mikrokredītu saņemšanas iespējas visās ES dalībvalstīs. Lai izmantotu starptautiskās finanšu iestādēs, īpaši Eiropas Investīciju Bankā un Eiropas Investīciju fondā, gūto pieredzi, mikrofinansēšanas instruments “Progress” ir jāizveido, balstoties uz kopīgu pārvaldību.

(6) Darbībām, kas finansējamas ar šā instrumenta palīdzību, jābūt saskaņotām un savienojamām ar pārējiem Kopienas politikas virzieniem un jāatbilst Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem. Ar šo instrumentu paredzētajām darbībām jāpapildina citi Kopienas intervences pasākumi, īpaši KJP (Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas) finanšu instrumenti, programma “JASMINE” un Eiropas Sociālā fonda pasākumi.

(7) Šajā lēmumā “mikrofinansējums” attiecas uz mikrokredītiem un riska dalīšanas instrumentiem. Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju[12] mikrokredīti ir definēti kā aizņēmumi, kas nepārsniedz 25 000 euro, un mikrouzņēmums ir definēts kā uzņēmums, kurā nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki, tostarp pašnodarbinātie, un kura gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus euro, turklāt minētās definīcijas ir atbilstošas šā lēmuma mērķim,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants Instrumenta izveidošana

1. Ar šo tiek izveidots Eiropas mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai integrācijai jeb mikrofinansēšanas instruments “Progress” (turpmāk “Instruments”).

2. pants Mērķis

1. Instruments nodrošina Kopienas līdzekļus, lai padarītu mikrokredītus pieejamākus

1. personām, kuras zaudējušas darbu vai kurām tas draud un kuras vēlas izveidot savu mikrouzņēmumu, tostarp pašnodarbinātajiem;

2. neaizsargātām personām, tostarp jauniešiem un pašnodarbinātajiem, kuri vēlas izveidot savu mikrouzņēmumu vai attīstīt to;

3. sociālajā ekonomikā iesaistītiem mikrouzņēmumiem, kuros nodarbinātas personas, kas zaudējušas darbu, vai neaizsargātās personas, tostarp jaunieši.

3. pants Budžets

1. Finansiālais ieguldījums, kas šim instrumentam laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredzēts Kopienas budžetā, ir 100 miljoni euro.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā piešķirto finansējumu.

3. Kopējais budžets, kas paredzēts šā lēmuma 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem, nepārsniedz 1 % no Instrumentam piešķirtā budžeta, kā izklāstīts šā panta 1. punktā.

4. Finansiālais ieguldījums sedz visas ar Instrumentu saistītās izmaksas, tostarp to 5. panta 2. punktā minēto starptautisko finanšu iestāžu pārvaldības maksas, kuras pārvalda Kopienas ieguldījumu, kā arī visas pārējās attiecināmās izmaksas.

4. pants Piedāvātie rīcības veidi un līdzekļu saņēmēji

1. Instrumentu īsteno, pēc vajadzības izmantojot šādus rīcības veidus:

4. garantijas un riska dalīšanas instrumenti;

5. pašu kapitāla instrumenti;

6. parādu instrumenti;

7. atbalsta pasākumi, piemēram, komunikācijas darbības, pārraudzība, kontrole, revīzija un novērtēšana, kas tieši vajadzīgi, lai efektīvi un sekmīgi īstenotu šo lēmumu un sasniegtu tā mērķus.

2. Instruments ir pieejams dalībvalstīs reģistrētām publiskām un privātām struktūrām, kuras nodrošina mikrofinansējumu personām un mikrouzņēmumiem dalībvalstīs.

5. pants Instrumenta pārvaldība

1. Komisija pārvalda Instrumentu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002.

2. Lai īstenotu 4. panta 1. punktā minētos pasākumus, izņemot 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus, Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 53.d pantu un Komisijas Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002 43. pantu slēdz nolīgumus ar starptautiskajām finanšu iestādēm, īpaši ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šajos nolīgumos tiek sīki izklāstīts, kā īstenojami tām uzticētie uzdevumi, kā arī tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību ar dalībvalstu shēmām.

3. Šā panta 2. punktā minētās starptautiskās finanšu iestādes ieņēmumus, tostarp dividendes un atmaksājumus, ko tās saņēmušas, drīkst atkārtoti ieguldīt 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos instrumentos sešu gadu laikposmā no Instrumenta izveidošanas dienas. Instrumentu noslēdzot, neizmantotie līdzekļi, kas pienāksies Eiropas Kopienām, ir jāatmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

4. Šā panta 2. punktā minētās starptautiskās finanšu iestādes ar 4. panta 2. punktā minētajiem publiskajiem un privātajiem mikrofinansējuma sniedzējiem slēdz rakstiskus nolīgumus, kuros nosaka, ka tiem jāizmanto no Instrumenta piešķirtie līdzekļi saskaņā ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un jānodrošina informācija, kas vajadzīga 8. panta 1. punktā minēto gada pārskatu sagatavošanai.

5. Šā lēmuma 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītajiem atbalsta pasākumiem paredzēto budžetu pārvalda Komisija.

6. pants Atbilstība

Ar Instrumentu finansētās darbības atbilst Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem.

7. pants Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzība

1. Veicot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti samaksātās summas un, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95[13], Padomes Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96[14] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[15].

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, OLAF ir tiesīgs veikt izmeklēšanas, pamatojoties uz Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 un Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96, kuras piemēro Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā, tostarp šajā instrumentā paredzēto līgumsaistību pārkāpumu, kuru rada kāda komersanta darbība vai bezdarbība, kas, veicot nepamatotus izdevumus, rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītajiem budžetiem.

3. Visos no šā lēmuma izrietošajos izpildes pasākumos jābūt atsaucei uz iepriekš minētajiem punktiem un jo īpaši jānodrošina uzraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis, izmantojot Eiropas Revīzijas palātas revīzijas, vajadzības gadījumā veicot revīzijas uz vietas.

8. pants Gada pārskats

1. Komisija saņem šā lēmuma 5. panta 2. punktā minēto starptautisko finanšu iestāžu sagatavotos ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros izklāstīta atbalstīto darbību finansiālā īstenošana, finansējuma sadalījums pa nozarēm un pēc finansējuma saņēmēju veida, iesniegtie pieteikumi, noslēgtie līgumi, finansētās darbības, rezultāti un, ja iespējams, ietekme.

2. Komisija pirmo reizi 2011. gadā un katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu gada pārskatu par darbībām, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar šo lēmumu. Gada pārskatu sagatavo, izmantojot 1. punktā minētos īstenošanas ziņojumus, galvenokārt pievēršot uzmanību sasniegumiem, un tajā jo īpaši ir informācija par iesniegtajiem pieteikumiem, noslēgtajiem līgumiem, finansētajām darbībām, tostarp par papildināmību ar citiem Kopienas intervences pasākumiem un jo īpaši ar ESF.

3. Gada pārskatu informācijas nolūkos nosūtīs Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

9. pants Novērtēšana

1. Komisija pēc savas iniciatīvas veic starpposma un nobeiguma novērtēšanu, cieši sadarbojoties ar 5. panta 2. punktā minētajām starptautiskajām finanšu iestādēm. Instrumenta starpposma novērtēšanu pabeidz četrus gadus pēc Instrumenta izveidošanas, bet galīgo novērtēšanu – ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad beidzies pilnvaru termiņš 5. panta 2. punkta minētajām starptautiskām finanšu iestādēm. Turklāt nobeiguma novērtēšanā pārbauda, kādā mērā Instruments kopumā ir sasniedzis savus mērķus.

