1.1.   Ar šo nolīgumu (“nolīgums”) tiek izveidots satvars savstarpējam atbalstam loģistikas, administratīvā un drošības jomā, ko sniedz ANO misijas un ES operācijas, kas iesaistītas krīžu un pēckonflikta situācijās uz vietas.

1.2.   Šo nolīgumu nepiemēro:

2.1.   Pušu kompetentās iestādes var slēgt vienošanās par savstarpēju atbalstu loģistikas, administratīvā un drošības jomā (turpmāk “atbalsts”), ko sniedz ANO misijas un ES operācijas, kas iesaistītas krīžu un pēckonflikta situācijās uz vietas.

2.2.   Atbalsta sniegšana ir atkarīga no ANO misiju un ES operāciju attiecīgajām spējām un vietām, kur tās izvērstas, un neskar to spējas īstenot to attiecīgās pilnvaras.

2.3.   Atbalsta sniegšana ir atkarīga no Pušu attiecīgā regulējuma, noteikumiem, iedibinātās prakses un procedūrām (turpmāk “regulējums un noteikumi”).

3.1.   Par detalizētu praktisko kārtību un finanšu kārtību, ko piemēro atbalsta sniegšanai, vienojas katrā gadījumā atsevišķi, un to izklāsta attiecīgās misijas tehniskajā īstenošanas kārtībā, ko noslēdz, ievērojot šā nolīguma 2. pantu (turpmāk “tehniskā īstenošanas kārtība”). Attiecīgā gadījumā Eiropas Savienība turklāt nodrošina, ka kompetentās iestādes, rīkojoties Athena vārdā, noslēdz tehnisko īstenošanas kārtību.

3.2.   Nevienai no Pusēm: i) nav pienākuma sniegt atbalstu otrai Pusei, ja vien tas nav nepārprotami paredzēts tehniskajā īstenošanas kārtībā; vai ii) nav saistību pret otru Pusi, ja tā pilnībā vai daļēji nespēj sniegt šādu atbalstu.

3.3.   Kolīziju gadījumā starp šo nolīgumu un jebkādu tehnisko īstenošanas kārtību prevalē šā nolīguma noteikumi.

4.1.   Katra Puse ieceļ amatpersonu (turpmāk attiecīgi “ANO koordinators” un “ES koordinators”), kas koordinē atbalsta sniegšanu, ievērojot šo nolīgumu.

4.2.   Ja vien Puses nevienojas citādi, ANO koordinators un ES koordinators ir kontaktpersonas visos jautājumos, kas rodas saistībā ar šo nolīgumu.

4.3.   ANO koordinators un ES koordinators regulāri apspriežas, lai izskatītu visu atbilstīgo informāciju un koordinētu tādas informācijas laicīgu sniegšanu otrai Pusei, kas var būt nepieciešama ANO misijas un ES operācijas atbalsta vajadzību plānošanai, identificēšanai, prioritāšu noteikšanai un koordinēšanai.

5.1.   Tehniskajā īstenošanas kārtībā, kas noslēgta, ievērojot šo nolīgumu, var ietvert šādas atbalsta kategorijas:

5.2.   Iepriekš minētās kategorijas ir dotas vienīgi ilustratīvos nolūkos, un tās nav interpretējamas kā izsmeļošas vai kā apņemšanās sniegt tieši šāda veida atbalstu.

6.1.   Loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu sniegšana, ievērojot tehnisko īstenošanas kārtību, var ietvert šā nolīguma 1. pielikumā izklāstītās loģistikas preču, materiālu vai pakalpojumu kategorijas, bet neaprobežojas ar tām.

6.2.   Ekipējuma nodošana, ievērojot tehnisko īstenošanas kārtību, var ietvert šā nolīguma 2. pielikumā izklāstītās ekipējuma kategorijas, bet neaprobežojas ar tām.

6.3.   Par konkrētiem noteikumiem attiecībā uz infrastruktūras izbūvi, pārveidi un/vai nodošanu vajadzības gadījumā vienojas katrā gadījumā atsevišķi, un tos izklāsta tehniskajā īstenošanas kārtībā. Infrastruktūras izbūves, pārveides un/vai nodošanas nolūkā Pušu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas arī ar uzņēmēju valdību vai zemes īpašnieku un cenšas saņemt no tiem atbilstošu atļauju vai piekrišanu.

6.4.   Konkrētos noteikumus, saskaņā ar kuriem uz vietas var apmainīties ar klasificētu vai konfidenciālu informāciju, izklāsta tehniskajā īstenošanas kārtībā, kuru noslēdz, ievērojot šo nolīgumu. Klasificētas vai konfidenciālas informācijas sniegšanai vai apmaiņai piemēro Pušu attiecīgo politiku, procedūras un iedibināto praksi.

6.5.   Konkrētos noteikumus attiecībā uz drošības vai aizsardzības pakalpojumu sniegšanu izklāsta piemērojamajā tehniskajā īstenošanas kārtībā. Drošības vai aizsardzības pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no ANO misiju un ES operāciju attiecīgajām pilnvarām, un netiek paredzēta atkāpe no saņēmēja atbildības veikt adekvātus pasākumus, lai nodrošinātu sava personāla un īpašuma drošību.

7.1.   Tehniskajā īstenošanas kārtībā, kas noslēgta, ievērojot šo nolīgumu, iekļauj atbilstīgu finanšu kārtību, balstoties cita starpā uz šādiem finanšu noteikumiem.

7.2.   Ja vien šajā nolīgumā nav nepārprotami paredzēts citādi vai puses nav noslēgušas citu rakstisku vienošanos, par atbalstu, ko viena Puse, ievērojot šo nolīgumu, sniedz otrai Pusei, izdevumi tiek atmaksāti. Konkrētas detaļas par katra atbalsta pasākuma izmaksām un to aprēķina metodi sīkāk izklāsta attiecīgajā tehniskajā īstenošanas kārtībā, kas minēta šā nolīguma 3. pantā.

7.3.   Puses nodrošina, ka izmaksas, kas rodas, sniedzot atbalstu:

7.4.   Pēc atbalsta piegādes vai veikšanas sniedzējs saņēmējam iesniedz rēķinus. Sniedzējs iesniedz rēķinu saņēmējam vismaz reizi gadā par visiem darījumiem, par kuriem rēķini nav iesniegti iepriekš. Rēķiniem pievieno vajadzīgo pamatojuma dokumentāciju, un tos samaksā sešdesmit (60) dienu laikā pēc rēķina datuma. Maksājumu veic sniedzēja norādītajā valūtā vai citādi saskaņā ar vienošanos.

7.5.   Par loģistikas precēm, materiāliem un pakalpojumiem un drošības atbalsta sniegšanu samaksu nosaka, pamatojoties uz faktiskajām tiešajām izmaksām, kas sniedzējam rodas sakarā ar atbalsta sniegšanu.

7.6.   Pirkuma cenu (ja tāda ir) nosaka, pamatojoties uz neto tirgus vērtību, vai, ja tirgus vērtība nav nosakāma, to nosaka taisnīgi un saprātīgi, ņemot vērā konkrētos vietējos apstākļus un attiecīgo kompetento iestāžu piemērotās nolietojuma likmes.

7.7.   Ekipējuma saņēmējs ir atbildīgs par izmaksām, kas saistītas ar ekipējuma nodošanu, tostarp bez ierobežojumiem, par jebkādām transportēšanas izmaksām.

7.8.   Vajadzības gadījumā, rīkojoties saskaņā ar savu attiecīgo regulējumu un noteikumiem, Puses var sniegt ieguldījumu izmaksās par infrastruktūru, ko viena no Pusēm izbūvējusi, pārveidojusi vai uzlabojusi, lai otra Puse un/vai abas Puses to lietotu. Par noteikumiem, ko attiecina uz šādiem ieguldījumiem, kompetentās iestādes rakstiski vienojas katrā gadījumā atsevišķi, un tos izklāsta piemērojamajā tehniskajā īstenošanas kārtībā.

7.9.   Ciktāl infrastruktūras nodrošināšana vai nodošana attiecas uz telpām, nometnēm vai citu infrastruktūru, ko kāda no Pusēm, īstenojot savas pilnvaras, izbūvējusi, pārveidojusi vai uzlabojusi savu apsvērumu dēļ, tehniskajā īstenošanas kārtībā vajadzības gadījumā izklāsta nodošanas praktiskos aspektus, tostarp jebkādu finanšu kārtību.

7.10.   Klasificētas informācijas apmaiņa starp ES operācijām un ANO misijām notiek bez maksas.

8.1.   Tehniskā īstenošanas kārtība, kas noslēgta, ievērojot šo nolīgumu, ir saskanīga ar šo nolīgumu un ietver:

8.2.   Tehniskajā īstenošanas kārtībā cita starpā ietver arī atbilstīgus noteikumus, ar ko reglamentē sadarbību un koordināciju, īstenošanas procedūras, rēķinu/maksāšanas procedūras, kā arī noteikumus par uzskaiti, revīzijām un izmeklēšanām.

9.1.   Ja vien šajā nolīgumā nav nepārprotami noteikts citādi, Apvienoto Nāciju Organizācija, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, un Eiropas Savienība, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, neuzņemas nekādas saistības, kas rodas no šā nolīguma īstenošanas vai saistībā ar to. Jo īpaši un neskarot iepriekš minētā vispārīgumu, Apvienoto Nāciju Organizācija, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, un Eiropas Savienība, tostarp tās ierēdņi, personāls, darbinieki un pārstāvji, neuzņemas nekādas saistības par jebkādām militārām vai citām operācijām vai aktivitātēm, ko veic otra Puse, tostarp šādas otras Puses ierēdņi, personāls, darbinieki vai pārstāvji.

9.2.   Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība katra ir atbildīga par to, ka tiek izšķirtas visas prasības, prasījumi, zaudējumi un jebkāda rakstura vai veida saistības attiecībā uz nāvi, ievainojumiem, slimību vai zaudējumiem vai kaitējumu personiskajai mantai, kas radušies to attiecīgajiem ierēdņiem, personālam, darbiniekiem vai pārstāvjiem no šā nolīguma īstenošanas vai saistībā ar to, izņemot tiktāl, ciktāl šādas prasības vai prasījumi radušies otras Puses vai tās ierēdņu, personāla, darbinieku vai pārstāvju rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, un pasargā otru Pusi, tās ierēdņus, personālu, darbiniekus vai pārstāvjus no minētajām prasībām, prasījumiem, zaudējumiem un saistībām un šajā sakarā viņiem visu kompensē.

9.3.   Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība katra ir atbildīga par to, ka tiek izšķirtas visas prasības, prasījumi, zaudējumi un jebkāda rakstura vai veida saistības, ko ierosinājušas vai apgalvojušas trešās personas un kas izriet no, attiecas uz vai ir saistītas ar to attiecīgajām darbībām vai bezdarbību vai to attiecīgo ierēdņu, personāla, darbinieku un pārstāvju darbībām vai bezdarbību šā nolīguma īstenošanā, un pasargā otru Pusi, tās ierēdņus, personālu, darbiniekus un pārstāvjus no minētajām prasībām, prasījumiem, zaudējumiem un saistībām un šajā sakarā viņiem visu kompensē.

11.1.   Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība cieši uzrauga šā nolīguma īstenošanu un šajā nolūkā regulāri un cieši savstarpēji apspriežas.

11.2.   ANO koordinators un ES koordinators savu attiecīgo pienākumu ietvaros pēc viena vai otra pieprasījuma regulāri savstarpēji apspriežas par jebkādām grūtībām, problēmām, bažas raisošiem jautājumiem vai strīdiem, kas var rasties šā nolīguma īstenošanas gaitā, un dara visu iespējamo, lai sarunās mierīgā ceļā apspriestu un atrisinātu jebkurus jautājumus.

11.3.   Ja ANO koordinators un ES koordinators nespēj atrisināt kādas grūtības, problēmas, bažas raisošus jautājumus vai strīdus Pusēm pieņemamā veidā, turpina apspriedes starp ģenerālsekretāra vietnieku operatīvā atbalsta jautājumos un ģenerālsekretāra vietnieku kopējās drošības un aizsardzības politikas un krīžu pārvarēšanas jautājumos un, visbeidzot, ja nepieciešams, pēc jebkuras Puses pieprasījuma – starp Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai panāktu miermīlīgu izšķiršanu.

11.4.   Jebkuras prasības vai strīdus, kas nav citādi izšķirti saskaņā ar šā nolīguma šo pantu, var iesniegt abpusēji nolīgtam samierinātājam vai mediatoram. Jebkuru prasību vai strīdu, ko šādā samierināšanas vai mediācijas ceļā nav izdevies izšķirt, jebkura no Pusēm var iesniegt šķīrējtiesai. Katra Puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši ieceļ trešo, kas būs priekšsēdētājs. Ja trīsdesmit (30) dienu laikā no šķīrējtiesas pieprasījuma iesniegšanas dienas kāda no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi vai ja trīsdesmit (30) dienu laikā pēc divu šķīrējtiesnešu iecelšanas nav iecelts trešais šķīrējtiesnesis, jebkura Puse var pieprasīt Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājam iecelt šķīrējtiesnesi. Šķīrējtiesas procedūras notiek saskaņā ar spēkā esošajiem UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem. Šķīrējtiesnešiem nav pilnvaru piespriest zaudējumu atlīdzināšanu kā sodu. Šķīrējtiesas nolēmumā ietver pamatojumu, uz kā tas balstās, un to akceptē kā galīgo nolēmumu attiecībā uz jebkuru šādu prasību vai strīdu.

13.1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad to parakstījušas Puses.

13.2.   Šo nolīgumu jebkurā laikā var izmainīt, papildināt vai grozīt, Pusēm rakstiski vienojoties.

13.3.   Šo nolīgumu pārskata piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā.

13.4.   Šo nolīgumu jebkurā laikā var izbeigt jebkura no Pusēm, sešdesmit (60) dienas iepriekš par to paziņojot otrai Pusei. Neatkarīgi no šā nolīguma izbeigšanas šā nolīguma 9., 11. un 12. panta noteikumi paliek spēkā līdz brīdim, kad tiek izšķirti visi strīdi, prasības vai saistības, kas rodas saistībā ar šo nolīgumu.

13.5.   Šā nolīguma pielikumi ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

TO APLIECINOT, šo nolīgumu ir parakstījuši pienācīgi pilnvarotie Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji.