Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006DC0601

    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Āfrikas stratēģija: Eiropas Savienības reģionālā politiskā partnerība mieram, drošībai un attīstībai Āfrikas Ragā {SEC(2006)1307}

    /* COM/2006/0601 galīgā redakcija */

    52006DC0601




    [pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

    Briselē, 20.10.2006

    COM(2006) 601 galīgā redakcija

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

    Āfrikas stratēģija: Eiropas Savienības reģionālā politiskā partnerība mieram, drošībai un attīstībai Āfrikas Ragā{SEC(2006)1307}

    ĀFRIKAS RAGA REĢIONS [pic]

    SATURS

    1. Ievads 4

    1.1. Politikas platforma 4

    1.2. Kādēļ āfrikas rags eiropas savienībai ir stratēģiski svarīgs 5

    2. Reģionālā dimensija un dinamika 5

    2.1. Reģionālās savstarpējās saiknes 5

    2.2. Reģionālās transversālās problēmas 6

    3. Darba programma rīcībai reģionālā līmenī 8

    3.1. Efektīvas reģionālās politiskās un ekonomiskās sadarbības un integrācijas veicināšana 8

    3.2. Galveno valsts līmeņa stratēģiski nozīmīgo politisko problēmu ar reģionālām sekām risināšana 9

    3.3. Reģionālo transversālo un pārrobežu jautājumu risināšana āfrikas ragā 10

    4. Veiksmīgu partnerību sekmējoša vide 10

    4.1. Ierosinātie eiropas savienības papildu pasākumi 10

    4.2. Ierosinātie āfrikas raga partneru papildu pasākumi 11

    5. Secinājumi 12

    6. Saīsinājumu saraksts 13

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

    Āfrikas stratēģija: Eiropas Savienības reģionālā politiskā partnerība mieram, drošībai un attīstībai Āfrikas Ragā

    1. IEVADS

    1.1. Politikas platforma

    Eiropas Komisija Starpvaldību attīstības iestādes (SAI) 11. Valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē 2006. gada 20. martā izklāstīja sākotnējo stratēģijas projektu miera, drošības un attīstības nodrošināšanai Āfrikas Raga reģionā. Šis paziņojums ir apliecinājums abpusējai ieinteresētībai un politiskai gribai veidot reģionālo stabilitāti un solidaritāti, un tas ir augsta līmeņa konsultāciju darba rezultāts, kas kopš tā laika ir notikušas, iesaistot visas SAI valstis un citus ieinteresētos reģionālos dalībniekus, piemēram, Arābu valstu līgu un Ēģipti.

    Šis paziņojums balstās uz divām nozīmīgām stratēģijām, ko Eiropas Savienība jau īsteno: uz Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju tikšanās laikā Padomē un Komisijā 2005. gada 20. decembrī pieņemto „ Eiropas konsensu par attīstību ”[1] un 2005. gada 15.-16. decembrī Eiropadomes apstiprināto „ ES Āfrikas stratēģiju ”. „Eiropas konsenss par attīstību” nodrošina visaptverošu politikas platformu, kas paredzēta, lai samazinātu nabadzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, izmantojot plašu, uz novēršanu balstītu pieeju valsts nestabilitātei, konfliktu novēršanas un risināšanas atbalstam un miera radīšanai. ES Āfrikas politiku pamato ES Āfrikas stratēģija, norādot, ka „ tādas tēmas kā miers un drošība, migrācija, savstarpējā saikne un katastrofu pārvarēšana ir jāaplūko reģionālā vai kontinentālā līmenī ”, un, uzsverot nepieciešamību „ attīstīt visaptverošu pieeju konfliktu novēršanai, cenšoties integrēt politikas jomas un rīcību drošības, attīstības un demokrātiskas pārvaldes jomā . ES vajadzētu arvien vairāk izmantot reģionālās un nacionālās attīstības stratēģijas un instrumentus, lai risinātu konfliktu strukturālos cēloņus.”

    Drošība un attīstība ir svarīgas un savstarpēji papildina viena otru. Bez miera un drošības nav iespējama attīstība un nabadzības izskaušana, bet ilgtspējīgs miers neiestāsies bez attīstības un nabadzības izskaušanas.

    Šis galvenais pieņēmums, kas ir ES Āfrikas stratēģijas pamatā, ir īpaši nozīmīgs Raga reģionā. Āfrikas Rags ir viens no tiem reģioniem, kur ir vislielākā konfliktu iespējamība pasaulē, kā arī viens no visnabadzīgākajiem reģioniem. Ieilgušais robežkonflikts starp Eritreju un Etiopiju, Somālijas krīze un Sudānas un Ziemeļugandas konflikti ir atstājuši iespaidu uz miljoniem cilvēku iztikas līdzekļiem, novirzot reģionu no Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanas.