2. Novērtējumu rezultātus informācijas nolūkos nosūtīs Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

10. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Mikrofinansēšanas instruments “Progress”

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀS LIETAS un VIENLĪDZĪGAS IESPĒJAS

ABB 04 04 Nodarbinātība, sociālā solidaritāte un dzimumu līdztiesība

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas

Jaunas budžeta pozīcijas

04 04 13 Mikrofinansēšanas instruments “Progress”

04 01 04 11 Mikrofinansēšanas instruments “Progress” – administratīvie izdevumi

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

01/01/2010 – 31/12/2013

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

04 04 13 | Fakult. | Dif. | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. 1a |

04 01 04 11 | Fakult. | Nedif. | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. 1a |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (2 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | > 2013 | Kopā |

Darbības izdevumi[16] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 24,75 | 24,75 | 24,75 | 24,75 | 99,00 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 9,00 | 16,00 | 20,00 | 20,00 | 34,00 | 99,00 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[17] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4 | c | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 1,00 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 25,00 | 25,00 | 25,00 | 25,00 | 100,00 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 9,25 | 16,25 | 20,25 | 20,25 | 34,00 | 100,00 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[18] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 1,00 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | e |

Kopējās orientējošās izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 25,25 | 25,25 | 25,25 | 25,25 | 101,00 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 9,50 | 16,50 | 20,50 | 20,50 | 34,00 | 101,00 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 25,25 | 25,25 | 25,25 | 25,25 | 101,00 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu.

Priekšlikums ir saistīts ar ierosinājumu pārskatīt programmas “Progress” finanšu summu, kas samazināta par 100 miljoniem euro, kas piešķirami mikrofinansēšanas instrumentam.

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma[19] noteikumi (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

NB! Visas ziņas un apsvērumi par ietekmes aprēķināšanas metodi jānorāda atsevišķā pielikumā.

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | 3 | 3 | 3 | 3 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Priekšlikuma konteksts jāizklāsta paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata punktā jāiekļauj šāda papildinformācija.

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Saistībā ar ekonomikas krīzi mikrofinansēšanas instruments “Progress” ir izstrādāts, lai piedāvātu jaunas iespējas bezdarbniekiem un pavērtu ceļu uz uzņēmējdarbību Eiropas neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

Minētā krīze prasa tūlītēju rīcību, lai palīdzētu personām, kuras zaudējušas darbu vai saskaras ar sociālo atstumtību un vēlas sākt uzņēmējdarbību vai attīstīt to. Vispārējais kredītlīdzekļu pieejamības samazinājums savienojumā ar jauniegūto bezdarbnieka statusu nozīmē to, ka daudzi cilvēki, kuri varētu kļūt par pašnodarbinātajiem vai izveidot mikrouzņēmumu, to nevar izdarīt. Turklāt “ESF veida kredītu saņēmēju”[21] mērķa grupai ir diezgan apgrūtināta mikrokredītu pieejamība, jo tradicionālais banku sektors uzskata šo grupu par pārāk riskantu un dārgu to relatīvi nelielo aizņēmumu apjomu dēļ.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Komisija 2007. gada paziņojumā atzina mikrokredītu lielo nozīmi. Paziņojumā paskaidrots, ka mikrokredītu izmantošana būtiski atpaliek no potenciālā pieprasījuma, jo tā ir diezgan riskanta, tai ir transakcijas izmaksas un dažās dalībvalstīs trūkst starpnieku.

Galvenais Kopienas mēroga instruments, kas patlaban pieejams mazo uzņēmumu izveidošanas un izaugsmes finansēšanai, ir Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (KJP). Ar šo programmu izveidotais MVU garantiju mehānisms mikroaizdevumu izsniegšanai nodrošina aizdevumu garantijas, kas ļauj bankām un citām mikrofinansēšanas iestādēm, kā piemēram, MicroBank Spānijā un ADIE Francijā, vairāk atvieglot mikrouzņēmumiem piekļuvi parādu finansējumam, samazinot to pakļautību riskam. Šis mehānisms ietver līdzgarantijas, pretgarantijas un tiešās garantijas finanšu starpniekiem par aizņēmumiem, kas nepārsniedz 25 000 euro un ir izsniedzami mikrouzņēmumiem, kuros nodarbināti ne vairāk kā deviņi darbinieki, īpaši uzņēmējiem, kuri sāk uzņēmējdarbību.

