52007DC0808

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.12.2007

COM(2007) 808 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

FINANŠU IZGLĪTĪBA

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

FINANŠU IZGLĪTĪBA

IEVADS

Finanšu izglītība ļauj cilvēkiem uzlabot savu izpratni par finanšu produktiem un jēdzieniem un attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai uzlabotu savu lietpratību finanšu jomā, t.i., apzināties finanšu riskus un iespējas un pieņemt apzinātus lēmumus, izvēloties finanšu pakalpojumus. Tas ir jautājums, kas skar ikvienu visa mūža garumā. Finanšu izglītība ir būtisks papildinājums pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu informācijas sniegšanu, aizsardzību un konsultācijas patērētājiem[1]. Visi šie pasākumi palīdz patērētājiem uzlabot spēju pieņemt pareizākos lēmumus par savu finanšu stāvokli.

Vairākas starptautiskās aptaujas pierāda, ka patērētāju vispārējās izpratnes līmenis finanšu un ekonomikas pamata jautājumos ir zems. Tajā pašā laikā iedzīvotāju izglītošana finanšu jautājumos ieņem aizvien svarīgāku lomu, jo jauninājumi un globalizācija paplašina piedāvāto finanšu pakalpojumu klāstu un padara tos sarežģītākus. Par šīs problēmas nopietnību liecina arī pašreizējās grūtības ASV sekundārajā hipotēku tirgū, kur patērētāji ir paņēmuši hipotekāros kredītus pāri saviem līdzekļiem, kas daļēji skaidrojams ar izpratnes trūkumu par piedāvāto produktu īpašībām. Dalībvalstīm šajā jomā jāspēlē galvenā loma, bet ES var palīdzēt tām.

Labas finanšu izglītības nozīme ir atzīta pasaules un ES līmenī, tostarp Baltajā grāmatā par finanšu pakalpojumu politiku (laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam)[2], 2007. gada maijā izdotajā Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību[3] un 2007. gada jūlijā pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā par finanšu pakalpojumu politiku[4]. Jautājums par finanšu izglītību tika minēts arī Ekonomikas un finanšu padomes ( ECOFIN ) 2007. gada 8. maija secinājumos, kuros Padome aicināja dalībvalstis „ievērojami pastiprināt savus centienus uzlabot mājsaimniecību izpratni par nepieciešamību iegūt pienācīgu informāciju un izglītību, apvienojot tos ar finanšu nozares atbildību un attiecīgā gadījumā arī iniciatīvu, lai paaugstinātu mājsaimniecību sagatavotību, vienlaicīgi nodrošinot pienācīgu ieguldītāju aizsardzību”.

Izpratne par finanšu jautājumiem ir minēta Komisijas paziņojumā „Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai”[5] kā svarīga tās centienu sastāvdaļa, kuru mērķis ir nodrošināt vienotā tirgus spēju radīt Eiropas iedzīvotājiem tiešas priekšrocības, jo īpaši rosinot tos ne tikai vienkārši izvēlēties labākos finanšu pakalpojumus savā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, bet arī saprast personīgo finanšu pamatelementus.

Šā paziņojuma mērķis ir palīdzēt ieinteresētajām personām izstrādāt finanšu izglītības programmas,

- veicinot izpratni par nepieciešamību uzlabot zināšanas finanšu jomā;

- sekmējot un veicinot ļoti kvalitatīvu finanšu izglītību ES, tostarp paraugprakses apmaiņu;

- izstrādājot atsevišķus praktiskus līdzekļus šo mērķu sasniegšanai.

FINANŠU IZGLĪTĪBAS PIEAUGOŠĀ NOZĪME

Finanšu pakalpojumu nozare strauji attīstās. Jauninājumi un globalizācija nodrošina aizvien lielākas iespējas izvēlēties produktus un pakalpojumus, kas paredzēti dažādām vajadzībām un gadījumiem. Tehnoloģiskais progress, jauni elektroniskie izplatīšanas kanāli un finanšu tirgus integrācija ir paplašinājusi piedāvāto pakalpojumu klāstu un ir uzlabojusi to izmantošanas iespējas. Bet daudziem iedzīvotājiem produkti jau pēc savas būtības šķiet sarežģīti, un tālākā norise un rezultāti ir grūti novērtējami. Informācijas asimetrija vēl aizvien ir liela, proti, pat salīdzinoši vienkārši produkti caurmēra iedzīvotājam, kam ir nepietiekama vai nav nekādas finanšu izglītības, var likties diezgan sarežģīti. Pēdējās aptaujās iegūtā informācija atspoguļo problēmas, ar kādām saskaras patērētāji.

- Patērētājiem finanšu jautājumi šķiet grūti saprotami. Iedzīvotāji aizvien vairāk atzīst, ka tiem nav būtisku prasmju, lai risinātu un izprastu finanšu jautājumus. Tas var būtiski ietekmēt to spēju vienoties ar pakalpojuma sniedzējiem un saņemt labāko piedāvājumu. Ungārijā veiktā aptauja liecina, ka patērētāji nepārzina finanšu pamatterminus, piemēram, 70 % respondentu nezina, ko nozīmē termins „inflācija”[6]. Arī Francijā, Spānijā un Itālijā veiktā aptauja rāda, ka liela daļa iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem nepievērš uzmanību atšķirībām izmaksās un nosacījumos, ko piedāvā finanšu iestādes, un nespēj novērtēt tās[7].

- Patērētāji bieži vien pārvērtē savas zināšanas par finanšu pakalpojumiem. Patērētāji parasti neinteresējas par finanšu jautājumiem, ja tie nesaprot, ka finanšu zināšanas var būt noderīgas. Tādēļ pirmām kārtām ir jāuzlabo to iedzīvotāju izpratne par finanšu jautājumiem, kuri „nezina, ka tie nezina” šos jautājumus. ASV veikto aptauju respondenti uzskatīja, ka tiem ir vajadzīgā izpratne finanšu jautājumus, bet, pārbaudot tos, atklājās, ka to zināšanas šajā jomā ir ierobežotas[8]. Saskaņā ar Austrālijā veikto aptauju divas trešdaļas respondentu uzskata, ka tie ir izglītoti finanšu jautājumos, bet tikai aptuveni viena ceturtdaļa zina, kas ir saliktie procenti[9].

- Daudzi patērētāji nespēj plānot uz priekšu vai izvēlēties to vajadzībām atbilstošus produktus. Tas nozīmē, ka tie var daudz biežāk iedzīvoties parādos un piedzīvot grūtības, mainoties to dzīves apstākļiem (piem., smaga zaudējuma, attiecību sairšanas vai bezdarba gadījumā). Tas apgrūtina arī to iespējas nodrošināt apmierinošu dzīves līmeni pēc aiziešanas pensijā. Apvienotajā Karalistē veiktā aptauja liecina, ka visos ienākumu līmeņos daudzi iedzīvotāji neplāno savu budžetu uz priekšu un ka 70 % nav nekādu uzkrājumu, lai segtu izdevumus ienākumu negaidītas samazināšanas gadījumā[10].

Taču patērētājiem ir vēlēšanās izglītoties finanšu jautājumos. Kaut arī kopumā šie aptaujas rezultāti liecina par finanšu izglītības zemo līmeni, patērētāji arvien vairāk apzinās, ka finanšu jautājumu izpratnei būs aizvien nozīmīgāka loma viņu un viņu ģimenes locekļu dzīvē. VISA veiktais pētījums liecina, ka vecāki labas personīgās finanšu prasmes ierindo otrajā vietā tūlīt aiz personīgās drošības[11].

FINANŠU IZGLĪTĪBAS EKONOMISKIE UN SOCIĀLIE IEGUVUMI

Pienācīgas finanšu izglītības nodrošināšana iedzīvotājiem visos dzīves posmos var būt ieguvums ikvienam neatkarīgi no vecuma un ienākumu līmeņa. Taču tā dod ieguvumus arī ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Protams, finanšu izglītība uzskatāma par papildinājumu pienācīgai patērētāju aizsardzībai un finanšu pakalpojumu sniedzēju atbildīgai rīcībai. To nekādā gadījumā nevar uzskatīt par vienīgo risinājumu informācijas asimetrijas novēršanai starp patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Indivīdu, sabiedrības un ekonomikas ieguvumi

Indivīdu ieguvumi

Finanšu izglītība var palīdzēt bērniem saprast naudas vērtību un iemācīt tiem plānot savu budžetu un ietaupīt izdevumus. Tā var iemācīt studentiem un jauniem cilvēkiem svarīgas prasmes dzīvot neatkarīgu dzīvi, piemēram, pārvaldot un atmaksājot studiju aizdevumus. Tā var palīdzēt pieaugušajiem plānot galvenos notikumus ģimenē, piemēram, mājas pirkšanu vai ģimenes pieaugumu. Tā var palīdzēt iedzīvotājiem veidot uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, veikt saprātīgus ieguldījumus un ietaupīt vecumdienām. Tā var palīdzēt arī novērst mēģinājumus krāpties ar maksājumiem. Personas, kas saprot finanšu jautājumus, spēj izvēlēties labākus finanšu pakalpojumus atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām un pievērš lielāku uzmanību regulatīvo iestāžu izteiktajiem brīdinājumiem par risku. Tām ir mazāka tendence iegādāties produktus, kas tām nav vajadzīgi, uzņemties saistības par produktiem, ko tās nesaprot, vai uzņemties risku, kas tām var radīt finansiālas grūtības.

Sabiedrības ieguvumi

Finanšu izglītība neattiecas tikai uz atsevišķiem indivīdiem, tā sniedz ieguvumus arī visai sabiedrībai kopumā. Tā var palīdzēt risināt finansiālās atstumtības problēmu, proti, tie, kas ieguvuši kādu izglītību (neatkarīgi no tās formas) finanšu jautājumos, parasti vairāk izmanto vispāratzītas finanšu iestādes un nevis mazsvarīgas uzņēmējsabiedrības vai augļotājus, kas ir dārgāki un riskantāki. Tā var rosināt iedzīvotājus, pat tos, kuriem ir mazi ienākumi, plānot un ietaupīt daļu savu ienākumu. Tā var palīdzēt attīstīt nākotnes finansista prasmes.

Ekonomikas ieguvumi

Finanšu izglītība var veicināt finanšu stabilitāti, palīdzot patērētājiem izvēlēties piemērotus produktus un pakalpojumus, kā arī samazinot saistību neizpildes gadījumu skaitu, piemēram, aizdevumiem un hipotēkām, un radot diversificētākus un tādēļ arī drošākus uzkrājumus un ieguldījumus. Tas var palīdzēt novērst vai vismaz samazināt tādu situāciju iespējamību, kādas bija vērojamas ASV sekundārajā hipotēku tirgū 2007. gadā, un to ietekmi uz pasaules finanšu tirgiem. Finanšu jomā izglītotas personas, kas spēj izvēlēties labākus, lētākus un piemērotākus produktus un pakalpojumus, var veicināt finanšu nozares efektivitāti un uzlabot finansiālo labklājību, sekmējot lielāku konkurenci, veicinot jauninājumus un pieprasot kvalitātes un diversifikācijas uzlabojumus. Patērētāji, kas ir pārliecināti par savu spēju veikt rentablus ieguldījumus, var nodrošināt papildu likviditāti kapitāla tirgiem, ko var izmantot mazo uzņēmumu finansējumam ES, kas ir pamats izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Strukturētas un finanšu jomā izglītotas patērētāju aizsardzības organizācijas var būt arī politisks pretspars noteikumu sagatavošanas procesā, samazinot finanšu nozares regulatīvās kontroles iespējamību šajā procesā. Tādējādi finanšu izglītībai var būt ietekme uz visu ekonomiku kopumā.

Finanšu izglītība rosina patērētājus izvēlēties to vajadzībām atbilstošākos produktus, neatkarīgi no finanšu pakalpojumu sniedzēja ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un tādējādi izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas. Un otrādi – uzlabota finanšu lietpratība un klientu gatavība izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju var likt finanšu pakalpojumu sniedzējiem ienākt jaunos tirgos citās dalībvalstīs, veicinot pārrobežu darbību.

Finanšu izglītības nodrošināšana Eiropas Savienībā

Divi pēdējie pētījumi, ko finansēja Eiropas Komisija[12], sniedz pārskatu par dažādām ierosmēm, ko finanšu izglītības jomā ES īstenojušas dalībvalstis.

- Finanšu izglītību piedāvā liels skaits dalībnieku, sākot no finanšu uzraudzības iestādēm līdz pieaugušo izglītības centriem, parādu konsultāciju dienestiem, sociālo darbinieku un finanšu nozares federācijām, mikrofinanšu organizācijām, patērētāju pārstāvjiem, izglītības iestādēm, individuālām finanšu pakalpojumu uzņēmējsabiedrībām, mājokļu pakalpojumu iestādēm un citām struktūrām. Valstu iestādes (ministrijas, finanšu uzraudzības iestādes, centrālās bankas utt.) ir programmu veicinātājas 11 dalībvalstīs.

- Šķiet, ka finanšu izglītības apguve īpaši labi tiek nodrošināta atsevišķās dalībvalstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē un Itālijā. Daudzās citās dalībvalstīs, tostarp Grieķijā, Bulgārijā un Latvijā, aktivitāte šajā jomā ir zema vai pat nav nekādas aktivitātes.

- Finanšu izglītības programmās visbiežāk iekļautā tēma ir naudas izmantošanas pamatprincipi, piemēram, kā izmantot bankas kontu. Pēc tam nāk budžeta plānošanas prasmes, tostarp kredītu un parādu pārvaldība. Jautājumi par ieguldījumiem, ietaupījumiem, pensionēšanos, apdrošināšanu un riska pārvaldību programmās tiek iekļauti retāk. Šīm jomām nākotnē būtu pievēršama lielāka uzmanība.

