(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (4) ir galvenais juridiskais instruments, ko izmanto, lai nepieļautu Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Minētajā direktīvā ir noteikts visaptverošs tiesiskais regulējums, kurš vēl vairāk tika nostiprināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (5), pievēršoties jauniem riskiem un palielinot faktisko īpašumtiesību pārredzamību. Pieredze liecina, ka, neraugoties uz minētā tiesiskā regulējuma sasniegumiem, Direktīva (ES) 2015/849 būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai pienācīgi mazinātu riskus un efektīvi atklātu noziedzīgus mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot Savienības finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem un lai veicinātu iekšējā tirgus integritāti.

(2)

Kopš Direktīvas (ES) 2015/849 stāšanās spēkā ir identificētas vairākas jomas, kurās būtu vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu Savienības finanšu sistēmai nepieciešamo noturību un spēju novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(3)

Īstenojot Direktīvu (ES) 2015/849, tika konstatētas būtiskas atšķirības kompetento iestāžu praksē un pieejās visā Savienībā, kā arī pietiekami efektīvu pārrobežu sadarbības mehānismu trūkums. Tāpēc ir lietderīgi noteikt skaidrākas prasības, kurām būtu jāveicina netraucēta sadarbība visā Savienībā, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm ņemt vērā savu valsts sistēmu specifiku.

(4)

Šī direktīva ir daļa no visaptveroša tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir stiprināt Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas (“NILL/TFN”) regulējumu. Šī direktīva un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1113 (6), (ES) 2024/1624 (7) un (ES) 2024/1620 (8) kopā veidos tiesisko regulējumu, kas reglamentēs NILL/TFN prasības, kuras jāizpilda atbildīgajiem subjektiem un kuras ir Savienības NILL/TFN iestāžu sistēmas pamatā, tostarp izveidojot Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA).

(5)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kas pieņemti Savienības līmenī, un kas neņem vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, būtu ļoti ierobežota iedarbība. Tāpēc pasākumiem, ko minētajā jomā pieņem Savienība, vajadzētu būt saderīgiem ar citām darbībām, ko veic starptautiskā līmenī, un vismaz tikpat stingriem. Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi un instrumenti, ko izstrādājušas citas starptautiskās struktūras, kuras cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu padarītu vēl efektīvāku, attiecīgi Savienības tiesību akti vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo FATF 2012. gada februārī pieņemtajiem Starptautiskajiem standartiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu (“pārskatītie FATF ieteikumi”) un turpmākajiem minēto standartu grozījumiem.

(6)

Ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saistītais īpašais apdraudējums, riski un neaizsargātība, kas ietekmē konkrētas ekonomikas nozares valsts līmenī, samazina dalībvalstu spēju veicināt Savienības finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Tādēļ ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm, identificējot šādas nozares un īpašus riskus, lemt par NILL/TFN prasību piemērošanu papildu nozarēm, uz kurām neattiecas Regula (ES) 2024/1624. Lai saglabātu iekšējā tirgus un Savienības NILL/TFN sistēmas efektivitāti, Komisijai ar AMLA atbalstu būtu jāspēj novērtēt, vai dalībvalstu paredzētā NILL/TFN prasību piemērošana papildu nozarēm ir pamatota. Gadījumos, kuros vislabākā Savienības interešu aizsardzība tiktu nodrošināta, attiecībā uz konkrētām nozarēm rīkojoties Savienības līmenī, Komisijai būtu jāinformē dalībvalsts, kas paredz NILL/TFN prasību piemērošanu minētajām nozarēm, ka tā plāno rīkoties Savienības līmenī, un dalībvalstij būtu jāatturas no paredzēto valsts pasākumu veikšanas, izņemot gadījumus, kad minētie pasākumi ir paredzēti, lai vērstos pret steidzamu risku.

(7)

Uz dažām atbildīgo subjektu kategorijām attiecas licencēšanas vai regulatīvās prasības attiecībā uz to pakalpojumu sniegšanu, savukārt citu kategoriju operatoriem piekļuve profesijai nav reglamentēta. Neatkarīgi no regulējuma, ko piemēro profesijas vai darbības veikšanai, visi atbildīgie subjekti darbojas kā Savienības finanšu sistēmas vārtziņi un, lai pildītu minēto uzdevumu, tiem ir jāattīsta konkrētas NILL/TFN prasmes. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja nodrošināt apmācību personām, kas vēlas sākt strādāt minēto subjektu profesijās, lai tās varētu pildīt savus pienākumus. Lai apmācītu jaunpienācējus profesijā dalībvalstis varētu apsvērt, piemēram, iekļaut NILL/TFN kursus akadēmiskajā piedāvājumā, kas saistīts ar minētajām profesijām, vai sadarboties ar profesionālajām apvienībām.

(8)

Ja uz atbildīgajiem subjektiem neattiecas īpašas licencēšanas vai reģistrācijas prasības, dalībvalstīm vajadzētu būt sistēmām, kas ļauj uzraudzītājiem precīzi zināt savas uzraudzības kopas tvērumu, lai nodrošinātu šādu atbildīgo subjektu pienācīgu uzraudzību. Tas nenozīmē, ka dalībvalstīm ir jānosaka konkrētas ar NILL/TFN saistītas reģistrācijas prasības, ja tas nav nepieciešams atbildīgo subjektu identificēšanai, kā tas ir, piemēram, gadījumos, kad PVN reģistrācija ļauj identificēt operatorus, kuri veic darbības, uz kurām attiecas NILL/TFN prasības.

(9)

Uzraudzītājiem būtu jānodrošina, ka attiecībā uz valūtas maiņas punktiem, čeku iekasēšanas punktiem, trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrībām, personas, kas faktiski vada šādu subjektu darījumdarbību, un šādu subjektu faktiskajiem īpašniekiem ir laba reputācija, tie rīkojas godīgi un godprātīgi un ka minētajām personām ir to funkciju veikšanai nepieciešamās zināšanas un kompetence. Kritērijiem, kurus izmanto, lai noteiktu, vai persona atbilst minētajām prasībām, būtu jāatspoguļo vismaz nepieciešamība aizsargāt šādus subjektus pret to, ka to vadītāji vai faktiskie īpašnieki tos ļaunprātīgi izmanto noziedzīgiem mērķiem. Lai veicinātu vienotu pieeju uzraudzītāju veiktajai pārbaudei par to, vai atbildīgo subjektu vadība un faktiskie īpašnieki atbilst minētajām prasībām, AMLA būtu jāizdod pamatnostādnes par kritērijiem labas reputācijas, godīguma un godprātības novērtēšanai un kritērijiem zināšanu un kompetences novērtēšanai.

(10)

Lai izvērtētu to personu atbilstību, kuras ieņem vadošus amatus atbildīgajos subjektos vai citādi tos kontrolē, jebkurai informācijas apmaiņai par kriminālo sodāmību būtu jānotiek saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI (9) un Padomes Lēmumu 2009/316/TI (10). Turklāt uzraudzītājiem būtu jāspēj piekļūt visai informācijai, kas vajadzīga, lai pārbaudītu augstākās vadības zināšanas un kompetenci, kā arī viņu labu reputāciju, godīgumu un godprātību, un atbildīgā subjekta faktisko īpašnieku zināšanas un kompetenci, tostarp informācijai, kas pieejama no uzticamiem un neatkarīgiem avotiem.

(11)

Ieguldītāju uzturēšanās atļauju shēmas rada riskus un neaizsargātību, jo īpaši saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no Savienības ierobežojošajiem pasākumiem, korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas galu galā varētu radīt konkrētus riskus Savienības drošībai. Piemēram, nepilnības dažu shēmu darbībās, tostarp riska pārvaldības procesu trūkums vai vāja šo procesu īstenošana, var radīt korupcijas iespējas, savukārt vājas vai nekonsekventi veiktas pārbaudes attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju līdzekļu izcelsmi un labklājības izcelsmi varētu radīt lielāku risku, ka pieteikuma iesniedzēji šādas shēmas izmanto noziedzīgiem mērķiem, lai leģitimizētu līdzekļus, kas iegūti ar nelikumīgiem līdzekļiem. Lai izvairītos no tā, ka riski, kas izriet no šādu shēmu izmantošanas, ietekmē Savienības finanšu sistēmu, dalībvalstīm, kuru tiesību akti ļauj piešķirt uzturēšanās tiesības apmaiņā pret jebkāda veida ieguldījumiem, būtu jāievieš pasākumi, lai mazinātu saistītos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas riskus. Šādiem pasākumiem būtu jāietver adekvāts riska pārvaldības process, tostarp tā īstenošanas efektīva uzraudzība, pieteikuma iesniedzēju profila pārbaudes, tostarp informācijas iegūšana par viņu līdzekļu izcelsmi un labklājības izcelsmi un informācijas par pieteikuma iesniedzējiem pārbaude, to salīdzinot ar kompetento iestāžu rīcībā esošo informāciju.

(12)

Komisijai ir labas iespējas pārskatīt konkrētus pārrobežu apdraudējumus, kas varētu ietekmēt iekšējo tirgu un ko atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nevarētu identificēt un efektīvi novērst. Tādēļ tai būtu jāuztic pienākums koordinēt ar pārrobežu darbībām saistīto risku novērtēšanu. Lai nodrošinātu efektīvu risku novērtēšanas procesu, būtiski ir iesaistīt attiecīgos ekspertus, piemēram, ekspertu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā un finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) pārstāvjus, kā arī vajadzības gadījumā arī citu Savienības līmeņa struktūru, tostarp AMLA, pārstāvjus. Minētajā procesā svarīgs informācijas avots ir arī valsts līmenī veikti riska novērtējumi un gūtā pieredze. Šādam Komisijas veiktam pārrobežu riska novērtējumam nebūtu jāietver personas datu apstrāde. Datiem jebkurā gadījumā vajadzētu būt pilnīgi anonīmiem. Savienības un valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes būtu jāiesaista tikai tad, ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējums ietekmē personu privātumu un datu aizsardzību. Lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp risku novērtēšanu Savienības un valsts līmenī, Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas piemērot konsekventas metodikas.

(13)

Savienības līmenī veikta riska novērtējuma konstatējumi var palīdzēt kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, saprast, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kā arī riskus, kas saistīti ar mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām. Tāpēc ir svarīgi, lai riska novērtējuma konstatējumi tiktu publiskoti.

(14)

Dalībvalstīm joprojām ir vislabākās iespējas identificēt, novērtēt, saprast un izlemt, kā mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas tās skar tiešā veidā. Tādēļ katrai dalībvalstij būtu jāveic attiecīgie pasākumi, lai pienācīgi identificētu, novērtētu un izprastu tajā pastāvošos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kā arī riskus, kas saistīti ar mērķtiecīgu finanšu sankciju nepiemērošanu un izvairīšanos no tām, un lai noteiktu saskaņotu valsts stratēģiju, kurā paredzēti pasākumi šo risku mazināšanai. Šādā valsts līmeņa riska novērtējumā būtu jāiekļauj apraksts par dalībvalsts NILL/TFN režīma institucionālo struktūru un procedūrām, kā arī piešķirtajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem, ciktāl šī informācija ir pieejama. Lai saglabātu pastāvīgu izpratni par riskiem, dalībvalstīm būtu regulāri jāatjaunina savs valsts riska novērtējums, un tām būtu arī jāspēj to papildināt ar mērķorientētiem atjauninājumiem un novērtējumiem attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar konkrētām nozarēm, produktiem vai pakalpojumiem.

(15)

Tiesību subjekti un juridiski veidojumi var nodrošināt noziedzniekiem iespēju slēpties aiz leģitimitātes plīvura, un tādējādi tos varētu ļaunprātīgi izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai gan iekšzemē, gan pāri robežām. Lai mazinātu minētos riskus, ir svarīgi, lai dalībvalstis izprastu riskus, kas saistīti ar tiesību subjektiem un juridiskajiem veidojumiem, kuri atrodas to teritorijā vai nu tāpēc, ka subjekti tur ir iedibināti, vai tāpēc, ka tur ir iedibinātas vai dzīvo tieši izveidotu trastu pilnvarotās personas vai personas, kas ieņem līdzvērtīgus amatus līdzīgos juridiskos veidojumos, vai arī tās no turienes juridisko veidojumu pārvalda. Juridisku veidojumu gadījumā, ņemot vērā trasta dibinātāja tiesības izvēlēties veidojumu reglamentējošo tiesību sistēmu, ir arī svarīgi, lai dalībvalstīm būtu izpratne par riskiem, kas saistīti ar juridiskajiem veidojumiem, kurus var izveidot saskaņā ar to tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai to tiesību akti tos reglamentē tieši, vai arī to izveide ir saistīta ar pušu līgumslēgšanas brīvību un to atzīst valstu tiesas.

(16)

Ņemot vērā starptautiskās finanšu sistēmas integrēto raksturu un Savienības ekonomikas atvērtību, riski, kas saistīti ar tiesību subjektiem un juridiskiem veidojumiem, pārsniedz riskus, kādi pastāv Savienības teritorijā. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienībai un tās dalībvalstīm būtu izpratne par pakļautību riskiem, ko rada ārvalstu tiesību subjekti un ārvalstu juridiski veidojumi. Šādā risku novērtējumā nav jāpievēršas katram atsevišķam ārvalstu tiesību subjektam vai ārvalstu juridiskam veidojumam, kam ir pietiekama saikne ar Savienību, neatkarīgi no tā, vai tas iegādājas nekustamo īpašumu vai tam pēc publiskā iepirkuma procedūras piešķir tiesības slēgt līgumus, vai arī saistībā ar darījumiem ar atbildīgajiem subjektiem, kuri tiem dod iespēju piekļūt Savienības finanšu sistēmai un ekonomikai. Tomēr riska novērtējumam būtu jāļauj Savienībai un tās dalībvalstīm saprast, kāda veida ārvalstu tiesību subjektiem un ārvalstu juridiskiem veidojumiem ir šāda piekļuve Savienības finanšu sistēmai un ekonomikai un kāda veida riski ir saistīti ar minēto piekļuvi.

(17)

Riska novērtējumu rezultāti būtu laikus jādara pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast, pārvaldīt un mazināt paši savus riskus. Minētos rezultātus var kopīgot kopsavilkuma veidā un darīt pieejamus sabiedrībai, un tajos nebūtu jāiekļauj klasificēta informācija vai personas dati.

(18)

Turklāt, lai vēl labāk identificētu, izprastu, pārvaldītu un mazinātu riskus Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu savu riska novērtējumu rezultāti jādara zināmi citām dalībvalstīm, Komisijai un AMLA. Minētajā informācijā, kas tiek nosūtīta, nebūtu jāiekļauj klasificēta informācija vai personas dati, ja vien tos neuzskata par absolūti nepieciešamiem NILL/TFN uzdevumu veikšanai.

(19)

Lai efektīvi mazinātu valsts riska novērtējumā identificētos riskus, dalībvalstīm būtu jānodrošina konsekventa rīcība valsts līmenī, vai nu izraugoties iestādi, kas koordinētu valsts reakciju, vai arī izveidojot šim nolūkam paredzētu mehānismu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izraudzītajai iestādei vai izveidotajam mehānismam ir pietiekamas pilnvaras un resursi, lai efektīvi veiktu minēto uzdevumu un nodrošinātu pienācīgu reakciju uz identificētajiem riskiem.

(20)

Lai varētu pārbaudīt, cik efektīvas ir to sistēmas cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm būtu jāuztur attiecīgā statistika un jāuzlabo tās kvalitāte. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai un AMLA būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un būtu regulāri jāpublicē pārskati.

(21)

FATF ir izstrādājusi jurisdikcijām standartus par to, kā identificēt un novērtēt riskus, ko rada tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju iespējama neīstenošana un izvairīšanās no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, kā arī kā veikt pasākumus šo risku mazināšanai. Minētie jaunie FATF ieviestie standarti neaizstāj un nemazina spēkā esošās stingrās prasības valstīm attiecībā uz mērķtiecīgu finanšu sankciju ieviešanu, kas jāveic, lai atbilstu attiecīgajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un to finansēšanas novēršanu, apkarošanu un pārtraukšanu. Minētie spēkā esošie pienākumi, kas Savienības līmenī īstenoti ar Padomes Lēmumiem 2010/413/KĀDP (11) un (KĀDP) 2016/849 (12), kā arī ar Padomes Regulām (ES) Nr. 267/2012 (13) un (ES) 2017/1509 (14), joprojām ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām Savienībā. Ņemot vērā specifiskos riskus, kas saistīti ar mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām, kuriem Savienība ir pakļauta, ir lietderīgi paplašināt risku novērtējumu, lai aptvertu visas Savienības līmenī pieņemtās mērķtiecīgās finanšu sankcijas. Tādi NILL/TFN pasākumi, kam raksturīgs risks un kas saistīti ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām, neatceļ visām fiziskām vai juridiskām personām Savienībā saistošu noteikumos pamatotu pienākumu iesaldēt un nedarīt pieejamus finanšu līdzekļus vai citus aktīvus sarakstā iekļautajām personām vai vienībām.

(22)

Lai atspoguļotu starptautiskā līmeņa norises, jo īpaši pārskatītos FATF ieteikumus, un nodrošinātu visaptverošu satvaru mērķtiecīgu finanšu sankciju īstenošanai, ar šo direktīvu būtu jāievieš prasības Savienības līmenī un dalībvalstu līmenī identificēt, izprast, pārvaldīt un mazināt riskus, ko rada mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošana vai izvairīšanās no tām.

(23)

Lai apkarotu tiesību subjektu un juridisku veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu, būtiska nozīme ir centrālajiem reģistriem, kuros iekļauta informācija par faktiskajiem īpašniekiem (“centrālie reģistri”). Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka centrālajā reģistrā tiek glabāta informācija par tiesību subjektu un juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, informācija par juridisku veidojumu pārstāvjiem un par ārvalstu tiesību subjektiem un ārvalstu juridiskiem veidojumiem. Lai nodrošinātu, ka minētie centrālie reģistri ir viegli piekļūstami un tajos ir augstas kvalitātes dati, būtu jāievieš konsekventi noteikumi par minētās informācijas vākšanu un glabāšanu reģistros. Centrālajos reģistros glabātajai informācijai vajadzētu būt piekļūstamai viegli izmantojamā un mašīnlasāmā formātā.

(24)

Lai uzlabotu pārredzamību nolūkā apkarot tiesību subjektu ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem tiek reģistrēta centrālā reģistrā, kas atrodas ārpus tiesību subjekta, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāizmanto centrāla datubāze, kurā tiek vākta informācija par faktiskajiem īpašniekiem, komercreģistrs vai cits centrāls reģistrs. Dalībvalstis var nolemt, ka atbildīgie subjekti ir atbildīgi par konkrētas informācijas sniegšanu centrālajam reģistram. Dalībvalstīm būtu jāpārliecinās, ka minētā informācija visos gadījumos tiek darīta pieejama kompetentajām iestādēm un tiek sniegta atbildīgajiem subjektiem, kad tie piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus.

(25)

Informācija par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem būtu jāreģistrē vietā, kur trastu pilnvarotās personas un personas, kas ieņem līdzvērtīgus amatus līdzīgos juridiskos veidojumos, ir iedibinātas vai dzīvo, vai kur juridiskais veidojums tiek pārvaldīts. Lai nodrošinātu, ka informācija par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tiek efektīvi pārraudzīta un reģistrēta, nepieciešama arī sadarbība starp dalībvalstīm. Dalībvalstu tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktisko īpašnieku reģistru savstarpējai savienojamībai būtu jāpadara minētā informācija piekļūstama un arī jānodrošina, ka var izvairīties no vienu un to pašu tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu vairākkārtējas reģistrācijas Savienībā.

(26)

Savlaicīga piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem būtu jānodrošina tā, lai novērstu jebkādu risku, ka attiecīgais tiesību subjekts, trasta pilnvarotā persona vai persona, kas ieņem līdzvērtīgus amatu, tiks iepriekš brīdināts.

(27)

Centrālajos reģistros iekļauto datu precizitāte ir būtiska visām attiecīgajām iestādēm un citām personām, kurām atļauts piekļūt minētajiem datiem un pieņemt pamatotus, likumīgus lēmumus, pamatojoties uz šiem datiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par centrālajiem reģistriem atbildīgās struktūras saprātīgā laikposmā pēc informācijas par faktiskajiem īpašniekiem iesniegšanas un pēc tam regulāri pārbauda, vai iesniegtā informācija ir atbilstīga, precīza un atjaunināta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par centrālajiem reģistriem atbildīgās struktūras var pieprasīt jebkādu informāciju, kas tām vajadzīga, lai pārbaudītu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un informāciju par pārstāvjiem, kā arī par situācijām, kad faktiskā īpašnieka nav vai kad faktiskos īpašniekus nav iespējams noteikt. Minētajās situācijās centrālajam reģistram sniegtajai informācijai būtu jāpievieno pamatojums, kurā iekļauti visi attiecīgie apliecinošie dokumenti, lai reģistrs varētu pārliecināties, vai tas tā ir. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina, ka par centrālajiem reģistriem atbildīgo struktūru rīcībā ir adekvāti rīki, lai veiktu pārbaudes, tostarp automatizētas pārbaudes, veidā, kas nodrošina pamattiesību aizsardzību un ļauj izvairīties no diskriminējošiem rezultātiem.

(28)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis sniegtu par centrālajiem reģistriem atbildīgajām struktūrām pietiekamas pilnvaras un resursus tam, lai pārbaudītu faktiskos īpašniekus un tām sniegtās informācijas patiesumu, un ziņotu par savām aizdomām savai finanšu ziņu vākšanas vienībai. Šādām pilnvarām būtu jāietver pilnvaras veikt inspekcijas tiesību subjektu uzņēmuma telpās un to atbildīgo subjektu uzņēmuma telpās, kas darbojas kā tieši izveidotu trastu pilnvarotās personas vai personas, kas ieņem līdzvērtīgus amatus līdzīgos juridiskos veidojumos, neatkarīgi no tā, vai tās veic par centrālajiem reģistriem atbildīgās struktūras vai citas iestādes to vārdā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek piemēroti atbilstoši aizsardzības pasākumi, ja minētās pilnvarotās personas vai personas, kas ieņem līdzvērtīgu amatu līdzīgā juridiskā veidojumā, ir juristi vai ja to uzņēmuma telpas vai juridiskā adrese ir tā pati, kur ir viņu privātā dzīvesvieta. Šādas pilnvaras būtu jāattiecina arī uz ārvalstu tiesību subjektu un ārvalstu juridisko veidojumu pārstāvjiem Savienībā, ja minētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem veidojumiem ir juridiskā adrese vai pārstāvji Savienībā.

(29)

Ja, pārbaudot informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, par centrālo reģistru atbildīgā struktūra secina, ka minētajā informācijā pastāv nekonsekvence vai kļūdas, vai ja minētā informācija citādi neatbilst prasībām, struktūrai vajadzētu būt iespējai atsaukt vai apturēt apliecinājumu par reģistrāciju centrālajā reģistrā līdz brīdim, kad nepilnības ir novērstas.

(30)

Par centrālajiem reģistriem atbildīgajām struktūrām savas funkcijas būtu jāveic, nepakļaujoties nepamatotai ietekmēšanai, tostarp jebkādai nepamatotai politiskai ietekmēšanai vai ietekmēšanai no nozares puses, attiecībā uz informācijas pārbaudi, pasākumu vai sankciju noteikšanu un piekļuves piešķiršanu personām ar leģitīmām interesēm. Minētajā nolūkā par centrālajiem reģistriem atbildīgajām struktūrām vajadzētu būt politikai interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai.

(31)

Par centrālajiem reģistriem atbildīgajām struktūrām ir labas iespējas ātri un efektīvi noteikt personas, kurām faktiski pieder vai kuras faktiski kontrolē tiesību subjektus un juridiskus veidojumus, tostarp personas, kas iekļautas sarakstā saistībā ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām. Īpašnieku un kontroles struktūru savlaicīga atklāšana palīdz uzlabot izpratni par to, cik liels mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanas vai izvairīšanās no tām risks pastāv, un pieņemt šādu risku mazināšanas pasākumus. Tāpēc ir svarīgi noteikt, ka par centrālajiem reģistriem atbildīgajām struktūrām ir jāpārbauda informācija par faktiskajiem īpašniekiem, ko tie glabā, veicot salīdzināšanu ar sarakstā iekļautām personām saistībā ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām, gan tiklīdz šādas personas ir iekļautas sarakstā, gan regulāri pēc tam, lai noteiktu, vai tiesību subjekta vai juridiskā veidojuma īpašnieku vai kontroles struktūra veicina izvairīšanās no mērķtiecīgām finanšu sankcijām risku. Norādei centrālajos reģistros, ka tiesību subjekti vai juridiski veidojumi ir saistīti ar personām vai vienībām, uz kurām attiecas mērķtiecīgas finanšu sankcijas, būtu jāsekmē kompetento iestāžu un par Savienības ierobežojošo pasākumu īstenošanu atbildīgo iestāžu darbības.

(32)

Ziņošana par atšķirībām starp centrālajos reģistros iekļauto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un atbildīgajiem subjektiem un attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm pieejamo informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, ir efektīvs mehānisms, lai pārbaudītu informācijas precizitāti. Jebkura neatbilstība, kas identificēta, būtu ātri jāpaziņo un jānovērš, ievērojot datu aizsardzības prasības.

(33)

Ja finanšu ziņu vākšanas vienību un citu kompetento iestāžu ziņošana par neatbilstībām apdraudētu aizdomīga darījuma analīzi vai notiekošu kriminālizmeklēšanu, finanšu ziņu vākšanas vienībām vai citām kompetentajām iestādēm būtu jāatliek ziņošana par neatbilstību līdz brīdim, kad neziņošanas iemesli vairs nepastāv. Turklāt finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm nebūtu jāziņo par neatbilstību, ja tas būtu pretrunā kādam valsts tiesībās paredzētam konfidencialitātes noteikumam vai ja informācijas izpaušana būtu uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu.

(34)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus faktiskā īpašnieka koncepcijas piemērošanā, ir būtiski, lai tiesību subjektiem un tieši izveidotu trastu pilnvarotajām personām vai personām, kam ir līdzvērtīgs amats juridiskā veidojumā, visā Savienībā pastāvētu vienveidīgi ziņošanas kanāli un līdzekļi. Tādēļ ir nepieciešams vienots formāts informācijas par faktiskajiem īpašniekiem sniegšanai attiecīgajiem centrālajiem reģistriem un jānodrošina pārredzamības un juridiskās noteiktības garantijas.

(35)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus starp dažādiem juridiskās formas veidiem, būtu jāparedz arī prasība pilnvarotajām personām iegūt un glabāt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un nosūtīt minēto informāciju uz centrālu reģistru vai centrālu datubāzi.

(36)

Ir būtiski, lai informācija par faktisko īpašnieku saglabātos pieejama ar centrālo reģistru starpniecību un izmantojot centrālo reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, vismaz 5 gadus pēc tam, kad tiesību subjekts ir likvidēts vai juridiskais veidojums ir beidzis pastāvēt. Dalībvalstīm būtu jāspēj ar likumu paredzēt papildu pamatu tam, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem tiek apstrādāta nolūkiem, kas nav NILL/TFN, ja šāda apstrāde atbilst sabiedrības interesēm un ir demokrātiskā sabiedrībā nepieciešams un samērīgs pasākums leģitīmā mērķa sasniegšanai.

(37)

Finanšu ziņu vākšanas vienībām, citām kompetentajām iestādēm un pašregulējuma struktūrām vajadzētu būt tūlītējai, nefiltrētai, tiešai un brīvai piekļuvei informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, lai novērstu, atklātu, izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus vai teroristu finansēšanu un sauktu pie atbildības par tiem. Atbildīgajiem subjektiem, veicot klienta uzticamības pārbaudi, arī vajadzētu būt piekļuvei centrālajiem reģistriem. Dalībvalstis var izvēlēties noteikt, ka atbildīgo subjektu piekļuve ir par maksu. Tomēr minētajām maksām būtu stingri jāaprobežojas ar to, kas ir nepieciešams, lai segtu izmaksas, kuras saistītas ar minētajos reģistros glabātās informācijas kvalitātes nodrošināšanu un tās pieejamības nodrošināšanu, un maksām nebūtu jāapdraud efektīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem.

(38)

Lai nodrošinātu Savienības ierobežojošo pasākumu pienācīgu īstenošanu, novērstu Savienības ierobežojošo pasākumu neīstenošanas un izvairīšanās no tiem risku, kā arī lai izmeklētu minēto pasākumu pārkāpumus, būtiski ir arī tas, lai valstu publiskajām iestādēm būtu tieša, savlaicīga un nefiltrēta piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Minēto iemeslu dēļ iestādēm, kas ir kompetentas īstenot šādus ierobežojošus pasākumus un kas identificētas saskaņā ar attiecīgajām Padomes regulām, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu, vajadzētu būt tiešai un tūlītējai piekļuvei informācijai, ko glabā savstarpēji savienotajos centrālajos reģistros.

(39)

Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kurām ir loma Savienības NILL/TFN regulējumā, pildot savus pienākumus, vajadzētu būt iespējai piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Tas attiecas uz Eiropas Prokuratūru (EPPO), taču arī uz Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), kad tas veic izmeklēšanas, kā arī uz Eiropolu un Eurojust, kad tie atbalsta valstu iestāžu veiktās izmeklēšanas. AMLA kā uzraudzības iestādei ir jāpiešķir piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, kad tā veic uzraudzības darbības. Lai nodrošinātu, ka AMLA var efektīvi atbalstīt finanšu ziņu vākšanas vienību darbības, tai arī būtu jāspēj piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem kopīgas analīzes kontekstā.

(40)

Lai ierobežotu iejaukšanos tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, sabiedrības piekļuvei centrālajos reģistros glabātajai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir pierādītas leģitīmas intereses. Atšķirīgas dalībvalstu pieejas attiecībā uz pārbaudēm par to, vai pastāv šādas leģitīmas intereses, varētu kavēt NILL/TFN regulējuma saskaņotu īstenošanu un preventīvā mērķa, kura dēļ šāda sabiedrības locekļu piekļuve ir atļauta, īstenošanu. Tāpēc ir jāizstrādā satvars leģitīmo interešu atzīšanai un pārbaudei Savienības līmenī, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”). Ja leģitīmas intereses pastāv, sabiedrībai būtu jāspēj piekļūt informācijai par tiesību subjektu un juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem. Leģitīmas intereses būtu jāprezumē attiecībā uz konkrētām sabiedrības kategorijām. Piekļuvei uz leģitīmu interešu pamata nevajadzētu būt atkarīgai no tās personas juridiskā statusa vai formas, kura pieprasa piekļuvi.

(41)

Nevalstiskās organizācijas, akadēmisko aprindu pārstāvji un pētnieciskie žurnālisti ir sekmējuši Savienības mērķu sasniegšanu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu. Tādēļ būtu jāuzskata, ka tiem ir leģitīmas intereses piekļūt tādai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, kura ir ļoti svarīga, lai tie attiecīgā gadījumā varētu pildīt savas funkcijas un īstenot sabiedrības kontroli. Spējai piekļūt centrālajiem reģistriem nevajadzētu būt atkarīgai no datu nesēja vai platformas, ar kuras starpniecību tie veic savas darbības, vai no iepriekšējās pieredzes šajā jomā. Lai šādām kategorijām dotu iespēju efektīvi veikt savas darbības un izvairītos no represiju riska, tām būtu jāspēj piekļūt informācijai par tiesību subjektiem un juridiskiem veidojumiem, nepierādot saikni ar minētajiem subjektiem vai veidojumiem. Kā paredzēts Savienības datu aizsardzības noteikumos, jebkādai faktisko īpašnieku piekļuvei informācijai par viņu personas datu apstrādi nebūtu negatīvi jāietekmē citu personu tiesības un brīvības, tostarp tiesības uz personas drošību. Informācijas atklāšana faktiskajam īpašniekam par to, ka personas, kas darbojas žurnālistikas vajadzībām vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju mērķiem, ir iepazinušās ar viņu personas datiem, var apdraudēt tādu žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļu drošību, kuri veic izmeklēšanu par iespējamām noziedzīgām darbībām. Tāpēc nolūkā panākt līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un informācijas un vārda brīvību žurnālistiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (15) 85. pantu un lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas novēršanā, izmeklēšanā un atklāšanā saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punkta d) apakšpunktu, par centrālajiem reģistriem atbildīgajām struktūrām nebūtu jākopīgo informācija ar faktiskajiem īpašniekiem par viņu datu apstrādi, ko veikušas minētās sabiedrības kategorijas, bet gan tikai faktu, ka ar viņu datiem ir iepazinušās personas žurnālistikas vajadzībām vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju mērķiem.

(42)

Godprātība uzņēmējdarbības darījumos ir kritiski svarīga iekšējā tirgus un Savienības finanšu sistēmas pienācīgai darbībai. Tālab ir svarīgi, lai personas, kas vēlas veikt darījumus ar tiesību subjektiem vai juridiskiem veidojumiem Savienībā, varētu piekļūt informācijai par to faktiskajiem īpašniekiem nolūkā pārbaudīt, vai potenciālie darījumu partneri nav iesaistīti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, tās predikatīvajos nodarījumos vai teroristu finansēšanā. Ir plaši pierādīts, ka noziedznieki slēpj savu identitāti aiz korporatīvām struktūrām, un iespēja personām, kas varētu iesaistīties darījumos ar tiesību subjektu vai juridisku veidojumu, apzināties faktisko īpašnieku identitāti, palīdz apkarot tiesību subjektu vai juridisku veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Darījums neaprobežojas tikai ar tirdzniecības darbībām vai produktu vai pakalpojumu sniegšanu vai pirkšanu, bet varētu ietvert arī situācijas, kad persona ar lielu varbūtību ieguldīs naudas līdzekļus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (16) 4. panta 25) punktā, vai kriptoaktīvus tiesību subjektā vai juridiskā veidojumā, vai iegādāsies tiesību subjektu. Tāpēc nebūtu jāuzskata, ka prasību par leģitīmām interesēm, lai piekļūtu informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, ir izpildījušas tikai personas, kas veic saimniecisku vai komerciālu darbību.

(43)

Ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas pārrobežu raksturu, būtu jāatzīst, ka trešo valstu iestādēm ir leģitīmas intereses piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem saistībā ar Savienības tiesību subjektiem un juridiskajiem veidojumiem, ja šāda piekļuve minētajām iestādēm ir nepieciešama konkrētu izmeklēšanu vai analīzes kontekstā ar NILL/TFN saistītu uzdevumu veikšanai. Tāpat tādiem subjektiem, uz kuriem attiecas NILL/TFN prasības trešās valstīs, būtu jāspēj piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem Savienības centrālajos reģistros, ja tiem minētajās valstīs ir jāveic klienta uzticamības pārbaudes pasākumi atbilstīgi NILL/TFN prasībām attiecībā uz tiesību subjektiem un juridiskiem veidojumiem, kas iedibināti Savienībā. Jebkādai piekļuvei centrālajos reģistros iekļautajai informācijai būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību un jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 V nodaļai. Šajā nolūkā centrālajiem reģistriem arī būtu jāapsver, vai uz ārpus Savienības iedibinātu personu pieprasījumiem var attiekties nosacījumi, atbilstīgi kuriem var izmantot atkāpi saskaņā ar minētās regulas 49. pantu. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) iedibināto judikatūru cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu ir vispārējo sabiedrības interešu mērķis un sabiedrības drošības mērķi ir ar to saistīti. Lai saglabātu trešo valstu finanšu ziņu vākšanas vienību un tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu veikto izmeklēšanu un analīzes integritāti, centrālajiem reģistriem būtu jāatturas izpaust faktiskajiem īpašniekiem informāciju par jebkādu viņu personas datu apstrādi, ko veic minētās iestādes, ciktāl šāda informācijas atklāšana nelabvēlīgi ietekmētu minēto iestāžu veikto izmeklēšanu un analīzi. Tomēr, lai saglabātu datu subjekta tiesības, centrālajiem reģistriem būtu jāatturas izpaust minēto informāciju vienīgi līdz brīdim, kad šāda izpaušana vairs neapdraudētu izmeklēšanu vai analīzi. Minētais termiņš būtu jānosaka ne vairāk kā uz pieciem gadiem, un tas būtu jāpagarina tikai pēc trešās valsts iestādes pamatota pieprasījuma.

(44)

Lai nodrošinātu piekļuves režīmu, kas ir pietiekami elastīgs un spēj pielāgoties jauniem apstākļiem, dalībvalstīm būtu jāspēj piešķirt piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem – katru gadījumu izvērtējot atsevišķi – jebkurai personai, kura var apliecināt leģitīmas intereses saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanas apkarošanu. Dalībvalstīm būtu jāvāc informācija par leģitīmu interešu gadījumiem, kuri iziet ārpus šajā direktīvā identificētajām kategorijām, un par tiem jāinformē Komisija.

(45)

Noziedznieki var ļaunprātīgi izmantot tiesību subjektus jebkurā brīdī. Tomēr daži tiesību subjektu dzīves cikla posmi ir saistīti ar lielākiem riskiem, piemēram, uzņēmuma izveides posmā vai tad, kad notiek izmaiņas uzņēmuma struktūrā, piemēram, pārveidošana, apvienošanās vai sadalīšana, kas ļauj noziedzniekiem iegūt kontroli pār attiecīgo tiesību subjektu. Savienības regulējums paredz, ka publiskās iestādes uzrauga minētos tiesību subjekta pastāvēšanas posmus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 (17). Lai nodrošinātu, ka minētās publiskās iestādes var efektīvi veikt savas darbības un palīdzēt novērst tiesību subjektu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, tām vajadzētu būt piekļuvei informācijai, kas ietverta savstarpēji savienotajos centrālajos reģistros.

(46)

Lai nodrošinātu to izdevumu likumību un pareizību, kas iekļauti pārskatos, kuri Komisijai iesniegti saskaņā ar Savienības finansējuma programmām, programmu iestādēm savās pārvaldības un kontroles sistēmās ir jāvāc un jāglabā informācija par Savienības finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem. Tāpēc ir jānodrošina, ka programmu iestādēm dalībvalstīs ir piekļuve savstarpēji savienotajos centrālajos reģistros glabātajai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus nolūkā novērst, atklāt un labot pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un par tiem ziņot, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (18).

(47)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstu iestādēm, kas īsteno Atveseļošanas un noturības mehānismu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (19), vajadzētu būt piekļuvei savstarpēji savienotajiem centrālajiem reģistriem, lai vāktu minētajā regulā prasīto informāciju par Savienības līdzekļu saņēmējiem vai darbuzņēmējiem.

(48)

Korupcija publiskajā iepirkumā kaitē sabiedrības interesēm, mazina sabiedrības uzticēšanos un negatīvi ietekmē iedzīvotāju dzīvi. Ņemot vērā publiskā iepirkuma procedūru neaizsargātību pret korupciju, krāpšanu un citiem predikatīviem nodarījumiem, valstu iestādēm, kuru kompetencē ir publiskā iepirkuma procedūras, vajadzētu būt iespējai iepazīties ar informāciju centrālajos reģistros, lai noskaidrotu to fizisko personu identitāti, kuras ir pretendentu galīgie īpašnieki vai kuras tos kontrolē, un noteiktu gadījumus, kad pastāv risks, ka iepirkuma procedūrā varētu būt iesaistīti noziedznieki. Savlaicīga piekļuve informācijai, kas tiek glabāta centrālajā reģistrā, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka iestādes, kas veic publiskā iepirkuma procedūras, var efektīvi pildīt savas funkcijas, tostarp, atklājot korupcijas gadījumus minētajās procedūrās. Publisko iestāžu jēdzienam saistībā ar iepirkuma procedūrām būtu jāietver līgumslēdzēju iestāžu jēdziens Savienības tiesību aktos, kas attiecas uz preču un pakalpojumu vai koncesiju publisko iepirkumu procedūrām, kā arī jebkura publiska iestāde, ko dalībvalstis izraudzījušās, lai pārbaudītu publiskā iepirkuma procedūru likumību un kas nav kompetentā iestāde NILL/TFN nolūkā.

(49)

Tādi produkti kā klientu pārbaude, ko piedāvā pakalpojumu sniedzēji, kuri ir trešās personas, palīdz atbildīgajiem subjektiem veikt klientu uzticamības pārbaudi. Šādi produkti sniedz tiem holistisku priekšstatu par klientu, un tas ļauj tiem pieņemt pārdomātus lēmumus par viņu riska klasifikāciju, veicamajiem riska mazināšanas pasākumiem un iespējamām aizdomām par klientu darbībām. Minētie produkti arī palīdz kompetentajām iestādēm analizēt aizdomīgus darījumus un izmeklēt iespējamus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas gadījumus, jo tie papildina informāciju par faktiskajiem īpašniekiem ar citiem tehniskiem risinājumiem, kas ļauj kompetentajām iestādēm gūt plašāku priekšstatu par sarežģītām noziedzīgām shēmām, tostarp, lokalizējot izdarītājus. Tāpēc tiem ir kritiski svarīga nozīme arvien sarežģītāko un ātrāko plūsmu, kas raksturīgas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmām, izsekojamībā. Tā kā tiem ir stabila funkcija atbilstības infrastruktūrā, ir pamatoti uzskatīt, ka pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā minētos produktus, ir leģitīmas intereses piekļūt centrālajos reģistros glabātajai informācijai, ar noteikumu, ka no reģistra iegūtie dati tiek piedāvāti tikai atbildīgajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm Savienībā tādu uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu.

(50)

Lai izvairītos no atšķirīgām pieejām attiecībā uz leģitīmu interešu koncepcijas īstenošanu nolūkā piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, būtu jāsaskaņo šādu leģitīmu interešu atzīšanas procedūras. Tam būtu jāietver vienotas veidnes leģitīmo interešu piemērošanai un atzīšanai, kas atvieglotu savstarpēju atzīšanu centrālajos reģistros visā Savienībā. Šajā nolūkā būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt saskaņotas veidnes un procedūras.

(51)

Lai nodrošinātu, ka procesi piekļuves piešķiršanai personām ar iepriekš pārbaudītām leģitīmām interesēm nav nepamatoti apgrūtinoši, piekļuvi var atjaunot, pamatojoties uz vienkāršotām procedūrām, ar kuru palīdzību par centrālo reģistru atbildīgā struktūra nodrošina, ka informācija, kas iepriekš iegūta pārbaudes nolūkā, ir pareiza un atbilstīga, un vajadzības gadījumā tiek atjaunināta.

(52)

Turklāt ar mērķi nodrošināt samērīgu un līdzsvarotu pieeju un garantēt tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību dalībvalstīm būtu jāparedz atbrīvojumi attiecībā uz faktisko īpašnieku personīgās informācijas atklāšanu, izmantojot centrālos reģistrus, un uz piekļuvi šādai informācijai izņēmuma gadījumos, ja minētā informācija pakļautu faktisko īpašnieku nesamērīgam krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, aizskaršanas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai prasīt tiešsaistes reģistrāciju, lai identificētu ikvienu personu, kas pieprasa informāciju no reģistra, kā arī samaksu par personu ar leģitīmām interesēm piekļuvi informācijai centrālajā reģistrā. Tomēr minētajām maksām būtu stingri jāaprobežojas ar to, kas ir nepieciešams, lai segtu izmaksas, kuras saistītas ar centrālajā reģistrā glabātās informācijas kvalitātes nodrošināšanu un tās pieejamības nodrošināšanu, un maksām nebūtu jāapdraud efektīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem.

(53)

Pieteikuma iesniedzēju identifikācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka informācijai par faktiskajiem īpašniekiem var piekļūt tikai personas, kurām ir leģitīmas intereses. Tomēr identifikācijas process būtu jāveic tādā veidā, lai tas neizraisītu diskrimināciju, tostarp, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja rezidences vietas vai valstspiederības valsti. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekami identifikācijas mehānismi, tostarp, bet ne tikai elektroniskās identifikācijas shēmas, kas paziņotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 (20), un attiecīgi kvalificēti uzticamības pakalpojumi, lai personas ar leģitīmām interesēm varētu efektīvi piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem.

(54)

Ar Direktīvu (ES) 2018/843 tika panākta to dalībvalstu centrālo reģistru savstarpējā savienojamība, kuros tiek glabāta informācija par faktiskajiem īpašniekiem, izmantojot Eiropas Centrālo platformu, kas izveidota ar Direktīvu (ES) 2017/1132. Savstarpējā savienojamība ir izrādījusies būtiska, lai kompetentajām iestādēm, atbildīgajiem subjektiem un personām ar leģitīmām interesēm nodrošinātu efektīvu pārrobežu piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. To būs jāturpina attīstīt, lai pirms šīs direktīvas transponēšanas īstenotu mainītās regulatīvās prasības. Tāpēc darbs pie savstarpējās savienojamības būtu jāturpina, iesaistot dalībvalstis visas sistēmas darbībā, kas būtu jānodrošina, īstenojot regulāru dialogu starp Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem par jautājumiem, kas saistīti ar sistēmas darbību un tās turpmāko attīstību.

(55)

Izmantojot dalībvalstu centrālo reģistru savienojamību, gan valsts, gan pārrobežu piekļuve informācijai par katras dalībvalsts centrālajā reģistrā iekļauto juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem būtu jāpiešķir, pamatojoties uz leģitīmo interešu definīciju saskaņā ar lēmumu, ko pieņēmusi par attiecīgo centrālo reģistru atbildīgā struktūra. Lai nodrošinātu to, ka var pārskatīt lēmumus par piekļuves ierobežošanu informācijai par faktisko īpašnieku, būtu jāizveido šādu lēmumu pārsūdzēšanas mehānismi. Lai nodrošinātu saskanīgu un efektīvu reģistrāciju un informācijas apmaiņu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par centrālo reģistru atbildīgā struktūra to dalībvalstī sadarbojas ar tās partneriem citās dalībvalstīs, tostarp kopīgojot informāciju par tādiem trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, kurus reglamentē ar vienas dalībvalsts tiesībām, bet pārvalda citā dalībvalstī, vai kuru pilnvarotā persona ir iedibināta citā dalībvalstī vai ir tās rezidents.

(56)

Personas datu apstrādei, ko veic šīs direktīvas nolūkā, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Fiziskas personas, kuru personas dati tiek glabāti centrālajos reģistros kā par faktiskajiem īpašniekiem, būtu jāinformē par piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Turklāt būtu jādara pieejami tikai aktualizēti personas dati, kas atbilst aktuālajiem faktiskajiem īpašniekiem, un faktiskie īpašnieki būtu jāinformē par viņu tiesībām saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā un par procedūrām, kādas piemērojamas minēto tiesību īstenošanai.

(57)

Aizkavēta finanšu ziņu vākšanas vienību un citu kompetento iestāžu piekļuve informācijai par bankas kontu un maksājumu kontu, vērtspapīru kontu, kriptoaktīvu kontu un individuālo seifu turētāju identitāti traucē atklāt ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saistīto līdzekļu pārvedumus. Tādēļ ir būtiski izveidot centralizētus automatizētus mehānismus, piemēram, reģistru vai datu izguves sistēmu, visās dalībvalstīs kā efektīvu līdzekli, kā iegūt savlaicīgu piekļuvi informācijai par bankas kontu un maksājumu kontu, vērtspapīru kontu, kriptoaktīvu kontu un individuālo seifu turētāju, to pilnvaroto personu un faktisko īpašnieku identitāti. Šādai informācijai būtu jāietver vēsturiskā informācija par slēgto klienta kontu turētājiem, bankas kontiem un maksājumu kontiem, tostarp virtuālajiem IBAN, vērtspapīru kontiem, kriptoaktīvu kontiem un individuālajiem seifiem. Piemērojot piekļuves noteikumus, ir lietderīgi izmantot jau esošus mehānismus ar noteikumu, ka valstu finanšu ziņu vākšanas vienības var piekļūt to meklētajiem datiem nekavējoties un bez filtrēšanas. Dalībvalstīm būtu jāapsver šādu mehānismu papildināšana ar citu informāciju, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu un samērīgu, lai efektīvāk mazinātu riskus, kuri saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu. Finanšu ziņu vākšanas vienībām, AMLA saistībā ar kopēju analīzi un uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina šādu izmeklēšanu un saistītās informācijas pieprasījumu pilnīga konfidencialitāte.

(58)

Virtuālie IBAN ir virtuālie numuri, ko izdod kredītiestādes un finanšu iestādes un kas ļauj novirzīt maksājumus uz fiziskiem bankas kontiem vai maksājumu kontiem. Lai gan uzņēmumi virtuālos IBAN var izmantot leģitīmiem mērķiem, piemēram, lai racionalizētu pārrobežu maksājumu iekasēšanas un nosūtīšanas procesu, tie ir saistīti arī ar paaugstinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas risku, jo tos var izmantot, lai slēptu konta turētāja identitāti, tādējādi finanšu ziņu vākšanas vienībām apgrūtinot līdzekļu plūsmas izsekošanu, konta atrašanās vietas noteikšanu un nepieciešamo pasākumu piemērošanu, tostarp konta apturēšanu vai uzraudzību. Lai mazinātu minētos riskus un finanšu ziņu vākšanas vienībām atvieglotu nelikumīgu plūsmu izsekošanu un atklāšanu, centralizētajos automatizētajos mehānismos būtu jāiekļauj informācija par virtuālajiem IBAN, kas saistīti ar bankas kontiem vai maksājumu kontu.

(59)

Lai ievērotu privātumu un aizsargātu personas datus, bankas kontu vai maksājumu kontu, vērtspapīru kontu un kriptoaktīvu kontu centralizētajos automatizētajos mehānismos, būtu jāglabā minimāli dati, kas nepieciešami, lai veiktu izmeklēšanas saistībā ar NILL/TFN. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, kādus papildu datus ir lietderīgi un samērīgi vākt. Transponējot noteikumus, kuri saistīti ar minētajiem mehānismiem, dalībvalstīm būtu jānosaka uzglabāšanas periodi, kas ir līdzvērtīgi tādu dokumentu un informācijas uzglabāšanas periodam, kuri iegūti, piemērojot klientu uzticamības pārbaudes pasākumus. Dalībvalstīm izņēmuma gadījumos un ar noteikumu, ka tiek sniegti pamatoti iemesli, vajadzētu būt iespējai pagarināt uzglabāšanas periodu. Papildu uzglabāšanas periodam nebūtu jāpārsniedz vēl 5 gadi. Minētajam periodam nebūtu jāskar valstu tiesību akti, kuros noteiktas citas datu uzglabāšanas prasības, kas ļauj ar lēmumu katrā atsevišķā gadījumā atvieglot kriminālprocesu vai administratīvo procesu. Piekļuve minētajiem mehānismiem būtu sniedzama tikai pēc principa “nepieciešams zināt”.

(60)

Savstarpēji savienojot dalībvalstu centralizētos automatizētos mehānismus, valstu finanšu ziņu vākšanas vienības spētu ātri iegūt pārrobežu informāciju par bankas kontu un maksājumu kontu, vērtspapīru kontu, kriptoaktīvu kontu un individuālo seifu turētāju identitāti citās dalībvalstīs, kas stiprinātu to spēju efektīvi veikt finanšu analīzi un sadarboties ar saviem partneriem no citām dalībvalstīm. Tieša pārrobežu piekļuve informācijai par bankas kontiem un maksājumu kontiem, vērtspapīru kontiem, kriptoaktīvu kontiem un individuālajiem seifiem ļautu finanšu ziņu vākšanas vienībām pietiekami īsā laikā sagatavot finanšu analīzi, lai izsekotu līdzekļiem, kas ir virzīti pa dažādiem kontiem, tostarp, izmantojot virtuālos IBAN, atklātu iespējamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus un garantētu tiesībaizsardzības pasākumu raitu īstenošanu. Arī AMLA būtu nodrošināma tieša piekļuve savstarpēji savienotajiem centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem, lai sniegtu operatīvo atbalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām kopīgas analīzes pasākumu ietvaros. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tieša piekļuve savstarpēji savienotajiem centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem tiek piešķirta arī uzraudzības iestādēm, lai tās varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus.

(61)

Lai ievērotu tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privāto dzīvi un ierobežotu ietekmi, ko rada pārrobežu piekļuve valsts centralizētajos automatizētajos mehānismos ietvertajai informācijai, ar bankas kontu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (“BARIS”) starpniecību piekļūstamās informācijas apjoms tiktu ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams saskaņā ar datu minimizēšanas principu, lai varētu identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura tur vai kontrolē bankas kontus vai maksājumu kontus, vērtspapīru kontus, kriptoaktīvu kontus un individuālos seifus. Finanšu ziņu vākšanas vienībām un AMLA, kā arī uzraudzības iestādēm būtu piešķirama tūlītēja un nefiltrēta piekļuve BARIS. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienību darbinieki uztur augstus profesionālos konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus un ka tiem piemīt augsti morālie standarti un atbilstīgas prasmes. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš tehniski un organizatoriski pasākumi, kas garantē datu drošību saskaņā ar augstiem tehnoloģiskiem standartiem.

(62)

Lai nodrošinātu dalībvalstu centralizēto automatizēto mehānismu (centrālo reģistru vai centrālo elektronisko datu izguves sistēmu), kuros iekļauta informācija par bankas kontiem un maksājumu kontiem, vērtspapīru kontiem, kriptoaktīvu kontiem un individuālajiem seifiem, savstarpēju savienojamību, izmantojot BARIS, nepieciešams koordinēt valstu sistēmas, kam ir atšķirīgi tehniskie parametri. Minētajam nolūkam būtu jāizstrādā tehniski pasākumi un specifikācijas, ņemot vērā atšķirības starp valstu centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem.

(63)

Nekustamais īpašums ir pievilcīga prece noziedzniekiem, ar kuras palīdzību legalizēt ienākumus no savām nelikumīgajām darbībām, jo tas ļauj slēpt līdzekļu faktisko izcelsmi un faktiskā īpašnieka identitāti. Lai atklātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmas, iesaldētu un konfiscētu aktīvus, kā arī attiecībā uz administratīviem iesaldēšanas pasākumiem, ar ko īsteno mērķtiecīgas finanšu sankcijas, ir svarīgi, lai finanšu ziņu vākšanas vienības un citas kompetentās iestādes pienācīgi un laikus identificētu nekustamo īpašumu, kā arī fiziskas personas, tiesību subjektus un juridiskus veidojumus, kuriem pieder nekustamais īpašums. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm tūlītēju un tiešu piekļuvi informācijai, kas ļauj pienācīgi veikt analīzi un izmeklēšanas par iespējamām krimināllietām saistībā ar nekustamo īpašumu. Lai sekmētu efektīvu piekļuvi, minētā informācija būtu jāsniedz bez maksas ar vienota piekļuves punkta starpniecību, izmantojot digitālus līdzekļus un, ja iespējams, mašīnlasāmā formātā. Informācijai būtu jāietver vēsturiska informācija, tostarp nekustamā īpašuma īpašumtiesību vēsture, cenas, par kādām nekustamais īpašums ir iegādāts pagātnē, un saistītie apgrūtinājumi noteiktā pagātnes laikposmā, lai finanšu ziņu vākšanas vienības un citas kompetentās iestādes minētajā dalībvalstī varētu analizēt un identificēt jebkādas aizdomīgas darbības attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, tostarp zemi, un kas varētu liecināt par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai cita veida noziedzību. Šāda vēsturiskā informācija attiecas uz informācijas veidiem, kas jau ir ievākta, kad tiek veikti darījumi ar nekustamo īpašumu. Tāpēc skartajām personām netiek uzlikti jauni pienākumi, kas nodrošina, ka tiek pienācīgi respektēta attiecīgo personu tiesiskā paļāvība. Ņemot vērā, ka ar nekustamo īpašumu saistītām noziedzīgām shēmām bieži ir pārrobežu raksturs, ir lietderīgi noteikt minimālo informācijas kopumu, kam kompetentajām iestādēm būtu jāspēj piekļūt un kopīgot ar saviem partneriem citās dalībvalstīs.

(64)

Lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīs ir izveidotas vai būtu jāizveido funkcionāli neatkarīgas un autonomas finanšu ziņu vākšanas vienības, lai vāktu un analizētu informāciju nolūkā noteikt saiknes starp aizdomīgiem darījumiem un darbībām un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību. Finanšu ziņu vākšanas vienībai vajadzētu būt vienīgajai centrālajai valsts vienībai, kura ir atbildīga par to, lai saņemtu un analizētu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, ziņojumus par skaidras naudas pārrobežu fizisku pārvietošanu, kuri saņemti ar muitas informācijas sistēmas starpniecību, par darījumiem, par kuriem ziņots, ja tie pārsniedz noteiktu robežvērtību (uz robežvērtībām balstīta informācijas atklāšana), kā arī citu informāciju, kura attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Finanšu ziņu vākšanas vienības darbības neatkarība un autonomija būtu jānodrošina, piešķirot finanšu ziņu vākšanas vienībai pilnvaras un spēju brīvi veikt savas funkcijas, tostarp spēju pieņemt autonomus lēmumus attiecībā uz konkrētas informācijas analīzi, pieprasījumiem un izplatīšanu. Visos gadījumos finanšu ziņu vākšanas vienībai vajadzētu būt neatkarīgām tiesībām nosūtīt vai izplatīt informāciju attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Finanšu ziņu vākšanas vienībai būtu jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi, cilvēkresursi un tehniskie līdzekļi tādā veidā, kas nodrošina tās autonomiju un neatkarību un ļauj efektīvi īstenot savas pilnvaras. Finanšu ziņu vākšanas vienībai būtu jāspēj iegūt un izmantot resursus, kas vajadzīgi tās funkciju veikšanai, individuālos gadījumos vai regulāri, bez jebkādas nepamatotas politiskas, valdības vai nozares ietekmes vai iejaukšanās, kura varētu apdraudēt tās darbības neatkarību. Lai novērtētu minēto prasību izpildi un apzinātu trūkumus un paraugpraksi, AMLA būtu piešķiramas pilnvaras koordinēt finanšu ziņu vākšanas vienību profesionālizvērtēšanas organizēšanu.

(65)

Finanšu ziņu vākšanas vienību darbiniekiem būtu jāpiemīt augstiem morāliem standartiem un atbilstīgām prasmēm, un tiem būtu jāuztur augsti profesionālie standarti. Finanšu ziņu vākšanas vienībās vajadzētu būt ieviestām procedūrām, ar ko efektīvi novērš un pārvalda interešu konfliktus. Ņemot vērā finanšu ziņu vākšanas vienību darba raksturu, tās saņem lielu daudzumu sensitīvas personīgas un finanšu informācijas un var tai piekļūt. Tāpēc finanšu ziņu vākšanas vienību darbiniekiem vajadzētu būt atbilstošām prasmēm attiecībā uz lielo datu analītisko rīku ētisku izmantošanu. Turklāt finanšu ziņu vākšanas vienību darbības varētu ietekmēt personu pamattiesības, piemēram, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz privāto dzīvi un tiesības uz īpašumu. Tāpēc finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāieceļ pamattiesību amatpersona, kas var būt finanšu ziņu vākšanas vienības esošā personāla loceklis. Pamattiesību amatpersonas uzdevumiem, netraucējot vai nekavējot finanšu ziņu vākšanas vienību darbības, cita starpā vajadzētu būt uzraudzīt un veicināt to, ka finanšu ziņu vākšanas vienība ievēro pamattiesības, sniegt padomus un norādījumus finanšu ziņu vākšanas vienībai par tās politikas un prakses ietekmi uz pamattiesībām, pārbaudīt finanšu ziņu vākšanas vienības darbību likumību un ētiskumu un sniegt nesaistošus atzinumus. Pamattiesību amatpersonas iecelšana palīdzētu nodrošināt, ka finanšu ziņu vākšanas vienība savu uzdevumu veikšanā ievēro un aizsargā skarto personu pamattiesības.

(66)

Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj izplatīt informāciju kompetentajām iestādēm, kurām uzdots apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Būtu uzskatāms, ka šādas iestādes ietver arī iestādes, kurām ir izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesas funkcijas. Visās dalībvalstīs citām iestādēm ir speciālas funkcijas saistībā ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu, un finanšu ziņu vākšanas vienībām arī būtu jāspēj sniegt tām savas operatīvās vai stratēģiskās analīzes rezultātus, ja tās uzskata, ka minētie rezultāti ir būtiski to funkcijām. Minētie analīzes rezultāti sniedz nozīmīgus izlūkdatus, kas izmantojami izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darba virzībai. Informācijas izplatīšanā nebūtu jāatklāj ziņojuma par aizdomīgiem darījumiem vai darbību avots. Tomēr tam nebūtu jāliedz finanšu ziņu vākšanas vienībām izplatīt būtisku informāciju, tostarp, piemēram, informāciju par IBAN numuriem, BIC vai SWIFT kodiem. Turklāt finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj apmainīties ar citu to rīcībā esošo informāciju, tostarp pēc citu kompetento iestāžu pieprasījuma. Savas autonomijas un neatkarības īstenošanā finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāapsver, kā atteikums sniegt informāciju varētu ietekmēt sadarbību un plašāko mērķi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Atteikumi būtu jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos, piemēram, ja informācijas avots ir cita finanšu ziņu vākšanas vienība, kas nav piekritusi informācijas tālākai izplatīšanai, vai ja finanšu ziņu vākšanas vienībai ir pamats uzskatīt, ka informācija netiks izmantota mērķiem, kādiem tā tika pieprasīta. Šādos gadījumos finanšu ziņu vākšanas vienībai būtu jānorāda atteikuma iemesli. Šādi iemesli varētu būt, precizējums, ka informācija nav finanšu ziņu vākšanas vienības rīcībā vai ka nav dota piekrišana tālākai izplatīšanai.

(67)

Efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un uzraudzības iestādēm ir izšķiroša nozīme finanšu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšanā. Tā nodrošina visaptverošu un konsekventu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai, uzlabo Savienības NILL/TFN režīma efektivitāti un aizsargā ekonomiku no apdraudējumiem, ko rada nelikumīgas finanšu darbības. Finanšu ziņu vākšanas vienību rīcībā esošā informācija, kas attiecas, piemēram, uz atbildīgo subjektu iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāti un kvantitāti, atbildīgo subjektu atbilžu uz finanšu ziņu vākšanas vienību pieprasījumiem kvalitāti un savlaicīgumu un informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas tipoloģijām, tendencēm un metodēm, var palīdzēt uzraudzītājiem noteikt jomas, kurās riski ir augstāki vai kurās atbilstība ir vāja, un tādējādi sniegt tiem ieskatu par to, vai ir jāpastiprina uzraudzība attiecībā uz konkrētiem atbildīgajiem subjektiem vai nozarēm. Šajā nolūkā finanšu ziņu vākšanas vienībām vai nu spontāni, vai pēc pieprasījuma būtu jāsniedz uzraudzītājiem konkrētu veidu informācija, kas varētu būt būtiska uzraudzības vajadzībām.

(68)

Finanšu ziņu vākšanas vienībām ir svarīga nozīme teroristu tīklu finanšu operāciju, jo īpaši pārrobežu, identificēšanā un to finansiālo atbalstītāju atklāšanā. Finanšu ziņu vākšanai varētu būt būtiska nozīme tajā, ka tiek atklāta teroristu noziegumu un teroristisko organizāciju tīklu un shēmu sekmēšana. Finanšu ziņu vākšanas vienību funkcijas, kompetences un pilnvaras joprojām ievērojami atšķiras. Tomēr pašreizējām atšķirībām nevajadzētu ietekmēt finanšu ziņu vākšanas vienību darbību, jo īpaši to spējas veikt preventīvu analīzi, lai atbalstītu visas iestādes, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu, izmeklēšanu un tiesu darbībām, kā arī starptautisko sadarbību. Ir kļuvis būtiski noteikt to datu minimālo kopumu, kuriem finanšu ziņu vākšanas vienībām savu uzdevumu izpildē būtu ātri jāpiekļūst un jāspēj bez traucēkļiem apmainīties datiem ar saviem partneriem no citām dalībvalstīm. Visos gadījumos, kad pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu, informācijai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāplūst tieši un ātri, bez liekas kavēšanās. Tādēļ ir būtiski vēl vairāk palielināt finanšu ziņu vākšanas vienību efektivitāti un iedarbīgumu, precizējot finanšu ziņu vākšanas vienību pilnvaras un sadarbību starp tām.

(69)

Finanšu ziņu vākšanas vienību pilnvaras ietver tiesības tieši vai netieši piekļūt “finanšu”, “administratīvajai” un “tiesībaizsardzības” informācijai, kas tām nepieciešama, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Tā kā nav definēts, kāda veida informāciju minētās vispārējās kategorijas ietver, finanšu ziņu vākšanas vienībām ir piešķirta piekļuve ievērojami daudzveidīgai informācijai, kas ietekmē finanšu ziņu vākšanas vienību analītiskās funkcijas, kā arī to spēju efektīvi sadarboties ar to partneriem no citām dalībvalstīm, tostarp kopīgas analīzes pasākumu ietvaros. Tāpēc ir jānosaka minimālie “finansiālās”, “administratīvās” un “tiesībaizsardzības” informācijas kopumi, kas būtu tieši vai netieši jādara pieejami katrai finanšu ziņu vākšanas vienībai visā Savienībā. Finanšu ziņu vākšanas vienības arī saņem un glabā savās datubāzēs informāciju, kas saistīta ar darījumiem, par kuriem tiek ziņots, ja ir pārsniegtas konkrētas robežvērtības (uz robežvērtībām balstīti ziņojumi), vai tām ir piekļuve šādai informācijai. Minētie ziņojumi ir svarīgs informācijas avots, un finanšu ziņu vākšanas vienības tos plaši izmanto iekšzemes un kopīgas analīzes kontekstā. Tāpēc uz robežvērtībām balstīti ziņojumi ir viens no informācijas veidiem, ar ko apmainās, izmantojot FIU.net. Tieša piekļuve ir svarīgs priekšnosacījums finanšu ziņu vākšanas vienību darbības efektivitātei un reaģētspējai. Minētajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt finanšu ziņu vākšanas vienībām tiešu piekļuvi plašākam informācijas kopumam nekā prasīts šajā direktīvā. Tajā pašā laikā šī direktīva nenosaka pienākumu dalībvalstīm izveidot jaunas datubāzes vai reģistrus gadījumos, kad konkrēta veida informācija, piemēram, informācija par iepirkumu, tiek glabāta dažādos repozitorijos vai arhīvos. Ja datubāze vai reģistrs nav izveidots, dalībvalstīm būtu jāveic citi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka finanšu ziņu vākšanas vienības var ātri iegūt minēto informāciju. Turklāt finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj ātri iegūt no jebkura atbildīgā subjekta visu nepieciešamo informāciju saistībā ar to funkcijām. Finanšu ziņu vākšanas vienībai arī būtu jāspēj iegūt šādu informāciju pēc citas finanšu ziņu vākšanas vienības pieprasījuma un apmainīties ar informāciju ar pieprasījuma iesniedzēju finanšu ziņu vākšanas vienību.

(70)

Piekļuve būtu uzskatāma par tiešu un tūlītēju, ja informācija ir ietverta datubāzē, reģistrā vai elektroniskā datu izguves sistēmā, kas ļauj finanšu ziņu vākšanas vienībai to iegūt tieši ar automatizēta mehānisma palīdzību, neiesaistot starpnieku. Ja informācija ir citas struktūras vai iestādes rīcībā, tieša piekļuve nozīmē, ka minētās iestādes vai struktūras to ātri pārsūta finanšu ziņu vākšanas vienībai, neiejaucoties pieprasīto datu vai sniedzamās informācijas saturā. Informācija nebūtu jāfiltrē nekādā veidā. Tomēr dažās situācijās ar informāciju saistītās konfidencialitātes prasības varētu neļaut sniegt informāciju nefiltrētā veidā. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad nodokļu informāciju finanšu ziņu vākšanas vienībām var sniegt tikai ar trešās valsts nodokļu iestādes piekrišanu, ja tieša piekļuve tiesībaizsardzības informācijai varētu apdraudēt notiekošu izmeklēšanu, kā arī saistībā ar pasažieru datu reģistra datiem, kas savākti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/681 (21). Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienību efektīvu piekļuvi informācijai, tostarp ļaujot finanšu ziņu vākšanas vienībām piekļūt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kādi tiek piedāvāti citām iestādēm valsts līmenī, lai sekmētu to analītiskās darbības.

(71)

Absolūti lielākajai daļai finanšu ziņu vākšanas vienību ir piešķirtas pilnvaras steidzami rīkoties un apturēt vai atteikt piekrišanu darījumam, lai veiktu analīzi, apstiprinātu aizdomas un izplatītu analītisko darbību rezultātus kompetentajām iestādēm. Tomēr pastāv zināmas atšķirības attiecībā uz apturēšanas pilnvaru ilgumu dalībvalstīs, kas ietekmē ne tikai to darbību atlikšanu, kurām finanšu ziņu vākšanas vienību savstarpējās sadarbības rezultātā ir pārrobežu raksturs, bet arī personu pamattiesības. Turklāt, lai nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienību spēju nekavējoties ierobežot noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai aktīvus un novērst to nobēdzināšanu, arī aizturēšanas nolūkā, būtu jāpiešķir pilnvaras finanšu ziņu vākšanas vienībām apturēt bankas konta vai maksājumu konta izmantošanu, kriptoaktīvu konta izmantošanu vai darījumu attiecības, lai analizētu kontā veiktos darījumus vai darījumu attiecības, apstiprinātu aizdomas un izplatītu analīzes rezultātus attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ņemot vērā to, ka šāda atlikšana ietekmētu tiesības uz īpašumu, finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj uz ierobežotu laiku apturēt darījumus, kontus vai darījumu attiecības, lai saglabātu naudas līdzekļus, veiktu nepieciešamo analīzi un izplatītu analīzes rezultātus kompetentajām iestādēm, lai, iespējams, pieņemtu atbilstīgus pasākumus. Ņemot vērā to, ka ietekme uz skartās personas pamattiesībām ir nozīmīgāka, konta vai darījuma attiecību apturēšana būtu jānosaka uz ierobežotāku laikposmu, kas būtu jānosaka uz piecām darba dienām. Dalībvalstis var noteikt ilgāku apturēšanas periodu, ja, ievērojot valsts tiesību aktus, finanšu ziņu vākšanas vienība īsteno kompetenci aktīvu atgūšanas jomā un veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanas, aizturēšanas, iesaldēšanas vai konfiskācijas funkcijas. Šādos gadījumos būtu jāgarantē skarto personu pamattiesību saglabāšana, un finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāveic savas funkcijas saskaņā ar attiecīgajiem valsts aizsardzības pasākumiem. Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāatceļ darījuma, konta vai darījumu attiecību apturēšana, tiklīdz šāda apturēšana vairs nav nepieciešama. Ja ir noteikts ilgāks apturēšanas periods, skartajām personām, kuru darījumi, konti vai darījumu attiecības ir apturētas, vajadzētu būt iespējai apturēšanas rīkojumu apstrīdēt tiesā.

(72)

Konkrētos apstākļos finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj savā vai citas finanšu ziņu vākšanas vienības vārdā pieprasīt atbildīgajam subjektam noteiktā laikposmā uzraudzīt darījumus vai darbības, kas veiktas, izmantojot bankas kontu vai maksājumu kontu vai kriptoaktīvu kontu vai cita veida darījumu attiecības, attiecībā uz personām, kuras rada būtisku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas risku. Ciešāka konta vai darījumu attiecību uzraudzība var sniegt finanšu ziņu vākšanas vienībai papildu ieskatu konta turētāja darījumu modeļos un savlaicīgi atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus vai darbības, kas varētu būt pamats turpmākai finanšu ziņu vākšanas vienības rīcībai, tostarp konta vai darījumu attiecību apturēšanai, savākto izlūkdatu analīzei un to izplatīšanai izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm. Finanšu ziņu vākšanas vienībām arī būtu jāspēj brīdināt atbildīgos subjektus par informāciju, kas ir būtiska klienta uzticamības pārbaudes veikšanai. Šādi brīdinājumi var palīdzēt atbildīgajiem subjektiem veidot savas klienta uzticamības pārbaudes procedūras un nodrošināt to atbilstību riskiem, attiecīgi atjaunināt savas riska novērtēšanas un riska pārvaldības sistēmas un sniegt tiem papildu informāciju, kas varētu radīt nepieciešamību pēc paplašinātas uzticamības pārbaudes attiecībā uz konkrētiem klientiem vai darījumiem, kuri rada lielākus riskus.

(73)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un palielinātu informētību par to darbībām, finanšu ziņu vākšanas vienībām katru gadu būtu jāizdod darbības pārskati. Minētajos pārskatos būtu jāsniedz vismaz statistikas dati saistībā ar saņemtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem un turpmākiem pasākumiem, valstu kompetentajām iestādēm izplatītās informācijas apjomu un saistībā ar izplatīšanu veiktajiem turpmākiem pasākumiem, iesniegto pieprasījumu skaitu citām finanšu ziņu vākšanas vienībām un no tām saņemto pieprasījumu skaitu, kā arī informācija par konstatētajām tendencēm un tipoloģijām. Minētie pārskati būtu jāpublisko, izņemot to daļas, kas ietver sensitīvu un klasificētu informāciju.

(74)

Finanšu ziņu vākšanas vienībai vismaz reizi gadā būtu jāsniedz atbildīgajiem subjektiem komentāri par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāti, to savlaicīgumu, aizdomu aprakstu un jebkādiem iesniegtajiem papildu dokumentiem. Šādus komentārus var sniegt atsevišķiem atbildīgajiem subjektiem vai atbildīgo subjektu grupām, un to mērķim vajadzētu būt vēl vairāk uzlabot atbildīgo subjektu spēju atklāt un identificēt aizdomīgus darījumus un darbības, uzlabot ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāti, uzlabot vispārējos ziņošanas mehānismus un sniegt atbildīgajiem subjektiem svarīgu ieskatu par tendencēm, tipoloģijām un riskiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu. Nosakot komentāru veidu un biežumu, finanšu ziņu vākšanas vienībām ciktāl iespējams būtu jāņem vērā jomas, kurās varētu būt nepieciešami ziņošanas darbību uzlabojumi. Lai atbalstītu konsekventu pieeju visās finanšu ziņu vākšanas vienībās un pienācīgu atsauksmju sniegšanu atbildīgajiem subjektiem, AMLA būtu jāizdod ieteikumi finanšu ziņu vākšanas vienībām par paraugpraksi un pieejām komentāru sniegšanai. Ja tas neapdraudētu analītisko vai izmeklēšanas darbu, finanšu ziņu vākšanas vienības varētu apsvērt sniegt komentārus par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem izmantošanu vai to iznākumu vai nu par atsevišķiem ziņojumiem, vai apkopotā veidā. Finanšu ziņu vākšanas vienībām vismaz reizi gadā arī būtu jāsniedz muitas dienestiem komentāri par ziņojumu par skaidras naudas pārrobežu fizisku pārvietošanu efektivitāti un turpmākiem pasākumiem.

(75)

Finanšu ziņu vākšanas vienības mērķis ir vākt un analizēt informāciju nolūkā noteikt saiknes starp aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un tām pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, un izplatīt savas analīzes rezultātus, kā arī papildu informāciju kompetentajām iestādēm, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Finanšu ziņu vākšanas vienībai spontāni vai pēc pieprasījuma nebūtu jāatturas vai jāatsakās apmainīties ar informāciju ar citu finanšu ziņu vākšanas vienību tādu iemeslu dēļ kā tas, ka nav identificēts predikatīvais nodarījums, valsts krimināltiesību iezīmes, atšķirības predikatīvo nodarījumu definīcijās vai tas, ka nav atsauces uz konkrētiem predikatīvajiem nodarījumiem. Finanšu ziņu vākšanas vienības ir ziņojušas par grūtībām informācijas apmaiņā, ko rada atšķirīgas dažu predikatīvo nodarījumu, piemēram, nodokļu noziegumu, definīcijas valstu tiesībās, kas nav saskaņotas Savienības tiesībās. Šādām atšķirībām nebūtu jākavē savstarpējā apmaiņa ar minēto informāciju, tās izplatīšana kompetentajām iestādēm un izmantošana. Saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem par datu pārsūtīšanu, FATF ieteikumiem un Egmonta grupas principiem informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu ātri, konstruktīvi un efektīvi jānodrošina visplašākā starptautiskā sadarbība ar trešo valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām jautājumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu. Minētajā nolūkā finanšu ziņu vākšanas vienības būtu jāmudina noslēgt divpusējus nolīgumus un saprašanās memorandus ar partneriem no trešām valstīm, vienlaikus ņemot vērā visas saistības pamattiesību jomā un vajadzību aizsargāt tiesiskumu.

(76)

Finanšu ziņu vākšanas vienība var noteikt konkrētus ierobežojumus attiecībā uz tādas informācijas turpmāku izmantošanu, ko tā sniedz citai finanšu ziņu vākšanas vienībai. Saņēmējai finanšu ziņu vākšanas vienībai šī informācija būtu jāizmanto tikai tiem nolūkiem, kādiem tā tika pieprasīta vai sniegta. Lai informācijas izplatīšanas funkcija tiktu pildīta efektīvi, finanšu ziņu vākšanas vienībai būtu jādod iepriekšēja piekrišana tam, ka cita finanšu ziņu vākšanas vienība pārsūta informāciju citām kompetentajām iestādēm neatkarīgi no iespējamā saistītā predikatīvā nodarījuma veida un neatkarīgi no tā, vai predikatīvais nodarījums apmaiņas brīdī bija identificēts. Šāda iepriekšēja piekrišana tālākai izplatīšanai būtu jāsniedz nekavējoties, un tā nebūtu jāatsaka, ja vien tā neietilpst NILL/TFN noteikumu piemērošanas jomā vai neatbilstu valsts tiesību aktu pamatprincipiem. Finanšu ziņu vākšanas vienībai būtu jāsniedz paskaidrojums par jebkuru atteikumu dot piekrišanu.

(77)

Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāizmanto droši mehānismi, tostarp aizsargāti saziņas kanāli, lai savstarpēji sadarbotos un apmainītos ar informāciju. Šajā saistībā būtu jāizveido sistēma informācijas apmaiņai starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU.net). AMLA vajadzētu pārvaldīt un mitināt sistēmu, un tai būtu jānodrošina augstākais drošības līmenis un informācijas, ar kuru notiek apmaiņa, pilnīga šifrēšana. Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāizmanto FIU.net, lai savstarpēji sadarbotos un apmainītos ar informāciju, un vajadzības gadījumā, un ievērojot AMLA lēmumu, to varētu izmantot arī informācijas apmaiņai ar trešo valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu pilnībā jāizmanto FIU.net funkcijas. Minētajām funkcijām būtu jāļauj finanšu ziņu vākšanas vienībām pseidonimizētā veidā saskaņot savus datus ar citu finanšu ziņu vākšanas vienību datiem, lai atklātu finanšu ziņu vākšanas vienību interešu subjektus citās dalībvalstīs un identificētu viņu ieņēmumus un līdzekļus, vienlaikus nodrošinot pilnīgu personas datu aizsardzību. Lai identificētu saiknes starp finanšu informāciju un kriminālizlūkošanas datiem, finanšu ziņu vākšanas vienībām arī vajadzētu būt iespējai izmantot FIU.net funkcijas, lai pseidonimizētā veidā savstarpēji salīdzinātu savus datus ar informāciju, kas ir Savienības struktūru, biroju un aģentūru rīcībā, ciktāl šāda savstarpēja salīdzināšana ietilpst to attiecīgajās juridiskajās pilnvarās un pilnībā ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.

(78)

Ir svarīgi, lai finanšu ziņu vākšanas vienības sadarbotos un efektīvi apmainītos ar informāciju. Minētajā saistībā AMLA būtu jāsniedz vajadzīgā palīdzība, ne tikai koordinējot pārrobežu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kopīgu analīzi, bet arī izstrādājot īstenošanas un regulatīvo tehnisko standartu projektus attiecībā uz formātu, kas jāizmanto informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām, un veidni ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem, kā arī atbilstības un atlases kritērijus, kuri jāņem vērā, nosakot, vai ziņojums par aizdomīgu darījumu attiecas uz citu dalībvalsti, kā arī pamatnostādnes par darbības un stratēģiskās analīzes būtību, iezīmēm un mērķiem un par procedūrām, kas jāievieš, nosūtot un saņemot ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas attiecas uz citu dalībvalsti, un turpmākajiem pasākumiem, kas būtu jāveic. AMLA būtu arī jāizveido profesionālizvērtēšanas process, lai stiprinātu finanšu ziņu vākšanas vienību darbību konsekvenci un efektivitāti un veicinātu paraugprakses apmaiņu starp finanšu ziņu vākšanas vienībām.

(79)

Finanšu ziņu vākšanas vienības atbild par ziņojumu par aizdomīgu darījumu vai darbību saņemšanu no atbildīgajiem subjektiem, kuri ir iedibināti to dalībvalstu teritorijā. Tomēr daži aizdomīgi darījumi vai darbības, kas paziņotas finanšu ziņu vākšanas vienībām, varētu attiekties uz darbībām, ko atbildīgie subjekti veikuši citās dalībvalstīs, kurās tie darbojas bez iedibinājuma. Minētajos gadījumos ir svarīgi, lai finanšu ziņu vākšanas vienības izplatītu minētos ziņojumus saviem partneriem dalībvalstī, kuru skar darījums vai darbība, neparedzot nosacījumus šādu ziņojumu izmantošanai. FIU.net sistēma ļauj izplatīt šādus pārrobežu ziņojumus. Minētās funkcionalitātes uzlabošanās nolūkā sistēma tiek modernizēta, lai nodrošinātu šādu ziņojumu ātru izplatīšanu un atbalstītu būtisku informācijas apmaiņu starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un tādējādi šīs direktīvas efektīvu īstenošanu.

(80)

Lai nodrošinātu ātru, efektīvu un konsekventu sadarbību, ir jānosaka termiņi informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām. Būtu jānosaka termiņi, lai nodrošinātu efektīvu informācijas kopīgošanu saprātīgā termiņā vai lai ievērotu procedūras ierobežojumus. Būtu jāparedz īsāki termiņi izņēmuma, pamatotos un steidzamos gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība var tieši piekļūt datubāzēm, kurās tiek glabāta pieprasītā informācija. Gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība nevar sniegt informāciju termiņā, tai par to būtu attiecīgi jāinformē pieprasījuma iesniedzēja finanšu ziņu vākšanas vienība.

(81)

Nelikumīga naudas aprite šķērso robežas un var ietekmēt dažādas dalībvalstis. Pārrobežu lietas, kurās iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kļūst arvien biežākas un nozīmīgākas arī atbildīgo subjektu veikto pārrobežu darbību ietekmē. Lai efektīvi risinātu lietas, kas skar vairākas dalībvalstis, finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj neaprobežoties ar vienkāršu informācijas apmaiņu, lai atklātu un analizētu aizdomīgus darījumus un darbības, un kopīgi veikt pašu analītisko darbību. Finanšu ziņu vākšanas vienības ir ziņojušas par dažiem svarīgiem jautājumiem, kas ierobežo vai nosaka finanšu ziņu vākšanas vienību spēju iesaistīties kopīgā analīzē. Aizdomīgu darījumu un darbību kopīga analīze ļaus finanšu ziņu vākšanas vienībām izmantot iespējamās sinerģijas un informāciju no dažādiem avotiem, iegūt pilnīgu priekšstatu par anomālajām darbībām un padarīt analīzi pilnīgāku. Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj veikt aizdomīgu darījumu un darbību kopīgu analīzi un ar AMLA palīdzību izveidot kopīgas analīzes veikšanas grupas konkrētiem mērķiem un ierobežotā laikposmā un piedalīties tajās. AMLA būtu jāizmanto FIU.net sistēma, lai tā varētu nosūtīt, saņemt un savstarpēji salīdzināt informāciju un sniegt operatīvu atbalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām saistībā ar pārrobežu lietu kopīgu analīzi.

(82)

Trešo personu, kā arī Savienības struktūru, biroju un aģentūru, līdzdalībai varētu būt būtiska nozīme analīzes, ko veic finanšu ziņu vākšanas vienības, tostarp kopīgas analīzes, sekmīgā iznākumā. Tāpēc finanšu ziņu vākšanas vienības var uzaicināt trešās personas piedalīties kopīgajā analīzē, ja šāda līdzdalība ietilpst minēto trešo personu attiecīgajās pilnvarās. Trešo personu līdzdalība analītiskajā procesā varētu palīdzēt identificēt saikni starp finanšu izlūkdatiem un kriminālinformāciju un kriminālajiem izlūkdatiem, padarīt analīzi pilnīgāku un noteikt, vai ir pazīmes, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.

(83)

Visu atbildīgo subjektu efektīva uzraudzība ir būtiska, lai aizsargātu Savienības finanšu sistēmas un iekšējā tirgus integritāti. Minētajam nolūkam dalībvalstīm būtu jāievieš efektīva un objektīva NILL/TFN uzraudzība un jāparedz nosacījumi efektīvai, savlaicīgai un ilgstošai sadarbībai starp uzraudzītājiem.

(84)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina visu atbildīgo subjektu efektīva, objektīva un uz risku balstīta uzraudzība, un vēlams, lai to veiktu publiskas iestādes ar atsevišķa un neatkarīga valsts līmeņa uzraudzītāja starpniecību. Valsts līmeņa uzraudzītājiem būtu jāspēj veikt plašu uzdevumu klāstu, lai efektīvi uzraudzītu visus atbildīgos subjektus.

(85)

Savienībā dažkārt ir pieredzēta pavirša pieeja atbildīgo subjektu pienākumu uzraudzībai attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas pienākumiem. Tādēļ ir nepieciešams, lai valsts līmeņa uzraudzītāji, kas ir daļa no integrētā uzraudzības mehānisma, kurš ieviests ar šo direktīvu un Regulu (ES) 2024/1620, gūtu skaidrību par savām attiecīgajām tiesībām un pienākumiem.

(86)

Lai efektīvāk un regulārāk novērtētu un uzraudzītu riskus, kuriem ir pakļauti atbildīgie subjekti, un iekšējo politiku, procedūras un kontroles pasākumus, ko tie ievieš, lai pārvaldītu un mazinātu minētos riskus, un lai īstenotu mērķtiecīgas finanšu sankcijas, ir jāprecizē, ka valsts līmeņa uzraudzītājiem ir gan tiesības, gan pienākums veikt visas nepieciešamās neklātienes un klātienes un tematiskās pārbaudes un jebkādu citu pierādījumu vākšanu un novērtējumus pēc saviem ieskatiem. Tiem vajadzētu būt arī iespējai bez nepamatotas kavēšanās reaģēt uz aizdomām par neatbilstību piemērojamajām prasībām un veikt atbilstīgus uzraudzības pasākumus, lai novērstu iespējamo neatbilstību. Tas ne tikai palīdzēs uzraudzītājiem lemt par tiem gadījumiem, kad nozarei raksturīgie īpašie riski ir skaidri un saprotami, bet arī nodrošinās tiem instrumentus, kas nepieciešami, lai tālāk izplatītu attiecīgo informāciju atbildīgajiem subjektiem nolūkā uzlabot to izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem.

(87)

Informatīvajiem pasākumiem, tostarp uzraudzītāju veiktajai informācijas izplatīšanai to uzraudzībā esošajiem atbildīgajiem subjektiem, ir būtiska nozīme, lai garantētu, ka privātajam sektoram ir pienācīga izpratne par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, ar ko tie saskaras, būtību un līmeni. Tas ietver ANO mērķtiecīgajām finanšu sankcijām pakļauto personu sarakstu izplatīšanu, kam būtu jānotiek uzreiz pēc tam, kad šāda iekļaušana sarakstos veikta, lai dotu iespēju nozarei izpildīt tās pienākumus. Ņemot vērā, ka NILL/TFN prasību īstenošana, ko veic atbildīgie subjekti, ietver personas datu apstrādi, ir svarīgi, lai uzraudzītāji iepazītos ar norādījumiem un citām publikācijām, ko izdevušas datu aizsardzības iestādes valsts vai Savienības līmenī ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas starpniecību, un lai tie minēto informāciju attiecīgi izplatītu to uzraudzībā esošajiem subjektiem.

(88)

Uzraudzītājiem savā darbā būtu jāizmanto uz risku balstīta pieeja, kas ļautu tiem koncentrēt savus resursus tur, kur ir visaugstākie riski, vienlaikus nodrošinot, ka neviena nozare vai subjekts nav pakļauts noziedzīgiem mēģinājumiem legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt terorismu. Šajā nolūkā uzraudzītājiem savas darbības būtu jāplāno katru gadu. To darot, tiem būtu ne tikai jānodrošina uz risku balstīts to uzraudzībā esošo nozaru aptvērums, bet arī tas, ka tie spēj ātri reaģēt, ja ir objektīvas un būtiskas norādes par pārkāpumiem atbildīgajā subjektā, tostarp jo īpaši pēc publiski pieejamām ziņām vai trauksmes cēlēju iesniegtās informācijas. Uzraudzītājiem būtu arī jānodrošina pārredzamība attiecībā uz to veiktajām uzraudzības darbībām, piemēram, uzraudzības kolēģiju sanāksmēm, ko tie organizējuši un apmeklējuši, veiktajām klātienes un neklātienes uzraudzības darbībām, noteiktajiem naudas sodiem vai piemērotajiem administratīvajiem pasākumiem. AMLA būtu jāuzņemas vadība vienotas izpratnes par riskiem veidošanā, un tāpēc tai būtu jāuztic izstrādāt kritērijus un metodiku atbildīgo subjektu raksturīgā un atlikušā riska profilu novērtēšanai un klasificēšanai, kā arī to, cik bieži šāds riska profils būtu jāpārskata.

(89)

Uzraudzītāju sniegtā informācija finanšu ziņu vākšanas vienībām par faktiem, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, ir viens no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku efektīvas un iedarbīgas uzraudzības stūrakmeņiem, un tas ļauj uzraudzītājiem novērst trūkumus atbildīgo subjektu ziņošanas procesā. Šajā nolūkā uzraudzītājiem būtu jāspēj ziņot finanšu ziņu vākšanas vienībai par gadījumiem, kad ir aizdomas, ka atbildīgais subjekts nav sniedzis ziņojumu, vai papildināt atbildīgā subjekta iesniegtos ziņojumus ar papildu informāciju, ko tie atklājuši, veicot uzraudzības darbības. Uzraudzītājiem vajadzētu būt arī iespējai ziņot par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu, ko veic atbildīgo subjektu darbinieki vai personas, kas ieņem līdzvērtīgu amatu, to vadība vai faktiskie īpašnieki. Tādēļ dalībvalstīm ir jāievieš sistēma, kas nodrošina finanšu ziņu vākšanas vienību pienācīgu un savlaicīgu informēšanu. Ziņošana finanšu ziņu vākšanas vienībai par aizdomām nebūtu jāuzskata par tādu, kas aizstāj publisko iestāžu pienākumu ziņot attiecīgajām kompetentajām iestādēm par jebkādām noziedzīgām darbībām, kuras tās atklāj vai par kurām tās uzzina, pildot savus uzdevumus. Informācija, uz kuru attiecas juridiskā privilēģija, nebūtu ne jāvāc, ne jāizmanto uzraudzības uzdevumu kontekstā, ja vien netiek piemēroti Regulā (ES) 2024/1624 noteiktie izņēmumi. Ja uzraudzītāji saskaras ar šādu informāciju vai tā nonāk to rīcībā, tiem nebūtu tā jāņem vērā, veicot savas uzraudzības darbības, ne arī jāziņo par to finanšu ziņu vākšanas vienībai.

(90)

Valsts līmeņa uzraudzītāju sadarbībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu vienotu uzraudzības pieeju visā Savienībā. Lai minētā sadarbība būtu efektīva, tā ir jāizmanto pēc iespējas lielākā mērā, neatkarīgi no uzraudzītāju attiecīgā veida vai statusa. Papildus tradicionālajai sadarbībai – piemēram, spējai veikt izmeklēšanu pieprasījuma iesniedzējas uzraudzības iestādes vārdā – ir lietderīgi pilnvarot NILL/TFN uzraudzības kolēģiju finanšu sektorā izveidi attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs, izmantojot iedibinājumus, un attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem, kuri ir pārrobežu grupas daļa. Trešo valstu finanšu subjektu uzraudzītājus var uzaicināt piedalīties minētajās kolēģijās, ievērojot konkrētus nosacījumus, tostarp konfidencialitātes prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, ko piemēro Savienības finanšu subjektu uzraudzītājiem, un atbilstību Savienības tiesību aktiem attiecībā uz personas datu apstrādi un nosūtīšanu. NILL/TFN uzraudzības kolēģiju uzraudzības darbībām vajadzētu būt samērīgām ar riska līmeni, kam pakļauta kredītiestāde vai finanšu iestāde, un ar pārrobežu darbības mērogu.

(91)

Direktīvā (ES) 2015/849 bija iekļauta vispārēja prasība par piederības dalībvalstīs un uzņēmējās dalībvalstīs esošo uzraudzītāju sadarbību. Pēc tam minētā prasība tika pastiprināta, lai izvairītos no tā, ka informācijas apmaiņa un sadarbība starp uzraudzītājiem tiek aizliegta vai nepamatoti ierobežota. Tomēr, kamēr nav skaidra tiesiskā regulējuma, NILL/TFN uzraudzības kolēģiju izveide ir balstīta uz nesaistošām pamatnostādnēm. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt skaidrus noteikumus NILL/TFN kolēģiju organizēšanai un paredzēt koordinētu, juridiski pamatotu pieeju, atzīstot vajadzību pēc strukturētas mijiedarbības starp uzraudzītājiem visā Savienībā. Saskaņā ar AMLA koordinējošo un pārraudzības funkciju tai būtu jāuztic izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā noteikti vispārīgi nosacījumi, kas ļauj pienācīgi darboties NILL/TFN uzraudzības kolēģijām.

(92)

Atbildīgie subjekti, kuri darbojas nefinanšu sektorā, varētu arī veikt pārrobežu darbības vai būt daļa no grupām, kas veic pārrobežu darbības. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas nosaka NILL/TFN uzraudzības kolēģiju darbību attiecībā uz grupām, kuras veic gan finanšu, gan nefinanšu darbības, un kas ļauj izveidot uzraudzības kolēģijas nefinanšu sektorā, ņemot vērā vajadzību piemērot papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz grupām vai pārrobežu subjektiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus. Lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu uzraudzību nefinanšu sektorā, AMLA būtu jāsniedz atbalsts šādu kolēģiju darbībai un regulāri jāsniedz atzinums par minēto kolēģiju darbību, turpinot īstenot šajā direktīvā paredzēto veicinošo satvaru.

(93)

Ja atbildīgais subjekts pārvalda iedibinājumus citā dalībvalstī, tostarp ar aģentu tīkla starpniecību, uzraudzītājam piederības dalībvalstī būtu jāatbild par to, lai uzraudzītu, kā atbildīgais subjekts piemēro visas grupas NILL/TFN politiku un procedūras. Tas varētu ietvert apmeklējumus uz vietas iedibinājumos, kuri atrodas citā dalībvalstī. Uzraudzītājam piederības dalībvalstī būtu cieši jāsadarbojas ar uzraudzītāju uzņēmējā dalībvalstī un jāinformē tas par visiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt tā novērtējumu par iedibinājuma atbilstību uzņēmējas valsts NILL/TFN noteikumiem.

(94)

Ja atbildīgais subjekts pārvalda iedibinājumus citā dalībvalstī, tostarp ar aģentu tīkla starpniecību, uzraudzītājam uzņēmējā dalībvalstī būtu jāsaglabā atbildība par to, lai nodrošinātu, ka iedibinājums atbilst NILL/TFN noteikumiem, tostarp attiecīgā gadījumā veicot pārbaudes uz vietas un neklātienes pārraudzību un veicot atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai novērstu minēto prasību pārkāpumus. Tas pats būtu jāattiecina uz atbildīgo subjektu, kuri darbojas saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, cita veida infrastruktūru, ja minētā infrastruktūra ir pietiekama, lai pieprasītu uzraudzītāju uzņēmējā dalībvalstī veikt uzraudzību. Uzraudzītājam uzņēmējā dalībvalstī būtu cieši jāsadarbojas ar uzraudzītāju piederības dalībvalstī un jāinformē tas par visiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt tā novērtējumu par to, kā atbildīgais subjekts piemēro NILL/TFN politiku un procedūras, un jāļauj uzraudzītājam piederības dalībvalstī veikt pasākumus, lai novērstu visus konstatētos pārkāpumus. Tomēr, ja ir konstatēti nopietni, atkārtoti vai sistemātiski NILL/TFN noteikumu pārkāpumi, kuri nekavējoties jānovērš, uzraudzītājam uzņēmējā dalībvalstī būtu jāspēj piemērot atbilstīgus un samērīgus pagaidu korektīvus pasākumus, kurus līdzīgos apstākļos piemēro to kompetencē esošiem atbildīgajiem subjektiem, lai vajadzības gadījumā ar piederības dalībvalstī esošā uzraudzītāja palīdzību vai sadarbībā ar to novērstu šādus nopietnus, atkārtotus vai sistemātiskus pārkāpumus.

(95)

Jomās, kas nav saskaņotas Savienības līmenī, dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus, pat ja minētie pasākumi ierobežo iekšējā tirgus brīvības. Tas attiecas, piemēram, uz pasākumiem, kas veikti, lai regulētu azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši, ja šīs darbības tiek veiktas tiešsaistē bez infrastruktūras dalībvalstī. Tomēr, lai šādi pasākumi būtu saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tiem jābūt vērstiem uz vispārēju interešu sasniegšanu, nediskriminējošiem un piemērotiem minētā mērķa sasniegšanai, un tie nedrīkst pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. Ja dalībvalstis tādu pakalpojumu sniegšanai, ko reglamentē Savienības NILL/TFN regulējums, piemēro īpašas prasības atļaujas saņemšanai, piemēram, licences iegūšanu, tām vajadzētu būt atbildīgām arī par minēto pakalpojumu uzraudzību. Prasība uzraudzīt minētos pakalpojumus neskar secinājumus, ko Tiesa varētu pieņemt attiecībā uz valsts pasākumu saderību ar Savienības tiesību aktiem.

(96)

Ņemot vērā elektroniskās naudas emitentu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju neaizsargātību pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai tie pakalpojuma sniedzēji, kuri ir iedibināti to teritorijā citās formās, nevis kā filiāle, vai izmantojot cita veida infrastruktūru, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ieceltu centrālo kontaktpunktu. Šādam centrālajam kontaktpunktam, kas darbojas iecēlējiestādes vārdā, būtu jānodrošina iedibinājumu atbilstība NILL/TFN noteikumiem.

(97)

Lai nodrošinātu centienu labāku koordināciju un efektīvi apmierinātu integrētā uzraudzības mehānisma vajadzības, būtu jāprecizē uzraudzītāju pienākumi attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem, kas darbojas citās dalībvalstīs, izmantojot iedibinājumus vai tādus infrastruktūras veidus, kuri pamato uzņēmējas dalībvalsts veiktu uzraudzību, un jāparedz konkrēti, samērīgi sadarbības mehānismi.

(98)

Pārrobežu grupām ir jāievieš tālejoša grupas mēroga politika un procedūras. Lai nodrošinātu, ka pārrobežu darbības ir saskaņotas ar atbilstīgu uzraudzību, ir jānosaka sīki izstrādāti uzraudzības noteikumi, kas ļauj uzraudzītājiem piederības dalībvalstī un uzraudzītājiem uzņēmējā dalībvalstī pēc iespējas plašāk sadarboties citam ar citu, neatkarīgi no to veida vai statusa, un sadarboties ar AMLA, lai novērtētu riskus un pārraudzītu norises, kas varētu ietekmēt dažādos subjektus, kas veido grupu, koordinētu uzraudzības darbību un izšķirtu strīdus. Ņemot vērā AMLA koordinējošo lomu, tai būtu jāuztic pienākums izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā noteikti piederības valstī un uzņēmējā valstī esošo grupu uzraudzītāju attiecīgie pienākumi un to savstarpējās sadarbības kārtība. Grupas NILL/TFN politikas efektīvas īstenošanas uzraudzība būtu jāveic saskaņā ar konsolidētās uzraudzības principiem un metodēm, kā noteikts attiecīgajos Savienības nozaru tiesību aktos.

(99)

Ņemot vērā globālo finanšu sistēmu pieaugošo integrāciju, informācijas apmaiņai un sadarbībai starp uzraudzītājiem ir būtiska nozīme. No vienas puses, uzraudzītājiem Savienībā, tostarp AMLA, būtu jāinformē citam citu par gadījumiem, kad trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot Regulā (ES) 2024/1624 paredzēto politiku un procedūras. No otras puses, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pilnvarot uzraudzītājus noslēgt sadarbības līgumus, kas paredz sadarbību un konfidenciālas informācijas apmaiņu ar to partneriem trešās valstīs, ievērojot piemērojamos noteikumus attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu. Ņemot vērā AMLA pārraudzības funkciju, tās pienākums būtu sniegt palīdzību, kas varētu būt nepieciešama, lai novērtētu to dienesta noslēpuma prasību līdzvērtīgumu, kuras piemērojamas trešās valsts partnerim.

(100)

Direktīva (ES) 2015/849 ļauj dalībvalstīm uzticēt dažu atbildīgo subjektu uzraudzību pašregulējuma struktūrām. Tomēr šādu pašregulējuma struktūru veiktās uzraudzības kvalitāte un intensitāte ir bijusi nepietiekama un gandrīz nemaz vai vispār netika pakļauta sabiedrības kontrolei. Ja dalībvalsts nolemj uzticēt uzraudzību pašregulējuma struktūrai, tai būtu arī jāizraugās publiska iestāde, kas pārraudzītu pašregulējuma struktūras darbības, lai nodrošinātu, ka šo darbību izpilde atbilst šai direktīvai. Minētajai publiskajai iestādei vajadzētu būt valsts pārvaldes struktūrai, un tai būtu jāveic savas funkcijas, nepakļaujoties nepamatotai ietekmēšanai. Funkcijas, kas jāveic publiskajai iestādei, kura pārrauga pašregulējuma struktūras, nenozīmē, ka iestādei būtu jāveic uzraudzības funkcijas attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem un jāpieņem lēmumi atsevišķos gadījumos, ko izskata pašregulējuma struktūra. Tomēr tas neliedz dalībvalstīm piešķirt papildu uzdevumus minētajai iestādei, ja tās uzskata, ka tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. To darot, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka papildu uzdevumi atbilst pamattiesībām un jo īpaši, ka minētie uzdevumi netraucē īstenot tiesības uz aizstāvību un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti.

(101)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānosaka efektīvi, samērīgi un atturoši naudas sodi un administratīvie pasākumi, kurus piemēro gadījumos, kad netiek ievērota Regula (ES) 2024/1624. Dalībvalstīm būtu jāpilnvaro valsts līmeņa uzraudzītāji piemērot šādus administratīvos pasākumus atbildīgajiem subjektiem, lai pārkāpumu gadījumā labotu situāciju un noteiktu naudas sodus, ja tas ir pamatoti attiecīgā pārkāpuma gadījumā. Atkarībā no dalībvalstīs ieviestajām organizatoriskajām sistēmām šādus pasākumus un sodus varētu piemērot arī, uzraudzītājiem un citām iestādēm savstarpēji sadarbojoties, uzraudzītājiem deleģējot pilnvaras citām iestādēm vai uzraudzītājiem iesniedzot prasību tiesu iestādēs. Naudas sodu un administratīvo pasākumu klāstam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un uzraudzītājiem ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, jo īpaši starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, iezīmēm un uzņēmējdarbības būtību.

(102)

Pašlaik dalībvalstīs tiek piemēroti dažādi naudas sodi un administratīvie pasākumi par spēkā esošo galveno preventīvo noteikumu pārkāpumiem un ir nekonsekventa pieeja izmeklēšanai un sodīšanai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Turklāt uzraudzītājiem nav vienotas izpratnes par to, kādam jābūt “nopietnam” pārkāpumam, un tāpēc tie nevar ātri izšķirt, kad būtu jāuzliek naudas sods. Minētā dažādība kaitē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un Savienības rīcība ir sadrumstalota. Tādēļ būtu jānosaka kopīgi kritēriji, kurus izmanto, lai noteiktu vispiemērotākos uzraudzības pasākumus pārkāpumu gadījumā, un būtu jāparedz virkne administratīvu pasākumu, ko uzraudzītāji varētu piemērot pārkāpumu novēršanai, vai nu apvienojumā ar naudas sodiem, vai atsevišķi gadījumos, kad pārkāpumi nav pietiekami nopietni, lai par tiem piemērotu naudas sodu. Lai mudinātu atbildīgos subjektus ievērot Regulas (ES) 2024/1624 noteikumus, ir jāpastiprina naudas sodu preventīvā būtība. Attiecīgi būtu jāpalielina maksimālā soda minimālā summa, ko var piemērot nopietnu Regulas (ES) 2024/1624 pārkāpumu gadījumā. Transponējot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka naudas sodu noteikšana un administratīvo pasākumu piemērošana, kā arī kriminālsodu noteikšana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj ne bis in idem principu.

(103)

Tādu atbildīgo subjektu gadījumā, kas ir juridiskas personas, NILL/TFN prasību pārkāpumi notiek saistībā ar tādu fizisko personu rīcību vai tādu fizisko personu atbildībā, kuras ir pilnvarotas vadīt to darbības, tostarp ar aģentu, izplatītāju vai citu personu, kas rīkojas atbildīgā subjekta vārdā, starpniecību. Lai nodrošinātu, ka uzraudzības darbība, reaģējot uz šādiem pārkāpumiem, ir efektīva, atbildīgais subjekts būtu jāsauc pie atbildības arī par darbībām, ko veikušas minētās fiziskās personas vai nu tīši vai nolaidības dēļ. Neskarot juridisko personu atbildību kriminālprocesā, jebkurš nodoms gūt no pārkāpumiem labumu atbildīgajam subjektam norāda uz plašākām nepilnībām atbildīgā subjekta iekšējā politikā, procedūrās un kontroles pasākumos, kuru mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Šādas nepilnības apdraud atbildīgā subjekta kā Savienības finanšu sistēmas vārtziņa lomu. Tāpēc jebkurš nodoms gūt labumu no NILL/TFN prasības pārkāpuma būtu jāvērtē kā pastiprinošs apstāklis.

(104)

Dalībvalstīs ir ieviestas dažādas sistēmas naudas sodu noteikšanai, administratīvo pasākumu piemērošanai un periodisku soda maksājumu noteikšanai. Turklāt daži administratīvie pasākumi, kurus uzraudzītāji ir pilnvaroti piemērot, piemēram, licences atsaukšana vai apturēšana, ir atkarīgi no tā, kā šos pasākumus īsteno citas iestādes. Lai ņemtu vērā dažādās situācijas, ir lietderīgi nodrošināt elastīgumu attiecībā uz to, kādā veidā uzraudzītāji nosaka naudas sodus, piemēro korektīvos pasākumus un nosaka periodiskus soda maksājumus. Neatkarīgi no izvēlētā veida dalībvalstīm un iesaistītajām iestādēm ir jānodrošina, ka ieviestie mehānismi sasniedz paredzēto mērķi, proti, atjaunot atbilstību, un noteikt iedarbīgus, atturošus un samērīgus naudas sodus.

(105)

Lai nodrošinātu, ka atbildīgie subjekti ievēro NILL/TFN prasības un efektīvi mazina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas riskus, kuriem tie ir pakļauti, uzraudzītājiem būtu jāspēj piemērot administratīvus pasākumus ne tikai konstatēto pārkāpumu novēršanai, bet arī tad, ja tie konstatē, ka nepilnības iekšējā politikā, procedūrās un kontroles pasākumos, visticamāk, izraisīs NILL/TFN prasību pārkāpumus, vai tad, ja minētā politika, procedūras un kontroles pasākumi nav pietiekami, lai mazinātu riskus. Piemēroto administratīvo pasākumu tvērums un laiks, kas atbildīgajiem subjektiem atvēlēts pieprasīto darbību īstenošanai, ir atkarīgs no konkrētajiem konstatētajiem pārkāpumiem vai nepilnībām. Ja ir konstatēti vairāki pārkāpumi vai nepilnības, katra piemērotā administratīvā pasākuma īstenošanai varētu noteikt atšķirīgus termiņus. Saderīgi ar sodīšanas un izglītošanas mērķi būtu jāpublicē tikai lēmumi par administratīvu pasākumu piemērošanu saistībā ar NILL/TFN prasību pārkāpumiem, bet ne tādu administratīvo pasākumu piemērošanu, kas piemēroti, lai novērstu šādus pārkāpumus.

(106)

Lai iekšējā tirgū nodrošinātu pienācīga un konsekventa līmeņa aizsardzību pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu, ir būtiski, lai atbildīgie subjekti laikus panāktu atbilstību, izpildot tiem piemērotos administratīvos pasākumus. Ja atbildīgie subjekti noteiktajā termiņā neizpilda administratīvos pasākumus, ir jānodrošina, ka uzraudzītāji var izdarīt pastiprinātu spiedienu uz atbildīgo subjektu, lai tas bez nepamatotas kavēšanās atjaunotu atbilstību. Šajā nolūkā uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai noteikt periodiskus soda maksājumus no atbilstības atjaunošanai noteiktā termiņa, tostarp ar atpakaļejošu spēku, ja lēmums par periodiskā soda maksājuma noteikšanu ir pieņemts vēlākā posmā. Aprēķinot periodisko soda maksājumu summas, uzraudzītājiem būtu jāņem vērā atbildīgā subjekta kopējais apgrozījums un tā pārkāpuma vai nepilnības veids un smaguma pakāpe vai nepilnības, uz ko attiecas uzraudzības pasākums, lai nodrošinātu tā efektivitāti un samērīgumu. Ņemot vērā, ka periodisko soda maksājumu mērķis ir piespiest atbildīgo subjektu izpildīt administratīvu pasākumu, tiem vajadzētu būt ierobežotiem laika ziņā un tie būtu jāpiemēro ne ilgāk kā sešus mēnešus. Lai gan uzraudzītājiem vajadzētu būt iespējai atjaunot periodisku soda maksājumu noteikšanu uz vēl vienu laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, būtu jāapsver alternatīvi pasākumi, lai novērstu ieilgušu neatbilstības situāciju, saskaņā ar plašo administratīvo pasākumu klāstu, ko uzraudzītāji var piemērot.

(107)

Ja dalībvalsts tiesību sistēma neļauj noteikt šajā direktīvā paredzētos naudas sodus, izmantojot administratīvus līdzekļus, noteikumus par naudas sodiem var piemērot tā, ka sodu ierosina uzraudzītājs, bet piemēro tiesu iestādes. Tādēļ ir nepieciešams, lai minētās dalībvalstis nodrošinātu, ka noteikumu un naudas sodu piemērošanai ir līdzvērtīga ietekme kā uzraudzītāju piemērotajiem naudas sodiem. Nosakot šādus naudas sodus, tiesu iestādēm būtu jāņem vērā ieteikums, ko sniedzis uzraudzītājs, kurš ierosinājis sodu. Noteiktajiem naudas sodiem vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem.

(108)

Atbildīgie subjekti var izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību iedibināties iekšējā tirgū, lai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus visā Savienībā. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības sistēmu, uzraudzītājiem ir jāapzinās trūkumi, kas saistīti ar atbildīgo subjektu atbilstību NILL/TFN noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai uzraudzītāji varētu cits citu informēt par atbildīgajiem subjektiem noteiktajiem naudas sodiem un piemērotajiem administratīvajiem pasākumiem, ja šāda informācija būtu svarīga arī citiem uzraudzītājiem.

(109)

Par Regulas (ES) 2024/1624 pārkāpumu piemērotā naudas soda vai administratīvā pasākuma publicēšana var ievērojami atturēt no šāda pārkāpuma atkārtošanas. Tādējādi arī citi subjekti tiek informēti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas saistīti ar sodīto atbildīgo subjektu, pirms darījuma attiecību uzsākšanas, un tiek sniegts atbalsts uzraudzītājiem citās dalībvalstīs attiecībā uz riskiem, kuri saistīti ar atbildīgo subjektu, ja tas darbojas to dalībvalstī pārrobežu mērogā. Minēto iemeslu dēļ būtu jāapstiprina prasība publicēt lēmumus par naudas sodiem, par kuriem nav iesniegta pārsūdzība, un tā būtu jāattiecina arī uz tādu konkrētu administratīvo pasākumu publicēšanu, kas piemēroti, lai novērstu NILL/TFN prasību pārkāpumus, un uz periodisku soda maksājumu publicēšanu. Tomēr jebkurai šādai publicēšanai vajadzētu būt samērīgai, un, pieņemot lēmumu par to, vai publicēt noteikto naudas sodu vai piemēroto administratīvo pasākumu, uzraudzītājiem būtu jāņem vērā pārkāpuma smagums un atturošā ietekme, ko varētu panākt publicēšanas rezultātā. Minētajā nolūkā dalībvalstis varētu nolemt atlikt tādu administratīvo pasākumu publicēšanu, par kuriem iesniegta pārsūdzība, ja minētie pasākumi ir piemēroti, lai novērstu pārkāpumu, kas nav nopietns, atkārtots vai sistemātisks.

(110)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (22) attiecas uz ziņošanu par Direktīvas (ES) 2015/849 pārkāpumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un uz to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, kā minēts Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikuma II daļā. Ņemot vērā, ka ar šo direktīvu atceļ Direktīvu (ES) 2015/849, atsauce uz Direktīvu (ES) 2015/849 Direktīvas (ES) 2019/1937 II pielikumā būtu jāsaprot kā atsauce uz šo direktīvu. Vienlaikus ir jāsaglabā pielāgotie noteikumi attiecībā uz ziņošanu par NILL/TFN prasību pārkāpumiem, kas papildina Direktīvu (ES) 2019/1937, jo īpaši attiecībā uz prasībām atbildīgajiem subjektiem izveidot iekšējos ziņošanas kanālus un to iestāžu identificēšanu, kuru kompetencē ir saņemt ziņojumus par tādu noteikumu pārkāpumiem, kuri attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar minētajiem ziņojumiem.

(111)

Ir būtiski, ka Savienības līmenī ir jauna pilnībā integrēta un saskaņota NILL/TFN politika, kurā noteikti uzdevumi gan Savienības, gan valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu to netraucētu un pastāvīgu sadarbību. Šajā saistībā sadarbība starp visām valstu un Savienības NILL/TFN iestādēm ir ārkārtīgi svarīga, un tā būtu jāprecizē un jāuzlabo. Dalībvalstu pienākums joprojām ir paredzēt nepieciešamos noteikumus, lai nodrošinātu, ka valsts līmenī politikas veidotājiem, finanšu ziņu vākšanas vienībām, uzraudzītājiem, tostarp AMLA, un citām kompetentajām iestādēm, kas ir iesaistītas NILL/TFN, kā arī nodokļu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, kad tās darbojas šīs direktīvas darbības jomā, ir efektīvi mehānismi, kuri ļauj tām sadarboties un koordinēt darbību, tostarp izmantojot ierobežojošu pieeju attiecībā uz kompetento iestāžu atteikumu sadarboties un apmainīties ar informāciju pēc citas kompetentās iestādes pieprasījuma. Neatkarīgi no ieviestajiem mehānismiem, šādas valstu sadarbības rezultātā būtu jāizveido efektīva sistēma, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu un novērstu mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām.

(112)

Lai sekmētu un veicinātu efektīvu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, būtu jāparedz prasība dalībvalstīm nosūtīt Komisijai un AMLA kompetento iestāžu sarakstu un attiecīgo kontaktinformāciju.

(113)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku var konstatēt visi uzraudzītāji, kas atbild par kredītiestādēm. Ar kredītiestādēm un finanšu iestādēm saistīta prudenciāla rakstura informācija, piemēram, informācija par direktoru un akcionāru atbilstību un piemērotību, iekšējās kontroles mehānismiem, pārvaldību vai atbilstības un risku pārvaldību, bieži vien ir neatsverama, lai veiktu pienācīgu šādu iestāžu NILL/TFN uzraudzību. Līdzīgi arī NILL/TFN informācijai ir svarīga nozīme šādu iestāžu prudenciālā uzraudzībā. Tādēļ sadarbība un informācijas apmaiņa ar NILL/TFN uzraudzītājiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāattiecina uz visām kompetentajām iestādēm, kas atbild par minēto atbildīgo subjektu uzraudzību saskaņā ar citiem Savienības juridiskajiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2013/36/ES (23), 2014/49/ES (24), 2014/59/ES (25) un 2014/92/ES (26) un Direktīvu (ES) 2015/2366. Lai nodrošinātu minētās sadarbības efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm katru gadu jāinformē AMLA par veikto informācijas apmaiņu.

(114)

Sadarbība ar citām iestādēm, kuru kompetencē ir uzraudzīt kredītiestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/92/ES un Direktīvu (ES) 2015/2366, var samazināt neparedzētas NILL/TFN prasību sekas. Kredītiestādes varētu izvēlēties pārtraukt vai ierobežot darījuma attiecības ar klientiem vai klientu kategorijām, lai izvairītos no riska, nevis to pārvaldītu. Šāda riska mazināšanas prakse varētu vājināt NILL/TFN regulējumu un aizdomīgu darījumu atklāšanu, jo tā mudina ietekmētos klientus savām finansiālajām vajadzībām izmantot mazāk drošus vai neregulētus maksājumu kanālus. Tajā pašā laikā plaši izplatīta riska samazināšanas prakse banku nozarē varētu izraisīt noteiktu maksājumu uzņēmumu kategoriju vai patērētāju finansiālu izslēgšanu. Finanšu subjektu uzraudzītāji vislabāk spēj noteikt situācijas, kurās kredītiestāde ir atteikusies iesaistīties darījuma attiecībās, neraugoties uz to, ka tai, iespējams, ir pienākums to darīt, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 2014/92/ES vai Direktīvu (ES) 2015/2366, un bez pamatojuma, kas balstīts uz dokumentētu klienta uzticamības pārbaudi. Šādos gadījumos vai, ja riska mazināšanas prakses rezultātā ir pārtrauktas darījumu attiecības, finanšu subjektu uzraudzītājiem būtu jābrīdina iestādes, kuras atbild par to, lai nodrošinātu, ka finanšu iestāde ievēro Direktīvu 2014/92/ES vai Direktīvu (ES) 2015/2366.

(115)

Finanšu subjektu uzraudzītājiem un iestādēm, kas atbild par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību krīzes pārvaldību, jo īpaši noguldījumu garantiju sistēmas norīkotajām iestādēm un noregulējuma iestādēm, ir jāsadarbojas, lai saskaņotu mērķus novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atbilstīgi šai direktīvai un aizsargāt finanšu stabilitāti un noguldītājus saskaņā ar Direktīvām 2014/49/ES un 2014/59/ES. Finanšu subjektu uzraudzītājiem saskaņā ar minētajām direktīvām būtu jāinformē norīkotās iestādes un noregulējuma iestādes par jebkuru gadījumu, kad tie konstatē, ka NILL/TFN dēļ ir lielāka maksātnespējas iespējamība vai noguldījumu nepieejamība. Finanšu subjektu uzraudzītājiem būtu arī jāinformē minētās iestādes par visiem darījumiem, kontiem vai darījuma attiecībām, ko finanšu ziņu vākšanas vienība ir apturējusi, lai ļautu norīkotajām iestādēm un noregulējuma iestādēm veikt uzdevumus gadījumos, kad ir lielāks maksātnespējas vai noguldījumu nepieejamības risks, neatkarīgi no minētā palielinātā riska iemesla.

(116)

Lai veicinātu šādu sadarbību attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, AMLA, apspriežoties ar Eiropas Banku iestādi, būtu jāizdod pamatnostādnes, norādot šādas sadarbības galvenos elementus, tostarp informācijas apmaiņas veidu.

(117)

Sadarbības mehānismi būtu jāattiecina arī uz iestādēm, kas atbild par revidentu uzraudzību un pārraudzību, jo šāda sadarbība var uzlabot Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti.

(118)

Starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm veiktā informācijas apmaiņa un palīdzības sniegšana ir būtiska šīs direktīvas mērķiem. Tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt šādu informācijas apmaiņu vai palīdzības sniegšanu vai šādai informācijas apmaiņai vai palīdzības sniegšanai noteikt nepamatotus vai neatbilstīgi ierobežojošus nosacījumus.

(119)

Uzraudzītājiem būtu jāspēj sadarboties un apmainīties ar konfidenciālu informāciju neatkarīgi no to attiecīgā veida vai statusa. Minētajam nolūkam tiem vajadzētu būt pienācīgam juridiskajam pamatam konfidenciālas informācijas apmaiņai un sadarbībai. Informācijas apmaiņu un sadarbību ar citām iestādēm, kuru kompetencē saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem ir atbildīgo subjektu uzraudzība vai pārraudzība, nedrīkstētu netīši kavēt juridiskā nenoteiktība, kas varētu rasties, ja šajā jomā nav skaidru noteikumu. Tiesiskā regulējuma precizēšana ir vēl jo svarīgāka tāpēc, ka vairākos gadījumos prudenciālā uzraudzība ir uzticēta uzraudzītājiem, kas nav NILL/TFN uzraudzītāji, piemēram, Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

(120)

Uzraudzītāju rīcībā esošajai informācijai varētu būt izšķiroša nozīme citu kompetento iestāžu darbību veikšanā. Lai nodrošinātu Savienības NILL/TFN regulējuma efektivitāti, dalībvalstīm būtu jāatļauj informācijas apmaiņa starp uzraudzītājiem un citām kompetentajām iestādēm. Attiecībā uz tādas konfidenciālas informācijas izmantošanu, ar kuru notiek apmaiņa, būtu jāpiemēro stingri noteikumi.

(121)

Savienības NILL/TFN regulējuma efektivitāte ir atkarīga no daudzu kompetento iestāžu sadarbības. Lai atvieglotu šādu sadarbību, AMLA būtu jāuztic sadarbībā ar ECB, Eiropas uzraudzības iestādēm, Eiropolu, Eurojust un EPPO izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz sadarbību starp visām kompetentajām iestādēm. Šādās pamatnostādnēs būtu arī jāapraksta, kādā veidā iestādēm, kuru kompetencē ir subjektu uzraudzība vai pārraudzība saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu savu pienākumu izpildē jāņem vērā bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(122)

Personas datu apstrādei, ko veic šīs direktīvas īstenošanas nolūkā, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Personas datu apstrādei, ko šīs direktīvas īstenošanas nolūkā veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (27). Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tomēr kompetentajām iestādēm, kuru kompetencē ir izmeklēšana vai kriminālvajāšana par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar to saistītiem predikatīvajiem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu, vai kompetentajām iestādēm, kuru uzdevums ir izsekot, arestēt vai iesaldēt un konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, būtu jāievēro noteikumi, kas attiecas uz tādu personas datu aizsardzību, kuri tiek apstrādāti, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (28).

(123)

Ir svarīgi, lai šīs direktīvas saskaņošana ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem notiktu, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, jo īpaši attiecībā uz Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par datu nosūtīšanu, kā arī pamattiesību aizsardzību, kā noteikts Hartā. Daži šīs direktīvas īstenošanas aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un kopīgošanu Savienībā un ar trešām valstīm. Šāda personas datu apstrāde būtu pieļaujama, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības un vienīgi šajā direktīvā minētajos nolūkos un šajā direktīvā paredzēto darbību veikšanai, piemēram, tādām kā informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm.

(124)

Personas datiem, kurus apstrādā šīs direktīvas īstenošanas nolūkā, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi datiem. Tomēr datu subjekta piekļuve jebkurai informācijai, kas saistīta ar ziņojumu par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ minēto tiesību izņēmumi un ierobežojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. pantu un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu varētu būt pamatoti. Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētā uzraudzības iestāde vai attiecīgā gadījumā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbaudītu apstrādes likumību, un tiesības uz minētās regulas 79. pantā minēto efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētā uzraudzības iestāde var rīkoties arī pēc savas iniciatīvas (ex officio). Neskarot ierobežojumus attiecībā uz piekļuves tiesībām, uzraudzības iestādei būtu jāspēj informēt datu subjektu, ka tā ir veikusi visas nepieciešamās pārbaudes, kā arī par rezultātiem attiecībā uz attiecīgās apstrādes likumību.

(125)

Lai AMLA izveides laikposmā nodrošinātu nepārtrauktu informācijas apmaiņu starp finanšu ziņu vākšanas vienībām, Komisijai būtu jāturpina nodrošināt FIU.net pagaidu mitināšanu. Lai nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienību pilnīgu iesaistīšanos sistēmas darbībā, Komisijai būtu regulāri jāapmainās ar informāciju ar ES finanšu ziņu vākšanas vienību platformu (“ES FIU platforma”), kas ir neformāla grupa, kurā ir finanšu ziņu vākšanas vienību pārstāvji, un kas darbojas kopš 2006. gada, un ko izmanto, lai veicinātu finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbību un apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību.

(126)

Regulatīvajiem tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana visā Savienībā. AMLA kā struktūrai ar ļoti specializētām zināšanām NILL/TFN jomā ir lietderīgi uzticēt izstrādāt iesniegšanai Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nav saistīti ar politikas izvēli.

(127)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un uzraudzītājiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu rādītāju noteikšanu, ar kuriem klasificē to, cik nopietns ir gadījums, kad centrālajiem reģistriem netiek sniegta atbilstīga, precīza un atjaunināta informācija. Jo īpaši svarīgi ir, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (29). Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(128)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt AMLA izstrādātus regulatīvus tehniskos standartus, kuros precizē atbilstības un atlases kritērijus, nosakot, vai ziņojums par aizdomīgu darījumu attiecas uz citu dalībvalsti; nosaka kritērijus un metodiku atbildīgo subjektu raksturīgā un atlikušā riska profila novērtēšanai un klasificēšanai un riska profila novērtēšanas biežumam; nosaka kritērijus, ko izmanto, lai noteiktu apstākļus, kādos iecelt konkrētu pakalpojumu sniedzēju centrālo kontaktpunktu, un centrālo kontaktpunktu funkcijas; nosaka piederības valstī un uzņēmējā valstī esošo uzraudzītāju pienākumus un to savstarpējās sadarbības kārtību; nosaka vispārīgos nosacījumus NILL/TFN uzraudzības kolēģiju darbībai finanšu sektorā, paraugu rakstiskam nolīgumam, kas jāparaksta finanšu uzraudzītājiem, jebkādus papildu pasākumus, kas kolēģijām jāīsteno, ja grupās ietilpst atbildīgie subjekti nenfinanšu sektorā, un dalības nosacījumus nefinanšu subjektu uzraudzītājiem trešās valstīs; nosaka vispārīgos nosacījumus NILL/TFN uzraudzības kolēģiju darbībai nefinanšu sektorā, paraugu rakstiskam nolīgumam, kas jāparaksta nefinanšu uzraudzītājiem, dalības nosacījumus nefinanšu subjektu uzraudzītājiem trešās valstīs un jebkādus papildu pasākumus, kas kolēģijām jāīsteno, ja grupās ietilpst kredītiestādes vai finanšu iestādes; nosakot rādītājus, ko izmanto, lai klasificētu šīs direktīvas pārkāpumu smaguma pakāpi, kritērijus, kuri jāņem vērā, nosakot naudas sodu līmeni vai piemērojot administratīvus pasākumus un metodiku periodisko soda maksājumu piemērošanai. Komisijai minētie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu, un saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1620 49. pantu.

(129)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu statistikas vākšanas metodiku; noteiktu formātu, kādā centrālajā reģistrā jāiesniedz informācija par faktiskajiem īpašniekiem; noteiktu tehniskās specifikācijas un procedūras, kas vajadzīgas, lai centrālie reģistri īstenotu piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, pamatojoties uz leģitīmām interesēm; noteiktu formātu, kādā informācija jāiesniedz centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem; noteiktu tehniskās specifikācijas un procedūras dalībvalstu centralizēto automatizēto mehānismu savienošanai ar BARIS; noteiktu tehniskās specifikācijas un procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dalībvalstu centrālo reģistru savstarpēju savienojamību; un noteiktu tehniskās specifikācijas un procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dalībvalstu centralizēto automatizēto mehānismu savstarpējo savienojamību. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (30).

(130)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt AMLA izstrādātus īstenošanas tehniskos standartus, kuros noteikts formāts, kas jāizmanto informācijas apmaiņai starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām, kā arī, kuros noteikta veidne, kas jāizmanto sadarbības nolīgumu starp Savienības uzraudzības iestādēm un partneriem trešā valstī noslēgšanai. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu, un saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1620 53. pantu.

(131)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz darījumdarbības brīvību.

(132)

Daudzveidība un sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Savienības pamatvērtības, ko tā paredz sekmēt visās Savienības darbībās. Lai gan minētajās jomās ir panākts progress, ir jādara vairāk, lai panāktu līdzsvarotu pārstāvību lēmumu pieņemšanā gan Savienības, gan valstu līmenī. Neskarot uz nopelniem balstītu kritēriju primāro piemērošanu, dalībvalstīm, ieceļot savu valsts uzraudzības iestāžu un finanšu ziņu vākšanas vienību vadītājus, būtu jācenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru, daudzveidību un iekļautību un, ciktāl iespējams, būtu jāņem vērā to savstarpējā mijiedarbība. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt līdzsvarotu un iekļaujošu pārstāvību arī tad, kad tās izraugās savus pārstāvjus AMLA valdēs.

(133)

Sagatavojot ziņojumu, kurā novērtēta šīs direktīvas īstenošana, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā Hartā atzīto pamattiesību un principu ievērošana.

(134)

Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20 WM un Sovim SA/Luxembourg Business Registers (31) atcēla grozījumu, kas ar Direktīvu (ES) 2018/843 izdarīts Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 5. punktā, ciktāl tajā noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka informācija par to teritorijā inkorporētu uzņēmumu un citu juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem visos gadījumos ir pieejama ikvienam plašas sabiedrības loceklim. Lai nodrošinātu juridisko skaidrību, ir svarīgi pielāgot minēto noteikumu, precizējot, ka tikai personām vai organizācijām, kurām ir leģitīmas intereses, būtu jāspēj piekļūt minētajai informācijai. Tas pats nosacījums būtu jāpiemēro attiecībā uz piekļuvi informācijai par trastu vai līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem. Tāpēc Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāgroza. Minētā sprieduma sekas pārsniedz Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 5. punktu un ir līdzīgas noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi informācijai par juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem. Lai nodrošinātu, ka Savienības regulējums panāk pareizu līdzsvaru starp pamattiesību aizsardzību un centieniem nodrošināt leģitīmus vispārējo interešu mērķus, piemēram, Savienības finanšu sistēmas aizsardzību pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, ir atbilstīgi izdarīt grozījumus Direktīvas (ES) 2015/849 31. panta 4. punktā. Būtu jādod dalībvalstīm viens gads no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, lai tajās stātos spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi minēto grozījumu transponēšanai. Ņemot vērā to, cik svarīgs ir proporcionāls Savienības NILL/TFN regulējums, dalībvalstīm būtu jāpieliek vislielākās pūles, lai transponētu minētos grozījumus, cik drīz vien iespējams pirms minētā termiņa beigām.

(135)

Ņemot vērā nepieciešamību steidzami īstenot saskaņotu pieeju attiecībā uz piekļuvi centrālajiem reģistriem, pamatojoties uz leģitīmu interešu pierādīšanu, dalībvalstīm attiecīgie noteikumi būtu jātransponē līdz 2026. gada 10. jūlijam. Tomēr, ņemot vērā, ka jaunā režīma attiecībā uz likumīgu piekļuvi, pamatojoties uz leģitīmu interešu pierādīšanu, sākotnējā posmā, visticamāk, palielināsies to pieprasījumu skaits, kuri jāizskata struktūrām, kuras atbild par centrālajiem reģistriem, jaunā režīma piemērošanas pirmajos četros mēnešos piekļuves piešķiršanas termiņi nebūtu jāpiemēro. Dalībvalstīm būtu jāizveido vienots piekļuves punkts informācijai par nekustamā īpašuma reģistriem līdz 2029. gada 10. jūlijam. Līdz minētajam datumam būtu savstarpēji jāsavieno arī centralizētie automatizētie mehānismi, kas ļauj identificēt bankas vai maksājumu kontu, vērtspapīru kontu, kriptoaktīvu kontu un seifu turētājus.

(136)

Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, izveidot koordinētu un saskaņotu mehānismu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet drīzāk, ņemot vērā darbības mērogu un iedarbību, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai.

(137)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (32) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(138)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un 2021. gada 22. septembrī tika sniegts atzinums (33).

(139)

Tāpēc Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāatceļ,