Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32017L2108

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2108 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (Dokuments attiecas uz EEZ. )

    OV L 315, 30.11.2017, p. 40–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2017/2108/oj

    30.11.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 315/40

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/2108

    (2017. gada 15. novembris),

    ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Lai uzturētu augstu drošības un līdz ar to pasažieru uzticības līmeni, ko nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/45/EK (3) paredzētie kopīgie drošības standarti, un lai saglabātu godīgas konkurences nosacījumus, ir nepieciešams uzlabot minētās direktīvas piemērošanu. Direktīva 2009/45/EK būtu jāpiemēro tikai pasažieru kuģiem, kuriem tika izstrādāti minētajā direktīvā noteiktie drošības standarti. Tāpēc no minētās direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz vairāki konkrēti kuģu tipi, jo īpaši transporta kuteri, burukuģi un kuģi, ar kuriem pārvadā, piemēram uz atkrastes iekārtām, apmācītu personālu, kas nav iesaistīts kuģa darbībā.

    (2)

    Kuģu pārvadātos transporta kuterus izmanto, lai pasažierus no pasažieru kuģiem pa īsāko drošo jūras maršrutu uzreiz nogādātu krastā un atpakaļ. Tie nav piemērots transporta līdzeklis, un tie nebūtu jāizmanto, sniedzot citu veidu pakalpojumus, piemēram, piekrastes tūrisma braucienus. Šādi braucieni būtu jāveic ar kuģiem, kas atbilst attiecīgajā piekrastes valstī pasažieru kuģiem izvirzītajām prasībām, kā tas cita starpā ir teikts SJO pamatnostādnēs (MSC.1/Circ. 1417 par pamatnostādnēm attiecībā uz pasažieru kuģu transporta kuteriem). Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveicina diskusijas SJO, lai pārskatītu pamatnostādnes nolūkā panākt lielāku drošību. Komisijai būtu jānovērtē vajadzība noteikt, ka pamatnostādnes ir obligātas.

    (3)

    Direktīvas 2009/45/EK darbības jomā nav iekļauti pasažieru kuģi, kuru kustību nenodrošina ar mehāniskiem līdzekļiem. Burukuģi nebūtu jāsertificē saskaņā ar minēto direktīvu, ja šo kuģu mehānisko dzinēju ir paredzēts izmantot tikai kā palīgiekārtu un ārkārtas situācijās. Komisijai šā iemesla dēļ līdz 2020. gadam būtu jānovērtē vajadzība pēc kopīgām Eiropas prasībām šīs kategorijas pasažieru kuģiem.

    (4)

    Atkrastes iekārtas apkalpo kuģi, kas pārvadā rūpniecības nozares darbiniekus. Minētajiem rūpniecības nozares darbiniekiem ir sekmīgi jāpabeidz drošības apmācības kurss un jāatbilst dažiem obligātiem veselības stāvokļa kritērijiem. Tādēļ uz viņiem būtu jāattiecas atšķirīgiem un specifiskiem drošības noteikumiem, kuri ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Dalībvalstīm un Komisijai būtu aktīvi jāatbalsta SJO patlaban notiekošais darbs atkrastes kuģu drošības standartu jomā, pamatojoties uz SJO rezolūciju MSC.418(97).

    (5)

    Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) liecina, ka ne visas dalībvalstis sertificē alumīnija kuģus saskaņā ar Direktīvu 2009/45/EK. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju, kas traucē īstenot mērķi – sasniegt vienādi augstu drošības līmeni pasažieru vietējos pārvadājumos ar ūdens transportu Savienībā. Lai izvairītos no nevienādas piemērošanas, kam par iemeslu ir dažāda interpretācija saistībā ar alumīnija kā līdzvērtīga materiāla definēšanu un attiecīgo ugunsdrošības standartu piemērojamību, kas rada direktīvas darbības jomas dažādu interpretāciju, būtu jāprecizē līdzvērtīga materiāla definīcija Direktīvā 2009/45/EK. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām izvēlēties stingrākus ugunsdrošības pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem par papildu drošības prasībām.

    (6)

    Ievērojams skaits pasažieru kuģu, kas būvēti no alumīnija sakausējuma, nodrošina regulārus un biežus jūras transporta savienojumus starp dažādām ostām dalībvalstī. Tā kā šīs direktīvas prasību ievērošana radītu nopietnas sekas šādai transporta ekspluatēšanai un ar to saistītajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, kā arī finansiālās un tehniskās sekas esošajiem un jauniem kuģiem, minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādiem pasažieru kuģiem uz noteiktu laiku piemērot valsts tiesību aktus, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāts pienācīgs drošības līmenis.

    (7)

    Lai uzlabotu juridisko skaidrību un konsekvenci un līdz ar to paaugstinātu drošības līmeni, vairākas definīcijas un atsauces būtu jāatjaunina un labāk jāsaskaņo ar saistītajiem starptautiskajiem vai Savienības noteikumiem. Īstenojot šo uzdevumu, būtu īpaši jāgādā par to, lai netiktu mainīta Direktīvas 2009/45/EK esošā darbības joma. Jo īpaši tradicionālā kuģa definīcija būtu labāk jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (4), vienlaikus saglabājot pašreizējos būves gada un materiāla tipa kritērijus. Atpūtas jahtas un atpūtas kuģa definīcija būtu labāk jāsaskaņo ar 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvenciju).

    (8)

    Ņemot vērā proporcionalitātes principu, pašreizējās preskriptīvās no 1974. gada SOLAS konvencijas izrietošās prasības ir izrādījušās grūti pielāgojamas maziem pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 24 m. Turklāt mazie kuģi galvenokārt ir būvēti no citiem materiāliem, nevis no tērauda. Tāpēc tikai ļoti ierobežots skaits šādu kuģu ir sertificēti saskaņā ar Direktīvu 2009/45/EK. Situācijā, kad nepastāv konkrētas bažas par drošību un Direktīvā 2009/45/EK nav noteikti atbilstoši standarti, kuģi, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, būtu jāizslēdz no minētās direktīvas darbības jomas un tiem būtu jāpiemēro īpaši drošības standarti, kurus nosaka dalībvalstis, kas spēj labāk novērtēt tādus vietējos ierobežojumus kuģošanai ar minētajiem kuģiem kā attālums līdz krastam vai ostai un laika apstākļi. Nosakot minētos standartus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā pamatnostādnes, kuras publicē Komisija. Minētajās pamatnostādnēs būtu attiecīgi jāņem vērā jebkādi SJO noslēgti starptautiski nolīgumi un konvencijas, un būtu jācenšas novērst tādu papildu prasību ieviešanu, kas pārsniedz esošos starptautiskos noteikumus. Komisija tiek aicināta pēc iespējas drīz pieņemt šādas pamatnostādnes.

    (9)

    Lai vienkāršotu Direktīvā 2009/45/EK noteiktās jūras rajonu definīcijas un pēc iespējas mazāk apgrūtinātu dalībvalstis, būtu jāsvītro liekie vai neatbilstošie kritēriji. To jūras rajonu definīcijas, kuros drīkst ekspluatēt C un D klases kuģus, būtu jāvienkāršo, svītrojot kritēriju “kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā” un svītrojot “attālumu no patvēruma vietas” jūras rajonu definēšanas nolūkā, tomēr vienlaikus saglabājot drošības līmeni. Konkrētas krasta līnijas kā patvēruma vietas piemērotība ir dinamisks parametrs, ko dalībvalstis var novērtēt katrā atsevišķā gadījumā. Ja vajadzīgs, visi ekspluatācijas ierobežojumi konkrētam kuģim, kas saistīti ar tā attālumu no patvēruma vietas būtu jāatzīmē pasažieru kuģa drošības sertifikātā.

    (10)

    Ņemot vērā specifiskās ģeogrāfiskās un laikapstākļu īpatnības un lielo skaitu salu, kas Grieķijā ir regulāri un bieži jāapkalpo – gan ar kontinentālo daļu, gan starp tām –, un no tā izrietošo lielo skaitu iespējamu jūras transporta savienojumu, būtu jāļauj Grieķijai atkāpties no prasības noteikt jūras rajonus. Tā vietā būtu jāļauj Grieķijai klasificēt pasažieru kuģus saskaņā ar konkrēto jūras maršrutu, kurā tos ekspluatē, vienlaikus saglabājot tos pašus kritērijus pasažieru kuģu klasēm un tos pašus drošības standartus.

    (11)

    Lai izvairītos no neparedzētām negatīvām sekām, kas izriet no pašreizējiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem pārbūvētus kravas kuģus nevar uzskatīt par jauniem pasažieru kuģiem, būtu jāprecizē, ka pārbūves prasības attiecas uz visiem kuģiem, ne tikai uz esošiem pasažieru kuģiem.

    (12)

    Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (5) ostas valsts var pārbaudīt pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kas, iesaistoties vietējos reisos, nekuģo ar attiecīgās ostas valsts karogu, Direktīvas 2009/45/EK 5. panta 3. punktā minētie konkrētie noteikumi ir lieki un būtu jāsvītro.

    (13)

    Ņemot vērā pieejas atšķirības starp 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām attiecībā uz noturību avārijas stāvoklī un konkrētajām Savienības prasībām attiecībā uz avārijas izturību ro-ro pasažieru kuģiem, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/25/EK (6), būtu jāizvērtē Direktīvas 2003/25/EK nepieciešamība un tās pievienotā vērtība, pamatojoties uz to, vai minētās 1974. gada SOLAS konvencijas prasības garantē tādu pašu drošības līmeni.

    (14)

    Lai uzlabotu pārredzamību un vienkāršotu to, kā dalībvalstis paziņo par atvieglojumiem, ekvivalentiem un papildu drošības pasākumiem, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur datubāze. Tajā būtu jāietver paziņoto pasākumu projekts un pieņemtā redakcija. Pieņemtie pasākumi būtu jādara publiski pieejami.

    (15)

    Ņemot vērā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ieviestās izmaiņas, Komisijai piešķirtās Direktīvas 2009/45/EK īstenošanas pilnvaras būtu attiecīgi jāatjaunina. Īstenošanas akti būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

    (16)

    Lai ņemtu vērā situācijas attīstību starptautiskā mērogā un gūto pieredzi, kā arī lai uzlabotu pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas starptautisko instrumentu grozījumus, ja tas ir vajadzīgs, un atjaunināt tehniskās prasības. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

    (17)

    Tā kā 14. pantā konkrētās atsauces uz SJO notiekošo darbu ir novecojušas, minētais pants būtu jāsvītro. Tomēr starptautiskās rīcības vispārīgie mērķi uzlabot pasažieru kuģu drošību un izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus paliek spēkā un būtu jāīsteno saskaņā ar Līgumiem. Minētajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā SJO satvarā, lai pārskatītu un uzlabotu 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumus.

    (18)

    Ir svarīgi, lai visas dalībvalstu noteiktās sankcijas tiktu pienācīgi īstenotas un būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

    (19)

    Ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) veikto apmeklējumu pilno uzraudzības ciklu, Komisijai Direktīvas 2009/45/EK īstenošana būtu jāizvērtē līdz 2026. gada 21. decembrim un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par to. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju visas minētajam izvērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā.

    (20)

    Lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu tām dalībvalstīm, kam ir tikai sauszemes robežas un kam nav jūras ostu un kuģu, kuri kuģo ar to karogu, un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, šādām dalībvalstīm būtu jāļauj atkāpties no šīs direktīvas prasībām. Tas nozīmē, ka – ja minētais nosacījums ir izpildīts – tām nav pienākuma transponēt šo direktīvu.

    (21)

    Cilvēka faktors ir būtiska kuģu drošības un ar to saistīto procedūru sastāvdaļa. Lai uzturētu augsta līmeņa drošību, ir jāņem vērā saikne starp drošību, sadzīves un darba apstākļiem uz klāja un apmācību, tostarp tādu apmācību, kas saistīta ar pārrobežu glābšanas un ārkārtas operācijām saskaņā ar starptautiskām prasībām. Tāpēc dalībvalstīm un Komisijai būtu jārīkojas proaktīvi, tostarp starptautiskajā mērogā, lai uzraudzītu un uzlabotu jūrnieku sociālo dimensiju uz kuģiem.

    (22)

    Lai atvieglotu īstenošanas procesu, EMSA būtu jāatbalsta Komisija un dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1406/2002 (8) noteikumiem.

    (23)

    Tāpēc Direktīva 2009/45/EK būtu attiecīgi jāgroza,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Grozījumi Direktīvā 2009/45/EK

    Direktīvu 2009/45/EK groza šādi:

    1)

    direktīvas 2. pantu groza šādi:

    a)

    panta a) punktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    “starptautiskās konvencijas” ir šādas konvencijas, tostarp to protokoli un grozījumi, to jaunākajā redakcijā:

    i)

    1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija); un

    ii)

    1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi;”;

    b)

    panta b) punktu aizstāj ar šādu:

    “b)

    “Kodekss par nebojāta kuģa noturību” ir “Kodekss par nebojāta kuģa noturību visu veidu kuģiem, uz kuriem attiecas SJO tiesību instrumenti”, kas ietverts SJO Asamblejas 1993. gada 4. novembra Rezolūcijā A.749(18), vai “2008. gada Starptautiskais kodekss par nebojāta kuģa noturību”, kas ietverts SJO 2008. gada 4. decembra Rezolūcijā MSC.267(85), to jaunākajā redakcijā;”;

    c)

    panta g) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “ii)

    to maksimālais ātrums saskaņā ar 1.4.30. punktu 1994. gada Kodeksā par ātrgaitas kuģiem un 1.4.38. punktu 2000. gada Kodeksā par ātrgaitas kuģiem ir mazāks par 20 mezgliem;”;

    d)

    panta m) punktu aizstāj ar šādu:

    “m)

    “priekšgala augstums” ir 1966. gada Starptautiskās Konvencijas par kravas zīmi 39. punktā definētais priekšgala augstums;”;

    e)

    panta q) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “q)

    “jūras rajons” ir jebkāds jūras rajons vai jūras maršruts, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu;”;

    f)

    panta r) punktu aizstāj ar šādu:

    “r)

    “ostas teritorija” ir teritorija, kas nav saskaņā ar 4. pantu izveidotais jūras rajons, ko noteikusi dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija pār to, un kas plešas līdz pastāvīgo ostas darbu veikšanas tālākajai vietai, veidojot ostas sistēmas neatņemamu daļu, vai līdz dabas ģeogrāfisko pazīmju, kas aizsargā upes grīvu vai līdzīgu aizsargātu teritoriju, noteiktajām robežām;”;

    g)

    panta s) punktu svītro;

    h)

    panta u) punktu aizstāj ar šādu:

    “u)

    “ostas valsts” ir dalībvalsts, uz kuras ostu vai ostām vai no kuras ostas vai ostām vietējos reisus veic kuģis, kas kuģo ar karogu, kas nav šīs dalībvalsts karogs;”;

    i)

    panta v) punktu aizstāj ar šādu:

    “v)

    “atzīta organizācija” ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (*1);

    (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.).”;"

    j)

    panta y) punktu aizstāj ar šādu:

    “y)

    “cilvēki ar kustību traucējumiem” ir personas, kam ir īpašas grūtības izmantot sabiedrisko transportu, tostarp vecāki cilvēki, cilvēki ar invaliditāti, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem un cilvēki, kuri izmanto ratiņkrēslus, kā arī grūtnieces un personas ar maziem bērniem;”;

    k)

    pievieno šādus punktus:

    “z)

    “burukuģis” ir kuģis, kura kustību nodrošina ar burām, pat tad ja tam ir uzstādīts mehānisks dzinējs izmantošanai par palīgiekārtu un ārkārtas situācijām;

    za)

    “līdzvērtīgs materiāls” ir alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas vai nu saskaņā pats ar savām īpašībām, vai nu nodrošinātās izolācijas dēļ pēc tam, kad bijis attiecīgi pakļauts standarta uzliesmošanas testam, saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības;

    zb)

    “standarta uzliesmošanas tests” ir tests, kura laikā attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus testēšanas krāsnī pakļauj temperatūrām, kas aptuveni atbilst standarta laika–temperatūras līknei, saskaņā ar testēšanas metodi, kura izklāstīta 2010. gada Starptautiskajā kodeksā par uzliesmošanas testu procedūru piemērošanu, kas ietverts SJO 2010. gada 3. decembra Rezolūcijā MSC.307(88), tā jaunākajā redakcijā;

    zc)

    “tradicionālais kuģis” ir jebkura veida vēsturisks pasažieru kuģis, kas konstruēts pirms 1965. gada, un šādu kuģu kopijas, kas būvētas galvenokārt no oriģinālajiem materiāliem, ieskaitot tradicionālo amatu un kuģošanas veicināšanai un popularizēšanai paredzētos, kas kopā kalpo kā dzīvi kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē saskaņā ar tradicionālajiem kuģošanas principiem un paņēmieniem;

    zd)

    “atpūtas jahta vai atpūtas kuģis” ir kuģis, kas nav iesaistīts tirdzniecībā, neatkarīgi no piedziņas veida;

    ze)

    “transporta kuteris” ir kuģa pārvadāta laiva, ko izmanto, lai vairāk nekā 12 pasažierus pārvadātu no stāvoša pasažieru kuģa uz krastu un atpakaļ;

    zf)

    “atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģis” ir kuģis, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz kuģa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar kuģa darbību;

    zg)

    “atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzeklis” ir peldlīdzeklis, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz peldlīdzekļa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar peldlīdzekļa darbību;

    zh)

    “būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas” ir jebkas no turpmāk norādītā:

    —

    visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās kuģa izmēri, piemēram, kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu,

    —

    visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās kuģa pasažierietilpība, piemēram, transportlīdzekļu klāja pārbūve par pasažieru telpām,

    —

    visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks, piemēram, pasažieru telpu atjaunināšana visā klājā,

    —

    jebkura veida kuģa pārbūve par pasažieru kuģi.”;

    2)

    direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

    “3. pants

    Darbības joma

    1.   Šī direktīva attiecas uz turpmāk norādītajiem pasažieru kuģiem, neatkarīgi no to karoga, kad tie veic vietējos reisus:

    a)

    jauniem un esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

    b)

    ātrgaitas pasažieru kuģiem.

    Ikviena dalībvalsts kā ostas valsts nodrošina to, ka pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav dalībvalsts, pilnībā atbilst šīs direktīvas prasībām, pirms tie var sākt veikt vietējos reisus šajā dalībvalstī.

    2.   Šī direktīva neattiecas uz:

    a)

    pasažieru kuģiem, kas ir:

    i)

    karakuģi vai karaspēka transportkuģi;

    ii)

    burukuģi;

    iii)

    kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

    iv)

    kuģi, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un uz kuriem neattiecas standarti ātrgaitas kuģiem (Rezolūcija MSC36(63) vai MSC.97(73), vai standarti kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (Rezolūcija A.373(X));

    v)

    primitīvas konstrukcijas koka kuģi;

    vi)

    tradicionālie kuģi;

    vii)

    atpūtas jahtas;

    viii)

    kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās;

    ix)

    atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģi; vai

    x)

    transporta kuteri;

    b)

    ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas ir:

    i)

    karakuģi un karaspēka transportkuģi;

    ii)

    atpūtas kuģi;

    iii)

    kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās; vai

    iv)

    atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzekļi.

    3.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu un kurām nav pasažieru kuģu, kas kuģo ar to karogu un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var atkāpties no šīs direktīvas prasībām, izņemot otrajā daļā izklāstīto pienākumu.

    Tās dalībvalstis, kuras plāno izmantot šādu atkāpi, vēlākais 2019. gada 21. decembrī par to paziņo Komisijai, ja ir izpildīti nosacījumi, un pēc tam katru gadu informē Komisiju par jebkādām vēlākajām izmaiņām. Šādas dalībvalstis nedrīkst ļaut pasažieru kuģiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kuģot ar to karogu, kamēr tās nav transponējušas un īstenojušas šo direktīvu.”;

    3)

    direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

    “4. pants

    Jūras rajonu kategorijas un pasažieru kuģu klases

    1.   Jūras rajonus iedala šādās kategorijās:

    “A rajons”

    ir jūras rajons ārpus B, C un D rajoniem.

    “B rajons”

    ir jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātes nevienā punktā nav tālāk kā 20 jūdzes no krasta līnijas, atbilstoši vidējam paisuma-bēguma augstumam, bet kas ir ārpus C un D rajona.

    “C rajons”

    ir jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātes jebkurā punktā ir ne tālāk kā piecas jūdzes no krasta līnijas, atbilstoši vidējam paisuma-bēguma augstumam, bet ārpus D jūras rajona, ja tāds ir.

    Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu 2,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu, piemēram, kuģošanu vasarā.

    “D rajons”

    ir jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātes jebkurā punktā ir ne tālāk kā trīs jūdzes no krasta līnijas, atbilstoši vidējam paisuma-bēguma augstumam.

    Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu 1,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu, piemēram, kuģošanu vasarā.

    2.   Katra dalībvalsts:

    a)

    izveido un vajadzības gadījumā atjaunina tās jurisdikcijā esošo jūras rajonu sarakstu;

    b)

    nosaka vistuvāk tās krasta līnijai esošā jūras rajona iekšējo robežu;

    c)

    publicē sarakstu publiskā datubāzē, kas pieejama kompetentās jūrniecības iestādes tīmekļa vietnē;

    d)

    Komisijai dara zināmu šādas informācijas atrašanās vietu un to, kad sarakstā ir veiktas izmaiņas.

    3.   Atkāpjoties no pienākuma izveidot jūras rajonu sarakstu, Grieķija var izveidot un vajadzības gadījumā atjaunināt jūras maršrutu sarakstu, kas aptver jūras maršrutus Grieķijā, izmantojot atbilstošos kritērijus, kas noteikti 1. punktā izklāstītajām kategorijām.

    4.   Saskaņā ar jūras rajonu, kurā tie var darboties, pasažieru kuģus iedala šādās klasēs:

    “A klase”

    Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus A, B, C un D rajonos.

    “B klase”

    Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus B, C un D rajonos.

    “C klase”

    Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus C un D rajonos.

    “D klase”

    Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus D rajonā.

    5.   Ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro 1994. gada Kodeksa par ātrgaitas kuģiem 1. nodaļas 1.4.10. un 1.4.11. punktā vai 2000. gada Kodeksa par ātrgaitas kuģiem 1. nodaļas 1.4.12. un 1.4.13. punktā definētās kategorijas.”;

    4)

    direktīvas 5. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

    “Ikviena dalībvalsts, rīkojoties ostas valsts statusā, atzīst ātrgaitas kuģa drošības sertifikātu un darbības atļaujas dokumentu, ko cita dalībvalsts izsniegusi ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus, vai 13. pantā minēto pasažieru kuģa drošības sertifikātu, ko cita dalībvalsts izsniegusi pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.”;

    b)

    panta 3. punktu svītro;

    c)

    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.   Kuģu aprīkojumu, kas atbilst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES (*2) noteiktajām prasībām, uzskata par atbilstīgu saskaņā ar šīs direktīvas prasībām.

    (*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).”;"

    5)

    direktīvas 6. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu groza šādi:

    i)

    punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    korpusa, galveno un palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija un tehniskā apkope atbilst klasifikācijas standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko administrācija izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/15/EK (*3) 11. panta 2. punktu;

    (*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.).”;"

    ii)

    punkta c) apakšpunktu svītro;

    b)

    panta 2. punkta b) apakšpunktā:

    —

    ii) punktu svītro,

    —

    iii) punktu aizstāj ar šādu:

    “iii)

    neatkarīgi no i) punkta jaunus D klases pasažieru kuģus atbrīvo no obligātās kuģa priekšgala augstuma prasības, kas noteikta 1966. gada Starptautiskajā Konvencijā par kravas zīmi;”;

    c)

    panta 3. punktu groza šādi:

    i)

    punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

    “c)

    esošie C un D klases pasažieru kuģi atbilst šajā direktīvā paredzētajām attiecīgajām īpašajām prasībām un – attiecībā uz jautājumiem, uz ko šādas prasības neattiecas, – karoga valsts administrācijas paredzētiem noteikumiem; šādi noteikumi paredz drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs I pielikuma II-1. un II-2. nodaļā minētajam drošības līmenim, ņemot vērā vietējās darbības īpašos apstākļus, kas attiecas uz jūras rajoniem, kuros šādu klašu kuģiem ir ļauts darboties; pirms esošie C un D klases pasažieru kuģi var uzsākt veikt regulārus vietējos reisus ostas valstī, karoga valsts administrācija panāk vienošanos ar ostas valsti par šādiem noteikumiem;

    d)

    ja dalībvalsts uzskata, ka noteikumi, ko ostas valsts administrācija paredz saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu, ir nepamatoti, tā nekavējoties dara to zināmu Komisijai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai minētie noteikumi ir pamatoti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

    ii)

    punkta e) un f) apakšpunktu svītro;

    d)

    panta 4. punktu groza šādi:

    i)

    punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

    “—

    tie pilnībā atbilst prasībām, kas noteiktas Kodeksā par drošību uz kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (DSC kodeksā), SJO Rezolūcijā A.373(10) tās jaunākajā redakcijā;”;

    ii)

    punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “c)

    ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija un tehniskā apkope atbilst atzītas organizācijas noteikumiem par ātrgaitas kuģu klasifikāciju vai līdzvērtīgiem noteikumiem, ko administrācija izmanto saskaņā ar Direktīvas 2009/15/EK 11. panta 2. punktu.”;

    e)

    pievieno šādus punktus:

    “5.   Jaunu un esošu kuģu būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana atbilst 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām jauniem kuģiem; kuģa pārveidojumus, kas paredzēti vienīgi, lai sasniegtu augstāku ilgizturības standartu, neuzskata par būtiskiem pārveidojumiem.

    6.   Kuģu, kuri pirms 2017. gada 20. decembra būvēti no līdzvērtīga materiāla, atbilstību šīs direktīvas prasībām nodrošina līdz 2025. gada 22. decembrim.

    7.   Atkāpjoties no šīs direktīvas, dalībvalsts, kurai 2017. gada 20. decembrī ir vairāk nekā 60 pasažieru kuģu, kas būvēti no alumīnija sakausējuma un kas kuģo ar tās karogu, var atbrīvot no šīs direktīvas noteikumiem šādus pasažieru kuģus uz šādiem laikposmiem:

    a)

    B, C un D klases pasažieru kuģus, kas būvēti no alumīnija sakausējuma pēc 2017. gada 20. decembra –uz 10 gadu laikposmu pēc minētā datuma; un

    b)

    B, C un D klases pasažieru kuģus, kas būvēti no alumīnija sakausējuma pirms 2017. gada 20. decembra – uz 12 gadu laikposmu pēc minētā datuma,

    ar noteikumu, ka minētos kuģus ekspluatē tikai starp minētās dalībvalsts ostām.

    Jebkura dalībvalsts, kas vēlas šo atkāpi izmantot, paziņo Komisijai par savu nodomu izmantot šo atkāpi līdz 2019. gada 21. decembrim, kā arī informē Komisiju par saturu. Tās Komisijai dara zināmas arī jebkādas turpmākās izmaiņas. Komisija informē pārējās dalībvalstis saskaņā ar 9. panta 4. punktu.”;

    6)

    direktīvas 7. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem bija ielikti ķīļi vai kuri bija līdzīgā būvniecības posmā 2004. gada 1. oktobrī vai pēc tam, un visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi atbilst Direktīvas 2003/25/EK 6., 8. un 9. pantam.”;

    b)

    panta 2. punktu svītro;

    7)

    direktīvas 8. pantu groza šādi:

    a)

    panta 3. punkta otro daļu svītro;

    b)

    panta 4. punktu svītro;

    8)

    direktīvas 9. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

    “2.   Ievērojot 4. punktā paredzēto procedūru, dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas pieļauj ekvivalentus dažām konkrētām šīs direktīvas prasībām, ar noteikumu, ka šādi ekvivalenti ir vismaz tikpat iedarbīgi kā minētās prasības.”;

    b)

    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.   Dalībvalsts, kas izmanto 1., 2. vai 3. punktā noteiktās tiesības, rīkojas saskaņā ar šā punkta otro līdz septīto daļu.

    Dalībvalsts paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā plāno pieņemt, un iekļauj šādā paziņojumā pietiekami daudz datu, lai apliecinātu atbilstoša drošības līmeņa uzturēšanu.

    Ja sešu mēnešu laikā no paziņojuma sniegšanas dienas Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, ka ierosinātie pasākumi nav pamatoti, minētajai dalībvalstij prasa grozīt vai nepieņemt ierosinātos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    Pieņemtos pasākumus precizē attiecīgajos valsts tiesību aktos un paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm.

    Jebkurus šādus pasākumus piemēro visiem tās pašas klases pasažieru kuģiem, ja tie darbojas tādos pašos noteiktos apstākļos, nediskriminējot atkarībā no to karoga, valstspiederības vai operatora darījumdarbības vietas.

    Pasākumus, kas minēti 3. punktā, piemēro tikai tik ilgi, kamēr kuģis darbojas noteiktajos apstākļos.

    Dalībvalstis paziņo Komisijai otrajā un ceturtajā daļā minētos pasākumus, izmantojot datubāzi, ko Komisija izveido un uztur šādā nolūkā un kura ir pieejama dalībvalstīm un Komisijai. Komisija pieņemtos pasākumus dara pieejamus publiski pieejamā tīmekļa vietnē.”;

    c)

    panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “c)

    Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros iekļauj savu lēmumu par to, vai dalībvalsts lēmums apturēt šāda kuģa darbību vai paredzēt papildu drošības pasākumus ir pamatots ar nopietnu dzīvības vai īpašuma drošības, vai vides apdraudējumu, un, ja apturēšana vai papildu pasākumu noteikšana nav pamatota, Komisija iekļauj savu lēmumu, ar ko attiecīgajai dalībvalstij prasa atsaukt darbības apturēšanu vai pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

    9)

    direktīvas 10. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “d)

    konkrētās atsauces uz starptautiskajām konvencijām un SJO rezolūcijām, kas minētas 2. panta g), m), q) un zb) apakšpunktā, 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā.”;

    b)

    panta 2. punktā:

    i)

    punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “b)

    ņemot vērā gūto pieredzi, pielāgotu tehniskās specifikācijas, kas ietvertas grozījumos, kuri starptautiskajās konvencijās veikti attiecībā uz B, C un D klases kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem;”;

    ii)

    pievieno šādus apakšpunktus:

    “c)

    vienkāršotu un precizētu tehniskos elementus, ņemot vērā to īstenošanas pieredzi;

    d)

    atjauninātu atsauces uz citiem Savienības instrumentiem, kas piemērojami vietējo reisu pasažieru kuģiem.”;

    c)

    panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

    “3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 10.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pieņemtu šā panta 1. un 2. punktā minētos grozījumus šajā direktīvā.

    4.   Izņēmuma apstākļos, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu Komisijas veiktu analīzi un lai izvairītos no nopietniem un nepieņemamiem draudiem kuģošanas drošībai, veselībai, sadzīves vai darba apstākļiem uz kuģiem vai jūras videi vai lai izvairītos no nesaderības ar Savienības jūrlietu tiesību aktiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 10.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo direktīvu, lai šīs direktīvas nolūkā nepiemērotu kādu grozījumu starptautiskajos instrumentos, kas minēti 2. pantā.

    Minētos deleģētos aktus pieņem vismaz trīs mēnešus pirms starptautiski noteiktā laikposma beigām attiecīgā grozījuma pieņemšanai klusējot vai pirms minētā grozījuma paredzētā spēkā stāšanās datuma. Laikposmā pirms šāda deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis atturas no jebkādām iniciatīvām, kuru nolūks ir iestrādāt grozījumu valsts tiesību aktos vai piemērot attiecīgo starptautiskā tiesību instrumenta grozījumu.”;

    10)

    iekļauj šādu pantu:

    “10.a pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt 10. panta 3. un 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 10. panta 3. un 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2017. gada 20. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 3. un 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

    5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    6.   Saskaņā ar 10. panta 3. un 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

    11)

    direktīvas 11. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

    “2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*4) 5. pantu.

    (*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

    b)

    panta 3. punktu svītro;

    12)

    direktīvas 12. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   Visiem pasažieru kuģiem karoga valsts administrācija veic a), b) un c) apakšpunktā minētos apsekojumus:

    a)

    sākotnējais apsekojums pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā;

    b)

    periodisks apsekojums reizi 12 mēnešos; un

    c)

    papildu apsekojumi attiecīgā gadījumā.”;

    b)

    panta 2. punktu svītro;

    13)

    direktīvas 13. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   Visiem jauniem un esošiem pasažieru kuģiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, tiek izsniegts pasažieru kuģa drošības sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu. Sertifikāts ir tādā formātā, kā noteikts II pielikumā. Šo sertifikātu izdod karoga valsts administrācija pēc tam, kad ir veikts sākotnējais apsekojums, kā paredzēts 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”;

    b)

    panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

    “Pirms karoga valsts administrācija izdod darbības atļaujas dokumentu ātrgaitas pasažieru kuģim, kas veic vietējos reisus ostas valstī, tā vienojas ar ostas valsti par visiem darbības nosacījumiem, kas saistīti ar kuģa darbību minētajā valstī. Jebkuru šādu nosacījumu karoga valsts administrācija norāda darbības atļaujas dokumentā.”;

    c)

    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.   Papildu drošības pasākumus, ekvivalentus un atvieglojumus, kas kuģiem noteikti saskaņā ar 9. panta 1., 2. un 3. punktu, norāda kuģa sertifikātā.”;

    14)

    direktīvas 14. pantu svītro;

    15)

    iekļauj šādu pantu:

    “16.a pants

    Pārskatīšana

    Komisija izvērtē šīs direktīvas īstenošanu un izvērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2026. gada 22. decembrim.”;

    16)

    direktīvas I pielikumu groza šādi:

    a)

    pielikuma II-2. nodaļas A daļas 13.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Kuģa virsnieku zināšanai uz visiem kuģiem ir pastāvīgi izlikti vispārēji plāni, kuros katram klājam ir precīzi norādīti kontrolpunkti, dažādās ugunsdrošības sekcijas, ko norobežo A klases pārsegumi, sekcijas, ko norobežo B klases pārsegumi, kā arī informācija par ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmām, sprinkleru ietaisēm, ugunsdzēšamajiem aparātiem, piekļūšanu dažādiem nodalījumiem, klājiem u. c., kā arī ventilācijas sistēma, tostarp informācija par ventilatoru vadības posteņiem, to ventilatoru trokšņu slāpētāju atrašanās vietu un identifikācijas numuriem, kas ierīkoti katrā sekcijā. Kā alternatīvu iepriekšminēto informāciju var izklāstīt arī brošūrā, kuras eksemplārus izsniedz katram kuģa virsniekam, un viens eksemplārs pastāvīgi atrodas uz klāja viegli sasniedzamā vietā. Plānus un brošūras atjauno, pēc iespējas ātrāk tajās atspoguļojot visas izmaiņas. Minētie plāni un brošūras ir sastādītas karoga valsts oficiālajā valodā. Ja šī valoda nav angļu vai franču valoda, pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām. Ja minētais kuģis veic vietējos reisus citā dalībvalstī, pievieno tulkojumu minētās ostas valsts oficiālajā valodā, ja tā nav angļu vai franču valoda.”;

    b)

    pielikuma III nodaļas 2. punkta tabulas 1. zemsvītras piezīmes pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

    “Glābšanas peldlīdzekļi var būt glābšanas laivas vai glābšanas plosti, vai to kombinācija atbilstoši III/2.2. noteikumam. Pamatojoties uz to, ka reisus veic piekrastes ūdeņos un/vai kuģa ekspluatācijas teritorijas labvēlīgos klimatiskos apstākļus, un ja ostas dalībvalsts neiebilst, karoga valsts administrācija, ievērojot ieteikumus, kas ietverti SJO MSC/Circ.1046, var akceptēt turpmāk minēto:”.

    2. pants

    Transponēšana

    1.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 21. decembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

    Tās piemēro minētos noteikumus no 2019. gada 21. decembra.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    3. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    4. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Strasbūrā, 2017. gada 15. novembrī

    Eiropas Parlamenta vārdā –

    priekšsēdētājs

    A. TAJANI

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    M. MAASIKAS

    (1)  OV C 34, 2.2.2017., 167. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmums.

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

    Top