EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012R0500

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 500/2012 ( 2012. gada 13. jūnijs ), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

OV L 157, 16.6.2012, p. 1–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 05/10/2016; Iesaist. atcelta ar 32016R1627

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/500/oj

16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 500/2012

(2012. gada 13. jūnijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (turpmāk – “Konvencija”) Puse.

(2)

Ar Konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (turpmāk – “ICCAT”) 16. īpašajā sanāksmē 2008. gadā pieņēma Ieteikumu 08-05 izveidot jaunu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, aizstājot 2006. gadā pieņemto krājumu atjaunošanas plānu. Paredzot Ieteikuma 08-05 spēkā stāšanos, tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (3).

(3)

ICCAT 17. īpašajā sanāksmē 2010. gadā pieņēma Ieteikumu 10-04, ar ko izdarīja grozījumus daudzgadu plānā zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Lai atjaunotu krājumu, Ieteikumā 10-04 paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju, pastiprināt zvejas jaudas samazināšanas pasākumus un noteikt stingrākus kontroles pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanas un sprostā ievietošanas darbībām, kā arī uzdots Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai 2012. gadā izstrādāt papildu ieteikumus attiecībā uz nārsta vietu noteikšanu un aizsargājamo teritoriju izveidošanu.

(4)

Ieteikums 10-04 Savienībai ir saistošs.

(5)

Turklāt daži Regulas (EK) Nr. 302/2009 noteikumi ir novecojuši, un tie būtu jāsvītro. Citi noteikumi būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas tiesību aktos, it īpaši izmaiņas, kas radās, pieņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (4).

(6)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz pārvietošanas darbībām, sprostā ievietošanas darbībām un darbību ar tunzivju krātiņveida lamatām reģistrēšanu un ziņošanu par tām, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (5).

(7)

Ņemot vērā to, ka 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, būtu jāmaina termins “Kopiena”, kas lietots Regulas (EK) Nr. 302/2009 normatīvajā daļā.

(8)

Ieteikums 10-04 stājās spēkā 2011. gada 13. augustā. Tomēr visas Konvencijas Līgumslēdzējas puses, tostarp Savienība, vienojās Konvencijas noteikumus par novērotāju klātbūtni, ko attiecībā uz Savienību nodrošina dalībvalstis, piemērot no 2011. gada 1. janvāra. Līdz ar to ir atbilstīgi, ka šīs regulas attiecīgie noteikumi tiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku no 2011. gada 1. janvāra.

(9)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 302/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 302/2009 groza šādi:

1)

regulas 1. pantā, 4. panta 13. punktā, 9. panta 3., 4., 5., 8., 9. un 10. punktā, 11. panta 1. punktā, 14. panta 4. punktā, 15. panta 3. punktā, 18. panta 2. punktā, 21. panta 1. un 4. punktā, 23. panta 6. punktā, 29. panta 1., 3., 4. un 5. punktā, 31. panta 4. punktā un 34. panta 2. un 3. punktā lietvārdu “Kopiena” vai atbilstīgu apzīmētāju aizstāj ar lietvārdu “Savienība” vai atbilstīgu apzīmētāju un veic jebkurus no šīs aizstāšanas izrietošos gramatiskos pielāgojumus;

2)

regulas 1. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Šā no 2007. gada līdz 2022. gada beigām spēkā esošā atjaunošanas plāna mērķis ir sasniegt biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam ar vismaz 60 % varbūtību.”;

3)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta d) punktu aizstāj ar šādu:

“d)

“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no sprosta vai tunzivju krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu vai apstrādes kuģi;”

b)

panta h) punktu aizstāj ar šādu:

“h)

“pārvietošanas darbības” ir:

i)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no nozvejotājkuģa tīkla uz pārvadāšanas sprostu;

ii)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu;

iii)

jebkura sprosta, kurā atrodas zilās tunzivis, pārvietošana no velkoņa uz citu velkoni;

iv)

jebkura nedzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz palīgkuģi;

v)

jebkura pārvietošana no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju krātiņveida lamatām uz apstrādes kuģi vai transportkuģi, vai arī sprosta, kurā atrodas zilās tunzivis, pārvietošana no vienas zivaudzētavas uz citu;

vi)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no tunzivju krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu;”

c)

panta l) punktu aizstāj ar šādu:

“l)

“audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz laikposmu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, lai palielinātu biomasu;”

d)

pievieno šādu punktu:

“q)

“atbildīgā dalībvalsts” un “dalībvalsts, kas atbildīga” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas tunzivju krātiņveida lamatas vai zivaudzētava, vai – ja zivaudzētava vai tunzivju krātiņveida lamatas atrodas starptautiskos ūdeņos – dalībvalsts, kurā tunzivju krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operators veic uzņēmējdarbību.”;

4)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis katru gadu vēlākais 30. septembrī nosūta Komisijai provizorisku gada zvejas plānu par nākamo gadu. Komisija apkopo valstu provizoriskos gada zvejas plānus un tos iekļauj Savienības zvejas plānā, ko nosūta ICCAT Sekretariātam ICCAT apstiprinājuma saņemšanai.

Dalībvalstis katru gadu vēlākais 31. janvārī nosūta Komisijai galīgo gada zvejas plānu. Komisija apkopo valstu galīgos gada zvejas plānus un tos iekļauj Savienības zvejas plānā, ko katru gadu līdz 1. martam nosūta ICCAT Sekretariātam.”;

b)

panta 12. un 14. punktu svītro;

5)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Neskarot 6. punktu, zvejas jaudu, kas minēta 2. un 4. punktā un 9. pantā, samazina tā, lai:

a)

līdz 2010. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu vismaz 25 % apmērā;

b)

līdz 2011. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu vismaz 75 % apmērā;

c)

līdz 2012. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu vismaz 95 % apmērā;

d)

līdz 2013. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu 100 % apmērā.

Zvejas jaudas samazinājumu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās kuģu kategorijas nozvejas apjomu saskaņā ar ICCAT ikgadējā sanāksmē 2009. gadā pieņemto metodiku.

Šo samazinājuma prasību nepiemēro dalībvalstij, kura pierāda, ka tās zvejas jauda ir atbilstoša kvotai.”;

b)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Katra dalībvalsts izveido pārvaldības plānu attiecībā uz zvejas jaudu no 2010. gada līdz 2013. gadam. Šo plānu iesniedz Komisijai līdz 2009. gada 15. augustam, un tajā iekļauj 2., 4., 6. un 7. punktā minēto informāciju. Turklāt plānā iekļauj sīku informāciju par to, kādā veidā – papildus kuģu nodošanai sadalīšanai – dalībvalsts likvidēs pārmērīgo zvejas jaudu. Vajadzības gadījumā šo plānu pārskata un katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai.

Komisija apkopo valstu pārvaldības plānus un tos iekļauj Savienības zvejas jaudas pārvaldības plānā, ko nosūta ICCAT apspriešanai un apstiprināšanai.”;

6)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   No 15. jūnija līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem.”;

b)

panta 6. punktu svītro;

7)

regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Netiek pieņemti dati ar atpakaļejošu spēku. Kalendāra gadā jebkādas vēlākas izmaiņas 1. punktā minētajā sarakstā ir pieņemamas vienīgi tad, ja zvejas kuģim, par kuru ir paziņots, neļauj piedalīties zvejā likumīgi operatīvi iemesli vai nepārvaramas varas apstākļi. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un sniedz:

a)

sīki izklāstītu 1. punktā minēto informāciju par paredzēto(-ajiem) aizvietojuma zvejas kuģi(-iem); un

b)

vispārēju ziņojumu par aizvietojuma iemesliem, kā arī attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.”;

8)

regulas 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Papildus to prasību izpildei, kuras noteiktas 14., 15., 23. un 24. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (6), ES nozvejotājkuģa kapteinis vajadzības gadījumā zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju.

9)

regulas 19. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Kopīgas zvejas darbības ar citām Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm nav atļautas.”;

10)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Pārvietošanas darbības

1.   Pirms jebkādām pārvietošanas darbībām tāda nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai tādas zivaudzētavas vai tunzivju krātiņveida lamatu operators, no kuras sākas attiecīgā pārvietošana, nosūta attiecīgās atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

a)

nozvejotājkuģa, zivaudzētavas vai tunzivju krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

b)

paredzamais pārvietošanas laiks;

c)

paredzamais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;

d)

informācija par vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, un identificējami sprostu numuri;

e)

saņēmēja velkoņa nosaukums, pietauvoto sprostu skaits un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistra numurs;

f)

zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.

2.   Atbildīgās dalībvalsts iestādes attiecībā uz katru pārvietošanas darbību pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju. Šādā nolūkā katrai pārvietošanas darbībai piešķir atsevišķu identifikācijas numuru un to paziņo attiecīgi zvejas kuģa kapteinim, tunzivju krātiņveida lamatu operatoram vai zivaudzētavas operatoram. Ja atļauju piešķir, numurs sastāv no Konvencijas Līgumslēdzējas puses trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “AUT” (atļauja), kam seko kārtas numurs. Ja atļauju nepiešķir, numurs sastāv no Konvencijas Līgumslēdzējas puses trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “NEG” (atļaujas atteikums), kam seko kārtas numurs. Pārvietošanas darbības nesāk bez iepriekšējas atļaujas.

Dalībvalsts, kas ir atbildīga par nozvejotājkuģi, velkoni, zivaudzētavu vai tunzivju krātiņveida lamatām, attiecīgi atļauj vai neatļauj pārvietošanu 48 stundās pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu. Dalībvalsts neatļauj pārvietošanu, ja, saņemot iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai tunzivju krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir gūta attiecīgā nozveja, nav pietiekamas kvotas;

b)

zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu operatora ziņojumos vai šā daudzuma ievietošanai sprostā nav saņemta atļauja, un tas nav ņemts vērā tās kvotas izmantošanā, kas varētu būt piemērojama;

c)

nozvejotājkuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nav atļauts zvejot zilās tunzivis; vai

d)

velkonis, kam atbilstīgi deklarācijai jāsaņem pārvietotās zivis, nav reģistrēts 14. panta 3. punktā minētajā visu citu zvejas kuģu (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības, ICCAT reģistrā vai nav aprīkots ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS).

3.   Ja pārvietošana nav atļauta:

a)

dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, izdod rīkojumu par zivju atlaišanu jūrā un informē nozvejotājkuģa kapteini par to, ka pārvietošana nav atļauta un ka zivis ir jāatlaiž jūrā;

b)

attiecīgi nozvejotājkuģa kapteinis, zivaudzētavas operators vai tunzivju krātiņveida lamatu operators atlaiž zivis jūrā;

c)

zilo tunzivju atlaišanu jūrā ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstu iesniedz ICCAT Sekretariātam.

4.   Kad pārvietošanas darbība ir pabeigta, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis, tunzivju krātiņveida lamatu operators vai zivaudzētavas operators aizpilda un nosūta atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju VIIIa pielikumā noteiktajā formā.

Pārvietošanas deklarācijas veidlapas numurē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas atbildīga par kuģi, zivaudzētavu vai tunzivju krātiņveida lamatām, kur sākas pārvietošana. Numerācijas sistēmā numuri sastāv no Konvencijas Līgumslēdzējas puses trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trīsciparu kārtas numura, kam seko trīs burti “ITD” (CPC-20**/xxx/ITD).

Pārvietošanas deklarācijas oriģinālu nosūta kopā ar pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģa kapteinis, tunzivju krātiņveida lamatu operators, velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas operators.

5.   Kapteiņi, kuru kuģi veic pārvietošanas darbības (ieskaitot velkoņus), zvejas žurnālā katru dienu reģistrē gan pārvietoto zivju svaru un skaitu, gan nozvejotājkuģa nosaukumu, karoga valsti un ICCAT reģistra numuru, citu iesaistīto kuģu nosaukumus un ICCAT reģistra numurus, pārvietošanas datumu un vietu un galamērķa zivaudzētavu. Zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārvietošanām, kas veiktas zvejas sezonā. To glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

6.   Atbildīgās dalībvalsts izdotā pārvietošanas atļauja neskar atļauju veikt ievietošanu sprostā.

7.   Tā nozvejotājkuģa kapteinis, tās zivaudzētavas operators vai to tunzivju krātiņveida lamatu operators, no kurām pārvieto zilās tunzivis, nodrošina to, ka pārvietošanas darbības novēro ar ūdenī ievietotu videokameru.

Katru pārvietošanas videoierakstu izgatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru nodod reģionālajam novērotājam un vienu – attiecīgi Konvencijas Līgumslēdzējas puses novērotājam vai valsts novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa. Konvencijas Līgumslēdzējas puses novērotājam vai valsts novērotājam paredzēto eksemplāru nosūta kopā ar pārvietošanas deklarāciju un nozvejām, uz kurām tas attiecas. Katra videoieraksta sākumā vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas deklarācijas numurs, savukārt visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta izgatavošanas laiks un datums. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nogādā ICCAT Zinātniskajai komitejai videoierakstu kopijas.

8.   Kā minēts ICCAT Reģionālo novērotāju programmā, kas izklāstīta VII pielikumā, ICCAT reģionālais novērotājs uz nozvejotājkuģa reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām, pārbauda nozvejotājkuģa atrašanās vietu, kad tas ir iesaistīts pārvietošanas darbībā, novēro un novērtē pārvietotās nozvejas un pārbauda ierakstus, kuri izdarīti iepriekšējā pārvietošanas atļaujā, kas minēta 2. punktā, un ICCAT pārvietošanas deklarācijā, kas minēta 4. punktā.

Ja reģionālā novērotāja novērtētās nozvejas zivju skaits un/vai vidējais svars ir vismaz par 10 % lielāks nekā deklarējis nozvejotājkuģa kapteinis, par nozvejotājkuģi atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu, kuru pabeidz, pirms zivaudzētavā tiek uzsākta ievietošana sprostā. Kamēr šīs izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, ievietošana sprostā nav atļauta, un zilo tunzivju nozvejas dokumenta iedaļa par nozveju netiek apstiprināta.

9.   ICCAT reģionālais novērotājs paraksta ICCAT pārvietošanas deklarāciju, skaidri uzrakstot savu vārdu un ICCAT numuru. Viņš pārbauda, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija ir pareizi aizpildīta un pienācīgi nosūtīta velkoņa kapteinim.

Kad zivju pārvietošana uz zvejas kuģi ir pabeigta, tunzivju krātiņveida lamatu operators aizpilda un nosūta savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju IV pielikumā noteiktajā formā.

10.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 2. un 7. punktā minētajām pārvietošanas darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38.a pantā minēto pārbaudes procedūru.”;

11)

regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Ievietošana sprostos

1.   Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, vienas nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kuras karoga kuģi ir zvejojuši tunzivis, un Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostā. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju no deklarācijas par ievietošanu sprostā, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 06-07 par zilo tunzivju audzēšanu.

2.   Pirms jebkuras ievietošanas sprostā tās dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, kompetentā iestāde informē atbildīgo dalībvalsti vai to Konvencijas Līgumslēdzēju pusi, ar kuras karogu kuģo nozvejotājkuģis, par to, kādu daudzumu zilo tunzivju, ko nozvejojuši ar attiecīgās valsts karogu kuģojoši nozvejotājkuģi, ir paredzēts ievietot sprostā.

3.   Dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, pieprasa dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kas atbildīga par zivaudzētavu, konfiscēt nozveju un atlaist zivis jūrā saskaņā ar 22. panta 3. punktā noteikto procedūru, ja, saņemot 2. punktā minēto informāciju, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijusi pietiekami liela sprostā ievietoto zilo tunzivju kvota;

b)

zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa ziņojumā un nav ņemts vērā, aprēķinot piemērojamo kvotu;

c)

nozvejotājkuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.   Ievietošanu sprostā nesāk bez iepriekšējas atļaujas no Konvencijas Līgumslēdzējas puses, ar kuras karogu kuģo nozvejotājkuģis, vai no dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi.

Zilās tunzivis ievieto sprostā pirms 31. jūlija, ja vien dalībvalsts vai Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atbildīga par zivaudzētavu, kura saņem zivis, nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp nepārvaramas varas apstākļus. Šādus iemeslus iesniedz kopā ar ziņojumu par ievietošanu sprostā.

5.   Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu ievietot sprostos audzēšanai vai uzbarošanai tādas zilās tunzivis, kam līdzi nav dota ICCAT noteiktā dokumentācija, tostarp dokumentācija, kas paredzēta šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu (7). Šādai informācijai ir jābūt precīzai, pilnīgai un apstiprinātai.

6.   Atbildīgā dalībvalsts vai atbildīgā Konvencijas Līgumslēdzēja puse 48 stundās pēc 2. punktā minētās informācijas iesniegšanas atļauj vai neatļauj ievietošanu sprostā. Ja ievietošanu sprostā neatļauj, dalībvalsts vai Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, attiecīgi dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kas atbildīga par velkoni, un/vai dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kas atbildīga par zivaudzētavu, izdod rīkojumu par zivju atlaišanu jūrā saskaņā ar 22. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

7.   Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, nodrošina to, ka ievietošana sprostos tiek pārraudzīta ar ūdenī ievietotu videokameru.

Par katru ievietošanu sprostā izgatavo vienu videoierakstu. Katra videoieraksta sākumā vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas deklarācijas numurs, savukārt visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta izgatavošanas laiks un datums.

8.   Ja reģionālā novērotāja novērtētais zivju vidējais svars vai skaits par vairāk nekā 10 % atšķiras no zivaudzētavas operatora novērtētā zivju vidējā svara vai skaita, dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar nozvejotājkuģa karoga valsti. Kamēr izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, zivju ieguvi neveic, un zilo tunzivju nozvejas dokumenta iedaļa par audzēšanu netiek apstiprināta.

Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienās vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits vai vidējais svars vairāk par 10 % pārsniedz zivaudzētavas operatora deklarēto skaitu vai vidējo svaru, Konvencijas Līgumslēdzēja puse, ar kuras karogu kuģo nozvejotājkuģis, vai dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstoša zivju skaita vai svara atlaišanu jūrā.

Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, nodrošina to, ka zivaudzētavas operators 48 stundās pēc reģionālā novērotāja ierašanās izpilda rīkojumu par zivju atlaišanu jūrā. Atlaišanu veic saskaņā ar 22. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

Ja galīgais novērtējums, kas veikts laikā, kad zivis ievieto sprostā zivaudzētavā, ir lielāks par galīgo novērtējumu, kas veikts laikā, kad notiek pirmā pārvietošana no nozvejotājkuģa, tā dalībvalsts vai Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, pieņem lēmumu par galīgo kvotas izmantojumu, kuru tā apstiprina attiecīgajā(-os) zilo tunzivju nozvejas dokumentā(-os).

9.   Dalībvalstis uzsāk eksperimentālos pētījumus par to, kā labāk novērtēt zilo tunzivju skaitu un svaru ieguves un ievietošanas sprostos vietā, tostarp izmantojot stereoskopiskas sistēmas, un par pētījumu rezultātiem ziņo ICCAT Zinātniskajai komitejai. Sprostā ievietošanas laikā īsteno paraugu ņemšanas programmu un/vai alternatīvu programmu, lai uzlabotu sprostā ievietoto zivju skaitīšanu un svara novērtēšanu.

10.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 6., 7., 8. un 9. punktā minētajām ievietošanas sprostos darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38.a pantā minēto pārbaudes procedūru.

12)

regulas 25. panta 1. punktā pievieno šādas daļas:

“Zvejas kuģi, kas iekļauti 14. panta 3. punktā minētajā nozvejotājkuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā, sāk VMS datu nosūtīšanu ICCAT vismaz 15 dienas pirms zvejas sezonas sākuma un turpina nosūtīšanu vismaz 15 dienas pēc zvejas sezonas beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

Kontroles vajadzībām VMS datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.

Zvejas kuģi, kas iekļauti 14. panta 3. punktā minētajā visu citu zvejas kuģu (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības, ICCAT reģistrā, nosūta VMS datus ICCAT visā atļaujas laikposmā.”;

13)

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Darbību ar tunzivju krātiņveida lamatām reģistrēšana un ziņošana par tām

1.   Pēc katras zvejas darbības ar tunzivju krātiņveida lamatām 48 stundās reģistrē gūto nozveju un elektroniski vai citādā veidā nosūta datus tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas atbildīga par attiecīgajām tunzivju krātiņveida lamatām. Šajā protokolā iekļauj ziņas par tunzivju krātiņveida lamatās atlikušo daudzumu novērtējumu.

2.   Pēc 1. punktā minētā protokola saņemšanas katra dalībvalsts to elektroniski pārsūta Komisijai. Savukārt Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. punktā minēto darbību ar tunzivju krātiņveida lamatām reģistrēšanu un ziņošanu par tām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38.a pantā minēto pārbaudes procedūru.”;

14)

regulas 29. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja vairāk nekā 15 vienas dalībvalsts zvejas kuģi vienlaikus ir iesaistīti zilo tunzivju zvejas darbībās Konvencijas apgabalā, minētā dalībvalsts uz šo kuģu atrašanās jūrā laikposmu norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā Konvencijas apgabalā. Šo pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai kopīgi nodrošinātu inspekcijas kuģa klātbūtni, vai ja Konvencijas apgabalā tiek norīkots ES inspekcijas kuģis.”;

15)

regulas 30. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Katra dalībvalsts attiecībā uz kuģiem, kuri aktīvi darbojas zilo tunzivju zvejniecībā, nodrošina valsts novērotāju klātbūtni, lai aptvertu vismaz:

a)

2011. gadā – 100 % aktīvi izmantotos nozvejotājkuģus, kas zvejo ar rinķvadiem un kuru garums ir 24 m un mazāks;

b)

2012. gadā – 100 % aktīvi izmantotos nozvejotājkuģus, kas zvejo ar riņķvadiem un kuru garums ir 20 m vai mazāks;

c)

20 % no aktīvi izmantotiem pelaģiskiem traleriem (garums virs 15 m);

d)

20 % no aktīvi izmantotiem nozvejotājkuģiem, kas zvejo ar āķu jedām (garums virs 15 m);

e)

20 % no aktīvi izmantotām laivām zvejai ar ēsmu (garums virs 15 m);

f)

100 % tunzivju krātiņveida lamatu zivju ieguves laikā;

g)

100 % velkoņu.”;

16)

regulas 31. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Katra dalībvalsts nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

a)

visā 2011. gada zvejas sezonā – uz visiem kuģiem, kas zvejo ar rinķvadiem un kuru garums ir lielāks par 24 m;

b)

visā 2012. gada zvejas sezonā – uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un kuru garums ir lielāks par 20 m;

c)

visā zvejas sezonā, sākot no 2013. gada, – uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem, neatkarīgi no kuģa garuma.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem, nav atļauts zvejot zilās tunzivis vai darboties zilo tunzivju zvejniecībā bez ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes.”;

b)

panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, var būt tās dalībvalsts valstspiederīgais, kas atbildīga par zivaudzētavu.”;

17)

regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

“32. pants

Piekļuve videoierakstiem

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka 22. panta 7. punktā un 24. panta 7. punktā minētie videoieraksti ir pieejami ICCAT inspektoriem un novērotājiem.

2.   Katra dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, nodrošina to, ka 22. panta 7. punktā un 24. panta 7. punktā minētie videoieraksti ir pieejami Savienības inspektoriem un novērotājiem.

3.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulācijas ar to.”;

18)

iekļauj šādu pantu:

“33.a pants

Inspekcijas plānu nosūtīšana

Katru gadu vēlākais 30. septembrī dalībvalstis nosūta Komisijai savu nākamā gada inspekcijas plānu. Komisija apkopo valstu inspekcijas plānus un tos iekļauj Savienības inspekcijas plānā, ko nosūta ICCAT Sekretariātam ICCAT apstiprinājuma saņemšanai.”;

19)

regulas 34. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Savienībā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostā uzbarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana citā kuģi, kam līdzi nav dota precīza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija, kas paredzēta šajā regulā un Regulā (ES) Nr. 640/2010.”;

20)

iekļauj šādu pantu:

“38.a pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

21)

regulas III pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas I pielikumā;

22)

regulas VI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“q)

jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.”;

b)

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotie inspektori novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt smags pārkāpums, kā noteikts 1. punktā, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT Sekretariāta starpniecību, paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektori, ja iespējams, informē arī zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes, kas paziņotas ICCAT Sekretariātam, un jebkuru zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas atrodas tuvumā.

ICCAT inspektori veiktās inspekcijas un jebkurus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa zvejas žurnālā.”;

c)

pielikuma 3. punkta pirmajā daļā vārdu “nekavējoties” aizstāj ar vārdiem “72 stundās”;

d)

pielikuma 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Saskaņā ar šā pielikuma 12. punktā paredzēto kārtību kuģis, ko tajā laikā izmanto tunzivju vai tunzivjveidīgu zivju zvejai Konvencijas apgabalā ārpus attiecīgā kuģa valsts jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, apstājas, kad kuģis, kurā ir inspektors, tam raida attiecīgu Starptautiskajā signālu kodeksā paredzētu signālu, ja vien tas attiecīgajā laikā neveic zvejas darbības, un tādā gadījumā tas apstājas tūlīt pēc šādu zvejas darbību pabeigšanas. Kuģa kapteinis ļauj inspektoram, kuru drīkst pavadīt liecinieks, uzkāpt uz kuģa, un šim nolūkam nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspektoram iespēju veikt nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgo dokumentu pārbaudi, kuru inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos par to, ka tiek ievēroti ICCAT komisijas spēkā esošie ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, un inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, ko uzskata par vajadzīgiem.

Inspektoru grupā ir ne vairāk kā divi ICCAT inspektori, ja vien attiecīgajos apstākļos nav nepieciešami papildu inspektori. Asistents drīkst pavadīt inspektoru grupu vienīgi mācību nolūkos.”;

23)

regulas VII pielikuma 1. punktu svītro;

24)

tekstu šīs regulas II pielikumā iekļauj kā VIIIa pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2012. gada 13. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. WAMMEN


(1)  OV C 24, 28.1.2012., 116. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 23. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 11. jūnija lēmums.

(3)  OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(6)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.”;

(7)  OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

Image

Image


II PIELIKUMS

“VIIIa PIELIKUMS

Image

Image


Top