PIELIKUMI

Pielikuma Nr.	Pielikuma virsraksts	Lapa
I	Prasības attiecībā uz citām noteiktajām degvielām, degvielu maisījumiem vai degvielu emulsijām
II	Ražojumu atbilstības pasākumi
III	Emisiju laboratorijas testu rezultātu pielāgošanas metodika, lai ietvertu nolietošanās koeficientus
IV	Prasības attiecībā uz emisiju kontroles stratēģijām, NOx kontroles pasākumiem un daļiņu kontroles pasākumiem
V	Ar autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas stacionārās fāzes testa ciklu saistīto mērījumu un testu apgabals
VI	Testu veikšanas un emisiju mērījumu un paraugu ņemšanas apstākļi, metodes, procedūras un aparatūra
VII	Datu novērtēšanas un aprēķinu metode
VIII	Divu degvielu motoru veiktspējas raksturlielumi un testa procedūra
IX	Etalondegvielu tehniskais raksturojums
X	Detalizētas tehniskās specifikācijas un nosacījumi motora piegādāšanai atsevišķi no tā izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas
XI	Detalizētas tehniskās specifikācijas un nosacījumi pagaidu laišanai tirgū nolūkā veikt laukizmēģinājumus
XII	Detalizētas tehniskās specifikācijas un nosacījumi īpašiem nolūkiem paredzētiem motoriem
XIII	Līdzvērtīgu motora tipa apstiprinājumu akceptēšana
XIV	OEM paredzētā būtiskā informācija un instrukcijas
XV	Tiešajiem lietotājiem paredzētā būtiskā informācija un instrukcijas
XVI	Tehnisko dienestu izpildes standarti un novērtēšana
XVII	Testa ciklu stacionārajā fāzē un pārejas fāzē parametri

I PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz citām noteiktajām degvielām, degvielu maisījumiem vai degvielu emulsijām

1.   Prasības ar šķidrajām degvielām darbināmiem motoriem

1.1.   Piesakoties ES tipa apstiprinājumam, ražotāji attiecībā uz dzinēja degvielas diapazonu var izvēlēties kādu no šīm iespējām:

a)	standarta degvielu diapazona motors saskaņā ar 1.2. punktā izklāstītajām prasībām; vai

b)	konkrētu degvielu motors saskaņā ar 1.3. punktā izklāstītajām prasībām.

1.2.   Prasības standarta degvielu diapazona (benzīns, dīzeļdegviela) motoram

Standarta degvielu diapazona motoram jāatbilst 1.2.1.–1.2.4. punktā noteiktajām prasībām.

1.2.1.   Cilmes motoram jāatbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā izklāstītajām piemērojamām robežvērtībām un prasībām, kas izklāstītas šajā regulā, ja motors darbojas ar IX pielikuma 1.1. vai 2.1. iedaļā norādītajām etalondegvielām.

1.2.2.   Gadījumā, ja autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas gāzeļļai nav Eiropas Standartizācijas komitejas noteiktā standarta (CEN standarts) vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas gāzeļļu degvielas parametru tabulas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK (1), tad dīzeļdegvielai (autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas gāzeļļa), kas IX pielikumā norādīta kā etalondegviela, tirgū ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas gāzeļļa ar sēra saturu, kas nepārsniedz 10 mg/kg, ar cetānskaitli, ne zemāku par 45, un taukskābju metilestera (FAME) saturu, kas nepārsniedz 7,0 % v/v. Izņemot gadījumus, kad tas atļauts saskaņā ar 1.2.2.1., 1.2.3. un 1.2.4. punktu, ražotājam saskaņā ar XV pielikuma prasībām ir jānodrošina tiešajiem lietotājiem atbilstošs paziņojums, ka motora darbināšana ar autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas gāzeļļu iespējama tikai ar degvielām, kuru sēra saturs nepārsniedz 10 mg/kg (20 mg/kg pēdējā sadales punktā), cetānskaitlis ir vismaz 45 un FAME saturs nepārsniedz 7,0 % v/v. Ražotājs var pēc izvēles norādīt arī citus parametrus (piemēram, eļļotspēju).

1.2.2.1.   Motora ražotājam ES tipa apstiprinājuma brīdī nav jānorāda, ka motora tipu vai motora saimi Eiropas Savienības robežās var darbināt ar tirgus degvielām, kas atšķirīgas no tām, kuras atbilst šā punkta prasībām, ja vien ražotājs papildus nenodrošina atbilstību 1.2.3. punkta prasībai:

a)	benzīna gadījumā – Direktīvai 98/70/EK vai CEN standartam EN 228:2012; var pievienot smēreļļu saskaņā ar ražotāja specifikācijām;

b)	dīzeļdegvielas (kas nav autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas gāzeļļa) gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/70/EK vai CEN standartam EN 590:2013;

c)	dīzeļdegvielas (kas ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas gāzeļļa) gadījumā – Direktīvai 98/70/EK, kā arī jāatbilst gan cetānskaitlim, kas ir vismaz 45, gan FAME, kurš nepārsniedz 7,0 % v/v.

1.2.3.   Ja ražotājs atļauj motorus darbināt ar papildu tirgus degvielām, kas nav 1.2.2. punktā noteiktās degvielas, piemēram, darbināšana ar B100 (EN 14214:2012+A1:2014), B20 vai B30 (EN16709:2015), vai ar noteiktām degvielām, degvielu maisījumiem vai degvielu emulsijām, ražotājam papildus 1.2.2.1. punkta prasībām ir jāīsteno visas turpmāk uzskaitītās darbības:

a)	informācijas dokumentā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/656 (2), jāpaziņo to komerciālo degvielu, degvielu maisījumu vai degvielu emulsiju specifikācija, ar kurām var darbināt motora saimi;

b)	jāpierāda cilmes motora spēja nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām attiecībā uz paziņotajām degvielām, degvielu maisījumiem vai degvielu emulsijām;

c)

jāuzņemas atbildība par ekspluatācijas uzraudzības prasību izpildi, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/655 (3) par ekspluatācijā esošu motoru uzraudzību attiecībā uz paziņotajām degvielām, degvielu maisījumiem vai degvielu emulsijām, ietverot jebkādus paziņoto degvielu, degvielu maisījumu vai degvielu emulsiju maisījumus, un 1.2.2.1. punktā noteikto piemērojamo tirgus degvielu.

1.2.4.   Dzirksteļaizdedzes motoriem degvielas/eļļas maisījuma attiecībai ir jāatbilst ražotāja ieteiktajai. Eļļas īpatsvars degvielu/smērvielu maisījumā ir jāreģistrē informācijas dokumentā, kas noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2017/656.

1.3.   Prasības ar konkrētām degvielām (ED95 vai E85) darbināmam motoram

Ar konkrētu degvielu (ED95 vai E85) darbināmam motoram jāatbilst 1.3.1. un 1.3.2. punktā noteiktajām prasībām.

1.3.1.   Attiecībā uz ED95 cilmes motoram jāatbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā izklāstītajām piemērojamām robežvērtībām un prasībām, kas izklāstītas šajā regulā, ja motors darbojas ar IX pielikuma 1.2. punktā norādīto etalondegvielu.

1.3.2.   Attiecībā uz E85 cilmes motoram jāatbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā izklāstītajām piemērojamām robežvērtībām un prasībām, kas izklāstītas šajā regulā, ja motors darbojas ar IX pielikuma 2.2. punktā norādīto etalondegvielu.

2.   Prasības ar dabasgāzi/biometānu (NG) vai sašķidrināto naftas gāzi (LPG) darbināmiem motoriem, to skaitā divu degvielu motoriem

2.1.   Piesakoties ES tipa apstiprinājumam, ražotāji attiecībā uz dzinēja degvielas diapazonu var izvēlēties kādu no šīm iespējām:

a)	universāla degvielu diapazona motors saskaņā ar 2.3. punktā izklāstītajām prasībām;

b)	ierobežota degvielu diapazona motors saskaņā ar 2.4. punktā izklāstītajām prasībām;

c)	konkrētas degvielas motors saskaņā ar 2.5. punktā izklāstītajām prasībām.

2.2.   Tabulas, kurās sniegts kopsavilkums par ES tipa apstiprinājuma prasībām ar dabasgāzi/biometānu darbināmiem motoriem, ar sašķidrinātu naftas gāzi darbināmiem motoriem un divu degvielu motoriem, ir ietvertas 1. papildinājumā.

2.3.   Prasības universālas degvielas diapazona motoram

2.3.1.   Motoriem, ko darbina ar dabasgāzi/biometānu, tostarp divu degvielu motoriem, ražotājs pierāda, ka cilmes motori spēj pielāgoties jebkura sastāva dabasgāzei/biometānam, kāda var būt pieejama tirgū. Šāda spēja jāpierāda saskaņā ar šo 2. iedaļu un divu degvielu motoru gadījumā arī saskaņā ar papildu noteikumiem par degvielas pielāgošanas procedūru, kā izklāstīts VIII pielikuma 6.4. punktā.

2.3.1.1.   Motoriem, ko darbina ar saspiesto dabasgāzi/biometānu (CNG), degvielu parasti iedala divos veidos: degvielā ar augstu siltumspēju (H gāze) un degvielā ar zemu siltumspēju (L gāze), bet abu veidu degvielu siltumspēja ir ievērojami atšķirīga; tās būtiski atšķiras pēc enerģijas daudzuma, ko izsaka ar Wobbe indeksu un arī pēc λ nobīdes koeficienta (Sλ). Uzskata, ka dabasgāzes ar λ nobīdes koeficientu no 0,89 līdz 1,08 (0,89 ≤ Sλ ≤ 1,08) pieder pie H gāzu grupas, bet dabasgāzes ar λ nobīdes koeficientu no 1,08 līdz 1,19 (1,08 ≤ Sλ ≤ 1,19) pieder pie L gāzu grupas. Etalondegvielu sastāvs parāda Sλ galējās izmaiņas.

Cilmes motoram ir jāatbilst šīs regulas prasībām attiecībā uz etalondegvielām GR (1. degviela) un G25 (2. degviela), kā noteikts IX pielikumā, vai attiecībā uz līdzvērtīgām degvielām, kas izveidotas, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts IX pielikuma 1. papildinājumā, manuāli nepārregulējot motora degvielas padeves sistēmu starp abiem testiem (ir nepieciešama pašregulācija). Pēc degvielas maiņas ir atļauts viens pielāgošanas cikls. Pielāgošanas cikls ietver iepriekšēju sagatavošanu sekojošajam emisiju testam saskaņā ar attiecīgo testa ciklu. Ja motori tiek testēti autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas stacionārās fāzes ciklā (NRSC) un iepriekšējas sagatavošanas cikls ir nepietiekams, lai motora degvielas padevei nodrošinātu pašregulāciju, pirms motora iepriekšējas sagatavošanas var veikt alternatīvu pielāgošanas ciklu, ko noteicis ražotājs.

2.3.1.1.1.   Ražotājs var testēt motoru ar kādu trešo degvielu (3. degviela), ja λ-nobīdes koeficients (Sλ) ir starp 0,89 (t. i., GR mazāko koeficientu) un 1,19 (t. i., G25 lielāko koeficientu), piemēram, ja 3. degviela ir tirgus degviela. Šā testa rezultātus var izmantot par pamatu ražojuma atbilstības vērtējumam.

2.3.1.2.   Motoriem, ko darbina ar sašķidrināto dabasgāzi/sašķidrināto biometānu (LNG), cilmes motoram ir jāatbilst šīs regulas prasībām attiecībā uz etalondegvielām GR (1. degviela) un G20 (2. degviela), kā noteikts IX pielikumā, vai attiecībā uz līdzvērtīgām degvielām, kas izveidotas, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts IX pielikuma 1. papildinājumā, manuāli atkārtoti neregulējot motora degvielas padeves sistēmu starp abiem testiem (ir nepieciešama pašregulācija). Pēc degvielas maiņas ir atļauts viens pielāgošanas cikls. Pielāgošanas cikls ietver iepriekšēju sagatavošanu sekojošajam emisiju testam saskaņā ar attiecīgo testa ciklu. Ja motori tiek testēti NRSC ciklā un iepriekšējas sagatavošanas cikls ir nepietiekams, lai motora degvielas padevei nodrošinātu pašregulāciju, pirms motora iepriekšējas sagatavošanas var veikt alternatīvu pielāgošanas ciklu, ko noteicis ražotājs.

2.3.2.   Motoriem, ko darbina ar saspiestu dabasgāzi/biometānu (CNG), kas pats pielāgojas darbināšanai ar H grupas gāzēm, no vienas puses, un L grupas gāzēm, no otras puses, un ar slēdžiem pārslēdzas no H grupas uz L grupu un otrādi, cilmes motoru katrā slēdža stāvoklī testē ar standartdegvielu, kas atbilst IX pielikumā katrai grupai norādītajam slēdža stāvoklim. Degvielas ir GR (1. degviela) un G23 (3 degviela) gāzu H grupai un G25 (2. degviela) un G23 (3. degviela) gāzu L grupai vai līdzvērtīgas degvielas, kas izveidotas, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts IX pielikuma 1. papildinājumā. Cilmes motoram ir jāatbilst šīs regulas prasībām abos pārslēga stāvokļos bez degvielas padeves pārregulēšanas starp abiem testa cikliem visos pārslēga stāvokļos. Pēc degvielas maiņas ir atļauts viens pielāgošanas cikls. Pielāgošanas cikls ietver iepriekšēju sagatavošanu sekojošajam emisiju testam saskaņā ar attiecīgo testa ciklu. Ja motori tiek testēti NRSC ciklā un iepriekšējas sagatavošanas cikls ir nepietiekams, lai motora degvielas padevei nodrošinātu pašregulāciju, pirms motora iepriekšējas sagatavošanas var veikt alternatīvu pielāgošanas ciklu, ko noteicis ražotājs.

2.3.2.1.   Ražotājs var testēt motoru ar kādu trešo degvielu, nevis G23 (3. degviela), ja λ-nobīdes koeficients (Sλ) ir starp 0,89 (t. i., GR mazāko koeficientu) un 1,19 (t. i., G25 lielāko koeficientu), piemēram, ja 3. degviela ir tirgus degviela. Šā testa rezultātus var izmantot par pamatu ražojuma atbilstības vērtējumam.

2.3.3.   Motoriem, ko darbina ar dabasgāzi/biometānu, emisijas rezultātu attiecību “r” katram piesārņotājam nosaka šādi:

vai

un

2.3.4.   Motoriem, ko darbina ar LPG, ražotājs pierāda, ka cilmes motors spēj pielāgoties jebkura sastāva degvielai, kāda var būt pieejama tirgū.

Motoriem, ko darbina ar LPG, ir atšķirības C3/C4 sastāvā. Minētās izmaiņas atspoguļojas standartdegvielās. Cilmes motors bez degvielas padeves pārregulēšanas starp abiem testiem atbilst prasībām par A un B standartdegvielu, kas noteiktas IX pielikumā. Pēc degvielas maiņas ir atļauts viens pielāgošanas cikls. Pielāgošanas cikls ietver iepriekšēju sagatavošanu sekojošajam emisiju testam saskaņā ar attiecīgo testa ciklu. Ja motori tiek testēti NRSC ciklā un iepriekšējas sagatavošanas cikls ir nepietiekams, lai motora degvielas padevei nodrošinātu pašregulāciju, pirms motora iepriekšējas sagatavošanas var veikt alternatīvu pielāgošanas ciklu, ko noteicis ražotājs.

2.3.4.1.   Emisijas rezultātu attiecību r katram piesārņotājam nosaka šādi:

2.4.   Prasības ierobežota degvielas diapazona motoram

Ierobežota diapazona degvielas motoram jāatbilst 2.4.1.–2.4.3. punktā noteiktajām prasībām.

2.4.1.   Motoriem, ko darbina ar CNG un kas paredzēti darbībai ar H grupas gāzēm vai L grupas gāzēm

2.4.1.1.   Cilmes motoru testē ar attiecīgo standartdegvielu, kas attiecīgās grupas gāzēm noteikta IX pielikumā. Degvielas ir GR (1. degviela) un G23 (3 degviela) gāzu H grupai un G25 (2. degviela) un G23 (3. degviela) gāzu L grupai vai līdzvērtīgas degvielas, kas izveidotas, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts IX pielikuma 1. papildinājumā. Cilmes motoram ir jāatbilst šīs regulas prasībām bez degvielas padeves pārregulēšanas starp abiem testa cikliem. Pēc degvielas maiņas ir atļauts viens pielāgošanas cikls. Pielāgošanas cikls ietver iepriekšēju sagatavošanu sekojošajam emisiju testam saskaņā ar attiecīgo testa ciklu. Ja motori tiek testēti NRSC ciklā un iepriekšējas sagatavošanas cikls ir nepietiekams, lai motora degvielas padevei nodrošinātu pašregulāciju, pirms motora iepriekšējas sagatavošanas var veikt alternatīvu pielāgošanas ciklu, ko noteicis ražotājs.

2.4.1.2.   Ražotājs var testēt motoru ar kādu trešo degvielu, nevis G23 (3. degviela), ja λ-nobīdes koeficients (Sλ) ir starp 0,89 (t. i., GR mazāko koeficientu) un 1,19 (t. i., G25 lielāko koeficientu), piemēram, ja 3. degviela ir tirgus degviela. Šā testa rezultātus var izmantot par pamatu ražojuma atbilstības vērtējumam.

2.4.1.3.   Emisijas rezultātu attiecību r katram piesārņotājam nosaka šādi:

vai

un

2.4.1.4.   Kad motoru piegādā pircējam, uz tā jābūt Regulas (ES) 2016/1628 III pielikumā noteiktajai etiķetei ar norādi, kuras grupas gāzēm motoram ir ES tipa apstiprinājums.

2.4.2.   Motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai LPG un kas paredzēti darbināšanai ar viena konkrēta sastāva degvielu

2.4.2.1.   Cilmes motoram ir jāatbilst emisiju prasībām attiecībā uz etalondegvielām GR un G25 vai līdzvērtīgām degvielām, kas izveidotas, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts IX pielikuma 1. papildinājumā – CNG gadījumā; attiecībā uz etalondegvielām GR un G20 vai līdzvērtīgām degvielām, kas izveidotas, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts VI pielikuma 2. papildinājumā – LNG gadījumā; vai attiecībā uz A un B etalondegvielu LPG gadījumā, kā noteikts IX pielikumā. Starp testiem ir atļauts regulēt degvielas padeves sistēmu. Regulēšana ir degvielas padeves datubāzes atkārtota kalibrēšana, nemainot ne kontroles pamatstratēģiju, ne datubāzes pamatstruktūru. Ja nepieciešams, ir atļauts nomainīt daļas, kas tieši saistītas ar degvielas plūsmas daudzumu, piemēram, iesmidzināšanas sprauslas.

2.4.2.2.   Motoriem, ko darbina ar CNG, ražotājs var pārbaudīt motoru ar etalondegvielām GR un G23 vai etalondegvielām G25 un G23 vai līdzvērtīgām degvielām, kas izveidotas, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts IX pielikuma 1. papildinājumā, un tādā gadījumā ES tipa apstiprinājums ir derīgs tikai tad, ja motoru darbina attiecīgi ar H grupas vai L grupas gāzēm.

2.4.2.3.   Motoru piegādājot pircējam, uz tā jābūt Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 III pielikumā noteiktajai etiķetei ar norādi, kuras grupas gāzēm motors ir kalibrēts.

2.5.   Prasības konkrētas degvielas motoram, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi/sašķidrinātu biometānu (LNG)

Konkrētas degvielas motoram, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi/sašķidrinātu biometānu, jāatbilst 2.5.1.–2.5.2. punktā noteiktajām prasībām.

2.5.1.   Konkrētas degvielas motoram, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi/sašķidrinātu biometānu (LNG)

2.5.1.1.   Motoru kalibrē konkrēta sastāva LNG degvielai, kuras λ nobīdes koeficients no IX pielikumā norādītā G20 degvielas λ nobīdes koeficienta neatšķiras vairāk kā par 3 % un kuras etāna saturs nepārsniedz 1,5 %.

2.5.1.2.   Ja 2.5.1.1. punktā noteiktās prasības netiek izpildītas, ražotājs iesniedz pieteikumu universāla degvielas motoram saskaņā ar 2.1.3.2. punktā noteiktajām specifikācijām.

2.5.2.   Konkrētas degvielas motora, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi (LNG)

2.5.2.1.   Motoriem, kas pārstāv divu degvielu motoru saimi, motoru kalibrē konkrētam sašķidrinātas dabasgāzes sastāvam, kā rezultātā λ nobīdes koeficients neatšķiras no IX pielikumā noteiktā G20 degvielas λ nobīdes koeficienta vairāk kā par 3 % un etāna saturs nepārsniedz 1,5 %, cilmes motoru testē ar G20 gāzes etalondegvielu vai līdzvērtīgu degvielu, kas izveidota, samaisot cauruļvada gāzi ar citām gāzēm, kā noteikts IX pielikuma 1. papildinājumā.

2.6.   Vienas saimes motora ES tipa apstiprinājums

2.6.1.   Izņemot 2.6.2. punktā minēto gadījumu, cilmes motora ES tipa apstiprinājumu bez turpmākas testēšanas paplašina uz visiem saimes motoriem to darbināšanai ar jebkura tāda sastāva degvielu, kas ietilpst grupā, kurai apstiprināts cilmes motors (tas attiecas uz motoriem, kuri raksturoti 2.5. punktā), vai tajā pašā degvielu grupā (tas attiecas uz motoriem, kuri raksturoti 2.3. vai 2.4. punktā), kurai apstiprināts cilmes motora tips.

2.6.2.   Ja tehniskais dienests konstatē, ka attiecībā uz izraudzīto cilmes motoru iesniegtais pieteikums pilnībā nepārstāv motoru saimi, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 IX pielikumā, tehniskais dienests testēšanai var izraudzīties alternatīvu un, ja nepieciešams, papildu standarta testa motoru.

2.7.   Papildu prasības divu degvielu motoriem

Lai saņemtu ES tipa apstiprinājumu divu degvielu motoram vai motoru saimei, ražotājam:

a)	jāveic testi saskaņā ar 1. papildinājuma 1.3. tabulu;

b)	papildus 2. iedaļā noteiktajām prasībām jāpierāda, ka divu degvielu motoriem tiek veikti testi un ka tie atbilst VIII pielikumā noteiktajām prasībām.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

(2)  Komisijas 2016. gada 19. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/656, ar ko nosaka administratīvās prasības attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 364. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) 2017/655, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz tādu gāzveida piesārņotāju emisiju uzraudzību, ko rada ekspluatācijā esoši iekšdedzes motori, kas uzstādīti autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 334. lpp.).

II PIELIKUMS

Ražojumu atbilstības pasākumi

1.   Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1.1.	“kvalitātes vadības sistēma” ir savstarpēji saistītu vai mijiedarbojošos elementu kopums, ko organizācijas izmanto, lai virzītu un kontrolētu kvalitātes politikas īstenošanu un kvalitātes mērķu sasniegšanu;

1.2.	“revīzija” ir pierādījumu vākšanas process, ko izmanto, lai izvērtētu, cik labi tiek piemēroti revīzijas kritēriji; revīzijai jābūt objektīvai, taisnīgai un neatkarīgai, un revīzijas procesam jābūt sistemātiskam un dokumentētam;

1.3.	“korektīvi pasākumi” ir problēmu risināšanas process un turpmākie pasākumi, ko veic, lai novērstu neatbilstības vai nevēlamas situācijas cēloņus, un kas paredzēti, lai nepieļautu to atkārtošanos.

2.   Mērķis

2.1.   Ražošanas atbilstības procedūras mērķis ir nodrošināt, lai ikviens motors atbilstu apstiprinātā motora tipa vai motoru saimes specifikācijai, kā arī veiktspējas un marķējuma prasībām.

2.2.   Procedūrās ir nešķirami iekļauts 3. iedaļā noteiktais kvalitātes vadības sistēmu novērtējums, turpmāk “pirmais novērtējums”, un 4. iedaļā noteiktā verificēšana un ar ražošanu saistītie kontroles pasākumi, turpmāk “ražojumu atbilstības pasākumi”.

3.   Pirmais novērtējums

3.1.   Pirms ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas apstiprinātāja iestāde pārbauda, vai ražotājs ir realizējis pietiekamus pasākumus un procedūras, lai efektīvi kontrolētu to, vai izgatavotie motori atbilst apstiprinātajam tipam vai motoru saimei.

3.2.   Pirmajam novērtējumam piemēro kvalitātes un/vai vides pārvaldības sistēmu auditēšanas vadlīnijas, kas noteiktas standartā EN ISO 19011:2011.

3.3.   Apstiprinātāja iestāde atzīst par pieņemamiem pirmo novērtējumu un 4. iedaļā izklāstītos ražojumu atbilstības pasākumus, atbilstīgi situācijai ņemot vērā vienu no 3.3.1.–3.3.3. punktā izklāstītajiem pasākumiem vai vajadzības gadījumā šo pasākumu pilnīgu vai daļēju kombināciju.

3.3.1.   Pirmo novērtējumu un/vai ražojumu atbilstības pasākumu pārbaudi veic apstiprinātāja iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, vai iecelta struktūra, kas rīkojas apstiprinātājas iestādes vārdā.

3.3.1.1.   Apstiprinātāja iestāde, apsverot veicamā sākotnējā novērtējuma apmēru, var ņemt vērā pieejamo informāciju attiecībā uz ražotāja sertifikāciju, kas nav pieņemta saskaņā ar 3.3.3. punktu.

3.3.2.   Pirmo novērtējumu un ražojumu atbilstības pasākumu pārbaudi var veikt arī citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde vai iecelta struktūra, kuru šim mērķim pilnvarojusi apstiprinātāja iestāde.

3.3.2.1.   Šajā gadījumā citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde sagatavo atbilstības paziņojumu, kurā raksturo tās jomas un ražošanas iekārtas, kuras tā uzskatījusi par būtiskām saistībā ar motoriem, kam jāsaņem ES tipa apstiprinājums.

3.3.2.2.   Saņemot atbilstības paziņojuma pieprasījumu no kādas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes, kas piešķir ES tipa apstiprinājumu, šīs citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde nekavējoties nosūta tai atbilstības paziņojumu vai informē, ka tā nevar sniegt šādu paziņojumu.

3.3.2.3.   Atbilstības paziņojumā jāietver vismaz šāda informācija:

3.3.2.3.1.

grupa vai uzņēmums (piemēram, XYZ ražotājs);

3.3.2.3.2.

konkrēta organizācija (piemēram, Eiropas nodaļa);

3.3.2.3.3.

rūpnīcas/objekti (piemēram, 1. motoru rūpnīca (Apvienotajā Karalistē) – 2. motoru rūpnīca (Vācijā));

3.3.2.3.4.

Ietvertie motoru tipi/motoru saimes

3.3.2.3.5.

novērtētās jomas (piemēram, motoru montāža, motoru testēšana, pēcapstrādes ražošana);

3.3.2.3.6.

pārbaudītie dokumenti (piemēram, uzņēmuma un objekta kvalitātes rokasgrāmata un procedūras);

3.3.2.3.7.

izvērtēšanas datums (piemēram, revīzija veikta 18.–30.5.2013.);

3.3.2.3.8.

plānotais pārraudzības apmeklējums (piemēram, 2014. gada oktobrī).

3.3.3.   Apstiprinātāja iestāde akceptē arī ražotāja pienācīgu sertifikāciju atbilstoši saskaņotajam standartam EN ISO 9001:2008 vai līdzvērtīgam saskaņotajam standartam kā atbilstīgu 3.3. punktā minētajām pirmā novērtējuma prasībām. Ražotājs iesniedz sertifikācijas datus un apņemas informēt apstiprinātāju iestādi par visām tās derīguma vai darbības jomas izmaiņām.

4.   Ražojumu atbilstības pasākumi

4.1.   Ikviens motors, kas ieguvis ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1628, šo deleģēto regulu, Deleģēto regulu (ES) 2017/655 un Īstenošanas regulu (ES) 2017/656, tiek izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam motora tipam saskaņā ar šā pielikuma, Regulas (ES) 2016/1628, kā arī iepriekš minētās deleģētās un īstenošanas regulas prasībām.

4.2.   Pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1628 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu, dalībvalsts apstiprinātāja iestāde pārliecinās, ka ir izstrādāti pienācīgi pasākumi un dokumentēti pārbaužu plāni, kas jāsaskaņo ar ražotāju saistībā ar katru apstiprinājumu, lai noteiktos intervālos varētu veikt tos testus vai ar tiem saistītās pārbaudes, kuri vajadzīgi, lai pārliecinātos par pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam, tostarp attiecīgā gadījumā testus, kas noteikti Regulā (ES) 2016/1628 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

4.3.   ES tipa apstiprinājuma turētājam ir:

4.3.1.

jānodrošina, ka ir paredzētas un tiek piemērotas procedūras, lai efektīvi pārbaudītu motoru atbilstību apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei;

4.3.2.

jānodrošina piekļuve testēšanas aprīkojumam vai citam piemērotam aprīkojumam, kas nepieciešams atbilstības pārbaudei katram apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei;

4.3.3.

jānodrošina, ka testu vai pārbaužu rezultātus reģistrē un ka pievienotie dokumenti ir pieejami laikposmā, kas nepārsniedz 10 gadus un ko nosaka, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi;

4.3.4.

motoru kategorijām NRSh un NRS, izņemot NRS-v-2b un NRS-v-3 – jānodrošina, ka katram motoru tipam tiek veiktas vismaz tās pārbaudes un testi, kas noteikti Regulā (ES) 2016/1628 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu; attiecībā uz citām kategorijām ražotājs un apstiprinātāja iestāde var vienoties par testiem sastāvdaļu vai sastāvdaļu montāžas līmenī, piemērojot attiecīgu kritēriju;

4.3.5.

jāanalizē katra veida testu vai pārbaužu rezultāti, lai pārbaudītu un ar rūpnieciskajai ražošanai atbilstīgām pielaidēm nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz ražojumu parametriem;

4.3.6.

jānodrošina, ka jebkurš paraugu vai testa objektu kopums, kas liecina par neatbilstību attiecīgā veida testā, ir pamats turpmākai paraugu ņemšanai un testam vai pārbaudei.

4.4.   Ja apstiprinātāja iestāde uzskata, ka 4.3.6. punktā minētie papildu revīzijas vai pārbaudes rezultāti ir neapmierinoši, ražotājam, piemērojot korektīvus pasākumus, ir pēc iespējas ātrāk jāatjauno ražojumu atbilstība, lai tā būtu pieņemama apstiprinātājai iestādei.

5.   Pastāvīgas pārbaudes

5.1.   Iestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražotnē piemērojamās ražošanas atbilstības kontroles metodes, veicot periodisku revīziju. Šajā nolūkā ražotājs ļauj piekļūt ražošanas, pārbaudes, testēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas telpām un sniedz visu vajadzīgo informāciju, kas attiecas uz kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju un ierakstiem.

5.1.1.   Parastā pieeja attiecībā uz šādām periodiskām revīzijām ir pārraudzīt 3. un 4. iedaļā noteikto procedūru pastāvīgu efektivitāti. (“Pirmais novērtējums” un “Ražojumu atbilstības pasākumi”) noteikto procedūru pastāvīgu efektivitāti.

5.1.1.1.   Pieņem, ka uzraudzības pasākumi, kurus veic tehniskie dienesti (kvalificēti vai atzīti saskaņā ar 3.3.3. punkta prasībām), nodrošina 5.1.1. punkta prasību izpildi attiecībā uz procedūrām, kuras noteiktas pirmās izvērtēšanas laikā.

5.1.1.2.   Pārbaužu minimālais biežums (izņemot 5.1.1.1. punktā minētās pārbaudes) ir tāds, lai varētu nodrošināt saskaņā ar 3. un 4. iedaļu veikto attiecīgo kontroles pasākumu pārskatīšanu atbilstoši uzticēšanās gaisotnei, kas radusies attiecīgajai apstiprinātājai iestādei. Tomēr apstiprinātāja iestāde veic papildu pārbaudes atkarībā no gada ražošanas apjoma, iepriekšējo novērtējumu rezultātiem un nepieciešamības pārraudzīt korektīvus pasākumus, kā arī pēc citas apstiprinātājas iestādes vai jebkuras citas tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma.

5.2.   Testu un pārbaužu dati un ražošanas uzskaite, jo īpaši to testu vai pārbaužu dati, kas dokumentētas saskaņā ar 4.2. punktu, katrā pārskatīšanas reizē ir pieejami inspektoram.

5.3.   Inspektors drīkst atlasīt paraugus izlases kārtā testēšanai ražotāja laboratorijā vai tehniskajā dienestā, un tādā gadījumā tiek veikti tikai fiziskie testi. Paraugu minimālo skaitu var noteikt atkarībā no ražotāja pašpārbaudes rezultātiem.

5.4.   Ja kontroles līmenis šķiet neapmierinošs vai ja konstatēta nepieciešamība pārbaudīt to testu derīgumu, kuri veikti, piemērojot 5.2. punktu, vai pēc citas apstiprinātājas iestādes vai jebkuras citas tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma, inspektors atlasa paraugus, kas testējami ražotāja laboratorijā vai nosūtāmi tehniskajam dienestam fizisko testu veikšanai saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas 6. iedaļā, Regulā (ES) 2016/1628 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

5.5.   Ja apstiprinātāja iestāde pārbaudes vai pārraudzības pārbaudes laikā, jeb citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde konstatē neapmierinošus rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1628 39. panta 3. punktu, tad tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, lai iespējami ātri tiktu veikti visi vajadzīgie pasākumi ražojumu atbilstības atjaunošanai.

6.   Ražojumu atbilstības testu prasības gadījumos, kad 5.4. punktā minētās ražojumu atbilstības kontroles līmenis ir neapmierinošs

6.1.   Gadījumā, ja 5.4. vai 5.5. punktā minētais ražojumu atbilstības kontroles līmenis ir neapmierinošs, ražojumu atbilstību pārbauda ar emisiju testiem, pamatojoties uz aprakstu ES tipa apstiprinājuma sertifikātos, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 IV pielikumā.

6.2.   Izņemot gadījumus, kas paredzēti 6.3. punktā, piemēro turpmāk aprakstīto procedūru.

6.2.1.   Lai veiktu pārbaudi, no apskatāmā motora tipa sērijveida produkcijas partijas izlases veidā tiek atlasīti trīs motori un, ja nepieciešams, trīs pēcapstrādes sistēmas. Pēc vajadzības atlasa papildu motorus, lai pieņemtu pozitīvu vai negatīvu lēmumu. Lai pieņemtu pozitīvu lēmumu, ir jātestē vismaz četri motori.

6.2.2.   Pēc tam, kad inspektors ir atlasījis motorus, ražotājs šos atlasītos motoros nedrīkst regulēt.

6.2.3.   Motoriem veic emisiju testus saskaņā ar VI pielikuma prasībām vai divu degvielu motoru gadījumā – saskaņā ar VIII pielikuma 2. papildinājuma prasībām, un tiem saskaņā ar XVII pielikumu piemēro uz attiecināmā motora tipa paredzētos testa ciklus.

6.2.4.   Tiek piemērotas tās robežvērtības, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā. Ja motoram ir neregulāras reģenerācijas pēcapstrādes sistēma, kā minēts VI pielikuma 6.6.2. punktā, tad katram gāzveida vai daļiņveida piesārņotāja emisijas rezultātam veic korekciju ar motora tipam piemērojamo koeficientu. Visos gadījumos katru gāzveida vai daļiņveida piesārņotāja emisijas rezultātu koriģē, piemērojot šim motora tipam atbilstīgus nolietošanās koeficientus (DF), kā noteikts saskaņā ar III pielikumu.

6.2.5.   Testos pārbauda jaunizgatavotus motorus.

6.2.5.1.   Pēc ražotāja pieprasījuma testus var veikt motoriem, kam veikta piestrāde līdz vai nu 2 % no emisiju ilglaicības perioda, vai 125 stundām atkarībā no tā, kurš periods ir īsāks. Ja piestrādes procedūru veic ražotājs, tas apņemas minētajiem motoriem neveikt nekādus regulējumus. Ja ražotājs ir noteicis piestrādes procedūru saskaņā ar informācijas dokumenta 3.3. punktu, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikumā, tad piestrādi veic, izmantojot šo procedūru.

6.2.6.   Pamatojoties uz motora testos ņemtajiem paraugiem, kā izklāstīts 1. papildinājumā, apskatāmo motoru sērijveida ražojumu uzskata par atbilstīgu apstiprinātajam tipam, ja attiecībā uz visiem piesārņotājiem ir pieņemts pozitīvs lēmums, un par neatbilstīgu, ja ir pieņemts negatīvs lēmums par vienu piesārņotāju, kā parādīts 2.1. attēlā.

6.2.7.   Ja par vienu piesārņotāju ir pieņemts pozitīvs lēmums, tad šo lēmumu nedrīkst mainīt, veicot jebkādus papildu testus, ko izdara, lai lemtu par pārējiem piesārņotājiem.

Ja par visiem piesārņotājiem nav pieņemts pozitīvs lēmums un ja ne par vienu piesārņotāju nav pieņemts negatīvs lēmums, tad testu veic citam motoram.

6.2.8.   Ja lēmums nav pieņemts, tad ražotājs jebkurā laikā drīkst izlemt, ka testēšana jāpārtrauc. Tādā gadījumā reģistrē negatīvu lēmumu.

6.3.   Atkāpjoties no 6.2.1 punkta prasībām, motoru tipiem, kuru pārdošanas apjoms ES nepārsniedz 100 vienības gadā, piemēro šādu procedūru:

6.3.1.

Lai veiktu pārbaudi, no apskatāmā motora tipa sērijveida produkcijas partijas izlases veidā atlasa vienu motoru, un, ja nepieciešams, vienu pēcapstrādes sistēmu.

6.3.2.

Ja motors atbilst 6.2.4. punktā noteiktajām prasībām, pieņem pozitīvu lēmumu un papildu testi nav nepieciešami.

6.3.3.

Ja tests neatbilst 6.2.4. punktā noteiktajām prasībām, piemēro 6.2.6.–6.2.9. punktā noteikto procedūru.

6.4.   Visus testus var veikt ar piemērojamām tirgus degvielām. Tomēr pēc ražotāja pieprasījuma izmanto IX pielikumā aprakstītās etalondegvielas. Tas, kā aprakstīts I pielikuma 1. papildinājumā, netieši nozīmē, ka katram gāzes motoram veic testus ar vismaz divām etalondegvielām, izņemot tādus gāzveida degvielas motorus, kam ir konkrētas degvielas ES tipa apstiprinājums, kad ir vajadzīga tikai viena etalondegviela. Ja izmanto vairāk nekā vienu gāzveida etalondegvielu, rezultātam ar katru degvielu ir jāpierāda, ka motors atbilst robežvērtībām.

6.5.   Gāzveida degvielas motoru neatbilstība

Gadījumā, ja rodas domstarpības par gāzveida degvielas motoru, tostarp divu degvielu motoru atbilstību, izmantojot tirgus degvielu, tad testus jāveic ar to etalondegvielu, ar ko tika testēts cilmes motors, un pēc ražotāja pieprasījuma ar iespējamo trešo papildu degvielu, kā minēts I pielikuma 2.3.1.1.1., 2.3.2.1. un 2.4.1.2. punktā un ar kuru var būt testēts cilmes motors. Attiecīgā gadījumā rezultātu pārrēķina, piemērojot attiecīgos koeficientus “r”, “r a” vai “r b”, kā aprakstīts I pielikuma 2.3.3., 2.3.4.1. un 2.4.1.3. punktā I. Ja r, r a vai r b ir mazāks par 1, korekciju neveic. Mērījumu rezultātiem un attiecīgajā gadījumā aprēķinu rezultātiem ir jāpierāda, ka motors atbilst robežvērtībām ar visām attiecīgajām degvielām (piemēram, dabasgāzes/biometāna motoru gadījumā ar 1., 2. un – attiecīgā gadījumā – ar trešo degvielu un LPG motoru gadījumā ar A un B degvielu).

2.1. attēls

Ražojumu atbilstības testēšanas shēma

III PIELIKUMS

Emisiju laboratorijas testu rezultātu pielāgošanas metodika, lai ietvertu nolietošanās koeficientus

1.   Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1.1.	“vecošanas cikls” ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai motora darbība (apgriezieni, slodze, jauda), kas jāveic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā;

1.2.	“svarīgi ar emisiju saistīti komponenti” ir izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un aktuatori, kā arī izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) sistēma, tostarp visi ar to saistītie filtri, dzesētāji, regulētājvārsti un caurules;

1.3.	“svarīga ar emisiju saistīta tehniskā apkope” ir apkope, kas jāveic svarīgiem ar emisiju saistītiem motora komponentiem;

1.4.	“ar emisiju saistīta tehniskā apkope” ir tehniskā apkope, kas būtiski ietekmē emisiju vai kas varētu ietekmēt ar emisiju saistīto autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai motora veiktspējas pasliktināšanos normālas ekspluatācijas laikā;

1.5.	“motora pēcapstrādes sistēmas saime” ir ražotāja sagrupēta motoru saime, kas atbilst motoru saimes definīcijai, bet kas ir sagrupēta sīkāk motoru saimēs, kuras izmanto līdzīgu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu;

1.6.	“ar emisiju nesaistīta tehniskā apkope” ir tehniskā apkope, kas būtiski neietekmē emisiju un kas ilgstoši neietekmē ar emisiju saistītu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai motora veiktspējas pasliktināšanos normālas ekspluatācijas laikā pēc tam, kad ir veikta tehniskā apkope;

1.7.	“ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks” ir vecošanas cikls un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periods, lai noteiktu nolietošanās koeficientus motoru pēcapstrādes sistēmas saimei.

2.   Vispārīga informācija

2.1.   Šajā pielikumā noteiktas procedūras to motoru atlasei, kurus paredzēts testēt saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, lai noteiktu nolietošanās koeficientus motoru tipa vai motora saimes ES tipa apstiprinājumam un veiktu ražošanas atbilstības novērtējumus. Nolietošanās koeficientus piemēro emisijām, kas izmērītas saskaņā ar VI pielikumu un aprēķinātas saskaņā ar VII pielikumu atbilstīgi attiecīgi 3.2.7. vai 4.3. punktā noteiktajai procedūrai.

2.2.   Apstiprinātājas iestādes pārstāvjiem nav jābūt klāt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu nolietošanos.

2.3.   Šajā pielikumā arī noteikta ar emisiju saistītā un ar emisiju nesaistītā tehniskā apkope, kas būtu jāveic vai ko var veikt motoriem saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku. Šāda tehniskā apkope atbilst ekspluatācijā esošu motoru apkopei, un par to paziņo jaunu motoru tiešajiem lietotājiem.

3.   Motoru NRE, NRG, IWP, IWA, RLL, RLR, SMB, ATS kategorija un NRS-v-2b un NRS-v-3 apakškategorija

3.1.   Motoru atlase nolietošanās koeficientu noteikšanai emisijas ilgizturības periodam

3.1.1.   Motorus atlasa no motoru saimes, kas noteikta IX pielikuma 2. iedaļā Īstenošanas regulā (ES) 2017/656 emisiju testēšanai, lai noteiktu nolietošanās koeficientus emisijas ilgizturības periodam.

3.1.2.   Motorus no dažādām motoru saimēm var tālāk apvienot saimēs, pamatojoties uz izmantoto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veidu. Lai motorus, kuru cilindru konfigurācija ir atšķirīga, bet kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas veids izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, iekļautu tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmu saimē, ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz datus, kas apliecina, ka šo motoru darbības rezultāti attiecībā uz emisijas samazināšanu ir līdzīgi.

3.1.3.   Motoru ražotājs izvēlas vienu motoru, kas pārstāv motoru pēcapstrādes sistēmas saimi, kā noteikts saskaņā ar 3.1.2. punktu, lai veiktu testēšanu atbilstoši 3.2.2. punktā norādītajam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikam, un par to paziņo apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

3.1.4.   Ja apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka motoru pēcapstrādes sistēmas saimē sliktākus emisijas rādītājus var labāk raksturot cits motors, tad testa motoru kopīgi izvēlas apstiprinātāja iestāde un motora ražotājs.

3.2.   Emisijas ilgizturības perioda nolietošanās koeficientu noteikšana

3.2.1.   Vispārīga informācija

Nolietošanās koeficientus, kas piemērojami motoru pēcapstrādes sistēmas saimei, izstrādā no atlasītajiem motoriem, pamatojoties uz ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kurā ietverta periodiska gāzveida un daļiņveida emisijas pārbaude katrā testa ciklā Regulas (ES) 2016/1628 IV pielikumā noteiktajai motora kategorijai. Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pārejas testa cikla gadījumā NRE (NRTC) kategorijas motoriem izmanto tikai siltās palaides NRTP (karstās palaides NRTC) rezultātus.

3.2.1.1.   Pēc ražotāja pieprasījuma apstiprinātāja iestāde var atļaut izmantot nolietošanās koeficientus, kas noteikti, izmantojot alternatīvas procedūras tām, kuras norādītas 3.2.2.–3.2.5. punktā. Tādā gadījumā ražotājam ir jāsniedz apstiprinātājai iestādei pārliecinoši pierādījumi, ka izmantotās alternatīvās procedūras nav mazāk striktas par tām, kas norādītas 3.2.2.–3.2.5. punktā.

3.2.2.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikus pēc ražotāja izvēles var īstenot, darbinot ar izvēlēto motoru aprīkotu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku saskaņā ar “ekspluatācijas stundu” uzkrāšanas grafiku vai darbinot izvēlēto motoru saskaņā ar “dinamometrisko ekspluatācijas stundu” uzkrāšanas grafiku. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanai starp emisiju mērījumu punktiem ražotājam nav obligāti jāizmanto etalondegvielu.

3.2.2.1.   Ekspluatācijas un dinamometra stundu uzkrāšana

3.2.2.1.1.   Ražotājs nosaka ekspluatācijas ilguma uzkrāšanas veidu, kā arī vecināšanas ciklu motoriem atbilstīgi labiem inženiertehniskajiem apsvērumiem.

3.2.2.1.2.   Ražotājs nosaka testa punktus, kuros piemērojamos ciklos tiks mērīta gāzveida un daļiņveida emisijas.

3.2.2.1.2.1.

Īstenojot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kas ir īsāks par emisijas ilgizturība periodu saskaņā ar 3.2.2.1.7. punktu, ir jābūt vismaz trīs testa punktiem – vienam sākumā, vienam aptuveni vidū un vienam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika beigās.

3.2.2.1.2.2.

Īstenojot ekspluatācijas stundu uzkrāšanos līdz emisijas ilgizturība perioda beigām, ir jābūt vismaz diviem testa punktiem – vienam sākumā un vienam ekspluatācijas stundu uzkrāšanās beigās.

3.2.2.1.2.3.

Ražotājs var papildus veikt testēšanu vienmērīgi izvietotos starppunktos.

3.2.2.1.3.   Emisijas vērtības ilgizturības perioda sākuma punktā un beigu punktā, kas aprēķinātas vai nu atbilstoši 3.2.5.1. punktam, vai izmērītas tieši atbilstoši 3.2.2.1.2.2. punktam, nedrīkst pārsniegt robežvērtības, kas piemērojamas motora saimei. Tomēr atsevišķi emisijas rezultāti testa starpposma punktos var pārsniegt šīs robežvērtības.

3.2.2.1.4.   Motoru kategorijām vai apakškategorijām, uz kurām attiecas NRTC, vai NRS motoru kategorijām vai apakškategorijām, uz kurām attiecas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pārejas cikli (LSI-NRTC), ražotājs var pieprasīt apstiprinātājas iestādes piekrišanu katrā testa punktā veikt tikai vienu testa ciklu (vai nu attiecīgi karstās palaides NRTC, vai LSI-NRTC, vai, ja piemērojams, NRSC ciklu), otru testa ciklu veicot tikai ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās.

3.2.2.1.5.   Tādu motoru kategoriju vai apakškategoriju gadījumā, uz kurām neattiecas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē, kā norādīts Regulas (ES) 2016/1628 IV pielikumā, katrā testa punktā veic tikai NRSC.

3.2.2.1.6.   Dažādām motoru pēcapstrādes sistēmu saimēm ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var atšķirties.

3.2.2.1.7.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var būt īsāki nekā emisijas ilgizturības periods, taču nedrīkst būt īsāki par vismaz vienu ceturtdaļu no attiecīgā emisijas ilgizturības perioda, kas norādīts Regulas (ES) 2016/1628 V pielikumā.

3.2.2.1.8.   Ir atļauts veikt paātrinātu vecināšanu, koriģējot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku uz degvielas patēriņa pamata. Korekciju veic, pamatojoties uz attiecību starp normālu degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā un degvielas patēriņu vecināšanas ciklā, taču degvielas patēriņš vecināšanas ciklā nedrīkst pārsniegt normālo degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā vairāk nekā par 30 %.

3.2.2.1.9.   Ražotājs, ja apstiprinātāja iestāde piekrīt, vecināšanas paātrināšanai var izmantot alternatīvas metodes.

3.2.2.1.10.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku pilnībā apraksta ES tipa apstiprinājuma pieteikumā un dara zināmu apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

3.2.2.2.   Ja apstiprinātāja iestāde nolemj, ka starp ražotāja izvēlētajiem punktiem jāveic papildu mērījumi, tā par to paziņo ražotājam. Ražotājs sagatavo pārskatīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku un saskaņo to ar apstiprinātāju iestādi.

3.2.3.   Motora testēšana

3.2.3.1.   Motora stabilizēšana

3.2.3.1.1.   Katrai motoru pēcapstrādes sistēmas saimei ražotājs nosaka autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai motora darbināšanas stundu skaitu, pēc kurām motora pēcapstrādes sistēmas darbība ir stabilizējusies. Ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde, ražotājs dara pieejamus datus un analīzi, kas izmantota, lai noteiktu šos lielumus. Kā alternatīvu ražotājs var izvēlēties motora vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas darbināšanu no 60 līdz 125 stundām vai līdzvērtīgu laiku vecošanas ciklā, lai stabilizētu motora pēcapstrādes sistēmu.

3.2.3.1.2.   Stabilizācijas perioda beigas atbilstoši 3.2.3.1.1. punktam tiks uzskatītas par ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumu.

3.2.3.2.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testēšana

3.2.3.2.1.   Pēc stabilizācijas motoru darbina saskaņā ar ražotāja izraudzīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kā aprakstīts 3.2.2. punktā. Ar periodiskiem starplaikiem ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, ko nosaka ražotājs un, kur piemērojams, lemj arī tipa apstiprinātāja iestāde saskaņā ar 3.2.2.2. punktu, testējot motoru attiecībā uz gāzveida un daļiņveida emisijām karstās palaides NRTC un NRSCvai LSI-NRTC un NRSC, kas piemērojami Regulas (ES) 2016/1628 IV pielikumā noteiktajai motora kategorijai.

Ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķi no piesārņotāju emisijas pēc izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas.

Saskaņā ar 3.2.2.1.4. punktu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC), otru testa ciklu (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās.

Saskaņā ar 3.2.2.1.5. punktu tādu motoru kategoriju vai apakškategoriju gadījumā, uz kurām neattiecas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē, kā norādīts Regulas (ES) 2016/1628 IV pielikumā, katrā testa punktā veic tikai NRSC.

3.2.3.2.2.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā motora tehnisko apkopi veic saskaņā ar 3.4. punktu.

3.2.3.2.3.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā var veikt neplānotu motora vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tehnisko apkopi, ja, piemēram, ražotāja parastā diagnostikas sistēma konstatējusi problēmu un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vadītājam tiek norādīts uz radušos defektu.

3.2.4.   Ziņošana

3.2.4.1.   Visu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisiju testu (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC un NRSC) rezultātus dara pieejamus apstiprinātājai iestādei. Ja emisijas tests atzīts par spēkā neesošu, ražotājs sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tests atzīts par spēkā neesošu. Šādā gadījumā veic vēl vienu emisijas testu sēriju turpmāko 100 ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laikā.

3.2.4.2.   Ražotājs saglabā visu informāciju par visiem motora emisijas testiem un tehnisko apkopi ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā. Šo informāciju iesniedz apstiprinātājai iestādei kopā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu rezultātiem.

3.2.5.   Nolietošanās koeficientu noteikšana

3.2.5.1.   Īstenojot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku saskaņā ar 3.2.2.1.2.1. vai 3.2.2.1.2.3. punktu, par katru piesārņotāju, kas izmērīts karstās palaides NRTC, LSI-NRTC un NRSC un katrā testa punktā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, veic “piemērotāko” regresijas analīzi, pamatojoties uz testu rezultātiem. Katra testa rezultātus attiecībā uz katru piesārņotāju izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kas attiecīgi piemērojama motoru saimei, plus vienu papildu zīmi aiz komata.

Ja saskaņā ar 3.2.2.1.4. vai 3.2.2.1.5. punktu katrā testa punktā ir veikts tikai viens testa cikls (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC), regresijas analīzi veic, pamatojoties tikai uz testa rezultātiem no testa cikla kārtas katrā testa punktā.

Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu pēc nelineārās regresijas.

3.2.5.2.   Emisijas vērtības katram piesārņotājam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un emisijas ilgizturības perioda beigās, ko piemēro testējamajam motoram:

a)	nosaka, vai nu ekstrapolējot regresijas vienādojumu 3.2.5.1. punktā, īstenojot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku saskaņā ar 3.2.2.1.2.1. vai 3.2.2.1.2.3. punktu; vai

b)	mēra tieši, īstenojot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku saskaņā ar 3.2.2.1.2.2. punktu.

Ja emisijas vērtības izmanto motoru saimēm tajā pašā motoru pēcapstrādes saimē, bet ar atšķirīgiem emisijas ilgizturības periodiem, tad emisijas vērtības emisijas ilgizturības perioda beigās pārrēķina katram emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 3.2.5.1. punktā.

3.2.5.3.   Katram piesārņotājam nolietošanās koeficientu (DF) nosaka kā attiecību starp piemērotajām emisijas vērtībām emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā (piereizināmais nolietošanās koeficients).

Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei iepriekšēju apstiprinājumu, lai piemērotu pieskaitāmo DF katram piesārņotājam, kam to var piemērot. Pieskaitāmo DF definē kā starpību starp emisijas vērtībām, kas aprēķinātas emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā.

NOx emisijai 3.1. attēlā ir dots DF nolietošanās noteikšanas piemērs, izmantojot lineāro regresiju.

Nav atļauts vienā piesārņotāju sērijā jaukti izmantot gan piereizināmos, gan pieskaitāmos DF.

Ja piereizināmā DF aprēķinātā vērtība ir mazāka par 1,00 vai pieskaitāmā DF vērtība ir mazāka par 0,00, nolietošanās koeficients ir attiecīgi 1,0 vai 0,00.

Saskaņā ar 3.2.2.1.4. punktu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC) un ka otru testa ciklu (karstās palaidesNRTC, LSI-NRTC vai NRSC) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās, nolietošanās koeficients, kas aprēķināts testa ciklam, kurš veikts katrā testa punktā, ir jāpiemēro arī otram testa ciklam.

3.1. attēls

DF noteikšanas piemērs

3.2.6.   Noteiktie nolietošanās koeficienti

3.2.6.1.   Kā alternatīvu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika izmantošanai, lai noteiktu nolietošanās koeficientus, motoru ražotāji var izmantot 3.1. tabulā noteiktos piereizināmos DF.

3.1. tabula

Noteiktie nolietošanās koeficienti

Testa cikls	CO	HC	NOx	PM	PN
NRTC un LSI-NRTC	1,3	1,3	1,15	1,05	1,0
NRSC	1,3	1,3	1,15	1,05	1,0

Piešķirtie pieskaitāmie DF nav norādīti. Piešķirtie piereizināmi DF netiek pārveidots pieskaitāmajos DF.

Attiecībā uz PN ir atļauts izmantot vai nu pieskaitāmo DF 0,0 apmērā, vai piereizināmo DF 1,0 apmērā saistībā ar iepriekšēja DF testa rezultātiem, kuros netika noteikta PN vērtība, ja ir izpildīta atbilstība abiem šādiem nosacījumiem:

a)	iepriekšējo DF testu veica motora tehnoloģijai, kas būtu bijusi atbilstīga ietveršanai tajā pašām motoru pēcapstrādes sistēmu saimē saskaņā ar 3.1.2. punktu kā motoru saime, kurai paredzēts piemērot DF; un

b)	testa rezultātus izmantoja iepriekšējā tipa apstiprinājumā, ko piešķīra pirms piemērojamā ES tipa apstiprinājuma datuma, kas norādīts Regulas (ES) 2016/1628 III pielikumā.

3.2.6.2.   Ja izmanto norādītos DF, ražotājs sniedz apstiprinātājai iestādei pierādījumus, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka emisijas kontroles komponentiem emisijas ilgizturība ir saistīta ar šiem norādītajiem koeficientiem. Šie pierādījumi var pamatoties uz konstrukcijas analīzi vai testiem, vai arī uz abiem šiem elementiem.

3.2.7.   Nolietošanās koeficientu piemērošana

3.2.7.1.   Motori atbilst attiecīgajām katra piesārņotāja emisijas robežvērtībām, kuras attiecīgi piemērojamas motoru saimei, pēc nolietošanās koeficientu piemērošanas testa rezultātiem, kuri mērīti saskaņā ar VI pielikumu (ciklā svērtā konkrētā emisija daļiņām un katrai atsevišķai gāzei). Atkarībā no DF veida piemēro šādus noteikumus:

a)	piereizināmais: (ciklā svērtā konkrētā emisija) × DF ≤ emisijas robežvērtību;

b)	pieskaitāmais: (ciklā svērtā konkrētā emisija) + DF ≤ emisijas robežvērtību.

Cikla svērtās emisijas attiecīgā gadījumā var ietvert neregulāras reģenerācijas korekciju.

3.2.7.2.   Reizināmā NOx + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka HC un NOx atbilstīgo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, un pēc tam iegūtās NOx un HC pasliktinājuma vērtības apvieno, lai noteiktu, vai emisijas robežvērtība ir ievērota.

3.2.7.3.   Ražotājs var piemērot motora pēcapstrādes sistēmas saimei noteiktos DF citam motoram, kas neietilpst tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmas saimē. Tādos gadījumos ražotājam ir jāpierāda apstiprinātājai iestādei, ka motoram, kas sākotnēji tika testēts motora pēcapstrādes sistēmas saimei, un motoram, kuram tiek piemēroti DF, ir līdzīgas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas prasības uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas un ka šāda motora emisijas ir līdzīgas.

Ja DF pārnes uz motoru ar atšķirīgu emisijas ilgizturības periodu, tad DF pārrēķina attiecīgajam emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 3.2.5.1. punktā.

3.2.7.4.   DF katram piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa ziņojumā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 VI pielikuma 1. papildinājumā.

3.3.   Ražošanas atbilstības pārbaude

3.3.1.   Ražošanas atbilstību noteikumiem attiecībā uz emisijām pārbauda, pamatojoties uz II pielikuma 6. iedaļu.

3.3.2.   ES tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs var mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Šim nolūkam ražotājs var izstrādāt neoficiālus DF atsevišķi motoram bez pēcapstrādes sistēmas un pēcapstrādes sistēmai, ko ražotājs var izmantot kā palīglīdzekli ražošanas līnijas beigu revīzijā.

3.3.3.   ES tipa apstiprināšanas nolūkos testa ziņojumā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 VI pielikuma 1. papildinājumā, reģistrē tikai tos DF, kuri noteikti saskaņā ar 3.2.5. vai 3.2.6. punktu.

3.4.   Tehniskā apkope

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā tehnisko apkopi veic atbilstoši ražotāja tehniskās apkopes instrukcijai.

3.4.1.   Ar emisijām saistīta plānota tehniskā apkope

3.4.1.1.   Visa ar emisijām saistītā plānotā tehniskā apkope motora darbināšanas laikā, kas veikta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanai, tiek veikta pēc līdzvērtīgiem laika intervāliem kā tie, kādi noteikti ražotāja tehniskās apkopes instrukcijās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai motora tiešajam lietotājam. Tehniskās apkopes grafiku var atjaunināt pēc nepieciešamības visā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā ar nosacījumu, ka nevienu tehniskās apkopes darbību nevar svītrot no tehniskās apkopes grafika pēc tam, kad darbība veikta testa motoram.

3.4.1.2.   Jebkuru ar emisijām saistītu būtisku sastāvdaļu pielāgošanu, demontāžu, tīrīšanu vai nomaiņu, ko emisijas ilgizturības periodā veic regulāri, lai novērstu motora disfunkciju, veic tikai tādā mērā, kas ir tehnoloģiski vajadzīgs, lai nodrošinātu pienācīgu emisijas kontroles sistēmas darbību. Jāizvairās neplānot ar emisijām saistītu būtisku sastāvdaļu nomaiņu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā un pēc motora konkrēta ekspluatācijas laika, izņemot elementus, kas ir aizvietojami regulārās tehniskās apkopes ietvaros. Šajā saistībā par regulārās tehniskās apkopes ietvaros aizvietojamiem elementiem uzskata regulāri atjaunojamos elementus vai elementus, kam pēc motora konkrēta ekspluatācijas laika ir vajadzīga tīrīšana.

3.4.1.3.   Pirms ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas tipa apstiprinātājai iestādei ir jāapstiprina visas plānotās apkopes prasības, un šīs prasības ir jāietver lietotāja rokasgrāmatā. Apstiprinātāja iestāde nedrīkst atteikties apstiprināt pamatotas un tehniski nepieciešamas apkopes prasības, ietverot, bet ne tikai, 1.6.1.4. punktā noteiktās prasības.

3.4.1.4.   Motora ražotājs ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika vajadzībām precizē šādu elementu regulēšanu, tīrīšanu un tehnisko apkopi (pēc nepieciešamības), kā arī plānotu nomaiņu:

—	filtri un dzesētāji izplūdes gāzu recirkulācijā (EGR),

—	pozitīva spiediena ventilācijas kartera vārsts, pēc nepieciešamības,

—	degvielas smidzinātāja uzgaļi (atļauta tikai tīrīšana),

—	degvielas smidzinātāji,

—	turbokompresors,

—	elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un aktuatori,

—	daļiņu pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi),

—	NOx pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi),

—	izplūdes gāzu recirkulācija (EGR), tostarp visi saistītie kontroles vārsti un caurules,

—	visas citas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas.

3.4.1.5.   Būtisku, ar emisiju saistītu plānoto tehnisko apkopi veic tikai tad, ja to nepieciešams veikt ekspluatācijas laikā, un par prasību veikt šādu apkopi tiek paziņots motora vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas galalietotājam.

3.4.2.   Plānotās tehniskās apkopes izmaiņas

Ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei lūgumu, lai saņemtu atļauju jebkādai jaunai plānotajai tehniskajai apkopei, ko tas vēlas veikt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā un pēc tam ieteikt autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas un motoru galalietotājiem. Lūgumam pievieno datus, kas pamato jaunas plānotās tehniskās apkopes un apkopes intervāla nepieciešamību.

3.4.3.   Ar emisiju nesaistīta plānotā tehniskā apkope

Ar emisiju nesaistītu plānotu tehnisko apkopi, kas ir lietderīga un tehniski nepieciešama, piemēram, eļļas maiņu, eļļas filtra maiņu, degvielas filtra maiņu, gaisa filtra maiņu, dzesēšanas sistēmas apkopi, brīvgaitas apgriezienu regulēšanu, apgriezienu regulatora, motora skrūvju pievilkšanas momenta, vārstu atstarpes, iesmidzinātāja atstarpes, jebkuras piedziņas siksnas spriegojuma regulēšanu utt. motoriem un autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kura izraudzīta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikam, var veikt ar vislielākajiem starplaikiem, ko ražotājs iesaka tiešajam lietotājam (piemēram, nevis ar starplaikiem, kas ieteikti būtiskajai apkopei).

3.5.   Remonts

3.5.1.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā testēšanai izraudzītā motora konstrukcijas elementu remontu veic vienīgi attiecīgā konstrukcijas elementa bojājuma vai motora darbības traucējuma dēļ. Attiecīgā motora, emisijas kontroles sistēmas vai degvielas sistēmas remonts nav atļauts, izņemot tādā apjomā, kā paredzēts 3.5.2. punktā.

3.5.2.   Ja motoram, tā emisijas kontroles sistēmai vai tā degvielas sistēmai ekspluatācijas stundu uzkrāšanās grafika īstenošanas laikā rodas kļūme, tad ekspluatācijas stundu uzkrāšanās grafiks tiek uzskatīts par spēkā neesošu, un tiek palaists jauns ekspluatācijas stundu uzkrāšanās grafiks ar jaunu motoru.

Iepriekšējo punktu nepiemēro, ja bojātie komponenti tiek aizstāti ar līdzvērtīgiem komponentiem, kas ir bijuši pakļauti līdzīgam stundu ekspluatācijas stundu uzkrāšanās skaitam.

4.   Motoru kategorijas un apakškategorijas NRSh un NRS, izņemot NRS-v-2b un NRS-v-3

4.1.   Piemērojamo EDP kategoriju un attiecīgo nolietošanās koeficientu (DF) nosaka saskaņā ar šo 4. iedaļu.

4.2.   Motoru saime tiek uzskatīta par atbilstošu nepieciešamajām motoru saimes apakškategorijas robežvērtībām, ja emisijas testu rezultāti visiem motoriem, kas pārstāv motoru saimi, pēc korekcijas veikšanas, reizinot ar DF, kā noteikts 2. nodaļā, ir zemāki par vai vienādi ar robežvērtībām, kādas nepieciešamas šai motoru apakškategorijai. Tomēr, ja viens vai vairāki emisijas testa rezultāti viena vai vairākiem motoriem, kas pārstāv motoru saimi, pēc korekcijas veikšanas, reizinot ar DF, kā noteikts 2. nodaļā, ir augstāki par vienu vai vairākām emisijas robežvērtībām, kādas nepieciešamas šai motoru apakškategorijai, motoru saime tiek uzskatīta par neatbilstīgu ar šai motoru apakškategorijai nepieciešamajām robežvērtībām.

4.3.   Nolietošanās koeficientus nosaka saskaņā ar turpmāk aprakstīto.

4.3.1.

Vismaz vienai testa motoru izraudzītajai konfigurācijai, kas, visticamāk, varētu pārsniegt HC + NOx emisiju robežvērtības un kas atzīstama par piemītošu sērijveidā ražotajiem motoriem, veic (pilnu) emisiju testa procedūru saskaņā ar VI pielikumu pēc darba stundām, kuru laikā notiek emisiju stabilizācija.

4.3.2.

Ja pārbauda vairākus motorus, rezultātu aprēķina kā vidējo rezultātu visiem testētajiem motoriem, to noapaļojot līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds piemērots attiecīgajai robežvērtībai, paturot vienu papildu zīmīgo ciparu.

4.3.3.

Šādu emisiju testēšanu veic vēlreiz pēc motora vecināšanas. Vecināšanas procedūrai jābūt tādai, kas ražotājam sniedz iespējas prognozēt emisiju pasliktināšanos visā motora EDP, ņemot vērā nolietojuma veidu un citus nolietošanās mehānismus, kādi iespējami laikā, kad to izmanto patērētājs, un var pasliktināt emisiju parametrus. Ja pārbauda vairākus motorus, rezultātu aprēķina kā vidējo rezultātu visiem testētajiem motoriem, to noapaļojot līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds izmantots piemērotajai robežvērtībai, paturot vienu papildu zīmīgo ciparu.

4.3.4.

Emisijas EDP beigās (attiecīgos gadījumos emisiju vidējās vērtības) katram regulētajam piesārņotājam dala ar stabilizētajām emisijām (attiecīgos gadījumos vidējām emisijām) un rezultātu noapaļo līdz diviem zīmīgajiem cipariem. Iegūtais rezultāts ir DF, ja vien tas nav mazāks par 1,00, jo tādā gadījumā DF ir 1,00.

4.3.5.

Ražotājs var paredzēt noteikt papildu emisiju testu punktus starp stabilizētas emisijas testa punktu un EDP beigām. Ja tiek plānoti šādi starptesti, testēšanas punktiem jābūt vienmērīgi izkliedētiem EDP laikā (plus vai mīnus divas stundas) un vienam šādam punktam jābūt EDP perioda vidū (plus vai mīnus divas stundas).

4.3.6.

Piesārņotājiem HC + NOx un CO datu punktiem jāatrodas uz taisnas līnijas, uzskatot, ka sākotnējais tests izdarīts nulles stundā, un jāizmanto mazāko kvadrātu metode. DF ir aprēķinātā emisija ilgizturības perioda beigās, ko dala ar aprēķināto emisiju pie nulle stundām. DF piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa ziņojumā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 VII pielikuma 1. papildinājumā.

4.3.7.

Aprēķinātos nolietošanās koeficientus var attiecināt uz citām motoru saimēm papildus tai, kurai tie ir noteikti, ja ražotājs pirms ES tipa apstiprināšanas iesniedz apstiprinātājai iestādei pieņemamas liecības par to, ka, ņemot vērā konstrukciju un izmantoto tehnoloģiju, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tām būs līdzīgs emisiju nolietošanās koeficients. Attiecīgo konstrukciju un tehnoloģiju saimju neizsmeļošs saraksts ir šāds: — parastie divtaktu motori bez atgāzu papildattīrīšanas sistēmas, — parastie divtaktu motori ar katalizatoru ar tādu pašu aktīvo materiālu un nesēju un tādu pašu šūnu skaitu uz virsmas vienību (cm2), — stratificēti cilindra caurpūtes divtaktu motori, — stratificēti cilindra caurpūtes divtaktu motori ar keramisko katalizatoru ar tādu pašu aktīvo materiālu un nesēju un tādu pašu šūnu skaitu uz virsmas vienību uz cm2, — četrtaktu motori ar katalizatoru ar tādu pašu vārstu tehnoloģiju un identisku eļļošanas sistēmu, — četrtaktu motori bez katalizatora ar tādu pašu vārstu tehnoloģiju un identisku eļļošanas sistēmu.

4.4.   EDP kategorijas

4.4.1.   Regulas (ES) 2016/1628 V pielikuma V-3. vai V-4. tabulā noteiktajām motoru kategorijām, kam ir alternatīvas EDP vērtības, ražotāji var ES tipa apstiprināšanas laikā paziņot piemērojamo EDP kategoriju katrai motoru saimei. Šai kategorijai no 3.2. tabulas ir jābūt tādai, kas vislabāk aproksimē sagaidāmo iekārtu lietderīgās ekspluatācijas laiku, kurā sagaidāms, ka motori tiks uzstādīti ražotāju noteiktajā veidā. Ražotājs saglabā datus, kas vajadzīgi katrai motoru saimei izvēlētās EDP kategorijas pamatošanai. Šie dati pēc pieprasījuma jāiesniedz apstiprinātājai iestādei.

3.2. tabula

EDP kategorijas

EDP kategorija	Motora lietojums
1. kategorija	Patēriņa ražojumi
2. kategorija	Pusprofesionāli ražojumi
3. kategorija	Profesionāli ražojumi

4.4.2.   Ražotājam ir jāpierāda apstiprinātājai iestādei, ka paziņotā EDP kategorija ir piemērota. No datiem, kurus var izmantot ražotāja izvēlētās EDP kategorijas pamatošanai attiecīgajai motoru saimei, citu starpā var izmantot šādus:

—	pārskati par to iekārtu izmantošanas ilgumu, kurās attiecīgie motori ir uzstādīti,

—	reālos ekspluatācijas apstākļos izmantotu motoru tehnisks novērtējums, lai noskaidrotu motora darbības pasliktināšanos tiktāl, ka tā ekspluatācijas lietderības un/vai drošuma apsvērumu dēļ tas ir kapitāli jāremontē vai jānomaina,

—	garantijas saistības un garantijas termiņi,

—	mārketinga materiāli, kas attiecas uz motora ekspluatācijas ilgumu,

—	motoru lietotāju sūdzības par defektiem, un

—	tehniskais novērtējums par īpašu motora tehnoloģiju, motoru materiālu vai konstrukciju ilgizturību stundās.

IV PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz emisiju kontroles stratēģijām, NOx kontroles pasākumiem un daļiņu kontroles pasākumiem

1.   Definīcijas, saīsinājumi un vispārīgās prasības

1.1.   Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas un saīsinājumus:

1)	“diagnosticēšanas problēmkods” (DTC) ir ciparu vai burtciparu identifikators, kas identificē vai marķē NCM un PCM;

2)	“apstiprināts un aktīvs DTC” ir DTC, ko uzglabā laikā, kad NCD un/vai PCD sistēma secina, ka pastāv darbības traucējums;

3)	“NCD motoru saime” ir ražotāja sagrupēti motori, kam ir kopējas NCM pārraudzības/diagnosticēšanas metodes;

4)	“NOx kontroles diagnostikas sistēma (NCD)” ir motorā iebūvēta sistēma, kas spēj: a) atklāt NOx kontroles darbības traucējumu; b) identificēt NOx kontroles darbības traucējumu iespējamo cēloni, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un/vai paziņot šo informāciju ārpus tehnikas;

5)

“NOx kontroles darbības traucējums (NCM)” ir mēģinājums manipulēt ar motora NOx kontroles sistēmu, vai šādu sistēmu ietekmējošs darbības traucējums, kā cēlonis varētu būt manipulācija, kuras atklāšanas gadījumā saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāaktivizē brīdinājums vai sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;

6)

“daļiņu kontroles diagnostikas sistēma (PCD)” ir motorā iebūvēta sistēma, kas spēj: a) daļiņu kontroles darbības traucējumu noteikšana; b) daļiņu kontroles darbības traucējumu iespējamā cēloņa identificēšana, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un/vai paziņot šo informāciju ārpus tehnikas;

7)	“daļiņu kontroles darbības traucējums (PCM)” ir mēģinājums manipulēt ar motora daļiņu pēcapstrādes sistēmu vai pēcapstrādes sistēmas darbības traucējumu, kā cēlonis varētu būt manipulācija, ko konstatējot, kā paredzēts šajā regulā, ir jāaktivizē brīdinājums;

8)	“PCD motoru saime” ir ražotāja sagrupētas motoru sistēmas, kurām ir kopējas PCM pārraudzības/diagnosticēšanas metodes;

9)	“skenēšanas instruments” ir ārēja testēšanas iekārta, ko izmanto ārpus tehnikas saziņai ar NCD un/vai PCD sistēmu.

1.2.   Apkārtējās vides temperatūra

Neraugoties uz 2. panta 7. punktu, kurā ir atsauce uz apkārtējās vides temperatūru, attiecībā uz vidi, kas nav laboratorijas vide, piemēro šādus noteikumus:

1.2.1.

Attiecībā uz testgultnē uzstādītu motoru apkārtējās vides temperatūrai jābūt sadegšanai nepieciešamā motoram pievadītā gaisa temperatūrai augšupējā virzienā jebkurai testētā motora daļai.

1.2.2.

Attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikā uzstādītu motoru apkārtējās vides temperatūrai jābūt gaisa temperatūrai tieši ārpus autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas perimetra.

2.   Tehniskās prasības attiecībā uz emisiju kontroles stratēģijām

2.1.   Šo 2. iedaļu piemēro NRE, NRG, IWP, IWA, RLL un RLR kategorijas elektroniski vadītiem motoriem, kas atbilst “V posma” emisiju robežvērtībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā, un kam izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzumu, gan degvielas iesmidzināšanas laiku vai lai aktivizētu, deaktivizētu vai modulētu emisiju kontroles sistēmu, ko izmanto NOx samazināšanai.

2.2.   Prasības emisiju kontroles pamatstratēģijai

2.2.1.   Emisiju kontroles pamatstratēģiju projektē tā, lai motors normālā darbības režīmā atbilstu šīs regulas noteikumiem. Normāls darbības režīms ir iespējams ne tikai pie 2.4. punktā minētajiem kontroles nosacījumiem.

2.2.2.   Emisiju kontroles pamatstratēģijas ietver (bet ne tikai) kartes un algoritmus, lai vadītu:

a)	degvielas iesmidzināšanas vai aizdedzes sinhronizāciju (motora sinhronizāciju);

b)	izplūdes gāzu recirkulācija (EGR);

c)	SCR katalizatora reaģenta dozēšanu.

2.2.3.   Ir aizliegta jebkāda emisijas kontroles pamatstratēģija, kura var nošķirt motora darbību standartizētā ES tipa apstiprinājuma testā un citos darbības apstākļos un kura tādēļ var samazināt emisijas kontroles līmeni, kad motors nedarbojas apstākļos, kas pilnībā iekļauti ES tipa apstiprinājuma testa procedūrā.

2.3.   Prasības papildu emisiju kontroles stratēģijai

2.3.1.   Papildu emisiju kontroles stratēģiju var aktivizēt ar motoru vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehniku ar nosacījumu, ka papildu emisiju kontroles stratēģija:

2.3.1.1.

pastāvīgi nesamazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti;

2.3.1.2.

darbojas tikai ārpus 2.4.1., 2.4.2. vai 2.4.3. punktā noteiktajiem kontroles nosacījumiem un 2.3.5. punktā noteiktajā nolūkā, kā arī ne ilgāk kā tas nepieciešams šim nolūkam, izņemot kā pieļaujams saskaņā ar 2.3.1.3., 2.3.2. un 2.3.4. punktu;

2.3.1.3.

tiek aktivizēta tikai izņēmuma gadījumā, pastāvot 2.4.1., 2.4.2. vai 2.4.3. punktā noteiktajiem kontroles nosacījumiem, kad tas ir nepieciešams 2.3.5. punktā paredzētajam nolūkam un kad to ir apstiprinājusi apstiprinātāja iestāde, kā arī ne ilgāk kā nepieciešams šim nolūkam;

2.3.1.4.

nodrošina emisiju kontroles sistēmas veiktspēju, kas pēc iespējas vairāk atbilst emisiju kontroles pamatstratēģijā noteiktajai veiktspējai.

2.3.2.   Ja papildu emisiju kontroles stratēģija ir aktivizēta ES tipa apstiprināšanas testa laikā, aktivizēšanu nedrīkst attiecināt tikai uz tādiem nosacījumiem, kas ir ārpus 2.4. punktā noteiktajiem kontroles nosacījumiem, un aktivizēšanas nolūks nedrīkst būt atkarīgs tikai no 2.3.5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.3.3.   Ja papildu emisiju kontroles stratēģija nav aktivizēta ES tipa apstiprināšanas testa laikā, ir jāpierāda, ka papildu emisiju kontroles stratēģija darbojas tikai tik ilgi, cik nepieciešams 2.3.5. punktā minētajā nolūkā.

2.3.4.   Darbināšana aukstā temperatūrā

Papildu emisiju kontroles stratēģiju var aktivizēt motoram, kas aprīkots ar izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmu (EGR) neatkarīgi no 2.4. punktā noteiktajiem kontroles nosacījumiem, ja vides temperatūra ir zemāka par 275 K (2 oC) un ja ir izpildīts viens no šādiem diviem kritērijiem:

a)	temperatūra ieplūdes kolektorā ir mazāka vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta ar šādu vienādojumu: IMTc = PIM / 15,75 + 304,4, kur: IMTc ir aprēķinātā temperatūra ieplūdes kolektorā, K; un PIM ir absolūtais spiediens ieplūdes kolektorā, izteikts kPa;

b)	motora dzesētāja temperatūra ir mazāka vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta ar šādu vienādojumu: ECTc = PIM / 14,004 + 325,8, kur: ECTc ir aprēķinātā motora dzesētāja temperatūra, K; un PIM ir absolūtais spiediens ieplūdes kolektorā, izteikts kPa.

2.3.5.   Izņemot paredzēto 2.3.2. punktā, papildu emisiju kontroles stratēģiju var aktivizēt tikai šādos nolūkos:

a)	ar signāliem no transportlīdzekļa, lai aizsargātu no bojājuma motoru (ietverot arī gaisa apstrādes ierīces aizsardzību) un/vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehniku, kurai motors uzstādīts;

b)	ekspluatācijas drošības apsvērumu dēļ;

c)	pārāk lielas emisijas novēršanai aukstās palaides vai iesildīšanas laikā, apturēšanas laikā;

d)

ja to izmanto nolūkā kompensēt viena reglamentētā piesārņotāja kontroli īpašos apkārtējās vides vai ekspluatācijas apstākļos, lai kontrolētu visus pārējos attiecīgā motora reglamentētos piesārņotājus atļautajās emisijas ierobežojumu robežās. Mērķis ir kompensēt dabiskas izcelsmes parādību ietekmi tādā veidā, kas pietiekami kontrolētu visas emisijas sastāvdaļas.

2.3.6.   ES tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka jebkādas papildu emisijas kontroles stratēģijas darbība atbilst šīs iedaļas noteikumiem. Pierādīšana ietver 2.6. punktā minētās dokumentācijas novērtēšanu.

2.3.7.   Ir aizliegts darbināt jebkādu papildu emisiju kontroles stratēģiju, kura neatbilst 2.3.1.–2.3.5. punktam.

2.4.   Kontroles nosacījumi

Kontroles nosacījumi ietver augstumu v.j.l., vides temperatūru un motora dzesēšanas šķidruma diapazonu, kas nosaka, vai papildu emisiju kontroles stratēģijas var (vispār vai tikai ārkārtas gadījumos) aktivizēt saskaņā ar 2.3. punktu.

Kontroles nosacījumi nosaka atmosfēras spiedienu, ko mēra kā absolūto atmosfēras statisko spiedienu (mitru vai sausu) (“atmosfēras spiediens”)

2.4.1.   Kontroles nosacījumi IWP un IWA kategorijas motoriem:

a)	augstums nepārsniedz 500 metrus (vai līdzvērtīgu atmosfēras spiedienu 95,5 kPa);

b)	vides temperatūra ir no 275 K līdz 303 K (no 2 °C līdz 30 °C);

c)	motora dzeses šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).

2.4.2.   Kontroles nosacījumi RLL kategorijas motoriem:

a)	augstums nepārsniedz 1 000 metrus (vai līdzvērtīgu atmosfēras spiedienu 90 kPa);

b)	vides temperatūra ir no 275 K līdz 303 K (no 2°C līdz 30°C);

c)	motora dzeses šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).

2.4.3.   Kontroles nosacījumi NRE, NRG un RLR kategorijas motoriem:

a)	atmosfēras spiediens 82,5 kPa vai lielāks;

b)

vides temperatūra ir šādā diapazonā: — 266 K ( – 7 °C) vai augstāka, — mazāka vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta pēc šāda vienādojuma pie noteiktā atmosfēras spiediena: Tc = – 0,4514 × (101,3 – Pb) + 311, kur: Tc ir aprēķinātā apkārtējās vides temperatūra, K; un pb ir atmosfēras spiediens, kPb;

c)	motora dzeses šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).

2.5.   Ja vides temperatūras noteikšanai izmanto ieplūdes gaisa temperatūras devēju, motora tipam vai motora saimei novērtē nominālo nobīdi starp abiem mērījumu punktiem. Ja to izmanto, izmērīto ieplūdes gaisa temperatūras korekciju veic nominālajai nobīdei atbilstošā apmērā, lai noteiktu vides temperatūru tehnikai, kurā izmanto noteikto motora tipu vai motora saimi.

Nobīdi novērtē saskaņā ar labu inženiertehnisko praksi, pamatojoties uz tehniskiem elementiem (aprēķiniem, simulācijām, izmēģinājumu rezultātiem, datiem utt.), tostarp:

a)	tās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipiskajām kategorijām, kurām uzstādīs motora tipu vai motora saimi; un

b)	uzstādīšanas instrukcijām, ko ražotājs ir iesniedzis OEM.

Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma tā var saņemt ražotāja novērtējuma kopiju.

2.6.   Dokumentācijas prasības

Ražotājam jāievēro atbilstība dokumentācijas prasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikuma A daļas 1.4. punktā un šī pielikuma 2. papildinājumā.

3.   Tehniskās prasības attiecībā uz NOx kontroles pasākumiem

3.1.   Šo 3. iedaļu piemēro NRE, NRG, IWP, IWA, RLL un RLR kategorijas elektroniski vadītiem motoriem, kas atbilst “V posma” emisiju robežvērtībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā, un kam izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzuma, gan degvielas iesmidzināšanas sinhronizāciju vai lai aktivizētu, deaktivizētu vai modulētu emisiju kontroles sistēmu, ko izmanto NOx samazināšanai.

3.2.   Ražotājs iesniedz pilnīgu informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot dokumentus, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikumā.

3.3.   NOx kontroles stratēģija darbojas visos Savienības teritorijas regulāri sastopamajos vides apstākļos un, it īpaši zemā vides temperatūrā.

3.4.   Ražotājam, ir jāpierāda, ka, izmantojot reaģentu, amonjaka emisijas vidējā vērtība piemērojamā emisiju testa cikla laikā, lai saņemtu ES tipa apstiprinājumu, nepārsniedz 25 ppm RLL kategorijas motoriem un 10 ppm visu pārējo piemērojamo kategoriju motoriem.

3.5.   Ja autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas reaģenta tvertnes, ir jānodrošina līdzekļi tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai ir jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces.

3.6.   Papildus 3.2.–3.5. punktā noteiktajām prasībām piemēro šādas prasības:

a)	NRG kategorijas motoriem – 1. papildinājumā noteiktās tehniskās prasības;

b)

NRE kategorijas motoriem: i) 2. papildinājumā noteiktās prasības, kad motors ir paredzēts vienīgi izmantošanai IWP un IWA kategorijas V posma motoru vietā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1628 4. panta 1) apakšpunkta, 1 punkta b) apakšpunkta prasībām; vai ii) 1. pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz motoriem, uz kuriem neattiecas i) punkts;

c)	IWP, IWA un RLR kategorijas motoriem – 2. papildinājumā noteiktās tehniskās prasības;

d)	RLL kategorijas motoriem – 3. papildinājumā noteiktās tehniskās prasības.

4.   Tehniskās prasības attiecībā uz daļiņveida piesārņotāju kontroles pasākumiem

4.1.   Šī iedaļa tiek piemērota to apakškategoriju motoriem, uz kuriem attiecas PN ierobežojums saskaņā ar “V posma” emisijas ierobežojumiem, kas aprīkoti ar daļiņu pēcapstrādes sistēmu, kā noteikti Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā. Gadījumos, kad NOx kontroles sistēmai un daļiņu kontroles sistēmai ir vienas un tās pašas fiziskās sastāvdaļas (piemēram, tas pats substrāts (filtra SCR), tas pats izplūdes gāzu temperatūras devējs), šīs iedaļas prasības nepiemēro nevienai sastāvdaļai vai darbības traucējumam, ja pēc ražotāja iesniegtā pamatotā novērtējuma izskatīšanas apstiprinātāja iestāde secina, ka daļiņu kontroles darbības traucējums, kas ir šīs iedaļas darbības jomā, radītu attiecīgās NOx kontroles darbības traucējumu, uz kuru attiecas 3. iedaļa.

4.2.   Daļiņveida piesārņotāju kontroles pasākumu detalizētas tehniskās prasības ir noteiktas 4. papildinājumā.

V PIELIKUMS

Ar autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas stacionārās fāzes testa ciklu saistīto mērījumu un testu apgabals

1.   Vispārīgās prasības

Šo pielikumu piemēro NRE, NRG, IWP, IWA un RLR kategorijas elektroniski vadītiem motoriem, kas atbilst “V posma” emisiju robežvērtībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā, un kam izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzumu, gan degvielas iesmidzināšanas laiku vai lai aktivizētu, deaktivizētu vai modulētu emisiju kontroles sistēmu, ko izmanto NOx samazināšanai.

Šajā pielikumā ir noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz lauku, kas saistīts ar attiecīgo NRSC, kurā tiek kontrolēts daudzums, par kādu emisijas drīkst pārsniegt II pielikumā noteiktās robežvērtības.

Ja dzinēju testē saskaņā ar 4. iedaļas testa prasībām, tad emisijas, kuru paraugs tiek ņemts nejauši izvēlētā punktā, kas atrodas 2. iedaļā noteiktajā piemērojamā kontroles laukā, nedrīkst pārsniegt piemērojamās emisijas robežvērtības, kuras noteiktas Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā un reizinātas ar 2,0.

Šā pielikuma 3. iedaļā ir izklāstīts, kā tehniskais dienests emisiju stenda testa laikā izvēlas papildu mērījumu punktus kontroles laukā, lai pierādītu, ka ir izpildītas 1. iedaļas prasības.

Ražotājs var pieprasīt, lai 3. iedaļā noteiktās pierādīšanas laikā tehniskais dienests izslēdz darbības punktus no 2. iedaļā noteiktajiem kontroles laukiem. Tehniskais dienests var atļaut tos izslēgt, ja ražotājs var uzskatāmi pierādīt, ka motors nevar darboties šādos punktos jebkādā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas kombinācijā.

Uzstādīšanas instrukcijās, ko ražotājs nodrošina OEM saskaņā ar XIV pielikumu, norāda piemērojamā kontroles lauka augšējo un apakšējo robežu un ietver paziņojumu, lai precīzi norādītu, ka OEM nedrīkst motoru uzstādīt ierobežojošā veidā, liekot tam pastāvīgi darboties tikai ar apgriezieniem un slodzes punktos, kuri ir ārpus kontroles lauka, attiecībā uz griezes momenta līkni, kas atbilst apstiprinātajam motora tipam vai motora saimei.

2.   Motora kontroles lauks

Motora testa piemērojamais kontroles lauks ir 2. iedaļā noteiktais lauks, kas atbilst testa motora piemērojamam NRSC.

2.1.   Kontroles lauks motoriem, ko testē NRSC ciklā C1

Šie motori darbojas ar dažādiem apgriezieniem un slodzi. Ir piemērojami dažādi kontroles lauku izņēmumi atkarībā no motora (apakš)kategorijas un darbības apgriezieniem.

2.1.1.   Dažādu apgriezienu NRE kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 19 kW, dažādu apgriezienu IWA kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 300 kW, dažādu apgriezienu RLR kategorijas motori un dažādu apgriezienu NRG kategorijas motori.

Kontroles lauku (sk. 5.1. attēlu) nosaka šādi:

griezes momenta augstākā robežvērtība: pilnas slodzes griezes momenta līkne;

apgriezienu skaita diapazons: apgriezienu skaits A līdz n hi;

kur:

apgriezienu skaits A = n lo + 0,15 × (n hi – n lo);

n hi	=	liels apgriezienu skaits (skatīt 1. panta 12. punktu);
n lo	=	mazs apgriezienu skaits (skatīt 1. panta 13. punktu).

Šādus motora darbības apstākļus neietver testēšanā:

a)	punktus zem 30 % maksimālā griezes momenta;

b)	punktus zem 30 % maksimālās lietderīgās jaudas.

Ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, tad izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

Testa starppunktus kontroles laukā nosaka šādi:

% griezes moments = % no maksimālā griezes momenta;

;

kur: n100 % ir 100 % apgriezieni attiecīgajam testa ciklam.

5.1. attēls

Kontroles lauks dažādu apgriezienu NRE kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 19 kW, dažādu apgriezienu IWA kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 300 kW un dažādu apgriezienu NRG kategorijas motoriem.

2.1.2.   Dažādu apgriezienu NRE kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu < 19 kW un dažādu apgriezienu IWA kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu < 300 kW

Piemēro 2.1.1. punktā noteikto kontroles lauku, bet paredz papildu izņēmumu motora darbības apstākļiem, kā noteikts šajā punktā un parādīts 5.2. un 5.3. attēlā:

a)

tikai daļiņām, ja apgriezienu skaits C ir mazāks par 2400 apgr./min, punkti pa labi no līknes vai uz leju pa līkni, kas izveidota, savienojot punktus pie 30 % no maksimālā griezes momenta vai 30 % no maksimālās tīrās jaudas atkarībā no tā, kurš ir lielāks – pie apgriezienu skaita B un 70 % no maksimālās tīrās jaudas pie liela pagriezienu skaita;

b)

tikai daļiņām, ja apgriezienu skaits C ir 2400 apgr./min vai lielāks, punkti pa labi no līknes, kas izveidota, savienojot punktus pie 30 % no maksimālā griezes momenta vai 30 % no maksimālās tīrās jaudas atkarībā no tā, kurš ir lielāks – pie apgriezienu skaita B, 50 % no maksimālās tīrās jaudas pie 2400 apgr./min un 70 % no maksimālās tīrās jaudas pie liela pagriezienu skaita.

kur:

apgriezienu skaits B = n lo + 0,5 × (n hi – n lo);

apgriezienu skaits C = n lo + 0,75 × (n hi – n lo).

n hi	=	liels apgriezienu skaits (skatīt 1. panta 12. punktu);
n lo	=	mazs apgriezienu skaits (skatīt 1. panta 13. punktu).

Ja izmērītais apgriezienu skaits A, B un C ir ±3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, tad izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, tad izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

5.2. attēls

Kontroles lauks dažādu apgriezienu NRE kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 19 kW un dažādu apgriezienu motoriem IWA kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 300 kW, apgriezienu skaitu C < 2 400 apgr./min (rpm)

Atslēga

1	Motora kontroles lauks
2	Visu emisiju daļa
3	PM daļa
a	%no maksimālās tīrās jaudas
b	% no maksimālā griezes momenta

5.3. attēls

Kontroles lauks dažādu apgriezienu NRE kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 19 kW un dažādu apgriezienu motoriem IWA kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 300 kW, apgriezienu skaitu C ≥ 2 400 apgr./min (rpm)

Atslēga:

1	Motora kontroles lauks
2	Visu emisiju daļa
3	PM daļa
a	% no maksimālās tīrās jaudas
b	% no maksimālā griezes momenta

2.2.   Kontroles lauks motoriem, ko testē NRSC ciklos D2, E2 un G2

Šos motorus galvenokārt izmanto pie apgriezienu skaita, kas daudz neatšķiras no to paredzētajiem ekspluatācijas apgriezieniem, tādēļ kontroles lauku nosaka kā:

apgriezienu skaits	:	100 %
griezes momenta diapazons	:	50 % no griezes momenta, kas atbilst maksimālajai jaudai

2.3.   Kontroles lauks motoriem, ko testē NRSC ciklā E3

Šos motorus galvenokārt izmanto pie apgriezienu skaita, kas ir nedaudz lielāks vai mazāks par fiksēta soļa propellera līkni. Kontroles lauks ir saistīts ar propellera līkni; tam ir matemātisku vienādojumu kāpinātājs, kas nosaka kontroles lauka robežas. Kontroles lauku nosaka šādi:

Mazākais apgriezienu skaits	:	0,7, × n 100 %
Augstākās robežas līkne	:	%power = 100 × ( %speed/90)3,5
Zemākās robežas līkne	:	%power = 70 × ( %speed/100)2,5
Augstākā jaudas robežvērtība	:	Pilnas slodzes jaudas līkne
Augstākā apgriezienu skaita robežvērtība	:	Maksimālais regulatora pieļautais apgriezienu skaits

kur:

%power ir % no maksimālās tīrās jaudas;

%speed ir % no

ir 100 % apgriezieni attiecīgajam testa ciklam.

5.4. attēls

Kontroles lauks motoriem, ko testē NRSC ciklā E3

Atslēga:

1	Mazākais apgriezienu skaits
2	Augstākās robežas līkne
3	Zemākās robežas līkne
4	Pilnas slodzes jaudas līkne
5	Regulatora maksimālā apgriezienu skaita līkne
6	Motora kontroles lauks

3.   Pierādīšanas prasības

Tehniskais dienests pēc nejaušības principa izvēlas slodzes un apgriezienu skaita punktus testēšanai kontroles laukā. Motoriem, kam piemēro 2.1. punktu, izvēlas trīs punktus. Motoriem, kam piemēro 2.2. punktu, izvēlas vienu punktu. Motoriem, kam piemēro 2.3. vai 2.4. punktu, izvēlas divus punktus. Tehniskais dienests pēc nejaušības principa nosaka arī šo testa punktu secību. Testu veic saskaņā ar NRSC pamatprasībām, tomēr katru testa punktu novērtē atsevišķi.

4.   Testa prasības

Testu uzreiz pēc diskrētā režīma NRSC veic šādi:

a)

testu veic nekavējoties pēc diskrētā režīma NRSC, kā aprakstīts VI pielikuma 7.8.1.2. punkta a)–e) apakšpunktā, bet pirms pēctesta procedūras saskaņā ar f) apakšpunktu vai pēc pakāpeniski modālā stacionārās fāzes testa ciklu (RMC) testa saskaņā ar VI pielikuma 7.8.2.3. punkta a)–d) apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras(-ām) saskaņā ar e) apakšpunktu;

b)	testus veic, kā paredzēts VI pielikuma 7.8.1.2. punkta b)–e) apakšpunktā, izmantojot vairāku filtru metodi (viens filtrs katram testa punktam) katram no izvēlētajiem testa punktiem saskaņā ar 3. iedaļu;

c)	aprēķina konkrēto emisijas vērtību (g/kWh vai #/kWh pēc vajadzības) katram testa punktam;

d)	emisijas vērtības var aprēķināt uz masas bāzes, izmantojot VII pielikuma 2. iedaļu, vai uz molārās bāzes, izmantojot VII pielikuma 3. iedaļu, tomēr tām jāatbilst metodei, ko izmanto diskrētā režīma NRSC vai RMC testam;

e)	attiecīgā gadījumā gāzveida un PN emisijas summas aprēķināšanai Nmode 7-63. vienādojumā nosaka kā “1” un izmanto svēruma koeficientu 1;

f)	daļiņu aprēķiniem izmanto vairāku filtru metodi; summas aprēķināšanai Nmode 7-64. vienādojumā nosaka kā “1” un izmanto svēruma koeficientu 1.

VI PIELIKUMS

Emisiju testu veikšana un prasības mēriekārtām

1.   Ievads

Šajā pielikumā ir aprakstīta testējamā motora gāzveida un cietdaļiņu piesārņotāju emisiju noteikšanas metode un mēriekārtu specifikācijas. Sākot no 6. iedaļas, šā pielikuma numerācija atbilst Vispārējo tehnisko noteikumu Nr. 11 par NRMM un ANO Noteikumu Nr. 96 03. grozījumu sērijas 4.B pielikuma numerācijai. Tomēr daži punkti Vispārējo tehnisko noteikumos Nr. 11 par NRMM šajā pielikumā nav vajadzīgi vai ir grozīti saskaņā ar tehnisko progresu.

2.   Vispārīgs pārskats

Šajā pielikumā ietverti šādi tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu emisiju testu. Papildu noteikumi ir uzskaitīti 3. punktā.

—	5. iedaļa: Veiktspējas prasības, tostarp testu ātrumu noteikšana

—	6. iedaļa: Testa apstākļi, tostarp kartera gāzu emisiju aprēķināšanas metode un izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu nepārtrauktās un neregulārās reģenerācijas noteikšanas un aprēķināšanas metode

—	7. iedaļa: Testa procedūras, tostarp motora kartēšana, testa ciklu ģenerēšana un testa ciklu izpildes procedūra

—	8. iedaļa: Mērīšanas procedūras, tostarp instrumentu kalibrēšana un veiktspējas pārbaudes, kā arī instrumentu apstiprināšana testa veikšanai

—	9. iedaļa: Mēriekārtas, tostarp mērinstrumenti, atšķaidīšanas procedūras, paraugu ņemšanas procedūras un analītisko gāzu un masas standarti

—	1. papildinājums: PN mērīšanas procedūra

3.   Saistītie pielikumi

—	:	Datu novērtēšana un aprēķināšana	:	VII pielikums
—	:	Testa procedūras divu degvielu motoriem	:	VIII pielikums
—	:	Etalondegvielas	:	IX pielikums
—	:	Testa cikli	:	XVII pielikums

4.   Vispārīgās prasības

Testēšanai paredzētajiem motoriem ir jāatbilst 5. iedaļā noteiktajām veiktspējas prasībām, kad tos testē saskaņā ar 6. iedaļā noteiktajiem testa apstākļiem un 7. iedaļā noteiktajām testa procedūrām.

5.   Veiktspējas prasības

5.1.   CO2 un NH3 gāzveida un cietdaļiņu piesārņotāju emisijas

Piesārņotāju vidū ir šādas vielas:

a)	slāpekļa oksīdi, NOx;

b)	ogļūdeņraži, ko izsaka kā kopējos ogļūdeņražus HC vai THC;

c)	oglekļa oksīds, CO;

d)	cietās daļiņas, PM;

e)	daļiņu skaits, PN.

Motora radīto gāzveida un cietdaļiņu piesārņotāju un CO2 izmērītās vērtības attiecas uz īpatnējām emisijām gramos uz kilovatstundu (g/kWh).

Mēra tos gāzveida un cietdaļiņu piesārņotājus, kuru robežvērtības ir piemērojamas motoru apakškategorijai, ko testē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumu. Rezultāti, ietverot saskaņā ar III pielikumu noteikto nolietošanās koeficientu, nedrīkst pārsniegt piemērojamās robežvērtības.

CO2 mēra un paziņo visām motoru apakškategorijām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 41. panta 4. punktā.

Papildus izmēra amonjaka (NH3) emisijas vidējo vērtību, kā noteikts saskaņā ar IV pielikuma 3. iedaļu, ja motora emisiju kontroles sistēmā ietvertie NOx kontroles pasākumi paredz reaģenta izmantošanu, un tā nedrīkst pārsniegt minētajā iedaļā noteiktās vērtības.

Emisijas nosaka darbības ciklos (stacionārā fāzes un/vai pārejas fāzes testa ciklos), kā aprakstīts XVII pielikuma 7. iedaļā. Mērījumu sistēmām ir jāatbilst kalibrēšanas un veiktspējas pārbaužu prasībām, kas noteiktas 8. iedaļā, izmantojot 9. iedaļā noteiktās mēriekārtas.

Citas sistēmas vai analizatorus var apstiprināt tipa apstiprinātāja iestāde, ja konstatē, ka tie dod līdzvērtīgus rezultātus atbilstīgi 5.1.1. punktam. Rezultātus aprēķina saskaņā ar VII pielikuma prasībām.

5.1.1.   Līdzvērtīgums

Sistēmas līdzvērtīgumu nosaka, pamatojoties uz septiņu (vai vairāk) paraugu pāru korelācijas izpēti starp aplūkojamo sistēmu un kādu no sistēmām, kas minēta šajā pielikumā. “Rezultāti” attiecas uz specifiskā ciklā svērto emisijas vērtību. Korelācijas testu veic tajā pašā laboratorijā, testēšanas telpā un ar to pašu motoru, un to vēlams veikt paralēli. Parauga pāru līdzvērtīgumu nosaka, izmantojot F testa un t testa statistiku, kā aprakstīts VII pielikuma 3. papildinājumā, ko iegūst pie iepriekš aprakstītajiem laboratorijas, testēšanas telpas un motora apstākļiem. Netipiskas datu kopas nosaka atbilstīgi ISO 5725 un izslēdz no datubāzes. Sistēmas, ko izmanto mijiedarbības testam, apstiprina apstiprinātāja iestāde.

5.2.   Testa ciklu vispārīgās prasības

5.2.1.   ES tipa apstiprinājuma testu veic, izmantojot atbilstīgu NRSC un, kur piemērojams, NRTC vai LSI-NRTC, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 24. pantā un IV pielikumā.

5.2.2.   NRSC ciklu tehniskās specifikācijas un parametri ir noteikti XVII pielikuma 1. papildinājumā (diskrēta režīma NRSC) un 2. papildinājumā (pakāpenisks modālais NRSC). Pēc ražotāja izvēles NRSC var īstenot kā diskrēta režīma NRSC vai, kur iespējams, kā pakāpeniski modālo NRSC (“RMC”), kā noteikts 7.4.1. punktā.

5.2.3.   NRTC un LSI-NRTC tehniskās specifikācijas un parametri ir noteikti XVII pielikuma 3. papildinājumā.

5.2.4.   Testa cikli, kas noteikti 7.4. punktā un XVII pielikumā, balstās uz maksimālā griezes momenta vai maksimālās jaudas un testa apgriezienu procentuālajām vērtībām, kas ir jānosaka, lai pareizi veiktu testa ciklus:

a)	100 % apgriezieni (maksimālie testa apgriezieni (MTS) vai nominālais apgriezienu skaits);

b)	starpapgriezieni, kā norādīts 5.2.5.4. punktā;

c)	brīvgaitas apgriezieni, kā norādīts 5.2.5.5. punktā.

Testa apgriezienu noteikšana ir izklāstīta 5.2.5. punktā. Griezes moments un jaudas izmantošana ir noteikta 5.2.6. punktā.

5.2.5.   Testa apgriezieni

5.2.5.1.   Maksimālie testa apgriezieni (MTS)

MTS aprēķina saskaņā ar 5.2.5.1.1. vai 5.2.5.1.3. punktu.

5.2.5.1.1.   MTS aprēķināšana

Lai aprēķinātu MTS, saskaņā ar 7.4. punktu veic pārejas fāzes kartēšanas procedūru. Pēc tam MTS nosaka no motora apgriezienu kartētajām vērtībām attiecībā pret jaudu. MTS aprēķina, izmantojot vienādojumu (6-1), (6-2) vai (6-3):

a)	MTS = n lo + 0,95 × (n hi – n lo)	(6-1)
b)	MTS = n i	(6-2)

ar:

n i	ir mazākā un lielākā apgriezienu skaita vidējā vērtība, pie kuras (n 2 norm i + P 2 norm i ) ir vienāda ar 98 % no (n 2 norm i + P 2 norm i ) maksimālās vērtības

c)

Ja ir tikai viens apgriezienu skaits, pie kura (n 2 norm i + P 2 norm i ) ir vienāda ar 98 % no (n 2 norm i + P 2 norm i ) maksimālās vērtības: MTS = n i (6-3) ar: n i ir apgriezieni, pie kuriem iegūst (n 2 norm i + P 2 norm i ) maksimālo vērtību. kur: n = ir motora apgriezienu skaits i = ir indeksēšanas mainīgais, kas atspoguļo vienu motora kartes reģistrēto vērtību n hi = ir liels motora apgriezienu skaits, kā noteikts 2. panta 12. punktā n lo = ir mazs motora apgriezienu skaits, kā noteikts 2. panta 13. punktā n norm i = ir motora apgriezienu skaits, kas normalizēts, dalot to ar nPmax P norm i = ir motora jauda, kas normalizēta, dalot to ar PPmax = ir mazākā un lielākā apgriezienu skaita vidējā vērtība, pie kuras jauda ir vienāda ar 98 % no P max. Starp kartētajām vērtībām izmanto lineāro interpolāciju, lai noteiktu: a) apgriezienu skaitu, pie kura jauda ir vienāda ar 98 % no P max; ja ir tikai viens apgriezienu skaits, pie kura jauda ir vienāda ar 98 % no Pmax, nPmax ir apgriezienu skaits, pie kura iegūst Pmax; b) apgriezienu skaitu, pie kura (n 2 norm i + P 2 n orm i ) ir vienāda ar 98 % no (n 2 norm i + P 2 n orm i ) maksimālās vērtības.

5.2.5.1.2.   Norādītā MTS izmantošana

Ja saskaņā ar 5.2.5.1.1. vai 5.2.5.1.3. punktu aprēķinātie MTS ir ± 3 % robežās no ražotāja norādītajiem MTS, emisiju testam var izmantot norādītos MTS. Ja pielaide tiek pārsniegta, emisiju testam izmanto izmērītos MTS.

5.2.5.1.3.   Noregulētā MTS izmantošana

Ja pilnas slodzes līknes lejupejošajai daļai ir ļoti stāva mala, tas var apgrūtināt pareizu braucienu pie 105 % NRTC apgriezieniem. Tādā gadījumā, iepriekš vienojoties ar tehnisko dienestu, ir atļauts izmantot alternatīvu MTS vērtību, kas noteikta, izmantojot šādas metodes:

a)	MTS var nedaudz samazināt (ne vairāk kā par 3 %), lai būtu iespējams NRTC pareizs brauciens;

b)

Aprēķina alternatīvo MTS, izmantojot vienādojuma (6-4): MTS = ((n max – n idle)/1,05) + n idle (6-4) kur: n max = ir motora apgriezienu skaits, pie kādiem motora regulatora funkcija kontrolē motora apgriezienu skaitu atbilstoši lietotāja pieprasījumam pie maksimālas un nulles slodzes (maksimālie bezslodzes apgriezieni); n idle = = ir brīvgaitas apgriezieni,

5.2.5.2.   Nominālais apgriezienu skaits

Nominālais apgriezienu skaits ir noteikts Regulas (ES) 2016/1628 3. panta 29. punktā. Nominālo apgriezienu skaitu dažādu apgriezienu motoriem, kam veic emisiju testu, nosaka ar 7.6. iedaļā noteikto piemērojamo kartēšanas procedūru. Dažādu apgriezienu motoru nominālo apgriezienu skaitu ražotājs norāda atbilstīgi regulatora parametriem. Ja motora tipam, kas aprīkots ar alternatīvu apgriezienu skaitu, kas atļauts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1628 3. panta 21. punktu, veic emisiju testu, norāda un testē katru alternatīvo apgriezienu skaitu.

Ja saskaņā ar 7.6. iedaļas kartēšanas procedūru noteiktais nominālais apgriezienu skaits NRS kategorijas motoriem ar regulatoru ir ± 150 rpm (apgr./min.) ražotāja norādītās vērtības robežās, vai ± 350 rpm (apgr./min.) vai ± 4 % robežās NRS kategorijas motoriem bez regulatora, tad atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka, jeb ai ir ± 100 rpm (apgr./min.) robežās visām pārējām motoru kategorijām, var izmantot paziņoto vērtību. Ja pielaide tiek pārsniegta, izmanto ar kartēšanas procedūru noteikto nominālo apgriezienu skaitu.

NRSh kategorijas motoriem 100 % testa apgriezieni nedrīkst pārsniegt ± 350 rpm (apgr./min.) no nominālā apgriezienu skaita.

Jebkuram stacionārās fāzes testa ciklam nominālā apgriezienu skaita vietā var izmantot MTS.

5.2.5.3.   Dažādu apgriezienu motoru maksimālais griezes moments

Maksimālais griezes moments, ko nosaka no maksimālā griezes momenta līknes, kura iegūta ar piemērojamo motora kartēšanas procedūru, kā izklāstīts 7.6.1. vai 7.6.2. punktā, ir viena no šādām vērtībām:

a)	apgriezieni, pie kuriem reģistrēta augstākā griezes momenta vērtība; vai

b)	ir mazākā un lielākā apgriezienu skaita vidējā vērtība, pie kuras griezes moments ir vienāds ar 98 % no maksimālā griezes momenta. Ja vajadzīgs, var izmantot lineāro interpolāciju, lai noteiktu apgriezienus, pie kuriem griezes moments ir vienāds ar 98 % no maksimālā griezes momenta.

Ja maksimālais griezes moments, kas noteikts no maksimālā griezes momenta līknes, ir ± 4 % robežās no ražotāja norādītā maksimālā griezes momenta NRS vai NRSh kategorijas motoriem vai ± 2,5 % robežās no ražotāja norādītā maksimālā griezes momenta visām pārējām motoru kategorijām, šīs regulas vajadzībām var izmantot norādīto vērtību. Ja pielaide tiek pārsniegta, izmanto maksimālo griezes momentu, kas noteikts no maksimālā griezes momenta līknes.

5.2.5.4.   Starpapgriezienu skaits

Starpapgriezienu skaitam ir jāatbilst vienai šādām prasībām:

a)	motoriem, kam paredzēts darboties pie pilnas slodzes griezes momentam atbilstoša apgriezienu skaita, starpapgriezienu skaits ir apgriezienu skaits maksimālajā griezes momentā, ja tas ir starp 60 % un 75 % no nominālā apgriezienu skaita;

b)	ja apgriezienu skaits maksimālajā griezes momentā ir mazāks par 60 % no nominālā apgriezienu skaita, tad starpapgriezienu skaits ir 60 % no nominālā apgriezienu skaita;

c)

ja apgriezienu skaits maksimālajā griezes momentā ir lielāks par 75 % no nominālā apgriezienu skaita, tad starpapgriezienu skaits ir 75 % no nominālā apgriezienu skaita; ja motors spēj darboties tikai ar apgriezienu skaitu, kas lielāks par 75 % no nominālā apgriezienu skaita, tad starpapgriezienu skaits ir mazākais apgriezienu skaits, pie kura motors spēj darboties;

d)	motoriem, kam nav paredzēts darboties pie pilnas slodzes griezes momentam atbilstoša apgriezienu skaita stacionāras fāzes apstākļos, starpapgriezienu skaits ir starp 60 % un 70 % no nominālā apgriezienu skaita;

e)	motoriem, kas jātestē G1 ciklā, izņemot ATS kategorijas motorus, starpapgriezienu skaits ir 85 % no nominālā apgriezienu skaita;

f)	ATS kategorijas motoriem, kas jātestē G1 ciklā, starpapgriezienu skaits ir 60 % vai 85 % no nominālā apgriezienu skaita atkarībā no tā, kurš ir tuvāks faktiskajam maksimālajam griezes momentam.

Ja nominālā apgriezienu skaita vietā 100 % testa apgriezieniem izmanto MTS, tad, nosakot starpapgriezienu skaitu, MTS aizstāj arī nominālo apgriezienu skaitu.

5.2.5.5.   Brīvgaitas apgriezieni

Brīvgaitas apgriezieni ir motora mazākais apgriezienu skaits ar minimālo slodzi (lielāka vai vienāda ar nulles slodzi), motora regulatora funkcijai kontrolējot motora apgriezienu skaitu. Tādu motoru gadījumā, kuriem nav regulatora funkcijas, kas kontrolē brīvgaitu, brīvgaita ir ražotāja norādītā vērtība attiecībā uz mazāko iespējamo apgriezienu skaitu ar minimālo slodzi. Jāņem vērā, ka siltā brīvgaita ir iesildīta motora brīvgaita.

5.2.5.6.   Testa apgriezieni pastāvīga ātruma motoriem

Pastāvīgu apgriezienu motoru regulatori, iespējams, nespēj vienmēr uzturēt precīzi pastāvīgu ātrumu. Parasti ātrums var samazināties par (0,1 līdz 10) % salīdzinājumā ar ātrumu pie nulles slodzes, tādējādi minimālais ātrums ir konstatējams līdzās motora maksimālās jaudas punktam. Testa apgriezienus pastāvīgu apgriezienu motoriem var pieprasīt, izmantojot motorā uzstādītu regulatoru vai testgultnes apgriezienu pieprasījumu, ja tas aizstāj motora regulatoru.

Ja izmanto motorā uzstādītu regulatoru, 100 % apgriezieni ir motora regulētie apgriezieni, kā noteikts 2. panta 24. punktā.

Ja izmanto testgultnes apgriezienu pieprasījuma signālu, lai imitētu regulatoru, tad 100 % apgriezieni pie nulles slodzes ir ražotāja noteiktie apgriezieni bez slodzes šim regulatora iestatījumam un 100 % apgriezieni pie pilnas slodzes ir šā regulatora iestatījuma nominālais apgriezienu skaits. Lai noteiktu apgriezienus pārējiem testa režīmiem, izmanto interpolāciju.

Ja regulatoram ir izohronās darbības iestatījums vai ja ražotāja norādītais apgriezienu skaits un apgriezieni bez slodzes atšķiras par ne vairāk kā 3 %, tad 100 % apgriezieniem visos slodzes punktos var izmantot ražotāja norādīto vienu vērtību.

5.2.6.   Griezes moments un jauda

5.2.6.1.   Griezes moments

Griezes momenta vērtības, kas sniegtas testa ciklos, ir procentuālas vērtības, kas konkrētā testa režīmā atspoguļo kādu no šiem faktoriem:

a)	vajadzīgā griezes momenta un maksimālā iespējamā griezes momenta attiecība pie noteiktiem testa apgriezieniem (visi cikli, izņemot D2 un E2);

b)	vajadzīgā griezes momenta un ražotāja norādītajai nominālajai lietderīgajai jaudai atbilstošā griezes momenta attiecība (D2 un E2 cikls).

5.2.6.2.   Jauda

Jaudas vērtības, kas uzrādītas testa ciklos, ir procentuālas vērtības, kas konkrētā testa režīmā atspoguļo kādu no šiem faktoriem:

a)	E3 testa ciklam – jaudas vērtība ir maksimālā lietderīgās jaudas procentuālā vērtība pie 100 % apgriezieniem, jo šā cikla pamatā ir teorētiska dzenskrūves raksturlīkne kuģiem, kas darbojas ar lieljaudas motoriem bez garuma ierobežojuma;

b)	F testa ciklam – jaudas vērtība ir maksimālās lietderīgās jaudas procentuālā vērtība pie konkrētiem testa apgriezieniem, izņemot brīvgaitas apgriezienus, kad tā ir maksimālās lietderīgās jaudas procentuālā vērtība pie 100 % apgriezieniem.

6.   Testa apstākļi

6.1.   Testa nosacījumi laboratorijā

Izmēra motora ieplūdes gaisa absolūto temperatūru (T a), kas izteikta kelvinos, un sausas atmosfēras spiedienu (p s), kas izteikts kPa, un parametru f a nosaka saskaņā ar turpmāk izklāstīto un, izmantojot vienādojumu (6-5) vai (6-6). Ja atmosfēras spiedienu mēra cauruļvadā, tad starp atmosfēru un mērījuma veikšanas vietu nodrošina nelielu spiediena zudumu un paskaidro plūsmas radītās izmaiņas cauruļvada statiskajā spiedienā. Daudzcilindru motoros, kam ir atsevišķas ieplūdes kolektoru grupas, piemēram, V veida motora konfigurācija, ņem atsevišķo grupu vidējo temperatūru. Par parametru fa ziņo kopā ar testa rezultātiem.

Dabiskas velkmes un mehāniskas kompresijas motoriem:

(6-5)

Turbokompresoriem ar ieplūdes gaisa dzesēšanu vai bez tās:

(6-6)

6.1.1.   Lai testu atzītu par derīgu, jāizpilda abi šie nosacījumi:

a)	f a ir jābūt 0,93 ≤ f a ≤ 1,07 robežās, izņemot gadījumus, kas atļauti 6.1.2. un 6.1.4. punktā;

b)	Ieplūdes gaisa temperatūra ir jāuztur 298 ± 5 K (25 ± 5 °C) robežās, un tā jāmēra pirms visām motora sastāvdaļām, izņemot gadījumus, kas atļauti 6.1.3. un 6.1.4. punktā, un kā noteikts 6.1.5. un 6.1.6. punktā.

6.1.2.   Ja tās laboratorijas augstums virs jūras līmeņa, kurā testē motoru, pārsniedz 600 m, tad pēc vienošanās ar ražotāju f a drīkst pārsniegt 1,07 ar nosacījumu, ka p s nav mazāks par 80 kPa.

6.1.3.   Ja testētā motora jauda ir lielāka par 560 kW, tad pēc vienošanās ar ražotāju ieplūdes gaisa temperatūras maksimālā vērtība drīkst pārsniegt 303 K (30 C) ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz 308 K (35 °C).

6.1.4.   Ja tās laboratorijas augstums virs jūras līmeņa, kurā testē motoru, pārsniedz 300 m un ja testētā motora jauda ir lielāka par 560 kW, pēc vienošanās ar ražotāju f a drīkst pārsniegt 1,07 ar nosacījumu, ka p s nav mazāks par 80 kPa, un ieplūdes gaisa temperatūras maksimālā vērtība drīkst pārsniegt 303 K (30 °C) ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz 308 K (35 °C).

6.1.5.   NRS kategorijas motoru saimes gadījumā, kuras motoru jauda ir mazāka nekā 19 kW un kurā ietilpst tikai un vienīgi sniega metējos izmantojami motoru tipi, ieplūdes gaisa temperatūru uztur 273 K un 268 K (0–5 °C) robežās.

6.1.6.   SMB kategorijas motoru gadījumā ieplūdes gaisa temperatūru uztur 263 ± 5 K (–10 ± 5 °C) robežās, izņemot kā atļauts 6.1.6.1. punktā.

6.1.6.1.   Tādu SMB kategorijas motoru gadījumā, kuri aprīkoti ar elektroniski vadāmu degvielas iesmidzināšanu, kas degvielas plūsmu pielāgo ieplūdes gaisa temperatūrai, pēc ražotāja izvēles ieplūdes gaisa temperatūru var arī uzturēt 298 ± 5 K (25 ± 5 °C) robežās.

6.1.7.   Atļauts izmantot:

a)	atmosfēras spiediena mērītāju, kā izvaddatus izmanto kā atmosfēras spiedienu visam testa objektam, kas ir vairāk nekā viena dinamometriskā testa šūna, kamēr ieplūdes gaisa apstrādes iekārta uztur apkārtējās vides spiedienu, kādā motors tiek testēts, ±1 kPa kopējā atmosfēras spiediena robežās;

b)	mitruma mērītāju, kā izvaddatus izmanto kā mitruma rādījumu visam testa objektam, kas ir vairāk nekā viena dinamometriskā testa šūna, kamēr ieplūdes gaisa apstrādes iekārta uztur rasas punktu, kādam pastāvot motors tiek testēts, ±0,5 K kopējā mitruma robežās;

6.2.   Motori ar uzpūtes gaisa dzesēšanu

a)

Izmanto uzpūtes gaisa dzeses sistēmu ar kopēju ieplūdes gaisa jaudu, kas ir raksturīga lietošanā esošo motoru ražošanā uzstādītajai. Konstruē laboratorijas uzpūtes gaisa dzeses sistēmu, lai līdz minimumam samazinātu kondensāta uzkrāšanos. Uzkrājušos kondensātu pirms emisiju testēšanas novada, un visas novadcaurulītes pilnībā noslēdz. Emisiju testa laikā caurulītes ir noslēgtas. Nodrošina šādus dzeses šķidruma ekspluatācijas apstākļus: a) visā testēšanas laikā pie turbopūtes gaisa dzesētāja ieplūdes nodrošina dzeses šķidruma temperatūru vismaz 20 °C līmenī; b) pie nominālajiem apgriezieniem un pilnas slodzes gaisa dzesētāja plūsmas ātrumu iestata tā, lai nodrošinātu gaisa temperatūru ± 5 °C robežās no ražotāja paredzētās vērtības aiz uzpūtes gaisa dzesētāju izvada. Gaisa izplūdes temperatūru mēra ražotāja noteiktajā vietā. Šo dzeses šķidruma plūsmas ātruma iestatīšanas punktu izmanto visā testēšanas laikā; c) Ja motora ražotājs attiecībā uz turbopūtes gaisa dzeses sistēmu nodrošina spiediena krituma ierobežojumus, nodrošina, lai spiediena kritums turbopūtes gaisa dzeses sistēmā ražotāja norādītajos motora stāvokļos atbilst ražotāja norādītajiem ierobežojumiem. Spiediena kritumu mēra ražotāja norādītajās vietās. Ja nominālo apgriezienu vietā izmanto 5.2.5.1. punktā noteiktos MTS, lai veiktu testa ciklu, šos apgriezienus var izmantot nominālo apgriezienu vietā, iestatot uzpūtes gaisa temperatūru. Mērķis ir nodrošināt tādus emisiju rezultātus, kas atspoguļo ekspluatāciju. Ja pamatots inženiertehniskais atzinums liecina par to, ka šajā iedaļā paredzēto specifikāciju dēļ notiktu testēšana, kas nav reprezentatīva (piem., ieplūdes gaisa pārmērīga atdzesēšana), reprezentatīvāku rezultātu iegūšanai var izmantot sarežģītākus uzpūtes gaisa spiediena krituma, dzesētāja temperatūras un plūsmas ātruma iestatīšanas punktus un pārbaudes.

6.3.   Motora jauda

6.3.1.   Emisijas mērīšanas pamats

Īpatnējās emisijas mērīšanas pamats ir lietderīgā jauda bez korekcijas, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 3. panta 23. punktā.

6.3.2.   Uzstādāmās papildiekārtas

Testa laikā papildiekārtas, kas nepieciešamas motora darbībai, uzstāda izmēģinājumu stendā atbilstīgi 2. papildinājuma prasībām.

Ja testam nav iespējams uzstādīt vajadzīgās papildiekārtas, nosaka to patērēto jaudu, ko atņem no izmērītās motora jaudas.

6.3.3.   Demontējamās papildiekārtas

Konkrētas papildiekārtas, kuras ir saistītas ar iekārtas darbību un kuras var būt uzstādītas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoram, testa veikšanas laikā noņem.

Ja papildiekārtas nav iespējams noņemt, var noteikt to patērēto jaudu bez slodzes un pieskaitīt izmērītajai motora jaudai (sk. g piezīmi 2. papildinājumā). Ja šī vērtība pie testa apgriezieniem pārsniedz 3 % no maksimālās jaudas, tehniskais dienests var to pārbaudīt. Papildiekārtu patērēto jaudu izmanto, lai pielāgotu iestatītās vērtības un aprēķinātu motora veikto darbu testa cikla laikā saskaņā ar 7.7.1.3. vai 7.7.2.3.1. punktu.

6.3.4.   Palīgierīču jaudas noteikšana

Jauda, ko absorbē palīgierīces, jānosaka tikai tad, ja:

a)	motoram nav uzstādītas 2. papildinājumā prasītās palīgierīces/iekārtas; un/vai

b)	motoram ir uzstādītas palīgierīces/iekārtas, kas netiek prasītas 2. papildinājumā.

Motora ražotājs iesniedz un apstiprinātāja iestāde apstiprina papildiekārtu jaudas vērtības un papildiekārtu jaudas noteikšanai izmantojamo mērīšanas/aprēķināšanas metodi par visu piemērojamo testa ciklu darbības diapazonu.

6.3.5.   Motora cikla darbs

Standarta un faktisko cikla darbu (sk. 7.8.3.4. punktu) aprēķina, pamatojoties uz motora jaudu, kas noteikta saskaņā ar 6.3.1. punktu. Šajā gadījumā 6-7. vienādojumā P f un P r ir vienādi ar nulli, un P ir vienāds ar P m.

Ja saskaņā ar 6.3.2. un/vai 6.3.3. punktu ir uzstādītas papildiekārtas/aprīkojums, to patērēto jaudu izmanto, lai veiktu korekciju katrai momentānā cikla jaudas vērtībai P m,i, izmantojot vienādojumu (6-8):

P i = P m,i – P f,i + P r,i	(6-7)
P AUX = P r,i – P f,i	(6-8)

kur:

P m,i	ir motora izmērītā jauda, kW
P f,i	ir testa vajadzībām uzstādāmo, bet neuzstādīto papildiekārtu/aprīkojuma patērētā jauda, kW
P r,i	ir testa vajadzībām noņemamo, bet uzstādīto papildiekārtu/aprīkojuma patērētā jauda, kW

6.4.   Motora ieplūdes gaiss

6.4.1.   Ievads

Izmanto ieplūdes gaisa sistēmu, kas ir uzstādīta motorā, vai tādu ieplūdes gaisa sistēmu, kas atspoguļo tipisku ekspluatācijas konfigurāciju. Tā ietver turbopūtes gaisa dzesēšanas un izplūdes gāzu recirkulāciju (EGR).

6.4.2.   Ieplūdes gaisa spiediena ierobežojumi

Motora gaisa ieplūdes sistēmu vai testa laboratorijas sistēmu izmanto, rādot ieplūdes gaisa spiediena ierobežojumu ± 300 Pa robežās no ražotāja norādītās maksimālās vērtības tīra gaisa tīrītājam pie nomināla apgriezienu skaita un pilnas slodzes. Ja tas nav iespējams testa laboratorijas gaisa padeves sistēmas konstrukcijas dēļ, ir pieļaujams spiediena ierobežojums attiecībā uz netīru filtru, kas nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto vērtību, pirms tam saņemot tehniskā dienesta apstiprinājumu. Spiediena ierobežojuma statisko diferenciālo spiedienu mēra ražotāja noteiktajā vietā, kā arī viņa norādītajos apgriezienu un griezes momenta iestatīšanas punktos. Ja ražotājs nenosaka vietu, šo spiedienu mēra aiz jebkura turbokompresora vai izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) savienojuma ar ieplūdes gaisa sistēmu.

Ja testa ciklā nominālo apgriezienu vietā izmanto 5.2.5.1. punktā noteiktos MTS, šos apgriezienus var izmantot nominālo apgriezienu vietā, iestatot ieplūdes gaisa spiediena ierobežojumu.

6.5.   Motora izplūdes sistēma

Izmanto izplūdes gāzu sistēmu, kas ir uzstādīta motorā, vai tādu izplūdes gāzu sistēmu, kas atspoguļo tipisku ekspluatācijas konfigurāciju. Izplūdes gāzu sistēmai ir jāatbilst izplūdes emisiju paraugu ņemšanas prasībām, kas paredzētas 9.3. punktā. Motora izplūdes gāzu sistēmu vai testa laboratorijas sistēmu izmanto, rādot statisko izplūdes gāzu pretspiedienu 80 līdz 100 % robežās no maksimālā izplūdes gāzu spiediena ierobežojuma pie nominālajiem apgriezieniem un pilnas slodzes. Izplūdes gāzu spiediena ierobežojumu var iestatīt, izmantojot vārstu. Ja maksimālais izplūdes gāzu ierobežojums ir 5 kPa vai mazāks, iestatīšanas punkts nedrīkst pārsniegt 1,0 kPa no maksimālās vērtības. Ja testa ciklā nominālo apgriezienu vietā izmanto 5.2.5.1. punktā noteiktos MTS, šos apgriezienus var izmantot nominālo apgriezienu vietā, iestatot ieplūdes gaisa spiediena ierobežojumu.

6.6.   Motors ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu

Ja motors ir aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kas nav uzstādīta tieši uz motora, izplūdes caurules diametrs ir tāds pats kā lietošanā, t. i., vismaz četru cauruļu diametri pirms izplešanās sekcijas, kurā atrodas pēcapstrādes ierīce. Attālums no izplūdes kolektora atloka vai turbokompresora izvada līdz izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai ir vienāds ar attiecīgo attālumu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konfigurācijā vai ražotāja norādītā attāluma robežās. Ja ražotājs ir tā noteicis, tad caurulei nodrošina izolāciju, lai sasniegtu pēcapstrādes ieplūdes temperatūru ražotāja noteiktajās robežās. Ja ražotājs ir noteicis citas uzstādīšanas prasības, arī tās ņem vērā testa konfigurācijā. Izplūdes gāzu pretspiediena vai spiediena ierobežojumu iestata saskaņā ar 6.5. punktu. Izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīcēm ar mainīgu izplūdes gāzu spiediena ierobežojumu maksimālo izplūdes gāzu spiediena ierobežojumu, ko izmanto 6.5. punktā, definē ražotāja norādītajā pēcapstrādes stāvoklī (nogatavināšanas/vecināšana un reģenerācijas/ielādes līmenis). Maketa testos un motora kartēšanā pēcapstrādes trauku var noņemt un aizstāt ar līdzvērtīgu trauku, kurā ir neaktīvs katalizatora nesējs.

Emisijas, ko mēra testa ciklā, ir raksturīgas ekspluatācijas emisijām. Ja motors aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kam nepieciešams patērēt reaģentu, visos testos izmantojamo reaģentu norāda ražotājs.

NRE, NRG, IWP, IWA, RLR, NRS, NRSh, SMB un ATS kategorijas motoriem, kas ir aprīkoti ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmām, kurām neregulāri (periodiski) notiek reģenerācija, kā aprakstīts 6.6.2. punktā, emisijas rezultātus koriģē, lai ņemtu vērā reģenerāciju. Šādā gadījumā vidējā emisija ir atkarīga no reģenerācijas biežuma, kas izteikta tādu testu daļās, kuru laikā notiek reģenerācija. Pēcapstrādes sistēmām ar reģenerācijas procesu, kas notiek vai nu ilgstoši vai vismaz reizi piemērojamā pārejas (NRTC vai LSI-NRTC) testa ciklā vai RMC (“nepārtrauktā reģenerācija”), saskaņā ar 6.6.1 punktu nav nepieciešama īpaša testa procedūra.

6.6.1.   Nepārtraukta reģenerācija

Attiecībā uz izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kuras pamatā ir pastāvīgs emisiju reģenerācijas process, emisijas mēra pēcapstrādes sistēmā, kas ir stabilizēta, radot atkārtojamas emisijas. Reģenerācijas process notiek vismaz reizi karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC testa laikā, un ražotājam ir jānorāda apstākļi, kādos parasti notiek reģenerācija (kvēpu slodze, temperatūra, izplūdes gāzu pretspiediens utt.). Lai pierādītu, ka reģenerācijas process ir nepārtraukts, veic vismaz trīs karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC gājienus. Karstās palaides NRTC gadījumā motoru iesilda saskaņā ar 7.8.2.1. punktu, impregnē saskaņā ar 7.4.2.1. punkta b) apakšpunktu un veic pirmo karstās palaides NRTC.

Turpmāko karstās palaides NRTC sāk pēc impregnēšanas saskaņā ar 7.4.2.1. punkta b) apakšpunktu. Testu laikā reģistrē izplūdes gāzu temperatūru un spiedienu (temperatūru pirms un pēc pēcapstrādes sistēmas, izplūdes gāzu pretspiedienu utt.). Izplūdes pēcapstrādes sistēmu uzskata par apmierinošu, ja testa laikā pienācīgi ilgā laikā iestājas ražotāja noteiktie apstākļi un ja emisiju rezultātu diapazons nepārsniedz ± 25 % no vidējās vērtības vai 0,005 g/kWh, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka.

6.6.2.   Neregulārā reģenerācija

Šis noteikums attiecas tikai uz motoriem, kas aprīkoti ar izplūdes pēcapstrādes sistēmu, kas reģenerējas neregulāri – parasti retāk nekā 100 stundu motora normālas darbības laikā. Šiem motoriem augšupējām vai lejupējām korekcijām piemēro vai nu pieskaitāmos, vai piereizināmos koeficientus, kā minēts 6.6.2.4. punktā (“korekcijas koeficients”).

Testēšana un korekcijas koeficientu noteikšana ir vajadzīga tikai vienam piemērojamam pārejas fāzes (NRTC vai LSI-NRTC) testa ciklam vai RMC. Noteiktos koeficientus var piemērot citu piemērojamo testa ciklu, arī diskrēta režīma NRSC, rezultātiem.

Ja no testēšanas, izmantojot pārejas (NRTC vai LSI-NRTC) testa ciklus, nav pieejams neviens piemērots korekcijas koeficients, tad korekcijas koeficientus nosaka, izmantojot piemērojamu diskrētā režīma NRSC testu. Koeficientus, kas noteikti, izmantojot diskrētā režīma NRSC testu, piemēro tikai diskrētā režīma testa NRSC.

Nav jāveic testi un jānosaka korekcijas koeficienti gan RMC, gan diskrēta režīma NRSC ciklā.

6.6.2.1.   Prasība attiecībā uz korekcijas koeficienta noteikšanu, izmantojot NRTC, LSI-NRTC vai RMC

Emisijas mēra vismaz trīs karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai RMC, vienā ar reģenerāciju stabilizētā izplūdes pēcapstrādes sistēmā, bet bez tās. Reģenerācijas process ar reģenerācijas norisi notiek vismaz reizi NRTC, LSI-NRTC vai RMC laikā. Ja reģenerācijas ilgums pārsniedz viena NRTC, LSI-NRTC vai RMC laiku, veic secīgus NRTC, LSI-NRTC vai RMC testus un turpina mērīt emisijas, neizslēdzot motoru pirms reģenerācijas pabeigšanas, un aprēķina testu vidējo rādītāju. Ja reģenerāciju pabeidz kāda testa laikā, testu turpina visā tam paredzētajā laikā.

Izmantojot vienādojumus (6-10)–(6-13), nosaka atbilstīgu korekcijas koeficientu visam piemērojamam ciklam.

6.6.2.2.   Prasība attiecībā uz korekcijas koeficienta noteikšanu, izmantojot diskrēta režīma NRSC testus

Sākot testu ar stabilizētu izplūdes pēcapstrādes sistēmu, emisijas mēra piemērojamā diskrētā režīma NRSC katra testa režīma vismaz trīs braucienos, kuros var izpildīt reģenerācijas nosacījumus – vienā braucienā ar reģenerāciju, bet divos bez tās. PM mēra, izmantojot 7.8.1.2. punkta c) apakšpunktā aprakstīto vairāku filtru metodi. Ja konkrētā testa režīmā paraugu ņemšanas laika beigās reģenerācija ir sākusies, bet nav pabeigta, paraugu ņemšanas laiku pagarina, līdz tiek pabeigta reģenerācija. Ja vienā režīmā ir vairāki braucieni, aprēķina vidējo rezultātu. Katram testa režīmam atkārto šo procesu.

Izmantojot vienādojumus (6-10)–(6-13), nosaka atbilstīgu korekcijas koeficientu piemērojamā cikla režīmiem, kuros notiek reģenerācija.

6.6.2.3.   Vispārīga procedūra neregulāras reģenerācijas korekcijas koeficientu (IRAF) noteikšanai

Ražotājs ziņo par normālu apstākļu parametriem, kādos notiek reģenerācijas process (kvēpu slodze, temperatūra, izplūdes gāzu pretspiediens utt.). Ražotājs arī norāda reģenerācijas biežumu kā to testu skaitu, kuros notiek reģenerācija. Par precīzu šāda biežuma noteikšanas procedūru vienojas ar tipa apstiprinātāja iestādi vai sertifikācijas iestādi, pamatojoties uz pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

Ražotājs reģenerācijas testam nodrošina izplūdes pēcapstrādes sistēmu, kas ir uzlādēta. Reģenerācija nedrīkst notikt motora sagatavošanas posmā. Ražotājs pēc izvēles var veikt piemērojamā cikla secīgus testus līdz brīdim, kad ir uzlādēta izplūdes pēcapstrādes sistēma. Emisiju mērījumi nav jāveic visos testos.

Vidējo emisiju starp reģenerācijas fāzēm nosaka, aprēķinot vairāku aptuveni vienādos laika intervālos veiktu piemērojamā cikla testu vidējo aritmētisko lielumu. Veic vismaz vienu piemērojamo ciklu pēc iespējas īsi pirms reģenerācijas testa un vienu piemērojamo ciklu tieši pēc reģenerācijas testa.

Reģenerācijas testa laikā reģistrē visus nepieciešamos datus reģenerācijas noteikšanai (CO vai NOx emisijas, temperatūru pirms un pēc izplūdes pēcapstrādes sistēmas, izplūdes gāzu pretspiedienu utt.). Reģenerācijas procesa laikā var pārsniegt piemērojamos emisijas robežlielumus. Testa procedūras shēma parādīta 6.1. attēlā.

6.1. attēls

Periodiskas reģenerācijas ar n mērījumu skaitu un reģenerācijas laikā veiktu n r mērījumu skaitu shēma

Vidējo īpatnējās emisijas svērto līmeni saistībā ar testa braucieniem, ko veic saskaņā ar 6.6.2.1. vai 6.6.2.2. punktu (g/kWh vai #/kWh), nosaka, izmantojot vienādojumu (6-9) (sk. 6.1. attēlu):

(6-9)

kur:

n	ir to testu skaits, kuros nenotiek reģenerācija;
n r	ir to testu skaits, kuros reģenerācija notiek (vismaz viens tests);
	ir vidējā īpatnējā emisija no testa, kurā nenotiek reģenerācija [g/kWh vai #/kWh];
	vidējā īpatnējā emisija no testa, kurā notiek reģenerācija [g/kWh vai #/kWh].

Pēc ražotāja izvēles un pamatojoties uz pamatotu inženiertehnisko analīzi, reģenerācijas korekcijas koeficientu k r, kas atspoguļo vidējo emisijas līmeni, var aprēķināt, vai nu reizinot, vai saskaitot visus gāzveida piesārņotājus; ja ir pieejama piemērojama robežvērtība, ko attiecībā uz PM un PN aprēķina, izmantojot vienādojumus (6-10)–(6-13):

Reizinot: (augšupējas korekcijas koeficients) (6-10) (lejupējas korekcijas koeficients) (6-11)

Saskaitot: k ru,a = e w – e (augšupējas korekcijas koeficients) (6-12) k rd,a = e w – e r (lejupējas korekcijas koeficients) (6-13)

6.6.2.4.   Korekcijas koeficientu piemērošana

Augšupējas korekcijas koeficientus reizina vai saskaita ar izmērītajiem emisiju līmeņiem attiecībā uz visiem testiem, kuros nenotiek reģenerācija. Lejupējas korekcijas koeficientus reizina vai saskaita ar izmērītajiem emisiju līmeņiem attiecībā uz visiem testiem, kuros notiek reģenerācija. Reģenerācijas notikšanu nosaka visas testēšanas laikā viegli pamanāmā veidā. Ja reģenerācija netiek noteikta, piemēro augšupējas korekcijas koeficientu.

Atsaucoties uz VII pielikumu un VII pielikuma 5. papildinājumu par īpatnējo emisiju aprēķināšanu, reģenerācijas korekcijas koeficientu:

a)	nosakot visam svērtajam ciklam – piemēro piemērojamo NRTC, LSI-NRTC un NRSC svērtajiem rezultātiem;

b)	nosakot piemērojamā diskrēta režīma cikla konkrētiem atsevišķiem režīmiem – piemēro tiem piemērojamā diskrētā režīma NRSC rezultātiem, kuros notiek reģenerācija, pirms tiek aprēķināts cikla svērtais emisijas rezultāts; šādā gadījumā PM mērīšanai izmanto vairāku filtru metodi;

c)	drīkst attiecināt uz citiem tās pašas motoru saimes locekļiem;

d)

drīkst attiecināt uz citām motoru saimēm, kas ietilpst tajā pašā motoru pēcapstrādes sistēmu saimē, kā noteikts IX pielikumā Īstenošanas regulā (ES) 2017/656, iepriekš saņemot apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu, pamatojoties uz ražotāja sniegtiem tehniskiem pierādījumiem, ka emisijas ir līdzīgas.

Pastāv turpmāk aprakstītās iespējas:

a)

ražotājs var pieņemt lēmumu izlaist korekcijas koeficientus attiecībā uz vienu vai vairākām tā motoru saimēm (vai konfigurācijām), jo reģenerācijas ietekme ir neliela vai ir grūti noteikt, kad notiek reģenerācija. Šajos gadījumos korekcijas koeficientus neizmanto, un ražotājs ir atbildīgs par atbilstības nodrošināšanu emisiju robežlielumiem attiecībā uz visiem testiem, neraugoties uz to, vai reģenerācija notiek;

b)	pēc ražotāja pieprasījuma apstiprinātāja iestāde drīkst ņemt vērā reģenerācijas notikumus citādi, nekā ir noteikts a) apakšpunktā. Tomēr šī iespēja attiecas tikai uz ļoti neregulāriem notikumiem, kurus nav iespējams praktiski risināt, izmantojot a) apakšpunktā aprakstītos korekcijas koeficientus.

6.7.   Dzeses sistēma

Izmanto ražotāja ieteiktu motora dzeses sistēmu ar pietiekamu jaudu motora ar tā ieplūdes gaisa, eļļas, dzesētāja, kā arī bloku un galviņu temperatūrām noturēšanai normālā darbības temperatūrā. Drīkst izmantot laboratorijas papildu dzesētājus un ventilatorus.

6.8.   Smēreļļa

Ražotājs norāda smēreļļu, un tā ir raksturīga tirgū pieejama smēreļļa; reģistrē testā izmantotās smēreļļas specifikācijas un iesniedz kopā ar testa rezultātiem.

6.9.   Etalondegvielas specifikācija

Izmantojamās etalondegvielas ir noteiktas IX pielikumā.

Degvielas temperatūra atbilst ražotāja ieteikumam. Degvielas temperatūru mēra degvielas iesmidzināšanas sūkņa atverē vai atbilstīgi ražotāja norādījumiem un reģistrē mērījumu vietu.

6.10.   Kartera emisijas

Šī iedaļa attiecas uz NRE, NRG, IWP, IWA, RLR, NRS, NRSh, SMB un ATS kategorijas motoriem, kas atbilst “V posma” emisiju robežvērtībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā.

Visu emisiju testa laikā kartera emisijas, kas izplūst tieši apkārtējā atmosfērā, pieskaita izplūdes gāzu emisijām (vai nu fiziski, vai matemātiski).

Ražotāji, kuri izmanto šo izņēmumu, uzstāda motorus tā, lai visas kartera emisijas varētu novadīt emisiju paraugu ņemšanas sistēmā. Šā punkta vajadzībām, ja kartera emisijas visu ekspluatācijas laiku tiek novadītas izplūdes sistēmā augšpus izplūdes gāzu pēcapstrādei, neuzskata, ka tās tiek novadītas tieši apkārtējā atmosfērā.

Atklātas kartera emisijas izplūdes sistēmā emisiju mērīšanai novada šādi:

a)	cauruļu materiālam ir gludas sieniņas, to materiāls vada elektrību un nereaģē ar kartera gāzēm; cauruļu garumu pēc iespējas samazina;

b)	laboratorijas kartera caurulēm ir pēc iespējas mazāks izliekumu skaits, bet vajadzīgo izliekumu rādiuss ir pēc iespējas lielāks;

c)	laboratorijas kartera izplūdes caurules atbilst motora ražotāja specifikācijām attiecībā uz kartera gāzu pretspiedienu;

d)

kartera izplūdes gāzu caurules iesniedzas neapstrādātās izplūdes gāzēs lejpus jebkurai izplūdes pēcapstrādes sistēmai, lejpus visiem uzstādītajiem izplūdes sistēmas ierobežotājiem un pietiekami tālu augšpus jebkurām paraugu ņemšanas zondēm, lai pirms paraugu ņemšanas nodrošinātu pilnīgu kartera gāzu samaisīšanos ar motora izplūdes gāzēm. Kartera izplūdes gāzu caurule iesniedzas izplūdes gāzu brīvajā plūsmā, lai novērstu robežslāņa efektus un veicinātu samaisīšanos. Kartera izplūdes gāzu caurules izeja var būt vērsta jebkurā virzienā attiecībā pret neapstrādāto izplūdes gāzu plūsmu.

7.   Testa procedūras

7.1.   Ievads

Šajā nodaļā ir aprakstīta īpatnējo gāzveida un cietdaļiņu piesārņotāju emisiju noteikšana attiecībā uz testējamajiem motoriem. Testa motors ir atskaites motora konfigurācija motoru saimei, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 IX pielikumā.

Laboratorijas emisiju testu veido emisiju un citu parametru mērījumu veikšana XVII pielikumā norādītajiem testa cikliem. Pievēršas šādiem aspektiem:

a)	laboratorijas konfigurācijas emisiju mērījumu veikšanai (7.2. punkts);

b)	pirmstesta un pēctesta verifikācijas procedūras (7.3. punkts);

c)	testa cikli (7.4. punkts);

d)	vispārējā testa secība (7.5. punkts);

e)	motora kartēšana (7.6. punkts);

f)	testa ciklu ģenerēšana (7.7. punkts);

g)	īpaša testa cikla izpildes procedūra (7.8. punkts).

7.2.   Emisijas mērījumu princips

Lai izmērītu īpatnējās emisijas, motoru vajadzības gadījumā darbina atbilstīgi 7.4. punktā definētajiem testa cikliem. Lai izmērītu īpatnējās emisijas, ir jānosaka piesārņotāju masa izplūdes emisijās (t. i., HC, CO, NOx un PM), cietdaļiņu skaits izplūdes emisijās (t. i., PN), CO2 masa izplūdes emisijās un atbilstošais motora darbs.

7.2.1.   Sastāvdaļas masa

Katras sastāvdaļas kopējo masu nosaka piemērojamā testa ciklā, izmantojot turpmāk norādītās metodes.

7.2.1.1.   Nepārtraukta paraugu ņemšana

Ņemot paraugus nepārtraukti, tiek nepārtraukti mērīta sastāvdaļas koncentrācija neapstrādātās vai atšķaidītās izplūdes gāzēs. Šo koncentrāciju reizina ar (neapstrādāto vai atšķaidīto) izplūdes gāzu nepārtrauktās plūsmas ātrumu emisiju paraugu ņemšanas vietā, lai noteiktu sastāvdaļas plūsmas ātrumu. Sastāvdaļas emisijas testa intervālā nepārtraukti summē. Iegūtā summa ir emitētās sastāvdaļas kopējā masa.

7.2.1.2.   Paraugu ņemšana pa partijām

Ņemot paraugus pa partijām, nepārtraukti tiek iegūts un vēlāku mērījumu veikšanai uzglabāts neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzu paraugs. Iegūtais paraugs ir proporcionāls neapstrādāto vai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas ātrumam. Piemērs paraugu ņemšanai pa partijām ir atšķaidītu gāzveida emisiju vākšana maisā un PM vākšana, izmantojot filtru. Principā emisiju aprēķina metodi piemēro šādi: ņemtā parauga partijas koncentrāciju reizina ar kopējo masu vai masas plūsmu (neapstrādātu vai atšķaidītu), no kuras tas testa ciklā ir ņemts. Reizinājums ir sastāvdaļas emisiju kopējā masa jeb masas plūsma. Lai aprēķinātu PM koncentrāciju, uz filtra nogulsnējušās PM no proporcionāli ņemta izplūdes gāzu parauga izdala ar filtrēto izplūdes gāzu daudzumu.

7.2.1.3.   Kombinētā paraugu ņemšana

Ir atļauta jebkāda nepārtrauktas paraugu ņemšanas un paraugu ņemšanas pa partijām kombinācija (piem., PM ar paraugu ņemšanu pa partijām un gāzveida emisijas ar nepārtrauktu paraugu ņemšanu).

Turpmāk 6.2. attēlā ir parādīti divi aspekti emisiju mērīšanai testa procedūru ietvaros, proti, aprīkojums ar paraugu ņemšanas vadiem neapstrādātas un atšķaidītas izplūdes gāzes gadījumā un operācijas, kas vajadzīgas, lai aprēķinātu piesārņotāju emisijas stacionāras fāzes un pārejas fāzes testa ciklos.

6.2. attēls

Testa procedūras emisiju mērījumiem

7.2.2.   Darba noteikšana

Darbu testa ciklā nosaka, sinhroni reizinot apgriezienu skaitu un bremžu griezes momentu, lai aprēķinātu momentānās vērtības motora bremžu jaudai. Motora bremžu jaudu integrē testa ciklā, lai noteiktu kopējo darbu.

7.3.   Verificēšana un kalibrēšana

7.3.1.   Pirmstesta procedūras

7.3.1.1.   Iepriekšēja sagatavošana

Lai panāktu stabilus apstākļus, veic iepriekšēju paraugu ņemšanas sistēmas un motora sagatavošanu pirms testa secības sākšanas, kā norādīts šajā punktā.

Motora iepriekšējas sagatavošanas mērķis ir panākt darbības ciklā tādu emisiju klātbūtni un emisiju kontroli, lai samazinātu neobjektivitāti un panāktu stabilus apstākļus turpmākajam emisiju testam.

Emisijas var mērīt iepriekšējas sagatavošanas ciklu laikā, ja vien tiek veikts iepriekš noteiktais skaits iepriekšējas sagatavošanas ciklu un ja mērījumu sistēmas darbība ir uzsākta saskaņā ar 7.3.1.4. punkta prasībām. Iepriekšējas sagatavošanas apmēru nosaka motora ražotājs pirms iepriekšējas sagatavošanas sākšanas. Iepriekšēju sagatavošanu veic saskaņā ar turpmāk aprakstīto, ņemot vērā, ka iepriekšējas sagatavošanas konkrēti cikli ir tādi paši, kādi attiecas uz emisiju testiem.

7.3.1.1.1.   Iepriekšēja sagatavošana aukstās palaides NRTC.

Motoru iepriekšēji sagatavo, izbraucot vismaz vienu karstās palaides NRTC. Tūlīt pēc katra iepriekšējas sagatavošanas cikla pabeigšanas motoru izslēdz un veic karsto impregnēšanu ar izslēgtu motoru. Tūlīt pēc pēdējā iepriekšējas sagatavošanas cikla pabeigšanas motoru izslēdz un uzsāk 7.3.1.2. punktā aprakstīto motora dzesēšanu.

7.3.1.1.2.   Priekšnosacījumi karstās palaides NRTC vai LSI-NRTC

Šajā punktā ir aprakstīta iepriekšēja sagatavošana, ko veic gadījumos, kad ir plānots ņemt emisiju paraugus no karstās palaides NRTC, neveicot aukstās palaides NRTC (“aukstās iedarbināšanas NRTC”), vai LSI-NRTC vajadzībām. Motoru iepriekšēji sagatavo, attiecīgā gadījumā izbraucot vismaz vienu karstās palaides NRTC vai LSI-NRTC. Tūlīt pēc katra iepriekšējas sagatavošanas cikla pabeigšanas motoru izslēdz un, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, sāk nākamo ciklu. Ir ieteicams nākamo iepriekšējas sagatavošanas ciklu sākt 60 sekunžu laikā pēc pēdējā iepriekšējas sagatavošanas cikla pabeigšanas. Attiecīgā gadījumā pēc pēdējā iepriekšējas sagatavošanas cikla piemēro atbilstīgo karstās impregnēšanas (karstās palaides NRTC) vai dzesēšanas (LSI-NRTC) periodu, pirms motoru iedarbina emisiju testam. Ja karstās impregnēšanas vai dzesēšanas periods nav piemērojams, ir ieteicams emisiju testu sākt 60 sekunžu laikā pēc pēdējā iepriekšējas sagatavošanas cikla pabeigšanas.

7.3.1.1.3.   Iepriekšēja sagatavošana diskrēta režīma NRSC

Visām motoru kategorijām, izņemot NRS un NRSh kategoriju, motoru iesilda un darbina līdz ir nostabilizētas motora temperatūras (dzeses ūdens un smēreļļa) pie 50 % apgriezieniem un 50 % griezes momenta jebkuram diskrēta režīma NRSC testa ciklam, kas nav D2, E2 vai G, vai pie nominālā motora apgriezienu skaita un 50 % griezes momenta jebkuram diskrēta režīma NRSC testa ciklam D2, E2 vai G. Minētos 50 % apgriezienus aprēķina saskaņā ar 5.2.5.1. punktu tāda motora gadījumā, kuram testa apgriezienu sasniegšanai izmanto MTS, un saskaņā ar 7.7.1.3. punktu visos pārējos gadījumos. 50 % griezes momentu definē kā 50 % no maksimālā pieejamā griezes momenta pie šiem apgriezieniem. Emisiju testu sāk, motoru neizslēdzot.

Motoru kategorijām NRS un NRSh motoru iesilda atbilstīgi ražotāja ieteikumam un pamatotam inženiertehniskajam atzinumam. Pirms var sākt ņemt emisiju paraugus, motors jādarbina atbilstīgā testa cikla 1. režīmā, līdz ir stabilizētas motora temperatūras. Emisiju testu sāk, motoru neizslēdzot.

7.3.1.1.4.   Iepriekšēja sagatavošana RMC

Motora ražotājs izvēlas vienu no turpmāk aprakstītajām iepriekšējas sagatavošanas secībām, proti, a) vai b) secību. Motoru iepriekš sagatavo saskaņā ar izvēlēto secību.

a)

Motoru iepriekš sagatavo, veicot vismaz RMC otro daļu, pamatojoties uz testa režīmu skaitu. Ciklu starplaikos motoru neizslēdz. Tūlīt pēc katra iepriekšējas sagatavošanas cikla pabeigšanas sāk nākamo ciklu (tostarp emisiju testu), tiklīdz tas ir praktiski iespējams. Ja iespējams, ir ieteicams nākamo ciklu sākt 60 sekunžu laikā pēc pēdējā iepriekšējas sagatavošanas cikla pabeigšanas.

b)

Motoru iesilda un darbina līdz ir nostabilizētas motora temperatūras (dzeses ūdens un smēreļļa) pie 50 % apgriezieniem un 50 % griezes momenta jebkuram RMC testa ciklam, kas nav D2, E2 vai G, vai pie nominālā motora apgriezienu skaita un 50 % griezes momenta jebkuram RMC testa ciklam D2, E2 vai G. Minētos 50 % apgriezienus aprēķina saskaņā ar 5.2.5.1. punktu tāda motora gadījumā, kuram testa apgriezienu sasniegšanai izmanto MTS, un saskaņā ar 7.7.1.3. punktu visos pārējos gadījumos. 50 % griezes momentu definē kā 50 % no maksimālā pieejamā griezes momenta pie šiem apgriezieniem.

7.3.1.1.5.   Motora dzesēšana (NRTC)

Var piemērot dabisko vai piespiedu dzesēšanas procedūru. Attiecībā uz piespiedu dzesēšanu izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu, iestādot sistēmas tā, lai tās sūta dzesējošo gaisu motorā, dzesēto eļļu cauri motora smērsistēmai, atdzesē dzesētāju motora dzeses sistēmā un atdzesē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu. Attiecībā uz piespiedu pēcapstrādes dzesēšanu dzesējošo gaisu nepiemēro, kamēr izplūdes pēcapstrādes sistēma nav atdzisusi un tās temperatūra nav zemāka par katalizatora aktivizēšanas temperatūru. Nav atļauta dzesēšanas procedūra, kuras rezultātā veidojas neraksturīgas emisijas.

7.3.1.2.   HC piesārņojuma verificēšana

Ja tiek pieļauta iespēja, ka pastāv būtisks izplūdes gāzu mērījumu sistēmas HC piesārņojums, to var pārbaudīt ar nulles gāzi un nepilnību koriģēt. Ja mērījumu sistēmas piesārņojuma apmērs un fona HC sistēma ir jāpārbauda, to paveic 8 stundās pēc katra testa cikla sākšanas. Vērtības reģistrē vēlāku korekciju veikšanai. Pirms šīs pārbaudes ir jāveic noplūdes pārbaude un jākalibrē FID analizators.

7.3.1.3.   Mēriekārtu sagatavošana paraugu ņemšanai

Pirms emisijas paraugu ņemšanas veic šādus pasākumus:

a)	8 stundās pirms emisijas paraugu ņemšanas saskaņā ar 8.1.8.7. punktu veic noplūdes pārbaudes;

b)	attiecībā uz paraugu ņemšanu pa partijām pievieno tukšu datu nesēju, piemēram, evakuētās somas vai taras svara filturs;

c)	visus mērinstrumentus iedarbina saskaņā ar instrumenta ražotāja instrukcijām un pamatotu inženiertehnisko atzinumu;

d)	ieslēdz atšķaidīšanas sistēmas, paraugu ņemšanas sūkņus, dzesētājventilatorus un datu apkopošanas sistēmas;

e)	ja vajadzīgs, parauga plūsmas ātrumu noregulē vēlamajā līmenī, izmantojot apvada plūsmu;

f)	paraugu ņemšanas sistēmas siltummaiņus iepriekš uzsilda vai atdzesē, lai testējot to temperatūras diapazons atbilstu darba temperatūrai;

g)	uzkarsētiem vai atdzesētiem komponentiem, piemēram, izplūdes gāzu parauga vadiem, filtriem, dzesētājiem un sūkņiem, ļauj nostabilizēties darba temperatūras diapazonā;

h)	izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēmas plūsmu ieslēdz vismaz 10 minūtes pirms secīgas testēšanas;

i)	gāzes analizatoru kalibrēšanu un nepārtraukta darba analizatoru iestatīšanu nulles stāvoklī veic saskaņā ar 7.3.1.4. punktā paredzēto procedūru;

j)	visas elektroniskās integrēšanas ierīces pirms jebkura testēšanas intervāla sākuma iestata vai atiestata nulles stāvoklī.

7.3.1.4.   Gāzes analizatoru kalibrēšana

Izvēlas pienācīgus gāzes analizatoru diapazonus. Ir atļauts izmantot emisiju analizatorus ar automātisku vai manuālu diapazonu pārslēgšanas funkciju. Testa laikā, izmantojot pārejas (RMC vai NRTC) vai RMC, kā arī gāzveida emisiju paraugu ņemšanas laikā katra režīma beigās attiecībā uz diskrētā režīma NRSC testēšanu emisiju analizatoru diapazonu nedrīkst pārslēgt. Testa cikla laikā nedrīkst pārslēgt arī analizatora analogā darba pastiprinātāja(-u) iestatījumus.

Visus nepārtraukta darba analizatorus iestata uz nulli un normalizē, izmantojot starptautiski reģistrējamas gāzes, kas atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām. FID analizatorus oglekļa skaita bāzei normalizē uz vērtību 1 (C1).

7.3.1.5.   PM filtra iepriekšēja sagatavošana un taras svēršana

PM filtra iepriekšējas sagatavošanas un taras svēršanas procedūras veic saskaņā ar 8.2.3. punktu.

7.3.2.   Pēctesta procedūras

Pēc tam, kad ir pabeigta emisijas paraugu ņemšana, veic turpmāk aprakstītos pasākumus.

7.3.2.1.   Proporcionālās paraugu ņemšanas pārbaude

Jebkuram proporcionālam partijas paraugam, piemēram, maisā savāktam paraugam vai PM paraugam, pārbauda, vai ir nodrošināta 8.2.1. punktā prasītā proporcionāla parauga ņemšana. Attiecībā uz viena filtra metodi un diskrētā režīma stacionāras fāzes testa ciklu aprēķina faktisko PM svēruma koeficientu. Paraugi, kuri neatbilst 8.2.1. punkta prasībām, nav derīgi.

7.3.2.2.   PM pēcapstrāde pēc testa un svēršana

Izmantotos PM paraugu filtrus ievieto tvertnē ar vāku vai hermētisku aizdari vai aizver filtra turētājus, lai pasargātu paraugu filtrus no piesārņojuma ar apkārtējā vidē esošajām vielām. Šādi aizsargāti izmantotie filtri ir jānogādā atpakaļ PM filtru apstrādes kamerā vai telpā. Tad PM filtrus apstrādā un sver atbilstīgi 8.2.4. punktam (PM filtru pēcapstrādes un kopējās svēršanas procedūras).

7.3.2.3.   Gāzveida paraugu partijas analīze

Tiklīdz iespējams, veic šādus pasākumus:

a)	visus gāzes paraugu partiju analizatorus iestata uz nulli un normalizē ne vēlāk kā 30 minūtēs pēc testa cikla pabeigšanas vai, ja iespējams, impregnēšanas perioda laikā, lai pārbaudītu, vai gāzveida emisiju analizatori joprojām ir stabili;

b)	visas tradicionālās gāzveida paraugu partijas analizē ne vēlāk kā 30 minūtēs pēc karstās palaides NRTC pabeigšanas vai impregnēšanas perioda laikā;

c)	fona paraugus analizē ne vēlāk kā 60 minūtēs pēc tam, kad pabeigts karstās palaides NRTC.

7.3.2.4.   Svārstību pārbaude

Pēc izplūdes gāzu daudzuma noteikšanas veic šādu svārstību pārbaudi:

a)

attiecībā uz paraugu partiju un nepārtraukta darba gāzes analizatoriem pēc nulles gāzes stabilizēšanas analizatorā reģistrē vidējo analizatora vērtību; stabilizācijai nepieciešamajā laikā var ietilpt laiks, kas vajadzīgs, lai no analizatora iztīrītu jebkādu parauga gāzi, kā arī papildu laiks, lai ņemtu vērā analizatora reakciju;

b)	pēc standartgāzes stabilizācijas analizatorā reģistrē vidējo analizatora vērtību; stabilizācijai nepieciešamajā laikā var ietilpt laiks, kas vajadzīgs, lai no analizatora iztīrītu jebkādu parauga gāzi, kā arī papildu laiks, lai ņemtu vērā analizatora reakciju;

c)	šos datus izmanto, lai apstiprinātu un labotu svārstības, kā aprakstīts 8.2.2. punktā.

7.4.   Testēšanas cikli

ES tipa apstiprinājuma testu veic, izmantojot atbilstīgu NRSC un attiecīgā gadījumāNRTC vai LSI-NRTC, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 23. pantā un IV pielikumā. NRSC, NRTC un LSI-NRTC tehniskās specifikācijas un parametri ir noteikti XVII pielikumā, un metode slodzes un apgriezienu iestatījumu noteikšanai šiem cikliem 5.2. iedaļā.

7.4.1.   Stacionāras fāzes testa cikli

Stacionāras fāzes testa cikli (NRSC) ir norādīti XVII pielikuma 1. un 2. papildinājumā kā diskrēto režīmu NRSC (darbības punktu) saraksts, kurā katram darbības punktam ir viena apgriezienu vērtība un viena griezes momenta vērtība. NRSC mēra, izmantojot iesildītu motoru, kas darbojas, atbilstīgi ražotāja specifikācijām. Pēc ražotāja izvēles NRSC var īstenot kā diskrētā režīma NRSC vai RMC, kā paskaidrots 7.4.1.1. un 7.4.1.2. punktā. Nav obligāti jāveic emisiju tests saskaņā gan ar 7.4.1.1. punktu, gan 7.4.1.2. punktu.

7.4.1.1.   Diskrētais režīms NRSC

RMC ir karstās darbības cikli, kuru laikā emisiju mērīšanu sāk pēc motora iedarbināšanas, iesildīšanas un darbības sākšanas, kā norādīts 7.8.1.2. punktā. Katrs cikls ietver vairākus apgriezienu un slodzes režīmus (ar attiecīgo svēruma koeficientu katram režīmam), kuri aptver noteiktās motoru kategorijas tipisko darbības diapazonu.

7.4.1.2.   Pakāpeniski modālais NRSC

RMC ir karstās darbības cikli, kuru laikā emisiju mērīšanu sāk pēc motora iedarbināšanas, iesildīšanas un darbības sākšanas, kā norādīts 7.8.2.1. punktā. RMC laikā motoru nepārtraukti regulē testgultnes vadības bloks. RMC laikā gāzveida un cietdaļiņu emisijas mēra un nepārtraukti ņem paraugus tādā pašā veidā kā pārejas (NRTC vai LSI-NRTC) testa ciklā.

Ar RMC ir paredzēts nodrošināt metodi stacionāras fāzes testa veikšanai pseidopārejas veidā. Katrs RMC ietver vairākus stacionāras fāzes režīmus ar lineāru pāreju starp tiem. Relatīvais kopējais laiks katrā režīmā un pāreja pirms tā atbilst diskrētā režīma NRSC svērumam. Motora apgriezienu skaita un slodzes maiņa, pārejot no viena režīma uz nākamo, ir lineāri jākontrolē 20 ±1 sekundēs. Režīma maiņas laiks ir daļa no jaunā režīma (ieskaitot pirmo režīmu). Dažos gadījumos režīmus neveic tādā pašā kārtībā, kādā veic diskrētā režīma NRSC, vai tos sadala, lai nepieļautu ekstremālas temperatūras izmaiņas.

7.4.2.   Pārejas (NRTC un LSI-NRTC) testa cikli

Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pārejas cikls NRE kategorijas (NRTC) motoriem un pārejas cikls lielajiem NRS kategorijas (LSI-NRTC) dzirksteļaizdedzes motoriem ir noteikts XVII pielikuma 3. papildinājumā kā normalizētu apgriezienu skaita un griezes momenta vērtību secība sekundē. Lai veiktu testu motora testēšanas telpā, normalizētās vērtības pārvērš tām līdzvērtīgās etalonvērtībās atsevišķam testējamajam motoram, pamatojoties uz motora kartēšanas līknē noteiktajām konkrētajām apgriezienu un griezes momenta vērtībām. Pārvēršanu dēvē par denormalizēšanu, un šādi veidotu testa ciklu sauc par testējamā motora NRTC vai LSI-NRTC testa standartciklu (sk. 7.7.2. punktu).

7.4.2.1.   NRTC testa secība

Noteikumu 6.3. attēlā ir sniegts grafisks normalizēta NRTC dinamometra grafika attēlojums.

6.3. attēls

NRTC normalizēts dinamometra grafiks

NRTC veic divas reizes pēc iepriekšējas sagatavošanas (sk. 7.3.1.1.1. punktu) pabeigšanas saskaņā ar turpmāk aprakstīto procedūru.

a)

Aukstā palaide pēc dabiskas motora atdzišanas, kad motora un izplūdes pēcapstrādes sistēmas ir atdzisušas līdz istabas temperatūrai, vai aukstā palaide pēc piespiedu dzesēšanas un pēc tam, kad motora, dzesēšanas šķidruma un eļļas, kā arī pēcapstrādes sistēmas un visu motora kontroles ierīču temperatūra ir stabilizēta 293 K un 303 K (20 C un 30 °C) robežās. Aukstās palaides emisiju mērīšanu sāk līdz ar aukstā motora iedarbināšanu.

b)	Karstās impregnēšanas periodu sāk tūlīt pēc aukstās palaides sākuma fāzes. Motoru izslēdz un sagatavo karstajai palaidei, impregnējot to 20 ± 1 minūtes.

c)

Karsto palaidi sāk tūlīt pēc impregnēšanas perioda ar motora iedarbināšanu. Gāzveida emisiju analizatorus ieslēdz vismaz 10 sekundes pirms impregnēšanas perioda beigām, lai nepieļautu pārslēgšanas signāla maksimumus. Emisiju mērīšanu sāk paralēli karstās palaides NRTC, tostarp arī motora iedarbināšanai.

Īpatnējās emisijas, kas izteiktas kā g/kWh, nosaka, izmantojot šajā iedaļā paredzētās procedūras gan attiecībā uz aukstās, gan karstās palaides NRTC. Kopējās svērtās emisijas aprēķina, aukstās palaides gājiena rezultātiem piešķirot 10 % svērumu un karstās palaides gājiena rezultātiem piešķirot 90 % svērumu, kā izklāstīts VII pielikumā.

7.4.2.2.   LSI-NRTC testa secība

LSI NRTC veic vienu reizi kā karstās palaides gājienu pēc iepriekšējas sagatavošanas (sk. 7.3.1.1.2. punktu) saskaņā ar turpmāk aprakstīto procedūru.

a)	Motoru iedarbina un darbina pirmās 180 darbības cikla sekundes, pēc tam to 30 sekundes darbinot brīvgaitā bez slodzes. Šīs iesildīšanas secības laikā emisijas nemēra.

b)	30 sekunžu tukšgaitas perioda beigās tiek uzsākti emisiju mērījumi, un motors tiek darbināts visā darbības ciklā no sākuma (laiks 0 sek).

Īpatnējās emisijas, kas izteiktas kā (g/kWh), nosaka, izmantojot VII pielikuma procedūras.

Ja motors tika darbināts pirms testa, jābalstās uz pamatotu inženiertehnisko atzinumu un jāļauj motoram pietiekami atdzist, lai izmērītās emisijas precīzi atspoguļotu emisijas no motora, ko iedarbina, tam esot istabas temperatūrā. Piemēram, ja motors, ko iedarbina, tam esot istabas temperatūrā, pietiekami uzsilst trīs minūtēs, lai sāktu noslēgta kontūra darbību un sasniegtu pilnu katalizatora darbību, tad pirms nākamā testa sākšanas ir vajadzīga motora minimāla dzesēšana.

Pirms tam vienojoties ar tehnisko dienestu, motora iesildīšanas procedūra var ietvert līdz pat 15 minūšu darbināšanu darbības ciklā.

7.5.   Vispārēja testa secība

Lai mērītu motora emisijas, jāveic šādi pasākumi:

a)	testējamajam motoram ir jānosaka motora testa apgriezieni un testa slodzes, mērot maksimālo griezes momentu (pastāvīga ātruma motoriem) vai maksimālo griezes momenta līkni (motoriem ar mainīgu apgriezienu skaitu) kā motora apgriezienu funkciju;

b)	normalizētie testa cikli ir jādenormalizē ar 7.5. punkta a) apakšpunktā minēto griezes momentu (pastāvīgu apgriezienu motoriem) vai apgriezieniem un griezes momentiem (motoriem ar mainīgu apgriezienu skaitu);

c)	motoru, aprīkojumu un mērinstrumentus iepriekš sagatavo nākamajam emisijas testam vai testu sērijām (aukstās palaides gājiens un karstās palaides gājiens);

d)	pirmstesta procedūras veic, lai pārbaudītu konkrēta aprīkojuma un analizatoru pienācīgu darbību. visi analizatori ir jākalibrē; visus pirmstesta datus reģistrē;

e)	testa cikla sākumā iedarbina motoru (NRTC) vai turpina to darbināt (stacionāras fāzes cikli un LSI-NRTC), un tajā pašā laikā ieslēdz paraugu ņemšanas sistēmas;

f)	paraugu ņemšanas laikā mēra vai reģistrē emisijas un citus vajadzīgos parametrus (NRTC, LSI-NRTC un RMC visa testa cikla laikā);

g)	pēcstesta procedūras veic, lai pārbaudītu konkrēta aprīkojuma un analizatoru pienācīgu darbību;

h)	PM filtru(-us) sagatavo, nosver (tukša filtra svars), piepilda, atkārtoti sagatavo, vēlreiz nosver (piepildīta filtra svars) un tad novērtē paraugus saskaņā ar pirmstesta (7.3.1.5. punkts) un pēctesta (7.3.2.2. punkta) procedūrām;

i)	novērtē emisiju testa rezultātus.

Turpmāk 6.4. attēlā sniegts pārskats par procedūrām, kas ir vajadzīgas NRMM testu cikla veikšanai ar motora izplūdes gāzu emisiju mērīšanu.

6.4. attēls

Testa secība

7.5.1.   Motora iedarbināšana un atkārtota iedarbināšana

7.5.1.1.   Motora iedarbināšana

Motoru iedarbina:

a)	kā ieteikts tiešā lietotāja norādījumos, izmantojot standarta iedarbināšanas motoru vai sistēmu iedarbināšanai ar gaisu un atbilstīgi uzlādētu akumulatoru vai piemērotu barošanas avotu, vai saspiesta gaisa avotu; vai

b)

izmantojot dinamometru, lai darbinātu motoru ar kloķi, līdz tas tiek iedarbināts; parasti darbina motoru ± 25 % robežās no tā tipiskā ekspluatācijas kloķa iedarbināšanas ātruma vai iedarbina motoru, lineāri palielinot dinamometra apgriezienu skaitu no nulles līdz 100 min-1 zem mazākā apgriezienu skaita brīvgaitā, bet tikai līdz motora iedarbināšanas brīdim.

Kloķa darbināšanu aptur 1 s pēc motora iedarbināšanas. Ja motoru neizdodas iedarbināt, kloķi darbinot 15 s, iedarbināšanu pārtrauc un nosaka iedarbināšanas traucējuma iemeslu, ja vien tiešā lietotāja norādījumos vai tehniskās apkopes un remonta rokasgrāmatā nav paredzēts garāks kloķa izmantošanas laiks.

7.5.1.2.   Motora noslāpšana

a)	Ja motors noslāpst aukstās palaides NRTC izpildes laikā, tests nav derīgs.

b)	Ja motors noslāpst karstās palaides NRTC izpildes laikā, tests nav derīgs. Motoru impregnē atbilstīgi 7.4.2.1. punkta b) apakšpunktam un atkārto testu ar karsto palaidi. Šādā gadījumā aukstās palaides izpildi nav nepieciešams atkārtot.

c)	Ja motors noslāpst LSI-NRTC izpildes laikā, tests nav derīgs.

d)

Ja motors noslāpst (diskrēta vai pakāpeniska) NRSC laikā, tests nav derīgs un to atkārto, sākot ar motora iesildīšanas procedūru. Ja PM mērījuma veikšanā izmanto vairāku filtru metodi (vienu paraugu ņemšanas filtru katram darbības režīmam), testu turpina, stabilizējot motoru iepriekšējā režīmā motora temperatūras noteikšanai un sākot mērījuma veikšanu ar režīmu, kurā motors apstājās.

7.5.1.3   Motora darbība

Lietotājs var būt persona (t. i., manuāla darbība) vai regulators (t. i., automātiska darbība), kurš mehāniski vai elektroniski nosūta ievades signālu, kas pieprasa motora darbību. Ievade var būt ar akseleratora pedāli vai signālu, griezes momenta vadības sviru vai signālu, degvielas padeves sviru vai signālu, ātruma kontroles sviru vai signālu, vai regulatora iestatījumu vai signālu.

7.6.   Motora kartēšana

Pirms sāk motora kartēšanu, motoru iesilda un, tuvojoties iesildīšanas beigām, vismaz 10 minūtes darbina ar maksimālo jaudu vai saskaņā ar ražotāja ieteikumu un pamatotu inženiertehnisko atzinumu, lai stabilizētu motora dzesētāja un smēreļļas temperatūru. Kad motors ir stabilizēts, veic tā kartēšanu.

Ja ražotājs plāno izmantot elektroniskā vadības bloka raidīto griezes momenta signālu motoriem, kam ir šāds aprīkojums, ekspluatācijas pārraudzības testu laikā saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/655 par ekspluatācijā esošu motoru pārraudzību, motora kartēšanas laikā papildus veic 3. papildinājumā noteikto pārbaudi.

Izņemot pastāvīga ātruma motorus, motora kartēšanu veic ar pilnīgi atvērtu degvielas padeves sviru vai regulatoru, izmantojot diskrētus apgriezienus augošā kārtībā. Minimālo un maksimālo kartēšanas ātrumu definē šādi:

minimālais kartēšanas ātrums	=	siltās brīvgaitas ātrums,
maksimālais kartēšanas ātrums	=	n hi × 1,02 vai ātrums, pie kura maksimālais griezes moments nokrītas līdz nullei (izvēlas mazāko lielumu).

kur:

n hi ir augsti apgriezieni, kā noteikts 2. panta 12. punktā.

Ja lielākais apgriezienu skaits nav drošs vai reprezentatīvs (piemēram, neregulētam motoram), izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu, lai veiktu kartēšanu līdz maksimālajam drošajam apgriezienu skaitam vai maksimālajam reprezentatīvajam apgriezienu skaitam.

7.6.1.   Motora kartēšana mainīga apgriezienu skaita NRSC

Motora kartēšanas gadījumā mainīga apgriezienu skaita NRSC (tikai motoriem, kuriem nav jāveic NRTC vai LSI-NRTC cikls) izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu, lai atlasītu pietiekamu skaitu vienmērīgi izvietotu iestatīšanas punktu. Katrā iestatīšanas punktā apgriezienus stabilizē un griezes momenta stabilizācijai atvēl vismaz 15 sekundes. Katrā iestatīšanas punktā reģistrē vidējos apgriezienus un griezes momentu. Vidējos apgriezienus un griezes momentu ir ieteicams aprēķināt, izmantojot pēdējās 4–6 sekundēs reģistrētos datus. Vajadzības gadījumā izmanto lineāro interpolāciju, lai noteiktu NRSC testa apgriezienus un griezes momentus. Ja motori ir vajadzīgi arī, lai veiktu NRTC vai LSI-NRTC, stacionāras fāzes testa apgriezienu un griezes momentu noteikšanai izmanto NRTC motora kartēšanas līkni.

Pēc ražotāja izvēles motora kartēšanu alternatīvi var veikt saskaņā ar 7.6.2. punktā noteikto procedūru.

7.6.2.   Motora kartēšana NRTC un LSI-NRTC

Motora kartēšanu veic atbilstīgi turpmāk aprakstītajai procedūrai.

a)

Motoru izlādē un darbina brīvgaitā: i) attiecībā uz motoriem ar mazu apgriezienu regulatoru iestata minimālu lietotāja pieprasījumu, izmanto dinamometru vai citu slodzes elementu, lai motora galvenajā izejošajā vārpstā censtos panākt nulles griezes momentu, un ļauj motoram regulēt ātrumu; veic šās siltās brīvgaitas apgriezienu mērīšanu; ii) motoriem bez mazu apgriezienu regulatora iestata dinamometru, lai uz motora galvenajā izejošajā vārpstā censtos panākt nulles griezes momentu, un iestata lietotāja pieprasījumu, lai regulētu apgriezienus attiecībā uz ražotāja noteikto motora mazāko apgriezienu skaitu ar minimālu slodzi (sauc arī par ražotāja noteiktajiem siltās brīvgaitas apgriezieniem); iii) ražotāja noteikto brīvgaitas griezes momentu var izmantot arī motoriem ar mainīgu apgriezienu skaitu (ar vai bez mazu apgriezienu kontroliera), ja brīvgaitas griezes moments, kas nav vienāds ar nulli, ir reprezentatīvs attiecībā uz ekspluatāciju;

b)

Iestata maksimālu lietotāja pieprasījumu un kontrolē motora apgriezienus, lai tie iekļautos diapazonā starp siltās brīvgaitas ātrumu un 95 % no siltās brīvgaitas ātruma. Motoriem ar standarta darbības cikliem, kuru zemākais apgriezienu skaits ir lielāks nekā siltās brīvgaitas apgriezieni, kartēšanu var sākt diapazonā starp zemākajiem atskaites apgriezieniem un 95 % no zemākajiem atsauces apgriezieniem.

c)

Motora apgriezienu skaitu palielina par vidēji 8 ± 1 min-1/s vai motoru kartē, izmantojot pastāvīgu paātrinājumu, lai no minimālajiem kartēšanas apgriezieniem maksimālie kartēšanas apgriezieni tiktu sasniegti 4 līdz 6 minūtēs. Kartēšanas apgriezienu diapazonu sāk starp siltās brīvgaitas apgriezieniem un 95 % no siltās brīvgaitas apgriezieniem, un to beidz pie augstākiem apgriezieniem, pārsniedzot maksimālo jaudu, kas rada ne mazāk kā 70 % no maksimālās jaudas. Ja lielākais ātrums nav drošs vai reprezentatīvs (piem., neregulētam motoram), izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu, lai kartētu līdz maksimālajam drošajam ātrumam vai maksimālajam reprezentatīvajam ātrumam. Motora apgriezienu skaitu un griezes momenta punktus reģistrē vismaz pie 1 Hz paraugu frekvences.

d)

Ja ražotājs uzskata, ka iepriekš raksturotā kartēšanas metode nav droša vai raksturīga attiecībā uz visiem motoriem, var izmantot alternatīvu kartēšanas metodi. Alternatīvajai metodei jāatbilst norādīto kartēšanas procedūru mērķim, lai noteiktu maksimāli iespējamo griezes momentu atbilstīgi visiem motora apgriezieniem, ko sasniedz testa ciklos. Drošības un raksturīguma apsvērumu dēļ gan novirzes no šajā iedaļā minētajām kartēšanas metodēm, gan pamatojumu to izmantošanai apstiprina apstiprinātāja iestāde. Tomēr nekādā gadījumā griezes momenta līkni nevar veikt, ja motora apgriezienu skaits samazinās regulētiem motoriem vai turbokompresoriem.

e)

Motoru nevajag kartēt pirms katra testa cikla. Motoru kartē atkārtoti, ja: i) kopš pēdējās kartēšanas pagājis nesamērīgi garš laikposms, kā noteikts pamatotā inženiertehniskajā atzinumā; vai ii) motoram veiktas fiziskas izmaiņas vai tas atkārtoti kalibrēts un tādēļ, iespējams, ir mainījusies tā veiktspēja; vai iii) atmosfēras spiediens pie motora gaisa ieplūdes atveres neietilpst ± 5 kPa robežās no vērtības, kas tika reģistrēta iepriekšējās motora kartes sagatavošanas laikā.

7.6.3.   Motora kartēšana pastāvīgu apgriezienu NRSC

Motoru var darbināt ar pastāvīgā ātruma regulatoru vai arī pastāvīgā ātruma regulatoru var simulēt, regulējot motora apgriezienus ar lietotāja pieprasījuma regulēšanas sistēmu. Pēc vajadzības izmanto izohrono vai apgriezienu krituma kontroliera darbību.

7.6.3.1.   Nominālās jaudas pārbaude motoriem, kas jātestē D2 vai E2 ciklā

Jāveic turpmāk uzskaitītās pārbaudes.

a)	Ja apgriezienus kontrolē regulators vai simulēts regulators, izmantojot lietotāja pieprasījumu, motoru ar nominālajiem apgriezieniem un nominālo jaudu darbina tik ilgi, cik vajadzīgs, lai panāktu stabilu darbību.

b)

Griezes momentu palielina līdz motors vairs nespēj uzturēt regulētos apgriezienus. Šajā punktā reģistrē jaudu. Pirms šīs pārbaudes veikšanas ražotājam un tehniskajam dienestam, kas veic pārbaudi, ir jāvienojas par metodi, kura droši nosaka, kad ir sasniegts šis punkts atkarībā no regulatora parametriem. Saskaņā ar b) apakšpunktu reģistrētā jauda nedrīkst pārsniegt Regulas (ES) 2016/1628 3. panta 25. punktā noteikto nominālo jaudu par vairāk nekā 12,5 %. Ja šo vērtību pārsniedz, ražotājam ir jāpārskata norādītā nominālā jauda.

Ja konkrētais testētais motors nespēj veikt šo pārbaudi, jo pastāv motora vai dinamometra bojājuma risks, ražotājam ir apstiprinātājai iestādei jāiesniedz pamatoti pierādījumi, ka maksimālā jauda nepārsniedz nominālo jaudu par vairāk nekā 12,5 %.

7.6.3.2.   Kartēšanas procedūra pastāvīgu apgriezienu NRSC

a)	Ja apgriezienus kontrolē regulators vai simulēts regulators, izmantojot lietotāja pieprasījumu, motoru ar regulētiem apgriezieniem (ar lielu apgriezienu skaitu, nevis mazu apgriezienu skaitu) bez slodzes darbina vismaz 15 sekundes, izņemot gadījumu, ja konkrētais motors nespēj izpildīt šo uzdevumu.

b)

Izmanto dinamometru, lai ar pastāvīgu paātrinājumu palielinātu griezes momentu. Kartēšanu veic tā, lai no regulētiem apgriezieniem bez slodzes griezes moments, kas atbilst D2 vai E2 ciklā testējamu motoru nominālajai jaudai, vai maksimālais griezes moments citu pastāvīgu apgriezienu testa ciklu gadījumā tiktu sasniegts ne mazāk kā divās minūtēs. Motora kartēšanas laikā faktiskos apgriezienus un griezes momentu reģistrē ar vismaz 1 Hz.

c)	Pastāvīgu apgriezienu motora gadījumā ar regulatoru, kam var atiestatīt alternatīvos apgriezienos, motoru testē ar katriem piemērojamiem pastāvīgajiem apgriezieniem.

Lai piemērotu citas metodes maksimālā griezes momenta un jaudas reģistrēšanai pie noteiktā(-ajiem) darba ātruma(-iem), attiecībā uz pastāvīga ātruma motoriem izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi.

Tādu motoru gadījumā, ko testē citos ciklos, nevis D2 vai E2 ciklā, ja attiecībā uz maksimālo griezes momentu ir pieejamas gan izmērītās, gan norādītās vērtības, izmērītās vērtības vietā var izmantot norādīto vērtību, ja tā ir 95 % un 100 % robežās no izmērītās vērtības.

7.7.   Testa cikla ģenerēšana

7.7.1.   NRSC ģenerēšana

Šo punktu izmanto, lai ģenerētu motora apgriezienus un slodzes, pie kādām motoru darbina stacionārās fāzes testā ar diskrētā režīma NRSC vai RMC.

7.7.1.1.   NRSC testa apgriezienu ģenerēšana motoriem, ko testē gan ar NRSC, gan vai nu ar NRTC, vai LSI-NRTC.

Motoriem, ko testē ar vai nu NRTC, vai LSI-NRTC papildus NRSC, izmanto 5.2.5.1. punktā noteikto MTS kā 100 % apgriezienus gan pārejas, gan stacionāras fāzes testiem.

MTS ir jāizmanto nominālo apgriezienu vietā, nosakot starpapgriezienu skaitu saskaņā ar 5.2.5.4. punktu.

Brīvgaitas apgriezieni ir jānosaka saskaņā ar 5.2.5.5. punktu.

7.7.1.2.   NRSC testa apgriezienu ģenerēšana motoriem, ko testē tikai ar NRSC

Motoriem, ko netestē pārejas fāzes (NRTC vai LSI-NRTC) testa ciklā, kā 100 % apgriezieni ir jāizmanto 5.2.5.3. punktā noteiktie nominālie apgriezieni.

Nominālie apgriezieni ir jāizmanto, lai saskaņā ar 5.2.5.4. punktu noteiktu starpapgriezienu skaitu. Ja NRSC paredz papildu apgriezienu skaitus kā procentuālās vērtības, tie ir jāaprēķina kā nominālo apgriezienu procentuālās vērtības.

Brīvgaitas apgriezieni ir jānosaka saskaņā ar 5.2.5.5. punktu.

Saņemot tehniskā dienesta apstiprinājumu, testa apgriezienu ģenerēšanai šajā punktā nominālo apgriezienu vietā var izmantot MTS.

7.7.1.3.   NRSC slodzes ģenerēšana katram režīmam

Izvēlētā testa cikla katra testa režīma procentuālo slodzi iegūst no atbilstīgās NRSC tabulas XVII pielikuma 1. vai 2. papildinājumā. Atkarībā no testa cikla procentālā slodze šajās tabulās ir izteikta vai nu kā jauda, vai griezes moments saskaņā ar 5.2.6. punktu un katras tabulas zemsvītras piezīmēs.

100 % vērtība pie konkrētiem testa apgriezieniem ir izmērītā vai norādītā vērtība, kas paņemta no kartēšanas līknes, kura ģenerēta saskaņā ar attiecīgi 7.6.1., 7.6.2. vai 7.6.3. punktu, un kas izteikta kā jauda (kW).

Motora iestatījumu katram testa režīmam aprēķina, izmantojot vienādojumu (6-14):

(6-14)

kur:

S	ir dinamometra iestatījums (kW);
P max	ir maksimālā novērotā vai norādītā jauda pie testa apgriezieniem (ražotāja noteiktajos) testa apstākļos (kW);
P AUX	norādītā kopējā jauda, kuru patērējušas papildiekārtas, kā noteikts 6.-8. vienādojumā (sk. 6.3.5. punktu), pie noteiktajiem testa apgriezieniem (kW);
L	ir griezes momenta %.

Siltā režīma minimālo griezes momentu, kas tiek uzrādīts ekspluatācijas gaitā, var norādīt un izmantot jebkuram slodzes punktam, jo pretējā gadījumā, samazinoties šai vērtības, motors var nedarboties normāli, piemēram, tāpēc, ka tas būs savienots ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas nedarbojas zemāk par noteikto minimālo griezes momentu.

E2 un D2 cikla gadījumā ražotājs norāda nominālo jaudu, ko, ģenerējot testa ciklu, izmanto kā 100 % jaudu.

7.7.2.   NRTC un LSI-NRTC apgriezienu un slodzes ģenerēšana katram testa punktam (denormalizēšana)

Šo punktu izmanto, lai ģenerētu attiecīgos motora apgriezienus un slodzes, pie kurām motoru darbina NRTC vai LSI-NRTC testu laikā. XVII pielikuma 3. papildinājumā ir definēti piemērojamie testa cikli normalizētā formātā. Normalizētu testa ciklu veido apgriezienu un griezes momenta % secīgi vērtību pāri.

Apgriezienu un griezes momenta normalizētas vērtības pārveido, izmantojot šādas metodes:

a)	normalizētus apgriezienus saskaņā ar 7.7.2.2. punktu pārveido secīgos standarta apgriezienos n ref;

b)	normalizēto griezes momentu izsaka kā kartētā griezes momenta procentus no līknes, kas ģenerēta saskaņā ar 7.6.2. punktu, pie atbilstīgajiem standarta apgriezieniem; šīs normalizētās vērtības saskaņā ar 7.7.2.3. punktu pārveido secīgos griezes momentos T ref;

c)	standarta apgriezienu un standarta griezes momenta vērtības, kas ir izteiktas saskanīgās vienībās, reizina, lai aprēķinātu standarta jaudas vērtības.

7.7.2.1.   Rezervēts

7.7.2.2.   Motora apgriezienu denormalizēšana

Motora apgriezienus denormalizē, izmantojot vienādojumu (6-15):

(6-15)

kur:

n ref	ir standarta apgriezieni,
MTS	ir maksimālie testa apgriezieni,
n idle	ir brīvgaitas apgriezieni,
%speed	ir NRTC vai LSI-NRTC normalizētu apgriezienu vērtība, kas iegūta no XVII pielikuma 3. papildinājuma.

7.7.2.3.   Motora griezes momenta denormalizēšana

Griezes momenta vērtības motora dinamometra grafikā XVII pielikuma 3. papildinājumā normalizē līdz maksimālajam griezes momentam ar konkrēto apgriezienu skaitu. Standartciklā griezes momenta vērtības denormalizē, izmantojot kartēšanas līkni, ko nosaka atbilstīgi 7.6.2. punktam, izmantojot vienādojumu (6-16):

(6-16)

ar attiecīgo standartātrumu, kā noteikts 7.7.2.2. punktā.

kur:

T ref	standarta griezes moments attiecīgajiem standarta apgriezieniem;
max.torque	ir maksimālais griezes moments attiecīgajiem testa apgriezieniem, kas iegūts no motora kartēšanas, kas veikta saskaņā ar 7.6.2. punktu, un ko vajadzības gadījumā koriģē saskaņā ar 7.7.2.3.1. punktu;
%torque	ir NRTC vai LSI-NRTC normalizēta griezes momenta vērtība, kas iegūta no XVII pielikuma 3. papildinājuma.

(a)   Norādītais minimālais griezes moments

Var deklarēt motora minimālo griezes momentu, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz ekspluatāciju. Piemēram, ja motors parasti ir savienots ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas nedarbojas pie griezes momenta, kas ir zemāks par konkrētu mazāko vērtību, šo griezes momentu var norādīt un izmantot jebkuram slodzes punktam, kurš pretējā gadījumā būtu zemāks par šo vērtību.

(b)   Motora griezes momenta korekcija saistībā ar papildiekārtām, kas uzstādītas emisiju testa vajadzībām

Ja saskaņā ar 2. papildinājumu uzstāda papildiekārtas, nedrīkst koriģēt maksimālo griezes momentu attiecīgajiem testa apgriezieniem, kas iegūts no motora kartēšanas, kura veikta saskaņā ar 7.6.2. punktu.

Ja saskaņā ar 6.3.2. vai 6.3.3. punktu netiek uzstādītas papildiekārtas, kuras būtu bijis jāuzstāda testa vajadzībām, vai ja tiek uzstādītas papildiekārtas, kas testa vajadzībām bija jāņem, T max vērtībai veic korkciju, izmantojot vienādojumu (6-17).

T max = T map – T AUX

(6-17)

ar:

TAUX = Tr – Tf

(6-18)

kur:

T map	ir nekoriģēts maksimālais griezes moments attiecīgajiem testa apgriezieniem, kas iegūts no motora kartēšanas, kura veikta saskaņā ar 7.6.2. punktu;
T f	ir griezes moments, kas vajadzīgs, lai darbinātu papildiekārtas, kas netika uzstādītas, lai gan bija vajadzīgas testēšanas nolūkā;
T r	ir griezes moments, kas vajadzīgs, lai darbinātu papildiekārtas, kas tika uzstādītas, lai gan bija jānoņem testēšanas nolūkā.

7.7.2.4.   Denormalizēšanas procedūras piemērs

Piemēram, denormalizē šādus testa punktus:

% speed = 43 %

% torque = 82 %

Pieņemot šādas vērtības:

MTS = 2 200 min-1

n idle = 600 min-1

rezultāts ir šāds:

Maksimālo griezes momentu, kas ir 700 nm, novēro no kartēšanas līknes ar apgriezienu skaitu 1 288 min–1.

7.8.   Īpaša testa cikla izpildes procedūra

7.8.1.   Diskrēta režīma NRSC emisiju testa secība

7.8.1.1.   Motora iesildīšana stacionārās fāzes diskrētajam režīmam NRSC

Saskaņā ar 7.3.1. punktu veic pirmstesta procedūru, ietverot arī analizatora kalibrēšanu. Motoru iesilda, izmantojot 7.3.1.1.3. punktā norādīto iepriekšējas sagatavošanas secību. Tūlīt pēc šīs motora darbības apstākļu sagatavošanas sākas testa cikla mērījumu veikšana.

7.8.1.2.   Diskrēta režīma NRSC veikšana

a)	Testu veic augošā režīma numuru secībā, kā noteikts attiecībā uz testa ciklu (sk. XVII pielikuma 1. papildinājumu).

b)

Katra režīma ilgums ir vismaz 10 minūtes, izņemot gadījumus, kad tiek testēti dzirksteļaizdedzes motori G1, G2 vai G3 ciklā, kur katra režīma ilgums ir vismaz 3 minūtes. Katrā režīmā motoru stabilizē vismaz 5 minūtes un emisiju paraugus ņem 1–3 minūtes gāzveida emisijām un – ja ir piemērojama robežvērtība – PN katra režīma beigās, izņemot gadījumus, kad tiek testēti dzirksteļaizdedzes motori G1, G2 vai G3 ciklā, kur emisiju paraugus ņem attiecīgā testa režīma vismaz 2 pēdējās minūtes. Ir atļauts izmantot ilgāku paraugu ņemšanas laiku, lai uzlabotu PM paraugu ņemšanas precizitāti. Režīma ilgumu reģistrē un norāda pārskatā.

c)

PM paraugus var ņemt, izmantojot vai nu viena filtra metodi, vai vairāku filtru metodi. Tā kā metožu rezultāti var nedaudz atšķirties, izmantoto metodi uzrāda kopā ar rezultātiem. Attiecībā uz viena filtra metodi, ņemot paraugu, ņem vērā testa cikla procedūrā noteiktos modālos svēruma koeficientus un faktisko izplūdes gāzu plūsmu, attiecīgi pieskaņojot parauga plūsmas ātrumu un/vai parauga ņemšanas laiku. PM paraugu ņemšanas faktiskajam svēruma koeficientam ir jāietilpst ± 0,005 robežās no konkrētā režīma svēruma koeficienta. Parauga ņemšanu katrā režīmā izdara iespējami vēlu. Attiecībā uz viena filtra metodi PM paraugu ņemšanu ±5 s robežās pabeidz vienlaikus ar gāzveida emisiju mērījumu. Parauga ņemšanu katrā režīmā izdara vismaz 20 sekundes viena filtra metodei un vismaz 60 sekundes vairāku filtru metodei. Sistēmām, kurām nav apvada iespējas, katrā režīmā ir vismaz 60 sekundes ilgs parauga ņemšanas laiks viena filtra un vairāku filtru metodēm.

d)

Motora apgriezienus un slodzi, ieplūdes gaisa temperatūru, degvielas plūsmu un – attiecīgā gadījumā – gaisa vai izplūdes gāzu plūsmu attiecībā uz katru režīmu mēra tajā pašā laika intervālā, ko izmanto gāzveida koncentrāciju mērījumu veikšanai. Pieraksta visus papildu datus, kas ir vajadzīgi aprēķina veikšanai.

e)

Ja motors noslāpst vai parauga ņemšana tiek pārtraukta jebkurā brīdī pēc emisiju paraugu ņemšanas sākuma diskrētajam režīmam NRSC vai, izmantojot viena filtra metodi, testa rezultātu anulē un testu atkārto, sākot ar motora iesildīšanas procedūru. Ja PM mērījuma veikšanā izmanto vairāku filtru metodi (vienu paraugu ņemšanas filtru katram darbības režīmam), testu turpina, stabilizējot motoru iepriekšējā režīmā motora temperatūras noteikšanai un sākot mērījuma veikšanu ar režīmu, kurā motors apstājās;

f)	Veic pēctesta procedūras saskaņā ar 7.3.2. punktu.

7.8.1.3.   Apstiprināšanas kritēriji

Katrā attiecīgā stacionāras fāzes testa cikla režīma laikā pēc sākotnējā pārejas posma izmērītais apgriezienu skaits neatšķiras no apgriezienu skaita atskaites lieluma vairāk nekā par ±1 % no nominālā apgriezienu skaita vai ± 3 min-1, izvēlas lielāko no abiem, izņemot bezslodzes režīmu, kuram ievēro ražotāja noteiktās pielaides. Izmērītais griezes moments neatšķiras no standarta griezes momenta vairāk kā par ± 2 % no maksimālā griezes momenta pie testa apgriezienu skaita.

7.8.2.   RMC emisiju testa secība

7.8.2.1.   Motora iesildīšana

Saskaņā ar 7.3.1. punktu veic pirmstesta procedūru, ietverot arī analizatora kalibrēšanu. Motoru iesilda, izmantojot 7.3.1.1.4. punktā norādīto iepriekšējas sagatavošanas secību. Tūlīt pēc šīs motora sagatavošanas procedūras, ja motora apgriezienu skaits un griezes moments jau nav iestatīti testa pirmajam režīmam, tos maina lineārā pakāpē 20 ± 1 s uz pirmo testa režīmu. Pēc pakāpes beigām 5 līdz 10 sekundēs sākas testa cikla mērīšana.

7.8.2.2.   RMC veikšana

Testu veic režīma numuru secībā, kā noteikts attiecībā uz testa ciklu (sk. XVII pielikuma 2. papildinājumu). Ja noteiktajam NRSC nav pieejams RMC, ievēro 7.8.1. punktā noteikto diskrēta režīma NRSC procedūru.

Motors katrā režīmā darbojas norādīto laiku. Pāreju no viena režīma nākamajā veic lineāri 20 s ± 1 s atbilstīgi 7.8.2.4. punktā paredzētajām pielaidēm.

Attiecībā uz RMC standarta apgriezienus un griezes momentu ģenerē pie minimālās 1 Hz frekvences, un šo punktu secību izmanto cikla veikšanā. Īstenojot pāreju starp režīmiem, denormalizētos standarta apgriezienus un griezes momentus lineāri sakārto starp režīmiem, lai ģenerētu atskaites punktus. Normalizētu standarta griezes momenta vērtību lineāru sakārtošanu starp režīmiem un to denormalizēšanu neveic. Ja apgriezienu un griezes momenta pakāpes šķērso motora griezes momenta līkni, to turpina, lai regulētu standarta griezes momentus, un lietotājam atļauj pieprasīt maksimālā līmeņa sasniegšanu.

Visa RMC laikā (katra režīma laikā un arī pakāpēs starp režīmiem) mēra katra gāzveida piesārņotāja koncentrāciju un, ja ir piemērojama robežvērtība, ņem PM un PN paraugus. Var veikt neapstrādātu vai atšķaidītu gāzveida piesārņotāju mērījumus un tos pastāvīgi reģistrēt. Ja izmanto atšķaidītus gāzveida piesārņotājus, to paraugus var ņemt arī paraugu ņemšanas maisā. Cietdaļiņu paraugu atšķaida ar kondicionētu un tīru āra gaisu. Visā testa procedūras laikā ņem vienu paraugu un PM gadījumā savāc vienā PM paraugu ņemšanas filtrā.

Lai aprēķinātu īpatnējās emisijas, aprēķina faktisko cikla darbu, integrējot faktisko motora jaudu cikla laikā.

7.8.2.3.   Emisiju testa secība

a)	RMC izpildi, izplūdes gāzu paraugu ņemšanu, datu reģistrēšanu un izmērīto vērtību integrēšanu sāk vienlaikus.

b)	Apgriezienu skaitu un griezes momentu kontrolē testa cikla pirmajā režīmā.

c)	Ja motors noslāpst RMC izpildes laikā, testu anulē. Motoru atkal iepriekš sagatavo un testu atkārto.

d)

RMC beigās turpina paraugu ņemšanu, izņemot PM paraugu ņemšanu, darbinot visas sistēmas, lai nodrošinātu sistēmas reakcijas laika beigšanos. Kad šis laiks ir beidzies, aptur visu paraugu ņemšanu un reģistrēšanu, tostarp fona paraugu reģistrēšanu. Visbeidzot aptur visas integrēšanas iekārtas un reģistrētajos datos norāda testa cikla beigas.

e)	Veic pēctesta procedūras saskaņā ar 7.3.2. punktu.

7.8.2.4.   Apstiprināšanas kritēriji

RMC testus apstiprina, izmantojot regresijas analīzi, kā aprakstīts 7.8.3.3. un 7.8.3.5. punktā. Atļautās RMC pielaides ir sniegtas tupmāk redzamajā 6.1. tabulā. Jāņem vērā, kā RMC pielaides atšķiras no 6.2. tabulā norādītajām NRTC pielaidēm. Testējot motorus, kuru lietderīgā jauda ir lielāka par 560 kW, var izmantot 6.2. tabulas regresijas taisnes pielaides un 6.3. tabulas punktu dzēšanu.

6.1. tabula

RMC regresijas taisnes pielaides

	Apgriezieni	Griezes moments	Jauda
y pret x aplēses standartkļūda (SEE)	maks. 1 % no nominālā apgriezienu skaita	maks. 2 % no motora maks. griezes momenta	maks. 2 % no motora maks. jaudas
Regresijas taisnes slīpums, a 1	no 0,99 līdz 1,01	0,98 – 1,02	0,98 – 1,02
Noteikšanas koeficients, r 2	vismaz 0,990	vismaz 0 950	vismaz 0 950
y krustošanās ar regresijas taisni, a 0	± 1 % no nominālā apgriezienu skaita	± 20 nm vai ± 2 % no maksimālā griezes momenta, izvēlas lielāko vērtību	± 4 kW vai ± 2 % no maksimālās jaudas, izvēlas lielāko vērtību

Ja RMC testu neveic īslaicīgā testa gultnē, kurā nav pieejamas apgriezienu skaita un griezes momenta vērtības ar sekundes precizitāti, izmanto turpmāk izklāstītos apstiprināšanas kritērijus.

Noteikumu 7.8.1.3. punktā ir paredzētas apgriezienu skaita un griezes momenta pielaides attiecībā uz katru režīmu. Attiecībā uz 20 s lineārā apgriezienu skaita un lineārā griezes momenta pārejām no RMC stacionāras fāzes testa režīmiem (7.4.1.2. punkts) pakāpei piemēro turpmāk norādītās apgriezienu skaita un slodzes pielaides,

a)	saglabā lineāru apgriezienu skaitu ± 2 % robežās no nominālā apgriezienu skaita;

b)	saglabā lineāru griezes momentu ± 5 % robežās no maksimālā griezes momenta pie nominālā apgriezienu skaita.

7.8.3.   Pārejas (NRTC un LSI-NRTC) testa cikli

Lai īstenotu NRTC un LSI-NRTC, secīgi izpilda standarta apgriezienu skaita un griezes momentu komandas. Nosaka apgriezienu skaita un griezes momenta komandas pie vismaz 5 Hz frekvences. Tā kā testa standartcikls ir paredzēts pie 1 Hz, pa vidu esošās griezes momenta un apgriezienu skaita komandas lineāri interpolē no griezes momenta standartvērtībām, kas ir radītas no cikla ģenerēšanas.

Nelielas denormalizētu apgriezienu vērtības līdzās siltās brīvgaitas ātrumam var izraisīt situāciju, kad mazu apgriezienu brīvgaitas kontrolieri aktivizē standarta griezes momentu un motora griezes moments pārsniedz standarta griezes momentu, lai gan lietotāja pieprasījums ir minimālā līmenī. Šādos gadījumos ir ieteicams kontrolēt dinamometru, lai tā prioritāte būtu ievērot standarta griezes momentu, nevis standarta apgriezienu skaitu, ļaujot motoram regulēt ātrumu.

Aukstās palaides apstākļos motoriem var izmantot pastiprinātas brīvgaitas ierīci, lai ātri iesildītu motoru un izplūdes pēcapstrādes ierīces. Šajos apstākļos ļoti zemi normalizētie apgriezieni ģenerēs standarta apgriezienus, kas ir mazāki par šiem lielākajiem nostiprinātās brīvgaitas apgriezieniem. Šajā gadījumā ir ieteicams kontrolēt dinamometru, lai tā prioritāte būtu ievērot standarta griezes momentu, ļaujot motoram regulēt ātrumu, kad lietotāja pieprasījums ir minimālā līmenī.

Emisiju testa laikā standarta apgriezienus un griezes momentus, kā arī atgriezeniskos apgriezienus un griezes momentus reģistrē ar minimālo frekvenci 1 Hz, bet, vēlams, ar 5 Hz vai pat 10 Hz. Pieraksta lielāka frekvence ir svarīga, jo tā palīdz pēc iespējas samazināt laika novirzes efektu starp standarta apgriezienu un izmērītajām atgriezenisko apgriezienu vērtībām, kā arī griezes momenta vērtībām.

Standarta un atgriezeniskos apgriezienus un griezes momentus var reģistrēt pie zemākām frekvencēm (pat pie tik zemas frekvences kā 1 Hz), ja reģistrē vidējās vērtības laika intervālā starp reģistrētajām vērtībām. Vidējās vērtības aprēķina, pamatojoties uz atgriezeniskajām vērtībām, kuras ir atjauninātas pie vismaz 5 Hz frekvences. Šīs reģistrētās vērtības izmanto cikla apstiprināšanas statistikas un kopējā darba aprēķināšanai.

7.8.3.1.   NRTC testa veikšana

Saskaņā ar 7.3.1. punktu veic pirmstesta procedūras, ietverot iepriekšēju sagatavošanu, dzesēšanu un analizatora kalibrēšanu.

Testēšanu sāk saskaņā ar turpmāk aprakstīto.

Testa secību sāk īstenot tūlīt pēc tam, kad aukstās palaides NRTC gadījumā tiek iedarbināts motors, kas atdzesēts saskaņā ar 7.3.1.2. punktu, vai karstās palaides NRTC gadījumā motors tiek iedarbināts pēc karstās impregnēšanas. Ievēro 7.4.2.1. punktā norādīto secību.

Datu reģistrēšanu, izplūdes gāzu paraugu ņemšanu un izmērīto vērtību integrēšanu sāk vienlaikus ar motora iedarbināšanu. Testa ciklu sāk brīdī, kad iedarbina motoru, un to veic atbilstīgi grafikam XVII pielikuma 3. papildinājumā.

Cikla beigās turpina paraugu ņemšanu, darbinot visas sistēmas, lai nodrošinātu sistēmas reakcijas laika beigšanos. Kad šis laiks ir beidzies, aptur visu paraugu ņemšanu un reģistrēšanu, tostarp fona paraugu reģistrēšanu. Visbeidzot aptur visas integrēšanas iekārtas un reģistrētajos datos norāda testa cikla beigas.

Veic pēctesta procedūras saskaņā ar 7.3.2. punktu.

7.8.3.2.   LSI-NRTC testa veikšana

Saskaņā ar 7.3.1. punktu veic pirmstesta procedūras, ietverot iepriekšēju sagatavošanu un analizatora kalibrēšanu.

Testēšanu sāk saskaņā ar turpmāk aprakstīto.

Testu sāk saskaņā ar 7.4.2.2. punktā noteikto secību.

Datu reģistrēšanu, izplūdes gāzu paraugu ņemšanu un izmērīto vērtību integrēšanu sāk vienlaikus ar LSI-NRTC sākšanu pēc 30 sekunžu brīvgaitas perioda, kā noteikts 7.4.2.2. punkta b) apakšpunktā. Testa ciklu veic atbilstīgi grafikam XVII pielikuma 3. papildinājumā.

Cikla beigās turpina paraugu ņemšanu, darbinot visas sistēmas, lai nodrošinātu sistēmas reakcijas laika beigšanos. Kad šis laiks ir beidzies, aptur visu paraugu ņemšanu un reģistrēšanu, tostarp fona paraugu reģistrēšanu. Visbeidzot aptur visas integrēšanas iekārtas un reģistrētajos datos norāda testa cikla beigas.

Veic pēctesta procedūras saskaņā ar 7.3.2. punktu.

7.8.3.3.   Cikla validācijas kritērijs pārejas (NRTC un LSI-NRTC) testa cikliem

Lai pārbaudītu testa derīgumu, šajā punktā noteiktos cikla apstiprināšanas kritērijus piemēro apgriezienu, griezes momenta, jaudas un vispārējā darba standartvērtībām un atgriezeniskajām vērtībām.

7.8.3.4.   Cikla darba aprēķins

Pirms aprēķina cikla darbu, izlaiž ikvienu apgriezienu un griezes momenta vērtību, kas reģistrēta motora iedarbināšanas laikā. Punktus ar negatīvām griezes momenta vērtībām jāņem vērā kā nulles darbu. Faktisko cikla darbu W act (kWh) aprēķina, pamatojoties uz motora atgriezenisko apgriezienu skaitu un griezes momenta vērtībām. Standarta cikla darbu W ref (kWh) aprēķina, pamatojoties uz motora standarta apgriezienu un griezes momenta vērtībām. Faktisko cikla darbu W act izmanto salīdzināšanai ar standarta cikla darbu W ref un īpatnējās emisijas aprēķināšanai (sk. 7.2. punktu).

W act jābūt no 85 % līdz 105 % no W ref.

7.8.3.5.   Validācijas statistika (sk. VII pielikuma 2. papildinājumu)

Attiecībā uz apgriezieniem, griezes momentu un jaudu aprēķina lineāro regresiju starp standartvērtībām un atgriezeniskajām vērtībām.

Lai līdz minimumam samazinātu laika novirzes efektu starp etalona un atgriezeniskajām cikla vērtībām, visu motora apgriezienu un griezes momenta atgriezenisko signālu secību var nobīdīt, to aizturot vai apsteidzot laikā nominālo apgriezienu un griezes momentu secību. Ja atgriezeniskos signālus nobīda, tad tajā pašā virzienā tikpat daudz jānobīda apgriezieni un griezes moments.

Izmanto mazāko kvadrātu metodi ar vispiemērotāko vienādojumu veidā, kas izteikts vienādojumā (6-19):

y= a 1 x + a 0

(6-19)

kur:

y	ir apgriezienu skaita (min-1), griezes momenta (Nm) vai jaudas (kW) atgriezeniskā vērtība;
a 1	ir regresijas taisnes slīpums;
x	ir apgriezienu skaita (min–1), griezes momenta (Nm) vai jaudas (kW) standartvērtība;
a 0	Ir y krustošanās ar regresijas taisni.

y pret x aplēses standartkļūdu (SEE) un noteikšanas koeficientu (r) aprēķina katrai regresijas taisnei saskaņā ar VII pielikuma 3. papildinājumu.

Šo analīzi ieteicams izdarīt ar 1 Hz frekvenci. Lai testu uzskatītu par derīgu, tam jāatbilst kritērijiem, kas iekļauti 6.2. tabulā.

6.2. tabula

Regresijas taisnes pielaides

	Apgriezieni	Griezes moments	Jauda
y pret x aplēses standartkļūda (SEE)	≤ 5,0 % no maksimālajiem testa apgriezieniem	≤ 10,0 % no maksimālā kartētā griezes momenta	≤ 10,0 % no maksimālās kartētās jaudas
Regresijas taisnes slīpums, a 1	no 0,95 līdz 1,03	0,83 – 1,03	0,89 – 1,03
Noteikšanas koeficients, r 2	vismaz 0,970	vismaz 0,850	vismaz 0,910
y krustošanās ar regresijas taisni, a 0	≤ 10 % no brīvgaitas	± 20 nm vai ± 2 % no maksimālā griezes momenta, izvēlas lielāko vērtību	± 4 kW vai ± 2 % no maksimālās jaudas, izvēlas lielāko vērtību

Tikai regresijas nolūkā ir atļauts dzēst punktus, ja tā norādīts 6.3. tabulā, pirms veic regresijas aprēķinu. Tomēr šos punktus nedrīkst dzēst cikla darba un emisiju aprēķinam. Brīvgaitas punktu definē kā punktu ar normalizētu griezes momenta standartlielumu, kas ir 0 %, un normalizētu apgriezienu skaita standartlielumu, kas ir 0 %. Punktu dzēšanu var piemērot visam ciklam vai jebkurai tā daļai. Ir jānorāda punkti, kuriem piemēro punktu dzēšanu.

6.3. tabula

Punkti, kurus drīkst dzēst no regresijas analīzes

Pasākums	Nosacījumi (n = motora apgriezieni, T = griezes moments)	Punkti, kurus drīkst dzēst
Minimāls lietotāja pieprasījums (brīvgaitas punkts)	n ref = n idle un T ref = 0 % un T act > (T ref – 0,02 T maxmappedtorque) un T act < (T ref + 0,02 T maxmappedtorque)	apgriezieni un jauda
Minimāls lietotāja pieprasījums	n act ≤ 1,02 n ref un T act > T ref vai n act > n ref un T act ≤ T ref' vai n act > 1,02 n ref un T ref < T act ≤ (T ref + 0,02 T maxmappedtorque)	jauda un griezes moments vai apgriezieni
Maksimāls lietotāja pieprasījums	n act < n ref un T act ≥ T ref vai n act ≥ 0,98 n ref un T act < T ref vai n act < 0,98 n ref un T ref > T act ≥ (T ref – 0,02 T maxmappedtorque)	jauda un griezes moments vai apgriezieni

8.   Mērīšanas procedūras

8.1.   Kalibrēšana un veiktspējas pārbaudes

8.1.1.   Ievads

Šajā punktā ir aprakstītas veicamās mērīšanas sistēmu kalibrēšanas un pārbaudes. Specifikācijas, kas piemērojamas atsevišķiem instrumentiem, skatīt 9.4. punktā.

Kalibrēšanas un pārbaudes parasti veic visā mērīšanas ķēdē.

Ja attiecībā uz kādu mērīšanas sistēmas daļu kalibrēšana vai pārbaude nav noteikta, šīs sistēmas daļas kalibrēšanas un tās veiktspējas pārbaudes biežums ir saskaņā ar mērīšanas sistēmas ražotāja ieteikumiem un pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

Lai nodrošinātu atbilstību kalibrēšanām un pārbaudēm noteiktajām pielaidēm, izmanto starptautiski atzītus standartus.

8.1.2.   Kalibrēšanu un pārbaužu kopsavilkums

Šā punkta 6.4. tabulā ir apkopotas 8. iedaļā aprakstītās kalibrēšanas un pārbaudes, kā arī norādīts, kad tās ir veicamas.

6.4. tabula

Kalibrēšanu un pārbaužu kopsavilkums

Kalibrēšanas vai pārbaudes veids	Minimālais biežums (1)
8.1.3.: precizitāte, atkārtojamība un troksnis	Precizitāte: nav obligāti, bet ieteicami, veicot sākotnējo uzstādīšanu. Atkārtojamība: nav obligāti, bet ieteicami, veicot sākotnējo uzstādīšanu. Troksnis: nav obligāti, bet ieteicami, veicot sākotnējo uzstādīšanu.
8.1.4.: linearitātes pārbaude	Apgriezieni: Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. Griezes moments: Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. Ieplūdes gaisa, atšķaidīšanas gaisa un atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas un paraugu partiju plūsmas ātrums: veicot sākotnējo uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes, ja vien plūsma nav pārbaudīta, veicot propāna pārbaudi vai ar oglekļa un skābekļa bilances metodi. Neapstrādātu izplūdes gāzu plūsma: veicot sākotnējo uzstādīšanu, 185 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes, ja vien plūsma nav pārbaudīta, veicot propāna pārbaudi vai ar oglekļa un skābekļa bilances metodi. Gāzu dalītāji: Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. Gāzes analizatori (ja vien nav norādīts citādi): Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 35 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. FTIR analizators Veicot uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. PM atlikums: Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. Autonomais spiediens un temperatūra: Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.5.: Nepārtraukta darba gāzes analizatora sistēmas reakcija un pārbaudes atjaunināšana/reģistrēšana – attiecībā uz gāzes analizatoriem, kuri netiek nepātraukti kompensēti par citām gāzu grupām	Veicot sākotnējo uzstādīšanu vai pēc sistēmā veiktām izmaiņām, kas ietekmētu reakciju.
8.1.6.: Nepārtraukta darba gāzes analizatora sistēmas reakcija un pārbaudes atjaunināšana/reģistrēšana – attiecībā uz gāzes analizatoriem, kuri tiek nepātraukti kompensēti par citām gāzu grupām	Veicot sākotnējo uzstādīšanu vai pēc sistēmā veiktām izmaiņām, kas ietekmētu reakciju.
8.1.7.1.: griezes moments	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.7.2.: spiediens, temperatūra, rasas punkts	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.8.1.: degvielas plūsma	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.8.2.: ieplūdes plūsma	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.8.3.: izplūdes gāzu plūsma	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.8.4.: atšķaidītu izplūdes gāzu plūsma (CSV un PFD)	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.8.5.: CVS/PFD un partijas parauga pārbaude (2)	Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 35 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. (Propāna pārbaude)
8.1.8.8.: vakuuma noplūde	Uzstādot paraugu ņemšanas sistēmu. Pirms katra laboratorijas testa saskaņā ar 7.1. punktu: 8 stundās pirms katra darbības cikla secības pirmā testa intervāla sākšanas un pēc apkopes, piemēram, priekšfiltra nomaiņas.
8.1.9.1.: CO2 NDIR H2O piejaukums	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.9.2.: CO NDIR CO2 un H2O piejaukums	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.10.1.: FID kalibrēšana HC FID optimizēšana un HC FID pārbaude	Kalibrēt, optimizēt un noteikt CH4 reakciju: veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes. Pārbaudīt CH4 reakciju: veicot sākotnējo uzstādīšanu, 185 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.10.2.: Neapstrādātas izplūdes FID O2 gāzes piejaukums	Attiecībā uz visiem FID analizatoriem: veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes. Attiecībā uz THC FID analizatoriem: veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes, kā arī pēc FID optimizēšanas saskaņā ar 8.1.10.1.
8.1.11.1.: CLD CO2 un H2O dzēšana	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.11.3.: NDUV HC un H2O piejaukums	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.11.4.: dzesēšanas vannas NO2 iespiešanās (dzesētājs)	Veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.11.5.: NO2 pārveidotāja par NO pārveidošana	Veicot sākotnējo uzstādīšanu, 35 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.12.1.: Paraugu žāvētāja pārbaude	Termiskajiem dzesētājiem: veicot uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes. Osmozes membrānām: veicot uzstādīšanu, 35 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes.
8.1.13.1.: PM atlikums un svēršana	Neatkarīga pārbaude: veicot sākotnējo uzstādīšanu, 370 dienās pirms testēšanas un pēc plašas tehniskās apkopes. Nulles, iestatīšanas un atsauces parauga pārbaudes: 12 stundās pēc svēršanas un pēc plašas tehniskās apkopes.

8.1.3.   Precizitātes, atkārtojamības un trokšņa pārbaude

Atsevišķu instrumentu veiktspējas vērtības, kas norādītas 6.8. tabulā, ir pamats instrumenta precizitātes, atkārtojamības un tā radītā trokšņa noteikšanai.

Instrumenta precizitāte, atkārtojamība vai tā radītais toksnis nav jāpārbauda. Tomēr šo pārbaužu ņemšana vērā var būt noderīga, lai noteiktu specifikācijas jaunam instrumentam, pārbaudītu jauna instrumenta veiktspēju, kad tas tiek nodots ekspluatācijā, vai novērstu ar esošo instrumentu saistītās problēmas.

8.1.4.   Linearitātes pārbaude

8.1.4.1.   Piemērošanas joma un biežums

Linearitātes pārbaudi veic attiecībā uz katru 6.5. tabulā minēto mērīšanas sistēmu vismaz tik bieži, kā norādīts tabulā, saskanīgi ar mērīšanas sistēmas ražotāja ieteikumiem un pamatotu inženiertehnisko atzinumu. Linearitātes pārbaudes mērķis ir noteikt, vai mērīšanas sistēma proporcionāli reaģē aktuālajā mērījumu diapazonā. Linearitātes pārbaudi veido vismaz 10 etalonvērtību sēriju iekļaušana mērīšanas sistēmā, ja vien nav noteikts citādi. Mērīšanas sistēma nosaka katras etalonvērtības kvantitāti. Izmērītās vērtības kopīgi salīdzina ar etalonvērtībām, izmantojot mazāko kvadrātu lineāro regresiju un 6.5. tabulā norādītos linearitātes kritērijus.

8.1.4.2.   Veiktspējas prasības

Ja mērīšanas sistēma neatbilst 6.5. tabulā norādītajiem piemērojamajiem linearitātes kritērijiem, nepilnību novērš, atbilstīgi vajadzībām atkārtoti kalibrējot komponentus, veicot to tehnisko apkopi vai tos aizvietojot. Linearitātes pārbaudi veic atkārtoti pēc nepilnības novēršanas, lai nodrošinātu mērīšanas sistēmas atbilstību linearitātes kritērijiem.

8.1.4.3.   Procedūra

Izmanto šādu linearitātes pārbaudes protokolu:

a)	mērīšanas sistēmu darbina, nodrošinot tai noteiktu temperatūru, spiedienu un plūsmas;

b)	instrumentu iestata uz nulli, iekļaujot nulles signālu, tāpat kā pirms emisiju testa. Attiecībā uz gāzes analizatoriem izmanto atbilstīgu nulles gāzi, kas atbilst 9.5.1. punkta specifikācijām, un to ievada tieši analizatora pieslēgvietā;

c)	instrumentu normalizē, ievadot kontroles signālu, tāpat kā pirms emisiju testa. Attiecībā uz gāzes analizatoriem izmanto atbilstīgu kontroles gāzi, kas atbilst 9.5.1. punkta specifikācijām, un to ievada tieši analizatora pieslēgvietā;

d)	pēc instrumenta iestatīšanas, nulli pārbauda ar to pašu signālu, kas ir izmantots šā punkta b) apakšpunktā. Pamatojoties uz nulles nolasījumu, izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu, lai noteiktu, vai pirms pāriešanas uz nākamo posmu instrumentu atiestatīt uz nulli vai atkārtoti iestatīt;

e)

attiecībā uz visiem izmērītajiem daudzumiem izmanto ražotāja ieteikumus un pamatotu inženiertehnisko atzinumu, lai atlasītu etalonvērtības y ref i , kas aptver visu vērtību diapazonu, kāds ir sagaidāms emisiju testēšanas laikā, tādējādi novēršot vajadzību ekstrapolēt ārpus šīm vērtībām. Kā vienu no linearitātes pārbaudes etalonvērtībām atlasa nulles atsauces signālu. Attiecībā uz autonoma spiediena un temperatūras linearitātes pārbaudēm atlasa vismaz trīs etalonvērtības. Attiecībā uz visām pārējām linearitātes pārbaudēm atlasa vismaz desmit etalonvērtības;

f)	lai izvēlētos secību, kādā tiks ievadītas etalonvērtības, izmanto instrumenta ražotāja ieteikumus un pamatotu inženiertehnisko atzinumu;

g)	atsauces vērtības ģenerē un ievieš atbilstīgi 8.1.4.4. punktam. Attiecībā uz gāzes analizatoriem izmanto gāzes koncentrācijas, par kurām ir zināms, ka uz tām attiecas 9.5.1. punktā paredzētās specifikācijas, un tās ievada tieši analizatora pieslēgvietā;

h)	instrumentam ļauj nostabilizēties, kamēr tas mēra etalonvērtību;

i)	ar pieraksta frekvenci, kas ir vismaz minimālā frekvence, kā norādīts 6.7. tabulā, 30 s laikā mēra etalonvērtības un reģistrē pierakstīto vērtību vidējo aritmētisko ;

j)	atkārto šā punkta g)–i) apakšpunktā noteiktos pasākumus līdz brīdim, kad ir izmērītas visas standartvērtības;

k)	vidējos aritmētiskos un etalonvērtības y ref i izmanto, lai aprēķinātu mazāko kvadrātu lineārās regresijas parametrus un statistiskās vērtības ar mērķi salīdzināt 6.5. tabulā norādītos minimālos veiktspējas kritērijus. Izmanto VII pielikuma 3. papildinājumā norādītos aprēķinus.

8.1.4.4.   Standartsignāli

Šajā punktā ir aprakstītas ieteicamās metodes etalonvērtību ģenerēšanai 8.1.4.3. punktā paredzētajam linearitātes pārbaudes protokolam. Izmanto etalonvērtības, kas simulē faktiskās vērtības, vai ievieš faktisku vērtību un to mēra ar standartmērījumu sistēmu. Pēdējā gadījumā etalonvērtība ir vērtība, par kuru ir ziņojusi standartmērījumu sistēma. Etalonvērtības un etalonmērījumu sistēmas ir starptautiski reģistrējamas.

Attiecībā uz temperatūras mērījumu sistēmām ar sensoriem, piemēram, termopāriem, RTD un termistoriem, linearitātes pārbaudi var veikt, atdalot no sistēmas sensoru un tā vietā izmantojot simulatoru. Vajadzības gadījumā izmanto simulatoru, kas ir kalibrēts autonomi un kam ir kompensēts aukstais lodējums. Starptautiski reģistrējama simulatora temperatūrai pielāgota nenoteiktība ir mazāka par 0,5 % no maksimālās darba temperatūras T max. Ja izmanto šo iespēju, ir jālieto sensori, kuri saskaņā ar piegādātāja sniegto informāciju ir precīzāki par 0,5 % no T max salīdzinājumā ar to standarta kalibrēšanas līkni.

8.1.4.5.   Mērījumu sistēmas, kurām ir vajadzīga linearitātes pārbaude

Šā punkta 6.5. tabulā ir norādītas sistēmas, kurām ir vajadzīgas linearitātes pārbaudes. Uz šo tabulu attiecas turpmāk norādītie noteikumi:

a)	ja instrumenta ražotājs iesaka vai balstoties uz pamatotu inženiertehnisko atzinumu, linearitātes pārbaudi veic biežāk;

b)	“min” attiecas uz linearitātes pārbaudē izmantoto minimālo etalonvērtību. Jāņem vērā, ka atkarībā no signāla šī vērtība var būt nulle vai negatīva vērtība;

c)

“max” parasti attiecas uz linearitātes pārbaudē izmantoto maksimālo etalonvērtību. Piemēram, attiecībā uz gāzu dalītājiem, x max ir nedalītās, neatšķaidītās kontroles gāzes koncentrācija. Turpmāk norādīti īpaši gadījumi, kuros “max” attiecas uz atšķirīgu vērtību: i) PM atlikuma linearitātes pārbaudes gadījumā m max attiecas uz PM filtra tipisko masu; ii) griezes momenta linearitātes pārbaudes gadījumā T max attiecas uz ražotāja noteikto testējamā motora ar lielāko griezes momentu motora augstāko griezes momenta vērtību;

d)	norādītie diapazoni ir iekļaujoši. Piemēram, norādītais diapazons 0,98–1,02 attiecībā uz stāvumu a 1 nozīmē, ka 0,98 ≤ a 1 ≤ 1,02;

e)

šīs linearitātes pārbaudes neattiecas uz sistēmām, kurām piemēro plūsmas ātruma pārbaudi attiecībā uz atšķaidītām izplūdes gāzēm saistībā ar propāna pārbaudi, kā aprakstīts 8.1.8.5. punktā, vai sistēmām, kuras atbilst ± 2 %, pamatojoties uz ieplūdes gaisa, degvielas un izplūdes gāzu oglekļa vai skābekļa ķīmisko līdzsvaru;

f)	atbilstību a 1 kritērijam šo daudzumu gadījumā nodrošina tikai tad, ja ir vajadzīga absolūtā daudzuma vērtība, pretēji signālam, kas ir tikai lineāri proporcionāls faktiskajai vērtībai;

g)

autonomās temperatūras ietver motora temperatūras un apkārtējās vides apstākļus, ko izmanto, lai iestatītu vai pārbaudītu motora stāvokļus, temperatūras, kuras izmanto, lai testa sistēmā iestatītu vai pārbaudītu kritiskos apstākļus, un temperatūras, kuras izmanto emisiju aprēķinos: i) ir jāveic šo temperatūru linearitātes pārbaudes; gaisa ieplūde, pēcapstrādes gultne(-es) (attiecībā uz motoriem, kurus testē ar izplūdes pēcapstrādes ierīcēm ciklos ar aukstās palaides kritērijiem), atšķaidīšanas gaiss PM parauga ņemšanai (CVS, dubultās atšķaidīšanas un daļējas plūsmas sistēmām), PM paraugs, dzesētāja paraugs (attiecībā uz gāzveida paraugu ņemšanas sistēmām, kuras paraugu žāvēšanai izmanto dzesētājus); ii) šīs temperatūras linearitātes pārbaudes ir jāveic tikai tad, ja to norādījis motora ražotājs; degvielas ieplūde, testēšanas telpas uzpūtes gaisa dzesētāja gaisa izplūde (attiecībā uz motoriem, kurus testē ar testēšanas telpas siltummaini, kas simulē autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas turbopūtes gaisa dzesētāju), testēšanas telpas gaisa dzesētāja dzesēšanas šķidruma ieplūde (attiecībā uz motoriem, kurus testē ar testēšanas telpas siltummaini, kas simulē autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas turbopūtes gaisa dzesētāju), eļļa eļļtverī, dzesēšanas šķidrums pirms termostata (attiecībā uz motoriem, kurus dzesē ar šķidrumu);

h)

autonomie spiedieni ietver motora spiedienus un apkārtējās vides apstākļus, ko izmanto, lai iestatītu vai pārbaudītu motora stāvokļus, spiedienus, kurus izmanto, lai testa sistēmā iestatītu vai pārbaudītu kritiskos apstākļus, un spiedienus, kurus izmanto emisiju aprēķinos: i) veicamās spiediena linearitātes pārbaudes ir šādas: ieplūdes gaisa spiediena ierobežojums, izplūdes gāzu pretspiediena ierobežojums, barometrs, CVS ieplūdes manometriskais spiediens (ja to mēra, izmantojot CVS), dzesētāja paraugs (attiecībā uz gāzveida paraugu ņemšanas sistēmām, kuras paraugu žāvēšanai izmanto dzesētājus); ii) spiediena linearitātes pārbaudes, kas ir jāveic tikai tad, ja to norādījis motora ražotājs: testēšanas telpas turbopūtes gaisa dzesētāja un savienojošās caurules spiediena kritums (attiecībā uz motoriem ar turbopūti, kurus testē ar testēšanas telpas siltummaini, kas simulē autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas turbopūtes gaisa dzesētāju), degvielas ieplūde un degvielas izplūde.

6.5. tabula

Mērījumu sistēmas, kurām ir vajadzīga linearitātes pārbaude

Mērījumu sistēma	Daudzums	Minimālais pārbaužu biežums	Linearitātes kritēriji
				a	SEE	r 2
Motora apgriezienu skaits	n	370 dienās pirms testēšanas	≤ 0,05 % nmax	0,98–1,02	≤ 2 % nmax	≥ 0,990
Motora griezes moments	T	370 dienās pirms testēšanas	1 % T max	0,98–1,02	≤ 2 % T max	≥ 0,990
Degvielas plūsmas ātrums	qm	370 dienās pirms testēšanas	1 %	0,98–1,02	2 %	≥ 0,990
Ieplūdes plūsmas ātrums (1)	qV	370 dienās pirms testēšanas	1 %	0,98–1,02	2 %	≥ 0,990
Atšķaidīšanas gaisa plūsmas ātrums (1)	qV	370 dienās pirms testēšanas	1 %	0,98–1,02	2 %	≥ 0,990
Atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrums (1)	qV	370 dienās pirms testēšanas	1 %	0,98–1,02	2 %	≥ 0,990
Neapstrādātu izplūdes gāzu plūsmas ātrums (1)	qV	185 dienās pirms testēšanas	1 %	0,98–1,02	2 %	≥ 0,990
Paraugu partijas plūsmas ātrumi (1)	qV	370 dienās pirms testēšanas	1 %	0,98–1,02	2 %	≥ 0,990
Gāzu dalītāji	x/x span	370 dienās pirms testēšanas	0,5 % x max	0,98–1,02	2 % x max	≥ 0,990
Gāzu analizatori	x	35 dienās pirms testēšanas	0,5 % x max	0,99–1,01	1 % x max	≥ 0,998
PM atlikums	m	370 dienās pirms testēšanas	1 % m max	0,99–1,01	1 % m max	≥ 0,998
Autonomie spiedieni	p	370 dienās pirms testēšanas	1 % p max	0,99–1,01	1 % p max	≥ 0,998
Autonomās temperatūras signālu pārvēšana no analogā formāta digitālajā formātā	T	370 dienās pirms testēšanas	1 % T max	0,99–1,01	1 % T max	≥ 0,998

8.1.5.   Nepārtraukta darba gāzes analizatora sistēmas reakcija un atjaunināšanas/reģistrēšanas pārbaude

Šajā iedaļā ir aprakstīta vispārējā nepārtraukta darba gāzes analizatora sistēmas reakcijas un atjauninājumu reģistrēšanas pārbaudes procedūra. Informāciju par kompensācijas tipa analizatoriem skatīt 8.1.6. punktā.

8.1.5.1.   Piemērošanas joma un biežums

Šo pārbaudi veic pēc nepārtrauktai paraugu ņemšanai izmantota gāzes analizatora uzstādīšanas vai aizvietošanas. Šo pārbaudi veic arī tad, ja ir veikta sistēmas rekonfigurācija, kas maina sistēmas reakciju. Šī pārbaude ir nepieciešama attiecībā uz nepārtraukta darba gāzes analizatoriem, kurus izmanto pārejas (NRTC un LSI-NRTC) testa ciklos vai RMC, bet tā nav jāveic attiecībā uz gāzes paraugu partiju analizatoru sistēmām, kuras izmanto, testējot tikai diskrētā režīma NRSC laikā.

8.1.5.2.   Mērīšanas principi

Ar šā testa palīdzību pārbauda to, vai atjaunināšanas un reģistrēšanas frekvences atbilst vispārējai sistēmas reakcijai uz straujām koncentrāciju vērtību izmaiņām tajā pašā paraugu ņemšanas zondē. Gāzes analizatoru sistēmas optimizē, lai to vispārējā reakcija uz straujām koncentrācijas izmaiņām tiktu atjaunināta un reģistrēta pienācīgā frekvencē, tādējādi novēršot informācijas zudumus. Ar šī testa palīdzību arī pārbauda, vai nepārtraukta darba gāzes analizatora sistēmas nodrošina atbilstību minimālajam reakcijas laikam.

Sistēmas iestatījumi reakcijas laika novērtēšanai ir tieši tādi paši kā testa mērījumu laikā (piem., spiediens, plūsmas ātrumi, analizatora filtra parametri un viss pārējais, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laika noteikšanu veic, ievadot gāzi tieši paraugu ņemšanas zondes ievadā. Gāzu maiņai paredzēto ierīču specifikācijās paredzēts, ka gāzes palaišanu veic mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantoto gāzu ietekmē koncentrācija mainās vismaz par 60 % no pilnas skalas (FS).

Reģistrē katra atsevišķā gāzes komponenta koncentrācijas apliecinājumu.

8.1.5.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

a)

Sistēmas reakcijas laiks ir ≤ 10 sekundes ar pieauguma laiku ≤ 5 sekundes visām izmērītajām sastāvdaļām (CO, NOx, CO2 un HC) un visos izmantotajos diapazonos. Pirms VII pielikumā paredzēto emisiju aprēķinu veikšanas visi dati (koncentrācija, degvielas un gaisa plūsmas) ir jānobīda par to izmērītajiem reakcijas laikiem.

b)

Lai apliecinātu pieņemamu atjaunināšanu un reģistrēšanu attiecībā uz sistēmas vispārējo reakciju, sistēma atbilst kādam no turpmāk izklāstītajiem kritērijiem: i) vidējā pieauguma laika un frekvences, pie kuras sistēma reģistrē un atjaunina koncentrāciju, reizinājums ir vismaz 5. Jebkurā gadījumā vidējais pieauguma laiks nepārsniedz 10 s; ii) frekvence, pie kuras sistēma reģistrē koncentrāciju, ir vismaz 2 Hz (sk. arī 6.7. tabulu).

8.1.5.4.   Procedūra

Lai pārbaudītu katras nepārtraukta darba gāzes analizatora sistēmas reakciju, izmanto turpmāk aprakstīto procedūru.

a)

Attiecībā uz instrumenta iestatīšanu rīkojas atbilstīgi analizatora sistēmas ražotāja publicētajām iedarbināšanas un darbināšanas instrukcijām. Lai optimizētu veiktspēju, mērījumu sistēmu pielāgo atbilstīgi vajadzībām. Šo pārbaudi veic, analizatoram darbojoties tādā pašā režīmā kā emisiju testēšanas gadījumā. Ja analizatora paraugu ņemšanas sistēmu izmanto arī citi analizatori un ja gāzes plūsma uz citiem analizatoriem ietekmē sistēmas reakcijas laiku, šā pārbaudes testa veikšanas laikā iedarbina un darbina pārējos analizatorus. Šo pārbaudes testu var veikt attiecībā uz vairākiem analizatoriem, kuri vienlaikus izmanto vienu un to pašu paraugu ņemšanas sistēmu. Ja emisiju testēšanas laikā izmanto analogos vai reālā laika digitālos filtrus, tos darbina tādā pašā veidā kā šīs pārbaudes laikā.

b)

Attiecībā uz aprīkojumu, kas ir izmantots, lai apstiprinātu sistēmas reakcijas laiku, starp visiem savienojumiem ieteicams izmantot minimālā garuma gāzes pārvades caurules, nulles gaisa avotu savieno ar vienu ātrdarbīga trīseju vārsta ieeeju (2 ieejas, 1 izeja), lai regulētu nulles gāzes un kontroles gāzu maisījumu plūsmu uz paraugu ņemšanas sistēmas zondes ieplūdes atveri vai trejgabalu līdzās zondes izvadam. Parasti gāzes plūsmas ātrums ir lielāks par zondes paraugu plūsmas ātrumu, un liekais daudzums tiek izvadīts pa zondes ievadu. Ja gāzes plūsmas ātrums ir mazāks par zondes plūsmas ātrumu, pielāgo gāzes koncentrācijas, lai ņemtu vērā atšķaidīšanu, ko rada zondē ieplūdušais apkārtējais gaiss. Var izmantot bināras vai no vairākām gāzēm sastāvošas kontroles gāzes. Lai sajauktu kontroles gāzes, var izmantot gāzu sajaukšanas ierīci. Sajaucot kontroles gāzes, kas ir atšķaidītas ar N2, ar kontroles gāzēm, kas ir sajauktas ar gaisu, ieteicams izmantot gāzu sajaukšanas ierīci. Izmantojot gāzu dalītāju, NO–CO–CO2–C3H8–CH4 (N2 bilance) kontroles gāzi sajauc ar NO2, līdzsvarojošu attīrītu sintētisko gaisu, ievērojot vienādas proporcijas. Attiecīgos gadījumos var izmantot arī standarta binārās kontroles gāzes, aizstājot sajauktu NO-CO-CO2-C3H8-CH4, līdzsvarojošu N2 kontroles gāzi. Šādā gadījumā katram analizatoram veic atsevišķu reakcijas testu. Gāzes dalītāja izeju savieno ar citu trīseju vārsta ieeju. Vārsta izvade ir savienota ar pārpildi gāzes analizatora sistēmas zondē vai pārpildi starp zondi un pārvades cauruli uz visiem analizatoriem, kuri tiek pārbaudīti. Izmanto uzstādījumus, kas ļauj izvairīties no spiediena pulsācijām, ko izraisa plūsmas apturēšana, sajaucot gāzes. Jebkuru no šīm gāzes sastāvdaļām, ja tā šīs pārbaudes kontekstā neattiecas uz analizatoriem, izlaiž. Citā gadījumā ir atļauta atsevišķu gāzu pudeļu izmantošana un atsevišķa reakcijas laiku mērīšana.

c)

Datu vākšanu veic šādi: i) vārstu pārslēdz, lai sāktu nulles gāzes plūsmu; ii) ļauj notikt stabilizācijai, ņemot vērā transportēšanas kavējumus un lēnākā analizatora pilnīgu reakciju; iii) datu reģistrēšanu sāk, ievērojot tādu pašu frekvenci kā emisiju testēšanas laikā. Katra reģistrētā vērtība ir analizatora izmērīta unikāla atjaunināta koncentrācija. Reģistrēto vērtību mainīšanai nedrīkst izmantot interpolāciju vai filtrēšanu; iv) vārstu pārslēdz, lai ļautu sajauktajām kontroles gāzēm plūst uz analizatoriem. Šo laiku reģistrē kā t 0; v) paredz laiku transportēšanas kavējumiem un pilnīgai lēnākā analizatora reakcijai; vi) plūsmu pagriež, lai ļautu nulles gāzei plūst uz analizatoru. Šo laiku reģistrē kā t 100; vii) paredz laiku transportēšanas kavējumiem un pilnīgai lēnākā analizatora reakcijai; viii) šā punkta c) apakšpunkta iv)–vii) punktā noteiktos pasākumus atkārto, lai reģistrētu septiņus pilnus ciklus, kuru nobeigumā nulles gāze plūst uz analizatoriem; ix) reģistrēšanu pārtrauc.

8.1.5.5.   Veiktspējas novērtēšana

Datus, kas minēti 8.1.5.4. punkta c) apakšpunktā, izmanto, lai aprēķinātu vidējo pieauguma laiku attiecībā uz katru analizatoru.

a)

Ja ir pieņemts lēmums pierādīt atbilstību 8.1.5.3. punkta b) apakšpunkta i) punktam, ir jāpiemēro turpmāk izklāstītā procedūra. Pieauguma laikus (izteikti sekundēs) reizina ar to attiecīgajām reģistrēšanas frekvencēm hercos (1/s). Katra rezultāta vērtība ir vismaz 5. Ja vērtība ir mazāka par 5, palielina reģistrēšanas frekvenci vai pielāgo plūsmas, vai maina paraugu ņemšanas sistēmas uzbūvi, lai atbilstīgi vajadzībām palielinātu pieauguma laiku. Lai palielinātu pieauguma laiku, var konfigurēt arī digitālos filtrus.

b)	Ja ir pieņemts lēmums pierādīt atbilstību 8.1.5.3. punkta b) apakšpunkta ii) punktam atbilstības pierādīšana 8.1.5.3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta prasībām ir uzskatāma par pietiekamu.

8.1.6.   Reakcijas laika pārbaude attiecībā uz kompensācijas tipa analizatoriem

8.1.6.1.   Piemērošanas joma un biežums

Šo pārbaudi veic, lai noteiktu nepārtraukta darba gāzes analizatora reakciju, viena analizatora reakciju kompensējot ar cita analizatora reakciju, lai noteiktu gāzveida emisiju daudzumu. Šīs pārbaudes vajadzībām ūdens tvaikus uzskata par gāzveida sastāvdaļu. Šī pārbaude ir jāveic attiecībā uz nepārtraukta darba gāzes analizatoriem, kurus izmanto pārejas (NRTC un LSI-NRTC) testa ciklos vai RMC. Šī pārbaude nav jāveic attiecībā uz paraugu partiju gāzes analizatoru sistēmām, kuras izmanto, testējot tikai diskrētā režīma NRSC. Šī pārbaude nav piemērojama korekcijai attiecībā uz ūdeni, kas aizvadīts no parauga pēcapstrādes. Šo pārbaudi veic pēc sākotnējās uzstādīšanas (t. i., testēšanas telpas nodošanas ekspluatācijā). Pēc plašas tehniskās apkopes var piemērot 8.1.5. punktu, lai pārbaudītu vienoto reakciju, ar nosacījumu, ka jebkuram aizstātajam komponentam kādā brīdī ir veikta mitrinātas vienotas reakcijas pārbaude.

8.1.6.2.   Mērīšanas principi

Šī procedūra nodrošina laika korekcijas un nepārtraukti kombinētu gāzes mērījumu vienotās reakcijas pārbaudi. Šīs procedūras vajadzībām ir jānodrošina, lai visi kompensācijas algoritmi un mitruma korekcijas būtu aktivizētas.

8.1.6.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

Prasība attiecībā uz vispārējo reakcijas laiku un pieauguma laiku, kas noteikta 8.1.5.3. punkta a) apakšpunktā, ir spēkā arī attiecībā uz kompensācijas tipa analizatoriem. Turklāt, ja reģistrēšanas frekvence atšķiras no nepārtraukti kombinēta/kompensēta signāla atjaunināšanas frekvences, 8.1.5.3. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzētās pārbaudes vajadzībām izmanto zemāko no šīm divām frekvencēm.

8.1.6.4.   Procedūra

Jāizmanto visas 8.1.5.4. punkta a)–c) apakšpunktā noteiktās procedūras. Turklāt, ja izmanto kompensācijas algoritmu, kura pamatā ir izmērītais ūdens tvaiks, ir jāizmēra arī ūdens tvaika reakcijas un pieauguma laiks. Šādā gadījumā vismaz viena no izmantotajām kalibrēšanas gāzēm (izņemot NO2) ir jāmitrina turpmāk aprakstītajā veidā.

Ja sistēma ūdens novadīšanai no parauga gāzes neizmanto parauga žāvētāju, kontroles gāzi mitrina, gāzes maisījumu novadot caur slēgtu trauku, kas mitrina gāzi, līdz tā sasniedz augstāko parauga rasas punktu, kurš ir noteikts emisijas paraugu ņemšanas laikā, barbotējot gāzi caur destilētu ūdeni. Ja sistēma testēšanas laikā izmanto parauga žāvētāju, kam ir veikts parauga žāvētāja pārbaudes tests, mitrinātu gāzu maisījumu var ievadīt lejpus parauga žāvētāja, barbotējot to caur destilētu ūdeni slēgtā traukā pie 298 ± 10 K (25 ± 10 °C) vai temperatūras, kas pārsniedz rasas punktu. Visos gadījumos nodrošina, ka lejpus traukam mitrinātās gāzes temperatūra ir vismaz par 5 K (5 °C) augstāka par tās vietējo rasas punktu vadā. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja šīs pārbaudes kontekstā kāda no šīm gāzes sastāvdaļām neattiecas uz analizatoriem, to var izlaist. Ja uz kādu no gāzes sastāvdaļām neattiecas ūdens kompensācija, šo analizatoru reakcijas pārbaudi var veikt bez mitrināšanas.

8.1.7.   Motora parametru un apkārtējās vides apstākļu mērīšana

Motora ražotājs piemēro iekšējās kvalitātes procedūras, kas atbilst atzītiem valsts vai starptautiskajiem standartiem. Pretējā gadījumā piemērojamas turpmāk izklāstītās procedūras.

8.1.7.1.   Griezes momenta kalibrēšana

8.1.7.1.1.   Piemērošanas joma un biežums

Veicot sākotnējo uzstādīšanu vai pēc plašas tehniskās apkopes veic visu griezes momenta mērījumu sistēmu, tostarp dinamometra griezes momenta mērījumu slodzes devēju un sistēmu, kalibrēšanu, cita starpā izmantojot standartspēku vai sviras pleca garumu kopā ar pašsvaru. Kalibrēšanas atkārtošanai izmanto pamatotu inženiertehisko atzinumu. Linearizējot griezes momenta sensora rezultātus, ņem vērā griezes momenta slodzes devēja ražotāja instrukcijas. Ir atļautas arī citas kalibrēšanas metodes.

8.1.7.1.2.   Pašsvara kalibrēšana

Šī metode piemēro zināmu spēku, sviras pleca garumā zināmos attālumos piekarot zināma svara atsvarus. Nodrošina, ka atsvaru sviras plecs ir prependikulārs gravitācijai (t. i., horizontāls) un perpendikulārs dinamometra rotācijas asij. Attiecībā uz katru piemērojamo griezes momenta mērījumu diapazonu piemēro vismaz sešas kalibrēšanas atsvara kombinācijas, izvietojot atsvarus diapazonā ar aptuveni vienādiem attālumiem citam no citaa. Lai samazinātu berzes statisko histerēzi, dinamometru kalibrēšanas laikā svārsta vai rotē. Katra atsvara spēku nosaka, reizinot tā starptautiski atzīto masu ar vietējo zemes gravitācijas paātrinājumu.

8.1.7.1.3.   Deformācijas mērītājs vai gredzenveida dinamometra kalibrēšana

Šī metode paredz spēka piemērošanu, piekarot atsvarus pie sviras pleca (šos atsvarus un to sviras pleca garumu neizmanto kā daļu no standarta griezes momenta noteikšanas) vai darbinot dinamometru pie dažādiem griezes momentiem. Attiecībā uz katru piemērojamo griezes momenta mērījumu diapazonu piemēro vismaz sešas spēka kombinācijas, izvietojot svaru spēka vienības diapazonā ar aptuveni vienādiem attālumiem citam no cita. Lai samazinātu berzes statisko histerēzi, dinamometru kalibrēšanas laikā svārsta vai rotē. Šajā gadījumā standarta griezes momentu nosaka, standarta mērītāja (piem., deformācijas mērītāja vai gredzenveida dinamometra) spēka rezultātus reizinot ar faktisko sviras pleca garumu, ko nosaka, mērot no punkta, kurā ir veikts spēka mērījums, līdz dinamometra rotācijas asij. Nodrošina, lai šis garums tiktu mērīts perpendikulāri standarta mērītāja mērījumu asij un perpendikulāri dinamometra rotācijas asij.

8.1.7.2.   Spiediena, temperatūras un rasas punkta kalibrēšana

Veicot sākotnējo uzstādīšanu, instrumentus kalibrē spiediena, temperatūras un rasas punkta mērīšanai. Lai atkārtotu kalibrēšanu, ievēro instrumenta ražotāja instrukcijas un izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

Attiecībā uz temperatūras mērījumu sistēmām ar termopāriem, RTD vai termistoru sensoriem sistēmas kalibrēšanu veic atbilstīgi 8.1.4.4. punktā sniegtajam aprakstam attiecībā uz linearitātes pārbaudi.

8.1.8.   Ar plūsmu saistīti mērījumi

8.1.8.1.   Degvielas plūsmas kalibrēšana

Degvielas plūsmas mērītājus kalibrē, veicot sākotnējo uzstādīšanu. Lai atkārtotu kalibrēšanu, ievēro instrumenta ražotāja instrukcijas un izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

8.1.8.2.   Ieplūdes gaisa plūsmas kalibrēšana

Ieplūdes gaisa plūsmas mērītājus kalibrē, veicot sākotnējo uzstādīšanu. Lai atkārtotu kalibrēšanu, ievēro instrumenta ražotāja instrukcijas un izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

8.1.8.3.   Izplūdes gāzu plūsmas kalibrēšana

Izplūdes gāzu plūsmas mērītājus kalibrē, veicot sākotnējo uzstādīšanu. Lai atkārtotu kalibrēšanu, ievēro instrumenta ražotāja instrukcijas un izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

8.1.8.4.   Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas (CVS) kalibrēšana

8.1.8.4.1.   Pārskats

a)	Šajā iedaļā ir aprakstīts, kā kalibrēt plūsmas mērītājus attiecībā uz atšķaidīto izplūdes gāzu konstantā tilpuma parauga ņemšanas (CVS) sistēmām.

b)

Šo kalibrēšanu veic, kamēr plūsmas mērītāju uzstāda tā pastāvīgajā stāvoklī. Šo kalibrēšanu veic pēc tam, kad ir mainīta jebkura plūsmas konfigurācijas daļa augšpus vai lejpus plūsmas mērītājam, kas var ietekmēt plūsmas mērītāja kalibrāciju. Šo kalibrēšanu veic sākotnējās CVS uzstādīšanas laikā un ikreiz, kad koriģējoši pasākumi nenovērš nespēju nodrošināt atbilstību 8.1.8.5. punktā paredzētās atšķaidītas izplūdes gāzes plūsmas pārbaudes (t. i., propāna pārbaudes) prasībām.

c)

CVS plūsmas mērītāju kalibrē, izmantojot standarta plūsmas mērītāju, piemēram, zemskaņas Venturi caurules plūsmas mērītāju, gara rādiusa plūsmas mērsprauslu, netraucētas pieejas sprauslu, laminārās caurplūdes elementu, kritiskās plūsmas Venturi caurules kopu vai ultraskaņas plūsmas mērītāju. Izmanto tādu standarta plūsmas mērītāju, kas ziņo par daudzumiem, kuri atbilst starptautiskajiem standartiem ± 1 % nenoteiktības robežās. Šo standarta plūsmas mērītāja reakciju izmanto kā etalonvērtību CVS plūsmas mērītāja kalibrēšanai.

d)	Nedrīkst izmantot augšupēju aizsargu vai citu spiediena ierobežotāju, kas varētu ietekmēt plūsmu aiz standarta plūsmas mērītāja, izņemot gadījumus, kad plūsmas mērītājs ir kalibrēts ar šādu spiediena ierobežojumu.

e)	Kalibrēšanas secība, kas ir aprakstīta 8.1.8.4. punktā, attiecas uz pieeju, kuras pamatā ir molārā bāze. Informāciju par atbilstīgu secību, ko izmanto uz masu pamatotos apsvērumos, skatīt VII pielikuma 2.5. punktā.

f)

Pēc ražotāja izvēles CFV vai SSV var arī noņemt no pastāvīgās atrašanās vietas kalibrēšanas vajadzībām, ja uzstādīšana laikā CVS tiek ievērotas turpmāk izklāstītās prasības. 1) CFV vai SSV uzstādīšanas laikā CVS ir jāvadās pēc pamatota inženiertehniskā atzinuma, lai pārliecinātos, ka starp CVS ieplūdi un Venturi cauruli nav radītas noplūdes. 2) Pēc ex-situ Venturi caurules kalibrēšanas ir jāpārbauda visas Venturi caurules plūsmu kombinācijas, kas paredzētas CFV, vai vismaz 10 plūsmas punktos SSV, izmantojot propāna pārbaudi, kā aprakstīts 8.1.8.5. punktā. Neviens Venturi caurules plūsmas punkta propāna pārbaudes rezultāts nedrīkst pārsniegt 8.1.8.5.6. punktā noteikto pielaidi. 3) Lai pārbaudītu CVS ārējo kalibrēšanu gadījumos ar vairāk nekā vienu CFV, veic šādu pārbaudi: i) izmanto pastāvīgas plūsmas ierīci, lai nodrošinātu pastāvīgu propāna plūsmu uz atšķaidīšanas tuneli; ii) ogļūdeņražu koncentrācijas mēra vismaz 10 atsevišķos plūsmas ātrumos SSV plūsmas mērītājam vai visās iespējamās plūsmas kombinācijās CFV plūsmas mērītājam, vienlaikus saglabājot pastāvīgu propāna plūsmu; iii) ogļūdeņražu fona koncentrāciju atšķaidīšanas gaisā mēra šā testa sākumā un beigās; pirms iv) punkta regresijas analīzes veikšanas ir jāatņem vidējā fona koncentrācija no katra mērījuma katrā plūsmas punktā; iv) jaudas regresija ir jāveic, izmantojot visas plūsmas ātruma un koriģētās koncentrācijas vērtību pārus, lai iegūtu y = a × xb veida attiecību, izmantojot koncentrāciju kā neatkarīgo mainīgo un plūsmas ātrumu – kā atkarīgo mainīgo. Katram datu punktam ir jāaprēķina atšķirība starp izmērīto plūsmas ātrumu un līknes atspoguļoto vērtību. Atšķirībai katrā punktā jābūt mazākai par ± 1 % no atbilstīgās regresijas vērtības. b vērtībai jābūt –1,005 un –0,995 robežās. Ja rezultāti neatbilst šīm robežvērtībām, jāveic korektīvas darbības saskaņā ar 8.1.8.5.1. punkta a) apakšpunktu.

8.1.8.4.2.   PDP kalibrēšana

Pozitīva darba tilpuma sūkni (PDP) kalibrē, lai noteiktu “plūsmas pret PDP ātrumu” vienādojumu, kurā ņemta vērā plūsmas noplūde pār hermetizācijas virsmām PDP kā PDP ievada spiediena funkcija. Attiecībā uz katru ātrumu, kurā darbina PDP, nosaka unikālus vienādojuma koeficientus. PDP plūsmas mērītāju kalibrē šādi:

a)	sistēmu pievieno, kā norādīts 6.5. attēlā;

b)	noplūdēm starp kalibrēšanas plūsmas mērītāju un PDP jābūt mazākām par 0,3 % no kopējās plūsmas zemākajā kalibrētajā plūsmas punktā; piemēram, pie augstākā spiediena ierobežojuma un zemākā PDP ātruma punkta;

c)	kamēr darbojas PDP, pie PDP ievada uztur nemainīgu temperatūru ± 2 % robežās no vidējās absolūtās ieplūdes temperatūras T in;

d)	PDP ātrums ir iestatīts pirmajā ātruma punktā, kurā ir paredzēts to kalibrēt;

e)	mainīgais ierobežotājs ir iestatīts atvērtā pozīcijā;

f)

lai stabilizētu sistēmu, PDP darbina vismaz 3 minūtes; pēc tam, nepārtraukti darbinot PDP, attiecībā uz katru no turpmāk norādītajiem daudzumiem reģistrē vismaz 30 sekundēs savākto datu vidējās vērtības: i) standarta plūsmas mērītāja vidējais plūsmas ātrums, ; ii) vidējā temperatūra pie PDP ievada, T in; iii) vidējais statiskais absolūtais spiediens pie PDP ievada, p in; iv) vidējais statiskais absolūtais spiediens pie PDP izvada, p out; v) vidējais PDP ātrums, n PDP;

g)	attiecīgi noslēdz ierobežojošo vārstu, lai samazinātu absolūto spiedienu pie PDP ievada, p in;

h)	pasākumus, kas paredzēti 8.1.8.4.2. punkta f) un g) apakšpunktā, atkārto, lai reģistrētu datus vismaz 6 ierobežojošajās pozīcijās, atspoguļojot pilnu iespējamo ekspluatācijas spiedienu diapazonu pie PDP ievada;

i)	PDP kalibrē, izmantojot savāktos datus un 8. pielikumā norādītos vienādojumus;

j)	attiecībā uz katru ātrumu, kurā darbina PDP, atkārto šā punkta f)–i) apakšpunktā paredzētos pasākumus;

k)

lai noteiktu PDP plūsmas vienādojumu emisiju testēšanai, izmanto VII pielikuma 3. iedaļā (uz molāro bāzi pamatota pieeja) vai VII pielikuma 2. iedaļā (uz masas bāzi pamatota pieeja) paredzētos vienādojumus; kalibrēšanu pārbauda, veicot CVS pārbaudi (t. i., propāna pārbaudi), kā aprakstīts 8.1.8.5. punktā;

l)	kalibrēšanu pārbauda, veicot CVS pārbaudi (t. i., propāna pārbaudi), kā aprakstīts 8.1.8.5. punktā;

m)	PDP nedrīkst izmantot, ja spiediens nesasniedz kalibrēšanas laikā testēto zemāko ieplūdes spiedienu.

8.1.8.4.3.   CFV kalibrēšana

Kritiskās plūsmas Venturi cauruli (CFV) kalibrē, lai pārbaudītu tās izplūdes koeficientu C d pie zemākā sagaidāmā statiskā diferenciālā spiediena starp CFV ievadu un izvadu. CFV plūsmas mērītāju kalibrē šādi:

a)	sistēmu pievieno, kā norādīts 6.5. attēlā;

b)	ventilatoru ieslēdz lejpus CFV;

c)	kamēr darbojas CFV, pie CFV ievada uztur nemainīgu temperatūru ± 2 % robežās no vidējās absolūtās ieplūdes temperatūras, T in;

d)	noplūdes starp kalibrēšanas plūsmas mērītāju un CFV ir mazākas nekā 0,3 % no kopējās plūsmas pie augstākā spiediena ierobežojuma;

e)	mainīgais ierobežotājs ir iestatīts atvērtā pozīcijā; mainīgā ierobežotāja vietā var mainīt spiedienu lejup CFV, mainot ventilatora ātrumu vai nodrošinot kontrolētu noplūdi; jāņem vērā, ka dažiem ventilatoriem apstākļos bez slodzes ir piemēroti ierobežojumi;

f)

lai stabilizētu sistēmu, CFV darbina vismaz 3 minūtes; CFV turpina darboties, un attiecībā uz katru no turpmāk norādītajiem daudzumiem reģistrē vismaz 30 sekundēs savākto datu vidējās vērtības: i) standarta plūsmas mērītāja vidējais plūsmas ātrums, ; ii) pēc izvēles – kalibrēšanas gaisa vidējais rasas punkts T dew; skatīt VII pielikumu attiecībā uz pieļaujamajiem pieņēmumiem emisiju mērījumu laikā; iii) vidējā temperatūra pie Venturi caurules ievada, T in; iv) vidējais statiskais absolūtais spiediens pie Venturi caurules ievada, p in; v) vidējais statiskais diferenciālais spiediens starp CFV ievadu un CFV izvadu, Δp CFV;

g)	attiecīgi noslēdz ierobežojošo vārstu, lai samazinātu absolūto spiedienu pie CFV ievada, p in;

h)

šā punkta f) un g) apakšpunktā paredzētos pasākumus atkārto, lai reģistrētu vidējos datus vismaz desmit ierobežojošās pozīcijās, lai veiktu pēc iespējas plašāka testēšanas laikā paredzamā Δp CFV diapazona testēšanu; lai veiktu kalibrēšanu pie zemākajiem iespējamajiem spiediena ierobežojumiem, nav jāizslēdz kalibrēšanas komponenti vai CVS komponenti;

i)	C d un augstāko pieļaujamo spiediena koeficientu r nosaka, kā aprakstīts VII pielikumā;

j)	C d izmanto CFV plūsmas noteikšanai emisiju testa laikā; CFV neizmanto virs augstākā atļautā r, kā noteikts VII pielikumā;

k)	kalibrēšanu pārbauda, veicot CVS pārbaudi (t. i., propāna pārbaudi), kā aprakstīts 8.1.8.5. punktā;

l)

ja CVS ir konfigurēta, lai vienlaikus darbinātu vairāk nekā vienu CFV, CVS ir jākalibrē kādā no turpmāk aprakstītajiem veidiem: i) katru CFV kombināciju kalibrē saskaņā ar šo iedaļu un VII pielikumu; instrukcijas par plūsmas ātrumu aprēķināšanu skatīt VII pielikumā; ii) katru CFV kalibrē saskaņā ar šo punktu un VII pielikumu; instrukcijas par plūsmas ātrumu aprēķināšanu skatīt VII pielikumā.

8.1.8.4.4.   SSV kalibrēšana

Kalibrē zemskaņas Venturi cauruli (SSV), lai noteiktu tās kalibrēšanas koeficientu, C d, attiecībā uz sagaidāmo ieplūdes spiedienu diapazonu; SSV plūsmas mērītāju kalibrē šādi:

a)	sistēmu pievieno, kā norādīts 6.5. attēlā;

b)	ventilatoru ieslēdz lejpus SSV;

c)	noplūdes starp kalibrēšanas plūsmas mērītāju un SSV ir mazākas nekā 0,3 % no kopējās plūsmas pie augstākā spiediena ierobežojuma;

d)	kamēr darbojas SSV, pie SSV ievada uztur nemainīgu temperatūru ± 2 % robežās no vidējās absolūtās ieplūdes temperatūras, T in;

e)

mainīgajam ierobežotājam vai ventilatoram ar mainīgu apgriezienu skaitu iestata plūsmas ātrumu, kas ir lielāks par testēšanas laikā sagaidāmo lielāko plūsmas ātrumu; plūsmas ātrumus nedrīkst ekstrapolēt ārpus kalibrētajām vērtībām, tāpēc ir ieteicams nodrošināt, lai Reinoldsa skaitlis, Re, pie SSV sašaurinājuma lielākajā kalibrētajā plūsmas ātrumā ir lielāks par testēšanas laikā sagaidāmo maksimālo Re;

f)

lai stabilizētu sistēmu, SSV darbina vismaz 3 min.; SSV turpina darboties, un attiecībā uz katru no turpmāk norādītajiem daudzumiem reģistrē vismaz 30 sekundēs savākto datu vidējās vērtības: i) standarta plūsmas mērītāja vidējais plūsmas ātrums, ; ii) pēc izvēles – kalibrēšanas gaisa vidējais rasas punkts T dew; skatīt VII pielikumu attiecībā uz pieļaujamajiem pieņēmumiem; iii) vidējā temperatūra pie Venturi caurules ievada, T in; iv) vidējais statiskais absolūtais spiediens pie Venturi caurules ievada, p in; v) statiskais diferenciālais spiediens starp statisko spiedienu pie Venturi caurules ievada un statisko spiedienu pie Venturi caurules sašaurinājuma, Δp SSV;

g)	attiecīgi noslēdz ierobežojošo vārstu vai samazina ventilatora apgriezienu skaitu, lai mazinātu plūsmas ātrumu;

h)	šā punkta f) un g) punktā paredzētos pasākumus atkārto, lai reģistrētu datus pie vismaz 10 plūsmas ātrumiem;

i)	C d pret Re funkcionālo formu nosaka, izmantojot savāktos datus un VII pielikumā paredzētos vienādojumus;

j)	kalibrēšanu pārbauda, veicot CVS pārbaudi (t. i., propāna pārbaudi), kā aprakstīts 8.1.8.5. punktā, izmantojot jauno C d pret Re vienādojumu;

k)	SSV izmanto tikai starp minimālajiem un maksimālajiem kalibrētas plūsmas ātrumiem;

l)	lai noteiktu SSV plūsmu testa laikā, izmanto VII pielikuma 3. iedaļā (uz molāro bāzi pamatota pieeja) vai VII pielikuma 2. iedaļā (uz masas bāzi pamatota pieeja) paredzētos vienādojumus.

8.1.8.4.5.   Ultraskaņas kalibrēšana (rezervēts)

6.5. attēls

Shematiskas diagrammas attiecībā uz atšķaidītas izplūdes gāzu plūsmas CVS kalibrēšanu

8.1.8.5.   CVS un partijas parauga pārbaude (propāna pārbaude)

8.1.8.5.1.   Ievads

a)

Propāna pārbaudi izmanto kā CVS pārbaudi, lai noteiktu, vai attiecībā uz izmērītajām izplūdes gāzu vērtībām konstatējama neatbilstība. Propāna pārbaudi izmanto arī kā partijas parauga pārbaudi, lai noteiktu, vai attiecībā uz partijas paraugu ņemšanas sistēmu, kas iegūst paraugu no CVS, pastāv neatbilstība, kā aprakstīts šā punkta f) apakšpunktā. Izmantojot pamatotu inženiertehnisko atzinumu un drošas prakses, šo pārbaudi var veikt, izmantojot gāzi, kas nav propāns, piemēram, CO2 vai CO. Neatbilstība propāna pārbaudes prasībām var liecināt par vienu vai vairākām problēmām, kuru novēršanai ir jāveic koriģējoši pasākumi, kā aprakstīts turpmākajā tekstā: i) nepareiza analizatora kalibrēšana; FID analizatoru kalibrē atkārtoti, salabo vai aizstāj; ii) noplūdes pārbaudes veic attiecībā uz CVS tuneli, savienojumiem, stiprinājumiem un HC paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar 8.1.8.7. punktu; iii) pārbaudi attiecībā uz neatbilstīgu sajaukšanu veic saskaņā ar 9.2.2. punktu; iv) ogļūdeņraža piesārņojuma pārbaudi paraugu ņemšanas sistēmā veic, kā aprakstīts 7.3.1.2. punktā; v) izmaiņas CVS kalibrēšanā; CVS plūsmas mērītāja kalibrēšanu uz vietas veic, kā aprakstīts 8.1.8.4. punktā; vi) citas problēmas saistībā ar CVS vai paraugu pārbaudes aparatūru vai programmatūru; pārbauda, vai attiecībā uz CVS sistēmu, CVS pārbaudes aparatūru un programmatūru nav konstatējamas neatbilstības;

b)

propāna pārbaudē izmanto standartmasu vai C3H8 kā marķiergāzes standarta plūsmas ātrumu CVS; ja izmanto standarta plūsmas ātrumu, ņem vērā ikvienu C3H8 nestandarta gāzes reakciju standarta plūsmas mērītājā; skatīt VII pielikuma 2. iedaļu (uz masas bāzi pamatota pieeja) vai VII pielikuma 3. iedaļu (uz molāro bāzi pamatota pieeja), kurā aprakstīts, kā kalibrēt un izmantot konkrētus plūsmas mērītājus; veicot 8.1.8.5. punktā un VII pielikumā paredzētās darbības, nedrīkst izmantot ideālas gāzes pieņēmumu; propāna pārbaudē salīdzina iesmidzinātā C3H8 aprēķināto masu, izmantojot HC mērījumus, un CVS plūsmas ātruma mērījumus ar etalonvērtību.

8.1.8.5.2.   Metode zināma propāna daudzuma ievadīšanai CVS sistēmā

CVS paraugu ņemšanas un analītiskās sistēmas kopējo precizitāti nosaka, ievadot noteiktu piesārņotāju gāzes masu sistēmā, tai darbojoties normālos apstākļos. Piesārņotāju analizē un masu aprēķina saskaņā ar VII pielikumu. Izmanto kādu no divām turpmāk aprakstītajām metodēm.

a)

Mērīšanu, izmantojot gravimetrisko pārbaudi, veic turpmāk aprakstītajā veidā. Neliela, ar oglekļa monoksīdu vai propānu pildīta balona masu nosaka ar precizitāti ± 0,01 g. Aptuveni 5–10 minūtes CVS sistēmu darbina kā parastā izplūdes gāzes emisijas testā, iesmidzinot sistēmā oglekļa monoksīdu vai propānu. Attīrītās gāzes izplūdes daudzumu nosaka, izmantojot starpības svēršanu. Gāzes paraugu analizē ar parasto iekārtu (paraugu ņemšanas maisu vai integrēšanas metodi) un aprēķina gāzes masu.

b)

Mērīšanu, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslu, veic turpmāk aprakstītajā veidā. Noteiktu daudzumu attīrītas gāzes (propāna) ievada CVS sistēmā caur kalibrētu kritisko sprauslu. Ja spiediens ievadā ir pietiekami augsts, tad plūsmas ātrums, ko regulē, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslu, nav atkarīgs no spiediena sprauslas izvadā (kritiskā plūsma). CVS sistēmu darbina kā parastā izplūdes gāzes emisijas testā apmēram 5 līdz 10 minūtes. Gāzes paraugu analizē ar parasto iekārtu (paraugu ņemšanas maisu vai integrēšanas metodi) un aprēķina gāzes masu.

8.1.8.5.3.   Propāna pārbaudes sagatavošana

Propāna pārbaudi sagatavo turpmāk aprakstītajā veidā:

a)	ja standarta plūsmas ātruma vietā izmanto C3H8 standartmasu, iegūst ar C3H8 piepildītu cilindru; C3H8 standarta cilindra masu nosaka ± 0,5 % robežās no C3H8 apjoma, ko paredzēts izmantot;

b)	attiecībā uz CVS un C3H8 izvēlas piemērotus plūsmas ātrumus;

c)	CVS izvēlas C3H8 iesmidzināšanas atveri; izvēlas tādu atveres atrašanās vietu, kas ir pēc iespējas tuvāk vietai, kurā motora izplūdes gāzes ievada CVS; C3H8 cilindru savieno ar iesmidzināšanas sistēmu;

d)	darbina un stabilizē CVS;

e)	paraugu ņemšanas sistēmas siltummaiņus iepriekš uzsilda vai atdzesē;

f)	uzkarsētiem un atdzesētiem komponentiem, piemēram, izplūdes gāzu parauga vadiem, filtriem, dzesētājiem un sūkņiem, ļauj nostabilizēties darba temperatūras diapazonā;

g)	attiecīgā gadījumā HC paraugu ņemšanas sistēmas vakuuma puses noplūdes pārbaudi veic, kā aprakstīts 8.1.8.7. punktā.

8.1.8.5.4.   HC paraugu ņemšanas sistēmas sagatavošana propāna pārbaudei

HC paraugu ņemšanas vakuuma puses noplūdes pārbaudi var veikt saskaņā ar šā punkta g) punktu. Ja izmanto šo procedūru, drīkst piemērot 7.3.1.2. punktā paredzēto piesārņojuma procedūru. Ja vakuuma puses noplūdes pārbaudi neveic saskaņā ar g) punktu, HC paraugu ņemšanas sistēmu iestata uz nulli, normalizē un pārbauda attiecībā uz piesārņojumu turpmāk aprakstītajā veidā:

a)	izvēlas zemāko HC analizatora diapazonu, kas attiecībā uz CVS un C3H8 plūsmas ātrumiem var izmērīt sagaidāmās C3H8 koncentrācijas;

b)	HC analizatoru iestata uz nulli, izmantojot analizatora atverē ievadīto nulles gaisu;

c)	HC analizatoru normalizē, izmantojot analizatora atverē ievadīto C3H8 kontroles gāzi;

d)	nulles gaisu pārpilda pie HC zondes vai savienotājelementā starp HC zondi un pārvades cauruli;

e)	HC paraugu ņemšanas sistēmas stabilo HC koncentrāciju mēra kā pārpildes nulles gaisa plūsmas; HC partijas mērījuma veikšanai piepilda paraugu partijas tvertni (piemēram, maisu) un izmēra HC pārpildes koncentrāciju;

f)	ja pārpildes HC koncentrācija pārsniedz 2 μmol/mol, procedūru nedrīkst turpināt, kamēr nav novērsts piesārņojums; nosaka piesārņojuma avotu un veic koriģējošus pasākumus, piemēram, attīra sistēmu vai aizstāj piesārņotās daļas;

g)	ja pārpildes HC koncentrācija nepārsniedz 2 μmol/mol, šo vērtību reģistrē kā x HCinit un izmanto, lai koriģētu HC piesārņojumu, kā aprakstīts VII pielikuma 2. iedaļā (uz masas bāzi pamatota pieeja) vai VII pielikuma 3. iedaļā (uz molāro bāzi pamatota pieeja).

8.1.8.5.5.   Propāna pārbaudes veikšana

a)

Propāna pārbaudi veic turpmāk aprakstītajā veidā: i) ja HC paraugus ņem pa partijām, pievieno tīru glabāšanas līdzekli, piemēram, izsūknētu maisu; ii) HC mērinstrumentus darbina saskaņā ar instrumenta ražotāja instrukcijām; iii) ja ir paredzēta koriģēšana attiecībā uz HC atšķaidīšanas gaisa fona koncentrācijām, izmēra un reģistrē fona HC atšķaidīšanas gaisā; iv) visas integrēšanas ierīces iestata uz nulli; v) sāk paraugu ņemšanu un iedarbina visus plūsmas integrētājus; vi) izraudzītajā ātrumā izlaiž C3H8; ja izmanto C3H8 standarta plūsmas ātrumu, sāk šī plūsmas ātruma integrēšanu; vii) turpina izlaist C3H8 līdz brīdim, kad ir izlaists vismaz pietiekams C3H8 daudzums, lai nodrošinātu precīzu standarta C3H8 un izmērītā C3H8 daudzuma noteikšanu; viii) C3H8 cilindru izslēdz un paraugu ņemšanu turpina līdz brīdim, kad ir ņemti vērā kavējumi, ko rada parauga transportēšana un analizatora reakcija; ix) paraugu ņemšanu pārtrauc un visus integrētājus aptur.

b)

Ja veic mērījumus, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslu, kā alternatīvu metodi attiecībā uz 8.1.8.5.5. punkta a) apakšpunktu propāna pārbaudei var izmantot šādu metodi: i) ja HC paraugus ņem pa partijām, pievieno tīru glabāšanas līdzekli, piemēram, izsūknētu maisu; ii) HC mērinstrumentus darbina saskaņā ar instrumenta ražotāja instrukcijām; iii) ja ir paredzēta koriģēšana attiecībā uz HC atšķaidīšanas gaisa fona koncentrācijām, izmēra un reģistrē fona HC atšķaidīšanas gaisā; iv) visas integrēšanas ierīces iestata uz nulli; v) C3H8 standarta cilindra saturu izlaiž izraudzītajā ātrumā; vi) sāk paraugu ņemšanu, un visiem plūsmas integrētājiem, kuri ir iedarbināti pēc HC koncentrācijas apstiprināšanas, jābūt stabiliem; vii) turpina izlaist cilindra saturu līdz brīdim, kad ir izlaists vismaz pietiekams C3H8 daudzums, lai nodrošinātu precīzu standarta C3H8 un izmērītā C3H8 daudzuma noteikšanu; viii) aptur visu integrētāju darbību; ix) C3H8 standarta cilindru izslēdz.

8.1.8.5.6.   Propāna pārbaudes novērtēšana

Pēctesta procedūru veic šādi:

a)	ja ir izmantota paraugu partijas ņemšana, paraugu partijas analizē, tiklīdz tas ir iespējams;

b)	pēc HC analīzes veikšanas koriģē piesārņojumu un fonu;

c)	kopējo C3H8 masu, kuras pamatā ir CVS un HC dati, aprēķina, kā aprakstīts VII pielikumā, izmantojot C3H8 molāro masu, M C3H8, nevis faktisko HC molāro masu, M HC;

d)

ja izmanto standartmasu (gravimetrisko metodi), cilindra propāna masu nosaka ± 0,5 % robežās un C3H8 standartmasu nosaka, atņemot tukša cilindra propāna masu no pilna cilindra propāna masas; ja izmanto kritiskās plūsmas sprauslu (mērīšanu ar kritiskās plūsmas sprauslu), propāna masu nosaka kā plūsmas ātrumu, kas reizināts ar testa laiku;

e)	standarta C3H8 masu atņem no aprēķinātās masas; ja šī atšķirība ir ± 3,0 % robežās no atskaites masas, ir nodrošināta atbilstība CVS pārbaudes prasībām.

8.1.8.5.7.   PM sekundārās atšķaidīšanas sistēmas pārbaude

Ja ir jāatkārto propāna pārbaude, lai pārbaudītu PM sekundārās atšķaidīšanas sistēmu, šīs pārbaudes vajadzībām izmanto turpmāk a)–d) apakšpunktā aprakstīto procedūru.

a)

HC paraugu ņemšanas sistēmu konfigurē, lai iegūtu paraugu līdzās parauga partijas glabāšanas līdzekļa (piem., PM filtra) atrašanās vietai. Ja šīs vietas absolūtais spiediens ir pārāk zems HC parauga ieguvei, HC paraugu var iegūt no paraugu partijas sūkņa izvada. Ņemot paraugu no sūkņa izvada, ievēro piesardzību, jo citos gadījumos par pieņemamu uzskatāma sūkņa noplūde lejpus paraugu partijas plūsmas mērītājam izraisīs negatīvus propāna pārbaudes rezultātus, kuri neatbilst realitātei.

b)	Propāna pārbaudi atkārto, kā aprakstīts šajā punktā, bet HC paraugus iegūst no paraugu partijas.

c)	Aprēķina C3H8 masu, ņemot vērā sekundāro atšķaidīšanu no paraugu partijas.

d)	atskaites C3H8 masu atņem no aprēķinātās masas; ja šī atšķirība ir ± 5 % robežās no atskaites masas, ir nodrošināta atbilstība paraugu partijas pārbaudes prasībām. Pretējā gadījumā veic koriģējošus pasākumus.

8.1.8.5.8   Paraugu žāvētāja pārbaude

Ja rasas punkta nepārtrauktai kontrolei pie paraugu žāvētāja izvada izmanto mitruma sensoru, šo pārbaudi nepiemēro ar nosacījumu, ka žāvētāja izvada mitrums ir zemāks par minimālajām vērtībām, kuras izmanto attiecībā uz dzēšanas, traucējumu un kompensācijas pārbaudēm.

a)

Ja ūdens novadīšanai no parauga gāzes izmanto paraugu žāvētāju, kā atļauts 9.3.2.3.1. punktā, veiktspēju pārbauda, veicot uzstādīšanu, pēc plašas tehniskās apkopes, attiecībā uz termiskajiem dzesētājiem. Attiecībā uz osmozes membrānas žāvētājiem veiktspēju pārbauda, veicot uzstādīšanu, pēc plašas tehniskās apkopes un 35 dienu laikā pēc testēšanas.

b)

Ūdens var traucēt analizatora spēju pienācīgi izmērīt attiecīgo izplūdes gāzu komponentu, tāpēc to dažkārt novada, pirms parauga gāze sasniedz analizatoru. Piemēram, ūdens var negatīvi ietekmēt CLD NOx reakciju, saduroties dzēšanas laikā, kā arī pozitīvi ietekmēt NDIR analizatoru, izraisot CO līdzīgu reakciju.

c)	Paraugu žāvētājs atbilst specifikācijām, kas noteiktas 9.3.2.3.1. punktā attiecībā uz rasas punktu, T dew, un absolūto spiedienu, p total, lejpus osmozes membrānas žāvētājam vai termiskajam dzesētājam.

d)

Lai noteiktu paraugu žāvētāja veiktspēju, izmanto turpmāk aprakstīto paraugu žāvētāja pārbaudes procedūras metodi, vai atšķirīga protokola izstrādei izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu: i) vajadzīgo savienojumu izveidošanai izmanto politetrafluoretilēna (PTFE) vai nerūsošā tērauda caurules; ii) N2 vai attīrītu gaisu mitrina, barbotējot to caur destilētu ūdeni slēgtā traukā, kas mitrina gāzi līdz augstākajam parauga rasas punktam, kurš ir noteikts emisijas paraugu ņemšanas laikā; iii) mitrināto gāzi ievada augšpus paraugu žāvētāja; iv) nodrošina, lai mitrinātās gāzes temperatūra lejpus traukam vismaz par 5 °C pārsniedz tās rasas punkta temperatūru; v) mitrinātas gāzes rasas punktu, T dew, un spiedienu, p total, mēra pēc iespējas tuvāk paraugu žāvētāja ievadam, lai pārbaudītu, vai rasas punkts ir augstākais, kas ir noteikts emisijas paraugu ņemšanas laikā; vi) mitrinātas gāzes rasas punktu, T dew, un spiedienu, p total, mēra pēc iespējas tuvāk paraugu žāvētāja izvadam; vii) paraugu žāvētājs atbilst pārbaudes prasībām, ja šā punkta d) apakšpunkta vi) punktā minētie rezultāti ir mazāki par rasas punktu atbilstīgi paraugu žāvētāja specifikācijām, kā noteikts 9.3.2.3.1. punktā, plus 2 °C vai ja molu daļa no d) apakšpunkta vi) punkta ir mazāka, nekā noteikts attiecīgajās paraugu žāvētāja specifikācijās, plus 0,002 mol/mol vai 0,2 tilpuma %; attiecībā uz šo pārbaudi jāņem vērā, ka parauga rasas punkts ir izteikts absolūtajā temperatūrā, kelvinos.

8.1.8.6.   Daļējas plūsmas PM periodiska kalibrēšana un saistītās neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumu sistēmas

8.1.8.6.1.   Plūsmas starpības mērījumu specifikācijas

Lai daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas varētu iegūt proporcionālu neapstrādātas izplūdes gāzes paraugu, parauga plūsmas qm p precizitāte ir īpaši svarīga, ja to nemēra tieši, bet nosaka ar plūsmas starpības mērīšanu, kā izteikts vienādojumā (6-20):

q m p = q m dew – q m dw

(6-20)

kur:

qm p	ir izplūdes gāzu parauga plūsmas ātrums daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā;
qm dw	ir atšķaidīšanas gaisa masas plūsmas ātrums (uz mitra pamata);
qm dew	ir atšķaidītu izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums uz mitra pamata.

Šajā gadījumā starpības maksimālā kļūda ir tāda, ka qm p precizitāte ir ± 5 % robežās, ja atšķaidīšanas pakāpe ir mazāka par 15. To var aprēķināt, nosakot visu ierīču kļūdu vidējo ģeometrisko vērtību.

q mp pieņemamo precizitāti var iegūt ar kādu no šādām metodēm:

a)	vērtību qm dew un qm dw absolūtā precizitāte ir ± 0,2 % kas garantē, ka qm p precizitāte ir ≤ 5 % ja atšķaidīšanas pakāpe ir 15; tomēr, ja atšķaidīšanas pakāpe ir augstāka, radīsies lielākas kļūdas;

b)	vērtības qm dw kalibrēšanu attiecībā pret qm dew veic tā, lai iegūtu tādu pašu qm p precizitāti kā a) gadījumā; sīkāku informāciju skatīt 8.1.8.6.2. punktā;

c)	vērtības q mp precizitāti nosaka netieši pēc atšķaidīšanas pakāpes, kas noteikta ar marķiergāzi, piemēram, CO2; arī šajā gadījumā q mp precizitātei jābūt līdzvērtīgai tai, kas iegūta ar a) metodi;

d)	vērtību qm dew un qm dw absolūtā precizitāte ir ± 2 % robežās no pilnas skalas, qm dew un qm dw atšķirības maksimālā kļūda ir 0,2 % robežās un lineārā kļūda ir ± 0,2 % no augstākā qm dew, kas novērots testa laikā.

8.1.8.6.2.   Plūsmas starpības mērījumu kalibrēšana

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, kas ir paredzēta proporcionālu neapstrādātas izplūdes gāzes paraugu iegūšanai, periodiski kalibrē ar precīzu plūsmas mērītāju, kas atbilst starptautiskajiem un/vai valsts standartiem. Plūsmas mērītāju vai plūsmas mēriekārtas kalibrē, izmantojot kādu no turpmāk aprakstītajām procedūrām, lai zondes plūsma qm p tunelī atbilstu 8.1.8.6.1. punktā minētajām precizitātes prasībām.

a)

Plūsmas mērītāju attiecībā uz qm dw savieno virknē ar plūsmas mērītāju attiecībā uz qm dew, starpību starp abiem plūsmas mērītājiem kalibrē vismaz pieciem iestatīšanas punktiem ar plūsmas vērtībām, kuras ir vienādi izvietotas starp mazāko qm dw vērtību, ko izmanto testa laikā, un qm dew vērtību, ko izmanto testa laikā. Atšķaidīšanas tuneli var apiet.

b)

Kalibrētu plūsmas iekārtu savieno virknē ar plūsmas mērītāju attiecībā uz qm dew un pārbauda testā izmantotās vērtības precizitāti. Kalibrēto plūsmas ierīci savieno virknē ar plūsmas mērītāju attiecībā uz qm dw un precizitāti pārbauda vismaz pieciem iestatījumiem, kas atbilst atšķaidīšanas pakāpei robežās no 3 līdz 15, kura ir relatīva pret qm dew, ko izmanto testa laikā.

c)

Pārvades cauruli (TL) (sk. 6.7. attēlu) atvieno no izplūdes sistēmas un kalibrēto plūsmas mērierīci ar atbilstošu diapazonu qm p mērīšanai pievieno pārvades caurulei, tad qm dew iestata pie tādas vērtības, kādu izmanto testa laikā, un qm dw attiecīgi iestata vismaz piecās vērtībās, kas atbilst atšķaidīšanas pakāpēm robežās no 3 līdz 15. Kā alternatīvu var paredzēt īpašu kalibrēšanas plūsmas ceļu, kurā apiet tuneli, bet kopējais un atšķaidīšanas gaiss plūst caur attiecīgajiem mērītājiem kā faktiskajā testā.

d)

Marķiergāzi ievada izplūdes sistēmas pārvades līnijā TL. Šī marķiergāze var būt izplūdes gāzes komponents, piemēram, CO2 vai NOx. Pēc atšķaidīšanas tunelī izmēra marķiergāzes komponentus. To veic piecām atšķaidīšanas pakāpēm robežās no 3 līdz 15. Parauga plūsmas precizitāti nosaka pēc atšķaidīšanas devas r d:, izmantojot vienādojumu (6-21): q m p = q m dew /r d (6-21)

Gāzu analizatoru precizitāti ņem vērā, lai nodrošinātu qm p precizitāti.

8.1.8.6.3.   Īpašas prasības attiecībā uz plūsmas starpības mērīšanu

Oglekļa plūsmas pārbaude, izmantojot faktiskās izplūdes gāzes, ir noteikti ieteicama, lai konstatētu mērījumu un kontroles problēmas un pārbaudītu daļējās plūsmas sistēmas pareizu darbību. Oglekļa plūsmas pārbaudi veic vismaz ik reizi, kad tiek uzstādīts jauns motors vai tiek veiktas būtiskas izmaiņas testēšanas telpas konfigurācijā.

Motoru darbina ar vislielāko griezes momenta slodzi un apgriezienu skaitu vai jebkādā citā stabila stāvokļa režīmā, kas ģenerē 5 % vai lielāku daudzumu CO2. Daļējās plūsmas paraugu ņemšanas sistēmu darbina ar aptuveno atšķaidīšanas koeficientu 15 pret 1.

Ja veic oglekļa plūsmas pārbaudi, piemēro VII pielikuma 2. papildinājumu. Oglekļa plūsmas ātrumus aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 2. papildinājumā paredzētajiem vienādojumiem. Visi oglekļa plūsmas ātrumi savā starpā sakrīt 5 % robežās.

8.1.8.6.3.1.   Pirmstesta pārbaude

Pirmstesta pārbaudi 2 stundas pirms testēšanas veic turpmāk izklāstītajā veidā.

Plūsmas mērītāju precizitāti pārbauda ar tādu pašu metodi, kādu izmanto kalibrēšanai (sk. 8.1.8.6.2. punktu), vismaz divos punktos, ieskaitot qm dw plūsmas vērtības, kas atbilst atšķaidījuma pakāpei no 5 līdz 15, testa laikā izmantotajai qm dew vērtībai.

Ja ar kalibrēšanas procedūras ierakstiem saskaņā ar 8.1.8.6.2. punktu var uzskatāmi parādīt, ka plūsmas mērītāja kalibrēšana ir stabila ilgākā laika posmā, pirmstesta pārbaudi var izlaist.

8.1.8.6.3.2.   Transformācijas laika noteikšana

Sistēmas iestatījumi transformācijas laika noteikšanai ir tādi paši kā testa mērījumu laikā. Transformācijas laiku, kā noteikts 2.4. papildinājumā šim pielikumam un attēlā 6-11, nosaka, izmantojot turpmāk aprakstīto metodi.

Neatkarīgu standarta caurplūdes mērītāju, kura mērījumu diapazons ir piemērots zondes plūsmai, ieslēdz virknē un uzstāda cieši kopā ar zondi. Caurplūdes mērītāja transformācijas laiks ir mazāks par 100 ms plūsmas apjomam, kas izmantots reakcijas laika mērījumos, plūsmas spiediena ierobežojumam esot pietiekami zemam, lai tas neietekmētu daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas dinamisko veiktspēju, un atbilstoši pamatotam inženiertehniskajam atzinumam. Veic pakāpeniskas izplūdes gāzes plūsmas (vai gaisa plūsmas, ja tiek aprēķināta izplūdes gāzu plūsma) izmaiņas, kura ieplūst daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, sākot no zemas plūsmas līdz vismaz 90 % no pilnas skalas. Pakāpenisko izmaiņu iedarbinātājs ir tāds pats, kādu izmanto, lai iedarbinātu paredzamo kontroli faktiskajā testā. Izplūdes gāzu plūsmas pakāpenisko stimulu un plūsmas mērītāja reakciju reģistrē pie vismaz 10 Hz paraugu frekvences.

Pamatojoties uz šiem datiem, nosaka transformācijas laiku daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmai, kas ir laiks no pakāpeniskā stimula uzsākšanas līdz 50 % punktam no caurplūdes mērītāja reakcijas. Līdzīgā veidā nosaka qmp signāla (t. i., izplūdes gāzu parauga plūsma daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā) un qmew,i signāla (t. i., izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums uz mitra pamata, ko nodrošina izplūdes gāzes plūsmas ātruma mērītājs) transformācijas laikus. Šos signālus izmanto regresijas pārbaudēs pēc katra testa (sk. 8.2.1.2. punktu).

Aprēķinu atkārto vismaz pieciem pieauguma un krituma stimuliem un nosaka vidējo rezultātu. Standarta plūsmas mērītāja iekšējo transformācijas laiku (< 100 ms) atņem no šīs vērtības. Ja ir nepieciešama apsteidzošā kontrolr, tad saskaņā ar 8.2.1.2 punktu izmantojama daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas apsteidzošā vērtība.

8.1.8.7.   Vakuuma puses noplūdes pārbaude

8.1.8.7.1.   Piemērošanas joma un biežums

Veicot sākotnējo paraugu ņemšanas sistēmas uzstādīšanu, pēc plašas tehniskās apkopes, piemēram, ar priekšfiltru saistītām izmaiņām, kā arī 8 stundas pirms katra darbības cikla pārbauda, vai nav konstatējamas būtiskas noplūdes vakuuma pusē, izmantojot kādu no šajā iedaļā aprakstītajiem noplūžu testiem. Šī pārbaude neattiecas uz nevienu CVS atšķaidīšanas sistēmas pilnas plūsmas daļu.

8.1.8.7.2.   Mērīšanas principi

Noplūdi var noteikt, izmērot nelielu plūsmas daļu nulles plūsmas apstākļos vai nosakot zināmas kontroles gāzes koncentrācijas atšķaidīšanu, kad tā plūst caur paraugu ņemšanas sistēmas vakuuma pusi, vai mērot iztīrītas sistēmas spiediena pieaugumu.

8.1.8.7.3.   Zemas plūsmas noplūdes tests

Lai noteiktu zemas plūsmas noplūdes, paraugu ņemšanas sistēmu testē šādi:

a)	sistēmas zondes galu noslēdz, veicot kādu no turpmāk norādītajiem pasākumiem: i) paraugu ņemšanas zondes galu noslēdz ar vāku vai aizbāzni; ii) pārvades cauruli pie zondes atvieno un noslēdz ar vāku vai aizbāzni; iii) noslēdz pret noplūdi drošu vārstu, kas atrodas starp zondi un pārvades cauruli;

b)	darbina visus vakuuma sūkņus; pēc stabilizēšanas pārbauda, vai plūsma caur paraugu ņemšanas sistēmas vakuuma pusi ir mazāka par 0,5 % no sistēmas normālās ekspluatācijas plūsmas ātruma; var noteikt tipiskās analizatora un apvada plūsmas kā sistēmas normālās ekspluatācijas plūsmas ātruma tuvinājumu.

8.1.8.7.4.   Kontroles gāzes atšķaidīšanas noplūdes tests

Šā testa vajadzībām var izmantot jebkuru gāzu analizatoru. Ja šim testam izmanto FID, tad saskaņā ar VII pielikuma 2. vai 3. iedaļu par HC noteikšanu paraugu ņemšanas sistēmā veic katra HC piesārņojuma korekciju. Izmantojot tikai tādus analizatorus, kuriem ir 0,5 % vai labāka atkārtojamība attiecībā uz šajā testā izmantoto kontroles gāzes koncentrāciju, novērš maldinošus rezultātus. Noplūdes pārbaudi vakuuma pusē veic turpmāk aprakstītajā veidā:

a)	gāzu analizatoru sagatavo tāpat kā emisiju testēšanas vajadzībām;

b)	līdz analizatora atverei nogādā kontroles gāzi un pārbauda, vai kontroles gāzes koncentrācija tiek izmērīta, ievērojot paredzamo mērījumu precizitāti un atkārtojamību;

c)

pārpildes kontroles gāzi novada uz kādu no turpmāk norādītajām paraugu ņemšanas sistēmas vietām: i) paraugu ņemšanas zondes galu; ii) pārvades cauruli pie zondes savienojuma atvieno un pārvades caurules atvērtajā galā ievada pārpildes kontroles gāzi; iii) starp zondi un tās pārvades cauruli uzstādīto trīseju vārstu;

d)

pārbauda, vai izmērītā pārpildes kontroles gāzes koncentrācija ir ± 0,5 % robežās no kontroles gāzes koncentrācijas; izmērītā vērtība, kas ir zemāka par paredzamo vērtību, liecina par noplūdi, bet vērtība, kas ir augstāka par paredzamo vērtību, var liecināt par problēmu saistībā ar kontroles gāzi vai pašu analizatoru; izmērītā vērtība, kas ir augstāka par paredzamo vērtību, neliecina par noplūdi.

8.1.8.7.5.   Vakuuma krišanās noplūdes tests

Lai veiktu šo testu, paraugu ņemšanas sistēmas vakuuma puses tilpumam piemēro vakuumu un novēro sistēmas noplūdes apmēru kā krišanos piemērotajā vakuumā. Lai veiktu šo testu, paraugu ņemšanas sistēmas vakuuma puses tilpumu nosaka ±10 % robežās no tā faktiskā tilpuma. Šā testa veikšanai izmanto arī mērinstrumentus, kuri atbilst 8.1. un 9.4. punktā noteiktajām specifikācijām.

Vakuuma krišanās noplūdes testu veic turpmāk aprakstītajā veidā.

a)

Sistēmas zondes galu slēdz pēc iespējas tuvāk zondes atverei, veicot kādu no turpmāk aprakstītajiem pasākumiem: i) paraugu ņemšanas zondes galu noslēdz ar vāku vai aizbāzni; ii) pārvades cauruli pie zondes atvieno un noslēdz ar vāku vai aizbāzni; iii) noslēdz pret noplūdi drošu vārstu, kas atrodas starp zondi un pārvades cauruli;

b)	darbina visus vakuuma sūkņus; Nodrošina vakuumu, kas raksturo normālus ekspluatācijas apstākļus. Paraugu ņemšanas maisa gadījumā ir ieteicams divas reizes atkārtot normālu paraugu ņemšanas maisa izsūknēšanas procedūru, lai pēc iespējas samazinātu maisā palikušos gāzu tilpumus.

c)

Paraugu ņemšanas sūkņus izslēdz un sistēmu aizzīmogo. Izmēra un reģistrē maisā palikušās gāzes absolūto spiedienu un, ja vēlas, sistēmas absolūto temperatūru. Ļauj izbeigties īslaicīgiem traucējumiem, kā arī paredz pietiekami ilgu laiku, lai noplūde pie 0,5 % varētu izraisīt spiediena maiņu, kas ir vismaz 10 reizes lielāka par spiediena diapazona izšķirtspēju. Vēlreiz reģistrē spiedienu un, ja vēlas, temperatūru.

d)

Aprēķina noplūdes plūsmas ātrumu, pamatojoties uz pieņemto nulles vērtību attiecībā uz izsūknētiem somu tilpumiem, kā arī zināmajām vērtībām attiecībā uz paraugu ņemšanas sistēmas tilpumu, sākotnējiem un galīgajiem spiedieniem, izraudzītajām temperatūrām, kā arī pagājušo laiku. Turpmāk aprakstītajā veidā pārbauda, vai vakuuma krišanās noplūdes plūsmas ātrums ir mazāks nekā 0,5 % no sistēmas normālās ekspluatācijas plūsmas ātruma, izmantojot vienādojumu (6-22): (6-22) kur: qV leak ir vakuuma krišanās plūsmas ātrums, mol/s, is the vacuum-decay leak rate, mol/s V vac ir paraugu ņemšanas sistēmas vakuuma puses ģeometriskais tilpums, m3, R ir molārā gāzes konstante, J/(mol·K), p 2 ir vakuuma puses absolūtais spiediens laikā t 2, Pa, T 2 ir vakuuma puses absolūtā temperatūra laikā t 2, K, p 1 ir vakuuma puses absolūtais spiediens laikā t 1, Pa, T 1 ir vakuuma puses absolūtā temperatūra laikā t 1, K, t 2 ir vakuuma krituma noplūdes pārbaudes testa pabeigšanas laiks, s, t 1 ir vakuuma krituma noplūdes pārbaudes testa sākšanas laiks, s.

8.1.9.   CO un CO2 mērījumi

8.1.9.1.   H2O traucējumu pārbaude CO2 NDIR analizatoriem

8.1.9.1.1.   Piemērošanas joma un biežums

Ja CO2 mēra, izmantojot NDIR analizatoru, H2O traucējumu pārbauda pēc sākotnējās analizatora uzstādīšanas un pēc plašas tehniskās apkopes veikšanas.

8.1.9.1.2.   Mērīšanas principi

H2O var ietekmēt NDIR analizatora reakciju uz CO2. Ja NDIR analizators izmanto kompensācijas algoritmus, kuros tiek izmantoti citu gāzu mērījumi, lai gūtu apstiprinājumu par traucējumiem, vienlaikus veic minētos pārējos mērījumus, lai pārbaudītu kompensācijas algoritmus analizatora traucējumu apstiprināšanas laikā.

8.1.9.1.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

CO2 NDIR analizatorā ir H2O traucējums, kas ietilpst (0,0 ± 0,4) mmol/mol robežās (no sagaidāmās vidējās CO2 koncentrācijas).

8.1.9.1.4.   Procedūra

Traucējumu apstiprināšanu veic, kā aprakstīts turpmāk.

a)	CO2 NDIR analizatoru iedarbina, darbina, iestata nulles un normalizē tāpat kā pirms emisiju testa.

b)

Sagatavo mitrinātu testa gāzi, barbotējot nulles gaisu, kas atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām, caur destilētu ūdeni slēgtā traukā. Ja paraugu nelaiž caur žāvētāju, kontrolē trauka temperatūru, lai ģenerētu vismaz tik augstu H2O līmeni kā maksimālais testēšanas līmenī sagaidāmais līmenis. Ja paraugu laiž caur žāvētāju, kontrolē trauka temperatūru, lai ģenerētu vismaz tik augstu H2O līmeni, kāds ir noteikts 9.3.2.3.1. punktā noteiktais līmenis.

c)	Nodrošina, lai mitrinātās testa gāzes temperatūra lejpus traukam vismaz par 5 K pārsniedz tās rasas punkta temperatūru.

d)	Paraugu ņemšanas sistēmā ielaiž mitrinātu testa gāzi. Mitrinātu testa gāzi var ielaist lejpus jebkuram paraugu žāvētājam, ja testēšanas laikā to izmanto.

e)	Pēc iespējas tuvāk analizatora atverei izmēra mitrinātas testa gāzes ūdens molu daļu, x H2O. Piemēram, lai aprēķinātu x H2O, izmēra rasas punktu T dew un absolūto spiedienu p total.

f)	Lai novērstu kondensēšanos pārvades caurulēs, palīgierīcēs vai vārstos no punkta, kur analizatorā tiek mērīts x H2O, izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

g)	Analizatora reakcijai ļauj nostabilizēties. Stabilizācijai nepieciešamajā laikā ietilpst laiks, kas vajadzīgs, lai iztīrītu pārvades cauruli un ņemtu vērā analizatora reakciju.

h)	Kamēr analizators mēra parauga koncentrāciju, reģistrē 30 sekundēs savāktos datus. Aprēķina šo datu vidējo aritmētisko. Analizators atbilst traucējumu pārbaudes prasībām, ja šī vērtība ir (0,0 ± 0,4) mmol/mol robežās.

8.1.9.2.   H2O un CO2 piejaukuma pārbaude CO NDIR analizatoriem

8.1.9.2.1.   Piemērošanas joma un biežums

Ja CO mēra, izmantojot NDIR analizatoru, H2O un CO2 traucējumu pārbauda pēc sākotnējās analizatora uzstādīšanas un pēc plašas tehniskās apkopes veikšanas.

8.1.9.2.2.   Mērīšanas principi

H2O and CO2 var pozitīvi ietekmēt NDIR analizatoru, izraisot CO līdzīgu reakciju. Ja NDIR analizators izmanto kompensācijas algoritmus, kuros tiek izmantoti citu gāzu mērījumi, lai gūtu apstiprinājumu par traucējumiem, vienlaikus veic pārējos minētos mērījumus, lai pārbaudītu kompensācijas algoritmus analizatora traucējumu apstiprināšanas laikā.

8.1.9.2.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

CO NDIR analizatorā ir kombinēts H2O un CO2 traucējums, kas ietilpst ± 2 % robežās no sagaidāmās vidējās CO koncentrācijas.

8.1.9.2.4.   Procedūra

Traucējumu apstiprināšanu veic, kā aprakstīts turpmāk.

a)	CO NDIR analizatoru iedarbina, darbina, iestata nulles un normalizē tāpat kā pirms emisiju testa.

b)

Sagatavo mitrinātu CO2 testa gāzi, barbotējot CO2 kontroles gāzi caur destilētu ūdeni slēgtā traukā. Ja paraugu nelaiž caur žāvētāju, kontrolē trauka temperatūru, lai ģenerētu vismaz tik augstu H2O līmeni kā testēšanas laikā maksimāli paredzamais līmenis. Ja paraugu laiž caur žāvētāju, kontrolē trauka temperatūru, lai ģenerētu vismaz tik augstu H2O līmeni, kāds ir noteikts 9.3.2.3.1.1. punktā noteiktais līmenis. CO2 kontroles gāzes koncentrāciju izmanto vismaz tik augstā līmenī kā testēšanas laikā maksimāli paredzamais līmenis.

c)	Paraugu ņemšanas sistēmā ievada mitrinātu CO2 testa gāzi. Mitrinātu CO2 testa gāzi var ievadīt lejpus visiem paraugu žāvētājiem, ja testēšanas laikā tos izmanto.

d)	Pēc iespējas tuvāk analizatora atverei izmēra mitrinātas testa gāzes ūdens molu daļu, x H2O. Piemēram, lai aprēķinātu x H2O, izmēra rasas punktu T dew un absolūto spiedienu p total.

e)	Lai novērstu kondensēšanos pārvades caurulēs, palīgierīcēs vai vārstos no punkta, kur analizatorā tiek mērīts x H2O, izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

f)	Analizatora reakcijai ļauj nostabilizēties.

g)	Analizatoram mērot parauga koncentrāciju, tā rezultātus reģistrē 30 s. Aprēķina šo datu vidējo aritmētisko vērtību.

h)	Analizators atbilst traucējumu pārbaudes prasībām, ja šā punkta g) apakšpunkta rezultāti atbilst 8.1.9.2.3. punktā paredzētajai pielaidei.

i)

Traucējumu procedūras CO2 un H2O var izpildīt arī atsevišķi. Ja izmantotais CO2 un H2O daudzums ir lielāks nekā testēšanas laikā paredzamais maksimālais daudzums, katru novēroto traucējumu vērtību proporcionāli samazina, reizinot novēroto traucējumu līmeni ar maksimālās paredzamās koncentrācijas vērtības proporcionālo attiecību pret procedūrā izmantoto faktisko vērtību. Atsevišķās traucējumu pārbaudes procedūrās var izmantot mazāku H2O koncentrāciju (līdz 0,025 mol/mol H2O satura) nekā maksimālo paredzamo H2O koncentrāciju testa laikā, taču novēroto H2O traucējumu līmeni proporcionāli palielina, reizinot novēroto traucējumu līmeni ar maksimālās paredzamās H2O koncentrācijas vērtības proporcionālo attiecību pret šajā procedūrā izmantoto faktisko vērtību. Abu proporcionāli koriģēto traucējumu vērtību summa atbilst 8.1.9.2.3. punktā noteiktajai pielaidei.

8.1.10.   Ogļūdeņražu mērījumi

8.1.10.1.   FID optimizēšana un pārbaude

8.1.10.1.1.   Piemērošanas joma un biežums

Visu FID analizatoru gadījumā FID kalibrē, veicot sākotnējo uzstādīšanu. Kalibrēšanu atkārto atbilstīgi vajadzībām, izmantojot pamatotu inženiertehnisko atzinumu. Attiecībā uz FID, kas veic HC mērījumus, veic šādus pasākumus:

a)	pēc sākotnējās analizatoru uzstādīšanas un pēc plašas tehniskās apkopes optimizē FID reakciju uz dažādiem ogļūdeņražiem; FID reakcija uz propilēnu un toluēnu ir no 0,9 līdz 1,1 attiecībā pret propānu;

b)	kā aprakstīts8.1.10.1.4. punktā, pēc sākotnējās analizatora uzstādīšanas un plašas tehniskās apkopes nosaka FID metāna (CH4) reakcijas koeficientu;

c)	metāna (CH4) reakciju apstiprina 185 dienās pirms testēšanas.

8.1.10.1.2.   Kalibrēšana

Lai izstrādātu kalibrēšanas procedūru, piemēram, tādu procedūru, kuras pamatā ir FID analizatora ražotāja instrukcijas un ieteicamā frekvence FID kalibrēšanai, izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu. FID kalibrē, izmantojot C3H8 kalibrēšanas gāzes, kuras atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām. To kalibrē, pamatojoties uz oglekļa skaita bāzes vērtību 1 (C1).

8.1.10.1.3.   HC FID reakcijas optimizēšana

Šī procedūra attiecas tikai uz FID analizatoriem, kuri mēra HC.

a)

Sākotnējai instrumenta palaidei un vienkāršai veiktspējas pielāgošanai, izmantojot FID degvielu un nulles gaisu, izmanto instrumenta ražotāja prasības un pamatotu inženiertehnisko atzinumu. Sildāmi FID nepārsniedz tiem noteiktos temperatūras diapazonus. FID reakciju optimizē, lai nodrošinātu atbilstību ogļūdeņražu reakcijas koeficientiem un pārbaudei ar skābekļa piemaisījumu saskaņā ar 8.1.10.1.1. punkta a) apakšpunktu un 8.1.10.2. punktu visparastākajā analizatora diapazonā, kas ir sagaidāms emisiju testēšanas laikā. Saskaņā ar instrumenta ražotāja ieteikumiem un pamatotu inženiertehnisko atzinumu var izmantot augstāku analizatora diapazonu, lai precīzi optimizētu FID, ja parastais analizatora diapazons ir zemāks nekā instrumenta ražotāja norādītais minimālais diapazons.

b)	Sildāmi FID nepārsniedz tiem noteiktos temperatūras diapazonus. FID reakciju optimizē visparastākajā analizatora diapazonā, kas ir sagaidāms emisiju testēšanas laikā. Kad degvielas un gaisa plūsmas ātrums iestatīts atbilstīgi ražotāja ieteikumiem, analizatorā ievada kontroles gāzi.

c)

Optimizēšanas nolūkos veic turpmāk i)–iv) punktā izklāstītos pasākumus vai instrumenta ražotāja instrukcijās paredzēto procedūru. Optimizēšanu pēc izvēles var veikt, izmantojot SAE dokumentā Nr. 770141 noteiktās procedūras. i) Reakciju atbilstīgi degvielas plūsmai nosaka pēc starpības starp kontroles gāzes reakciju un nulles gāzes reakciju. ii) Degvielas plūsmu noregulē nedaudz virs ražotāja norādītās un nedaudz zem tās. Reģistrē šīm degvielas plūsmām atbilstīgo kontroles un nulles reakciju. iii) Starpību starp kontroles un nulles reakciju atzīmē un degvielas plūsmu pieregulē līknes bagātīgākajai daļai. Tas ir sākotnējais plūsmas ātruma iestatījums, kuru var būt nepieciešams optimizēt turpmāk atkarībā no ogļūdeņražu reakcijas koeficientiem un pārbaudes ar skābekļa piemaisījumu saskaņā ar 8.1.10.1.1. punkta a) apakšpunktu un 8.1.10.2. punktu. iv) Ja skābekļa piemaisījums vai ogļūdeņražu reakcijas koeficienti neatbilst minētajām specifikācijām, gaisa plūsmu atbilstīgi regulē virs un zem ražotāja specifikācijās norādītajām vērtībām un katrai plūsmai atkārto 8.1.10.1.1. punkta a) apakšpunktā un 8.1.10.2. punktā noteikto secību.

d)	Nosaka optimālos plūsmas ātrumus un/vai spiedienus attiecībā uz FID degvielu un deglī izmantojamo gaisu un tos normalizē un reģistrē turpmākai zināšanai.

8.1.10.1.4.   HC FID CH4 reakcijas koeficienta noteikšana

Tā kā FID analizatoriem parasti ir atšķirīga reakcija uz CH4 attiecībā pret C3H8, pēc FID optimizēšanas nosaka katra HC FID analizatora CH4 reakcijas koeficientu, RF CH4[THC-FID]. Saskaņā ar šo iedaļu izmērīto nesenāko RF CH4[THC-FID] izmanto aprēķinos HC noteikšanai, kas aprakstīta VII pielikuma 2. iedaļā (uz masas bāzi pamatota pieeja) vai VII pielikuma 3. iedaļā (uz molāro bāzi pamatota pieeja), lai kompensētu CH4 reakciju. RF CH4[THC-FID] nosaka šādi:

a)	izvēlas C3H8 kontroles gāzes koncentrāciju, lai iestatītu analizatoru pirms emisiju testēšanas; izvēlas tikai tādas kontroles gāzes, kuras atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām, un reģistrē gāzes C3H8 koncentrāciju;

b)	izvēlas CH4 kontroles gāzi, kas atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām, un reģistrē gāzes CH4 koncentrāciju;

c)	FID analizatoru darbina saskaņā ar ražotāja instrukcijām;

d)	apstiprina, ka FID analizators ir kalibrēts, izmantojot C3H8; kalibrēšanu veic, pamatojoties uz oglekļa skaita bāzes vērtību 1 (C1);

e)	FID iestata uz nulli, izmantojot emisiju testēšanai lietoto nulles gāzi;

f)	FID normalizē ar izraudzīto C3H8 kontroles gāzi;

g)	CH4 kontroles gāze, ko izvēlas saskaņā ar b) punktu, tiek ievadīta pie FID analizatora paraugu pieslēgvietas;

h)	stabilizē analizatora reakciju; stabilizācijai nepieciešamajā laikā var ietilpt laiks, kas vajadzīgs, lai iztīrītu analizatoru un ņemtu vērā tā reakciju;

i)	kamēr analizators mēra CH4 koncentrāciju, 30 sekundēs savāktos datus reģistrē un aprēķina šo vērtību vidējo aritmētisko;

j)	vidējo izmērīto koncentrāciju dala ar reģistrēto CH4 kalibrēšanas gāzes kontroles koncentrāciju; rezultāts ir FID analizatora reakcijas koeficients CH4, RF CH4[THC-FID].

8.1.10.1.5.   HC FID metāna (CH4) reakcijas pārbaude

Ja 8.1.10.1.4. punktā minētā RF CH4[THC-FID] vērtība ir ± 5,0 % robežās no nesenākās iepriekš noteiktās vērtības, HC FID atbilst metāna reakcijas pārbaudes prasībām.

a)

Vispirms pārbauda, vai FID degvielas, deglī izmantojamā gaisa un parauga spiedieni un/vai plūsmas koeficienti katrs atsevišķi ir ± 0,5 % robežās no nesenākajām iepriekš reģistrētajām vērtībām, kā aprakstīts 8.1.10.1.3. punktā. Ja šie plūsmas ātrumi ir jāpielāgo, nosaka jaunu RF CH4[THC-FID], kā aprakstīts 8.1.10.1.4. punktā. Jāpārbauda, vai noteiktā RF CH4[THC-FID] vērtība ietilpst 8.1.10.1.5. punktā noteiktās pielaides robežās.

b)	Ja RF CH4[THC-FID] neietilpst 8.1.10.1.5. punktā noteiktās pielaides robežās, FID reakciju optimizē atkārtoti, kā aprakstīts 8.1.10.1.3. punktā.

c)	Nosaka jaunu RF CH4[THC-FID], kā aprakstīts 8.1.10.1.4. punktā. Šo jauno RF CH4[THC-FID] vērtību izmanto aprēķiniem HC noteikšanai VII pielikuma 2. iedaļā (uz masas bāzi pamatota pieeja) vai VII pielikuma 3. iedaļā (uz molāro bāzi pamatota pieeja).

8.1.10.2.   Nestehiometrisko neapstrādāto izplūdes gāzu FID O2 traucējumu pārbaude

8.1.10.2.1.   Piemērošanas joma un biežums

Ja neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumiem izmanto FID analizatorus, veicot sākotnējo uzstādīšanu un pēc plašas tehniskās apkopes pārbauda FID O2 traucējumu apmēru.

8.1.10.2.2.   Mērīšanas principi

O2 koncentrācijas izmaiņas neapstrādātās izplūdes gāzēs var ietekmēt FID reakciju, mainot FID liesmas temperatūru. Optimizē FID degvielas, deglī izmantojamā gaisa un parauga plūsmu, lai nodrošinātu atbilstību šīs pārbaudes prasībām. FID veiktspēju pārbauda, izmantojot kompensēšanas algoritmus FID O2 traucējumam, kas ir aktīvs emisiju testa laikā.

8.1.10.2.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

Ikviens FID analizators, ko izmanto testēšanas laikā, atbilst FID O2 traucējumu pārbaudes prasībām atbilstīgi šajā iedaļā izklāstītajai procedūrai.

8.1.10.2.4.   Procedūra

FID O2 traucējumus nosaka turpmāk izklāstītajā veidā, ņemot vērā, ka standartgāzes koncentrāciju radīšanai, kas ir vajadzīgas šīs pārbaudes veikšanai, var izmantot vienu vai vairākus gāzes dalītājus.

a)

Izvēlas trīs kontroles etalongāzes, kuras atbilst 9.5.1. punktā izklāstītajām specifikācijām un kuru C3H8 koncentrācija ir tāda pati, kādu izmanto analizatoru iestatīšanai pirms emisiju testēšanas. CH4 kontroles etalongāzes var izmantot FID, kas kalibrēti ar CH4 ar nemetāna nošķīrēju. Izvēlas trīs līdzsvarošanas gāzes koncentrācijas, lai O2 un N2 koncentrācijas atspoguļotu testēšanas laikā sagaidāmās minimālās, maksimālās un vidējās O2 koncentrācijas. Prasību izmantot vidējo O2 koncentrāciju var atcelt, ja FID ir kalibrēts ar kontroles gāzi, kas ir līdzsvarota ar vidējo sagaidāmo skābekļa koncentrāciju.

b)	Apstiprina, ka FID analizators atbilst visām 8.1.10.1. punktā noteiktajām specifikācijām.

c)	FID analizatoru iedarbina un darbina tāpat kā pirms emisiju testa. Neraugoties uz FID deglī izmantotā gaisa avotu testēšanas laikā, šīs pārbaudes vajadzībām par FID deglī izmantotā gaisa avotu lieto nulles gaisu.

d)	Analizatoru iestata uz nulli.

e)	Analizatoru normalizē, izmantojot kontroles gāzi, kas ir izmantota emisiju testēšanas laikā.

f)

Nulles reakciju pārbauda, izmantojot nulles gāzi, kas ir izmantota emisiju testēšanas laikā. Nākamo pasākumu veic tad, ja 30 sekundēs savākto datu vidējā nulles reakcija ietilpst ± 0,5 % robežās no šā punkta e) apakšpunktā izmantotās kontroles atskaites vērtības, pretējā gadījumā procedūru sāk atkārtoti, veicot šajā punktā aprakstītās darbības, sākot ar d) apakšpunktu.

g)	Pārbauda analizatora reakciju, izmantojot kontroles gāzi, kurai ir testēšanas laikā paredzamā minimālā O2 koncentrācija. 30 sekundēs ievāktu stabilizētu parauga datu vidējo reakciju reģistrē kā x O2minHC.

h)

FID analizatora nulles reakciju pārbauda, izmantojot emisiju testēšanas laikā lietoto nulles gāzi. Nākamo pasākumu veic tad, ja 30 sekundēs savākto stabilizēto parauga datu nulles reakcija ietilpst ± 0,5 % robežās no šā punkta e) apakšpunktā izmantotās kontroles atskaites vērtības, pretējā gadījumā procedūru sāk atkārtoti, veicot šajā punktā aprakstītās darbības, sākot ar tā d) apakšpunktu.

i)	Pārbauda analizatora reakciju, izmantojot kontroles gāzi, kurai ir testēšanas laikā paredzamā vidējā O2 koncentrācija. 30 sekundēs ievāktu stabilizētu parauga datu vidējo reakciju reģistrē kā x O2avgHC.

j)

FID analizatora nulles reakciju pārbauda, izmantojot emisiju testēšanas laikā lietoto nulles gāzi. Nākamo pasākumu veic tad, ja 30 sekundēs savākto stabilizēto parauga datu nulles reakcija ietilpst ± 0,5 % robežās no šā punkta e) apakšpunktā izmantotās kontroles atskaites vērtības, pretējā gadījumā procedūru sāk atkārtoti, veicot šajā punktā aprakstītās darbības, sākot ar tā d) apakšpunktu.

k)	Pārbauda analizatora reakciju, izmantojot kontroles gāzi, kurai ir testēšanas laikā paredzamā maksimālā O2 koncentrācija. 30 sekundēs ievāktu stabilizētu parauga datu vidējo reakciju reģistrē kā x O2maxHC.

l)

FID analizatora nulles reakciju pārbauda, izmantojot emisiju testēšanas laikā lietoto nulles gāzi. Nākamo pasākumu veic tad, ja 30 sekundēs savākto stabilizēto parauga datu nulles reakcija ietilpst ± 0,5 % robežās no šā punkta e) apakšpunktā izmantotās kontroles atskaites vērtības, pretējā gadījumā procedūru sāk atkārtoti, veicot šajā punktā aprakstītās darbības, sākot ar tā d) apakšpunktu.

m)

Aprēķina procentuālo atšķirību starp x O2maxHC un standartgāzes koncentrāciju. Aprēķina procentuālo atšķirību starp x O2avgHC un standartgāzes koncentrāciju. Aprēķina procentuālo atšķirību starp x O2minHC un standartgāzes koncentrāciju. Nosaka lielāko % atšķirību no šīm trim minētajām. Tas ir O2 traucējums.

n)

Ja O2 traucējums ir ± 3 % robežās, FID atbilst O2 traucējuma pārbaudes prasībām. Pretējā gadījumā neatbilstības novēršanai ir jāveic viens vai vairāki no turpmāk minētajiem pasākumiem: i) pārbaudi atkārto, lai noteiktu, vai procedūras laikā tika pieļauta kļūda; ii) emisiju testēšanai izvēlas tādas nulles gāzes un kontroles gāzes, kuru sastāvā ir augstāka vai zemāka O2 koncentrācija, un pārbaudi atkārto; iii) pielāgo FID deglī izmantojamā gaisa, degvielas un parauga plūsmas ātrumus; jāņem vērā, ka, ja šie plūsmas ātrumi ir pielāgoti THC FID, lai nodrošinātu atbilstību O2 traucējumu pārbaudei, RF CH4 atiestata nākamajai RF CH4 pārbaudei; O2 traucējumu pārbaudi atkārto pēc pielāgošanas un nosaka RF CH4; iv) FID salabo vai nomaina un atkārto O2 traucējumu pārbaudi.

8.1.10.3.   Nemetāna nošķīrēja iespiešanās daļas (Rezervēts)

8.1.11.   NOx mērījumi

8.1.11.1.   CLD CO2 un H2O dzēšanas pārbaude

8.1.11.1.1.   Piemērošanas joma un biežums

Ja NOx mērīšanai izmanto CLD analizatoru, tad H2O un CO2 dzēšanas apjomu pārbauda pēc CLD analizatora uzstādīšanas un pēc plašas tehniskās apkopes.

8.1.11.1.2.   Mērīšanas principi

H2O un CO2 var negatīvi ietekmēt CLD NOx reakciju, saduroties dzēšanas laikā un tādējādi kavējot hemiluminiscences reakciju, ko CLD izmanto NOx noteikšanai. Šī procedūra un 8.1.11.2.3. punktā noteiktie aprēķini nosaka dzēšanu un nodrošina dzēšanas rezultātu atbilstību maksimālajai H2O molu daļai un maksimālajai emisiju testēšanas laikā sagaidāmajai CO2 koncentrācijai. Ja CLD analizators izmanto dzēšanas kompensācijas algoritmus, kas piemēro H2O un/vai CO2 mērinstrumentus, dzēšanu novērtē, nodrošinot, ka šie instrumenti darbojas un ka ir piemēroti kompensācijas algoritmi.

8.1.11.1.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

Attiecībā uz atšķaidītu izplūdes gāzu mērījumiem CLD analizators nepārsniedz kopējo H2O un CO2 dzēšanu ± 2 % apmērā. Attiecībā uz neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumiem CLD analizators nepārsniedz kopējo H2O un CO2 dzēšanu ± 2,5 % apmērā. Kopējā dzēšana ir atbilstīgi 8.1.11.1.4. punktam noteiktās CO2 dzēšanas un atbilstīgi 8.1.11.1.5. punktam noteiktās H2O dzēšanas summa. Ja šīs prasības nav izpildītas, veic koriģējošus pasākumus, salabojot vai nomainot analizatoru. Pirms emisiju testu veikšanas pārbauda, vai koriģējošo pasākumu rezultātā ir sekmīgi atjaunota pienācīga analizatora darbība.

8.1.11.1.4.   CO2 dzēšanas pārbaudes procedūra

Lai noteiktu CO2 dzēšanu, izmantojot gāzes dalītāju, kas sajauc binārās kontroles gāzes ar nulles gāzi kā atšķaidītāju un atbilst 9.4.5.6. punktā noteiktajām specifikācijām, var izmantot turpmāk aprakstīto metodi vai instrumenta ražotāja noteikto metodi, vai arī atšķirīga protokola izstrādei izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

a)	Vajadzīgo savienojumu izveidošanai izmanto PTFE vai nerūsējošā tērauda caurules.

b)	Konfigurē gāzu dalītāju, lai tiktu sajaukti gandrīz vienādi kontroles gāzes un atšķaidīšanas gāzes daudzumi.

c)	Ja CLD analizatoram ir darbības režīms, kurā tas nosaka tikai NO, nevis kopējo NOx, CLD analizatoru darbina tikai NO režīmā.

d)	Izmanto CO2 kontroles gāzi, kas atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām, un gāzes koncentrāciju, kas aptuveni divas reizes pārsniedz emisiju testēšanas laikā sagaidāmo maksimālo CO2 koncentrāciju.

e)

Izmanto NO kontroles gāzi, kas atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām, un gāzes koncentrāciju, kas aptuveni divas reizes pārsniedz emisiju testēšanas laikā sagaidāmo maksimālo NO koncentrāciju. Saskaņā ar instrumenta ražotāja ieteikumiem un pamatotu inženiertehnisko atzinumu var izmantot augstāku koncentrāciju, lai nodrošinātu precīzu pārbaudi, ja paredzamā NO koncentrācija ir zemāka nekā instrumenta ražotāja norādītais minimālais pārbaudes diapazons.

f)

CLD analizatoru iestata uz nulli un normalizē. CLD analizatoru normalizē ar šā punkta e) apakšpunktā minēto NO kontroles gāzi, izmantojot gāzes dalītāju. NO kontroles gāzi savieno ar gāzes dalītāja kalibrēšanas atveri, nulles gāzi savieno ar gāzes dalītāja atšķaidītāja atveri. Izmanto tādu pašu nosacīto sajaukšanas proporciju, kā norādīts šā punkta b) punktā, un, lai normalizētu CLD analizatoru, izmanto gāzes dalītāja NO izvades koncentrāciju. Atbilstīgi vajadzībām koriģē gāzes īpašības, lai nodrošinātu precīzu gāzes dalīšanu.

g)	CO2 kontroles gāzi savieno ar gāzes dalītāja kalibrēšanas atveri.

h)	NO kontroles gāzi savieno ar gāzes dalītāja atšķaidītāju atveri.

i)

NO un CO2 plūstot caur gāzes dalītāju, stabilizē gāzes dalītāja izvadi. Nosaka CO2 koncentrāciju no gāzes dalītāja izvades, atbilstīgi vajadzībām koriģējot gāzes īpašības, lai nodrošinātu precīzu gāzes dalīšanu. Reģistrē šo koncentrāciju, x CO2act, un to izmanto 8.1.11.2.3. punktā noteiktajos dzēšanas pārbaudes aprēķinos. Kā alternatīvu gāzes dalītāja izmantošanai var izmantot citu vienkāršu gāzes sajaukšanas ierīci. Šādā gadījumā CO2 koncentrācijas noteikšanai izmanto analizatoru. Ja NDIR izmanto kopā ar vienkāršu gāzes sajaukšanas ierīci, tas atbilst šajā iedaļā paredzētajām prasībām un to iestata ar šī punkta d) apakšpunktā minēto CO2 kontroles gāzi. NDIR analizatora linearitāte ir iepriekš jāpārbauda visā diapazonā, kas līdz divām reizēm pārsniedz testēšanas laikā sagaidāmo maksimālo CO2 koncentrāciju.

j)

NO koncentrāciju mēra lejpus gāzes dalītājam, izmantojot CLD analizatoru. Analizatora reakcijai ļauj nostabilizēties. Stabilizācijai nepieciešamajā laikā var ietilpt laiks, kas vajadzīgs, lai iztīrītu pārvades cauruli un ņemtu vērā analizatora reakciju. Analizatoram mērot parauga koncentrāciju, tā rezultātus reģistrē 30 s. Aprēķina šo datu vidējo aritmētisko koncentrāciju, x NOmeas. Reģistrē x NOmeas un to izmanto 8.1.11.2.3. punktā paredzētajos dzēšanas aprēķinos.

k)	Faktisko NO koncentrāciju aprēķina pie gāzes dalītāja izvada, x NOact, pamatojoties uz kontroles gāzes koncentrācijām un x CO2act, izmantojot vienādojumu (6-24). Aprēķināto vērtību izmanto dzēšanas pārbaudes aprēķinos, izmantojot vienādojumu (6-23);

l)	Vērtības, kas ir reģistrētas saskaņā ar 8.1.11.1.4. un 8.1.11.1.5. punktu, izmanto, lai aprēķinātu dzēšanu, kā aprakstīts 8.1.11.2.3. punktā. 8.1.11.1.5. H2O dzēšanas pārbaudes procedūra

8.1.11.1.5.   Lai noteiktu H2O dzēšanu,

var izmantot turpmāk aprakstīto metodi vai instrumenta ražotāja paredzēto metodi, vai arī atšķirīga protokola izstrādei izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu.

a)	Vajadzīgo savienojumu izveidošanai izmanto PTFE vai nerūsējošā tērauda caurules.

b)	Ja CLD analizatoram ir darbības režīms, kurā tas nosaka tikai NO, nevis kopējo NOx, CLD analizatoru darbina tikai NO režīmā.

c)

Izmanto NO kontroles gāzi, kas atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām, un gāzes koncentrāciju, kas ir tuva emisiju testēšanas laikā sagaidāmajai maksimālajai NO koncentrācijai. Saskaņā ar instrumenta ražotāja ieteikumiem un pamatotu inženiertehnisko atzinumu var izmantot augstāku koncentrāciju, lai nodrošinātu precīzu pārbaudi, ja paredzamā NO koncentrācija ir zemāka nekā instrumenta ražotāja norādītais minimālais pārbaudes diapazons.

d)	CLD analizatoru iestata uz nulli un normalizē. CLD analizatoru normalizē, izmantojot šā punkta c) apakšpunktā norādīto NO kontroles gāzi, standartgāzes koncentrāciju reģistrē kā x NOdry un to izmanto 8.1.11.2.3. punktā minētajos dzēšanas pārbaudes aprēķinos.

e)

NO kontroles gāzi mitrina, barbotējot to caur destilētu ūdeni slēgtā traukā. Ja mitrinātās NO kontroles gāzes paraugs šā pārbaudes testa vajadzībām neizplūst caur parauga žāvētāju, trauka temperatūru kontrolē, lai ģenerētu tādu H2O līmeni, kas ir aptuveni līdzvērtīgs maksimālajai emisiju testēšanas laikā sagaidāmajai H2O molu daļai. Ja mitrinātās NO kontroles gāzes paraugs neizplūst caur parauga žāvētāju, 8.1.11.2.3. punktā minētie pārbaudes aprēķini nodrošina izmērītās H2O dzēšanas atbilstību maksimālajai testēšanas laikā sagaidāmajai H2O molu daļai. Ja mitrinātās NO kontroles gāzes paraugs šā pārbaudes testa vajadzībām izplūst caur paraugu žāvētāju, trauka temperatūru kontrolē, lai ģenerētu tādu H2O līmeni, kas ir vismaz tik augsts, kā noteikts 9.3.2.3.1. punktā. Šajā gadījumā 8.1.11.2.3. punktā minētie dzēšanas pārbaudes aprēķini nemaina izmērīto H2O dzēšanu.

f)

Paraugu ņemšanas sistēmā ievada mitrinātu NO testa gāzi. To var ievadīt augšpus vai lejpus paraugu žāvētājam, ko izmanto emisiju testēšanas laikā. Atkarībā no ievadīšanas punkta izvēlas attiecīgo šā punkta e) apakšpunktā paredzēto aprēķina metodi. Jāņem vērā, ka paraugu dzesētājs atbilst 8.1.8.5.8. punktā minētās pārbaudes prasībām.

g)

Izmēra H2O molu daļu mitrinātā NO kontroles gāzē. Ja ir izmantots parauga žāvētājs, H2O molu daļu mitrinātā NO kontroles gāzē mēra lejpus paraugu žāvētājam, x H2Omeas. Ieteicams x H2Omeas mērīt pēc iespējas tuvāk CLD analizatora ievadam. x H2Omeas var aprēķināt, izmantojot rasas punkta, T dew, mērījumus un absolūto spiedienu p total.

h)

Lai novērstu kondensēšanos pārvades vados, palīgierīcēs vai vārstos posmā no punkta, kurā tiek mērīts x H2Omeas, līdz analizatoram, izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu. Ieteicams sistēmu izstrādāt tā, lai sienu temperatūras pārvades vados, palīgierīcēs un vārstos no punkta, kurā mēra x H2Omeas, līdz analizatoram ir vismaz 5 K augstākas par vietējo parauga gāzes rasas punktu.

i)

Mitrinātas NO kontroles gāzes koncentrāciju mēra ar CLD analizatoru. Analizatora reakcijai ļauj nostabilizēties. Stabilizācijai nepieciešamajā laikā var ietilpt laiks, kas vajadzīgs, lai iztīrītu pārvades cauruli un ņemtu vērā analizatora reakciju. Analizatoram mērot parauga koncentrāciju, tā rezultātus reģistrē 30 s. Izmantojot šos datus, aprēķina vidējo aritmētisko, x NOwet. x NOwet reģistrē un izmanto 8.1.11.2.3. punktā noteiktajos dzēšanas pārbaudes aprēķinos.

8.1.11.2.   CLD dzēšanas pārbaudes aprēķini

CLD dzēšanas pārbaudes aprēķinus veic atbilstīgi šajā punktā izklāstītajiem noteikumiem.

8.1.11.2.1.   Testēšanas laikā sagaidāmais ūdens daudzums

Aplēš emisiju testēšanas laikā maksimālo sagaidāmo ūdens molu daļu, x H2Oexp. Šo aplēsi veic gadījumos, kad atbilstīgi 8.1.11.1.5. punkta f) apakšpunktam tika ievadīta mitrināta NO kontroles gāze. Aplēšot maksimālo sagaidāmo ūdes molu daļu, ņem vērā maksimālo sagaidāmo ūdens daudzumu sadegšanas gaisā, degvielas sadegšanas produktos un atšķaidīšanas gaisā (attiecīgā gadījumā). Ja pārbaudes testa laikā mitrinātu NO kontroles gāzi paraugu ņemšanas sistēmā ievada augšpus paraugu žāvētājam, maksimālā sagaidāmā ūdens molu daļa nav jānosaka un x H2Oexp pielīdzina x H2Omeas.

8.1.11.2.2.   Testēšanas laikā sagaidāmais CO2 daudzums

Aplēš emisiju testēšanas laikā sagaidāmo maksimālo CO2 koncentrāciju, x CO2exp. Šo aplēsi veic tajā paraugu ņemšanas sistēmas vietā, kur atbilstīgi 8.1.11.1.4. punkta j) apakšpunktam tiek ievadītas samaisītās NO un CO2 kontroles gāzes. Aplēšot sagaidāmo maksimālo CO2 koncentrāciju, ņem vērā sagaidāmo maksimālo CO2 daudzumu degvielas sadegšanas produktos un atšķaidīšanas gaisā.

8.1.11.2.3.   Kopējās H2O un CO2 dzēšanas aprēķini

Kopējo H2O un CO2 dzēšanu aprēķina, izmantojot vienādojumu (6-23):

(6-23)

kur:

quench	CLD dzēšanas apjoms;
x NOdry	ir izmērītā NO koncentrācija augšpus barbotēšanas vietai atbilstīgi 8.1.11.1.5. punkta d) apakšpunktam;
x NOwet	ir izmērītā NO koncentrācija lejpus barbotēšanas vietai atbilstīgi 8.1.11.1.5. punkta i) apakšpunktam;
x H2Oexp	ir emisiju testēšanas laikā maksimālā sagaidāmā ūdens molu daļa atbilstīgi 8.1.11.2.1. punktam;
x H2Omeas	ir izmērītā ūdens molu daļa dzēšanas pārbaudes laikā atbilstīgi 8.1.11.1.5. punkta g) apakšpunktam;
x NOmeas	ir izmērītā NO koncentrācija, NO kontroles gāzi sajaucot ar CO2 kontroles gāzi, atbilstīgi 8.1.11.1.4. punkta j) apakšpunktam;
x NOact	ir faktiskā NO koncentrācija, NO kontroles gāzi sajaucot ar CO2 kontroles gāzi atbilstīgi 8.1.11.1.4. punkta k) apakšpunktam, un aprēķina, izmantojot vienādojumu (6-24);
x CO2exp	ir emisiju testēšanas laikā maksimālā sagaidāmā CO2 koncentrācija atbilstīgi 8.1.11.2.2. punktam;
x CO2act	ir faktiskā CO2 koncentrācija, NO kontroles gāzi samaisot ar CO2 kontroles gāzi, atbilstīgi 8.1.11.1.4. punkta i) apakšpunktam.

(6-24)

kur:

x NOspan	ir NO kontroles gāzes koncentrācijas ievade gāzes dalītājā saskaņā ar 8.1.11.1.4. punkta e) apakšpunktu;
x CO2span	ir CO2 kontroles gāzes koncentrācijas ievade gāzes dalītājā saskaņā ar 8.1.11.1.4. punkta d) apakšpunktu.

8.1.11.3.   NDUV analizatora HC un H2O traucējumu pārbaude

8.1.11.3.1.   Piemērošanas joma un biežums

Ja NOx mēra, izmantojot NDUV analizatoru, H2O un ogļūdeņražu traucējumus pārbauda pēc sākotnējās analizatora uzstādīšanas un pēc plašas tehniskās apkopes.

8.1.11.3.2.   Mērīšanas principi

Ogļūdeņraži un H2O var pozitīvi ietekmēt NDUV analizatoru, izraisot NOx līdzīgu reakciju. Ja NDUV analizators izmanto kompensācijas algoritmus, kuros tiek izmantoti citu gāzu mērījumi, lai nodrošinātu atbilstību šo traucējumu pārbaudes prasībām, vienlaikus veic šādus mērījumus, lai pārbaudītu algoritmus analizatora traucējumu pārbaudes laikā.

8.1.11.3.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

NOx NDUV analizatoram ir kopēji H2O and HC traucējumi ± 2 % robežās no vidējās NOx koncentrācijas.

8.1.11.3.4.   Procedūra

Traucējumu apstiprināšanu veic, kā aprakstīts turpmāk.

a)	NOx NDUV analizatoru iedarbina, darbina, iestata uz nulli un normalizē saskaņā ar instrumenta ražotāja instrukcijām;

b)

lai veiktu šo pārbaudi, ieteicams ekstrahēt motora izplūdes gāzes; lai noteiktu NOx daudzumu izplūdes gāzēs, izmanto CLD, kas atbilst 9.4. punktā noteiktajām specifikācijām; CLD reakciju izmanto par etalonvērtību. Mēra HC arī daudzumu izplūdes gāzēs, izmantojot FID analizatoru, kas atbilst 9.4. punktā noteiktajām specifikācijām. FID reakciju izmanto par ogļūdeņražu standartvērtību;

c)	motora izplūdes gāzes pirms jebkura parauga žāvētāja, ja tāds tiek izmantots testēšanā, ievada NDUV analizatorā;

d)	analizatora reakcijai ļauj nostabilizēties; stabilizācijai nepieciešamajā laikā var ietilpt laiks, kas vajadzīgs, lai iztīrītu pārvades cauruli un ņemtu vērā analizatora reakciju;

e)	kamēr visi analizatori mēra parauga koncentrāciju, 30 sekundēs savāktos parauga datus reģistrē un visiem trim analizatoriem aprēķina vidējo aritmētisko;

f)	CLD vidējo vērtību atņem no NDUV vidējās vērtības;

g)

šo starpību reizina ar sagaidāmās HC vidējās koncentrācijas proporcionālo attiecību pret pārbaudes laikā izmērīto HC koncentrāciju. Analizators atbilst šajā punktā paredzētajām traucējumu pārbaudes prasībām, ja šis rezultāts ietilpst ± 2 % robežās no standartapstākļos sagaidāmās NOx koncentrācijas, kā nosaka vienādojums (6-25):

(6-25)

kur:

	ir ar CLD izmērītā vidējā NOx koncentrācija [μmol/mol] vai [ppm];
	ir ar NDUV izmērītā vidējā NOx koncentrācija [μmol/mol] vai [ppm];
	ir izmērītā vidējā HC koncentrācija [μmol/mol] vai [ppm];
	ir standartapstākļos sagaidāmā vidējā HC koncentrācija [μmol/mol] vai [ppm];
	ir standartapstākļos sagaidāmā vidējā NOx koncentrācija [μmol/mol] vai [ppm].

8.1.11.4.   NO2 izkļūšana no paraugu žāvētāja

8.1.11.4.1.   Piemērošanas joma un biežums

Ja parauga žāvēšanai augšpus NOx mērījumu instrumenta tiek izmantots paraugu žāvētājs, bet augšpus paraugu žāvētāja nav izmantots NO2 pārveidotājs par NO, šo pārbaudi veic attiecībā uz NO2 iespiešanos no paraugu žāvētāja. Šo pārbaudi veic pēc sākotnējās uzstādīšanas un plašas tehniskās apkopes.

8.1.11.4.2.   Mērīšanas principi

Paraugu žāvētājs aizvada ūdeni, kas pretējā gadījumā var radīt NOx mērījuma traucējumus. Tomēr ūdens, kas paliek nepareizi konstruētā dzesēšanas vannā, var novadīt no parauga NO2. Ja izmanto paraugu žāvētāju, pirms kura nav uzstādīts NO2 pārveidotājs par NO, tas var izvadīt NO2 no parauga pirms NOx mērīšanas.

8.1.11.4.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

Ar paraugu žāvētāju var izmērīt vismaz 95 % NO2 no kopējās NO2 maksimālās paredzamās koncentrācijas.

8.1.11.4.4.   Procedūra

Lai pārbaudītu paraugu žāvētāja veiktspēju, izmanto turpmāk aprakstīto procedūru.

a)	Instrumenta iestatīšana. Ievēro analizatora un paraugu žāvētāja ražotāja instrukcijas par iedarbināšanu un darbināšanu. Lai optimizētu veiktspēju, analizatoru un paraugu žāvētāju regulē atbilstīgi vajadzībām.

b)

Aprīkojuma iestatīšana un datu vākšana. i) Kopējo(-os) NOx gāzes analizatoru(-us) iestata uz nulli un normalizē tāpat kā pirms emisiju testēšanas. ii) Izvēlas NO2 kalibrēšanas gāzi (sausa gaisa līdzsvarošanas gāzi), kuras NO2 koncentrācija ir gandrīz tikpat liela kā testēšanas laikā sagaidāmā koncentrācija. Saskaņā ar instrumenta ražotāja ieteikumiem un pamatotu inženiertehnisko atzinumu var izmantot augstāku koncentrāciju, lai nodrošinātu precīzu pārbaudi, ja paredzamā NO2 koncentrācija ir zemāka nekā instrumenta ražotāja norādītais minimālais pārbaudes diapazons. iii) Šo kalibrēšanas gāzi pārpilda pie gāzes paraugu ņemšanas sistēmas zondes vai pārpildes savienotājelementa. Kopējā NOx reakcijai ļauj nostabilizēties, ņemot vērā tikai transportēšanas kavējumus un instrumenta reakciju. iv) Aprēķina 30 sekundēs reģistrēto kopējā NOx datu vidējo vērtību un to reģistrē kā x NOxref. v) NO2 kalibrēšanas gāzes plūsmu aptur. vi) Pēc tam paraugu ņemšanas sistēmu piesūcina, pārpildot rasas punkta ģeneratora izeju, kas iestatīta uz rasas punktu 323 K (50 °C) temperatūrā, līdz gāzes paraugu ņemšanas sistēmas zondei vai pārpildes savienotājelementam. Izmantojot paraugu ņemšanas sistēmu un paraugu žāvētāju, vismaz 10 minūtes un līdz brīdim, kad paredzams, ka paraugu žāvētājs novadīs pastāvīgu ūdens daudzumu, ņem rasas punkta ģeneratora rezultātu paraugu. vii) To nekavējoties pārslēdz atpakaļ uz x NOxref noteikšanai izmantotās NO2 kalibrēšanas gāzes pārpildes režīmu. Kopējā NOx reakcijai ļauj nostabilizēties, ņemot vērā tikai transportēšanas kavējumus un instrumenta reakciju. Aprēķina 30 sekundēs reģistrēto kopējā NOx datu vidējo vērtību un to reģistrē kā x NOxmeas. viii) x NOxmeas koriģē atbilstīgi x NOxdry, pamatojoties uz atlikušajiem ūdens tvaikiem, kas izgāja caur paraugu žāvētāju pie paraugu žāvētāja izplūdes temperatūras un spiediena.

c)	Veiktspējas novērtēšana. Ja x NOxdry nesasniedz 95 % no x NOxref, paraugu žāvētāju salabo vai nomaina.

8.1.11.5.   NO2 pārveidotāja par NO pārveidošanas pārbaude

8.1.11.5.1.   Piemērošanas joma un biežums

Ja NOx noteikšanai izmanto analizatoru, kas mēra tikai NO, augšpus analizatoram izmanto NO2 pārveidotāju par NO. Šo pārbaudi veic pēc pārveidotāja uzstādīšanas, plašas tehniskās apkopes un 35 dienās pirms emisiju testa. Pārbaudi veic norādītajā biežumā, lai pārbaudītu, vai NO2 pārveidotāja par NO katalītiskā darbība nav vājinājusies.

8.1.11.5.2.   Mērīšanas principi

NO2 pārveidotājs par NO ļauj analizatoram, kas mēra tikai NO, noteikt kopējo NOx, pārveidojot izplūdes gāzēs esošo NO2 par NO.

8.1.11.5.3.   Prasības attiecībā uz sistēmu

Ar NO2 pārveidotāju par NO var izmērīt vismaz 95 % no kopējā NO2 maksimālās paredzamās NO2 koncentrācijas apstākļos.

8.1.11.5.4   Procedūra

Lai pārbaudītu NO2 pārveidotāja par NO veiktspēju, izmanto turpmāk aprakstīto procedūru.

a)	Attiecībā uz instrumenta uzstādīšanu seko analizatora un NO2 pārveidotāja par NO ražotāja palaišanas un darbināšanas instrukcijām. Lai optimizētu veiktspēju, analizatoru un pārveidotāju pielāgo atbilstīgi vajadzībām.

b)	Ozonatora ievadu savieno ar nulles gaisa vai skābekļa avotu un tā izvadu savieno ar vienu no trejgabala atverēm. NO kontroles gāzi savieno ar otru atveri un NO2 pārveidotāja par NO ievadu savieno ar pēdējo atveri.

c)

Veicot šo pārbaudi, īsteno turpmāk norādītos pasākumus. i) Ozonatora gaisu un ozonatora jaudu izslēdz un NO2 pārveidotāju par NO iestata apvada režīmā (t. i., NO režīmā). Ļauj nostabilizēties, ņemot vērā tikai transportēšanas kavējumus un instrumenta reakcijas. ii) NO un nulles gāzes plūsmas pielāgo, lai NO koncentrācija analizatorā būtu tuvu testēšanas laikā sagaidāmajai augstākajai NOx koncentrācijai. Gāzu maisījuma NO2 saturs ir mazāks nekā 5 % no NO koncentrācijas. NO koncentrāciju reģistrē, aprēķinot no analizatora 30 sekundēs savākto parauga datu vidējo vērtību, un to reģistrē kā x NOref. Saskaņā ar instrumenta ražotāja ieteikumiem un pamatotu inženiertehnisko atzinumu var izmantot augstāku koncentrāciju, lai nodrošinātu precīzu pārbaudi, ja paredzamā NO koncentrācija ir zemāka nekā instrumenta ražotāja norādītais minimālais pārbaudes diapazons. iii) Ieslēdz ozonatora O2 piegādi un pielāgo O2 plūsmas ātrumu, lai analizatora noradītais NO ir aptuveni par 10 % mazāks nekā x NOref. NO koncentrāciju reģistrē, aprēķinot no analizatora 30 sekundēs savākto parauga datu vidējo vērtību, un to reģistrē kā x NO+O2mix. iv) Ozonatoru ieslēdz un pielāgo ozona ģenerēšanas ātrumu, lai analizatora izmērītais NO ir aptuveni 20 % no x NOref, tajā pašā laikā saglabājot vismaz 10 % nereaģējuša NO. NO koncentrāciju reģistrē, aprēķinot no analizatora 30 sekundēs savākto parauga datu vidējo vērtību, un to reģistrē kā x NOmeas. v) NOx analizatoru pārslēdz uz NOx režīmu un izmēra kopējo NOx. NOx koncentrāciju reģistrē, aprēķinot no analizatora 30 sekundēs savākto parauga datu vidējo vērtību, un to reģistrē kā x NOxmeas. vi) Ozonatoru izslēdz, bet uztur gāzes plūsmu caur sistēmu. NOx analizators norādīs NOx maisījumā, kuru veido NO + O2. NOx koncentrāciju reģistrē, aprēķinot no analizatora 30 sekundēs savākto parauga datu vidējo vērtību, un to reģistrē kā x NOx+O2mix. vii) Izslēdz O2 piegādi. NOx analizators norādīs NOx sākotnējā NO pārveides N2 maisījumā. NOx koncentrāciju reģistrē, aprēķinot no analizatora 30 sekundēs savākto parauga datu vidējo vērtību, un to reģistrē kā x NOxref. Šī vērtība nepārsniedz x NOref vērtību vairāk kā par 5 %.

d)	Veiktspējas novērtēšana. NOx pārveidotāja lietderību aprēķina, ievietojot iegūtās koncentrācijas vienādojumā (6-26): (6-26)

e)	Ja rezultāts ir mazāks par 95 %, NO2 pārveidotāju par NO salabo vai nomaina.

8.1.12.   PM mērījumi

8.1.12.1.   PM svaru pārbaudes un svēršanas procesa pārbaude

8.1.12.1.1.   Piemērošanas joma un biežums

Šajā iedaļā ir aprakstītas trīs pārbaudes:

a)	neatkarīga PM svaru veiktspējas pārbaude 370 dienās pirms jebkura filtra svēršanas;

b)	svaru iestatīšana uz nulli un normalizēšana 12 stundas pirms jebkura filtra svēršanas;

c)	pārbaude, lai apliecinātu, ka standartfiltru masas noteikšana pirms un pēc filtru svēršanas sesijas ir mazāka par noteikto pielaidi.

8.1.12.1.2.   Neatkarīga pārbaude

Svaru ražotājs (vai svaru ražotāja apstiprināts pārstāvis) pārbauda svaru veiktspēju 370 dienās pēc testēšanas atbilstīgi iekšējās revīzijas procedūrām.

8.1.12.1.3.   Iestatīšana uz nulli un normalizēšana

Svaru veiktspēju pārbauda, tos iestatot uz nulli un normalizējot ar vismaz vienu kalibrēšanas svaru vienību, un, lai veiktu šo pārbaudi, visām izmantotajām svaru vienībām jāatbilst 9.5.2. punktā noteiktajām specifikācijām. Izmanto manuālu vai automatizētu procedūru:

a)

manuālā procedūra paredz svaru izmantošanu, un šīs procedūras ietvaros tos iestata uz nulli un normalizē ar vismaz vienu kalibrēšanas svaru vienību; parasti vidējās vērtības iegūst, atkārtojot svēršanas procesu, lai uzlabotu precizitāti un PM mērījumu pareizību, un šo pašu procesu izmanto svaru veiktspējas pārbaudei;

b)	automatizēto procedūru veic ar iekšējās kalibrēšanas svaru vienībām, kuras izmanto automātiski, lai pārbaudītu svaru veiktspēju; lai veiktu šo pārbaudi, šīm iekšējās kalibrēšanas svaru vienībām jāatbilst 9.5.2. punktā noteiktajām specifikācijām.

8.1.12.1.4.   Standartparaugu svēršana

Visus masas nolasījumus svēršanas sesijas laikā pārbauda, nosverot PM standartparaugu ņemšanas līdzekli (piem., filtrus) pirms un pēc svēršanas sesijas. Svēršanas sesija var būt tik īsa, cik vajadzīgs, bet tā nedrīkst pārsniegt 80 stundas, un tajā var būt iekļauti gan pirmstesta, gan pēctesta masas nolasījumi. Secīgu katra PM standartparaugu ņemšanas līdzekļa masas noteikšanu rezultātā iegūtā vērtība ir vienāda un ietilpst ± 10 μg vai ± 10 % robežās no kopējās paredzamās PM masas, izvēlas lielāko vērtību. Ja secīgie PM paraugu filtru svēršanas pasākumi neatbilst šim kritērijam, visus atsevišķos testu filtru masas nolasījumus, ko veic starplaikos starp secīgajām standartfiltra masas noteikšanām, uzskata par spēkā neesošiem. Šos filtrus var atkārtoti nosvērt citā svēršanas sesijā. Ja pēctesta filtru uzskata par spēkā neesošu, testa intervāls ir anulēts. Šo pārbaudi veic, kā aprakstīts turpmāk.

a)	Vismaz divus neizmantota PM paraugu ņemšanas līdzekļa paraugus uzglabā PM stabilizēšanas vidē. Tos izmanto kā standartus. Atlasa identiska materiāla un izmēra neizmantotus filtrus, lai tos izmantotu kā standartus.

b)	Standartus stabilizē PM stabilizēšanas vidē. Uzskata, ka standarti ir stabilizēti, ja tie PM stabilizēšanas vidē ir atradušies vismaz 30 minūtes un PM stabilizēšanas vide vismaz iepriekšējās 60 minūtes ir atbildusi 9.3.4.4. punktā noteiktajām specifikācijām.

c)	Svarus izmēģina vairākas reizes, izmantojot standartparaugu un nereģistrējot vērtības.

d)	Svarus iestata uz nulli un normalizē. Testa masu novieto uz svariem (piem., kalibrēšanas svaru vienību) un pēc tam noņem, pārliecinoties, ka svari normālajā stabilizācijai nepieciešamajā laikā atgriežas pieņemamajā nulles nolasījumā.

e)

Katru standartlīdzekli (piem., filtrus) nosver un reģistrē tā masu. Parasti vidējās vērtības iegūst, atkārtojot svēršanas procesu, lai uzlabotu standartlīdzekļa (piem., filtru) masu precizitāti un pareizību, un šo pašu procesu izmanto, lai izmērītu paraugu ņemšanas līdzekļu (piem., filtru) masu vidējās vērtības.

f)	Reģistrē svaru vides rasas punktu, apkārtējās vides temperatūru un atmosfēras spiedienu.

g)	Reģistrētos apkārtējās vides apstākļus izmanto, lai koriģētu noturīguma rezultātus, kā aprakstīts 8.1.13.2. punktā. Reģistrē katra standarta masu, kurai piemērota noturīguma korekcija.

h)	Katra standartlīdzekļa (piem., filtra) standartmasu, kurai piemērota noturīguma korekcija, atņem no tā iepriekš izmērītās un reģistrētās masas, kurai piemērota noturīguma korekcija.

i)

Ja kādas no novērotajām standartfiltru masu izmaiņām ir lielākas, nekā atļauts šajā iedaļā, visas PM masas noteikšanas, kas veiktas kopš pēdējās sekmīgās standartlīdzekļa (piem., filtra) masas pārbaudes, uzskata par spēkā neesošām. PM standartfiltrus var izmest, ja tikai viena filtra masas izmaiņas pārsniedz pieļaujamo līmeni un iespējams noteikt šo filtra masas izmaiņu cēloni, kas nav ietekmējis citus ekspluatācijā esošus filtrus. Tādējādi apstiprināšanu var uzskatīt par sekmīgu. Šajā gadījumā, nosakot atbilstību šā punkta j) apakšpunktam, neiekļauj piesārņoto standartlīdzekli, bet skarto standartfiltru izmet un aizvieto ar citu.

j)

Ja kāda no standartmasām mainās vairāk, nekā atļauts 8.1.13.1.4. punktā, visus PM rezultātus, kas tika noteikti starpposmā starp divām standartmasu noteikšanas reizēm, uzskata par spēkā neesošiem. Ja saskaņā ar šā punkta i) apakšpunktu PM standartparaugu ņemšanas līdzekli izmet, ir pieejama vismaz viena standartmasas atšķirība, kas atbilst 8.1.13.1.4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pretējā gadījumā visus PM rezultātus, kas tika noteikti starpposmā starp divām standartlīdzekļu (piem., filtru) masu noteikšanas reizēm, uzskata par spēkā neesošiem.

8.1.12.2.   PM paraugu ņemšanas filtra noturīguma korekcija

8.1.12.2.1.   Vispārīgi nosacījumi

PM paraugu ņemšanas filtru koriģē, lai ņemtu vērā tā noturīgumu gaisā. Noturīguma korekcija ir atkarīga no paraugu līdzekļa blīvuma, gaisa blīvuma un svaru kalibrēšanā izmantotās kalibrēšanas svaru vienības blīvuma. Noturīguma korekcija nenosaka pašu PM noturību, jo PM masa parasti veido tikai 0,01 līdz 0,10 % no kopējā svara. Korekcija šajā nelielajā masas daļā nebūtu lielāka par 0,010 %. Vērtības, kurām ir piemērota noturīguma korekcija, ir PM paraugu taras masas. Šīs pirmstesta filtra svēršanas vērtības, kurām piemērota noturības korekcija, vēlāk atņem no attiecīgā filtra pēctesta svēršanas vērtībām, kurām piemērota noturības korekcija, lai noteiktu testa laikā emitēto PM masu.

8.1.12.2.2.   PM paraugu ņemšanas filtra blīvums

Dažādiem PM paraugu ņemšanas filtriem ir atšķirīgi blīvumi. Izmanto zināmo paraugu ņemšanas līdzekļa blīvumu vai vienu no vairāku kopīgu paraugu ņemšanas līdzekļu blīvumiem, kā norādīts turpmāk:

a)	attiecībā uz borsilikāta stiklu, kas pārklāts ar PTFE, izmanto paraugu ņemšanas līdzekļa blīvumu 2 300 kg/m3 apmērā;

b)	attiecībā uz PTFE membrānas (filmas) līdzekli ar struktūrā iebūvētu polimetilpentāna balsta gredzenu, kas veido 95 % no līdzekļa masas, izmanto paraugu ņemšanas līdzekļa blīvumu 920 kg/m3 apmērā;

c)	attiecībā uz PTFE membrānas (filmas) līdzekli ar struktūrā iebūvētu PTFE balsta gredzenu, izmanto paraugu ņemšanas līdzekļa blīvumu 2 144 kg/m3 apmērā.

8.1.12.2.3.   Gaisa blīvums

Tā kā PM svaru vide ir cieši saistīta ar apkārtējo temperatūru 295 ± 1 K (22 ± 1°C) un rasas punktu 282,5 ± 1 K (9,5 ± 1°C), gaisa blīvums ir galvenokārt atmosfēras spiediena funkcija. Tāpēc ir norādīta tāda noturīguma korekcija, kas ir tikai atmosfēras spiediena funkcija.

8.1.12.2.4.   Kalibrēšanas svaru vienības blīvums

Izmanto norādīto metāla kalibrēšanas svaru vienības blīvumu.

8.1.12.2.5.   Korekcijas aprēķins

PM paraugu ņemšanas filtram veic korekciju attiecībā uz noturību, izmantojot vienādojumu (6-27):

(6-27)

kur:

m cor	ir PM paraugu ņemšanas filtra masa, kas ir koriģēta attiecībā uz noturību;
m uncor	ir PM paraugu ņemšanas filtra masa, kas nav koriģēta attiecībā uz noturību;
ρ air	ir gaisa blīvums svēršanas vidē;
ρ weight	ir svaru kontrolei izmantotās svara vienības blīvums;
ρ media	ir PM paraugu ņemšanas filtra blīvums;

ar

(6-28)

kur:

p abs	ir absolūtais spiediens svaru vidē;
M mix	ir gaisa molārmasa svaru vidē;
R	ir molārā gāzes konstante;
T amb	ir svaru vides absolūtā apkārtējā temperatūra.

8.2.   Instrumenta apstiprināšana testa veikšanai

8.2.1.   Proporcionālās plūsmas kontroles apstiprināšana paraugu partijas ņemšanai un minimālā atšķaidījuma pakāpe PM paraugu partijas ņemšanai

8.2.1.1.   Proporcionalitātes kritēriji attiecībā uz CVS

8.2.1.1.1.   Proporcionālās plūsmas

Attiecībā uz jebkuru plūsmas mērītāju pāri izmanto reģistrētos paraugu un kopējās plūsmas ātrumus vai to 1 Hz vidējās vērtības, piemērojot VII pielikuma 3. papildinājumā minētos statistiskos aprēķinus. Nosaka paraugu plūsmas ātruma novērtēšanas standartkļūdu (SEE) attiecībā pret kopējo plūsmas ātrumu. Atttiecībā uz katru testa intervālu uzskatāmi parāda, ka SEE bija mazāka par vai vienāda ar 3,5 % no vidējā paraugu plūsmas ātruma.

8.2.1.1.2.   Pastāvīgās plūsmas

Attiecībā uz katru plūsmas mērītāju pāri izmanto reģistrētos paraugu un kopējās plūsmas ātrumus vai to 1 Hz vidējās vērtības, lai uzskatāmi parādītu, ka katrs plūsmas ātrums bija nemainīgs ± 2,5 % robežās no tā attiecīgā vidējā vai mērķa plūsmas ātruma. Tā vietā, lai reģistrētu katra mērītāja tipa attiecīgo plūsmas ātrumu, var izmantot turpmāk aprakstītās iespējas.

a)

Kritiskās plūsmas Venturi caurules iespēja. Attiecībā uz kritiskās plūsmas Venturi caurulēm izmanto reģistrētos Venturi caurules ieejas nosacījumus vai to 1 Hz vidējās vērtības. Skaidri parāda, ka plūsmas blīvums pie Venturi caurules ieejas katrā testa intervālā nemainījās vairāk kā par ± 2,5 % no vidējā vai mērķa blīvuma. Attiecībā uz CVS kritiskās plūsmas Venturi cauruli to var skaidri parādīt, apliecinot, ka katrā testa intervālā absolūtā temperatūra pie Venturi caurules nemainījās vairāk kā par ± 4 % no vidējās vai mērķa absolūtās temperatūras.

b)

Pozitīva darba tilpuma sūkņa iespēja. Izmanto reģistrētos sūkņa atveres nosacījumus vai to 1 Hz vidējās vērtības. Skaidri parāda, ka plūsmas blīvums pie sūkņa atveres katrā testa intervālā nemainījās vairāk kā par ± 2,5 % no vidējā vai mērķa blīvuma. Attiecībā uz CVS sūkni to var skaidri parādīt, apliecinot, ka katrā testa intervālā absolūtā temperatūra pie sūkņa atveres nemainījās vairāk kā par ± 2 % no vidējās vai mērķa absolūtās temperatūras.

8.2.1.1.3.   Proporcionālās paraugu ņemšanas apliecināšana

Attiecībā uz jebkuru proporcionālu partijas paraugu, piemēram, maisā vai PM filtrā savāktu paraugu, apliecina, ka proporcionālā paraugu ņemšana tika nodrošināta, izmantojot vienu no turpmāk norādītajām pieejām, kā arī ņemot vērā, ka līdz 5 % no kopējā datu punktu skaita var izlaist kā netipiskas datu kopas.

Izmantojot pamatotu inženiertehnisko atzinumu, ar tehniskās analīzes palīdzību apliecina, ka proporcionālas plūsmas kontroles sistēma nodrošina proporcionālu paraugu ņemšanu visos testēšanas laikā sagaidāmajos apstākļos. Piemēram, CFV var izmanto gan attiecībā uz paraugu plūsmu, gan kopējo plūsmu, ja ir apliecināts, ka šīm abām plūsmām vienmēr ir nemainīgi ieplūdes spiedieni un temperatūras un ka tās vienmēr darbojas kritiskās plūsmas apstākļos.

Lai noteiktu minimālo atšķaidījuma pakāpi PM paraugu partijas ņemšanai testa intervāla laikā, izmanto izmērītās vai aprēķinātās plūsmas un/vai marķiergāzes koncentrācijas (piem., CO2).

8.2.1.2.   Daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas apstiprināšana

Lai kontrolētu daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu nolūkā ekstrahēt proporcionālu neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu, nepieciešama ātra sistēmas reakcija. To atspoguļo daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas ātrums. Transformācijas laiku sistēmai nosaka saskaņā ar 8.1.8.6.3.2 punktā izklāstīto procedūru. Daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas faktiskās kontroles pamatā ir aktuālie izmērītie nosacījumi. Ja izplūdes gāzes plūsmas mērījumu un daļējas plūsmas sistēmas kopējais transformācijas laiks ir < 0,3 s, izmanto tiešsaistes kontroli. Ja transformācijas laiks pārsniedz 0,3 s, izmanto paredzamo kontroli, kuras pamatā ir iepriekš reģistrēts tests. Šādā gadījumā kopējais pieauguma laiks ir ≤ 1 s un kopējais aiztures laiks ir ≤ 10 s. Kopējo sistēmas reakciju izstrādā tā, lai nodrošinātu cietdaļiņas pārstāvošu paraugu, qm p,i (izplūdes gāzu parauga plūsmas ieplūde daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā), proporcionāli izplūdes gāzu masas plūsmai. Lai noteiktu proporcionalitāti, veic regresijas analīzi par qm p,i pret qm ew,i (izplūdes gāzu masas plūsma uz mitra pamata) ar vismaz 5 Hz datu iegūšanas ātrumu, izpildot šādu kritērijus:

a)	lineārās regresijas korelācijas koeficients r 2 starp qm p,i un qm ew,i ir vismaz 0,95;

b)	qm p,i pret qm ew,i aplēses standartkļūda nepārsniedz 5 % no qm p maksimālās vērtības;

c)	qm p krustošanās ar regresijas taisni nepārsniedz ± 2 % no qm p maksimālās vērtības.

Paredzamā kontrole ir nepieciešama, ja daļiņu sistēmas, t 50,P, un izplūdes gāzu masas plūsmas signāla, t 50,F, kopējais transformācijas laiks ir > 0,3 s. Šādā gadījumā veic pirmstestu un izmanto pirmstesta izplūdes gāzu masas plūsmas signālu, lai kontrolētu parauga plūsmu cietdaļiņu sistēmā. Daļiņu atšķaidīšanas sistēmas pareizu regulējumu iegūst, ja pirmstesta laika marķieri qm ew,pre, kurš regulē qm p, nobīda par “paredzamu” laiku, kas ir t 50,P + t 50,F.

Lai noteiktu korelāciju starp qm p,i un qm ew,i, izmanto faktiskā testa laikā iegūtos datus, qm ew,i laiku regulējot ar t 50,F attiecībā pret qm p,i (t 50,P nekādi neiespaido laika korekciju). Laika nobīde starp qm ew un qm p ir starpība starp to 8.1.8.6.3.2. punktā noteiktajiem transformācijas laikiem.

8.2.2.   Gāzes analizatora diapazona apstiprināšana, svārstību apstiprināšana un svārstību korekcija

8.2.2.1.   Diapazona apstiprināšana

Ja testa laikā, darbinot analizatoru, kādā brīdī tiek pārsniegti 100 % no tā diapazona, veic turpmāk norādītos pasākums.

8.2.2.1.1.   Paraugu ņemšana pa partijām

Attiecībā uz paraugu ņemšanu pa partijām paraugu analizē atkārtoti, izmantojot zemāko analizatora diapazonu, kas nodrošina maksimālo instrumenta reakciju, kura nesasniedz 100 %. Rezultātus ziņo no mazākā diapazona, no kura analizators darbojas, nesasniedzot 100 % no tā diapazona attiecībā uz visu testu.

8.2.2.1.2.   Nepārtraukta paraugu ņemšana

Attiecībā uz nepārtrauktu paraugu ņemšanu atkārto visu testu, izmantojot nākamo augstāko analizatora diapazonu. Ja analizators atkal darbojas, pārsniedzot 100 % no tā diapazona, testu atkārto, izmantojot nākamo augstāko diapazonu. Testu turpina, to atkārtojot līdz brīdim, kad analizators pastāvīgi darbojas, nepārsniedzot 100 % no tā diapazona attiecībā uz visu testu.

8.2.2.2.   Svārstību apstiprināšana un svārstību korekcija

Ja svārstības ietilpst ± 1 % robežās, datus var pieņemt bez korekciju piemērošanas vai pieņemt pēc korekciju veikšanas. Ja svārstības pārsniedz ± 1 %, attiecībā uz katru piesārņotāju ar īpatnējo emisiju robežvērtību un CO2 aprēķina divas īpatnējo emisiju kopas vai testu anulē. Vienu kopu aprēķina, izmantojot datus pirms svārstību korekcijas, bet otru datu kopu aprēķina pēc visu datu korekcijas attiecībā uz svārstībām saskaņā ar VII pielikuma 2.6. punktu un VII pielikuma 1. papildinājumu. Salīdzinājumu izsaka procentos no nekoriģētajiem rezultātiem. Nekoriģēto un koriģēto īpatnējo emisiju vērtību starpībai jābūt ± 4 % robežās no vai nu nekoriģētajām īpatnējo emisiju vērtībām, vai emisiju robežvērtības, izvēloties lielāko vērtību. Pretējā gadījumā visu testu anulē.

8.2.3.   PM paraugu ņemšanas līdzekļu (piem., filtru) iepriekšēja sagatavošana un taras svēršana

Lai sagatavotu PM paraugu ņemšanas filtra līdzekļus un aprīkojumu PM mērījumiem, pirms emisiju testa veic turpmāk aprakstītos pasākumus.

8.2.3.1.   Periodiskas pārbaudes

Nodrošina, lai svaru un PM stabilizēšanas vides atbilstu 8.1.12. punktā noteiktajām periodisko pārbaužu prasībām. Standartfiltru nosver īsi pirms testa filtru svēršanas, lai noteiktu pienācīgu atskaites punktu (sīkāku informāciju par procedūru skatīt 8.1.12.1. punktā). Standartfiltru stabilitātes pārbaude notiek pēc pēctesta stabilizēšanas perioda, tieši pirms pēctesta svēršanas.

8.2.3.2.   Vizuāla pārbaude

Neizmantotus paraugu ņemšanas filtru līdzekļus vizuāli pārbauda, lai noteiktu bojājumus. Bojātos filtrus izmet.

8.2.3.3.   Zemēšana

Lai PM filtrus apstrādātu, kā aprakstīts 9.3.4. punktā, izmanto elektriski iezemētas pincetes vai zemēšanas siksnu.

8.2.3.4.   Neizmantoti paraugu ņemšanas līdzekļi

Neizmantotus paraugu ņemšanas līdzekļus ievieto vienā vai vairākās tvertnēs, kas ir atvērtas PM stabilizācijas videi. Ja filtri ir izmantoti, tos var novietot filtra kasetes apakšā.

8.2.3.5.   Stabilizēšana

Paraugu ņemšanas līdzekļus stabilizē PM stabilizēšanas vidē. Neizmantotu paraugu ņemšanas līdzekli var uzskatīt par stabilizētu, ja tas ir atradies PM stabilizēšanas vidē vismaz 30 minūtes, kuru laikā PM stabilizēšanas vide ir atbildusi 9.3.4. punktā noteiktajām specifikācijām. Tomēr, ja ir sagaidāma 400 μg vai lielāka masa, paraugu ņemšanas līdzekļus stabilizē vismaz 60 minūtes.

8.2.3.6.   Svēršana

Paraugu ņemšanas līdzekļus sver automātiski vai manuāli, kā izklāstīts turpmāk:

a)	attiecībā uz automātisko svēršanu ievēro automatizācijas sistēmas ražotāja instrukcijas, lai sagatavotu paraugus svēršanai; tas var ietver paraugu ievietošanu īpašā tvertnē;

b)	attiecībā uz manuālu svēršanu izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu;

c)	pēc izvēles ir atļauta aizstāšanas svēršana (sk. 8.2.3.10. punktu);

d)	pēc filtra nosvēršanas to atliek atpakaļ Petri traukā un nosedz.

8.2.3.7.   Noturīguma korekcija

Izmērītajam svaram piemēro noturības korekcijas, kā aprakstīts 8.1.13.2. punktā.

8.2.3.8.   Atkārtošana

Filtra masas mērījumus var atkārtot, lai noteiktu filtra vidējo masu, izmantojot pamatotu inženiertehnisko atzinumu, un no vidējās vērtības aprēķina izslēgtu netipiskas datu kopas.

8.2.3.9.   Taras svēršana

Neizmantotos filtrus, kuriem ir veikta taras svēršana, ievieto tīrās filtru kasetēs un šīs pilnās kasetes pirms nogādāšanas testēšanas telpā paraugu ņemšanai ievieto aizvērtā un hermētiski noslēgtā tvertnē.

8.2.3.10.   Aizstāšanas svēršana

Aizstāšanas svēršanu var veikt pēc izvēles, un, ja to izmanto, tā ietver standartsvaru vienības mērījumu pirms un pēc katras PM paraugu ņemšanas līdzekļa (piem., filtra) svēršanas. Lai gan aizstāšanas svēršanas vajadzībām ir jāveic lielāks mērījumu skaits, tā koriģē svaru nulles svārstības un pamatojas uz svaru linearitāti tikai neliela diapazona ietvaros. Tas ir ļoti piemēroti, nosakot tādu kopējo PM masu apjomu, kuras ir mazākas par 0,1 % no paraugu ņemšanas līdzekļa masas. Tomēr tas var būt nepiemēroti, ja kopējās PM masas pārsniedz 1 % no paraugu ņemšanas līdzekļa masas. Ja izmanto aizstāšanas svēršanu, to izmanto attiecībā uz pirmstesta un pēctesta svēršanu. Gan pirmstesta, gan pēctesta svēršanai izmanto to pašu aizstāšanas svaru vienību. Ja aizstāšanas svaru vienības blīvums ir mazāks nekā 2,0 g/cm3, aizstāšanas svaru vienības masu koriģē attiecībā uz noturību. Turpmāk aprakstītie pasākumi ir aizstāšanas svēršanas piemērs:

a)	izmanto elektriski iezemētas pincetes vai zemēšanas siksnu, kā aprakstīts 9.3.4.6. punktā;

b)	lai mazinātu statiskās elektrības lādiņu attiecībā uz jebkuru objektu pirms tā ievietošanas svaru kausā, izmanto statiskās elektrības neitralizētāju, kā aprakstīts 9.3.4.6. punktā;

c)

izvēlas tādu aizstāšanas svaru vienību, kas atbilst 9.5.2. punktā noteiktajām kalibrēšanas svaru vienības specifikācijām; aizstāšanas svaru vienības blīvums ir tāds pats kā mikrosvaru normalizēšanai izmantotās svaru vienības blīvums un ir līdzīgs neizmantotā paraugu ņemšanas līdzekļa (piem., filtra) masai. Ja izmanto filtrus, svaru vienības masai attiecībā uz tipiskiem 47 mm diametra filtriem ir jābūt aptuveni 80 līdz 100 mg;

d)	reģistrē stabilu svaru nolasījumu un tad noņem kalibrēšanas svaru vienību;

e)	nosver neizmantotu paraugu ņemšanas līdzekli (piem., jaunu filtru), reģistrē stabilu svaru nolasījumu un svaru vides rasas punktu, apkārtējo temperatūru un atmosfēras spiedienu;

f)	kalibrēšanas svaru vienību nosver atkārtoti un reģistrē stabilu svaru nolasījumu;

g)

aprēķina tieši pirms un pēc neizmantotā parauga svēršanas divu reģistrēto kalibrēšanas svaru vienību nolasījumu vidējo aritmētisko. Vidējo vērtību atņem no neizmantotā parauga nolasījuma un tad pieskaita kalibrēšanas svaru vienības faktisko masu, kā norādīts kalibrēšanas svaru vienības sertifikātā; reģistrē šo rezultātu; tas ir neizmantotā parauga taras svars, kam nav piemērota noturības korekcija;

h)	šos aizstāšanas svēršanas pasākumus atkārto attiecībā uz pārējiem neizmantotajiem paraugu ņemšanas līdzekļiem;

i)	pēc svēršanas pabeigšanas ievēro instrukcijas, kas izklāstītas 8.2.3.7.–8.2.3.9. punktā.

8.2.4.   PM paraugu pēctesta apstrāde un svēršana

Izmantotos PM paraugu filtrus ievieto tvertnē ar vāku vai hermētisku aizdari vai aizver filtra turētājus, lai pasargātu paraugu filtrus no piesārņojuma ar apkārtējā vidē esošajām vielām. Šādi aizsargāti izmantotie filtri ir jānogādā atpakaļ PM filtru apstrādes kamerā vai telpā. Tad PM paraugu filtrus apstrādā un attiecīgi nosver.

8.2.4.1.   Periodiskas pārbaude

Nodrošina, ka svēršanas un PM stabilizēšanas vides atbilst 8.1.13.1. punktā izklāstītajām periodisko novērtēšanu prasībām. Pēc testēšanas beigām filtrus atliek atpakaļ svēršanas un PM stabilizēšanas vidē. Svēršanas un PM stabilizēšanas vide atbilst 9.3.4.4. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz apkārtējās vides apstākļiem, pretējā gadījumā testa filtrus neatsedz līdz attiecīgo nosacījumu izpildei.

8.2.4.2.   Izņemšana no hermētiski noslēgtām tvertnēm

PM stabilizēšanas vidē PM paraugus izņem no hermētiski noslēgtajām tvertnēm. Pirms vai pēc stabilizēšanas filtrus var izņemt no to kasetēm. Kad filtrs ir izņemts no kasetes, tās augšējo daļu atdala no apakšas, izmantojot šim nolūkam izgatavotu kasetes dalītāju.

8.2.4.3.   Elektriskā zemēšana

Lai apstrādātu PM paraugus, izmanto elektriski iezemētas pincetes vai zemēšanas siksnu, kā aprakstīts 9.3.4.5. punktā.

8.2.4.4.   Vizuāla pārbaude

Veic savākto PM paraugu un ar tiem saistīto filtru līdzekļu vizuālu pārbaudi. Ja ar filtru vai savākto PM paraugu saistītie nosacījumi šķiet pārkāpti vai ja cietdaļiņas saskaras ar kādu citu virsmu, kas nav filtra virsma, paraugu nedrīkst izmantot cietdaļiņu emisijas noteikšanai. Ja ir notikusi saskaršanās ar citu virsmu, pirms procedūras turpināšanas skarto virsmu notīra.

8.2.4.5.   PM paraugu stabilizēšana

Lai stabilizētu PM paraugus, tos ievieto vienā vai vairākās tvertnēs, kas ir atvērtas PM stabilizēšanas videi, kura ir aprakstīta 9.3.4.3. punktā. PM paraugu uzskata par stabilizētu, ja tā atrašanās stabilizēšanas vidē atbilst vienam no turpmāk minētajiem ilgumiem, kura laikā stabilizēšanas vide ir atbildusi 9.3.4.3. punktā izklāstītajām specifikācijām:

a)	ja sagaidāms, ka filtra kopējā PM virspusējā koncentrācija pārsniegs 0,353 μg/mm2, pieņemot 400 μg slodzi filtra plankuma laukumā ar 38 mm diametru, filtru pirms svēršanas vismaz 60 minūtes tur stabilizēšanas vidē;

b)	ja sagaidāms, ka filtra kopējā PM virspusējā koncentrācija nesasniegs 0,353 μg/mm2, filtru pirms svēršanas vismaz 30 minūtes tur stabilizēšanas vidē;

c)	ja testā sagaidāmā filtra kopējā PM virspusējā koncentrācija nav zināma, filtru pirms svēršanas vismaz 60 minūtes tur stabilizēšanas vidē.

8.2.4.6.   Pēctesta filtra masas noteikšana

Lai noteiktu pēctesta filtra masu, atkārto 8.2.3. punktā (8.2.3.6. līdz 8.2.3.9. punkts) izklāstītās procedūras.

8.2.4.7.   Kopējā masa

Katru filtra taras masu, kurai piemērota noturības korekcija, atņem no attiecīgās pēctesta filtra masas, kurai piemērota noturības korekcija. Rezultāts ir kopējā masa, m total, kuru izmanto VII pielikumā minētajos emisiju aprēķinos.

9.   Mērierīces

9.1.   Motora dinamometra specifikācija

9.1.1.   Vārpstas darbs

Izmanto tādu motora dinamometru, kuram ir atbilstīgas īpašības, lai veiktu piemērojamo darbības ciklu, tostarp spēja nodrošināt atbilstību attiecīgajiem cikla apstiprināšanas kritērijiem. Var izmantot šādus dinamometrus:

a)	virpuļstrāvas vai hidraulisko bremžu dinamometrus;

b)	maiņstrāvas vai līdzstrāvas kustības dinamometrus;

c)	vienu vai vairākus dinamometrus.

9.1.2.   Pērejas (NRTC un LSI-NRTC) testa cikli

Griezes momenta mērījumiem var izmantot slodzes devēju vai iekšvada griezes momenta mērītāju.

Izmantojot spēka sensoru, griezes momenta signālu pārvada uz motora asi un ņem vērā dinamometra inerci. Faktiskais motora griezes moments ir spēka sensorā nolasītais griezes moments, pieskaitot bremžu inerces momentu un reizinot ar leņķisko paātrinājumu. Kontroles sistēmai šis aprēķins ir jāveic reālajā laikā.

9.1.3.   Motora palīgdetaļas

Ņem vērā motora palīgagregātu darbu, kāds ir nepieciešams, lai apgādātu ar motoru ar degvielu, nodrošinātu eļļošanu vai apsildi, nodrošinātu dzesēšanas šķidruma cirkulāciju vai darbinātu izplūdes pēcapstrādes ierīces, un tos uzstāda saskaņā ar 6.3. punktu.

9.1.4.   Motora armatūra un jaudas pārvades asu sistēma (NRSh kategorija)

Ja tas vajadzīgs NRSh kategorijas motora pienācīgai testēšanai, izmanto ražotāja noteikto izmēģinājumu stenda motora armatūru un jaudas pārvades vārpstu sistēmu savienojumam ar dinamometra rotējošo sistēmu.

9.2.   Atšķaidīšanas procedūra (vajadzības gadījumā)

9.2.1.   Ar atšķaidītāju saistītie nosacījumi un fona koncentrācijas

Gāzveida sastāvdaļas var mērīt neapstrādātā vai atšķaidītā veidā, savukārt PM mērījuma veikšanai parasti ir jāveic atšķaidīšana. Atšķaidīšanu var veikt, izmantojot pilnas plūsmas vai daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu. Ja piemēro atšķaidīšanu, izplūdes gāzes var atšķaidīt ar apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Attiecībā uz gāzveida emisiju mērījumu atšķaidītāja temperatūra ir vismaz 288 K (15 °C). Attiecībā uz PM paraugu ņemšanu atšķaidītāja temperatūra ir norādīta 9.2.2. punktā saistībā ar CVS un 9.2.3. punktā saistībā ar PFD, paredzot dažādas atšķaidījuma pakāpes. Atšķaidīšanas sistēmas plūsmas caurlaidībai jābūt pietiekami lielai, lai pilnīgi novērstu ūdens kondensāciju atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās. Mitruma aizvadīšana no atšķaidīšanas gaisa pirms ieplūdes atšķaidīšanas sistēmā ir atļauta, ja atšķaidīšanas gaiss ir ļoti mitrs. Atšķaidīšanas tuneļa sienas, kā arī pamatplūsmas caurules lejpus tunelim var uzkarsēt vai izolēt, lai novērstu ūdeni saturošu sastāvdaļu nogulsnēšanos no gāzveida fāzes šķidrajā fāzē (“ūdens kondensācija”).

Pirms atšķaidītāja samaisīšanas ar izplūdes gāzēm to var sagatavot, palielinot vai samazinot tā temperatūru vai mitrumu. No atšķaidītāja var novadīt sastāvdaļas, lai samazinātu to fona koncentrāciju. Turpmāk izklāstītie noteikumi attiecas uz sastāvdaļu novadīšanu vai fona koncentrāciju ņemšanu vērā:

a)	var izmērīt sastāvdaļu koncentrācijas atšķaidītājā un tās kompensēt attiecībā uz fona ietekmi uz testa rezultātiem; aprēķinus, kas kompensē fona koncentrācijas, skatīt VII pielikumā;

b)

Fona gāzveida vai cietdaļiņu piesārņotāju mērīšanai attiecībā uz 7.2., 9.3. un 9.4. iedaļas prasībām pieļaujamas šādas izmaiņas: i) nav nepieciešams izmantot proporcionālu paraugu ņemšanu; ii) var izmantot neapsildāmas paraugu ņemšanas sistēmas; iii) var izmantot nepārtrauktu paraugu ņemšanu neatkarīgi no paraugu partijas ņemšanas izmantošanas atšķaidītajām emisijām; iv) var izmantot paraugu partijase ņemšanu neatkarīgi no nepārtrauktas paraugu ņemšanas izmantošanas atšķaidītajām emisijām;

c)

lai ņemtu vērā fona PM, ir pieejamas šādas iespējas: i) lai novadītu fona PM, atšķaidītāju filtrē, izmantojot augstas efektivitātes cietdaļiņu gaisa (HEPA) filtrus, kuru sākotnējā minimālā savākšanas efektivitātes specifikācija ir 99,97 % (informāciju par procedūrām saistībā ar HEPA filtrēšanas efektivitātēm skatīt 2. panta 19. punktā); ii) lai koriģētu fona PM, neveicot HEPA filtrēšanu, fona PM nedrīkst veidot vairāk kā 50 % no paraugu filtrā savākto neto PM apjoma; iii) PM fona koriģēšana, izmantojot HEPA filtrēšanu, ir atļauta, neparedzot nekādus spiediena ierobežojumus.

9.2.2.   Pilnas plūsmas sistēma

Pilnas plūsmas atšķaidīšana; pastāvīgā tilpuma parauga ņemšana (CVS). Neapstrādātu izplūdes gāzu pilnu plūsmu atšķaida atšķaidīšanas tunelī. Nemainīgu plūsmu var uzturēt, nodrošinot, ka temperatūra un spiediens pie plūsmas mērītāja nepārsniedz ierobežojumus. Attiecībā uz plūsmu, kas nav pastāvīga, plūsmu mēra tiešā veidā, lai nodrošinātu proporcionālu paraugu ņemšanu. Sistēmu izveido turpmāk aprakstītajā veidā (sk. 6.6. attēlu).

a)	Izmanto tuneli, kura iekšējās virsmas ir izgatavotas no nerūsējošā tērauda. Viss atšķaidīšanas tunelis ir elektriski iezemēts. Alternatīvi motoru kategorijām, uz ko neattiecas ne PM, ne PN robežvērtības, var izmantot elektrību nevadošus materiālus.

b)	Izplūdes gāzu pretspiedienu nedrīkst mākslīgi pazemināt ar atšķaidīšanas gaisa ieplūdes sistēmu. Nodrošina, ka statiskais spiediens vietā, kurā neapstrādātas izplūdes gāzes ievada tunelī, nepārsniedz ± 1,2 kPa no atmosfēras spiediena.

c)	Lai atvieglotu samaisīšanu, tunelī ievada neapstrādātas izplūdes gāzes, novirzot tās lejup pa tuneļa centra līniju. Atšķaidīšanas gaisa daļu var ievadīt radiāli no tuneļa iekšējās virsmas, lai mazinātu izplūdes gāzu mijiedarbību ar tuneļa sienām.

d)	Atšķaidītājs. Attiecībā uz PM paraugu ņemšanu atšķaidītāju (apkārtējā gaisa, sintētiskā gaisa vai slāpekļa, kā minēts 9.2.1. punktā) temperatūra atšķaidīšanas tuneļa ieejas tuvumā ir no 293 K līdz 325 K (20 °C–52 °C).

e)

Reinoldsa skaitlis Re, attiecībā uz atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu ir vismaz 4 000, un Re pamatā ir atšķaidīšanas tuneļa iekšējais diametrs. Re ir definēts IV pielikumā. Veic pareizas sajaukšanas apstiprināšanu, novietojot paraugu ņemšanas zondi šķērsām pār tuneļa diametru vertikāli un horizontāli. Ja analizatora reakcija liecina par novirzi, kas pārsniedz ± 2 % no vidējās izmērītās koncentrācijas, CVS darbina pie lielāka plūsmas ātruma vai sajaukšanas uzlabošanai uzstāda sajaukšanas plāksni vai sprauslu.

f)

Plūsmas mērīšanas sagatavošana. Pirms atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātruma mērīšanas šīs izplūdes gāzes var sagatavot turpmāk aprakstītajā veidā, ja vien sagatavošana notiek lejup uzkarsētām HC vai PM paraugu ņemšanas zondēm: i) var izmantot plūsmas taisnotājus, pulsācijas slāpētājus vai abus šos instrumentus; ii) var izmantot filtru; iii) lai regulētu temperatūru augšpus jebkuram plūsmas mērītājam, var izmantot siltummaini, bet veic pasākumus, lai novērstu ūdens kondensēšanos.

g)

Ūdens kondensēšanās. Ūdens kondensēšanās ir citu sastāvdaļu, piemēram, sērskābes, mitruma, spiediena, temperatūras un koncentrācijas funkcija. Šie parametri atšķiras kā motora ieplūdes gaisa mitruma, atšķaidīšanas gaisa mitruma, motora gaisa/degvielas attiecības, kā arī degvielas sastāva funkcija, tostarp ūdeņraža un sēra daudzums degvielā. Lai nodrošinātu tādas plūsmas mērījumus, kas atbilst izmērītajai koncentrācijai, novērš ūdens kondensēšanos posmā starp paraugu ņemšanas zondes atrašanās vietu un plūsmas mērītāja atveri atšķaidīšanās tunelī vai ļauj rasties ūdens kondensācijai un izmēra mitrumu pie plūsmas mērītāja atveres. Lai novērstu ūdens kondensēšanos, atšķaidīšanas tuneļa sienas vai pamatplūsmas caurules lejpus tunelim var uzkarsēt vai izolēt. Ūdens kondensēšanos novērš visā atšķaidīšanas tunelī. Mitruma klātbūtne var atšķaidīt vai likvidēt atsevišķus izplūdes gāzu komponentus. Attiecībā uz PM paraugu ņemšanu jau proporcionālajai plūsmai, kas nāk no CVS, tiek piemērota sekundārā atšķaidīšana (viena vai vairākas), lai nodrošinātu vajadzīgo vispārējo atšķaidījuma pakāpi, kā norādīts 9.2. attēlā un minēts 9.2.3.2. punktā.

h)	Minimālā vispārējā atšķaidījuma pakāpe ir no 5:1 līdz 7:1, un pirmajā atšķaidīšanas posmā, pamatojoties uz motora izplūdes gāzu maksimālo plūsmas ātrumu testa cikla vai testa intervāla laikā, tā ir vismaz 2:1.

i)	Kopējais laiks, ko atšķaidītājs pavada sistēmā no atšķaidītāja ievadīšanas brīža filtra turētājā(-os), ir no 0,5 līdz 5 sekundēm.

j)	Laiks, ko atšķaidītājs pavada sekundārās atšķaidīšanas sistēmā, ja to piemēro, no sekundārā atšķaidītāja ievadīšanas brīža filtra turētājā(-os), ir vismaz 0,5 sekundes.

Lai noteiktu cietdaļiņu masu, nepieciešama cietdaļiņu paraugu ņemšanas sistēma, cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtrs, gravimetriskie svari un svēršanas kamera, kurā kontrolē temperatūru un mitrumu.

6.6. attēls

Pilnas plūsmas atšķaidīšanas paraugu ņemšanas konfigurāciju piemēri

9.2.3.   Daļējas plūsmas atšķaidīšanas (PFD) sistēma

9.2.3.1.   Daļējas plūsmas sistēmas apraksts

PFD sistēmas shēma ir attēlota 6.7. attēlā. Tā ir vispārēja shēma, kas atspoguļo paraugu ņemšanu, atšķaidīšanu un PM paraugu ņemšanu. Shēmas mērķis nav norādīt, ka visi attēlā redzamie komponenti ir vajadzīgi citām iespējamajām paraugu ņemšanas sistēmām, kas izpilda paraugu ņemšanas uzdevumu. Ir atļautas citas konfigurācijas, kas neatbilst šīm shēmām, ar nosacījumu, ka tām ir noteikts tāds pats paraugu vākšanas, atšķaidīšanas un PM paraugu ņemšanas uzdevums. Tām ir jāatbilst citiem kritērijiem, kas ir noteikti, piemēram, 8.1.8.6. punktā (periodiskā kalibrēšana) un 8.2.1.2. punktā (apstiprināšana) attiecībā uz dažāda atšķaidījuma PFD un 8.1.4.5. punktā, kā arī 8.2. attēlā (linearitātes pārbaude) un 8.1.8.5.7. punktā (pārbaude) attiecībā uz nemainīgas atšķaidīšanas PFD.

Kā redzams 6.7. attēlā, neapstrādātas izplūdes gāzes vai galvenā atšķaidītā plūsma tiek novadīta attiecīgi no izplūdes caurules EP vai CVS uz atšķaidīšanas tuneli DT caur paraugu ņemšanas zondi SP un pārvades cauruli TL. Kopējo plūsmu tunelī regulē ar plūsmas regulatoru un cietdaļiņu paraugu ņemšanas sistēmas (PSS) paraugu ņemšanas sūkni P. Attiecībā uz proporcionālu neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu ņemšanu atšķaidīšanas gaisa plūsmu regulē plūsmas regulators FC1, kas var izmantot qm ew (izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu uz mitra pamata) vai qm aw (ieplūdes gaisa masas plūsmas ātrumu uz mitra pamata) un qm f (degvielas masas plūsmas ātrumu) kā komandsignālus attiecībā uz vēlamo izplūdes sadalījumu. Parauga plūsma atšķaidīšanas tunelī DT ir starpība starp kopējo plūsmu un atšķaidīšanas gaisa plūsmu. Atšķaidīšanas gaisa plūsmas ātrumu mēra ar plūsmas mērīšanas ierīci FM1, kopējo plūsmas ātrumu – ar cietdaļiņu paraugu ņemšanas sistēmas plūsmas mērīšanas ierīci. Atšķaidījuma pakāpi aprēķina, izmantojot šos divus plūsmas ātrumus. Paraugu ņemšanai ar neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzu nemainīgu atšķaidījuma pakāpi attiecībā pret izplūdes gāzu plūsmu (piem., sekundārā atšķaidīšana attiecībā uz PM paraugu ņemšanu) atšķaidīšanas gaisa plūsmas ātrums parasti ir nemainīgs, un to regulē plūsmas regulators FC1 vai atšķaidīšanas gaisa sūknis.

atšķaidīšanas gaisu (apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli) filtrē, izmantojot augstas efektivitātes PM gaisa (HEPA) filtru;

6.7. attēls

Daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas (kopējās paraugu ņemšanas tipa) shēma

a	=	motora izplūdes gāzu vai primārā atšķaidītā plūsma
b	=	pēc izvēles
c	=	PM paraugu ņemšana

6.7. attēla komponenti

DAF	:	atšķaidīšanas gaisa filtrs
DT	:	atšķaidīšanas tunelis vai sekundārā atšķaidīšanas sistēma;
EP	:	izplūdes caurule vai galvenā atšķaidīšanas sistēma;
FC1	:	plūsmas regulators;
FH	:	filtra turētājs
FM1	:	plūsmas mērīšanas ierīce, ar kuru mēra atšķaidīšanas gaisa plūsmas ātrumu;
P	:	paraugu ņemšanas sūknis;
PSS	:	PM paraugu ņemšanas sistēma;
PTL	:	PM pārvades caurule;
SP	:	neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zonde;
TL	:	pārvades caurule.

Masas plūsmas ātrumi, kas piemērojami tikai proporcionālu neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu ņemšanas PFD:

qm ew	ir izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums uz mitra pamata;
qm aw	ir ieplūdes gaisa masas plūsmas ātrums uz mitra pamata;
qm f	ir degvielas masas plūsmas ātrums.

9.2.3.2.   Atšķaidīšana

Atšķaidītāju (apkārtējā gaisa, sintētiskā gaisa vai slāpekļa, kā minēts 9.2.1. punktā) temperatūra atšķaidīšanas tuneļa ieejas tuvumā ir no 293 K līdz 325 K (20 °C–52 °C).

Drīkst aizvadīt mitrumu no atšķaidīšanas gaisa, pirms tas nonāk atšķaidīšanas sistēmā. Daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu konstruē tā, lai ekstrahētu proporcionālu neapstrādātas izplūdes gāzu paraugu no motora izplūdes gāzu plūsmas, tādējādi reaģējot uz novirzēm izplūdes gāzu plūsmas ātrumā, kā arī ievadītu atšķaidīšanas gaisu šajā paraugā, lai pie testa filtra nodrošinātu 9.3.3.4.3. punktā noteikto temperatūru. Tāpēc ir svarīgi noteikt tādu atšķaidījuma pakāpi, kas nodrošinātu atbilstību 8.1.8.6.1. punktā paredzētajām precizitātes prasībām.

Lai nodrošinātu tādas plūsmas mērījumus, kas atbilst izmērītajai koncentrācijai, novērš ūdens kondensēšanos posmā starp paraugu ņemšanas zondes atrašanās vietu un plūsmas mērītāja atveri atšķaidīšanās tunelī vai ļauj rasties ūdens kondensācijai un izmēra mitrumu pie plūsmas mērītāja atveres. Lai novērstu ūdens kondensēšanos, PFD sistēmu var uzkarsēt vai izolēt. Ūdens kondensēšanos novērš visā atšķaidīšanas tunelī.

Minimālā atšķaidījuma pakāpe, pamatojoties uz motora izplūdes gāzu maksimālo plūsmas ātrumu testa cikla vai testa intervāla laikā, ir 5:1 līdz 7:1.

Laiks, ko atšķaidītājs pavada sistēmā no atšķaidītāja ievadīšanas brīža filtra turētājā(-os), ir no 0,5 līdz 5 sekundēm.

Lai noteiktu cietdaļiņu masu, nepieciešama cietdaļiņu paraugu ņemšanas sistēma, cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtrs, gravimetriskie svari un svēršanas kamera, kurā kontrolē temperatūru un mitrumu.

9.2.3.3.   Piemērojamība

PFD var izmantot, lai ekstrahētu proporcionālu neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu attiecībā uz jebkuru paraugu partijas vai nepārtrauktu PM un gāzveida emisiju paraugu ņemšanu jebkura pārejas (NRTC un LSI-NRTC) darbības cikla, jebkura diskrētā režīma NRSC vai jebkura RMC darbības cikla laikā.

Sistēmu var izmantot arī attiecībā uz iepriekš atšķaidītām izplūdes gāzēm, ja, izmantojot nemainīgu atšķaidījuma pakāpi, jau ir atšķaidīta proporcionāla plūsma (sk. 9.2. attēlu). Šādā veidā veic sekundāro atšķaidīšanu no CVS tuneļa, lai attiecībā uz PM paraugu ņemšanu panāktu vajadzīgo vispārējo atšķaidījuma pakāpi.

9.2.3.4.   Kalibrēšana

PFD kalibrēšana proporcionālu neapstrādātu izplūdes gāzu parauga ekstrahēšanai ir aplūkota 8.1.8.6. punktā.

9.3.   Paraugu ņemšanas procedūras

9.3.1.   Vispārējās prasības attiecībā uz paraugu ņemšanu

9.3.1.1.   Zondes konstrukcija un izgatavošana

Zonde ir pirmā palīgierīce paraugu ņemšanas sistēmā. Tā iesniedzas neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmā, lai ekstrahētu paraugu, tās iekšējām un ārējām virsmām nonākot saskarē ar izplūdes gāzēm. Paraugu pārvieto no zondes pārvades caurulē.

Paraugu ņemšanas zondes iekšējās virsmas izgatavo no nerūsoša tērauda, savukārt neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu ņemšanai paredzētās zondes izgatavošanā izmanto jebkuru nereaģējošu materiālu, kas spēj izturēt neapstrādātu izplūdes gāzu temperatūras. Paraugu ņemšanas zondes atrodas vietā, kur sajauc sastāvdaļas, nodrošinot to vidējo paraugu koncentrāciju, un kur pēc iespējas ir samazināta mijiedarbība ar citām zondēm. Ieteicams nodrošināt, lai zondes neietekmē robežslāņi, virpuļi un uzplūdi, jo īpaši līdzās neapstrādātu izplūdes gāzu mērītāja izvada caurulei, kur varētu notikt neplānota atšķaidīšana. Zondes tīrīšana vai atgriezeniskā skalošana testēšanas laikā neietekmē citu zondi. Vienu zondi var izmantot vairāku sastāvdaļu paraugu ekstrahēšanai, ja vien šī zonde atbilst visām specifikācijām attiecībā uz katru sastāvdaļu.

9.3.1.1.1.   Sajaukšanas kamera (NRSh kategorija)

Ja to atļauj ražotājs, testējot NRSh kategorijas motorus, var izmantot samaisīšanas kameru. Samaisīšanas kamera ir neapstrādātas gāzes paraugu ņemšanas sistēmas neobligāta sastāvdaļa un atrodas izplūdes gāzu sistēmā starp trokšņa slāpētāju un paraugu ņemšanas zondi. Samaisīšanas kameras un cauruļu pirms un pēc kameras formai un izmēriem jābūt tādiem, lai paraugu ņemšanas zondes atrašanās vietā tiktu nodrošināts labi sajaukts, viendabīgs paraugs un lai tiktu novērstas kameras spēcīgas pulsācijas vai rezonanses, kas ietekmē emisiju rezultātus.

9.3.1.2.   Pārvades caurules

Pēc iespējas samazina to pārvades cauruļu garumu, kuras transportē ekstrahēto paraugu no zondes uz analizatoru, glabāšanas līdzekli vai atšķaidīšanas sistēmu, novietojot analizatorus, glabāšanas līdzekļus un atšķaidīšanas sistēmas pēc iespējas tuvāk zondēm. Pārvades caurulēm ir pēc iespējas mazāks izliekumu skaits un vajadzīgo izliekumu rādiuss ir pēc iespējas lielāks.

9.3.1.3.   Paraugu ņemšanas metodes

Attiecībā uz 7.2. punktā minēto nepārtraukto paraugu ņemšanu un paraugu partiju ņemšanu attiecas šādi nosacījumi:

a)	ekstrahējot no nemainīga plūsmas ātruma, arī parauga plūsmas ātrums ir nemainīgs;

b)	ekstrahējot no mainīga plūsmas ātruma, parauga plūsmas ātrums būs mainīgs proporcionāli mainīgajam plūsmas ātrumam;

c)	proporcionālo paraugu ņemšanu apstiprina, kā aprakstīts 8.2.1. punktā.

9.3.2.   Gāzes paraugu ņemšana

9.3.2.1.   Paraugu ņemšanas zondes

Gāzveida emisiju paraugu ņemšanai izmanto zondes ar vienu vai vairākām atverēm. Zondes var vērst jebkurā virzienā attiecībā pret neapstrādāto vai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu. Attiecībā uz dažām zondēm paraugu temperatūtas regulē šādi:

a)	attiecībā uz zondēm, kuras no atšķaidītām izplūdes gāzēm ekstrahē NOx, regulē zondes sieniņas temperatūru, lai novērstu ūdens kondensēšanos;

b)	Zondēm, kuras no atšķaidītām izplūdes gāzēm ekstrahē ogļūdeņražus, ieteicams nodrošināt zondes sieniņas temperatūru aptuveni 191 °C apmērā, lai iespējami samazinātu piesārņojumu.

9.3.2.1.1.   Samaisīšanas kamera (NRSh kategorija)

Ja saskaņā ar 9.3.1.1.1. punktu izmanto samaisīšanas kameru, tās iekšējam tilpumam jābūt vismaz desmit reizes lielākam par testētā motora cilindra darba tilpumu. Samaisīšanas kameru pievieno vietā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk motora trokšņa slāpētājam, un tās minimālai iekšējās virsmas temperatūrai ir jābūt 452 K (179 °C). Ražotājs var noteikt, kādai jābūt samaisīšanas kameras konstrukcijai.

9.3.2.2.   Pārvades caurules

Izmanto pārvades caurules, kuru iekšējās virsmas ir no nerūsējoša tērauda, PTFE, Viton™ vai jebkāda cita materiāla, kam ir labākas īpašības emisiju paraugu ņemšanai. Izmanto nereaģējošu materiālu, kas spēj izturēt izplūdes gāzu temperatūras. Var izmantot iekšvada filtrus, ja filtrs un tā apvalks atbilst tādām pašām temperatūras prasībām kā pārvada caurules, proti:

a)	attiecībā uz NOx pārvades caurulēm augšpus NO2 pārveidotājam par NO, kas atbilst 8.1.11.5. punktā noteiktajām specifikācijām, vai dzesētājiem, kuri atbilst 8.1.11.4. punktā noteiktajām specifikācijām, uztur parauga temperatūru, kas novērš ūdens kondensēšanos;

b)

attiecībā uz THC pārvades caurulēm visas caurules garumā nodrošina atbilstību sienu termperatūras pielaidei 191 ± 11 °C; ja paraugus ņem no neapstrādātām izplūdes gāzēm, zondi var tieši savienot ar neapsildītu, izolētu pārvades cauruli; pārvades caurules garumu un izolāciju konstruē tā, lai atdzesētu augstāko paredzamo neapstrādātu izplūdes gāzu temperatūru līdz temperatūrai, kas pie pārvades caurules izvada nav zemāka par 191 °C; attiecībā uz atšķaidītu izplūdes gāzu paraugu ņemšanu ir atļauta pārejas zona starp zondi un pārvades cauruli, kas var sasniegt līdz 0,92 m garumu, lai nodrošinatu sienas temperatūras pāreju uz 191 ± 11 °C.

9.3.2.3.   Paraugu sagatavošanas komponenti

9.3.2.3.1.   Paraugu žāvētājs

9.3.2.3.1.1.   Prasības

Lai paraugā likvidētu mitrumu, var izmantot paraugu žāvētājus nolūkā samazināt ūdens ietekmi uz gāzveida emisiju mērījumu. Paraugu žāvētājiem ir jāatbilst 9.3.2.3.1.1. un 9.3.2.3.1.2. punktā noteiktajām prasībām. 7-13. vienādojumā izmanto 0,8 % mitruma saturu.

Attiecībā uz ūdens tvaiku lielāko sagaidāmo koncentrāciju H m ūdens novadīšanas metode notur CLD mitrumu līmenī, kas ir ≤ 5 g ūdens/kg sausa gaisa (vai aptuveni 0,8 % H2O), kas ir 100 % relatīvs mitrums pie 277,1 K (3,9 °C) un 101,3 kPa. Šāda mitruma specifikācija ir līdzvērtīga aptuveni 25 % relatīva mitruma pie 298 K (25 °C) un 101,3 kPa. To var pierādīt:

a)	mērot temperatūru pie paraugu žāvētāja izvada;

b)	mērot mitrumu punktā tieši virs CLD;

veicot 8.1.8.5.8. punktā noteikto pārbaudes procedūru.

9.3.2.3.1.2.   Atļauto paraugu žāvētāju tips un procedūra mitruma satura noteikšanai pēc žāvētāja izmantošanas

Var izmantot jebkuru no šajā punktā aprakstītajiem paraugu žāvētāja veidiem.

a)

Ja izmanto osmozes membrānas žāvētāju augšpus jebkuram gāzveida paraugu analizatoram vai glabāšanas līdzeklim, šis žāvētājs atbilst 9.3.2.2. punktā noteiktajām temperatūras specifikācijām. Lejpus osmozes membrānas žāvētājam pārrauga rasas punktu, T dew, un absolūto spiedienu, p total. Ūdens daudzumu aprēķina, kā norādīts VII pielikumā, izmantojot T dew un p total nepārtraukti reģistrētās vērtības vai to augstākās vērtības, kas ir novērotas testā, vai to signalizētāju iestatītos punktus. Ja nav pieejams tiešs mērījums, testēšanas laikā sagaidāmais žāvētāja zemākais absolūtais spiediens sniedz nominālu p total.

b)

Termisko dzesētāju augšpus THC mērījumu sistēmai attiecībā uz kompresijaizdedzas motoriem nedrīkst izmantot. Ja izmanto termisko dzesētāju augšpus NO2 pārveidotājam par NO vai paraugu ņemšanas sistēmā bez NO2 pārveidotāja par NO, dzesētājs atbilst 8.1.11.4. punktā noteiktajām NO2 zaudējumu veiktspējas pārbaudes prasībām. Lejpus termiskajam dzesētājam pārrauga rasas punktu, T dew, un absolūto spiedienu, p total. Ūdens daudzumu aprēķina, kā norādīts VII pielikumā, izmantojot T dew un p total nepārtraukti reģistrētās vērtības vai to augstākās vērtības, kas ir novērotas testā, vai to signalizētāju iestatītos punktus. Ja nav pieejams tiešs mērījums, testēšanas laikā sagaidāmais termiskā dzesētāja zemākais absolūtais spiediens sniedz nominālu p total. Ja to ir pamatoti pieņemt, var aprēķināt piesātinājuma līmeni termiskajā dzesētājā, T dew, pamatojoties uz zināmo dzesētāja efektivitāti un pastāvīgu dzesētāja tempratūras, T chiller, uzraudzību. Ja neveic T chiller vērtību pastāvīgu reģistrēšanu, kā konstantu vērtību konstanta ūdens daudzuma noteikšanai atbilstīgi VII pielikumam var izmantot testa laikā novēroto lielāko vērtību vai tās signalizētāja iestatīto punktu. Ja ir pamatoti pieņemt, ka T chiller vērtība ir vienāda ar T dew vērtību, T chiller vērtību var izmantot T dew vērtības vietā atbilstīgi VII pielikumam. Ja ir pamatoti pieņemt konstantu temperatūras nobīdi starp T chiller un T dew saistībā ar zināmu un noteiktu parauga starppārkarsēšanas apmēru starp dzesētāja izplūdi un temperatūras mērījuma veikšanas vietu, šo pieņemto temperatūras nobīdes vērtību var ņemt vērā emisiju aprēķinos. Šajā punktā izklāstīto pieņēmumu pamatotību apliecina ar inženiertehnisko analīzi vai datiem.

9.3.2.3.2.   Paraugu ņemšanas sūkņi

Izmanto paraugu ņemšanas sūkņus augšpus jebkuras gāzes analizatoram vai glabāšanas līdzeklim. Izmanto paraugu ņemšanas sūkņus, kuru iekšējā virsma ir no nerūsējošā tērauda, PTFE vai jebkāda cita materiāla, kuram ir labākas īpašības emisiju paraugu ņemšanai. Attiecībā uz dažiem paraugu ņemšanas sūkņiem temperatūras regulē šādi:

a)	ja izmanto NOx paraugu ņemšanas sūkni augšpus NO2 pārveidotājam par NO, kas atbilst 8.1.11.5. panta prasībām, vai dzesētāju, kurš atbilst 8.1.11.4. punkta prasībām, to uzkarsē, lai nepieļautu ūdens kondensēšanos;

b)	ja izmanto THC paraugu ņemšanas sūkni augšpus THC analizatoram vai glabāšanas līdzeklim, tā iekšējās virsmas uzkarsē līdz 464 ± 11 K (191 ±11) C pielaidei.

9.3.2.3.3.   Amonjaka skruberi

Amonjaka skruberus var izmantot jebkurai un visām gāzveida paraugu ņemšanas sistēmām, lai nepieļautu NH3 traucējumu, NO2 pārveidotāja par NO piesārņošanu un nosēdumus paraugu ņemšanas sistēmām vai analizatoros. Amonjaka skruberi uzstāda saskaņā ar ražotāja ieteikumiem.

9.3.2.4.   Paraugu glabāšanas līdzekļi

Ja paraugus vāc maisā, gāzes tilpumus glabā pietiekami tīrās tvertnēs, no kurām minimāli izdalās vai caursūcas gāzes. Lai noteiktu pieņemamas glabāšanas līdzekļa tīrības un caursūkšanās robežvērtības, izmanto pamatotu inženiertehnisko atzinumu. Lai tvertni iztīrītu, to var vairākkārt atbrīvot un karsēt. Izmanto elastīgu tvertni (piem., somu) termoregulējamā vidē vai termoregulējamu nekustīgu tvertni, kuru vispirms atbrīvo vai kurā atrodas tilpums, ko iespējams pārvietot, piemēram, virzuļa un cilindra konstrukcija. Izmanto tvertnes, kas atbilst turpmāk redzamajā 6.6. tabulā norādītajām specifikācijām.

6.6. tabula

Gāzveida paraugu partijas tvertnes materiāli

CO, CO2, O2, CH4, C2H6, C3H8, NO, NO2  (2)	polivinilfluorīds (PVF) (3), piemēram, Tedlar™, polivinilidēnfluorīds (3), piemēram, Kynar™, politetrafluoretilēns (4), piemēram, teflons™, vai nerūsējošais tērauds (4)
HC	politetrafluoretilēns (5) vai nerūsējošais tērauds (5)

9.3.3.   PM paraugu ņemšana

9.3.3.1.   Paraugu ņemšanas zondes

Izmanto PM zondes ar vienu atveri zondes galā. PM zondes ir vērstas tieši augšup.

PM zondi var aizsargāt ar vāku, kas atbilst 6.8. attēlā norādītajām prasībām. Šajā gadījumā neizmanto 9.3.3.3. punktā aprakstīto iepriekšējo klasifikatoru.

6.8. attēls

Paraugu ņemšanas zondes shēma ar iepriekšēju klasifikatoru vāka formā

9.3.3.2.   Pārvades caurules

Ieteicams izmantot izolētas vai apsildāmas pārvades caurules vai apsildāmu apvalku, lai pēc iespējas samazinātu temperatūras atšķirības starp pārvades caurulēm un izplūdes gāzu sastāvdaļām. Izmanto pārvades caurules, kuras attiecībā uz PM ir inertas un kuru iekšējā virsma vada elektrību. Ieteicams izmantot no nerūsējošā tērauda izgatavotas PM pārvades caurules. Ja izmanto citu materiālu, kas nav nerūsējošais tērauds, tam jāatbilst tādiem pašiem paraugu ņemšanas veiktspējas rādītājiem, kādiem atbilst nerūsējošais tērauds. PM pārvades cauruļu iekšējā virsma ir elektriski iezemēta.

9.3.3.3.   Iepriekšējs klasifikators

Daļiņu ar lielu diametru novadīšanai ir atļauts izmantot PM iepriekšēju klasifikatoru, ko uzstāda atšķaidīšanas sistēmā tieši pirms filtra turētāja. Ir atļauts tikai viens iepriekšējs klasifikators. Ja izmanto vāka formas zondi (sk. 6.8. attēlu), ir aizliegts izmantot iepriekšēju klasifikatoru.

PM iepriekšējais klasifikators var būt inerces impulsa devējs vai cikloniskais atdalītājs. Tas ir izgatavots no nerūsējošā tērauda. Iepriekšējais klasifikators ir iestatīts tā, lai novadītu vismaz 50 % no PM pie 10 μm aerodinamiskā diametra un ne vairāk kā 1 % no PM pie 1 μm aerodinamiskā diametra to plūsmas ātrumu diapazonā, kurā to izmanto. Iepriekšējā klasifikatora izvadu konfigurē, apejot visus PM paraugu ņemšanas filtrus, lai iepriekšējā klasifikatora plūsmu var stabilizēt pirms testa sākšanas. PM paraugu ņemšanas filtrs atrodas 75 cm robežās lejpus iepriekšējā klasifikatora izvadam.

9.3.3.4.   Paraugu ņemšanas filtrs

Atšķaidīto izplūdes gāzu paraugus iegūst, izmantojot filtru, kas testa secības laikā atbilst 9.3.3.4.1.–9.3.3.4.4. punktā noteiktajām prasībām.

9.3.3.4.1.   Filtra specifikācija

Visu tipu filtri ir ar minimālo 99,7 % savākšanas spēju. Lai pierādītu šīs prasības izpildi, var izmantot paraugu filtra ražotāja mērījumus, kas norādīti to produktu vērtējumos. Filtrs ir izgatavots no šāda materiāla:

a)	ar fluorogļūdeņradi (PTFE) pārklātas stiklšķiedras; vai

b)	fluorogļūdeņraža (PTFE) membrānas.

Ja sagaidamā neto PM masa filtrā pārsniedz 400 μg, var izmantot filtru ar minimālo sākotnējo savākšanas efektivitāti 98 % apmērā.

9.3.3.4.2.   Filtra izmērs

Nominālais filtra izmērs ir 46,50 mm ± 0,6 mm diametrā (vismaz 37 mm plankuma diametrs). Pirms tam vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, var izmantot filtrus ar lielāku diametru. Ieteicams ievērot proporcionalitāti starp filtru un plankuma laukumu.

9.3.3.4.3.   PM paraugu atšķaidīšana un temperatūras regulēšana

PM paraugus CVS sistēmas gadījumā atšķaida vismaz vienreiz augšpus pārvades caurulēm un PFD sistēmas gadījumā – lejpus pārvades caurulēm (sk. 9.3.3.2. punktu attiecībā uz pārvades caurulēm). Parauga temperatūra ir jāregulē atbilstīgi 320 ± 5 K (47 ± 5 °°C) pielaidei, kuras ievērošana ir jānodrošina jebkurā punktā 200 mm augšpus vai 200 mm lejpus PM glabāšanas līdzeklim. PM paraugu ir paredzēts uzkarsēt vai atdzesēt galvenokārt atbilstīgi atšķaidīšanas nosacījumiem, kā norādīts 9.2.1. punkta a) apakšpunktā.

9.3.3.4.4.   Plūsmas nominālais ātrums filtrā

Plūsmas nominālais ātrums filtrā ir no 0,90 līdz 1,00 m/s, turklāt mazāk nekā 5 % no reģistrētajām plūsmas vērtībām pārsniedz šo diapazonu. Ja kopējā PM masa pārsniedz 400 μg, plūsmas nominālo ātrumu filtrā var samazināt. Nominālo ātrumu aprēķina kā parauga tilpuma plūsmas ātruma pie spiediena, kāds ir augšpus filtram, un filtra virsmas temperatūrā, dalījumu ar plūsmai pakļauto filtra laukumu. CVS tuneļa spiediena izplūdes sistēmas cauruli izmanto maksimālajam plūsmas spiedienam, ja spiediena kritums no PM paraugu ņemšanas ierīces līdz filtram ir mazāks nekā 2 kPa.

9.3.3.4.5.   filtra turētājs

Lai pēc iespējas samazinātu turbulento nogulsnēšanos un nodrošinātu vienmērīgu PM nogulsnēšanos uz filtra, izmanto 12,5° (no centra) konusa leņķi pārejai no pārvades caurules diametra līdz plūsmas iedarbībai pakļautajam filtra virsmas diametram. Šai pārejai izmanto nerūsējošo tēraudu.

9.3.4.   PM stabilizēšanas un svēršanas vides gravimetriskā analīze

9.3.4.1.   Vide gravimetriskajai analīzei

Šajā iedaļā ir aprakstītas divas vides, kas ir vajadzīgas, lai stabilizētu un nosvērtu PM gravimetriskās analīzes vajadzībām, proti, PM stabilizēšanas vide, kurā pirms svēršanas uzglabā filtrus, un svēršanas vide, kurā atrodas svari. Abas vides var atrasties kopīgā telpā.

Nodrošina, ka gan stabilizēšanas, gan svēršanas vidē nav piemaisījumu, piemēram, putekļu, aerosolu vai pusgaistošu materiālu, kas varētu nonākt PM paraugos.

9.3.4.2.   Tīrība

PM stabilizēšanas vides tīrību, izmantojot standartfiltrus, apstiprina atbilstīgi 8.1.12.1.4. punktam.

9.3.4.3.   Telpas temperatūra

Svaru telpā (vai istabā), kurā kondicionē un sver cietdaļiņu filtrus, visā filtru kondicionēšanas un svēršanas laikā jāuztur 295 ± 1 K (22 °C ± 1 °C) temperatūra. Mitrumu uztur 282,5 ± 1 K (9,5 °C ± 1 °C) rasas punktā, un relatīvais mitrums ir 45 % ± 8 %. Ja stabilizēšanas un svēršanas vides ir nodalītas, stabilizēšanas vidē nodrošina atbilstību 295 ± 3 K (22 °C ± 3 °C) pielaidei.

9.3.4.4.   Apkārtējās vides apstākļu pārbaude

Ja izmanto mērinstrumentus, kuri atbilst 9.4. punktā noteiktajām specifikācijām, pārbauda šādus apkārtējās vides apstākļus:

a)	reģistrē rasas punktu un apkārtējo temperatūru; šīs vērtības izmanto, lai noteiktu, vai stabilizēšanas un svēršanas vides joprojām atbilst 9.3.4.3. punktā noteiktajām pielaidēm vismaz 60 minūtes pirms filtru svēršanas;

b)

svēršanas vidē pastāvīgi reģistrē atmosfēras spiedienu; pieņemama alternatīva ir barometra izmantošana, kas mēra atmosfēras spiedienu ārpus svēršanas vides, ja vien spēj nodrošināt, ka atmosfēras spiediens pie svariem vienmēr ir ± 100 Pa robežās no kopējās atmosfēras spiediena; sverot katru PM paraugu, nodrošina instrumentu nesenākā atmosfēras spiediena reģistrēšanai; šo vērtību izmanto, lai aprēķinātu 8.1.12.2. punktā noteikto PM noturības korekciju.

9.3.4.5.   Svaru uzstādīšana

Svarus uzstāda šādi:

a)	uzstāda uz vibrāciju izolējošas platformas, lai izolētu tos no ārējiem trokšņiem un vibrācijas;

b)	aizsargā pret konvektīvo gaisa plūsmu ar elektriski zemētu statisko enerģiju izkliedējošu aizsargstikla vairogu.

9.3.4.6.   Statiskās elektrības lādiņš

Statiskās elektrības lādiņu svaru vidē pēc iespējas vairāk samazina šādā veidā:

a)	svari ir elektriski zemēti;

b)	ja PM paraugus apstrādā ar rokām, izmanto nerūsējošā tērauda pincetes;

c)	pincetes ir zemētas ar zemēšanas siksnu, vai operatoram nodrošina zemēšanas siksnu, kurai ir kopīgs zemējums ar svariem;

d)	nodrošina statiskās elektrības neitralizētāju, kas tāpat kā svari ir elektriski zemēts, lai atbrīvotu PM paraugus no statiskā lādiņa.

9.4.   Mērinstrumenti

9.4.1.   Ievads

9.4.1.1.   Darbības joma

Šajā punktā ir norādīti ar emisiju testēšanu saistītie mērinstrumenti un prasības attiecībā uz saistītajām sistēmām. Tas ietver laboratorijas instrumentus motora parametru, apkārtējās vides apstākļu, ar plūsmu saistīto parametru un emisiju koncentrāciju (neapstrādātu vai atšķaidītu) mērīšanai.

9.4.1.2.   Instrumentu tipi

Visus šajā regulā minētos instrumentus izmanto, kā aprakstīts pašā regulā (sk. 6.5. tabulu attiecībā uz šo instrumentu mērījumu daudzumiem). Ja šajā regulā minētu instrumentu izmanto veidā, kas nav norādīts, vai tā vietā izmanto citu instrumentu, piemēro 5.1.1. punktā paredzēto līdzvērtības noteikumu prasības. Ja attiecībā uz konkrētu mērījumu ir norādīts vairāk nekā viens instruments, vienu no tiem pēc pieteikuma saņemšanas apstiprinās tipa apstiprinātāja vai sertifikācijas iestāde, lai atsauces veidā apliecinātu, ka alternatīvā procedūra ir līdzvērtīga norādītajai procedūrai.

9.4.1.3.   Liekās sistēmas

Vairāku instrumentu sniegtos datus testa rezultātu aprēķināšanai attiecībā uz vienu testu pēc iepriekšēja tipa apstiprinātājas vai sertifikācijas iestādes apstiprinājuma var izmantot attiecībā uz visiem šajā punktā aprakstītajiem mērinstrumentiem. Visu mērījumu rezultātus reģistrē un saglabā neapstrādātus datus. Šī prasība ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai mērījumus faktiski izmanto aprēķinos.

9.4.2.   Datu reģistrēšana un kontrole

Testa sistēmai jāspēj atjaunināt un reģistrēt datus, kā arī kontrolēt ar lietotāja pieprasījumu saistītās sistēmas, dinamometru, paraugu ņemšanas aprīkojumu un mērinstrumentus. Izmanto datu iegūšanas un kontroles sistēmas, kas var veikt reģistrēšanu pie norādītajām minimālajām frekvencēm, kā norādīts 6.7. tabulā (šī tabula neattiecas uz diskrētā režīma NRSC testēšanu).

6.7. tabula

Datu reģistrēšanas un kontroles minimālās frekvences

Piemēro-jamā testa protokola iedaļa	Izmērītās vērtības	Minimālā komandas un kontroles frekvence	Minimālā reģistrēšanas frekvence
7.6.	Apgriezienu skaits un griezes moments motora posmu kartēšanas laikā	1 Hz	1 vidējā vērtība uz soli
7.6.	Apgriezienu skaits un griezes moments motora mēroga kartēšanas laikā	5 Hz	1 Hz vidējās vērtības
7.8.3.	Pārejas (NRTC un LSI-NRTC) darbības cikla un atgriezenisko apgriezienu skaiti un griezes momenti	5 Hz	1 Hz vidējās vērtības
7.8.2.	Diskrētā režīma (NRSC un RMC) darbības cikla un atgriezenisko apgriezienu skaiti un griezes momenti	1 Hz	1 Hz
7.3.	Neapstrādātu izplūdes gāzu analizatoru pastāvīgās koncentrācijas	Nav norādīts	1 Hz
7.3.	Atšķaidītu izplūdes gāzu analizatoru pastāvīgās koncentrācijas	Nav norādīts	1 Hz
7.3.	Neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzu analizatoru paraugu partiju koncentrācijas	Nav norādīts	1 vidējā vērtība uz testa intervālu
7.6. 8.2.1.	Atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrums no CVS ar siltummaini augšpus plūsmas mērījuma vietai	Nav norādīts	1 Hz
7.6. 8.2.1.	Atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrums no CVS bez siltummaiņa augšpus plūsmas mērījuma vietai	5 Hz	1 Hz vidējās vērtības
7.6. 8.2.1.	Ieplūdes gaisa vai izplūdes gāzu plūsmas ātrums (neapstrādātu izplūdes gāzu īslaicīgs mērījums)	Nav norādīts	1 Hz vidējās vērtības
7.6. 8.2.1.	Atšķaidīšanas gaiss, ja to aktīvi regulē	5 Hz	1 Hz vidējās vērtības
7.6. 8.2.1.	Paraugu plūsma no CVS ar siltummaini	1 Hz	1 Hz
7.6. 8.2.1.	Paraugu plūsma no CVS bez siltummaiņa	5 Hz	1 Hz vidējās vērtības

9.4.3.   Veiktspējas specifikācijas mērinstrumentiem

9.4.3.1.   Pārskats

Testa sistēma kopumā atbilst visiem piemērojamajiem kalibrēšanu, pārbaužu un testa apstiprināšanas kritērijiem, kas norādīti 8.1. punktā, arī 8.1.4. un 8.2. punktā minētajām linearitātes pārbaudes prasībām. Instrumenti atbilst 6.7. tabulā norādītajām specifikācijām attiecībā uz visiem testēšanā izmantojamajiem diapazoniem. Turklāt saglabā visus dokumentus, kas ir saņemti no instrumentu ražotājiem un apliecina, ka instrumenti atbilst 6.7. tabulā norādītajām specifikācijām.

9.4.3.2.   Prasības attiecībā uz komponentiem

6.8. tabulā ir norādītas specifikācijas attiecībā uz griezes momenta, apgriezienu un spiediena devējiem, temperatūras un rasas punkta sensoriem un citiem instrumentiem. Konkrēta fiziskā un/vai ķīmiskā daudzuma mērīšanai paredzētā sistēma kopumā atbilst 8.1.4. punktā noteiktās linearitātes pārbaudes prasībām. Attiecībā uz gāzveida emisiju mērījumiem var izmantot tādus analizatorus, kuriem ir kompensācijas algoritmi, kas ir citu izmērīto gāzveida komponentu funkcijas, kā arī konkrēta motora testa degvielas īpašību funkcija. Jebkurš kompensācijas algoritms nodrošinā tikai nobīdes kompensāciju, neietekmējot nevienu iestatījumu (kas nav nobīde).

6.8. tabula

Ieteicamās veiktspējas specifikācijas mērinstrumentiem

Mērinstruments	Mērītā daudzuma simbols	Visas sistēmas pieauguma laiks	Reģistrēšanas atjaunināšanas frekvence	Precizitāte (3)	Atkārtojamība (3)
Motora apgriezienu skaita devējs	n	1 s	1 Hz vidējās vērtības	2,0 % no pt. vai 0,5 % no maks.	1,0 % no pt. vai 0,25 % no maks.
Motora griezes momenta devējs	T	1 s	1 Hz vidējās vērtības	2,0 % no pt. vai 1,0 % no maks.	1,0 % no pt. vai 0,5 % no maks.
Degvielas plūsmas mērītājs (degvielas skaitītājs)		5 s (Nav norādīts)	1 Hz (Nav norādīts)	2,0 % no pt. vai 1,5 % no maks.	1,0 % no pt. vai 0,75 % no maks.
Kopējās atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas mērītājs (CVS) (Ar siltummaini pirms mērītāja)		1 s (5 s)	1 Hz vidējās vērtības (1 Hz)	2,0 % no pt. vai 1,5 % no maks.	1,0 % no pt. vai 0,75 % no maks.
Atšķaidīšanas gaisa, ieplūdes gaisa, izplūdes gāzu un paraugu plūsmas mērītāji		1 s	5 Hz paraugu 1 Hz vidējās vērtības	2,5 % no pt. vai 1,5 % no maks.	1,25 % no pt. vai 0,75 % no maks.
Neapstrādātu izplūdes gāzu pastāvīgais analizators	x	5 s	2 Hz	2,0 % no pt. vai 2,0 % no mērījuma	1,0 % no pt. vai 1,0 % no mērījuma
Atšķaidītu izplūdes gāzu pastāvīgais analizators	x	5 s	1 Hz	2,0 % no pt. vai 2,0 % no mērījuma	1,0 % no pt. vai 1,0 % no mērījuma
Pastāvīgais gāzes analizators	x	5 s	1 Hz	2,0 % no pt. vai 2,0 % no mērījuma	1,0 % no pt. vai 1,0 % no mērījuma
Paraugu partiju gāzes analizators	x	Nav norādīts	Nav norādīts	2,0 % no pt. vai 2,0 % no mērījuma	1,0 % no pt. vai 1,0 % no mērījuma
Gravimetriskie PM svari	m PM	Nav norādīts	Nav norādīts	Sk. 9.4.11.	0,5 μg
Inerces PM svari	m PM	5 s	1 Hz	2,0 % no pt. vai 2,0 % no mērījuma	1,0 % no pt. vai 1,0 % no mērījuma

9.4.4.   Motora parametru un apkārtējās vides apstākļu mērīšana

9.4.4.1.   Apgriezienu skaita un griezes momenta sensori

9.4.4.1.1.   Piemērošana

Mērinstrumenti darba ieguldījumiem un rezultātiem motora darbības laikā atbilst šajā punktā izklāstītajām specifikācijām. Ir ieteicami sensori, devēji un mērītāji, kas atbilst 6.8. tabulā norādītajām specifikācijām. Vispārējās sistēmas darba ieguldījumu un rezultātu mērīšanai atbilst 8.1.4. punktā noteiktās linearitātes pārbaudes prasībām.

9.4.4.1.2.   Vārpstas darbs

Darbu un jaudu aprēķina, pamatojoties uz apgriezienu skaita un griezes momenta devēju rezultātiem atbilstīgi 9.4.4.1. punktam. Vispārējās sistēmas apgriezienu skaita un griezes momenta mērīšanai atbilst kalibrēšanas un pārbaudes prasībām 8.1.7. un 8.1.4. punktā.

Griezes momentu, ko izraisījusi ar spararatu saistīto paātrinājuma un palēninājuma komponentu, piemēram, dzenošās vārpstas un dinamometra rotora, inerce, kompensē atbilstīgi vajadzībām, balstoties uz pamatotu inženiertehnisko spriedumu.

9.4.4.2.   Spiediena devēji, temperatūras sensori un rasas punkta sensori

Vispārējās sistēmas spiediena, temperatūras un rasas punkta mērījumiem atbilst 8.1.7. punkta kalibrēšanas prasībām.

Spiediena devēji atrodas termoregulējamā vidē, vai tiem kompensē temperatūras izmaiņas to paredzamajā darbības diapazonā. Devēja materiāli ir savietojami ar mērāmo šķidrumu.

9.4.5.   Ar plūsmu saistīti mērījumi

Kas attiecas uz jebkuru plūsmas (degvielas, ieplūdes gaisa, neapstrādātu izplūdes gāzu, atšķaidītu izplūdes gāzu, paraugu plūsmas) mērītāju tipu, plūsmu sagatavo atbilstīgi vajadzībām, lai novērstu virpuļu, uzplūdu, cirkulācijas plūsmu vai plūsmas pulsācijas ietekmi uz mērītāja precizitāti un mērījumu atkārtojamību. Dažu mērītāju gadījumā tas ir izdarāms, izmantojot pietiekamu taisnu cauruļu garumu (piem., garumu, kas ir vienāds ar vismaz 10 cauruļu diametriem) vai izmantojot īpaši izstrādātus cauruļu izliekumus, taisnošanas ķīļus, sprauslas plāksnes (vai pneimatiskās pulsācijas klusinātājus degvielas plūsmas mērītājiem), lai augšpus mērītājam izveidotu stabilu un paredzamu noturības profilu.

9.4.5.1.   Degvielas plūsmas mērītājs

Vispārējā sistēma degvielas plūsmas mērīšanai atbilst 8.1.8.1. punktā noteiktajām kalibrēšanas prasībām. Katrā degvielas plūsmas mērījumā ņem vērā ikvienu degvielu, kas aizplūst no motora vai atgriežas no motora degvielas tvertnē.

9.4.5.2.   Ieplūdes gaisa plūsmas mērītājs

Vispārējā sistēma ieplūdes gaisa plūsmas mērīšanai atbilst 8.1.8.2. punktā noteiktajām kalibrēšanas prasībām.

9.4.5.3.   Neapstrādātu izplūdes gāzu plūsmas mērītājs

9.4.5.3.1.   Prasības attiecībā uz komponentiem

Vispārējā sistēma neapstrādātu izplūdes gāzu mērīšanai atbilst 8.1.4. punktā paredzētajām prasībām. Ikvienu neapstrādātu izplūdes gāzu mērītāju izgatavo tā, lai pienācīgi kompensētu izmaiņas neapstrādāto izplūdes gāzu termodinamiskajos, šķidruma un struktūras stāvokļos.

9.4.5.3.2.   Plūsmas mērītāja reakcijas laiks

Lai kontrolētu daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu nolūkā ekstrahēt proporcionālu neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu, vajadzīgs plūsmas mērītāja reakcijas laiks, kas ir ātrāks par 9.3. tabulā norādīto. Attiecībā uz daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmām ar tiešsaistes kontroli plūsmas mērītāja reakcijas laiks atbilst 8.2.1.2. punktā noteiktajām specifikācijām.

9.4.5.3.3.   Izplūdes gāzu dzesēšana

Šo punktu nepiemēro izplūdes gāzes dzesēšanai, ko veic motora konstrukcijas dēļ, ietverot, bet ne tikai, ar ūdeni dzesētus izplūdes kolektora atlokus vai turbokompresorus.

Ir atļauta izplūdes gāzu dzesēšana augšpus plūsmas mērītājam, piemērojot turpmāk norādītos ierobežojumus:

a)	PM paraugus neņem lejpus dzesēšanas vietai;

b)	ja dzesēšanas rezultātā izplūdes gāzu temperatūra, kas pārsniedz 475 K (202 °C), samazinās zemāk par 453 K (180 °C), HC paraugus neņem lejpus dzesēšanas vietai;

c)	ja dzesēšana izraisa ūdens kondensēšanos, NOx paraugus neņem lejpus dzesēšanas vietai, izņemot gadījumus, kad dzesētājs atbilst 8.1.11.4. punktā noteiktajām veiktspējas pārbaudes prasībām;

d)	ja dzesēšana izraisa ūdens kondensēšanos, pirms plūsma sasniedz plūsmas mērītāju, rasas punktu T dew un spiedienu p total mēra pie plūsmas mērītāja atveres; šīs vērtības izmanto emisiju aprēķinos saskaņā ar VII pielikumu.

9.4.5.4.   Atšķaidīšanas gaiss un atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas mērītāji

9.4.5.4.1.   Piemērošana

Momentānas atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrumus vai kopējo atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmu testa intervālā nosaka, izmantojot atšķaidītas izplūdes plūsmas mērītāju. Neapstrādātu izplūdes gāzu plūsmas ātrumus vai kopējo neapstrādātu izplūdes gāzu plūsmu testa intervālā var aprēķināt, izmantojot atšķirību starp atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas mērītāju un atšķaidīšanas gaisa mērītāju.

9.4.5.4.2.   Prasības attiecībā uz komponentiem

Vispārējā sistēma atšķaidītu izplūdes gāzu mērīšanai atbilst kalibrēšanas un pārbaudes prasībām 8.1.8.4. un 8.1.8.5. punktā. Var izmantot šādus mērītājus:

a)

attiecībā uz atšķaidītu izplūdes gāzu kopējās plūsmas konstantā tilpuma parauga ņemšanu (CVS) var izmantot kritiskās plūsmas Venturi cauruli (CFV) vai vairākas paralēli izkārtotas kritiskās plūsmas Venturi caurules, pozitīva darba tilpuma sūkni (PDP), zemskaņas Venturi cauruli (SSV) vai ultraskaņas plūsmas mērītāju (UFM); CFV vai PDP kopā ar augšpus novietotu siltummaini funkcionēs arī kā pasīvs plūsmas regulators, nodrošinot CVS sistēmā nemainīgu atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru;

b)

attiecībā uz daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu (PDF) var izmantot jebkuru plūsmas mērītāju ar aktīvu plūsmas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu proporcionālu izplūdes gāzu sastāvdaļu paraugu ņemšanu; kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu vai vienu vai vairākas paraugu plūsmas, vai šo plūsmu kombināciju var kontrolēt, lai nodrošinātu proporcionālu paraugu ņemšanu.

Attiecībā uz jebkuru citu atšķaidīšanas sistēmu var izmantot laminārās caurplūdes elementu, ultraskaņas plūsmas mērītāju, zemskaņas Venturi cauruli, kritiskās plūsmas Venturi cauruli vai vairākas paralēli novietotas kritiskās plūsmas Venturi caurules, pozitīva darba tilpuma mērītāju, termisko masas mērītāju, vidējošanas Pito cauruli vai kvēlojošās stieples anemometru.

9.4.5.4.3.   Izplūdes gāzu dzesēšana

Atšķaidītās izplūdes gāzes augšpus atšķaidītās plūsmas mērītājam var dzesēt, ja ievēro turpmāk aprakstītos noteikumus:

a)	PM paraugus neņem lejpus dzesēšanas vietai;

b)	ja dzesēšanas rezultātā izplūdes gāzu temperatūra, kas pārsniedz 475 K (202 °C), samazinās zemāk par 453 K (180 °C), HC paraugus neņem lejpus dzesēšanas vietai;

c)	ja dzesēšana izraisa ūdens kondensēšanos, NOx paraugus neņem lejpus dzesēšanas vietai, izņemot gadījumus, kad dzesētājs atbilst 8.1.11.4. punktā noteiktajām veiktspējas pārbaudes prasībām;

d)	ja dzesēšana izraisa ūdens kondensēšanos, pirms plūsma sasniedz plūsmas mērītāju, rasas punktu T dew un spiedienu p total mēra pie plūsmas mērītāja atveres; šīs vērtības izmanto emisiju aprēķinos saskaņā ar VII pielikumu.

9.4.5.5.   Paraugu plūsmas mērītājs paraugu ņemšanai pa partijām

Paraugu plūsmas mērītāju izmanto, lai noteiktu paraugu plūsmas ātrumus vai kopējo plūsmu, kas ievākta paraugu partijas ņemšanas sistēmā testa intervāla laikā. Atšķirību starp abiem plūsmas mērītājiem var izmantot, lai aprēķinātu paraugu plūsmu atšķaidīšanas tunelī, piemēram, daļējas plūsmas atšķaidīšanas PM mērījuma un sekundāras atšķaidīšanas plūsmas PM mērījuma vajadzībām. Specifikācijas attiecībā uz plūsmas starpības mērīšanu proporcionālu neapstrādātas izplūdes gāzes paraugu iegūšanai ir sniegtas 8.1.8.6.1. punktā, un diferenciālās plūsmas mērīšanas kalibrēšana ir sniegta 8.1.8.6.2. punktā.

Vispārējā sistēma attiecībā uz paraugu plūsmas mērītāju atbilst 8.1.8. punktā noteiktajām kalibrēšanas prasībām.

9.4.5.6.   Gāzes dalītājs

Gāzes dalītāju var izmantot kalibrēšanas gāzu sajaukšanai.

Izmanto gāzes dalītāju, kas sajauc gāzes atbilstīgi 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām un testēšanas laikā sagaidāmajām koncentrācijām. Var izmantot kritiskās plūsmas gāzes dalītājus, kapilāra gāzes dalītājus vai termiskā masas mērītāja gāzes dalītājus. Lai nodrošinātu pareizu gāzes dalīšanu, vajadzības gadījumā piemēro viskozitātes korekcijas (ja to nav nodrošinājusi gāzes dalītāja iekšējā programmatūra). Gāzes dalītāja sistēma atbilst 8.1.4.5. punktā izklāstītajām linearitātes pārbaudes prasībām. Pēc izvēles sajaukšanas ierīci var pārbaudīt ar lineāru instrumentu, piemēram, izmantojot NO gāzi ar CLD detektoru. Instrumenta kontroles vērtību regulē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu kontroles gāzi. Gāzes dalītāju pārbauda pie izmantotajiem iestatījumiem un nominālo vērtību salīdzina ar izmērīto instrumenta koncentrāciju.

9.4.6.   CO un CO2 mērījumi

Lai mērītu CO un CO2 koncentrāciju neapstrādātās vai atšķaidītās izplūdes gāzēs paraugu partijas vai nepārtrauktas paraugu ņemšanas vajadzībām, izmanto nedispersīvo infrasarkano (NDIR) analizatoru.

Sistēma, kuras pamatā ir NDIR, atbilst 8.1.8.1. punktā noteiktajām kalibrēšanas un pārbaudes prasībām.

9.4.7.   Ogļūdeņražu mērījumi

9.4.7.1.   Liesmas jonizācijas detektors

9.4.7.1.1.   Piemērošana

Lai mērītu ogļūdeņražu koncentrāciju neapstrādātās vai atšķaidītās izplūdes gāzēs paraugu partijas vai nepārtrauktas paraugu ņemšanas vajadzībām, izmanto karsētas liesmas jonizācijas detektora (HFID) analizatoru. Ogļūdeņražu koncentrācijas nosaka, pamatojoties uz oglekļa skaita bāzes vērtību 1 (C1). Sildāmi FID analizatori nodrošina, ka visu virsmu, kuras saskaras ar emisijām, temperatūra tiek uzturēta 464 ± 11 K (191 ± 11 °C) robežās. Ar NG un LPG darbināmiem motoriem, kā arī SI motoriem ogļūdeņražu analizators pēc izvēles var būt neapsildāms liesmas jonizācijas (FID) tipa detektors.

9.4.7.1.2.   Prasības attiecībā uz komponentiem

Sistēma THC mērīšanai, kuras pamatā ir FID, atbilst visām 8.1.10. punktā noteiktajām pārbaudes prasībām attiecībā uz ogļūdeņražu mērījumiem.

9.4.7.1.3.   FID degviela un deglī izmantojamais gaiss

FID degviela un deglī izmantojamais gaiss atbilst 9.5.1. punktā noteiktajām specifikācijām. Lai nodrošinātu, ka FID analizators darbojas, izmantojot difūzo liesmu, nevis iepriekš sajauktu gāzes/gaisa maisījuma liesmu, FID degvielu un deglī izmantojamo gaisu nesajauc pirms nonākšanas FID analizatorā.

9.4.7.1.4.   Rezervēts

9.4.7.1.5.   Rezervēts

9.4.7.2.   Rezervēts

9.4.8.   NOx mērījumi

NOx mērīšanai ir paredzēti divi mērinstrumenti, un var izmantot jebkuru no tiem, ja tas atbilst attiecīgi 9.4.8.1. vai 9.4.8.2. punktā norādītajiem kritērijiem. Kā standarta procedūru salīdzināšanai ar jebkuru ierosināto alternatīvo mērījumu procedūru atbilstīgi 5.1.1. punktam izmanto hemiluminiscences detektoru.

9.4.8.1.   Hemiluminiscences detektors

9.4.8.1.1.   Piemērošana

Lai mērītu NOx koncentrāciju neapstrādātās vai atšķaidītās izplūdes gāzēs paraugu partijas vai nepārtrauktas paraugu ņemšanas vajadzībām, izmanto hemiluminiscences detektoru (CLD) kopā ar NO2 pārveidotāju par NO.

9.4.8.1.2.   Prasības attiecībā uz komponentiem

Sistēma, kuras pamatā ir CLD, atbilst 8.1.11.1. punktā noteiktajām slāpēšanas pārbaudes prasībām. Var izmantot sildāmu vai nesildāmu CLD, kā arī CLD, kas darbojas atmosfēras spiediena vai vakuuma apstākļos.

9.4.8.1.3.   NO2 pārveidotājs par NO

Augšpus CLD novieto iekšēju vai ārēju NO2 pārveidotāju par NO, kas atbilst 8.1.11.5. punktā noteiktajām pārbaudes prasībām, un pārveidotāju konfigurē ar apvadu, lai atvieglotu šo pārbaudi.

9.4.8.1.4.   Mitruma ietekme

Nodrošina visu CLD temperatūru uzturēšanu, lai novērstu ūdens kondensēšanos. Lai novadītu mitrumu no parauga augšpus CLD, izmanto vienu no turpmāk norādītajām konfigurācijām:

a)	CLD, kas ir pievienots lejpus jebkuram žāvētājam vai dzesētājam, kurš atrodas lejpus NO2 pārveidotājam par NO, kurš atbilst 8.1.11.5. punktā noteiktajām pārbaudes prasībām;

b)	CLD, kas ir pievienots lejpus jebkuram žāvētājam vai termiskajam dzesētājam, kurš atbilst 8.1.11.4. punktā noteiktajām pārbaudes prasībām.

9.4.8.1.5.   Reakcijas laiks

Lai uzlabotu CLD reakcijas laiku, var izmantot sildāmu CLD.

9.4.8.2.   Nedispersīvs ultravioletais analizators

9.4.8.2.1.   Piemērošana

Nedispersīvo ultravioleto (NDUV) analizatoru izmanto NOx koncentrācijas mērīšanai neapstrādātās vai atšķaidītās izplūdes gāzēs paraugu partijas vai nepārtrauktas paraugu ņemšanas vajadzībām.

9.4.8.2.2.   Prasības attiecībā uz komponentiem

Sistēma, kuras pamatā ir NDUV, atbilst 8.1.11.3. punktā noteiktajām pārbaudes prasībām.

9.4.8.2.3.   NO2 pārveidotājs par NO

Ja NDUV analizators mēra tikai NO, augšpus NDUV analizatoram novieto iekšēju vai ārēju NO2 pārveidotāju par NO, kas atbilst 8.1.11.5. punktā noteiktajām pārbaudes prasībām. Pārveidotāju konfigurē ar apvadu, lai atvieglotu šo pārbaudi.

9.4.8.2.4.   Mitruma ietekme

Uztur NDUV temperatūru, lai novērstu ūdens kondensēšanos, izņemot situācijas, kad izmanto vienu no turpmāk norādītajām konfigurācijām:

a)	NDUV ir pievienots lejpus jebkuram žāvētājam vai dzesētājam, kurš atrodas lejpus NO2 pārveidotājam par NO, kas atbilst 8.1.11.5. punktā noteiktajām pārbaudes prasībām;

b)	NDUV ir pievienots lejpus jebkuram žāvētājam vai termiskajam dzesētājam, kas atbilst 8.1.11.4. punktā norādītajām pārbaudes prasībām.

9.4.9.   O2 mērījumi

Lai izmērītu O2 koncentrāciju neapstrādātās vai atšķaidītās izplūdes gāzēs paraugu partijas vai nepārtrauktas paraugu ņemšanas vajadzībām, izmanto paramagnētiskās noteikšanas (PMD) vai magnetopneimatiskās noteikšanas (MPD) metodi.

9.4.10.   Gaisa/degvielas attiecības mērījumi

Lai mērītu gaisa/degvielas attiecību neapstrādātās izplūdes gāzēs nepārtrauktai paraugu ņemšanai, var izmantot cirkona (ZrO2) analizatoru. Lai aprēķinātu izplūdes gāzu plūsmu saskaņā ar VII pielikumu, var izmantot O2 mērījumus ar ieplūdes gaisa vai degvielas plūsmas mērījumiem.

9.4.11.   PM mērījumi ar gravimetriskajiem svariem

Lai veiktu paraugu ņemšanas filtra līdzeklī savākto neto PM daudzuma mērījumu, izmanto svarus.

Obligātā prasība paredz, ka svaru izšķirtspēja ir vienāda ar vai zemāka par 6.8. tabulā ieteikto 0,5 mikrogramu atkārtojamību. Ja standarta normalizēšanas un linearitātes pārbaužu vajadzībām svari izmanto iekšējas kalibrēšanas svaru vienības, šīs svaru vienības atbilst 9.5.2. punktā noteiktajām specifikācijām.

Svarus konfigurē, lai nodrošinātu optimālu stabilizācijas laiku un stabilitāti to atrašanās vietā.

9.4.12.   Amonjaka (NH3) mērījumi

FTIR (Furjē transformācijas infrasarkanais spektrofotometrs) analizatoru, NDUV vai infrasarkano lāzera analizatoru var izmantot saskaņā ar instrumenta piegādātāja instrukcijām.

9.5.   Analītiskās gāzes un masas standarti

9.5.1.   Analītiskās gāzes

Analītiskās gāzes atbilst šajā iedaļā paredzētajām precizitātes un tīrības specifikācijām.

9.5.1.1.   Gāzu specifikācijas

Ņem vērā šādas gāzu specifikācijas:

a)

attīrītas gāzes izmantoto, lai samaisītu ar kalibrēšanas gāzēm un lai pielāgotu mērinstrumentus tā, lai uz nulles kalibrēšanas standartu iegūtu nulles reakciju. izmanto gāzes ar piesārņojumu, kas gāzu cilindrā vai pie nulles gāzes ģeneratora izvada nav lielāks par turpmāk norādītajām vērtībām: i) 2 % piesārņojums, kas izmērīts attiecībā pret standartapstākļos sagaidāmo vidējo koncentrāciju; piemēram, ja ir sagaidāma CO koncentrācija 100,0 μmol/mol apmērā, būtu atļauts izmantot nulles gāzi ar CO piesārņojumu, kas ir mazāks par vai vienāds ar 2,000 μmol/mol; ii) piesārņojums atbilstīgi 6.9. tabulai, piemērojams neapstrādātas vai atšķaidītas gāzes mērījumiem; iii) piesārņojums atbilstīgi 6.10. tabulai, piemērojams neapstrādātas gāzes mērījumiem. 6.9. tabula Piesārņojuma robežvērtības, kas piemērojamas neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzu mērījumiem (μmol/mol = ppm (3,2)) Sastāvdaļa Attīrīts sintētiskais gaiss  (4) Attīrīts N 2  (4) THC (C1 ekvivalents) ≤ 0,05 μmol/mol ≤ 0,05 μmol/mol CO ≤ 1 μmol/mol ≤ 1 μmol/mol CO2 ≤ 1 μmol/mol ≤ 10 μmol/mol O2 0,205 līdz 0,215 mol/mol ≤ 2 μmol/mol NOx ≤ 0,02 μmol/mol ≤ 0,02 μmol/mol 6.10. tabula Piesārņojuma robežvērtības, kas piemērojamas neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumiem (μmol/mol = ppm (3,2)) Sastāvdaļa A ttīrīts sintētiskais gaiss  (5) Attīrīts N 2  (5) THC (C1 ekvivalents) ≤ 1 μmol/mol ≤ 1 μmol/mol CO ≤ 1 μmol/mol ≤ 1 μmol/mol CO2 ≤ 400 μmol/mol ≤ 400 μmol/mol O2 0,18 līdz 0,21 mol/mol – NOx ≤ 0,1 μmol/mol ≤ 0,1 μmol/mol

b)

Ar FID analizatoru izmanto turpmāk minētās gāzes. i) Izmanto FID degvielu ar H2 koncentrāciju (0,39 līdz 0,41) mol/mol, pārējais He vai N2. Maisījuma sastāvā esošie THC nepārsniedz 0,05 μmol/mol. ii) Izmanto FID deglim paredzētu gaisu, kas atbilst šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām attīrīta gaisa specifikācijām. iii) FID nulles gāze. Liesmas jonizācijas detektorus iestata uz nulli, izmantojot attīrītu gaisu, kas atbilst šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām specifikācijām, ņemot vērā, ka uz attīrītā gaisa O2 koncentrācijas vērtību neattiecas nekādi ierobežojumi. iv) FID propāna kontroles gāze. THC FID normalizē un kalibrē ar propāna, C3H8, kontroles koncentrācijām. To kalibrē, pamatojoties uz oglekļa skaita bāzes vērtību 1 (C1); v) Rezervēts.

c)

Izmanto turpmāk norādītos maisījumus, gāzēm ietilpstot ± 1,0 % robežās no starptautiski un/vai valsts mērogā atzītu standartu faktiskās vērtības vai no citu gāzu standartiem, kas ir apstiprināti: i) rezervēts; ii) rezervēts; iii) C3H8, pārējais attīrīts sintētiskais gaiss un/vai N2 (attiecīgā gadījumā); iv) CO, pārējais attīrīts N2; v) CO2, pārējais attīrīts N2; vi) NO, pārējais attīrīts N2; vii) NO2, pārējais attīrīts sintētiskais gaiss; viii) O2, pārējais attīrīts N2; ix) C3H8, CO, CO2, NO, pārējais attīrīts N2; x) C3H8, CH4, CO, CO2, NO, pārējais attīrīts N2.

d)

Var izmantot gāzes no grupām, kas nav uzskaitītas šā punkta c) apakšpunktā (piemēram, metanolu gaisā, ko var izmantot reakcijas koeficientu noteikšanai), ja vien tās ietilpst ± 3,0 % robežās no starptautiski un/vai valsts mērogā atzītu standartu faktiskās vērtības un atbilst 9.5.1.2. punktā noteiktajām stabilitātes prasībām.

e)

Var ģenerēt kalibrēšanas gāzes, izmantojot precīzu sajaukšanas ierīci, piemēram, gāzu dalītāju, lai atšķaidītu gāzes ar attīrītu N2 vai attīrītu sintētisko gaisu. Ja gāzes dalītāji atbilst 9.4.5.6. punktā noteiktajām specifikācijām un sajaucamās gāzes atbilst šā punkta a) un c) apakšpunktam, uzskata, ka sajaukšanas rezultātā iegūtie maisījumi atbilst 9.5.1.1. punkta prasībām.

9.5.1.2.   Koncentrācija un derīguma termiņš

Reģistrē gāzes piegādātāja norādīto kalibrēšanas standartgāzes koncentrāciju un tās derīguma termiņu.

a)	Nevienu kalibrēšanas etalongāzi nedrīkst izmantot pēc derīguma termiņa beigām, izņemot šā punkta b) apakšpunktā paredzēto gadījumu.

b)	Kalibrēšanas gāzes var marķēt atkārtoti un izmantot pēc to derīguma termiņa beigām, ja ir saņemta iepriekšēja tipa apstiprinātājas vai sertifikācijas iestādes atļauja.

9.5.1.3.   Gāzu pārvade

Gāzes pārvada no to avota uz analizatoriem, izmantojot komponentus, kas ir paredzēti tikai šo gāzu regulēšanai un pārvadei.

Jāievēro visu kalibrēšanas gāzu uzglabāšanas laiks. Jāreģistrē ražotāja noteiktās kalibrēšanas gāzes derīguma termiņa beigas.

9.5.2.   Masas standarti

Izmanto PM svaru kalibrēšanas svaru vienības, kas ir sertificētas, apliecinot, ka tās ietilpst 0,1 % no starptautiski un/vai valsts mērogā atzītajos standartos paredzētās nenoteiktības. Kalibrēšanas svaru vienības var sertificēt jebkura kalibrēšanas laboratorija, kas nodrošina atbilstību starptautiski un/vai valsts mērogā atzītiem standartiem. Nodrošina, ka mazākās kalibrēšanas svaru vienības masa ne vairāk kā desmit reižu pārsniedz neizmantota PM paraugu ņemšanas līdzekļa masu. Kalibrēšanas ziņojumā norāda arī svaru vienību blīvumu.

---

(1)  Veikt kalibrēšanu un pārbaudes biežāk atbilstīgi mērīšanas sistēmas ražotāja instrukcijām un pamatotam inženiertehniskajam atzinumam.

(2)  CVS pārbaude nav jāveic sistēmām, kas atbilst ± 2 %, pamatojoties uz ieplūdes gaisa, degvielas un atšķaidīto izplūdes gāzu oglekļa vai skābekļa ķīmisko līdzsvaru.

(1)  Molārās plūsmas ātrumu var izmantot standarta tilpuma plūsmas ātruma vietā, tā kā termins nozīmē “daudzumu”. Šajā gadījumā atbilstošajos lineārajos kritērijos maksimālo molāro ātrumu var izmantot maksimālās standarta tilpuma plūsmas ātruma vietā.

(2)  Ja glabāšanas tvertnē ir novērsta ūdens kondensēšanās.

(3)  Līdz 313 K (40 °C).

(4)  Līdz 475 K (202 °C).

(5)  Pie 464 ± 11 K (191 ± 11 °C).

(3)  Precizitāti un atkārtojamību nosaka, izmantojot vienus un tos pašus savāktos datus, kā aprakstīts 9.4.3. punktā, un pamatojoties uz absolūtajām vērtībām. “pt.” attiecas uz vispārējo vidējo vērtību, kas sagaidāma pie emisiju robežvērtībām; “maks.” attiecas uz lielāko vērtību, kas paredzama pie emisiju robežvērtībām darbības ciklā, nevis maksimālo instrumenta diapazonu; “mērījums”attiecas uz darbības ciklā izmērīto faktisko vidējo vērtību.

(4)  Nav noteikta prasība, kas paredzētu, ka šiem tīrības līmeņiem jāatbilst starptautiskiem un/vai valsts līmenī atzītiem standartiem.

(5)  Nav noteikta prasība, kas paredzētu, ka šiem tīrības līmeņiem jāatbilst starptautiskiem un/vai valsts līmenī atzītiem standartiem.