Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22020A1119(01)

    Tulkojums Pamatnolīgums starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju par savstarpēja atbalsta sniegšanu saistībā ar to attiecīgajām misijām un operācijām uz vietas

    OV L 389, 19.11.2020, p. 2–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2020/1726/oj

    Related Council decision

    19.11.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 389/2


    TULKOJUMS

    PAMATNOLĪGUMS

    starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju par savstarpēja atbalsta sniegšanu saistībā ar to attiecīgajām misijām un operācijām uz vietas

    TĀ KĀ Kopīgajā paziņojumā par ANO un ES sadarbību krīžu pārvarēšanā, kas parakstīts 2007. gada 7. jūnijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs un Eiropas Savienības Padomes prezidentūra atkārtoti apliecināja savu apņemšanos pastiprināt savstarpēju sadarbību un koordināciju krīžu pārvarēšanas jomā, tostarp izveidot īpašus koordinācijas un sadarbības mehānismus krīžu un pēckonflikta situācijām, kurās Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība ir iesaistītas;

    TĀ KĀ nolūkā veicināt šādu savstarpēju sadarbību un koordināciju, Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība ir vienojušās noslēgt pamatnolīgumu par savstarpēju loģistikas, administratīvu un drošības atbalstu, ko sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas miera atbalsta operācijas un politikas misijas (turpmāk “ANO misijas”) un Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas krīžu pārvarēšanas militārās un civilās operācijas (turpmāk “ES operācijas”), kas iesaistītas krīžu un pēckonflikta situācijās uz vietas;

    TĀ KĀ izdevumus, kas rodas no Eiropas Savienības civilajām operācijām, sedz no Eiropas Savienības budžeta un izpilda Eiropas Komisija;

    TĀ KĀ, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 41. panta 2. punktu, izdevumus, kas rodas no ES operācijām, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus, sedz Eiropas Savienības dalībvalstis;

    TĀ KĀ, ievērojot Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/528 (2015. gada 27. marts), Athena ir mehānisms, kuram ir uzticēts pārvaldīt ES operāciju, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus, kopīgās un valstu izmaksas;

    TĀ KĀ Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība apliecina, ka tās ir pilnvarotas slēgt šo pamatnolīgumu un uzņemties tajā paredzēto atbildību;

    TĀDĒĻ Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība (katra atsevišķi “Puse” un abas kopā “Puses”) vienojas par turpmāko.

    1. Pants

    Mērķis un darbības joma

    1.1.   Ar šo nolīgumu (“nolīgums”) tiek izveidots satvars savstarpējam atbalstam loģistikas, administratīvā un drošības jomā, ko sniedz ANO misijas un ES operācijas, kas iesaistītas krīžu un pēckonflikta situācijās uz vietas.

    1.2.   Šo nolīgumu nepiemēro:

    i)

    loģistikas vai cita veida atbalstam, ko ANO misijām vai ES operācijām uz divpusēja pamata sniedz to attiecīgās dalībvalstis;

    ii)

    attiecībā uz citu ANO misiju un ES operāciju sadarbības vai atbalsta vienošanos, kas neattiecas uz atbalstu loģistikas, administratīvā un drošības jomā; vai

    iii)

    attiecībā uz ANO misiju un ES operāciju sadarbības vai atbalsta vienošanos, kas noslēgta pirms šā nolīguma datuma.

    2. Pants

    Vispārīgie principi

    2.1.   Pušu kompetentās iestādes var slēgt vienošanās par savstarpēju atbalstu loģistikas, administratīvā un drošības jomā (turpmāk “atbalsts”), ko sniedz ANO misijas un ES operācijas, kas iesaistītas krīžu un pēckonflikta situācijās uz vietas.

    2.2.   Atbalsta sniegšana ir atkarīga no ANO misiju un ES operāciju attiecīgajām spējām un vietām, kur tās izvērstas, un neskar to spējas īstenot to attiecīgās pilnvaras.

    2.3.   Atbalsta sniegšana ir atkarīga no Pušu attiecīgā regulējuma, noteikumiem, iedibinātās prakses un procedūrām (turpmāk “regulējums un noteikumi”).

    3. Pants

    Tehniskā īstenošanas kārtība

    3.1.   Par detalizētu praktisko kārtību un finanšu kārtību, ko piemēro atbalsta sniegšanai, vienojas katrā gadījumā atsevišķi, un to izklāsta attiecīgās misijas tehniskajā īstenošanas kārtībā, ko noslēdz, ievērojot šā nolīguma 2. pantu (turpmāk “tehniskā īstenošanas kārtība”). Attiecīgā gadījumā Eiropas Savienība turklāt nodrošina, ka kompetentās iestādes, rīkojoties Athena vārdā, noslēdz tehnisko īstenošanas kārtību.

    3.2.   Nevienai no Pusēm: i) nav pienākuma sniegt atbalstu otrai Pusei, ja vien tas nav nepārprotami paredzēts tehniskajā īstenošanas kārtībā; vai ii) nav saistību pret otru Pusi, ja tā pilnībā vai daļēji nespēj sniegt šādu atbalstu.

    3.3.   Kolīziju gadījumā starp šo nolīgumu un jebkādu tehnisko īstenošanas kārtību prevalē šā nolīguma noteikumi.

    4. pants

    Plānošana un koordinācija

    4.1.   Katra Puse ieceļ amatpersonu (turpmāk attiecīgi “ANO koordinators” un “ES koordinators”), kas koordinē atbalsta sniegšanu, ievērojot šo nolīgumu.

    4.2.   Ja vien Puses nevienojas citādi, ANO koordinators un ES koordinators ir kontaktpersonas visos jautājumos, kas rodas saistībā ar šo nolīgumu.

    4.3.   ANO koordinators un ES koordinators regulāri apspriežas, lai izskatītu visu atbilstīgo informāciju un koordinētu tādas informācijas laicīgu sniegšanu otrai Pusei, kas var būt nepieciešama ANO misijas un ES operācijas atbalsta vajadzību plānošanai, identificēšanai, prioritāšu noteikšanai un koordinēšanai.

    5. pants

    Atbalsta kategorijas

    5.1.   Tehniskajā īstenošanas kārtībā, kas noslēgta, ievērojot šo nolīgumu, var ietvert šādas atbalsta kategorijas:

    i)

    loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu sniegšanu;

    ii)

    ekipējuma nodošanu (pārdošanu);

    iii)

    infrastruktūras būvniecību, atjaunošanu un/vai nodošanu;

    iv)

    drošības vai aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu personālam un/vai īpašumam un/vai

    v)

    apmaiņu ar klasificētu informāciju.