    Pamatojoties uz šo politikas platformu, Eiropas Komisija tagad ierosina izveidot „ Reģionālu politisko partnerību ” ar Āfrikas Ragu[2] kā izmēģinājuma gadījumu ES Āfrikas stratēģijas piemērošanai. Galvenais paziņojuma mērķis ir dot ieguldījumu reģiona nestabilitātes samazināšanā, kas ir priekšnoteikums TAM sasniegšanai. Paziņojumā izvirzīta visaptveroša pieeja konfliktu novēršanai Āfrikas Ragā, īstermiņā vai vidējā termiņā risinot nestabilitātes pamatcēloņus gan valsts, gan reģionālajā līmenī un stiprinot reģionālo sadarbību. Tam vajadzētu virzīt ES ārējās darbības reģionā un valstu un reģionālo stratēģijas dokumentu izstrādi.

    1.2. Kādēļ Āfrikas Rags Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs

    Plaukstošs, demokrātisks, stabils un drošs reģions ir gan Āfrikas Raga, gan ES valstu un tautu interesēs. Taču nekontrolēts, politiski pamests novārtā, ekonomiski marginalizēts Āfrikas Rags ar sagandētu vidi ir potenciāli spējīgs iedragāt reģiona un ES plašās stabilitātes un attīstības politikas mērķus un radīt draudus Eiropas Savienības drošībai.

    ES ir visnozīmīgākais attīstības partneris Āfrikas Raga reģionā. Tā ir arī viena no galvenajām humanitārās palīdzības sniedzējām. Sociālekonomiskā neaizsargātība un netaisnība, trūkumi cilvēktiesību un sociālo tiesību jomā, hronisks pārtikas trūkums, cīņa par nepietiekamajiem dabas resursiem, sliktā pārvalde un iedzīvotāju skaita pieaugums ir tās pamatiezīmes, kuras ES politika stabilitātes radīšanai un nabadzības samazināšanai cenšas risināt kopā ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem. Stabilitāte Āfrikas Ragā ir arī stratēģiski izšķiroša ES drošībai. Pārrobežu dinamika, piemēram, nelegālā imigrācija un nelegālā ieroču, narkotiku tirdzniecība un bēgļu plūsmas, ir faktori, kas veicina nestabilitāti un saspīlējumus, kas izplešas Āfrikas Raga iekšienē un ārpus tā robežām, un var sasniegt pat Eiropas Savienību. Saistībā ar karu pret terorismu Āfrikas Rags nonācis paaugstinātas starptautiskās uzmanības centrā reliģiskā ekstrēmisma un ideoloģisko ietekmju dēļ, kas izplatās no kaimiņos esošajiem apakšreģioniem. Reģionā valdošā nedrošība ir sekmējusi arī likumu neesamības, bandītisma un militārisma tradīcijas. Rezultātā robežas starp politisko konfliktu, noziedzību un terorismu parasti ir izplūdušas.

    Eiropas Savienībai ir arī ekonomiski ļoti ieinteresēta, lai Āfrikas Ragā būtu stabilitāte. Tas robežojas ar stratēģiski nozīmīgām Tuvo Austrumu daļām: Āfrikas Rags piekļaujas Sarkanās jūras ūdensceļiem, kas ir būtiski ES tirdzniecībai un piegādēm, jo sevišķi energoresursu piegādēm; tas atrodas kaimiņos Saūda Arābijai – pasaules lielākajai naftas ražotājai; tas atrodas abpus Nīlas baseinam, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs Ēģiptei (kuras stabilitāte savukārt ir Vidusjūras un Tuvo Austrumu stabilitātes būtisks elements); un tas ir tiešā tuvumā valstīm Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, uz kurām attiecas ES Kaimiņu politika. Turklāt ES ir galvenais reģiona starptautiskais tirdzniecības partneris, un, ja energoresursu piegādes un ekonomiskā izaugsme reģionā turpinās palielināties un tiks pienācīgi apsaimniekota, ES ekonomiskās intereses varētu pieaugt.

    Svarīgi piebilst, ka citas valstis, proti, ASV, Ķīna un Indija, ir izrādījušas interesi par Āfrikas Raga stratēģisko nozīmību un iegulda tajā lielus resursus.

    2. REĢIONĀLĀ DIMENSIJA UN DINAMIKA

    2.1. Reģionālās savstarpējās saiknes

    Āfrikas Raga reģionu raksturo ir īpaši sarežģītas reģionālās, politiskās un pārrobežu dimensijas . Pie tām pieder bantu/Nīlas, arābu, ēģiptiešu un abesīniešu kultūru saplūšana; neskaitāmie kari par atdalīšanos, autonomiju vai teritoriālajām pretenzijām (daudzi no tiem ir saistīti ar etnisko vai reliģisko identitāti), kontroli pār resursiem un par apstrīdētām robežām; reģionālā ietekme, ko rada iedzīvotāju skaita pieaugums, klimata izmaiņas un ar to saistītā ietekme uz dabas resursiem; domstarpības, ko veicina cīņa par Nīlas ūdens resursiem; lielā nomadu lopkopju proporcija, kurus lielākoties saista etno-lingvistiskas saites, nevis politiskas robežas, un kuri ir vieni no visvairāk marginalizētajām grupām reģionā; militārisma tradīcijas un atsevišķas īpašas intereses par kara ekonomiku; un novārtā pamestie, neattīstītie un nedrošie pierobežu apgabali reģionā. Visi šie faktori veicina nestabilitāti, konfliktus, nabadzību un sliktu pārvaldi, un prasa reģionālus risinājumus ar pārrobežu un pārnacionālām iezīmēm, kas papildina valstu attiecīgo atbildes rīcību.

    Āfrikas Rags saskaras nevis ar atsevišķiem konfliktiem, bet gan ar reģionālu nedrošības sistēmu , kurā konflikti un politiskas krīzes saplūst un saasina viens otru. Pašreizējā politiskā un ideoloģiskā vide Āfrikas Ragā rada pieaugošu polarizāciju un dziļu nestabilitātes zonu, kas stiepjas no Darfūras līdz Somālijas dienviddaļai un kas negatīvi ietekmē visu reģionu kopumā. Reģionālās organizācijas, piemēram, Āfrikas Savienība (AS) un SAI, spēlē galveno lomu, meklējot Āfrikas Raga izaicinājumiem ilgtspējīgus risinājumus. Pārskats par pašreizējo reģionālo arhitektūru sniegts I pielikumā .

    Pārskats par dažām reģiona lielāko konfliktu nozīmīgākajām reģionālajām savstarpējām saiknēm ir sniegts II pielikumā . Ir jāsecina, ka:

    - vairums robežu ir nestabilas, pierobežu reģioni ir pakļauti dažādiem konfliktiem un pastāv vairākas robežas, kas tiek apstrīdētas;

    - vairumam šo valstu, kurām ir kopēja robeža, šobrīd ir vai nesenā pagātnē ir bijušas sarežģītas starpvalstu attiecības, kas var novest pie vardarbības;

    - visos reģiona lielākajos konfliktos atrodami pierādījumi tam, ka valstis sniedz patvērumu, atbalsta bāzes, militāro atbalstu un diplomātisko atzīšanu grupām, kas karo kaimiņvalstīs.

    Šīs reģionālās savstarpējās saiknes ir atklājušās vairākos veidos:

    - Sudānas, Eritrejas un topošo Somālijas islama tiesu savstarpējā tuvināšanās ir nozīmīgs un nesens politisks notikums;

    - Etiopijas un Eritrejas savstarpējie saspīlējumi rada negatīvas sekas („ spillover ” efekts) ne tikai gar kopējo robežu, bet arī katras valsts iekšpolitikā un konfliktos Somālijā un Sudānā;

    - Etiopijai ir bijušas vai vēl joprojām ir sarežģītas attiecības ar daudzām tās kaimiņvalstīm;

    - pašreizējo nestabilitāti Darfūrā un Somālijas dienviddaļā veicinājuši starptautiski faktori, un tā ietekmē kaimiņvalstis un reģionus.

    2.2. Reģionālās transversālās problēmas

    Ir vairākas būtiskas Āfrikas Raga krīzēm kopīgas transversālas problēmas.

    Pārvalde un drošība : Lai samazinātu nestabilitāti Āfrikas ragā, ir vitāli svarīgi pievērsties savstarpēji pastiprinošajām saiknēm starp nedrošību, nabadzību un pārvaldi. Šo saikņu pamatā ir kopienas, kas jūtas marginalizētas attiecībā uz valsts varas un bagātības sadali, kā arī pieeju dabas resursiem, sociālajiem pakalpojumiem, drošībai un taisnīgumam. Šajās kopienās ar laiku var attīstīties aizvainojums, kas var novest pie vardarbīgiem nemieriem. Konfliktus Āfrikas Ragā var saasināt ietekmīgi valsts un nevalstisko dalībnieku tīkli, piemēram, militāristi un uzņēmēju kopiena, kas gūst labumu no kara apstākļu ekonomikas, tostarp nelegālajiem ieroču, narkotiku un cilvēku tirdzniecības tīkliem, kurus tie daļēji kontrolē, un kas tāpēc ir ieinteresēti saglabāt status quo , tādējādi palielinot kopienu marginalizāciju un manipulēšanu ar etniskajiem grupējumiem. Turklāt nestabilitāti un konfliktus Āfrikas Ragā, un dažos gadījumos vispārējo tiesību pārkāpumus paildzina tas, ka trūkst politiskās telpas miermīlīgai konfliktu risināšanai, kā arī autoritārisms un militārisms, un ārējo spēku iejaukšanās.

    Reliģiskais fundamentālisms: Reliģiskais fundamentālisms kļūst par arvien nozīmīgāku reģionālo problēmu, jo: (i) Āfrikas Ragā ir vājas valsts institūcijas, kas padara reģionu par fundamentālistu grupu mērķi; (ii) nabadzība un konflikti rada aizvainojumu, kas padara reģionu par potenciālo augsni reliģiskajam ekstrēmismam un aktīvismam; un (iii) reģionu ietekmē ekstrēmistu fundamentālā ideoloģija, jo īpaši atsevišķu kaimiņos esošo Tuvējo Austrumu daļu ideoloģija.

    Migrācija, bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas ( IDP ): Āfrikas Rags ir viens no reģioniem ar vislielāko migrantu un bēgļu skaitu pasaulē. Smagi skarts ir katrs valsts reģions – gan kā bēgļu/migrantu avots, gan kā tranzītvalsts vai galamērķis, vai arī abējādi. Valsts iekšienē pārvietotās personas joprojām ir ļoti neaizsargātas, tās ir skaitliski visnozīmīgākā grupa, un tās arī jāiekļauj kā attīstības un nedrošības saiknes sastāvdaļa. Šī krīze, kurai ir ļoti spēcīgas reģionālās politiskās un drošības dimensijas, ir politiskās marginalizācijas un atstumtības rādītājs, un tas ir avots reģionālajai nestabilitātei, kas veicina starpvalstu spriedzes rašanos. Turklāt bēgļi ir neaizsargāti pret nelegālo tirgotāju ekspluatāciju un kriminālajiem/teroristu tīkliem. Cilvēku tirdzniecība uz Līča valstīm, iesaistot ne tikai bēgļus, bet arī marginalizētās un nabadzīgās kopienas, un fakts, ka reģions ir nozīmīgs piekļūšanas ceļš Eiropai, ir būtiskas problēmas.

    Kājnieku un vieglo ieroču ( SALW ) izplatīšana un ļaunprātīga izmantošana: Kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanās un ļaunprātīga izmantošana ir akūta problēma visā Āfrikas Ragā. Plašā kājnieku un vieglo ieroču pieejamība un plūsma daļēji ir sekas iepriekšējiem un pašreizējiem kariem Āfrikas Ragā un kaimiņreģionos (kopā ar trešo valstu piegādātajiem ieročiem opozīcijas/nemiernieku grupām), un ir faktors, kas sekmē militāristu, militāro grupējumu, kriminālnoziedznieku tīklu, bruņotās noziedzības un vardarbības klātbūtni reģionā. Tas kalpo arī kā terorisma veicinātājs.

    Kājnieku un vieglo ieroču un cita veida nelegālajai tirdzniecībai Āfrikas Ragā ir izteiktas starpreģionālās un globālās dimensijas. Āfrikas Raga un Lielo ezeru reģiona, Centrālāfrikas, Ziemeļāfrikas un Arābu pussalas starpā plaukst lielu apmēru nelegālā ieroču tirdzniecība. Tādējādi vairākās ES dalībvalstīs nelegālajai tirdzniecībai ar pārnēsājamajām pretgaisa aizsardzības sistēmām ( MANPADS ) un citiem augsta riska ieročiem pār Sarkano jūru un Adenas līci ir pievērsta pastiprināta uzmanība.

    Pierobežas apgabalu drošība: Pierobežas apgabalu un perifēriju nedrošība un nepietiekama attīstība ir reģionālās nestabilitātes galvenie elementi. Robežas ir caurlaidīgas un bieži rada iespējas augsta līmeņa nedrošībai, kontrabandai/nelegālajai tirdzniecībai, vardarbībai un vides degradācijai.

    Cīņa par pieeju dabas resursiem , piemēram, ūdenim, koksnes un citiem meža produktiem, zivīm un auglīgai zemei, vēl negatīvāk ietekmē cilvēku drošību reģionā, jo īpaši apvienojumā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un attālu apgabalu marginalizāciju. Pārtuksnešošanās un klimata izmaiņu sekas vēl vairāk pastiprinās ietekmi uz dabas resursiem.

    Pieejai ierobežotajam ūdens daudzumam un ūdens resursu vides aizsardzībai ir īpaši nozīmīga reģionālā dimensija, jo galvenais – Nīlas – upes baseins reģionā ir pārrobežu resurss, ko kopīgi izmanto desmit valstis, tostarp piecas no septiņām Āfrikas Raga valstīm. Citas nozīmīgas pārrobežu upes, kas ieplūst no Etiopijas Somālijā un Kenijā, ir Šabella, Juba un Omo. Saistībā ar Nīlas ūdeņu kopīgu izmantošanu ir iespējama reģionālā spriedze, jo īpaši starp Ēģipti un piekrastes valstīm upes augštecē.

    Strukturāls pārtikas trūkums arī rada bažas, skarot galvenokārt nomadu lopkopjus[3] un lopkopjus-lauksaimniekus. Dabas resursu noplicināšanās, ūdenstilpju izžūšana un ganību apgabalu degradācija ir etniskās spriedzes un konfliktu cēloņi Āfrikas Ragā. Pārtikas trūkumam ir gan cēloņa, gan seku izraisīta ietekme uz reģionālo stabilitāti. Pārtikas trūkuma politisko cēloņu risināšana ir stratēģiski svarīga, lai pārrautu apburto loku, kad nestabilitāte rada badu un otrādi.

    Lopkopība: Āfrikas Ragā ir liels skaits migrējošu un pārrobežu lopkopju, kuru kopienas bieži vien ir marginalizētas un atsvešinātas. Slikta politika ir veicinājusi vai pieļāvusi vardarbīgus konfliktus pašu lopkopju starpā vai starp lopkopjiem un citām sabiedrības grupām. Lopkopji tikuši iesaistīti nelegālā tirdzniecībā, nemieros un arvien pieaugošos vardarbīgos konfliktos.

    Arī saistība starp lopkopjiem un lopkopjiem-lauksaimniekiem ir nozīmīga, jo pieeja zemei, ūdenim un citiem dabas resursiem, kas ir vitāli svarīgi lauksaimniecībai, ir spriedzes avoti.

    Būtiska transversāla problēma, kas saasina visus šos faktorus ir reģiona demogrāfiskais pacēlums ( III un IV pielikums ). SAI reģionā šobrīd dzīvo 195 miljoni iedzīvotāju; tiek lēsts, ka šis skaitlis 2050. gadā sasniegs 480 miljonus iedzīvotāju, atspoguļojot 25% no Āfrikas kopējā iedzīvotāju skaita. Šāds ātri augošs iedzīvotāju skaits vēl vairāk palielina spiedienu uz ierobežotajiem dabas resursiem un rada izaicinājumu reģiona attīstībai un stabilitātei.

    3. DARBA PROGRAMMA RĪCĪBAI REĢIONĀLĀ LĪMENĪ

    Darba programmā risināti galvenie iepriekš izklāstītie reģionālie izaicinājumi, īpašu uzmanību pievēršot konkrētām darbībām un iniciatīvām, kas jāveic, lai panāktu lielāku reģionālo politisko stabilitāti.

    3.1. Efektīvas reģionālās politiskās un ekonomiskās sadarbības un integrācijas veicināšana

    Āfrikas Savienības (AS), SAI un citu subreģionālo organizāciju spēju un politiskās apņemšanās palielināšana, lai tās varētu ieņemt nozīmīgu vietu reģionālajā stabilizācijā, ir īpaša prioritāte reģionālajā partnerībā. Uzlabotajā ES partnerībā ar AS un subreģionālajām organizācijām jābūt šādiem pasākumiem.

    1. Politiskās un funkcionālās sadarbības ar SAI uzlabošana, izstrādājot kopēju redzējumu un īstenošanas plānu , pievēršot īpašu uzmanību trim galvenajām sadarbības jomām: (i) mieram, drošībai un pārvaldei; (ii) lopkopībai un pārtikas pietiekamībai, un (iii) institucionālajai attīstībai.

    2. Aktīva AS iesaistīšanās Āfrikas Raga jautājumos un Āfrikas spēju stiprināšana[4], it īpaši, attīstot konfliktu novēršanas, konfliktu starpniecības un militāro miera uzturēšanas un novērošanas operāciju izvietošanas kapacitāti. Austrumāfrikas Rezerves brigādes ( EASBRIG ) izveidošana Āfrikas rezerves spēku sastāvā ir pozitīvs notikums, attīstot militāro miera uzturēšanas un novērošanas operāciju izvietošanas kapacitāti, un ES vajadzētu apsvērt atbalstu šai iniciatīvai, kā arī AS Miera un drošības padomes sekretariāta kapacitātes attīstībai.

    3. Reģionālās integrācijas veicināšana Āfrikas Ragā, cita starpā ar Ekonomiskās partnerības nolīguma (EPN) sarunu palīdzību. COMESA un Austrumāfrikas Kopiena ( EAC ) ir galvenie reģionālās integrācijas īstenošanas līdzekļi un tie ir noteikti jāiekļauj visās ilgtermiņa stratēģijās miera radīšanai reģionā. Eiropas Komisijas reģionālajās un Visāfrikas programmās īpaši tiks uzsvērta infrastruktūra un komunikācijas kā stratēģiski līdzekļi reģionālās integrācijas īstenošanai saskaņā ar Āfrikas stratēģiju.

    ES un Āfrikas Infrastruktūras partnerības kontekstā Eiropas Savienība attīstīs infrastruktūru un saistītos pakalpojumus, kā arī savstarpējās saiknes Āfrikas Ragā un Āfrikas reģionu starpā.

    4. 2005. gada decembrī Eiropadome piekrita atbalstīt Āfrikas centienus uzraudzīt un uzlabot pārvaldi, un izstrādāt Pārvaldes iniciatīvu, lai atbalstītu nacionālās reformas, kuras izraisīja Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānisms ( APRM ) . Vairākas valstis Āfrikas Raga reģionā (Etiopija, Sudāna, Kenija un Uganda) jau ir pievienojušās APRM , un atbalsts reformu īstenošanai jānodrošina, izmantojot ES Pārvaldes iniciatīvu.

    3.2. Galveno valsts līmeņa stratēģiski nozīmīgo politisko problēmu ar reģionālām sekām risināšana

    Šī darba programmas daļa par prioritātēm nosaka nozīmīgākās stratēģiskās valsts līmeņa politiskās problēmas ar potenciāli visnopietnāko reģionālo ietekmi. Turpmāk izklāstītās problēmas un reģionālās prioritātes varētu uzskatīt par ES politiskā dialoga ar Āfrikas Ragu tēmām.

    1. Attiecībā uz Sudānu ir jānosaka miera procesa(-u) reģionālie atbalstītāji un pretinieki, kā arī to intereses, un tas jāņem vērā dialogā un sadarbībā. Īpaša uzmanība jāpievērš Darfūras krīzes reģionālajai ietekmei.

    2. Pārrobežu valsts atbalsts bruņotajām grupām jāiekļauj ES un Āfrikas Raga reģiona valstu politiskajā/diplomātiskajā dienaskārtībā.

    3. Jāatbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir rast risinājumus robežu demarkācijas problēmām, jo īpaši saistībā ar Etiopijas/Eritrejas robežu, kurai ir lielāka nozīme reģionā. Eritrejas un Etiopijas savstarpējo attiecību normalizēšana ir vitāli svarīga mieram un stabilitātei Āfrikas Ragā.

    4. Jāizstrādā un jāpārskata politiskā pieeja Kenijai un Džibutijai, ņemot vērā to lomu reģionālās stabilitātes nodrošināšanā.

    5. Somālijā reģionālās stabilitātes nolūkos „iegrožošanu” nevar uzskatīt par alternatīvu, tā vietā, jārisina Somālijas nestabilitātes pamatā esošie cēloņi. Jāņem vērā Somālijas kaimiņvalstu bažas un šīm valstīm jāspēlē pozitīva un stabilizējoša loma Somālijas miera procesā. Cieša Somālijas iesaiste reģionālajā partnerībā būs „izmēģinājums” šīs partnerības efektīvai īstenošanai (skatīt V pielikumu ).

    6. Ziemeļugandas miera procesam jāņem vērā konflikta reģionālās dimensijas, jo īpaši tās, kas saistītas ar Dienvidsudānu.

    3.3. Reģionālo transversālo un pārrobežu jautājumu risināšana Āfrikas Ragā

    Pastāv vairākas nozīmīgas transversālas un pārrobežu problēmas, kas sistemātiski jārisina. Paziņojumā ierosināta ES reģionālā rīcība saskaņā ar trim savstarpēji saistītiem pīlāriem un VI pielikumā izklāstītas politikas atbildes reakcijas, lai sasniegtu šādus mērķus:

    1. Uzlabota pārvalde un drošība un pastiprināta sadarbība ar politisko islamu, un dialogs starp sabiedrībām/kultūrām.

    2. Uzlabota attīstība, tirdzniecība, drošība un politiskā līdzdalība, jo īpaši „pierobežu reģionos”, migrācijas un bēgļu organizēšana, nelegālās tirdzniecības un kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatības novēršana.

    3. Uzlabotas politikas un programmas, kas pievēršas konkurencei dabas resursu jomā, tostarp reģionālo pārtikas pietiekamības stratēģiju izstrādāšana un ar lopkopjiem saistīto konfliktu samazināšana, uzlabota pārvalde un uz sadarbību balstīta saldūdens resursu apsaimniekošana.

    4. VEIKSMĪGU PARTNERĪBU SEKMĒJOŠA VIDE

    Veiksmīga šajā paziņojumā aprakstīto pasākumu īstenošana prasa kopīgu un saskaņotu ES un SAI dalībvalstu rīcību, kā arī elastību, reakciju uz dinamiskām situācijām, un novatorisku pieejamo instrumentu izmantojumu, lai radītu politisko pārmaiņu stimulus. Turklāt šī reģionālā politiskā partnerība dinamiski attīstīsies, regulāri pārskatot un izstrādājot kopējās politikas un programmas. Tādējādi tā izvirzīs būtiskas prasības ES/SAI koordinācijas, politikas izstrādes un programmu īstenošanas spējām, un tāpēc tiek ierosināti šādi papildu pasākumi.

    4.1. Ierosinātie Eiropas Savienības papildu pasākumi

    - Veicināt informācijas apmaiņu un konsultācijas ES dalībvalstu un ES institūciju starpā ar mērķi attīstīt vienotu izpratni un kopējas pieejas attiecībā uz Āfrikas Ragu.

    - Uzturēt un attīstīt efektīvu pastāvošo ES instrumentu izmantojumu, lai atbalstītu uzlabotu koordināciju un dialogu, tostarp trijotnes vizītes, kopējas ES Padomes un Komisijas vizītes un ES īpašos pārstāvjus. Jo sevišķi, ES varētu veicināt Starptautisko Partneru forumu (SPF) kā forumu dialogam ar SAI.

    - Pilnvērtīgi izmantot Kotonū Partnerības nolīguma 8. pantu, lai veicinātu un virzītu dialogu ar galvenajiem dalībniekiem (valstu valdības, reģionālās organizācijas). ES būtu jānodrošina, ka 8. panta politiskajā dialogā ir pievērsta pastiprināta uzmanība reģionālajiem jautājumiem, it sevišķi reģionālajām sekām, ko rada atsevišķu valstu darbības.

    - Veicināt konfliktu novēršanu, pārvarēšanu un risināšanu mikro un mezo līmenī, tostarp nevalstisko dalībnieku struktūrās.

    - Iekļaut attiecīgo Āfrikas Raga jautājumu apspriešanu sarunās un kontaktos ar galvenajām ieinteresētajām personām plašākā Āfrikas un arābu reģionā, it īpaši Ēģiptē, Arābijas līča valstīs, Arābu valstu līgā un Centrālajā un Austrumāfrikā.

    - Uzlabot dialogu un koordināciju Āfrikas Raga jautājumos ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Norvēģiju, Japānu, Kanādu, Krieviju un Ķīnu. Papildus būtu jābūt strukturētam dialogam ar ANO un attiecīgajām aģentūrām.

    - Stiprināt „cilvēkdrošības” pieejas, tostarp cilvēka un sociālās tiesību, un dzimumu un demogrāfisko jautājumu, kā arī vides jautājumu (ūdens, piekrastes zonu un mežu ilgtspējīgas pārvaldes, pārtuksnešošanās un piemērošanās klimata pārmaiņām) integrāciju attīstības programmās un veicināt iekļaušanos, izmantojot partneru stratēģijas Raga reģionā.

    - Saskaņot visas ES stratēģijas, politikas un programmas, kas orientētas uz Āfrikas Raga valstīm, lai nodrošinātu, ka tās pienācīgi ņem vērā galvenās reģionālās un transversālās problēmas un sniedz efektīvu ieguldījumu ES reģionālajā politiskajā partnerībā attiecībā uz šo reģionu. Savos valsts stratēģijas dokumentos attiecībām ar Āfrikas Raga valstīm ES vajadzētu īpaši uzsvērt reģionālo kontekstu un analīzi, kā arī vardarbīgo konfliktu pamatcēloņu novērtējumu.

    - Sagatavojot jaunas sadarbības stratēģijas ar Āfrikas Ragu un SAI, Komisija saskaņos 10 EAF valstu un reģionālās stratēģijas (2008.-2013. gadam), lai atbalstītu reģionālo politisko partnerību Āfrikas Ragam. Kur vien tas ir īstenojams, ES dalībvalstu atbalsts papildinās šo rīcību. Pārvaldei, dabas resursiem un pārtikas pietiekamībai, izglītībai un reģionālajai integrācijai, kas koncentrēta uz infrastruktūru, jābūt galvenajām sadarbības jomām, kas ir valstu un reģionālo stratēģiju pamatā.

    4.2. Ierosinātie Āfrikas Raga partneru papildu pasākumi

    - Apspriest un veicināt reģionālo stratēģiju dalībvalstu, SAI sekretariāta un citu politikas iestāžu un nozīmīgo reģionālo dalībnieku, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpā, lai panāktu, ka visām ieinteresētajām personām ir saskaņota nostāja un tās ievēro stratēģiju.

    - Reģionālajiem partneriem un organizācijām būtu jābūt gatavām visos līmeņos veidot sistemātisku dialogu par nozīmīgākajiem reģionālajiem izaicinājumiem, piemēram, pārvaldi, konfliktiem, pārtikas pietiekamību, nelegālo tirdzniecību un kopīgu resursu izmantošanu, drošību un reliģisko fundamentālismu, un jāiesaistās to faktoru noteikšanā, kas virza pārmaiņas.

    - Veicināt informācijas apmaiņu un skaidrību par attiecīgo reģionālo organizāciju, Āfrikas Raga partneru, kaimiņvalstu un galveno reģionālo ieinteresēto personu lomu ar mērķi attīstīt kopēju vīziju.

    - Āfrikas Raga valstīm un reģionālajām organizācijām būtu jāpiešķir atbilstoši resursi dialogam un darba programmai un jāizveido formāts uzlabotam dialogam ar Eiropas Savienību.

    - Āfrikas Raga partneriem būtu jāpievēršas konfliktu avotiem un jāveicina starpnozaru sadarbība, piemēram, attiecībā uz saikni starp konfliktiem, piekļuvi dabas resursiem, lopkopjiem un pārtikas pietiekamību.

    - Īstenot attiecīgas institucionālās reformas un dalībvalstu saistības, lai SAI sekretariāts varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.

    - Pārskatīt un atjaunot SAI stratēģiju un pabeigt SAI nozaru stratēģiju mieram un drošībai.

    5. SECINĀJUMI

    Šis paziņojums īsteno Āfrikas stratēģiju, izveidojot Eiropas Savienības reģionālo politisko partnerību Āfrikas Ragam, kas balstīta uz reģionālās dinamikas un galveno problēmu analīzi Raga reģionā. Partnerības mērķis ir veicināt reģionā mieru, stabilitāti un attīstību. Tā nodrošina politisku platformu konkrētām reģionālām iniciatīvām un programmām, kā arī strukturētam un atvērtam dialogam starp partneriem visos līmeņos. Partnerības īstenošana tiks uzsākta 2007. gadā un to kopīgi pārskatīs pēc diviem gadiem, lai novērtētu progresu darba programmas izpildē un nodrošinātu, ka tā tiek atjaunināta un saskaņota tā, lai atbilstu reģionā valdošajiem apstākļiem.

    6. SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

    ALIVE: | Africa Livestock |

    AMCOW: | Āfrikas Ministru konference ūdens jautājumos (African Ministerial Conference on Water) |

    AMESD: | Āfrikas vides monitorings ilgtspējīgai attīstībai (African Monitoring for the Environment and Sustainable Development) |

    APF: | Āfrikas miera mehānisms (African Peace Facility) |

    AS: | Āfrikas Savienība |

    CEWARN: | Konfliktu agrās brīdināšanas un reakcijas mehānisms (Conflict Early Warning and Response Mechanism) |

    COMESA: | Austrum- un Dienvidāfrikas kopējais tirgus (Common Market of Eastern and Southern Africa) |

    CPA: | Visaptverošais miera līgums (Comprehensive Peace Agreement) |

    CSO: | Pilsoniskās sabiedrības forums (Civil Society Forum) |

    DDR: | Disarmament Demobilisation Reintegration |

    EAC: | Austrumāfrikas Kopiena (East Africa Community) |

    EASBRIG: | Austrumāfrikas Rezerves brigāde (Eastern Africa Standby Brigade) |

    EK: | Eiropas Komisija |

    EPN: | Ekonomiskās partnerības nolīgums |

    EPLF: | Eritrejas Tautas atbrīvošanās fronte (Eritrean People's Liberation Front) |

    ES: | Eiropas Savienība |

    FRUD: | Front pour la Restauration de l’Unité et de la Démocratie (Džibutija) |

    ICG: | Starptautiskā kontaktgrupa Somālijas jautājumos (International Contact Group (ICG) on Somalia) |

    IDP: | Valsts iekšienē pārvietota persona (Internally Displaced Person) |

    SAI: | Starpvaldību attīstības iestāde (Intergovernmental Authority on Development) |

    IPF: | SAI Partneru forums (IGAD Partners Forum) |

    LRA: | Lord’s Resistance Army |

    MANPADS: | Pārnēsājamā pretgaisa aizsardzības sistēma (Man Portable Air Defence System) |

    TAM: NBI: | Tūkstošgades attīstības mērķi Nīlas baseina iniciatīva |

    NDA: | Nacionālā demokrātiskā alianse (Sudāna) (National Democratic Alliance (Sudan)) |

    NEPAD: | Jaunā partnerība Āfrikas attīstībai (New Partnership for Africa’s Development) |

    NVO: | Nevalstiska organizācija |

    ESAO APK: | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija / Attīstības palīdzības komiteja (Organisation for Economic Cooperation and Development / Development Assistance Committee) |

    OLF: | Ormo Atbrīvošanās fronte (Oromo Liberation Front) |

    ONLF: | Ogadenas Nacionālā atbrīvošanās fronte (Ogaden National Liberation Front) |

    RECSA: | Kājnieku un vieglo ieroču reģionālais centrs (Regional Centre for Small Arms and Light Weapons) |

    REFORM: | Reģionālā pārtikas pietiekamības un riska vadības programma (Regional Food Security and Risk Management Programme) |

    RPF: | Reģionālā politiskā platforma (Regional Political Framework) |

    SALW: | Kājnieku un vieglie ieroči (Small Arms and Light Weapons) |

    SPLA: | Sudānas Tautas atbrīvošanās armija (Sudan People's Liberation Army) |

    SRRC: | Somali Reconciliation and Restoration Council |

    SSR: | Drošības sektora reforma (Security Sector Reform) |

    TFG: | Pārejas perioda federālā valdība (Transitional Federal Government) |

    TFIs: | Pārejas perioda federālās iestādes (Transitional Federal Institutions) |

    TPLF: | Tigru Tautas atbrīvošanās fronte (Tigrean People's Liberation Front) |

    [1] OV (OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.).

    [2] Pēc šajā paziņojumā izmantotās definīcijas ietver visas SAI valstis: Džibutiju, Etiopiju, Eritreju, Keniju, Somāliju, Sudānu un Ugandu.

    [3] Arī lauksaimniecībai ir nozīmīga loma pārtikas pietiekamības jomā tādās valstīs kā, piemēram, Etiopija, un, kaut arī vairāk nacionālo interešu kontekstā, tai piemīt daži reģionāli aspekti, proti, ar tirdzniecību saistīti aspekti, kurus nevar atstāt novārtā.

    [4] Saskaņā ar ES koncepciju par Āfrikas spēju stiprināšanu konfliktu novēršanā, vadībā un risināšanā (2006. gada jūlijs)

    Top