This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32014R0043
Council Regulation (EU) No 43/2014 of 20 January 2014 fixing for 2014 the fishing opportunities for certain fish stocks and groups of fish stocks, applicable in Union waters and, to Union vessels, in certain non-Union waters
Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 ( 2014. gada 20. janvāris ), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 ( 2014. gada 20. janvāris ), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
OV L 24, 28.1.2014, p. 1–145
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 05/07/2014
28.1.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 43/2014
(2014. gada 20. janvāris),
ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu. |
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgos gadījumos- ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK |
(3) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un lai pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013. |
(4) |
Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs. |
(5) |
Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka dienvidu krājumam un Norvēģijas omāra krājumam, jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (4), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (5), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (6) ("mencu plāns") un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (7). Tomēr attiecībā uz heka ziemeļu krājumu (Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (8)) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (9)) atjaunošanas un pārvaldības plānu minimālie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstīgu KPN. |
(6) |
Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju. |
(7) |
Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (10) 2. pantu būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi. |
(8) |
Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem. |
(9) |
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (11). |
(10) |
Ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle. |
(11) |
Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu. |
(12) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (12) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par to krājumu, uz kuriem attiecas šī regula, izkraušanu. |
(13) |
Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (turpmāk kopā "CCTV sistēma") izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (13). |
(14) |
Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var efektīvi novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās. |
(15) |
ZZTEK 2013. gada novembrī pozitīvi novērtēja Pelaģisko krājumu reģionālās konsultatīvās padomes (PELRAC) ierosināto atjaunošanas pārvaldības plānu attiecībā uz siļķes krājumu ICES VIaS, VIIb un VIIc zonā. Šā siļķes krājuma izplatība pārklājas ar ziemeļos esošā kaimiņu krājuma izplatību jauktā zonā, kas atrodas starp 56° N un 57° 30′ N ICES VIa zonā. Lai nodrošinātu, ka šos abus krājumus pareizi izvērtē attiecībā uz to saglabāšanas stāvokli un lai kontrolētu katram no tiem zvejas izraisīto zivju mirstību, ir jāizslēdz visa nozveja, kas gūta jauktajā zonā. |
(16) |
Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskie ieteikumi kļūs pieejami tikai 2014. gada februārī, ir lietderīgi KPN un kvotas provizoriski noteikt nulles apjomā, kamēr šādi ieteikumi nav publicēti. |
(17) |
Tā kā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka KPN pollaka zvejas zonas atbilst skaidri nodalītiem bioloģiskiem krājumiem, un tā kā šī suga ir izplatīta nepārtrauktā teritorijā no Britu salu ziemeļiem līdz Pireneju pussalas dienvidiem, lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir atbilstīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažām no šīm KPN zonām. Tādā pašā veidā ir lietderīgi pieļaut elastīgāku režīmu starp dažiem pārvaldības apgabaliem attiecībā uz konkrētiem krājumiem, kuri ir izplatīti vairākos pārvaldības apgabalos, un kad tas attiecas uz vieniem un tiem pašiem bioloģiskiem krājumiem. |
(18) |
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (14), Fēru salām (15) un Islandi (16), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Apspriedes ar Norvēģiju un Fēru salām par vienošanos attiecībā uz 2014. gadu vēl nav pabeigtas. Lai izvairītos no Savienības zvejas darbību pārtraukšanas, vienlaikus dodot iespēju īstenot vajadzīgo elastību minētās vienošanās noslēgšanai 2014. gada sākumā, ir lietderīgi provizoriski noteikt zvejas iespējas attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī vienošanās. Ar Islandi nebija iespējams pabeigt apspriedes par vienošanos zivsaimniecības nozarē 2014. gadam. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (17), Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos 2014. gadā. |
(19) |
Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) 2013. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma viena gada pagarinājumu zilās tunzivs pašreizējai KPN un kvotām un apstiprināja Ziemeļatlantijas zobenzivs, Dienvidatlantijas zobenzivs un Ziemeļatlantijas garspuru tunzivs KPN un kvotas pašreizējā līmenī laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam. Tādējādi Savienības kvotas minētajiem krājumiem saglabājas tādas pašas kā 2013. gadā. Kaut arī Dienvidatlantijas garspuru tunzivs KPN arī saglabā pašreizējā līmenī laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam, līgumslēdzēju pušu, tostarp Savienības, individuālās kvotas nedaudz samazina, lai piešķirtu kvotu citai līgumslēdzējai pusei. |
(20) |
Tā kā 2013. gada jūlijā Eiropas Savienībai ir pievienojusies Horvātijas Republika, šajā regulā ir iekļauti noteikumi par Horvātijas zvejas iespējām. |
(21) |
Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 2013. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas ierobežojumus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(22) |
Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma rezolūciju, kura piemērojama zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā, un kuras mērķis ir aizsargāt okeāna baltspuru haizivis, kā pagaidu izmēģinājuma pasākumu nosakot aizliegumu paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļu vai visu liemeni. Rezolūcijā paredzēts izņēmums attiecībā uz nerūpniecisko zveju, proti, zvejas kuģiem, kas iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā. |
(23) |
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) otrā gadskārtējā sanāksme notiks no 2014. gada 27. līdz 31. janvārim. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus un stavridu KPN SPRFMO konvencijas apgabalā provizoriski noteikt tādā pašā līmenī kā 2013. gadā. |
(24) |
Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 84. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētos pasākumus arī turpmāk būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos. |
(25) |
Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma ieteikumu Patagonijas ilkņzivs un sarkanā dziļūdens krabja jaunai divgadīgai KPN 2014. un 2015. gadam; Atlantijas lielgalvja un beriksas pašreizējā KPN 2013. gadam un 2014. gadam, par kuru vienošanās tika panākta 2012. gada gadskārtējā sanāksmē, paliek spēkā. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēma SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(26) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 10. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā grozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, nosakot kopējo dienu skaitu, kurās var zvejot atklātā jūrā, un pārtraucot zveju ar zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI). Lai pārskatītu pasākumu saistībā ar zveju ar ZPI, Savienībai kā WCPF līgumslēdzējai pusei jāpieņem lēmums par vienu no divām pieejamām iespējām – vai nu apstiprināt pašreizējo zvejas ar ZPI pārtraukšanas laikposmu vai nolemt samazināt ar ZPI saistītus iemetienus. Kamēr šāds lēmums nav pieņemts, Savienības tiesību aktos arī turpmāk būtu jāsaglabā pašreiz piemērojamais zvejas pārtraukums, kuru pieņēma WCPFC. |
(27) |
Konvencijas par mintaja resursu un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(28) |
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 35. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2014. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, saskaņā ar kuru palielina 2014. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšrajonā, ja ir izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšrajonā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO balsojumā apstiprina KPN palielinājumu 2014. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, un būtu jāpalielina attiecīgo dalībvalstu kvotas. |
(29) |
Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2013. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā. |
(30) |
Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (18), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs zvejas iespējas Savienības ūdeņos. |
(31) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. |
(32) |
Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19). |
(33) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
(34) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.
2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
a) |
nozvejas limitus 2014. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadam; |
b) |
zvejas piepūles limitus laikposmam no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim; |
c) |
dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim; |
d) |
dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 32. pantā noteiktajos laikposmos 2014. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadā. |
3. Šajā regulā, gaidot apspriedes par divpusēju vienošanos zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju un Fēru salām 2014. gadam, ir noteiktas arī pagaidu zvejas iespējas konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kurām attiecas minētā vienošanās.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:
a) |
Savienības kuģiem; |
b) |
trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos. |
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
"Savienības kuģis" ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā; |
b) |
"trešās valsts kuģis" ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī; |
c) |
"Savienības ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus; |
d) |
"starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
e) |
"kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut; |
f) |
"kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
g) |
"analītisks novērtējums" ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām; |
h) |
"linuma acs izmērs" ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (20); |
i) |
"Savienības zvejas flotes reģistrs" ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu; |
j) |
"zvejas žurnāls" ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
a) |
ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (21) III pielikumā; |
b) |
"Skageraks" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
c) |
"Kategats" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai; |
d) |
"ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
e) |
"Kadisas jūras līcis" ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma; |
f) |
CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (22) II pielikumā; |
g) |
NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (23) III pielikumā; |
h) |
"SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (24); |
i) |
"ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (25); |
j) |
"CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (26) 2. panta a) punktā; |
k) |
"IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju ("Antigvas Konvencija") (27); |
l) |
"IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (28); |
m) |
"SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (29), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem; |
n) |
"WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (30); |
o) |
"Beringa jūras atklātie ūdeņi" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums; |
p) |
"IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:
|
II SADAĻA
SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un tās sadalījums
1. Savienības kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
2. Savienības kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (31) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.
3. Lai piemērotu īpašo nosacījumu, kas noteikts IA pielikumā attiecībā uz tūbīšu krājumu Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, piemēro IID pielikumā definētos pārvaldības apgabalus.
6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm
1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:
a) |
atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un |
b) |
nodrošina šādu rezultātu:
|
3. Līdz 2014. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a) |
pieņemtā KPN; |
b) |
attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN; |
c) |
ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam. |
7. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:
a) |
nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai |
b) |
nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta. |
8. pants
Zvejas piepūles limiti
No 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:
a) |
IIA pielikumu piemēro konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā; |
b) |
IIB pielikumu piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci; |
c) |
IIC pielikumu piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā. |
9. pants
Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai
1. Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (32) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai 2014. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.
10. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
b) |
zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; |
c) |
zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu; |
d) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
e) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
f) |
atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu; |
g) |
kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic saskaņā ar šīs regulas 20. pantu. |
2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.
11. pants
Slēgtā zvejas sezona
1. Porkupīnas sēklī laikā no 2014. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.
Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
1 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
2 |
52° 40′ N |
12° 30′ W |
3 |
52° 47′ N |
12° 39,600′ W |
4 |
52° 47′ N |
12° 56′ W |
5 |
52° 13,5′ N |
13° 53,830′ W |
6 |
51° 22′ N |
14° 24′ W |
7 |
51° 22′ N |
14° 03′ W |
8 |
52° 10′ N |
13° 25′ W |
9 |
52° 32′ N |
13° 07,500′ W |
10 |
52° 43′ N |
12° 55′ W |
11 |
52° 43′ N |
12° 43′ W |
12 |
52° 38,800′ N |
12° 37′ W |
13 |
52° 27′ N |
12° 23′ W |
14 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.
2. Tūbīšu komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2014. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.
Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav norādīts citādi.
12. pants
Aizliegumi
1. Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
a) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos; |
b) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja IA pielikumā paredzēts citādi; |
c) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos; |
d) |
parastā raja (Dipturus batis) – grupa (Dipturus cf. flossada and Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
e) |
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
f) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā; |
g) |
divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
13. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II NODAĻA
Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos
14. pants
Papildu zvejas iespēju iedalīšana
1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
15. pants
Papildu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumi
1. Papildu zvejas iespējas, kas minētas 14. pantā, iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (turpmāk kopā "CCTV sistēma"), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa; |
b) |
papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:
|
c) |
visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 (33) XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar 14. pantu; |
d) |
tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā; |
e) |
attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos. |
2. Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:
a) |
attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %; |
b) |
attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām; |
c) |
attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem. |
3. Pirms 14. pantā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a) |
saraksts ar tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos; |
b) |
uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas; |
c) |
to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi; |
d) |
aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; |
e) |
tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2013. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos. |
16. pants
Personas datu apstrāde
Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.
17. pants
Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana
Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 15. pantā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2014. gada laikposmā.
18. pants
Izmetumu novērtējumu zinātniska izvērtēšana
Lai uzraudzītu 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.
III NODAĻA
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
19. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.
2. Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.
IV NODAĻA
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos
20. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ("RZPO") noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts ("attiecīgā dalībvalsts") var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.
2. Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzēju pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.
3. Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.
21. pants
Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.
2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.
3. To Savienības kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.
4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.
5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.
6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.
22. pants
Zveja atpūtas un sporta nolūkā
Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.
23. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugas specializēto zveju.
3. Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).
24. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti
1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.
2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.
25. pants
Izpētes zveja
1. Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2014. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.
2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.
3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.
26. pants
Krilu zveja 2014./2015. gada zvejas sezonā
1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2014./2015. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā, izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus.
2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.
3. Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.
4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:
a) |
pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju; |
b) |
izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas. |
5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.
27. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā
1. Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir tāda, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.
2. Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir tāda, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.
3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.
4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.
5. Lai ņemtu vērā Indijas okeāna tunzivju komisijai (IOTC) iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.
28. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.
3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
29. pants
Pelaģiskās zvejas kapacitātes limits
Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2014. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.
30. pants
Pelaģiskās zvejas KPN
1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 29. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.
2. Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Sekretariātam sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.
31. pants
Grunts zveja
Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju:
a) |
ierobežo līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā laikposmā un |
b) |
veic tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām. |
32. pants
Zveja ar riņķvadu
1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):
a) |
no 2014. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2014. gada 18. novembra līdz 2015. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:
|
b) |
no 2014. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:
|
2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2014. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.
3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.
4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
a) |
ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai |
b) |
pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis. |
5. Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
6. Nejauši nozvejotiem 5. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:
a) |
reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi); |
b) |
paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2014. gada 31. janvārim. |
33. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
— |
raju dzimtas zivis (Rajidae), |
— |
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias), |
— |
laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), |
— |
īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus), |
— |
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), |
— |
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), |
— |
kaķhaizivs (Apristurus manis), |
— |
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus), |
— |
Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis. |
34. pants
Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.
2. Savienības kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.
35. pants
Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI
1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2014. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2014. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:
a) |
neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci vai neveiktu tās apkopi; |
b) |
nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI. |
2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
a) |
zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm; |
b) |
ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai |
c) |
ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība. |
36. pants
IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals
1. Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta p) punktā, piemēro 34.līdz 37. pantā izklāstītos pasākumus.
2. Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta p) punktā, piemēro 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.līdz 6. punktā izklāstītos pasākumus.
37. pants
To Savienības kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.
38. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos
Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
39. pants
KPN
Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.
40. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.
2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.
41. pants
Aizliegumi
1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
a) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos; |
b) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos; |
c) |
parastā raja (Dipturus batis) – grupa (Dipturus cf. flossada and Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
d) |
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
e) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos; |
f) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā; |
g) |
divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
42. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
43. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Tomēr 8. pantu piemēro no 2014. gada 1. februāra.
Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 24., 25. un 26. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 20. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).
(10) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(11) Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16.lpp.).
(12) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(14) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).
(15) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).
(16) Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku par zivsaimniecību un jūras vidi (OV L 161, 2.7.1993., 2. lpp.).
(17) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).
(18) OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(20) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
(24) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
(25) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
(26) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
(27) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
(28) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
(29) Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
(30) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
(31) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2009. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94(OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
(32) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
(33) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
PIELIKUMU SARAKSTS
I PIELIKUMS |
: |
KPN, kas piemērojama Savienības kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem |
IA PIELIKUMS |
: |
Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi |
IB PIELIKUMS |
: |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā |
IC PIELIKUMS |
: |
Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals |
ID PIELIKUMS |
: |
Tālu migrējošas zivis – visi apgabali |
IE PIELIKUMS |
: |
Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals |
IF PIELIKUMS |
: |
Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals |
IG PIELIKUMS |
: |
Dienvidu tunzivis – visi apgabali |
IH PIELIKUMS |
: |
WCPFC konvencijas apgabals |
IJ PIELIKUMS |
: |
SPRFMO konvencijas apgabals |
IIA PIELIKUMS |
: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā |
IIB PIELIKUMS |
: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci |
IIC PIELIKUMS |
: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā |
IID PIELIKUMS |
: |
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā |
III PIELIKUMS |
: |
Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos |
IV PIELIKUMS |
: |
ICCAT konvencijas apgabals |
V PIELIKUMS |
: |
CCAMLR konvencijas apgabals |
VI PIELIKUMS |
: |
IOTC konvencijas apgabals |
VII PIELIKUMS |
: |
WCPFC konvencijas apgabals |
VIII PIELIKUMS |
: |
Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; vietējie nosaukumi norādīti tikai ērtības labad.
Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Amblyraja radiata |
RJR |
Ērkšķu raja |
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
Caproidae |
BOR |
Kaproīdas |
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsraga haizivs |
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
Chaceon spp. |
GER |
Sarkanie dziļūdens krabji |
Chaenocephalus aceratus |
SSI |
Melnspuru leduszivs |
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
Channichthys rhinoceratus |
LIC |
Vienraga leduszivs |
Chionoecetes spp. |
PCR |
Karaliskie krabji |
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Strupdeguna garaste |
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) |
RJB |
Parastā raja (grupa) |
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktikas ilkņzivs |
Dissostichus spp. |
TOT |
Ilkņzivis |
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Eiropas anšovs |
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
Gadus morhua |
COD |
Menca |
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
Gobionotothen gibberifrons |
NOG |
Zaļā nototēnija |
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Atlantijas paltuss |
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
Lepidonotothen squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
Limanda limanda |
DAB |
Limanda |
Lophiidae |
ANF |
Jūrasvelni |
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
Manta birostris |
RMB |
Divragainā velnraja |
Martialia hyadesi |
SQS |
Dienvidatlantijas kalmārs |
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūras līdaka |
Molva molva |
LIN |
Jūras līdaka |
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
Notothenia rossii |
NOR |
Marmora nototēnija |
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
Platichthys flesus |
FLE |
Plekste |
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
Pollachius virens |
POK |
Saida |
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
Pseudochaenichthys georgianus |
SGI |
Melnā leduszivs |
Raja alba |
RJA |
Baltā raja |
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
Raja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
Raja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
JAD |
Norvēģijas raja |
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
Trachurus murphyi |
CJM |
Stavrida |
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
Eiropas anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
Jūrasvelni |
ANF |
Lophiidae |
Antarktikas ilkņzivs |
TOA |
Dissostichus mawsoni |
Atlantijas paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
Melnspuru leduszivs |
SSI |
Chaenocephalus aceratus |
Blondā raja |
RJH |
Raja brachyura |
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
Kaproīdas |
BOR |
Caproidae |
Gludais rombs |
BLL |
Scophthalmus rhombus |
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
Menca |
COD |
Gadus morhua |
Limanda |
DAB |
Limanda limanda |
Parastā raja (grupa) |
RJB |
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) |
Parastā jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
Dzegužraja |
RJN |
Leucoraja naevus |
Sarkanie dziļūdens krabji |
GER |
Chaceon spp. |
Plekste |
FLE |
Platichthys flesus |
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
Divragainā velnraja |
RMB |
Manta birostris |
Lielā laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
Grenlandes paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Lepidonotothen squamifrons |
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
Zaļā nototēnija |
NOG |
Gobionotothen gibberifrons |
Stavrida |
CJM |
Trachurus murphyi |
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
Pelēkā īsraga haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
Jūras līdaka |
LIN |
Molva molva |
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
Marmora nototēnija |
NOR |
Notothenia rossii |
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarkii |
Norvēģijas raja |
JAD |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
Penaeus garneles |
PEN |
Penaeus spp. |
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
Saida |
POK |
Pollachius virens |
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
Smilšu raja |
RJI |
Raja circularis |
Šagrēnādas raja |
RJF |
Raja fullonica |
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
Rajveidīgās zivis |
SRX |
Rajiformes |
Sīkacu raja |
RJE |
Raja microocellata |
Gludā laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
Karaliskie krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
Jūrasmēles |
SOO |
Solea spp. |
Melnā leduszivs |
SGI |
Pseudochaenichthys georgianus |
Dienvidu tunzivs |
SBF |
Thunnus maccoyii |
Plankumainā raja |
RJM |
Raja montagui |
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
Dienvidatlantijas kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
Ērkšķu raja |
RJR |
Amblyraja radiata |
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
Dzeloņainā raja |
RJC |
Raja clavata |
Ilkņzivis |
TOT |
Dissostichus spp. |
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
Cirtainā raja |
RJU |
Raja undulata |
Vienraga leduszivs |
LIC |
Channichthys rhinoceratus |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus albidus |
Baltā raja |
RJA |
Raja alba |
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI
|
|
|||||||
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
0 (2) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
0 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
0 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Savienība |
0 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KPN |
0 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Zona : Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos 1 2 3 4 5 6 7 (SAN/234_1) (SAN/234_2) (SAN/234_3) (SAN/234_4) (SAN/234_5) (SAN/234_6) (SAN/234_7) Dānija 0 0 0 0 0 0 0 Apvienotā Karaliste 0 0 0 0 0 0 0 Vācija 0 0 0 0 0 0 0 Zviedrija 0 0 0 0 0 0 0 Savienība 0 0 0 0 0 0 0 Kopā 0 0 0 0 0 0 0 |
|
|
|||||||
Vācija |
24 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
8 |
|||||||
Nīderlande |
19 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
39 |
|||||||
Savienība |
90 |
|||||||
KPN |
90 |
|
|
|||||||
Dānija |
911 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
9 |
|||||||
Francija |
7 |
|||||||
Īrija |
7 |
|||||||
Nīderlande |
43 |
|||||||
Zviedrija |
35 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
16 |
|||||||
Savienība |
1 028 |
|||||||
KPN |
1 028 |
|
|
|||||||
Vācija |
329 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
7 |
|||||||
Īrija |
305 |
|||||||
Nīderlande |
3 434 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
241 |
|||||||
Savienība |
4 316 |
|||||||
KPN |
4 316 |
|
|
|||||||
Vācija |
6 (3) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
6 (3) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 (3) |
|||||||
Citi |
3 (3) |
|||||||
Savienība |
21 (3) |
|||||||
KPN |
21 |
|
|
|||||||
Dānija |
15 |
Analītiskā KPN |
||||||
Zviedrija |
7 |
|||||||
Vācija |
7 |
|||||||
Savienība |
29 |
|||||||
KPN |
29 |
|
|
|||||||
Dānija |
64 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
19 |
|||||||
Francija |
44 |
|||||||
Zviedrija |
6 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
96 |
|||||||
Citi |
6 (4) |
|||||||
Savienība |
235 |
|||||||
KPN |
235 |
|
|
|||||||
Vācija |
8 (6) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Spānija |
26 (6) |
|||||||
Francija |
312 (6) |
|||||||
Īrija |
30 (6) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
151 (6) |
|||||||
Citi |
||||||||
Savienība |
535 (6) |
|||||||
KPN |
3 860 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (7) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (7) |
|||||||
Vācija |
0 (7) |
|||||||
Francija |
0 (7) |
|||||||
Nīderlande |
0 (7) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (7) |
|||||||
Savienība |
0 (7) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
31 291 |
Piesardzības KPN |
||||||
Īrija |
88 115 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
8 103 |
|||||||
Savienība |
127 509 |
|||||||
KPN |
127 509 |
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
48 390 (12) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
32 639 (12) |
|||||||
Francija |
18 768 (12) |
|||||||
Nīderlande |
45 647 (12) |
|||||||
Zviedrija |
3 347 (12) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
48 609 (12) |
|||||||
Savienība |
197 400 (12) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) ()
Savienība 0
() To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus. |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (15) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
4 009 (17) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
36 (17) |
|||||||
Zviedrija |
645 (17) |
|||||||
Savienība |
4 690 (17) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
43 (19) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
8 309 (19) |
|||||||
Vācija |
43 (19) |
|||||||
Francija |
43 (19) |
|||||||
Nīderlande |
43 (19) |
|||||||
Zviedrija |
41 (19) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
158 (19) |
|||||||
Savienība |
8 680 (19) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
36 190 (23) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Vācija |
3 137 (25) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
594 (25) |
|||||||
Īrija |
4 240 (25) |
|||||||
Nīderlande |
3 137 (25) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
16 959 (25) |
|||||||
Savienība |
28 067 (25) |
|||||||
KPN |
28 067 |
|
|
|||||||
Īrija |
3 342 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Nīderlande |
334 |
|||||||
Savienība |
3 676 |
|||||||
KPN |
3 676 |
|
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
Jānosaka (28) |
Piesardzības KPN |
||||||
Savienība |
Jānosaka (29) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (29) |
|
|
|||||||
Īrija |
1 367 |
Analītiskā KPN |
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 884 |
|||||||
Savienība |
5 251 |
|||||||
KPN |
5 251 |
|
|
|||||||
Francija |
465 |
Piesardzības KPN |
||||||
Apvienotā Karaliste |
465 |
|||||||
Savienība |
930 |
|||||||
KPN |
930 |
|
|
|||||||
Vācija |
248 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
1 380 |
|||||||
Īrija |
19 324 |
|||||||
Nīderlande |
1 380 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
28 |
|||||||
Savienība |
22 360 |
|||||||
KPN |
22 360 |
|
|
|||||||
Spānija |
4 198 |
Piesardzības KPN |
||||||
Portugāle |
4 580 |
|||||||
Savienība |
8 778 |
|||||||
KPN |
8 778 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
2 562 (33) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
62 (34) |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
1 (34) |
|||||||
Zviedrija |
37 (34) |
|||||||
Savienība |
100 (34) |
|||||||
KPN |
100 (34) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
15 382 (36) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) Savienība 0 |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (38) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
1 |
|||||||
Francija |
12 |
|||||||
Īrija |
16 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
45 |
|||||||
Savienība |
74 |
|||||||
KPN |
74 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Īrija |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
0 (39) |
|
|
|||||||
Beļģija |
3 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
8 |
|||||||
Īrija |
150 |
|||||||
Nīderlande |
1 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
66 |
|||||||
Savienība |
228 |
|||||||
KPN |
228 |
|
|
|||||||
Beļģija |
304 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
4 977 |
|||||||
Īrija |
1 030 |
|||||||
Nīderlande |
1 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
536 |
|||||||
Savienība |
6 848 |
|||||||
KPN |
6 848 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
1 080 (41) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (42) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (42) |
|||||||
Vācija |
0 (42) |
|||||||
Īrija |
0 (42) |
|||||||
Spānija |
0 (42) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (42) |
|||||||
Savienība |
0 (42) |
|||||||
KPN |
0 (42) |
|
|
|||||||
Beļģija |
6 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
5 |
|||||||
Vācija |
5 |
|||||||
Francija |
34 |
|||||||
Nīderlande |
27 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 006 |
|||||||
Savienība |
2 083 |
|||||||
KPN |
2 083 |
|
|
|||||||
Spānija |
463 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
1 805 |
|||||||
Īrija |
528 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 278 |
|||||||
Savienība |
4 074 |
|||||||
KPN |
4 074 |
|
|
|||||||
Beļģija |
470 (43) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Spānija |
5 216 (43) |
|||||||
Francija |
6 329 (43) |
|||||||
Īrija |
2 878 (43) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 492 (43) |
|||||||
Savienība |
17 385 |
|||||||
KPN |
17 385 |
|
|
|||||||
Spānija |
950 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
766 |
|||||||
Savienība |
1 716 |
|||||||
KPN |
1 716 |
|
|
|||||||
Spānija |
2 084 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
104 |
|||||||
Portugāle |
69 |
|||||||
Savienība |
2 257 |
|||||||
KPN |
2 257 |
|
|
|||||||
Beļģija |
503 |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
1 888 |
|||||||
Vācija |
2 832 |
|||||||
Francija |
196 |
|||||||
Nīderlande |
11 421 |
|||||||
Zviedrija |
6 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 588 |
|||||||
Savienība |
18 434 |
|||||||
KPN |
18 434 |
|
|
|||||||
Beļģija |
277 (44) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
610 (44) |
|||||||
Vācija |
298 (44) |
|||||||
Francija |
57 (44) |
|||||||
Nīderlande |
209 (44) |
|||||||
Zviedrija |
7 (44) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 375 (44) |
|||||||
Savienība |
7 833 (44) |
|||||||
KPN |
7 833 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (45) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (45) |
|||||||
Vācija |
0 (45) |
|||||||
Nīderlande |
0 (45) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (45) |
|||||||
Savienība |
0 (45) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
159 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
182 |
|||||||
Spānija |
170 |
|||||||
Francija |
1 961 |
|||||||
Īrija |
443 |
|||||||
Nīderlande |
153 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 364 |
|||||||
Savienība |
4 432 |
|||||||
KPN |
4 432 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
33 516 (46) |
|||||||
KPN |
33 516 (46) |
|
|
|||||||
Spānija |
1 368 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
7 612 |
|||||||
Savienība |
8 980 |
|||||||
KPN |
8 980 |
|
|
|||||||
Spānija |
2 191 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
2 |
|||||||
Portugāle |
436 |
|||||||
Savienība |
2 629 |
|||||||
|
0 |
|||||||
KPN |
2 629 |
|
|
|||||||
Beļģija |
8 (48) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
1 328 (48) |
|||||||
Vācija |
84 (48) |
|||||||
Nīderlande |
2 (48) |
|||||||
Zviedrija |
157 (48) |
|||||||
Savienība |
1 579 (48) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
153 (49) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
1 053 (49) |
|||||||
Vācija |
670 (49) |
|||||||
Francija |
1 168 (49) |
|||||||
Nīderlande |
115 (49) |
|||||||
Zviedrija |
106 (49) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
17 370 (49) |
|||||||
Savienība |
20 635 (49) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) Savienība 0 |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (51) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
3 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
3 |
|||||||
Francija |
133 |
|||||||
Īrija |
95 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
976 |
|||||||
Savienība |
1 210 |
|||||||
KPN |
1 210 |
|
|
|||||||
Beļģija |
4 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
5 |
|||||||
Francija |
220 |
|||||||
Īrija |
653 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
3 106 |
|||||||
Savienība |
3 988 |
|||||||
KPN |
3 988 |
|
|
|||||||
Beļģija |
105 (52) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
6 320 (52) |
|||||||
Īrija |
2 106 (52) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
948 (52) |
|||||||
Savienība |
9 479 (52) |
|||||||
KPN |
9 479 |
|
|
|||||||
Beļģija |
19 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
85 |
|||||||
Īrija |
511 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
566 |
|||||||
Savienība |
1 181 |
|||||||
KPN |
1 181 |
|
|
|||||||
Dānija |
650 (53) |
Piesardzības KPN |
||||||
Nīderlande |
2 (53) |
|||||||
Zviedrija |
70 (53) |
|||||||
Savienība |
722 (53) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
220 (54) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
950 (54) |
|||||||
Vācija |
247 (54) |
|||||||
Francija |
1 427 (54) |
|||||||
Nīderlande |
549 (54) |
|||||||
Zviedrija |
2 (54) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 866 (54) |
|||||||
Savienība |
10 261 (54) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) Savienība 0 |
|
|
|||||||
Vācija |
2 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
36 |
|||||||
Īrija |
87 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
167 |
|||||||
Savienība |
292 |
|||||||
KPN |
292 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 |
|||||||
Īrija |
46 |
|||||||
Nīderlande |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
31 |
|||||||
Savienība |
80 |
|||||||
KPN |
80 |
|
|
|||||||
Beļģija |
187 (55) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
11 498 (55) |
|||||||
Īrija |
5 328 (55) |
|||||||
Nīderlande |
93 (55) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 056 (55) |
|||||||
Savienība |
19 162 (55) |
|||||||
KPN |
19 162 |
|
|
|||||||
Spānija |
1 270 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
1 905 |
|||||||
Savienība |
3 175 |
|||||||
KPN |
3 175 |
|
|
|||||||
Portugāle |
Jānosaka (56) |
Piesardzības KPN |
||||||
Savienība |
Jānosaka (57) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (57) |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
0 (59) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
2 273 (61) |
Analītiskā KPN |
||||||
Zviedrija |
193 (61) |
|||||||
Savienība |
2 466 |
|||||||
KPN |
2 466 (60) |
|
|
|||||||
Beļģija |
41 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
1 661 |
|||||||
Vācija |
191 |
|||||||
Francija |
368 |
|||||||
Nīderlande |
95 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
518 |
|||||||
Savienība |
2 874 |
|||||||
KPN |
2 874 (62) |
|
|
|||||||||||||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||||||||||||
Spānija |
13 529 (65) |
|||||||||||||||||
Francija |
||||||||||||||||||
Īrija |
2 532 (65) |
|||||||||||||||||
Nīderlande |
||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||||||||||||
Savienība |
45 896 |
|||||||||||||||||
KPN |
45 896 (64) |
|||||||||||||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) Beļģija 55 Spānija 2 181 Francija 2 181 Īrija 273 Nīderlande 27 Apvienotā Karaliste 1 228 Savienība 5 947 |
|
|
|||||||||||||
Beļģija |
14 (66) |
Analītiskā KPN |
||||||||||||
Spānija |
9 418 |
|||||||||||||
Francija |
21 151 |
|||||||||||||
Nīderlande |
27 (66) |
|||||||||||||
Savienība |
30 610 |
|||||||||||||
KPN |
30 610 (67) |
|||||||||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
VI un VII zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) Beļģija 3 Spānija 2 728 Francija 4 911 Nīderlande 8 Savienība 7 650 |
|
|
|||||||
Spānija |
10 409 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
999 |
|||||||
Portugāle |
4 858 |
|||||||
Savienība |
16 266 |
|||||||
KPN |
16 266 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (68) |
Analītiskā KPN |
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (68) |
|||||||
Savienība |
0 (68) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
24 069 (69) |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
9 358 (69) |
|||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
16 750 (69) |
|||||||
Īrija |
18 639 (69) |
|||||||
Nīderlande |
29 350 (69) |
|||||||
Portugāle |
||||||||
Zviedrija |
5 954 (69) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
31 232 (69) |
|||||||
Savienība |
157 653 (69) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Spānija |
19 500 (71) |
Analītiskā KPN |
||||||
Portugāle |
4 875 (71) |
|||||||
Savienība |
24 375 (71) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Norvēģija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
346 |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
953 |
|||||||
Vācija |
122 |
|||||||
Francija |
261 |
|||||||
Nīderlande |
794 |
|||||||
Zviedrija |
11 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
3 904 |
|||||||
Savienība |
6 391 |
|||||||
KPN |
6 391 |
|
|
|||||||
Vācija |
23 (73) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Igaunija |
4 (73) |
|||||||
Spānija |
73 (73) |
|||||||
Francija |
1 671 (73) |
|||||||
Īrija |
6 (73) |
|||||||
Lietuva |
1 (73) |
|||||||
Polija |
1 (73) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
425 (73) |
|||||||
Citi |
||||||||
Savienība |
2 210 (73) |
|||||||
KPN |
2 540 |
|
|
|||||||
Igaunija |
2 (74) |
Piesardzības KPN |
||||||
Spānija |
665 (74) |
|||||||
Francija |
16 (74) |
|||||||
Lietuva |
6 (74) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 (74) |
|||||||
Citi |
2 (74) |
|||||||
Savienība |
697 (74) |
|||||||
KPN |
697 (74) |
|
|
|||||||
Dānija |
4 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
4 |
|||||||
Īrija |
4 |
|||||||
Francija |
23 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
14 |
|||||||
Citi |
4 (75) |
|||||||
Savienība |
53 |
|||||||
KPN |
53 |
|
|
|||||||
Dānija |
3 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
2 |
|||||||
Zviedrija |
3 |
|||||||
Savienība |
8 |
|||||||
KPN |
8 |
|
|
|||||||
Dānija |
8 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
8 |
|||||||
Francija |
8 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
8 |
|||||||
Citi |
4 (76) |
|||||||
Savienība |
36 |
|||||||
KPN |
36 |
|
|
|||||||
Beļģija |
6 (77) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
50 |
|||||||
Vācija |
6 (77) |
|||||||
Zviedrija |
19 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 (77) |
|||||||
Savienība |
87 |
|||||||
KPN |
87 |
|
|
|||||||
Beļģija |
12 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
194 |
|||||||
Vācija |
120 |
|||||||
Francija |
108 |
|||||||
Nīderlande |
4 |
|||||||
Zviedrija |
8 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 496 |
|||||||
Savienība |
1 942 |
|||||||
KPN |
1 942 |
|
|
|||||||
Beļģija |
9 |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
6 |
|||||||
Vācija |
6 |
|||||||
Francija |
6 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
6 |
|||||||
Savienība |
33 |
|||||||
KPN |
33 |
|
|
|||||||
Beļģija |
27 (78) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Dānija |
5 (78) |
|||||||
Vācija |
100 (78) |
|||||||
Spānija |
2 012 (78) |
|||||||
Francija |
2 145 (78) |
|||||||
Īrija |
538 (78) |
|||||||
Portugāle |
5 (78) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 468 (78) |
|||||||
Savienība |
7 300 (78) |
|||||||
KPN |
14 164 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (79) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (79) |
|||||||
Vācija |
0 (79) |
|||||||
Francija |
0 (79) |
|||||||
Nīderlande |
0 (79) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (79) |
|||||||
Savienība |
0 (79) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
3 688 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
11 |
|||||||
Zviedrija |
1 320 |
|||||||
Savienība |
5 019 |
|||||||
KPN |
5 019 |
|
|
|||||||
Beļģija |
811 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
811 |
|||||||
Vācija |
12 |
|||||||
Francija |
24 |
|||||||
Nīderlande |
417 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
13 424 |
|||||||
Savienība |
15 499 |
|||||||
KPN |
15 499 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (80) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 (80) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (80) |
|||||||
Savienība |
0 (80) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Spānija |
31 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
124 |
|||||||
Īrija |
207 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
14 925 |
|||||||
Savienība |
15 287 |
|||||||
KPN |
15 287 |
|
|
|||||||||||||
Spānija |
1 259 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||||||||
Francija |
5 104 |
|||||||||||||
Īrija |
7 741 |
|||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
6 885 |
|||||||||||||
Savienība |
20 989 |
|||||||||||||
KPN |
20 989 |
|||||||||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16) Spānija 557 Francija 349 Īrija 671 Apvienotā Karaliste 271 Savienība 1 848 |
|
|
|||||||
Spānija |
234 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 665 |
|||||||
Savienība |
3 899 |
|||||||
KPN |
3 899 |
|
|
|||||||
Spānija |
64 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
3 |
|||||||
Savienība |
67 |
|||||||
KPN |
67 |
|
|
|||||||
Spānija |
55 |
Analītiskā KPN |
||||||
Portugāle |
166 |
|||||||
Savienība |
221 |
|||||||
KPN |
221 |
|
|
|||||||
Dānija |
1 318 (81) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Zviedrija |
710 (81) |
|||||||
Savienība |
2 028 (81) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
1 818 |
Analītiskā KPN |
||||||
Nīderlande |
17 |
|||||||
Zviedrija |
73 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
538 |
|||||||
Savienība |
2 446 |
|||||||
KPN |
2 446 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (83) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
0 (83) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Francija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
|
|
|||||||
Beļģija |
43 (87) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
5 555 (87) |
|||||||
Vācija |
29 (87) |
|||||||
Nīderlande |
1 069 (87) |
|||||||
Zviedrija |
298 (87) |
|||||||
Savienība |
6 994 (87) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Dānija |
1 922 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
22 |
|||||||
Zviedrija |
216 |
|||||||
Savienība |
2 160 |
|||||||
KPN |
2 160 |
|
|
|||||||
Beļģija |
4 472 (88) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
14 534 (88) |
|||||||
Vācija |
4 193 (88) |
|||||||
Francija |
839 (88) |
|||||||
Nīderlande |
27 950 (88) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
20 683 (88) |
|||||||
Savienība |
72 671 (88) |
|||||||
KPN |
Nav noteikts |
|||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) Savienība 0 |
|
|
|||||||
Francija |
9 |
Piesardzības KPN |
||||||
Īrija |
261 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
388 |
|||||||
Savienība |
658 |
|||||||
KPN |
658 |
|
|
|||||||
Beļģija |
31 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
14 |
|||||||
Īrija |
854 |
|||||||
Nīderlande |
9 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
312 |
|||||||
Savienība |
1 220 |
|||||||
KPN |
1 220 |
|
|
|||||||
Francija |
11 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Īrija |
63 |
|||||||
Savienība |
74 |
|||||||
KPN |
74 |
|
|
|||||||
Beļģija |
871 (89) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
2 903 (89) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 548 |
|||||||
Savienība |
5 322 |
|||||||
KPN |
5 322 |
|
|
|||||||
Beļģija |
69 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
125 |
|||||||
Īrija |
202 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
65 |
|||||||
Savienība |
461 |
|||||||
KPN |
461 |
|
|
|||||||
Beļģija |
8 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
17 |
|||||||
Īrija |
59 |
|||||||
Nīderlande |
34 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
17 |
|||||||
Savienība |
135 |
|||||||
KPN |
135 |
|
|
|||||||
Spānija |
66 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
263 |
|||||||
Portugāle |
66 |
|||||||
Savienība |
395 |
|||||||
KPN |
395 |
|
|
|||||||
Spānija |
6 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
190 |
|||||||
Īrija |
56 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
145 |
|||||||
Savienība |
397 |
|||||||
KPN |
397 |
|
|
|||||||
Beļģija |
420 (90) |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Spānija |
25 (90) |
|||||||
Francija |
9 667 (90) |
|||||||
Īrija |
1 030 (90) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 353 (90) |
|||||||
Savienība |
13 495 (90) |
|||||||
KPN |
13 495 |
|
|
|||||||
Spānija |
252 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
1 230 |
|||||||
Savienība |
1 482 |
|||||||
KPN |
1 482 |
|
|
|||||||
Spānija |
208 |
Piesardzības KPN |
||||||
Francija |
23 |
|||||||
Savienība |
231 |
|||||||
KPN |
231 |
|
|
|||||||
Spānija |
273 (91) |
Piesardzības KPN |
||||||
Portugāle |
9 (91) |
|||||||
Savienība |
282 (91) |
|||||||
KPN |
282 |
|
|
|||||||
Beļģija |
19 (92) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
2 251 (92) |
|||||||
Vācija |
5 684 (92) |
|||||||
Francija |
13 375 (92) |
|||||||
Nīderlande |
57 (92) |
|||||||
Zviedrija |
309 (92) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
4 358 (92) |
|||||||
Savienība |
26 053 (92) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Vācija |
210 (93) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
2 082 (93) |
|||||||
Īrija |
380 (93) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 959 (93) |
|||||||
Savienība |
5 631 (93) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Savienība |
0 (95) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
6 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
1 245 |
|||||||
Īrija |
1 491 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
434 |
|||||||
Savienība |
3 176 |
|||||||
KPN |
3 176 |
|
|
|||||||
Beļģija |
340 |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
727 |
|||||||
Vācija |
186 |
|||||||
Francija |
88 |
|||||||
Nīderlande |
2 579 |
|||||||
Zviedrija |
5 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
717 |
|||||||
Savienība |
4 642 |
|||||||
KPN |
4 642 |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
1 256 (98) |
|
|
|||||||
Dānija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
47 (100) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||
Igaunija |
||||||||
Francija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Lietuva |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Spānija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
8 032 (102) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
798 (105) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Francija |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Spānija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
3 420 (108) |
|
|
|||||||
Dānija |
11 (109) |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
20 (109) |
|||||||
Igaunija |
11 (109) |
|||||||
Spānija |
11 (109) |
|||||||
Francija |
185 (109) |
|||||||
Īrija |
11 (109) |
|||||||
Lietuva |
11 (109) |
|||||||
Polija |
11 (109) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
729 (109) |
|||||||
Savienība |
1 000 (109) |
|||||||
KPN |
2 000 |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Beļģija |
492 (110) |
Analītiskā KPN |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
16 892 (110) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
513 (110) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Francija |
1 550 (110) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
1 561 (110) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
4 396 (110) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
1 446 (110) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Savienība |
26 850 (110) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
IIIa (MAC/*03A.) IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC) IVb (MAC/*04 B.) IVc (MAC/*04C.) VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2014. gada decembrī (MAC/*2A6.) Dānija 0 4 130 0 0 9 105 Francija 0 490 0 0 0 Nīderlande 0 490 0 0 0 Zviedrija 0 0 390 10 1 758 Apvienotā Karaliste 0 490 0 0 0 Norvēģija 0 0 0 0 0 |
|
|
||||||||||||||||||||||
Vācija |
19 578 (111) |
Analītiskā KPN |
|||||||||||||||||||||
Spānija |
21 (111) |
||||||||||||||||||||||
Igaunija |
163 (111) |
||||||||||||||||||||||
Francija |
13 054 (111) |
||||||||||||||||||||||
Īrija |
65 260 (111) |
||||||||||||||||||||||
Latvija |
120 (111) |
||||||||||||||||||||||
Lietuva |
120 (111) |
||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
28 551 (111) |
||||||||||||||||||||||
Polija |
1 378 (111) |
||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
179 471 (111) |
||||||||||||||||||||||
Savienība |
307 716 (111) |
||||||||||||||||||||||
KPN |
Nepiemēro |
||||||||||||||||||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Savienības ūdeņi IVa zonā. No 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2014. gada 1. septembra līdz 31. decembrim (MAC/*4A-EN) Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-) Vācija 7 877 0 Francija 5 252 0 Īrija 26 258 0 Nīderlande 11 487 0 Apvienotā Karaliste 72 212 0 Savienība 123 086 0 |
|
|
|||||||||
Spānija |
Analītiskā KPN |
|||||||||
Francija |
||||||||||
Portugāle |
||||||||||
Savienība |
35 211 (112) |
|||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|||||||||
Īpašs nosacījums: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
VIIIb (MAC/*08B.) Spānija 2 437 Francija 16 Portugāle 504 |
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
297 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
17 (116) |
|||||||
Nīderlande |
28 (116) |
|||||||
Zviedrija |
11 |
|||||||
Savienība |
353 |
|||||||
KPN |
353 |
|
|
|||||||
Beļģija |
987 (117) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
451 (117) |
|||||||
Vācija |
790 (117) |
|||||||
Francija |
198 (117) |
|||||||
Nīderlande |
8 916 (117) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
508 (117) |
|||||||
Savienība |
11 850 (117) |
|||||||
KPN |
11 900 |
|
|
|||||||
Īrija |
46 |
Piesardzības KPN |
||||||
Apvienotā Karaliste |
11 |
|||||||
Savienība |
57 |
|||||||
KPN |
57 |
|
|
|||||||
Beļģija |
23 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 |
|||||||
Īrija |
41 |
|||||||
Nīderlande |
7 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
24 |
|||||||
Savienība |
95 |
|||||||
KPN |
95 |
|
|
|||||||
Francija |
6 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Īrija |
36 |
|||||||
Savienība |
42 |
|||||||
KPN |
42 |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 303 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
2 605 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
930 |
|||||||
Savienība |
4 838 |
|||||||
KPN |
4 838 |
|
|
|||||||
Beļģija |
29 (118) |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
313 (118) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
490 (118) |
|||||||
Savienība |
832 |
|||||||
KPN |
832 |
|
|
|||||||
Beļģija |
625 |
Analītiskā KPN |
||||||
Francija |
63 |
|||||||
Īrija |
31 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
282 |
|||||||
Savienība |
1 001 |
|||||||
KPN |
1 001 |
|
|
|||||||
Beļģija |
32 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Francija |
64 |
|||||||
Īrija |
171 |
|||||||
Nīderlande |
51 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
64 |
|||||||
Savienība |
382 |
|||||||
KPN |
382 |
|
|
|||||||
Beļģija |
47 |
Analītiskā KPN |
||||||
Spānija |
9 |
|||||||
Francija |
3 483 |
|||||||
Nīderlande |
261 |
|||||||
Savienība |
3 800 |
|||||||
KPN |
3 800 |
|
|
|||||||
Spānija |
403 |
Piesardzības KPN |
||||||
Portugāle |
669 |
|||||||
Savienība |
1 072 |
|||||||
KPN |
1 072 |
|
|
|||||||
Dānija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Vācija |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Savienība |
21 549 (120) |
|||||||
KPN |
Nav noteikta |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
122 924 (123) |
|||||||
KPN |
144 000 |
|
|
|||||||
Beļģija |
26 |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
1 674 |
|||||||
Vācija |
26 |
|||||||
Francija |
361 |
|||||||
Nīderlande |
361 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
2 702 |
|||||||
Savienība |
5 150 |
|||||||
KPN |
5 150 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Zviedrija |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (124) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Dānija |
0 (124) |
|||||||
Vācija |
0 (124) |
|||||||
Francija |
0 (124) |
|||||||
Nīderlande |
0 (124) |
|||||||
Zviedrija |
0 (124) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (124) |
|||||||
Savienība |
0 (124) |
|||||||
KPN |
0 (124) |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (125) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
Vācija |
0 (125) |
|||||||
Spānija |
0 (125) |
|||||||
Francija |
0 (125) |
|||||||
Īrija |
0 (125) |
|||||||
Nīderlande |
0 (125) |
|||||||
Portugāle |
0 (125) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (125) |
|||||||
Savienība |
0 (125) |
|||||||
KPN |
0 (125) |
|
|
|||||||
Beļģija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Dānija |
||||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
27 815 (127) |
|||||||
KPN |
27 815 |
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
114 712 (132) |
|||||||
KPN |
116 912 |
|
|
|||||||
Spānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Francija |
287 (133) |
|||||||
Portugāle |
||||||||
Savienība |
18 508 |
|||||||
KPN |
18 508 |
|
|
|||||||
Spānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
Portugāle |
||||||||
Savienība |
35 000 |
|||||||
KPN |
35 000 |
|
|
|||||||
Portugāle |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
Jānosaka (141) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (141) |
|
|
|||||||
Portugāle |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
Jānosaka (145) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (145) |
|
|
|||||||
Spānija |
Jānosaka (147) |
Piesardzības KPN |
||||||
Savienība |
Jānosaka (148) |
|||||||
KPN |
Jānosaka (148) |
|
|
|||||||
Dānija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (152) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (152) |
|||||||
Savienība |
0 (152) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Zviedrija |
Piesardzības KPN |
|||||||
Savienība |
0 (154) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Nepiemēro |
Piesardzības KPN |
||||||
Norvēģija |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (159) |
Piesardzības KPN |
||||||
Dānija |
0 (159) |
|||||||
Vācija |
0 (159) |
|||||||
Francija |
0 (159) |
|||||||
Nīderlande |
0 (159) |
|||||||
Zviedrija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (159) |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Nepiemēro |
Piesardzības KPN |
||||||
Norvēģija |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no kvotas (OT1/*2A3A4).
(3) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(5) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(6) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(7) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(8) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(9) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).
(10) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(11) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(12) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(13) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(14) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(15) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(16) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(17) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(18) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(19) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(20) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(21) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51° 33′ N platuma paralēlei un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(22) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).
(23) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(24) Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7°W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56°N platuma paralēles, izņemot Klaidu.
(25) Ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa jebkādas siļķes ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, mērot no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.
(26) Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.
(27) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:
— |
Kintairas ragu (55°17,9′N, 05°47,8′W), |
— |
punktu ar koordinātām 55°04′N, 05°23′W un |
— |
Korsvolas ragu (55°00,5′N, 05°09,4′W). |
(28) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(29) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(30) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:
— |
ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, |
— |
dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, |
— |
rietumos Īrijas krasts, |
— |
austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
(31) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:
— |
ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, |
— |
dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, |
— |
rietumos Īrijas krasts, |
— |
austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
(32) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(33) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(34) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(35) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(36) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(37) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(38) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(39) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.
(40) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(41) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(42) Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
(43) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(44) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst zvejot VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).
(45) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(46) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).
(47) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(48) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(49) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(50) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(51) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(52) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(53) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(54) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(55) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(56) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(57) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.
(58) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(59) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(60) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:
81 846
(61) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(62) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:
81 846
(63) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(64) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:
81 846
(65) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(66) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un Savienības ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(67) Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:
81 846
(68) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(69) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(70) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(71) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(72) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(73) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(74) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(75) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(76) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(77) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIIb, c, d zonā.
(78) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(79) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(80) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(81) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(82) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.
(83) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(84) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(85) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.
(86) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(87) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(88) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(89) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(90) Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst zvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (POL/*8ABDE).
(91) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).
(92) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(93) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(94) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(95) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(96) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(97) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.
(98) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(99) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(100) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), dzeloņaino raju (Raja clavata) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(101) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(102) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(103) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(104) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(105) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), cirtaino raju (Raja undulata) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(106) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.
(107) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(108) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(109) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(110) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(111) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(112) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nepārsniedz 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
(113) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(114) Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.
(115) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(116) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.
(117) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(118) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(119) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*03A.).
(120) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(121) Ietverot tūbītes.
(122) Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 2 % kvotas (OTH/*2AC4C).
(123) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(124) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
(125) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
(126) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).
(127) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(128) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*4BC7D).
(129) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2014. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).
(130) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.).
(131) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*2A-14).
(132) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(133) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 (134) 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(134) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.
(135) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).
(136) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(137) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).
(138) Ūdeņi pie Azoru salām.
(139) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(140) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(141) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(142) Ūdeņi pie Madeiras.
(143) No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(144) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(145) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(146) Ūdeņi pie Kanāriju salām.
(147) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(148) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(149) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OT2/*2A3A4).
(150) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.
(151) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(152) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(153) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.
(154) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(155) Nozvejotas tikai ar āķu jedām.
(156) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(157) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai "citām sugām" parastajā apmērā.
(158) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(159) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(160) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).
(161) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(162) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
IB PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ
|
|
|||||||
Īrija |
25 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Spānija |
175 (1) |
|||||||
Savienība |
200 (1) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
9 (2) |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
9 346 (2) |
|||||||
Vācija |
1 637 (2) |
|||||||
Spānija |
31 (2) |
|||||||
Francija |
403 (2) |
|||||||
Īrija |
2 419 (2) |
|||||||
Nīderlande |
3 345 (2) |
|||||||
Polija |
473 (2) |
|||||||
Portugāle |
31 (2) |
|||||||
Somija |
145 (2) |
|||||||
Zviedrija |
3 463 (2) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
5 975 (2) |
|||||||
Savienība |
27 277 (2) |
|||||||
KPN |
419 000 |
|||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) 0 |
|
|
|||||||
Vācija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Grieķija |
0 |
|||||||
Spānija |
0 |
|||||||
Īrija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Portugāle |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
1 800 (3) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
400 (3) |
|||||||
Savienība |
2 200 (3) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
7 667 (6) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Spānija |
14 260 (6) |
|||||||
Francija |
3 718 (6) |
|||||||
Polija |
3 035 (6) |
|||||||
Portugāle |
2 806 (6) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
5 172 (6) |
|||||||
Citas dalībvalstis |
||||||||
Savienība |
36 908 (5) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (7) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (7) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (7) |
|||||||
Savienība |
0 (7) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Portugāle |
118 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Savienība |
118 (8) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
118 (9) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Zviedrija |
0 |
|||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Visas dalībvalstis |
0 (14) |
|||||||
Savienība |
0 (15) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (16) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (16) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (16) |
|||||||
Savienība |
0 (16) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
0 (17) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 (17) |
|||||||
Francija |
0 (17) |
|||||||
Nīderlande |
0 (17) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (17) |
|||||||
Savienība |
0 (17) |
|||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (18) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (18) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (18) |
|||||||
Savienība |
0 (18) |
|||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Dānija |
1 295 (19) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
1 295 (19) |
|||||||
Savienība |
2 590 (19) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
1 700 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
1 700 |
|||||||
Savienība |
3 400 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (20) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (20) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (20) |
|||||||
Savienība |
0 (20) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (21) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 (21) |
|||||||
Francija |
0 (21) |
|||||||
Nīderlande |
0 (21) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (21) |
|||||||
Savienība |
0 (21) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
0 |
Piesardzības KPN |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
1 700 (25) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
3 591 (27) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Apvienotā Karaliste |
189 (27) |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Igaunija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 |
|||||||
Spānija |
0 |
|||||||
Francija |
0 |
|||||||
Īrija |
0 |
|||||||
Latvija |
0 |
|||||||
Nīderlande |
0 |
|||||||
Polija |
0 |
|||||||
Portugāle |
0 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
Savienība |
0 |
|||||||
KPN |
0 |
|
|
|||||||
Igaunija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Īrija |
||||||||
Latvija |
||||||||
Nīderlande |
||||||||
Polija |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Portugāle |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Savienība |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
KPN |
19 300 |
|
|
|||||||
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Francija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
1 976 (38) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
10 (38) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
14 (38) |
|||||||
Savienība |
2 000 (38) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Vācija |
||||||||
Francija |
||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 (41) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
0 (41) |
|||||||
Francija |
0 (41) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (41) |
|||||||
Savienība |
0 (41) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (42) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (42) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (42) |
|||||||
Savienība |
0 (42) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (44) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (44) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (44) |
|||||||
Savienība |
0 (44) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (45) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
0 (45) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (45) |
|||||||
Savienība |
0 (45) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
(1) Zveja aizliegta laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam Grenlandes ūdeņos NAFO 1. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 64° 15′ N.
(2) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādiem apgabaliem: NEAFC pārvaldības apgabalā, Savienība ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.
(3) Zveja aizliegta laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Var zvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un ICES XIV zonā vismaz 2 no 4 šeit minētajiem apgabaliem:
Ģeogrāfiskais apgabals |
Ģeogrāfiskās robežas |
||
|
uz rietumiem no 44°00′W un uz dienvidiem no 60°45′N |
||
|
uz austrumiem no 44°00′W un uz dienvidiem no 62°30′N |
||
|
uz ziemeļiem no 62°30′N un uz rietumiem no 35°15′W |
||
|
uz austrumiem no 35°15′W un uz dienvidiem no 67°00′N |
(4) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(5) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(6) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 19 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.
(7) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(8) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(9) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(10) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(11) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(12) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(13) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(14) Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, "visu dalībvalstu" kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, "visu dalībvalstu" kvotu neizmanto vispār.
(15) Jāzvejo no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.
(16) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(17) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(18) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(19) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(20) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(21) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(22) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(23) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(24) Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.
(25) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(26) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.
(27) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(28) Drīkst apgūt tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:
Punkts |
Platums |
Garums |
1. |
64°45′N |
28°30′W |
2. |
62°50′N |
25°45′W |
3. |
61°55′N |
26°45′W |
4. |
61°00′N |
26°30′W |
5. |
59°00′N |
30°00′W |
6. |
59°00′N |
34°00′W |
7. |
61°30′N |
34°00′W |
8. |
62°50′N |
36°00′W |
9. |
64°45′N |
28°30′W |
(29) Nedrīkst zvejot no 2014. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.
(30) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(31) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(32) Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.
(33) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
(34) Drīkst zvejot vienīgi kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus ar pelaģisko trali laikposmā no 2014. gada 10. maija līdz 31. decembrim.
(35) Drīkst zvejot vienīgi minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala Grenlandes ūdeņos, kurus norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
Punkts |
Platums |
Garums |
1 |
64°45′N |
28°30′W |
2 |
62°50′N |
25°45′W |
3 |
61°55′N |
26°45′W |
4 |
61°00′N |
26°30′W |
5 |
59°00′N |
30°00′W |
6 |
59°00′N |
34°00′W |
7 |
61°30′N |
34°00′W |
8 |
62°50′N |
36°00′W |
9 |
64°45′N |
28°30′W |
(36) Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.
(37) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu
(38) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali un vienīgi uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kas noteikta aršādām koordinātām:
Punkts |
Platums |
Garums |
1 |
59°15′N |
54°26′W |
2 |
59°15′N |
44°00′W |
3 |
59°30′N |
42°45′W |
4 |
60°00′N |
42°00′W |
5 |
62°00′N |
40°30′W |
6 |
62°00′N |
40°00′W |
7 |
62°40′N |
40°15′W |
8 |
63°09′N |
39°40′W |
9 |
63°30′N |
37°15′W |
10 |
64°20′N |
35°00′W |
11 |
65°15′N |
32°30′W |
12 |
65°15′N |
29°50′W |
(39) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).
(40) Drīkst zvejot tikai no 2014. gada jūlija līdz decembrim.
(41) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(42) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(43) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.
(44) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
(45) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
IC PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA
NAFO KONVENCIJAS APGABALS
Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.
|
|
|||||||
Savienība |
0 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (1) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (3) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (3) |
|
|
|||||||
Igaunija |
161 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
676 |
|||||||
Latvija |
161 |
|||||||
Lietuva |
161 |
|||||||
Polija |
552 |
|||||||
Spānija |
2 077 |
|||||||
Francija |
290 |
|||||||
Portugāle |
2 850 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 353 |
|||||||
Savienība |
8 281 |
|||||||
KPN |
14 521 |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (4) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (4) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (5) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (5) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (6) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (6) |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (7) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (7) |
|
|
|||||||
Igaunija |
128 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Latvija |
128 (8) |
|||||||
Lietuva |
128 (8) |
|||||||
Polija |
227 (8) |
|||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
34 000 |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (10) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
17 000 |
|
|
|||||||
Savienība |
0 (11) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
0 (11) |
|
|
|||||||
Igaunija |
48 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Latvija |
48 |
|||||||
Lietuva |
48 |
|||||||
Polija |
48 |
|||||||
Spānija |
38 |
|||||||
Portugāle |
10 |
|||||||
Savienība |
240 |
|||||||
KPN |
4 300 |
|
|
|||||||
KPN |
Analītiskā KPN |
|
|
|||||||
Igaunija |
310 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
317 |
|||||||
Latvija |
43 |
|||||||
Lietuva |
22 |
|||||||
Spānija |
4 243 |
|||||||
Portugāle |
1 774 |
|||||||
Savienība |
6 709 |
|||||||
KPN |
11 442 |
|
|
|||||||
Igaunija |
283 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Lietuva |
62 |
|||||||
Spānija |
3 403 |
|||||||
Portugāle |
660 |
|||||||
Savienība |
4 408 |
|||||||
KPN |
7 000 |
|
|
|||||||
Igaunija |
346 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
238 |
|||||||
Latvija |
346 |
|||||||
Lietuva |
346 |
|||||||
Savienība |
1 276 |
|||||||
KPN |
7 000 |
|
|
|||||||
Igaunija |
1 571 (16) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
513 (16) |
|||||||
Latvija |
1 571 (16) |
|||||||
Lietuva |
1 571 (16) |
|||||||
Spānija |
233 (16) |
|||||||
Portugāle |
2 354 (16) |
|||||||
Savienība |
7 813 (16) |
|||||||
KPN |
6 500 (16) |
|
|
|||||||
Spānija |
1 771 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
5 229 |
|||||||
Savienība |
7 000 |
|||||||
KPN |
20 000 |
|
|
|||||||
Latvija |
0 (17) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Lietuva |
0 (17) |
|||||||
Savienība |
0 (17) |
|||||||
KPN |
0 (17) |
|
|
|||||||
Spānija |
255 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
333 |
|||||||
Savienība |
588 (18) |
|||||||
KPN |
1 000 |
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 (2) 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).
(3) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).
(4) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(5) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(6) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(7) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(8) Jāzvejo no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(9) Nav noteikta Savienības daļa. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 611
(10) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(11) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(12) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
(13) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
Turklāt no 2014. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
2 |
47° 30′ 0 |
44° 15′ 0 |
3 |
46° 55′ 0 |
44° 15′ 0 |
4 |
46° 35′ 0 |
44° 30′ 0 |
5 |
46° 35′ 0 |
45° 40′ 0 |
6 |
47° 30′ 0 |
45° 40′ 0 |
7 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
(14) Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
Dānija |
0 |
0 |
Igaunija |
0 |
0 |
Spānija |
0 |
0 |
Latvija |
0 |
0 |
Lietuva |
0 |
0 |
Polija |
0 |
0 |
Portugāle |
0 |
0 |
(15) Specializētā zveja nav atļauta. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(16) Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2014. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 3 250
Pēc KPN vai termiņa vidusposma limita pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma.
(17) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(18) Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikuma 27. zemsvītras piezīmi līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka atbilstošās Savienības un dalībvalstu kvotas 2014. gadam ir šādas:
Spānija |
509 |
Portugāle |
667 |
Savienība |
1 176 |
ID PIELIKUMS
TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI
KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.
|
|
|||||||
Kipra |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Grieķija |
129,07 (7) |
|||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Horvātija |
||||||||
Itālija |
||||||||
Malta |
||||||||
Portugāle |
235,5 (7) |
|||||||
Citas dalībvalstis |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
13 400 |
|
|
|||||||
Spānija |
6 886,05 (9) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
1 325,88 (9) |
|||||||
Citas dalībvalstis |
||||||||
Savienība |
8 347,58 |
|||||||
KPN |
13 700 |
|
|
|||||||
Spānija |
4 699,18 (10) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
442,52 (10) |
|||||||
Savienība |
5 141,70 |
|||||||
KPN |
15 000 |
|
|
|||||||
Īrija |
2 698,68 (13) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Spānija |
13 756,51 (13) |
|||||||
Francija |
6 972,79 (13) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
334,08 (13) |
|||||||
Portugāle |
2 772,87 (13) |
|||||||
Savienība |
26 534,93 (11) |
|||||||
KPN |
28 000 |
|
|
|||||||
Spānija |
724,69 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
238,16 |
|||||||
Portugāle |
507,15 |
|||||||
Savienība |
1 470,00 |
|||||||
KPN |
24 000 |
|
|
|||||||
Spānija |
16 741,74 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
7 927,83 |
|||||||
Portugāle |
4 797,54 |
|||||||
Savienība |
29 467,10 |
|||||||
KPN |
85 000 |
|
|
|||||||
Spānija |
27,2 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Francija |
397,6 |
|||||||
Portugāle |
55,2 |
|||||||
Savienība |
480,0 |
|||||||
KPN |
1 985 |
|
|
|||||||
Spānija |
30,5 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Portugāle |
19,5 |
|||||||
Savienība |
50,0 |
|||||||
KPN |
355 |
(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.
(2) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):
Spānija |
382,93 |
Francija |
172,77 |
Savienība |
555,71 |
(3) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):
Francija |
100,00 |
Savienība |
100,00 |
(4) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):
Spānija |
50,09 |
Francija |
49,42 |
Itālija |
39,01 |
Kipra |
3,20 |
Malta |
4,71 |
Savienība |
146,43 |
(5) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):
Itālija |
39,01 |
Savienība |
39,01 |
(6) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, audzēšanas nolūkos ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303),
Horvātija |
351,53 |
Savienība |
351,53 |
(7) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2014. gada 26. maija līdz 24. jūnijam (ieskaitot) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadu.
(8) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.
(9) Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).
(10) Īpašs nosacījums: līdz 3,86 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).
(11) To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 (12) 12. pantu ir šāds: 1 253
(12) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).
(13) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Īrija |
50,00 |
Spānija |
730,00 |
Francija |
151,00 |
Apvienotā Karaliste |
12,00 |
Portugāle |
310,00 |
IE PIELIKUMS
ANTARKTIKA
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim.
|
|
|||||||
KPN |
4 635 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
1 267 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
2 200 (2) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
150 (3) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
2 400 (4) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483A) 0 B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483B) 720 C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483C) 1 680 |
|
|
|||||||
KPN |
45 (5) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
24 (6) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
2 730 (7) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||||
KPN |
5 610 000 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620 000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
48.1. rajons (KRI/*F481.) 155 000 48.2. rajons (KRI/*F482.) 279 000 48.3. rajons (KRI/*F483.) 279 000 48.4. rajons (KRI/*F484.) 93 000 |
|
|
|||||||
KPN |
440 000 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E (KRI/*F-41W) 277 000 58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E (KRI/*F-41E) 163 000 |
|
|
|||||||
KPN |
2 645 000 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W) 260 000 58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E) 192 000 |
|
|
|||||||
KPN |
1 470 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
300 (9) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
80 (10) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
360 (11) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
120 (12) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
300 (13) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
300 (14) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
120 (15) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
120 (16) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
50 (17) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:
— |
kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli, |
— |
tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, |
— |
tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam, |
— |
tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, |
— |
tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un |
— |
tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. |
(2) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(3) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(4) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2014. gada 16. aprīļa līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim.
(5) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.
(6) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.
(7) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.
(8) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(9) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(10) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(11) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(12) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(13) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(14) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(15) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(16) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(17) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
IF PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA SEAFO KONVENCIJAS APGABALS
Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
|
|||||||
KPN |
200 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
200 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
200 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
276 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
0 |
Piesardzības KPN |
|
|
|||||||
KPN |
50 |
Piesardzības KPN |
(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
— |
rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
— |
ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
— |
dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
— |
austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
(2) Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
— |
rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
— |
ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
— |
dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
— |
austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
IG PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI
|
|
|||||||
Savienība |
10 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
KPN |
12 449 |
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
IH PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
|
|
|||||||
Savienība |
3 170,36 |
Piesardzības KPN |
||||||
KPN |
Nepiemēro |
IJ PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
|
|
|||||||
Vācija |
7 808,07 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Nīderlande |
8 463,14 (1) |
|||||||
Lietuva |
5 433,05 (1) |
|||||||
Polija |
9 341,74 (1) |
|||||||
Savienība |
31 046 (1) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
(1) Provizoriska kvota, kamēr nav zināmi rezultāti SPRMFO Komisijas otrajai ikgadējai sanāksmei, kas paredzēta 2014. gada 27.–31. janvārī.
IIA PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIA, VIA, VIIA, VIID RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN SAVIENĪBAS ŪDEŅOS ICES IIA UN VB RAJONĀ
1. Darbības joma
1.1. |
Šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. |
1.2. |
Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2014. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā. |
2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali
Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas ("reglamentētie zvejas rīki") un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.
3. Atļaujas
Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.
4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle
4.1. |
Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gada pārvaldības periodam, kas ilgst no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā. |
4.2. |
Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli. |
5. Pārvaldība
5.1. |
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā. |
5.2. |
Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām. |
5.3. |
Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
6. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.
7. Attiecīgo datu paziņošana
Dalībvalstis datus par savu zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).
IIA pielikuma 1. papildinājums
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās
a) Kategats
Reglamentētie zvejas rīki |
DK |
DE |
SE |
TR1 |
197 929 |
4 212 |
16 610 |
TR2 |
830 041 |
5 240 |
327 506 |
TR3 |
441 872 |
0 |
490 |
BT1 |
0 |
0 |
0 |
BT2 |
0 |
0 |
0 |
GN |
115 456 |
26 534 |
13 102 |
GT |
22 645 |
0 |
22 060 |
LL |
1 100 |
0 |
25 339 |
b) Skageraks, ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un Savienības ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons
Reglamentētie zvejas rīki |
BE |
DK |
DE |
ES |
FR |
IE |
NL |
SE |
UK |
TR1 |
895 |
3 385 928 |
954 390 |
1 409 |
1 505 354 |
157 |
257 266 |
172 064 |
6 185 460 |
TR2 |
193 676 |
2 841 906 |
357 193 |
0 |
6 496 811 |
10 976 |
748 027 |
604 071 |
5 127 906 |
TR3 |
0 |
2 545 009 |
257 |
0 |
101 316 |
0 |
36 617 |
1 024 |
8 482 |
BT1 |
1 427 574 |
1 157 265 |
29 271 |
0 |
0 |
0 |
999 808 |
0 |
1 739 759 |
BT2 |
5 401 395 |
79 212 |
1 375 400 |
0 |
1 202 818 |
0 |
28 307 876 |
0 |
6 116 437 |
GN |
163 531 |
2 307 977 |
224 484 |
0 |
342 579 |
0 |
438 664 |
74 925 |
546 303 |
GT |
0 |
224 124 |
467 |
0 |
4 338 315 |
0 |
0 |
48 968 |
14 004 |
LL |
0 |
56 312 |
0 |
245 |
125 141 |
0 |
0 |
110 468 |
134 880 |
c) ICES VIIa rajons
Reglamentētie zvejas rīki |
BE |
FR |
IE |
NL |
UK |
TR1 |
0 |
48 193 |
33 539 |
0 |
339 592 |
TR2 |
10 166 |
744 |
475 649 |
0 |
1 086 399 |
TR3 |
0 |
0 |
1 422 |
0 |
0 |
BT1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
BT2 |
843 782 |
0 |
514 584 |
200 000 |
111 693 |
GN |
0 |
471 |
18 255 |
0 |
5 970 |
GT |
0 |
0 |
0 |
0 |
158 |
LL |
0 |
0 |
0 |
0 |
70 614 |
d) ICES VIa rajons un Savienības ūdeņi ICES Vb rajonā
Reglamentētie zvejas rīki |
BE |
DE |
ES |
FR |
IE |
UK |
TR1 |
0 |
9 320 |
249 152 |
1 057 828 |
428 820 |
1 033 273 |
TR2 |
0 |
0 |
0 |
34 926 |
14 371 |
2 972 845 |
TR3 |
0 |
0 |
0 |
0 |
273 |
16 027 |
BT1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
117 544 |
BT2 |
0 |
0 |
0 |
0 |
3 801 |
4 626 |
GN |
0 |
35 442 |
13 836 |
302 917 |
5 697 |
213 454 |
GT |
0 |
0 |
0 |
0 |
1 953 |
145 |
LL |
0 |
0 |
1 402 142 |
184 354 |
4 250 |
630 040 |
IIB PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. Darbības joma
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.
2. Definīcijas
Šajā pielikumā:
a) |
"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:
|
b) |
"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; |
c) |
"apgabals" ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci; |
d) |
"2014. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim; |
e) |
"īpaši nosacījumi" ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi. |
3. Darbības ierobežojumi
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II NODAĻA
Atļaujas
4. Atļauju saņēmušie kuģi
4.1. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2013. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. |
4.2. |
Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu. |
III NODAĻA
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts savienības kuģiem
5. Maksimālais dienu skaits
5.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā. |
5.2. |
Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas nekā 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā. |
6. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai
6.1. |
Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko Savienības kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:
|
6.2. |
Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2014. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars). |
6.3. |
Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu. |
6.4. |
Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.
I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)
|
7. Kilovatdienu sistēma
7.1. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. |
7.2. |
Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas. |
7.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
7.4. |
Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu. |
8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu
8.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. |
8.2. |
Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. |
8.3. |
Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
8.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
8.5. |
Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
8.6. |
Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam. |
8.7. |
Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu 2014. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2014. gada pārvaldības periodam. |
9. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu
9.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. |
9.2. |
Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
9.3. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
9.4. |
Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
9.5. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
IV NODAĻA
Pārvaldība
10. Vispārīgs pienākums
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.
11. Pārvaldības periodi
11.1. |
Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus. |
11.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. |
11.3. |
Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
V NODAĻA
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
12. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem
12.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā. |
12.2. |
Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2011. un 2012. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
12.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
12.4. |
Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem. |
12.5. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
13. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
Ziņošanas pienākumi
14. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.
15. Attiecīgo datu vākšana
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
16. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Gads |
Summārās zvejas piepūles deklarācija |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (4) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotie zvejas rīki |
Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) |
Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) |
Dienu nodošana |
||||||||||||
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
(8) |
(8) |
(8) |
(9) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (5) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6) |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
2 |
L |
Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits" |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).
(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).
IIC PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. Darbības joma
1.1. |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2014. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim. |
1.2. |
Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:
Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas. |
2. Definīcijas
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas.
a) |
"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:
|
b) |
"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; |
c) |
"apgabals" ir ICES VIIe rajons; |
d) |
"2014. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim; |
3. Darbības ierobežojumi
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.
II NODAĻA
Atļaujas
4. Atļauju saņēmušie kuģi
4.1. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā 2002.–2013. gadā jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. |
4.2. |
Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu. |
4.3. |
Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu. |
III NODAĻA
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības kuģiem
5. Maksimālais dienu skaits
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
Reglamentētie zvejas rīki |
Maksimālais dienu skaits |
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
BE |
164 |
FR |
175 |
|
UK |
207 |
|
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
BE |
164 |
FR |
178 |
|
UK |
164 |
6. Kilovatdienu sistēma
6.1. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2014. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. |
6.2. |
Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots. |
6.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minēto reglamentēto zvejas rīku ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
6.4. |
Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu. |
7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu
7.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. |
7.2. |
Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. |
7.3. |
Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
7.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
7.5. |
Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
7.6. |
Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. |
7.7. |
Papildu dienas, kuras Komisija iedalījusi 2013. gada pārvaldības periodam saistībā ar zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, iekļauj dalībvalstij noteiktajā maksimālajā dienu skaitā, kas norādīts I tabulā, un iedala I tabulā norādītajām zvejas rīku grupām. Uz šīm papildu dienām attiecas maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita korekcijas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas 2014. gada pārvaldības periodam. |
7.8. |
Atkāpjoties no 7.1.–7.5. punkta, Komisija 2014. gada pārvaldības periodā izņēmuma kārtā dalībvalstij var iedalīt papildu dienas par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kura notikusi no 2004. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim, ja par to jau iepriekš nav pieprasītas papildu dienas minētajā periodā. |
8. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu
8.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. |
8.2. |
Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
8.3. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
8.4. |
Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
8.5. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
IV NODAĻA
Pārvaldība
9. Vispārīgs pienākums
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. Pārvaldības periodi
10.1. |
Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus. |
10.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. |
10.3. |
Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
V NODAĻA
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
11. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem
11.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā. |
11.2. |
Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
11.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
11.4. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
12. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
Ziņošanas pienākumi
13. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.
14. Attiecīgo datu vākšana
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Gads |
Summārās zvejas piepūles deklarācija |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotie zvejas rīki |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) |
Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) |
Dienu nodošana |
|||||||||
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (2) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits" |
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(2) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
IID PIELIKUMS
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā
Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.
Tūbīšu pārvaldības apgabals |
ICES statistiskie taisnstūri |
1 |
31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6 |
2 |
31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8 |
3 |
41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0 |
4 |
38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0 |
5 |
47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5 |
6 |
41-43 G0-G3; 44 G1 |
7 |
47-51 E7-E9 |
IID pielikuma 1. papildinājums
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI
III PIELIKUMS
Zvejas atļauju maksimālais skaits savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Tiks noteikts |
Tiks noteikts |
Tiks noteikts |
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Tiks noteikts |
Tiks noteikts |
Tiks noteikts |
|
Makrele |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Tiks noteikts (1) |
|
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
Tiks noteikts |
Tiks noteikts |
Tiks noteikts |
(1) Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.
IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)
1. |
Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
2. |
Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
3. |
Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
4. |
To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
B tabula
|
5. |
Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
6. |
Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
B tabula
|
(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(2) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(3) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(4) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(5) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.
(6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(7) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
V PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
A DAĻA
SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ
Mērķsuga |
Zona |
Aizlieguma periods |
Haizivis (visas sugas) |
Konvencijas apgabals |
No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Notothenia rossii |
FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju |
No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Zivis |
FAO 48.1. Antarktika (1) FAO 48.2. Antarktika (1) |
No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1) |
FAO 48.3. |
No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Dissostichus spp. |
FAO 48.5. Antarktika |
No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim |
Dissostichus spp. |
FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.6. Antarktika (1) FAO 58.7. Antarktika (1) |
No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
Lepidonotothen squamifrons |
No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides |
FAO 58.5.2. Antarktika |
No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim |
Dissostichus mawsoni |
FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni |
No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
B DAĻA
KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2013./2014. GADĀ
Apakšapgabals/rajons |
Reģions |
Sezona |
SSRU |
Dissostichus spp. nozvejas limits (tonnās) |
Piezvejas limits (tonnās) (3) |
||
Rajveidīgās zivis |
Macrourus spp. |
Citas sugas |
|||||
58.4.1. |
Viss rajons |
No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim |
SSRU A, B un F: 0 SSRU C: 257 (4) SSRU D: 42 (4) SSRU E: 315 SSRU G: 68 (4) SSRU H: 42 (4) |
Kopā 724 |
Viss rajons: 50 |
Viss rajons: 116 |
Viss rajons: 20 |
58.4.2. |
Viss rajons |
No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim |
SSRU A, B, C un D: 0 SSRU E: 35 |
Kopā 35 |
Viss rajons: 50 |
Viss rajons: 20 |
Viss rajons: 20 |
58.4.3.a |
Viss rajons |
No 2014. gada 1. maija līdz 31. augustam |
|
Kopā 32 |
Viss rajons: 50 |
Viss rajons: 20 |
Viss rajons: 20 |
88.1. |
Viss apakšapgabals |
No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam |
SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 397 SSRU H, I un K: 2 247 SSRU J un L: 357 |
Kopā 3 044 |
152 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU H, I un K: 112 SSRU J un L: 50 |
430 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 |
160 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 |
88.2. |
Uz dienvidiem no 65° S |
No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam |
SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 124 SSRU H: 266 |
Kopā 390 |
50 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 50 SSRU H: 50 |
62 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 20 SSRU H: 42 |
20 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 100 SSRU H: 20 |
V pielikuma B daļas papildinājums
MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS
Reģions |
SSRU |
Robeža |
48.6 |
A |
No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
|
B |
No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
E |
No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
F |
No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
G |
No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
58.4.1 |
A |
No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S. |
|
B |
No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
E |
No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
F |
No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
G |
No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
H |
No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
58.4.2 |
A |
No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
B |
No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
C |
No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
D |
No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
E |
No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
58.4.3a |
A |
Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
58.4.3b |
A |
No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
|
B |
No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |
|
D |
No 55° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |
|
E |
No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
58.4.4. |
A |
No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
B |
No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
C |
No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
D |
Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
58.6 |
A |
No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
B |
No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
C |
No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
D |
No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
58.7 |
A |
No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
88.1 |
A |
No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
B |
No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
E |
No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
F |
No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S. |
|
G |
No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S. |
|
H |
No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
I |
No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S. |
|
J |
No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. |
|
K |
No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S. |
|
L |
No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S. |
|
M |
No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. |
88.2 |
A |
No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
B |
No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
D |
No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
E |
No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
F |
No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
G |
No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
H |
No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
I |
No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
88.3 |
A |
No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
B |
No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
C |
No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
D |
No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
B DAĻA
PIELIKUMS 21-03/A
PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ
Vispārīga informācija
Dalībniece:_
Zvejas sezona:_
Kuģa vārds:_
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):_
Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni
Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.
Apakšapgabals/rajons |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
48.1. |
|
48.2. |
|
48.3. |
|
48.4. |
|
58.4.1. |
|
58.4.2. |
|
Zvejas metode: |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
|
|
||
|
||
|
||
|
Produktu veidi un metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai
Produkta veids |
Metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt pielikumu 21-03/B) (5) |
Veseli saldēti |
|
Vārīti |
|
Milti |
|
Eļļa |
|
Cits produkts, lūdzu, precizējiet |
|
Zvejas rīka konfigurācija
Zvejas rīka izmērs |
Zvejas rīks 1 |
Zvejas rīks 2 |
Cits(-i) zvejas rīks (-i) |
|||
Zvejas rīka atvērums |
|
|
|
|||
Maksimālais vertikālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
Maksimālais horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (6) (m) |
|
|
|
|||
Atvēruma laukums (m2) |
|
|
|
|||
Plāksnes vidējais linuma acs izmērs (8) (mm) |
Ārējais (7) |
Iekšējais (7) |
Ārējais (7) |
Iekšējais (7) |
Ārējais (7) |
Iekšējais (7) |
Pirmā plāksne |
|
|
|
|
|
|
Otrā plāksne |
|
|
|
|
|
|
Trešā plāksne |
|
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
Pēdējā plāksne (āmis) |
|
|
|
|
|
|
Zvejas rīka(-u) diagramma(-s):_
Attiecībā uz jebkuru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā skatīt attiecīgo tīkla diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu pārraudzības un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jāietver:
1. |
Katras traļa plāksnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai ļautu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens caurplūdi.) |
2. |
Linuma acs izmērs (izstieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns). |
3. |
Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta). |
4. |
Detalizēta informācija par sloksnēm (streamers), ko izmanto tralī (uzbūve, atrašanās vieta uz plātnes, norādīt "nav", ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt |
Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu
Ierīces diagramma(-s):_
Attiecībā uz jebkuru izmantoto ierīci, vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā, skatīt attiecīgo diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.
Akustisko datu vākšana
Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.
Veids (piemēram, eholote, hidrolokators) |
|
|
|
Ražotājs |
|
|
|
Modelis |
|
|
|
Devēja frekvences (kHz) |
|
|
|
Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):_
Norādīt pasākumus, kas tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā sniegt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).
PIELIKUMS 21-03/B
PAMATNOSTĀDNES NOZVEJOTO KRILU DZĪVSVARA APLĒŠANAI
Metode |
Vienādojums (kg) |
Parametrs |
|||
Apraksts |
Veids |
Aplēses metode |
Vienība |
||
Glabāšanas tvertnes tilpums |
W*L*H*ρ*1 000 |
W= tvertnes platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
L= tvertnes garums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
ρ= parauga blīvums |
Mainīgs |
Tilpuma-masas konversija |
kg/litri |
||
H= krilu dziļums tvertnē |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
Caurplūdes mērītājs (flow meter) |
V*F krill* ρ |
V= krila un ūdens tilpums kopā |
Iemetienam (9) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
Fkrill= krila frakcija paraugā |
Iemetienam (9) raksturīgs |
Caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekcija |
— |
||
ρ= krila blīvums paraugā |
Mainīgs |
Tilpuma-masas konversija |
kg/litri |
||
Caurplūdes svari svari (flow scale) |
M*(1–F) |
M= krila un ūdens masa kopā |
Iemetienam (10) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
F= ūdens frakcija paraugā |
Mainīgs |
Caurplūdes svaru noteiktās masas korekcija |
— |
||
|
|
Mtray= tukša paliktņa masa |
Konstants |
Tiešs novērojums pirms zvejas |
kg |
Plašu paliktnis (plate tray) |
(M–M tray)*N |
M= vidējā masa krilam un paliktnim kopā |
Mainīgs |
Tiešs novērojums, pirms sasaldēšanas, ar notecinātu ūdeni |
kg |
|
|
N= paliktņu skaits |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
— |
Miltu konversija |
M meal*MCF |
Mmeal= saražoto miltu masa |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
MCF= miltu konversijas koeficients |
Mainīgs |
Miltu masas konversija veselu krilu masā |
— |
||
Āmja tilpums |
W*H*L*ρ*π/4*1 000 |
W= āmja platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
H= āmja augstums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
ρ= parauga blīvums |
Mainīgs |
Tilpuma-masas konversija |
kg/litri |
||
L= āmja garums |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
Citi |
Lūdzu, precizējiet |
|
|
|
|
Novērošanas pasākumi un biežums
Glabāšanas tvertnes tilpums
Zvejas sākumā |
Nomērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, tad var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ±0.05 m) |
Katru mēnesi (11) |
Aplēst tilpuma-masas konversiju, pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no glabāšanas tvertnes |
Katrā iemetienā |
Mērīt krilu dziļumu tvertnē (ja krils tiek glabāts tvertnē starp iemetieniem, tad nosaka dziļuma starpību; precizitāte ±0.1 m) Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu) |
Caurplūdes mērītājs
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra veselus krilus (t.i., pirms pārstrādes) |
||||||
Katru mēnesi (11) |
Aplēst tilpuma-masas konversiju (ρ), pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no caurplūdes mērītāja |
||||||
Katrā iemetienā (12) |
Iegūt paraugu no caurplūdes mērītāja un:
|
Caurplūdes svari
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra veselus krilus (t.i., pirms pārstrādes) |
||||||
Katrā iemetienā (12) |
Iegūt paraugu no caurplūdes svariem un:
|
Plašu paliktnis
Pirms zvejas |
Mērīt paliktņa masu (ja paliktņiem ir atšķirīgs dizains, mērīt katra veida masu; precizitāte ±0.1 kg) |
Katrā iemetienā |
Mērīt krila un paliktņa masu kopā (precizitāte ±0.1 kg) Saskaitīt izmantoto paliktņu skaitu (ja paliktņiem ir atšķirīgs dizains, tad saskaita katra veida paliktņus) Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu) |
Miltu konversija
Katru mēnesi (11) |
Aplēst miltu-veselu krilu konversiju, pieņemot, ka pārstrādā 1 000–5 000 kg veselu krilu (nosusināta masa) |
Katrā iemetienā |
Mērīt saražoto miltu masu Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu) |
Āmja tilpums
Zvejas sākumā |
Mērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ±0.1 m) |
Katru mēnesi (11) |
Aplēst tilpuma-masas konversiju, pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no āmja |
Katrā iemetienā |
Mērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ±0.1 m) Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu) |
(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.
(2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).
(3) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:
— |
rajveidīgajām zivīm – 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), |
— |
Macrourus spp. – 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu, |
— |
citām sugām kopā – 20 tonnas katrai SSRU. |
(4) Ietver nozvejas limitu 42 tonnu apmērā, lai ļautu Spānijai 2013./2014. gadā veikt noplicināšanās izmēģinājumu.
(5) Ja metode nav minēta pielikumā 21-03/B, tad, lūdzu, sīki aprakstiet
(6) Paredzams darba apstākļos.
(7) Ārējā linuma acs izmērs, un iekšējā linuma acs izmērs, ja lieto starpplātni.
(8) Izstieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru.
(9) Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(10) Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai divu stundu periods, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(11) Mērīts vismaz vienreiz mēnesī (biežāk, ja iespējams); jauns mēneša periods sāksies, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.
(12) Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.
VI PIELIKUMS
IOTC KONVENCIJAS APGABALS
1. |
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā
|
2. |
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis
|
3. |
Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis. |
4. |
Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis. |
VII PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.
Spānija |
14 |
Savienība |
14 |
VIII PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Tiks noteikts |
Tiks noteikts |
Venecuēla (1) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
(1) Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.