52008PC0852

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.12.2008

COM(2008) 852 galīgā redakcija

2008/0247 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem

{Sec(2008) 3028}{SEC(2008) 3029}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. AR DZELZCEļA KRAVU PāRVADāJUMU ATTīSTīBU SAISTīTIE IEGUVUMI UN PROBLēMAS

1.1. Ilgtspējīgas transporta sistēmas izveide — nozīmīgs Kopienas mērķis

Tas, ka Kopienai jāievēro savas saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu un savas ekonomikas snieguma uzlabošanu vides aspektā, kā arī ierobežojumi, kas aizvien vairāk ietekmē enerģijas resursu pieejamību, ir ļoti svarīgi Kopienas transporta politikas elementi.

Kopiena vēlas izveidot transporta sistēmu, kas kalpotu tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem un būtu iespējami nekaitīga videi un maksimāli efektīva. Lai to panāktu, Baltās grāmatas par transportu[1] termiņa vidusposma pārskatā Komisija ir ierosinājusi pievērsties „komodalitātes” attīstīšanai, tas ir, visu transporta veidu optimālai izmantošanai gan atsevišķi, gan to apvienojumā.

Šī attīstīšana galvenokārt ir atkarīga no patiesa Eiropas transporta iekšējā tirgus izveides. Gaisa transporta un autotransporta nozarē šajā sakarā jau ir paveikts daudz. Turpretim dzelzceļa transporta nozarē vēl ir daudz darāmā.

1.2. Ieguvumi un problēmas dzelzceļa transporta jomā

Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumi kopš 2007. gada 1. janvāra ir atvērti konkurencei. Vēsturiskie operatori ir pārstrukturējušies vai patlaban to dara. Tirgū ienāk arī jauni dalībnieki. Pakalpojumiem, kurus operatoriem sniedz infrastruktūras pārvaldītāji, virknē dalībvalstu joprojām ir zema kvalitāte, un tā jāuzlabo. Pieprasījums pēc dzelzceļa transporta vairākos Eiropas Savienības reģionos nākotnē varētu ievērojami palielināties.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus, kurā apmēram puse ir starptautiski pakalpojumi, nevarēs pienācīgi attīstīties, ja dzelzceļa infrastruktūra nenodrošinās kravu pārvadājumu operatoriem labākas kvalitātes pakalpojumus. Lai to nodrošinātu, jāpārvar virkne grūtību: pasažieru vilcieniem tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā kravu pārvadājumiem gan attiecībā uz ieguldījumu izvēli, gan jaudas un satiksmes pārvaldību, un tas lielākajā daļā dalībvalstu preču pārvadājumus nostāda ievērojami neizdevīgākā situācijā; valstu infrastruktūras pārvaldītāji joprojām darbojas pārāk nesaskaņoti; un saikne starp dzelzceļa infrastruktūru un citiem transporta veidiem nav pietiekami efektīva vai ir pārāk ierobežota.

Tāpēc aktīvāk jāsadarbojas infrastruktūras pārvaldītājiem. Pasažieru vilcienu un preču vilcienu kopīgā kustība jāvada citādi — vismaz tajās līnijās, kuras ir svarīgas kravu pārvadājumiem. Visbeidzot, kravu pārvadājumu operatoru lietošanā pietiekamā daudzumā jānodod multimodālas transportsistēmas, kuras spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus — tas ir ļoti svarīgi, lai attīstītu multimodālu transportu, kam ir stratēģiska nozīme mūsdienīgu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū.

Pretējā gadījumā dzelzceļa kravu pārvadājumi nevarēs pienācīgi attīstīties un dot pilnvērtīgu ieguldījumu komodalitātes veidošanā Eiropā.

2. UZLABOT TO PAKALPOJUMU KVALITāTI, KURUS INFRASTRUKTūRA NODROšINA KRAVU PāRVADāJUMU OPERATORIEM KONKRēTā TīKLā

2.1. Notiekošie pasākumi

Pēdējā laikā ir aizsākta virkne iniciatīvu gan valsts, gan Kopienas līmenī, lai infrastruktūras pārvaldītāju sniegtajiem pakalpojumiem būtu augstāka kvalitāte. Tiek racionalizēti ieguldījumi, aizvien vairāk izmantotas jaunās tehnoloģijas un pieņemti aizvien detalizētāki noteikumi infrastruktūru pārvaldībai.

Konkrēti Eiropas līmenī vairākas dzelzceļa tiesību aktu paketes ir likušas dalībvalstīm modernizēt dzelzceļu un integrēt valstu sistēmas. Aptverot noteikumus par piekļuvi infrastruktūrai un maksas iekasēšanu, par jaudas un satiksmes pārvaldību, par dzelzceļa drošību un par savstarpējas izmantojamības attīstīšanu, pirmās, otrās un trešās dzelzceļa tiesību aktu paketes direktīvas ir Eiropas tiesiskais un politiskais pamats, kas stimulē dzelzceļa modernizēšanu.

Turklāt Eiropas Transporta tīkla ( TEN-T ) programma, Eiropas dzelzceļa signalizācijas sistēmas ( ERTMS ) ieviešana un Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammai (SITS KPTL) veicina savstarpējas izmantojamības attīstību un dzelzceļa infrastruktūras labāku integrētu pārvaldību Eiropā. Piemēram, ieviešot ERTMS , tika noteikti starptautiski kravu pārvadājumu koridori. To izveide ļauj aktīvi sadarboties infrastruktūras pārvaldītājiem. Šie infrastruktūras pārvaldītāji ir apvienojušies organizācijā ar nosaukumu RailNetEurope , kura sniedz virkni pakalpojumu starptautisko kravu pārvadājumu operatoriem un veicina sadarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem jaudas pārvaldības jomā.

2.2. Problēmas joprojām pastāv

Visas šīs iniciatīvas veicina infrastruktūras pārvaldības uzlabošanos. Tās jāstiprina un jāpaātrina, lai dzelzceļa integrācija un kravu pārvadājumu attīstība kļūtu par realitāti. Tas vispirms nozīmē uzlabot vai pastiprināt

- sadarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, lai likvidētu robežu ietekmi uz kravu pārvadājumiem un starptautiskā līmenī optimizētu ieguldījumus un jaudas izmantojumu — pirmām kārtām vissvarīgākajās līnijās;

- kombinētās transportsistēmas terminālu, kas apkalpo dzelzceļu, attīstību un pārvaldību;

- kravu pārvadājumiem piešķirtās infrastruktūras jaudas kvalitāti un uzticamību.

Jau izveidotajos ERTMS koridoros sadarbība starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem notiek galvenokārt saistībā ar ieguldījumiem, un dažādos koridoros tās intensitāte ievērojami atšķiras. Turklāt līdz šim nav veikti nekādi ievērojami pasākumi, lai dzelzceļa tīkla izmantošanā panāktu lielāku līdzsvaru starp dažādiem pārvadājumu veidiem, lai gan tas ir būtiski svarīgs faktors, lai Eiropā uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti (sk. paziņojumu COM(2008)536 par dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti).

3. NEPIECIEšAMAS JAUNAS INICIATīVAS

3.1. Visi nozares dalībnieki vēlas Kopienas rīcību šajā jomā

Komisija 2007. gada 18. oktobra paziņojumā „Ceļā uz dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem” apņēmās 2008. gadā iesniegt priekšlikumus, lai koordinēti izveidotu starptautiskus dzelzceļa koridorus, kuros prioritāte ir kravu pārvadājumiem. Šai iespējai tika dota priekšroka salīdzinājumā ar iespēju veidot dzelzceļa koridorus vienīgi kravu pārvadājumiem, kura tika atzīta par pārāk plašu, pārāk dārgu un pārāk laikietilpīgu. Pēc tam Komisija veica plašu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām.

Vispirms apmēram piecpadsmit nozares ekspertu kopā ar Komisijas dienestiem precīzi noteica dzelzceļa kravu pārvadājumu problēmas saistībā ar infrastruktūru, kā arī veicamos pasākumus. Šīs grupas secinājumi, ko ietvēra ziņojumā, kurā uzskaitīti ieteikumi konkrētās darbības jomās, bija šā priekšlikuma izstrādes pamatā.

Pēc tam tika uzsākta sabiedriska apspriešana. Tajā daudzas ieinteresētās personas, dalībvalstis, dzelzceļa operatori, infrastruktūras pārvaldītāji, rūpniecības pārstāvji, asociācijas un kravu operatori izteica savu viedokli šajā jomā un sniedza atzinumu par Komisijas priekšlikumiem.

Galvenais secinājums no abām šīm darbībām ir tāds, ka drīzumā izveidojot starptautiskus dzelzceļa koridorus, kas paredzēti konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, ievērojami uzlabotos dzelzceļa konkurētspēja.

Padome 2008. gada 7. un 8. aprīļa sanāksmē arī aicināja Komisiju „izstrādāt pasākumus, kas ļautu efektīvi izmantot starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus, pastiprinot sadarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem izmantošanas un ieguldījumu jautājumos un apzinot starptautiskos koridorus, tostarp komodālos posmus, kuros jānodrošina efektīvi starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi — tas attiecas gan uz jaudu un ieguldījumu plānošanu, gan uz uzticamu vilcienu ceļu pieejamību pietiekamā daudzumā”. Tāpat arī Eiropas Parlaments, kas pieņēma ziņojumu šajā jomā, Ekonomikas un sociālo lietu padome un Reģionu padome izrādīja vēlmi iespējami drīz atrisināt šos jautājumus.

3.2. Regula par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem un ar to saistītas iniciatīvas

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija izskatīja trīs iespējas (neuzsākt jaunus pasākumus; pastiprināt jau esošos pasākumus un vajadzības gadījumā sākt jaunas politiskas iniciatīvas; ierosināt jaunus likumdošanas pasākumus), kas varētu radīt iespēju izveidot Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kurš sastāv no starptautiskiem koridoriem. Tā veica šo iespēju kvalitatīvās un kvantitatīvās ietekmes analīzi[2].

Saskaņā ar šo analīzi trešā iespēja radītu vislabvēlīgāko ietekmi un dotu virkni garantiju gan Kopienai, gan pašām dalībvalstīm par kopīgu iesaisti mērķa sasniegšanā. Galvenā neskaidrība attiecībā uz šo iespēju ir jauno likumdošanas pasākumu pieņemšanas un spēkā stāšanās termiņš.

Šie secinājumi, nepieciešamība veikt tūlītējus pasākumus iekšzemes dzelzceļa infrastruktūras tīklu integrācijas jomā, lai dzelzceļa integrāciju tuvinātu situācijai citos transporta veidos, un no tā izrietošā nepieciešamība precīzi harmonizēt infrastruktūras pārvaldības noteikumus visā konkrētā kravu pārvadājumu koridorā liek Komisijai ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei pieņemt regulu par Eiropas dzelzceļa tīkla izveidi konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem.

Komisijas izstrādātais regulas priekšlikums attiecas galvenokārt uz koridoru atlases procedūrām un to sistēmas pārvaldību, kā arī uz šiem koridoriem nepieciešamajām īpašībām. Šis priekšlikums iekļaujas starp iepriekš minētajām iniciatīvām un noteikumiem, piemēram, TEN-T programmu, ERTMS koridoriem un spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem par dzelzceļa transportu.

Lai nodrošinātu ātru rīcību un lai stimulētu un virzītu notiekošos pasākumus, kuriem ir tāds pats mērķis kā šai iniciatīvai, Komisija ierosina arī pievienot regulas priekšlikumam citas iniciatīvas. Tā veicinās dalībvalstu asociāciju izveidi koridoru veidošanai un kopīgai ieguldījumu plānošanai. Tā arī regulāri sasauks kopā Eiropas Savienības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu un kopīgu interešu tematu apspriešanu.

Turklāt arī notiekošā TEN-T politikas pārskatīšana nodrošina iespēju koordinēt šo iniciatīvu ar TEN-T politiku, ļaujot paredzēt ievērojamu sinerģiju gan attiecībā uz veicamajiem pasākumiem, lai panāktu lielāku Eiropas nozīmes infrastruktūru izveides un izmantošanas efektivitāti, gan attiecībā uz ieguldījumiem.

4. REGULAS PRIEKšLIKUMA VISPāRīGIE PRINCIPI

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Tajā ir noteikumi, kas attiecas uz dzelzceļa infrastruktūru starptautisku pārvaldību, ko dalībvalstis nevar īstenot katra atsevišķi. Tiek ievērots arī proporcionalitātes princips. Regulas priekšlikums nosaka dalībvalstīm un dzelzceļa infrastruktūras pārvadītājiem kopīgus mērķus un procedūras. Visbeidzot, šis priekšlikums balstās uz esošajiem dzelzceļa tiesību aktiem un papildina tos. Tas atvieglo minēto tiesību aktu interpretāciju, un tādējādi tiek ievērots Kopienas līmenī pieņemtais regulējuma vienkāršošanas princips.

Šajā priekšlikumā ir piecas nodaļas, no kurām trīs ir par šādiem tematiem: Eiropas dzelzceļa tīkla konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem izveide un pārvaldība; ieguldījumi infrastruktūrā, terminālos un to aprīkojumā; kravu pārvadājumu koridoru izmantošana. Priekšlikuma 1. nodaļā ir vispārīgi noteikumi, bet 5. nodaļā — nobeiguma noteikumi.

Attiecībā uz katru transporta koridoru tiek ierosināti šādi pasākumi: regulāra tirgus analīze, regulāra apspriešanās ar klientiem un īstenošanas plāna izstrāde, ietverot pasākumus klientu prasību apmierināšanai un regulas priekšlikuma noteikumu ievērošanas nodrošināšanai. Infrastruktūras un terminālu pārvaldītājiem uzdots veikt īstenošanu ar attiecīgo dalībvalstu, kuras iesaistījušās konkrētā kravu pārvadājumu koridora izveidē, atbalstu un virzību.

4.1. Eiropas dzelzceļa tīkla konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem definīcija un pārvaldība

Priekšlikuma 2. nodaļā vispirms noteikti dalībvalstu pienākumi starptautisku dzelzceļa koridoru konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem izveidē un šo koridoru atlases procedūra. Šiem noteikumiem jāgarantē gan veidojamo koridoru kvalitāte, gan saskaņa starp dažādajiem veidojamajiem koridoriem. Tāpat tajos paredzēts, ka visas tās dalībvalstis, kurām nav ar šo mērķi nesaderīgu ģeogrāfisku īpatnību, piedalās Eiropas dzelzceļa tīkla konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem izveidē.

Ierosinātā metode ir šāda: tiesību aktā dalībvalstīm noteikts vispārīgs pienākums izveidot kravu pārvadājumu koridorus TEN-T iekšienē; dalībvalstis kopīgi nosaka koridorus, ko tās vēlas izveidot; šo izvēli apstiprina Kopienas līmenī ar komitejas procedūru, izskatot vajadzību pēc ierosinātā koridora un saskaņu starp visiem ierosinātajiem kravu pārvadājumu koridoriem.