    5.2.   Iepriekš minētās kategorijas ir dotas vienīgi ilustratīvos nolūkos, un tās nav interpretējamas kā izsmeļošas vai kā apņemšanās sniegt tieši šāda veida atbalstu.

    6. Pants

    Noteikumi par atbalstu

    6.1.   Loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu sniegšana, ievērojot tehnisko īstenošanas kārtību, var ietvert šā nolīguma 1. pielikumā izklāstītās loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu kategorijas, bet neaprobežojas ar tām.

    i)

    Ja vien piemērojamā tehniskajā īstenošanas kārtībā nav rakstiski noteikts citādi, ANO misijas vai ES operācijas viena otrai sniedz tādas loģistikas preces, materiālus vai pakalpojumus, kuru kvalitāte un veids ir līdzvērtīgi pašu personālam piešķirto loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu kvalitātei un veidam.

    ii)

    Loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu sniegšanas vajadzībām ANO misija un ES operācija kā pamatu var izmantot esošos līgumus vai vienošanās, ko noslēdzis to sniedzējs vai kas noslēgti tā vārdā; Puses nodrošina, ka visi pakalpojumi, ekipējums, materiāli, ko sniedzējs pērk vai kas tiek pirkti tā vārdā, tiek iepirkti saskaņā ar sniedzēja regulējumu un noteikumiem.

    6.2.   Ekipējuma nodošana, ievērojot tehnisko īstenošanas kārtību, var ietvert šā nolīguma 2. pielikumā izklāstītās ekipējuma kategorijas, bet neaprobežojas ar tām.

    i)

    Ciktāl ekipējuma nodošana (pārdošana) ir paredzēta tehniskajā īstenošanas kārtībā, ANO misija un ES operācija, vienmēr rīkojoties saskaņā ar savu attiecīgo regulējumu un noteikumiem, var nodot, pārdot vai utilizēt otrai Pusei ekipējumu, balstoties uz turpmāk izklāstīto.

    a)

    Sniedzējs apliecina un garantē, ka ir vienīgais ekipējuma īpašnieks, ka par ekipējumu ir pilnībā samaksāts un ka tas ir brīvs no jebkādām trešo personu tiesībām, aizturējuma tiesībām un apgrūtinājumiem;

    b)

    Saņēmējs atzīst, ka ekipējums tiek pārdots tādā stāvoklī, kādā tas “ir un atrodas”, un ka sniedzējs nesniedz nekādus eksplicītus vai implicītus apliecinājumus vai garantijas attiecībā uz ekipējuma stāvokli vai attiecībā uz tā piemērotību un gatavību paredzētajam pielietojumam un ka sniedzējs neuzņemas atbildību par jebkādām sūdzībām, prasībām, zaudējumiem vai saistībām, kas rodas no ekipējuma lietošanas vai rīcības sakarā ar to pēc tam, kad ekipējums nodots saņēmējam;

    c)

    Ja vien piemērojamajā tehniskajā īstenošanas kārtībā nav nepārprotami noteikts citādi, īpašumtiesību nodošana uz ekipējumu notiek 1) brīdī, kad maksājums par pirkumu ir pilnībā ieskaitīts sniedzēja norādītajā bankas kontā; un 2) saņēmējs ir parakstījis nodošanas-pieņemšanas aktu, kas apliecina fizisku ekipējuma nodošanu un saņemšanu;

    d)

    Tieši pirms īpašumtiesību nodošanas sniedzējs un saņēmējs kopīgi sarīko ekipējuma inventarizāciju un inspekciju;

    e)

    Tūdaļ pēc īpašumtiesību pārņemšanas saņēmējs uzņemas pilnu atbildību par ekipējumu, tostarp par ekipējuma pazaudēšanu, bojājumiem, iznīcināšanu (tostarp par ekipējuma apdrošināšanu); un

    f)

    Sniedzējs nodod saņēmējam visas garantijas, kādas pastāv attiecībā uz ekipējumu.

    ii)

    Papildu noteikumus attiecībā uz ekipējuma nodošanu izklāsta piemērojamajā tehniskajā īstenošanas kārtībā.

    6.3.   Par konkrētiem noteikumiem attiecībā uz infrastruktūras izbūvi, pārveidi un/vai nodošanu vajadzības gadījumā vienojas katrā gadījumā atsevišķi, un tos izklāsta tehniskajā īstenošanas kārtībā. Infrastruktūras izbūves, pārveides un/vai nodošanas nolūkā Pušu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas arī ar uzņēmēju valdību vai zemes īpašnieku un cenšas saņemt no tiem atbilstošu atļauju vai piekrišanu.

    6.4.   Konkrētos noteikumus, saskaņā ar kuriem uz vietas var apmainīties ar klasificētu vai konfidenciālu informāciju, izklāsta tehniskajā īstenošanas kārtībā, kuru noslēdz, ievērojot šo nolīgumu. Klasificētas vai konfidenciālas informācijas sniegšanai vai apmaiņai piemēro Pušu attiecīgo politiku, procedūras un iedibināto praksi.

    6.5.   Konkrētos noteikumus attiecībā uz drošības vai aizsardzības pakalpojumu sniegšanu izklāsta piemērojamajā tehniskajā īstenošanas kārtībā. Drošības vai aizsardzības pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no ANO misiju un ES operāciju attiecīgajām pilnvarām, un netiek paredzēta atkāpe no saņēmēja atbildības veikt adekvātus pasākumus, lai nodrošinātu sava personāla un īpašuma drošību.

    7. Pants

    Finanšu kārtība

    7.1.   Tehniskajā īstenošanas kārtībā, kas noslēgta, ievērojot šo nolīgumu, iekļauj atbilstīgu finanšu kārtību, balstoties cita starpā uz šādiem finanšu noteikumiem.

    I.   Vispārīgie principi

    7.2.   Ja vien šajā nolīgumā nav nepārprotami paredzēts citādi vai puses nav noslēgušas citu rakstisku vienošanos, par atbalstu, ko viena Puse, ievērojot šo nolīgumu, sniedz otrai Pusei, izdevumi tiek atmaksāti. Konkrētas detaļas par katra atbalsta pasākuma izmaksām un to aprēķina metodi sīkāk izklāsta attiecīgajā tehniskajā īstenošanas kārtībā, kas minēta šā nolīguma 3. pantā.

    7.3.   Puses nodrošina, ka izmaksas, kas rodas, sniedzot atbalstu:

    i)

    ir pamatotas ar precīzu un atjauninātu uzskaiti un dokumentiem un ietver vienīgi tās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz otras Puses saņemto atbalstu, un

    ii)

    tiks atmaksātas, ja tās atbilst šajā nolīgumā izklāstītajiem kritērijiem, kā arī tehniskajā īstenošanas kārtībā izklāstītajiem papildu nosacījumiem, par kuriem vienošanās panākta iepriekš.

