52006DC0302

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.6.2006

COM(2006) 302 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par ES Mežu rīcības plānu {SEC(2006) 748}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par ES Mežu rīcības plānu

IEVADS

Šis paziņojums ir atbilde uz Padomes pieprasījumu[1] Komisijai 2006. gadā iesniegt ES Mežu rīcības plānu. Tas sagatavots, aktīvi sadarbojoties ar dalībvalstīm un apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Tajā ņemts vērā Eiropas Parlamenta ziņojums par ES Mežsaimniecības stratēģijas īstenošanu un ar to saistītie Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas ziņojumi. Šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā sniegts pārskats par sagatavošanas procesu.

Vispārējie principi un mērķi

Vispārējie principi

Pamatojoties uz Padomes 1998. gada 15. decembra Rezolūciju par Eiropas Savienības Mežsaimniecības stratēģiju[2], rīcības plānā noteikti vispārējie principi ar mežu saistītiem pasākumiem Kopienas un dalībvalstu mērogā, un tas kalpo arī kā instruments Kopienas pasākumu un dalībvalstu meža politikas koordinēšanai.

ES Mežu rīcības plāna vispārējais mērķis ir atbalstīt un veicināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo nozīmi. Tā pamatā ir šādi principi:

- valsts meža programmas kā piemērots satvars, lai īstenotu starptautiskas saistības meža jomā,

- globālu un starpnozaru jautājumu pieaugoša nozīmība meža politikā, kam nepieciešama lielāka saskaņotība un labāka koordinācija,

- vajadzība sekmēt ES meža nozares konkurētspēju un labu ES mežu pārvaldību,

- subsidiaritātes principa ievērošana.

Apzinoties dabas, sociālo, ekonomisko un kultūras apstākļu plašo spektru un atšķirīgo īpašumu struktūru ES mežos, rīcības plānā norādīta vajadzība pēc īpašas pieejas un pasākumiem dažādos mežos. Rīcības plānā uzsvērta nozīmīgā loma, kāda meža īpašniekiem ir mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā ES.

Rīcības plāna mērķis ir veicināt atjaunotās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un darbavietām un Gēteborgas ilgtspējīgas attīstības programmas mērķu sasniegšanu. Šobrīd tiek sagatavots papildu paziņojums par ES meža un saistīto nozaru konkurētspēju.

Mērķi

Sagatavojot ES Mežu rīcības plānu, Komisija un dalībvalstis izstrādāja kopēju redzējumu par mežsaimniecību un par mežu un mežsaimniecības devumu mūsdienu sabiedrībai.

Meži sabiedrībai: ilgtermiņa daudzfunkcionāla mežsaimniecība, kas pilda sabiedrības vajadzības patlaban un nākotnē un atbalsta ar mežu saistītus iztikas avotus.

Daudzfunkcionāla mežsaimniecība dod ieguldījumu ekonomikas, vides, sociālajā un kultūras jomā. Tā nodrošina atjaunojamas un videi nekaitīgas izejvielas, un tai ir būtiska nozīme Eiropas un jo īpaši lauku reģionu ekonomikas attīstībā, nodarbinātībā un izaugsmē. Meži pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti, sagādājot patīkamu dzīves vidi, atpūtas un veselības uzlabošanas iespējas, vienlaikus saglabājot un veicinot vides estētiskās un ekoloģiskās vērtības. Jāsaglabā mežu garīgais un kultūras mantojums.

Saskaņā ar iepriekš izklāstīto redzējumu rīcības plānā izvirzīti četri galvenie mērķi:

- ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošana,

- vides aizsardzība un vides kvalitātes uzlabošana,

- dzīves kvalitātes uzlabošana,

- koordinācijas un komunikācijas sekmēšana.

Rīcības plānā pieciem gadiem (2007.–2011.) noteikti vairāki pamatpasākumi, kurus Komisijas ierosinājusi veikt kopīgi ar dalībvalstīm. Plānā norādīti arī papildu pasākumi, ko dalībvalstis var veikt saskaņā ar to īpašajiem apstākļiem un prioritātēm, saņemot atbalstu no jau esošiem Kopienas instrumentiem, lai gan to īstenošanai var būt vajadzīgi valsts instrumenti.

Pasākumi

Ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošana

Mērķis: uzlabot meža nozares ilgtermiņa konkurētspēju un veicināt meža produktu un pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu.

Meža nozares konkurētspēja ir pamats daudzajām priekšrocībām, ko sabiedrībai sagādā ilgtspējīga mežsaimniecība. Meža nozarei ir liels potenciāls, lai turpinātu attīstīt produktus un pakalpojumus ar augstu kvalitāti un lielu pievienoto vērtību dažādo un arvien pieaugošo sabiedrības vajadzību apmierināšanai, izmantojot atjaunojamu izejvielu avotu. Ir vajadzīga pētniecība un tehnoloģiju attīstība, dažādošana, jauninājumi un ieguldījumi darbvietu kvalitātes uzlabošanā un cilvēkresursos, lai izveidotu spēcīgu un dinamisku nozari, kas spēj sekmīgi risināt globālu pārmaiņu radītās problēmas.

Pamatpasākums Nr. 1 . Izpētīt globalizācijas ietekmi uz ES mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju

Komisija veiks pētījumu par globalizācijas ietekmi uz ES mežsaimniecības konkurētspēju, lai noteiktu galvenos faktorus, kuri iespaido norises ES meža nozarē, un atbalstītu diskusijas par turpmāko rīcību mežsaimniecības konkurētspējas un ekonomiskās dzīvotspējas sekmēšanai.

Pamatpasākums Nr. 2 . Veicināt pētniecību un tehnoloģiju attīstību, lai sekmētu meža nozares konkurētspēju

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība ir būtisks faktors ES meža nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Komisija saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu[3] turpinās sniegt atbalstu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai mežsaimniecības jomā.

Komisija un dalībvalstis turpinās veicināt Meža un saistīto nozaru tehnoloģiju platformas izstrādi. Komisija rūpīgi pārraudzīs platformas sagatavotās stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanu. Dalībvalstis var arī izmantot ERAF[4] piedāvātās iespējas pētniecības jomā, lai realizētu īpašus projektus.

Komisija izpētīs iespēju izveidot Kopienas mežzinātnes forumu, lai stiprinātu zinātnes un politikas saskarsmi. Pirmām kārtām Komisija 2007. gadā organizēs darbsemināru, lai apspriestu Kopienas pasākumus šajā jomā.

Pamatpasākums Nr. 3 . Dalīties pieredzē par meža nekoksnes produktu un pakalpojumu vērtēšanu un tirdzniecību un novērtēt šo pieredzi

Meži pilda daudzas funkcijas, kuras netiek atspoguļotas pārdotās koksnes un nekoksnes produktu cenās. Tāpēc nepieciešams noteikt mežu un to funkciju kopējo vērtību, kā arī izstrādāt un piemērot instrumentus nepārdoto produktu un pakalpojumu kompensēšanai.

Komisija ierosinās Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai izveidot īpašu darba grupu, lai tā apkopotu pieredzi saistībā ar nepārdoto produktu un pakalpojumu vērtēšanas un kompensēšanas mehānismiem. Komisija darbosies kā šādas pieredzes apmaiņas veicinātāja. Dalībvalstis aktīvi piedalīsies pieredzes apmaiņā.

Dalībvalstis veicinās pētījumus un eksperimentālus projektus par meža produktu un pakalpojumu vērtēšanu, kompensēšanu un inovatīvu tirdzniecību. Šie pētījumi un projekti varēs saņemt atbalstu no EARDF [5], LIFE+ instrumenta[6], Septītās pētniecības pamatprogrammas un programmas „Saprātīga enerģija Eiropai” Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas[7] ietvaros.

Pamatpasākums Nr. 4 . Veicināt meža biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā

Koksnes izmantošana enerģijas ražošanai var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, aizstājot izrakteņu kurināmo, veicinot enerģētisko neatkarību, uzlabojot piegādes drošību un radot darba iespējas lauku reģionos.

Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja atbalstīs Rīcības plāna par biomasas izmantošanu[8] īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz brikešu un kokskaidu noieta tirgus attīstību un uz meža īpašnieku informēšanu par iespējām ražot enerģijas izejvielas.

Komisija veicinās tādas pieredzes apzināšanu un izplatīšanu, kas saistīta ar mazvērtīgas koksnes, sīkkoksnes un koksnes atlikumu efektīvu izmantošanu enerģijas ražošanā. Dalībvalstis novērtēs koksnes un koksnes atlikumu pieejamību un iespējas izmantot tos enerģijas ražošanā valsts un reģionālā mērogā, lai lemtu par turpmākiem pasākumiem ar mērķi atbalstīt koksnes izmantošanu enerģijas ražošanā. Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas daļā „Saprātīga enerģija Eiropai” paredzētas vajadzīgās iespējas šādu pasākumu sekmēšanai.

Komisija turpinās atbalstīt tādu tehnoloģiju pētniecību un attīstību, kas paredzētas siltumenerģijas, aukstumenerģijas, elektroenerģijas un kurināmā[9] ražošanai no meža resursiem, Septītās pētniecības pamatprogrammas Īpašās programmas „Sadarbība” tematiskajā jomā „Enerģētika” un veicināt biodegvielas tehnoloģiju platformas izveidošanu un atbalstīt pētījumu programmas īstenošanu ar Septītās pamatprogrammas palīdzību.

Pamatpasākums Nr. 5 . Veicināt meža īpašnieku sadarbību un stimulēt izglītību un profesionālo apmācību mežsaimniecības jomā

Tā kā meža īpašuma struktūra mainās un arvien lielāka daļa meža īpašnieku nav lauksaimnieki, pieaug to meža īpašnieku skaits, kuriem trūkst meža ilgtspējīgai apsaimniekošanai vajadzīgo prasmju un iespēju. Privāto meža īpašumu sadrumstalotība var būt iemesls turpmākām grūtībām un lielākām izmaksām meža apsaimniekošanā, mazināt koksnes resursu apkopošanas iespējas un traucēt meža pakalpojumu sniegšanu. Vajadzīgi arī profesionāli izglītoti un pielāgoties spējīgi darbinieki.

Ņemot vērā iepriekš minēto, dalībvalstis atbalstīs meža īpašnieku un mežstrādnieku profesionālo apmācību un izglītību. Dalībvalstis atbalstīs arī meža īpašniekiem un viņu apvienībām paredzētu konsultāciju pakalpojumu izveidi. Šie pakalpojumi veicinās jaunu, uz tirgu orientētu pieeju ieviešanu, informācijas par meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi izplatīšanu, kā arī meža īpašnieku prasmes bioloģiskās daudzveidības veicināšanā un bioģeocenožu atjaunošanā. Komisija un dalībvalstis dalīsies pieredzē un labākajā praksē un apmainīsies ar informāciju par to, kā uzlabot apstrādei un pārstrādei paredzētās koksnes piegādi tirgū. Gan EARDF , gan Kopienas instrumenti izglītības un profesionālās apmācības jomā paver iespējas atbalstīt šādus pasākumus.

Lai stiprinātu mežsaimniecības konkurētspēju un ekonomisko dzīvotspēju savu prioritāšu ietvaros dalībvalstis var arī

- veicināt sadarbību starp meža īpašniekiem, nozares pārstāvjiem un trešām pusēm jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādāšanā un efektīvu tirgu izveidošanā,

- sekmēt ieguldījumus meža tautsaimnieciskās vērtības paaugstināšanā,

- atbalstīt meža īpašnieku apvienību dibināšanu un darbību.

Vides aizsardzība un vides kvalitātes uzlabošana

Mērķis: saglabāt un atbilstoši veicināt meža ekosistēmu bioloģisko daudzveidību, oglekļa dioksīda absorbciju, integritāti, veselību un pielāgošanās spēju dažādos ģeogrāfiskos mērogos.

Meža ražības, pielāgošanās spēju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir galvenie faktori veselu meža ekosistēmu nodrošināšanai. Tās savukārt ir būtiskas sabiedrības veselībai un tautsaimniecības dzīvotspējai.

Mežiem ir svarīga nozīme, lai sasniegtu Kopienas Gēteborgas stratēģijas mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un Kopienas Sestās vides rīcības programmas un attiecīgo tematisko stratēģiju mērķus.

Pamatpasākums Nr. 6 . Sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanas saistību izpildi, ko ES uzņēmusies saskaņā ar UNFCCC [10] un tās Kioto protokolu, un veicināt pielāgošanos klimatu pārmaiņu radītajām sekām

Meži darbojas kā oglekli absorbējošas ekosistēmas un nodrošina atjaunojamas un videi nekaitīgas izejvielas enerģētikai un citām vajadzībām. Tomēr iemesls aptuveni 25% globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju ir zemes izmantojuma pārmaiņas, kuru vidū visievērojamākā ir tropu mežu izciršana[11].

Komisija kopīgi ar Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju izpētīs, kā vissaskaņotāk rīkoties, lai izpildītu Kioto protokola 3.3. un 3.4. pantā[12] paredzētās saistības, cita starpā ziņojumu sniegšanu par pārmaiņām zemes izmantojumā un mežu apsaimniekošanā.

Komisija veicinās sadarbību starp Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju un ES ekspertu grupu oglekļa absorbcijas jautājumos[13], lai efektivizētu diskusijas par klimata pārmaiņu mazināšanu. Tiks risināti tādi jautājumi kā pasākumi globālās mežu izciršanas apjomu samazināšanai un saistības, kas klimata jomā plānotas pēc 2012. gada.

Komisija turpinās atbalstīt pētniecību, profesionālo apmācību un pētījumus saistībā ar klimata pārmaiņu radīto ietekmi un pielāgošanos šīm pārmaiņām.

Dalībvalstis ir aicinātas strādāt pie klimata pārmaiņu radītās ietekmes novērtēšanas, rosināt izpratni un apmainīties pieredzē, kā arī veicināt pasākumus ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām.

Pamatpasākums Nr. 7 . Sekmēt Kopienas bioloģiskās daudzveidības pārskatīto mērķu sasniegšanu 2010. gadā un turpmāk[14]

Tā kā bioloģiskā daudzveidība ES ir būtiski samazinājusies un turpina pakāpeniski izzust, vajadzīga tūlītēja rīcība Kopienas un dalībvalstu mērogā, lai atjaunotu bioģeocenozes un dabiskās ekosistēmas, ja paredzēts sasniegt mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Komisija ierosinās Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai

- apmainīties pieredzē par Natura 2000 īstenošanu meža platībās,

- apsvērt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu kā iespējamu izmēģinājuma pasākumu pašreizējā darbā, kas saistīts ar ES bioloģiskās daudzveidības indikatoriem[15],

- apsvērt meža platību sadrumstalotības monitoringu un meža platību paplašināšanās ietekmi uz bioloģisko daudzveidību,

- novērtēt esošo informāciju un zinātniskos pētījumus par to, kāds ir vajadzīgais teritoriālais pārklājums un līdzekļi cilvēka neskartu mežu aizsardzībai,

- panākt CBD [16] un citu lēmumu par mežu bioloģisko daudzveidību īstenošanu.

Komisija regulāri organizēs kopīgas sanāksmes ar ES Meža un dabas direktoriem un veicinās meža pārvaldes iestāžu aktīvu iesaistīšanos informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm par dabas aizsardzības jomā pieņemto tiesību aktu īstenošanu ES ( „Green Enforce Network” ).

Pamatpasākums Nr. 8 . Darbs Eiropas Mežu monitoringa sistēmas izveidošanai

Monitoringa programmas Forest Focus [17] darbība beidzas 2006. gadā. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam būs iespējams atbalstīt ES mēroga vides monitoringu ar jaunā LIFE+ instrumenta palīdzību.

Saskaņota informācija par mežu ir vajadzīga, lai izpildītu Komisijas un dalībvalstu saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un īstenotu tādas ES direktīvas kā Natura 2000 , Ūdens pamatdirektīvu un Augu veselības direktīvu.

Komisija kopīgi ar dalībvalstīm un attiecīgām starptautiskām organizācijām strādās, lai izveidotu Eiropas Mežu monitoringa sistēmu, kurā izmantos jau esošās mežu datubāzes un monitoringa sistēmas. Saskaņota sistēma, kuras pamatā ir jau esošās un drīz pieejamās[18] datu vākšanas shēmas un dalībvalstu, Komisijas (Kopīgais pētniecības centrs, Eurostat [19]), EVA[20] un starptautisku organizāciju (piemēram, UNECE [21], FAO [22]) īpašās zināšanas, ir labākais veids, kā nodrošināt pārskatus gan zinātniskiem, gan politiskiem mērķiem. Kopīgais pētniecības centrs dibinās Eiropas Meža datu centru. Meža monitorings neaprobežosies tikai ar vides indikatoriem, bet aplūkos arī ekonomisku un sociālu informāciju, un tā darbības jomu, iespējams, paplašinās, lai tā aptvertu arī rādītājus, kas apstiprināti Ceturtajā Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā ( MCPFE [23]).

Pamatpasākums Nr. 9 . Sekmēt ES mežu aizsardzību

Meža ugunsgrēki, biotiskie faktori un atmosfēras piesārņojums būtiski ietekmē ES mežu ekoloģisko stāvokli un ražību. Pasaules mēroga tirdzniecības un klimata pārmaiņu rezultātā pieaugušas iespējas pārnēsāt kaitīgus organismus un invazīvas sugas. Tā kā mežu aizsardzība pret biotisku un abiotisku faktoru izraisītiem bojājumiem ir galvenā meža aizsardzības politikas prioritāte, ir būtiski nodrošināt aktuālu informāciju par mežu stāvokli ES.

Komisija

- turpinās darbu pie Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas izveides,

- veiks pētījumu, kurā analizēs galvenos faktorus, kas ietekmē mežu stāvokļa attīstību Eiropā, (tostarp meža ugunsgrēkus), pašreizējo Kopienas meža aizsardzības instrumentu un pasākumu efektivitāti, kā arī turpmākās iespējas uzlabot šādu pasākumu efektivitāti,

- rosinās dalībvalstis izveidot grupas, lai pētītu īpašas reģionālas mežu stāvokļa problēmas,

- atbalstīs pētniecību meža aizsardzības un fitosanitāro jautājumu jomā Septītās pētniecības pamatprogrammas kontekstā.

Savukārt dalībvalstis ar EARDF un LIFE+ instrumenta atbalstu var

- izstrādāt pamatnostādnes valsts apmežošanai un veicināt apmežošanu vides un aizsardzības mērķiem,

- veicināt agromežsaimniecības sistēmas,

- sekmēt Natura 2000 pasākumus,

- ar dažādu shēmu palīdzību rosināt meža īpašniekus uzņemties brīvprātīgas saistības vides jomā,

- sekmēt ieguldījumus, kas paaugstina meža tautsaimniecisko vērtību,

- atbalstīt meža ugunsgrēku novēršanas pasākumus,

- atbalstīt dabas katastrofu un ugunsgrēku iznīcināto mežu atjaunošanu,

- atbalstīt pētījumus par meža ugunsgrēku cēloņiem, izpratnes veicināšanas kampaņas, mācību un demonstrējumu projektus,

- pārskatīt un atjaunināt stratēģijas plašākai aizsardzībai pret biotiskiem un abiotiskiem faktoriem, ieskaitot pētījumus par riska novērtēšanu saistībā ar kaitīgiem organismiem un invazīvām sugām.

Dzīves kvalitātes uzlabošana

Mērķis: uzlabot dzīves kvalitāti, saglabājot un attīstot mežu sociālās un kultūras funkcijas.

Meži nodrošina produktus un pakalpojumus, kas pozitīvi ietekmē iedzīvotājus, viņu veselību un dzīves kvalitāti. Kā piemērus var minēt estētiskās vērtības un atpūtas iespējas pilsētu un lauku reģionos, nodarbošanos un ienākumus miljoniem cilvēku, augsnes un ūdens aizsardzību, kā arī aizsardzību pret eroziju, pārtuksnešošanos un dabas katastrofām.

Lai paaugstinātu dzīves kvalitāti, saglabājot un nostiprinot mežu sociālās un kultūras funkcijas, dalībvalstis saskaņā ar savām prioritātēm ar EARDF atbalstu varēs veicināt ieguldījumus, kuri palielinās mežu estētisko vērtību.

Pamatpasākums Nr. 10 . Veicināt vides izglītību un informāciju par vidi

Izpratnes veicināšana ir vajadzīga, lai panāktu, ka sabiedrība pilnībā apzinās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas priekšrocības.

Komisija veicinās dalībvalstu pieredzas apmaiņu par vides izglītību un informācijas kampaņām, jo īpaši tām, kas paredzētas bērniem (tādas iniciatīvas kā „meža skolas” vai „meža izglītības centri”). Dalībvalstis sekmēs izglītību ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā.

Pamatpasākums Nr. 11 . Saglabāt un veicināt mežu aizsargfunkcijas

Pieaugošie dabas katastrofu draudi, ekstremāli laikapstākļi, kā arī erozijas un pārtuksnešošanās problēmas vairākās Eiropas daļās ir iemesls pievērst uzmanību tam, cik nozīmīgas ir mežu aizsargfunkcijas, jo īpašu kalnu apgabalos un Vidusjūras reģionā.

Vajadzīgs saskaņots monitorings un plānošana, kā arī efektīvi aizsardzības pasākumi. Liela nozīme ir izpratnes veicināšanai un zināšanu nodošanai par dabas katastrofām un riska pārvaldību.

Saskaņā ar savām prioritātēm ar EARDF atbalstu dalībvalstis var

- veicināt ieguldījumus un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu dabas katastrofu novēršanai un drošības veicināšanai,

- iekļaut minētos aspektus mežizglītībā un izpratnes veicināšanas pasākumos.

Ar ERAF atbalstu dalībvalstis var sekmēt ieguldījumus dabas katastrofu novēršanā un drošības veicināšanā, jo īpaši pārrobežu sadarbības ietvaros.

Komisija atbalstīs pieredzes apmaiņu par pasākumiem mežu aizsargfunkcijas uzlabošanai.

Pamatpasākums Nr. 12 . Izpētīt pilsētu un piepilsētu mežu potenciālu

Daudziem Eiropas iedzīvotājiem pilsētu meži ir galvenā iespēja saskarties ar dabas labumiem un vērtībām. Pilsētu un piepilsētu mežu plānošana, ierīkošana un apsaimniekošana izvirza jaunas prasības mežu apsaimniekotājiem, jo īpaši attiecībā uz to vietējo pašvaldību iesaistīšanu un attieksmi, kuras var ietekmēt meža darbi vai kuras var cerēt no tiem gūt priekšrocības.

Pamatojoties uz zinātnes veikumu, Komisija un dalībvalstis

- pārskatīs un integrēs metodes sociālās un humānās ietekmes uz pilsētu un piepilsētu mežiem novērtēšanai, lai noteiktu atbilstīgus ilgtermiņa rādītājus un izstrādātu spēcīgas pamatnostādnes turpmāko ieguldījumu un apsaimniekošanas pārvaldībai,

- izpētīs struktūras, kā iesaistīt vietējo sabiedrību un netradicionālas ieinteresētās puses pilsētu un piepilsētu mežu plānošanā, izveidošanā, apsaimniekošanā un izmantošanā.

Koordinācijas un komunikācijas sekmēšana

Mērķis: uzlabot saskaņotību un starpnozaru sadarbību, lai panāktu ekonomisko, vides, sociālo un kultūras mērķu līdzsvaru dažādos organizatoriskos un institucionālos līmeņos.

Lai gan meža politika ir dalībvalstu kompetencē, daudzas iniciatīvas politikas jomās, kas ietekmē meža nozari, tiek ierosinātas Eiropas līmenī. Īpaši svarīgi meža nozarei ir saskaņotība starp dažādām dalībvalstu politikas jomām, dalībvalstu un Komisijas sadarbību un darbu Komisijā.

Pamatpasākums Nr. 13 . Stiprināt Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas lomu

Ar Padomes Lēmumu, ar ko izveido Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju[24], komitejai piešķirtas plašas pilnvaras dažādos aspektos, kas saistīti ar informāciju un konsultācijām.

Lai veicinātu saskaņotu rīcības plāna īstenošanu, Komisija kopīgi ar Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas locekļiem sagatavos komitejas ikgadējo darba programmu.

Komisija organizēs kopīgas sanāksmes Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas locekļiem un Padomdevējai grupai mežsaimniecības un korķa jautājumos[25], kā arī citām konsultatīvām struktūrām, piemēram, Padomdevējai komitejai jautājumos, kas attiecas uz Kopienas mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes nozaru politiku[26].

Komisija centīsies stiprināt Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas kā padomdevējas aktīvu iesaistīšanos politikas veidošanas procesā, jo īpaši rosinot minēto komiteju sagatavot nostājas dokumentus un pašiniciatīvas ziņojumus.

Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas darba metodes tiks pielāgotas, iesaistot īpašas darba grupas.

Dalībvalstis ir aicinātas arī turpmāk regulāri organizēt ES meža direktoru sanāksmes.

Pamatpasākums Nr. 14 . Stiprināt dažādu politikas jomu saskaņotību ar mežu saistītos jautājumos

Lai veicinātu efektīvu informācijas apmaiņu par iniciatīvām, kas var ietekmēt meža nozari, katrs attiecīgais ģenerāldirektors norīkos ar mežu saistīto politikas jomu koordinatoru. Komisija regulāri informēs Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju par iniciatīvām un pasākumiem dažādās politikas jomās, kuras attiecas uz komitejas darbu. Ievērojot Komisijas administratīvās struktūras un atsevišķu dienestu īpašo atbildību, Komisija arī turpmāk atbalstīs Starpdienestu grupu mežsaimniecības jautājumos.

Pamatpasākums Nr. 15 . Piemērot atklātās koordinācijas metodi ( OMC ) valsts meža programmām

Lisabonas Eiropadomes sanāksmē OMC atzina par metodi, kas palīdzēs dalībvalstīm pakāpeniski izstrādāt to politiku.

Dalībvalstis un Komisija, iesaistot Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, izpētīs OMC piemērojamību valsts meža programmu brīvprātīgai koordinēšanai.

Pamatpasākums Nr. 16 . Stiprināt ES ietekmi starptautiskos ar mežu saistītos procesos

Gan Komisijā , gan dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva koordinācija, lai nodrošinātu dažādu starptautisku ar mežu saistītu procesu saskaņotību. Šajā sakarā galvenā nozīme ir attiecīgām Padomes darba grupām, jo īpaši darba grupai mežsaimniecības jautājumos.

Sadarbība ekonomikas un attīstības jomā, kas ir dalītā Kopienas un dalībvalstu kompetencē, ir galvenais instruments, ar ko iespējams izpildīt starptautiskās saistības valstīs, kuras nav ES dalībvalstis. Plānots, ka atbalsta vispārējais apjoms nākamajā gadu desmitā pieaugs. Svarīgākā problēma ir nodrošināt, ka, pieņemot lēmumus par resursu piešķiršanu, pienācīgi novērtē mežu nozīmi.

Lai gan Komisijas rīcībā pēc 2006. gada vairs nav īpaša finanšu instrumenta attiecībā uz mežiem, iespējas sniegt finanšu atbalstu no 2007. gada ir paredzētas Vides un dabas resursu tematiskajā programmā, kā arī valsts un reģionālajās programmās. Šādā veidā atbalsts daudzpusējo vides nolīgumu[27] īstenošanai un meža politikas veidošanai[28] būs nodrošināts arī turpmāk. Meža likumdošanas aktu īstenošanas, pārvaldības un tirdzniecības ( FLEGT ) rīcības plāna[29] īstenošana būs vēl viens Komisijas un dalībvalstu sniegtā atbalsta prioritārs mērķis, jo īpaši rīcībspējas veidošana FLEGT partnervalstīs.

Attiecībā uz sadarbību ar valstīm, kas pievienojas ES, un kandidātvalstīm, kā arī kaimiņvalstīm Eiropā Komisija turpinās aktīvu līdzdalību Ministru konferencēs par mežu aizsardzību Eiropā, ANO EEK Koksnes komitejas darbā un ar meža jautājumiem saistītos Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pasākumos.

Pamatpasākums Nr. 17 . Veicināt ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos iegūtas koksnes un citu meža produktu izmantošanu

Plānotajā paziņojumā par meža un saistīto nozaru konkurētspēju iekļaus piemērotus pasākumus koksnes un citu meža produktu plašākas izmantošanas veicināšanai. Šis paziņojums būs turpinājums paziņojumam par ES meža un saistīto nozaru konkurētspējas stāvokli[30], kurā bija ietverta padziļināta nozares analīze un norādītas galvenās problēmas. Ņemot vērā arvien pieaugošo konkurētspēju, ar ko saskaras ES meža un saistītās nozares, plānotajā paziņojumā pievērsīsies pasākumiem, kas veicami nozares attīstības pamatnosacījumu nostiprināšanai, jo īpaši reaģējot uz problēmām saistībā ar enerģiju un izejvielām. Šajā sakarā pamatosies uz Augsta līmeņa darba grupas konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos darba rezultātiem. Tajā būs ietverti arī jautājumi, kas saistīti ar jauninājumiem un pētniecību un attīstību, kā arī ar izglītību, profesionālo apmācību un informēšanas pasākumiem.

Nosakot rīcības plāna darbības jomu, Komisija veicinās pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pamatnostādņu izstrādāšanu Publiskā iepirkuma direktīvas piemērošanai attiecībā uz meža produktiem.

Pamatpasākums Nr. 18 . Uzlabot informācijas apmaiņu un nodošanu

Aktuālas informācijas pieejamība un nodošana ir būtisks faktors, lai tiktu veicināta sabiedrības izpratne un politikas veidošanā tiktu ņemtas vērā mežsaimniecības intereses.

Komisija ar dalībvalstu aktīvu līdzdalību izstrādās komunikācijas stratēģiju mežsaimniecībai. Tajā tiks ieskicēti galvenie pasākumi, kas jāveic, lai Kopienā uzlabotu komunikāciju mežsaimniecības jautājumos. Šīs stratēģijas sagatavošanas kontekstā tiks organizēta pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm. Tiks pētīta arī atsevišķu komunikācijas pasākumu iespējamība turpmāku starptautisku ar mežu saistītu pasākumu[31] kontekstā.

Komisija izveidos īpašu „mežsaimniecības” lappusi Europa tīmekļa vietnē. Dalībvalstis nodrošinās, ka to attiecīgajās tīmekļa vietnēs ir pieejama ar mežu saistīta informācija un no tām izveidota saite ar Europa mežsaimniecības lappusi.

Komisija Eiropas mežu monitoringa sistēmas iniciatīvas kontekstā darbosies, lai izveidotu Eiropas Mežu informācijas un komunikācijas platformu ar mērķi labāk izmantot un sniegt pieejamo informāciju.

Turklāt dalībvalstis tiks rosinātas organizēt informatīvus pasākumus, piemēram, „Meža nedēļu” vai „Meža dienas”, lai veicinātu izpratni par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sniegtajām priekšrocībām.

Vērtēšana

Rīcības plāna darbības laiks ir pieci gadi (2007.–2011.). Termiņa vidusposma novērtēšanu veiks 2009. gadā un galīgo novērtēšanu — 2012. gadā. Ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Rīcības plāna īstenošanu iesniegs 2012. gadā.

Sadarbību ar ieinteresētajām personām rīcības plāna īstenošanā Kopienas mērogā galvenokārt organizēs ar Padomdevējas grupas mežsaimniecības un korķa jautājumos palīdzību.

Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja būs struktūra, kas koordinē Komisijas un dalībvalstu pasākumus rīcības plāna īstenošanai. Tā arī aktīvi iesaistīsies termiņa vidusposma un galīgajā novērtēšanā.

[1] Padomes secinājumi par ES Mežu rīcības plānu, Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2662. sanāksme. 2005. gada 30. – 31. maijs.

[2] OV C 56, 26.2.1999.

[3] COM(2005) 119, galīgā redakcija.

[4] Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

[5] Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (OV L 209, 11.8.2005.).

[6] COM(2004) 621, galīgā redakcija.

[7] COM(2005) 121, galīgā redakcija.

[8] COM(2005) 628, galīgā redakcija.

[9] COM(2006) 34, galīgā redakcija.

[10] ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām.

[11] COM(2005) 35, galīgā redakcija.

[12] Apmežošana, meža atjaunošana, mežu izciršana un mežu apsaimniekošana.

[13] Šī grupa piedalās diskusijās par zemes izmantojumu, zemes izmantojuma pārmaiņām un mežsaimniecību ( LULUCF ) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ( UNFCCC ) sanāksmēs.

[14] COM(2006) 216, galīgā redakcija „Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”.

[15] „ SEBI 2010 ” („Eiropas bioloģiskās daudzveidības indikatoru saskaņošana līdz 2010. gadam” Eiropas Vides aģentūras un ANO Vides programmas projekts).

[16] ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību.

[17] Regula (EK) Nr. 2152/2003 (OV L 324, 11.12.2003.).

[18] ES īsteno divas iniciatīvas, lai nodrošinātu progresīvu, aktuālu un saskanīgu ģeotelpisko informāciju līdz 2008. gadam, proti, navigācijas sistēmu „ Galileo ” un Zemes novērošanas sistēmu „ GMES ” (Globālais monitorings par vidi un drošību).

[19] Eiropas Kopienas Statistikas birojs.

[20] Eiropas Vides aģentūra.

[21] ANO Eiropas Ekonomikas komisija.

[22] ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

[23] Ceturtā MCPFE (Vīne, 2003). Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas rādītāji.

[24] Lēmums 89/367/EK (OV L 165, 15.6.1989., 14. lpp.).

[25] Lēmums 2004/391/EK (OV L 120, 24.4.2004., 50. lpp.).

[26] Lēmums 97/837/EK (OV L 346, 17.12.1997., 95. lpp.).

[27] ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, ANO Konvencija cīņai ar pārtuksnesošanos, ANO Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām sugām.

[28] ANO Meža forums, Starptautiskais nolīgums par tropu mežiem.

[29] COM(2003) 251, galīgā redakcija.

[30] COM(1999) 457, galīgā redakcija.

[31] ANO Meža foruma 6. sesija. Priekšlikums 2010. gadu pasludināt par starptautisko mežu gadu.