Gan ESF, gan EGF paredz iespēju dalībvalstīm izmantot mikrokredītiem paredzētos fondus, taču dalībvalstis vēl nav to izmantojušas. Tā kā ir steidzami jāreaģē uz pašreizējo krīzi, izpratnes padziļināšanas iniciatīvas šīs iespējas paātrināšanai pietiekami ātri nedotu vajadzīgo rezultātu.

Programma “JASMINE” ir kopīga Komisijas un EIB grupas iniciatīva, kas paredzēta mikrokredītu sniedzēju sektora attīstīšanai. Tā ir tehniskās palīdzības instruments darbībspējas veidošanai, ko finansē Komisija, un līdzfinansējuma instruments, ko atbalsta EIB (20 miljoni euro). Ar programmu “JASMINE” izveidoto instrumentu pārvalda EIF.

Lai veicinātu mikrokredītu pieejamību Eiropā, Eiropas Parlaments ir pieņēmis sagatavošanas darbību ar 2009. gadam paredzēto budžetu 4 miljonu euro apmērā, īpaši lai izveidotu sākumkapitāla fondu iestādēm, kas nav bankas. Šī darbība patlaban tiek īstenota, izmantojot programmu “JASMINE”.

Mikrofinansēšanas instruments “Progress” ar starptautisko finanšu iestāžu palīdzību iepludinās naudas līdzekļus (4 gadu laikposmā 100 miljonus euro) mikrofinansēšanas struktūrās, tādējādi uzlabojot mikrokredītu pieejamību personām, kuras parasti neatbilst banku noteiktajiem kritērijiem.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

ABB 04 04 darbībai “Nodarbinātība, sociālā solidaritāte un dzimumu līdztiesība” tiek pievienots vēl viens īpašs mērķis:

nodrošināt palīdzību darbu zaudējušām personām un neaizsargātām personām, tostarp jauniešiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību vai attīstīt to.

Rezultātu noteikšanai tiks izmantoti divi rādītāji:

- kredīta lielums,

- aizņēmumu saņēmēju skaits.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Turpmāk norādīt darbības īstenošanai izvēlēto metodi(-es)[22].

ٱ Pārvalda centralizēti

ٱ Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

ٱ Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot:

ٱ izpildaģentūrām

ٱ Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

ٱ dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

ٱ Pārvalda dalīti vai decentralizēti

ٱ kopā ar dalībvalstīm

ٱ kopā ar trešām valstīm

X Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Pilnvarojums jāparaksta Komisijai kopā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, piemēram, EIB/EIF.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisija pirmo reizi 2011. gadā un katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu gada pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām. Gada pārskatus sagatavo, izmantojot no starptautiskām finanšu iestādēm saņemtos īstenošanas ziņojumus, vērtējot atbalstītās darbības finanšu īstenošanas kontekstā, iesniegtos pieteikumus, noslēgtos līgumus, finansētos pasākumus, rezultātus un, ja iespējams, ietekmi.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Priekšlikumam par mikrofinansēšanas instrumentu “Progress” ir pievienots provizoriskais novērtējums. To veikusi Komisija, un tajā ir informācija par izpildāmajām vajadzībām, sasniedzamajiem mērķiem, ar priekšlikumu saistītajiem riskiem un alternatīvajiem scenārijiem.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Provizoriskajā novērtējumā ir pārskatītas Kopienas esošās iniciatīvas mikrokredītu jomā, piemēram, “JASMINE”, KJP programma.

Priekšlikums mikrofinansēšanas instrumenta “Progress” izveidei atbilst esošajām darbībām un būtiski uzlabo to efektivitāti un iespējamos panākumus.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Uz mikrofinansēšanas instrumentu “Progress” attiecas starpposma un nobeiguma novērtēšana. Šādos novērtējumos izskata tādus jautājumus kā atbilstība, vienotība un sinerģija, efektivitāte, lietderība, ilgtspējība, izmantojamība un, ja iespējams un vajadzīgs, finansējuma sadalījums pa nozarēm un pēc saņēmēju veida. Turklāt nobeiguma novērtējumā pārbauda, kādā mērā mikrofinansēšanas instruments “Progress” kopumā ir sasniedzis savus mērķus.

Instrumenta starpposma novērtēšanu pabeidz četrus gadus pēc Instrumenta izveidošanas, bet galīgo novērtēšanu – ne vēlāk kā vismaz vienu gadu pēc tam, kad beidzies starptautiskajām finanšu iestādēm noteiktais pilnvaru termiņš.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

Komisijai jānodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Kopienas finanšu intereses tiek aizsargātas, piemērojot preventīvus pasākumus cīņā pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām rīcībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti samaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 un Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

Attiecībā uz Kopienas darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo lēmumu, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību normas pārkāpumu vai līgumsaistību neizpildi, ko rada saimnieciskās darbības subjekta darbība vai bezdarbība, kas, veicot nepamatotus izdevumus, kaitē vai varētu kaitēt Kopienu vispārējam budžetam vai to pārvaldītajiem budžetiem.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Darbība Nr. 1 …. | Īstenot instrumentu, izmantojot starptautiskām finanšu iestādēm piešķirtās pilnvaras |

2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[24] (XX 01 01) | A*/AD | 1 | 1 | 1 | 1 |

B*, C*/AST |

Personāls, ko finansē[25] atbilstoši XX 01 02. pantam | 2 | 2 | 2 | 2 |

Pārējais personāls, ko finansē[26] atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 3 | 3 | 3 | 3 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Galvenie uzdevumi, īstenojot darbību, ir:

- vienoties par pilnvarām ar starptautiskajām finanšu iestādēm,

- pārskatīt un apstiprināt darījumus,

- uzraudzīt programmas īstenošanu,

- sagatavot ikgadējo īstenošanas ziņojumu,

- pārbaudīt sinerģijas starp mikrofinansēšanas instrumentu “Progress”, citām papildu Kopienas programmām un īpaši ar Eiropas Sociālo fondu.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, norādīt amata vietu skaitu saistībā ar katru no tām)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

X Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas 2010. gadā, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz no līdzekļiem, kas vadošajam ģenerāldirektorātam var tikt piešķirti gada budžeta sadales procedūrā, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija 04 01 04 11 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 1,000 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,122 | 0,122 | 0,122 | 0,122 | 0,488 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju ) | 0,128 | 0,128 | 0,128 | 0,128 | 0,512 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 1,000 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

1 * 122.000 = 122.000 gadā

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

2 * 64 000 = 128 000 gadā

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 — Komandējumi |

XX 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[28] |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

[1] Komisijas paziņojums “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”, COM(2008)394, galīgā redakcija, 25.6.2008.

[2] COM(2009) 114, 4.3.2009.

[3] Sk. http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=103&langId=en&eventsId=173&furtherEvents=yes

[4] COM(2009) 257, 3.6.2009.

[5] COM(2009) 257, 3.6.2009.

[6] P6_TA-PROV(2009)0166.

[7] (2006/C 139/01).

[8] 100 miljoni euro 2004. gada cenās.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress (OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp.).

[10] COM(2007) 708.

[11] COM(2009) 257, 3.6.2009.

[12] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[13] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[14] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[15] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[16] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[17] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[18] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[19] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[20] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu ailes.

[21] Īpaši personas, kuras uzskata par ‘neatbilstošām banku noteiktajiem kritērijiem’, jeb personas, kuras nevar izmantot parastās kredītu izsniegšanas sistēmas; jaunieši vai personas, kuras atrodas finansiālās nenoteiktības apstākļos (vientuļās mātes, invalīdi, imigranti, atlaistie darbinieki).

[22] Ja metodes ir vairākas, sniegt papildu informāciju šā punkta iedaļā “Attiecīgās piezīmes”.

[23] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[24] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[25] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[26] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[27] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[28] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.