(1)

Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienība pieņem pasākumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, ko kopš Eiropadomes Tamperes sanāksmes 1999. gada 15. un 16. oktobrī parasti dēvē par stūrakmeni tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās Eiropas Savienībā.

(2)

Pasākumi e-pierādījumu iegūšanai un saglabāšanai kļūst arvien nozīmīgāki, lai nodrošinātu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu visā Savienībā. Efektīvi mehānismi e-pierādījumu iegūšanai ir būtiski noziedzības apkarošanai, un uz šādiem mehānismiem būtu jāattiecina nosacījumi un aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes principi, pienācīgs process, privātuma un personas datu aizsardzība un saziņas konfidencialitāte.

(3)

Tieslietu un iekšlietu ministru un Savienības iestāžu pārstāvju 2016. gada 24. marta kopīgajā paziņojumā par teroristu uzbrukumiem Briselē tika uzsvērts, ka prioritārā kārtā ātrāk un efektīvāk ir jānodrošina un jāiegūst digitālie pierādījumi un jānosaka konkrēti pasākumi, lai to īstenotu.

(4)

Padomes 2016. gada 9. jūnija secinājumos tika uzsvērts, ka arvien lielāka nozīme ir e-pierādījumiem kriminālprocesos un ka ekonomikas un sabiedrības labā ir svarīgi aizsargāt kibertelpu pret ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgām darbībām, tādēļ tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm ir vajadzīgi efektīvi līdzekļi, lai veiktu izmeklēšanu un sauktu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kibertelpu.

(5)

Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 13. septembra kopīgajā paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību” uzsvēra, ka efektīva kibernoziegumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem ir ārkārtīgi būtisks faktors, kas attur no kibernoziegumu veikšanas, un ka pašreizējais procesuālais regulējums ir labāk jāpielāgo interneta laikmetam. Dažkārt kiberuzbrukumu ātruma dēļ pašreizējās procedūras ir nepietiekamas, tādējādi radot īpašas vajadzības pēc ātras pārrobežu sadarbības.

(6)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību (3) tika uzsvērta nepieciešamība rast veidus, kā ātrāk nodrošināt un iegūt e-pierādījumus, un tas, cik svarīga ir cieša sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm, trešām valstīm un pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas Eiropas teritorijā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (5), kā arī spēkā esošajiem savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumiem. Minētajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā tika arī uzsvērts, ka pašreizējais sadrumstalotais tiesiskais regulējums var radīt grūtības pakalpojumu sniedzējiem, kuri cenšas izpildīt tiesībaizsardzības pieprasījumus, un Komisija tika aicināta nākt klajā ar Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz e-pierādījumiem, nodrošinot pietiekamus aizsardzības līdzekļus visu iesaistīto personu tiesībām un brīvībām, un vienlaikus tika atzinīgi novērtēts Komisijas pašreizējais darbs, veidojot sadarbības platformu ar drošu saziņas kanālu Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (EIR) digitālai apmaiņai un atbilžu sniegšanai attiecībā uz e-pierādījumiem starp Savienības tiesu iestādēm.

(7)

Tīkla pakalpojumus var nodrošināt no jebkuras vietas, un tiem nav vajadzīga fiziskā infrastruktūra, telpas vai personāls valstī, kurā attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts. Tādēļ attiecīgos e-pierādījumus bieži glabā ārpus izmeklēšanas valsts vai to dara pakalpojumu sniedzējs ārpus minētās valsts, tādējādi apgrūtinot e-pierādījumu vākšanu kriminālprocesā.

(8)

Ņemot vērā tīkla pakalpojumu sniegšanas veidu, tiesiskās sadarbības lūgumi bieži tiek adresēti valstīm, kurās ir liels pakalpojumu sniedzēju skaits. Turklāt pieprasījumu skaits ir palielinājies, jo arvien vairāk tiek izmantoti tīkla pakalpojumi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/41/ES (6) ir paredzēta iespēja izdot EIR pierādījumu vākšanai citā dalībvalstī. Turklāt Konvencijā, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (7) (“Konvencija par savstarpēju palīdzību krimināllietās”) ir paredzēta arī iespēja pieprasīt pierādījumus no citas dalībvalsts. Tomēr Direktīvā 2014/41/ES, ar ko izveido EIR, un Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās paredzētās procedūras un termiņi var nebūt piemēroti e-pierādījumiem, kas ir nestabilāki un var tikt dzēsti vienkāršāk un ātrāk. E-pierādījumu iegūšanai, izmantojot tiesiskās sadarbības kanālus, bieži vien ir vajadzīgs ilgs laiks, radot situācijas, kad sekojošās norādes varētu vairs nebūt pieejamas. Turklāt nav saskaņota regulējuma sadarbībai ar pakalpojumu sniedzējiem, un vienlaikus daži trešo valstu pakalpojumu sniedzēji pieņem tiešus pieprasījumus pēc datiem, kas nav satura dati, kā to ļauj šajās valstīs piemērojamie valsts tiesību akti. Tādēļ dalībvalstis arvien vairāk paļaujas uz brīvprātīgiem tiešas sadarbības kanāliem, ja tādi ir pieejami, ar pakalpojumu sniedzējiem, un tās piemēro dažādus valsts instrumentus, nosacījumus un procedūras. Attiecībā uz satura datiem dažas dalībvalstis ir piemērojušas vienpusējus pasākumus, savukārt citas turpina paļauties uz tiesisko sadarbību.

(9)

Sadrumstalotais tiesiskais regulējums rada problēmas tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izpildīt likumīgus pieprasījumus, jo tie arvien vairāk saskaras ar juridisku nenoteiktību un, iespējams, tiesību aktu kolīziju. Tādēļ ir jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību e-pierādījumu saglabāšanas un sniegšanas jomā, kuros ņem vērā e-pierādījumu īpašo raksturu. Šādos noteikumos būtu jāiekļauj pienākums tiem pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, tieši atbildēt uz pieprasījumiem, kurus iesniegušas iestādes citā dalībvalstī. Tāpēc šī regula papildinās spēkā esošos Savienības tiesību aktus un precizēs noteikumus, kas piemērojami tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm, kā arī pakalpojumu sniedzējiem e-pierādījumu jomā, vienlaikus nodrošinot pamattiesību pilnīgu ievērošanu.

(10)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti LES 6. pantā un Hartā, starptautiskajās tiesībās un starptautiskajos nolīgumos, kuros Savienība vai visas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, un dalībvalstu konstitūcijās to attiecīgajās piemērošanas jomās. Šādas tiesības un principi jo īpaši ietver tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, likumības un proporcionalitātes principus, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu.

(11)

Nekas no šajā regulā noteiktā nebūtu jāinterpretē kā aizliegums atteikties no Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, ir iemesls uzskatīt, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ir izdots, lai pret kādu personu sāktu kriminālvajāšanu vai sodītu to dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes, valstspiederības, valodas vai politisko uzskatu dēļ, vai ka jebkura minētā iemesla dēļ varētu tikt nodarīts kaitējums šīs personas stāvoklim.

(12)

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma mehānisma e-pierādījumu iegūšanai krimināllietās pamatā ir dalībvalstu savstarpējas uzticēšanas princips un pieņēmumu, ka dalībvalstis ievēro Savienības tiesību aktus, tiesiskumu un jo īpaši pamattiesības, kas ir būtiski Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpas elementi. Šāds mehānisms ļauj valstu kompetentajām iestādēm tieši nosūtīt šādus rīkojumus pakalpojumu sniedzējiem.

(13)

Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība un fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi ir pamattiesības. Saskaņā ar Hartas 7. pantu un 8. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un savu personas datu aizsardzību.

(14)

Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka personas dati tiek aizsargāti un apstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu (ES) 2016/680, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (8), tostarp iegūto datu turpmākas izmantošanas, pārsūtīšanas un tālākas nosūtīšanas gadījumā.

(15)

Personas dati, kas iegūti saskaņā ar šo regulu, būtu jāapstrādā tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un tādā veidā, kas ir samērīgs ar noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un ar tiem saistītas kriminālvajāšanas vai kriminālsodu izpildes, kā arī tiesību uz aizstāvību īstenošanas nolūkiem. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina atbilstīgas datu aizsardzības rīcībpolitikas un pasākumu piemērošana gadījumos, kad attiecīgās iestādes pārsūta pakalpojumu sniedzējiem personas datus šīs regulas vajadzībām, un cita starpā arī pasākumi datu drošības garantēšanai. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka, pārsūtot personas datus attiecīgajām iestādēm, tiek piemēroti vieni un tie paši aizsardzības pasākumi. Tikai pilnvarotām personām vajadzētu būt piekļuvei informācijai, kas ietver personas datus, kurus var iegūt, izmantojot autentifikācijas procesus.

(16)

Procesuālās tiesības kriminālprocesā, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2010/64/ES (9), 2012/13/ES (10), 2013/48/ES (11), (ES) 2016/343 (12), (ES) 2016/800 (13) un (ES) 2016/1919 (14), būtu šo direktīvu darbības jomā jāpiemēro kriminālprocesiem, ko aptver šī regula attiecībā uz dalībvalstīm, kurām minētās direktīvas ir saistošas. Būtu jāpiemēro arī Hartā paredzētās procesuālās garantijas.

(17)

Lai garantētu pamattiesību pilnīgu ievērošanu, kompetentajai tiesu iestādei to pierādījumu spēks, kuri savākti, piemērojot šo regulu, būtu jāizvērtē tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

(18)

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Savienības kompetentā tiesu iestāde, izdodot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kriminālprocesā, tostarp kriminālizmeklēšanā, vai brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildei pēc kriminālprocesa saskaņā ar šo regulu var pieprasīt pakalpojumu sniedzējam, kas Savienībā piedāvā pakalpojumus, sniegt vai saglabāt e-pierādījumus. Šī regula būtu jāpiemēro visos pārrobežu gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējam ir izraudzīts iedibinājums vai juridiskais pārstāvis citā dalībvalstī. Šī regula neskar valsts iestāžu pilnvaras prasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kas iedibināti vai pārstāvēti to teritorijā, īstenotu līdzīgus valsts pasākumus.

(19)

Ar šo regulu būtu jāreglamentē to datu vākšana, kurus pakalpojumu sniedzējs ir glabājis tikai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošanas laikā. Tajā nebūtu jānosaka vispārējs datu saglabāšanas pienākums pakalpojumu sniedzējiem, un tai nebūtu jāizraisa datu vispārēja un nediferencēta saglabāšana. Ar šo regulu arī nebūtu jāatļauj pārtvert datus vai iegūt tādus datus, kuri tiek glabāti pēc Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma saņemšanas.

(20)

Šīs regulas piemērošanai nebūtu jāietekmē šifrēšanas izmantošana, ko veic pakalpojumu sniedzēji vai lietotāji. Dati, ko pieprasa, izmantojot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, būtu jāsniedz vai jāsaglabā neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav šifrēti. Tomēr šajā regulā nebūtu jāparedz pienākums pakalpojumu sniedzējiem atšifrēt datus.

(21)

Daudzos gadījumos dati lietotāja ierīcē vairs netiek glabāti vai citādi apstrādāti, bet ir pieejami mākoņa infrastruktūrā, kas ļauj piekļūt tiem no jebkuras vietas. Lai sniegtu minētos pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešams būt iedibinātiem vai izvietot serverus konkrētā jurisdikcijā. Tādējādi šīs regulas piemērošanai nevajadzētu būt atkarīgai no pakalpojumu sniedzēja iedibinājuma vai datu apstrādes vai glabāšanas ierīces faktiskās atrašanās vietas.

(22)

Šī regula neskar iestāžu izmeklēšanas pilnvaras civillietās vai administratīvos procesos, tostarp gadījumos, kad šādu procesu rezultātā var tikt piemēroti sodi.

(23)

Tā kā procesu par savstarpēju juridisko palīdzību var uzskatīt par kriminālprocesu saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem valsts tiesību aktiem, būtu jāprecizē, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums nebūtu jāizdod, lai sniegtu savstarpēju tiesisko palīdzību citai dalībvalstij vai trešai valstij. Šādos gadījumos savstarpējas tiesiskās palīdzības lūgums būtu jāadresē dalībvalstij vai trešai valstij, kas var sniegt savstarpēju tiesisko palīdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(24)

Kriminālprocesa ietvaros Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums būtu jāizdod tikai attiecībā uz konkrētiem kriminālprocesiem, kas saistīti ar konkrētu jau izdarītu noziedzīgu nodarījumu, pirms tam katrā atsevišķā lietā individuāli izvērtējot minēto rīkojumu nepieciešamību un samērīgumu, ņemot vērā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības.

(25)

Šī regula būtu jāpiemēro arī procesam, ko uzsākusi izdevējiestāde, lai atrastu notiesātu personu, kas izvairās no tiesas, un izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli pēc kriminālprocesa. Tomēr, ja brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis tika noteikts ar lēmumu, kas pieņemts in absentia, nevajadzētu būt iespējai izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, jo dalībvalstu tiesību akti par tiesu nolēmumiem, kas pieņemti in absentia, visā Savienībā būtiski atšķiras.

(26)

Šī regula būtu jāpiemēro pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā, un vajadzētu būt iespējai šajā regulā paredzētos rīkojumus izdot tikai attiecībā uz datiem, kas attiecas uz Savienībā piedāvātiem pakalpojumiem. Pakalpojumi, kas tiek piedāvāti tikai ārpus Savienības, nebūtu jāietver šīs regulas darbības jomā, pat ja pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts Savienībā. Tāpēc ar šo regulu nebūtu jāatļauj nekāda piekļuve nekādiem citiem datiem, kā vien tiem, kas saistīti ar pakalpojumiem, kurus minētie pakalpojumu sniedzēji piedāvā lietotājiem Savienībā.

(27)

Pakalpojumu sniedzēji, kuri ir visnozīmīgākie pierādījumu iegūšanā kriminālprocesos, ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un noteikti informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri sekmē mijiedarbību starp lietotājiem. Tāpēc šai regulai būtu jāattiecas uz abām grupām. Elektronisko sakaru pakalpojumi ir definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/1972 (15) un ietver starppersonu sakaru pakalpojumus, piemēram, IP balss pārraides, tūlītējās ziņapmaiņas un e-pasta pakalpojumus. Šī regula būtu jāpiemēro arī informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (16) nozīmē, kuri nav uzskatāmi par elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, bet kuri piedāvā saviem lietotājiem iespēju sazināties savā starpā vai piedāvā saviem lietotājiem pakalpojumus, ko var izmantot, lai to uzdevumā glabātu vai citādi apstrādātu datus. Tas būtu saskaņā ar Eiropas Padomes Konvencijā par kibernoziegumiem (ETS Nr. 185), kas noslēgta Budapeštā, 2001. gada 23. novembrī, (“Budapeštas konvencija”) lietotajiem terminiem. Datu apstrāde būtu jāsaprot tehniskā nozīmē, proti, kā datu radīšana vai manipulācijas ar tiem, t. i., kā tehniskas darbības, kuru nolūks ir radīt vai pārveidot datus, izmantojot datoru datošanas jaudu. To pakalpojumu sniedzēju kategorijās, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāiekļauj, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas patērētājiem un uzņēmumiem nodrošina iespēju sazināties savā starpā, un citus mitināšanas pakalpojumus, tostarp tad, ja pakalpojumu sniedz, izmantojot mākoņdatošanu, kā arī tiešsaistes spēļu platformas un tiešsaistes azartspēļu platformas. Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs nenodrošina saviem lietotājiem iespēju sazināties savā starpā, bet nodrošina šādu saziņas iespēju tikai ar pakalpojumu sniedzēju, vai nenodrošina iespēju glabāt vai citādi apstrādāt datus, vai ja datu glabāšana nav lietotājiem sniegtā pakalpojuma pamatelements, kas ir būtiska daļa, piemēram, juridiskie, arhitektūras inženierijas un grāmatvedības pakalpojumi, kas tiek sniegti tiešsaistē attālināti, tam nebūtu jāietilpst šajā regulā noteiktās “pakalpojumu sniedzēja” definīcijas darbības jomā, pat ja minētā pakalpojumu sniedzēja sniegtie pakalpojumi ir informācijas sabiedrības pakalpojumi Direktīvas (ES) 2015/1535 nozīmē.

(28)

Attiecībā uz tādu aktoru identificēšanu, kuri ir atbildīgi par ļaunprātīgām vai apdraudētām tīmekļa vietnēm, īpaši svarīgi ir pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ar nosaukumu un numuru piešķiršanu saistītus interneta infrastruktūras pakalpojumus, piemēram, domēnu nosaukumu reģistri un reģistratori un privātuma un starpniekservera pakalpojumu sniedzēji vai reģionālie interneta reģistri interneta protokola (“IP”) adresēm. Viņu rīcībā ir dati, kuri varētu nodrošināt iespēju identificēt personu vai struktūru, kas atbildīga par kriminālnoziegumā izmantoto tīmekļa vietni, vai noziedzīgas darbības rezultātā cietušu personu.

(29)

Lai noteiktu, vai pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, ir jāizvērtē, vai pakalpojumu sniedzējs ļauj fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot savus pakalpojumus. Tomēr tiešsaistes saskarnes pieejamība Savienībā pati par sevi vien (piemēram, pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka tīmekļa vietnes vai e-pasta adreses un citas kontaktinformācijas pieejamība), nebūtu jāuzskata par pietiekamu, lai noteiktu, ka pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā šīs regulas nozīmē.

(30)

Lai noteiktu, vai pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, par nozīmīgu faktoru būtu uzskatāma arī būtiska saikne ar Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saikne ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts Savienībā. Ja šāda iedibinājuma nav, kritērijs par būtisku saikni būtu jābalsta uz konkrētiem faktiskiem kritērijiem, piemēram, uz ievērojamu lietotāju skaitu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai uz to, ka darbības vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā minētajā dalībvalstī parasti lietotā valoda vai valūta vai iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus. Par darbību vēršanu uz kādu dalībvalsti varētu norādīt arī lietojumprogrammas (“lietotnes”) pieejamība attiecīgās valsts lietotņu veikalā, reklamēšanās vietējā līmenī vai reklamēšanās attiecīgajā dalībvalstī parasti izmatotajā valodā, vai tas, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, piemēram, nodrošinot klientu apkalpošanu valodā, kāda parasti tiek izmantota minētajā dalībvalstī. Būtu jāuzskata, ka būtiska saikne pastāv arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 (17). No otras puses, pakalpojumu sniegšana tikai nolūkā nodrošināt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/302 (18) noteiktajam diskriminācijas aizliegumam nebūtu jāuzskata par darbību virzīšanu vai vēršanu uz konkrētu teritoriju Savienībā, ja vien nav papildu iemeslu. Tie paši apsvērumi būtu jāpiemēro, nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus dalībvalstī.

