21.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/1

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm un jāveicina to programmu koordinācija, pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par to veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu.

(2)

Lai izpildītu LESD 168. pantā noteiktās prasības, ir vajadzīgi pastāvīgi centieni. Labas veselības veicināšana Savienības līmenī ir arī neatņemama daļa no stratēģijas "Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" (stratēģija "Eiropa 2020"). Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tiks panākta labvēlīga vispārējā ietekme uz veselību, tostarp nevienlīdzības mazināšanās veselības jomā, kā arī pozitīva ietekme uz cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus samazinot valstu budžetiem radīto spiedienu. Atbalsts inovācijai, kas ietekmē veselību, un tās atzīšana palīdz risināt ilgtspējas problēmu veselības nozarē demogrāfisko izmaiņu kontekstā, un, lai panāktu "integrējošu izaugsmi", ir svarīgi samazināt nevienlīdzību veselības jomā. Šajos apstākļos ir lietderīgi izveidot trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) ("Programma").

(3)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju "veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis". Lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju veselību un mazinātu nevienlīdzību veselības jomā, ir būtiski, ka galvenā uzmanība netiek vērsta tikai uz fizisko veselību. Saskaņā ar PVO datiem 40 % no gadiem, kas nodzīvoti ar invaliditāti, ir raksturīgas garīgās veselības problēmas. Garīgās veselības problēmas ir arī plaši izplatītas, ilgstošas, un tās ir iemesls diskriminācijai un ievērojami veicina nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt ekonomikas krīze ietekmē tos faktorus, kas nosaka garīgo veselību, jo krīzes apstākļos mazinās aizsargfaktori un pastiprinās riska faktori.

(4)

Iepriekšējās Kopienas rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gads) un veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads), kas pieņemtas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (4) un Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (5) ("iepriekšējās veselības programmas"), ir novērtētas pozitīvi, atzīstot, ka to rezultātā panākti vairāki svarīgi sasniegumi un uzlabojumi. Programma būtu jāveido, pamatojoties uz iepriekšējās veselības programmās panāktajiem rezultātiem. Tajā būtu arī jāņem vērā ieteikumi, kas sniegti ārējās revīzijās un veiktajos novērtējumos, jo īpaši Revīzijas palātas tās Īpašajā ziņojumā Nr. 2/2009 ietvertie ieteikumi, saskaņā ar kuriem "laikposmā pēc 2013. gada Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāpārskata Savienības sabiedrības veselības pasākumu tvērums un pieeja Savienības finansējumam minētajā jomā, paturot prātā pieejamos budžeta līdzekļus un to, ka pastāv arī citi sadarbības mehānismi, kas atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām personām visā Eiropā."

(5)

Saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem Programmas uzmanības centrā vajadzētu būt precīzi definētu mērķu un darbību kopumam, kuri nodrošina skaidru un pierādītu Savienības rīcības pievienoto vērtību, un uzsvaram uz atbalstu mazākam darbību skaitam prioritārajās jomās. Saskaņā ar subsidiaritātes principu galvenā uzmanība būtu jāpievērš jomām, kurās jārisina nepārprotami pārrobežu vai iekšējā tirgus jautājumi vai kurās sadarbība Savienības līmenī nodrošina ievērojamas priekšrocības un efektivitātes uzlabojumus.

(6)

Programmai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt rīcību jomās, kurās ir Savienības rīcības pievienotā vērtība, ko var apliecināt, pamatojoties uz šādām darbībām: dalībvalstu labas prakses apmaiņa; atbalsta sniegšana zināšanu apmaiņas vai savstarpējas mācīšanās tīkliem; pārrobežu apdraudējumu novēršana, lai mazinātu to riskus un to radītās sekas; konkrētu ar iekšējo tirgu saistītu jautājumu risināšana jomās, kurās Savienībai ir pamatotas pilnvaras garantēt kvalitatīvus risinājumus dalībvalstīs; inovācijas potenciāla atklāšana veselības jomā; darbības, kuru rezultātā varētu izstrādāt salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus Savienības līmenī; efektivitātes uzlabošana, novēršot līdzekļu izšķērdēšanu pasākumu pārklāšanās dēļ, kā arī finanšu resursu izmantojuma optimizācija.

(7)

Programmas īstenošanai būtu jānorit tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu.

(8)

PVO 2009. gada Eiropas veselības ziņojumā ir noteikts, cik lielā mērā ir jāpalielina ieguldījumi sabiedrības veselībā un veselības aprūpes sistēmās. Saistībā ar to dalībvalstis tiek aicinātas savās valsts programmās kā prioritāti izvirzīt uzlabojumus veselības jomā, kā arī izmantot labāku informētību par Savienības finansēšanas iespējām veselības jomai. Tāpēc Programmai vajadzētu veicināt to, ka tās rezultāti tiek ieviesti valstu veselības politikā.

(9)

Inovācija veselības aprūpē būtu jāsaprot kā sabiedrības veselības stratēģija, kas neattiecas tikai uz tehnoloģiju sasniegumiem saistībā ar precēm un pakalpojumiem. Veicinot inovāciju ar sabiedrības veselību saistītos intervences pasākumos, profilakses stratēģijās, veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanā un sniegšanā, tostarp veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos, var uzlabot sabiedrības veselības rādītājus un pacientu aprūpes kvalitāti, reaģēt uz neatrisinātām vajadzībām, kā arī stiprināt ieinteresēto personu konkurētspēju un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes rentabilitāti un ilgtspēju. Tāpēc Programmai vajadzētu veicināt brīvprātīgu inovācijas ieviešanu veselības jomā, ņemot vērā Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopējās vērtības un principus, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos (6).

(10)

Programmai – jo īpaši ekonomikas krīzes apstākļos – būtu jāpalīdz novērst nevienlīdzību veselības jomā un veicināt taisnīgumu un solidaritāti, īstenojot dažādiem mērķiem paredzētās darbības, kā arī veicinot un atvieglojot labas prakses apmaiņu.

(11)

Atbilstīgi LESD 8. un 10. pantam Savienībai jāsekmē vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm un jātiecas novērst diskrimināciju. Tāpēc visās Programmas darbībās būtu jāintegrē dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas mērķi.

(12)

Pacientiem, cita starpā uzlabojot zināšanas par veselību, ir jābūt iespējai proaktīvāk uzraudzīt savu veselību un pārvaldīt savas veselības aprūpi, novērst sliktu veselības stāvokli un izdarīt apzinātu izvēli. Vajadzētu optimizēt veselības aprūpes darbību un sistēmu pārredzamību, kā arī uzticamas, objektīvas un lietotājam viegli izmantojamas informācijas pieejamību pacientiem. Veselības aprūpes iestādēm būtu jāsaņem informācija, izmantojot atgriezenisko saiti un saziņu ar pacientiem. Ir svarīgi atbalstīt dalībvalstis, pacientu organizācijas un ieinteresētās personas, un šāds atbalsts būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai efektīvi palīdzētu pacientiem, jo īpaši tiem, kuri slimo ar reti sastopamām slimībām, izmantot pārrobežu veselības aprūpi.

(13)

Lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un pacientu drošību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību. Programma būtu jāizmanto, lai atbalstītu pastāvīgus centienus tādu analīzes metožu uzlabošanā, ar kurām atklāj un novērš rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, un lai uzlabotu sadarbību starp visiem veselības aprūpē, tostarp veterinārās medicīnas nozarē, iesaistītajiem dalībniekiem saistībā ar pasākumiem mikrobu rezistences novēršanai.

(14)

Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, mērķtiecīgi ieguldījumi veselības veicināšanā un slimību profilaksē var palielināt "veselīgas dzīves gadu" skaitu un tādējādi veicināt to, ka vecāka gadagājuma cilvēki, arī novecojot, var būt veselīgi un aktīvi. Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa hroniskas slimības. Izmantojot Programmu, būtu jāapzina un jāizplata uz pierādījumiem balstīti un labi paņēmieni un jāveicina to apgūšana saistībā ar rentabliem veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, kas it īpaši ir vērsti pret galvenajiem riska faktoriem, proti, pret tabakas lietošanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un neveselīgiem uztura paradumiem, lieko svaru un mazkustīgu dzīvesveidu, kā arī pret HIV/AIDS, tuberkulozi un hepatītu. Efektīvi profilakses pasākumi palīdzētu uzlabot veselības aprūpes sistēmu finansiālo ilgtspēju. Darbībā ievērojot dzimumu līdztiesības aspektus, ar Programmu būtu jāpalīdz nodrošināt slimību profilaksi visos tās aspektos (primārā, sekundārā un terciārā profilakse) un visā Savienības iedzīvotāju dzīves laikā, jāpalīdz veicināt veselību un veidot veselīgam dzīvesveidam labvēlīgu vidi, ņemot vērā veselību ietekmējošus sociālus un ar vidi saistītus faktorus, kā arī konkrētu invaliditātes veidu ietekmi uz veselību.

(15)

Lai līdz minimumam samazinātu pārrobežu veselības apdraudējumu radīto ietekmi uz sabiedrības veselību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (7), kura var izpausties gan kā ķīmisku incidentu izraisīts masveida piesārņojums, gan kā pandēmija, līdzīgi sekām, ko nesen radīja E. coli, gripas paveids H1N1 vai SARS (smags akūts respirators sindroms), vai sekas, kas rodas arvien pieaugošās iedzīvotāju pārvietošanās ietekmē, ar Programmu būtu jāveicina stingru mehānismu un instrumentu izveide un uzturēšana nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu atklāšanai, novērtēšanai un novēršanai. Ņemot vērā minēto apdraudējumu būtību, ar Programmu vajadzētu atbalstīt saskaņotus Savienības līmeņa sabiedrības veselības jomas pasākumus, ar kuriem risina dažādus pārrobežu veselības apdraudējumu aspektus, pamatojoties uz sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, rūpīgiem un uzticamiem riska novērtējumiem, kā arī spēcīgu sistēmu risku un krīžu pārvarēšanai. Saistībā ar to ir svarīgi Programmā izmantot to labumu, ko sniedz tās papildināmība ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (8), darba programmu infekcijas slimību apkarošanai un ar darbībām, kuras tiek atbalstītas ar Savienības pētniecības un inovācijas programmām. Īpaši centieni būtu jāvelta tam, lai nodrošinātu saskaņotību un sinerģiju starp Programmu un darbu starptautiskās veselības jomā, kuru veic saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem, kas jo īpaši paredzēti cīņai pret gripu, HIV/AIDS, tuberkulozi un citiem pārrobežu veselības apdraudējumiem trešās valstīs.

(16)

Saskaņā ar programmā veiktām darbībām vajadzētu būt iespējai attiekties arī uz tādiem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kurus izraisa bioloģiski un ķīmiski incidenti un vides un klimata pārmaiņas. Kā noteikts Komisijas paziņojumā ar nosaukumu "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"", Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iestrādāt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ar izdevumiem atbilstīgi Programmas konkrētajam mērķim, kas attiecas uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, būtu vispārīgi jāveicina minēto mērķu sasniegšana, pievēršoties ar klimata pārmaiņām saistītiem veselības apdraudējumiem. Komisijai būtu jāsniedz informācija par izdevumiem Programmā, kuri ir saistīti ar klimata pārmaiņām.

(17)

Saskaņā ar LESD 114. pantu – ar tiesību aktiem, ko Savienība pieņem iekšējā tirgus izveidei un darbībai, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Minētajā nolūkā Programmā īpašas pūles būtu jāvelta tam, lai atbalstītu darbības, kuras jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tādās jomās kā infekcijas slimības un citi veselības apdraudējumi, cilvēku audi un šūnas, asinis, cilvēku orgāni, medicīnas ierīces, zāles, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un tabakas izstrādājumi un tabakas izstrādājumu reklāma, un ar kurām veicina minētajos tiesību aktos paredzēto mērķu īstenošanu.

(18)

Ar Programmu būtu jāveicina uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšana, uzlabojot ar veselību saistītās informācijas un zināšanu sistēmu, ņemot vērā attiecīgas darbības, ko veic starptautiskas organizācijas, piemēram, PVO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Minētajā sistēmā cita starpā būtu jāietver arī esošo instrumentu izmantošana un attiecīgā gadījumā standartizētas ar veselību saistītas informācijas un veselības uzraudzības rīku turpmāka pilnveidošana, ar veselību saistītu datu vākšana un analīze, atbalsts zinātniskajām komitejām, kas izveidotas ar Komisijas Lēmumu 2008/721/EK (9) un Programmas rezultātu izplatīšana plašā mērogā.

(19)

Savienības politikas mērķis veselības jomā ir papildināt un atbalstīt valstu veselības politiku, sekmēt dalībvalstu sadarbību un veicināt valstu programmu saskaņošanu. Labas prakses apmaiņa ir būtisks minētās politikas instruments. Pateicoties šādai apmaiņai, valstu iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot citās dalībvalstīs izstrādātus iedarbīgus risinājumus, mazināt centienu dublēšanos un, veicinot inovatīvus risinājumus veselības jomā, palielināt piešķirtā finansējuma vērtību. Tādēļ Programmā vajadzētu pievērsties galvenokārt sadarbībai ar kompetentajām iestādēm, kuras atbild par veselības aizsardzību dalībvalstīs, un ar Programmu būtu jārada stimuli plašākai visu dalībvalstu līdzdalībai, kā tas ieteikts iepriekšējo veselības programmu izvērtējumos. Jo īpaši tās dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Savienības vidējā rādītāja, būtu aktīvi jāmudina piedalīties darbībās, ko līdzfinansē tās dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai struktūras, kam šīs kompetentās iestādes ir piešķīrušas pilnvaras. Šādas darbības būtu jāuzskata par īpaši lietderīgām un ar tām būtu jo īpaši jāīsteno mērķis atvieglotu to dalībvalstu līdzdalību, kuru NKI uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Savienības vidējā rādītāja, un paplašināt šādu līdzdalību. Būtu jāapsver arī iespējas, kā turpmāk un piemēroti sniegt nefinansiālu atbalstu minēto dalībvalstu līdzdalībai šādās darbībās, piemēram, saistībā ar pieteikšanās procesu, zināšanu pārnesi un īpašo zināšanu izmantošanu.

(20)

Svarīga nozīme Programmas īstenošanai vajadzīgās informācijas un padomu sniegšanā Komisijai ir nevalstiskām struktūrām un veselības jomas ieinteresētajām personām, jo īpaši pacientu organizācijām un veselības aprūpes speciālistu apvienībām. To darot, ir iespējams, ka tām var būt vajadzīgs atbalsts no Programmas, lai tās varētu darboties. Tāpēc Programmai vajadzētu būt pieejamai nevalstiskām struktūrām un pacientu organizācijām, kas darbojas sabiedrības veselības jomā un kam ir svarīga nozīme pilsoniskā dialoga procesos Savienības līmenī, piemēram, līdzdalībā konsultatīvajās grupās, un kas tādējādi veicina Programmas konkrēto mērķu sasniegšanu.

(21)

Programmai būtu jāveicina sinerģija, vienlaikus novēršot dublēšanos ar saistītām Savienības programmām un darbībām, vajadzības gadījumā veicinot pētniecības jaunatklājumu ieviešanu veselības jomā. Attiecīgajās darbībās būtu pienācīgi jāizmanto citi Savienības fondi un programmas, jo īpaši Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam ("Apvārsnis 2020"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (10) un to rezultāti, struktūrfondi, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (11), Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (12),

Savienības stratēģija veselībai un darba drošībai darbā (2007. –2012. gads), Uzņēmumu un mazu un vidēju uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (13), Vides un klimata politikas programma (LIFE), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (14), Patērētāju aizsardzības programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 1382/2013 (15), Tiesiskuma programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1382/2013, Interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgā programma, izglītības, apmācības, jauniešu un sporta programma (Erasmus+), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (16), Eiropas Statistikas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 (17), un Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām.

(22)

Saskaņā ar LESD 168. panta 3. punktu Savienība un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām veselības jomā. Tāpēc vajadzētu būt iespējai Programmā piedalīties trešām valstīm, jo īpaši valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA)/Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kaimiņvalstīm un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), kā arī citām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz kāds divpusējs vai daudzpusējs nolīgums.

(23)

Lai palīdzētu īstenot Programmas mērķus, vajadzētu veicināt atbilstīgu attiecību veidošanu ar tām trešām valstīm, kuras Programmā nepiedalās, – ņemot vērā visus attiecīgos nolīgumus starp šīm valstīm un Savienību. Tas varētu ietvert Savienības organizētus pasākumus veselības jomā vai darbības, ko papildus pasākumiem, kurus finansē no Programmas līdzekļiem, veic trešās valstis savstarpējas ieinteresētības jomās; taču tam nevajadzētu ietvert finansiālu atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Programmu.

(24)

Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu efektivitāti un lietderību un lai īstenotu Programmu, būtu jāattīsta sadarbība ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām, jo īpaši PVO, kā arī ar Eiropas Padomi un ESAO.

(25)

Programmai vajadzētu darboties septiņus gadus, lai tās darbības laiku pieskaņotu daudzgadu finanšu shēmas laikposmam, kā izklāstīts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (18). Ar šo regulu nosaka visam programmas ilgumam paredzētu finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. (19)

(26)

Saskaņā ar 54. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (20) šajā regulā ir paredzēts juridiskais pamats Programmas īstenošanai un ar to saistītai rīcībai.

(27)

Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts, ko saskaņā ar Programmu sniedz struktūru darbības nodrošināšanai, netiek pārtraukts, Komisijai būtu jāvar 2014. gada darba programmā uzskatīt, ka, lai segtu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību īstenošanu, ir tiesības saņemt finansējumu, pat ja šīs izmaksas saņēmējam radušās pirms finansējuma pieprasījuma iesniegšanas.

(28)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, izmantojot gada darba programmas, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(29)

Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot pārredzamības principu. Budžeta līdzekļi starp dažādajiem Programmas mērķiem būtu jāsadala līdzsvaroti visā Programmas laikā, ņemot vērā iespējamās priekšrocības veselības veicināšanai. Būtu jāizraugās un ar Programmu jāfinansē atbilstīgas darbības, uz kurām attiecas Programmas konkrētie mērķi un kurām ir skaidra Savienības rīcības pievienotā vērtība. Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 gada darba programmās jo īpaši būtu jāizklāsta būtiskie atlases kritēriji, kas piemērojami potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, lai nodrošinātu, ka finansiālā un darbības ziņā tie spēj īstenot tos pasākumus, kuri tiek finansēti no Programmas līdzekļiem, un ka – attiecīgā gadījumā – tiem ir pierādījumi savas neatkarības apliecināšanai.

(30)

Būtu regulāri jāuzrauga un jāizvērtē Programmas vērtība un ietekme. Izvērtējot Programmu, būtu jāņem vērā, ka tās mērķu īstenošanai vajadzīgais laikposms varētu pārsniegt Programmas darbības laiku, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Programmas darbības vidū būtu jāsagatavo starpposma izvērtēšanas ziņojums, lai novērtētu Programmas tematisko prioritāšu īstenošanas stāvokli.

(31)

Lai attiecībā uz Programmu pilnībā izmantotu tās īstenošanas starpposma izvērtēšanas ziņojumā secināto un lai varētu veikt iespējamus pielāgojumus, kas nepieciešami Programmas mērķu sasniegšanai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā svītrot jebkādas tematiskas prioritātes, kas izklāstītas šajā regulā, vai iekļaut šajā regulā jaunas tematiskas prioritātes. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Valstu iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme attiecībā uz informācijas apmaiņu ar potenciālajiem pretendentiem, lai būtu iespējama vienlīdzīga dalība Programmā, un attiecībā uz Programmas īstenošanas gaitā gūto zināšanu apmaiņu ar dažādajām valsts veselības jomas ieinteresētajām personām. Tāpēc, lai atbalstītu minētās darbības, dalībvalstīm būtu jāizraugās valsts koordinācijas punkti.

(33)

Piemērojot regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem ekspertiem, tostarp valstu koordinācijas punktiem.

(34)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā veicot samērīgus pasākumus, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, veicot zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un – attiecīgā gadījumā – piemērojot sankcijas.

(35)

Būtu jānodrošina pāreja starp Programmu un iepriekšējām programmām, kuras tā aizstāj, jo īpaši attiecībā uz tādu Programmas pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu kā tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšana. No 2021. gada 1. janvāra ar tehniskās un administratīvās palīdzības apropriācijām vajadzības gadījumā būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar tām pārvaldības darbībām, kuras līdz 2020. gada beigām vēl nav pabeigtas.

(36)

Tā kā šīs regulas vispārējos mērķus – papildināt un atbalstīt dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir uzlabot Savienības iedzīvotāju veselību, un radīt tai pievienoto vērtību, unmazināt nevienlīdzību veselības aprūpē, veicinot veselības saglabāšanu, sekmējot inovāciju veselības jomā, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un pasargājot Savienības pilsoņus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)

Šī regula aizstāj Lēmumu Nr. 1350/2007/EK. Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ.

(38)

Ir lietderīgi nodrošināt, lai pāreja no iepriekšējās programmas veselības jomā (2008.–2013. gads) uz Programmu notiktu netraucēti un bez pārtraukuma, un ir lietderīgi šīs Programmas darbības laiku saskaņot ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tāpēc šī Programma būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

1)

lai veicinātu veselības saglabāšanu, nodrošinātu slimību profilaksi un sekmētu veselīgam dzīvesveidam labvēlīgu vidi – apzināt, izplatīt un sekmēt uz pierādījumiem balstītu un labu praksi attiecībā uz rentabliem veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, it īpaši vēršoties pret galvenajiem ar dzīvesveidu saistītiem riska faktoriem un galveno uzmanību pievēršot Savienības rīcības pievienotajai vērtībai.

Šo mērķi vērtē, īpaši ņemot vērā to dalībvalstu skaita pieaugumu, kuras ir iesaistītas veselības veicināšanā un slimību profilaksē, izmantojot uz pierādījumiem balstītu un labu praksi, ko īsteno ar pasākumiem un darbībām, kuras dalībvalstīs veiktas atbilstīgajā līmenī;

2)

lai Savienības pilsoņus pasargātu no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem – apzināt un izstrādāt saskaņotas pieejas un sekmēt to īstenošanu, lai nodrošinātu labāku sagatavotību un koordināciju ārkārtas situācijās veselības jomā.

Šo mērķi vērtē, īpaši ņemot vērā to dalībvalstu skaita pieaugumu, kuras savu sagatavotības plānu izstrādē integrē saskaņotās pieejas;

3)

lai atbalstītu sabiedrības veselības spēju veidošanu un dotu ieguldījumu inovatīvās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās – Savienības līmenī apzināt un izstrādāt instrumentus un mehānismus resursu – gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu – nepietiekamības novēršanai un veicināt brīvprātīgu inovācijas apgūšanu tādās jomās kā ar sabiedrības veselību saistītie intervences pasākumi un profilakses stratēģijas.

Šo mērķi vērtē, īpaši ņemot vērā sniegto ieteikumu daudzuma palielināšanos un to dalībvalstu skaita pieaugumu, kuras izmanto instrumentus un mehānismus, kas apzināti, lai palīdzētu gūt efektīvus rezultātus to veselības sistēmu darbībā;

4)

lai Savienības pilsoņiem vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei – paplašināt piekļuvi speciālajām medicīniskajām zināšanām un informācijai par specifiskām slimībām –ārpus valsts robežām –, atvieglot pētījumu rezultātu izmantošanu un izstrādāt instrumentus, ar ko uzlabo veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību, cita starpā veicot darbības, ar kurām palīdz uzlabot zināšanas par veselību.

Šo mērķi vērtē, īpaši ņemot vērā tādu Eiropas references tīklu skaita pieaugumu, kuri izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES (22) ("Eiropas references tīkli"), un ņemot vērā tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un speciālo zināšanu centru skaita pieaugumu, kuri piedalās Eiropas references tīklos, kā arī ņemot vērā to dalībvalstu skaita pieaugumu, kas izmanto izstrādātos instrumentus.

a)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro šādu valstu dalībai Savienības programmās un kas paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos, Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

b)

EBTA/EEZ valstis saskaņā ar EEZ līguma nosacījumiem;

c)

kaimiņvalstis un valstis, uz kurām saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz attiecīgais divpusējais vai daudzpusējais nolīgums, attiecas EKP;

d)

citas valstis saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz attiecīgais divpusējais vai daudzpusējais nolīgums.

a)

darbības ar skaidru Savienības rīcības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstis, kuras piedalās Programmā saskaņā ar 6. pantu, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas minētas 8. panta 1. punktā un kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes;

b)

darbības ar skaidru Savienības rīcības pievienoto vērtību, kas ir nepārprotami paredzētas un pienācīgi pamatotas gada darba programmās, kuras līdzfinansē citas publiskas, nevalstiskas vai privātas struktūras, kā minēts 8. panta 1. punktā, tostarp starptautiskas organizācijas, kas darbojas veselības jomā, attiecībā uz pēdējām – attiecīgā gadījumā – neorganizējot iepriekšēju uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

c)

regulas 8. panta 2. punktā minēto nevalstisko struktūru darbību, ja finansiālais atbalsts ir vajadzīgs, lai īstenotu vienu vai vairākus Programmas konkrētos mērķus.

a)

vismaz 30 % no ierosinātās darbības budžeta tiek piešķirti dalībvalstīm, kuru NKI uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Savienības vidējā rādītāja;un

b)

attiecīgajā darbībā piedalās struktūras no vismaz 14 iesaistītajām valstīm, no kurām vismaz četras ir valstis, kuru NKI uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Savienības vidējā rādītāja.

a)

tās ir nevalstiskas, bezpeļņas organizācijas, kas ir neatkarīgas no rūpnieciskām, komerciālām un darījumdarbības vai citām pretrunīgām interesēm;

b)

tās darbojas sabiedrības veselības jomā, aktīvi iesaistās pilsoniskā dialoga procesos Savienības līmenī un īsteno vismaz vienu no Programmas konkrētajiem mērķiem;

c)

tās aktīvi darbojas Savienības līmenī un vismaz pusē dalībvalstu, un tām ir līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums.

a)

ja nav iespējams īstenot un sasniegt vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītās tematiskās prioritātes saskaņā ar Programmas mērķiem un atlikušajā Programmas darbības laikā;

b)

vai izvērtēšanas gaitā ir atklāta viena vai vairākas konkrētas nozīmīgas tematiskās prioritātes, kas nav uzskaitītas I pielikumā, bet kas kļuvušas vajadzīgas, lai sasniegtu Programmas vispārīgos un konkrētos mērķus;

c)

iemeslus a) un b) apakšpunktā minēto secinājumu izdarīšanai.