1.   Lai novērstu nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus un to sekas, šajā regulā ir paredzēti noteikumi par:

2.   Ar šo regulu izveido:

3.   Atbilstīgi pieejām “viena veselība” un “veselība visās politikas jomās” šīs regulas īstenošanu atbalsta, izmantojot finansējumu no attiecīgajām Savienības programmām un instrumentiem.

1.   Šo regulu piemēro sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz šādām nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu kategorijām:

2.   Šī regula attiecas arī uz infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības problēmu epidemioloģisko uzraudzību.

3.   Šīs regulas noteikumi neskar noteikumus citos Savienības tiesību aktos, ar ko reglamentē konkrētus aspektus saistībā ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzību un agrīno brīdināšanu par tiem, un prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanas koordināciju un šo apdraudējumu apkarošanas koordināciju, tostarp pasākumus īpašu preču kvalitātes un drošuma standartu noteikšanai un pasākumus, kas attiecas uz noteiktām saimnieciskām darbībām.

4.   Izņēmuma ārkārtas situācijās dalībvalsts vai Komisija var prasīt reaģēšanas koordinēšanu HSC ietvaros, kā minēts 21. pantā, tādu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu dēļ, kuri nav norādīti 2. panta 1. punktā, ja tiek uzskatīts, ka iepriekš īstenotie sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi izrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

5.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti saskaņā ar šo regulu, un līdzīgiem mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti starptautiskā līmenī, Savienības līmenī vai saskaņā ar Euratom līgumu un kuru darbība ir saistīta ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu prevenciju, gatavības un reaģēšanas plānošanu, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

6.   Dalībvalstis patur tiesības saglabāt vai ieviest papildu noteikumus, procedūras un pasākumus attiecībā uz savām valstu sistēmām tajās jomās, uz kurām attiecas šī regula, tostarp noteikumus, kas paredzēti pastāvošajos vai turpmākos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai konvencijās, ar nosacījumu, ka šādi papildu noteikumi, procedūras un pasākumi netraucē šīs regulas īstenošanai.

1.   Ar šo tiek izveidota HSC. Tās sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji divos darba līmeņos:

2.   HSC sanāksmēs kā novērotāji var piedalīties attiecīgu Savienības aģentūru un struktūru pārstāvji.

3.   HSC sadarbībā ar attiecīgajām iesaistītajām Savienības aģentūrām un struktūrām ir šādi uzdevumi:

4.   Ciktāl iespējams, HSC norādījumus un atzinumus pieņem vienprātīgi.

Balsojuma gadījumā tā rezultātu nosaka ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Locekļiem, kuri balsojuši pret vai atturējušies, ir tiesības pieprasīt, lai norādījumiem vai atzinumiem pievieno dokumentu, kurā sniegts viņu nostājas pamatojuma kopsavilkums.

5.   HSC priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām. HSC rīko sanāksmes regulāri un, ja situācija to prasa, pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma.

6.   HSC sekretariāta darbību nodrošina Komisija.

7.   HSC un Komisija atkarībā no jautājuma sensitivitātes nodrošina regulāru apspriešanos ar sabiedrības veselības ekspertiem, starptautiskajām organizācijām un ieinteresētajām personām, tostarp veselības aprūpes speciālistiem.

8.   HSC ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu. Minētais reglaments paredz darba noteikumus, jo īpaši attiecībā uz:

Darba noteikumi saistībā ar pirmās daļas c) apakšpunktu neietekmē dalībvalstu pienākumus saskaņā ar šīs regulas 10. un 21. pantu.

9.   Dalībvalstis ieceļ vienu pārstāvi un ne vairāk kā divus HSC locekļu aizstājējus.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par pirmajā daļā minēto iecelšanu un jebkādām ar to saistītām izmaiņām. Šādu izmaiņu gadījumā Komisija HSC locekļiem dara pieejamu atjauninātu sarakstu ar ieceltajām personām.

10.   Eiropas Parlaments ieceļ tehnisko pārstāvi dalībai HSC novērotāja statusā.

11.   Sarakstu, kurā uzskaitītas iestādes, organizācijas vai struktūras, kurām pieder HSC dalībnieki, publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

12.   HSC reglamentu, norādījumus, sanāksmju darba kārtības un protokolus publicē Komisijas tīmekļa vietnē, ja vien to publicēšana neapdraud sabiedrības vai privātu interešu aizsardzību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā.

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām, kā arī saskaņā ar SVAN izklāstīto PVO ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas satvaru izveido Savienības plānu veselības krīzes un pandēmijas gadījumā (“Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plāns”), lai veicinātu iedarbīgu un saskaņotu reaģēšanu uz pārrobežu veselības apdraudējumiem Savienības līmenī.

2.   Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plāns papildina valstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānus, kas izveidoti saskaņā ar 6. pantu, un tas veicina efektīvas sinerģijas starp dalībvalstīm, Komisiju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un citām attiecīgām Savienības aģentūrām un struktūrām.

3.   Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānā jo īpaši ir ietverti noteikumi par kopīgu kārtību attiecībā uz pārvaldību, spējām un resursiem:

4.   Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānā ir iekļauti pārrobežu starpreģionāli gatavības elementi, lai atbalstītu saskaņotus, daudznozaru, pārrobežu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, jo īpaši ņemot vērā uzraudzības, testēšanas, kontaktu izsekošanas, laboratoriju, veselības aprūpes darbinieku apmācības spējas un spēju nodrošināt specializētu terapiju vai intensīvu terapiju dažādos kaimiņreģionos. Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānā tiek ņemti vērā attiecīgie apstākļi valstī un tajā ir iekļauti gatavības un reaģēšanas līdzekļi, ar ko pievērsties tādu iedzīvotāju situācijai, kuri ir pakļauti augstākam riskam.