    7.4.   Pēc atbalsta piegādes vai veikšanas sniedzējs saņēmējam iesniedz rēķinus. Sniedzējs iesniedz rēķinu saņēmējam vismaz reizi gadā par visiem darījumiem, par kuriem rēķini nav iesniegti iepriekš. Rēķiniem pievieno vajadzīgo pamatojuma dokumentāciju, un tos samaksā sešdesmit (60) dienu laikā pēc rēķina datuma. Maksājumu veic sniedzēja norādītajā valūtā vai citādi saskaņā ar vienošanos.

    II.   Loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu un drošības atbalsta sniegšana

    7.5.   Par loģistikas precēm, materiāliem un pakalpojumiem un drošības atbalsta sniegšanu samaksu nosaka, pamatojoties uz faktiskajām tiešajām izmaksām, kas sniedzējam rodas sakarā ar atbalsta sniegšanu.

    III.   Ekipējuma un infrastruktūras nodošana

    7.6.   Pirkuma cenu (ja tāda ir) nosaka, pamatojoties uz neto tirgus vērtību, vai, ja tirgus vērtība nav nosakāma, to nosaka taisnīgi un saprātīgi, ņemot vērā konkrētos vietējos apstākļus un attiecīgo kompetento iestāžu piemērotās nolietojuma likmes.

    7.7.   Ekipējuma saņēmējs ir atbildīgs par izmaksām, kas saistītas ar ekipējuma nodošanu, tostarp bez ierobežojumiem, par jebkādām transportēšanas izmaksām.

    7.8.   Vajadzības gadījumā, rīkojoties saskaņā ar savu attiecīgo regulējumu un noteikumiem, Puses var sniegt ieguldījumu izmaksās par infrastruktūru, ko viena no Pusēm izbūvējusi, pārveidojusi vai uzlabojusi, lai otra Puse un/vai abas Puses to lietotu. Par noteikumiem, ko attiecina uz šādiem ieguldījumiem, kompetentās iestādes rakstiski vienojas katrā gadījumā atsevišķi, un tos izklāsta piemērojamajā tehniskajā īstenošanas kārtībā.

    7.9.   Ciktāl infrastruktūras nodrošināšana vai nodošana attiecas uz telpām, nometnēm vai citu infrastruktūru, ko kāda no Pusēm, īstenojot savas pilnvaras, izbūvējusi, pārveidojusi vai uzlabojusi savu apsvērumu dēļ, tehniskajā īstenošanas kārtībā vajadzības gadījumā izklāsta nodošanas praktiskos aspektus, tostarp jebkādu finanšu kārtību.

    IV.   Klasificētas informācijas apmaiņa

    7.10.   Klasificētas informācijas apmaiņa starp ES operācijām un ANO misijām notiek bez maksas.

    8. Pants

    Tehniskās īstenošanas kārtības papildu noteikumi

    8.1.   Tehniskā īstenošanas kārtība, kas noslēgta, ievērojot šo nolīgumu, ir saskanīga ar šo nolīgumu un ietver:

    i)

    atbilstīgus noteikumus par saistībām un kompensāciju, balstoties uz turpmāk 9. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Šādos noteikumos par saistībām un kompensāciju izdara nepieciešamās korekcijas, lai norādītu piemērojamās tehniskās īstenošanas kārtības puses. Konkrēti, tādā tehniskajā īstenošanas kārtībā, kas attiecas uz Eiropas Savienības operācijām, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus, uzskata, ka Eiropas Savienības amatpersonas, personāls, darbinieki un pārstāvji, kas minēti turpmāk 9. pantā, ietver Athena un Eiropas Savienības iesaistīto valstu amatpersonas, personālu, darbiniekus un pārstāvjus;

    ii)

    atbilstīgus apspriešanās un strīdu izšķiršanas noteikumus, balstoties uz turpmāk 11. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

    iii)

    noteikumus attiecībā uz cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politiku un privilēģijām un imunitāti, kā izklāstīts turpmāk 10. un 12. pantā.

    8.2.   Tehniskajā īstenošanas kārtībā cita starpā ietver arī atbilstīgus noteikumus, ar ko reglamentē sadarbību un koordināciju, īstenošanas procedūras, rēķinu/maksāšanas procedūras, kā arī noteikumus par uzskaiti, revīzijām un izmeklēšanām.

    9. Pants

    Saistības un kompensācija

    9.1.   Ja vien šajā nolīgumā nav nepārprotami noteikts citādi, Apvienoto Nāciju Organizācija, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, un Eiropas Savienība, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, neuzņemas nekādas saistības, kas rodas no šā nolīguma īstenošanas vai saistībā ar to. Jo īpaši un neskarot iepriekš minētā vispārīgumu, Apvienoto Nāciju Organizācija, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, un Eiropas Savienība, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, neuzņemas nekādas saistības par jebkādām militārām vai citām operācijām vai aktivitātēm, ko veic otra Puse, tostarp šādas otras Puses ierēdņi, personāls, darbinieki vai pārstāvji.

    9.2.   Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība katra ir atbildīga par to, ka tiek izšķirtas visas prasības, prasījumi, zaudējumi un jebkāda rakstura vai veida saistības attiecībā uz nāvi, ievainojumiem, slimību vai zaudējumiem vai kaitējumu personiskajai mantai, kas radušies to attiecīgajiem ierēdņiem, personālam, darbiniekiem vai pārstāvjiem no šā nolīguma īstenošanas vai saistībā ar to, izņemot tiktāl, ciktāl šādas prasības vai prasījumi radušies otras Puses vai tās ierēdņu, personāla, darbinieku vai pārstāvju rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, un pasargā otru Pusi, tās ierēdņus, personālu, darbiniekus vai pārstāvjus no minētajām prasībām, prasījumiem, zaudējumiem un saistībām un šajā sakarā viņiem visu kompensē.

    9.3.   Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība katra ir atbildīga par to, ka tiek izšķirtas visas prasības, prasījumi, zaudējumi un jebkāda rakstura vai veida saistības, ko ierosinājušas vai apgalvojušas trešās personas un kas izriet no, attiecas uz vai ir saistītas ar to attiecīgajām darbībām vai bezdarbību vai to attiecīgo ierēdņu, personāla, darbinieku un pārstāvju darbībām vai bezdarbību šā nolīguma īstenošanā, un pasargā otru Pusi, tās ierēdņus, personālu, darbiniekus un pārstāvjus no minētajām prasībām, prasījumiem, zaudējumiem un saistībām un šajā sakarā viņiem visu kompensē.

    10. Pants

    Cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politika

    Pienākumi, ko Apvienoto Nāciju Organizācija uzņemas saskaņā ar šo nolīgumu, ir pakļauti cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politikas noteikumiem par ANO atbalstu ne-ANO drošības spēkiem (S/2013/110); to teksts ir pievienots šā nolīguma 3. pielikumā.

    11. Pants

    Apspriešanās un strīdu izšķiršana

    11.1.   Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība cieši uzrauga šā nolīguma īstenošanu un šajā nolūkā regulāri un cieši savstarpēji apspriežas.

    11.2.   ANO koordinators un ES koordinators savu attiecīgo pienākumu ietvaros pēc viena vai otra pieprasījuma regulāri savstarpēji apspriežas par jebkādām grūtībām, problēmām, bažas raisošiem jautājumiem vai strīdiem, kas var rasties šā nolīguma īstenošanas gaitā, un dara visu iespējamo, lai sarunās mierīgā ceļā apspriestu un atrisinātu jebkurus jautājumus.

    11.3.   Ja ANO koordinators un ES koordinators nespēj atrisināt kādas grūtības, problēmas, bažas raisošus jautājumus vai strīdus Pusēm pieņemamā veidā, turpina apspriedes starp ģenerālsekretāra vietnieku operatīvā atbalsta jautājumos un ģenerālsekretāra vietnieku kopējās drošības un aizsardzības politikas un krīžu pārvarēšanas jautājumos un, visbeidzot, ja nepieciešams, pēc jebkuras Puses pieprasījuma – starp Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai panāktu miermīlīgu izšķiršanu.

    11.4.   Jebkuras prasības vai strīdus, kas nav citādi izšķirti saskaņā ar šā nolīguma šo pantu, var iesniegt abpusēji nolīgtam samierinātājam vai mediatoram. Jebkuru prasību vai strīdu, ko šādā samierināšanas vai mediācijas ceļā nav izdevies izšķirt, jebkura no Pusēm var iesniegt šķīrējtiesai. Katra Puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši ieceļ trešo, kas būs priekšsēdētājs. Ja trīsdesmit (30) dienu laikā no šķīrējtiesas pieprasījuma iesniegšanas dienas kāda no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi vai ja trīsdesmit (30) dienu laikā pēc divu šķīrējtiesnešu iecelšanas nav iecelts trešais šķīrējtiesnesis, jebkura Puse var pieprasīt Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājam iecelt šķīrējtiesnesi. Šķīrējtiesas procedūras notiek saskaņā ar spēkā esošajiem UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem. Šķīrējtiesnešiem nav pilnvaru piespriest zaudējumu atlīdzināšanu kā sodu. Šķīrējtiesas nolēmumā ietver pamatojumu, uz kā tas balstās, un to akceptē kā galīgo nolēmumu attiecībā uz jebkuru šādu prasību vai strīdu.

    12. Pants

    Privilēģijas un imunitāte

    Neko šajā nolīgumā vai saistībā ar to neuzskata par eksplicītu vai implicītu jebkādu Apvienoto Nāciju Organizācijas, tostarp tās palīgstruktūru, vai Eiropas Savienības, tostarp tās iestāžu un kompetento vienību, privilēģiju un imunitātes atcelšanu.

    13. Pants

    Nobeiguma noteikumi

    13.1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad to parakstījušas Puses.

    13.2.   Šo nolīgumu jebkurā laikā var izmainīt, papildināt vai grozīt, Pusēm rakstiski vienojoties.

    13.3.   Šo nolīgumu pārskata piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā.

    13.4.   Šo nolīgumu jebkurā laikā var izbeigt jebkura no Pusēm, sešdesmit (60) dienas iepriekš par to paziņojot otrai Pusei. Neatkarīgi no šā nolīguma izbeigšanas šā nolīguma 9., 11. un 12. panta noteikumi paliek spēkā līdz brīdim, kad tiek izšķirti visi strīdi, prasības vai saistības, kas rodas saistībā ar šo nolīgumu.

    13.5.   Šā nolīguma pielikumi ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

    TO APLIECINOT, šo nolīgumu ir parakstījuši pienācīgi pilnvarotie Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji.

    Ņujorkā, 2020. gada 29. septembrī divos eksemplāros angļu valodā.

    Eiropas Savienības vārdā:

    Apvienoto Nāciju Organizācijas vārdā:


    1. PIELIKUMS

    To loģistikas preču, materiālu un pakalpojumu kategorijas, ko var sniegt:

     

    Transporta un pārvietošanās pakalpojumi

     

    Infrastruktūras un inženiertehniskie pakalpojumi

    Izmitināšana

    Biroja telpas

    Infrastruktūra no 1. līdz pat 3. pakāpei

     

    Tehniski līdzekļi

    Uzglabāšana

    Darbnīcas

    Degvielas uzpildes stacija

    Munīcijas uzglabāšana

    Stāvvietas (transportlīdzekļiem vai gaisa kuģiem); helikopteru laukumi.

    Elektroenerģija

    Saimniecības ūdens

     

    Vispārēji pakalpojumi

    Teritoriju uzturēšana

    Uzkopšanas/sētnieku pakalpojumi

    Vides aizsardzība (notekūdeņu novadīšana/atkritumu savākšana)

    Nelieli remontdarbi un apkope

    Ugunsdrošība/ugunsgrēku profilakse un ugunsdzēsība

     

    Pārvaldības pakalpojumi

    Nometņu pārvaldības pakalpojumi

    Vides aizsardzība

     

    Kontroles pakalpojumi

    Veterinārā un pārtikas kontrole

    Atkritumu kontrole

    Ūdens kontrole

    Higiēnas kontrole

    Kaitīgo organismu apkarošana

     

    Ikdienas dzīves atbalsts

    Pārtika/ēdināšana

    Veļas mazgāšana

    Morāle un labklājība

    Enerģētika

    Sanitārija

    Tīrīšana

    Atkritumu likvidēšana

     

    Piegādes pakalpojumi

    Nafta, eļļa, smērvielas (POL)

     

    Sakaru pakalpojumi

     

    Medicīniskais atbalsts

    Zāles

    Medicīniskās preces

    Cietušo evakuācija / Medicīniskā evakuācija (CASEVAC/MEDEVAC)

    Medicīniskā aprūpe (1. pakāpes, 2. pakāpes un 3. pakāpes pakalpojumi)

    Medicīnas atkritumu likvidēšana

    Pacientu evakuācijas koordinācijas vienība (PECC)

     

    Drošības pakalpojumi


    2. PIELIKUMS

    Ekipējuma, ko var nodot, kategorijas:

    Mitekļi (tostarp ēkas un pagaidu/telšu mitekļi)

    Cita infrastruktūra

    Transportlīdzekļi (vispārlietojuma transportlīdzekļi, bruņumašīnas, specializēti transportlīdzekļi)

    Būvniecības, manipulācijas un cits specializēts ekipējums un mehānismi

    Sūkņi, ūdens attīrīšanas iekārtas un aparāti

    Nenāvējoši militārā ekipējuma priekšmeti

    Nafta, eļļas, smērvielas

    Apģērbs

    IT un sakaru aprīkojums

    Medicīniskās preces, aprīkojums un/vai zāles

    Munīcija

    Rezerves daļas

    Ģeneratori

    Mēbeles


    3. PIELIKUMS

    Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politika

    Image 1

    Pielikums

    [Oriģināls: angliski un franciski]

    Cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politika attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstu drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki

    I.   Pamatprincipi

    1.

    Atbalstam, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes sniedz drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, ir jāatbilst ANO mērķiem un principiem, kas izklāstīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, un tās pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām – ievērot un veicināt starptautiskās humanitārās tiesības, cilvēktiesības un bēgļu tiesības un atbalstīt to ievērošanu. Šādam atbalstam būtu jāpalīdz saņēmējiem sasniegt tādu stāvokli, kur šo principu un normatīvo korpusu ievērošana kļūst par tiesiskuma garantētu normu. Atbilstīgi šiem pienākumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstu nevar sniegt tādos gadījumos, ja ir būtisks pamats uzskatīt, ka pastāv reāls risks, ka saņēmējas iestādes veic smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus, un ja atbilstīgās iestādes neveic vajadzīgos korektīvos vai mīkstināšanas pasākumus. To pašu iemeslu dēļ – ja Apvienoto Nāciju Organizācija saņem ticamu informāciju, kas dod būtisku pamatu uzskatīt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta saņēmējs veic smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus, tai Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei, kura šādu atbalstu sniedz, ir jāvēršas pie attiecīgajām iestādēm, lai panāktu, ka minētie pārkāpumi tiek izbeigti. Ja, neraugoties uz šādu iesaistīšanos, stāvoklis nemainās, Apvienoto Nāciju Organizācijai ir jābeidz sniegt atbalstu elementiem, kas veic pārkāpumus. Neraugoties uz šo konkrēto politiku, esošie cilvēktiesību, humanitāro tiesību un bēgļu tiesību pienākumi joprojām ir spēkā attiecībā uz visām Apvienoto Nāciju Organizācijas darbībām.

    2.

    Tādēļ tām Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm, kuras apsver iespēju iesaistīties vai ir iesaistītas atbalsta sniegšanā drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, ir jāīsteno pienācīgas pārbaudes politika, kas ietver šādus svarīgus elementus:

    a)

    pirms atbalsta sniegšanas jānovērtē riski, kas saistīti ar šāda atbalsta sniegšanu vai nesniegšanu, jo īpaši varbūtība, ka saņēmēja iestāde veic smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus;

    b)

    atklātība pret saņēmējām iestādēm par ANO saistošajiem juridiskajiem pienākumiem un pamatprincipiem, kas nosaka atbalsta sniegšanu; un

    c)

    efektīvs īstenošanas satvars, tostarp:

    i)

    procedūras, ar ko uzrauga, kā saņēmēja iestāde ievēro starptautiskās humanitārās tiesības, cilvēktiesības un bēgļu tiesības;

    ii)

    procedūras, ar ko nosaka, kad un kādā veidā iejaukties nolūkā izbeigt smagus pārkāpumus, kas saistīti ar jebkuru no minētajiem normatīvajiem korpusiem, un vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu par atbalsta pārtraukšanu vai atcelšanu; un

    iii)

    vajadzības gadījumā – attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāžu vispārējas darbības norādes par politikas īstenošanu līdz valstu līmenim.

    3.

    Cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politikas īstenošana ir svarīga, lai saglabātu Apvienoto Nāciju Organizācijas leģitimitāti, ticamību un publisko tēlu un lai nodrošinātu Statūtu un starptautiskajās tiesībās noteikto ANO pienākumu izpildi.

    4.

    Attiecīgajai politikai un norādījumiem par konkrētām atbalsta jomām, tostarp norādījumiem, kas izstrādāti starpaģentūru Drošības sektora reformas darba grupā, jābūt saskaņotiem ar pienācīgas pārbaudes politiku.

    5.

    Šī politika nav paredzēta tam, lai jebkādā veidā kavētu normālo ANO darbu, kas ir vērsts uz starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību ievērošanas veicināšanu, tostarp spēju attīstīšanu, kā arī minēto normatīvo korpusu pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu par šiem pārkāpumiem, un vēršanos pie attiecīgajām iestādēm, lai protestētu pret minētajiem pārkāpumiem, nodrošinātu labošanas pasākumus un novērstu pārkāpumu atkārtošanos. Šī politika ir paredzēta tam, lai minētos normālos procesus papildinātu.

    II.   Cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politika

    A.   Politikas piemērošanas joma

    6.

    Cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politika attiecas uz visām Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm, kas sniedz atbalstu drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki. Tātad tā attiecas ne vien uz miera uzturēšanas operācijām un īpašām politiskām misijām, bet arī uz visiem Apvienoto Nāciju Organizācijas birojiem, aģentūrām, fondiem un programmām, kas iesaistās šādās darbībās.

    B.   Definīcijas

    7.

    Šīs politikas izpratnē “drošības spēki, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki” ietver:

    a)

    valstu militārus, paramilitārus, policijas, izlūkdienestu, robežkontroles un līdzīgus drošības spēkus;

    b)

    valstu civilās, paramilitārās vai militārās iestādes, kas ir tieši atbildīgas par šādu spēku vadību, pārvaldi vai komandēšanu, vai kontroli;

    c)

    reģionālu starptautisku organizāciju miera uzturēšanas spēki.

    8.

    Ar “atbalstu” saprot jebkuru no šādām darbībām:

    a)

    mācības, mentorēšana, konsultāciju pakalpojumi, spēju un iestāžu veidošana un citi tehniskās sadarbības veidi ar mērķi uzlabot drošības spēku, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, operatīvās spējas;

    b)

    ad hoc vai programmatisks atbalsts civilām vai militārām iestādēm, kas ir tieši atbildīgas par drošības spēku, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, vadību, pārvaldi vai komandēšanu, vai kontroli;

    c)

    finanšu atbalsts, tostarp algu, stipendiju, pabalstu un izdevumu kompensāciju izmaksa neatkarīgi no līdzekļu izcelsmes;

    d)

    stratēģisks vai taktisks loģistikas atbalsts operācijām notikumu vietā, ko īsteno drošības spēki, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki;

    e)

    operatīvs atbalsts darbībām notikumu vietā, ko veic drošības spēki, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, tostarp uguns atbalsts, stratēģiska vai taktiska plānošana;

    f)

    kopīgas operācijas, ko īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki un drošības spēki, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki.

    9.

    “Atbalsts”neietver šādas darbības:

    a)

    mācības vai izpratnes veidošana par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, cilvēktiesībām un bēgļu tiesībām;

    b)

    standartu noteikšana (piem., padomi par tiesību aktiem, kodeksiem un politikas pasākumiem un to pārskatīšanu) un spēju atbalsts, kas tieši saistīts ar tiesību aktu un standartu cilvēktiesību jomā īstenošanu un ievērošanas veicināšanu un drošības iestāžu demokrātiskas pārvaldības veicināšanu;

    c)

    iesaiste, ar ko veicina humanitāro tiesību, cilvēktiesību un bēgļu tiesību ievērošanu vai risina sarunas par humāno piekļuvi un īsteno palīdzības operācijas;

    d)

    starpniecība un ar starpniecību saistīts atbalsts;

    e)

    medicīniskā evakuācija (MEDEVAC) un cietušo evakuācija (CASEVAC).

    10.

    “Atbalsts” var būt tiešs vai netiešs – proti, ar īstenošanas partneru starpniecību.

    11.

    Nosakot, vai kāda darbība ir vai nav atbalsts saskaņā ar iepriekšējo 8. un 9. punktu, Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm būtu jāņem vērā vajadzība veicināt konsekvenci politikas īstenošanā visā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā saskaņā ar turpmāko 18. un 20. punktu.

    12.

    “Smagi pārkāpumi” šīs politikas izpratnē ir:

    a)

    vienības gadījumā:

    i)

    Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos definēto “kara noziegumu” vai “noziegumu pret cilvēci” izdarīšana vai cilvēktiesību “rupji pārkāpumi”, tostarp sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanas akti, piespiedu pazušanas, paverdzināšana, izvarošana un tai smaguma ziņā pielīdzināma seksuāla vardarbība, izraidīšanas akti, pārkāpjot bēgļu tiesības, kas tiek veikti nozīmīgā apjomā vai ar nozīmīgu regularitātes pakāpi (tas ir, tie ir vairāk nekā atsevišķi gadījumi vai sporādiskas parādības); vai

    ii)

    starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību atkārtota, sistemātiska pārkāpšana, ko veic nozīmīgs vienības locekļu skaits; vai

    iii)

    vienas vai vairāku tādu amatpersonu esamība vienības vadošā komandējošā amatā, saistībā ar kurām pastāv būtisks pamats aizdomām:

    par tiešu atbildību par “kara noziegumu”, cilvēktiesību “rupju pārkāpumu” vai izraidīšanas aktu izdarīšanu; vai

    par komandiera atbildību, kā noteikts Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos, par to, ka viņa padotie ir izdarījuši šādus noziegumus, pārkāpumus vai aktus; vai

    par to, ka nav veikti efektīvi pasākumi, lai novērstu, apturētu un izmeklētu citus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus, ko nozīmīgā apjomā ir izdarījuši viņu padotie, vai lai sauktu pie atbildības par minētajiem pārkāpumiem;

    b)

    civilu vai militāru iestāžu gadījumā, kuras ir tieši atbildīgas par drošības spēku, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, vadību, pārvaldi vai komandēšanu:

    i)

    viena vai vairākas to komandētās vienības ir veikušas smagus pārkāpumus;

    ii)

    apvienojumā ar to, ka nav veikti efektīvi pasākumi, lai izmeklētu pārkāpumus un sauktu pie atbildības pārkāpējus.

    13.

    “Apvienoto Nāciju Organizācija” ietver jebkuru Apvienoto Nāciju Organizācijas biroju, departamentu, aģentūru, programmu, fondu, operāciju vai misiju.

    C.   Riska novērtēšana

    14.

    Pirms uzsākt atbalsta sniegšanu, tieši iesaistītajai Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei ir jānovērtē potenciālie riski un priekšrocības, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu. Šajā novērtēšanā cita starpā būtu jāpievērš uzmanība šādiem elementiem (ja Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei jau ir atbilstīgs mehānisms, to var izmantot, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar turpmāko 19. punktu):

    a)

    informācija par to, kā paredzētais(-ie) saņēmējs(-i) līdz šim ir vai nav ievērojis(-uši) starptautiskās humanitārās tiesības, cilvēktiesības un bēgļu tiesības, tostarp jebkādas konkrētas ziņas par smagiem pārkāpumiem;

    b)

    informācija par to, kā saņēmējs(-i) līdz šim ir vai nav veicis(-kuši) efektīvus pasākumus, lai sauktu pie atbildības vainīgos par jebkuriem šādiem pārkāpumiem;

    c)

    vai ir veikti jebkādi koriģējoši pasākumi, vai pastāv institūcijas, protokoli vai procedūras nolūkā nepieļaut šādu pārkāpumu atkārtošanos un, ja tādi ir – to atbilstība, tostarp iestāžu spēja turpmāk saukt pie atbildības šādus pārkāpējus;

    d)

    novērtējums par to, kādā mērā atbalsta sniegšana vai nesniegšana ietekmētu Apvienoto Nāciju Organizācijas spēju iespaidot saņēmējas iestādes rīcību attiecībā uz starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību un bēgļu tiesību ievērošanu;

    e)

    varbūtība, ka Apvienoto Nāciju Organizācija spēj ieviest efektīvus mehānismus, lai uzraudzītu sniegtā atbalsta izmantošanu un ietekmi;

    f)

    novērtējums, kura pamatā ir minētie faktori un vispārējais atbalsta konteksts, par risku, ka saņēmēja iestāde varētu tomēr veikt smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus.

    15.

    Informāciju par to, kā paredzētais saņēmējs līdz šim ievērojis starptautiskās humanitārās tiesības, cilvēktiesības un bēgļu tiesības, būtu jāiegūst no Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citiem uzticamiem avotiem.

    16.

    Ja šīs riska novērtēšanas rezultātā tieši iesaistītā Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāde secina, ka pastāv būtisks pamats uzskatīt, ka ir reāls risks, ka paredzētais saņēmējs var pastrādāt smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus, neraugoties uz jebkādiem mīkstinošiem pasākumiem, ko Apvienoto Nāciju Organizācija varētu veikt, tad attiecīgā Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāde nedrīkst sniegt atbalstu minētajam paredzētajam saņēmējam. Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei vajadzētu skaidri likt saprast, ka atbalsts būs iespējams tikai tad, ja un kad paredzētais saņēmējs veiks tādus pasākumus, kuru ietekmes rezultātā vairs nebūs būtisks pamats uzskatīt, ka pastāv reāls risks, ka šādi smagi pārkāpumi varētu notikt. Tādi pasākumi varētu ietvert, piemēram, amatpersonas atcelšanu no vadoša komandējoša amata, ja pastāv būtisks pamats aizdomām, ka minētā amatpersona ir atbildīga par smagiem starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumiem.

    17.

    Ja riska novērtējuma rezultātā tieši iesaistītā Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāde secina, ka nepastāv būtisks pamats uzskatīt, ka ir reāls risks, ka iecerētais saņēmējs veic šādus pārkāpumus, tad attiecīgā Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāde var uzsākt atbalsta sniegšanu, ja ir ievērotas šīs politikas turpmākās sadaļas.

    D.   Pārredzamība

    18.

    Lai efektīvi īstenotu šo politiku, nepieciešama visu ieinteresēto personu, tostarp līdzekļu devēju un programmas valstu, Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas un politisko misiju spēku un policijas nodrošinātāju valstu un uzņēmēju valstu, izpratne un sadarbība. Katra iestāde, kam piešķirtas pilnvaras vai kas gatavojas sniegt atbalstu drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, proaktīvi iesaistās ar dalībvalstīm un citiem atbilstīgiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai izskaidrotu politiku.

    19.

    Pirms iesaistes atbalsta sniegšanā drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, atbildīgajai(-ām) Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā ranga amatpersonai(-ām) (piem., ģenerālsekretāra īpašajam pārstāvim, rezidējošajam koordinatoram, valsts pārstāvim) būtu rakstiski jāinformē saņēmēja(-as) iestāde(-es) par Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipiem atbalsta sniegšanai drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, saskaņā ar šo politiku. It īpaši saņēmēji būtu jāinformē, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstu nevar sniegt tādām vienībām, ko komandē personas, saistībā ar kurām pastāv pamatoti apgalvojumi par smagiem starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumiem. Saņēmēja iestāde būtu jāinformē arī par procedūrām vai mehānismiem šīs politikas īstenošanai, kas izklāstīti turpmāk III iedaļā. Saņēmējam būtu jāliek skaidri saprast, ka, lai saglabātu atbalstu, Apvienoto Nāciju Organizācijai ir pienākums pastāvīgi novērtēt, vai saņēmēja darbības ir savietojamas ar ANO pienākumiem, kas noteikti attiecīgajos normatīvajos korpusos. Lai gan atsevišķa Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāde var nodarboties ar interešu pārstāvību un komunikāciju, to būtu jākoordinē, lai veicinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas darbības konsekvenci valstu līmenī, un par šādiem pasākumiem būtu jāinformē Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā amatpersona attiecīgajā valstī (ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi un/vai rezidējošo koordinatoru).

    III.   Efektīvas īstenošanas nodrošināšana

    A.   Īstenošanas satvara elementi

    20.

    Cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes politikas īstenošanā ir jāņem vērā attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes konkrētās pilnvaras, kā arī atbalsta raksturs un apjoms un politiskais un operatīvais konteksts, kādā to sniedz.

    21.

    Katrai Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei, kas sniedz atbalstu, saskaņā ar tās pārvaldības praksi ir jāizstrādā īstenošanas satvars, lai nodrošinātu atbilstību šai politikai. Minētais satvars būtu skaidri jāizklāsta pastāvīgā darba procedūrā vai līdzīgā instrumentā. Par šo satvaru attiecīgā gadījumā būtu jāziņo iestādes pilnvarotājam. Šādā satvarā vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj:

    a)

    līdzekļi, kas nepieciešami, lai efektīvi pārvaldītu atbalsta piegādi un lai uzraudzītu un izvērtētu tā ietekmi;

    b)

    iniciatīvas vai citi papildu pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot to, kā saņēmējs ievēro starptautiskās humanitārās tiesības, cilvēktiesības un bēgļu tiesības;

    c)

    mehānismi efektīvai saņēmēju uzvedības uzraudzīšanai, lai konstatētu smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību un bēgļu tiesību pārkāpumus un saņēmējas iestādes rīcību jebkādu pārkāpumu gadījumā (šādos mehānismos būtu jāiekļauj procedūras regulārai ziņojumu saņemšanai no Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR), Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF), un no Ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja jautājumos par bērniem un bruņotu konfliktu biroja un Ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja jautājumos par seksuālu vardarbību konfliktu laikā biroja);

    d)

    labi definētas sistēmas tādas informācijas salīdzināšanai un efektīvai izskatīšanai, kas savākta šādā uzraudzīšanā un no citiem avotiem, ieskaitot civilo tīklu aizsardzību vietējā līmenī;

    e)

    skaidri definētas procedūras, kas atbildīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersonām palīdz pieņemt lēmumus par to, vai saņēmējas iestādes veiktu pārkāpumu dēļ ir vai nav jāvēršas pie saņēmējas iestādes vai tās komandējošiem elementiem vai – galējas nepieciešamības gadījumā – jāaptur vai jāpārtrauc saskaņā ar šo politiku sniegtais atbalsts;

    f)

    skaidras procedūras saziņai ar attiecīgajām iestādēm, ja ir vajadzīga Apvienoto Nāciju Organizācijas iejaukšanās vai saskaņā ar šo politiku sniegtā atbalsta apturēšana vai pārtraukšana;

    g)

    skaidras un iedarbīgas procedūras, ar ko izvērtē un apsver iespējamos riskus atbalsta apturēšanas vai pārtraukšanas gadījumā, tostarp riskus Apvienoto Nāciju Organizācijas un piesaistīta personāla drošībai un drošumam, un ar ko nosaka piemērotus mīkstināšanas pasākumus un nodrošina to īstenošanu.

    22.

    Īstenojot šo politiku un iepriekš 21. punkta a)–g) apakšpunktā izklāstītos pasākumus valstu līmenī, katrai Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei būtu jāņem vērā nepieciešamība veicināt konsekvenci politikas īstenošanā visā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā. Visaugstākā ranga Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona valstī (ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis un/vai rezidējošais koordinators) ir atbildīgs par konsultāciju sākšanu ar visām valsts un starptautiskajām ieinteresētajām personām par īstenošanas satvaru. Integrētu misiju gadījumā konsultācijas starp misiju un Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecīgās valsts komandu vajadzētu paredzēt kā iedibinātas procedūras sastāvdaļu.

    B.   Iepriekšēju konsultāciju sniegšana Apvienoto Nāciju Organizācijas likumdošanas iestādēm

    23.

    Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm, veicot darbības, ar ko sniedz atbalstu drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, jābūt īpaši uzmanīgām, jo tādas darbības ir saistītas ar īpašiem riskiem, potenciālas atbildības un augstu redzamības pakāpi. Tādēļ ir svarīgi, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes veiktu pienācīgu pārbaudi, jo īpaši īstenojot riska novērtēšanu, pirms tiek pieņemtas pilnvaras vai norādījumi par atbalsta sniegšanu drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki. Rezultātā tapušo izvērtējumu attiecīgā gadījumā vajadzētu iekļaut likumdošanas iestāžu ziņojumos vai brīfingos. Miera uzturēšanas kontekstā ar šādiem izvērtējumiem būtu jāpalīdz sniegt informāciju un izstrādāt ģenerālsekretāra priekšlikumus likumdošanas iestādēm par pilnvarām.

    C.   Ziņošana un pārraudzība

    24.

    Attiecīgajos oficiālajos Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumos (piem., ģenerālsekretāra ziņojumos Drošības padomei, Apvienoto Nāciju Organizācijas biroju, programmu, aģentūru un fondu ziņojumos par valstīm un tematiskos ziņojumos) būtu jāietver atbalsts, ko sniedz drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, tostarp par atbalsta raksturu un piemērošanas jomu, par pasākumiem, kurus izmanto, lai nodrošinātu atbilstību “pienācīgas pārbaudes” politikai, par saistītām darbībām, ar ko veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipu ievērošanu, un novērtējumu par atbalsta ietekmi.

    25.

    Ja saistībā ar šādu atbalstu rodas kritiskas grūtības, Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm vajadzības gadījumā būtu attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersonām un likumdošanas iestādēm, kas pieņem lēmumus, nekavējoties jāziņo par notiekošo saistībā ar tiem riska novērtēšanas elementiem, kuru dēļ ANO vai tās personāls varētu tikt saistīts ar smagiem starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību un bēgļu tiesību pārkāpumiem. Iesaistītajām Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm būtu jāziņo par apstākļiem un jebkādiem pasākumiem, kas veikti, lai mīkstinātu vai labotu stāvokli, un par ieteikumiem turpmākai rīcībai.

    D.   Mīkstināšanas pasākumi

    26.

    Ja Apvienoto Nāciju Organizācija saņem ticamu informāciju, kas dod būtisku pamatu uzskatīt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta saņēmējs veic smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei, kura sniedz atbalstu, būtu par šo pamatu jāinformē attiecīgās valsts iestādes, lai panāktu, ka šādi pārkāpumi tiek izbeigti.

    27.

    Ja, neraugoties uz attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes iejaukšanos, Apvienoto Nāciju Organizācija saņem ticamu informāciju, kas dod būtisku pamatu aizdomām, ka saņēmēja iestāde joprojām veic smagus starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumus, tad Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādei ir jāaptur vai jāpārtrauc sniegt atbalstu šādam saņēmējam.

    E.   Operatīvas problēmas

    28.

    Miera uzturēšanas kontekstā atbalsta apturēšana vai pārtraukšana, ja saņēmēji drošības spēki neievēro politikas pamatprincipus, var ievērojami samazināt misijas spēju īstenot Drošības padomes nospraustās vispārējās pilnvaras un mērķus. Tomēr loģistikas, materiālā vai tehniskā atbalsta apturēšana vai pārtraukšana var kļūt nepieciešama, ja atbalsta turpināšana ANO varētu saistīt ar smagiem starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību vai bēgļu tiesību pārkāpumiem. Ģenerālsekretāram būtu jāinformē Drošības padome par pasākumiem, kuri, īstenojot šo politiku, tiek veikti miera uzturēšanas operācijas ietvaros, un, ja pastāv uzskats, ka šīs politikas īstenošanai būtu kritiska ietekme uz operācijas spēju realizēt savas pilnvaras, būtu savlaicīgi jākonsultē Drošības padome un jālūdz Drošības padomes ieteikumi attiecībā uz turpmāko rīcību. Līdzīgā kārtā, ja Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras, fonda vai programmas atbalsta pārtraukšana vai apturēšana ietekmētu minētās iestādes spēju realizēt savas pilnvaras, minētās aģentūras, fonda vai programmas izpildu vadītājs savlaicīgi informēs aģentūras, fonda vai programmas pārvaldes struktūru un lūgs tās ieteikumu attiecībā uz turpmāko rīcību.

    F.   Atbildība

    29.

    Pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir apstiprinājis šo politikas satvaru, augstākā līmeņa vadītāji galvenajā mītnē (ģenerālsekretāra vietnieki, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) administrators, fondu un programmu izpilddirektori) ir atbildīgi par to, lai atbalsts drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, un iestādēm, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes, un politikas īstenošana viņu atbildības jomā tiktu pastāvīgi pārskatīta. Viņi ir atbildīgi arī par to, lai tiktu nodrošināts, ka par nozīmīgiem pavērsieniem šīs politikas īstenošanā, tostarp saskaņā ar to veiktiem mīkstināšanas pasākumiem, tiek savlaicīgi paziņots ģenerālsekretāram un atbilstīgajām likumdošanas iestādēm.

    30.

    Vajadzības gadījumā integrētajām misiju darba grupām un integrētajām darba grupām savā darba kārtībā būtu jāiekļauj pastāvīgs punkts par atbalsta sniegšanas drošības spēkiem, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, pārskatīšanu un izvērtēšanu.

    31.

    Turpmāku iesniegumu Politikas komitejai būtu jāsagatavo viena gada laikā, ņemot vērā gūto pieredzi, lai cita starpā noteiktu, vai ir nepieciešami jebkādi turpmāki īstenošanas pasākumi vai mehānismi.

    4. PIELIKUMS

    ANO un ES kontaktpunkti

    ES

    ESMŠ D.2, LOG DIR/RES

    Eiropas Savienības Militārais štābs, Loģistikas direkcija

    Resursu atbalsts

    EUMS-LOGISTICS-DIRECTORATE@eeas.europa.eu

    CPĪC

    Civilās plānošanas un īstenošanas centrs

    cpcc.secretariat@eeas.europa.eu

    ANO

    DOS/DSA/SPS

    Operatīvā atbalsta departaments

    Speciālo aktivitāšu nodaļa, Atbalsta partnerību dienests

    dos-sps@un.org

    DOS/OSCM/OASG

    Operatīvā atbalsta departaments

    Ģenerālsekretāra vietnieka piegādes ķēdes pārvaldības jautājumos birojs

    oscm-oasg@un.org


    Top