“-1.   Šīs regulas 3. panta 1. un 2. punktu nepiemēro gadījumos, kad dara pieejamus tādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu laicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

-1.a   Šā panta -1. punktā noteikto izņēmumu nepiemēro fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, kas I pielikumā ir atzīmētas ar zvaigznīti.”

“1.   Neskarot -1. punktu un atkāpjoties no 3. panta 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu laicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.”

“1.a   Ja piecu darba dienu laikā no 1. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka atļauja ir piešķirta.”

“2.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, ko tā piešķir saskaņā ar šo pantu, četru nedēļu laikā pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”