(1)

Padome 2013. gada 13. maijā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu (“attiecīgais ražojums”) importam.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura tika veikta, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija 2019. gada 12. jūlijā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 pagarināja pasākumu termiņu vēl uz pieciem gadiem.

(3)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta, ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, Komisija 2019. gada 28. novembrī ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/2131 (4) grozīja Regulu (ES) 2019/1198.

(4)

Sākotnējā izmeklēšanā, lai izmeklētu ražotājus eksportētājus ĶTR, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika izmantota Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase.

(5)

Attiecīgā ražojuma importam, ko veic izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Komisija noteica individuālas antidempinga likmes 13,1–23,4 %. Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika noteikta maksājuma likme 17,9 %. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2131 I pielikumā. Turklāt attiecīgajam ražojumam no uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri vai nu nepieteicās, vai nesadarbojās izmeklēšanā, tika noteikta valsts mēroga maksājuma likme 36,1 %.

(6)

Saskaņā ar sākotnējās regulas 2. pantu Komisija var grozīt minētās regulas I pielikumu, piešķirot jaunam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē vai kuriem netika piešķirts individuāls režīms, proti, vidējo svērto maksājuma likmi 17,9 %, ja kāds jauns ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus, ka:

(7)

Uzņēmums Hunan Huazhi Ceramic Co., Ltd. (“Huazhi” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza Komisijai pieprasījumu, lai tam piešķirtu jauna ražotāja eksportētāja režīmu (“JRER”) un tādējādi uz to attiecinātu maksājuma likmi, kas piemērojama ĶTR uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, 17,9 %. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas atbilst visiem trim nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 2. pantā.

(8)

Lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst sākotnējās regulas 2. pantā noteiktajiem JRER piešķiršanas nosacījumiem (“JRER nosacījumi”), Komisija vispirms nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam ar lūgumu sniegt pierādījumus, kas liecina, ka tas atbilst JRER nosacījumiem.

(9)

Izanalizējusi atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija lūdza papildu informāciju un pamatojošus pierādījumus, kurus pieprasījuma iesniedzējs sniedza.

(10)

Komisija centās pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst JRER nosacījumiem. Tālab pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto pierādījumu analīzē Komisija izmantoja dažādas tiešsaistes datubāzes, ieskaitot Orbis (5) un Qichacha (6), un salīdzināja uzņēmuma informāciju ar informāciju, kas iesniegta iepriekšējās lietās. Vienlaikus Komisija informēja arī Savienības ražošanas nozari par pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumu un aicināja vajadzības gadījumā sniegt piezīmes. Piezīmes no Savienības ražošanas nozares netika saņemtas.

(11)

Attiecībā uz sākotnējas regulas 2. panta a) punktā izklāstīto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs izmeklēšanas periodā, uz kuru balstīti pasākumi, t. i., no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), nav eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzēja kā uzņēmuma tolaik nebija. Huazhi statūti ir datēti ar 2013. gada oktobri, darījumdarbības licence – ar 2013. gada novembri. Tāpēc izmeklēšanas periodā pieprasījuma iesniedzējs nebūtu varējis eksportēt attiecīgo ražojumu uz Savienību, un tādējādi tas atbilst šim nosacījumam.

(12)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 2. panta b) punktā izklāstītajiem nosacījumiem pieprasījuma iesniedzējs nav saistīts ar eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, kas noteikti ar sākotnējo regulu, Komisija noteica, ka abiem Huazhi kapitāla daļu īpašniekiem nepiederēja kapitāla daļas citur. Lai gan viens no galvenajiem Huazhi klientiem bija attiecīgā ražojuma ražotājs Ķīnā, uz ko attiecināti antidempinga pasākumi, saistība, kā tā definēta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (7), abu uzņēmumu starpā netika konstatēta. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam.

(13)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 2. panta c) punktā minēto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir eksportējis uz Savienību 2019. gadā, tātad pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda. Pieprasījuma iesniedzējs ir iesniedzis rēķinus, iepakojumu sarakstu, konosamentu un maksājuma kvīti par pasūtījumu, ko 2019. gadā bija veicis Francijas uzņēmums. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam.

(14)

Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem trim JRER piešķiršanas nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 2. pantā, un tāpēc pieprasījums būtu jāpieņem. Tādējādi uz pieprasījuma iesniedzēju būtu jāattiecina antidempinga maksājums 17,9 %, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē.

(15)

Pieprasījuma iesniedzējs un Savienības ražošanas nozare tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika uzskatīts par atbilstošu uzņēmumam Hunan Huazhi Ceramic Co., Ltd. (“Huazhi”) piešķirt antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē.

(16)

Personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(17)

Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,