This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32018R1620
Commission Delegated Regulation (EU) 2018/1620 of 13 July 2018 amending Delegated Regulation (EU) 2015/61 to supplement Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and the Council with regard to liquidity coverage requirement for credit institutions (Text with EEA relevance.)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1620 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1620 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (Dokuments attiecas uz EEZ.)
C/2018/4404
OV L 271, 30.10.2018, p. 10–24
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
30.10.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 271/10 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1620
(2018. gada 13. jūlijs),
ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 460. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2) būtu jāgroza, lai uzlabotu saskaņotību ar starptautiskajiem standartiem un sekmētu kredītiestāžu efektīvāku likviditātes pārvaldību. |
(2) |
Konkrētāk, lai pienācīgi ņemtu vērā darbības, ko veic kredītiestādes, kas darbojas ārpus Savienības, būtu jāatceļ visas prasības par minimālo emisijas apmēru, ko piemēro likvīdajiem aktīviem, kurus meitasuzņēmums tur trešā valstī, lai šādus aktīvus varētu atzīt konsolidācijas nolūkos. Pretējā gadījumā mātesuzņēmums varētu saskarties ar likvīdo aktīvu nepietiekamību konsolidētā līmenī, jo no meitasuzņēmuma izrietošā likviditātes prasība trešā valstī tiktu iekļauta konsolidētās likviditātes prasībā, savukārt attiecīgie aktīvi, kurus minētais meitasuzņēmums glabā, lai izpildītu tā likviditātes prasību trešajā valstī, tiktu izslēgti no konsolidētās likviditātes prasības. Tomēr meitasuzņēmuma aktīvi trešā valstī būtu jāatzīst tikai līdz neto likviditātes izejošās naudas plūsmas līmenim spriedzes apstākļos, kuras rodas konkrētajā valūtā, kurā šie aktīvi ir denominēti, un kuras izriet no tā paša meitasuzņēmuma. Turklāt, tāpat kā attiecībā uz jebkuriem citiem trešo valstu aktīviem, šie aktīvi būtu jāatzīst tikai tad, ja tie ir uzskatāmi par likvīdiem aktīviem saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem. |
(3) |
Tiek atzīts, ka centrālās bankas var nodrošināt likviditāti savā valūtā un ka centrālās bankas kredītreitingam ir mazāka nozīme likviditātes nolūkiem nekā maksātspējas nolūkiem. Tā rezultātā un lai ciešāk pielāgotu Deleģētās regulas (ES) 2015/61 noteikumus starptautiskajam standartam un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus kredītiestādēm, kas darbojas starptautiskā mērogā, rezerves, ko trešās valsts meitasuzņēmums vai Savienības kredītiestādes filiāle tur centrālajā bankā trešā valstī, kurai norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu, būtu jāuzskata par 1. līmeņa likvīdiem aktīviem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Konkrētāk, minētajām rezervēm vajadzētu būt atbilstīgām, ja kredītiestāde jebkurā brīdī spriedzes periodos ir tiesīga tās izņemt, kā arī ja nosacījumi šādai izņemšanai ir atrunāti nolīgumā starp trešās valsts uzraudzības iestādi un centrālo banku, kurā rezerves tiek glabātas, vai trešās valsts piemērojamajos noteikumos. Tomēr šīs rezerves būtu jāspēj atzīt par 1. līmeņa aktīviem tikai tādēļ, lai segtu neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos, kuras rodas tajā pašā valūtā, kurā ir denominētas rezerves. |
(4) |
Ir lietderīgi ņemt vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 (3). Minētajā regulā ir iekļauti kritēriji, lai noteiktu, vai vērtspapīrošanu var noteikt kā vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (“VPS”) vērtspapīrošanu. Tā kā minētie kritēriji nodrošina, ka VPS vērtspapīrošanas ir kvalitatīvas, tās būtu arī jāizmanto, lai noteiktu, kuras vērtspapīrošanas ir jāatzīst par augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem likviditātes seguma prasības aprēķināšanai. Tāpēc vērtspapīrošanas būtu uzskatāmas par atbilstīgiem 2.B līmeņa aktīviem Deleģētās regulas (ES) 2015/61 nolūkā, ja tās atbilst visām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2017/2402, papildus tiem kritērijiem, kas jau paredzēti Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un kas konkrēti attiecas uz to likviditātes īpašībām. |
(5) |
Deleģētās regulas (ES) 2015/61 īstenošanai nebūtu jākavē monetārās politikas efektīva nodošana ekonomikai. Paredzams, ka darījumi ar ECB vai kādas dalībvalsts centrālo banku var tikt pagarināti smagas spriedzes apstākļos. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai atbrīvot likvidēšanas mehānismu no likviditātes rezervju aprēķināšanas attiecībā uz nodrošinātiem darījumiem ar ECB vai tās dalībvalsts centrālo banku, kurā darījumi ietver augstas kvalitātes likvīdus aktīvus attiecībā uz vismaz vienu katra darījuma posmu un kuru termiņš beigsies nākamo 30 kalendāro dienu laikā. Tomēr kompetentajai iestādei būtu jānosaka pienākums pirms atbrīvojuma piešķiršanas apspriesties ar centrālo banku, kas ir darījumu partneris darījumā, kā arī ar ECB, ja šī centrālā banka ir Eurosistēmas centrālā banka. Turklāt atbrīvojumam būtu jāpiemēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no iespējamas regulējuma arbitrāžas vai nevēlamiem stimuliem kredītiestādēm. Visbeidzot, lai Savienības noteikumus ciešāk saskaņotu ar starptautisko standartu, ko noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, atvasināto instrumentu darījumos saņemtais nodrošinājums būtu jāizslēdz no likvidēšanas mehānisma. |
(6) |
Turklāt režīms, ko piemēro izejošo un ienākošo naudas plūsmu likmēm attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo), līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repo) un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, būtu pilnībā jāsaskaņo ar starptautiskā standarta pieeju likviditātes seguma rādītājam, ko noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (“BCBS”). Konkrētāk, izejošo skaidras naudas plūsmu aprēķinam vajadzētu būt tieši saistītam ar darījuma pagarinājuma likmi (saskaņotam ar sniegtā nodrošinājuma diskontu, ko piemēro naudas saistībām, kā tas noteikts Bāzeles Banku uzraudzības komitejas standartā), nevis ar pamatā esošā nodrošinājuma likviditātes vērtību. |
(7) |
Ņemot vērā radušās atšķirīgas interpretācijas, ir svarīgi precizēt dažādus Deleģētās regulas (ES) 2015/61 noteikumus, jo īpaši attiecībā uz likviditātes seguma prasības izpildi; to aktīvu atbilstīgumu rezervei, kas iekļauti portfelī, kurš ir pieejams, lai iegūtu finansējumu saskaņā ar nepiešķirtajām iespējām, ko pārvalda centrālā banka, un KIU un noguldījumu, kā arī cita finansējuma kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās atbilstīgumu rezervei; papildu likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķinu citiem produktiem un pakalpojumiem; preferenciāla režīma piešķiršanu grupas iekšējām kredītiespējām un likviditātes iespējām; īsās pozīcijas apstrādi; un tādu naudas līdzekļu atzīšanu, kuri pienākas no vērtspapīriem, kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā, |
(8) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2015/61, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Deleģēto regulu (ES) 2015/61 groza šādi:
1) |
regulas 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
regulas 3. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 4. pantu groza šādi:
|
4) |
regulas 7. pantu groza šādi:
|
5) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
6) |
regulas 10. pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 11. pantu groza šādi:
|
8) |
regulas 13. pantu groza šādi:
|
9) |
regulas 15. pantu groza šādi:
|
10) |
regulas 16. pantu aizstāj ar šādu: “16. pants Noguldījumi un cits finansējums kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās 1. Ja kredītiestāde pieder pie tāda tipa institucionālās aizsardzības shēmas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, pieder tīklam, kas varētu pretendēt uz minētās regulas 10. pantā paredzēto atbrīvojumu, vai kooperatīvajam tīklam dalībvalstī, kredītiestādes pieprasījuma noguldījumus centrālajā iestādē var uzskatīt par likvīdiem aktīviem, ja vien centrālā iestāde, kas saņem šos noguldījumus, neuzskata tos par operacionālajiem noguldījumiem. Ja noguldījumus uzskata par likvīdiem aktīviem, tiem piemēro attiecīgu režīmu saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem noteikumiem:
2. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē vienu no 1. punktā aprakstītajiem tīkliem vai shēmām, kredītiestādei 30 kalendāro dienu laikā ir pieeja centrālās iestādes vai citas tam pašam tīklam vai shēmai piederošas iestādes neizmantotam likviditātes finansējumam, šādu finansējumu uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, ciktāl tas nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem un to neapstrādā saskaņā ar 34. panta noteikumiem. Minimālo diskontu 25 % apmērā piemēro neizmantotajai likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.”; |
11) |
regulas 17. pantu groza šādi:
|
12) |
regulas 21. pantu aizstāj ar šādu: “21. pants Atvasināto instrumentu darījumu savstarpējo prasījumu ieskaits 1. Kredītiestādes no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem ar darījumu partneriem un no kredīta atvasinātajiem instrumentiem izrietošās likviditātes izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuras ir sagaidāmas 30 kalendāro dienu laikā, aprēķina uz neto pamata, ja pastāv savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, kas atbilst minētās regulas 295. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. 2. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktajām prasībām, kredītiestādes neto apmērā aprēķina izejošās un ienākošās naudas plūsmas no atvasināto instrumentu darījumiem ārvalstu valūtā, kas ietver vienlaicīgu (vai tajā pašā dienā) pilnīgu apmaiņu ar pamatsummām, pat ja uz minētajiem darījumiem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums. 3. Šā panta piemērošanas nolūkā par neto pamatu uzskata nākamo 30 kalendāro dienu laikā sniedzamo vai saņemamo neto nodrošinājumu. Tomēr attiecībā uz nodrošinājumu, kas saņemams nākamo 30 kalendāro dienu laikā, par neto pamatu minēto neto nodrošinājumu uzskata tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
|
13) |
regulas 22. pantu groza šādi:
|
14) |
regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Kredītiestādes regulāri novērtē likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamību un potenciālo apmēru 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nav minēti 27.–31.a pantā un ko tās piedāvā vai kuru sponsori tās ir, vai ko potenciālie pircēji uzskatītu par saistītiem ar kredītiestādēm. Minētie produkti vai pakalpojumi cita starpā ietver:
|
15) |
regulas 25. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
16) |
Regulas 26. panta beigās pievieno šādu tekstu: “Kompetentās iestādes informē EBI par to, kuras iestādes gūst labumu no izejošo naudas plūsmu ieskaita ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar šo pantu. EBI var pieprasīt apliecinošus dokumentus.”; |
17) |
regulas 28. pantu groza šādi:
|
18) |
regulas 29. panta 2. punktu groza šādi:
|
19) |
regulas 30. pantu groza šādi:
|
20) |
regulas 31. pantu groza šādi:
|
21) |
iekļauj šādu 31.a pantu: “31.a pants Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no saistībām, kuras nav reglamentētas ar citiem šīs nodaļas noteikumiem 1. Kredītiestādes reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi jebkuras saistības, kuras jānokārto 30 kalendāro dienu laikā, izņemot 24. līdz 31. pantā minētās saistības. 2. Ja visu līgumisko saistību 30 kalendāro dienu laikā piešķirt finansējumu nefinanšu klientiem, izņemot 24. līdz 31. pantā minētās saistības, kopējā summa pārsniedz no šiem nefinanšu klientiem saņemto ienākošo naudas plūsmu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 32. panta 3. punkta a) apakšpunktu, šim pārsniegumam piemēro 100 % izejošās naudas plūsmas likmi. Šā punkta piemērošanas nolūkā nefinanšu klienti cita starpā ietver fiziskas personas, MVU, uzņēmumus, valdības, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras, bet izslēdz finanšu klientus un centrālās bankas.”; |
22) |
regulas 32. pantu groza šādi:
|
23) |
regulas 34. panta 2. punktu groza šādi:
|
24) |
regulas I pielikumu groza šādi:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To sāk piemērot 2020. gada 30. aprīlis.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 13. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).