52005DC0620

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2005.11.29

KOM(2005) 620 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Teroristu finansēšanas novēršana un cīņa pret teroristu finansēšanu, uzlabojot koordināciju valsts līmenī un pastiprinot bezpeļņas sektora caurredzamību.

IEVADS

Viens no galvenajiem uzdevumiem ES cīņā pret terorismu ir nepieļaut teroristu piekļuvi finanšu resursiem. Tas ir uzsvērts ES rīcības plānā terorisma apkarošanai[1] un Padomes deklarācijās, kas sniegtas pēc teroristu uzbrukumiem Madridē un Londonā[2]. ES politika šajā jomā tālāk noteikta Komisijas 2004. gada oktobra paziņojumā[3] un 2004. gada decembrī pieņemtajā dokumentā par ES stratēģiju teroristu finansēšanas apkarošanai[4]. Tajos uzsvērts, ka šāda darba uzdevums ir ne tikai nepieļaut teroristu piekļuvi finansējumam, bet arī nodrošināt maksimālu finanšu izlūkošanas izmantošanu visos terorisma apkarošanas aspektos.

Eiropadome savā 2004. gada 25. marta Deklarācijā par terorisma apkarošanu aicināja dalībvalstis „pastiprināt sadarbību starp to kompetentajām iestādēm, finanšu izlūkošanas vienībām (FIV) un privātām finanšu institūcijām, lai veicinātu labāku informācijas apmaiņu teroristu finansēšanas jautājumos”[5] Deklarācijā izteikts arī aicinājums Komisijai apsvērt bezpeļņas organizāciju (BO) regulējošo tiesību normu un caurredzamības uzlabojumus, ņemot vērā, ka teroristi var izmantot šīs organizācijas, lai iegūtu finansējumu savām darbībām. Šajā paziņojumā apsvērti galvenie elementi cīņā pret teroristu finansēšanu. Pirmajā daļā novērtēti nacionālā (valsts) līmeņa koordinācijas jautājumi. Otrajā daļā analizēta bezpeļņas organizāciju neaizsargātība pret to izmantošanu teroristu finansēšanai un sniegts Ieteikums dalībvalstīm, kā arī BO Rīcības kodekss, kas ietverts šā paziņojuma pielikumā

I DAļA – NACIONāLāS KOORDINēšANAS STRUKTūRAS

Nacionālo pretterorisma pasākumu vienranga novērtējums attiecībā uz nacionālā mehānisma uzlabošanu un spējas palielināšanu cīņai pret terorismu[6] ir izrādījies vērtīgs līdzeklis, lai dalībvalstīm palīdzētu novērtēt to terorisma apkarošanas pasākumus. Cīņa pret terorisma finansēšanu tika ietverta vienranga novērtējuma saturā. Uzdevuma sarežģītības dēļ valstu ziņojumos un ieteikumos ne vienmēr sīki apsvērti terorisma finansēšanas jautājuma atsevišķie elementi. Tādēļ jāapsver iespēja galveno uzmanību pievērst nacionālajiem mehānismiem, ar kuru palīdzību notiek cīņa pret terorisma finansēšanu, un izmantot šajā paziņojumā izklāstītos atzinumus kā iespējamo nākamā vienranga novērtējuma tematu.

Hāgas programmā atzīts, ka pats fakts, ka informācija šķērso robežas, ES vairs nevarētu būt nozīmīgs[7]. Cik efektīva ir informācijas apmaiņa kompetento iestāžu starpā Eiropas Savienībā, tādējādi ir atkarīgs no tā, cik aptveroša un efektīva ir nacionālā līmeņa koordinācija, lai noskaidrotu, sasvstarpēji sniegtu un analizētu attiecīgo informāciju un radītu pārliecinošu augstas kvalitātes kriminālizlūkošanu. Labi koordinētai informācijas apmaiņai nacionālā līmenī ir būtiska nozīme, lai efektīvi darbotos „pieejamības princips”[8], jo bez pienācīgas nacionālā līmeņa koordinācijas un augstas kvalitātes kriminālās izlūkošanas radīšanas nevar būt pieejama vēlamā informācija ES līmenī.

ES teroristu finansēšanas apkarošanas stratēģijā Komisija aicināta novērtēt nacionālās koordinācijas struktūras, kas aptver ministrijas, aģentūras un citus terorisma finansēšanas apkarošanā (TFA) iesaistītos dalībniekus. Komisija aicināta apsvērt iespējamās papildu metodes likumu izpildes/izlūkošanas dienestu un privātsektora sadarbībai. Komisijas analīzes pamatā ir dalībvalstu atbildes uz 2005. gada marta vidū 25 ES dalībvalstīm nosūtītajām anketām, kā arī diskusijas ar Eiropolu un nozaru pārstāvjiem.

Atbildot uz anketas jautājumiem, dalībvalstis apstiprināja, ka to valsts institūciju vidū, kuras iesaistītas cīņā pret terorisma finansēšanu, ir finanšu, tieslietu, iekšlietu un ārlietu ministrijas, valsts kase, kā arī finanšu izlūkošanas vienība, specializētā finanšu policija, valsts prokuratūra, muitas iestādes, nodokļu dienesti, izlūkošanas dienesti, finanšu regulatori un centrālā banka ("attiecīgie dalībnieki”).

Vairākas dalībvalstis uzsvēra, ka koordinācijas nodrošināšana attiecīgo dalībnieku starpā sniedz priekšrocības:

„… kompetento institūciju lielākās daļas pārstāvji tiekas vienuviet un tieši apmainās ar attiecīgo informāciju, novērtē to un rūpīgi izstrādā galīgo rezultātu, ko uz vienprātības pamata sniedz lēmējinstitūcijai. Īpaši vērtīga ir domu apmaiņa, kas izvēršas šādās tiešās ekspertu apspriedēs, kā arī iespēja atsevišķus jautājumus apsvērt visplašākajā veidā.”[9]

Koordinācija un informācijas apmaiņa nacionālo aģentūru vidū uzsvērta Padomes dokumentā par labāko praksi attiecībā uz ierobežojošiem finanšu pasākumiem terorisma apkarošanai[10]. Šajā paziņojumā sniegtā analīze saskan ar šo pieeju un to papildina.

Dalībvalstu koordinācijas struktūru analīze atklāj i) daudzus horizontālos labākās prakses paņēmienus koordinācijas stiprināšanai visu attiecīgo dalībnieku starpā un ii) jomas, kur atsevišķiem attiecīgiem dalībniekiem raksturīgie pasākumi var veicināt koordināciju un informācijas apmaiņu. Pirmais temats ietverts 1. iedaļā, bet noteiktiem attiecīgiem dalībniekiem raksturīgo pasākumu koordinācijas temats izklāstīts 2. iedaļā. Trešajā iedaļā risināti jautājumi, kuri attiecas uz koordināciju attiecīgo dalībnieku un privātā sektora starpā. Visos gadījumos īpaša uzmanība jāpievērš datu aizsardzības noteikumiem, arī attiecīgajās datu bāzēs glabātās informācijas precizitātes garantijai.

HORIZONTāLAS KOORDINāCIJAS STRUKTūRAS, KAS IETVER VISUS ATTIECīGOS DALīBNIEKUS

Nacionālo koordinācijas struktūru analīze atklāj daudzus horizontālus labākās prakses paņēmienus informācijas koplietošanas uzlabošanai nacionālā līmenī visu attiecīgo dalībnieku vidū, un no tās izriet turpmākie secinājumi.

Lai palīdzētu risināt sadarbības politikas uzdevumu, būtu jāapsver tādas nacionālās struktūras izveide, kas aptver visus attiecīgos dalībniekus. Tā palīdzētu veidot saskaņu nacionālās terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijas jautājumos. Tai būtu jāveicina aģentūru savstarpējā uzticamība, sapratne un uzticēšanās. Tās galveno uzdevumu vidū jāietver kopīga terorisma apkarošanas rīcības plāna izstrāde, kopīga teroristu finansēšanas riska un draudu analīze un citi teroristu finansēšanas apkarošanas izpētes pasākumi[11] Būtu jāizveido struktūras, lai nodrošinātu, ka attiecīgie dalībnieki saņem konsultācijas, sniedz savu ieguldījumu un piekrīt kopīgai izlūkošanas analīzei attiecībā uz teroristu lietotajām metodēm to darbības finansēšanai. Būtu jāapsver, kādu labumu dod attiecīgu privātā sektora pārstāvju iesaistīšana šajā darbā.

Lai atvieglotu operatīvo jautājumu risināšanu, vajadzētu apsvērt iespēju apvienot attiecīgos dalībniekus no izlūkošanas, likumu izpildes dienestiem, prokuratūras, finanšu izmeklēšanas vienībām, nodokļu ieņēmumu dienestiem un finanšu regulatoriem. Šādai grupai varētu uzdot izskatīt izmeklējamās lietas dažādos aspektos. Operatīvo ieguvumu vidū varētu būt: i) atmaskojoši pierādījumi, kas citādi paliktu neatklāti; ii) noskaidroti vēlamie izmeklēšanas gaitas grozījumi un nodrošināta izmeklēšana uz izlūkošanas pamata; iii) divkārša darba novēršana; iv) aizdomās turamo savstarpējās sasaistes izdibināšana; v) saistīto izmeklēšanas procesu kopīgā izvērtējuma sekmēšana.

Operatīvo koordināciju varētu pilnveidot ar nacionālo tīklu palīdzību, kuri attiecīgajā dalībvalstī attiecīgo finanšu izlūkošanas vienību (FIV) savienotu ar informācijas sniedzējām institūcijām, no vienas puses, un attiecīgajiem dalībniekiem, no otras puses. Šādā veidā varētu radīt automatizētu un arī drošu elektronisko vidi finanšu izlūkošanas informācijas saņemšanai, apstrādei un izplatīšanai. Tas dotu iespēju finanšu institūciju informāciju tieši ievadīt speciālās datu bāzēs FIV, atbalstīt datorizētas finanšu izlūkošanas informācijas izveidi FIV un sniegtu automatizētas informācijas apmaiņas iespēju FIV un attiecīgo dalībnieku starpā. Pašlaik FIV tīkla ( FIU NET ) projekta ietvaros tiek veikts šā darba novērtējums.

Izlūkdatu savākšanas, analīzes un izplatīšanas standartu minimums. Šādi standarti veicinātu izlūkdatu radīšanu un apmaiņu un veicinātu uz izlūkošanu un risku balstītu pieeju. Standartiem būtu jāuzsver nepieciešamība noteikt savāktās informācijas nozīmi un vērtību, kā arī kopējais pienākums nekavējoši sniegt šo informāciju citu attiecīgo dalībnieku pilnvarotām personām.

Standartu minimuma izstrādāšana rīcībai ar informāciju, piemēram, konfidencialitātes līmeņi, drošības pielaide, dokumentu apstrādes kodi varētu veicināt un paplašināt ātru un efektīvu informācijas apmaiņu attiecīgo dalībnieku starpā.

Finanšu izlūkošanai būtu jāatbalsta un jāpapildina vispārējā pretterorisma darbība. Par terorisma finansēšanas apkarošanu atbildīgās institūcijas ieguldījuma integrēšana vispārējā pretterorisma darbībā palīdzētu nodrošināt to, ka finanšu izlūkošana kļūst par neatņemamu pretterorisma darbības sastāvdaļu. Tās uzdevums būtu novērst iespējamo īpašās terorisma finansēšanas apkarošanas policijas, pretterorisma politikas un izlūkošanas dienestu sasaistes trūkumu.

NOTEIKTU ATTIECīGO DALīBNIEKU KOORDINāCIJAS STRUKTūRAS

Vairākas dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās ir izveidojušas formālas struktūras ar teroristu finansēšanu saistītās informācijas apmaiņai finanšu, iekšlietu un tieslietu ministrijas starpā un raksturojušas, kā šis process, sasaistot izlūkošanas pakalpojumus, speciālo policiju un FIV, ir radījis jaunus impulsus cīņā pret teroristu finansēšanu.

Dažas dalībvalstis norādīja priekšrocības, ko dod starpministriju institūcija, kuras uzdevums ir identificēt, izsekot un iesaldēt kriminālpersonu/teroristu līdzekļus. Šādām „līdzekļu izpētes institūcijām” ar augsti attīstītām finanšu izmeklēšanas iemaņām vajadzētu nodrošināt iespēju izmanot policijas, prokuratūras, nodokļu iekasēšanas dienestu, muitas un citu attiecīgo dienestu papildu kompetenci un nodrošināt ekspertīzes iespēju visos terorisma (un citu smagu noziegumu) izmeklēšanas gadījumos.

Dalībvalstīm likumu izpildes jomā būtu jāpastiprina sapratne par to, kā FIV tām var palīdzēt cīņā pret terorisma finansēšanu un cita veida noziedzību. Tādu sistēmu, kas nodrošina efektīvu piekļuvi finanšu informācijai, varētu izveidot ar FIV un citu aģentūru saprašanās memoranda palīdzību.

Terorisma finansēšanas apkarošanas ekspertiem FIV vajadzētu būt attiecīgai drošības pielaidei, ļaujot viņiem saņemt, nosūtīt un kopīgi ar izlūkošanas dienestiem vai citiem attiecīgiem dalībniekiem, kas rīkojas ar neizpaužamiem datiem, analizēt finanšu informāciju. Jāapsver arī attiecīgās drošības pielaides vajadzība citu attiecīgo dalībnieku vidū, lai klasificēto informāciju pēc nepieciešamības varētu kopīgi lietot un analizēt.

Attiecīgo dalībnieku savstarpējās sapratnes pastiprināšana

Koordināciju cīņā pret teroristu finansēšanu varētu atvieglot speciālas terorisma finansēšanas apkarošanas vienības ietveršana FIV, tādējādi sekmējot ciešāku sadarbību ar citu attiecīgo dalībnieku terorisma finansēšanas apkarošanas un terorisma apkarošanas ekspertiem. Īpaši terorisma finansēšanas apkarošanā kompetentie eksperti FIV sastāvā nodrošina lielāku informētību par terorisma finansēšanas apkarošanas tipoloģijām un tādējādi atvieglo augsta riska gadījumu identificēšanu un prioritizēšanu. Šīm ekspertu vienībām būtu jānodrošina daudzpusēja pieeja, izmantojot strukturētu sadarbību ar policiju, prokuratūru un izlūkošanas dienestiem. Šādas vienības būtu mudināmas salīdzināt savu pieeju ar citu dalībvalstu attiecīgo institūciju pieeju.

Lai veicinātu savstarpējo sapratni, īpaši tur, kur nepastāv formālas struktūras, dalībvalstīm vajadzētu veicināt izmeklēšanas tiesnešu, prokuroru, finanšu izmeklētāju, analītiķu un citu darbinieku norīkošanu darbam FIV, kā arī citu attiecīgo dalībnieku iestādēs un atbilstoši norīkojot to darbiniekus.

Attiecīgajiem dalībniekiem ir skaidri jāsaprot, kāda katram loma, un jānodrošina, ka pastāv sistēmas, kas ļauj informācijai ātri virzīties turp, kur to vislabāk var apstrādāt. Tas nodrošinātu, piemēram, to, ka policijas vai juridisku informāciju par zināmiem aizdomīgiem gadījumiem nekavējoties nosūta ārlietu ministrijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par Padomes vai ANO Drošības padomes norīkojuma pieprasīšanu, lai veiktu preventīvus finanšu ierobežojuma pasākumus (sankcijas) pret aizdomās turamo finansēm un citiem līdzekļiem. Izmeklēšanas iestādes varētu apsvērt, vai prasības par administratīvu līdzekļu iesaldēšanu ir izpildītas un vai ir iespējama šāda iesaldēšana, un, attiecīgos gadījumos, formulēt šādu pasākumu piemērošanas prasību. Tāpat arī, ja uz robežas muitā vai citur ir konfiscēta skaidra nauda un ir aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar terorismu, par to jāinformē FIV, lai palielinātu iespēju atrast saistīto informāciju.

Finanšu izlūkošanas optimāla izmatošana

Atslēgvārdu, atslēgnosaukumu un citu identifikatoru izmantošana, lai veicinātu to, ka nekavējoties tiek atklāti ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kuri varētu būt saistīti ar terorismu. Būtu jāizveido piemērotas FIV un operatīvo specializēto dienestu sadarbības formas, ietverot izlūkošanai vajadzīgās informācijas apmaiņu saistībā ar aizdomīgiem darījumiem, kā arī iespējamu teroristu darbību pārtraukšanu.

Kombinēto prasmju apkopojumi

Terorisma finansēšanas apkarošana ir tik komplicēts darbs, ka bieži savstarpēji jākombinē dažāda zinātība un kompetence, piemēram, ļaujot pēc nepieciešamības noteiktā projektā, izmeklēšanā vai kriminalvajāšanā iesaistīt ekspertus ar papildu zināšanām. Šāda stāvokļa raksturošanai kāda dalībvalsts sniedza tādas struktūras piemēru, kura ļauj un sniedz iespēju prokuroram, kurš ir kompetents finanšu noziegumos, ar terorisma finansēšanas apkarošanu saistītos gadījumos darboties kopīgi ar prokuroru, kurš darbojas terorisma apkarošanā.

Plašākas sabiedrības iesaistīšana

Tāpat kā dalībvalstis nodrošina, ka to institūciju darbinieki, kurām jāziņo par naudas atmazgāšanas gadījumiem, ir informēti par tipoloģijām un draudiem, tām, saistībā ar finanšu un citām institūcijām, jānodrošina arī, ka finanšu pakalpojumu lietotāji ir informēti par to, ka viņi var palīdzēt gan valsts, gan privātā sektora centienos terorisma finansēšanas un citu finanšu noziegumu apkarošanā.

ATTIECīGIE DALīBNIEKI UN PRIVāTAIS SEKTORS

Daudzos gadījumos banku un citu iestāžu glabātā finanšu informācija, kas ir ļoti nozīmīga likumu izpildes centieniem, pati par sevi nav tik svarīga, cik svarīga ir izlūkošanas iespēja, ko var sniegt šī informācija. Šā iemesla dēļ ir būtiski nodrošināt labu sadarbību starp attiecīgajiem dalībniekiem un finanšu institūcijām (un citiem ar naudas atmazgāšanu saistītās informācijas sniedzējiem) tā, ka nepieciešamā informācija ir viegli un ātri iegūstama kopā ar attiecīgo dalībnieku atbilstošiem norādījumiem[12] Valsts sektora izlūkošanu var pastiprināt ar finanšu institūciju ievades datu palīdzību. Piemēram, dažās dalībvalstīs bija iegūtas svarīgas uzvedinošas ziņas, kopīgi ar finanšu institūcijām izmantojot sensitīvu informāciju (piemēram, datus par viltotiem dokumentiem), lai atklātu aizdomās turamos un noteiktu viņu atrašanās vietu.

Piekļuve privātā sektora finanšu informācijai

Pasākumi, kas ļauj kompetentām institūcijām uzzināt, vai personai, pret kuru vērsta izmeklēšana, ir vai ir bijis bankas konts, un iegūt sīku informāciju par kontu un bankas operācijām saskaņā ar Trešās naudas atmazgāšanas apkarošanas direktīvas 32. pantu [13] . Dažas dalībvalstis savās atbildēs uz iepriekšminētām anketām norādīja nacionālā banku kontu reģistra priekšrocības aizdomīgu līdzekļu un kontu identificēšanā. Šādu „reģistru” vidū var būt tiklab vienotas centrālās (pastāvīgi atjauninātas) datu bāzes, kā arī finanšu institūciju izveidoti un pārvaldīti šifrēti klientu saraksti. Pamatojoties uz ziņojumu par aizdomīgu atklājumu, finanšu izlūkošanas vienība (FIV) varētu iegūt apstiprinošu vai noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai aizdomās turētai personai ir vai ir bijis bankas konts attiecīgajā institūcijā. Alternatīvs modelis varētu ļaut likumu izpildes dienestiem, kuri izmeklē aizdomīgo iespējamās finansēšanas gadījumu, lūgt FIV uzzināt no finanšu institūcijām, vai aizdomās turētajam ir vai ir bijis bankas konts. Komisija turpinās darbu, lai saskaņā ar dalībvalstīm un privāto sektoru apsvērtu minētās direktīvas 32. panta īstenošanas veidus.

Izlūkošana liecina, ka teroristi ir izmantojuši labi zināmas naudas pārskaitīšanas iestādes ar filiālēm dažādās valstīs, veicot daudzus sīkus pārskaitījumus ar ekstrēmistu grupām saistītām personām. Katrs atsevišķi šie pārskaitījumi var šķist likumīgi. Taču, aplūkoti kopumā, tie var radīt aizdomas. Naudas darījumu un pārvedumu uzņēmumiem jānodrošina, ka to rīcībā ir sistēmas, kas garantē to atbilstību starptautiskiem standartiem attiecībā uz darījuma veicēju, kā arī uz riska balstītu pieeju naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumiem, ietverot arī attiecīgu aizdomīgo darījumu uzraudzību.

Laba prakse liecina, ka par aizdomīgu darbību jāziņo FIV arī tad, ja tā neattiecas uz darījumu, piemēram, ja finanšu iestādei rodas pietiekami pamatotas aizdomas, noraidot konta atvēršanas pieteikumu tādēļ, ka persona nesniedz pietiekamu informāciju, kas apliecina tās identitāti.

Sadarbības ar privāto sektoru veicināšana

Jāveicina efektīva starpniecības komiteju darbība attiecībās starp vienu vai vairākiem attiecīgajiem dalībniekiem un finanšu un kredītiestāžu, kā arī citu informācijas sniedzēju iestāžu pārstāvjiem. Regulārām starpniecības komiteju apspriedēm, ko vada nacionālās terorisma finansēšanas apkarošanas institūcija un/vai FIV, ir būtiska nozīme, lai mobilizētu un iesaistītu privāto sektoru, informējot to par jaunākajām teroristu finansēšanas tipoloģijām un atjauninot riska rādītājus. Papildus strukturētajām starpniecības komitejām finanšu iestādēs ir jābūt terorisma finansēšanas apkarošanas kontaktpunktiem, lai FIV un citiem attiecīgajiem dalībniekiem sniegtu lielāku neatliekamas kontaktēšanās iespēju. Regulāra atgriezeniskā saziņa ar informācijas sniedzējām iestādēm palīdzēs nodrošināt finanšu izlūkošanas vienībai sniegto ziņojumu augstu kvalitāti.

Informācijas sniedzējām iestādēm, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, vajadzētu censties nodrošināt par atbilstību atbildīgo amatpersonu sadarbību, piemēram, nodibinot Eiropas atbilstības amatpienākumu. Līdz ar to varētu mēģināt izdibināt saikni starp aizdomīgajiem darījumiem, kas konstatēti divās vai vairākās dalībvalstīs, un izdibināt vai pastiprināt aizdomas par attiecīgajām darījumu operācijām uz vai no divām vai vairāk dalībvalstīm.

Jāveicina finanšu policijas/FIV darbinieku/izlūkošanas personāla kaut īslaicīga norīkošana darbā pie privātā sektora datu turētājiem. Tas palielinās publiskā sektora sapratni par to, kā tiek pārvaldīti privātā sektora dati un cik viegli vai grūti būtu iegūt noteikta veida informāciju.

II DAļA - BEZPEļņAS ORGANIZāCIJU NEAIZSARGāTīBA PRET TERORISTU FINANSēšANU UN CITāM NOZIEDZīGāM ļAUNPRāTīBāM

EIROPAS UN STARPTAUTISKAIS KONTEKSTS

Komisijas 2004. gada oktobra paziņojumā par teroristu finansēšanu izvirzīta rīcības kodeksa izveides iespēja, lai samazinātu bezpeļņas sektora ļaunprātīgas izmantošanas risku[14]. Tādējādi šajā dokumentā sniegtais Ieteikums un Rīcības kodekss izriet no minētā paziņojuma. Kaut arī norādītais paziņojums galvenokārt vērsts uz to, lai nepieļautu BO izmantošanu teroristu finansēšanai, uzlabotas caurredzamības un pārskatatbildības pasākumi palīdzēs pasargāt organizācijas arī no citiem noziedzīgas ļaunprātības veidiem. Tādejādi Ieteikumam un Rīcības kodeksam ir jāpalielina ziedotāju uzticēšanās, mudinot vairāk ziedot, novēršot vai vismaz samazinot noziedzīgas ļaunprātības risku.

Reaģējot uz 11. septembra teroristu uzbrukumiem, Finanšu darbības uzdevuma grupa ( FATF ) pieņēma vairākus „īpašos ieteikumus”, kas vērsti tieši pret teroristu finansēšanu. Tajos ietverts Ieteikums[15] valstīm atrisināt bezpeļņas sektora neaizsargātības problēmu. Gan dalībvalstis, gan trešās valstis ir atzinušas, ka ir grūti praktiski īstenot šo īpašo ieteikumu elementu. FATF ir notikušas nozīmīgas diskusijas par iespējamo pieeju. Līdz šim FATF dalībnieki nav spējuši vienoties par kopīgu pieeju VIII īpašā ieteikuma īstenošanai.

Šā aspekta nozīmi ir atzinušas arī ES dalībvalstu valdības, kā arī citas starptautiskās institūcijas[16]. ES kopīgas stratēģijas dokumentā[17] par teroristu finansēšanu un Eiropadomes 2004. gada 16. -17. decembra secinājumos Komisija aicināta risināt jautājumu par bezpeļņas organizāciju ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanas mērķiem. Padomes deklarācijā, reaģējot uz bumbu spridzināšanu Londonā 2005. gada 13. jūlijā, izteikta nepieciešamība Padomei pieņemt Rīcības kodeksu, lai novērstu labdarības ļaunprātīgu izmantošanu teroristu mērķiem.

Ņemot vērā bezpeļņas organizāciju iespējamo neaizsargātību pret izmantošanu teroristu finansēšanai un cita veida noziedzīgai ļaunprātībai, Komisija sniedz Ieteikumu dalībvalstīm un BO Rīcības kodeksu, adresējot to BO, kuras darbojas Eiropas Savienībā.

Gatavojot Ieteikumu un Rīcības kodeksu, Komisija plaši konsultējusies ar dalībvalstīm un bezpeļņas sektoru, ietverot arī astoņas nedēļas ilgo sabiedrisko apspriešanu tīmeklī.

ĪSTENOšANA EIROPAS LīMENī

Komisijai jānodrošina tālākais dialogs ar bezpeļņas sektoru par to, kā īstenot šajā paziņojumā sniegto Ieteikumu un Rīcības kodeksu.

Komisija 2006. gada pirmajā pusē izveidos neformālo kontaktgrupu un organizēs bezpeļņas sektora un attiecīgo institūciju pārstāvju konferenci , lai apspriestu iespējamos veidus, kā turpmāk īstenot Ieteikumā un Rīcības kodeksā izklāstītos principus.

Jāturpina sarunas ar attiecīgajiem dalībniekiem par to, kā attīstīt sadarbību starp valsts institūcijām un bezpeļņas organizācijām, lai rastu piemērotu līdzsvaru starp bezpeļņas organizāciju tiesisko regulējumu un pašpārvaldi .

Eiropas Komisija turpinās apsvērt, vai noteiktos apstākļos Kopienas finansējums BO varētu būt saistāms ar atbilstību lielākas caurredzamības un pārskatatbildības pasākumiem.

Pēc trim gadiem pēc Ieteikuma un Rīcības kodeksa pieņemšanas, Komisija novērtēs to īstenošanas rezultātus .

PIELIKUMS Ieteikums dalībvalstīm un BO Rīcības kodekss caurredzamības un pārskatatbildības uzlabošanai bezpeļņas organizāciju sektorā, lai novērstu teroristu finansēšanu un citus noziedzīgas ļaunprātības veidus

IEVADS

Bezpeļņas organizācijas veic ļoti svarīgu humanitāru un citādu sabiedrībai nepieciešamu darbu, pilsoņiem gūstot labumu no šo organizāciju neaizstājamiem pakalpojumiem nozīmīgās dzīves jomās. BO ir būtiska demokrātisko sabiedrību daļa, kas bieži pilda izšķirošus uzdevumus, ko nevar veikt citas organizācijas vai valsts institūcijas.

Tomēr ir pierādījumi, ka vairākos gadījumos BO ir izmantotas terorisma finansēšanai un citām noziedzīgām darbībām[18], un dažos gadījumos ir veikti administratīvi iesaldēšanas piespiedu pasākumi[19], lai novērstu šādu izmantošanu. Teroristi un teroristu organizācijas var iegūt piekļuvi finansēm ar dažādu avotu starpniecību. Naudu var nosūtīt, izmantojot finanšu sektoru, telegrāfu, alternatīvas pārvedumu sistēmas, kā arī ar skaidras naudas kurjeru starpniecību, bet finanses var arī pārvietot un palielināt BO aizsegā. Finanšu darbības uzdevumu grupa savā ziņojumā par naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanas tipoloģijām 2003. un 2004. gadā norādīja, ka „ šā gada tipoloģisko uzdevumu laikā sniegtie piemēri ļauj domāt, ka BO var tikt ļaunprātīgi izmantotas dažādos veidos un dažādiem terorisma finansēšanas mērķiem . Vispirms teroristi un teroristu organizācijas var izmantot BO finansējuma rašanai, kā tas bija daudzu lielāko BO gadījumā, kuru līdzekļus iesaldēja, pamatojoties uz ANO Drošības Padomes Rezolūciju 1373 (2001)…. Vairāki eksperti norādīja, ka nozīmīga ir neoficiāla skaidras naudas vākšana daudzās etniskās vai reliģiskās kopienās, un atzina, ka ir grūti rūpīgi uzraudzīt šīs finanses… Teroristi var izmantot BO arī finanšu pārvietošanai... Visbeidzot, BO var arī izmantot, lai sniegtu tiešu loģistiskas atbalstu teroristiem vai izmantot tās kā aizsegu teroristu operācijām. ”[20]

Augstāki un/vai sistemātiskāki caurredzamības un pārskatatbildības standarti, ko piemēro BO, palīdzēs nostiprināt bezpeļņas organizāciju sektora aizsardzību pret noziedzīgu ļaunprātību. Šis dokuments palīdz atrast tādu pieeju, kas samazinās ļaunprātīgas izmantošanas risku, pārlieku neapgrūtinot BO sektoru. Paziņojumā izklāstītie pamatprincipi nekādā gadījumā nav jāinterpretē tā, ka tie ierobežo apvienošanās brīvību. Īpaša uzmanība jāpievērš datu aizsardzības noteikumiem. Turklāt Ieteikuma īstenošana dalībvalstīs un Rīcības kodekss nedrīkst apdraudēt neatliekamās palīdzības efektīvu sniegšanu un citus bezpeļņas pasākumus, ja tie ir nepieciešami. Ir jāgādā, lai nodrošinātu, ka netiek darīts nekas tāds, kas varētu mazināt to BO neapšaubāmā vairākuma darbības nozīmi vai reputāciju, kuras likumīgi darbojas nacionālā, ES un starptautiskā līmenī.

BO Eiropas Savienībā ir ļoti daudzveidīgas pēc sava apmēra un juridiskās formas[21]. Dalībvalstīm sniegtā ieteikuma un Rīcības kodeksa kontekstā ar BO saprot visas organizācijas, juridiskās personas, juridiskās sistēmas, kuru galvenais uzdevums ir iesaistīties finanšu līdzekļu veidošanā un/vai izlietošanā labdarības, reliģiskiem[22], kultūras, izglītības, sociāliem vai biedrošanās mērķiem, kā arī cita veida labticīgiem pasākumiem[23]. . Dažādības dēļ būtu jāizvairās no vienveidīgas pieejas[24]. Turklāt Ieteikums un Rīcības kodekss nekādi nedrīkst kavēt likumīgus BO pārrobežu pasākumus. Eiropas pieejas mērķis ir izveidot kopējos principus, uz kuriem var balstīties īstenojums dalībvalstu līmenī.

IETEIKUMS DALīBVALSTīM, LAI RISINāTU JAUTāJUMU PAR BEZPEļņAS SEKTORA NEAIZSARGāTīBU PRET TERORISTU FINANSēšANU UN CITA VEIDA NOZIEDZīGU ļAUNPRāTīBU

Tālāk sniegtais Ieteikums ir adresēts dalībvalstīm, lai tām palīdzētu novērtēt, kāds progress ir sasniegts cīņā pret BO ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanai un citiem noziedzīgiem mērķiem, un noteikt, kādus turpmākos pasākumus varētu pieņemt dalībvalstu līmenī. Dalībvalstīm jāmudina BO piemērot labākas caurredzamības un pārskatatbildības pasākumus to ikdienas pārvaldībā, lai samazinātu to ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka to nacionālās bezpeļņas organizācijas ir pilnīgi iesaistītas īstenošanas procesā dalībvalstu līmenī.

Bezpeļņas organizāciju jomas uzraudzība

- Dalībvalstīm jānodrošina sava bezpeļņas organizāciju sektora uzraudzība. Uzraudzības funkciju var uzdot atsevišķai valsts institūcijai vai arī uzticēt esošajām institūcijām vai pašpārvaldes institūcijām.

- Institūcijām, kuras uzrauga bezpeļņas sektoru vai tā daļu, jānodrošina efektīva sadarbība dalībvalsts līmenī. Šās funkcijas izpildei jāveic turpmāk norādītais.

- Visām BO, kuras darbojas dalībvalstu teritorijās un vēlas izmantot atvieglotu nodokļu režīmu, sabiedrisko finanšu radīšanas tiesību un piekļuvi valsts sektora piešķīrumiem, jāizmanto publiski pieejamās reģistrācijas sistēmas. Šīs reģistrācijas sistēmas varētu izmantot valsts, reģionālā vai pašvaldību līmenī. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai reģistrācija pilnīgi respektētu apvienošanās brīvības principu. Tādējādi reģistrācijai drīzāk būtu jābūt paziņojumam par nodibināšanu nevis iepriekšējam dibināšanas apstiprinājumam.

- Jānosaka esošās prasības attiecībā uz BO, izvairoties no divkāršas reģistrēšanas/ paziņošanas pienākumiem.

- Jānosaka visas reģistrēšanas sistēmu neaptvertās BO kategorijas un jāsamazina ar šādu trūkumu saistītais risks.

- Jāsniedz norādījumi BO finanšu caurredzamības un sektora neaizsargātības jautājumos.

- Ir jāpastāv koordinācijai kompetento iestāžu starpā BO ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšanas jomā. Izmeklēšanai ir jāatbilst pastāvošajām kriminālprocesa normām. Kompetentajām institūcijām jāspēj arī novērtēt atsevišķo BO ļaunprātīgas izmantošanas risku.

- Nodokļu iestādes jārosina veikt to BO pārbaudes, kurām piemēro īpašu nodokļu režīmu, ņemot vērā organizācijas lielumu un darbību.

Veicināt saskaņu ar Rīcības kodeksu

Lai veicinātu saskaņu ar Rīcības kodeksu, dalībvalstīm jāapsver šādi jautājumi.

- Reģistrācijas, lielākas caurredzamības un pārskatatbildības standarti nostiprina pārredzamo BO statusu un palīdz iegūt un saglabāt sabiedrības uzticēšanos un uzticību bezpeļnas darbam.

- Priviliģēto nodokļu statusu, valsts piešķīrumus un tiesības uz sabiedrisko fondu radīšanu varētu piešķirt visām BO, kuras izpilda reģistrācijas prasības un atbilst caurredzamības un pārskatatbildības prasībām. Saskaņu ar noteikumiem varētu nodrošināt turpmāk aprakstītais sertifikācijas veids.

- Nākotnē to varētu izmantot, lai apsvērtu Rīcības kodeksā ierosināto caurredzamības un pārskatatbildības principu ietveršanu esošajos modeļos vai izstrādājamos modeļos. Šādas sistēmas varētu vadīt valsts vai privātas institūcijas, un to uzdevums būtu kontrolēt BO atbilstību caurredzamības un pārskatatbildības noteikumiem.

- Privātās uzraudzības institūcijas vai bezpeļņas jumta organizācijas būtu jārosina ieviest zīmogu vai rast citu veidu, kā apstiprināt BO saskaņu ar Rīcības kodeksu.

BO pieejamība un neaizsargātība attiecībā uz izmatošanu teroristu finansēšanai un citiem noziedzīgiem mērķiem

Izlūkošana turpina liecināt[25], ka bezpeļņas organizāciju ļaunprātīga izmantošana joprojām ir viena no metodēm, ko teroristi izmanto, lai iegūtu līdzekļus savas darbības finansēšanai. Tādēļ izšķiroša nozīme ir tam, ka dalībvalstis un BO ir pilnīgi informētas par to, kā organizācijas var tikt ļaunprātīgi izmantotas teroristu finansēšanai un citiem noziedzīgiem mērķiem.

- BO jāiesaka novērtēt savu esošo labo praksi , lai tālāk nostiprinātu savu aizsardzību pret to ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanai un citiem noziedzīgiem mērķiem.

- Iesaistot galvenos bezpeļņas sektora dalībniekus, dalībvalstīm jāsniedz informēšanas programmas BO attiecībā uz riskiem/neaizsargātību pret ļaunprātīgu izmantošanu.

- Jāsniedz norādījumi privātajam sektoram (finanšu institūcijām, grāmatvežiem, revidentiem un juristiem, kuri nodarbojas ar bezpeļņas sektoru), sekmējot aizdomīgu darbību/darījumu atklāšanu, aptverot arī tehnoloģijas, ko teroristi īpaši izmanto, lai iefiltrētos BO.

BO ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana

Izmeklēšanai jābūt samērīgai ar noteiktā riska apmēru un jānotiek saskaņā ar esošā kriminālprocesa normām.

- Sadarbība/informācijas apmaiņa nacionālajā līmenī būtu jāvada un jākoordinē, ja iespējams, vienai no kompetentajām institūcijām, kas atbild par BO uzraudzību, un tai jāaptver nodokļu iestādes, finanšu izlūkošanas vienību un likumu izpildes dienestus. Lai sekmētu informācijas apmaiņu nacionālā līmenī, katrā no šīm iestādēm jāieceļ persona, kas pārstāv vienīgo informācijas apmaiņas kontaktpunktu tajos gadījumos, kuri attiecas uz BO ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanai. Jārada īpaši informācijas kanāli, kas nodrošina tūlītēju un efektīvu informācijas apmaiņu starp šīm iestādēm.

- Sadarbībai/informācijas apmaiņai ES/starptautiskā līmenī būtu jāietver tīkls, kas sasaistītu atsevišķos likumu izpildes kontaktpunktus, kas ir lietpratīgi teroristu finansēšanas jautājumos un pārzin BO sektoru. Komisija sekmēs esošo ES līmeņa sadarbības/informācijas apmaiņas tīklu izmantošanu likumu izpildes iestāžu un, ja iespējams, citu, iespējamas ļaunprātīgas BO izmantošanas izmeklēšanā kompetento iestāžu vidū. Šajā sadarbībā un informācijas apmaiņā īpaša nozīme būtu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ). Eiropas Policijas akadēmijai CEPOL (European Police College) varētu būt izšķiroša nozīme, izglītojot policijas augstākā ranga virsniekus bezpeļņas sektora neaizsargātības, ļaunprātīgas izmantošanas tipoloģiju, sadarbības/informācijas apmaiņas veicināšanas jautājumos.

APSVēRUMI PAR BEZPEļņAS SEKTORU – BO RīCīBAS KODEKSS AR MēRķI VEICINāT CAURREDZAMīBAS UN PāRSKATATBILDīBAS LABāKO PRAKSI

Bezpeļņas organizācijās, kurās piemēro paaugstināta līmeņa caurredzamību un pārskatatbildību, ir mazākas noziedzīgas ļaunprātības iespējas. BO vairākums jau pilda šajā dokumentā ietvertās prasības, un daudzas no tām jau ir radījušas pašas savus Rīcības kodeksus. Piemērojot šādus noteikumus, BO pauž savu atbildību pret sabiedrības devību un nostiprina savu aizsardzību pret noziedzīgu ļaunprātību. Galvenais šo Rīcības kodeksa prasību mērķis ir tādējādi rast vispārējo caurredzamības standartu minimumu, kas piemērojams BO Eiropas Savienībā, un veicināt turpmākās diskusijas šajā jomā.

- BO jātiecas izpildīt organizācijas mērķuzdevumu un jāizmanto šiem mērķiem savi resursi.

- Atbildība par juridisko atbilstību jāuzņemas organizācijas augstākajai vadības institūcijai .

- Visām BO jāsniedz dokuments, kas ietver informāciju par organizācijas identitāti . Šim dokumentam ir jābūt pastāvīgi atjauninātam un pieejamam BO iestādē. Reģistrētajai BO ir jānosūta šī identifikācijas informācija institūcijai, kura ir atbildīga par attiecīgās reģistrēšanas funkciju izpildi. Šai institūcijai ir jābūt informētai par pārmaiņām galvenajos organizācijas raksturlielumos, kā arī par organizācijas slēgšanu (līdz ar pārskatu par to, kā tiks sadalīti BO neto līdzekļi).

Informācijai ir skaidri jāatklāj BO identitāte. Papildus oficiālajam BO nosaukumam, papildu informācija varētu ietvert jebkādu parasti lietoto akronīmu vai citu neformālo nosaukumu, darījumu/darba nosaukumu, un reģistrācijas numuru (attiecīgos gadījumos). Tālāk būtu ietverama informācija, kas norāda reģistrētās iestādes adresi, tālruņa/faksa numuru/tīmekļa vietnes adresi un iepriekšējās adreses, kā arī adreses maiņu. Būtu jāietver arī ziņas par organizācijas apakšnodaļām. Jānorāda arī vispārējie mērķi, politika un prioritātes (mērķuzdevums), ietverot arī BO organizatoriskās un lēmumu pieņemšanas struktūras raksturojumu, atspoguļojot organizācijas lielumu un raksturojot iekšējās finanšu kontroles sistēmas. Dokumentā jānorāda direktors/izpildu komitejas locekļi vai citas personas, kas pieņem organizācijas lēmumus, kā arī viņu pienākumi. Attiecīgos gadījumos jānorāda BO īpašuma beneficiārs.

Reģistra iestādē un BO birojā konfidenciāli jāglabā saraksts ar bankas kontu numuriem, kuri ir uz BO vārda, kā arī sīki dati par attiecīgajām personām.

- BO jāievēro rūpīgas grāmatvedības prakse un jāsagatavo finanšu gada pārskati par ienākumiem un izdevumiem. Pārskats jāsniedz katru gadu, ietverot pasākumu aprakstu un budžetu, iepriekšējā finanšu gada projektus, un jāpievieno ziņojums par to, kā tie ir veicinājuši BO vispārējo mērķu izpildi. Lai pārlieku neapgrūtinātu BO ar izpildāmām administratīvam prasībām, BO, kuras nepārsniedz noteiktu lielumu, jāpiemēro vienkāršotas grāmatvedības un pārskata prasības [26]. Finanšu pārskati un ziņojumi jāglabā BO birojā tā, lai tie būtu pieejami pēc valsts atbildīgo uzraudzības institūciju pieprasījuma.

- Gada finanšu pārskati un ziņojumi, lēmējinstitūciju sēžu protokoli, revīziju atzinumu reģistri[27] vismaz 5 gadus jāglabā reģistrētajā BO birojā.

- Visos gadījumos, kad ir reāla iespēja izmantot oficiālo finanšu sistēmu, BO visiem darījumiem jāizmanto oficiālie naudas plūsmu kanāli . Ja vien tas praktiski iespējams, visa saņemtā nauda ir jānogulda bankas kontos, un naudas izlietojumam arī jānotiek, izmantojot šos bankas kontus.

- Visām BO ir jāievēro noteikumi, kas ietverti izdevumā „Pazīsti savus ieguvējus un saistītās BO" , kas nozīmē, ka BO tik labi, cik vien iespējams jāpārbauda savu ieguvēju un saistīto BO identitāte, jāiegūst atsauksmes par tiem un jāpārliecinās par to labticību. To varētu īstenot, piemēram, pirms maksājuma BO nosakot, vai potenciālais saņēmējs spēj gan izpildīt piešķīruma labdarīgos mērķus, gan pasargāt resursus no to izlietojuma citiem mērķiem, nevis labdarībai. Ja iespējams, BO ziedojuma noteikumi jānoformē rakstveida nolīgumā un ziedojums pastāvīgi jāuzrauga.

- BO ir jāglabā pilnīgi un rūpīgi revīzijas atzinumi par finansēm, kas nosūtītas ārpus attiecīgas valsts/jurisdikcijas, kā arī par finansēm, kas nosūtītas kādai personai, kura sniedz pakalpojumu rīkojuma devējas BO labā. Te būtu ietverama visu ar tiešajām starpniecības organizācijām vai personām veikto finanšu darījumu pienācīga uzskaite.

[1] Rīcības plāns terorisma apkarošanai (Padomes 2004. gada 15. jūnija dokuments 10586/04).

[2] Eiropadomes 2004. gada 25. martā pieņemtā deklarācija par terorisma apkaro anu; Padomes Deklarācija par ES nostāju pret sprādzieniem Londonā, pieņemta Ārkārtas (Tieslietu un iekšlietu ministru) Padomes sēdē 2005. gada 13. jūlijā.

[3] Komisijas 2004. gada 20. oktobra Paziņojums par teroristu finansēšanas novēršanu un cīņu pret to (KOM(2004) 700).

[4] „Cīņa pret teroristu finansēšanu”, ko Eiropadomei iesnieguši ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis un Komisija (Padomes 2004. gada 14. decembra dokuments 16089/04).

[5] Finanšu darbības uzdevumu grupas sniegto četrdesmit ieteikumu 31.ieteikums aicina dalībvalstis nodrošināt, lai politiķu, finanšu izlūkošanas vienību (FIV), likumu izpildes un uzraudzības iestāžu rīcībā būtu efektīvi mehānismi, kas padara iespējamu to sadarbību un attiecīgos gadījumos dalībvalstu līmenī savstarpēji koordinētu naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas politiskās stratēģijas un pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu.

[6] Pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem Tieslietu un iekšlietu (TI) Padome 2001.gada septembrī sniedza nacionālo pretterorisma pasākumu novērtējumu.

[7] Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai ES (Padomes 2004. gada 13. decembra dokuments 16089/04). Skatīt arī 2005. gada 12. oktobra priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par informācijas apmaiņu saskaņā ar pieejamības principu, KOM(2005) 490.

[8] Hāgas programmas 2. iedaļa par informācijas apmaiņas uzlabošanu likumu izpildes mērķiem.

[9] Atbilde uz Komisijas aptauju, ko sniegusi Slovēnijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā.

[10] Padomes dokuments 13851/4/04, 4. rev.

[11] Kāda dalībvalsts uzsvēra regulāru tematisku pētījumu kopīgās analīzes nozīmi, piemēram, izpētot nelegālās finanšu kustības saistību ar terorisma finansēšanu.

[12] Kas attiecas uz starptautisko sadarbību attiecīgo dalībnieku starpā, tai jābūt saskaņā ar Trešās naudas atmazgāšanas apkarošanas direktīvas 28. pantu un jāpastiprina, nevis jāierobežo izlūkdatu apmaiņa FIV starpā.

[13] Trešās Naudas atmazgāšanas apkarošanas direktīvas 32.pantā noteikts: „Dalībvalsts pieprasa, lai to kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu uz vietas sistēmas, kas tām ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz FIU vai citu iestāžu pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tām ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas komercdarbības attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo attiecību būtību.”

[14] KOM(2004) 700, 2004. gada 20.oktobrī, 5.2. iedaļa.

[15] VIII īpašais ieteikums nosaka, ka „bezpeļņas organizācijas ir īpaši neaizsargātas, un valstīm ir jānodrošina, ka BO netiek ļaunprātīgi izmantotas, i) to darot teroristu organizācijām, kuras darbojas kā leģitīmas juridiskas personas; ii) ekspluatējot leģitīmas juridiskas personas teroristu finansēšanai un iii) lai noslēptu vai maskētu sākotnēji likumīgiem mērķiem paredzētu finanšu novirzīšanu teroristu organizācijām.

[16] Finanšu darbības uzdevumu grupa savā VIII īpašajā ieteikumā; G8 finanšu ministru Dovilas 2003 gada 17.maija Finanšu ministru paziņojumā; G8 iekšlietu un tieslietu ministru Ieteikumos tiesiskā regulējuma uzlabošanai, lai novērstu teroristu uzbrukumus; Vašingtonā, 2004. gada 11. maijā.

[17] Skatīt 4. parindi.

[18] FATF eksperti analizēja gadījumus, kad BO ļaunprātīgi izmantotas teroristu finansēšanai; piemēram, ziņojumā par naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanas tipoloģijām 2003.-2004. gadā , pieejams http://www.fatf-gafi.org/dataoecd/19/11/33624379.PDF; citi piemēri atrodami Anglijas un Velsas Labdarības komisijas izpētes ziņojumu tīmekļa vietnē http://www.charitycommission.gov.uk/investigations/inquiryreports/inqreps.asp

[19] Iesaldēšanas pasākumi balstās uz grozīto 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002 (OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.) vai grozīto 2001. gada 27. decembra Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.).

[20] Skatīt 8.-10.lpp. ziņojumā par naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanas tipoloģijām 2003.-2004 . gadā, pieejams http://www.fatf-gafi.org/dataoecd/19/11/33624379.PDF.

[21] Šā sektora daudzveidība jau aprakstīta Komisijas paziņojumā par brīvprātīgo organizāciju un fondu nozīmes palielināšanu Eiropā, KOM(1997) 241.

[22] Amsterdamas līguma pielikumā sniegtajā 11. deklarācijā noteikts: „Eiropas Savienība respektē un ar nacionālo likumdošanu neierobežo baznīcu un reliģisko apvienību vai kopienu statusu dalībvalstīs. Eiropas Savienība tāpat respektē filozofisku un nekonfesiālu organizāciju statusu.”

[23] Pamatojoties uz definīciju, kas sniegta Finanšu darbības uzdevumu grupas Labākās prakses dokumenta VIII īpašajā ieteikumā.

[24] Lai izvairītos no šādas pieejas, ieteicama tādu BO reģistrācija, kuras vēlas īpaša nodokļu režīma, valsts piešķīrumu pieejamības, sabiedrisku fondu veidošanas tiesību priekšrocības; Rīcības kodeksā uzsvērts, ka jāpiemēro vienkāršas grāmatvedības un atskaites prasības tām BO, kuras ir mazākas par noteiktu lielumu.

[25] Skatīt, piemēram, Eiropola pārskatu par cīņu pret terorisma finansēšanu Eiropas Savienībā; 2005. gada 1. jūnija dokuments (ierobežota piekļuve).

[26] Dalībvalstis var noteikt citus kritērijus (piemēram, darbības jomas) BO, kurām piemēro vienkāršotas grāmatvedības un atskaites prasības.

[27] Kā aprakstīts tekstā, kur sniegtas revīzijas atzinumu prasības