This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32013R1301
Regulation (EU) No 1301/2013 of the European Parliament and of the Council of 17 December 2013 on the European Regional Development Fund and on specific provisions concerning the Investment for growth and jobs goal and repealing Regulation (EC) No 1080/2006
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 ( 2013. gada 17. decembris ) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 ( 2013. gada 17. decembris ) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006
OV L 347, 20.12.2013, p. 289–302
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 24/04/2020
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 347/289 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1301/2013
(2013. gada 17. decembris)
par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. un 349. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāsniedz ieguldījums, lai mazinātu atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem. |
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (3) paredzēti noteikumi, kas ir kopīgi ERAF, Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam. |
(3) |
Lai sniegtu ieguldījumu investīciju prioritātēs saistībā ar Regulā (ES) Nr. 1303/2013 noteiktajiem tematiskajiem mērķiem, būtu jāparedz konkrēti noteikumi par pasākumu veidiem, kurus var atbalstīt no ERAF. Vienlaikus būtu jānosaka un jāprecizē pasākumi ārpus ERAF darbības jomas, tostarp investīcijas, lai panāktu tās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, ko rada darbības, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (4) I pielikumā. Lai izvairītos no pārmērīgas finansēšanas, šādām investīcijām nevajadzētu būt atbalstāmām no ERAF, jo tās jau gūst finansiālu labumu, piemērojot Direktīvu 2003/87/EK. Minētai izslēgšanai nebūtu jāierobežo iespēja izmantot ERAF, lai atbalstītu darbības, kas nav iekļautas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, pat ja tās īsteno tie paši ekonomikas dalībnieki un tās ietver tādas darbības kā energoefektivitātes investīcijas rajona apkures tīklos, viedas enerģijas sadales, glabāšanas un pārvades sistēmas un gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumus, pat ja šādas darbības netieši samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju vai ja tās ir uzskaitītas Direktīvā 2003/87/EK minētajā valsts plānā. |
(4) |
Ir jāprecizē, kādus vēl pasākumus var atbalstīt, izmantojot ERAF saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība". |
(5) |
ERAF būtu jādod ieguldījums Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tādējādi nodrošinot lielāku ERAF atbalsta koncentrēšanu uz Savienības prioritātēm. Atkarībā no tā, kuru kategoriju reģioni tiek atbalstīti, ERAF atbalsts saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" būtu jākoncentrē uz pētniecību un inovācijām, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un tādas ekonomikas veicināšanai, kurai raksturīgs zems oglekļa emisijas līmenis. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valsts līmenī, vienlaikus nodrošinot elastību darbības programmu līmenī un starp dažādu reģionu kategorijām. Vajadzības gadījumā tematiskā koncentrācija būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā Kohēzijas fonda līdzekļus, kas piešķirti to investīciju prioritāšu atbalstam, kuras saistītas ar pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1300/2013 (5). Nosakot tematiskās koncentrācijas pakāpi, būtu jāņem vērā reģiona attīstības līmenis, attiecīgā gadījumā Kohēzijas fonda ieguldījums, kā arī to reģionu īpašās vajadzības, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas tika izmantots par atbilstības kritēriju 2007.–2013. gada plānošanas periodā, bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP pārskata periodā, to reģionu īpašās vajadzības, kuriem 2007.–2013. gada plānošanas periodā noteikts pakāpeniskas atbalsta pārtraukšanas statuss, un atsevišķu NUTS 2. līmeņa reģionu īpašās vajadzības, kuri ir tikai salu dalībvalstis vai salas. |
(6) |
Lai veicinātu visu šajā regulā minēto tematisko mērķu sasniegšanu, vajadzētu būt iespējai saņemt atbalstu no ERAF saskaņā ar investīciju prioritāti "sabiedrības virzīta vietējā attīstība". |
(7) |
Lai risinātu ERAF specifiskās vajadzības un ņemtu vērā Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, katram no Regulā (ES) Nr. 1303/2013 noteiktajiem tematiskajiem mērķiem ERAF specifiskās darbības ir jānosaka kā "investīciju prioritātes". Minētajās investīciju prioritātēs būtu sīki jāizklāsta mērķi, kuri nav savstarpēji izslēdzoši un kuri jāatbalsta ERAF. Šādām investīciju prioritātēm vajadzētu būt par pamatu programmu konkrēto mērķu definēšanai, ņemot vērā attiecīgās programmas teritorijas vajadzības un iezīmes. |
(8) |
Ir jāveicina inovācijas un MVU attīstība jaunās jomās, kas saistītas ar Eiropas un reģionālā līmeņa uzdevumiem, piemēram, radošās un kultūras nozarēs un inovatīvu pakalpojumu jomā, kuras atspoguļo jaunas sabiedrības prasības, vai tādu produktu un pakalpojumu jomās, kuri saistīti ar iedzīvotāju novecošanos, sociālo un veselības aprūpi, ekoinovācijām, zemu oglekļa emisiju ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. |
(9) |
Lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 optimizētu tādu investīciju pievienoto vērtību, kuras pilnībā vai daļēji tiek finansētas no Savienības budžeta pētniecības un inovāciju jomā, īpaši jācenšas panākt sinerģiju starp ERAF darbību un pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", vienlaikus respektējot to atšķirīgos mērķus. |
(10) |
Ir svarīgi nodrošināt, lai, veicinot investīcijas riska pārvaldībā, tiktu ņemti vērā specifiskie riski reģionālā, pārrobežu un transnacionālā līmenī. |
(11) |
Lai maksimāli palielinātu to darbību ieguldījumu nodarbinātībai labvēlīgas izaugsmes mērķa īstenošanā, ar kurām atbalsta ilgtspējīgu tūrismu, kultūru un dabas mantojumu, šīs darbības būtu jāiekļauj konkrētu apgabalu teritoriālajās stratēģijās, tostarp to rūpniecisko reģionu pārveides plānos, kuros ir vērojama ekonomiskā lejupslīde. Šādu pasākumu atbalstam būtu jāsniedz ieguldījums arī inovāciju pastiprināšanā, IKT plašākā izmantošanā, MVU attīstībā, vides saglabāšanā un resursu efektīvā izmantošanā vai sociālās iekļaušanas veicināšanā. |
(12) |
Lai sekmētu ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti un mazinātu gaisa un trokšņu piesārņojumu, ir jāveicina veselībai nekaitīgu, ilgtspējīgu un drošu transporta veidu izmantošana. Ar ERAF finansējumu atbalstītām investīcijām lidostu infrastruktūrā būtu jāveicina vides ziņā ilgtspējīgs gaisa transports, inter alia stiprinot reģionālo mobilitāti, ko veic, sekundāros un terciāros transporta mezglus pievienojot Eiropas transporta tīklu (TEN-T) infrastruktūrai, tostarp izmantojot multimodālos transporta mezglus. |
(13) |
Lai veicinātu to Savienības mērķu sasniegšanu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, kurus tā noteikusi kā daļu no Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, no ERAF būtu jāatbalsta investīcijas, kuru mērķis ir dalībvalstu energoefektivitātes un energoapgādes drošības veicināšana, cita starpā attīstot viedās elektroenerģijas sadales, uzglabāšanas un pārvades sistēmas, tostarp integrējot decentralizētu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Lai ievērotu savas energoapgādes drošības prasības tādā veidā, kas atbilst mērķiem, ko tās izvirzījušas saistībā ar Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, dalībvalstīm vajadzētu būt spējīgām investēt tādā enerģētikas infrastruktūrā, kas atbilst viņu izvēlētajam energoavotu sadalījumam. |
(14) |
MVU, kas var būt arī sociālās ekonomikas uzņēmumi, saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1303/2013 noteikto definīciju būtu jāsaprot kā uzņēmumi, kuri aptver mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (6) nozīmē. |
(15) |
Lai veicinātu sociālo iekļaušanu un cīnītos pret nabadzību, jo īpaši marginalizētu kopienu vidū, ir jāuzlabo piekļuve sociālajiem, kultūras un atpūtas pakalpojumiem, nodrošinot maza mēroga infrastruktūru un ņemot vērā personu ar invaliditāti un vecu cilvēku īpašās vajadzības. |
(16) |
Pašvaldību pakalpojumiem būtu jāietver visu veidu mājās sniegtie, ģimenēm paredzētie, ar dzīvesvietu saistītie un cita veida pašvaldību pakalpojumi, ar kuriem tiek atbalstītas jebkuras personas tiesības dzīvot attiecīgajā kopienā, nodrošinot vienlīdzīgas izvēles iespējas, un ar kuru palīdzību tiek mēģināts novērst izolāciju un segregāciju šajā kopienā. |
(17) |
Lai palielinātu elastību un samazinātu administratīvo slogu, veicot kopīgu īstenošanu, būtu jāsaskaņo ERAF un Kohēzijas fonda investīciju prioritātes, kas noteiktas saistībā ar atbilstošajiem tematiskajiem mērķiem. |
(18) |
Lai novērtētu programmu īstenošanas vispārējo progresu Savienības līmenī, šīs regulas pielikumā būtu jāiekļauj vienots iznākuma rādītāju kopums. Minētajiem rādītājiem būtu jāatbilst konkrētajai investīciju prioritātei un darbības veidam, ko atbalsta saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 noteikumiem. Kopējie iznākuma rādītāji būtu jāpapildina ar katrai programmai specifiskiem rezultātu rādītājiem un vajadzības gadījumā ar programmai specifiskiem iznākuma rādītājiem. |
(19) |
Saistībā ar ilgtspējīgu pilsētu attīstību ir jāatbalsta integrētas darbības, lai risinātu pilsētu, tostarp pilsētu funkcionālo teritoriju, ekonomiskās, vides, klimata, demogrāfiskās un sociālās problēmas, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku apgabaliem. Principi to pilsētu teritoriju atlasei, kurās jāīsteno integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un minēto darbību finansēšanas aptuvenās summas būtu jānosaka partnerības nolīgumā, šim mērķim valsts līmenī piešķirot vismaz 5 % no ERAF līdzekļiem. Par pilsētu iestādēm atvēlēto uzdevumu deleģēšanas apmēru lēmums būtu jāpieņem vadošajai iestādei, apspriežoties ar konkrēto pilsētas iestādi. |
(20) |
Lai noteiktu vai pārbaudītu jaunus risinājumus, kas attiecas uz Savienības līmeņa nozīmes jautājumiem, kuri saistīti ar pilsētu ilgtspējīgu attīstību, ar ERAF finansējumu būtu jāatbalsta inovatīvas darbības pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā. |
(21) |
Lai uzlabotu spēju veidošanu, tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu starp programmām un struktūrām, kuras atbild par pilsētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un inovatīvu darbību īstenošanu pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā, un papildinātu esošās programmas un struktūras, Savienības līmenī ir jāizveido pilsētu attīstības tīkls. |
(22) |
Ar ERAF būtu jārisina problēmas, kas saistītas ar piekļuvi lieliem tirgiem un attālinātību no tiem, ar ko saskaras apgabali ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, kā minēts 1994. gada Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 6. protokolā par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā. Ar ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, ar kurām saskaras atsevišķās salās, pierobežas apgabalos, kalnu apgabalos un reti apdzīvotos apgabalos, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstību, lai atbalstītu to ilgtspējīgu attīstību. |
(23) |
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, saskaņā ar LESD 349. pantu pieņemot pasākumus, ar kuriem izņēmuma kārtā paplašina ERAF atbalsta darbības jomu, lai finansētu darbības atbalstu, kas saistīts ar tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras rada minēto reģionu īpašā ekonomiskā un sociālā situācija, ko vēl pastiprina LESD 349. pantā minētie faktori, proti, tālums, atrašanās uz salas, nelielā teritorija, sarežģītā topogrāfija un klimats, ekonomiskā atkarība no dažiem izstrādājumiem, šo faktoru pastāvībai un kombinācijai būtiski ierobežojot minēto reģionu attīstību. Uz darbības atbalstu, ko minētajā kontekstā piešķīrušas dalībvalstis, attiecina atbrīvojumu no LESD 108. panta 3. punktā noteiktā informēšanas pienākuma, ja atbalsta piešķiršanas laikā tas atbilst regulas nosacījumiem, kurā noteiktas atsevišķas atbalsta kategorijas, kas ir savietojamas ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. un 108. pantu, un kura ir pieņemta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98 (7). |
(24) |
Atbilstīgi 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomes secinājumiem un ņemot vērā LESD noteiktos īpašos mērķus attiecībā uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem, ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES (8) tika mainīts Majotas statuss, no 2014. gada 1. janvāra tai kļūstot par jaunu tālāko reģionu. Lai atvieglotu un veicinātu mērķtiecīgu un strauju infrastruktūras attīstību Majotā, vajadzētu būt iespējai izņēmuma kārtā vismaz 50 % no Majotai paredzētā ERAF finansējuma piešķirt pieciem tematiskajiem mērķiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1303/2013. |
(25) |
Lai šo regulu papildinātu ar atsevišķiem nebūtiskiem elementiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par inovatīvu darbību atlases un pārvaldības kritērijiem. Šādas pilnvaras būtu jādeleģē Komisijai arī attiecībā uz šīs regulas I pielikuma grozīšanu, kad tas ir pamatoti, lai nodrošinātu darbību programmu īstenošanā panāktā progresa efektīvu izvērtēšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(26) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi - proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka dažādo reģionu attīstības līmeņa atšķirību un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicības, kā arī dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļu ierobežojuma dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(27) |
Šī regula aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (9). Tādēļ skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1080/2006 būtu jāatceļ. Tomēr šai regulai nebūtu jāietekmē tās palīdzības nepārtrauktība vai grozīšana, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1080/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajam atbalstam piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tādēļ minētā regula vai šādi citi piemērojamie tiesību akti minētajai palīdzībai vai attiecīgajām darbībām būtu jāturpina piemērot pēc 2013. gada 31. decembra līdz to noslēgumam. Pieteikumiem palīdzības saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006, būtu jāpaliek spēkā. |
(28) |
Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Kopīgie noteikumi
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) uzdevumus, no ERAF piešķiramā atbalsta piemērošanas jomu attiecībā uz mērķiem "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un "Eiropas teritoriālā sadarbība" un īpašos noteikumus par ERAF atbalstu mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai".
2. pants
ERAF uzdevumi
No ERAF līdzfinansē atbalstu, kura mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā ar reģionālās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un strukturālu pielāgošanu, tostarp to rūpniecisko reģionu pārveidi, kuros vērojama ekonomiskā lejupslīde, un reģionu, kuru attīstība atpaliek, pārveidi.
3. pants
ERAF atbalsta darbības joma
1. Lai sniegtu ieguldījumu 5. pantā noteikto investīciju prioritāšu īstenošanā, no ERAF atbalsta šādas darbības:
a) |
produktīvas investīcijas, kas veicina ilgtspējīgu darbvietu izveidi un saglabāšanu, — tieši atbalstot investīcijas MVU; |
b) |
produktīvas investīcijas neatkarīgi no attiecīgā uzņēmuma lieluma — veicinot to investīciju prioritāšu īstenošanu, kuras noteiktas 5. panta 1. un 4. punktā un, ja minētās investīcijas paredz sadarbību starp lieliem uzņēmumiem un MVU, 5. panta 2. punktā; |
c) |
investīcijas infrastruktūrā, ar kuras palīdzību iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus enerģētikas, vides, transporta un IKT jomā; |
d) |
investīcijas sociālajā, veselības aprūpes, pētniecības, inovāciju, darījumdarbības un izglītības infrastruktūrā; |
e) |
investīcijas iekšējā potenciāla attīstībā, investējot iekārtās un maza mēroga infrastruktūrā, tostarp maza mēroga kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, uzņēmumiem paredzētos pakalpojumos un atbalstot pētniecības un inovāciju institūcijas un investīcijas uzņēmumu tehnoloģijās un lietišķajos pētījumos; |
f) |
tīklu veidošana, sadarbība un pieredzes apmaiņa starp kompetentajām reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskajām iestādēm, ekonomikas un sociālajiem partneriem un attiecīgām pilsonisko sabiedrību pārstāvošām struktūrām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 1. punktā, pētījumi, sagatavošanas darbības un spēju veidošana. |
2. Saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" ERAF var atbalstīt arī iekārtu, cilvēkresursu un visu veidu infrastruktūras kopīgu pārrobežu izmantošanu visos reģionos.
3. ERAF neatbalsta:
a) |
atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu vai celtniecību; |
b) |
investīcijas, lai panāktu tās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, ko rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības; |
c) |
tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, pārstrādi un tirgvedību; |
d) |
Savienības valsts atbalsta noteikumos definētos grūtībās nonākušus uzņēmumus; |
e) |
investīcijas lidostu infrastruktūrā, ja vien tās nav saistītas ar vides aizsardzību vai papildinātas ar investīcijām, kas nepieciešamas, lai mazinātu šādas infrastruktūras nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. |
4. pants
Tematiskā koncentrācija
1. Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā noteiktie tematiskie mērķi un šīs regulas 5. pantā minētās atbilstošās investīciju prioritātes, ko var līdzfinansēt no ERAF saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", koncentrē šādi:
a) |
attīstītākajos reģionos:
|
b) |
pārejas reģionos:
|
c) |
mazāk attīstītajos reģionos:
|
Šā panta nolūkā, reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas tika izmantots kā atbilstības kritērijs 2007.–2013. gada plānošanas periodā, bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP pārskata periodā, un reģioni, kam 2007.–2013. gada plānošanas periodā noteikts pakāpeniskas atbalsta pārtraukšanas statuss, bet kuri 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir tiesīgi saņemt atbalstu, jo tie ietilpst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā vairāk attīstīto reģionu kategorijā, šajā pantā tiek uzskatīti par pārejas reģioniem.
Šā panta nolūkā, visus NUTS 2. līmeņa reģionus, kas ir tikai salu dalībvalstis vai salas, kas ir daļa no tām dalībvalstīm, kuras saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, un visus tālākos reģionus, uzskata par mazāk attīstītiem reģioniem.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, minimālā daļa, ko no ERAF piešķir kādai no reģionu kategorijām, var būt mazāka par minētajā punktā noteikto daļu ar nosacījumu, ka šāds samazinājums tiek kompensēts ar palielinājumu daļā, kura piešķirta citās reģionu kategorijās. Līdz ar to summa, kas valsts līmenī visās reģionu kategorijās pienākas attiecīgi tematiskajiem mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1300/2013 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā, un tiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 4. punktā, attiecīgi nav mazāka par to summu valsts līmenī, kuru iegūst, piemērojot šā panta 1. punktā noteiktās ERAF minimālās daļas.
3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Kohēzijas fonda līdzekļus, ko piešķir, lai atbalstītu Regulas (ES) Nr. 1300/2013 4. panta a) punktā noteiktās investīciju prioritātes, var ieskaitīt, lai izpildītu prasību par šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā, b) apakšpunkta ii) punktā un c) apakšpunkta ii) punktā paredzētajām minimālajām daļām. Šādā gadījumā šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii) punktā minēto daļu palielina līdz 15 %. Attiecīgā gadījumā minētos līdzekļus piešķir pro rata dažādajām reģionu kategorijām, balstoties uz šo reģionu iedzīvotāju īpatsvaru attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju kopskaitā.
5. pants
Investīciju prioritātes
No ERAF atbalsta turpmāk minētās investīciju prioritātes atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem tematiskajiem mērķiem saskaņā ar attīstības vajadzībām un izaugsmes iespējām, kas norādītas minētās regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un partnerības nolīgumā.
1) |
Pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju veicināšana:
|
2) |
IKT pieejamības un izmantošanas palielināšana un kvalitātes paaugstināšana:
|
3) |
MVU konkurētspējas palielināšana:
|
4) |
pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju atbalstīšana visās nozarēs:
|
5) |
Pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršanas un pārvaldības veicināšana:
|
6) |
Vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana:
|
7) |
ilgtspējīga transporta veicināšana un sastrēgumu novēršana galvenajās tīkla infrastruktūrās:
|
8) |
stabilu un kvalitatīvu darba vietu veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana:
|
9) |
sociālās iekļaušanas veicināšana, cīņa pret nabadzību un jebkādu diskrimināciju:
|
10) |
Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. |
11) |
Publisko iestāžu un iesaistīto personu institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana, izmantojot darbības, lai palielinātu ERAF īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju un attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un atbalstot no ESF finansētās darbības valsts institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanai. |
6. pants
Rādītāji mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"
1. Šīs regulas I pielikumā uzskaitītos kopējos iznākuma rādītājus, programmai raksturīgos rezultātu rādītājus un attiecīgā gadījumā programmai raksturīgos iznākuma rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1303/2013 27. panta 4. punktu, 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iv) punktu un 96. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) un iv) punktu.
2. Kopējo un programmai raksturīgo iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. Minēto rādītāju kumulatīvās skaitliski izteiktās mērķvērtības nosaka 2023. gadam.
3. Ar investīciju prioritātēm saistīto programmai raksturīgo rezultātu rādītāju atskaites vērtību noteikšanai izmanto jaunākos pieejamos datus, un mērķus nosaka 2023. gadam. Galamērķus var izteikt kvantitatīvā vai kvalitatīvā izteiksmē.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto kopējo iznākuma rādītāju sarakstu nolūkā veikt pamatotus pielāgojumus, lai efektīvi izvērtētu darbības programmu īstenošanā panākto progresu.
II NODAĻA
Specifiski noteikumi, lai ņemtu vērā īpašas teritoriālās iezīmes
7. pants
Ilgtspējīga pilsētu attīstība
1. No ERAF darbības programmu ietvaros atbalsta pilsētu ilgtspējīgu attīstību ar tādu stratēģiju palīdzību, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku rajoniem.
2. Pilsētu ilgtspējīgu attīstību nodrošina, izmantojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 36. pantā minētās integrētās teritoriālās investīcijas vai īpašu darbības programmu vai īpašu prioritāro virzienu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu.
3. Ņemot vērā savu specifisko teritoriālo stāvokli, katra dalībvalsts savā partnerattiecību nolīgumā iekļauj to pilsētu atlases principus, kurās paredzēts īstenot integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un norāda indikatīvu piešķīrumu minētajām darbībām valsts līmenī.
4. Vismaz 5 % ERAF finansējuma, kas valsts līmenī piešķirts saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", piešķir integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, kurās pilsētas, apakšreģionālās vai vietējās institūcijas, kas atbild par ilgtspējīgu pilsētu stratēģiju īstenošanu ("pilsētu iestādes"), ir atbildīgas par uzdevumiem, kas saistīti vismaz ar darbību atlasi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 123. panta 6. punktu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās regulas 123. panta 7. punktu. Indikatīvo summu, kas jāatvēl šā panta 2. punkta nolūkiem, nosaka attiecīgajā darbības programmā vai programmās.
5. Vadošā iestāde, apspriežoties ar pilsētas iestādi, nosaka uzdevumu apmēru, kas jāuzņemas pilsētu iestādēm saistībā ar ilgtspējīgai pilsētu attīstībai nepieciešamo integrēto darbību pārvaldību. Vadošā iestāde savu lēmumu oficiāli noformē rakstiskā veidā. Vadošā iestāde var paturēt tiesības pirms darbību apstiprināšanas veikt to atbilstības galīgo pārbaudi.
8. pants
Inovatīvas darbības ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā
1. Pēc Komisijas iniciatīvas no ERAF drīkst atbalstīt inovatīvas darbības ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 8. punktu. Šādas darbības ietver pētījumus un izmēģinājuma projektus, lai identificētu vai testētu jaunus risinājumus, kas risina Savienības nozīmes jautājumus, kas saistīti ar pilsētu ilgtspējīgu attīstību. Komisija veicina attiecīgo partneru, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 1. punktā, iesaistīšanos inovatīvu darbību sagatavošanā un īstenošanā.
2. Atkāpjoties no šīs regulas 4. panta, ar inovatīvām darbībām var atbalstīt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā minētos tematiskos mērķus un īstenotu atbilstošās investīciju prioritātes, kas noteiktas šīs regulas 5. pantā.
3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par saskaņā ar šo regulu no ERAF atbalstāmo inovatīvo darbību atlases un pārvaldības principiem.
9. pants
Pilsētu attīstības tīkls
1. Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1303/2013 58. pantu izveido pilsētu attīstības tīklu, lai veicinātu spēju pilnveidošanu, tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu Savienības līmenī starp pilsētu iestādēm, kas atbild par ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijām saskaņā ar šīs regulas 7. panta 4. un 5. punktu un iestādēm, kas atbild par inovatīvām darbībām ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā saskaņā ar šīs regulas 8. pantu.
2. Pilsētu attīstības tīkla darbības papildina tās darbības, ko veic saistībā ar starpreģionālo sadarbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (11) 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
10. pants
Apgabali, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija
No ERAF līdzfinansētajās darbības programmās, kas attiecas uz teritorijām, kurās pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1303/2013 121. panta 4. punktā, īpašu uzmanību pievērš minēto apgabalu specifisko grūtību novēršanai.
11. pants
Ziemeļu reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu
Īpašajam papildu piešķīrumam, kas paredzēts ziemeļu reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, nepiemēro 4. pantu. Minēto piešķīrumu piešķir tematiskajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 7. punktā.
12. pants
Tālākie reģioni
1. Īpašajam papildu piešķīrumam, kas paredzēts tālākajiem reģioniem, nepiemēro 4. pantu. Minēto piešķīrumu izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras saistītas ar LESD 349. pantā minētajām īpašajām iezīmēm un ierobežojumiem, ar ko tālākajiem reģioniem nākas saskarties, atbalstot:
a) |
Regulas (EK) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā minētos tematiskos mērķus; |
b) |
kravas pārvadāšanas pakalpojumus un uzsākšanas palīdzību pārvadāšanas pakalpojumiem; |
c) |
darbības, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, ražošanas līdzekļu pārmērīgu lielumu un uzturēšanu, kā arī ar cilvēkkapitāla trūkumu vietējā darba tirgū. |
2. Īpašo papildu piešķīrumu, kas minēts 1. punktā, drīkst izmantot arī, lai palīdzētu finansēt darbības atbalstu un izdevumus, ar ko sedz sabiedrisko pakalpojumu saistības un līgumus tālākajos reģionos.
3. Summa, kurai piemēro līdzfinansēšanas likmi, ir proporcionāla 1. punktā noteiktajām saņēmēja papildu izmaksām, kas saistītas tikai ar darbības atbalstu un izdevumiem sabiedrisko pakalpojumu saistību un līgumu jomā, bet ar investīcijām saistīto izdevumu gadījumā ar to drīkst segt atbilstīgo izmaksu kopsummu.
4. Īpašo papildu piešķīrumu, kas minēts šā panta 1. punktā neizmanto, lai atbalstītu:
a) |
darbības, kas saistītas ar produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā; |
b) |
atbalstu pasažieru pārvadājumiem, kas atļauts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta a) apakšpunktu; |
c) |
atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no sociālajiem maksājumiem. |
5. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no minēto uzņēmumu lieluma.
6. Šīs regulas 4. pantu nepiemēro ERAF līdzfinansējuma daļai īpašajā piešķīrumā, kas piešķirts Majotai kā tālākajam reģionam LESD 349. panta nozīmē, un vismaz 50 % no minētās ERAF daļas piešķir tematiskajiem mērķiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 6. punktā.
III NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
13. pants
Pārejas noteikumi
1. Šī regula neskar tās palīdzības turpināšanu vai grozīšanu, tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1080/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tādēļ minēto regulu vai šādus citus piemērojamus tiesību aktus minētajai palīdzībai vai attiecīgajām darbībām turpina piemērot pēc 2013. gada 31. decembra līdz to noslēgumam. Šā punkta nolūkos palīdzība aptver darbības programmas un lielos projektus.
2. Pieteikumi palīdzības saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006, paliek spēkā.
14. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 4. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2013. gada 21. decembris līdz 2020. gada 31. decembrim.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 4. punktā un 8. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 6. panta 4. punktu un 8. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
15. pants
Atcelšana
Neskarot šīs regulas 13. pantu, Regulu (EK) Nr. 1080/2006 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
16. pants
Pārskatīšana
Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.
17. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 12. panta 6. punktu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 17. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
R. ŠADŽIUS
(1) OV C 191, 29.6.2012., 44. lpp.
(2) OV C 225, 27.7.2012., 114. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembrī), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 320. lpp).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembrī) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 281. lpp).
(6) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.).
(8) Eiropadomes Lēmums 2012/419/ES (2012. gada 11. jūlijs), ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu (OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembrī) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 470. lpp).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembrī) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 259. lpp).
I PIELIKUMS
ERAF ATBALSTA KOPĒJIE IZNĀKUMA RĀDĪTĀJI MĒRĶIM "INVESTĪCIJAS IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI" (6. PANTS)
|
VIENĪBA |
NOSAUKUMS |
Produktīvas investīcijas |
||
|
uzņēmumi |
Atbalstu saņemošo uzņēmumu skaits |
|
uzņēmumi |
Dotēto uzņēmumu skaits |
|
uzņēmumi |
Finansējumu, kas nav dotācijas, saņemošo uzņēmumu skaits |
|
uzņēmumi |
Nefinansiālu atbalstu saņemošo uzņēmumu skaits |
|
uzņēmumi |
Atbalstīto jauno uzņēmumu skaits |
|
EUR |
Privātas investīcijas, kas papildina valsts atbalstu uzņēmumiem (dotācijas) |
|
EUR |
Privātas investīcijas, kas papildina valsts atbalstu uzņēmumiem (kas nav dotācijas) |
|
pilnslodzes ekvivalenti |
Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos |
Ilgtspējīgs tūrisms |
apmeklējumi gadā |
Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums |
IKT infrastruktūra |
mājsaimniecības |
Mājsaimniecību, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s ātrumu, skaita pieaugums |
Transports |
||
Dzelzceļš |
kilometri |
Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums tai skaitā TEN-T |
kilometri |
Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums tai skaitā TEN-T |
|
Autoceļi |
kilometri |
Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums tai skaitā TEN-T |
kilometri |
Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums tai skaitā TEN-T |
|
Pilsētas transports |
kilometri |
Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums |
Iekšējie ūdensceļi |
kilometri |
Jauno vai uzlaboto iekšzemes ūdensceļu kopējais garums |
Vide |
||
Cietie atkritumi |
tonnas gadā |
Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums |
Ūdens apgāde |
cilvēku skaits |
Uzlabotās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums |
Notekūdeņu attīrīšana |
iedzīvotāju ekvivalents |
Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums |
Risku novēršana un pārvaldība |
cilvēku skaits |
Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem |
cilvēku skaits |
Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības pasākumiem |
|
Augsnes sanācija |
hektāri |
Kopējā sanētās augsnes platība |
Daba un bioloģiskā daudzveidība |
hektāri |
To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi |
Pētniecība un inovācijas |
||
|
pilnslodzes ekvivalenti |
Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās |
|
pilnslodzes ekvivalenti |
To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos |
|
uzņēmumi |
To uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām |
|
EUR |
Privātas investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem |
|
uzņēmumi |
To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus |
|
uzņēmumi |
To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai ieviestu uzņēmumam jaunus produktus |
Enerģētika un klimata pārmaiņas |
||
Atjaunojamie energoresursi |
MW |
No atjaunojamiem energoresursiem saražotās jaudas pieaugums |
Energoefektivitāte |
mājsaimniecības |
Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa kategoriju |
|
kWh/gadā |
Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās |
|
patērētāju skaits |
To enerģijas patērētāju skaita pieaugums, kuriem ir pieslēgums viedtīkliem |
Siltumnīcefekta gāzu samazinājums |
CO2 ekvivalenta tonnas |
Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā |
Sociālā infrastruktūra |
||
Bērnu aprūpe un izglītība |
cilvēku skaits |
Atbalstītās bērnu aprūpes vai izglītības infrastruktūras jauda |
Veselības aprūpe |
cilvēku skaits |
Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi |
Pilsētu attīstību raksturojošie rādītāji |
||
|
cilvēku skaits |
Iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo apgabalos, kuros īsteno integrētas pilsētu attīstības stratēģijas |
|
kvadrātmetri |
Jaunizveidotas vai sanētas zaļās zonas pilsētās |
|
kvadrātmetri |
Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās |
|
mājokļa vienības |
Atjaunoti mājokļi pilsētās |
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EK) Nr. 1080/2006 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. pants |
— |
4. pants |
4. pants |
5. pants |
5. pants |
5. pants |
6. pants |
— |
7. pants |
— |
— |
6. pants |
8. pants |
7. pants |
— |
8. pants |
— |
9. pants |
9. pants |
— |
10. pants |
10. pants |
— |
11. pants |
11. pants |
12. pants |
12. pants |
— |
13. pants |
— |
14. pants |
— |
15. pants |
— |
16. pants |
— |
17. pants |
— |
18. pants |
— |
19. pants |
— |
20. pants |
— |
21. pants |
— |
22. pants |
13. pants |
— |
14. pants |
23. pants |
15. pants |
24. pants |
16. pants |
25. pants |
17. pants |
Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums par ERAF regulas 6. panta, Eiropas teritoriālās sadarbības regulas 15. panta un Kohēzijas fonda regulas 4. panta piemērošanu
Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai Komisijas sniegto apliecinājumu ES likumdevējiem par to, ka ERAF, Eiropas teritoriālās sadarbības un Kohēzijas fonda regulu izpildes vispārējie rādītāji, kas ir jāiekļauj katras attiecīgās regulas pielikumā, ir pieņemti ilgstoša sagatavošanas procesa laikā, piedaloties Komisijas un dalībvalstu ekspertiem un principā tos grozīt nav paredzēts.