5.   Lai nodrošinātu Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plāna īstenošanu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar attiecīgām Savienības aģentūrām vai struktūrām, vai ar starptautiskām organizācijām atvieglina stresa testu un simulācijas pasākumu veikšanu un pārskatīšanu pasākumu laikā un pēc to veikšanas ar dalībvalstīm, un nepieciešamības gadījumā atjaunina plānu.

6.   Komisija var sniegt tehnisku palīdzību pēc dalībvalstu pieprasījuma, lai atbalstītu to personāla plānu izstrādi nolūkā pievērsties konkrētām vajadzībām veselības aprūpes jomā un atvieglot personāla apmaiņu starp dalībvalstīm nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā.

7.   Pārskatītos plānus un jebkādas turpmākas plāna korekcijas publicē.

1.   Neskarot dalībvalstu kompetenci šajā jomā, kad tiek sagatavoti valstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plāni, dalībvalstis sazinās savā starpā un ar HSC un koordinē rīcību ar Komisiju, lai censtos panākt pēc iespējas lielāku saskaņotību ar Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu.

2.   Valstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānos var būt iekļauti elementi, kas attiecas uz pārvaldību, spējām un resursiem, kas izklāstīti Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānā, kā minēts 5. pantā.

3.   Dalībvalstis arī nekavējoties informē Komisiju un HSC par jebkādu būtisku to valsts prevencijas, gatavības un reaģēšanas plāna pārskatīšanu.

4.   Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis attiecīgā gadījumā arī var apspriesties ar pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistu organizācijām, nozares un piegādes ķēdes ieinteresētajām personām, kā arī valsts sociālajiem partneriem.

1.   Līdz 2023. gada 27. decembrim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis sniedz Komisijai un attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām atjauninātu ziņojumu par prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanu un īstenošanu valsts līmenī un attiecīgā gadījumā – pārrobežu un starpreģionālā līmenī.

Minētais ziņojums ir koncentrēts, balstīts uz saskaņotiem vienotiem rādītājiem, sniedz pārskatu par dalībvalstīs īstenotajām darbībām, un tajā iekļauj šādus elementus:

Ziņojumā attiecīgā gadījumā iekļauj pārrobežu starpreģionālus un starpnozaru prevencijas, gatavības un reaģēšanas elementus, kas ietver kaimiņreģionus. Šādos elementos iekļauj koordinācijas mehānismus saistībā ar Savienības un valstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu attiecīgajiem elementiem, tostarp pārrobežu apmācību un paraugprakses apmaiņu veselības aprūpes darbiniekiem un sabiedrības veselības jomas darbiniekiem un koordinācijas mehānismus pacientu medicīniskai pārvietošanai.

2.   Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija reizi trijos gados dara pieejamu HSC ziņojumā, kuru sagatavo sadarbībā ar ECDC un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām.

Ziņojumā iekļauj valstu profilus, ko izmanto, lai veiktu progresa pārraudzību un, ņemot vērā attiecīgos apstākļus valstī, izstrādātu rīcības plānus konstatēto trūkumu novēršanai valsts līmenī. Šajā nolūkā Komisija var sniegt vispārīgus ieteikumus, ņemot vērā saskaņā ar 8. pantu veiktā novērtējuma rezultātus.

Pamatojoties uz ziņojumu, Komisija savlaicīgi sāk diskusijas HSC par progresu un trūkumiem gatavības jomā, tādējādi pieļaujot iespēju veikt pastāvīgus uzlabojumus.

Pārskatu par ieteikumiem, kas sniegti ziņojumā par gatavību nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem, kā minēts 2. panta 1. punktā, publicē Komisijas un ECDC tīmekļa vietnēs.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem veidnes, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu šā panta 1. punktā minēto informāciju, tādējādi nodrošinot tās atbilstību minētajā punktā noteiktajiem mērķiem un tās salīdzināmību, vienlaikus izvairoties no pieprasītās un iesniegtās informācijas dublēšanās.

Veidnes izstrādā sadarbībā ar HSC, un tās pēc iespējas ir saskaņotas ar veidnēm, ko izmanto SVAN dalībvalstu ziņošanas satvarā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

4.   Saņemot klasificētu informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar 1. punktu, Komisija, ECDC un HSC piemēro drošības noteikumus Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzībai, kas noteikti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (31) un (ES, Euratom) 2015/444 (32).

5.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts drošības noteikumus piemēro visām fiziskajām personām, kas uzturas tās teritorijā, un visām juridiskajām personām, kas iedibinātas tās teritorijā, kuras apstrādā 1. un 2. punktā minēto informāciju, ja tā klasificēta kā Eiropas Savienības klasificētā informācija. Minētie valsts drošības noteikumi paredz tādu klasificētas informācijas aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko sniedz drošības noteikumi, kā izklāstīts Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 pielikumā un Padomes Lēmumā 2013/488/ES (33).

1.   Reizi trijos gados ECDC novērtē dalībvalstu valsts prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu īstenošanas stāvokli un to saistību ar Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu. Šādus novērtējumus balsta uz saskaņotu rādītāju kopumu un īsteno sadarbībā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām vai struktūrām, un to mērķis ir novērtēt prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanu valsts līmenī saistībā ar 7. panta 1. punktā minēto informāciju.

2.   ECDC attiecīgā gadījumā dalībvalstīm un Komisijai sniedz ieteikumus, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem dalībvalstīm adresētajiem novērtējumiem, ņemot vērā attiecīgos apstākļus valstī.

3.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis deviņu mēnešu laikā pēc ECDC secinājumu saņemšanas savlaicīgi iesniedz Komisijai un ECDC rīcības plānu, kurā ņemti vērā ierosinātie novērtējuma ieteikumi, kā arī attiecīgie ieteicamie pasākumi un starpposma mērķi.

Ja dalībvalsts nolemj ieteikumu neievērot, tā pamato šāda lēmuma iemeslus.

Minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:

4.   Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 31. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto novērtējumu procedūrām, standartiem un kritērijiem.

1.   Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 7. pantu, un uz 8. pantā minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija līdz 2023. gada 27. decembrim un pēc tam reizi trijos gados nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pašreizējo stāvokli un virzību prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanā Savienības līmenī.

2.   Komisijas ziņojumā attiecīgā gadījumā iekļauj pārrobežu gatavības un reaģēšanas elementus kaimiņreģionos.

3.   Komisija, pamatojoties uz savu ziņojumu, var atbalstīt dalībvalstu rīcību, pieņemot vispārīgus ieteikumus par prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanu.

1.   Komisija, attiecīgās Savienības aģentūras un struktūras un dalībvalstis sadarbojas HSC, lai koordinētu savus centienus izveidot, nostiprināt un saglabāt savas spējas pārraudzīt nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, agrīni brīdināt par tiem, tos novērtēt un uz tiem reaģēt.

Koordinācijas mērķi jo īpaši ir šādi:

2.   Komisija un dalībvalstis attiecīgā gadījumā risina dialogu ar ieinteresētajām personām, tostarp darba ņēmēju organizācijām veselības un aprūpes jomā, nozares un piegādes ķēdes ieinteresētajām personām un pacientu un patērētāju organizācijām.

3.   HSC attiecīgā gadījumā arī koordinē reaģēšanu uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijām kopā ar Veselības krīžu padomi, ja tā ir izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2372, un attiecīgi veicina koordināciju un informācijas apmaiņu minētajā struktūrā.

1.   Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām, kā arī profesionālajām veselības organizācijām un pacientu organizācijām var organizēt apmācību pasākumus veselības aprūpes darbiniekiem, sociālo pakalpojumu darbiniekiem un sabiedrības veselības darbiniekiem dalībvalstīs, jo īpaši starpdisciplinārās apmācības “viena veselība”, tostarp par sagatavotības spējām saskaņā ar SVAN.

Komisija minētos pasākumus organizē sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm, kā arī ar ECDC, jo īpaši ar ES veselības jautājumu darba grupu, un, ja iespējams, koordinācijā ar PVO. Komisija pilnībā izmanto tālmācības potenciālu, lai palielinātu stažieru skaitu.

Pārrobežu reģionos tiek veicināta veselības aprūpes darbinieku un sabiedrības veselības darbinieku kopīga pārrobežu apmācība, paraugprakses apmaiņa un iepazīstināšana ar sabiedrības veselības sistēmām.

2.   Šā panta 1. punktā minēto apmācību pasākumu mērķis ir sniegt minētajā punktā norādītajiem darbiniekiem zināšanas un prasmes, kas jo īpaši ir nepieciešamas, lai izstrādātu un īstenotu valstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānus un īstenotu pasākumus nolūkā stiprināt gatavību krīzēm un krīzes uzraudzības spējas, jo īpaši attiecībā uz konstatētajiem trūkumiem, tostarp attiecībā uz digitālo instrumentu izmantošanu, un tie ir saskanīgi ar pieeju “viena veselība”.

3.   Šā panta 1. punktā minētajos apmācību pasākumos var piedalīties trešo valstu kompetento iestāžu darbinieki, un tos var organizēt ārpus Savienības, pēc iespējas saskaņojot tos ar ECDC pasākumiem šajā jomā.

4.   Struktūras, kuru darbinieki piedalās apmācību pasākumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina, ka minēto pasākumu ietvaros gūtās zināšanas tiek atbilstoši izplatītas un tiek attiecīgi izmantotas to rīkotajos darbinieku apmācību pasākumos.

5.   Komisija un attiecīgās Savienības aģentūras un struktūras sadarbībā ar dalībvalstīm un Savienības kandidātvalstīm var atbalstīt tādu programmu organizēšanu, kas paredzētas veselības aprūpes darbinieku un sabiedrības veselības darbinieku apmaiņai, kā arī darbinieku pagaidu norīkošanai starp dalībvalstīm, Savienības kandidātvalstīm vai Savienības aģentūrām un struktūrām. Organizējot minētās programmas, ņem vērā katras dalībvalsts profesionālo veselības organizāciju ieguldījumu.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 1. punktā minēto apmācību pasākumu un 5. punktā minēto programmu organizēšanas noteikumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 29. panta 2. punktā.

1.   Komisija un jebkura dalībvalsts kā līgumslēdzējas puses var iesaistīties kopīgā iepirkuma procedūrā, ko veic saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 165. panta 2. punktu, lai samērīgā termiņā iepriekš iegādātos medicīniskos pretlīdzekļus nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

2.   Pirms 1. punktā minētās kopīgā iepirkuma procedūras puses savā starpā noslēdz kopīgā iepirkuma nolīgumu, kurā nosaka praktisko kārtību, kas reglamentē minēto procedūru, un lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz procedūras izvēli, kopīgā iepirkuma novērtējumu, kā minēts 3. punkta c) apakšpunktā, piedāvājumu izvērtēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

3.   Šā panta 1. punktā minētā kopīgā iepirkuma procedūra, ja to izmanto medicīnisko pretlīdzekļu iepirkumam saskaņā ar šo regulu, tostarp Regulas (ES) 2022/2372 8. panta 1. punkta ietvaros, atbilst šādiem nosacījumiem:

4.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp vienībām, kuras organizē jebkādu darbību un piedalās jebkādā darbībā, tostarp – bet ne tikai – medicīnisko pretlīdzekļu kopīgā iepirkuma procedūrās un medicīnisko pretlīdzekļu izstrādē, krājumu veidošanā, izplatīšanā un ziedošanā, saskaņā ar dažādiem Savienības līmenī izveidotiem mehānismiem, jo īpaši saskaņā ar:

5.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par procedūrām attiecībā uz medicīnisko pretlīdzekļu kopīgo iepirkumu un pēc pieprasījuma piešķir piekļuvi līgumiem, kas noslēgti minēto procedūru rezultātā, ievērojot komercnoslēpuma, tirdzniecības attiecību un Savienības interešu pienācīgu aizsardzību. Komisija paziņo Eiropas Parlamentam informāciju par sensitīviem dokumentiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 7. punktu.

1.   Regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto infekcijas slimību, tostarp zoonotiskas izcelsmes slimību, un ar tām saistīto īpašo veselības problēmu epidemioloģiskās uzraudzības tīkls (“epidemioloģiskās uzraudzības tīkls”) nodrošina pastāvīgu saziņu starp Komisiju, ECDC un kompetentajām iestādēm, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par epidemioloģisko uzraudzību.

ECDC nodrošina epidemioloģiskās uzraudzības tīkla integrētu darbību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 851/2004 (35) 5. pantā.

Attiecīgā gadījumā epidemioloģiskās uzraudzības tīkls cieši sadarbojas ar Savienības, trešo valstu, PVO un citu starptautisko organizāciju kompetentajām struktūrām, kas darbojas infekcijas slimību un ar tām saistīto īpašo veselības problēmu epidemioloģiskās uzraudzības jomā.

2.   Epidemioloģiskās uzraudzības tīkla mērķis ir:

3.   Šā panta 1. punktā minētās valsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz saskaņotiem rādītājiem un standartiem, sniedz iestādēm, kas ir daļa no epidemioloģiskās uzraudzības tīkla, šādu informāciju:

4.   Informāciju, ko paziņojušas 3. punkta a) apakšpunktā minētās valsts kompetentās iestādes, ja tā ir pieejama, var savlaicīgi paziņot ECDC pārvaldītajam Infekcijas slimību Eiropas Uzraudzības portālam vismaz NUTS II līmenī.

5.   Paziņojot informāciju par epidemioloģisko uzraudzību, valsts kompetentās iestādes lieto saskaņā ar 10. punktu pieņemtās gadījumu definīcijas – ja tādas ir pieejamas – attiecībā uz katru 1. punktā minēto infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības problēmu.

6.   Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai stiprinātu dalībvalstu datu vākšanas un apmaiņas spējas un, apspriežoties ar attiecīgajiem uzraudzības tīkliem, noteiktu konkrētām slimībām piemērotus Eiropas uzraudzības standartus, pamatojoties uz ECDC priekšlikumu.

7.   ECDC pārrauga un novērtē specializēto uzraudzības tīklu epidemioloģiskās uzraudzības darbības, tostarp to, kā tiek ievēroti 6. punktā minētie uzraudzības standarti; atbalsta dalībvalstis ar zinātniskiem un tehniskiem ieteikumiem, lai uzlabotu paziņoto uzraudzības datu savlaicīgumu, pilnīgumu un kvalitāti; un regulāri sniedz pārraudzības ziņojumus HSC un Komisijai. ECDC arī attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 851/2004 trešām valstīm dara pieejamas savas speciālās zināšanas attiecībā uz epidemioloģisko uzraudzību.

ECDC regulāri sniedz HSC pārskatu par tam iesniegto uzraudzības datu savlaicīgumu, pilnīgumu un kvalitāti.

ECDC atbalsta dalībvalstis, lai veselības krīzes laikā nodrošinātu datu vākšanu un apmaiņu 2. punkta vajadzībām.

8.   Komisija var papildināt dalībvalstu rīcību, pieņemot dalībvalstīm adresētos ieteikumus par uzraudzību. HSC var pieņemt dalībvalstīm, ECDC un Komisijai adresētus paziņojumus un ieteikumus par uzraudzību.

9.   Katra dalībvalsts ieceļ kompetentās iestādes, kuras dalībvalstī ir atbildīgas par epidemioloģisko uzraudzību, kā minēts 1. punktā.

10.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izveido un atjaunina:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

11.   Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to, ka nopietns pārrobežu veselības apdraudējums ir smags vai iepriekš nepieredzēts, vai to, ka tas strauji izplatās starp dalībvalstīm, Komisija var saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto procedūru pieņemt tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, lai pieņemtu gadījumu definīcijas, procedūras un rādītājus uzraudzībai dalībvalstīs 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā nopietna minētā pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā. Minētie uzraudzības rādītāji palīdz arī novērtēt diagnostikas, prevencijas un ārstēšanas spēju.

1.   Pēc tam, kad ir veikti novērtējumi par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā mazināti jebkādi riski datu subjektu tiesībām un brīvībām, ECDC nodrošina pastāvīgu digitālās uzraudzības platformas attīstību, ar kuras starpniecību notiek datu pārvaldība un automātiska apmaiņa, lai izveidotu integrētas un savstarpēji izmantojamas uzraudzības sistēmas, kas dod iespēju attiecīgos gadījumos veikt uzraudzību reāllaikā nolūkā atbalstīt infekcijas slimību prevenciju un kontroli. ECDC nodrošina, ka digitālās uzraudzības platformas darbība notiek cilvēka uzraudzībā un līdz minimumam samazina riskus, kas var rasties no neprecīzu, nepilnīgu vai neskaidru datu nosūtīšanas no vienas datubāzes uz citu, kā arī izveido stingras procedūras datu kvalitātes pārbaudei. ECDC ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina arī digitālās uzraudzības platformas sadarbspēju ar valstu sistēmām.

2.   Digitālā uzraudzības platforma:

3.   Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai integrētajā uzraudzības sistēmā regulāri tiktu ievadīta savlaicīga, pilnīga un precīza informācija, dati un dokumenti, kuru nosūtīšana un apmaiņa veikta ar digitālās platformas starpniecību. Dalībvalstis var veicināt šā procesa automatizāciju starp valstu un Savienības uzraudzības sistēmām.

4.   ECDC pārrauga integrētās uzraudzības sistēmas darbību un regulāri sniedz pārraudzības ziņojumus dalībvalstīm un Komisijai.

5.   Epidemioloģiskās uzraudzības nolūkiem ECDC arī ir pieeja attiecīgajiem veselības datiem, kuriem tika piekļūts vai kuru pieejamība tika nodrošināta, izmantojot digitālo infrastruktūru, kas sniedz iespēju izmantot veselības datus pētniecībai, politikas veidošanas ieteikumiem un regulatīviem mērķiem.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par digitālās uzraudzības platformas darbību, kuros nosaka:

Minētie īstenošanas akti tiek pieņemti saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 29. panta 2. punktā.

7.   Komisija saskaņā ar 31. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz:

1.   Sabiedrības veselības jomā vai noteiktās sabiedrības veselības jomās, attiecībā uz kurām īsteno šo regulu vai valstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānus, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var iecelt ES references laboratorijas, kas sniegtu atbalstu valstu references laboratorijām, sekmējot to, ka dalībvalstis brīvprātīgi īsteno labu praksi un saskaņo rīcību attiecībā uz diagnostiku, testēšanas metodēm, noteiktu testu izmantošanu vienotai slimību uzraudzībai, paziņošanai un ziņošanai par tām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

2.   ES references laboratorijas ir atbildīgas par valsts references laboratoriju tīkla koordinēšanu, jo īpaši šādās jomās:

3.   ES references laboratoriju tīkla darbību nodrošina un koordinē ECDC sadarbībā ar PVO references laboratorijām. Minētā tīkla pārvaldības struktūra aptver sadarbību un koordināciju ar esošajām valstu un reģionālajām references laboratorijām un tīkliem.

4.   Šā panta 1. punktā minēto iecelšanu veic pēc publiska atlases procesa, tai ir noteikts termiņš, kura minimālais iecelšanas laikposms ir četri gadi, un to regulāri pārskata. Šādas iecelšanas ietvaros nosaka iecelto ES references laboratoriju pienākumus un uzdevumus.

5.   Šā panta 1. punktā minētās ES references laboratorijas:

Papildus šā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām ES references laboratorijām arī jābūt akreditētām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (36).

6.   Šā panta 1. punktā minētajām ES references laboratorijām var piešķirt dotācijas par izmaksām, kas tām radušās, īstenojot gada vai daudzgadu darba programmas, kas sagatavotas atbilstoši tādu darba programmu mērķiem un prioritātēm, kuras pieņēmusi Komisija saskaņā ar programmu “ES – veselībai”.

1.   Ar šo tiek izveidots dalībvalstu dienestu tīkls, kas atbalsta cilvēku izcelsmes bioloģiskā materiāla izmantošanu, tostarp transfūziju un transplantāciju (“cilvēku izcelsmes bioloģiskā materiāla tīkls”), lai pārraudzītu, novērtētu un palīdzētu novērst slimību uzliesmojumus, kas saistīti ar cilvēku izcelsmes bioloģisko materiālu. Cilvēku izcelsmes bioloģiskā materiāla tīkls nodrošina arī to, ka vajadzības gadījumā tiek risināti jebkādi ar slimības uzliesmojumiem saistīti medicīniskās apaugļošanas jautājumi.

2.   Cilvēku izcelsmes bioloģiskā materiāla tīkla darbību nodrošina un koordinē ECDC.

3.   Katra dalībvalsts ieceļ kompetentās iestādes, kas to teritorijā ir atbildīgas par dienestiem, kuri atbalsta cilvēku izcelsmes bioloģiskā materiāla izmantošanu, tostarp transfūziju un transplantāciju, kā minēts 1. punktā.

1.   Pēc brīdinājuma, kas saskaņā ar 19. pantu izziņots attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā vai 2. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto nopietno pārrobežu veselības apdraudējumu, dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju pamatojoties uz to pārraudzības sistēmās pieejamo informāciju, ar EWRS palīdzību un – ja tas nepieciešams ārkārtas situācijas dēļ – ar HSC palīdzību informē cita citu par norisēm valsts līmenī saistībā ar attiecīgo nopietno pārrobežu veselības apdraudējumu.

2.   ECDC pārvaldīto Infekcijas slimību Eiropas Uzraudzības portālu izmanto 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā vai 2. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto nopietno pārrobežu veselības apdraudējumu ad hoc pārraudzībai.

3.   Saskaņā ar 1. punktu sniegtajā informācijā jo īpaši iekļauj ziņas par izmaiņām attiecīgā nopietnā pārrobežu veselības apdraudējuma ģeogrāfiskajā izplatībā, izplatīšanās ātrumā un smagumā, kā arī par līdzekļiem tā atklāšanai, ja šādas ziņas ir pieejamas.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem, ja vajadzīgs, pieņem gadījumu definīcijas, kuras lieto ad hoc pārraudzībai, lai nodrošinātu savākto datu salīdzināmību un savietojamību Savienības līmenī.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma smagumu vai tā straujo izplatību starp dalībvalstīm, Komisija var pieņemt vai atjaunināt šā punkta pirmajā daļā minētās gadījumu definīcijas, izmantojot tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto procedūru.

1.   EWRS nodrošina iespēju Komisijai, ECDC un valsts līmenī atbildīgajām kompetentajām iestādēm pastāvīgi sazināties saistībā ar gatavību, agrīnu brīdināšanu un reaģēšanu, brīdinājuma izziņošanu, sabiedrības veselības risku novērtēšanu un tādu pasākumu noteikšanu, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai.

2.   EWRS pārvaldība un operatīva izmantošana ietver personas datu apmaiņu noteiktos gadījumos, kad tā paredzēta attiecīgajos tiesību instrumentos. Šāda pārvaldība un izmantošana ietver šādas darbības:

Ņemot vērā dalībvalstu atzinumus, ECDC pastāvīgi atjaunina EWRS, ļaujot izmantot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, digitālās mobilās lietojumprogrammas, mākslīgā intelekta modeļus, satelītu nodrošinātas lietotnes vai citas automatizētai kontaktu izsekošanai paredzētas tehnoloģijas, kas pilnveido dalībvalstu vai Savienības izstrādātās kontaktu izsekošanas tehnoloģijas, un ko izmanto, lai cīnītos pret nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. ECDC ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veicina sadarbspēju ar valstu sistēmām EWRS vajadzībām.

ECDC arī sniedz tehnisko palīdzību kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas valsts līmenī, tostarp apmācību pēc EWRS atjaunināšanas.

3.   Katra dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi vai iestādes, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par brīdinājumu izziņošanu un sabiedrības veselības aizsardzībai vajadzīgo pasākumu noteikšanu agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas nolūkā saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, kā arī saskaņā ar 19. un 20. pantu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras informācijas apmaiņai ar citām ātrās brīdināšanas sistēmām Savienības un starptautiskā līmenī, tostarp apmaiņai ar personas datiem, lai nodrošinātu EWRS pareizu darbību un lai izvairītos no darbību pārklāšanās vai darbībām, kas ir pretrunā pastāvošajām struktūrām un mehānismiem attiecībā uz gatavību nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, to pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu saskaņā ar pieeju “viena veselība”.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Valstu kompetentās iestādes vai Komisija izziņo brīdinājumu EWRS, ja ārkārtas situācija vai nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma veidošanās atbilst šādiem kritērijiem:

2.   Ja valsts kompetentās iestādes paziņo PVO par notikumiem, kas var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, un ja nav pilnīgas sadarbspējas starp PVO paziņošanas sistēmu un EWRS, valsts kompetentās iestādes vienlaicīgi izziņo brīdinājumu EWRS, ja attiecīgais apdraudējums ir viens no šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajiem apdraudējumiem.

3.   Izziņojot brīdinājumu, valsts kompetentās iestādes un Komisija, izmantojot EWRS, nekavējoties paziņo jebkādu pieejamu būtisku informāciju, kas ir tās rīcībā un var būt noderīga reaģēšanas koordinācijai, piemēram:

4.   Komisija ar EWRS starpniecību nodrošina valsts kompetentajām iestādēm piekļuvi jebkurai informācijai, kura var būt noderīga reaģēšanas koordinācijai, kas minēta 21. pantā, tostarp informāciju, kas saistīta ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, par kuriem jau ir ziņots, izmantojot ātrās brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kuras izveidotas atbilstīgi citiem Savienības tiesību aktu vai Euratom līguma noteikumiem.

5.   Tiklīdz kļūst pieejami jauni dati, dalībvalstis atjaunina 3. punktā minēto informāciju.

1.   Ja saskaņā ar 19. pantu tiek izziņots brīdinājums, Komisija gadījumā, kad 21. pantā minētā reaģēšana ir jākoordinē Savienības līmenī vai pēc HSC pieprasījuma vai savas iniciatīvas, nekavējoties ar EWRS starpniecību sniedz valsts kompetentajām iestādēm un HSC riska novērtējumu par to, cik iespējami nopietns ir sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp par iespējamajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem. Minēto riska novērtējumu veic viena vai vairākas šādas Savienības aģentūras vai struktūras:

Riska novērtējumu veic šīs regulas 2. panta 1. punktā minētā apdraudējuma gadījumā sadarbībā ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ja šīs regulas 2. panta 1. punktā minētais nopietnais pārrobežu veselības apdraudējums izriet no teroristiskas vai noziedzīgas darbības, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794 (42) 3. pantā; un sadarbībā ar EMA, ja nopietnais pārrobežu veselības apdraudējums ir saistīts ar zālēm.

2.   Pēc tādas Savienības aģentūras vai struktūras pieprasījuma, kura veic riska novērtējumu savu pilnvaru ietvaros, šā panta 1. punktā minētās Savienības aģentūras un struktūras bez nepamatotas kavēšanās sniedz to rīcībā esošo būtisko informāciju un datus. Personas datu apstrādi attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar datu aizsardzības prasībām, kā noteikts 27. pantā.

3.   Ja vajadzīgais riska novērtējums ir pilnībā vai daļēji ārpus 1. punktā minēto Savienības aģentūru un struktūru pilnvarām un tas tiek uzskatīts par nepieciešamu reaģēšanas koordinācijai Savienības līmenī, Komisija pēc HSC pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz ad hoc riska novērtējumu.

4.   Komisija riska novērtējumus nekavējoties dara pieejamu valsts kompetentajām iestādēm, izmantojot EWRS, un HSC, attiecīgā gadījumā izmantojot saistītas brīdināšanas sistēmas. Ja riska novērtējums ir jāpublisko, valsts kompetentās iestādes to saņem 24 stundas pirms tā publicēšanas, ja vien steidzamības un nepieciešamības dēļ nav vajadzīga riska novērtējuma tūlītēja publicēšana.

Riska novērtējumā ņem vērā būtisko informāciju, ko sniegušas citas vienības, jo īpaši PVO, starptautiskā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, ja šāda informācija ir pieejama.

5.   Komisija nodrošina, ka informācija, kas varētu būt svarīga riska novērtējumā, tiek darīta pieejama valsts kompetentajām iestādēm, izmantojot EWRS, un HSC.

1.   Pēc brīdinājuma paziņojuma, kas izziņots saskaņā ar 19. pantu, dalībvalstis – pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma un pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp 19. pantā minēto informāciju un 20. pantā minētajiem riska novērtējumiem, – savstarpēji apspriežas un HSC ietvaros un, sadarbojoties ar Komisiju, veic koordināciju attiecībā uz šādiem jautājumiem:

2.   Ja dalībvalsts gatavojas pieņemt vai izbeigt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma apkarošanai, tā pirms šādu pasākumu pieņemšanas vai izbeigšanas informē citas dalībvalstis – jo īpaši kaimiņos esošās dalībvalstis – un Komisiju, apspriežas un koordinē rīcību ar tām attiecībā uz minēto pasākumu raksturu, mērķi un apmēru, ja vien nepieciešamība aizsargāt sabiedrības veselību nav tik steidzama, ka šie pasākumi ir jāpieņem nekavējoties.

3.   Ja dalībvalstij steidzamības kārtā jāpieņem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, reaģējot uz nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma rašanos vai atkārtošanos, tā nekavējoties pēc to pieņemšanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par minēto pasākumu raksturu, mērķi un apmēru, jo īpaši pārrobežu reģionos.

4.   Ja nepieciešams, nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā dalībvalstis var lūgt palīdzību citām dalībvalstīm, izmantojot Lēmumā Nr. 1313/2013/ES paredzēto Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC).

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem nepieciešamās procedūras, lai vienādi īstenotu šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzēto informācijas apmaiņu, apspriešanos un koordināciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Komisija var papildināt dalībvalstu rīcību, pieņemot ieteikumus par kopējiem pagaidu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

2.   Ieteikumi par kopējiem pagaidu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu:

1.   Attiecībā uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kā norādīts 2. panta 1. punktā, Komisija pēc tam, kad tā ir izskatījusi jebkādu ECDC, citu attiecīgo Savienības aģentūru vai struktūru vai 24. pantā minētās Padomdevējas komitejas sniegtu ekspertu atzinumu, var Savienības līmenī oficiāli atzīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, tostarp pandēmijas situācijas, ja attiecīgais nopietnais pārrobežu veselības apdraudējums skar sabiedrības veselību Savienības līmenī.

2.   Komisija izbeidz 1. punktā minēto atzīšanu, tiklīdz vairs netiek izpildīts 1. punktā minētais nosacījums.

3.   Pirms Savienības līmenī tiek atzīta sabiedrības veselības ārkārtas situācija, Komisija sazinās ar PVO, lai iepazīstinātu ar Komisijas veikto slimības uzliesmojuma situācijas analīzi un informētu PVO par savu nodomu pieņemt šādu lēmumu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma smagumu vai tā straujo izplatību starp dalībvalstīm, Komisija var Savienības līmenī atzīt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atbilstīgi šā panta 1. punktam, izmantojot tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 29. panta 3. punktā.

1.   Lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijas oficiālu atzīšanu Savienības līmenī, Komisija izveido Padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos (“Padomdevēja komiteja”), kura pēc Komisijas vai HSC pieprasījuma konsultē Komisiju vai HSC, sniedzot savu viedokli par:

Ieteikumi par reaģēšanu, kas sniegti saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu, balstās attiecīgi uz ECDC, EMA, PVO un citu attiecīgo Savienības aģentūru vai struktūru ieteikumiem.

2.   Padomdevējas komitejas sastāvā ir neatkarīgi eksperti, kuru vidū var būt veselības aprūpes un sociālās aprūpes darbinieku pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ko izraudzījusies Komisija atbilstoši minēto pārstāvju zināšanām un pieredzei tādās jomās, kuras ir visatbilstošākās konkrētajam apdraudējumam, kas ir radies, kā arī ECDC un EMA pārstāvji kā pastāvīgie novērotāji. Padomdevējas komitejas locekļi pārstāv dažādas nozares, lai tie var sniegt konsultācijas par sabiedrības veselības, biomedicīnas, uzvedības, sociālekonomiskiem, kultūras un starptautiskiem aspektiem. Padomdevējā komitejā kā novērotāji var piedalīties arī PVO pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā minētajā komitejā kā nepastāvīgie novērotāji var piedalīties arī citu konkrētam apdraudējumam relevantu Savienības aģentūru vai struktūru pārstāvji. Komisija var ad hoc kārtībā darbam Padomdevējā komitejā pieaicināt ekspertus, kuriem ir specializētas zināšanas kādā darba kārtības jautājumā, jo īpaši no valstīm, kuru teritorijā drauds radies. Atkarībā no konkrētā jautājuma dalībvalstis var ierosināt Komisijai iecelt attiecīgos ekspertus.

3.   Komisija publicē informāciju par Padomdevēju komiteju saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikumiem par ekspertu grupām (44), tostarp to ekspertu vārdus un uzvārdus, kuri izraudzīti dalībai Padomdevējā komitejā, un sīku informāciju par viņu profesionālo vai zinātnisko pieredzi, kas pamato viņu iecelšanu. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē Padomdevējas komitejas locekļu sarakstu un kvalifikācijas, kas pamato viņu iecelšanu.

4.   Attiecīgā gadījumā Padomdevēja komiteja rīkojas saskaņoti ar Veselības krīzes padomi, ja tā ir izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2372.

5.   Padomdevēja komiteja rīko sanāksmes, kad tas nepieciešams, pēc Komisijas, HSC vai dalībvalsts pieprasījuma. Komisija ar HSC starpniecību dara dalībvalstīm zināmu visu attiecīgo informāciju par Padomdevējas komitejas sanāksmēm.

6.   Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

7.   Padomdevējas komitejas sekretariātu nodrošina Komisija.

8.   Padomdevēja komiteja pieņem savu reglamentu, tostarp attiecībā uz atzinumu un ieteikumu pieņemšanu, balsošanas noteikumiem un datu aizsardzības un privātuma nodrošināšanu. Minētais reglaments stājas spēkā pēc tam, kad saņemts labvēlīgs Komisijas atzinums. Padomdevējas komitejas sapulču protokolus publisko.

1.   HSC un Padomdevēja komiteja veic savas darbības neatkarīgi, objektīvi un pārredzami un apņemas darboties sabiedrības interesēs.

2.   HSC un Padomdevējā komitejā ieceltajiem pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā novērotājiem nav nekādu finansiālu vai citu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību.

3.   HSC un Padomdevējā komitejā ieceltie pārstāvji un attiecīgā gadījumā novērotāji iesniedz deklarāciju par savām finansiālajām un citām interesēm un katru gadu un pēc vajadzības to atjaunina. Tie atklāj jebkurus citus faktus, par kuriem tie uzzinājuši un kurus pēc labas ticības var pamatoti uzskatīt par tādiem, kas ietver vai rada interešu konfliktu.

4.   Pārstāvji, kas piedalās HSC vai Padomdevējas komitejas sanāksmēs, un attiecīgā gadījumā novērotāji pirms katras sanāksmes deklarē visas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību vai objektivitāti attiecībā uz darba kārtības jautājumiem.

5.   Ja Komisija nolemj, ka pārstāvja deklarētās intereses rada interešu konfliktu, minētais pārstāvis nepiedalās nekādās diskusijās vai lēmumu pieņemšanā, kā arī nesaņem nekādu informāciju par minēto darba kārtības jautājumu. Minētās pārstāvju deklarācijas un Komisijas lēmumu iekļauj sanāksmes protokola kopsavilkumā.

6.   Uz pārstāvjiem, kuri piedalās HSC vai Padomdevējas komitejas sanāksmēs, un attiecīgā gadījumā novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības arī pēc tam, kad tie ir beiguši pildīt savus pienākumus.

1.   Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK un Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, kad tās pilda savus pienākumus.

2.   Komisija un attiecīgā gadījumā citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras neapstrādā personas datus, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams to uzdevumu izpildei. Attiecīgā gadījumā personas datus padara anonīmus tā, lai datu subjekts nebūtu identificējams.

1.   EWRS ietver selektīvu ziņojumu funkciju, kas ļauj nosūtīt personas datus, tostarp kontaktinformāciju un veselības datus, tikai tām valsts kompetentajām iestādēm, kuras ir iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos un medicīniskās evakuācijas procedūrās. Minēto selektīvu ziņojumu funkciju izveido un izmanto, lai nodrošinātu drošu un likumīgu personas datu apstrādi un izveidotu saikni ar kontaktu izsekošanas sistēmām Savienības līmenī.

2.   Ja valsts kompetentās iestādes, kuras īsteno kontaktu izsekošanas pasākumus vai medicīniskās evakuācijas procedūras, ar EWRS starpniecību dara zināmus kontaktu izsekošanai vajadzīgos personas datus saskaņā ar 19. panta 3. punktu, tad tās izmanto šā panta 1. punktā minēto selektīvu ziņojumu funkciju un paziņo datus tikai tām citām dalībvalstīm, kuras ir iesaistītas kontaktu izsekošanas vai medicīniskās evakuācijas pasākumos.

3.   Paziņojot 2. punktā minētos datus, valsts kompetentās iestādes atsaucas uz iepriekš EWRS izziņoto brīdinājumu.

4.   Selektīvu ziņojumu funkciju izmanto tikai kontaktu izsekošanas un medicīniskās evakuācijas nolūkiem. Tā ļauj valsts kompetentajām iestādēm saņemt tikai tos datus, kurus tām nosūtījušas citas valsts kompetentās iestādes. ECDC piekļūst tikai tiem datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu selektīvu ziņojumu funkcijas pienācīgu darbību. Ziņojumus, kas satur personas datus, automātiski dzēš no selektīvu ziņojumu funkcijas vēlākais 14 dienas pēc to nosūtīšanas.

5.   Nepieciešamības gadījumā kontaktu izsekošanas nolūkos var veikt arī personas datu apmaiņu, izmantojot kontaktu izsekošanas tehnoloģijas. Valsts kompetentās iestādes nesaglabā kontaktinformāciju un veselības datus, kas saņemti, izmantojot selektīvu ziņojumu funkciju, ilgāk par uzglabāšanas periodu, kas piemērojams saistībā ar to valsts kontaktu izsekošanas darbībām.

6.   Komisija saskaņā ar 31. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot:

7.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Komisijai palīdz Nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā, 14. panta 7. punktā un 28. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 27. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā, 14. panta 7. punktā un 28. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 4. punktā, 14. panta 7. punktā vai 28. panta 6. punktā pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 31. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

1.   Atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES.

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.