Minētajā nodaļā aprakstītas arī katra kravu pārvadājumu koridora pārvaldības struktūras svarīgākās īpašības. Komisija šo īpašību noteikšanā ir vadījusies no gūtās pieredzes, sevišķi saistībā ar ERTMS koridoriem un RailNetEurope izveidotajiem koridoriem, ekspertu grupas ieteikumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Kopumā redzams, ka, lai nodrošinātu panākumus, ir jāveido starptautiska struktūra, kas spētu stimulēt koordināciju starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem visā attiecīgajā koridorā.

4.2. Ieguldījumi

Priekšlikuma 3. nodaļā izklāstīti pienākumi, kas kravu pārvadājumu koridoros jāievēro attiecībā uz ieguldījumu koordināciju un plānošanu, kā arī uz dažādo tīklu savstarpējas izmantojamības attīstīšanu un vilcienu jaudas uzlabošanu. Savstarpējas izmantojamības attīstīšana dos ievērojamus ieguvumus dzelzceļa kravu pārvadājumu laika, jaudas un produktivitātes ziņā. Vilcienu jaudas palielināšana, piemēram, palielinot maksimālo garumu vilcieniem, kuri varētu kursēt attiecīgajā koridorā, arī efektīvi paaugstinās dzelzceļa kravu pārvadājumu produktivitāti.

Minētajā nodaļā Komisija arī ierosina koridora stratēģisko terminālu tīkla definīciju. Katra kravu pārvadājumu koridora laba piesaiste pārējam tīklam un citiem transporta veidiem jūras ostās vai iekšzemē ir būtiski svarīgs elements, lai šī iniciatīva būtu sekmīga. Tāpēc katram koridoram jābūt efektīvai stratēģijai par multimodālu transportsistēmu terminālu izveidi un par to jaudas pielāgošanu kravu pārvadājumiem attiecīgajā koridorā.

4.3. Kravu pārvadājumu koridora izmantošana

Priekšlikuma 4. nodaļā ir šādi septiņi galvenie punkti: savstarpēji izmantojamu procedūru izstrāde; satiksmes izmantošanas koordinācijas uzlabošana gan starp pašiem infrastruktūras pārvaldītājiem, gan starp infrastruktūras pārvaldītājiem un terminālu pārvaldītājiem; piekļuves uzlabošana infrastruktūrai un termināliem; labvēlīga attieksme pret kravas vilcieniem ceļu iedalīšanā un satiksmes pārvaldībā; pakalpojumu kvalitātes pārraudzība kravu pārvadājumu koridorā; kontroles iestāžu sadarbība.

Kravu pārvadājumu koridora izmantošanas koordinācijas uzlabošana palīdzēs ar nelielām izmaksām uzlabot starptautiskā multimodālā preču transporta darbību attiecīgajā koridorā. Tas nozīmē, piemēram, nodrošināt pretendentiem uz kāda vilcienu ceļa iedalīšanu vienas pieturas aģentūras pakalpojumu attiecībā uz visiem ceļa pieprasījumiem vairākos tīklos. Ietekmes novērtējums liecina, ka laba koordinācija terminālu un galvenās infrastruktūras izmantošanā ļautu ievērojami uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu darbību. Tā arī veicinātu vilcienu gaidīšanas laika samazināšanu piekļuvei termināliem vai galvenajai infrastruktūrai pēc terminālu apmeklējuma.

Kvalitatīva informācija par nosacījumiem piekļuvei visiem pakalpojumiem, kas nepieciešami preču vilciena netraucētai kustībai, dos iespēju nodrošināt piekļuvi bez jebkādas diskriminācijas visiem pakalpojumiem, kurus nodrošina kravu pārvadājumu infrastruktūra.

Attiecībā uz līdzsvaru starp kravas vilcieniem un pasažieru vilcieniem mērķis ir garantēt preču vilcieniem labas kvalitātes un uzticamus vilcienu ceļus, bet starptautisku vilcienu ceļu gadījumā — to, lai valstu iekšzemes vilcienu ceļi būtu savstarpēji saskaņoti. Minētajā nodaļā paredzēta arī labāka attieksme pret preču vilcieniem satiksmes izmantošanas ziņā. Te galvenais mērķis ir nodrošināt dzelzceļa kravu pārvadājumiem garantijas attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāju sniegto pakalpojumu uzticamību un kvalitāti. Šīm garantijām, kas dzelzceļa kravu pārvadājumiem parasti netiek sniegtas, jābūt samērīgai ietekmei uz pasažieru transporta darbību. Tāpat tās nedrīkst būt pārāk ierobežojošas, jo tas varētu traucēt infrastruktūras optimālai pārvaldībai.

Visiem iepriekš aprakstītajiem pasākumiem būtu jārada pozitīva ietekme uz preču dzelzceļa transporta darbību, un šī ietekme regulāri jāmēra un jāanalizē. Tādēļ 4. nodaļā noteikts pienākums katrā koridorā noteikt regulāri atjaunināmus darbības rādītājus.

2008/0247 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[6],

tā kā:

(1) Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā un Kopienas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā dzelzceļa iekšējā tirgus izveide, īpaši attiecībā uz preču transportu, ir būtisks elements ceļā uz ilgtspējīgas mobilitātes sasniegšanu.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju[7] bija ievērojams solis dzelzceļa iekšējā tirgus izveidē.

(3) Lai starptautiskie un iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumi, kas kopš 2007. gada 1. janvāra ir atvērti konkurencei, būtu konkurētspējīgi iepretim citiem transporta veidiem, tiem jābūt pieejamai kvalitatīvai dzelzceļa infrastruktūrai, tas ir, tādai, kura ļauj sniegt labus preču transporta pakalpojumus komercātruma un kustības grafika ziņā, un uzticamai dzelzceļa infrastruktūrai, tas ir, nodrošinot, ka sniegtais pakalpojums patiesi atbilst līgumsaistībām ar dzelzceļa operatoriem.

(4) Padomes 2008. gada 7. un 8. aprīļa sanāksmē secināts, ka jāveicina efektīva infrastruktūras izmantošana un vajadzīgas gadījumā jāuzlabo dzelzceļa infrastruktūras jauda ar pasākumiem Eiropas un valsts līmenī, jo īpaši ar tiesību aktu pieņemšanu.

(5) Šajā kontekstā, izveidojot dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, pa kuru preču vilcieni varēs kursēt adekvātos apstākļos un viegli pāriet no viena iekšzemes tīkla uz citu, varētu uzlabot infrastruktūras izmantošanas nosacījumus.

(6) Lai īstenotu Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, jau uzsāktās iniciatīvas dzelzceļa infrastruktūras jomā liecina, ka vispiemērotākā metode ir starptautisku koridoru izveide, kas nodrošina konkrētu vajadzību apmierināšanu vienā vai vairākos skaidri definētos kravu pārvadājumu tirgus segmentos.

(7) Dzelzceļa tīkla konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem īstenošanai jānotiek saskaņā ar Eiropas Transporta tīklu ( TEN-T ). Tāpēc abi tīkli jāattīsta koordinēti un, jo īpaši, esošajā TEN-T jāintegrē dzelzceļa kravu pārvadājumu starptautiskie koridori. Tāpat Kopienas līmenī jāizveido vienoti noteikumi par kravu pārvadājumu koridoriem. Ja vajadzīgs, šo koridoru izveidi var finansiāli atbalstīt no TEN-T programmas[8].