Ievērojot mērķauditorijas iedalījumu, bērniem paredzēto programmu skaits ir vienāds ar pieaugušajiem paredzēto programmu skaitu. Šķiet, ka tikai dažas programmas ir paredzētas kādai konkrētai sabiedrības daļai, piemēram, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, sievietēm, mazākumtautību pārstāvjiem vai maznodrošinātajiem.

Finanšu izglītības pasākumu pozitīvās ietekmes novērtējums

Ņemot vērā to, ka izmaiņas uzvedībā jūtamas tikai pēc ilgāka laika, ir veikts salīdzinoši neliels skaits novērtējumu par finanšu izglītības programmu priekšrocībām. Pieejamie dati, piemēram, patēriņa kredītu apjoms, saistību neizpildes gadījumu skaits, patērētāju sūdzības un izmaiņas sociālajos izdevumos, kas saistīti ar parādu starpniecību, var izmantot tikai ierobežotā veidā, lai izvērtētu, vai finanšu izglītības pasākumi ir tieši veicinājuši šādas izmaiņas uzvedībā. Ir grūti nošķirt finanšu izglītības programmas ietekmi, plašāku tirgus ietekmi, kā nodarbinātības līmeni, algu pieaugumu, finanšu jauninājumus utt., no personīgās situācijas un vides, kas ietekmē indivīda uzvedību.

Tādēļ novērtējumi parasti vairāk ir vērsti uz indivīdu līdzdalību finanšu izglītības programmās. Tie izmanto šādus pasākumus: dalībnieku skaita pieaugums, pieprasītās publikācijas, tīmekļu vietņu apmeklējumu skaits, preses publikācijas, saņemtie informācijas pieprasījumi utt. Viens efektīvs līdzeklis, ko daži finanšu izglītības pakalpojumu sniedzēji, tostarp dalībvalstis, izmanto ieguvumu novērtējumam, ir bāzlīnijas aptaujas. Tās rada priekšstatu par iedzīvotāju lietpratību finanšu jautājumos, var palīdzēt noteikt prioritātes un veicināt turpmāko progresu.

Ir bijuši vairāki mēģinājumi pētīt finanšu izglītības radītās izmaiņas uzvedībā.

- Apvienotās Karalistes finanšu izglītības programmas novērtējumi darbavietā parādīja, ka pēc semināru apmeklēšanas 82 % semināru apmeklētāju plānoja veikt pasākumus (piemēram, veikt iemaksas brīvprātīgā pensiju plānā vai atmaksāt parādus); sazinoties ar tiem pēc trīs mēnešiem, noskaidrojās, ka 60 % semināru apmeklētāju savus nodomus jau bija īstenojuši[13].

- Pētījumi Amerikas Savienotajās Valstīs ir pierādījuši, ka semināri par pensionēšanos parasti asociējas ar augstāku apmeklējuma līmeni un lielākām iemaksām brīvprātīgajās aroda pensiju shēmās[14]. Savukārt citi pētījumi ir pierādījuši, ka šādi semināri var pozitīvi ietekmēt gan aktīvu tīrās vērtības, gan līdzekļu uzkrāšanos plašākā nozīmē[15].

- Pētījumi Amerikas Savienotajās Valstīs par mazturīgākiem iedzīvotājiem pirms mājas iegādes sniegto konsultāciju efektivitāti ir ļāvuši secināt, ka saistību neizpildes līmenis potenciālajiem aizņēmējiem, kas saņem minētās konsultācijas pirms mājas iegādes, vidēji ir par 13 % zemāks[16].

Šie piemēri rāda pozitīvas izmaiņas uzvedībā, kas izriet no līdzdalības finanšu izglītības programmās. Komisija vēlas veicināt informācijas sniegšanu par veiktajiem pētījumiem un novērtējumiem.

KONTEKSTS DARBĪBAI ES LĪMENĪ

Pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci izglītības jomā, ES ir izstrādājusi vairākus pasākumus finanšu izglītības jomā un spēj nodrošināt atbalstu ieinteresētajām personām. Turklāt Līguma 153. pants paredz, ka Kopiena veicina patērētāju tiesības gūt informāciju un izglītību, lai aizsargātu to intereses un veiktu pasākumus, kas atbalsta un papildina dalībvalstu īstenoto politiku šajā jomā un nodrošina tās pārraudzību. Finanšu izglītībai var būt nozīmīga loma arī finanšu pakalpojumu vienotā tirgus panākumu veicināšanā, palīdzot iedzīvotājiem izvēlēties to vajadzībām atbilstošākos finanšu pakalpojumus, neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Šajā gadījumā būtu vajadzīga darbība ES līmenī.

Komisija jau ir veikusi dažus sākotnējos pasākumus, lai risinātu jautājumu par finanšu izglītību. Tā ir izveidojusi tīmekļa vietni Dolceta [17], piedāvājot izglītību patērētāju jomā pieaugušajiem. Šī tīmekļa vietne, kas tiek tulkota visās Kopienas oficiālajās valodās un pielāgota katras valsts tirgus īpatnībām, sākotnēji tika veidota pieaugušo izglītības iestāžu vajadzībām. Viens šīs vietnes modulis paredzēts finanšu pakalpojumiem, ietverot tādas tēmas kā budžeta plānošana, patēriņa kredīts un kredīti mājokļa iegādei, maksājuma līdzekļi un ieguldījumi.

Vēl viens pasākums ir „Eiropas dienasgrāmata”[18] – brošūra, ko izplatīja vidējo mācību iestāžu audzēkņiem, lai informētu tos par patērētāju tiesībām. Tajā ir sadaļa par naudu un parādu, kurā skaidrots, kā darbojas finanšu iestādes un produkti, un brīdina par risku, kas saistīts ar pārmērīgi lieliem aizņēmumiem.

Komisija 2007. gada martā organizēja konferenci par „Finanšu jautājumu izpratnes uzlabošanu“, lai uzsvērtu ļoti kvalitatīvas finanšu izglītības lielo nozīmi un radītu forumu paraugprakses apmaiņai[19].

Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību[20] izteikts ierosinājums vairāk pievērsties finanšu izglītības veicināšanai. Šo viedokli atbalsta arī vairums ieinteresēto personu, kas piedalījās šajā konsultācijā. Daudzi uzskatīja, ka izglītībai jāpaliek valstu iestāžu kompetencē un ierosināja, ka Komisijas uzdevums būtu vākt un izplatīt informāciju par paraugpraksi un izstrādāt nesaistošus principus, lai palīdzētu finanšu izglītības pakalpojumu sniedzējiem. Citi uzskatīja, ka finanšu izglītības ieguvumi būs redzami tikai pēc ilgāka laika un tādēļ ir jāraugās, lai tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā nodrošinātu pietiekamu patērētāju aizsardzību.

ĻOTI KVALITATĪVU FINANŠU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU PAMATPRINCIPI

Pamatojoties uz savu pārskatu par esošajām finanšu izglītības programmām ES, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi noteikt dažus principus, kas varētu palīdzēt valstu iestādēm, finanšu pakalpojumu sniedzējiem, patērētāju organizācijām, darba devējiem un citām ieinteresētajām personām izstrādāt un vadīt finanšu izglītības programmas[21]. Šie principi ņem vērā pieeju daudzveidību un metodes, kas pieejamas, lai izstrādātu efektīvu finanšu izglītības stratēģiju.

1. princips. Finanšu izglītībai jābūt pieejamai, un tā pastāvīgi un aktīvi jāveicina visos dzīves posmos. |

Finanšu izglītībai jābūt pieejamai, lai novērstu finanšu problēmas, kas saistītas ar reāliem notikumiem attiecīgo personu dzīvē, sākot no tām, ar kurām saskaras jauni cilvēki, līdz pat tām, ko izjūt pensionāri. Programmas jāpielāgo indivīdu finanšu situācijai un finanšu jautājumu izpratnes līmenim. |

2. princips. Finanšu izglītības programmām jābūt vērstām uz indivīdu īpašo vajadzību apmierināšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, jāveic iepriekšēji pētījumi par iedzīvotāju finanšu jautājumu izpratnes pašreizējo līmeni, lai noteiktu tos jautājumus, kuri risināmi pirmām kārtām. Programmām jābūt savlaicīgām un viegli pieejamām. |

Finanšu izglītībai jāapmierina individuālas vajadzības: tiem, kas sāk darba dzīvi, bezdarbniekiem, pāriem, kas plāno dibināt ģimeni, gados jauniem pieaugušajiem, tiem, kam ir parādi, utt. Ir svarīgi nodrošināt, lai programmas saturs būtu saprotams un lai tās formāts veicinātu konsultācijas vai piekļuvi lietotājiem, kad viņam/viņai tas nepieciešams. Darba devējiem jāapsver jautājums, kā nodrošināt finanšu izglītību darbavietā, ja iespējams, kopā ar informāciju par aroda pensiju shēmām. |

3. princips. Patērētāju izglītošana ekonomikas un finanšu jautājumos jāsāk pēc iespējas agrāk, jau skolas laikā. Valstu iestādēm jāapsver jautājums par finanšu izglītības kā obligātā priekšmeta iekļaušanu skolu programmās. |

Ir būtiski, lai jaunie cilvēki apgūtu ekonomikas un finanšu pamatizglītību jau pamatskolā un vidusskolā. Komisija jau ir izdevusi Ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā (2006/962/EK), kas atbalsta tādu prasmju pilnveidošanu kā matemātiskās domāšanas piemērošana ikdienas dzīvē, ekonomikas pamatu vispārēja izpratne un spēja plānot un vadīt savu dzīvi. Tālab valstu un reģionālajām izglītības iestādēm jāapsver jautājums par to, kā skolu programmās iekļaut ekonomikas un finanšu izglītību. |

4. princips. Finanšu izglītības programmās jāiekļauj vispārēji līdzekļi, kas pievērš uzmanību nepieciešamībai uzlabot zināšanas par finanšu jautājumiem un finanšu riskiem. |

Patērētāji ne vienmēr apzinās savu izpratnes trūkumu par finanšu jautājumiem un finanšu risku, kas ir pirmais nosacījums, lai tie vēlētos izglītoties šajos jautājumos. Tādi līdzekļi kā pašnovērtējuma anketas un reklāmas kampaņas par finanšu zināšanām var palīdzēt apzināties šo trūkumu. Tad tiem var ieteikt konkrētus finanšu izglītības materiālus. |

5. princips. Finanšu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajai finanšu izglītībai jābūt pieejamai godīgā, caurredzamā un objektīvā veidā. Jārūpējas, lai tā vienmēr būtu patērētāju interesēs. |

Pēc apspriešanās ar patērētāju vai ieguldītāju pārstāvjiem ir jāstimulē finanšu pakalpojumu nozares centieni veikt pasākumus, lai palīdzētu uzlabot iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni un darītu tiem pieejamas savas speciālās zināšanas. Taču, sniedzot finanšu izglītības iespējas sabiedrībai, nozarei jānodrošina, lai tiktu skaidri nošķirta vispārējā finanšu izglītība no informācijas par individuāliem produktiem un klientiem sniegtajām konsultācijām par attiecīgo produktu vai pakalpojumu. Īpaša uzmanība jāpievērš finanšu izglītības materiālos dotajām norādēm par finanšu izglītības pakalpojumu sniedzēju, lai novērstu jebkādas bažas par iespējamiem pārpratumiem. |

6. princips. Jānodrošina vajadzīgie resursi un pienācīgas mācības pasniedzējiem finanšu izglītības jomā, lai finanšu izglītības programmas tiktu pasniegtas efektīvi un pārliecinoši. |

Lai finanšu izglītība būtu efektīva, galvenais ir nodrošināt to, ka tiem, kas pasniedz mācību kursus, ir nepieciešamās zināšanas, t.i., „apmācīt pasniedzējus”. Tas ietver ne tikai skolu skolotājus, bet arī sociālos darbiniekus, banku darbiniekus, brīvprātīgos un citas personas, kas ir saskarē ar klientiem un kuriem ir jānodrošina mācības saviem apmācāmajiem vispiemērotākā veidā. Tam būs nepieciešama izmantojamu mācību materiālu un mācību programmu izstrāde. |

7. princips. Ir jāveicina jautājumu koordinācija starp ieinteresētajām personām valsts līmenī, lai nodrošinātu uzdevumu skaidru definējumu, veicinātu pieredzes apmaiņu un racionalizētu resursus un noteiktu to prioritātes. Jāpastiprina finanšu izglītības pakalpojumu sniedzēju starptautiskā sadarbība, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu. |

Ir jārosina valstu iestādes, finanšu pakalpojumu sniedzēji, patērētāju grupas, pasniedzēji un citas ieinteresētās personas sadarboties finanšu izglītības jomā. Tas ļautu skaidrāk definēt mērķus, labāk iesaistīt dažādas mērķgrupas, racionalizēt resursus un noteikt to prioritātes, kā arī veicināt gūtās pieredzes biežāku izmantošanu. Tāpat arī starptautiskā līmenī sadarbība un tīklu veidošana starp finanšu izglītības pakalpojumu sniedzējiem varētu akcentēt tās jomas, kurām pievēršama lielāka uzmanība, un veicināt paraugprakses apmaiņu. |

8. princips. Finanšu izglītības pakalpojumu sniedzējiem regulāri jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāaktualizē programmas, ko tie izmanto, lai nodrošinātu to atbilstību paraugpraksei šajā jomā. |

Finanšu izglītības pakalpojumu sniedzējiem jāiekļauj savās programmās elements, kas ļauj regulāri izvērtēt gūtos panākumus un izvirzīto mērķu izpildi. Ja šāds elements programmā nav iekļauts, tiem ir jāapsver jautājums par grozījumiem tajā, lai šī programma atbilstu normām, ko piemēro šajā jomā par labākajiem atzīti izglītības pakalpojumu sniedzēji. |

Komisija aicina valstu pārvaldes iestādes, finanšu pakalpojumu sniedzējus, patērētāju organizācijas un citas ieinteresētās personas izstrādāt valsts stratēģiju par finanšu izglītību kopā ar attiecīgajām finanšu izglītības programmām, ievērojot iepriekšminētos finanšu izglītības principus.

PLĀNOTĀS INICIATĪVAS UN PRAKTISKA PALĪDZĪBA

Kaut arī Komisija uzskata, ka galvenās atbildīgās par finanšu izglītību ir dalībvalstis, bezpeļņas organizācijas un finanšu pakalpojumu sniedzēji, ES var nodrošināt praktisku palīdzību. Komisija ir noteikusi šādas iniciatīvas kā prioritāti.

- Finanšu izglītības pakalpojumu sniedzēju tīkla izveide – daudzas ieinteresētās personas atbalsta iespēju veidot tīklus un mācīties no pieredzes. Lai to veicinātu, Komisija izveidos ekspertu grupu finanšu izglītības jomā, kas ietvers dalībvalstu iestāžu pārstāvjus (ieskaitot izglītības ekspertus), finanšu pakalpojumu sniedzējus, patērētāju organizācijas un citas grupas, ja vajadzīgs. Tās mērķis ir dalīties paraugpraksē gūtajā pieredzē finanšu izglītības jomā un veicināt to, palīdzēt Komisijai identificēt problēmas finanšu izglītības īstenošanā, sniegt ieteikumus Komisijai par iepriekšminēto principu ieviešanu, pārraudzīt finanšu izglītības rādītājus un īstenošanu un veicināt šajā paziņojumā minēto pasākumu novērtēšanu laikposmā līdz 2010. gadam. Uzaicinājumus izteikt savu ieinteresētību šajā tīklā publicēs 2008. gada sākumā.

- Finansiāla atbalsta nodrošināšana dalībvalstīm un privātā sektora dalībniekiem valstu/reģionālo konferenču organizēšanai par finanšu izglītību – lielākā daļa finanšu izglītības programmu ir vietēja, reģionāla vai labākajā gadījumā valsts mēroga programmas. Izpratnes veicināšanas pasākumi jāorganizē pēc iespējas tuvāk mērķauditorijām. Komisija aktīvi rosina dalībvalstis un privātā sektora dalībniekus organizēt šādus pasākumus, un tā var nodrošināt finansiālu atbalstu un Eiropas Komisijas dalību tajos. Komisijas dalība nodrošina labu iespēju atbalstīt un rosināt valstu finanšu izglītības forumu izveidi un veicināt pašreizējās iniciatīvas un paraugpraksi vietējā līmenī. Šādas konferences dod ierosmes, palīdz risināt finanšu izglītības jautājumus attiecīgā līmenī un ļauj labāk izprast tos.

- Tiešsaistes datubāzes par finanšu izglītības programmām un pētniecību ES publicēšana – pamatojoties uz iepriekš 3. sadaļas 2. punktā minēto pētījumu rezultātiem, Komisija izveidos finanšu izglītības programmu tiešsaistes datubāzi ES. Tā sniegs informāciju par projektiem attiecībā uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu, priekšmetu, mērķauditoriju, kā arī izpildītāju kontaktinformāciju. Datubāzē iekļaus arī informāciju par finanšu izglītības jomā veikto pētījumu rezultātiem un finanšu lietpratības līmeņiem ES. Šīs datubāzes mērķis ir veicināt konsultācijas par paraugpraksi un pētījumu rezultātiem. Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu šo datu uzticamību. Lai informētu sabiedrību par šo datubāzi, Komisija publicēs periodisku biļetenu, lai pievērstu uzmanību jaunākajiem vai īpaši svarīgiem datubāzes papildinājumiem. Tiešsaistes datubāze būs pieejama 2008. gadā.

- Pasniedzēju apmācības moduļa izstrāde finanšu lietpratības jomā – Dolceta iniciatīva jau ir izrādījusies ļoti noderīga, veicinot finanšu jautājumu mācīšanu pieaugušajiem izglītojamajiem. Pamatojoties uz to, Komisija, sākot no 2008. gada sākuma, sāks izstrādāt finanšu izglītības moduli pasniedzēju apmācības nolūkos. Šo projektu īstenos ar Eiropas universitāšu tālākizglītības tīkla ( European Universities Continuing Education Network ) pedagogu un finanšu ekspertu palīdzību. Šis Dolceta modulis nodrošinās pamatskolas un vidusskolas skolotājus ar gataviem komplektiem, tostarp interneta mācību moduļiem, lai rosinātu tos un palīdzētu tiem brīvprātīgi iekļaut finanšu jautājumus vispārējās izglītības programmā. Visi materiāli tiks pielāgoti valstu kultūras attīstības īpatnībām. Pēc šā pasniedzēju apmācības moduļa pabeigšanas, valstu moduļu izstrādes grupas, ja iespējams, piedalīsies pasniedzēju apmācības pasākumos, lai reklamētu patērētāju izglītības materiālus un rosinātu pasniedzējus izmantot tos.

TURPMĀKIE PASĀKUMI

Šis paziņojums ir daļa no tā finanšu pakalpojumu kopuma mazumtirdzniecības jomā, kas aprakstīts Komisijas paziņojumā par vienoto tirgu 21. gadsimta Eiropai un kura mērķis ir vairot priekšrocības, ko finanšu tirgus integrācija sniedz Eiropas pilsoņiem. Komisijas turpmākais darbs mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā lielā mērā būs vērsts uz palīdzības sniegšanu klientiem, lai tie izdarītu apzinātu izvēli. Centieni uzlabot lietpratību finanšu jautājumos būs šī darba svarīgs elements.

Komisija turpinās uzraudzīt progresu šajā paziņojumā ierosināto dažādo iniciatīvu jomā, lai izvērtētu šo iniciatīvu atbilstību iepriekš aprakstītajiem mērķiem. Turklāt 2010. gadā šīs iniciatīvas tiks pārskatītas.

[1] Patērētāju informēšana un aizsardzība ir ES finanšu pakalpojumu tiesību aktu pamats. Piemēri ietver Finanšu instrumentu tirgus direktīvu ar tās noteikumiem par privāto ieguldītāju aizsardzību; pārskatīšanā esošās direktīvas par PVKIU, tostarp saīsināto prospektu; direktīvas par patēriņa kredītu, finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un apdrošināšanas starpniekiem un priekšlikumus Baltajā grāmatā par hipotekāro kredītu, kas paredzēti, lai klienti varētu pieņemt pareizos lēmumus, iegādājoties finansu produktu. Komisija 2008. gadā plāno veikt starpnozaru pētījumu par ES finanšu pakalpojumu tiesību aktos iekļauto informācijas prasību atbilstību un konsekvenci, ko pārskata, novērtējot arī attiecīgos atsevišķos noteikumus.

[2] COM(2005) 629.

[3] COM(2007) 226.

[4] P6_TA-PROV(2007)0338/A6-0248/2007.

[5] COM(2007) 724, SEC(2007) 1520.

[6] Gecser, Presentation on 8 steps to teach young Hungarians to use their money in a smart way, Financial Capability Conference (Prezentācija par 8 posmiem jauno ungāru apmācībā izmantot savu naudu saprātīgā veidā, Konference par izpratni finanšu jautājumos), Brisele, 2007. gada 28. marts.

[7] Nieri, Access to Credit : the Difficulties of Households, New Frontiers in Banking Services : Emerging Needs and Tailored Products for Untapped Markets , Springer Verlag: Berlin, 2006.

[8] Mandell, Personal Finance Survey of High School Seniors, The Jumpstart Coalition for Personal Financial Literacy, 2004.

[9] ANZ Banking Group, ANZ Survey of Adult Financial Literacy in Australia (aptauja par Austrālijas pieaugušo iedzīvotāju lietpratību finanšu jomā), 2003. gads.

[10] Financial Services Authority, Financial Capability in the UK : Establishing a Baseline , 2006.

[11] The Jumpstart Coalition for Personal Financial Literacy, Making the case for financial literacy , 2007.

[12] Observatoire du Crédit et de l'Endettement et al, FES, Better access to financial services and financial ed ucation (2007. gads), Report of the survey on Financial Education , 2007. gada aprīlis; Evers & Jung, Survey on Financial Literacy Schemes in the EU27 , 2007. gada novembris.

[13] Dredge, Presentation on Financial Capability in the workplace , Financial Capability Conference (Prezentācija par finanšu jautājumu izpratni darbavietā, Konference par izpratni finanšu jautājumos), Brisele, 2007. gada 28. marts.

[14] Bayer, Bernheim, Scholz , The effects of financial education in the workplace : evidence from a survey of employers , 1996. gada jūnijs.

[15] Lusardi, Saving and the effectiveness of Financial Education , Pension Research Council Working Paper 2003-14 , Pension Research Council, 2003.

[16] Hirad, Zorn, Empirical Evidence of the effectiveness of pre-purchase homeownership counselling , 2001. gada maijs.

[17] Development of On-Line Consumer Education Tools for Adults , www.dolceta.eu

[18] http://ec.europa.eu/consumers/cons_info/consumer_diary_en.htm

[19] Kopsavilkums par konferenci un sniegtajām prezentācijām atrodams: http://ec.europa.eu/internal_market/finservices-retail/capability/index_en.htm

[20] COM(2007) 226.

[21] Pamatnostādnes atbilst ESAO 2005. gada principiem un paraugpraksei finanšu izpratnes un izglītības jomā, kuras apstiprināja visas ESAO dalībvalstis, tostarp daudzas ES dalībvalstis (dokuments pieejams http://www.oecd.org/dataoecd/7/17/35108560.pdf).