1.   EIT pamatuzdevums ir veicināt ilgtspējīgu Savienības ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot Savienības un dalībvalstu inovācijas spējas, lai risinātu svarīgākos izaicinājumus, ar kuriem saskaras sabiedrība. EIT to īsteno, veicinot sinerģijas, integrāciju un sadarbību starp augstākajiem standartiem atbilstošu augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju, tostarp sekmējot uzņēmējdarbību, tādējādi atvērtā un pārredzamā veidā stiprinot inovācijas ekosistēmas visā Savienībā. EIT arī īsteno Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdz īstenot Savienības mērķus un politikas virzienus, tostarp Eiropas zaļo kursu, Eiropas atveseļošanas plānu, Eiropas Datu stratēģiju, MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai un jaunu Eiropas industriālo stratēģiju, un to, kas attiecas uz Savienības stratēģiskās autonomijas panākšanu, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Turklāt EIT palīdz risināt globālus izaicinājumus, tostarp sasniegt IAM, ievērojot Programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma principus, un vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ekonomiku.

2.   2021.–2027. gada budžeta periodā EIT palīdz sasniegt vispārējos un konkrētos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķus, pilnībā ņemot vērā tās stratēģisko plānošanu.

1.   SIP nosaka EIT prioritārās jomas un stratēģiju attiecīgajam septiņu gadu periodam saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un prioritātēm, kas noteikti Regulā (ES) 2021/695, un ietver novērtējumu par sagaidāmo EIT sociālekonomisko ietekmi, tā veiktajiem informatīvajiem pasākumiem un tā spēju radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā. SIP tiek saskaņota ar Regulā (ES) 2021/695 noteiktajām ziņošanas, pārraudzības, izvērtēšanas un citām prasībām, kā arī SIP tiek ņemti vērā EIT pastāvīgas pārraudzības un periodiskas neatkarīgas izvērtēšanas rezultāti, kā minēts šīs regulas 20. pantā.

2.   SIP tiek ņemta vērā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētā stratēģiskā plānošana, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotību ar minētās programmas izaicinājumiem, kā arī papildināmību ar atbilstīgi Regulai (ES) 2021/695 izveidoto EIP, un ar SIP izveido un sekmē pienācīgu sinerģiju un papildināmību starp EIT darbībām un citām attiecīgām Savienības, valstu un reģionālajām programmām, ar kurām atbalsta pētniecību un inovāciju, izglītību un prasmju pilnveidošanu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu rūpniecību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību.

3.   SIP iekļauj aplēsi par finanšu vajadzībām un avotiem, ņemot vērā EIT turpmāko darbību, ilgtermiņa attīstību un finansējumu. Tajā ietver arī orientējošu finanšu plānu, kas aptver attiecīgās DFS periodu.

4.   EIT pēc apspriešanās ar esošajām ZIK un ņemot vērā to viedokļus, sagatavo ieguldījumu Komisijas priekšlikumā par SIP un iesniedz to Komisijai. EIT ieguldījumu publisko.

5.   Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem SIP saskaņā ar LESD 173. panta 3. punktu.

1.   EIT struktūras ir šajā punktā minētās struktūras.

Valdes sastāvā ir augsta līmeņa locekļi ar pierādītu pieredzi augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas vai uzņēmējdarbības jomā. Valde atbild par EIT darba vadīšanu un pārraudzību, ZIK atlasi, izvēlēšanu, finansēšanu, pārraudzīšanu un izvērtēšanu, tostarp piemērotu korektīvu pasākumu veikšanu ZIK nepietiekamu rezultātu gadījumā, kā arī par visiem citiem stratēģiskiem lēmumiem. Valdes atlasē ņem vērā kritērijus attiecībā uz dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru. Valde no tās locekļu vidus ievēl valdes priekšsēdētāju.

Izpildu komitejā darbojas atlasīti locekļi, kas pārstāv visas trīs zinību triādes sastāvdaļas, un valdes priekšsēdētājs. Izpildu komiteja palīdz valdei veikt tās uzdevumus un sadarbībā ar direktoru sagatavo valdes sanāksmes.

Direktoru amatā ieceļ valde. Direktors darbojas kā EIT juridiskais pārstāvis un ir atbildīgs par valdes lēmumu īstenošanu, EIT darbību un ikdienas vadību.

Iekšējās revīzijas struktūra darbojas pilnībā neatkarīgi un ievēro attiecīgos starptautiskos standartus. Iekšējās revīzijas struktūra konsultē valdi un direktoru par finansiālās un administratīvās pārvaldības jautājumiem un EIT kontroles struktūrām, par finanšu sakaru organizēšanu ar ZIK un par citiem tematiem, ja to lūdz valde.

2.   Sīki izstrādātus noteikumus par EIT struktūrām paredz EIT statūtos, kas izklāstīti I pielikumā.

3.   Tiek izveidota dalībvalstu pārstāvju grupa (DPG).

Tajā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un asociētās valsts.

DPG konsultē valdi un direktoru par:

DPG arī konsultē ZIK un dalās pieredzē ar tām.

DPG tiek regulāri informēts par EIT un ZIK sniegumu, sasniegumiem un darbībām, to pārraudzības un izvērtēšanas rezultātiem, to darbības rādītājiem un korektīvajiem pasākumiem. DPG par to sniedz atzinumu.

DPG veicina EIT un ZIK darbību pienācīgu sinerģiju un papildināmību ar valstu programmām un iniciatīvām, tostarp ZIK darbību iespējamu līdzfinansēšanu no valstu līdzekļiem.

1.   ZIK veic vismaz šādas darbības:

2.   Neskarot partnerības nolīgumus un dotāciju nolīgumus starp EIT un ZIK, zināšanu un inovāciju kopienām ir ievērojama autonomija izveidot savu iekšējo organizāciju un sastāvu, kā arī savu darba kārtību un darba metodes, ja tas ļauj panākt progresu ZIK un EIT mērķu sasniegšanā, vienlaikus ņemot vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģisko plānošanu un EIT stratēģisko virzienu, kas izklāstīts SIP un ko noteikusi valde.

ZIK jo īpaši:

3.   ZIK var pieņemt pasākumus un iniciatīvas nolūkā mazināt Covid-19 krīzes sekas, jo īpaši darbības, kuru mērķis ir palielināt mikrouzņēmumu, MVU un jaunuzņēmumu, kā arī studentu, pētnieku un darbinieku izturētspēju.

4.   EIT attiecības ar katru ZIK balstās uz partnerības nolīgumu, dotāciju nolīgumu vai, ievērojot 12. pantu, sadarbības memorandu.

1.   EIT uz konkurenci pamatota, atklāta un pārskatāma konkursa kārtībā veic atlasi un nosaka partnerību, kas kļūs par ZIK. Piemēro Regulā (ES) 2021/695, tostarp tās 28. panta 3. punktā, paredzētos nosacījumus un kritērijus, kā arī Eiropas partnerību atlases kritērijus. Valde var turpmāk precizēt minētos kritērijus, pieņemot un publicējot ZIK atlases kritērijus, kuru pamatā ir izcilības un inovāciju atbilstības principi globālu izaicinājumu risināšanā un Savienības politisko prioritāšu īstenošanā.

2.   EIT sāk ZIK atlasi un noteikšanu saskaņā ar SIP noteiktajām prioritārajām jomām un grafiku, ņemot vērā prioritātes, kas noteiktas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajā plānošanā.

3.   Obligāts nosacījums ZIK izveidei ir vismaz trīs tādu neatkarīgu partnerorganizāciju dalība, no kurām vismaz viena ir AII, viena ir pētniecības organizācija un viens ir privāts uzņēmums un kuras izveidotas vismaz trīs dažādās dalībvalstīs.

4.   Papildus 3. punktā paredzētajam nosacījumam vismaz divām trešdaļām ZIK sastāvā esošo partnerorganizāciju ir jābūt izveidotām dalībvalstīs.

5.   Pirms sākt jaunu ZIK atlases procedūru, EIT pieņem un publicē ZIK darbības finansēšanas, pārraudzības un izvērtēšanas kritērijus un procedūras. EIT nekavējoties informē DPG un Eiropas Parlamentu par minētajiem kritērijiem un procedūrām.

1.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 130. panta 4. punkta c) apakšpunkta, EIT ar ZIK var noslēgt partnerības nolīgumu ar sākotnējo darbības laiku uz septiņiem gadiem.

2.   Pamatojoties uz ZIK pastāvīgu pārraudzību saskaņā ar 10. pantu, EIT valdes uzraudzībā veic vidusposma pārskatīšanu attiecībā uz ZIK sniegumu un darbībām, aptverot partnerības nolīguma pirmos trīs gadus.

Partnerības nolīguma pagarināšanas gadījumā EIT veic šādu vidusposma pārskatīšanu par pirmajiem trim gadiem pēc tā pagarināšanas.

Valde minētos vidusposma pārskatus publisko.

3.   Pirms 1. punktā minētā septiņu gadu perioda beigām EIT valdes uzraudzībā ar neatkarīgu ārējo ekspertu atbalstu veic visaptverošu katras ZIK snieguma un darbību novērtējumu.

4.   Pēc apspriešanās ar DPG valde var pagarināt partnerības nolīgumu vēl uz laiku līdz septiņiem gadiem vai pārtraukt EIT finansiālo ieguldījumu un nepagarināt partnerības nolīgumu ar ZIK, pamatojoties uz:

Pirms 1. punktā minētā septiņu gadu laikposma pagarināšanas EIT informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.   Lai izlemtu, vai pagarināt partnerības nolīgumu ar ZIK saskaņā ar 4. punktu, valde ņem vērā Regulā (ES) 2021/695 noteiktos Eiropas partnerību īstenošanas, pārraudzības un izvērtēšanas kritērijus un – attiecībā uz ZIK – šādus jautājumus:

6.   Ja ZIK pastāvīgā pārraudzība, vidusposma pārskats vai visaptverošais novērtējums, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, uzrāda nepietiekamu progresu 10. pantā minētajās jomās vai norāda uz Savienības pievienotās vērtības trūkumu, valde veic attiecīgus korektīvus pasākumus, tostarp EIT finansiālā ieguldījuma samazināšanu, grozīšanu vai anulēšanu vai partnerības nolīguma izbeigšanu.

7.   Pirms partnerības nolīguma termiņa beigām EIT valdes uzraudzībā veic ZIK snieguma un darbību galīgo pārskatīšanu. Ja galīgajā pārskatīšanā pirms partnerības nolīguma termiņa beigām tiek uzrādīti pozitīvi rezultāti, EIT var ar ZIK noslēgt sadarbības memorandu.

1.   Sadarbības memoranda darbības ilgumu, saturu un struktūru nosaka valde, ņemot vērā padziļinātu un neatkarīgu pētījumu. Pētījumā ietver novērtējumu par ZIK centieniem panākt finansiālu ilgtspēju, gūtajiem ieņēmumiem un ZIK finanšu perspektīvu. Turklāt novērtējumā apzina visas darbības, kuru turpināšana varētu būt apdraudēta resursu trūkuma dēļ.

2.   Sadarbības memorandā iekļauj:

3.   Ja sadarbības memorands nav noslēgts, ZIK savās darbībās neizmanto EIT zīmolu.

1.   Zinātniskos grādus un diplomus, kas saistīti ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām augstākās izglītības darbībām, izdod iesaistītās AII un profesionālās izglītības un apmācības sniedzēji saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem un akreditācijas procedūrām. EIT un ZIK partnerības nolīgumos, dotāciju nolīgumos un sadarbības memorandos paredz, ka šādi zinātniskie grādi un diplomi arī tiek apzīmēti kā EIT grādi un diplomi.

2.   EIT mudina iesaistītās AII un profesionālās izglītības un apmācības sniedzējus:

1.   EIT veic savas darbības neatkarīgi no valstu iestādēm un ārēja spiediena, vienlaikus ar koordinācijas palīdzību nodrošinot šo darbību konsekvenci ar citām darbībām un instrumentiem, ko īsteno Savienības līmenī, jo īpaši augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā.

2.   EIT arī cenšas panākt sinerģiju un papildināmību, pienācīgi ņemot vērā reģionālā, valsts un starpvaldību līmeņa politikas virzienus un iniciatīvas, lai izmantotu paraugpraksi, vispāratzītas koncepcijas un esošos resursus.

Komisija piedāvā EIT nepieciešamo atbalstu, lai izveidotu pienācīgu sinerģiju un papildināmību ar citām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695 veiktām darbībām, kā arī citām Savienības iniciatīvām un programmām, vienlaikus izvairoties no dublēšanās.

Komisija sniedz EIT ieteikumus par to, kā samazināt ZIK administratīvo slogu.

1.   EIT ir Savienības struktūra, un tā ir tiesību subjekts. EIT visās dalībvalstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. EIT var iegādāties kustamu un nekustamu īpašumu vai rīkoties ar to, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

2.   Uz EIT attiecas LES un LESD pievienotais Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

1.   Par savu saistību izpildi ir atbildīgs tikai pats EIT.

2.   EIT līgumsaistības reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, kas piemērojami konkrētajam līgumam.

Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) ir jurisdikcija atbilstīgi EIT noslēgtos līgumos iekļautām šķīrējtiesas klauzulām.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiskā atbildība, EIT saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko tā radījusi vai ko radījis tās personāls, pildot savus pienākumus.

Visi strīdi, kas saistīti ar minēto zaudējumu atlīdzināšanu, ir Tiesas jurisdikcijā.

4.   EIT maksājumus saskaņā ar 2. un 3. punktā minēto atbildību un saistībā ar to radušās izmaksas un izdevumus uzskata par EIT izdevumiem un sedz no EIT līdzekļiem.

5.   Tiesas jurisdikcijā ir lietas, kas pret EIT ierosinātas saskaņā ar LESD 263. un 265. pantu.

1.   EIT un ZIK nodrošina, ka to darbības tiek īstenotas ļoti pārskatāmi. Konkrēti, EIT un ZIK izveido brīvi pieejamu tīmekļa vietni, kurā sniedz informāciju par to darbību un iespējām, ko tie nodrošina, jo īpaši par atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

2.   EIT un ZIK dara pieejamu detalizētu informāciju par to publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, tostarp informāciju par to izvērtēšanas procesiem un minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultātiem. Minēto informāciju savlaicīgi meklējamā un izsekojamā veidā dara pieejamu attiecīgajās Savienības finansēto pētniecības un inovācijas projektu kopīgajās tiešsaistes datubāzēs saskaņā ar Regulu 2021/695.

3.   Pirms uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ZIK atlasei izteikšanas EIT publisko savu reglamentu, īpašos finanšu noteikumus, kas minēti 23. panta 1. punktā, un sīki izklāstītus kritērijus ZIK atlasei, kas minēti 9. pantā.

4.   EIT nekavējoties publisko savu 19. pantā minēto vienoto plānošanas dokumentu un konsolidēto gada darbības pārskatu.

5.   Neskarot 6. un 7. punktu, EIT trešām personām neizpauž saņemtu konfidenciālu informāciju, kuru ir lūgts un ir pamats uzskatīt par konfidenciālu.

6.   Uz EIT struktūru locekļiem attiecas LESD 339. pantā minētā konfidencialitātes ievērošanas prasība.

Uz informāciju, ko EIT apkopo saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (11).

7.   Uz EIT rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (12).

8.   Uz EIT attiecas Padomes Regula Nr. 1 (13). Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami EIT darbībai, nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (14).

1.   ZIK finansē konkrēti no šādiem avotiem:

2.   Nosacījumus par piekļuvi EIT finansiālajam ieguldījumam paredz ETI finanšu noteikumos, kas minēti 23. panta 1. punktā.

3.   Budžeta saistības attiecībā uz darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos, kuri veicami vairāku gadu laikā, ņemot vērā ZIK finansiālo vajadzību, kas jānosaka katru gadu, pienācīgu pārraudzību.

4.   EIT finansiālais ieguldījums ZIK var segt līdz 100 % no ZIK pievienotās vērtības darbību kopējām atbilstīgajām izmaksām ZIK pastāvēšanas sākumposmā. Šāds ieguldījums laika gaitā pakāpeniski samazinās atbilstīgi SIP noteiktajām finansējuma likmēm.

5.   ZIK un to partnerorganizācijas var pieteikties Savienības finansējumam, jo īpaši saistībā ar Savienības programmām un fondiem, saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. Šāds finansējums nesedz izmaksas, kuras jau tiek segtas no citas Savienības programmas.

6.   Partnerorganizāciju iemaksas ZIK finansēšanā nosaka saskaņā ar finansējuma likmēm, kas minētas 4. punktā, un tās atspoguļo ZIK stratēģiju finansiālās ilgtspējas sasniegšanai.

7.   EIT izveido uz darbības rezultātiem balstītu sadales mehānismu, lai savu finansiālo ieguldījumu piešķirtu ZIK. Tas ietver ZIK uzņēmējdarbības plānu un darbības novērtēšanu, veicot pastāvīgu pārraudzību saskaņā ar 10. pantu un kā norādīts SIP.

1.   EIT saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem, kas minēti 23. panta 1. punktā, pieņem vienotu plānošanas dokumentu, kura pamatā ir SIP un kurā ir:

2.   EIT pieņem konsolidētu gada darbības pārskatu, kas ietver vispusīgu informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā īstenotajām EIT un ZIK darbībām un par EIT ieguldījumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” noteikto mērķu sasniegšanā un ieguldījumu Savienības inovācijas, pētniecības un izglītības politikā un mērķos. Konsolidētajā gada darbības pārskatā novērtē panāktos rezultātus izvirzīto mērķu un rādītāju sasniegšanā un noteiktā grafika ievērošanā, ar veiktajām darbībām saistītos riskus, resursu izmantojumu, tostarp ieguldījumu klimata politikas integrēšanas mērķa sasniegšanā saskaņā ar Regulu 2021/695 sadalījumā pa ZIK, un EIT vispārējo darbību. Konsolidētajā gada darbības pārskatā iekļauj papildu vispusīgu informāciju saskaņā ar EIT finanšu noteikumiem.

Līdz 2022. gada 29. maijam un pēc tam katru gadu direktors iesniedz konsolidēto gada darbības pārskatu Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām.

1.   EIT gādā par to, lai tā darbības, tostarp ZIK pārziņā esošās darbības, tiktu nepārtraukti un sistemātiski pārraudzītas un regulāri neatkarīgi izvērtētas saskaņā ar tā finanšu noteikumiem, tādējādi nodrošinot gan augstākās kvalitātes rezultātus, gan zinātnisku izcilību, gan arī resursu efektīvāku izlietojumu. Pārraudzības un izvērtējumu rezultātus publisko.

2.   Komisija ar neatkarīgu ārēju ekspertu palīdzību un ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, laikus veic EIT un ZIK vidusposma un galīgo izvērtējumu. Minētos izvērtējumus ņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtējumos, kas paredzēti Regulas (ES) 2021/695 52. pantā.

Minētajos izvērtējumos pārbauda, kā EIT pilda savu pamatuzdevumu un sasniedz mērķus, un ietver EIT un ZIK darbības. Tajos novērtē EIT Savienības pievienoto vērtību un ietekmi visā Savienībā un RIS darbību ietekmi, EIT veikto darbību atvērtību, efektivitāti, lietderību un nozīmīgumu un to saderību un papildināmību ar attiecīgajiem Savienības un valstu politikas virzieniem, tostarp sinerģiju ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, jo īpaši ar citām Eiropas partnerībām, pamatuzdevumiem un EIP.

Vidusposma izvērtējumā cita starpā izvērtē arī augstākās izglītības izmēģinājuma iniciatīvas rezultātus un ietekmi, ZIK finansiālās ilgtspējas stratēģiju efektivitāti un sadarbību starp EIT un īstenošanas struktūrām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” III pīlāra “Inovatīva Eiropa” ietvaros. Šajā sakarībā EIT izvērtējumus izmanto pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtējumos, arī ņemot vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” III pīlāra “Inovatīva Eiropa” sistemātisku izvērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz “vienas pieturas aģentūru“ inovācijai.

3.   Komisija var veikt papildu izvērtējumus par stratēģiski nozīmīgiem tematiem vai jautājumiem, izmantojot pārredzamā procesā atlasītu neatkarīgu ārējo ekspertu palīdzību, pārbaudīt EIT panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, apzināt faktorus, kuri veicina darbību īstenošanu, un apzināt paraugpraksi. Veicot minētos papildu izvērtējumus, Komisija pilnībā ņem vērā administratīvo slogu uz EIT un ZIK.

4.   Komisija minēto izvērtējumu rezultātus kopā ar saviem konstatējumiem dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Īstenojot EIT programmas un darbības, valde pienācīgi ņem vērā izvērtējumos ietvertos secinājumus.

1.   EIT ieņēmumus veido Savienības ieguldījums. EIT ieņēmumi var ietvert arī iemaksas no citiem privātiem un publiskiem avotiem.

Savienības ieguldījumu sniedz no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansiālā ieguldījuma, kas noteikts 2 726 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās, kā arī tiek piešķirta papildu summa 210 000 000 EUR apmērā nemainīgajās 2018. gada cenās laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

EIT var saņemt papildu finanšu resursus no citām Savienības programmām.

2.   EIT finansiālais ieguldījums ZIK tiek piešķirts no 1. punktā minētā Savienības ieguldījuma.

1.   EIT budžeta saturu un struktūru nosaka saskaņā ar tā finanšu noteikumiem. EIT izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izdevumus. Administratīvajiem izdevumiem jābūt pēc iespējas mazākiem. EIT budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

2.   Direktors sagatavo EIT ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta to valdei.

3.   Valde pieņem EIT ienākumu un izdevumu tāmes projektu, kam pievieno štata plāna projektu, un līdz datumam, kas noteikts EIT finanšu noteikumos, kā daļu no vienotā plānošanas dokumenta tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

4.   Valde pieņem EIT budžetu. EIT budžets kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5.   Valde iespējami īsā laikā paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par nodomiem īstenot projektus, jo īpaši ar īpašumu saistītus projektus, piemēram, ēku nomas vai iegādes jomā, kuriem var būt ievērojama finansiālā ietekme uz EIT budžeta finansēšanu. Tā par to informē Komisiju.

6.   Būtiskas izmaiņas EIT budžetā veic tādā pašā kārtībā.

1.   EIT pieņem savus finanšu noteikumus saskaņā ar Finanšu regulas 70. panta 3. punktu. Tiek pienācīgi ņemta vērā vajadzība pēc pietiekamas darbības elastības, kas ļautu EIT sasniegt savus mērķus un piesaistīt un saglabāt privātā sektora partnerus.

2.   Finansiālās iemaksas EIT no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības programmām veic saskaņā ar minēto programmu noteikumiem.

3.   EIT budžetu izpilda direktors.

4.   EIT pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem.

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā uz EIT attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15).

2.   EIT pievienojas Iestāžu 1999. gada 25. maija nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16). Valde oficiāli noformē minēto pievienošanos un nosaka nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu OLAF veikt iekšējo izmeklēšanu.

3.   Visos lēmumos, kurus pieņem EIT, un visos partnerības nolīgumos un dotāciju nolīgumos, kurus noslēdz EIT, tiek skaidri paredzēts, ka OLAF un Revīzijas palāta var uz vietas pārbaudīt to līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju dokumentus, kuri saņēmuši Savienības līdzekļus, tostarp galīgo līdzekļu saņēmēju telpās.