30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/3

(1)

Līguma 2. pantā augsta līmeņa sociālās aizsardzības veicināšana minēta kā viens no Kopienas uzdevumiem.

(2)

Eiropadomes Lisabonas sanāksme 2000. gada martā deva impulsu politikas virzienu apmaiņai starp dalībvalstīm sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas jomā.

(3)

Ar Padomes Lēmumu 2004/689/EK (3) tika izveidota Sociālās aizsardzības komiteja, lai veicinātu sadarbības apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar sociālās aizsardzības sistēmu modernizāciju un uzlabošanu.

(4)

Ar 2003. gada 27. maija Paziņojumu Komisija iezīmēja stratēģiju, lai racionalizētu atvērtās koordinācijas procesus sociālās politikas jomā nolūkā nostiprināt Lisabonas Stratēģijā iekļautās sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas stāvokli. Padome 2003. gada 20. oktobrī nolēma, ka racionalizēšana būtu jāīsteno no 2006. gada. Šajā kontekstā par galveno ziņošanas instrumentu kļuva gada apvienotais ziņojums, kura uzdevums ir apvienot galvenos analītiskos secinājumus un politiskos ziņojumus attiecībā gan uz dažādās nozarēs izmantoto atvērtās koordinācijas metodi (AKM), gan sociālās aizsardzības transversālajiem jautājumiem.

(5)

Ar AKM no jauna uzsvērta vajadzība pēc salīdzināmas, savlaicīgas un ticamas statistikas sociālās politikas jomā. Konkrēti, salīdzināma statistika par sociālo aizsardzību tiek izmantota gada apvienotajos ziņojumos.

(6)

Pamatojoties uz brīvprātības principu, Komisija (Eurostat) jau vāc no dalībvalstīm ikgadējus datus par sociālo aizsardzību. Šī prakse jau ir nostiprinājusies dalībvalstīs, un tās pamatā ir kopēji metodoloģiskie principi, kuru mērķis ir nodrošināt datu salīdzināmību.

(7)

Īpašas Kopienas statistikas izveidi reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (4).

(8)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(9)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro lemt par to, kurš būs pirmais gads, kad būtu jāvāc pilni dati par sociālās aizsardzības neto pabalstiem. Tāpat Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus saistībā ar attiecīgo datu sīki izstrādātu klasifikāciju, izmantojamajām definīcijām un izplatīšanas noteikumu atjaunināšanu. Minētie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus un papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot kopējus statistikas standartus, kas ļauj veidot saskaņotus datus – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(11)

Pastāv sadarbība ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju neto sociālās aizsardzības pabalstu jomā.

(12)

Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (6),

a)

metodoloģisku bāzi, kuras pamatā ir kopēji standarti, definīcijas, klasifikācija un uzskaites noteikumi, lai Kopienas vajadzībām apkopotu salīdzināmus statistikas datus;

un

b)

nosūtīšanas termiņus statistikas datiem, kas apkopoti saskaņā ar ESSPROS.

a)

terminam “Kopienas statistika” ir tāda nozīme, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 322/97 2. pantā;

b)

“sociālā aizsardzība”: jebkāda publisku vai privātu struktūru intervence, lai mājsaimniecības un indivīdus atbrīvotu no sloga, ko rada noteiktu veidu riski vai vajadzības, ar nosacījumu, ka tas nav saistīts ne ar vienlaicīgu savstarpēju, ne arī individuālu vienošanos. To risku vai vajadzību saraksts, kas var būt par iemeslu sociālajai aizsardzībai, savstarpēji vienojoties, ir šāds: slimība un/vai veselības aprūpe; invaliditāte; vecums; apgādnieka zaudējums; ģimene/bērni; bezdarbs; mājoklis; un citur neklasificēta sociālā atstumtība;

c)

“sociālās aizsardzības shēma”: konkrēts noteikumu kopums, ko atbalsta viena vai vairākas institucionālas vienības un kas reglamentē sociālās aizsardzības pabalstu nodrošināšanu un finansēšanu;

d)

“sociālās aizsardzības pabalsti”: sociālās aizsardzības shēmu veikti pārvedumi skaidrā naudā vai natūrā mājsaimniecībām un personām, lai tās atbrīvotu no sloga, ko rada viens vai vairāki noteikti riski vai vajadzības;

e)

“nodokļu priekšrocības”: sociālā aizsardzība, ko nodrošina kā nodokļu atvieglojumus, kuri tiktu definēti kā sociālās aizsardzības pabalsti, ja tos nodrošinātu skaidrā naudā. Neiekļauj nodokļu atvieglojumus, kas veicina sociālās aizsardzības nodrošināšanu vai veicina privātos apdrošināšanas plānus;

f)

“sociālās aizsardzības neto pabalsti”: sociālās aizsardzības pabalstu vērtība, neskaitot nodokļus un sociālās iemaksas, ko maksā pabalstu saņēmēji, un pieskaitot nodokļu priekšrocību vērtību.

a)

reģistri un citi administratīvie avoti;

b)

apsekojumi;

c)

novērtējumi.