Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32014R0043

    Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 ( 2014. gada 20. janvāris ), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

    OV L 24, 28.1.2014, p. 1–145 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 05/07/2014

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/43(1)/oj

    28.1.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 24/1

    PADOMES REGULA (ES) Nr. 43/2014

    (2014. gada 20. janvāris),

    ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

    (2)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgos gadījumos- ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK

    (3)

    Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un lai pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

    (4)

    Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs.

    (5)

    Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka dienvidu krājumam un Norvēģijas omāra krājumam, jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (4), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (5), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (6) ("mencu plāns") un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (7).

    Tomēr attiecībā uz heka ziemeļu krājumu (Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (8)) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (9)) atjaunošanas un pārvaldības plānu minimālie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstīgu KPN.

    (6)

    Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

    (7)

    Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (10) 2. pantu būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

    (8)

    Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

    (9)

    Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (11).

    (10)

    Ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

    (11)

    Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

    (12)

    Uz šajā regulā noteikto Savienības kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (12) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par to krājumu, uz kuriem attiecas šī regula, izkraušanu.

    (13)

    Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (turpmāk kopā "CCTV sistēma") izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (13).

    (14)

    Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var efektīvi novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

    (15)

    ZZTEK 2013. gada novembrī pozitīvi novērtēja Pelaģisko krājumu reģionālās konsultatīvās padomes (PELRAC) ierosināto atjaunošanas pārvaldības plānu attiecībā uz siļķes krājumu ICES VIaS, VIIb un VIIc zonā. Šā siļķes krājuma izplatība pārklājas ar ziemeļos esošā kaimiņu krājuma izplatību jauktā zonā, kas atrodas starp 56° N un 57° 30′ N ICES VIa zonā. Lai nodrošinātu, ka šos abus krājumus pareizi izvērtē attiecībā uz to saglabāšanas stāvokli un lai kontrolētu katram no tiem zvejas izraisīto zivju mirstību, ir jāizslēdz visa nozveja, kas gūta jauktajā zonā.

    (16)

    Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskie ieteikumi kļūs pieejami tikai 2014. gada februārī, ir lietderīgi KPN un kvotas provizoriski noteikt nulles apjomā, kamēr šādi ieteikumi nav publicēti.

    (17)

    Tā kā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka KPN pollaka zvejas zonas atbilst skaidri nodalītiem bioloģiskiem krājumiem, un tā kā šī suga ir izplatīta nepārtrauktā teritorijā no Britu salu ziemeļiem līdz Pireneju pussalas dienvidiem, lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir atbilstīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažām no šīm KPN zonām. Tādā pašā veidā ir lietderīgi pieļaut elastīgāku režīmu starp dažiem pārvaldības apgabaliem attiecībā uz konkrētiem krājumiem, kuri ir izplatīti vairākos pārvaldības apgabalos, un kad tas attiecas uz vieniem un tiem pašiem bioloģiskiem krājumiem.

    (18)

    Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (14), Fēru salām (15) un Islandi (16), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Apspriedes ar Norvēģiju un Fēru salām par vienošanos attiecībā uz 2014. gadu vēl nav pabeigtas. Lai izvairītos no Savienības zvejas darbību pārtraukšanas, vienlaikus dodot iespēju īstenot vajadzīgo elastību minētās vienošanās noslēgšanai 2014. gada sākumā, ir lietderīgi provizoriski noteikt zvejas iespējas attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī vienošanās. Ar Islandi nebija iespējams pabeigt apspriedes par vienošanos zivsaimniecības nozarē 2014. gadam. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (17), Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos 2014. gadā.

    (19)

    Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) 2013. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma viena gada pagarinājumu zilās tunzivs pašreizējai KPN un kvotām un apstiprināja Ziemeļatlantijas zobenzivs, Dienvidatlantijas zobenzivs un Ziemeļatlantijas garspuru tunzivs KPN un kvotas pašreizējā līmenī laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam. Tādējādi Savienības kvotas minētajiem krājumiem saglabājas tādas pašas kā 2013. gadā. Kaut arī Dienvidatlantijas garspuru tunzivs KPN arī saglabā pašreizējā līmenī laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam, līgumslēdzēju pušu, tostarp Savienības, individuālās kvotas nedaudz samazina, lai piešķirtu kvotu citai līgumslēdzējai pusei.

    (20)

    Tā kā 2013. gada jūlijā Eiropas Savienībai ir pievienojusies Horvātijas Republika, šajā regulā ir iekļauti noteikumi par Horvātijas zvejas iespējām.

    (21)

    Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 2013. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas ierobežojumus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

    (22)

    Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma rezolūciju, kura piemērojama zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā, un kuras mērķis ir aizsargāt okeāna baltspuru haizivis, kā pagaidu izmēģinājuma pasākumu nosakot aizliegumu paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļu vai visu liemeni. Rezolūcijā paredzēts izņēmums attiecībā uz nerūpniecisko zveju, proti, zvejas kuģiem, kas iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

    (23)

    Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) otrā gadskārtējā sanāksme notiks no 2014. gada 27. līdz 31. janvārim. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus un stavridu KPN SPRFMO konvencijas apgabalā provizoriski noteikt tādā pašā līmenī kā 2013. gadā.

    (24)

    Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 84. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētos pasākumus arī turpmāk būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

    (25)

    Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma ieteikumu Patagonijas ilkņzivs un sarkanā dziļūdens krabja jaunai divgadīgai KPN 2014. un 2015. gadam; Atlantijas lielgalvja un beriksas pašreizējā KPN 2013. gadam un 2014. gadam, par kuru vienošanās tika panākta 2012. gada gadskārtējā sanāksmē, paliek spēkā. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēma SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

    (26)

    Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 10. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā grozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, nosakot kopējo dienu skaitu, kurās var zvejot atklātā jūrā, un pārtraucot zveju ar zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI). Lai pārskatītu pasākumu saistībā ar zveju ar ZPI, Savienībai kā WCPF līgumslēdzējai pusei jāpieņem lēmums par vienu no divām pieejamām iespējām – vai nu apstiprināt pašreizējo zvejas ar ZPI pārtraukšanas laikposmu vai nolemt samazināt ar ZPI saistītus iemetienus. Kamēr šāds lēmums nav pieņemts, Savienības tiesību aktos arī turpmāk būtu jāsaglabā pašreiz piemērojamais zvejas pārtraukums, kuru pieņēma WCPFC.

    (27)

    Konvencijas par mintaja resursu un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

    (28)

    Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 35. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2014. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, saskaņā ar kuru palielina 2014. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšrajonā, ja ir izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšrajonā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO balsojumā apstiprina KPN palielinājumu 2014. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, un būtu jāpalielina attiecīgo dalībvalstu kvotas.

    (29)

    Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2013. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

    (30)

    Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (18), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs zvejas iespējas Savienības ūdeņos.

    (31)

    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

    (32)

    Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

    (33)

    Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

    (34)

    Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    I   SADAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    1.   Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

    a)

    nozvejas limitus 2014. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadam;

    b)

    zvejas piepūles limitus laikposmam no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

    c)

    dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim;

    d)

    dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 32. pantā noteiktajos laikposmos 2014. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadā.

    3.   Šajā regulā, gaidot apspriedes par divpusēju vienošanos zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju un Fēru salām 2014. gadam, ir noteiktas arī pagaidu zvejas iespējas konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kurām attiecas minētā vienošanās.

    2. pants

    Darbības joma

    Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

    a)

    Savienības kuģiem;

    b)

    trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    "Savienības kuģis" ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

    b)

    "trešās valsts kuģis" ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

    c)

    "Savienības ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

    d)

    "starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

    e)

    "kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

    f)

    "kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

    g)

    "analītisks novērtējums" ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

    h)

    "linuma acs izmērs" ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (20);

    i)

    "Savienības zvejas flotes reģistrs" ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

    j)

    "zvejas žurnāls" ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

    4. pants

    Zvejas zonas

    Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

    a)

    ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (21) III pielikumā;

    b)

    "Skageraks" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

    c)

    "Kategats" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

    d)

    "ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

    —

    53° 30′ N 15° 00′ W,

    —

    53° 30′ N 11° 00′ W,

    —

    51° 30′ N 11° 00′ W,

    —

    51° 30′ N 13° 00′ W,

    —

    51° 00′ N 13° 00′ W,

    —

    51° 00′ N 15° 00′ W,

    —

    53° 30′ N 15° 00′ W;

    e)

    "Kadisas jūras līcis" ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

    f)

    CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (22) II pielikumā;

    g)

    NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (23) III pielikumā;

    h)

    "SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (24);

    i)

    "ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (25);

    j)

    "CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (26) 2. panta a) punktā;

    k)

    "IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju ("Antigvas Konvencija") (27);

    l)

    "IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (28);

    m)

    "SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (29), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

    n)

    "WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (30);

    o)

    "Beringa jūras atklātie ūdeņi" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

    p)

    "IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

    —

    150° rietumu garuma meridiāns,

    —

    130° rietumu garuma meridiāns,

    —

    4° dienvidu platuma paralēle,

    —

    50° dienvidu platuma paralēle.

    II   SADAĻA

    SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

    I   NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    5. pants

    KPN un tās sadalījums

    1.   Savienības kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

    2.   Savienības kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (31) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

    3.   Lai piemērotu īpašo nosacījumu, kas noteikts IA pielikumā attiecībā uz tūbīšu krājumu Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, piemēro IID pielikumā definētos pārvaldības apgabalus.

    6. pants

    KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

    1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

    2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

    a)

    atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

    b)

    nodrošina šādu rezultātu:

    i)

    ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2015. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam,

    ii)

    ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

    3.   Līdz 2014. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

    a)

    pieņemtā KPN;

    b)

    attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

    c)

    ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

    7. pants

    Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

    Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

    a)

    nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

    b)

    nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

    8. pants

    Zvejas piepūles limiti

    No 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

    a)

    IIA pielikumu piemēro konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā;

    b)

    IIB pielikumu piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

    c)

    IIC pielikumu piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

    9. pants

    Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

    1.   Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (32) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, lai 2014. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

    10. pants

    Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

    1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

    a)

    zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

    b)

    zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

    c)

    zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

    d)

    papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

    e)

    daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

    f)

    atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

    g)

    kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.

    2.   Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

    11. pants

    Slēgtā zvejas sezona

    1.   Porkupīnas sēklī laikā no 2014. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

    Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

    Punkts

    Ģeogrāfiskais platums

    Ģeogrāfiskais garums

    1

    52° 27′ N

    12° 19′ W

    2

    52° 40′ N

    12° 30′ W

    3

    52° 47′ N

    12° 39,600′ W

    4

    52° 47′ N

    12° 56′ W

    5

    52° 13,5′ N

    13° 53,830′ W

    6

    51° 22′ N

    14° 24′ W

    7

    51° 22′ N

    14° 03′ W

    8

    52° 10′ N

    13° 25′ W

    9

    52° 32′ N

    13° 07,500′ W

    10

    52° 43′ N

    12° 55′ W

    11

    52° 43′ N

    12° 43′ W

    12

    52° 38,800′ N

    12° 37′ W

    13

    52° 27′ N

    12° 23′ W

    14

    52° 27′ N

    12° 19′ W

    Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

    2.   Tūbīšu komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2014. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

    Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav norādīts citādi.

    12. pants

    Aizliegumi

    1.   Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

    a)

    milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

    b)

    siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja IA pielikumā paredzēts citādi;

    c)

    eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos;

    d)

    parastā raja (Dipturus batis) – grupa (Dipturus cf. flossada and Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    e)

    cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    f)

    ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

    g)

    divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos.

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    13. pants

    Datu nosūtīšana

    Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

    II   NODAĻA

    Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

    14. pants

    Papildu zvejas iespēju iedalīšana

    1.   Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    15. pants

    Papildu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumi

    1.   Papildu zvejas iespējas, kas minētas 14. pantā, iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

    a)

    kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (turpmāk kopā "CCTV sistēma"), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

    b)

    papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

    i)

    75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas,

    ii)

    30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

    c)

    visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 (33) XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar 14. pantu;

    d)

    tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

    e)

    attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos.

    2.   Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:

    a)

    attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

    b)

    attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām;

    c)

    attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

    3.   Pirms 14. pantā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

    a)

    saraksts ar tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

    b)

    uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

    c)

    to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

    d)

    aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

    e)

    tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2013. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

    16. pants

    Personas datu apstrāde

    Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

    17. pants

    Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana

    Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 15. pantā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2014. gada laikposmā.

    18. pants

    Izmetumu novērtējumu zinātniska izvērtēšana

    Lai uzraudzītu 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

    III   NODAĻA

    Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

    19. pants

    Zvejas atļaujas

    1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

    2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

    IV   NODAĻA

    Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

    20. pants

    Kvotu nodošana un apmaiņa

    1.   Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ("RZPO") noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts ("attiecīgā dalībvalsts") var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

    2.   Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzēju pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

    3.   Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

    4.   Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

    1.   Iedaļa

    ICCAT Konvencijas apgabals

    21. pants

    Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

    1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

    2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

    3.   To Savienības kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

    4.   To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

    5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

    6.   Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

    22. pants

    Zveja atpūtas un sporta nolūkā

    Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

    23. pants

    Haizivis

    1.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

    2.   Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugas specializēto zveju.

    3.   Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

    4.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

    5.   Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

    2.   Iedaļa

    CCAMLR Konvencijas apgabals

    24. pants

    Aizliegumi un nozvejas limiti

    1.   Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

    2.   Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

    25. pants

    Izpētes zveja

    1.   Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2014. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

    2.   Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

    3.   Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

    26. pants

    Krilu zveja 2014./2015. gada zvejas sezonā

    1.   Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2014./2015. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā, izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus.

    2.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

    3.   Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

    4.   Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

    a)

    pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

    b)

    izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

    5.   Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

    3.   Iedaļa

    IOTC Konvencijas apgabals

    27. pants

    Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

    1.   Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir tāda, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

    2.   Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir tāda, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

    3.   Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

    4.   Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

    5.   Lai ņemtu vērā Indijas okeāna tunzivju komisijai (IOTC) iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.

    28. pants

    Haizivis

    1.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

    2.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

    3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    4.   Iedaļa

    SPRFMO Konvencijas apgabals

    29. pants

    Pelaģiskās zvejas kapacitātes limits

    Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2014. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.

    30. pants

    Pelaģiskās zvejas KPN

    1.   Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 29. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

    2.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Sekretariātam sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.

    31. pants

    Grunts zveja

    Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju:

    a)

    ierobežo līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā laikposmā un

    b)

    veic tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām.

    5.   Iedaļa

    IATTC Konvencijas apgabals

    32. pants

    Zveja ar riņķvadu

    1.   Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

    a)

    no 2014. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2014. gada 18. novembra līdz 2015. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

    —

    Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

    —

    150° rietumu garuma meridiāns,

    —

    40° ziemeļu platuma paralēle,

    —

    40° dienvidu platuma paralēle;

    b)

    no 2014. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

    —

    96° rietumu garuma meridiāns,

    —

    110° rietumu garuma meridiāns,

    —

    4° ziemeļu platuma paralēle,

    —

    3° dienvidu platuma paralēle.

    2.   Attiecīgās dalībvalstis līdz 2014. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

    3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.

    4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

    a)

    ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

    b)

    pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

    5.   Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

    6.   Nejauši nozvejotiem 5. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:

    a)

    reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

    b)

    paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2014. gada 31. janvārim.

    6.   Iedaļa

    SEAFO Konvencijas apgabals

    33. pants

    Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

    SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

    —

    raju dzimtas zivis (Rajidae),

    —

    dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

    —

    laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

    —

    īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

    —

    lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

    —

    gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

    —

    kaķhaizivs (Apristurus manis),

    —

    samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

    —

    Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

    7.   Iedaļa

    WCPFC Konvencijas apgabals

    34. pants

    Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.

    2.   Savienības kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

    35. pants

    Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

    1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2014. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2014. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

    a)

    neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci vai neveiktu tās apkopi;

    b)

    nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

    2.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

    3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

    a)

    zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

    b)

    ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

    c)

    ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

    36. pants

    IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

    1.   Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta p) punktā, piemēro 34.līdz 37. pantā izklāstītos pasākumus.

    2.   Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta p) punktā, piemēro 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.līdz 6. punktā izklāstītos pasākumus.

    37. pants

    To Savienības kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

    Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

    8.   Iedaļa

    Beringa jūra

    38. pants

    Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

    Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

    III   SADAĻA

    TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

    39. pants

    KPN

    Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

    40. pants

    Zvejas atļaujas

    1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

    2.   Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

    41. pants

    Aizliegumi

    1.   Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

    a)

    milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

    b)

    eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos;

    c)

    parastā raja (Dipturus batis) – grupa (Dipturus cf. flossada and Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    d)

    cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    e)

    siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

    f)

    ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

    g)

    divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos.

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    IV   SADAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    42. pants

    Komiteju procedūra

    1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    43. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

    Tomēr 8. pantu piemēro no 2014. gada 1. februāra.

    Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 24., 25. un 26. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2014. gada 20. janvārī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    D. KOURKOULAS

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

    (3)  Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

    (5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

    (6)  Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

    (7)  Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

    (8)  Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).

    (9)  Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).

    (10)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

    (11)  Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16.lpp.).

    (12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

    (13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

    (14)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

    (15)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

    (16)  Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku par zivsaimniecību un jūras vidi (OV L 161, 2.7.1993., 2. lpp.).

    (17)  Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

    (18)  OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

    (19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

    (20)  Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

    (21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

    (22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

    (23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

    (24)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

    (25)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

    (26)  Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

    (27)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

    (28)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

    (29)  Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

    (30)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

    (31)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2009. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94(OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

    (32)  Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

    (33)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

    PIELIKUMU SARAKSTS

    I PIELIKUMS

    :

    KPN, kas piemērojama Savienības kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

    IA PIELIKUMS

    :

    Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

    IB PIELIKUMS

    :

    Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    IC PIELIKUMS

    :

    Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals

    ID PIELIKUMS

    :

    Tālu migrējošas zivis – visi apgabali

    IE PIELIKUMS

    :

    Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals

    IF PIELIKUMS

    :

    Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals

    IG PIELIKUMS

    :

    Dienvidu tunzivis – visi apgabali

    IH PIELIKUMS

    :

    WCPFC konvencijas apgabals

    IJ PIELIKUMS

    :

    SPRFMO konvencijas apgabals

    IIA PIELIKUMS

    :

    Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā

    IIB PIELIKUMS

    :

    Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

    IIC PIELIKUMS

    :

    Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā

    IID PIELIKUMS

    :

    Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

    III PIELIKUMS

    :

    Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

    IV PIELIKUMS

    :

    ICCAT konvencijas apgabals

    V PIELIKUMS

    :

    CCAMLR konvencijas apgabals

    VI PIELIKUMS

    :

    IOTC konvencijas apgabals

    VII PIELIKUMS

    :

    WCPFC konvencijas apgabals

    VIII PIELIKUMS

    :

    Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos

    I PIELIKUMS

    KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

    IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

    Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; vietējie nosaukumi norādīti tikai ērtības labad.

    Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Amblyraja radiata

    RJR

    Ērkšķu raja

    Ammodytes spp.

    SAN

    Tūbītes

    Argentina silus

    ARU

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Beryx spp.

    ALF

    Beriksas

    Brosme brosme

    USK

    Brosme

    Caproidae

    BOR

    Kaproīdas

    Centrophorus squamosus

    GUQ

    Pelēkā īsraga haizivs

    Centroscymnus coelolepis

    CYO

    Baltacu haizivs

    Chaceon spp.

    GER

    Sarkanie dziļūdens krabji

    Chaenocephalus aceratus

    SSI

    Melnspuru leduszivs

    Champsocephalus gunnari

    ANI

    Antarktikas leduszivs

    Channichthys rhinoceratus

    LIC

    Vienraga leduszivs

    Chionoecetes spp.

    PCR

    Karaliskie krabji

    Clupea harengus

    HER

    Siļķe

    Coryphaenoides rupestris

    RNG

    Strupdeguna garaste

    Dalatias licha

    SCK

    Melnā haizivs

    Deania calcea

    DCA

    Gardeguna spurainā haizivs

    Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

    RJB

    Parastā raja (grupa)

    Dissostichus eleginoides

    TOP

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus mawsoni

    TOA

    Antarktikas ilkņzivs

    Dissostichus spp.

    TOT

    Ilkņzivis

    Engraulis encrasicolus

    ANE

    Eiropas anšovs

    Etmopterus princeps

    ETR

    Lielā laternhaizivs

    Etmopterus pusillus

    ETP

    Gludā laternhaizivs

    Euphausia superba

    KRI

    Krils

    Gadus morhua

    COD

    Menca

    Galeorhinus galeus

    GAG

    Bara haizivs

    Glyptocephalus cynoglossus

    WIT

    Sarkanā plekste

    Gobionotothen gibberifrons

    NOG

    Zaļā nototēnija

    Hippoglossoides platessoides

    PLA

    Rietumatlantijas plekste

    Hippoglossus hippoglossus

    HAL

    Atlantijas paltuss

    Hoplostethus atlanticus

    ORY

    Atlantijas lielgalvis

    Illex illecebrosus

    SQI

    Īsspuru kalmārs

    Lamna nasus

    POR

    Siļķu haizivs

    Lepidonotothen squamifrons

    NOS

    Pelēkā nototēnija

    Lepidorhombus spp.

    LEZ

    Megrimi

    Leucoraja naevus

    RJN

    Dzegužraja

    Limanda ferruginea

    YEL

    Dzeltenastes plekste

    Limanda limanda

    DAB

    Limanda

    Lophiidae

    ANF

    Jūrasvelni

    Macrourus spp.

    GRV

    Makrūrzivis

    Makaira nigricans

    BUM

    Atlantijas zilais marlīns

    Mallotus villosus

    CAP

    Moiva

    Manta birostris

    RMB

    Divragainā velnraja

    Martialia hyadesi

    SQS

    Dienvidatlantijas kalmārs

    Melanogrammus aeglefinus

    HAD

    Pikša

    Merlangius merlangus

    WHG

    Merlangs

    Merluccius merluccius

    HKE

    Heks

    Micromesistius poutassou

    WHB

    Putasu

    Microstomus kitt

    LEM

    Mazmutes plekste

    Molva dypterygia

    BLI

    Zilā jūras līdaka

    Molva molva

    LIN

    Jūras līdaka

    Nephrops norvegicus

    NEP

    Norvēģijas omārs

    Notothenia rossii

    NOR

    Marmora nototēnija

    Pandalus borealis

    PRA

    Ziemeļu garnele

    Paralomis spp.

    PAI

    Krabji

    Penaeus spp.

    PEN

    Penaeus garneles

    Platichthys flesus

    FLE

    Plekste

    Pleuronectes platessa

    PLE

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectiformes

    FLX

    Plekstveidīgās zivis

    Pollachius pollachius

    POL

    Pollaks

    Pollachius virens

    POK

    Saida

    Psetta maxima

    TUR

    Akmeņplekste

    Pseudochaenichthys georgianus

    SGI

    Melnā leduszivs

    Raja alba

    RJA

    Baltā raja

    Raja brachyura

    RJH

    Blondā raja

    Raja circularis

    RJI

    Smilšu raja

    Raja clavata

    RJC

    Dzeloņainā raja

    Raja fullonica

    RJF

    Šagrēnādas raja

    Raja (Dipturus) nidarosiensis

    JAD

    Norvēģijas raja

    Raja microocellata

    RJE

    Sīkacu raja

    Raja montagui

    RJM

    Plankumainā raja

    Raja undulata

    RJU

    Cirtainā raja

    Rajiformes

    SRX

    Rajveidīgās zivis

    Reinhardtius hippoglossoides

    GHL

    Grenlandes paltuss

    Scomber scombrus

    MAC

    Makrele

    Scophthalmus rhombus

    BLL

    Gludais rombs

    Sebastes spp.

    RED

    Sarkanasari

    Solea solea

    SOL

    Parastā jūrasmēle

    Solea spp.

    SOO

    Jūrasmēles

    Sprattus sprattus

    SPR

    Brētliņa

    Squalus acanthias

    DGS

    Dzelkņu haizivs

    Tetrapturus albidus

    WHM

    Baltais marlīns

    Thunnus maccoyii

    SBF

    Dienvidu tunzivs

    Thunnus obesus

    BET

    Lielacu tunzivs

    Thunnus thynnus

    BFT

    Zilā tunzivs

    Trachurus murphyi

    CJM

    Stavrida

    Trachurus spp.

    JAX

    Stavridas

    Trisopterus esmarkii

    NOP

    Esmarka menca

    Urophycis tenuis

    HKW

    Baltā Amerikas jūrasvēdzele

    Xiphias gladius

    SWO

    Zobenzivs

    Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

    Beriksas

    ALF

    Beryx spp.

    Rietumatlantijas plekste

    PLA

    Hippoglossoides platessoides

    Eiropas anšovs

    ANE

    Engraulis encrasicolus

    Jūrasvelni

    ANF

    Lophiidae

    Antarktikas ilkņzivs

    TOA

    Dissostichus mawsoni

    Atlantijas paltuss

    HAL

    Hippoglossus hippoglossus

    Lielacu tunzivs

    BET

    Thunnus obesus

    Gardeguna spurainā haizivs

    DCA

    Deania calcea

    Melnspuru leduszivs

    SSI

    Chaenocephalus aceratus

    Blondā raja

    RJH

    Raja brachyura

    Zilā jūras līdaka

    BLI

    Molva dypterygia

    Atlantijas zilais marlīns

    BUM

    Makaira nigricans

    Putasu

    WHB

    Micromesistius poutassou

    Zilā tunzivs

    BFT

    Thunnus thynnus

    Kaproīdas

    BOR

    Caproidae

    Gludais rombs

    BLL

    Scophthalmus rhombus

    Moiva

    CAP

    Mallotus villosus

    Menca

    COD

    Gadus morhua

    Limanda

    DAB

    Limanda limanda

    Parastā raja (grupa)

    RJB

    Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

    Parastā jūrasmēle

    SOL

    Solea solea

    Krabji

    PAI

    Paralomis spp.

    Dzegužraja

    RJN

    Leucoraja naevus

    Sarkanie dziļūdens krabji

    GER

    Chaceon spp.

    Plekste

    FLE

    Platichthys flesus

    Plekstveidīgās zivis

    FLX

    Pleuronectiformes

    Divragainā velnraja

    RMB

    Manta birostris

    Lielā laternhaizivs

    ETR

    Etmopterus princeps

    Ziemeļatlantijas argentīna

    ARU

    Argentina silus

    Grenlandes paltuss

    GHL

    Reinhardtius hippoglossoides

    Makrūrzivis

    GRV

    Macrourus spp.

    Pelēkā nototēnija

    NOS

    Lepidonotothen squamifrons

    Pikša

    HAD

    Melanogrammus aeglefinus

    Heks

    HKE

    Merluccius merluccius

    Siļķe

    HER

    Clupea harengus

    Stavridas

    JAX

    Trachurus spp.

    Zaļā nototēnija

    NOG

    Gobionotothen gibberifrons

    Stavrida

    CJM

    Trachurus murphyi

    Melnā haizivs

    SCK

    Dalatias licha

    Krils

    KRI

    Euphausia superba

    Pelēkā īsraga haizivs

    GUQ

    Centrophorus squamosus

    Mazmutes plekste

    LEM

    Microstomus kitt

    Jūras līdaka

    LIN

    Molva molva

    Makrele

    MAC

    Scomber scombrus

    Antarktikas leduszivs

    ANI

    Champsocephalus gunnari

    Marmora nototēnija

    NOR

    Notothenia rossii

    Megrimi

    LEZ

    Lepidorhombus spp.

    Ziemeļu garnele

    PRA

    Pandalus borealis

    Norvēģijas omārs

    NEP

    Nephrops norvegicus

    Esmarka menca

    NOP

    Trisopterus esmarkii

    Norvēģijas raja

    JAD

    Raja (Dipturus) nidarosiensis

    Atlantijas lielgalvis

    ORY

    Hoplostethus atlanticus

    Patagonijas ilkņzivs

    TOP

    Dissostichus eleginoides

    Penaeus garneles

    PEN

    Penaeus spp.

    Jūras zeltplekste

    PLE

    Pleuronectes platessa

    Pollaks

    POL

    Pollachius pollachius

    Siļķu haizivs

    POR

    Lamna nasus

    Baltacu haizivs

    CYO

    Centroscymnus coelolepis

    Sarkanasari

    RED

    Sebastes spp.

    Strupdeguna garaste

    RNG

    Coryphaenoides rupestris

    Saida

    POK

    Pollachius virens

    Tūbītes

    SAN

    Ammodytes spp.

    Smilšu raja

    RJI

    Raja circularis

    Šagrēnādas raja

    RJF

    Raja fullonica

    Īsspuru kalmārs

    SQI

    Illex illecebrosus

    Rajveidīgās zivis

    SRX

    Rajiformes

    Sīkacu raja

    RJE

    Raja microocellata

    Gludā laternhaizivs

    ETP

    Etmopterus pusillus

    Karaliskie krabji

    PCR

    Chionoecetes spp.

    Jūrasmēles

    SOO

    Solea spp.

    Melnā leduszivs

    SGI

    Pseudochaenichthys georgianus

    Dienvidu tunzivs

    SBF

    Thunnus maccoyii

    Plankumainā raja

    RJM

    Raja montagui

    Brētliņa

    SPR

    Sprattus sprattus

    Dzelkņu haizivs

    DGS

    Squalus acanthias

    Dienvidatlantijas kalmārs

    SQS

    Martialia hyadesi

    Ērkšķu raja

    RJR

    Amblyraja radiata

    Zobenzivs

    SWO

    Xiphias gladius

    Dzeloņainā raja

    RJC

    Raja clavata

    Ilkņzivis

    TOT

    Dissostichus spp.

    Bara haizivs

    GAG

    Galeorhinus galeus

    Akmeņplekste

    TUR

    Psetta maxima

    Brosme

    USK

    Brosme brosme

    Cirtainā raja

    RJU

    Raja undulata

    Vienraga leduszivs

    LIC

    Channichthys rhinoceratus

    Baltā Amerikas jūrasvēdzele

    HKW

    Urophycis tenuis

    Baltais marlīns

    WHM

    Tetrapturus albidus

    Baltā raja

    RJA

    Raja alba

    Merlangs

    WHG

    Merlangius merlangus

    Sarkanā plekste

    WIT

    Glyptocephalus cynoglossus

    Dzeltenastes plekste

    YEL

    Limanda ferruginea

    IA PIELIKUMS

    SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

    Suga

    :

    Tūbītes

    Ammodytes spp.

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (SAN/04-N.)

    Dānija

    0

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Apvienotā Karaliste

    0

    Savienība

    0

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Tūbītes

    Ammodytes spp.

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1)

    Dānija

    0  (2)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Apvienotā Karaliste

    0  (2)

    Vācija

    0  (2)

    Zviedrija

    0  (2)

    Savienība

    0

    KPN

    0

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

     

    1

    2

    3

    4

    5

    6

    7

     

    (SAN/234_1)

    (SAN/234_2)

    (SAN/234_3)

    (SAN/234_4)

    (SAN/234_5)

    (SAN/234_6)

    (SAN/234_7)

    Dānija

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Apvienotā Karaliste

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Vācija

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Zviedrija

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Savienība

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Kopā

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0


    Suga

    :

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Argentina silus

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (ARU/1/2.)

    Vācija

    24

    Analītiskā KPN

    Francija

    8

    Nīderlande

    19

    Apvienotā Karaliste

    39

    Savienība

    90

    KPN

    90


    Suga

    :

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Argentina silus

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi III un IV zonā

    (ARU/34-C)

    Dānija

    911

    Analītiskā KPN

    Vācija

    9

    Francija

    7

    Īrija

    7

    Nīderlande

    43

    Zviedrija

    35

    Apvienotā Karaliste

    16

    Savienība

    1 028

    KPN

    1 028


    Suga

    :

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Argentina silus

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

    (ARU/567.)

    Vācija

    329

    Analītiskā KPN

    Francija

    7

    Īrija

    305

    Nīderlande

    3 434

    Apvienotā Karaliste

    241

    Savienība

    4 316

    KPN

    4 316


    Suga

    :

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā

    (USK/1214EI)

    Vācija

    6  (3)

    Analītiskā KPN

    Francija

    6  (3)

    Apvienotā Karaliste

    6  (3)

    Citi

    3  (3)

    Savienība

    21  (3)

    KPN

    21


    Suga

    :

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona

    :

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (USK/3A/BCD)

    Dānija

    15

    Analītiskā KPN

    Zviedrija

    7

    Vācija

    7

    Savienība

    29

    KPN

    29


    Suga

    :

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IV zonā

    (USK/04-C.)

    Dānija

    64

    Analītiskā KPN

    Vācija

    19

    Francija

    44

    Zviedrija

    6

    Apvienotā Karaliste

    96

    Citi

    6  (4)

    Savienība

    235

    KPN

    235


    Suga

    :

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

    (USK/567EI.)

    Vācija

    8  (6)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Spānija

    26  (6)

    Francija

    312  (6)

    Īrija

    30  (6)

    Apvienotā Karaliste

    151  (6)

    Citi

    8  (5)  (6)

    Savienība

    535  (6)

    KPN

    3 860


    Suga

    :

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (USK/04-N.)

    Beļģija

    0  (7)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    0  (7)

    Vācija

    0  (7)

    Francija

    0  (7)

    Nīderlande

    0  (7)

    Apvienotā Karaliste

    0  (7)

    Savienība

    0  (7)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Kaproīdas

    Caproidae

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

    (BOR/678-)

    Dānija

    31 291

    Piesardzības KPN

    Īrija

    88 115

    Apvienotā Karaliste

    8 103

    Savienība

    127 509

    KPN

    127 509


    Suga

    :

    Siļķe (8)

    Clupea harengus

    Zona

    :

    IIIa

    (HER/03A.)

    Dānija

    9 986  (9)  (10)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    160  (9)  (10)

    Zviedrija

    10 446  (9)  (10)

    Savienība

    20 592  (9)  (10)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Siļķe (11)

    Clupea harengus

    Zona

    :

    Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

    (HER/4AB.)

    Dānija

    48 390  (12)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    32 639  (12)

    Francija

    18 768  (12)

    Nīderlande

    45 647  (12)

    Zviedrija

    3 347  (12)

    Apvienotā Karaliste

    48 609  (12)

    Savienība

    197 400  (12)

    KPN

    Nav noteikta

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (HER/*04N-) ()

    Savienība

    0

    ()  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.


    Suga

    :

    Siļķe (14)

    Clupea harengus

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (HER/04-N.)

    Zviedrija

    0  (14)  (15)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Savienība

    0  (15)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Siļķe (16)

    Clupea harengus

    Zona

    :

    IIIa

    (HER/03A-BC)

    Dānija

    4 009  (17)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    36  (17)

    Zviedrija

    645  (17)

    Savienība

    4 690  (17)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Siļķe (18)

    Clupea harengus

    Zona

    :

    IV, VIId zona un Savienības ūdeņi IIa zonā

    (HER/2A47DX)

    Beļģija

    43  (19)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    8 309  (19)

    Vācija

    43  (19)

    Francija

    43  (19)

    Nīderlande

    43  (19)

    Zviedrija

    41  (19)

    Apvienotā Karaliste

    158  (19)

    Savienība

    8 680  (19)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Siļķe (20)

    Clupea harengus

    Zona

    :

    IVc, VIId (21)

    (HER/4CXB7D)

    Beļģija

    8 158  (22)  (23)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    620  (22)  (23)

    Vācija

    418  (22)  (23)

    Francija

    8 687  (22)  (23)

    Nīderlande

    15 026  (22)  (23)

    Apvienotā Karaliste

    3 281  (22)  (23)

    Savienība

    36 190  (23)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (24)

    (HER/5B6ANB)

    Vācija

    3 137  (25)

    Analītiskā KPN

    Francija

    594  (25)

    Īrija

    4 240  (25)

    Nīderlande

    3 137  (25)

    Apvienotā Karaliste

    16 959  (25)

    Savienība

    28 067  (25)

    KPN

    28 067


    Suga

    :

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona

    :

    VIaS (26), VIIb, VIIc

    (HER/6AS7BC)

    Īrija

    3 342

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Nīderlande

    334

    Savienība

    3 676

    KPN

    3 676


    Suga

    :

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona

    :

    VI zona (Klaida) (27)

    (HER/06ACL.)

    Apvienotā Karaliste

    Jānosaka (28)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    Jānosaka (29)

    KPN

    Jānosaka (29)


    Suga

    :

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona

    :

    VIIa (30)

    (HER/07/MM)

    Īrija

    1 367

    Analītiskā KPN

    Apvienotā Karaliste

    3 884

    Savienība

    5 251

    KPN

    5 251


    Suga

    :

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona

    :

    VIIe un VIIf

    (HER/7EF.)

    Francija

    465

    Piesardzības KPN

    Apvienotā Karaliste

    465

    Savienība

    930

    KPN

    930


    Suga

    :

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona

    :

    VIIg (31), VIIh (31), VIIj (31) un VIIk (31)

    (HER/7G-K.)

    Vācija

    248

    Analītiskā KPN

    Francija

    1 380

    Īrija

    19 324

    Nīderlande

    1 380

    Apvienotā Karaliste

    28

    Savienība

    22 360

    KPN

    22 360


    Suga

    :

    Eiropas anšovs

    Engraulis encrasicolus

    Zona

    :

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (ANE/9/3411)

    Spānija

    4 198

    Piesardzības KPN

    Portugāle

    4 580

    Savienība

    8 778

    KPN

    8 778


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    Skageraks

    (COD/03AN.)

    Beļģija

    7  (32)  (33)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    2 118  (32)  (33)

    Vācija

    53  (32)  (33)

    Nīderlande

    13  (32)  (33)

    Zviedrija

    371  (32)  (33)

    Savienība

    2 562  (33)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    Kategats

    (COD/03AS.)

    Dānija

    62  (34)

    Analītiskā KPN

    Vācija

    1  (34)

    Zviedrija

    37  (34)

    Savienība

    100  (34)

    KPN

    100  (34)


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

    (COD/2A3AX4)

    Beļģija

    548  (35)  (36)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    3 146  (35)  (36)

    Vācija

    1 995  (35)  (36)

    Francija

    676  (35)  (36)

    Nīderlande

    1 778  (35)  (36)

    Zviedrija

    21  (35)  (36)

    Apvienotā Karaliste

    7 218  (35)  (36)

    Savienība

    15 382  (36)

    KPN

    Nav noteikta

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (COD/*04N-)

    Savienība

    0


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (COD/04-N.)

    Zviedrija

    0  (37)  (38)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Savienība

    0  (38)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    VIb; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā

    (COD/5W6-14)

    Beļģija

    0

    Piesardzības KPN

    Vācija

    1

    Francija

    12

    Īrija

    16

    Apvienotā Karaliste

    45

    Savienība

    74

    KPN

    74


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    VIa; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W

    (COD/5BE6A)

    Beļģija

    0

    Analītiskā KPN

    Vācija

    0

    Francija

    0

    Īrija

    0

    Apvienotā Karaliste

    0

    Savienība

    0

    KPN

    0  (39)


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    VIIa

    (COD/07A.)

    Beļģija

    3

    Analītiskā KPN

    Francija

    8

    Īrija

    150

    Nīderlande

    1

    Apvienotā Karaliste

    66

    Savienība

    228

    KPN

    228


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un Savieníbas ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (COD/7XAD34)

    Beļģija

    304

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Francija

    4 977

    Īrija

    1 030

    Nīderlande

    1

    Apvienotā Karaliste

    536

    Savienība

    6 848

    KPN

    6 848


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    VIId

    (COD/07D.)

    Beļģija

    46  (40)  (41)

    Analītiskā KPN

    Francija

    907  (40)  (41)

    Nīderlande

    27  (40)  (41)

    Apvienotā Karaliste

    100  (40)  (41)

    Savienība

    1 080  (41)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Siļķu haizivs

    Lamna nasus

    Zona

    :

    Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; Savienības ūdeņi Skagerakā, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

    (POR/3-1234)

    Dānija

    0  (42)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (42)

    Vācija

    0  (42)

    Īrija

    0  (42)

    Spānija

    0  (42)

    Apvienotā Karaliste

    0  (42)

    Savienība

    0  (42)

    KPN

    0  (42)


    Suga

    :

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (LEZ/2AC4-C)

    Beļģija

    6

    Analītiskā KPN

    Dānija

    5

    Vācija

    5

    Francija

    34

    Nīderlande

    27

    Apvienotā Karaliste

    2 006

    Savienība

    2 083

    KPN

    2 083


    Suga

    :

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (LEZ/56-14)

    Spānija

    463

    Analītiskā KPN

    Francija

    1 805

    Īrija

    528

    Apvienotā Karaliste

    1 278

    Savienība

    4 074

    KPN

    4 074


    Suga

    :

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona

    :

    VII

    (LEZ/07.)

    Beļģija

    470  (43)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Spānija

    5 216  (43)

    Francija

    6 329  (43)

    Īrija

    2 878  (43)

    Apvienotā Karaliste

    2 492  (43)

    Savienība

    17 385

    KPN

    17 385


    Suga

    :

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona

    :

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (LEZ/8ABDE.)

    Spānija

    950

    Analītiskā KPN

    Francija

    766

    Savienība

    1 716

    KPN

    1 716


    Suga

    :

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona

    :

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (LEZ/8C3411)

    Spānija

    2 084

    Analītiskā KPN

    Francija

    104

    Portugāle

    69

    Savienība

    2 257

    KPN

    2 257


    Suga

    :

    Limanda un plekste

    Limanda limanda un Platichthys flesus

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (DAB/2AC4-C) limandai;

    (FLE/2AC4-C) plekstei

    Beļģija

    503

    Piesardzības KPN

    Dānija

    1 888

    Vācija

    2 832

    Francija

    196

    Nīderlande

    11 421

    Zviedrija

    6

    Apvienotā Karaliste

    1 588

    Savienība

    18 434

    KPN

    18 434


    Suga

    :

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (ANF/2AC4-C)

    Beļģija

    277  (44)

    Analītiskā KPN

    Dānija

    610  (44)

    Vācija

    298  (44)

    Francija

    57  (44)

    Nīderlande

    209  (44)

    Zviedrija

    7  (44)

    Apvienotā Karaliste

    6 375  (44)

    Savienība

    7 833  (44)

    KPN

    7 833


    Suga

    :

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (ANF/04-N.)

    Beļģija

    0  (45)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    0  (45)

    Vācija

    0  (45)

    Nīderlande

    0  (45)

    Apvienotā Karaliste

    0  (45)

    Savienība

    0  (45)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona

    :

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (ANF/56-14)

    Beļģija

    159

    Piesardzības KPN

    Vācija

    182

    Spānija

    170

    Francija

    1 961

    Īrija

    443

    Nīderlande

    153

    Apvienotā Karaliste

    1 364

    Savienība

    4 432

    KPN

    4 432


    Suga

    :

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona

    :

    VII

    (ANF/07.)

    Beļģija

    3 097  (46)  (47)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Vācija

    345  (46)  (47)

    Spānija

    1 231  (46)  (47)

    Francija

    19 875  (46)  (47)

    Īrija

    2 540  (46)  (47)

    Nīderlande

    401  (46)  (47)

    Apvienotā Karaliste

    6 027  (46)  (47)

    Savienība

    33 516  (46)

    KPN

    33 516  (46)


    Suga

    :

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona

    :

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (ANF/8ABDE.)

    Spānija

    1 368

    Analītiskā KPN

    Francija

    7 612

    Savienība

    8 980

    KPN

    8 980


    Suga

    :

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona

    :

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (ANF/8C3411)

    Spānija

    2 191

    Analītiskā KPN

    Francija

    2

    Portugāle

    436

    Savienība

    2 629

     

    0

    KPN

    2 629


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    IIIa, Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (HAD/3A/BCD)

    Beļģija

    8  (48)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    1 328  (48)

    Vācija

    84  (48)

    Nīderlande

    2  (48)

    Zviedrija

    157  (48)

    Savienība

    1 579  (48)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

    (HAD/2AC4.)

    Beļģija

    153  (49)

    Analītiskā KPN

    Dānija

    1 053  (49)

    Vācija

    670  (49)

    Francija

    1 168  (49)

    Nīderlande

    115  (49)

    Zviedrija

    106  (49)

    Apvienotā Karaliste

    17 370  (49)

    Savienība

    20 635  (49)

    KPN

    Nav noteikta

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (HAD/*04N-)

    Savienība

    0


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (HAD/04-N.)

    Zviedrija

    0  (50)  (51)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Savienība

    0  (51)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā

    (HAD/6B1214)

    Beļģija

    3

    Analītiskā KPN

    Vācija

    3

    Francija

    133

    Īrija

    95

    Apvienotā Karaliste

    976

    Savienība

    1 210

    KPN

    1 210


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

    (HAD/5BC6A.)

    Beļģija

    4

    Analītiskā KPN

    Vācija

    5

    Francija

    220

    Īrija

    653

    Apvienotā Karaliste

    3 106

    Savienība

    3 988

    KPN

    3 988


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    VIIb–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (HAD/7X7A34)

    Beļģija

    105  (52)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Francija

    6 320  (52)

    Īrija

    2 106  (52)

    Apvienotā Karaliste

    948  (52)

    Savienība

    9 479  (52)

    KPN

    9 479


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    VIIa

    (HAD/07A.)

    Beļģija

    19

    Analītiskā KPN

    Francija

    85

    Īrija

    511

    Apvienotā Karaliste

    566

    Savienība

    1 181

    KPN

    1 181


    Suga

    :

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona

    :

    IIIa

    (WHG/03A.)

    Dānija

    650  (53)

    Piesardzības KPN

    Nīderlande

    2  (53)

    Zviedrija

    70  (53)

    Savienība

    722  (53)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona

    :

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

    (WHG/2AC4.)

    Beļģija

    220  (54)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    950  (54)

    Vācija

    247  (54)

    Francija

    1 427  (54)

    Nīderlande

    549  (54)

    Zviedrija

    2  (54)

    Apvienotā Karaliste

    6 866  (54)

    Savienība

    10 261  (54)

    KPN

    Nav noteikta

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (WHG/*04N-)

    Savienība

    0


    Suga

    :

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona

    :

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (WHG/56-14)

    Vācija

    2

    Analītiskā KPN

    Francija

    36

    Īrija

    87

    Apvienotā Karaliste

    167

    Savienība

    292

    KPN

    292


    Suga

    :

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona

    :

    VIIa

    (WHG/07 A.)

    Beļģija

    0

    Analītiskā KPN

    Francija

    3

    Īrija

    46

    Nīderlande

    0

    Apvienotā Karaliste

    31

    Savienība

    80

    KPN

    80


    Suga

    :

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona

    :

    VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk

    (WHG/7X7A-C)

    Beļģija

    187  (55)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Francija

    11 498  (55)

    Īrija

    5 328  (55)

    Nīderlande

    93  (55)

    Apvienotā Karaliste

    2 056  (55)

    Savienība

    19 162  (55)

    KPN

    19 162


    Suga

    :

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona

    :

    VIII

    (WHG/08.)

    Spānija

    1 270

    Piesardzības KPN

    Francija

    1 905

    Savienība

    3 175

    KPN

    3 175


    Suga

    :

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona

    :

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (WHG/9/3411)

    Portugāle

    Jānosaka (56)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    Jānosaka (57)

    KPN

    Jānosaka (57)


    Suga

    :

    Merlangs un pollaks

    Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (WHG/04-N.) merlangam;

    (POL/04-N.) pollakam

    Zviedrija

    0  (58)  (59)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    0  (59)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona

    :

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (HKE/3A/BCD)

    Dānija

    2 273  (61)

    Analītiskā KPN

    Zviedrija

    193  (61)

    Savienība

    2 466

    KPN

    2 466  (60)


    Suga

    :

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (HKE/2AC4-C)

    Beļģija

    41

    Analītiskā KPN

    Dānija

    1 661

    Vācija

    191

    Francija

    368

    Nīderlande

    95

    Apvienotā Karaliste

    518

    Savienība

    2 874

    KPN

    2 874  (62)


    Suga

    :

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona

    :

    VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (HKE/571214)

    Beļģija

    422  (63)  (65)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Spānija

    13 529  (65)

    Francija

    20 893  (63)  (65)

    Īrija

    2 532  (65)

    Nīderlande

    272  (63)  (65)

    Apvienotā Karaliste

    8 248  (63)  (65)

    Savienība

    45 896

    KPN

    45 896  (64)

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (HKE/*8ABDE)

    Beļģija

    55

    Spānija

    2 181

    Francija

    2 181

    Īrija

    273

    Nīderlande

    27

    Apvienotā Karaliste

    1 228

    Savienība

    5 947


    Suga

    :

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona

    :

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (HKE/8ABDE.)

    Beļģija

    14  (66)

    Analītiskā KPN

    Spānija

    9 418

    Francija

    21 151

    Nīderlande

    27  (66)

    Savienība

    30 610

    KPN

    30 610  (67)

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    VI un VII zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (HKE/*57-14)

    Beļģija

    3

    Spānija

    2 728

    Francija

    4 911

    Nīderlande

    8

    Savienība

    7 650


    Suga

    :

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona

    :

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (HKE/8C3411)

    Spānija

    10 409

    Analītiskā KPN

    Francija

    999

    Portugāle

    4 858

    Savienība

    16 266

    KPN

    16 266


    Suga

    :

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā

    (WHB/24-N.)

    Dānija

    0  (68)

    Analītiskā KPN

    Apvienotā Karaliste

    0  (68)

    Savienība

    0  (68)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

    (WHB/1X14)

    Dānija

    24 069  (69)

    Analītiskā KPN

    Vācija

    9 358  (69)

    Spānija

    20 405  (69)  (70)

    Francija

    16 750  (69)

    Īrija

    18 639  (69)

    Nīderlande

    29 350  (69)

    Portugāle

    1 896  (69)  (70)

    Zviedrija

    5 954  (69)

    Apvienotā Karaliste

    31 232  (69)

    Savienība

    157 653  (69)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona

    :

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (WHB/8C3411)

    Spānija

    19 500  (71)

    Analītiskā KPN

    Portugāle

    4 875  (71)

    Savienība

    24 375  (71)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W

    (WHB/24A567)

    Norvēģija

    0

    Analītiskā KPN

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Mazmutes plekste un sarkanā plekste

    Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei;

    (WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei

    Beļģija

    346

    Piesardzības KPN

    Dānija

    953

    Vācija

    122

    Francija

    261

    Nīderlande

    794

    Zviedrija

    11

    Apvienotā Karaliste

    3 904

    Savienība

    6 391

    KPN

    6 391


    Suga

    :

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā

    (BLI/5B67-)

    Vācija

    23  (73)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Igaunija

    4  (73)

    Spānija

    73  (73)

    Francija

    1 671  (73)

    Īrija

    6  (73)

    Lietuva

    1  (73)

    Polija

    1  (73)

    Apvienotā Karaliste

    425  (73)

    Citi

    6  (72)  (73)

    Savienība

    2 210  (73)

    KPN

    2 540


    Suga

    :

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona

    :

    Starptautiskie ūdeņi XII zonā

    (BLI/12INT-)

    Igaunija

    2  (74)

    Piesardzības KPN

    Spānija

    665  (74)

    Francija

    16  (74)

    Lietuva

    6  (74)

    Apvienotā Karaliste

    6  (74)

    Citi

    2  (74)

    Savienība

    697  (74)

    KPN

    697  (74)


    Suga

    :

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā

    (BLI/24-)

    Dānija

    4

    Piesardzības KPN

    Vācija

    4

    Īrija

    4

    Francija

    23

    Apvienotā Karaliste

    14

    Citi

    4  (75)

    Savienība

    53

    KPN

    53


    Suga

    :

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā

    (BLI/03-)

    Dānija

    3

    Piesardzības KPN

    Vācija

    2

    Zviedrija

    3

    Savienība

    8

    KPN

    8


    Suga

    :

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (LIN/1/2.)

    Dānija

    8

    Analītiskā KPN

    Vācija

    8

    Francija

    8

    Apvienotā Karaliste

    8

    Citi

    4  (76)

    Savienība

    36

    KPN

    36


    Suga

    :

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona

    :

    IIIa; Savienības ūdeņi IIIb, c, d zonā

    (LIN/3A/BCD)

    Beļģija

    6  (77)

    Analītiskā KPN

    Dānija

    50

    Vācija

    6  (77)

    Zviedrija

    19

    Apvienotā Karaliste

    6  (77)

    Savienība

    87

    KPN

    87


    Suga

    :

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IV zonā

    (LIN/04-C.)

    Beļģija

    12

    Analītiskā KPN

    Dānija

    194

    Vācija

    120

    Francija

    108

    Nīderlande

    4

    Zviedrija

    8

    Apvienotā Karaliste

    1 496

    Savienība

    1 942

    KPN

    1 942


    Suga

    :

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā

    (LIN/05EI.)

    Beļģija

    9

    Piesardzības KPN

    Dānija

    6

    Vācija

    6

    Francija

    6

    Apvienotā Karaliste

    6

    Savienība

    33

    KPN

    33


    Suga

    :

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

    (LIN/6X14.)

    Beļģija

    27  (78)

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Dānija

    5  (78)

    Vācija

    100  (78)

    Spānija

    2 012  (78)

    Francija

    2 145  (78)

    Īrija

    538  (78)

    Portugāle

    5  (78)

    Apvienotā Karaliste

    2 468  (78)

    Savienība

    7 300  (78)

    KPN

    14 164


    Suga

    :

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (LIN/04-N.)

    Beļģija

    0  (79)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    0  (79)

    Vācija

    0  (79)

    Francija

    0  (79)

    Nīderlande

    0  (79)

    Apvienotā Karaliste

    0  (79)

    Savienība

    0  (79)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (NEP/3A/BCD)

    Dānija

    3 688

    Analītiskā KPN

    Vācija

    11

    Zviedrija

    1 320

    Savienība

    5 019

    KPN

    5 019


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (NEP/2AC4-C)

    Beļģija

    811

    Analītiskā KPN

    Dānija

    811

    Vācija

    12

    Francija

    24

    Nīderlande

    417

    Apvienotā Karaliste

    13 424

    Savienība

    15 499

    KPN

    15 499


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (NEP/04-N.)

    Dānija

    0  (80)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    0  (80)

    Apvienotā Karaliste

    0  (80)

    Savienība

    0  (80)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

    (NEP/5BC6.)

    Spānija

    31

    Analītiskā KPN

    Francija

    124

    Īrija

    207

    Apvienotā Karaliste

    14 925

    Savienība

    15 287

    KPN

    15 287


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    VII

    (NEP/07.)

    Spānija

    1 259

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Francija

    5 104

    Īrija

    7 741

    Apvienotā Karaliste

    6 885

    Savienība

    20 989

    KPN

    20 989

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība

    (NEP/*07U16)

    Spānija

    557

    Francija

    349

    Īrija

    671

    Apvienotā Karaliste

    271

    Savienība

    1 848


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (NEP/8ABDE.)

    Spānija

    234

    Analītiskā KPN

    Francija

    3 665

    Savienība

    3 899

    KPN

    3 899


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    VIIIc

    (NEP/08C.)

    Spānija

    64

    Analītiskā KPN

    Francija

    3

    Savienība

    67

    KPN

    67


    Suga

    :

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona

    :

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (NEP/9/3411)

    Spānija

    55

    Analītiskā KPN

    Portugāle

    166

    Savienība

    221

    KPN

    221


    Suga

    :

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona

    :

    IIIa

    (PRA/03A.)

    Dānija

    1 318  (81)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Zviedrija

    710  (81)

    Savienība

    2 028  (81)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (PRA/2AC4-C)

    Dānija

    1 818

    Analītiskā KPN

    Nīderlande

    17

    Zviedrija

    73

    Apvienotā Karaliste

    538

    Savienība

    2 446

    KPN

    2 446


    Suga

    :

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (PRA/04-N.)

    Dānija

    0  (83)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Zviedrija

    0  (82)  (83)

    Savienība

    0  (83)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Penaeus garneles

    Penaeus spp.

    Zona

    :

    Francijas Gviānas ūdeņi

    (PEN/FGU.)

    Francija

    Jānosaka (84)  (85)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    Jānosaka (85)  (86)

    KPN

    Jānosaka (85)  (86)


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    Skageraks

    (PLE/03AN.)

    Beļģija

    43  (87)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    5 555  (87)

    Vācija

    29  (87)

    Nīderlande

    1 069  (87)

    Zviedrija

    298  (87)

    Savienība

    6 994  (87)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    Kategats

    (PLE/03AS.)

    Dānija

    1 922

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    22

    Zviedrija

    216

    Savienība

    2 160

    KPN

    2 160


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

    (PLE/2A3AX4)

    Beļģija

    4 472  (88)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    14 534  (88)

    Vācija

    4 193  (88)

    Francija

    839  (88)

    Nīderlande

    27 950  (88)

    Apvienotā Karaliste

    20 683  (88)

    Savienība

    72 671  (88)

    KPN

    Nav noteikts

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (PLE/*04N-)

    Savienība

    0


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (PLE/56-14)

    Francija

    9

    Piesardzības KPN

    Īrija

    261

    Apvienotā Karaliste

    388

    Savienība

    658

    KPN

    658


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    VIIa

    (PLE/07A.)

    Beļģija

    31

    Analītiskā KPN

    Francija

    14

    Īrija

    854

    Nīderlande

    9

    Apvienotā Karaliste

    312

    Savienība

    1 220

    KPN

    1 220


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    VIIb un VIIc

    (PLE/7BC.)

    Francija

    11

    Piesardzības KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Īrija

    63

    Savienība

    74

    KPN

    74


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    VIId un VIIe

    (PLE/7DE.)

    Beļģija

    871  (89)

    Analītiskā KPN

    Francija

    2 903  (89)

    Apvienotā Karaliste

    1 548

    Savienība

    5 322

    KPN

    5 322


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    VIIf un VIIg

    (PLE/7FG.)

    Beļģija

    69

    Analītiskā KPN

    Francija

    125

    Īrija

    202

    Apvienotā Karaliste

    65

    Savienība

    461

    KPN

    461


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    VIIh, VIIj un VIIk

    (PLE/7HJK.)

    Beļģija

    8

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Francija

    17

    Īrija

    59

    Nīderlande

    34

    Apvienotā Karaliste

    17

    Savienība

    135

    KPN

    135


    Suga

    :

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona

    :

    VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (PLE/8/3411)

    Spānija

    66

    Piesardzības KPN

    Francija

    263

    Portugāle

    66

    Savienība

    395

    KPN

    395


    Suga

    :

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona

    :

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (POL/56-14)

    Spānija

    6

    Piesardzības KPN

    Francija

    190

    Īrija

    56

    Apvienotā Karaliste

    145

    Savienība

    397

    KPN

    397


    Suga

    :

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona

    :

    VII

    (POL/07.)

    Beļģija

    420  (90)

    Piesardzības KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Spānija

    25  (90)

    Francija

    9 667  (90)

    Īrija

    1 030  (90)

    Apvienotā Karaliste

    2 353  (90)

    Savienība

    13 495  (90)

    KPN

    13 495


    Suga

    :

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona

    :

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (POL/8ABDE.)

    Spānija

    252

    Piesardzības KPN

    Francija

    1 230

    Savienība

    1 482

    KPN

    1 482


    Suga

    :

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona

    :

    VIIIc

    (POL/08C.)

    Spānija

    208

    Piesardzības KPN

    Francija

    23

    Savienība

    231

    KPN

    231


    Suga

    :

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona

    :

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (POL/9/3411)

    Spānija

    273  (91)

    Piesardzības KPN

    Portugāle

    9  (91)

    Savienība

    282  (91)

    KPN

    282


    Suga

    :

    Saida

    Pollachius virens

    Zona

    :

    IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

    (POK/2A34.)

    Beļģija

    19  (92)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    2 251  (92)

    Vācija

    5 684  (92)

    Francija

    13 375  (92)

    Nīderlande

    57  (92)

    Zviedrija

    309  (92)

    Apvienotā Karaliste

    4 358  (92)

    Savienība

    26 053  (92)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Saida

    Pollachius virens

    Zona

    :

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā

    (POK/56-14)

    Vācija

    210  (93)

    Analītiskā KPN

    Francija

    2 082  (93)

    Īrija

    380  (93)

    Apvienotā Karaliste

    2 959  (93)

    Savienība

    5 631  (93)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Saida

    Pollachius virens

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (POK/04-N.)

    Zviedrija

    0  (94)  (95)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Savienība

    0  (95)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Saida

    Pollachius virens

    Zona

    :

    VII, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (POK/7/3411)

    Beļģija

    6

    Piesardzības KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Francija

    1 245

    Īrija

    1 491

    Apvienotā Karaliste

    434

    Savienība

    3 176

    KPN

    3 176


    Suga

    :

    Akmeņplekste un gludais rombs

    Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei;

    (BLL/2AC4-C) gludajam rombam

    Beļģija

    340

    Piesardzības KPN

    Dānija

    727

    Vācija

    186

    Francija

    88

    Nīderlande

    2 579

    Zviedrija

    5

    Apvienotā Karaliste

    717

    Savienība

    4 642

    KPN

    4 642


    Suga

    :

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (SRX/2AC4-C)

    Beļģija

    211  (96)  (97)  (98)

    Piesardzības KPN

    Dānija

    8  (96)  (97)  (98)

    Vācija

    10  (96)  (97)  (98)

    Francija

    33  (96)  (97)  (98)

    Nīderlande

    180  (96)  (97)  (98)

    Apvienotā Karaliste

    814  (96)  (97)  (98)

    Savienība

    1 256  (96)  (98)

    KPN

    1 256  (98)


    Suga

    :

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIIa zonā

    (SRX/03A-C.)

    Dānija

    37  (99)  (100)

    Piesardzības KPN

    Zviedrija

    10  (99)  (100)

    Savienība

    47  (99)  (100)

    KPN

    47  (100)


    Suga

    :

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

    (SRX/67AKXD)

    Beļģija

    725  (101)  (102)  (103)

    Piesardzības KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Igaunija

    4  (101)  (102)  (103)

    Francija

    3 255  (101)  (102)  (103)

    Vācija

    10  (101)  (102)  (103)

    Īrija

    1 048  (101)  (102)  (103)

    Lietuva

    17  (101)  (102)  (103)

    Nīderlande

    3  (101)  (102)  (103)

    Portugāle

    18  (101)  (102)  (103)

    Spānija

    876  (101)  (102)  (103)

    Apvienotā Karaliste

    2 076  (101)  (102)  (103)

    Savienība

    8 032  (101)  (102)  (103)

    KPN

    8 032  (102)


    Suga

    :

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi VIId zonā

    (SRX/07D.)

    Beļģija

    72  (104)  (105)  (106)

    Piesardzības KPN

    Francija

    602  (104)  (105)  (106)

    Nīderlande

    4  (104)  (105)  (106)

    Apvienotā Karaliste

    120  (104)  (105)  (106)

    Savienība

    798  (104)  (105)  (106)

    KPN

    798  (105)


    Suga

    :

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi VIII un IX zonā

    (SRX/89-C.)

    Beļģija

    7  (107)  (108)

    Piesardzības KPN

    Francija

    1 298  (107)  (108)

    Portugāle

    1 051  (107)  (108)

    Spānija

    1 057  (107)  (108)

    Apvienotā Karaliste

    7  (107)  (108)

    Savienība

    3 420  (107)  (108)

    KPN

    3 420  (108)


    Suga

    :

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā

    (GHL/2A-C46)

    Dānija

    11  (109)

    Analītiskā KPN

    Vācija

    20  (109)

    Igaunija

    11  (109)

    Spānija

    11  (109)

    Francija

    185  (109)

    Īrija

    11  (109)

    Lietuva

    11  (109)

    Polija

    11  (109)

    Apvienotā Karaliste

    729  (109)

    Savienība

    1 000  (109)

    KPN

    2 000


    Suga

    :

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona

    :

    IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

    (MAC/2A34.)

    Beļģija

    492  (110)

    Analītiskā KPN

    Dānija

    16 892  (110)

    Vācija

    513  (110)

    Francija

    1 550  (110)

    Nīderlande

    1 561  (110)

    Zviedrija

    4 396  (110)

    Apvienotā Karaliste

    1 446  (110)

    Savienība

    26 850  (110)

    KPN

    Nepiemēro

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    IIIa

    (MAC/*03A.)

    IIIa un IVbc

    (MAC/*3A4BC)

    IVb

    (MAC/*04 B.)

    IVc

    (MAC/*04C.)

    VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2014. gada decembrī

    (MAC/*2A6.)

    Dānija

    0

    4 130

    0

    0

    9 105

    Francija

    0

    490

    0

    0

    0

    Nīderlande

    0

    490

    0

    0

    0

    Zviedrija

    0

    0

    390

    10

    1 758

    Apvienotā Karaliste

    0

    490

    0

    0

    0

    Norvēģija

    0

    0

    0

    0

    0


    Suga

    :

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona

    :

    VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa XII un XIV zonā

    (MAC/2CX14-)

    Vācija

    19 578  (111)

    Analītiskā KPN

    Spānija

    21  (111)

    Igaunija

    163  (111)

    Francija

    13 054  (111)

    Īrija

    65 260  (111)

    Latvija

    120  (111)

    Lietuva

    120  (111)

    Nīderlande

    28 551  (111)

    Polija

    1 378  (111)

    Apvienotā Karaliste

    179 471  (111)

    Savienība

    307 716  (111)

    KPN

    Nepiemēro

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Savienības ūdeņi IVa zonā. No 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2014. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

    (MAC/*4A-EN)

    Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

    (MAC/*2AN-)

    Vācija

    7 877

    0

    Francija

    5 252

    0

    Īrija

    26 258

    0

    Nīderlande

    11 487

    0

    Apvienotā Karaliste

    72 212

    0

    Savienība

    123 086

    0


    Suga

    :

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona

    :

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (MAC/8C3411)

    Spānija

    29 020  (112)  (113)

    Analītiskā KPN

    Francija

    193  (112)  (113)

    Portugāle

    5 998  (112)  (113)

    Savienība

    35 211  (112)

    KPN

    Nepiemēro

    Īpašs nosacījums:

    Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    VIIIb

    (MAC/*08B.)

    Spānija

    2 437

    Francija

    16

    Portugāle

    504


    Suga

    :

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā

    (MAC/2A4A-N)

    Dānija

    12 085  (114)  (115)

    Analītiskā KPN

    Savienība

    12 085  (114)  (115)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (SOL/3A/BCD)

    Dānija

    297

    Analītiskā KPN

    Vācija

    17  (116)

    Nīderlande

    28  (116)

    Zviedrija

    11

    Savienība

    353

    KPN

    353


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (SOL/24-C.)

    Beļģija

    987  (117)

    Analītiskā KPN

    Dānija

    451  (117)

    Vācija

    790  (117)

    Francija

    198  (117)

    Nīderlande

    8 916  (117)

    Apvienotā Karaliste

    508  (117)

    Savienība

    11 850  (117)

    KPN

    11 900


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (SOL/56-14)

    Īrija

    46

    Piesardzības KPN

    Apvienotā Karaliste

    11

    Savienība

    57

    KPN

    57


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VIIa

    (SOL/07A.)

    Beļģija

    23

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0

    Īrija

    41

    Nīderlande

    7

    Apvienotā Karaliste

    24

    Savienība

    95

    KPN

    95


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VIIb un VIIc

    (SOL/7BC.)

    Francija

    6

    Piesardzības KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Īrija

    36

    Savienība

    42

    KPN

    42


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VIId

    (SOL/07D.)

    Beļģija

    1 303

    Analītiskā KPN

    Francija

    2 605

    Apvienotā Karaliste

    930

    Savienība

    4 838

    KPN

    4 838


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VIIe

    (SOL/07E.)

    Beļģija

    29  (118)

    Analītiskā KPN

    Francija

    313  (118)

    Apvienotā Karaliste

    490  (118)

    Savienība

    832

    KPN

    832


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VIIf un VIIg

    (SOL/7FG.)

    Beļģija

    625

    Analītiskā KPN

    Francija

    63

    Īrija

    31

    Apvienotā Karaliste

    282

    Savienība

    1 001

    KPN

    1 001


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VIIh, VIIj un VIIk

    (SOL/7HJK.)

    Beļģija

    32

    Analītiskā KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Francija

    64

    Īrija

    171

    Nīderlande

    51

    Apvienotā Karaliste

    64

    Savienība

    382

    KPN

    382


    Suga

    :

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona

    :

    VIIIa un VIIIb

    (SOL/8AB.)

    Beļģija

    47

    Analītiskā KPN

    Spānija

    9

    Francija

    3 483

    Nīderlande

    261

    Savienība

    3 800

    KPN

    3 800


    Suga

    :

    Jūrasmēles

    Solea spp.

    Zona

    :

    VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (SOL/8CDE34)

    Spānija

    403

    Piesardzības KPN

    Portugāle

    669

    Savienība

    1 072

    KPN

    1 072


    Suga

    :

    Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

    Sprattus sprattus

    Zona

    :

    IIIa

    (SPR/03A.)

    Dānija

    15 610  (119)  (120)

    Piesardzības KPN

    Vācija

    33  (119)  (120)

    Zviedrija

    5 906  (119)  (120)

    Savienība

    21 549  (120)

    KPN

    Nav noteikta


    Suga

    :

    Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

    Sprattus sprattus

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (SPR/2AC4-C)

    Beļģija

    1 407  (122)  (123)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

    Dānija

    111 324  (122)  (123)

    Vācija

    1 407  (122)  (123)

    Francija

    1 407  (122)  (123)

    Nīderlande

    1 407  (122)  (123)

    Zviedrija

    1 330  (121)  (122)  (123)

    Apvienotā Karaliste

    4 642  (122)  (123)

    Savienība

    122 924  (123)

    KPN

    144 000


    Suga

    :

    Brētliņa

    Sprattus sprattus

    Zona

    :

    VIId un VIIe

    (SPR/7DE.)

    Beļģija

    26

    Piesardzības KPN

    Dānija

    1 674

    Vācija

    26

    Francija

    361

    Nīderlande

    361

    Apvienotā Karaliste

    2 702

    Savienība

    5 150

    KPN

    5 150


    Suga

    :

    Dzelkņu haizivs

    Squalus acanthias

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIIa zonā

    (DGS/03A-C.)

    Dānija

    0

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Zviedrija

    0

    Savienība

    0

    KPN

    0


    Suga

    :

    Dzelkņu haizivs

    Squalus acanthias

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (DGS/2AC4-C)

    Beļģija

    0  (124)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Dānija

    0  (124)

    Vācija

    0  (124)

    Francija

    0  (124)

    Nīderlande

    0  (124)

    Zviedrija

    0  (124)

    Apvienotā Karaliste

    0  (124)

    Savienība

    0  (124)

    KPN

    0  (124)


    Suga

    :

    Dzelkņu haizivs

    Squalus acanthias

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

    (DGS/15X14)

    Beļģija

    0  (125)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Vācija

    0  (125)

    Spānija

    0  (125)

    Francija

    0  (125)

    Īrija

    0  (125)

    Nīderlande

    0  (125)

    Portugāle

    0  (125)

    Apvienotā Karaliste

    0  (125)

    Savienība

    0  (125)

    KPN

    0  (125)


    Suga

    :

    Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

    Trachurus spp.

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā

    (JAX/4BC7D)

    Beļģija

    30  (127)  (128)

    Piesardzības KPN

    Dānija

    13 228  (127)  (128)

    Vācija

    1 168  (126)  (127)  (128)

    Spānija

    246  (127)  (128)

    Francija

    1 097  (126)  (127)  (128)

    Īrija

    832  (127)  (128)

    Nīderlande

    7 963  (126)  (127)  (128)

    Portugāle

    28  (127)  (128)

    Zviedrija

    75  (127)  (128)

    Apvienotā Karaliste

    3 148  (126)  (127)  (128)

    Savienība

    27 815  (127)

    KPN

    27 815


    Suga

    :

    Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

    Trachurus spp.

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (JAX/2A-14)

    Dānija

    11 382  (129)  (131)  (132)

    Analītiskā KPN

    Vācija

    8 881  (129)  (130)  (131)  (132)

    Spānija

    12 113  (131)  (132)

    Francija

    4 571  (129)  (130)  (131)  (132)

    Īrija

    29 578  (129)  (131)  (132)

    Nīderlande

    35 635  (129)  (130)  (131)  (132)

    Portugāle

    1 167  (131)  (132)

    Zviedrija

    675  (129)  (131)  (132)

    Apvienotā Karaliste

    10 710  (129)  (130)  (131)  (132)

    Savienība

    114 712  (132)

    KPN

    116 912


    Suga

    :

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona

    :

    VIIIc

    (JAX/08C.)

    Spānija

    16 582  (133)  (135)

    Analītiskā KPN

    Francija

    287  (133)

    Portugāle

    1 639  (133)  (135)

    Savienība

    18 508

    KPN

    18 508


    Suga

    :

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona

    :

    IX

    (JAX/09.)

    Spānija

    9 055  (136)  (137)

    Analītiskā KPN

    Portugāle

    25 945  (136)  (137)

    Savienība

    35 000

    KPN

    35 000


    Suga

    :

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona

    :

    X; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (138)

    (JAX/X34PRT)

    Portugāle

    Jānosaka (139)  (140)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    Jānosaka (141)

    KPN

    Jānosaka (141)


    Suga

    :

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (142)

    (JAX/341PRT)

    Portugāle

    Jānosaka (143)  (144)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    Jānosaka (145)

    KPN

    Jānosaka (145)


    Suga

    :

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (146)

    (JAX/341SPN)

    Spānija

    Jānosaka (147)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    Jānosaka (148)

    KPN

    Jānosaka (148)


    Suga

    :

    Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

    Trisopterus esmarki

    Zona

    :

    IIIa; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (NOP/2A3A4.)

    Dānija

    103 404  (149)  (151)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    20  (149)  (150)  (151)

    Nīderlande

    76  (149)  (150)  (151)

    Savienība

    103 500  (149)  (151)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

    Trisopterus esmarki

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (NOP/04-N.)

    Dānija

    0  (152)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Apvienotā Karaliste

    0  (152)

    Savienība

    0  (152)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Rūpnieciskās zivis

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (I/F/04-N.)

    Zviedrija

    0  (153)  (154)

    Piesardzības KPN

    Savienība

    0  (154)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Citas sugas

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi Vb, VI un VII zonā

    (OTH/5B67-C)

    Savienība

    Nepiemēro

    Piesardzības KPN

    Norvēģija

    0  (155)  (156)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Citas sugas

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (OTH/04-N.)

    Beļģija

    0  (159)

    Piesardzības KPN

    Dānija

    0  (159)

    Vācija

    0  (159)

    Francija

    0  (159)

    Nīderlande

    0  (159)

    Zviedrija

    Nepiemēro (157)  (159)

    Apvienotā Karaliste

    0  (159)

    Savienība

    0  (158)  (159)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Citas sugas

    Zona

    :

    Savienības ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N

    (OTH/2A46AN)

    Savienība

    Nepiemēro

    Piesardzības KPN

    Norvēģija

    0  (160)  (161)  (162)

    KPN

    Nepiemēro

    (1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

    (2)  Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no kvotas (OT1/*2A3A4).

    (3)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (4)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (5)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (6)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (7)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (8)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

    (9)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

    (10)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (11)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

    (12)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (13)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

    (14)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (15)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (16)  Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

    (17)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (18)  Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

    (19)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (20)  Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

    (21)  Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51° 33′ N platuma paralēlei un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

    (22)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).

    (23)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (24)  Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7°W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56°N platuma paralēles, izņemot Klaidu.

    (25)  Ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa jebkādas siļķes ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, mērot no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

    (26)  Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

    (27)  Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

    —

    Kintairas ragu (55°17,9′N, 05°47,8′W),

    —

    punktu ar koordinātām 55°04′N, 05°23′W un

    —

    Korsvolas ragu (55°00,5′N, 05°09,4′W).

    (28)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (29)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

    (30)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

    —

    ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

    —

    dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

    —

    rietumos Īrijas krasts,

    —

    austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

    (31)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

    —

    ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

    —

    dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

    —

    rietumos Īrijas krasts,

    —

    austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

    (32)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (33)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (34)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (35)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (36)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (37)  Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (38)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (39)  Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.

    (40)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (41)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (42)  Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    (43)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (44)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst zvejot VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

    (45)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (46)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

    (47)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (48)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (49)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (50)  Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (51)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (52)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (53)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (54)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (55)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (56)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (57)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

    (58)  Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (59)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (60)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

    81 846

    (61)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (62)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

    81 846

    (63)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (64)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

    81 846

    (65)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (66)  Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un Savienības ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (67)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

    81 846

    (68)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (69)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (70)  Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (71)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (72)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (73)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (74)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (75)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (76)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (77)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIIb, c, d zonā.

    (78)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (79)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (80)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (81)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (82)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

    (83)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (84)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (85)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.

    (86)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

    (87)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (88)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (89)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (90)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst zvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (POL/*8ABDE).

    (91)  Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).

    (92)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (93)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (94)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (95)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (96)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

    (97)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

    (98)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

    (99)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (100)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), dzeloņaino raju (Raja clavata) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

    (101)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

    (102)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

    (103)  Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (104)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (105)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), cirtaino raju (Raja undulata) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

    (106)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.

    (107)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (108)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

    (109)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (110)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (111)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (112)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nepārsniedz 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

    (113)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (114)  Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.

    (115)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (116)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

    (117)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (118)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (119)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*03A.).

    (120)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (121)  Ietverot tūbītes.

    (122)  Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 2 % kvotas (OTH/*2AC4C).

    (123)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (124)  Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    (125)  Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    (126)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).

    (127)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (128)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*4BC7D).

    (129)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2014. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

    (130)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.).

    (131)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*2A-14).

    (132)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (133)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 (134) 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

    (134)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

    (135)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).

    (136)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

    (137)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).

    (138)  Ūdeņi pie Azoru salām.

    (139)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

    (140)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (141)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

    (142)  Ūdeņi pie Madeiras.

    (143)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

    (144)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (145)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

    (146)  Ūdeņi pie Kanāriju salām.

    (147)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (148)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

    (149)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OT2/*2A3A4).

    (150)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

    (151)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (152)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (153)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

    (154)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (155)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

    (156)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (157)  Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai "citām sugām" parastajā apmērā.

    (158)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

    (159)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (160)  Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).

    (161)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

    (162)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    IB PIELIKUMS

    ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

    Suga

    :

    Karaliskie krabji

    Chionoecetes spp.

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (PCR/N1GRN.)

    Īrija

    25  (1)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Spānija

    175  (1)

    Savienība

    200  (1)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona

    :

    Savienības, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (HER/1/2-)

    Beļģija

    9  (2)

    Analītiskā KPN

    Dānija

    9 346  (2)

    Vācija

    1 637  (2)

    Spānija

    31  (2)

    Francija

    403  (2)

    Īrija

    2 419  (2)

    Nīderlande

    3 345  (2)

    Polija

    473  (2)

    Portugāle

    31  (2)

    Somija

    145  (2)

    Zviedrija

    3 463  (2)

    Apvienotā Karaliste

    5 975  (2)

    Savienība

    27 277  (2)

    KPN

    419 000

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

    Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

    0


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (COD/1N2AB.)

    Vācija

    0

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Grieķija

    0

    Spānija

    0

    Īrija

    0

    Francija

    0

    Portugāle

    0

    Apvienotā Karaliste

    0

    Savienība

    0

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā

    (COD/N1GL14)

    Vācija

    1 800  (3)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Apvienotā Karaliste

    400  (3)

    Savienība

    2 200  (3)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    I un IIb

    (COD/1/2B.)

    Vācija

    7 667  (6)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Spānija

    14 260  (6)

    Francija

    3 718  (6)

    Polija

    3 035  (6)

    Portugāle

    2 806  (6)

    Apvienotā Karaliste

    5 172  (6)

    Citas dalībvalstis

    250  (4)  (6)

    Savienība

    36 908  (5)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Menca un pikša

    Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (COD/05B-F.) mencai;

    (HAD/05B-F.) pikšai

    Vācija

    0  (7)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (7)

    Apvienotā Karaliste

    0  (7)

    Savienība

    0  (7)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Atlantijas paltuss

    Hippoglossus hippoglossus

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (HAL/514GRN)

    Portugāle

    118  (8)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Savienība

    118  (8)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Atlantijas paltuss

    Hippoglossus hippoglossus

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (HAL/N1GRN.)

    Savienība

    118  (9)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (GRV/514GRN)

    Savienība

    65  (10)  (11)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (GRV/N1GRN.)

    Savienība

    65  (12)  (13)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Moiva

    Mallotus villosus

    Zona

    :

    IIb

    (CAP/02B.)

    Savienība

    0

    Analītiskā KPN

    KPN

    0


    Suga

    :

    Moiva

    Mallotus villosus

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (CAP/514GRN)

    Dānija

    0

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Apvienotā Karaliste

    0

    Zviedrija

    0

    Vācija

    0

    Visas dalībvalstis

    0  (14)

    Savienība

    0  (15)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (HAD/1N2AB.)

    Vācija

    0  (16)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (16)

    Apvienotā Karaliste

    0  (16)

    Savienība

    0  (16)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona

    :

    Fēru salu ūdeņi

    (WHB/2A4AXF)

    Dānija

    0  (17)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    0  (17)

    Francija

    0  (17)

    Nīderlande

    0  (17)

    Apvienotā Karaliste

    0  (17)

    Savienība

    0  (17)

    KPN

    0


    Suga

    :

    Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

    Molva molva un Molva dypterygia

    Zona

    :

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (LIN/05B-F.) jūras līdakai;

    (BLI/05B-F.) zilajai jūras līdakai

    Vācija

    0  (18)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (18)

    Apvienotā Karaliste

    0  (18)

    Savienība

    0  (18)

    KPN

    0


    Suga

    :

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (PRA/514GRN)

    Dānija

    1 295  (19)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    1 295  (19)

    Savienība

    2 590  (19)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (PRA/N1GRN.)

    Dānija

    1 700

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    1 700

    Savienība

    3 400

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Saida

    Pollachius virens

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (POK/1N2AB.)

    Vācija

    0  (20)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (20)

    Apvienotā Karaliste

    0  (20)

    Savienība

    0  (20)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Saida

    Pollachius virens

    Zona

    :

    Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (POK/1/2INT)

    Savienība

    0

    Analītiskā KPN

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Saida

    Pollachius virens

    Zona

    :

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (POK/05B-F.)

    Beļģija

    0  (21)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    0  (21)

    Francija

    0  (21)

    Nīderlande

    0  (21)

    Apvienotā Karaliste

    0  (21)

    Savienība

    0  (21)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (GHL/1N2AB.)

    Vācija

    0  (22)  (23)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Apvienotā Karaliste

    0  (22)  (23)

    Savienība

    0  (22)  (23)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona

    :

    Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (GHL/1/2INT)

    Savienība

    0

    Piesardzības KPN

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (GHL/N1GRN.)

    Vācija

    1 700  (25)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Savienība

    1 700  (24)  (25)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (GHL/514GRN)

    Vācija

    3 591  (27)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Apvienotā Karaliste

    189  (27)

    Savienība

    3 780  (26)  (27)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie)

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (RED/51214S)

    Igaunija

    0

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    0

    Spānija

    0

    Francija

    0

    Īrija

    0

    Latvija

    0

    Nīderlande

    0

    Polija

    0

    Portugāle

    0

    Apvienotā Karaliste

    0

    Savienība

    0

    KPN

    0


    Suga

    :

    Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie)

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (RED/51214D)

    Igaunija

    93  (28)  (29)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    1 883  (28)  (29)

    Spānija

    331  (28)  (29)

    Francija

    176  (28)  (29)

    Īrija

    1  (28)  (29)

    Latvija

    34  (28)  (29)

    Nīderlande

    1  (28)  (29)

    Polija

    170  (28)  (29)

    Portugāle

    396  (28)  (29)

    Apvienotā Karaliste

    5  (28)  (29)

    Savienība

    3 090  (28)  (29)

    KPN

    20 000  (28)  (29)


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (RED/1N2AB.)

    Vācija

    0  (30)  (31)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Spānija

    0  (30)  (31)

    Francija

    0  (30)  (31)

    Portugāle

    0  (30)  (31)

    Apvienotā Karaliste

    0  (30)  (31)

    Savienība

    0  (30)  (31)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (RED/1/2INT)

    Savienība

    Nepiemēro (32)  (33)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    19 300


    Suga

    :

    Sarkanasari (pelaģiskie)

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (RED/N1G14P)

    Vācija

    1 897  (34)  (35)  (36)  (37)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    10  (34)  (35)  (36)  (37)

    Apvienotā Karaliste

    13  (34)  (35)  (36)  (37)

    Savienība

    1 920  (34)  (35)  (36)  (37)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Sarkanasari (bentiskie)

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (RED/N1G14D)

    Vācija

    1 976  (38)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    10  (38)

    Apvienotā Karaliste

    14  (38)

    Savienība

    2 000  (38)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Islandes ūdeņi Va zonā

    (RED/05A-IS)

    Beļģija

    0  (39)  (40)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    0  (39)  (40)

    Francija

    0  (39)  (40)

    Apvienotā Karaliste

    0  (39)  (40)

    Savienība

    0  (39)  (40)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (RED/05B-F.)

    Beļģija

    0  (41)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    0  (41)

    Francija

    0  (41)

    Apvienotā Karaliste

    0  (41)

    Savienība

    0  (41)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Citas sugas

    Zona

    :

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (OTH/1N2AB.)

    Vācija

    0  (42)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (42)

    Apvienotā Karaliste

    0  (42)

    Savienība

    0  (42)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Citas sugas (43)

    Zona

    :

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (OTH/05B-F.)

    Vācija

    0  (44)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (44)

    Apvienotā Karaliste

    0  (44)

    Savienība

    0  (44)

    KPN

    Nepiemēro


    Suga

    :

    Plekstveidīgās zivis

    Zona

    :

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (FLX/05B-F.)

    Vācija

    0  (45)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    0  (45)

    Apvienotā Karaliste

    0  (45)

    Savienība

    0  (45)

    KPN

    Nepiemēro

    (1)  Zveja aizliegta laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam Grenlandes ūdeņos NAFO 1. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 64° 15′ N.

    (2)  Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādiem apgabaliem: NEAFC pārvaldības apgabalā, Savienība ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.

    (3)  Zveja aizliegta laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Var zvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un ICES XIV zonā vismaz 2 no 4 šeit minētajiem apgabaliem:

    Ģeogrāfiskais apgabals

    Ģeogrāfiskās robežas

    1.

    NAFO 1F

    uz rietumiem no 44°00′W un uz dienvidiem no 60°45′N

    2.

    ICES XIVb

    uz austrumiem no 44°00′W un uz dienvidiem no 62°30′N

    3.

    ICES XIVb

    uz ziemeļiem no 62°30′N un uz rietumiem no 35°15′W

    4.

    ICES XIVb

    uz austrumiem no 35°15′W un uz dienvidiem no 67°00′N

    (4)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

    (5)  Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

    (6)  Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 19 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

    (7)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (8)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (9)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (10)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

    (11)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (12)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

    (13)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (14)  Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, "visu dalībvalstu" kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, "visu dalībvalstu" kvotu neizmanto vispār.

    (15)  Jāzvejo no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

    (16)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (17)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (18)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (19)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (20)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (21)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (22)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (23)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (24)  Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.

    (25)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (26)  Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.

    (27)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (28)  Drīkst apgūt tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

    Punkts

    Platums

    Garums

    1.

    64°45′N

    28°30′W

    2.

    62°50′N

    25°45′W

    3.

    61°55′N

    26°45′W

    4.

    61°00′N

    26°30′W

    5.

    59°00′N

    30°00′W

    6.

    59°00′N

    34°00′W

    7.

    61°30′N

    34°00′W

    8.

    62°50′N

    36°00′W

    9.

    64°45′N

    28°30′W

    (29)  Nedrīkst zvejot no 2014. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.

    (30)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (31)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (32)  Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

    (33)  Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

    (34)  Drīkst zvejot vienīgi kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus ar pelaģisko trali laikposmā no 2014. gada 10. maija līdz 31. decembrim.

    (35)  Drīkst zvejot vienīgi minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala Grenlandes ūdeņos, kurus norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

    Punkts

    Platums

    Garums

    1

    64°45′N

    28°30′W

    2

    62°50′N

    25°45′W

    3

    61°55′N

    26°45′W

    4

    61°00′N

    26°30′W

    5

    59°00′N

    30°00′W

    6

    59°00′N

    34°00′W

    7

    61°30′N

    34°00′W

    8

    62°50′N

    36°00′W

    9

    64°45′N

    28°30′W

    (36)  Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

    (37)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

    (38)  Drīkst nozvejot vienīgi ar trali un vienīgi uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kas noteikta aršādām koordinātām:

    Punkts

    Platums

    Garums

    1

    59°15′N

    54°26′W

    2

    59°15′N

    44°00′W

    3

    59°30′N

    42°45′W

    4

    60°00′N

    42°00′W

    5

    62°00′N

    40°30′W

    6

    62°00′N

    40°00′W

    7

    62°40′N

    40°15′W

    8

    63°09′N

    39°40′W

    9

    63°30′N

    37°15′W

    10

    64°20′N

    35°00′W

    11

    65°15′N

    32°30′W

    12

    65°15′N

    29°50′W

    (39)  Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

    (40)  Drīkst zvejot tikai no 2014. gada jūlija līdz decembrim.

    (41)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (42)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (43)  Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

    (44)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    (45)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

    IC PIELIKUMS

    ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA

    NAFO KONVENCIJAS APGABALS

    Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    NAFO 2J3KL

    (COD/N2J3KL)

    Savienība

    0  (1)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    0  (1)


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    NAFO 3NO

    (COD/N3NO.)

    Savienība

    0  (3)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    0  (3)


    Suga

    :

    Menca

    Gadus morhua

    Zona

    :

    NAFO 3M

    (COD/N3M.)

    Igaunija

    161

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    676

    Latvija

    161

    Lietuva

    161

    Polija

    552

    Spānija

    2 077

    Francija

    290

    Portugāle

    2 850

    Apvienotā Karaliste

    1 353

    Savienība

    8 281

    KPN

    14 521


    Suga

    :

    Sarkanā plekste

    Glyptocephalus cynoglossus

    Zona

    :

    NAFO 2J3KL

    (WIT/N2J3KL)

    Savienība

    0  (4)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    0  (4)


    Suga

    :

    Sarkanā plekste

    Glyptocephalus cynoglossus

    Zona

    :

    NAFO 3NO

    (WIT/N3NO.)

    Savienība

    0  (5)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    0  (5)


    Suga

    :

    Rietumatlantijas plekste

    Hippoglossoides platessoides

    Zona

    :

    NAFO 3M

    (PLA/N3M.)

    Savienība

    0  (6)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    0  (6)


    Suga

    :

    Rietumatlantijas plekste

    Hippoglossoides platessoides

    Zona

    :

    NAFO 3LNO

    (PLA/N3LNO.)

    Savienība

    0  (7)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    0  (7)


    Suga

    :

    Īsspuru kalmārs

    Illex illecebrosus

    Zona

    :

    NAFO 3. un 4. apakšzona

    (SQI/N34.)

    Igaunija

    128  (8)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Latvija

    128  (8)

    Lietuva

    128  (8)

    Polija

    227  (8)

    Savienība

    Nepiemēro (8)  (9)

    KPN

    34 000


    Suga

    :

    Dzeltenastes plekste

    Limanda ferruginea

    Zona

    :

    NAFO 3LNO

    (YEL/N3LNO.)

    Savienība

    0  (10)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    17 000


    Suga

    :

    Moiva

    Mallotus villosus

    Zona

    :

    NAFO 3NO

    (CAP/N3NO.)

    Savienība

    0  (11)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    0  (11)


    Suga

    :

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona

    :

    NAFO 3L (12)

    (PRA/N3L.)

    Igaunija

    48

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Latvija

    48

    Lietuva

    48

    Polija

    48

    Spānija

    38

    Portugāle

    10

    Savienība

    240

    KPN

    4 300


    Suga

    :

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona

    :

    NAFO 3M (13)

    (PRA/*N3M.)

    KPN

    Nepiemēro (14)  (15)

    Analītiskā KPN


    Suga

    :

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona

    :

    NAFO 3LMNO

    (GHL/N3LMNO)

    Igaunija

    310

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    317

    Latvija

    43

    Lietuva

    22

    Spānija

    4 243

    Portugāle

    1 774

    Savienība

    6 709

    KPN

    11 442


    Suga

    :

    Raju dzimtas zivis

    Rajidae

    Zona

    :

    NAFO 3LNO

    (SKA/N3LNO.)

    Igaunija

    283

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Lietuva

    62

    Spānija

    3 403

    Portugāle

    660

    Savienība

    4 408

    KPN

    7 000


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    NAFO 3LN

    (RED/N3LN.)

    Igaunija

    346

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    238

    Latvija

    346

    Lietuva

    346

    Savienība

    1 276

    KPN

    7 000


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    NAFO 3M

    (RED/N3M.)

    Igaunija

    1 571  (16)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Vācija

    513  (16)

    Latvija

    1 571  (16)

    Lietuva

    1 571  (16)

    Spānija

    233  (16)

    Portugāle

    2 354  (16)

    Savienība

    7 813  (16)

    KPN

    6 500  (16)


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    NAFO 3O

    (RED/N3O.)

    Spānija

    1 771

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Portugāle

    5 229

    Savienība

    7 000

    KPN

    20 000


    Suga

    :

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona

    :

    NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons

    (RED/N1F3K.)

    Latvija

    0  (17)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Lietuva

    0  (17)

    Savienība

    0  (17)

    KPN

    0  (17)


    Suga

    :

    Baltā Amerikas jūrasvēdzele

    Urophycis tennis

    Zona

    :

    NAFO 3NO

    (HKW/N3NO.)

    Spānija

    255

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Portugāle

    333

    Savienība

    588  (18)

    KPN

    1 000

    (1)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 (2) 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).

    (3)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (4)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (5)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (6)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (7)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (8)  Jāzvejo no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

    (9)  Nav noteikta Savienības daļa. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 611

    (10)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (11)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (12)  Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

    Punkts Nr.

    Ziemeļu platums

    Rietumu garums

    1

    47° 20′ 0

    46° 40′ 0

    2

    47° 20′ 0

    46° 30′ 0

    3

    46° 00′ 0

    46° 30′ 0

    4

    46° 00′ 0

    46° 40′ 0

    (13)  Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

    Punkts Nr.

    Ziemeļu platums

    Rietumu garums

    1

    47° 20′ 0

    46° 40′ 0

    2

    47° 20′ 0

    46° 30′ 0

    3

    46° 00′ 0

    46° 30′ 0

    4

    46° 00′ 0

    46° 40′ 0

    Turklāt no 2014. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

    Punkts Nr.

    Ziemeļu platums

    Rietumu garums

    1

    47° 55′ 0

    45° 00′ 0

    2

    47° 30′ 0

    44° 15′ 0

    3

    46° 55′ 0

    44° 15′ 0

    4

    46° 35′ 0

    44° 30′ 0

    5

    46° 35′ 0

    45° 40′ 0

    6

    47° 30′ 0

    45° 40′ 0

    7

    47° 55′ 0

    45° 00′ 0

    (14)  Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Maksimālais zvejas dienu skaits

    Dānija

    0

    0

    Igaunija

    0

    0

    Spānija

    0

    0

    Latvija

    0

    0

    Lietuva

    0

    0

    Polija

    0

    0

    Portugāle

    0

    0

    (15)  Specializētā zveja nav atļauta. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (16)  Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2014. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 3 250

    Pēc KPN vai termiņa vidusposma limita pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma.

    (17)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

    (18)  Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikuma 27. zemsvītras piezīmi līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka atbilstošās Savienības un dalībvalstu kvotas 2014. gadam ir šādas:

    Spānija

    509

    Portugāle

    667

    Savienība

    1 176

    ID PIELIKUMS

    TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

    KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

    Suga

    :

    Zilā tunzivs

    Thunnus thynnus

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra

    (BFT/AE45WM)

    Kipra

    69,44  (4)  (7)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Grieķija

    129,07  (7)

    Spānija

    2 504,45  (2)  (4)  (7)

    Francija

    2 471,23  (2)  (3)  (4)  (7)

    Horvātija

    390,59  (6)  (7)

    Itālija

    1 950,42  (4)  (5)  (7)

    Malta

    160,02  (4)  (7)

    Portugāle

    235,5  (7)

    Citas dalībvalstis

    27,93  (1)  (7)

    Savienība

    7 938,65  (2)  (3)  (4)  (5)  (7)

    KPN

    13 400


    Suga

    :

    Zobenzivs

    Xiphias gladius

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

    (SWO/AN05N)

    Spānija

    6 886,05  (9)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Portugāle

    1 325,88  (9)

    Citas dalībvalstis

    135,58  (8)  (9)

    Savienība

    8 347,58

    KPN

    13 700


    Suga

    :

    Zobenzivs

    Xiphias gladius

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

    (SWO/AS05N)

    Spānija

    4 699,18  (10)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Portugāle

    442,52  (10)

    Savienība

    5 141,70

    KPN

    15 000


    Suga

    :

    Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

    Thunnus alalunga

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

    (ALB/AN05N)

    Īrija

    2 698,68  (13)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Spānija

    13 756,51  (13)

    Francija

    6 972,79  (13)

    Apvienotā Karaliste

    334,08  (13)

    Portugāle

    2 772,87  (13)

    Savienība

    26 534,93  (11)

    KPN

    28 000


    Suga

    :

    Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

    Thunnus alalunga

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

    (ALB/AS05N)

    Spānija

    724,69

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    238,16

    Portugāle

    507,15

    Savienība

    1 470,00

    KPN

    24 000


    Suga

    :

    Lielacu tunzivs

    Thunnus obesus

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns

    (BET/ATLANT)

    Spānija

    16 741,74

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    7 927,83

    Portugāle

    4 797,54

    Savienība

    29 467,10

    KPN

    85 000


    Suga

    :

    Atlantijas zilais marlīns

    Makaira nigricans

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns

    (BUM/ATLANT)

    Spānija

    27,2

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    397,6

    Portugāle

    55,2

    Savienība

    480,0

    KPN

    1 985


    Suga

    :

    Baltais marlīns

    Tetrapturus albidus

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns

    (WHM/ATLANT)

    Spānija

    30,5

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Portugāle

    19,5

    Savienība

    50,0

    KPN

    355

    (1)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

    (2)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):

    Spānija

    382,93

    Francija

    172,77

    Savienība

    555,71

    (3)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):

    Francija

    100,00

    Savienība

    100,00

    (4)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):

    Spānija

    50,09

    Francija

    49,42

    Itālija

    39,01

    Kipra

    3,20

    Malta

    4,71

    Savienība

    146,43

    (5)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):

    Itālija

    39,01

    Savienība

    39,01

    (6)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, audzēšanas nolūkos ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303),

    Horvātija

    351,53

    Savienība

    351,53

    (7)  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2014. gada 26. maija līdz 24. jūnijam (ieskaitot) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadu.

    (8)  Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

    (9)  Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

    (10)  Īpašs nosacījums: līdz 3,86 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).

    (11)  To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 (12) 12. pantu ir šāds: 1 253

    (12)  Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

    (13)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Īrija

    50,00

    Spānija

    730,00

    Francija

    151,00

    Apvienotā Karaliste

    12,00

    Portugāle

    310,00

    IE PIELIKUMS

    ANTARKTIKA

    CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

    Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

    Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim.

    Suga

    :

    Antarktikas leduszivs

    Champsocephalus gunnari

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (ANI/F483.)

    KPN

    4 635

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Antarktikas leduszivs

    Champsocephalus gunnari

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika (1)

    (ANI/F5852.)

    KPN

    1 267

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Melnspuru leduszivs

    Chaenocephalus aceratus

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (SSI/F483.)

    KPN

    2 200  (2)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Vienraga leduszivs

    Channichthys rhinoceratus

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (LIC/F5852.)

    KPN

    150  (3)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (TOP/F483.)

    KPN

    2 400  (4)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpaši nosacījumi

    Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

    A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S

    (TOP/*F483A)

    0

    B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S

    (TOP/*F483B)

    720

    C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S

    (TOP/*F483C)

    1 680


    Suga

    :

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona

    :

    FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi

    (TOP/F484N.)

    KPN

    45  (5)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Antarktikas ilkņzivis

    Dissostichus mawsoni.

    Zona

    :

    FAO 48.4. Antarktikas dienvidi

    (TOA/F484S.)

    KPN

    24  (6)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (TOP/F5852.)

    KPN

    2 730  (7)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Krils

    Euphausia superba

    Zona

    :

    FAO 48

    (KRI/F48.)

    KPN

    5 610 000

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpaši nosacījumi

    Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620 000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

    48.1. rajons (KRI/*F481.)

    155 000

    48.2. rajons (KRI/*F482.)

    279 000

    48.3. rajons (KRI/*F483.)

    279 000

    48.4. rajons (KRI/*F484.)

    93 000


    Suga

    :

    Krils

    Euphausia superba

    Zona

    :

    FAO 58.4.1. Antarktika

    (KRI/F5841.)

    KPN

    440 000

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpaši nosacījumi

    Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

    58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E

    (KRI/*F-41W)

    277 000

    58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E

    (KRI/*F-41E)

    163 000


    Suga

    :

    Krils

    Euphausia superba

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (KRI/F5842.)

    KPN

    2 645 000

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpaši nosacījumi

    Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

    58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E

    (KRI/*F-42W)

    260 000

    58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E

    (KRI/*F-42E)

    192 000


    Suga

    :

    Zaļā nototēnija

    Gobionotothen gibberifrons

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (NOG/F483.)

    KPN

    1 470  (8)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Pelēkā nototēnija

    Lepidonotothen squamifrons

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (NOS/F483.)

    KPN

    300  (9)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Pelēkā nototēnija

    Lepidonotothen squamifrons

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (NOS/F5852.)

    KPN

    80  (10)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (GRV/F5852.)

    KPN

    360  (11)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Makrūrzivs

    Macrourus spp.

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (GRV/F483.)

    KPN

    120  (12)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Marmora nototēnija

    Notothenia rossii

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (NOR/F483.)

    KPN

    300  (13)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Krabji

    Paralomis spp.

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (PAI/F483.)

    KPN

    0

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Melnā leduszivs

    Pseudochaenichthys georgianus

    Zona

    :

    FAO 48.3. Antarktika

    (SGI/F483.)

    KPN

    300  (14)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (SRX/F5852.)

    KPN

    120  (15)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona

    :

    FAO 48.3 Antarktika

    (SRX/F483.)

    KPN

    120  (16)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga

    :

    Citas sugas

    Zona

    :

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (OTH/F5852.)

    KPN

    50  (17)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (1)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

    —

    kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

    —

    tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu,

    —

    tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam,

    —

    tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

    —

    tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

    —

    tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

    (2)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (3)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (4)  Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2014. gada 16. aprīļa līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim.

    (5)  Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

    (6)  Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

    (7)  Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.

    (8)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (9)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (10)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (11)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (12)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (13)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (14)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (15)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (16)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (17)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    IF PIELIKUMS

    ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

    Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

    Suga

    :

    Beriksas

    Beryx spp.

    Zona

    :

    SEAFO

    (ALF/SEAFO)

    KPN

    200

    Piesardzības KPN


    Suga

    :

    Sarkanie dziļjūras krabji

    Chaceon spp.

    Zona

    :

    SEAFO B1. apakšrajons (1)

    (GER/F47NAM)

    KPN

    200

    Piesardzības KPN


    Suga

    :

    Sarkanie dziļjūras krabji

    Chaceon spp.

    Zona

    :

    SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

    (GER/F47X)

    KPN

    200

    Piesardzības KPN


    Suga

    :

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona

    :

    SEAFO D apakšapgabals

    (TOP/F47D)

    KPN

    276

    Piesardzības KPN


    Suga

    :

    Atlantijas lielgalvis

    Hoplostethus atlanticus

    Zona

    :

    SEAFO B1. apakšrajons (2)

    (ORY/F47NAM)

    KPN

    0

    Piesardzības KPN


    Suga

    :

    Atlantijas lielgalvis

    Hoplostethus atlanticus

    Zona

    :

    SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

    (ORY/F47X)

    KPN

    50

    Piesardzības KPN

    (1)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

    —

    rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

    —

    ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

    —

    dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

    —

    austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

    (2)  Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

    —

    rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

    —

    ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

    —

    dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

    —

    austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

    IG PIELIKUMS

    DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

    Suga

    :

    Dienvidu tunzivs

    Thunnus maccoyii

    Zona

    :

    Visi apgabali

    (SBF/F41-81)

    Savienība

    10  (1)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    12 449

    (1)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    IH PIELIKUMS

    WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

    Suga

    :

    Zobenzivs

    Xiphias gladius

    Zona

    :

    WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

    (SWO/F7120S)

    Savienība

    3 170,36

    Piesardzības KPN

    KPN

    Nepiemēro

    IJ PIELIKUMS

    SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

    Suga

    :

    Stavrida

    Trachurus murphyi

    Zona

    :

    SPRFMO konvencijas apgabals

    (CJM/SPRFMO)

    Vācija

    7 808,07  (1)

    Analītiskā KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Nīderlande

    8 463,14  (1)

    Lietuva

    5 433,05  (1)

    Polija

    9 341,74  (1)

    Savienība

    31 046  (1)

    KPN

    Nepiemēro

    (1)  Provizoriska kvota, kamēr nav zināmi rezultāti SPRMFO Komisijas otrajai ikgadējai sanāksmei, kas paredzēta 2014. gada 27.–31. janvārī.

    IIA PIELIKUMS

    KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIA, VIA, VIIA, VIID RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN SAVIENĪBAS ŪDEŅOS ICES IIA UN VB RAJONĀ

    1.   Darbības joma

    1.1.

    		 Šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

    1.2.

    		 Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2014. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

    2.   Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

    Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas ("reglamentētie zvejas rīki") un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

    3.   Atļaujas

    Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

    4.   Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

    4.1.

    		 Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gada pārvaldības periodam, kas ilgst no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

    4.2.

    		 Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

    5.   Pārvaldība

    5.1.

    		 Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

    5.2.

    		 Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

    5.3.

    		 Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

    6.   Zvejas piepūles ziņojums

    Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

    7.   Attiecīgo datu paziņošana

    Dalībvalstis datus par savu zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

    (1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

    IIA pielikuma 1. papildinājums

    Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

    a)   Kategats

    Reglamentētie zvejas rīki

    DK

    DE

    SE

    TR1

    197 929

    4 212

    16 610

    TR2

    830 041

    5 240

    327 506

    TR3

    441 872

    0

    490

    BT1

    0

    0

    0

    BT2

    0

    0

    0

    GN

    115 456

    26 534

    13 102

    GT

    22 645

    0

    22 060

    LL

    1 100

    0

    25 339


    b)   Skageraks, ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un Savienības ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons

    Reglamentētie zvejas rīki

    BE

    DK

    DE

    ES

    FR

    IE

    NL

    SE

    UK

    TR1

    895

    3 385 928

    954 390

    1 409

    1 505 354

    157

    257 266

    172 064

    6 185 460

    TR2

    193 676

    2 841 906

    357 193

    0

    6 496 811

    10 976

    748 027

    604 071

    5 127 906

    TR3

    0

    2 545 009

    257

    0

    101 316

    0

    36 617

    1 024

    8 482

    BT1

    1 427 574

    1 157 265

    29 271

    0

    0

    0

    999 808

    0

    1 739 759

    BT2

    5 401 395

    79 212

    1 375 400

    0

    1 202 818

    0

    28 307 876

    0

    6 116 437

    GN

    163 531

    2 307 977

    224 484

    0

    342 579

    0

    438 664

    74 925

    546 303

    GT

    0

    224 124

    467

    0

    4 338 315

    0

    0

    48 968

    14 004

    LL

    0

    56 312

    0

    245

    125 141

    0

    0

    110 468

    134 880


    c)   ICES VIIa rajons

    Reglamentētie zvejas rīki

    BE

    FR

    IE

    NL

    UK

    TR1

    0

    48 193

    33 539

    0

    339 592

    TR2

    10 166

    744

    475 649

    0

    1 086 399

    TR3

    0

    0

    1 422

    0

    0

    BT1

    0

    0

    0

    0

    0

    BT2

    843 782

    0

    514 584

    200 000

    111 693

    GN

    0

    471

    18 255

    0

    5 970

    GT

    0

    0

    0

    0

    158

    LL

    0

    0

    0

    0

    70 614


    d)   ICES VIa rajons un Savienības ūdeņi ICES Vb rajonā

    Reglamentētie zvejas rīki

    BE

    DE

    ES

    FR

    IE

    UK

    TR1

    0

    9 320

    249 152

    1 057 828

    428 820

    1 033 273

    TR2

    0

    0

    0

    34 926

    14 371

    2 972 845

    TR3

    0

    0

    0

    0

    273

    16 027

    BT1

    0

    0

    0

    0

    0

    117 544

    BT2

    0

    0

    0

    0

    3 801

    4 626

    GN

    0

    35 442

    13 836

    302 917

    5 697

    213 454

    GT

    0

    0

    0

    0

    1 953

    145

    LL

    0

    0

    1 402 142

    184 354

    4 250

    630 040

    IIB PIELIKUMS

    KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

    I   NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    1.   Darbības joma

    Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

    2.   Definīcijas

    Šajā pielikumā:

    a)

    "zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

    i)

    traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un

    ii)

    žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

    b)

    "reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

    c)

    "apgabals" ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

    d)

    "2014. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

    e)

    "īpaši nosacījumi" ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

    3.   Darbības ierobežojumi

    Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

    II   NODAĻA

    Atļaujas

    4.   Atļauju saņēmušie kuģi

    4.1.

    		 Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2013. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

    4.2.

    		 Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

    III   NODAĻA

    Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts savienības kuģiem

    5.   Maksimālais dienu skaits

    5.1.

    		 Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

    5.2.

    		 Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas nekā 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

    6.   Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

    6.1.

    		 Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko Savienības kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

    a)

    saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms 2011. vai 2012. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas, un

    b)

    saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms 2011. vai 2012. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

    6.2.

    		 Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2014. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

    6.3.

    		 Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

    6.4.

    		 Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

    I   tabula

    Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

    Īpašais nosacījums

    Reglamentētie zvejas rīki

    Maksimālais dienu skaits

     

    Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

    ES

    127

    FR

    121

    PT

    126

    6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts

    Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

    Neierobežots

    7.   Kilovatdienu sistēma

    7.1.

    		 Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

    7.2.

    		 Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

    7.3.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

    a)

    zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    šo kuģu 2011. un 2012. gadā reģistrētās darbības, kas liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

    c)

    to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

    7.4.

    		 Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

    8.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

    8.1.

    		 Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

    8.2.

    		 Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

    8.3.

    		 Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

    8.4.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

    a)

    zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

    8.5.

    		 Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    8.6.

    		 Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

    8.7.

    		 Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu 2014. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2014. gada pārvaldības periodam.

    9.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

    9.1.

    		 Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

    9.2.

    		 Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

    9.3.

    		 Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

    9.4.

    		 Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    9.5.

    		 Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

    IV   NODAĻA

    Pārvaldība

    10.   Vispārīgs pienākums

    Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

    11.   Pārvaldības periodi

    11.1.

    		 Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

    11.2.

    		 Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

    11.3.

    		 Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

    V   NODAĻA

    Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

    12.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

    12.1.

    		 Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

    12.2.

    		 Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2011. un 2012. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

    12.3.

    		 Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

    12.4.

    		 Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

    12.5.

    		 Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    13.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

    Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

    VI   NODAĻA

    Ziņošanas pienākumi

    14.   Zvejas piepūles ziņojums

    Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

    15.   Attiecīgo datu vākšana

    Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

    16.   Attiecīgo datu paziņošana

    Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

    II   tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Gads

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)


    III   tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (4)

    L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    (1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    (2)

    Zvejas rīks

    2

     

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    TR

    =

    traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli ≥ 60 mm

    LL

    =

    grunts āķu jedas

    (3)

    Gads

    4

     

    2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads

    (4)

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    7

    R

    Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim


    IV   tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

    Dalībvalsts

    CFR

    Ārējais marķējums

    Pārvaldības perioda ilgums

    Paziņotie zvejas rīki

    Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem)

    Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us)

    Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

    Dienu nodošana

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)

    (5)

    (5)

    (5)

    (5)

    (6)

    (6)

    (6)

    (6)

    (7)

    (7)

    (7)

    (7)

    (8)

    (8)

    (8)

    (8)

    (9)


    V   tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (5) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    (1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    (2)

    		 CFR

    12

     

    Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

    Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

    (3)

    Ārējais marķējums

    14

    L

    Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6)

    (4)

    Pārvaldības perioda ilgums

    2

    L

    Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

    (5)

    Paziņotie zvejas rīki

    2

    L

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    TR

    =

    traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli ≥ 60 mm

    LL

    =

    grunts āķu jedas

    (6)

    Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem)

    2

    L

    Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem

    (7)

    Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us)

    3

    L

    Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

    (8)

    Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

    3

    L

    Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

    (9)

    Dienu nodošana

    4

    L

    Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits"

    (1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

    (3)  Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

    (4)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    (5)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    (6)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

    IIC PIELIKUMS

    KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

    I   NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    1.   Darbības joma

    1.1.

    		 Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2014. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim.

    1.2.

    		 Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:

    a)

    šādi kuģi 2014. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

    b)

    šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

    c)

    katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2014. gada 31. jūlijam un 2015. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2014. gadā.

    Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

    2.   Definīcijas

    Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas.

    a)

    "zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

    i)

    rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

    ii)

    stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

    b)

    "reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

    c)

    "apgabals" ir ICES VIIe rajons;

    d)

    "2014. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

    3.   Darbības ierobežojumi

    Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

    II   NODAĻA

    Atļaujas

    4.   Atļauju saņēmušie kuģi

    4.1.

    		 Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā 2002.–2013. gadā jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

    4.2.

    		 Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

    4.3.

    		 Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

    III   NODAĻA

    Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības kuģiem

    5.   Maksimālais dienu skaits

    Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

    I   tabula

    Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

    Reglamentētie zvejas rīki

    Maksimālais dienu skaits

    Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

    BE

    164

    FR

    175

    UK

    207

    Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

    BE

    164

    FR

    178

    UK

    164

    6.   Kilovatdienu sistēma

    6.1.

    		 Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2014. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

    6.2.

    		 Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

    6.3.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minēto reglamentēto zvejas rīku ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

    a)

    zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

    6.4.

    		 Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

    7.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

    7.1.

    		 Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

    7.2.

    		 Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

    7.3.

    		 Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

    7.4.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

    a)

    zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

    7.5.

    		 Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    7.6.

    		 Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

    7.7.

    		 Papildu dienas, kuras Komisija iedalījusi 2013. gada pārvaldības periodam saistībā ar zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, iekļauj dalībvalstij noteiktajā maksimālajā dienu skaitā, kas norādīts I tabulā, un iedala I tabulā norādītajām zvejas rīku grupām. Uz šīm papildu dienām attiecas maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita korekcijas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas 2014. gada pārvaldības periodam.

    7.8.

    		 Atkāpjoties no 7.1.–7.5. punkta, Komisija 2014. gada pārvaldības periodā izņēmuma kārtā dalībvalstij var iedalīt papildu dienas par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kura notikusi no 2004. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim, ja par to jau iepriekš nav pieprasītas papildu dienas minētajā periodā.

    8.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

    8.1.

    		 Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

    8.2.

    		 Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

    8.3.

    		 Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

    8.4.

    		 Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    8.5.

    		 Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

    IV   NODAĻA

    Pārvaldība

    9.   Vispārīgs pienākums

    Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

    10.   Pārvaldības periodi

    10.1.

    		 Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

    10.2.

    		 Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

    10.3.

    		 Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

    V   NODAĻA

    Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

    11.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

    11.1.

    		 Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

    11.2.

    		 Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

    11.3.

    		 Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

    11.4.

    		 Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    12.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

    Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

    VI   NODAĻA

    Ziņošanas pienākumi

    13.   Zvejas piepūles ziņojums

    Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

    14.   Attiecīgo datu vākšana

    Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

    15.   Attiecīgo datu paziņošana

    Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

    II   tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Gads

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)


    III   tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (1)

    L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    (1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    (2)

    Zvejas rīks

    2

     

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    BT

    =

    rāmja traļi ≥ 80 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli < 220 mm

    TN

    =

    vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

    (3)

    Gads

    4

     

    2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads

    (4)

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    7

    R

    Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim


    IV   tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

    Dalībvalsts

    CFR

    Ārējais marķējums

    Pārvaldības perioda ilgums

    Paziņotie zvejas rīki

    Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us)

    Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

    Dienu nodošana

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)

    (5)

    (5)

    (5)

    (5)

    (6)

    (6)

    (6)

    (6)

    (7)

    (7)

    (7)

    (7)

    (8)


    V   tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (2)

    L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    2)

    		 CFR

    12

     

    Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

    Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

    3)

    Ārējais marķējums

    14

    L

    Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

    4)

    Pārvaldības perioda ilgums

    2

    L

    Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

    5)

    Paziņotie zvejas rīki

    2

    L

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    BT

    =

    rāmja traļi ≥ 80 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli < 220 mm

    TN

    =

    vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

    (6)

    Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem)

    3

    L

    Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

    (7)

    Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

    3

    L

    Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

    (8)

    Dienu nodošana

    4

    L

    Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits"

    (1)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    (2)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    IID PIELIKUMS

    Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

    Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

    Tūbīšu pārvaldības apgabals

    ICES statistiskie taisnstūri

    1

    31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6

    2

    31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8

    3

    41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0

    4

    38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0

    5

    47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5

    6

    41-43 G0-G3; 44 G1

    7

    47-51 E7-E9

    IID pielikuma 1. papildinājums

    TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI

    Image 1

    III PIELIKUMS

    Zvejas atļauju maksimālais skaits savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

    Zvejas apgabals

    Zvejniecība

    Zvejas atļauju skaits

    Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm

    Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

    Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

    Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

    Tiks noteikts

    Tiks noteikts

    Tiks noteikts

    Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

    Tiks noteikts

    Tiks noteikts

    Tiks noteikts

    Makrele

    Nepiemēro

    Nepiemēro

    Tiks noteikts (1)

    Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N

    Tiks noteikts

    Tiks noteikts

    Tiks noteikts

    (1)  Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

    IV PIELIKUMS

    ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)

    1.

    		 Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

    Spānija

    60

    Francija

    8

    Savienība

    68

    2.

    		 Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

    Spānija

    119

    Francija

    87

    Itālija

    30

    Kipra

    7

    Malta

    28

    Savienība

    316

    3.

    		 Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

    Horvātija

    9

    Itālija

    12

    Savienība

    21

    4.

    		 To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

    A   tabula

    Zvejas kuģu skaits (2)

     

    Kipra

    Grieķija (3)

    Horvātija

    Itālija

    Francija

    Spānija

    Malta (4)

    Kuģi zvejai ar riņķvadu

    1

    1

    9

    12

    17

    6

    1

    Kuģi zvejai ar āķu jedām

    4  (5)

    0

    0

    30

    8

    31

    22

    Laivas zvejai ar ēsmu

    0

    0

    0

    0

    8

    60

    0

    Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

    0

    0

    12

    0

    29

    2

    0

    Traleri

    0

    0

    0

    0

    57

    0

    0

    Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6)

    0

    16

    0

    0

    87

    32

    0

    B   tabula

    Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība

     

    Kipra

    Horvātija

    Grieķija

    Itālija

    Francija

    Spānija

    Malta

    Kuģi zvejai ar riņķvadu

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Kuģi zvejai ar āķu jedām

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Laivas zvejai ar ēsmu

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Traleri

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    Tiks noteikta

    5.

    		 Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

     

    Zivju krātiņveida lamatu skaits

    Spānija

    5

    Itālija

    6

    Portugāle

    1  (7)

    6.

    		 Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

    A   tabula

    Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

     

    Audzētavu skaits

    Kapacitāte (tonnās)

    Spānija

    14

    11 852

    Itālija

    15

    13 000

    Grieķija

    2

    2 100

    Kipra

    3

    3 000

    Horvātija

    7

    7 880

    Malta

    8

    12 300

    B   tabula

    Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)

    Spānija

    5 855

    Itālija

    3 764

    Grieķija

    785

    Kipra

    2 195

    Horvātija

    2 947

    Malta

    8 768

    (1)  Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

    (2)  Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

    (3)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    (4)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    (5)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

    (6)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

    (7)  Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

    V PIELIKUMS

    CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

    A   DAĻA

    SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

    Mērķsuga

    Zona

    Aizlieguma periods

    Haizivis (visas sugas)

    Konvencijas apgabals

    No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Notothenia rossii

    FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals

    FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām

    FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju

    No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Zivis

    FAO 48.1. Antarktika (1)

    FAO 48.2. Antarktika (1)

    No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Gobionotothen gibberifrons

    Chaenocephalus aceratus

    Pseudochaenichthys georgianus

    Lepidonotothen squamifrons

    Patagonotothen guntheri

    Electrona carlsbergi  (1)

    FAO 48.3.

    No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Dissostichus spp.

    FAO 48.5. Antarktika

    No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

    Dissostichus spp.

    FAO 88.3. Antarktika (1)

    FAO 58.5.1. Antarktika (1)  (2)

    FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1)

    FAO 58.4.4. Antarktika (1)  (2)

    FAO 58.6. Antarktika (1)

    FAO 58.7. Antarktika (1)

    No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Lepidonotothen squamifrons

    FAO 58.4.4. (1)  (2)

    No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides

    FAO 58.5.2. Antarktika

    No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

    Dissostichus mawsoni

    FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni

    No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    B   DAĻA

    KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2013./2014. GADĀ

    Apakšapgabals/rajons

    Reģions

    Sezona

    SSRU

    Dissostichus spp. nozvejas limits

    (tonnās)

    Piezvejas limits

    (tonnās) (3)

    Rajveidīgās zivis

    Macrourus spp.

    Citas sugas

    58.4.1.

    Viss rajons

    No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

    SSRU A, B un F: 0

    SSRU C: 257 (4)

    SSRU D: 42 (4)

    SSRU E: 315

    SSRU G: 68 (4)

    SSRU H: 42 (4)

    Kopā 724

    Viss

    rajons: 50

    Viss

    rajons: 116

    Viss

    rajons: 20

    58.4.2.

    Viss rajons

    No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

    SSRU A, B, C un D: 0

    SSRU E: 35

    Kopā 35

    Viss

    rajons: 50

    Viss

    rajons: 20

    Viss

    rajons: 20

    58.4.3.a

    Viss rajons

    No 2014. gada 1. maija līdz 31. augustam

     

    Kopā 32

    Viss

    rajons: 50

    Viss

    rajons: 20

    Viss

    rajons: 20

    88.1.

    Viss apakšapgabals

    No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam

    SSRU A, D, E, F un M: 0

    SSRU B, C un G: 397

    SSRU H, I un K: 2 247

    SSRU J un L: 357

    Kopā 3 044

    152

    SSRU A, D, E, F un M: 0

    SSRU B, C un G: 50

    SSRU H, I un K: 112

    SSRU J un L: 50

    430

    SSRU A, D, E, F un M: 0

    SSRU B, C un G: 40

    SSRU H, I un K: 320

    SSRU J un L: 70

    160

    SSRU A, D, E, F un M: 0

    SSRU B, C un G: 60

    SSRU H, I un K: 60

    SSRU J un L: 40

    88.2.

    Uz dienvidiem no 65° S

    No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam

    SSRU A, B un I: 0

    SSRU C, D, E, F un G: 124

    SSRU H: 266

    Kopā 390

    50

    SSRU A, B un I: 0

    SSRU C, D, E, F un G: 50

    SSRU H: 50

    62

    SSRU A, B un I: 0

    SSRU C, D, E, F un G: 20

    SSRU H: 42

    20

    SSRU A, B un I: 0

    SSRU C, D, E, F un G: 100

    SSRU H: 20

    V pielikuma B daļas papildinājums

    MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS

    Reģions

    SSRU

    Robeža

    48.6

    A

    No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.

     

    B

    No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    E

    No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    F

    No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    G

    No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

    58.4.1

    A

    No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.

     

    B

    No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    E

    No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    F

    No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    G

    No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    H

    No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

    58.4.2

    A

    No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    B

    No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    C

    No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    D

    No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    E

    No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

    58.4.3a

    A

    Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

    58.4.3b

    A

    No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

     

    B

    No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

     

    D

    No 55° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

     

    E

    No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

    58.4.4.

    A

    No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

     

    B

    No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

     

    C

    No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

     

    D

    Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

    58.6

    A

    No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

     

    B

    No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

     

    C

    No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

     

    D

    No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

    58.7

    A

    No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

    88.1

    A

    No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    B

    No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

     

    E

    No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

     

    F

    No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S.

     

    G

    No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S.

     

    H

    No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    I

    No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S.

     

    J

    No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

     

    K

    No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S.

     

    L

    No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S.

     

    M

    No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

    88.2

    A

    No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    B

    No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    D

    No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    E

    No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    F

    No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    G

    No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    H

    No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.

     

    I

    No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

    88.3

    A

    No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    B

    No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

    B   DAĻA

    PIELIKUMS 21-03/A

    PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

    Vispārīga informācija

    Dalībniece:_

    Zvejas sezona:_

    Kuģa vārds:_

    Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):_

    Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

    Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.

    Apakšapgabals/rajons

    Atzīmēt atbilstīgās ailes

    48.1.

    48.2.

    48.3.

    48.4.

    58.4.1.

    58.4.2.


    Zvejas metode:

    Atzīmēt atbilstīgās ailes

    Parasta tralēšana

    Nepārtrauktas zvejas sistēma

    Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

    Cita metode: lūdzu, precizējiet

    Produktu veidi un metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai

    Produkta veids

    Metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt pielikumu 21-03/B) (5)

    Veseli saldēti

     

    Vārīti

     

    Milti

     

    Eļļa

     

    Cits produkts, lūdzu, precizējiet

     

    Zvejas rīka konfigurācija

    Zvejas rīka izmērs

    Zvejas rīks 1

    Zvejas rīks 2

    Cits(-i) zvejas rīks (-i)

    Zvejas rīka atvērums

     

     

     

    Maksimālais vertikālais atvērums (m)

     

     

     

    Maksimālais horizontālais atvērums (m)

     

     

     

    Zvejas rīka atvēruma perimetrs (6) (m)

     

     

     

    Atvēruma laukums (m2)

     

     

     

    Plāksnes vidējais linuma acs izmērs (8) (mm)

    Ārējais (7)

    Iekšējais (7)

    Ārējais (7)

    Iekšējais (7)

    Ārējais (7)

    Iekšējais (7)

    Pirmā plāksne

     

     

     

     

     

     

    Otrā plāksne

     

     

     

     

     

     

    Trešā plāksne

     

     

     

     

     

     

    …

     

     

     

     

     

     

    Pēdējā plāksne (āmis)

     

     

     

     

     

     

    Zvejas rīka(-u) diagramma(-s):_

    Attiecībā uz jebkuru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā skatīt attiecīgo tīkla diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu pārraudzības un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jāietver:

    1.

    Katras traļa plāksnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai ļautu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens caurplūdi.)

    2.

    Linuma acs izmērs (izstieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

    3.

    Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

    4.

    Detalizēta informācija par sloksnēm (streamers), ko izmanto tralī (uzbūve, atrašanās vieta uz plātnes, norādīt "nav", ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt

    Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu

    Ierīces diagramma(-s):_

    Attiecībā uz jebkuru izmantoto ierīci, vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā, skatīt attiecīgo diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

    Akustisko datu vākšana

    Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.

    Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)

     

     

     

    Ražotājs

     

     

     

    Modelis

     

     

     

    Devēja frekvences (kHz)

     

     

     

    Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):_

    Norādīt pasākumus, kas tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā sniegt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

    PIELIKUMS 21-03/B

    PAMATNOSTĀDNES NOZVEJOTO KRILU DZĪVSVARA APLĒŠANAI

    Metode

    Vienādojums (kg)

    Parametrs

    Apraksts

    Veids

    Aplēses metode

    Vienība

    Glabāšanas tvertnes tilpums

    W*L*H*ρ*1 000

    W= tvertnes platums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    L= tvertnes garums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    ρ= parauga blīvums

    Mainīgs

    Tilpuma-masas konversija

    kg/litri

    H= krilu dziļums tvertnē

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    m

    Caurplūdes mērītājs (flow meter)

    V*F krill* ρ

    V= krila un ūdens tilpums kopā

    Iemetienam (9) raksturīgs

    Tiešs novērojums

    litrs

    Fkrill= krila frakcija paraugā

    Iemetienam (9) raksturīgs

    Caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekcija

    —

    ρ= krila blīvums paraugā

    Mainīgs

    Tilpuma-masas konversija

    kg/litri

    Caurplūdes svari svari (flow scale)

    M*(1–F)

    M= krila un ūdens masa kopā

    Iemetienam (10) raksturīgs

    Tiešs novērojums

    kg

    F= ūdens frakcija paraugā

    Mainīgs

    Caurplūdes svaru noteiktās masas korekcija

    —

     

     

    Mtray= tukša paliktņa masa

    Konstants

    Tiešs novērojums pirms zvejas

    kg

    Plašu paliktnis (plate tray)

    (M–M tray)*N

    M= vidējā masa krilam un paliktnim kopā

    Mainīgs

    Tiešs novērojums, pirms sasaldēšanas, ar notecinātu ūdeni

    kg

     

     

    N= paliktņu skaits

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    —

    Miltu konversija

    M meal*MCF

    Mmeal= saražoto miltu masa

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    kg

    MCF= miltu konversijas koeficients

    Mainīgs

    Miltu masas konversija veselu krilu masā

    —

    Āmja tilpums

    W*H*L*ρ*π/4*1 000

    W= āmja platums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    H= āmja augstums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    ρ= parauga blīvums

    Mainīgs

    Tilpuma-masas konversija

    kg/litri

    L= āmja garums

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    m

    Citi

    Lūdzu, precizējiet

     

     

     

     

    Novērošanas pasākumi un biežums

    Glabāšanas tvertnes tilpums

    Zvejas sākumā

    Nomērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, tad var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ±0.05 m)

    Katru mēnesi (11)

    Aplēst tilpuma-masas konversiju, pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no glabāšanas tvertnes

    Katrā iemetienā

    Mērīt krilu dziļumu tvertnē (ja krils tiek glabāts tvertnē starp iemetieniem, tad nosaka dziļuma starpību; precizitāte ±0.1 m)

    Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

    Caurplūdes mērītājs

    Pirms zvejas

    Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra veselus krilus (t.i., pirms pārstrādes)

    Katru mēnesi (11)

    Aplēst tilpuma-masas konversiju (ρ), pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no caurplūdes mērītāja

    Katrā iemetienā (12)

    Iegūt paraugu no caurplūdes mērītāja un:

     

    mērīt tilpumu (piemēram, 10 litri) krilam un ūdenim kopā

     

    aplēst caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekciju, kas iegūta no nosusināta krila tilpuma

     

    Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

    Caurplūdes svari

    Pirms zvejas

    Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra veselus krilus (t.i., pirms pārstrādes)

    Katrā iemetienā (12)

    Iegūt paraugu no caurplūdes svariem un:

     

    mērīt krila un ūdens masu kopā

     

    aplēst caurplūdes svaru noteiktās masas korekciju, kas iegūta no nosusināta krila masas

     

    Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

    Plašu paliktnis

    Pirms zvejas

    Mērīt paliktņa masu (ja paliktņiem ir atšķirīgs dizains, mērīt katra veida masu; precizitāte ±0.1 kg)

    Katrā iemetienā

    Mērīt krila un paliktņa masu kopā (precizitāte ±0.1 kg)

    Saskaitīt izmantoto paliktņu skaitu (ja paliktņiem ir atšķirīgs dizains, tad saskaita katra veida paliktņus)

    Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

    Miltu konversija

    Katru mēnesi (11)

    Aplēst miltu-veselu krilu konversiju, pieņemot, ka pārstrādā 1 000–5 000 kg veselu krilu (nosusināta masa)

    Katrā iemetienā

    Mērīt saražoto miltu masu

    Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

    Āmja tilpums

    Zvejas sākumā

    Mērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ±0.1 m)

    Katru mēnesi (11)

    Aplēst tilpuma-masas konversiju, pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no āmja

    Katrā iemetienā

    Mērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ±0.1 m)

    Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

    (1)  Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

    (2)  Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

    (3)  Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:

    —

    rajveidīgajām zivīm – 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu),

    —

    Macrourus spp. – 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu,

    —

    citām sugām kopā – 20 tonnas katrai SSRU.

    (4)  Ietver nozvejas limitu 42 tonnu apmērā, lai ļautu Spānijai 2013./2014. gadā veikt noplicināšanās izmēģinājumu.

    (5)  Ja metode nav minēta pielikumā 21-03/B, tad, lūdzu, sīki aprakstiet

    (6)  Paredzams darba apstākļos.

    (7)  Ārējā linuma acs izmērs, un iekšējā linuma acs izmērs, ja lieto starpplātni.

    (8)  Izstieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru.

    (9)  Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.

    (10)  Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai divu stundu periods, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.

    (11)  Mērīts vismaz vienreiz mēnesī (biežāk, ja iespējams); jauns mēneša periods sāksies, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

    (12)  Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.

    VI PIELIKUMS

    IOTC KONVENCIJAS APGABALS

    1.

    		 Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Kapacitāte (bruto tilpība)

    Spānija

    22

    61 364

    Francija

    22

    33 604

    Portugāle

    5

    1 627

    Savienība

    49

    96 595

    2.

    		 Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Kapacitāte (bruto tilpība)

    Spānija

    27

    11 590

    Francija

    41

    5 382

    Portugāle

    15

    6 925

    Apvienotā Karaliste

    4

    1 400

    Savienība

    87

    25 297

    3.

    		 Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

    4.

    		 Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

    VII PIELIKUMS

    WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

    Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.

    Spānija

    14

    Savienība

    14

    VIII PIELIKUMS

    ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

    Karoga valsts

    Zvejniecība

    Zvejas atļauju skaits

    Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

    Norvēģija

    Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

    Tiks noteikts

    Tiks noteikts

    Venecuēla (1)

    Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)

    45

    45

    (1)  Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.

    Top