52005DC0431

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.9.2005

COM(2005) 431 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Otrais e-drošības paziņojums ECALL NODROšINāšANA IEDZīVOTāJIEM

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Otrais e-drošības paziņojums ECALL NODROšINāšANA IEDZīVOTāJIEM

1. IEVADS

Paziņojumā „i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” Komisija izklāsta savu stratēģiju attiecībā uz informācijas sabiedrību līdz 2010. gadam. Komisijas i2010 iniciatīvā ir atzīta transporta nozares, kas dod 10% Eiropas IKP, un nodarbinātības nozīme, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijas pētniecības un attīstības nozares svarīgums. Droši un efektīvi pārvadāšanas un mobilitātes pakalpojumi ir vēl viens priekšnoteikums, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzītos izaugsmes un nodarbinātības mērķus.

Lai gūtu panākumus šo mērķu sasniegšanā, Komisija izmantos visus savus instrumentus — reglamentējošos līdzekļus telekomunikācijas jomā, izpētes fondus un politiskas iniciatīvas. Šim nolūkam Komisija sāks flagmaņa iniciatīvu „Programmējamais automobilis” kā daļu no i2010 stratēģijas [1].

Šis paziņojums, kurā runāts par steidzamām un praktiskām darbībām, kas vajadzīgas, lai ieviestu eCall, Eiropas ārkārtas izsaukumu no transportlīdzekļa , ir pirmais Programmējamā automobiļa[2] iniciatīvas pamatelements.

Lielāka ceļu satiksmes drošība ir cilvēciska un ekonomiska nepieciešamība. Eiropas Savienības divdesmit piecās dalībvalstīs 2004. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits sasniedza 43 000. Bez steidzamiem pasākumiem netiks sasniegts ambiciozais mērķis šo skaitli līdz 2010. gadam samazināt līdz 25 000 nāves gadījumiem uz ceļa[3]. Uz Eiropas ceļiem turpināsies asinspirts, radot neizmērojamas cilvēku ciešanas. Joprojām būs milzīgas izmaksas mūsu veselības aprūpes sistēmai, un mūsu valstu ekonomikai papildus slodzi uzliks produktivitātes zudums un liela mēroga materiāli zaudējumi.

Jau šodien ir tehnoloģijas, kas spēj glābt dzīvību un samazināt traumu smagumu. Pirmajā e-drošības paziņojumā[4] Komisija ierosināja darbības, kas vajadzīgas, lai izstrādātu un izmantotu programmējamu transportlīdzekļu drošības sistēmas , kuru pamatā ir progresīvas informācijas un sakaru tehnoloģijas. Šīs sistēmas var novērst satiksmes negadījumus, mazināt to sekas un palīdzēt glābšanā, ja negadījumi tomēr notikuši.

Kopš pirmā e-drošības paziņojuma pieņemšanas ir panākts ievērojams progress un daudzas e-drošības tehnoloģijas, sistēmas un pakalpojumi ir gatavi ieviešanai. Viena tāda sistēma ir Eiropas ārkārtas izsaukums no transportlīdzekļa (eCall) .

Avārijas gadījumā automobilī esošā eCall ierīce raidīs ārkārtas izsaukuma signālu, kas automātiski nonāks tuvākajā neatliekamās palīdzības dienestā. eCall signālu var raidīt manuāli, bet smagas avārijas gadījumā automobilis to nosūtīs automātiski. eCall spēj izglābt dzīvību tādā ziņā, ka tas sniedz precīzu informāciju par negadījuma vietu; neatliekamās palīdzības dienesti tiek informēti nekavējoties, un tie zina precīzu vietu, uz kurieni jādodas. Rezultātā krasi samazinās glābšanas laiks.

eCall liela mēroga ieviešana ir e-drošības iniciatīvas prioritāte. Kopš 2002. gada ieinteresētās personas ir veikušas kopīgu darbu un izstrādājušas eCall realizācijas plānu. Taču bez steidzamām darbībām no dalībvalstu puses eCall attīstība var krietni aizkavēties .

2. VIRZīBā UZ EIROPAS āRKāRTAS IZSAUKUMA NO TRANSPORTLīDZEKļA (ECALL) PAKALPOJUMU

Galvenais ieteikums pirmajā e-drošības paziņojumā bija saskaņota Eiropas ārkārtas izsaukuma no transportlīdzekļa (eCall) pakalpojuma izveide , kura pamatā tiek izmantots vienotais Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs 112.

Eiropā gadā notiek vairāk nekā 1,7 miljoni nelaimes gadījumu, kuros nepieciešama medicīniskā palīdzība, un vēl daudz vairāk tādu negadījumu, kur vajadzīga cita veida palīdzība. Pēc avārijas cilvēki, kas atrodas automobilī, var būt šoka stāvoklī, nezināt savu atrašanās vietu, nespēt par to paziņot vai nespēt izmantot mobilo tālruni. eCall palīdz visos šajos gadījumos: tas var krasi samazināt reaģēšanas laiku, glābt dzīvību un samazināt gūto traumu smagumu. Ja eCall ieviesīs, tad sociālekonomiskie ieguvumi būs milzīgi.

Ir panākts ievērojams progress virzībā uz izvērstu eCall ieviešanu. eCall ieviešanas grupa , kas tika izveidota ieviešanas sagatavošanai, ir izvirzījusi mērķi, ka eCall jāievieš līdz 2009. gadam .

Tomēr, lai izveidotu pilnu neatliekamās palīdzības eCall ķēdi, jāsadarbojas daudzām iestādēm. Šī sadarbība ir notikusi gausi, un daudzās dalībvalstīs tās vispār nav. Ir skaidrs, ka neatliekamās palīdzības dienesti jāmodernizē, bet tas netiek darīts, jo trūkst finansējuma vai traucē organizatoriskas grūtības.

Komisija dedzīgi aicina valstu valdības un reģionu pašvaldības rīkoties un ieguldīt līdzekļus eCall ieviešanai nepieciešamajā neatliekamās palīdzības infrastruktūrā, lai 2009. gadā uzsāktu pilnu Eiropas pakalpojumu.

2.1. Kā eCall darbojas?

Transportlīdzekļa sistēma eCall ir ārkārtas izsaukums, ko manuāli raida transportlīdzekļa pasažieri vai kas tiek raidīts, pēc avārijas automātiski aktivizējoties transportlīdzeklī esošajiem sensoriem. Pēc aktivizācijas transportlīdzeklī esošā eCall ierīce raidīs ārkārtas izsaukuma signālu balss un datu veidā tieši vistuvāk esošajiem neatliekamās palīdzības dienestiem (parasti vistuvākajai 112 ārkārtas izsaukumu centrālei), skat. 1. attēlu. Balss izsaukums ļauj transportlīdzekļa pasažieriem sazināties ar kvalificētu eCall operatoru. eCall operatoram, kas saņem balss izsaukumu, vienlaikus tiks nosūtīts arī minimālais datu kopums .

Minimālajā datu kopumā ietilpst informācija par negadījumu, ieskaitot laiku, precīzu atrašanās vietu, transportlīdzekļa identifikāciju, eCall statusu (vismaz to, vai izsaukums ir raidīts manuāli vai automātiski), un ziņas par iespējamo pakalpojuma sniedzēju.

2.2. Kāpēc eCall ir vajadzīgs?

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti E-MERGE veiktajā analīzē[5] — Eiropas Komisijas finansētā projektā — eCall sistēma, kas retranslē precīzu nelaimes gadījuma vietu ārkārtas izsaukumu centrālei un neatliekamās palīdzības dienestiem, ļaus aptuveni par 50% samazināt laiku reaģēšanai uz avāriju lauku rajonos un līdz 40% — pilsētu teritorijā . Ja medicīniskā aprūpe smagi cietušiem cilvēkiem tiek sniegta īsākā laikā pēc avārijas, tad var būtiski samazināt mirstības līmeni un pēc ievainojumiem gūto traumu smagumu. Tas katastrofu medicīnā ir pazīstams kā zelta stundas princips.

[pic] 1. attēls. eCall darbības princips

eCall izmaksu un ieguvumu novērtējumi, kas veikti E-MERGE projektā un SEiSS pētījumā[6], liecina, ka divdesmit piecu dalībvalstu Eiropas Savienībā katru gadu var izglābt dzīvību līdz pat 2500 cilvēkiem un pat par 15% samazināt traumu smagumu . Šīs aplēses balstījās uz CARE nelaimes gadījumu datu bāzes datiem[7] no 2002. gada.

Ceļu satiksmes negadījumi izraisa arī satiksmes plūsmas pārslogotību un iespējamus sekundārus negadījumus. eCall var palīdzēt samazināt satiksmes plūsmas pārslogotību, pateicoties saīsinātam glābšanas laikam. No iepriekšminētajiem pētījumiem var secināt, ka šis samazinājums var sasniegt 20%. Turklāt citus ceļa satiksmes dalībniekus ir iespējams daudz ātrāk informēt par avāriju.

Ņemot vērā eCall kopējo ietekmi saskaņā ar SEiSS pētījuma secinājumiem, tiek lēsts, ka avāriju izmaksu gada ietaupījumi var sasniegt EUR 22 miljardus, bet sastrēgumu izmaksu gada ietaupījumi — EUR 4 miljardus, kas kopā sasniedz EUR 26 miljardus gadā . Salīdzinājumā ar šiem ieguvumiem nepieciešamie ieguldījumi ir relatīvi mazi — EUR 150 vienam transportlīdzeklim un līdz EUR 50 000 ārkārtas izsaukumu centrāles modernizācijai[8]. Pie šā sākotnējā ieguldījuma katrā ārkārtas izsaukumu centrālē pieskaitot izmaksas par darbinieku apmācību un par adekvātu valodas atbalstu, kopējās gada izmaksas sasniedz EUR 4550 miljonus divdesmit piecu dalībvalstu ES, ieskaitot transportlīdzekļos ierīkotās sistēmas. Lai šo summu aprēķinātu, ir novērtēts, ka ES 25 dalībvalstīs nepieciešamais centrāļu skaits ir vidēji viena centrāle uz 31 000 iedzīvotājiem ar 60 darbiniekiem katrā no tām.

Iepriekšminētie skaitļi liecina par pozitīvu eCall ieguvumu un izmaksu samēru . Arī tad, ja paredzamie ieguvumi ir mazāki un izmaksas ir lielākas, ieguvumu un izmaksu samērs joprojām ir pozitīvs, un tas apstiprina, ka ir saprātīgi ieguldīt eCall pakalpojuma izveidē.

2.3. Kādēļ eCall izsaukumam izmanto numuru 112?

eCall projekta mērķis ir īstenot Eiropas neatliekamās palīdzības pakalpojumu, ko var izmantot visi transportlīdzekļi Eiropā , neraugoties uz transportlīdzekļa marku, reģistrācijas valsti un atrašanās vietu. Eiropieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm savos automobiļos, un tādēļ savietojams Eiropas pakalpojums ir eCall priekšnoteikums.

Vienotais Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs 112 tika ieviests saskaņā ar 1991. gada Padomes lēmumu, lai piedāvātu šāda veida pakalpojumu neatliekamās palīdzības izsaukumiem[9]. Zvanot pa šo numuru, zvanītājs tiek savienots ar tuvāko ārkārtas izsaukumu centrāli jebkurā Eiropas valstī. Zvanīt var bez maksas no jebkura tālruņa, un šiem izsaukumiem parasti ir nodrošināts prioritārs savienojuma maršruts.

Neatliekamās palīdzības dienesti ik gadus saņem 180 miljonus zvanu, kas aizvien biežāk tiek raidīti no mobilajiem tālruņiem (pašreiz 60-70%). Aptuveni 15% no šiem izsaukumiem nav iespējams precīzi noteikt atrašanās vietu , kā rezultātā palīdzības sniegšana ir krietni novēlota vai pat neiespējama.

Universālajā pakalpojuma direktīvā, kas pieņemta 2002. gadā[10], ir noteikts, ka publiskā tīkla operatoriem zvanītāja atrašanās vietas informācija jādara pieejama neatliekamās palīdzības dienestiem, ciktāl tas tehniski iespējams[11]. 112 izsaukumi ar atrašanās vietas informāciju tiek dēvēti par E112 izsaukumiem.

Atrašanās vietas noteikšanas funkciju, apstrādājot E112 izsaukumus ārkārtas izsaukumu centrālēs, izmanto arī eCall izsaukumā. Kad šis ieguldījums būs veikts, tad izmaksas par to, lai modernizētu ārkārtas izsaukumu centrāles līdz eCall, uzskata par relatīvi mazām. Ja tiek izmantos numurs 112, tad, pamatojoties uz apstiprinātām direktīvām un veicot relatīvi mazu ieguldījumu, ir iespējams izveidot eCall pakalpojumu, kas izmantojams pilnīgi visā Eiropā.

Direktīvā par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju[12] ir iekļauti noteikumi par personas datu pasargāšanu un privātās dzīves aizsardzību elektroniskajos sakaros. Tomēr uzskata, ka reālā ārkārtas situācijā palīdzība ir vairāk vajadzīga par privātās dzīves aizsardzību. Tādēļ šī direktīva ļauj apstrādāt atrašanās vietas informāciju un citus personas datus organizācijām, kas nodarbojas ar ārkārtas izsaukumiem.

2.4. Vispārējais plāns izvērstai pakalpojuma ieviešanai līdz 2009. gadam

Ir izveidota eCall ieviešanas grupa, lai izstrādātu eCall struktūru un uzņēmējdarbības modeli , kā arī lai noteiktu gan valsts, gan privātā sektora ieinteresēto personu lomas. Ieinteresēto vidū ir dalībvalstis, Komisija, sakaru uzņēmumi, ārkārtas izsaukumu centrāles, transportlīdzekļu izgatavotāji, iekārtu piegādātāji, atbildīgie par automaģistrālēm, automobiļu klubi, apdrošināšanas nozare un pakalpojumu sniedzēji.

Ieviešanas grupa sagatavoja saprašanās memorandu[13] par eCall īstenošanu . Šā saprašanās memoranda mērķis ir nodrošināt, lai eCall darbotos visās ES dalībvalstīs. Saprašanās memorands ieinteresētajām personām uzliek saistības kopīgi īstenot eCall, pamatojoties uz kopēju, apstiprinātu struktūru un saskarnes specifikācijām, ieskaitot datu minimālo kopumu. Saprašanās memorandu 2004. gada augustā parakstīja Eiropas Komisija, ACEA automobiļu rūpniecības vārdā un daudznozaru līgumsabiedrība ERTICO tās biedru vārdā. Pašreiz šo saprašanās memorandu parakstījušas 50 puses.

E-drošības dalībnieki ir vienojušies par vispārējo eCall ieviešanas plānu , kas ilustrēts 2. attēlā. Tam ir šādi galvenie punkti:

a) vienošanās par eCall ieviešanas plānu, uzņēmējdarbības modeli un standartiem līdz 2005. gada beigām,

b) transportlīdzekļa eCall sistēmas pilnīgas specifikācijas izstrāde un ieviešanas uzsākšana līdz 2006. gada vidum,

c) izvērsti testi uz vietas un pirmie pielietojumi 2007. gadā,

d) standarta eCall ierīču ieviešana visos transportlīdzekļos, kuri tiek laisti tirgū pēc 2009. gada septembra.

Lai eCall tehnoloģija varētu darboties, ES dalībvalstu neatliekamās palīdzības dienestiem būs jāaprīko vai jāmodernizē savas ārkārtas izsaukumu centrāles tā, lai tās vēlākais līdz 2007. gada beigām spētu apstrādāt eCall atrašanās vietas ziņojumus.

[pic]

2. attēls . Vispārējais eCall ieviešanas plāns

3. DARBīBAS, LAI LīDZ 2009. GADAM IEDZīVOTāJIEM NODROšINāTU ECALL

Ar nozares un ieinteresēto valsts sektora personu palīdzību eCall var kļūt par realitāti. Nozare ir gatava visus jaunos transportlīdzekļus aprīkot ar eCall ierīcēm , sākot ar modeļiem, kas tirgū tiek laisti pēc 2009. gada septembra. Tomēr, ja nebūs pilna līdzdalība no dalībvalstu puses, tad automobiļu rūpniecība nekādus ieguldījumus neveiks. Visām ieinteresētajām personām jārīkojas kopā , lai popularizētu eCall valstu un starptautiskos forumos, jo īpaši e-drošības forumā.

3.1. Dalībvalstu darbības

Dalībvalstīm jāparaksta Saprašanās memorands par eCall. Dalībvalstīm pienācīgā līmenī nekavējoties jāparaksta Saprašanās memorands par eCall un jāapņemas īstenot Eiropas eCall. Saprašanās memorandu pašreiz ir parakstījušas vairāk nekā 50 ieinteresētās puses, bet tikai divas dalībvalstis (Somija un Zviedrija) un Šveice. Parakstu trūkuma dēļ, jo īpaši no dalībvalstīm, draud aizkavēties eCall īstenošana un mazinās nozares apņēmība. Dalībvalstīm jāpopularizē 112 un E112. Vienotais Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs 112 tiek lietots 24 dalībvalstīs[14]. Taču tas tiek izmantots līdztekus valsts dienestu tālruņu numuriem, un tikai Dānijā un Nīderlandē šis numurs ir apvienots. Lielākā daļa dalībvalstu ir arī bijušas gausas, lai mudinātu savus publisko bezvadu tīklu operatorus sniegt atrašanās vietas informāciju (E112). Tā kā eCall balstās uz 112 un E112, dalībvalstīm jāsekmē 112 numura izmantošana un jāveic pasākumi, lai paātrinātu atrašanās vietas informācijas ieviešanu publiskajos bezvadu tīklos. Dalībvalstīm jāmodernizē ārkārtas izsaukumu centrāles, lai tās spētu apstrādāt E112 izsaukumus ar informāciju par atrašanās vietu un eCall. Dalībvalstīm jāapņemas vēlākais līdz 2007. gada beigām nodrošināt, ka tiek ieviestas adekvātas shēmas, kā modernizēt ārkārtas izsaukumu centrāļu infrastruktūru, lai tās spētu apstrādāt no transportlīdzekļiem saņemta eCall atrašanās vietas informāciju un citu informāciju. Lai izpildītu arī E112 regulas prasības, vispirms dalībvalstīm jāmodernizē savas ārkārtas izsaukumu centrāles, lai tās spētu apstrādāt informāciju par E112 izsaukumu atrašanās vietu, un pēc tam jāveic papildu modernizācija, kas ļauj apstrādāt eCall, ievērojot standartus, kurus izstrādā ETSI (Eiropas Telekomunikāciju Standartu institūts). Dalībvalstīm jānodrošina adekvāti neatliekamās palīdzības pakalpojumi ar informāciju par atrašanās vietu, kā arī valodas atbalsts. Dalībvalstīm jānodrošina, ka to ārkārtas izsaukumu centrāles spēj adekvāti apstrādāt eCall no transportlīdzekļiem, ka personāls ir šim darbam apmācīts un ka tiek nodrošināts valodu atbalsts. Tām arī jāmodernizē visa neatliekamās palīdzības pakalpojumu ķēde (ārkārtas izsaukumu centrāles, nosūtīšana, neatliekamās palīdzības transportlīdzekļi un neatliekamās medicīniskās palīdzības telpas slimnīcās) ar adekvātiem uz informācijas un sakaru tehnoloģijām balstītiem rīkiem, kas nodrošinās ātru un drošu reaģēšanu uz satiksmes negadījumiem un pilnībā izmantos informāciju, kas saņemta eCall izsaukumos no transportlīdzekļiem. Projektā RESCUE[15] tiek izstrādāta pakalpojumu koncepcija visai neatliekamās palīdzības pakalpojumu ķēdei. |

4. 3.2. eCall popularizēšana valsts un starptautiskos forumos

Komisija ļoti iesaka dalībvalstīm izveidot nacionālas platformas eCall popularizēšanai. Jāiesaista visas attiecīgās ministrijas (transporta, elektrosakaru un iekšlietu), ieskaitot iestādes, kas atbild par neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, kā arī privātā nozare un pakalpojumu sniedzēji. Atbalstot valstu darbības, Komisija uzsāks 112, E112 un eCall reklāmas kampaņu un organizēs konferences apmaiņai ar labām darba metodēm.

Komisija Civilās aizsardzības komitejai ierosinās izveidot apakšgrupu, kas nodarbojas ar saziņu ārkārtas situācijās , 112, E112 un eCall. Dalībvalstīm jāatbalsta šīs apakšgrupas darbs, lai atrisinātu pārējos jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem savietojamajā Eiropas E112 un eCall pakalpojumā savās valstīs.

Visām e-drošībā ieinteresētajām personām jāatbalsta eCall ieviešanas grupas darbs un jāizmanto šis forums, lai atrisinātu pārējos jautājumus, kas saistīti ar Eiropas eCall ieviešanu līdz 2009. gadam. Tas nozīmē, ka jāvienojas par transportlīdzeklī ierīkojamās sistēmas specifikācijām, jāvienojas par eCall uzņēmējdarbības modeli un jāorganizē testi uz vietas.

E-drošības forums ir svarīga Eiropas platforma, kur turpināt dialogu par programmējama transportlīdzekļa drošības sistēmu izstrādes, izplatīšanas un izmantošanas paātrināšanu Eiropā. Komisija organizēs regulāras šā foruma augsta līmeņa pilnsapulces. Tas ļaus visām ieinteresētajām personām uzraudzīt eCall ieviešanas progresu un vajadzības gadījumā veikt turpmākas darbības.

eCall jādarbojas visos GSM un trešās paaudzes (3G) tīklos Eiropā. Tādēļ būtiska nozīme ir eCall transakcijas un datu pārsūtīšanas protokolu standartizācijai starp transportlīdzekļa eCall galiekārtu un ārkārtas izsaukumu centrālēm. Komisija ir aicinājusi ETSI paātrināt eCall standartizāciju un vajadzības gadījumā sadarboties ar Eiropas Standartizācijas komiteju. Līdz 2005. gada beigām ETSI jāizstrādā eCall standartu projekti .

4. DROšāKA NāKOTNE AR E-DROšīBU UN CITIEM KOMISIJAS PASāKUMIEM

E-drošības iniciatīva ir daļa no Komisijas visaptverošās stratēģijas ceļu satiksmes drošības un transporta efektivitātes uzlabošanai Eiropā, vienlaikus saglabājot un uzlabojot iesaistīto nozaru, jo īpaši automobiļu rūpniecības nozares, konkurētspēju.

Ceļu satiksmes drošībā e-drošības iniciatīvai ir pasaules mēroga atzinība. E-drošībā, kas sasniegusi savu brieduma stadiju, eCall ir prioritārs. E-drošības forumam ir izveidotas vienpadsmit darba grupas, un jau parādās to darba rezultāti; eCall ir tikai viens no tiem. Komisija darbojas arī likumdošanas jomā un kopīgās iniciatīvās popularizē ceļu satiksmes drošību.

E-drošības iniciatīvas un Kopienas atbalstītu pētniecības programmu rezultātā tādas aktīvas drošības un progresīvas autovadītāja palīdzības sistēmas kā ESP ( Electronic Stability Program ), ACC ( Adaptive Cruise Control ), brīdinājums par nobraukšanu no ceļa braucamās joslas un sadursmju mazināšana jau ir gatavas plašākai ieviešanai tirgū. Komisija pastiprinās centienus, lai sekmētu šo sistēmu labprātīgu īstenošanu.

4.1. E-drošība

Prioritāra e-drošības joma ir cilvēka-mašīnas komunikācija . 2003. gadā tika izveidota Cilvēka-mašīnas komunikācijas darba grupa, kas analizē situāciju tā saukto Eiropas principu [16] īstenošanā cilvēka-mašīnas komunikācijas jomā. Šī analīze tika veikta, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem. Grupa strādāja pie tādām cilvēka-mašīnas komunikācijas problēmjomām kā bezvadu ierīču ieviešana un jaunu transportlīdzekļos ierīkoto sistēmu strauji pieaugošā sarežģītība. Savu nobeiguma ziņojumu darba grupa publicēja 2005. gadā. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija plāno izstrādāt ieteikumu par cilvēka-mašīnas komunikāciju kopā ar atjaunotiem Eiropas principiem.

Nākamā prioritāte ir satiksmes un ceļojumu reāllaika informācija . E-drošības foruma satiksmes un ceļojumu reāllaika informācijas darba grupas mērķis ir atklāt un likvidēt šķēršļus šīs informācijas pakalpojumu ieviešanai visā Eiropā, piemēram, satiksmes informācijas satura ierobežota pieejamība, grūtības noteikt valsts sektora un privātā sektora lomas, apraides iespējas un grūtības ar uzņēmējdarbības modeļiem. Darbā tiek ievērots Komisijas ieteikums par satiksmes un ceļojumu informācijas pakalpojumiem Eiropā[17]. Darba grupa ir izvirzījusi mērķi, ka visām valstīm Eiropas Savienībā jāvienojas izvērst satiksmes reāllaika informācijas pakalpojumiem vajadzīgās informācijas ķēdes ieviešanu, lai līdz 2010. gadam 80% ES iedzīvotāju tiktu nodrošināti standartizēti pakalpojumi. Savu nobeiguma ziņojumu šī darba grupa publicēs 2005. gada beigās.

E-drošības foruma darba grupa satiksmes dalībnieku informēšanai pēta darbības, kas vajadzīgas, lai satiksmes dalībniekiem darītu zināmas e-drošības sistēmas priekšrocības un tādējādi palielinātu viņu informētību. Ir būtiski palielināt satiksmes dalībnieku pieprasījumu pēc šādām sistēmām un padarīt tās pievilcīgākas uzņēmējiem. Grupa ir izanalizējusi labākās darba metodes un no iepriekšējām kampaņām un satiksmes dalībnieku informēšanas darbībām „gūtās mācības”, kā arī dažu iepriekšējo sistēmu izplatīšanas shēmas. Grupa ierosina radīt visu ieinteresēto personu „komunikācijas platformu” un e-drošības etiķeti. Šis priekšlikums tika iekļauts grupas pirmajā starpposma ziņojumā 2005. gada maijā un pašreiz tiek apspriests citās e-drošības grupās, tostarp vispārējo plānu īstenošanas grupā.

4.2. Citas Komisijas darbības

Komisija 2005. gadā izveidoja augsta līmeņa grupu konkurētspējīgai ES automobiļu rūpniecībai. Šī grupa, dēvēta par CARS 21, pulcē vienkopus Eiropas Komisiju, automobiļu rūpniecības vadošos uzņēmējus, Eiropas Parlamentu, arodbiedrības, NVO un satiksmes dalībniekus, un tā izstrādās integrētu stratēģiju ilgtspējīgai nozares attīstībai, noteiks vislabākās iespējamās reglamentējošās pieejas un vajadzīgos inovācijas nosacījumus.

Komisija 2005. gadā izstrādās arī termiņa vidus pārskatu par ceļu satiksmes drošības rīcības programmu . Šajā pārskatā būs novērtēts kopējais progress, īstenojot mērķi līdz 2010. gada vidum samazināt mirstību uz Eiropas ceļiem.

5. SECINāJUMI

Šodien pastāv tehnoloģijas un sistēmas, ar kuru palīdzību ceļa satiksmes negadījumos var glābt dzīvību un samazināt gūto traumu smagumu. Pateicoties e-drošības iniciatīvai, satiksmes dalībniekiem tiek darītas pieejamas tādas sistēmas, kuru pamatā ir izmantotas progresīvas informācijas un sakaru tehnoloģijas. Pirmā no tām ir eCall. To ieviešot pilnībā, varētu glābt dzīvību līdz pat 2500 cilvēkiem gadā un varētu gūt ievērojamus sociālekonomiskos ieguvumus. Šī sistēma tieši uzlabo dzīves kvalitāti visiem ES 454 miljoniem iedzīvotāju.

Mūsu uzdevums ir nodrošināt plašu eCall ieviešanu Eiropā. Šī tehnoloģija ir gatava, un nozare ir apņēmusies to ieviest. Tagad tas jāapņemas dalībvalstīm un jāiegulda līdzekļi vajadzīgajā neatliekamās palīdzības dienestu infrastruktūrā.

Neatliekamās palīdzības dienestu modernizācija prasīs izdevumus, bet paredzamais ieguvumu un izmaksu novērtējums ir pozitīvs. Kad ieguldījums būs veikts, būs arī papildu ieguvumi. Komisija mudina dalībvalstis nekavējoties pieņemt lēmumu atbilstoši šā paziņojuma ieteikumiem. Komisija rūpīgi sekos progresam un, ja eCall ieviešana nenoritēs saskaņā ar iesniegto vispārējo plānu, tā apsvērs turpmākos pasākumus.

[1] Komisijas paziņojums: i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai, KOM(2005) 229 galīgais, 1.6.2005.

[2] i2010 paziņojuma kontekstā jēdzienā „automobilis” ietilpst vieglie automobiļi, smagkravas automobiļi, autobusi un motocikli.

[3] Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programma: līdz 2010. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumu upuru skaitu Eiropas Savienībā — dalīta atbildība, KOM (2003) 311 galīgais, 2.6.2003.

[4] Informācijas un sakaru tehnoloģijas drošiem un programmējamiem transportlīdzekļiem, KOM(2003) 542 galīgais, 15.9.2003.

[5] Skat. http://www.gstforum.org/en/subprojects/rescue/

[6] Izzinošā pētījumā par iespējamo sociālekonomisko ietekmi, ieviešot automatizētas autotransporta līdzekļu drošības sistēmas, skatiet http://europa.eu.int/information_society/activities/esafety/call_4/index_en.htm.

[7] http://europa.eu.int/comm/transport/care/index_en.htm

[8] SEiSS pētījuma secinājumi: pamatā ir transportlīdzekļu ierīces masveida ražošana un ārkārtas izsaukumu centrāļu modernizācija, kas jau pašreiz spēj apstrādāt informāciju par 112 eCall atrašanās vietu.

[9] Padomes 1991. gada 29. jūlija Lēmums par vienota Eiropas neatliekamās palīdzības numura ieviešanu (91/396/EEK), publicēts Oficiālajā Vēstnesī Nr. L 217, 6.8.1991., 31. lpp.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva); publicēta OV L 108, 24.4.2002.

[11] Par visiem zvaniem, kas veikti uz 112 numuru, tīkla operators vai nu nosūta atrašanās vietas informāciju ( push ), vai dara to pieejamu pēc pieprasījuma ( pull ). Šo funkciju, kas šobrīd tiek īstenota aptuveni 50% dalībvalstu, dēvē par uzlaboto 112 jeb E112. Atrašanās vietas informācija vairumā gadījumu ir bezvadu šūnas atrašanās vieta (t.s. Cell-ID ).

[12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē.

[13] Saprašanās memorands savietojama eCall no transportlīdzekļa īstenošanai, skat. www.eScope.info.

[14] 2005. gada martā tika uzsākta tiesvedība pret Poliju sakarā ar pārkāpumu.

[15] RESCUE ir daļa no integrētā projekta GST , skat. http://www.gstforum.org/en/7_sub-projects/rescue_rsq/.

[16] Komisijas 1999. gada 21. decembra Ieteikums par drošām un efektīvām transportlīdzekļa informācijas un sakaru sistēmām: Eiropas principi cilvēka-mašīnas komunikācijas jomā, OV L 19, 25.1.2000.

[17] Komisijas ieteikums, OV L 199, 24.7.2001., 20. lpp.