1.   Šo direktīvu piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja tiek izsniegta un kuras tiek uzraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šīs direktīvas IV un V sadaļu nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. un 5. punktā un kuru atbilstību Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļā paredzētajām prudenciālajām prasībām uzrauga saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. punkta otro daļu.

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 58. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, precizējot šā panta 1. punktā sniegtās definīcijas ar mērķi:

1.   Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras pilda šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/2033 paredzētās funkcijas un pienākumus. Dalībvalstis informē Komisiju, EBI un EVTI par minēto norīkošanu un, ja ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, par katras kompetentās iestādes funkcijām un pienākumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību un attiecīgā gadījumā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību darbības, lai izvērtētu to atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 prasībām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar 14. pantu, iegūt informāciju, kas ir vajadzīga, lai izvērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un attiecīgā gadījumā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 prasībām, un izmeklēt iespējamos minēto prasību pārkāpumus.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir kompetence, resursi, darbspēja, pilnvaras un neatkarība, kas ir nepieciešami, lai pildītu funkcijas saistībā ar šajā direktīvā paredzēto prudenciālo uzraudzību, izmeklēšanu un sankcijām.

5.   Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām prasību sniegt kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un atbilstību Regulai (ES) 2019/2033. Ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējās kontroles mehānismi un administratīvās un grāmatvedības procedūras dod iespēju kompetentajām iestādēm jebkurā laikā pārbaudīt šo sabiedrību atbilstību minētajiem noteikumiem.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības visus savus darījumus reģistrē un sistēmas un procesus, kam piemēro šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, dokumentē tādā veidā, lai kompetentās iestādes varētu jebkurā laikā izvērtēt atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un atbilstību Regulai (ES) 2019/2033.

1.   Kompetentās iestādes var nolemt piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas veic kādu no darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 5 miljardus EUR, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā, un ja ir piemērojams viens vai vairāki no šādiem kritērijiem:

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro preču un emisijas kvotu dīleriem, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai apdrošināšanas sabiedrībām.

3.   Ja kompetentā iestāde nolemj piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar 1. punktu, uzrauga minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstību prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļu.

4.   Ja kompetentā iestāde nolemj atsaukt saskaņā ar 1. punktu pieņemtu lēmumu, tā nekavējoties informē ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Jebkuru lēmumu, ko kompetentā iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, pārtrauc piemērot, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst minētajā punktā norādītajai robežvērtībai, kas aprēķināta 12 secīgu mēnešu periodā.

5.   Kompetentās iestādes nekavējoties informē EBI par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 1., 3. un 4. punktu.

6.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītos kritērijus un nodrošinātu to konsekventu piemērošanu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar publiskajām iestādēm vai struktūrām, kuras attiecīgajā dalībvalstī atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību. Dalībvalstis pieprasa, lai minētās kompetentās iestādes un minētās publiskās iestādes vai struktūras nekavējoties apmainītos ar jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga to funkciju un pienākumu izpildei.

2.   Kompetentās iestādes, kas nav saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 67. pantu norīkotās iestādes, ievieš mehānismu sadarbībai ar minētajām iestādēm un visas tās informācijas apmaiņai, kas ir noderīga to attiecīgo funkciju un pienākumu izpildei.

1.   Pildot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033 pieņemto tiesību normu piemērošanā ņem vērā uzraudzības instrumentu un uzraudzības prakses konverģenci.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams, lai saņemtu atļauju sniegt jebkurus ieguldījumu pakalpojumus vai veikt jebkuras ieguldījumu darbības, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, ir 750 000 EUR.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams, lai saņemtu atļauju sniegt jebkurus ieguldījumu pakalpojumus vai veikt jebkuras ieguldījumu darbības, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 1), 2), 4), 5) un 7) punktā, ja šai sabiedrībai nav ļauts turēt klientu naudu vai klientiem piederošus vērtspapīrus, ir 75 000 EUR.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav šā panta 1., 2. un 4. punktā minētās sabiedrības, ir 150 000 EUR.

4.   Tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kura ir saņēmusi atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 9) punktā, ja minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darījumus savā vārdā vai tai ir atļauts to darīt, ir 750 000 EUR.

1.   Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas savu pienākumu izpildē, ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, jo īpaši, bez kavēšanās apmainoties ar informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieskaitot:

2.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties nodrošina uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu informāciju un konstatējumus par potenciālajām problēmām un riskiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība rada klientu aizsardzībai un finanšu sistēmas stabilitātei uzņēmējā dalībvalstī un ko tās ir konstatējušas, uzraugot ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, saņēmušas uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu sniegto informāciju, rīkojas, veicot visus pasākumus, kas nepieciešami 2. punktā minēto potenciālo problēmu un risku novēršanai un labošanai. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma detalizēti paskaidro, kā tās ir ņēmušas vērā uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu nodrošināto informāciju un konstatējumus.

4.   Ja pēc 2. punktā minētās informācijas un konstatējumu paziņošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata, ka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav veikušas 3. punktā minētos nepieciešamos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var, iepriekš informējušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, EBI un EVTI, veikt piemērotus pasākumus, lai aizsargātu klientus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, vai lai aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti.

Kompetentās iestādes var vērsties pie EBI par gadījumiem, kad pieprasījums sadarboties, jo īpaši pieprasījums apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts samērīgā termiņā. Attiecībā uz šādiem gadījumiem, Neskarot LESD 258. pantu, EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu arī pēc savas iniciatīvas saskaņā ar minētās regulas19. panta 1. punkta otro daļu.

5.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nepiekrīt uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pasākumiem, var vērsties ar šo jautājumu EBI, kura rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantā noteikto procedūru. Ja EBI rīkojas saskaņā ar minēto pantu, tā savu lēmumu pieņem viena mēneša laikā.

6.   Lai izvērtētu Regulas (ES) 2019/2033 23. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto nosacījumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt tīrvērtes dalībnieka piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegt informāciju par drošības rezerves modeli un parametriem, kas izmantoti attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības drošības rezerves prasību aprēķināšanai.

7.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē prasības attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas veidu un būtību.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

8.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras prasībām par tādas informācijas apmaiņu, lai sekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

9.   EBI 7. un 8. punktā minētos tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

1.   Uzņēmējas dalībvalstis paredz, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi atļauju citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar to personu starpniecību, kuras tās norīko šim nolūkam, veikt 13. panta 1. punktā minētās informācijas pārbaudes uz vietas un inspicēt šādas filiāles.

2.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas uzraudzības nolūkā un tad, ja tās to uzskata par vajadzīgu uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitātes labad, katrā atsevišķā gadījumā veikt to darbību pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles veic to teritorijā, un pieprasīt filiālei sniegt informāciju par tās darbību.

Pirms šādu pārbaužu un inspekciju veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties apspriežas ar piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Pēc iespējas drīz pēc minēto pārbaužu un inspekciju pabeigšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm iegūto informāciju un konstatējumus, kas attiecas uz attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības riska novērtējumu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas minētajās kompetentajās iestādēs, ieskaitot Direktīvas 2014/65/ES 76. panta 1. punktā minētās personas, ir saistošs pienākums ievērot dienesta noslēpumu šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 nolūkos.

Konfidenciālu informāciju, ko šādas kompetentās iestādes un personas saņem pienākumu izpildes gaitā, var izpaust tikai kopsavilkuma vai agregātu veidā, ar noteikumu, ka nav iespējams identificēt konkrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai personas, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atzīta par bankrotējušu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālo informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, drīkst izpaust civillietās vai komerclietās, ja tas vajadzīgs attiecīgajai tiesvedībai.

2.   Konfidenciālo informāciju, kura apkopota, ar kuru veikta apmaiņa vai kura pārsūtīta, ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, kompetentās iestādes izmanto vienīgi savu pienākumu izpildei un jo īpaši šādiem mērķiem:

3.   Fiziskās un juridiskās personas un citas struktūras, kas nav kompetentās iestādes, bet kuras saņem konfidenciālu informāciju, ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, minēto informāciju izmanto vienīgi kompetentās iestādes skaidri noteiktajiem mērķiem vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.   Kompetentās iestādes var apmainīties ar konfidenciālu informāciju 2. punkta nolūkos, var skaidri norādīt, kā minētā informācija jāapstrādā, un var noteikt skaidrus ierobežojumus minētās informācijas tālākai pārsūtīšanai.

5.   Pienākums, kas minēts 1. punktā, neliedz kompetentajām iestādēm pārsūtīt konfidenciālu informāciju Komisijai, ja minētā informācija ir nepieciešama Komisijas pilnvaru īstenošanai.

6.   Kompetentās iestādes konfidenciālu informāciju var sniegt EBI, EVTI, ESRK, dalībvalstu centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) un Eiropas Centrālajai bankai monetāro iestāžu statusā un attiecīgā gadījumā publiskajām iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārraudzību, ja minētā informācija ir nepieciešama to uzdevumu izpildei.

1.   Neskarot šīs direktīvas IV sadaļas 2. nodaļas 4. iedaļā minētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras un pilnvaras piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem un nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir pilnvaras noteikt šādas sankcijas un pasākumus attiecībā uz šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumu un Regulas (ES) 2019/2033 pārkāpumiem, tostarp, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība:

Dalībvalstis, kuras neparedz noteikumus par administratīvajām sankcijām attiecībā uz pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, paziņo Komisijai attiecīgos krimināltiesību noteikumus.

Administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.   Administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi, kas minēti 1. punkta pirmajā daļā, ietver vismaz:

Ja pirmās daļas d) apakšpunktā minētais uzņēmums ir meitasuzņēmums, attiecīgie bruto ieņēmumi ir bruto ieņēmumi, kas norādīti galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo darījumdarbības gadu.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pārkāpj šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumus vai pārkāpj Regulas (ES) 2019/2033 noteikumus, kompetentā iestāde var piemērot administratīvas sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par attiecīgo pārkāpumu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot 1. punktā minēto administratīvo sankciju vai citu administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju par administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu un kas nav pārsūdzēti un vairs nevar tikt pārsūdzēti. Minētā publikācija ietver informāciju par attiecīgā pārkāpuma veidu un būtību un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai piemērotas sankcijas vai attiecībā uz kuru veikts pasākums. Informāciju publicē tikai pēc tam, kad minētā persona ir tikusi informēta par attiecīgajām sankcijām vai pasākumiem, un tikai tad, ja publicēšana ir nepieciešama un samērīga.

2.   Ja dalībvalstis ļauj publicēt informāciju par administratīvajām sankcijām vai citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu un ir pārsūdzēti, kompetentās iestādes to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un pārsūdzības iznākumu.

3.   Informāciju par administratīvajām sankcijām vai citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu, kompetentās iestādes publicē anonimizētā veidā jebkuros šādos apstākļos:

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu publicētā informācija ir pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus. Personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē patur tikai tad, ja to ļauj piemērojamie datu aizsardzības noteikumi.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai radītu iespēju ātri ziņot kompetentajām iestādēm par valsts noteikumu, ar ko transponē šo direktīvu, un Regulas (ES) 2019/2033 iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

Minētie mehānismi ietver:

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībās būtu ieviestas atbilstošas procedūras, kas dod iespēju šo sabiedrību darbiniekiem iekšēji ziņot par pārkāpumiem, izmantojot speciālu neatkarīgu kanālu. Minētās procedūras var nodrošināt sociālie partneri ar noteikumu, ka minētās procedūras piedāvā tādu pašu aizsardzību kā tā, kas minēta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ievieš pamatotu, efektīvu un vispusīgu kārtību, stratēģijas un procesus, ar ko pastāvīgi izvērtē un uztur iekšējā kapitāla un likvīdo aktīvu summas, veidus un sadalījumu, ko tās uzskata par adekvātiem to risku būtībai un līmenim, kurus tās var radīt citiem un kuriem pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir vai var būt pakļautas.

2.   Kārtība, stratēģijas un procesi, kas minēti 1. punktā, ir pienācīgi un samērīgi ar attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību būtību, mērogu un sarežģītību. Tos regulāri iekšēji pārskata.

Kompetentās iestādes var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, piemērot šajā pantā paredzētās prasības, ciktāl kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu.

1.   Šo iedaļu nepiemēro, ja, balstoties uz Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība konstatē, ka tā atbilst visiem tajā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas neizpilda visus Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, vēlāk minētos nosacījumus izpilda, šo iedaļu pārtrauc piemērot pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad minētie nosacījumi izpildīti. Šo iedaļu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārtrauc piemērot pēc minētā laikposma tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība minētajā laikposmā bez pārtraukuma ir turpinājusi izpildīt Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus un ja tā ir attiecīgi informējusi kompetento iestādi.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība konstatē, ka tā vairs neizpilda visus Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punkta nosacījumus, tā informē kompetento iestādi un sāk nodrošināt atbilstību šīs iedaļas noteikumiem 12 mēnešu laikā no dienas, kad veikts minētais novērtējums.

4.   Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām prasību 32. pantā paredzētos noteikumus sākt piemērot atalgojumam par sniegtajiem pakalpojumiem vai gūtajiem rezultātiem tajā finanšu gadā, kas seko finanšu gadam, kurā veikts 3. punktā minētais novērtējums.

Ja ir piemērojama šī iedaļa un tiek piemērots Regulas (ES) 2019/2033 8. pants, dalībvalstis nodrošina šīs iedaļas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām individuāli.

Ja ir piemērojama šī iedaļa un tiek piemērota prudenciālā konsolidācija, kā minēts Regulas (ES) 2019/2033 7. pantā, dalībvalstis nodrošina šīs iedaļas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām individuāli un konsolidēti.

Atkāpjoties no trešās daļas, šo iedaļu nepiemēro meitasuzņēmumiem, kas atrodas konsolidētā finanšu stāvoklī un kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ja Savienības mātesuzņēmums kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā minētie meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību, šīs iedaļas piemērošana ir nelikumīga.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībās ir stingra pārvaldības kārtība, kas ietver visu turpmāk minēto:

Pirmās daļas d) apakšpunktā minētā atalgojuma politika un prakse ir dzimumneitrāla.

2.   Nosakot 1. punktā minēto kārtību, ņem vērā kritērijus, kas noteikti 28. līdz 33. pantā.

3.   Šā panta 1. punktā minētā kārtība ir pienācīga un samērīga ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelim un darbībām raksturīgo risku būtību, mērogu un sarežģītību.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes par 1. punktā minētās pārvaldības kārtības piemērošanu.

EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par dzimumneitrālu atalgojuma politiku ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

Divu gadu laikā no minēto pamatnostādņu publicēšanas dienas, pamatojoties uz kompetento iestāžu apkopoto informāciju, EBI izdod ziņojumu par dzimumneitrālas atalgojuma politikas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

1.   Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir filiāle vai meitasuzņēmums, kas ir finanšu iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir piešķirta atļauja, prasību reizi gadā izpaust šādu informāciju par dalībvalsti un trešo valsti:

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju revidē saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un, ja iespējams, pievieno attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības gada finanšu pārskatu vai attiecīgā gadījumā konsolidēto finanšu pārskatu pielikumā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra apstiprina un, ņemot vērā makroekonomisko vidi un ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības ciklu, periodiski pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vēlmi uzņemties riskus un attiecībā uz tās faktisko vai potenciālo risku pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra velta pietiekami daudz laika tam, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemti vērā 1. punktā minētie jautājumi, un ka tā iedala adekvātus resursus visu ieguldījumu brokeru sabiedrības būtisko risku pārvaldībai.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš kārtību, kādā vadības struktūrai tiek sniegti pārskati par visiem būtiskajiem riskiem un riska pārvaldības politiku un tās izmaiņām.

4.   Dalībvalstis nosaka prasību visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras neatbilst 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, izveidot riska komiteju, kas sastāv no vadības struktūras locekļiem, kuri attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā nepilda nekādas izpildfunkcijas.

Šā punkta pirmajā daļā minētās riska komitejas locekļiem ir attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetence, kas tiem dod iespēju pilnībā izprast, pārvaldīt un uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrības riska stratēģiju un vēlmi uzņemties risku. Tie nodrošina, ka riska komiteja konsultē vadības struktūru par ieguldījumu brokeru sabiedrības vispārējo pašreizējo un nākotnes vēlmi uzņemties risku un par riska stratēģiju un palīdz vadības struktūrai pārraudzīt to, kā augstākā līmeņa vadība īsteno minēto stratēģiju. Vispārējā atbildība par ieguldījumu brokeru sabiedrības riska stratēģijām un politiku ir vadības struktūrai.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai un minētās vadības struktūras riska komitejai, ja riska komiteja ir izveidota, ir piekļuve informācijai par ieguldījumu brokeru sabiedrības faktiskajiem vai potenciālajiem riskiem.

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir stingras stratēģijas, politika, procesi un sistēmas, kas ļauj apzināt, novērtēt, pārvaldīt un uzraudzīt turpmāk minēto:

Stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir samērīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības sarežģītību, riska profilu un vērienu un ar vadības struktūras noteikto riska toleranci un atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā veic darījumdarbību.

Pirmās daļas a) apakšpunkta un otrās daļas nolūkos kompetentās iestādes apsver tādus valsts tiesību aktus, ar kuriem reglamentē nošķiršanu, ko piemēro turētajai klientu naudai.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības apsver profesionālās darbības apdrošināšanu kā efektīvu instrumentu savu risku pārvaldībai.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai pastāvošā riska būtiskie avoti attiecīgā gadījumā aptver neto aktīvu vērtības būtiskas izmaiņas, tostarp jebkādus prasījumus pret saistītajiem aģentiem, klientu vai darījumu partneru maksātnespēju, finanšu instrumentu, ārvalstu valūtu un preču pozīcijas un saistības pret definētu pabalstu pensiju shēmām.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienācīgi ņem vērā jebkādu būtisku ietekmi uz pašu kapitālu, ja šādi riski nav pietiekami ņemti vērā pašu kapitāla prasībās, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 11. pantu.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībām nepieciešams izbeigt vai pārtraukt savu darbību, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības modeļu un stratēģiju dzīvotspēju un ilgtspēju, nosaka tām prasību visā iziešanas no tirgus procesā pienācīgi ņemt vērā prasības un nepieciešamos resursus, kas ir reāli attiecībā uz grafiku un pašu kapitāla un likvīdo resursu uzturēšanu.

3.   Atkāpjoties no 25. panta, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ir piemērojams šā panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunkts.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai papildinātu šo direktīvu nolūkā nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir stingri. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā norises finanšu tirgos, jo īpaši jaunu finanšu produktu parādīšanos, grāmatvedības standartu attīstību un norises, kas sekmē uzraudzības prakses konverģenci.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, nosakot un piemērojot atalgojuma politiku attiecībā uz darbinieku kategorijām, tostarp augstākā līmeņa vadību, riska ņēmējiem, darbiniekiem, kas pilda kontroles funkcijas, un visiem darbiniekiem, kuru kopējais atalgojums atbilst vismaz zemākajam atalgojumam, ko saņem augstākā līmeņa vadība vai riska ņēmēji, un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ievēro šādus principus:

2.   Šā panta 1. punkta k) apakšpunkta nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības savā atalgojuma politikā nosaka atbilstīgu attiecību starp kopējā atalgojuma mainīgo un nemainīgo daļu, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības un ar tām saistītos riskus, kā arī dažādu 1. punktā minēto darbinieku kategoriju ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš un piemēro 1. punktā minētos principus tādā veidā, kas atbilst to lielumam un iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, vērienam un sarežģītībai.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē attiecīgos kritērijus to šā panta 1. punktā minēto darbinieku kategoriju apzināšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu. EBI un EVTI pienācīgi ņem vērā Komisijas Ieteikumu 2009/384/EK (26), kā arī esošās atalgojuma politikas pamatnostādnes, ievērojot Direktīvas 2009/65/EK, 2011/61/ES un 2014/65/ES, un cenšas līdz minumam samazināt novirzīšanos no esošajiem noteikumiem.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību 30. panta 1. punktā minētajām darbinieku kategorijām piešķirtā un izmaksātā atalgojuma mainīgā daļa atbilst visām turpmāk minētajām prasībām saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 30. panta 3. punktā izklāstītie:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka:

3.   Šā panta 1. punkta j) apakšpunkta nolūkos tajā minētajiem instrumentiem piemēro attiecīgu ieturēšanas politiku, kuras mērķis ir personas stimulus salāgot ar ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās kreditoru un klientu ilgāka termiņa interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus minēto instrumentu veidiem un struktūrai vai aizliegt izmantot noteiktus instrumentus atalgojuma mainīgās daļas mērķiem.

Šā panta 1. punkta l) apakšpunkta nolūkos atliktās atalgojuma mainīgās daļas tiesību iegūšanu atļauj ne ātrāk kā atbilstoši proporcionālajai pieejai.

Šā panta 1. punkta n) apakšpunkta nolūkos, ja darbinieks aiziet no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ieguldījumu brokeru sabiedrība diskrecionāros pensiju pabalstus piecus gadus tur j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darbinieks ir sasniedzis pensionēšanās vecumu un pensionējas, diskrecionāros pensiju pabalstus darbiniekam izmaksā j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā, un ir jāievēro piecu gadu ieturēšanas periods.

4.   Šā panta 1. punkta j) un l) apakšpunktu un 3. punkta trešo daļu nepiemēro:

5.   Atkāpjoties no 4. punkta a) apakšpunkta, dalībvalsts var palielināt minētajā apakšpunktā minēto robežvērtību ar noteikumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst šādiem kritērijiem:

6.   Atkāpjoties no 4. punkta a) apakšpunkta, dalībvalsts var samazināt minētajā apakšpunktā minēto robežvērtību ar noteikumu, ka to darīt ir lietderīgi, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību būtību un vērienu, tās iekšējo organizāciju un – attiecīgā gadījumā – grupas, kurai tā pieder, iezīmes.

7.   Atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis var nolemt, ka darbiniekiem, kuriem ir tiesības uz gada atalgojuma mainīgo daļu, kas ir mazāka par minētajā apakšpunktā paredzēto robežvērtību un daļu, nepiemēro tajā izklāstīto atbrīvojumu, ņemot vērā valsts tirgus īpatnības attiecībā uz atalgojuma praksi vai minēto darbinieku pienākumu raksturu un darba profilu.

8.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu to instrumentu klases, kas atbilst 1. punkta j) apakšpunkta iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un lai precizētu 1. punkta k) apakšpunktā izklāstīto iespējamo alternatīvo kārtību.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

9.   EBI, apspriežoties ar EVTI, pieņem pamatnostādnes, kuru mērķis ir atvieglot 4., 5. un 6. punkta īstenošanu un nodrošināt minēto punktu konsekventu piemērošanu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, izveido atalgojuma komiteju. Minētās atalgojuma komitejas sastāvs ir līdzsvarots dzimuma ziņā, un tā kompetenti un neatkarīgi spriež par atalgojuma politiku un praksi un par stimuliem, kas radīti, lai pārvaldītu risku, kapitālu un likviditāti. Atalgojuma komiteju var izveidot grupas līmenī.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka atalgojuma komiteja ir atbildīga par atalgojumu skarošo lēmumu sagatavošanu, ieskaitot lēmumus, kuri ietekmē attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības riskus un riska pārvaldību un kurus pieņem vadības struktūra. Atalgojuma komitejas priekšsēdētājs un locekļi ir vadības struktūras locekļi, kuri attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā nepilda nekādas izpildfunkcijas. Ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzēta darba ņēmēju pārstāvība vadības struktūrā, atalgojuma komitejā darbojas viens vai vairāki darba ņēmēju pārstāvji.

3.   Gatavojot 2. punktā minētos lēmumus, atalgojuma komiteja ņem vērā sabiedrības intereses un ieguldījumu brokeru sabiedrības dalībnieku, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes apkopo informāciju, kas sniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 51. panta pirmās daļas c) un d) apakšpunktu, kā arī informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, un izmanto to, lai salīdzinoši novērtētu atalgojuma tendences un praksi.

Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI.

2.   EBI izmanto saskaņā ar 1. un 4. punktu no kompetentajām iestādēm saņemto informāciju, lai atalgojuma tendences un praksi salīdzinoši novērtētu Savienības līmenī.

3.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes par pamatotas atalgojuma politikas piemērošanu. Minētajās pamatnostādnēs ņem vērā vismaz prasības, kas minētas 30. līdz 33. pantā, un pamatotas atalgojuma politikas principus, kuri noteikti Ieteikumā 2009/384/EK.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm sniegtu informāciju par tādu fizisko personu skaitu katrā ieguldījumu brokeru sabiedrībā (dalījumā pa 1 miljona EUR diapazoniem), kuru atalgojums finanšu gadā ir 1 miljons EUR vai vairāk, tostarp informāciju par šo personu darba pienākumiem, attiecīgo darījumdarbības jomu un algas galvenajām sastāvdaļām, prēmijām, ilgtermiņa stimuliem un pensiju iemaksām.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma sniedz informāciju par katra vadības struktūras vai augstākā līmeņa vadības locekļa kopējo atalgojumu.

Kompetentās iestādes pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju nosūta EBI, un tā šo informāciju publicē piederības dalībvalstu datu agregātu veidā, izmantojot kopēju informācijas sniegšanas formātu. EBI, apspriežoties ar EVTI, var izdot pamatnostādnes, kuru mērķis ir atvieglot šā punkta īstenošanu un nodrošināt apkopotās informācijas saskaņotību.

1.   Kompetentās iestādes, ciktāl tas ir būtiski un nepieciešami, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, riska profilu un darījumdarbības modeli, pārbauda kārtību, stratēģijas, procesus un mehānismus, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības ir īstenojušas, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai un Regulai (ES) 2019/2033, un, ja tas ir nepieciešami un būtiski, izvērtē turpmāk minētos aspektus, lai nodrošinātu to risku pareizu pārvaldību un segumu:

Šā punkta nolūkos kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir profesionālās darbības apdrošināšana.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes 1. punktā minētās pārbaudes un novērtējuma biežumu un intensitāti noteiktu, ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību apmēru, būtību, mērogu, sarežģītību un attiecīgā gadījumā – sistēmisko nozīmīgumu un ievērojot samērīguma principu.

Kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā lemj par to, vai un kādā veidā jāveic pārbaude un novērtējums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tikai tad, ja tās uzskata, ka tas ir vajadzīgs minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību apmēra, būtības, mēroga un sarežģītības dēļ.

Pirmās daļas nolūkos tiek ņemti vērā valsts tiesību akti, ar ko reglamentē turētajai klientu naudai piemērojamu nošķiršanu.

3.   Veicot 1. punkta g) apakšpunktā minētā elementa pārbaudi un novērtējumu, kompetentajām iestādēm tiek nodrošināta piekļuve vadības struktūras un tās komiteju sanāksmju darba kārtībām, protokoliem un pavaddokumentiem un vadības struktūras rezultātu iekšējā vai ārējā novērtējuma rezultātiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai papildinātu šo direktīvu nolūkā nodrošināt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrību kārtība, stratēģijas, procesi un mehānismi nodrošinātu pienācīgu risku pārvaldību un segumu. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā norises finanšu tirgos, jo īpaši jaunu finanšu produktu parādīšanos, grāmatvedības standartu attīstību un norises, kas sekmē uzraudzības prakses konverģenci.

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados, pārbaudītu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību prasībām attiecībā uz atļauju izmantot iekšējos modeļus kā minēts Regulas (ES) 2019/2033 22. pantā. Kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā un minēto iekšējo modeļu piemērošanu jauniem produktiem un pārbauda un izvērtē to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība minētajos iekšējos modeļos izmanto pareizi izstrādātus un aktuālus paņēmienus un praksi. Kompetentās iestādes pārliecinās, ka būtiskie trūkumi, kas konstatēti ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējo modeļu nodrošinātajā risku segumā, tiek novērsti, vai veic pasākumus to seku mazināšanai, tostarp pieprasot kapitāla palielinājumus vai piemērojot lielākus reizinājuma koeficientus.

2.   Ja attiecībā uz iekšējiem modeļiem, ko piemēro tirgum pastāvošajam riskam, daudzi pārsniegumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 366. pantā, liecina, ka iekšējie modeļi nav vai vairs nav pareizi, kompetentās iestādes atsauc atļauju izmantot iekšējos modeļus vai piemēro piemērotus pasākumus, ar ko nodrošina, lai iekšējie modeļi tiktu nekavējoties noteiktā termiņā uzlaboti.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai piešķirta atļauja izmantot iekšējos modeļus, vairs neatbilst minēto iekšējo modeļu piemērošanas prasībām, kompetentās iestādes pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai nu pierādīt, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska, vai iesniegt plānu un termiņu atbilstības minētajām prasībām nodrošināšanai. Kompetentās iestādes pieprasa uzlabot iesniegto plānu, ja ir maz ticams, ka ar to varēs panākt pilnīgu atbilstību, vai ja termiņš nav atbilstīgs.

Ja ir maz ticams, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība panāks atbilstību noteiktajā termiņā, vai tā nav sekmīgi pierādījusi, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes atsauc iekšējo modeļu izmantošanas atļauju vai ļauj izmantot to tikai jomās, kurās atbilstība ir panākta, vai tajās jomās, kurās iespējams atbilstību panākt pienācīgā termiņā.

4.   EBI analizē ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējos modeļus kopumā un to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto iekšējos modeļus attiecībā uz līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem. Tā par to informē EVTI.

Lai sekmētu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, EBI, balstoties uz minēto analīzi un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, izstrādā pamatnostādnes ar kritērijiem attiecībā uz to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāizmanto iekšējie modeļi, un to, kā minētie iekšējie modeļi ir jāizmanto līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem.

Dalībvalstis mudina kompetentās iestādes minēto analīzi un minētās pamatnostādnes ņemt vērā, veicot 1. punktā minēto pārbaudi.

1.   Dalībvalsts nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu uzraudzības pilnvaras, kas ir nepieciešamas, lai, pildot savas funkcijas, efektīvi un samērīgi iejauktos ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībā.

2.   Šīs direktīvas 36. panta, 37. panta 3. punkta un 38. panta un Regulas (ES) 2019/2033 nolūkos kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:

3.   Šā panta 2. punkta j) apakšpunkta nolūkos kompetentās iestādes var ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības tikai tad, ja paziņojamā informācija nedublējas un ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

Uzskata, ka informācija dublējas, ja kompetentajai iestādei jau ir tā pati vai būtībā tāda pati informācija, kompetentā iestāde minēto informāciju var sagatavot vai tā pati kompetentā iestāde to var iegūt, izmantojot citus līdzekļus, nevis pieprasot ieguldījumu brokeru sabiedrībai to paziņot. Kompetentā iestāde papildu informāciju nepieprasa, ja šī informācija kompetentajai iestādei ir pieejama atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē nekā paziņojamā papildu informācija, bet minētais atšķirīgais formāts vai detalizācija tai neliedz sagatavot būtībā līdzīgu informāciju.

1.   Kompetentās iestādes nosaka 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību tikai gadījumā, ja, balstoties uz saskaņā ar 36. un 37. pantu veiktajām pārbaudēm, tās ir pārliecinājušās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība atrodas kādā no šādām situācijām:

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos riskus vai risku elementus uzskata par tādiem, kurus Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā paredzētās pašu kapitāla prasības nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā, tikai tad, ja tās kapitāla summas, veidi un sadalījums, ko kompetentā iestāde uzskata par adekvātiem, veikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar šīs direktīvas 24. panta 1. punktu veiktā izvērtējuma uzraudzības pārbaudi, ir augstākā līmenī nekā ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā.

Pirmās daļas nolūkos par adekvātu uzskatāmajā kapitālā var būt ietverti tādi riski vai risku elementi, kuri ir nepārprotami izslēgti no Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā paredzētās pašu kapitāla prasības.

3.   Papildu pašu kapitāla līmeni, kurš tiek pieprasīts, ievērojot 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kompetentās iestādes nosaka kā starpību starp kapitālu, kas uzskatāms par adekvātu, ievērojot ar šā panta 2. punktu, un pašu kapitāla prasību, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā.

4.   Kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrībām pieprasa izpildīt 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību ar pašu kapitālu, ievērojot šādus nosacījumus:

5.   Kompetentās iestādes savu lēmumu noteikt 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību pamato rakstveidā, sniedzot skaidru pārskatu par šā panta 1. līdz 4. punktā minēto elementu pilnīgu izvērtējumu. Tas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajā gadījumā ietver konkrētu skaidrojumu par to, kāpēc saskaņā ar 41. panta 1. punktu noteiktais kapitāla līmenis vairs netiek uzskatīts par pietiekamu.

6.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu to, kā jāmēra 2. punktā minētie riski un risku elementi, tostarp tos riskus vai risku elementus, kuri ir nepārprotami izslēgti no Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā izklāstītajām pašu kapitāla prasībām.

EBI nodrošina, lai regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu iekļauti indikatīvi kvalitatīvi riska mērīšanas rādītāji attiecībā uz 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā papildu pašu kapitāla summām, ievērojot ieguldījumu brokeru sabiedrībām raksturīgo dažādo darījumdarbības modeļu un juridisko formu klāstu, un lai standarti būtu samērīgi, ņemot vērā:

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   Kompetentās iestādes saskaņā ar 1. līdz 6. punktu var noteikt papildu pašu kapitāla prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pamatojoties uz katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu un ja kompetentā iestāde uzskata to par pamatotu.

1.   Ņemot vērā samērīguma principu un atbilstoši to ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību apmēram, sistēmiskajam nozīmīgumam, būtībai, mērogam un sarežģītībai, kuras neatbilst Regulas (ES) 2019/203312. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai šādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu tāds pašu kapitāla līmenis, kas, balstoties uz 24. pantu, pietiekamā mērā pārsniedz Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā daļā un šajā direktīvā noteiktās prasības, tostarp 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ar mērķi nodrošināt, lai cikliskas ekonomiskās svārstības neizraisītu minēto prasību pārkāpumu vai neapdraudētu ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju organizēti izbeigt un pārtraukt savas darbības.

2.   Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, pārbauda saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikto pašu kapitāla līmeni un vajadzības gadījumā paziņo minētās pārbaudes secinājumus attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tostarp iestāžu uzstādījumu attiecībā uz korekcijām saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktā pašu kapitāla līmenī. Šādā paziņojumā norāda datumu, līdz kuram kompetentā iestāde ir pieprasījusi pabeigt minētās korekcijas.

1.   Kompetentās iestādes nosaka šīs direktīvas 39. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās īpašās likviditātes prasības tikai tad, ja, pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šīs direktīvas 36. un 37. pantu, tās secina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/203312. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, bet nav atbrīvota no likviditātes prasības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 43. panta 1. punktu, atrodas vienā no turpmāk minētajām situācijām:

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos likviditātes risku vai likviditātes riska elementus par tādiem, kurus Regulas (ES) 2019/2033 Piektajā daļā paredzētā likviditātes prasība nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā, uzskata tikai tad, ja tās likviditātes summas un veidi, ko kompetentā iestāde, veikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar šīs direktīvas 24. panta 1. punktu veiktā izvērtējuma uzraudzības pārbaudi, uzskata par adekvātiem, ir augstākā līmenī nekā ieguldījumu brokeru sabiedrības likviditātes prasība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Piektajā daļā.

3.   Īpašas likviditātes līmeni, kurš tiek pieprasīts, ievērojot šīs direktīvas 39. panta 2. punkta k) apakšpunktu, kompetentās iestādes nosaka kā starpību starp likviditāti, kas uzskatāma par adekvātu, ievērojot šā panta 2. punktu, un likviditātes prasību, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Piektajā daļā.

4.   Kompetentās iestādes prasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām izpildīt šīs direktīvas 39. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās īpašās likviditātes prasības ar likvīdiem aktīviem, kā izklāstīts Regulas (ES) 2019/2033 43. pantā.

5.   Kompetentās iestādes savu lēmumu noteikt 39. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto īpašas likviditātes prasību pamato rakstveidā, sniedzot skaidru pārskatu par pilnīgu šā panta 1. līdz 3. punktā minēto elementu izvērtējumu.

6.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai veidā, kas ir piemērots ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumam, struktūrai un iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, vērienam un sarežģītībai, precizētu to, kā jāmēra 2. punktā minēto likviditātes risku un likviditātes riska elementus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Kompetentās iestādes informē EBI par:

EBI šajā punktā minēto informāciju nosūta EVTI.

2.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izvērtē kompetento iestāžu sniegto informāciju, lai panāktu konsekvenci uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā. Lai pabeigtu savu izvērtējumu, EBI pēc apspriešanās ar EVTI var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt papildu informāciju, ievērojot samērīgumu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu.

EBI savā tīmekļa vietnē publicē 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto sakopoto informāciju.

EBI ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kāda ir šīs nodaļas piemērošanas konverģences pakāpe dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā EBI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu. Tā par šādām salīdzinošām izvērtēšanām informē EVTI.

EBI un EVTI saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes, kurās veidā, kas ir piemērots ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumam, struktūrai un iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, vērienam un sarežģītībai, sīkāk precizē kopējās procedūras un metodoloģiju attiecībā uz 1. punktā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu un šīs direktīvas 29. pantā minētajiem riskiem piemērojamās pieejas izvērtējumu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenā sabiedrība ir Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu minētās Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divām vai vairākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja ir izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, ir viena un tā pati Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai viena un tā pati Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai atļauja izsniegta dalībvalstī, kurā attiecīgā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divu vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību, kurām atļauja ir izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, mātesuzņēmumi ir vairāk nekā viena ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs un ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir katrā no minētajām dalībvalstīm, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divām vai vairākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja ir izsniegta Savienībā, kā mātesuzņēmums ir viena un tā pati Savienības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un nevienai no minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atļauja nav izsniegta tajā dalībvalstī, kurā izveidota attiecīgā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

6.   Kompetentās iestādes var pēc savstarpējas vienošanās atteikties no 3., 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem, ja to piemērošana nebūtu piemērota efektīvai konsolidētajai uzraudzībai vai uzraudzībai attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam, ņemot vērā attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības un to darbību nozīmību attiecīgajās dalībvalstīs, un var norīkot citu kompetento iestādi, kas īsteno konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam. Minētajos gadījumos kompetentās iestādes pirms minētā lēmuma pieņemšanas dod iespēju attiecīgajai Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai, Savienības mātes jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko bilances kopvērtību izteikt savu atzinumu par minēto plānoto lēmumu. Kompetentās iestādes par ikvienu šādu lēmumu paziņo Komisijai un EBI.

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar šīs direktīvas 46. pantu noteiktā grupas uzraudzības iestāde, ja tas ir lietderīgi, varētu izveidot uzraudzības iestāžu kolēģijas ar mērķi atvieglot šajā pantā minēto uzdevumu izpildi un nodrošināt koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm, jo īpaši, ja tas vajadzīgs nolūkā piemērot Regulas (ES) 2019/2033 23. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 2. punktu, lai ar atbilstīgu centrālo darījumu partneru (QCCP) uzraudzības iestādēm apmainītos ar attiecīgo informāciju par drošības rezerves modeli un atjauninātu to.

2.   Uzraudzības iestāžu kolēģijas nodrošina grupas uzraudzības iestādei, EBI un citām kompetentajām iestādēm sistēmu šādu uzdevumu veikšanai:

3.   Attiecīgā gadījumā uzraudzības iestāžu kolēģijas var izveidot arī tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, kuras galvenā sabiedrība ir Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrība, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, visi meitasuzņēmumi atrodas trešā valstī.

4.   EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu piedalās uzraudzības iestāžu kolēģiju sanāksmēs.

5.   Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekles ir šādas iestādes:

6.   Uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmes vada un lēmumus pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas noteikta atbilstoši 46. pantam. Minētā grupas uzraudzības iestāde iepriekš pilnībā informē visus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju organizēšanu, galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem un darbībām, kuras plānots izskatīt. Grupas uzraudzības iestāde arī laikus pilnībā informē visus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus par minētajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

Pieņemot lēmumus, grupas uzraudzības iestāde ņem vērā 5. punktā minēto iestāžu plānojamo vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību.

Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidi un darbību formalizē rakstveida kārtībā.

7.   Ja attiecīgās kompetentās iestādes nepiekrīt grupas uzraudzības iestādes pieņemtajam lēmumam par uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, jebkura no šīm iestādēm var vērsties ar šo jautājumu EBI un pieprasīt EBI palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punkta otro daļu var palīdzēt kompetentajām iestādēm arī pēc savas iniciatīvas, ja ir domstarpības par uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību saskaņā ar šo pantu.

8.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka nosacījumus, atbilstoši kuriem uzraudzības iestāžu kolēģijas pilda 1. punktā minētos uzdevumus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas uzraudzības iestāde un 48. panta 5. punktā minētās kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, ieskaitot šādu informāciju:

2.   Kompetentās iestādes un grupas uzraudzības iestāde var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punktu vērsties EBI, ja attiecīgā informācija atbilstoši 1. punktam nav paziņota bez liekas kavēšanās vai ja sadarbības pieprasījums, īpaši par apmaiņu ar attiecīgo informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts samērīgā laikposmā.

EBI var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punkta otro daļu pēc pašas iniciatīvas palīdzēt kompetentajām iestādēm iedibināt konsekventu sadarbības praksi.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu būt nozīmīgs citu kompetento iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, savstarpēji apspriežas par:

4.   Ja kompetentās iestādes plāno piemērot nozīmīgas sankcijas vai noteikt citus ārkārtas pasākumus, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, tās apspriežas ar grupas uzraudzības iestādi.

5.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentajai iestādei nav pienākuma apspriesties ar citām kompetentajām iestādēm steidzamības gadījumos vai tad, ja tāda apspriešanās varētu apdraudēt tās lēmuma efektivitāti; tādā gadījumā šī kompetentā iestāde nekavējoties informē pārējās attiecīgās iestādes par lēmumu neapspriesties.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja vienas dalībvalsts kompetentai iestādei ir jāpārbauda informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu uzņēmumiem, jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām vai meitasuzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī, ieskaitot meitasuzņēmumus, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības, un šajā nolūkā veic pieprasījumu, minētās citas dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes minēto pārbaudi veic saskaņā ar 2. punktu.

2.   Kompetentās iestādes, kas ir saņēmušas pieprasījumu atbilstoši 1. punktam, rīkojas jebkurā no šiem veidiem:

Šā punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām kompetentajām iestādēm, kas iesniedza pieprasījumu, ļauj piedalīties pārbaudē.

1.   Dalībvalstis paredz, lai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, kompetentās iestādes, kas atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, varētu:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem.

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divas vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir meitasuzņēmumi vienam un tam pašam mātesuzņēmumam, kura galvenais birojs ir trešā valstī, netiek efektīvi uzraudzītas grupas līmenī, kompetentā iestāde izvērtētu, vai trešās valsts uzraudzības iestādes šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro tādu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga šajā direktīvā un Regulas (ES) 2019/2033 Pirmajā daļā paredzētajai uzraudzībai.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētajā izvērtējumā tiek secināts, ka netiek piemērota līdzvērtīga uzraudzība, dalībvalstis pieļauj piemērotus uzraudzības paņēmienus, kas dod iespēju sasniegt uzraudzības mērķus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 7. vai 8. pantu. Lēmumu par minētajiem uzraudzības paņēmieniem pēc apspriešanās ar pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm pieņem tā kompetentā iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja mātesuzņēmums būtu dibināts Savienībā. Ikvienu pasākumu, kas veikts atbilstoši šim punktam, paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

3.   Kompetentā iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja mātesuzņēmums veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, jo īpaši var pieprasīt, lai kāda ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrība veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, un minētajai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērot Regulas (ES) 2019/2033 7. vai 8. pantu.

1.   Kompetentās iestādes publisko visu turpmāk minēto informāciju:

2.   Informācija, ko publisko saskaņā ar 1. punktu, ir pietiekami vispusīga un precīza, lai dotu iespēju jēgpilni salīdzināt, kā dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

3.   Informāciju publisko vienotā formātā un regulāri atjaunina. To dara pieejamu elektroniskā formātā vienā piekļuves adresē.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā noteikts 1. punktā uzskaitītās informācijas formāts, struktūra, satura uzskaitījums un ikgadējās publicēšanas datums.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.   EBI 6. punktā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā un 36. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 25. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā un 36. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 29. panta 4. punktu un 36. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 26. jūnijam pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2021. gada 26. jūnija. Tomēr noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 64. panta 5) punktu, dalībvalstis piemēro no 2020. gada 26. marta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Tiklīdz šī direktīva stājas spēkā, dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai laikus, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus, paziņo par visiem normatīvo vai administratīvo aktu projektiem, ko dalībvalstis paredz pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmus tos tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Ja ar dokumentiem, kas pievienoti paziņojumiem par dalībvalstīs paredzētajiem transponēšanas pasākumiem, nepietiek, lai pilnībā izvērtētu transponēšanas noteikumu atbilstību noteiktiem šīs direktīvas noteikumiem, Komisija, ja to pieprasa EBI nolūkā izpildīt savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, vai pati pēc savas iniciatīvas var prasīt dalībvalstīm sniegt sīkāku informāciju par minēto noteikumu un šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu.