1.   Ar šo regulu tiek īstenoti 2., 3. un 4. punktā minētie noteikumi attiecībā uz turētiem zirgiem:

2.   Šī regula paredz vispārējus un īpašus noteikumus par to, kā vienoti piemērot Regulas (ES) 2016/429 108. panta 1. punktā minēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu attiecībā uz zirgiem un dažādām to kategorijām, lai nodrošinātu tās efektīvu darbību, tai skaitā:

3.   Šī regula paredz noteikumus par veidlapu paraugiem, kas nepieciešami, lai piemērotu Regulas (ES) 2019/6 112. panta 4. punktu un 115. panta 5. punktu un Deleģēto regulu (ES) 2021/577, un kas jāiekļauj individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā, kā arī noteikumus par konkrētu ārstēšanas veidu dokumentēšanu saskaņā ar Direktīvu 96/22/EEK.

4.   Šī regula paredz noteikumus par veidlapu paraugiem tās informācijas ierakstīšanai, kas izklāstīta Regulas (ES) 2016/1012 V pielikuma 2. daļas I nodaļā un Deleģētajā regulā (ES) 2017/1940 un kas jāietver zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā.

1.   Zirga operators, kas nav zirga īpašnieks vai viens no īpašniekiem, rīkojas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem konkrētā zirga īpašnieka vai īpašnieku pārstāvja vārdā un pēc vienošanās ar īpašnieku vai īpašnieku pārstāvi.

2.   Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā deleģētās struktūras var pieprasīt, lai īpašnieks vai īpašnieku pārstāvis iesniedz šādus pieteikumus, ko tam iesnieguši operatori:

1.   Dalībvalstis izstrādā un pastāvīgi atjaunina to kompetento iestāžu un attiecīgā gadījumā deleģēto struktūru sarakstu, kuras atbild par individuālo pastāvīgo identifikācijas dzīvnieku izdošanu attiecībā uz zirgiem, un minēto sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un publisko kompetentās iestādes izveidotā tīmekļa vietnē.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētais saraksts:

3.   Lai dalībvalstīm palīdzētu 1. punktā minētos pastāvīgi atjauninātos sarakstus darīt pieejamus, Komisija izveido vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto tiešu saiti uz vajadzīgo informāciju 1. punktā paredzētajā tīmekļa vietnē.

1.   Kompetentā iestāde piešķir kodu datorizētajai datubāzei un attiecīgā gadījumā katrai datubāzei, ko datorizētās datubāzes ietvaros izveidojušas deleģētās struktūras, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un 2. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās organizācijas un apvienība, kuras reģistrē zirgu identifikācijas datus.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētais kods ir saderīgs ar UELN kodēšanas sistēmu un sastāv no sešciparu koda datorizētajai datubāzei un katrai datubāzei, kas izveidota datorizētās datubāzes ietvaros, tai skaitā:

1.   Pirmo reizi identificējot zirgu, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un 2. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās organizācijas un asociācija reģistrē zirga identifikācijas datus datorizētajā datubāzē ar unikālo kodu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais kods sastāv no:

3.   Unikālais kods ir atsauce jebkādai piekļuvei datiem un datu apmaiņai starp datorizētajām datubāzēm un deleģēto struktūru, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un 2. panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto organizāciju un apvienības datubāzēm.

4.   Ja deleģētās struktūras, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un 2. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās organizācijas un apvienība izveido datubāzes datorizētās datubāzes ietvaros, tās nodrošina, ka datorizētajā datubāzē ir atspoguļota vismaz informācija, kas paredzēta II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas A daļas 1.–7. punktā un C daļā un II iedaļas II daļā paredzētā informācija.

1.   Dalībvalstis īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka datorizētās datubāzes turpina darboties iespējamu darbības pārrāvumu gadījumā, un datorizētajās datubāzēs reģistrētās informācijas drošību, aizsardzību, integritāti un autentiskumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka pēc to pieprasījuma objektu operatoriem attiecībā uz objektos turētajiem zirgiem, zirgu operatoriem attiecībā uz konkrētajiem dzīvniekiem un kautuvju operatoriem attiecībā uz zirgiem, ko atved uz kautuvi nokaušanai, ir vismaz bezmaksas lasīšanas režīma piekļuve šādai datorizētajā datubāzē ietvertajai informācijai par iepriekš minētajiem zirgiem:

3.   Dalībvalstis nodrošina kompetentajām iestādēm un deleģētajām struktūrām lasīšanas un rakstīšanas režīma piekļuvi datorizētajai datubāzei, lai ierakstītu zirgu identifikācijas datus vai apmainītos ar datiem starp minēto datorizēto datubāzi un deleģēto struktūru uzturētajām datubāzēm.

4.   Dalībvalstis nodrošina citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā deleģētajām struktūrām minētajās citās dalībvalstīs, kas norādītas sarakstā saskaņā ar 4. panta 1. punktu, bezmaksas lasīšanas režīma piekļuvi informācijai, kas izklāstīta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un kas ietverta to datorizētajās datubāzēs, attiecībā uz zirgiem, kas parasti tiek turēti to teritorijā.