(8) Kravu pārvadājumu koridorā jānodrošina pienācīga koordinācija starp attiecīgajām dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem, jānodrošina pietiekama prioritāte dzelzceļa kravu pārvadājumu satiksmei, jāizveido efektīva un adekvāta sasaiste ar citiem transporta veidiem un jāizstrādā nosacījumi, kas veicina konkurences attīstību starp dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(9) Kravu pārvadājumu koridora izveide jāizskata un jāapstiprina Kopienas līmenī saskaņā ar tādiem kritērijiem un procedūru, kas ir pārredzami, skaidri definēti un kas atstāj dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem pietiekamu rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā, lai tie varētu pieņemt savām konkrētajām vajadzībām atbilstīgus pasākumus.

(10) Lai veicinātu koordināciju starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem, katram kravu pārvadājumu koridoram jābūt savai pārvaldes struktūrai, kurā ietilpst dažādie infrastruktūras pārvaldītāji, uz kuriem šis koridors attiecas.

(11) Lai apmierinātu tirgus prasības, kravu pārvadājumu koridora izveides nosacījumi jāizklāsta īstenošanas plānā, kurā jānorāda kravu pārvadājumu darbības uzlabošanai veicamie pasākumi un to veikšanas termiņi. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka koridora izveidei paredzētās vai jau veiktās darbības atbilst visu kravu pārvadājumu koridora lietotāju vajadzībām vai vēlmēm, ar šiem lietotājiem regulāri jāapspriežas saskaņā ar skaidri noteiktām procedūrām.

(12) Lai nodrošinātu infrastruktūras jaudu saskaņu un nepārtrauktību visā kravu pārvadājumu koridora garumā, ieguldījumi kravu pārvadājumu koridorā jākoordinē starp attiecīgajām dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem un tie jāplāno atbilstoši kravu pārvadājumu koridora vajadzībām. To īstenošanas programma jāpublicē, lai nodrošinātu informāciju tiem pretendentiem, kas varētu attiecīgajā koridorā darboties. Jāietver darbību projekti ar mērķi attīstīt savstarpēji izmantojamas sistēmas un palielināt vilcienu jaudu.

(13) To pašu iemeslu dēļ attiecīgo kravu pārvadājumu koridoru līmenī jākoordinē arī lieli uzturēšanas darbi, kas ļoti bieži ievērojami ietekmē dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un jaunākā informācija par tiem regulāri jāpublicē.

(14) Lai Kopienā veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, jāizveido arī infrastruktūra un sistēmas ar mērķi attīstīt preču kombinētās transportsistēmas pakalpojumus.

(15) Attiecīgās dalībvalstis un konkrētā kravu pārvadājumu koridora kompetentās valstu drošības iestādes var slēgt ritošā sastāva un vilcienu vadītāju kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas līgumus. Konkrētā kravu pārvadājumu koridora kompetentajām valstu drošības iestādēm vajadzētu sadarboties, lai nodrošinātu šo līgumu īstenošanu.

(16) Lai atvieglinātu infrastruktūras jaudas pieprasījumu procedūru starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu jomā, katrā kravu pārvadājumu koridorā jāievieš vienas pieturas aģentūra. Šim nolūkam jāizmanto esošās iniciatīvas, jo īpaši tās, kuras veiktas RailNetEurope , kas ir infrastruktūras pārvaldītāju koordinācijas struktūra un sniedz atsevišķus pakalpojumus starptautisko kravu pārvadājumu operatoriem.

(17) Ņemot vērā atšķirīgos grafiku plānošanas kalendārus dažādajiem satiksmes veidiem, ir vēlams nodrošināt to, ka infrastruktūras jaudas pieprasījumi preču transporta satiksmei netiek neadekvāti ierobežoti salīdzinājumā ar pieprasījumiem pasažieru transporta satiksmei, jo īpaši ievērojot to attiecīgo sociāli ekonomisko vērtību. Maksai par infrastruktūras izmantošanu vajadzētu atšķirties atkarībā no piešķirtā vilcienu ceļa kvalitātes un drošuma.

(18) Vilcieniem, kas pārvadā tādas preces, kuras ļoti ietekmē pārvadāšanas ilgums un punktualitāte, jānodrošina pietiekama prioritāte satiksmes traucējumu gadījumos.

(19) Lai panāktu konkurences veidošanos starp dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem kravu pārvadājumu koridorā, ir vēlams atļaut pieprasīt infrastruktūras jaudu arī tādiem pretendentiem, kas nav dzelzceļa uzņēmumi vai to grupas.

(20) Lai optimizētu kravu pārvadājumu koridora pārvaldību un starptautiskajiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem nodrošinātu labāku satiksmes caurlaidību un darbību, jānodrošina pienācīga koordinācija starp dzelzceļa satiksmes kontroles iestādēm, kuras atrodas dažādos kravu pārvadājumu koridora tīklos. Lai nodrošinātu labāku dzelzceļa infrastruktūras izmantojumu, jākoordinē šīs infrastruktūras un kravu pārvadājumu koridorā esošo stratēģisko terminālu pārvaldība.

(21) Lai atvieglinātu piekļuvi informācijai par visu galveno infrastruktūru izmantojumu kravu pārvadājumu koridorā un lai nodrošinātu tām piekļuvi bez jebkādas diskriminācijas, ir vēlams visiem starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt pārskatu, kurā apkopota visa šī informācija.

(22) Lai varētu objektīvi izvērtēt ieguvumus no kravu pārvadājumu koridora izveides pasākumiem un nodrošināt to efektīvu pārraudzību, jāizstrādā un regulāri jāpublicē darbības rādītāji par visu kravu pārvadājumu koridoru.

(23) Lai uzlabotu paraugprakses izplatību un nodrošinātu efektīvu pārraudzību tam, kā tiek pārvaldīts Eiropas dzelzceļa tīkls konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, ir lietderīgi ar Komisijas atbalstu pastiprināt sadarbību starp visiem Kopienas infrastruktūru pārvaldītājiem.

(24) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, radīt Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kurš sastāv no kravu pārvadājumu koridoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi.

(25) Attiecībā uz ieguldījumu koordināciju un jaudas un satiksmes pārvaldību ir jāievieš vienlīdzīgi noteikumi, kas balstās uz sadarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, kuriem starptautiskajā dzelzceļa koridorā jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi kravu pārvadājumu operatoriem.

(26) Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(27) Jāpilnvaro Komisija pieņemt nosacījumus un kritērijus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus un papildināt to, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi, kā veidot un organizēt Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kurš sastāv no starptautiskiem dzelzceļa koridoriem konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem (turpmāk „kravu pārvadājumu koridori”). Tajā ir noteiktas arī kravu pārvadājumu koridoru atlases un organizēšanas prasības, kā arī saskaņoti principi ieguldījumu plānošanai un jaudas un satiksmes pārvaldībai.

2. Šo regulu piemēro dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai un izmantošanai iekšzemes un starptautisku dzelzceļa pakalpojumu sniegšanā, izņemot:

a) autonomus vietējas un reģionālas nozīmes tīklus pasažieru pārvadāšanai, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru;

b) tīklus, kas paredzēti vienīgi pilsētas vai piepilsētas pasažieru pārvadājumu veikšanai;

c) reģionālas nozīmes tīklus, ko reģionāliem kravu pārvadājumiem izmanto tikai tāds vienīgais dzelzceļa uzņēmums, uz kuru neattiecas Direktīva 91/440/EEK[9], tik ilgi, kamēr attiecīgā tīkla jaudas izmantošanu nepieprasa cits pretendents;

d) privātīpašumā esošu dzelzceļa infrastruktūru, kas pastāv vienīgi tās īpašnieka vajadzībām, lai veiktu viņa paša kravu pārvadājumus.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā ir spēkā definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 2001/14/EK 2. pantā.

2. Papildus 1. punktā minētajām definīcijām izmanto šādas definīcijas:

a) „kravu pārvadājumu koridors” ir visas dzelzceļa līnijas, kas izveidotas dalībvalstu teritorijā un attiecīgā gadījumā Eiropas trešās valstīs un kas savieno divus vai vairākus stratēģiskos terminālus, un kam ir galvenā līnija, alternatīvi ceļi un ceļi, kas tos sasaista, kā arī dzelzceļa infrastruktūras un to aprīkojums preču terminālos, šķirotavās un manevrēšanas stacijās, kā arī to piebraukšanas ceļi;

b) „īstenošanas plāns” ir dokuments, kurā izklāstīta stratēģija, darbības un līdzekļi, ko attiecīgie interesenti plāno izmantot, lai noteiktā laika posmā veiktu vajadzīgus un pietiekamus pasākumus kravu pārvadājumu koridora izveidei;

c) „lieli uzturēšanas darbi” ir jebkādi darbi vai remonts dzelzceļa infrastruktūrā un tās aprīkojumā, kas nepieciešami vilcienu kustībai visā kravu pārvadājumu koridorā, un kuru veikšanai ir vajadzīga infrastruktūras jaudas rezervēšana saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 28. pantu;

d) „termināls” ir instalācija, kas atrodas jebkur kravu pārvadājumu koridorā un ir īpaši pielāgota, lai varētu veikt preču iekraušanu kravas vilcienos un/vai izkraušanu no tiem un varētu savienot dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus ar sauszemes, jūras, iekšzemes ūdeņu un gaisa transporta pakalpojumiem, vai lai varētu veikt preču vilcienu manevrus vai to sastāva pārkārtošanu;

e) „stratēģiskais termināls” ir kravu pārvadājumu koridora termināls, kas ir atvērts visiem pretendentiem un kam ir nozīmīga loma dzelzceļa kravu pārvadājumos visā kravu pārvadājumu koridorā;

f) „vienas pieturas aģentūra” ir kopīga struktūra, ko izveidojuši kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji un kas dod pretendentiem iespēju vienā vietā un vienā reizē pieprasīt vilcienu ceļu maršrutam, kas šķērso vismaz vienu robežu.

II NODAĻA EIROPAS DZELZCEĻA TĪKLA KONKURĒTSPĒJĪGIEM KRAVU PĀRVADĀJUMIEM KONCEPCIJA UN PĀRVALDĪBA

3. pants

Kravu pārvadājumu koridoru atlase

1. Kravu pārvadājumu koridors ļauj izmantot starptautisku un iekšzemes kravu pārvadājumu pakalpojumus vismaz divu dalībvalstu teritorijā. Tam ir šādas īpašības:

a) tas ietilpst TEN-T ;

b) tas ļauj ievērojami attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumu satiksmi;

c) tas ir attaisnojams, pamatojoties uz sociāli ekonomisko analīzi. Šajā analīzē iekļauj informāciju par ietekmi uz tiem transporta sistēmas posmiem, kuros kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras jaudas piešķīrumi būtiski ietekmē preču un pasažieru pārvadājumu apjomu. Analīzē norāda būtiskākās sekas ārējo izmaksu ziņā;

d) tam ir izstrādāts īstenošanas plāns.

2. Kravu pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņas tajā ierosina attiecīgās dalībvalstis. Šim nolūkam tās nosūta Komisijai priekšlikumu, kas izstrādāts kopā ar attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, ņemot vērā pielikumā minētos kritērijus.

3. Kravu pārvadājumu koridorus izveido saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā katrā dalībvalstī, kurai ir vismaz divas sauszemes robežas ar citām dalībvalstīm, jāuzņem vismaz viens kravu pārvadājumu koridora priekšlikums;

b) ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā visām dalībvalstīm jāuzņem vismaz:

i) viens kravu pārvadājumu koridors,

ii) divi kravu pārvadājumu koridori, ja dzelzceļa kravu pārvadājumi attiecīgajā dalībvalstī ir 30 miljardi tonnkilometru gadā vai vairāk,

iii) trīs kravu pārvadājumu koridori, ja dzelzceļa kravu pārvadājumi attiecīgajā dalībvalstī ir 70 miljardi tonnkilometru gadā vai vairāk.

4. Komisija izskata 2. punktā minētos kravu pārvadājumu koridoru izveides priekšlikumus un saskaņā ar 18. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru pieņem lēmumu par pirmo kravu pārvadājumu koridoru grupu ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šajā izskatīšanā ņem vērā pielikumā norādītos kritērijus.

5. Kravu pārvadājumu koridorā var būt Eiropas trešu valstu dzelzceļa tīklu elementi. Attiecīgā gadījumā šiem elementiem jābūt saderīgiem ar TEN-T politiku.

6. Kravu pārvadājumu koridorus, kuri minēti 4. punktā, pakāpeniski maina un papildina, balstoties uz priekšlikumiem par kravu pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņām tajā un pēc Komisijas lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 18. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru. Dalībvalstu priekšlikumus izskata, ņemot vērā pielikumā norādītos kritērijus.

7. Ja, izveidojot vai mainot kravu pārvadājumu koridoru, divas vai vairākas dalībvalstis saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar to teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru, Komisija pēc vienas attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma apspriežas par šo jautājumu ar 18. pantā minēto komiteju. Komiteja paziņo savu atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis ņem šo atzinumu vērā, lai rastu risinājumu.

9. Pasākumus pielikuma pielāgošanai, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 4. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Kravu pārvadājumu koridoru pārvaldība

1. Dalībvalstis, uz kurām attiecas kravu pārvadājumu koridors, sadarbojas, lai nodrošinātu šā koridora attīstību saskaņā ar tā īstenošanas plānu. Tās izvirza kravu pārvadājumu koridora vispārīgos mērķus un nodrošina, lai tie būtu iekļauti īstenošanas plānā.

2. Katrā kravu pārvadājumu koridorā attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji, kā tie definēti Direktīvas 2001/14/EK 2. pantā, izveido pārvaldības struktūru, kura nosaka, īsteno un atjaunina kravu pārvadājumu koridora īstenošanas plānu. Pārvaldības struktūra regulāri ziņo par savu darbību attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1692/96/EK[10] 17.a pantā paredzētajiem TEN-T prioritāro projektu Eiropas koordinatoriem konkrētajā kravu pārvadājumu koridorā.

3. Pārvaldības struktūra ir patstāvīga juridiska persona. To var izveidot kā Eiropas Ekonomisko interešu grupu Regulas (EEK) Nr. 2137/85[11] nozīmē ar šādas grupas statusu.

4. Pārvaldības struktūras locekļi no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju, kura pilnvaru termiņš ir vismaz 3 gadi.

5. Izveido darba grupu, kurā ietilpst 9. pantā minēto kravu pārvadājumu koridora stratēģisko terminālu pārvaldītāji un īpašnieki. Tā var sniegt atzinumu par pārvaldības struktūras priekšlikumiem, kas tieši ietekmē ieguldījumus stratēģiskajos terminālos un to pārvaldību. Pārvaldības struktūra nedrīkst pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar šo atzinumu.

5. pants

Kravu pārvadājumu koridoru īstenošanas pasākumi

1. Īstenošanas plānā, kuru apstiprina pārvaldības struktūra, ir:

a) kravu pārvadājumu koridora apraksts, kā arī tā izveidei nepieciešamo pasākumu īstenošanas programma;

b) šā panta 3. punktā paredzētā tirgus pētījuma būtiskie elementi;

c) pārvaldības struktūras mērķi attiecībā uz kravu pārvadājumu koridora darbību, īpaši norādot kravu pārvadājumu koridora pakalpojumu kvalitāti un jaudu saskaņā ar 16. panta noteikumiem;

d) kravu pārvadājumu koridora izveides un darbības uzlabošanas programma, kas minēta šā panta 3. punktā.

2. Īstenošanas plānu regulāri pielāgo, ņemot vērā tajā ietverto pasākumu ieviešanas gaitu, dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus attīstību kravu pārvadājumu koridorā un darbību, ko vērtē saskaņā ar 16. panta 2. punkta noteikumiem.

3. Veic tirgus pētījumu. Tajā izklāsta pašreizējas un gaidāmas satiksmes tendences kravu pārvadājumu koridorā un tam pievienotajos transporta sistēmas posmos. Pētījumā apskata, kā attīstās dažādi satiksmes veidi gan preču, gan pasažieru transporta jomā. Tajā iekļauj 3. panta c) apakšpunktā minētās sociāli ekonomiskās analīzes galvenos elementus. Pētījumu atjaunina vismaz reizi gadā. Pētījuma rezultātus izmanto, lai attiecīgi pielāgotu kravu pārvadājumu koridora īstenošanas plānu.

4. Izstrādā kravu pārvadājumu koridora izveides un darbības uzlabošanas programmu. Tajā norāda kopīgos mērķus, tehniskos datus un to darbību grafiku, kuras dzelzceļa infrastruktūrā un tā aprīkojumā jāveic, lai īstenotu visus 7.–16. pantā minētos pasākumus.

6. pants

Apspriešanās ar pretendentiem

1. Lai nodrošinātu, ka pretendenti, kas definēti Direktīvas 2001/14/EK 2. pantā un kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru, tiek pienācīgi iesaistīti, pārvaldības struktūra izveido apspriešanās mehānismus.

2. Pārvaldības struktūra apspriežas ar kravu pārvadājumu koridora izmantošanas pretendentiem pirms īstenošanas plāna pieņemšanas un to atjauninot. Ja pārvaldības struktūrai un pretendentiem rodas domstarpības, pretendenti var vērsties pie Komisijas, kura par šo jautājumu apspriežas ar 18. panta 1. punktā minēto komiteju, ievērojot 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

III NODAĻA IEGULDĪJUMI KRAVU PĀRVADĀJUMU KORIDORĀ

7. pants

Ieguldījumu plānošana

1. Pārvaldības struktūra izstrādā un apstiprina:

a) kopīgu plānu par ieguldījumiem kravu pārvadājumu koridora infrastruktūrā ilgtermiņā, t. i., vismaz 10 gadiem;

b) attiecīgā gadījumā — kopīgu plānu par ieguldījumiem kravu pārvadājumu koridorā vidējā termiņā (vismaz 2 gadiem).

Ieguldījumu plānos ietver to projektu sarakstu, kas paredzēti, lai paplašinātu, atjaunotu vai pārveidotu dzelzceļa infrastruktūru un tās aprīkojumu kravu pārvadājumu koridorā, kā arī tam nepieciešamos finanšu līdzekļus.

2. Šā panta 1. punktā minētajos ieguldījumu plānos ietver tādu stratēģiju par savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanu kravu pārvadājumu koridorā, kas atbilst savstarpējas izmantojamības būtiskajām prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuras piemēro dzelzceļa tīkliem un kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK[12]. Šī stratēģija ir balstīta uz šādu sistēmu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzi. Tai jābūt saskaņā ar valstu un Eiropas plāniem par savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanu, jo īpaši ar Eiropas dzelzceļa signalizācijas sistēmas ( ERTMS ) ieviešanas plānu.

3. Attiecīgā gadījumā ieguldījumu plānos norāda uz paredzēto Kopienas ieguldījumu no TEN-T programmas un pamato to stratēģijas saskaņotību ar minēto programmu.

4. Šā panta 1. punktā minētajos ieguldījumu plānos ietver arī stratēģiju par jaudas palielināšanu kravas vilcieniem, kuri varētu kursēt attiecīgajā koridorā. Tā var balstīties uz vilcienu, kas kursē attiecīgajā koridorā, sastāva garuma, gabarītu vai atļautās slodzes uz ass palielināšanu.

5. Šā panta 1. punktā minētos ieguldījumu plānus publicē 15. pantā paredzētajā dokumentā un regulāri atjaunina. Tie ir daļa no kravu pārvadājumu koridora īstenošanas plāna.

8. pants

Lieli uzturēšanas darbi

Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji vismaz reizi gadā koordinē lielu infrastruktūras un tās aprīkojuma uzturēšanas darbu plānošanu.

9. pants

Stratēģiskie termināli

1. Ar 4. panta 5. punktā minētās darba grupas piekrišanu pārvaldības struktūra pieņem stratēģiju par stratēģisko terminālu attīstību, lai šie termināli varētu atbilst dzelzceļa pārvadājumu vajadzībām attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā.

2. Pārvaldības struktūra veic vajadzīgos pasākumus šīs stratēģijas īstenošanai. Tā šo stratēģiju regulāri pārskata.

IV NODAĻA KRAVU PĀRVADĀJUMU KORIDORA VADĪBA

10. pants

Vienas pieturas aģentūra starptautisko vilcienu ceļu pieprasīšanai

1. Pārvaldības struktūra izveido vienas pieturas aģentūru vilcienu ceļu pieprasīšanai preču vilcienam, kas kravu pārvadājumu koridorā šķērso vismaz vienu robežu.

2. Visi vilcienu ceļa pieprasījumi saistībā ar preču vilcienu, kas kravu pārvadājumu koridorā šķērso vismaz vienu robežu vai izmanto vairākus tīklus, jāiesniedz 1. punktā minētajā vienas pieturas aģentūrā.

3. Attiecīgās kontroles iestādes, kas minētas šīs regulas 17. pantā, nodrošina to, ka vienas pieturas aģentūras darbība ir pārredzama un nav diskriminējoša.

11. pants

Prioritāri kravu pārvadājumi

1. Pārvaldības struktūra definē preču pārvadājumu tipa klases visā kravu pārvadājumu koridorā. Vismaz viena no šīm klasēm (turpmāk „prioritāri kravu pārvadājumi”) ietver preces, kuru pārvadāšanā ļoti svarīgs ir laiks un kurām tādēļ jānodrošina kvalitatīvs transports un atbilstība grafikam.

2. Kritērijus preču pārvadājumu tipa klases definēšanai attiecīgā gadījumā pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru.

12. pants

Preču vilcieniem iedalītie vilcienu ceļi

1. Atkāpjoties no Direktīvas 2001/14/EK 20. panta 2. punkta, kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji rezervē prioritāriem kravu pārvadājumiem jaudu, kura ir vajadzīga nākamajam finanšu gadam, pirms Direktīvas 2001/14/EK 18. pantā minētā kustības grafika sastādīšanas gada, pamatojoties gan uz konstatēto kravu pārvadājumu apjomu, gan arī uz tirgus pētījumu, kas minēts 5. panta 1. punktā.

2. Infrastruktūras pārvaldītāji saglabā jaudas rezervi galīgajā kustības grafikā, lai varētu ātri un pienācīgi reaģēt uz ad hoc jaudas pieprasījumiem, kas minēti Direktīvas 2001/14/EK 23. pantā. Šai jaudai jābūt pietiekamai, lai vilcienu ceļu pieprasījumus varētu apmierināt, garantējot pienācīgu iedalītā vilcienu ceļa kvalitāti, kā arī adekvātu braukšanas laiku šajā vilcienu ceļā un kravu pārvadājumiem pielāgotu kustības grafiku.

4. Kravu pārvadājumiem iedalīto vilcienu ceļu kvalitāte var atšķirties braukšanas laika ziņā. Maksa par infrastruktūras izmantošanu šajos vilcienu ceļos var atšķirties atkarībā no piedāvātās kvalitātes saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 7. un 8. pantu.

5. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, prioritāram kravu pārvadājumam iedalīto vilcienu ceļu nedrīkst atcelt mazāk kā 3 mēnešus pirms paredzētās kustības, ja vien attiecīgais pretendents nedod savu piekrišanu šādai atcelšanai.

6. Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji un 4. panta 5. punktā minētā darba grupa izveido procedūras, lai nodrošinātu optimālu koordināciju dzelzceļa infrastruktūras jaudas piešķiršanā un 9. pantā minēto stratēģisko terminālu jaudas piešķiršanā.

13. pants

Atļautie pretendenti

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/14/EK 16. panta 1. punkta, vilcienu ceļus preču pārvadājumiem, ja šie ceļi atrodas vienā vai vairākos kravu pārvadājumu koridora posmos, var pieprasīt arī pretendenti, kas nav dzelzceļa uzņēmumi vai starptautiskas šo uzņēmumu grupas.

14. pants

Satiksmes vadība

1. Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji tīkla pārskatā, kas minēts Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā un tās I pielikumā, izstrādā un publicē noteikumus par prioritātēm starp dažādajiem satiksmes veidiem tajos gadījumos, ja kravu pārvadājumu koridorā rodas kustības traucējumi.

2. Šā panta 1. punktā minētajos noteikumos par prioritātēm jāparedz vismaz tas, ka vilcienu ceļu, kas iedalīts kādam prioritāras kravas pārvadājumu vilcienam, kurš ievēro sākotnējos noteikumus attiecībā uz savu vilcienu ceļu, nevar ne iedalīt citam vilcienam, ne arī mainīt, ja vien sākotnējais šā vilcienu ceļa turētājs nedod piekrišanu šā ceļa iedalīšanai citam vilcienam vai izmaiņām tajā.

3. Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji ievieš satiksmes vadības koordinācijas procedūras visā kravu pārvadājumu koridorā.

4. Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji un 4. panta 5. punktā minētā darba grupa ievieš procedūras, lai nodrošinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras un 9. pantā minēto stratēģisko terminālu ekspluatācijas koordinēšanu.

15. pants

Informācija par kravu pārvadājumu koridora izmantošanas nosacījumiem

Pārvaldības struktūra izstrādā un publicē dokumentu, kurā ir:

a) visa informācija no valstu tīklu pārskatiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā minēto procedūru, attiecībā uz kravu pārvadājumu koridoru;

b) stratēģisko terminālu saraksts un raksturojums; visa informācija par piekļuves nosacījumiem stratēģiskajiem termināliem.

16. pants

Pakalpojumu kvalitāte kravu pārvadājumu koridorā

1. Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina saskaņu starp kravu pārvadājumu koridorā spēkā esošajām darbības uzlabošanas shēmām, kas minētas Direktīvas 2001/14/EK 11. pantā.

2. Lai novērtētu pakalpojumu kvalitāti un starptautisko un iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu jaudu kravu pārvadājumu koridorā, pārvaldības struktūra nosaka kravu pārvadājumu koridora darbības rādītājus un vismaz reizi gadā tos publicē.Šo rādītāju piemērošanas noteikumus attiecīgā gadījumā pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru.

17. pants

Kontroles iestādes

1. Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētās kontroles iestādes, kas darbojas kravu pārvadājumu koridorā, sadarbojas, pārraugot infrastruktūras pārvaldītāju un pretendentu starptautiskās darbības kravu pārvadājumu koridorā. Tās savstarpēji apspriežas un apmainās ar informāciju. Vajadzības gadījumā tās pieprasa nepieciešamo informāciju tās dalībvalsts infrastruktūras pārvaldītājiem, kurā tās darbojas.

2. Ja kāds pretendents iesniedz sūdzību par starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem vai ja tiek veikta administratīva izmeklēšana, attiecīgā kontroles iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar to dalībvalstu kontroles iestādēm, kurās atrodas attiecīgais kravu pārvadājumu koridors, un pieprasa tām lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju. Citu valstu kontroles iestādes sniedz visu informāciju, ko tām pašām ir tiesības pieprasīt saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā sūdzību saņēmusī vai pēc savas iniciatīvas izmeklēšanu uzsākusī kontroles iestāde nosūta lietu kompetentajai kontroles iestādei, lai tā veiktu pasākumus pret attiecīgajām personām.

V NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

19. pants

Sadarbība

Infrastruktūras pārvaldītāji sadarbojas šīs regulas īstenošanā. Tie apmainās ar informāciju par paraugpraksi, lai to koordinētu visā Kopienā. Komisija tiem palīdz veikt šos uzdevumus. Šim nolūkam tā izveido infrastruktūras pārvaldītāju darba grupu, kuru tā vada.

20. pants

Atkāpes

Vajadzības gadījumā dalībvalsts var atkāpties no šīs regulas noteikumiem. Šim nolūkam tā iesniedz Komisijai argumentētu atkāpes pieprasījumu. Komisija lēmumu par šo pieprasījumu pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru, ņemot vērā atkāpes pieprasījumu iesniegušās dalībvalsts ģeogrāfisko situāciju un preču dzelzceļa transporta pakalpojumu attīstību tajā.

21. pants

Īstenošanas pārraudzība

Attiecīgās dalībvalstis reizi 2 gados kopš kravu pārvadājumu koridora izveides iesniedz Komisijai 4. panta 1. punktā noteiktās sadarbības rezultātu pārskatu. Komisija analizē šo pārskatu un par to informē 18. pantā minēto komiteju.

22. pants

Ziņojums

Komisijai periodiski izvērtē šīs regulas piemērošanu. Tā piecu gadu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

23. pants

Pārskatīšana

Ja, pārskatot TEN-T pamatnostādnes saskaņā ar Lēmuma Nr. 1692/96/EK 18. panta 3. punktu, Komisija secina, ka ir lietderīgi pielāgot šo regulu minētajām pamatnostādnēm, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas grozījumu priekšlikumu.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS Kravu pārvadājumu koridoru izveides priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

Šīs regulas 3. pantā minētā kravu pārvadājumu koridoru atlase un dzelzceļa tīkla konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem atjaunināšana notiek saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1. ir attiecīgo dalībvalstu nodomu vēstule, kurā apliecināta to vēlme izveidot kravu pārvadājumu koridoru;

2. kravu pārvadājumu koridors ietilpst TEN-T ;

3. ja kravu pārvadājumu koridora maršruts sakrīt ar kādu posmu (vai posma daļu) vienā vai vairākos TEN-T prioritārajos projektos[13], to iekļauj kravu pārvadājumu koridorā, ja vien šajā posmā nav paredzēti vienīgi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi;

4. kravu pārvadājumu koridors, kuru ierosināts izveidot, šķērso vismaz triju dalībvalstu teritoriju vai vismaz divu dalībvalstu teritoriju, ja attālums starp dzelzceļa mezgliem šajā ierosinātajā kravu pārvadājumu koridorā pārsniedz 500 kilometrus;

5. kravu pārvadājumu koridora ekonomiskā iespējamība un sociāli ekonomiskie ieguvumi;

6. visu dalībvalstu ierosināto kravu pārvadājumu koridoru saskaņotība, lai varētu izveidot Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem;

7. saskaņotība ar esošajiem Eiropas dzelzceļa tīkliem, piemēram, ERTMS koridoriem un RailNetEurope noteiktajiem koridoriem;

8. laba sasaiste ar citiem transporta veidiem, jo īpaši ņemot vērā piemērotu stratēģisko terminālu tīklu, tostarp jūras ostās un iekšzemē;

9. ierosinātā pieeja, lai īstenotu 4.–16. panta noteikumus.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Eiropas dzelzceļa tīkla konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem izveidi

2. ABM/ABB

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

06. sadaļa: Enerģētika un transports

Darbība: „Sauszemes, gaisa un jūras transports” (06 02. nodaļa)

Mērķis: „Nodrošināt transporta pakalpojumu iekšējā tirgus īstenošanu”

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

nav

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Priekšlikuma noteikumiem principā nav ilguma ierobežojumu. To īstenošanu var sadalīt divos laika posmos: no 2010. gada (regulas stāšanās spēkā) līdz 2013. gadam (dalībvalstu kravu pārvadājumu koridoru izveides priekšlikumu apstiprināšanas termiņš) un laiks pēc 2013. gada. Šis pārskats attiecas uz laika posmu no 2009. gada līdz 2013. gadam un no 2014. gada līdz 2015. gadam — šim laikam paredzēto finansējumu var atkārtot turpmākajos gados.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Fakult. | Nedif.[14] | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa nr. | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | Kopā |

Darbības izdevumi[15] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[16] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b+c |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[17] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,183 | 0,183 | 0,183 | 0,183 | 0,122 | 0,122 | 0,976 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,08 | 0,08 | 0,08 | 0,08 | 0,06 | 0,06 | 0,44 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,263 | 0,263 | 0,263 | 0,263 | 0,182 | 0,182 | 1,416 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,263 | 0,263 | 0,263 | 0,263 | 0,182 | 0,182 | 1,416 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n+1 | n+2 | n+3 | n+4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[18] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 2 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Kravu pārvadājumu koridoru izveides priekšlikumu izvērtēšana un priekšlikuma noteikumu īstenošanas pārbaude.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstības nolūkos operatoriem jābūt pieejamai labai un uzticamai infrastruktūrai, kuru vajadzības gadījumā vada ar starptautisku pieeju. Lai izpildītu šīs prasības, nepieciešama Kopienas rīcība, uzlabojot un pārraugot valstu infrastruktūru pārvaldītāju sadarbību un — plašākā mērogā — infrastruktūru pārvaldību.

Priekšlikuma īstenošana arī veicinās Eiropas Transporta tīkla optimālu izmantošanu un palielinās minētās TEN-T programmas efektivitāti.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Nodrošināt transporta pakalpojumu iekšējā tirgus īstenošanu.

Priekšlikums liek dalībvalstīm izveidot starptautiskus dzelzceļa koridorus konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Šo koridoru darbība balstās uz četriem principiem: infrastruktūru izmantošanas koordinācijas stiprināšana; ieguldījumu koordinēšana; multimodālu savienojumu attīstīšana; pārredzama informācija par piekļuves nosacījumiem infrastruktūrām; labvēlīgāka attieksme pret kravu pārvadājumiem šajās līnijās.

Ar regulas priekšlikumu izveidotā komiteja piedalīsies koridoru atlasē un, vajadzības gadījumā, regulatīvajā procedūrā.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Noteikumu īstenošanas uzraudzību veiks Transporta un enerģētikas ģenerāldirektorāta (DG TREN) dienesti un priekšlikumā minētā komiteja.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Tiesību akta priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz ziņojumu, ko izstrādājusi ekspertu grupa, kuru Komisija sasauca un ar kuru tā apspriedās 2008. gada 1. pusē (šo ziņojumu publicēs vienlaicīgi ar priekšlikumu).

Turklāt 2008. gada 3. ceturksnī tika veikts un apstiprināts ierosināto noteikumu ietekmes novērtējums.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Priekšlikums balstās arī uz pieredzi ar prioritāriem koridoriem ERTMS izveidei, t.s. ERTMS koridoriem (sk. priekšlikuma ietekmes novērtējumu).

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Priekšlikumā paredzēts īstenošanas novērtējums reizi divos gados.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Nepiemēro.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Nepiemēro.

8.2. Administratīvie izdevumi

8.2.1. Cilvēkresursu daudzums un veidi

Amata veids | Personāls, kas iesaistāms darbības pārvaldībā, izmantojot esošos un/vai papildu resursus (amata vietu skaits/ pilna laika ekvivalents) |

2010. gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[20] (XX 01 01) | A*/AD | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

B*, C*/AST | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 |

Personāls, ko finansē[21] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[22] atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 1 | 1 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Komisijai ir trīs galvenie uzdevumi:

- izvērtēt dalībvalstu izstrādātos kravu pārvadājumu koridoru izveides priekšlikumus;

- uzraudzīt priekšlikuma noteikumu īstenošanu;

- izstrādāt ziņojumus par šo īstenošanu.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 — administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

– iekšējais (intra muros) |

– ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010. gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (06 01 01) | 0,183 | 0,183 | 0,183 | 0,183 | 0,122 | 0,122 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,183 | 0,183 | 0,183 | 0,183 | 0,122 | 0,122 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Cilvēkresursu un finanšu resursu vajadzības sedz piešķīrums, ko Transporta un enerģētikas ģenerāldirektorāts (DG TREN) var piešķirt ikgadējā budžeta īstenošanā, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02 pantam |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2010. gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas | 0,08 | 0,08 | 0,08 | 0,08 | 0,06 | 0,06 | 0,42 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,08 | 0,08 | 0,08 | 0,08 | 0,06 | 0,06 | 0,42 |

Aprēķins – citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

[1] COM(2006) 314, galīgā redakcija, 22.6.2006.

[2] Komisijas dienestu darba dokuments COM.

[3] OV C [...], [...], [...]. lpp.

[4] OV C [...], [...], [...]. lpp.

[5] OV C [...], [...], [...]. lpp.

[6] Eiropas Parlamenta … atzinums un Padomes … kopējā nostāja

[7] OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.

[8] OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp., grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1655/1999 (OV L 197, 29.7.1999., 1. lpp.) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 807/2004 (OV L l43, 30.4.2004., 46. lpp.).

[9] OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.

[10] OV L 228, 9.9.1996.

[11] OV L 199, 31.7.1985., 1. lpp.

[12] OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

[13] Tie norādīti Lēmuma Nr. 1692/96/EK III pielikumā.

[14] Nediferencētas apropriācijas.

[15] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā

[16] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[17] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. un xx 01 05. pantu.

[18] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[19] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[20] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[21] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[22] Ar to saistītās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.