(31)

Šajā regulā būtu jāietver tādas datu kategorijas kā abonenta dati, informācijas plūsmas dati un satura dati. Šādas kategorijas atbilst daudzu dalībvalstu tiesību aktiem un Savienības tiesībām, piemēram, Direktīvai 2002/58/EK, un Tiesas judikatūrai, kā arī starptautiskajām tiesībām, jo īpaši Budapeštas konvencijai.

(32)

IP adreses, kā arī piekļuves numuri un saistītā informācija var būt ļoti svarīgs sākumpunkts kriminālizmeklēšanā, kurā aizdomās turētā identitāte nav zināma. Tie parasti tiek reģistrēti kā notikumu ieraksta daļa, ko dēvē arī par servera žurnālu, kurā ir norādīts lietotāja piekļuves pakalpojumam sesijas sākums un beigas. Bieži vien tā ir atsevišķa statiska vai dinamiska IP adrese vai cits identifikators, kas konstatē piekļuves sesijas laikā izmantoto tīkla saskarni. Ir vajadzīga tāda saistītā informācija par lietotāja piekļuves pakalpojumam sesijas sākumu un beigām kā avota pieslēgvietas un laika zīmogs, jo IP adreses bieži tiek kopīgotas starp lietotājiem, piemēram, ja ir ieviesta operatoru klases tīkla adrešu translēšana (CGN) vai tehniski ekvivalenti. Tomēr saskaņā ar Savienības tiesību aktu kopumu, IP adreses ir uzskatāmas par personas datiem un tām ir jābūt pilnībā aizsargātām saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem. Turklāt konkrētos gadījumos tās var uzskatīt par informācijas plūsmas datiem. Arī piekļuves numurus un saistīto informāciju dažās dalībvalstīs uzskata par informācijas plūsmas datiem. Tomēr konkrētas kriminālizmeklēšanas vajadzībām tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā tiesībaizsardzības iestādēm varētu būt jāpieprasa IP adrese, kā arī piekļuves numuri un saistītā informācija, pirms tās no pakalpojuma sniedzēja var pieprasīt ar minēto identifikatoru saistītos abonenta datus. Šādos gadījumos ir lietderīgi piemērot tādu pašu režīmu, kāds piemērojams abonentu datiem, kā noteikts šajā regulā.

(33)

Ja IP adreses, piekļuves numurus un saistīto informāciju nepieprasa tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā konkrētā kriminālizmeklēšanā, tos parasti pieprasa, lai iegūtu daudz privātāku informāciju, piemēram, lietotāja kontaktus un atrašanās vietu. Kā tādus, tos varētu izmantot, lai izveidotu visaptverošu attiecīgās personas profilu, bet tai pat laikā tos var apstrādāt un analizēt vieglāk nekā satura datus tāpēc, ka tie ir sniegti strukturētā un standartizētā formātā. Tādēļ ir būtiski, lai šādās situācijās IP adreses, piekļuves numurus un saistīto informāciju, kas nav pieprasīta tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā konkrētā kriminālizmeklēšanā, uzskatītu par informācijas plūsmas datiem un pieprasītu saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda tiek attiecināta uz satura datiem, kā noteikts šajā regulā.

(34)

Visas datu kategorijas ietver personas datus, un tādējādi uz tām attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktu kopumu. Tomēr intensitāte, kāda ir ietekmei uz pamattiesībām, atšķiras starp kategorijām, jo īpaši starp abonenta datiem un datiem, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, no vienas puses, un informācijas plūsmas datiem, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, un satura datiem, no otras puses. Lai gan abonenta dati, kā arī IP adreses, piekļuves numuri un saistītā informācija, ja tos pieprasa tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, varētu būt noderīgi, lai izmeklēšanā gūtu pirmās norādes par aizdomās turētās personas identitāti, informācijas plūsmas dati, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, un satura dati bieži vien ir atbilstošāki kā pierādījuma materiāls. Tādēļ ir būtiski, lai šī regula aptvertu visas šīs minētās datu kategorijas. Tā kā pamattiesību aizskāruma līmenis atšķiras, būtu jāpiemēro atbilstoši aizsardzības pasākumi un nosacījumi šādu datu iegūšanai.

(35)

Situācijas, kurās ir tieši draudi personas dzīvībai, fiziskajai neaizskaramībai vai drošībai, būtu jāuzskata par ārkārtas gadījumiem, un pakalpojumu sniedzējam un izpildes iestādei būtu jāparedz īsāki termiņi. Ja Padomes Direktīvā 2008/114/EK (19) definētās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumi vai iznīcināšana radītu šādus draudus, tostarp nopietni kaitējot pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem vai valsts pamatfunkciju īstenošanai, šāda situācija arī būtu jāuzskata par ārkārtas gadījumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(36)

Ja tiek izdots Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums, tā izdošanas vai validācijas procesā vienmēr būtu jāiesaista tiesu iestāde. Ņemot vērā to, ka informācijas plūsmas dati, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, un satura dati ir sensitīvāki, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošana vai validēšana, lai iegūtu minētās datu kategorijas, ir jāpārskata tiesnesim. Tā kā abonenta dati un dati, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, ir mazāk sensitīvi, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu šādu datu iegūšanai papildus var izdot vai validēt kompetents prokurors. Saskaņā ar Hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā aizsargātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, prokurori savus pienākumus pilda objektīvi un lēmumus par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošanu vai validāciju pieņem, pamatojoties tikai uz lietas materiālos ietvertajiem faktiem un ņemot vērā visus apsūdzošos un attaisnojošos pierādījumus.

(37)

Lai nodrošinātu pamattiesību pilnīgu aizsardzību, visi Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu validējumi no tiesu iestādēm principā būtu jāsaņem pirms attiecīgā rīkojuma izdošanas. Atkāpēm no minētā principa vajadzētu būt pieļaujamām tikai pienācīgi noteiktos ārkārtas gadījumos, kad tiek prasīts sniegt abonenta datus vai datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai tiek lūgts saglabāt datus, ja no tiesu iestādes nav iespējams savlaicīgi saņemt iepriekšēju validējumu, jo īpaši tāpēc, ka ar validētājiestādi nevar sazināties, lai saņemtu validējumu, un draudi ir tik nenovēršami, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Tomēr šādi izņēmumi būtu pieļaujami tikai tad, ja attiecīgā rīkojuma izdevējiestāde varētu izdot rīkojumu līdzīgā iekšzemes lietā saskaņā ar valsts tiesību aktiem bez iepriekšējas validācijas.

(38)

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums būtu jāizdod tikai tad, ja konkrētajā lietā to darīt ir nepieciešami, samērīgi, adekvāti un piemēroti. Izdevējiestādei būtu jāņem vērā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības procesā, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums būtu jāizdod tikai tad, ja šādu rīkojumu ar tādiem pašiem nosacījumiem būtu bijis iespējams izdot līdzīgā iekšzemes lietā. Novērtējot, vai izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, būtu jāņem vērā, vai šāds rīkojums nepārsniedz leģitīmā mērķa sasniegšanai nepieciešamo, proti, iegūt tikai tādus datus, kas uzskatāmi par būtiskiem un nepieciešamiem pierādījumiem konkrētajā lietā.

(39)

Ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ir izdots, lai iegūtu dažādu kategoriju datus, izdevējiestādei būtu jānodrošina, ka nosacījumi un procedūras, piemēram, paziņošana izpildes valstij, tiek izpildīti attiecībā uz visām attiecīgajām datu kategorijām.

(40)

Ņemot vērā to, ka informācijas plūsmas dati, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, un satura dati ir sensitīvāki, būtu jānošķir šīs regulas materiālā darbības joma. Vajadzētu būt iespējai izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, lai iegūtu abonenta datus vai datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, attiecībā uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu; savukārt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumam, lai iegūtu informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai lai iegūtu satura datus, būtu jāpiemēro stingrākas prasības, lai atspoguļotu to, ka šādi dati ir sensitīvāki. Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa un iesaistīto personu tiesību ievērošanu, šajā regulā attiecībā uz tās darbības jomu būtu jānosaka slieksnis, kas kopā ar vairākiem citiem ex ante un ex post nosacījumiem un drošības pasākumiem ļauj nodrošināt proporcionālu pieeju. Tajā pašā laikā šādam slieksnim nebūtu jāierobežo šīs regulas efektivitāte un tās praktiska izmantošana. Atļaujot izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus kriminālprocesā tikai par nodarījumiem, par kuriem paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods vismaz uz trīs gadiem, šīs regulas darbības joma tiks ierobežota, attiecinot to tikai uz smagākiem nodarījumiem, pārmērīgi neierobežojot tās praktisku izmantošanu. Minētais ierobežojums izslēgtu no šīs regulas darbības jomas ievērojamu skaitu tādu noziedzīgu nodarījumu, kuri dalībvalstīs tiek uzskatīti par mazāk smagiem, par ko liecina vieglāks piemērojamais maksimālais sods. Minētā ierobežojuma priekšrocība būs arī vienkāršā praktiskā izmantošana.

(41)

Noteiktu nodarījumu gadījumā pierādījumi parasti būs pieejami tikai elektroniskā formā, kam ir raksturīgs īslaicīgums. Tas attiecas uz nodarījumiem, kas saistīti ar kibertelpu, pat tādiem, kuri būtībā un paši par sevi nav uzskatāmi par smagiem, taču varētu radīt ievērojamu vai būtisku kaitējumu, jo īpaši nodarījumiem, kuru individuālā ietekme ir neliela, taču nodarītā kaitējuma apjoms ir liels un vispārējs. Vairākumā gadījumu, kad nodarījums tiek izdarīts, izmantojot informācijas sistēmu, tāda paša sliekšņa piemērošana kā citiem nodarījumu veidiem lielā mērā novestu pie nesodāmības. Tas pamato šīs regulas piemērošanu šādiem nodarījumiem arī tad, ja maksimālais brīvības atņemšanas sods par tiem ir mazāks par trim gadiem. Turklāt par citiem nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 (20) nozīmē, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES (21) nozīmē, nebūtu jāpiemēro minimālais brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir trīs gadi.

(42)

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumi principā būtu jāadresē pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas kā pārziņi. Tomēr dažos gadījumos noteikt, vai pakalpojumu sniedzējam ir pārziņa vai apstrādātāja loma, var izrādīties īpaši sarežģīti, jo īpaši tad, ja datu apstrādē ir iesaistīti vairāki pakalpojumu sniedzēji vai ja pakalpojumu sniedzēji apstrādā datus fiziskas personas vārdā. Lai nošķirtu pārziņa un apstrādātāja pienākumus attiecībā uz konkrētu datu kopumu, ir vajadzīgas ne tikai specializētas zināšanas par juridisko kontekstu, bet arī bieži vien ļoti sarežģītu līgumisko regulējumu interpretācija, kas konkrētā gadījumā paredz atšķirīgu uzdevumu un funkciju piešķiršanu dažādiem pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz konkrētu datu kopumu. Ja pakalpojumu sniedzēji apstrādā datus fiziskas personas vārdā, dažos gadījumos var būt grūti noteikt, kas ir pārzinis, pat ja ir iesaistīts tikai viens pakalpojumu sniedzējs. Ja attiecīgos datus glabā vai citādi apstrādā pakalpojumu sniedzējs un nav skaidrības par to, kas ir pārzinis, neraugoties uz pamatotiem izdevējiestādes centieniem, vajadzētu būt iespējai adresēt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu minētajam pakalpojumu sniedzējam tieši. Turklāt dažos gadījumos vēršanās pie pārziņa varētu kaitēt izmeklēšanai attiecīgajā lietā, piemēram, tāpēc, ka pārzinis ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona vai ir norādes, ka pārzinis varētu rīkoties tās personas interesēs, pret kuru tiek veikta izmeklēšana. Arī šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai tieši adresēt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu tam pakalpojumu sniedzējam, kas apstrādā datus pārziņa vārdā. Tam nebūtu jāskar izdevējiestādes tiesības pieprasīt pakalpojumu sniedzējam saglabāt datus.

(43)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 apstrādātājam, kas pārziņa vārdā glabā vai citādi apstrādā datus, būtu jāinformē pārzinis par datu sniegšanu, ja vien izdevējiestāde nav pieprasījusi pakalpojumu sniedzējam atturēties no pārziņa informēšanas tik ilgi, cik tas ir nepieciešami un samērīgi, lai nekavētu attiecīgo kriminālprocesu. Tādā gadījumā izdevējiestādei lietas materiālos būtu jānorāda iemesli, kāpēc ir aizkavējusies pārziņa informēšana, un pavadsertifikātā, kas nosūtīts adresātam, būtu jāpievieno arī īss pamatojums.

(44)

Ja dati tiek glabāti vai citādi apstrādāti kā daļa no infrastruktūras, ko pakalpojumu sniedzējs nodrošina publiskai iestādei, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošanai vajadzētu būt iespējamai tikai tad, ja publiskā iestāde, kurai dati tiek glabāti vai citādi apstrādāti, atrodas izdevējvalstī.

(45)

Gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs datus, ko saskaņā ar izdevējvalsts tiesību aktiem aizsargā profesionālās konfidencialitātes princips, veicot savu uzņēmējdarbību, glabā vai citādi apstrādā kā daļu no infrastruktūras, kas tiek nodrošināta profesionāļiem, uz kuriem attiecas profesionālas konfidencialitātes prasība (“privileģēts profesionālis”), Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanai vajadzētu būt iespējamai tikai nolūkā iegūt informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai lai iegūtu satura datus, ja privileģētais profesionālis dzīvo izdevējvalstī, ja vēršanās pie privileģētā profesionāļa varētu kaitēt izmeklēšanai vai ja privilēģijas ir atceltas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

(46)

Ne bis in idem princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem, kas atzīts Hartā un pilnveidots Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Ja izdevējiestādei ir pamats uzskatīt, ka citā dalībvalstī, iespējams, notiek paralēls kriminālprocess, tai būtu jāapspriežas ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2009/948/TI (22). Jebkurā gadījumā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums nav jāizdod, ja izdevējiestādei ir pamats uzskatīt, ka tas būtu pretrunā ne bis in idem principam.

(47)

Imunitāte un privilēģijas, kas var attiekties uz personu kategorijām, piemēram, diplomātiem, vai īpaši aizsargātām attiecībām, piemēram, advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti vai žurnālistu tiesībām neatklāt savus informācijas avotus, ir minētas citos savstarpējās atzīšanas instrumentos, piemēram, Direktīvā 2014/41/ES, ar ko izveido EIR. Imunitātes un privilēģiju apjoms un ietekme atšķiras atkarībā no piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas būtu jāņem vērā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošanas laikā, jo izdevējiestādei rīkojums būtu jāizdod tikai tad, ja to varētu izdot ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdzīgā iekšzemes lietā. Savienības tiesību aktos nav vienotas definīcijas tam, kas ir imunitāte vai privilēģija. Tāpēc šo jēdzienu precīza definīcija ir jānosaka valsts tiesību aktos, un definīcijā var ietvert aizsardzību, kas attiecas, piemēram, uz medicīnas un juridiskajām profesijām, tostarp gadījumos, kad šajās profesijās tiek izmantotas specializētas platformas. Imunitātes un privilēģiju precīza definīcija var ietvert arī noteikumus par kriminālatbildības noteikšanu un ierobežošanu saistībā ar preses brīvību un vārda brīvību citos medijos.

(48)

Ja izdevējiestāde vēlas iegūt informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai iegūt satura datus, izdodot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, un ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pieprasītos datus aizsargā imunitāte vai privilēģijas, kas piešķirtas saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem, vai ka uz šādiem datiem minētajā valstī attiecas noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu un ierobežošanu saistībā ar preses brīvību un vārda brīvību citos medijos, izdevējiestādei būtu jāspēj pirms Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas lūgt precizējumu, tostarp tieši vai ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību apspriežoties ar izpildes valsts kompetentajām iestādēm.

(49)

Vajadzētu būt iespējai izdot Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Izdevējiestādei būtu jāņem vērā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības procesā, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums būtu jāizdod tikai tad, ja šādu rīkojumu ar tādiem pašiem nosacījumiem būtu bijis iespējams izdot līdzīgā iekšzemes lietā un ja konkrētajā lietā to darīt ir nepieciešami, samērīgi, adekvāti un piemēroti. Novērtējot, vai izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, būtu jāņem vērā, vai šāds rīkojums nepārsniedz leģitīmā mērķa sasniegšanai nepieciešamo, proti, nepieļaut tādu datu izņemšanu, dzēšanu vai grozīšanu, kuri ir būtiski un nepieciešami kā pierādījumi konkrētajā lietā situācijās, kad minēto datu sniegšanai varētu būt nepieciešams ilgāks laiks.

(50)

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumi un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumi būtu tieši jāadresē izraudzītajam iedibinājumam vai juridiskajam pārstāvim, ko pakalpojumu sniedzējs izraudzījies vai iecēlis, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/1544 (23). Izņēmuma kārtā ārkārtas gadījumos, kā noteikts šajā regulā, ja pakalpojumu sniedzēja izraudzītais iedibinājums vai juridiskais pārstāvis noteiktajos termiņos nereaģē uz pavadošo Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC) vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC-PR), vai nav izraudzīts vai iecelts Direktīvā (ES) 2023/1544 noteiktajos termiņos, vajadzētu būt iespējai EPOC vai EPOC-PR adresēt jebkuram citam pakalpojumu sniedzēja iedibinājumam vai juridiskajam pārstāvim Savienībā papildus sākotnējā rīkojuma izpildei vai tās vietā saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā šos dažādos iespējamos scenārijus, šīs regulas tiek izmantots vispārējais jēdziens “adresāts”.

(51)

Tā kā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumam, kas izdots, lai iegūtu informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai lai iegūtu satura datus, ir sensitīvāks raksturs, ir lietderīgi paredzēt paziņošanas mehānismu, kas piemērojams Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem, kuri izdoti, lai iegūtu šādu kategoriju datus. Minētajā paziņošanas mehānismā būtu jāiesaista izpildes iestāde, un tajā būtu jāietver vienlaicīga EPOC pārsūtīšana minētajai iestādei un adresātam. Tomēr, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ir izdots, lai iegūtu e-pierādījumus kriminālprocesā, kam ir būtiska un cieša saikne ar izdevējvalsti, nekāds paziņojums izpildes iestādei nebūtu nepieciešams. Būtu jāuzskata, ka šādas saiknes pastāv, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas brīdī izdevējiestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka nodarījums ir ticis izdarīts, tiek izdarīts vai, iespējams, tiks izdarīts izdevējvalstī, un ja persona, kuras dati tiek pieprasīti, dzīvo izdevējvalstī.

(52)

Šajā regulā attiecībā uz nodarījumu būtu jāuzskata, ka tas ir ticis izdarīts, tiek izdarīts vai, iespējams, tiks izdarīts izdevējvalstī, ja tā tas tiek uzskatīts saskaņā ar izdevējvalsts tiesību aktiem. Dažos gadījumos, jo īpaši kibernoziedzības jomā, daži faktiskie elementi, piemēram, cietušā dzīvesvieta, parasti ir svarīgas norādes, kas jāņem vērā, nosakot nodarījuma izdarīšanas vietu. Piemēram, ar izspiedējprogrammatūras starpniecību veiktus noziegumus bieži var uzskatīt par izdarītiem tur, kur dzīvo šādā noziegumā cietušais, pat ja nav precīzas informācijas par izspiedējprogrammatūras aktivēšanas vietu. Jebkādai nodarījuma izdarīšanas vietas noteikšanai nebūtu jāskar noteikumi par jurisdikcijas noteikšanu attiecīgajiem nodarījumiem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

(53)

Izdodot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, lai iegūtu informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai lai iegūtu satura datus, izdevējiestādei, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem faktiem, ir jānovērtē, vai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka persona, kuras dati tiek pieprasīti, dzīvo izdevējvalstī. Šajā ziņā nozīme var būt dažādiem objektīviem apstākļiem, kas varētu norādīt uz to, ka attiecīgā persona ir izveidojusi savu interešu pastāvīgo centru konkrētā dalībvalstī vai ka tai ir nodoms to darīt. Pamatojoties gan uz nepieciešamību vienādi piemērot Savienības tiesību aktus, gan uz vienlīdzības principu, jēdziens “dzīvesvieta” šajā konkrētajā kontekstā būtu jāinterpretē vienveidīgi visā Savienībā. Pamatoti iemesli uzskatīt, ka persona dzīvo izdevējvalstī, varētu pastāvēt, jo īpaši, ja persona izdevējvalstī ir reģistrēta kā iedzīvotājs, uz ko norāda personas apliecības vai uzturēšanās atļaujas esamība vai ieraksts oficiālā iedzīvotāju reģistrā. Ja nav reģistrācijas izdevējvalstī, par dzīvesvietu varētu liecināt tas, ka persona ir izrādījusi nodomu apmesties uz dzīvi šajā dalībvalstī vai, pastāvīgi uzturoties noteiktu laiku šajā valstī, ir ar to izveidojusi noteiktas saiknes, kuras ir līdzīgas tām, kas izriet no oficiāla uzturēšanās minētajā dalībvalstī. Lai noteiktu, vai konkrētā situācijā starp attiecīgo personu un izdevējvalsti pastāv pietiekamas saiknes, lai varētu pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā persona dzīvo minētajā valstī, varētu tikt ņemti vērā dažādi šīs personas situāciju raksturojoši objektīvi faktori, kas jo īpaši ietver personas uzturēšanās ilgumu, raksturu un nosacījumus izdevējvalstī vai ģimenes vai ekonomiskās saiknes, kas minētajai personai ir ar šo dalībvalsti. Reģistrētam transportlīdzeklim, bankas kontam, faktam, ka personas uzturēšanās izdevējvalstī ir bijusi nepārtraukta, vai citiem objektīviem faktoriem varētu būt nozīme, lai noteiktu, vai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka attiecīgā persona dzīvo izdevējvalstī. Īss apmeklējums, uzturēšanās brīvdienu laikā, tostarp brīvdienu mājā, vai līdzīga uzturēšanās izdevējvalstī bez jebkādas citas būtiskas saiknes nav pietiekams iemesls, lai uzskatītu, ka personas dzīvesvieta ir minētajā dalībvalstī. Gadījumos, kad, izdodot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, lai iegūtu informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai lai iegūtu satura datus, izdevējiestādei nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka persona, kuras dati tiek pieprasīti, dzīvo izdevējvalstī, izdevējiestādei par to būtu jāpaziņo izpildes iestādei.

(54)

Lai nodrošinātu ātru procedūru, attiecīgajam brīdim, kurā nosaka, vai ir jāsniedz paziņojums izpildes iestādei, vajadzētu būt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas brīdim. Jebkādai turpmākai dzīvesvietas maiņai nebūtu nekādi jāietekmē šī procedūra. Attiecīgajai personai būtu jāspēj visa kriminālprocesa laikā izmantot savas tiesības, kā arī noteikumus par kriminālatbildības noteikšanu un ierobežošanu saistībā ar preses brīvību un vārda brīvību citos medijos, un izpildes iestādei būtu jāspēj pamatot atteikumu, ja izņēmuma situācijās, pamatojoties uz konkrētiem un objektīviem pierādījumiem, ir būtiski iemesli uzskatīt, ka rīkojuma izpilde konkrētajos lietas apstākļos būtu acīmredzams LES 6. pantā un Hartā noteikto attiecīgo pamattiesību pārkāpums. Turklāt vajadzētu būt arī iespējai atsaukties uz šiem iemesliem izpildes procedūras laikā.

(55)

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums būtu jāpārsūta, izmantojot EPOC, un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums būtu jāpārsūta, izmantojot EPOC-PR. Vajadzības gadījumā EPOC vai EPOC-PR būtu jāiztulko kādā no Savienības oficiālajām valodām, kas ir pieņemama adresātam. Ja pakalpojumu sniedzējs nav norādījis valodu, EPOC vai EPOC-PR būtu jāiztulko tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas pakalpojumu sniedzēja izraudzītais iedibinājums vai juridiskais pārstāvis, vai citā oficiālajā valodā, kuru pakalpojumu sniedzēja izraudzītais iedibinājums vai juridiskais pārstāvis paziņojis par pieņemamu. Ja saskaņā ar šo regulu ir jāsniedz paziņojums izpildes iestādei, EPOC, kas jāpārsūta minētajai iestādei, būtu jāiztulko izpildes valsts oficiālajā valodā vai citā Savienības oficiālajā valodā, kura minētajai valstij ir pieņemama. Šajā sakarībā visas dalībvalstis būtu vienmēr jāmudina rakstiskā deklarācijā, ko iesniedz Komisijai, norādīt, vai un kādā Savienības oficiālajā valodā vai valodās papildus minētās dalībvalsts oficiālajai valodai vai valodām tās pieņemtu EPOC un EPOC-PR tulkojumus. Komisijai šādas deklarācijas būtu jādara pieejamas visām dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.

(56)

Ja ir izdots EPOC un saskaņā ar šo regulu nav nepieciešams paziņojums izpildes iestādei, adresātam pēc EPOC saņemšanas būtu jānodrošina, ka pieprasītie dati izdevējiestādei vai tiesībaizsardzības iestādēm tiek pārsūtīti tieši un, kā norādīts EPOC, vēlākais 10 dienu laikā pēc EPOC saņemšanas. Ja saskaņā ar šo regulu ir jāsniedz paziņojums izpildes iestādei, pēc EPOC saņemšanas pakalpojumu sniedzējam būtu nekavējoties jārīkojas, lai saglabātu datus. Ja izpildes iestāde 10 dienu laikā pēc EPOC saņemšanas nav atsaukusies uz nevienu no šajā regulā paredzētajiem atteikuma iemesliem, adresātam būtu jānodrošina, ka pēc minētā 10 dienu termiņa prasītie dati nekavējoties tiek tieši pārsūtīti izdevējiestādei vai tiesībaizsardzības iestādēm, kā norādīts EPOC. Ja izpildes iestāde jau pirms 10 dienu termiņa beigām ir apstiprinājusi izdevējiestādei un adresātam, ka tā neizmantos nevienu atteikuma iemeslu, adresātam būtu jārīkojas pēc iespējas drīz pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas un ne vēlāk kā līdz minētā 10 dienu termiņa beigām. Adresātam un attiecīgā gadījumā izpildes iestādei būtu jāievēro īsāki termiņi, kas piemērojami ārkārtas gadījumos, kā noteikts šajā regulā. Adresātam un attiecīgā gadījumā izpildes iestādei EPOC būtu jāizpilda pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā šajā regulā noteiktajos termiņos, pēc iespējas pilnībā ņemot vērā izdevējvalsts norādītos procesuālos termiņus un citus termiņus.

(57)

Ja adresāts, pamatojoties tikai uz EPOC vai EPOC-PR ietverto informāciju, uzskata, ka EPOC vai EPOC-PR izpilde varētu kavēt imunitātes vai privilēģiju izmantošanu, vai izpildes valsts tiesību aktu noteikumu par kriminālatbildības noteikšanu vai ierobežošanu, kas attiecas uz preses brīvību vai vārda brīvību citos medijos, piemērošanu, adresātam būtu jāinformē izdevējiestāde un izpildes iestāde. Attiecībā uz EPOC, ja saskaņā ar šo regulu nav notikusi paziņošana izpildes iestādei, izdevējiestādei būtu jāņem vērā no adresāta saņemtā informācija un pēc savas iniciatīvas vai pēc izpildes iestādes pieprasījuma būtu jāizlemj, vai atsaukt, pielāgot vai uzturēt spēkā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu. Ja paziņojums izpildes iestādei ir sniegts saskaņā ar šo regulu, izdevējiestādei būtu jāņem vērā no adresāta saņemtā informācija un jāizlemj, vai atsaukt, pielāgot vai uzturēt spēkā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu. Izpildes iestādei vajadzētu būt arī iespējai izmantot šajā regulā izklāstītos atteikuma iemeslus.

(58)

Lai adresāts varētu risināt formālas problēmas saistībā ar EPOC vai EPOC-PR, ir jānosaka procedūra saziņai starp adresātu un izdevējiestādi, kā arī, ja saskaņā ar šo regulu ir sniegts paziņojums izpildes iestādei, – starp adresātu un izpildes iestādi gadījumos, kad EPOC vai EPOC-PR ir nepilnīgs, tajā ir acīmredzamas kļūdas vai tajā nav pietiekamas informācijas, lai izpildītu attiecīgo rīkojumu. Turklāt, ja adresāts nesniedz pilnīgu vai savlaicīgu informāciju citu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka tas uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā trešās valsts tiesību aktos paredzētam pienākumam vai ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums nav izdots saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem, tam būtu jāinformē izdevējiestāde un, ja ir sniegts paziņojums izpildes iestādei, arī izpildes iestāde, kā arī būtu jāsniedz EPOC vai EPOC-PR savlaicīgas neizpildes pamatojums. Tādējādi saziņas procedūrai būtu jānodrošina iespēja izdevējiestādei agrīnā posmā labot vai pārskatīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu. Lai garantētu pieprasīto datu pieejamību, adresātam būtu jāsaglabā minētie dati, ja šis adresāts var identificēt minētos datus.

(59)

Adresātam nevajadzētu būt pienākumam izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, ja tas de facto ir neiespējami tādu apstākļu dēļ, kurus adresāts vai pakalpojumu sniedzējs – ja tās ir dažādas personas – laikā, kad tika saņemts Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums, nevar ietekmēt. Būtu jāpieņem, ka de facto neiespējamība pastāv tad, ja persona, kuras dati tiek pieprasīti, nav pakalpojumu sniedzēja klients vai to kā tādu nevar identificēt pat pēc sīkākas informācijas pieprasījuma izdevējiestādei, vai ja dati ir likumīgi dzēsti pirms attiecīgā rīkojuma saņemšanas.

(60)

Saņemot EPOC-PR, adresātam būtu jāsaglabā pieprasītie dati ne ilgāk kā 60 dienas, ja vien izdevējiestāde neapstiprina, ka ir izdots nākamais datu sniegšanas pieprasījums; tādā gadījumā dati būtu jāsaglabā ilgāku laiku. Izdevējiestādei būtu jāspēj pagarināt saglabāšanas ilgumu vēl par 30 dienām, lai vajadzības gadījumā varētu izdot nākamo datu sniegšanas pieprasījumu, izmantojot šajā regulā iekļauto veidlapu. Ja izdevējiestāde minētajā datu saglabāšanas periodā apstiprina, ka ir izdots nākamais datu sniegšanas pieprasījums, adresātam dati būtu jāglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai sniegtu datus pēc nākamā datu sniegšanas pieprasījuma saņemšanas. Šāds apstiprinājums būtu jānosūta adresātam attiecīgajā termiņā izpildes valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, kas adresātam ir pieņemama, izmantojot šajā regulā iekļauto veidlapu. Lai nepieļautu, ka tiek pārtraukta datu saglabāšana, būtu jāpietiek ar to, ka ir izdots nākamais datu sniegšanas pieprasījums un ka izdevējiestāde ir nosūtījusi apstiprinājumu; šajā posmā nebūtu jāprasa izpildīt datu pārsūtīšanas papildu formalitātes, piemēram, dokumentu tulkošanu. Ja datu glabāšana vairs nav nepieciešama, izdevējiestāde bez nepamatotas kavēšanās informē par to adresātu, un datu saglabāšanas pienākums, pamatojoties uz Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, būtu jāizbeidz.

(61)

Neatkarīgi no savstarpējas uzticēšanās principa izpildes iestādei vajadzētu būt iespējai izmantot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma atteikuma iemeslus, ja, ievērojot šo regulu, ir sniegts paziņojums izpildes iestādei, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto atteikuma iemeslu sarakstu. Ja paziņošana izpildes iestādei vai izpilde notiek saskaņā ar šo regulu, izpildes valsts varētu paredzēt savos tiesību aktos, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildei ir nepieciešama izpildes valsts tiesas procesuāla iesaistīšanās.

(62)

Ja izpildes iestādei tiek paziņots par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, lai iegūtu informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti tikai un vienīgi lietotāja identificēšanas nolūkā, kā noteikts šajā regulā, vai lai iegūtu satura datus, tai vajadzētu būt tiesībām novērtēt rīkojumā izklāstīto informāciju un attiecīgā gadījumā to atteikt, ja, pamatojoties uz minētajā rīkojumā ietvertās informācijas obligātu un pienācīgu analīzi un ievērojot piemērojamos Savienības primāro tiesību aktu noteikumus, jo īpaši Hartu, tā secina, ka varētu tikt izmantoti viens vai vairāki šajā regulā paredzētie atteikuma iemesli. No tiesu iestāžu neatkarības ievērošanas principa izriet, ka šīm iestādēm ir jāpiešķir zināma rīcības brīvība, pieņemot lēmumus par atteikuma iemesliem.

(63)

Gadījumos, kad saskaņā ar šo regulu ir sniegts paziņojums, izpildes iestādei vajadzētu būt iespējai atteikt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildi, ja pieprasītos datus aizsargā izpildes valsts tiesību aktos noteiktā imunitāte vai privilēģijas, kas liedz izpildīt vai īstenot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, vai ja pieprasītajiem datiem tiek piemēroti noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu vai ierobežošanu, kuri attiecas uz preses brīvību vai vārda brīvību citos medijos un liedz izpildīt vai īstenot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu.

(64)

Izņēmuma gadījumos izpildes iestādei vajadzētu būt iespējai atteikt rīkojuma izpildi, ja, pamatojoties uz konkrētiem un objektīviem pierādījumiem, ir būtiski iemesli uzskatīt, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde konkrētajos lietas apstākļos acīmredzami nozīmētu LES 6. pantā un Hartā noteikto attiecīgo pamattiesību pārkāpumu. Jo īpaši, izvērtējot šo atteikuma iemeslu, ja izpildes iestādes rīcībā ir pierādījumi vai materiāli, piemēram, tie, kuri izklāstīti vienas trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas pamatotā priekšlikumā, kas pieņemts saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, un kuri norāda uz to, ka rīkojuma izpildes gadījumā pastāv nopietns risks pārkāpt Hartas 47. pantā minētās pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, ņemot vērā sistēmiskus vai vispārējus trūkumus attiecībā uz izdevējas valsts tiesu varas neatkarību, izpildes iestādei būtu konkrēti un precīzi jānosaka, vai, ņemot vērā attiecīgās personas personisko situāciju, kā arī tā nodarījuma raksturu, par kuru notiek kriminālprocess, un faktisko kontekstu, kas ir rīkojuma pamatā, un ņemot vērā izdevējiestādes sniegto informāciju, ir būtiski iemesli uzskatīt, ka pastāv personas tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpšanas risks.

(65)

Izpildes iestādei vajadzētu būt iespējai atteikt rīkojuma izpildi, ja šāda rīkojuma izpilde būtu pretrunā ne bis in idem principam.

(66)

Ja izpildes iestādei saskaņā ar šo regulu ir sniegts paziņojums, tai vajadzētu būt iespējai atteikt Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildi gadījumos, kad rīcība, par kuru ir izdots rīkojums, nav uzskatāma par nodarījumu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad tas ir iekļauts kādā no šīs regulas pielikumā minētajām nodarījumu kategorijām, kā to EPOC ir norādījusi izdevējiestāde, ja izdevējvalstī šāda rīcība ir sodāma ar brīvības atņemšanu vai par to var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi.

(67)

Tā kā personas, kuras dati tiek pieprasīti, informēšana ir būtisks datu aizsardzības tiesību un aizstāvības tiesību elements efektīvas pārskatīšanas un tiesiskās aizsardzības nodrošināšanā saskaņā ar LES 6. pantu un Hartu, izdevējiestādei bez nepamatotas kavēšanās būtu jāinformē persona, kuras dati tiek pieprasīti, par datu sniegšanu, pamatojoties uz Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu. Tomēr izdevējiestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāspēj aizkavēt vai ierobežot informācijas sniegšanu vai nesniegt informāciju personai, kuras dati tiek pieprasīti, ciktāl un kamēr ir izpildīti Direktīvas (ES) 2016/680 nosacījumi, un tādā gadījumā izdevējiestādei lietas materiālos būtu jānorāda informācijas aizkavēšanas, ierobežošanas vai nesniegšanas iemesli un EPOC jāpievieno īss pamatojums. Adresātiem un pakalpojumu sniedzējiem - ja tās ir dažādas personas - būtu jāveic vismodernākie iespējamie darbības un tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu EPOC vai EPOC-PR un sniegto vai saglabāto datu konfidencialitāti, slepenību un integritāti.

(68)

Pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai pieprasīt izdevējvalstij atlīdzināt tam izmaksas par reaģēšanu uz Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, ja šāda iespēja ir paredzēta izdevējvalsts tiesību aktos attiecībā uz iekšzemes rīkojumiem līdzīgās situācijās saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par tajās piemērojamiem atlīdzināšanas noteikumiem, un Komisijai tie būtu jāpublisko. Šajā regulā ir paredzēti atsevišķi noteikumi, kas piemērojami ar decentralizēto IT sistēmu saistīto izmaksu atlīdzināšanai.

(69)

Neskarot valsts tiesību aktus, kuros paredzēta kriminālsodu piemērošana, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par naudas sodiem, kas piemērojami šīs regulas pārkāpumu gadījumos, un jāveic visi nepieciešamie pasākumi šo noteikumu īstenošanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts tiesību aktos paredzētie naudas sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo Komisijai par minētajiem noteikumiem un pasākumiem, kā arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

(70)

Novērtējot konkrētā lietā piemērojamo naudas sodu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, piemēram, pārkāpuma raksturs, smagums un ilgums, tas, vai pārkāpums ir izdarīts ar nolūku vai nolaidības dēļ, tas, vai pakalpojumu sniedzējs ir saukts pie atbildības par līdzīgiem pārkāpumiem iepriekš, kā arī pie atbildības sauktā pakalpojumu sniedzēja finansiālais stāvoklis. Izņēmuma apstākļos izpildes iestāde, pamatojoties uz minēto novērtējumu, varētu nolemt atturēties no jebkādu naudas sodu piemērošanas. Šajā sakarībā īpaša uzmanība ir jāpievērš mikrouzņēmumiem, kas ārkārtas gadījumā neizpilda Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu cilvēkresursu trūkuma dēļ ārpus parastā darba laika, ja dati tiek pārsūtīti bez nepamatotas kavēšanās.

(71)

Neskarot datu aizsardzības pienākumus, pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāuzņemas atbildība par kaitējumu, kas nodarīts to lietotājiem vai trešām personām tikai tādēļ, ka tie ir godprātīgi izpildījuši EPOC vai EPOC-PR prasības. Izdevējiestādei vajadzētu būt atbildīgai par attiecīgā rīkojuma likumības, jo īpaši tā nepieciešamības un samērīguma, nodrošināšanu.

(72)

Ja adresāts, nenorādot izdevējiestādei pieņemamus iemeslus, neizpilda EPOC vai EPOC-PR noteiktajā termiņā un ja attiecīgā gadījumā izpildes iestāde nav izmantojusi nevienu no šajā regulā paredzētajiem atteikuma iemesliem, izdevējiestādei vajadzētu būt iespējai prasīt izpildes iestādei izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu. Šajā nolūkā izdevējiestādei būtu jānosūta izpildes iestādei attiecīgais rīkojums, šajā regulā paredzētā attiecīgā veidlapa, ko aizpildījis adresāts, un jebkādi attiecīgie dokumenti. Izdevējiestādei būtu jāiztulko attiecīgais rīkojums un visi nosūtāmie dokumenti kādā no valodām, kas pieņemama izpildes valstij, un jāinformē adresāts par to nosūtīšanu. Minētajai valstij būtu jāizpilda attiecīgais rīkojums saskaņā ar tās tiesību aktiem.

(73)

Izpildes procedūrai vajadzētu būt tādai, kas ļauj adresātam izmantot pret izpildi vērstus iemeslus, pamatojoties uz šajā regulā paredzētu konkrētu iemeslu sarakstu, tostarp uz to, ka attiecīgo rīkojumu nav izdevusi vai validējusi kompetentā iestāde, kā paredzēts šajā regulā, vai uz to, ka rīkojums neattiecas uz datiem, kurus glabā pakalpojumu sniedzējs vai kuri tiek glabāti glabā pakalpojumu sniedzēja vārdā attiecīgā sertifikāta saņemšanas brīdī. Izpildes iestādei būtu jāspēj atteikties atzīt un izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, kā arī izņēmuma situācijās tāpēc, ka ir acīmredzami pārkāptas LES 6. pantā un Hartā noteiktās attiecīgās pamattiesības. Izpildes iestādei būtu jāapspriežas ar izdevējiestādi, pirms nolemt neatzīt vai neizpildīt rīkojumu, pamatojoties uz minētajiem iemesliem. Ja adresāts nepilda savus pienākumus, kas paredzēti atzītā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumā vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumā, kura izpildāmību ir apstiprinājusi izpildes iestāde, minētajai iestādei būtu jānosaka piemērojams naudas sods. Minētajam sodam vajadzētu būt samērīgam, jo īpaši ņemot vērā konkrētos apstākļus, piemēram, atkārtotu vai sistemātisku prasību neizpildi.

(74)

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde varētu būt pretrunā pienākumam, kas noteikts trešā valstī piemērojamos tiesību aktos. Lai nodrošinātu trešo valstu suverēno interešu atzīšanu, aizsargātu attiecīgo personu un novērstu pretrunīgus pienākumus pakalpojumu sniedzējiem, šī regula nodrošina īpašu mehānismu pārskatīšanai tiesā, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde neļautu pakalpojumu sniedzējiem ievērot juridiskos pienākumus, kas izriet no trešās valsts tiesību aktiem.

(75)

Ja adresāts uzskata, ka ar Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu konkrētajā gadījumā tiktu pārkāpts juridiskais pienākums, kas izriet no trešās valsts tiesību aktiem, tam būtu jāinformē izdevējiestāde un izpildes iestāde par rīkojuma neizpildes iemesliem, iesniedzot pamatotu iebildumu un izmantojot šīs regulas pielikumā iekļauto veidlapu. Izdevējiestādei būtu jāpārskata Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums, pamatojoties uz pamatoto iebildumu un visiem izpildes valsts sniegtajiem apsvērumiem, ņemot vērā tos pašus kritērijus, kas būtu jāievēro izdevējvalsts kompetentajai tiesai. Ja izdevējiestāde paredz apstiprināt rīkojumu, tai būtu jāpieprasa, lai izdevējvalsts kompetentā tiesa, par kuru paziņojusi attiecīgā dalībvalsts, pārskatītu rīkojumu.

(76)

Lai noteiktu, vai izskatāmās lietas konkrētajos apstākļos pastāv pretrunīgs pienākums, kompetentā tiesa varētu vajadzības gadījumā paļauties uz attiecīgu ārējo ekspertu atzinumu, piemēram, par attiecīgās trešās valsts tiesību aktu interpretāciju. Minētajā nolūkā kompetentā tiesa varētu, piemēram, apspriesties ar trešās valsts centrālo iestādi, ņemot vērā Direktīvu (ES) 2016/680. Izdevējvalstij jo īpaši būtu jāpieprasa informācija trešās valsts kompetentajai iestādei, ja pretrunas attiecas uz pamattiesībām vai citām trešās valsts pamatinteresēm, kas saistītas ar valsts drošību un aizsardzību.

(77)

Specializētās zināšanas par tiesību aktu interpretāciju varētu nodrošināt arī ar ekspertu atzinumiem, ja tādi ir pieejami. Informācijai un tiesu praksei attiecībā uz trešās valsts tiesību aktu interpretāciju un tiesību normu kolīziju novēršanas procedūrām dalībvalstīs vajadzētu būt pieejamai centrālajā platformā, piemēram, projektā SIRIUS vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā, lai būtu iespējams izmantot uzkrāto pieredzi un zināšanas par tiem pašiem vai līdzīgiem jautājumiem. Tam, ka šāda informācija ir pieejama centrālajā platformā, nebūtu jākavē jauna apspriešanās ar trešo valsti, ja tāda ir nepieciešama.

(78)

Novērtējot, vai pastāv pretrunīgi pienākumi, kompetentajai tiesai būtu jānosaka, vai ir piemērojami trešās valsts tiesību akti un, ja tā ir, vai trešās valsts tiesību akti aizliedz attiecīgo datu izpaušanu. Ja kompetentā tiesa konstatē, ka trešās valsts tiesību akti aizliedz attiecīgo datu izpaušanu, minētajai tiesai būtu jānosaka, vai apstiprināt vai atcelt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, apsverot vairākus elementus, kas ir izstrādāti, lai pārliecinātos, cik stipra ir saikne ar kādu no abām iesaistītajām jurisdikcijām, kādas ir attiecīgās intereses iegūt datus vai arī nepieļaut to izpaušanu, kā arī kādas ir iespējamās sekas adresātam vai pakalpojumu sniedzējam, ja tas izpildīs rīkojumu. Veicot novērtējumu, īpaša nozīme un svars būtu jāpiešķir attiecīgajos trešās valsts tiesību aktos noteikto pamattiesību aizsardzībai un citām pamatinteresēm, piemēram, trešās valsts nacionālās drošības interesēm, kā arī tam, cik izteikta ir krimināllietas saikne ar vienu no abām jurisdikcijām. Ja tiesa nolemj rīkojumu atcelt, tā par to informē izdevējiestādi un adresātu. Ja kompetentā tiesa konstatē, ka rīkojums ir jāapstiprina, tai par to būtu jāinformē izdevējiestāde un adresāts, un adresātam minētais rīkojums būtu jāizpilda. Izdevējiestādei būtu jāinformē izpildes iestāde par pārskatīšanas procedūras iznākumu.

(79)

Šajā regulā norādītie EPOC izpildes nosacījumi būtu jāpiemēro arī tādu pretrunīgu pienākumu gadījumos, kuri izriet no trešās valsts tiesību aktiem. Tāpēc, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde liegtu pakalpojumu sniedzējiem izpildīt no trešās valsts tiesību aktiem izrietošu juridisku pienākumu laikā, kad tiesā tiek veikta pārskatīšana, minētajā rīkojumā pieprasītie dati būtu jāsaglabā. Ja pēc pārskatīšanas tiesā kompetentā tiesa nolemj atcelt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, vajadzētu būt iespējai izdot Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, lai ļautu izdevējiestādei pieprasīt datu sniegšanu, izmantojot citus kanālus, piemēram, savstarpēju juridisko palīdzību.

(80)

Ir būtiski, lai visām personām, kuru dati tiek pieprasīti kriminālizmeklēšanā vai kriminālprocesā, būtu pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Hartas 47. pantu. Atbilstīgi minētajai prasībai un neskarot papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jebkurai personai, kuras dati tika pieprasīti, izmantojot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, vajadzētu būt tiesībām uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai vērstos pret minēto rīkojumu. Ja minētā persona ir aizdomās turētā vai apsūdzētā persona, tai vajadzētu būt tiesībām uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tā kriminālprocesa laikā, kurā dati tiek izmantoti kā pierādījums. Tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem būtu jāīsteno izdevējvalsts tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tajos būtu jāietver iespēja apstrīdēt pasākuma likumību, tostarp tā nepieciešamību un samērīgumu, neskarot pamattiesību garantijas izpildes valstī vai citus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šai regulai nebūtu jāierobežo iespējamie iemesli rīkojuma likumības apstrīdēšanai. Šajā regulā noteiktajām tiesībām uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nebūtu jāskar tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu (ES) 2016/680. Informācija par valsts tiesību aktos paredzētajām iespējām izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus būtu jāsniedz savlaicīgi, un būtu jādrošina, ka tos var efektīvi izmantot.

(81)

Būtu jāattīsta piemēroti kanāli, lai nodrošinātu, ka visas puses var efektīvi sadarboties ar digitālu līdzekļu starpniecību, izmantojot decentralizētu informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu, kas nodrošina ātru, tiešu, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, uzticamu un drošu ar lietām saistītu veidlapu, datu un informācijas pārrobežu elektronisku apmaiņu.

(82)

Lai nodrošinātu efektīvu un drošu rakstisku saziņu starp kompetentajām iestādēm un pakalpojumu sniedzēju izraudzītajiem iedibinājumiem vai juridiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina minētajiem izraudzītajiem iedibinājumiem vai juridiskajiem pārstāvjiem elektroniski piekļuves līdzekļi dalībvalstu pārvaldītajām valsts IT sistēmām, kas ir daļa no decentralizētās IT sistēmas.

(83)

Decentralizētajā IT sistēmā būtu jāiekļauj dalībvalstu un Savienības aģentūru un struktūru IT sistēmas, kā arī sadarbspējīgi piekļuves punkti, ar kuru starpniecību šīs sistēmas ir savstarpēji savienotas. Decentralizētās IT sistēmas piekļuves punktu pamatā vajadzētu būt e-CODEX sistēmai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/850 (24).

(84)

Pakalpojumu sniedzēji, kas izmanto pielāgotus IT risinājumus, lai apmainītos ar informāciju un datiem, kuri saistīti ar e-pierādījumu pieprasījumiem, būtu jāapgādā ar automatizētiem līdzekļiem piekļuvei decentralizētajām IT sistēmām, izmantojot kopēju datu apmaiņas standartu.

(85)

Parasti visa rakstiskā saziņa starp kompetentajām iestādēm vai starp kompetentajām iestādēm un izraudzītajiem iedibinājumiem vai juridiskajiem pārstāvjiem būtu jāveic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu. Iespējai izmantot alternatīvus līdzekļus vajadzētu būt tikai tad, ja decentralizētās IT sistēmas izmantošana nav iespējama, piemēram, īpašu kriminālistikas prasību dēļ, tādēļ, ka nosūtāmo datu apjoms pārsniedz sistēmas tehniskās iespējas, vai arī tādēļ, ka ārkārtas gadījumā ir jāsazinās ar citu iedibinājumu, kas nav savienots ar decentralizēto IT sistēmu. Šādos gadījumos pārsūtīšana būtu jāveic, izmantojot vispiemērotākos alternatīvos līdzekļus, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ātru, drošu un uzticamu informācijas apmaiņu.

(86)

Lai nodrošinātu, ka decentralizētā IT sistēma ietver pilnīgu ierakstu par rakstisko apmaiņu saskaņā ar šo regulu, jebkura pārsūtīšana, kas veikta ar alternatīviem līdzekļiem, bez nepamatotas kavēšanās būtu jāreģistrē decentralizētajā IT sistēmā.

(87)

Būtu jāapsver autentiskuma nodrošināšanas mehānismu izmantošana, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (25).

(88)

Pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, nebūtu jāpakļauj nesamērīgām izmaksām saistībā ar decentralizētās IT sistēmas izveidi un darbību. Tāpēc Komisijai ir jādara pieejama arī tīmekļa saskarne, kas būtu daļa no references īstenošanas programmatūras izveides, uzturēšanas un izstrādes un ļautu pakalpojumu sniedzējiem droši sazināties ar iestādēm bez nepieciešamības veidot savu īpašo infrastruktūru, lai piekļūtu decentralizētajai IT sistēmai.

(89)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot Komisijas izstrādāto programmatūru, proti, references īstenošanas programmatūru, nevis valsts IT sistēmu. Minētās references īstenošanas programmatūras pamatā jābūt modulārai konfigurācijai, kas nozīmē, ka programmatūra ir pakotnē un nodrošināta atsevišķi no e-CODEX sistēmas komponentiem, kuri vajadzīgi, lai to savienotu ar decentralizēto IT sistēmu. Izmantojot minēto konfigurāciju, dalībvalstīm būtu jāspēj atkārtoti izmantot vai uzlabot to attiecīgo esošo valsts tiesu iestāžu saziņas infrastruktūru pārrobežu izmantošanas nolūkos.

(90)

Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un izstrādi. Komisijai būtu jāizstrādā, jāattīsta un jāuztur references īstenošanas programmatūra saskaņā ar datu aizsardzības prasībām un principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (26), Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā (ES) 2016/680, jo īpaši ievērojot integrētās un automātiskās datu aizsardzības principus, kā arī nodrošinot augstu kiberdrošības līmeni. Ir svarīgi references īstenošanas programmatūrā ietvert arī atbilstīgos tehniskos pasākumus un nodrošināt iespēju veikt organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu pienācīgu drošības un sadarbspējas līmeni.

(91)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (27).

(92)

Attiecībā uz datu apmaiņu, ko veic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, vai ko reģistrē decentralizētajā IT sistēmā, dalībvalstīm būtu jāspēj vākt statistiku, lai izpildītu savus uzraudzības un ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo regulu, izmantojot savus valsts portālus.

(93)

Lai uzraudzītu šīs regulas sniegumu, rezultātus un ietekmi, Komisijai būtu jāpublicē gada ziņojums par iepriekšējo kalendāro gadu, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no dalībvalstīm. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāvāc un jāsniedz Komisijai visaptveroša statistika par dažādiem šīs regulas aspektiem, norādot pieprasīto datu veidu, adresātus un to, vai tas bija ārkārtas gadījums.

(94)

Iepriekš iztulkotu un standartizētu veidlapu izmantošana sekmētu sadarbību un informācijas apmaiņu saskaņā ar šo regulu, ļaujot ātrāk un efektīvāk sazināties lietotājam draudzīgā veidā. Šādas veidlapas samazinātu tulkošanas izmaksas un veicinātu augstus saziņas standartus. Tāpat atbildes veidlapas nodrošinātu iespēju veikt standartizētu informācijas apmaiņu, jo īpaši gadījumos, kad pakalpojumu sniedzēji nespēj izpildīt prasības tāpēc, ka nav izveidots lietotāja konts vai nav pieejami dati. Šajā regulā paredzētās veidlapas arī atvieglotu statistikas vākšanu.

(95)

Lai efektīvi nodrošinātu iespējamo vajadzību uzlabot EPOC un EPOC-PR veidlapas un to veidlapu saturu, kuras jāizmanto informācijas sniegšanai par neiespējamību izpildīt EPOC vai EPOC-PR, nolūkā apstiprināt, ka ir izdots sagatavošanas pieprasījums pēc Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma, un pagarināt e-pierādījumu saglabāšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šajā regulā paredzēto veidlapu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (28). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(96)

Šai regulai nebūtu jāskar Savienības vai citi starptautiski instrumenti, nolīgumi un vienošanās attiecībā uz pierādījumu vākšanu, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Dalībvalstu iestādēm būtu jāizvēlas attiecīgajai lietai vispiemērotākais instruments. Dažos gadījumos, pieprasot no citas dalībvalsts dažāda veida izmeklēšanas pasākumus, kas neaprobežojas ar e-pierādījumu sniegšanu,, tās varētu izvēlēties izmantot Savienības un citus starptautiskus instrumentus, nolīgumus un vienošanās. Dalībvalstīm, vēlākais, trīs gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāsniedz Komisijai paziņojums par šajā regulā minētajiem spēkā esošajiem instrumentiem, nolīgumiem un vienošanām, ko tās turpinās piemērot. Turklāt dalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc jebkādu jaunu šajā regulā minēto nolīgumu vai vienošanās parakstīšanas būtu par to jāpaziņo Komisijai.

(97)

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, dažu gadu laikā var sākt dominēt jauni saziņas līdzekļu veidi vai šīs regulas piemērošanā varētu rasties nepilnības. Tādēļ ir svarīgi paredzēt tās piemērošanas izvērtēšanu.

(98)

Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums, kam būtu jābalstās uz pieciem kritērijiem – efektivitāti, lietderību, atbilstību, saskaņotību un ES pievienoto vērtību –, un minētajam izvērtējumam vajadzētu būt par pamatu iespējamo turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumam. Izvērtējuma ziņojumā būtu jāiekļauj novērtējums par šīs regulas piemērošanu un rezultātiem, kas sasniegti attiecībā uz tās mērķiem, kā arī novērtējums par šīs regulas ietekmi uz pamattiesībām. Komisijai regulāri būtu jāvāc informācija šīs regulas izvērtēšanas vajadzībām.

(99)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, uzlabot pārrobežu elektronisko pierādījumu nodrošināšanu un iegūšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs mērķa pārrobežu rakstura dēļ, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(100)

Saskaņā ar 3. pantu LES un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(101)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu LES un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(102)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2019. gada 6. novembrī (29),