5.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt Regulas (ES) 2016/429 102. panta 4. punktā minētajiem zirgu operatoriem un atbildīgajiem veterinārārstiem lasīšanas un rakstīšanas režīma piekļuvi attiecīgajām datu kopām to datorizētajā datubāzē ar nosacījumu, ka tiek garantēta datu aizsardzība saskaņā ar šā panta 1. punktu.

1.   Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 108. panta 4. punktu nolemj apmainīties ar zirgu identifikācijas datiem, kas ietverti to datubāzēs, tieši ar atbilstošajām datorizētajām datubāzēm citās dalībvalstīs, tad ar informāciju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 64. panta a), b) un c) punktā, apmainās kā ar elektroniskiem datiem starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm XML Schema Definition (XSD) formātā, ko Komisija dara pieejamu, pamatojoties uz attiecīgajiem standartiem, kuri minēti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 37. pantā.

2.   Kompetentā iestāde, kas atbild par objektu, uz kuru zirgs pārvests tā pastāvīgai turēšanai, var pieprasīt 1. punktā minēto informāciju no izcelsmes objekta kompetentās iestādes, un katru pārsūtīšanu apzīmogo ar laika zīmogu.

1.   Dalībvalstis ievieš sistēmu, lai nodrošinātu tā koda unikalitāti, kuru nolasa no transponderiem, ko izmanto elektroniskajos identifikatoros, piemēram, injicējamos transponderos, elektroniskajās krotālijās vai elektroniskajās saitēs uz vēzīša to zirgu identificēšanai, kuri dzimuši Savienībā vai laisti brīvā apgrozībā Savienībā pēc ievešanas no trešās valsts.

2.   Elektroniskie identifikatori atbilst I pielikuma 1. daļā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

3.   Krotālijas un saites uz vēzīša atbilst I pielikuma 2. daļā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

1.   Zirgu operatori nodrošina, ka injicējamos transponderus injicē vai – saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu – krotālijas piestiprina zirgiem vienlaicīgi ar tās identifikācijas veidlapas aizpildīšanu, kura nepieciešama, lai pieteiktos uz individuālā pastāvīgā identifikācijas instrumenta izdošanu 21. pantā noteiktajā identificēšanas termiņā, vai neilgi pirms minētās identifikācijas veidlapas aizpildīšanas dienas.

2.   Tādu zirgu operatori, kuri paredzēti pārvietošanai uz kautuvi saskaņā ar 43. panta 2. punktu, nodrošina, ka identifikācijas līdzekļi tiek piestiprināti zirgam tūlīt pēc tam, kad no kompetentās iestādes ir saņemts atbilstošais dokuments, kas izdots minētās kompetentās iestādes noteiktajā formātā, lai izpildītu prasības par pārtikas aprites informācijas sniegšanu, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā.

3.   Ierobežoto laika aizturi starp identifikācijas līdzekļa piestiprināšanu un identifikācijas veidlapas aizpildīšanu, kas paredzēta, lai pieteiktos individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta izdošanai, kā paredzēts 1. punktā, nepiemēro, identificējot:

1.   Pirms identifikācijas līdzekļa piestiprināšanas zirgam saskaņā ar 13. pantu kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra, veterinārārsts vai kvalificētā persona, kas minēta 13. panta 1. punktā, nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, ar kuriem konstatē iespējamas zīmes vai pazīmes, kas liecina par iepriekš notikušu zirga identificēšanu, izmantojot injicējamus transponderus vai krotālijas. Minētajos pasākumos iekļauj vismaz šādus aspektus:

2.   Ja, veicot šā punkta 1. punktā minētos pasākumus, tiek konstatēts, ka iepriekš ir implantēts injicējams transponders vai izmantotas krotālijas vai alternatīva identifikācijas metode saskaņā ar 16. pantu, norādot uz pabeigtu agrāk veiktu identifikāciju saskaņā ar III nodaļas 2. iedaļu, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra:

3.   Ja nedokumentēta injicējama transpondera, krotālijas vai 1. punkta c) apakšpunktā minētās alternatīvās identifikācijas metodes noņemšana tiek apstiprināta attiecībā uz zirgu, kas dzimis Savienībā, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra izdod identifikācijas dokumenta dublikātu saskaņā ar 25. pantu vai identifikācijas dokumenta aizstājēju saskaņā ar 26. pantu.

1.   Identifikācijas līdzekļus piestiprina veterinārārsts vai – ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos – pilnvarota un pienācīgi apmācīta un kvalificēta persona.

2.   Injicējamo transponderu implantē parenterāli pēc injekcijas vietas pienācīgas sagatavošanas zirga kakla kreisajā pusē pa vidu starp pakausi un skaustu skausta saišu apvidū.

3.   Ja identificēšanu veic, izmantojot krotāliju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu, to piestiprina zirga kreisās auss gliemežnīcai.

4.   Kodu, kas redzams uz Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma a), b), c), e) vai f) apakšpunktā minētajiem identifikācijas līdzekļiem pēc to injicēšanas vai piestiprināšanas, 1. punktā minētā persona vai tās atbildībā reģistrē šim nolūkam paredzētajā laukā identifikācijas veidlapā, kas vajadzīga, lai pieteiktos individuālā pastāvīgā identifikācijas izdošanai, vai tieši II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas A daļā.

1.   Ja transponders vairs nedarbojas un ir jānomaina, zirgu identificē ar jaunu transponderu, kurā redzams jauns kods; šādā gadījumā jauno transpondera kodu papildus reģistrē datorizētajā datubāzē un attiecīgā gadījumā deleģētās struktūras datubāzē, kā arī individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas C daļā.

2.   Nozaudētu vai nesalasāmu krotāliju, kas piestiprināta saskaņā ar 13. panta 3. punktu, aizstāj ar krotāliju, kurā norādīts jauns kods; šādā gadījumā jauno kodu papildus reģistrē datorizētajā datubāzē un attiecīgā gadījumā deleģētās struktūras datubāzē, kā arī individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas C daļā.

3.   Operatori nodrošina, ka identifikācijas līdzekļi tiek nomainīti, cik drīz vien iespējams pēc to nozaudēšanas vai pēc tam, kad tie vairs nedarbojas pareizi, un katrā ziņā kompetentās iestādes noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz 30 dienas no dienas, kad konstatēta nozaudēšana vai darbības izbeigšanās, un pirms zirgs tiek aizvests no objekta, kur tas parasti tiek turēts.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja zirgs ir identificēts ne tikai ar vienu krotāliju, bet vēl ar citiem identifikatoriem, kompetentā iestāde var atļaut krotāliju, kas kļuvusi nesalasāma vai ir nozaudēta, aizstāt ar jaunu krotāliju tā, lai zirga identifikācijas kods būtu redzams uz pārējiem identifikācijas līdzekļiem.

5.   Reģistrētu zirgu sugas dzīvnieku operatori informē šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai organizāciju vai apvienību, kas minēta attiecīgi 22. panta 2. un 3. punktā, par visām uz identifikācijas līdzekļiem redzamā koda izmaiņām.

1.   Kompetentā iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zirga kaušanas vai nāves gadījumā tiek novērsta vēlāka identifikācijas līdzekļu krāpnieciska izmantošana, tos izņemot un iznīcinot vai utilizējot uz vietas.

2.   Ja injicējamo transponderu nevar izņemt no pārtikai nokauta zirga ķermeņa un ja gaļa vai gaļas daļa, kas satur transponderu, tiek deklarēta kā nederīga lietošanai pārtikā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 45. panta m) punktu, rezultātā iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus utilizē, lai izpildītu šā panta 1. punkta prasības.

1.   Ja dalībvalsts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 62. pantu ir atļāvusi piemērotu alternatīvu identifikācijas metodi tās teritorijā dzimušu un turētu zirgu identitātes verificēšanai, tostarp pārmantotas vai iegūtas atšķirības zīmes un ģenētiskos marķierus, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra nodrošina, ka ziņas par šo alternatīvo identifikācijas metodi ir verificētas pirms to reģistrēšanas individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā un datorizētajā datubāzē.

2.   Dalībvalstis var pieprasīt alternatīvu identitātes verificēšanas metožu izmantošanu, pamatojoties uz ģenētiskajiem marķieriem, tādējādi papildinot Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā noteiktās identifikācijas prasības, attiecībā uz zirgiem, kas dzimuši vai kas parasti uzturas attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Dalībvalstis informāciju par to atļautajām alternatīvajām identifikācijas metodēm, kā minēts šā panta 1. punktā, dara pieejamu Komisijai, pārējām dalībvalstīm un plašai sabiedrībai 4. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

4.   Ja zirgu identificēšanai izmanto alternatīvu identifikācijas metodi, kā minēts šā panta 1. punktā, ziņas ieraksta individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta izvērstajā formātā.

5.   Attiecībā uz zirgu sugas dzīvniekiem, kam ir unikālas krāsu pazīmes, piemēram, zebrām, ko tur norobežotos objektos, kompetentā iestāde var atļaut aizpildītu kontūrzīmējumu aizstāt ar augstas kvalitātes fotogrāfiju.

6.   Ja izmanto alternatīvu identifikācijas metodi, kā minēts 1. punktā, operators nodrošina līdzekļus, kā piekļūt minētajai identifikācijas informācijai, vai attiecīgā gadījumā sedz zirga identitātes verificēšanas izmaksas, vai samierinās ar nepieciešamajiem tās termiņiem.

1.   Individuālajam pastāvīgajam identifikācijas dokumentam ir viens no šādiem formātiem:

2.   Individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu izdod tikai pēc tam, kad tajā ierakstīta vismaz informācija, kas prasīta saskaņā ar II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga X iedaļas A daļas 1., 2. un 4.–7. punktu un B daļas 12.–18. punktu, un attiecīgā gadījumā 16. pantu.

3.   Zirga silueta formu kontūrzīmējumā, kas paredzēts II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas B daļā, var pielāgot, ja dokuments ir izdots par zirgu sugas dzīvnieku, kas nav zirgs.

4.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka standarta identifikācijas dokumenta gadījumā ieraksta tikai šādu informāciju, ja zirgs ir izslēgts no nokaušanas lietošanai pārtikā saskaņā ar 39. panta 2. punktu:

5.   Kāju lieko pirkstu aizmetņu jeb “kastaņu” kontūra II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga X iedaļā ir jānorāda tikai individuālajos pastāvīgajos identifikācijas dokumentos, kas izdoti par zirgiem, kuri nav identificēti ar injicējamu transponderu vai krotāliju un kuriem nav marķējumu vai ir tikai trīs vai mazāk apmatojuma virpuļi.

6.   Injicējamā transpondera implantācijas anatomisko vietu norāda kontūrzīmējumā, kas paredzēts II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas B daļā.

1.   Individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments atbilst II pielikuma 2. daļā noteiktajām papildu prasībām.

2.   Ja gadījumos, kas aprakstīti 21. panta 4. punktā, individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments ir izdots izvērstajā formātā, kas sastāv no divām daļām, kurās ietverts 17. panta 1. punktā un IV–X iedaļā minētais standarta formāts, kas ievietots kā nedalāms veselums vāka kabatiņā, kā izklāstīts II pielikuma 2. daļas b) punktā, unikālais kods, kas ierakstīts IV iedaļā, veido saikni starp standarta formātu, no vienas puses, un IV–X iedaļu, no otras puses.

1.   Ja zirgam tiek implantēts injicējams transponders saskaņā ar 11. pantu, kompetentā iestāde vai deleģētā struktūra ieraksta individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā šādu informāciju:

2.   Ja zirgs iepriekš ir bijis identificēts ar injicējamu transponderu, kas neatbilst pašreizējiem ISO standartiem, nolasīšanas sistēmu ieraksta II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas A daļas 5. punktā.

1.   Ja individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments tiek izdots kopā ar plastikāta karti vai viedkarti, šīs kartes atbilst III pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Dalībvalstis var atļaut izmantot digitālas lietojumprogrammas pārnēsājamās elektroniskās ierīcēs, kas parāda vismaz datorizētajā datubāzē glabātos identifikācijas datus zirga identificēšanai tā pārvietošanas laikā:

3.   Tomēr dalībvalstis neļauj izmantot plastikāta kartes, viedkartes vai pārnēsājamu elektronisku ierīču digitālas lietojumprogrammas kā vienīgo identifikācijas dokumentu, ja dzīvnieku pārvieto uz kautuvi.

1.   Zirga operators nodrošina, ka tā atbildībā esošais zirgs tiek identificēts laikposmā, kas jānosaka dalībvalstij un kas nepārsniedz 12 mēnešus no dzīvnieka dzimšanas datuma, un katrā ziņā pirms dzīvnieka aizvešanas no dzimšanas objekta uz laikposmu, kas pārsniedz 30 dienas, izņemot šādos gadījumos:

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, kas izveidojušas zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku ciltsgrāmatas, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1012 I pielikuma 3. daļas 1. punktā noteiktajām identifikācijas prasībām var pieprasīt, lai dzīvnieki tiek reģistrēti kā “ķēves ar kumeļiem”.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, jebkurā laikā var izdot jaunu individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu:

4.   Jaunu individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu izdod izvērstajā formātā, vai esošo standarta identifikācijas dokumentu aizpilda tā, lai tas kļūtu par izvērstu identifikācijas dokumentu, tam pievienojot šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga IV–X sadaļu, attiecībā uz tādu zirgu, kas

5.   Pirms tiek izdots jauns individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments saskaņā ar 3. un 4. punktu un piegādāts zirga operatoram, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra konfiscē esošo individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu, lai to padarītu par nederīgu, un esošā identifikācijas dokumenta padarīšanu par nederīgu un jaunā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta izdošanu reģistrē datorizētajā datubāzē ar atsauci uz unikālo kodu, kas sākotnēji piešķirts konkrētajam zirgam.

1.   Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra dalībvalstī, kurā atrodas zirga dzimšanas objekts, pēc operatora pieteikuma izdod un piegādā individuālos pastāvīgos identifikācijas dokumentus par zirgiem, kas nav 2. un 3. punktā minētie zirgi.

Pēc operatora pieprasījuma kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra var izdot pirmajā daļā minēto individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu standarta formātā.

2.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, kas īsteno audzēšanas programmas, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1012 8. vai 12. pantu, dalībvalstī, kurā atrodas zirga dzimšanas objekts, pēc operatora pieteikuma izdod izvērstus identifikācijas dokumentus par reģistrētiem zirgu sugas dzīvniekiem, kas minēti 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā, un zirgiem, kas jāieraksta attiecīgās šķirnes ciltsgrāmatas papildu daļā.

3.   Sacensību vai sacīkšu zirgu pārvaldības starptautisku organizāciju vai apvienību nacionālās federācijas, filiāles vai iestādes dalībvalstī, kurā atrodas zirga dzimšanas objekts, pēc operatora pieteikuma izdod izvērstus identifikācijas dokumentus par reģistrētiem zirgu sugas dzīvniekiem, kas minēti 2. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

4.   Izņemot gadījumus, kad abi uzdevumi – izvērsto individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu izdošana un piegāde – ir deleģēti šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, organizācijām un apvienībām, kas minētas attiecīgi 2. un 3. punktā, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra piegādā saskaņā ar 2. vai 3. punktu izdoto individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu pieteikuma iesniedzējam operatoram, kas minēts attiecīgi 2. un 3. punktā.

5.   Individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta piegādes nolūkā saskaņā ar 4. punktu kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra ievieš procedūras attiecībā uz:

1.   Kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, organizācijas un apvienības, kas minētas attiecīgi 22. panta 2. un 3. punktā, nodrošina, ka identifikācijas dokumentu iedaļu secība un numerācija, kā noteikts zirgu identifikācijas dokumenta paraugā II pielikuma 1. daļā, netiek mainītas un ka attiecībā uz tām iedaļām, kurās paredzēta vieta vairāku ierakstu veikšanai, identifikācijas dokumentā ir ietverts pietiekams skaits lappušu.

2.   Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra, vai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, organizācijas un apvienības, kas minētas attiecīgi 22. panta 2. un 3. punktā, ir atbildīgas par neaizpildīto un aizpildīto identifikācijas dokumentu drošu pārvaldību to telpās.

3.   Ja ir atļauta alternatīva identifikācijas metode, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra, vai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, organizācijas un apvienības, kas minētas attiecīgi 22. panta 2. un 3. punktā, ieraksta informāciju, kura norādīta II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas A daļas 6. vai 7. punktā un attiecīgā gadījumā X iedaļā, un reģistrē šo informāciju datorizētajā datubāzē.

1.   Pēc zirga operatora pieteikuma kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra izdod pagaidu dokumentu, kurā norādīts, ka tas ir pagaidu dokuments, saskaņā ar IV pielikumā noteikto pagaidu identifikācijas dokumenta paraugu un kurš ļauj zirgus pārvietot vai pārvadāt tās pašas dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas, savukārt identifikācijas dokumentu iesniedz kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā deleģētajai struktūrai, lai tajā atjauninātu identifikācijas datus.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pagaidu identifikācijas dokumentu papildina ar veidlapu saskaņā ar II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga II iedaļu, lai tajā ierakstītu informāciju saskaņā ar 40. pantu.

3.   Saskaņā ar Deleģētās Regulas (ES) 2019/2035 66. panta 3. punktu operatori zirgus, kuriem klāt ir 1. punktā paredzētais pagaidu dokuments, nepārvadā uz kautuvi, lai tos nokautu lietošanai pārtikā.

4.   Pagaidu dokumentu nedrīkst pieprasīt par zirgu, kura identifikācijas dati ir pieejami pārnēsājamu elektronisku ierīču digitālās lietojumprogrammās un kuru tur dalībvalstī, kas ir atļāvusi un īstenojusi pārnēsājamu elektronisku ierīču digitālu lietojumprogrammu izmantošanu saskaņā ar 20. panta 2. punktu.

1.   Identifikācijas dokumenta dublikātu izdod, ja:

2.   Šā panta 1. punktā aprakstītajos gadījumos kompetentā iestāde, kas atbild par administratīvo apgabalu, kurā zirgs parasti tiek turēts, vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra pēc operatora pieteikuma:

3.   Ziņas par identifikācijas dokumenta dublikātu, kas izdots saskaņā ar 2. punktu, ieraksta ar atsauci uz unikālo kodu datorizētajā datubāzē.

4.   Ja nozaudētais individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta oriģināls izdots pirms šīs regulas piemērošanas sākšanas dienas un to izdevusi izdevējiestāde, kas vairs nepastāv un kam nav pēcteča, identifikācijas dokumenta dublikātu saskaņā ar 2. punktu izdod kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra tajā dalībvalstī, kurā zirgs parasti tiek turēts.

1.   Individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta aizstājēju par zirgu izdod, ja:

2.   Šā panta 1. punktā aprakstītajos gadījumos kompetentā iestāde, kas atbild par administratīvo apgabalu, kurā zirgs parasti tiek turēts, vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra pēc operatora pieteikuma vai kompetentās iestādes pieprasījuma:

3.   Ziņas par identifikācijas dokumenta aizstājēju, kas izdots saskaņā ar 2. punktu, ieraksta ar atsauci uz unikālo kodu datorizētajā datubāzē.

1.   Zirga nokaušanas vai nonāvēšanas gadījumā attiecībā uz individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu veic šādus pasākumus kompetentās iestādes atbildībā:

2.   Visos gadījumos, kad iestājusies zirga, kas nav minēts šā panta 1. punktā, nāve vai tas pazudis, arī nozagts, zirga operators ne vēlāk kā 30 dienu laikā no zirga nāves vai pazušanas dienas individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā deleģētajai struktūrai, kura norādīta II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I iedaļas A daļā vai atjaunināta C daļā.

1.   Dalībvalstis īsteno procedūras, lai par nederīgiem padarītos individuālos pastāvīgos identifikācijas dokumentus atgrieztu kompetentajai izdevējiestādei vai deleģētajai struktūrai, kā paredzēts 27. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā.

2.   Dalībvalstis var izveidot kontaktpunktu, kas saņem 27. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto apliecinājumu vai 27. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētos identifikācijas dokumentus, kurus nosūta attiecīgajai izdevējiestādei tāda individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta gadījumā, kas izdots pirms šīs regulas piemērošanas sākšanas dienas, vai kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā deleģētajai struktūrai to tālākai izplatīšanai to teritorijā.

Minētais kontaktpunkts var būt Regulas (ES) 2017/625 103. panta 1. punktā minētā koordinācijas institūcija.

3.   Attiecīgā gadījumā saskaņā ar šā panta 2. punktu ziņas par kontaktpunktu dara pieejamas pārējām dalībvalstīm un plašai sabiedrībai saskaņā ar 4. panta 1. punktu izveidotajā tīmekļa vietnē.

4.   Izdevējiestāde tāda individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta gadījumā, kas izdots pirms šīs regulas piemērošanas sākšanas dienas, vai kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra, kas saņēmusi informāciju par zirga nāvi vai pazušanu saskaņā ar 27. pantu, ievada vai aizpilda vai – izdevējiestādes gadījumā – pieprasa, lai kompetentā iestāde ieraksta vai aizpilda datorizētajā datubāzē ierakstus par identifikācijas datiem, kas ietverti atgrieztajā zirga identifikācijas dokumentā.

5.   Ja to atļauj kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā deleģētās struktūras reglaments, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra nodrošina, ka individuālie pastāvīgie identifikācijas dokumenti tiek padarīti par nederīgiem, pirms tos nosūta atpakaļ īpašniekam konkrētā zirga piemiņai, lai nepieļautu individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta vai tajā ietvertās informācijas jebkādu krāpniecisku izmantošanu.

1.   Zirgu operatori nodrošina, ka vismaz šādi identifikācijas dati individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā ir vienmēr atjaunināti un pareizi:

2.   Ja ir jāatjaunina identifikācijas dati II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I–III iedaļā, zirga operators iesniedz identifikācijas dokumentu kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā deleģētajai struktūrai tajā dalībvalstī, kurā zirgs parasti tiek turēts:

3.   Operators nodrošina, ka informācija IV–IX iedaļā ir atjaunināta un pareiza saskaņā ar noteikumiem, ko noteikusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, organizācija vai apvienība, kura izdevusi dokumentu saskaņā ar 22. panta 2. vai 3. punktu.

4.   Neatkarīgi no Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 66. panta 1. punkta īpašumtiesību maiņas gadījumā individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu nodod jaunajam īpašniekam.

1.   Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra:

2.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, organizācijas un apvienības, kas izdevušas individuālos pastāvīgos identifikācijas dokumentus saskaņā ar 22. panta 2. vai 3. punktu, informē kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā deleģēto struktūru, kas piegādājusi dokumentu operatoram saskaņā ar 22. panta 4. punktu, par visiem to izdotā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta grozījumiem, kas atspoguļoti II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga I–III iedaļā.

1.   Papildus prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 60. pantā attiecībā uz atkāpēm saistībā ar daļēji savvaļā dzīvojošu zirgu identifikāciju, informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm par zirgu populācijām un apgabaliem, kuros minētie dzīvnieki daļēji dzīvo savvaļā, pastāvīgi atjaunina, un tai pievieno ģeogrāfiskas ziņas par tā objekta apgabalu, kurā šie zirgi tiek turēti.

2.   Ja zirgus, kas daļēji dzīvo savvaļā, atšķir no zirgu populācijas, lai tos pārvestu uz kautuvi, tad kompetentā iestāde, atkāpjoties no 43. panta 1. punkta, var atļaut pārvešanu uz kautuvi attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar atkāpi, kas paredzēta 43. panta 2. punktā, vai ar līdzvērtīgiem pasākumiem nodrošina minēto dzīvnieku nepārtrauktu izsekojamību.

1.   Kompetentā iestāde nosaka noteikumus un procedūras, saskaņā ar kurām tādu objektu operatori, kuros tiek turēti zirgi, iesniedz pieteikumu, lai attiecībā uz vienu vai vairākiem zirgiem, kas parasti tiek turēti attiecīgajā objektā, saņemtu validācijas zīmi, kura vajadzīga atkāpei attiecībā uz veterinārā sertifikāta derīguma termiņu, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 92. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

2.   Kompetentā iestāde pārbauda objektu vai nodrošina, ka tas tiek pārbaudīts tās vārdā, un izdod 1. punktā minēto validācijas zīmi par zirgiem, kas parasti tiek turēti attiecīgajā objektā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.   Šā panta 1. punktā minēto validācijas zīmi ieraksta identifikācijas dokumentā saskaņā ar norādījumu, kas sniegts II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga III iedaļā.

4.   Šā panta 1. punktā minētās validācijas zīmes izdošanu reģistrē datorizētajā datubāzē ar atsauci uz zirga unikālo kodu.

1.   Starptautiskās Jātnieku federācijas (FEI) valsts federācija attiecībā uz dalību zirgu sacensībās neatkarīgi no tā, vai tās notiek vietējā, reģionālā, nacionālā vai starptautiskā līmenī, vai kompetentā sacīkšu iestāde attiecībā uz dalību sacīkstēs nosaka noteikumus un procedūras, saskaņā ar kurām reģistrētu zirgu sugas dzīvnieku operatori iesniedz pieteikumu, lai attiecībā uz konkrēto zirgu saņemtu licenci, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2020/688 92. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās organizācijas un iestādes izdod minētajā punktā minēto licenci tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.   Licenci ieraksta identifikācijas dokumentā saskaņā ar norādījumu, kas sniegts II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga III iedaļā.

4.   Licences izdošanu reģistrē datorizētajā datubāzē ar atsauci uz zirga unikālo kodu.

1.   Informāciju par īpašnieku II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga IV iedaļā ieraksta vai nu:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, informāciju par īpašnieku var sniegt īpašumtiesību apliecības vai reģistrācijas kartes formātā ar nosacījumu, ka reģistrācijas karti reģistrē datorizētajā datubāzē un tajā ir norādīts:

3.   Ja iestājusies zirga nāve vai zirgs ir pārdots, pazudis, nozagts, nokauts vai nonāvēts, šā panta 2. punktā minēto īpašumtiesību apliecību vai reģistrācijas karti nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei vai organizācijām un iestādēm, kas minētas šā panta 1. punktā.

1.   Ja 33. panta 1. punktā minētās organizācijas vai iestādes noteikumi to paredz attiecībā uz dalību konkrētās zirgu sacensībās un sacīkstēs, īpašu vakcināciju un veselības testēšanu:

2.   Ja kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot viedkartes vai pārnēsājamu elektronisku ierīču digitālas lietojumprogrammas saskaņā ar 20. panta 2. punktu, 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju iekļauj arī minētajās viedkartēs vai pārnēsājamu elektronisku ierīču digitālajās lietojumprogrammās.

1.   Tādu zirgu operatori, kuri ievesti Savienībā no trešās valsts, iesniedz zirga parastās turēšanas vietas kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā deleģētajai struktūrai pieteikumu individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta izdošanai vai šīs regulas 36. pantā minētā esošā identifikācijas dokumenta reģistrēšanai datorizētajā datubāzē 30 dienu laikā no dienas, kad pabeigta muitas procedūra laišanai brīvā apgrozībā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētais esošais identifikācijas dokuments neatbilst 17. pantā noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra pēc operatora pieprasījuma:

3.   Ja 36. pantā minēto esošo identifikācijas dokumentu nevar grozīt tā, lai tas atbilstu 17. pantā noteiktajām prasībām, to uzskata par nederīgu identifikācijas nolūkos saskaņā ar šo regulu, un zirgu identificē, saskaņā ar 21. panta 3. punktu izdodot jaunu identifikācijas dokumentu, balstoties uz informāciju, kas ietverta iesniegtajā identifikācijas dokumentā, uz kura pamata zirgs ievests Savienībā.

1.   Zirgus uzskata par paredzētiem nokaušanai, lai lietotu pārtikā, izņemot, ja tie ir neatgriezeniski izslēgti no nokaušanas lietošanai pārtikā, aizpildot un parakstot attiecīgo ierakstu II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga II iedaļas II daļā, ja aizpildīšanu un parakstīšanu veica:

2.   Produktīva zirga kaušanu aizkavē uz vismaz sešiem mēnešiem:

1.   Pirms jebkādas ārstēšanas ar veterinārajām zālēm, kas atļautas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 8. panta 4. punktu, vai zālēm, kuras ievadītas saskaņā ar minētās regulas 112. panta 4. punktu vai kuras satur vielu, kas iekļauta vielu sarakstā, kurš noteikts saskaņā ar minētās regulas 115. panta 5. punktu, atbildīgais veterinārārsts pārliecinās par dzīvnieka statusu “paredzēts nokaušanai, lai lietotu pārtikā” vai “izslēgts no nokaušanas lietošanai pārtikā”, kas dokumentēts individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā un – ja ir nodrošināta piekļuve – datorizētajā datubāzē.

2.   Ja zirgam, kuru paredzēts nokaut, lai lietotu pārtikā, ir indikācija, kuras dēļ dzīvniekam jāievada zāles saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 112. panta 4. punktu un operators īpašnieka vārdā ir šādai ārstēšanai piekritis, atbildīgais veterinārārsts nodrošina, ka attiecīgais zirgs pirms ārstēšanas tiek neatgriezeniski deklarēts kā tāds, kas nav paredzēts nokaušanai, lai lietotu pārtikā, aizpildot un parakstot šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga II iedaļas II daļu.

3.   Ja zirgam, kuru paredzēts nokaut, lai lietotu pārtikā, ir indikācija, kuras dēļ dzīvniekam jāievada zāles, kas satur vielu, kura iekļauta Komisijas regulā (EK) Nr. 1950/2006 noteiktajā sarakstā, un operators īpašnieka vārdā ir šādai ārstēšanai piekritis, atbildīgais veterinārārsts vajadzīgās ziņas par šādas vielas saturošajām zālēm ieraksta šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga II iedaļas III daļā.

Atbildīgais veterinārārsts ieraksta pēdējās parakstītās minēto zāļu devas datumu un informē operatoru par datumu, kurā beidzas sešu mēnešu zāļu izdalīšanās periods.

1.   Ja ar pagaidu identifikācijas dokumentu identificēta zirga indikācijas dēļ dzīvniekam ir vajadzīga ārstēšana ar veterinārajām zālēm, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 8. panta 4. punktu, vai zālēm, kuras ievadītas saskaņā ar minētās regulas 112. panta 4. punktu, vai kuras satur vielu, kas iekļauta Komisijas regulā (EK) Nr. 1950/2006 noteiktajā vielu sarakstā, atbildīgais veterinārārsts pirms zāļu ievadīšanas:

2.   Pēc šā panta 1. punktā minēto pasākumu veikšanas atbildīgais veterinārārsts:

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja atbildīgajam veterinārārstam ir piešķirta tieša piekļuve datorizētajai datubāzei, lai ievadītu ziņas par zirga izslēgšanu no statusa “paredzēts nokaušanai, lai lietotu pārtikā” vai par to, ka dzīvnieki nav kaujami 6 mēnešus no zāļu ievadīšanas dienas.

1.   Pēc 39. panta 2. punktā paredzēto pasākumu veikšanas zirga operators iesniedz individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā deleģētajai struktūrai vai sniedz informāciju tiešsaistē, ja ir nodrošināta šāda piekļuve datorizētajai datubāzei, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no dienas, kad uzlikts paraksts II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga II iedaļas II daļā.

2.   Dalībvalstis var noteikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka, atkāpjoties no prasībām, kas operatoriem noteiktas 29. panta 2. punktā, atbildīgais veterinārārsts:

1.   Ja zirga, kas nav identificēts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 58., 67. vai 68. pantu, indikācijas dēļ ir vajadzīga ārstēšana ar zālēm, kuras ievada saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 112. panta 4. punktu vai kuras satur vielu, kas iekļauta sarakstā, kurš noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1950/2006, zirgu uzskata par identificētu Regulas (ES) 2019/6 112. panta 4. punkta vai 115. panta 5. punkta nolūkā, ja vien ir izpildīti šā panta 2.–5. punkta nosacījumi.

2.   Atbildīgais veterinārārsts pirms 1. punktā minēto zāļu lietošanas vai dzīvību apdraudošā situācijā tūlīt pēc to lietošanas:

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta b) apakšpunkta, zirga izslēgšana no nokaušanas lietošanai pārtikā nav vajadzīga šādos apstākļos:

4.   Pēc tam, kad ir veikti šā panta 2. punktā paredzētie pasākumi un ir veikta ārstēšana, atbildīgais veterinārārsts izdod aizpildīto un parakstīto identifikācijas veidlapu un piegādā to zirga operatoram.

5.   Uzrādot 4. punktā minēto identifikācijas veidlapu un septiņu dienu laikā no tās izpildīšanas zirga operators iesniedz kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā deleģētajai struktūrai pieteikumu:

6.   Atkāpjoties no 5. punkta, dalībvalstis var noteikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka 7 dienu laikā no 4. punktā minētās identifikācijas veidlapas parakstīšanas atbildīgais veterinārārsts:

1.   Nokaušanai paredzētiem zirgiem, tos pārvietojot vai pārvedot uz kautuvi, klāt ir:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut nokaušanai paredzētus dzīvniekus, par kuriem identifikācijas dokuments nav izdots, pārvest tieši no dzimšanas objekta uz kautuvi tajā pašā dalībvalstī ar nosacījumu, ka:

1.   Informāciju, kas vajadzīga, lai aizpildītu šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga V iedaļā ietvertā zootehniskā sertifikāta I un II daļu, sniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas izveidojusi ciltsgrāmatu, kurā ierakstīts zirgu sugas tīršķirnes vaislas dzīvnieks vai kurā to var ierakstīt, jo tas atbilst nosacījumiem.

2.   Deleģētās regulas (ES) 2017/1940 pielikumā noteiktā zootehniskā sertifikāta I un II daļu iekļauj zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā vai identifikācijas dokumenta dublikātā, un tās atbilst šādiem nosacījumiem:

3.   Individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments, kas izdots izvērstajā formātā, paliek spēkā, ja tajā ir ietverta papildu lapa, kurā ietverts izdevējas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības nosaukums, šķirne un papildu daļa, kā arī ciltsgrāmatas numurs un būtiska papildu informācija par zirgu, kas reģistrēta papildu daļā ciltsgrāmatā, kuru izveidojusi vai uztur izdevēja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas īsteno savu audzēšanas programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1012 8. vai 12. pantu.

Papildu lapa ir tādā formātā, kuru nevar sajaukt ar šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga V iedaļu, un šī lapa neizjauc minētā dokumenta iedaļu secību.

1.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 86. panta a) un c) punktu:

2.   Pēc operatora pieprasījuma kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā deleģētā struktūra šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktā zirgu identifikācijas dokumenta parauga III iedaļu pievieno individuālajam pastāvīgajam identifikācijas dokumentam, kas izdots pirms šīs regulas piemērošanas sākšanas dienas, ja vien ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz validācijas zīmes vai licences izdošanu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 92. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktu.