1.   Šis pielikums izstrādāts sadarbības īstenošanai turpmāk minētajās jomās saskaņā ar šā nolīguma 3. panta 2. punktu, un tajā aprakstīti atbilstības atzinumu un sertifikātu savstarpējas atzīšanas noteikumi, nosacījumi un metodes:

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, lietoti civilās aeronavigācijas ražojumi, kas nav lietoti gaisa kuģi, ir izslēgti no šā pielikuma darbības jomas.

1.   Ar šo tiek izveidota Sertifikācijas uzraudzības padome, kas ir atbildīga saskaņā ar šā nolīguma 11. pantu izveidotajai Apvienotajai komitejai un ko kopīgi vada tehniskie pārstāvji; padome ir tehniskas koordinācijas struktūra, kas ir atbildīga par šā pielikuma efektīvu īstenošanu. Tajā ir pārstāvēti katras Puses tehniskie pārstāvji, un, lai veicinātu tās pilnvaru īstenošanu, tajā var uzaicināt papildu dalībniekus.

2.   Sertifikācijas uzraudzības padome regulāri sanāk pēc viena vai otra tehniskā pārstāvja pieprasījuma un pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus vienprātīgi. Tā izstrādā un pieņem savu reglamentu.

1.   Kompetentās iestādes konstrukcijas sertifikācijas jomā ir:

2.   Kompetentās iestādes ražošanas sertifikācijas un eksporta sertifikātu jomā ir:

1.   Lai nodrošinātu īpašas procedūras, kas atvieglo šā pielikuma īstenošanu, tehniskie pārstāvji Sertifikācijas uzraudzības padomē izstrādā tehniskās īstenošanas procedūras, nosakot procedūras saziņai starp Pušu kompetentajām iestādēm.

2.   Tehniskās īstenošanas procedūrās arī izskata atšķirības starp Pušu civilās aviācijas standartiem, noteikumiem, praksi, procedūrām un sistēmām saistībā ar šā pielikuma īstenošanu, kā paredzēts šā nolīguma 3. panta 2. punktā.

1.   Uz datiem un informāciju, ar ko apmainās, īstenojot šo pielikumu, attiecas šā nolīguma 10. panta noteikumi.

2.   Apstiprināšanas procesa laikā datu un informācijas apmaiņa veida un satura ziņā aprobežojas tikai ar to, kas ir nepieciešams, lai pierādītu atbilstību piemērojamajām tehniskajām prasībām, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās.

3.   Visas domstarpības attiecībā uz datu un informācijas apmaiņu starp Pušu kompetentajām iestādēm izskata, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās. Katra Puse saglabā tiesības vērsties Sertifikācijas uzraudzības padomē domstarpību izšķiršanai.

1.   Šī iedaļa attiecas uz visiem konstrukcijas sertifikātiem un to izmaiņām šā pielikuma darbības jomā, jo īpaši uz:

2.   Apstiprinātājiestāde vai nu apstiprina, ņemot vērā šā pielikuma 12. pantā minēto iesaistes pakāpi, vai automātiski atzīst konstrukcijas sertifikātu vai izmaiņas, ko sertificētājiestāde izdevusi vai apstiprinājusi, vai arī izdod vai apstiprina saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem un, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās, tostarp tās sertifikātu automātiskas atzīšanas un apstiprināšanas kārtībā.

3.   Lai īstenotu šo pielikumu, katra Puse nodrošina, ka tās civilās aviācijas drošības regulatīvajā sistēmā pierādījumi par jebkuras konstruēšanas organizācijas spēju pildīt savus pienākumus tiek pietiekami kontrolēti, izmantojot konstruēšanas organizāciju sertifikācijas sistēmu.

1.   Civilās aeronavigācijas ražojuma konstrukcijas sertifikāta apstiprināšanas pieteikumu apstiprinātājiestādei iesniedz ar sertificētājiestādes starpniecību, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās.

2.   Sertificētājiestāde nodrošina, ka apstiprinātājiestāde saņem visus attiecīgos datus un informāciju, kas vajadzīgi konstrukcijas sertifikāta apstiprināšanai, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās.

3.   Saņēmusi konstrukcijas sertifikāta apstiprināšanas pieteikumu, apstiprinātājiestāde nosaka sertifikācijas pamatu apstiprināšanai saskaņā ar šā pielikuma 11. pantu, kā arī apstiprinātājiestādes iesaistes pakāpi apstiprināšanas procesā saskaņā ar šā pielikuma 12. pantu.

4.   Apstiprinātājiestāde, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās, apstiprināšanā pēc iespējas lielākā mērā balstās uz sertificētājiestādes sagatavotajiem un veiktajiem tehniskajiem izvērtējumiem, testiem, pārbaudēm un atbilstības atzinumiem.

5.   Pēc sertificētājiestādes iesniegto attiecīgo datu un informācijas izskatīšanas apstiprinātājiestāde izdod savu apstiprinātā civilās aeronavigācijas ražojuma konstrukcijas sertifikātu (turpmāk “apstiprināts konstrukcijas sertifikāts”), ja:

6.   Katra Puse nodrošina, ka nolūkā iegūt un saglabāt apstiprinātu konstrukcijas sertifikātu pieteikuma iesniedzējam ir visa attiecīgā konstrukcijas informācija, rasējumi un testu ziņojumi, tostarp sertificētā civilās aeronavigācijas ražojuma pārbaudes dokumentācija, ko tas nodod sertificētājiestādes rīcībā, lai sniegtu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu civilās aeronavigācijas ražojuma pastāvīgu lidojumderīgumu un atbilstību piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

1.   Tipa sertifikātus, ko izdevusi Eiropas Savienība kā sertificētājiestāde, apstiprina Japāna kā apstiprinātājiestāde. Dažus datus, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās, atzīst automātiski. Minētie dati attiecīgā gadījumā ietver šādus dokumentus:

2.   Nozīmīgus papildu tipa sertifikātus un nozīmīgu lielu izmaiņu apstiprinājumus, ko izdevusi Eiropas Savienība kā sertificētājiestāde, apstiprina Japāna kā apstiprinātājiestāde. Ja vien tehniskie pārstāvji katrā atsevišķā gadījumā nav nolēmuši citādi, principā izmanto racionalizētu apstiprināšanas procesu, kas aprobežojas ar tehnisko iepazīšanos, apstiprinātājiestādei neiesaistoties pieteikuma iesniedzēja veiktajās atbilstības pierādīšanas darbībās.

3.   Tipa sertifikātus un gaisa kuģa dzinēja un gaisa kuģa propellera tipa apstiprinājumus, ko izdevusi Japāna kā sertificētājiestāde, apstiprina Eiropas Savienība kā apstiprinātājiestāde.

4.   Civilās aeronavigācijas ražojuma, kas nav gaisa kuģa dzinējs vai gaisa kuģa propelleris, tipa apstiprinājumus, papildu tipa sertifikātu un lielu izmaiņu, lielu remontu un specifikācijas apstiprinājumus, ko izdevusi Japāna kā sertificētājiestāde, apstiprina Eiropas Savienība kā apstiprinātājiestāde. Ja tehniskie pārstāvji katrā atsevišķā gadījumā tā nolēmuši, var izmantot racionalizētu apstiprināšanas procesu, kas aprobežojas ar tehnisko iepazīšanos, apstiprinātājiestādei neiesaistoties pieteikuma iesniedzēja veiktajās atbilstības pierādīšanas darbībās.

1.   Lai apstiprinātu civilās aeronavigācijas ražojuma konstrukcijas sertifikātu, apstiprinātājiestāde, nosakot sertifikācijas pamatu, atsaucas uz šādām prasībām, kas noteiktas attiecīgās Puses normatīvajos un administratīvajos aktos:

2.   Apstiprinātājiestāde attiecīgā gadījumā nosaka:

3.   Papildus šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām apstiprinātājiestāde nosaka visus īpašos nosacījumus, kas jāpiemēro, ja saistītās lidojumderīguma normas, normatīvie un administratīvie akti neietver atbilstošas vai piemērotas drošības prasības civilās aeronavigācijas ražojumam tāpēc, ka:

4.   Nosakot atbrīvojumus, atkāpes, kompensējošos faktorus vai īpašos nosacījumus, apstiprinātājiestāde pienācīgi ņem vērā tos, ko piemēro sertificētājiestāde, un nenosaka apstiprināmajiem civilās aeronavigācijas ražojumiem stingrākas prasības kā tā noteiktu saviem līdzīgiem ražojumiem. Apstiprinātājiestāde paziņo sertificētājiestādei jebkādus šādus atbrīvojumus, atkāpes, kompensējošos faktorus vai īpašos nosacījumus.

1.   Puses apstiprinātājiestādes iesaistes pakāpi apstiprināšanas procesā, kas noteikts šā pielikuma 9. pantā un sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās, galvenokārt nosaka:

2.   Apstiprinātājiestāde konkrētas ražojumu kategorijas pirmās apstiprināšanas laikā īsteno īpašas procedūras un padziļinātas pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz sertificētājiestādes procesiem un metodēm, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās.

3.   Sertifikācijas uzraudzības padome, izmantojot tehniskās īstenošanas procedūrās noteiktos rādītājus, regulāri novērtē, uzrauga un pārskata šā panta 1. un 2. punktā noteikto principu faktisko īstenošanu.

1.   Ja uz konstrukcijas sertifikātu attiecas automātiska atzīšana, apstiprinātājiestāde atzīst sertificētājiestādes izdoto konstrukcijas sertifikātu, neveicot nekādas apstiprināšanas darbības. Šādā gadījumā apstiprinātājiestāde atzīst konstrukcijas sertifikātu par līdzvērtīgu sertifikātam, kas izdots saskaņā ar apstiprinātājiestādes Puses normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, un apstiprinātājiestāde neizdod attiecīgu sertifikātu.

2.   Nenozīmīgus papildu tipa sertifikātus, nenozīmīgus lielu izmaiņu vai nenozīmīgus lielu remontu un tehnisko standartu prasību apstiprinājumus, ko izdevis Eiropas Savienības tehniskais pārstāvis kā sertificētājiestāde, automātiski atzīst Japānas tehniskais pārstāvis kā apstiprinātājiestāde.

3.   Nelielas izmaiņas un nelielus remontus, ko apstiprinājis Eiropas Savienības tehniskais pārstāvis kā sertificētājiestāde vai apstiprinātā organizācija saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, automātiski atzīst Japānas tehniskais pārstāvis kā apstiprinātājiestāde.

4.   Nelielas izmaiņas un nelielus remontus, ko apstiprinājis Japānas tehniskais pārstāvis kā sertificētājiestāde vai apstiprinātā organizācija saskaņā ar Japānas normatīvajiem aktiem, automātiski atzīst Eiropas Savienības tehniskais pārstāvis kā apstiprinātājiestāde.

1.   Nelielu izmaiņu vai lielu izmaiņu klasifikāciju izstrādā sertificētājiestāde saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām definīcijām un interpretē saskaņā ar sertificētājiestādes piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām.

2.   Klasificējot papildu tipa sertifikātu vai lielu izmaiņu kā nozīmīgu vai nenozīmīgu, sertificētājiestāde izmaiņu izskata saistībā ar visām iepriekšējām attiecīgajām konstrukcijas izmaiņām un visām saistītajām piemērojamo sertifikācijas specifikāciju redakcijām, kas iekļautas civilās aeronavigācijas ražojuma tipa sertifikātā. Izmaiņas, kas atbilst kādam no šādiem kritērijiem, automātiski uzskata par nozīmīgām:

1.   Tehniskie pārstāvji nodrošina, ka vajadzības gadījumā apstiprināšanas procesa laikā notiek to datu un informācijas apmaiņa, kas saistīti ar ekspluatācijas prasībām konstrukcijai.

2.   Ievērojot tehnisko pārstāvju kopīgu lēmumu, kas attiecas uz dažām ekspluatācijas prasībām konstrukcijai, apstiprinātājiestāde apstiprināšanas procesā var atzīt sertificētājiestādes atbilstības apliecinājumu.

1.   Dažus tipam specifiskus ekspluatācijas dokumentu un datu kopumus, tostarp datus par piemērotību ekspluatācijai Eiropas Savienības sistēmā un līdzvērtīgus datus Japānas sistēmā, ko iesniedzis tipa sertifikāta turētājs, apstiprina vai atzīst sertificētājiestāde, un vajadzības gadījumā ar tiem apmainās apstiprināšanas procesā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos ekspluatācijas dokumentus un datus apstiprinātājiestāde var atzīt automātiski vai apstiprināt, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās.

1.   Tehniskie pārstāvji veic darbības, kuru mērķis ir novērst nedrošus stāvokļus saistībā ar civilās aeronavigācijas ražojumiem, attiecībā uz kuriem tās ir sertificētājiestādes.

2.   Vienas Puses kompetentā iestāde attiecībā uz civilās aeronavigācijas ražojumiem, kas konstruēti vai ražoti tās regulatīvajā sistēmā, pēc pieprasījuma palīdz otras Puses kompetentajai iestādei noteikt jebkādas darbības, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām šo civilās aeronavigācijas ražojumu lidojumderīguma uzturēšanai.

3.   Ja ekspluatācijas grūtības vai citas iespējamas drošības problēmas, kas ietekmē civilās aeronavigācijas ražojumu, uz kuru attiecas šā pielikuma darbības joma, noved pie izmeklēšanas, ko veic tās Puses tehniskais pārstāvis, kura ir civilās aeronavigācijas ražojuma sertificētājiestāde, tad otras Puses tehniskais pārstāvis pēc pieprasījuma sniedz atbalstu minētajā izmeklēšanā, tostarp sniedzot attiecīgo struktūru paziņoto attiecīgo informāciju par atteicēm, nepareizu darbību, defektiem vai citiem atgadījumiem, kas ietekmē minēto civilās aeronavigācijas ražojumu.

4.   Uzskata, ka ar konstrukcijas sertifikāta turētāju pienākumu ziņot sertificētājiestādei un ar informācijas apmaiņas mehānismu, kas izveidots ar šo pielikumu, tiek izpildīts katra konstrukcijas sertifikāta turētāja pienākums ziņot apstiprinātājiestādei par atteicēm, nepareizu darbību, defektiem vai citiem atgadījumiem, kas ietekmē minēto civilās aeronavigācijas ražojumu.

5.   Šā panta 1.–4. punktā minētās darbības nedrošu stāvokļu novēršanai un drošības informācijas apmaiņai sīki izklāsta tehniskās īstenošanas procedūrās.

6.   Vienas Puses tehniskais pārstāvis sniedz otras Puses tehniskajam pārstāvim visu obligāto informāciju par lidojumderīguma uzturēšanu saistībā ar civilās aeronavigācijas ražojumiem, kas konstruēti vai ražoti tā pārraudzības sistēmā un kas ietilpst šā pielikuma darbības jomā.

7.   Par jebkādām vienas Puses tehniskā pārstāvja izdota sertifikāta lidojumderīguma statusa izmaiņām savlaicīgi paziņo otras Puses tehniskajam pārstāvim.

1.   Importētāja Puse atzīst eksportētājas Puses ražošanas sertifikācijas un ražošanas pārraudzības sistēmu, jo sistēmu uzskata par pietiekami līdzvērtīgu importētājas Puses sistēmai šā pielikuma darbības jomā, ievērojot šā pielikuma 26. panta 2. punkta noteikumus.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz:

1.   Ražošanas apstiprinājumu, ko eksportētājas Puses kompetentā iestāde izdevusi ražotājam, kurš galvenokārt atrodas eksportētājas Puses teritorijā, un kas ir atzīts saskaņā ar šā pielikuma 20. panta 1. punkta noteikumiem, var paplašināt, iekļaujot tajā ražotāja ražotnes un iekārtas, kuras atrodas importētājas Puses teritorijā vai trešās valsts teritorijā, neatkarīgi no šo ražotņu un iekārtu juridiskā statusa un neatkarīgi no tā, kāda veida civilās aeronavigācijas ražojums tiek ražots šajās ražotnēs un iekārtās. Šādā gadījumā eksportētājas Puses kompetentā iestāde saglabā atbildību par šo ražotņu un iekārtu pārraudzību un importētājas Puses kompetentā iestāde neizdod savu ražošanas apstiprinājumu minētajām ražotnēm un iekārtām attiecībā uz to pašu civilās aeronavigācijas ražojumu.

2.   Tehniskie pārstāvji katrā atsevišķā gadījumā pārskata atsevišķos ražošanas apstiprinājumus, ko vienas Puses kompetentā iestāde izdevusi ražotājam, kurš atrodas otras Puses teritorijā, un kas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā joprojām ir spēkā. Apspriežoties ar atsevišķo ražošanas apstiprinājumu turētājiem, dažus no šādiem atsevišķiem ražošanas apstiprinājumiem var izbeigt pieņemamā termiņā.

1.   Gadījumos, kad kāda civilās aeronavigācijas ražojuma ražošanas apstiprinājuma turētāju reglamentē vienas Puses kompetentā iestāde un tā paša civilās aeronavigācijas ražojuma konstrukcijas sertifikāta turētāju reglamentē otras Puses kompetentā iestāde, abu Pušu kompetentās iestādes izstrādā procedūras, ar ko nosaka katras Puses pienākumus ražošanas apstiprinājuma turētāja un konstrukcijas sertifikāta turētāja saskarsmes kontrolei.

2.   Ja konstrukcijas sertifikāta turētājs un ražošanas apstiprinājuma turētājs nav viena un tā pati struktūra, civilās aeronavigācijas ražojumu eksportēšanai saskaņā ar šo pielikumu Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka konstrukcijas sertifikāta turētājs panāk atbilstošu vienošanos ar ražošanas apstiprinājuma turētāju nolūkā nodrošināt apmierinošu konstruēšanas un ražošanas koordināciju un pienācīgu civilās aeronavigācijas ražojuma lidojumderīguma uzturēšanas atbalstu.

1.   Izdodot lidojumderīguma eksporta sertifikātu jaunam gaisa kuģim vai autorizētu izmantošanas sertifikātu jaunam civilās aeronavigācijas ražojumam, kas nav gaisa kuģis, eksportētājas Puses kompetentā iestāde nodrošina, ka šāds civilās aeronavigācijas ražojums:

2.   Izdodot lidojumderīguma eksporta sertifikātu lietotam gaisa kuģim, kas reģistrēts eksportētājā Pusē, papildus šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām prasībām eksportētājas Puses kompetentā iestāde nodrošina, ka šādam gaisa kuģim tā ekspluatācijas laikā ir veikta pienācīga tehniskā apkope, izmantojot eksportētājas Puses apstiprinātas procedūras un metodes, par ko liecina gaisa kuģa žurnāli un tehniskās apkopes uzskaite.

1.   Ievērojot šā pielikuma E iedaļas un šā panta 2. punkta noteikumus, importētājas Puses kompetentā iestāde atzīst eksporta sertifikātu, ko jaunam civilās aeronavigācijas ražojumam izdevusi eksportētājas Puses kompetentā iestāde vai ražošanas apstiprinājuma turētājs kā apstiprinātā organizācija, saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem, un kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās.

2.   Tādu civilās aeronavigācijas ražojumu kategoriju gadījumā, kas nav iepriekš atzītas saskaņā ar importētājas Puses civilās aviācijas drošības regulatīvo sistēmu, importētājas Puses kompetentā iestāde, pirms tā atzīst minēto civilās aeronavigācijas ražojumu eksporta sertifikātus saskaņā ar šo pantu, var pieņemt lēmumu veikt ražošanas apstiprinājuma turētāja novērtējumu, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās, nolūkā apstiprināt, ka šā pielikuma 25. panta 1. punktā noteiktās prasības patiešām ir izpildītas. Importētāja Puse informē eksportētāju Pusi, ja importētāja Puse plāno veikt šādu novērtējumu. To ražošanas apstiprinājuma turētāju sarakstu, kam ir sekmīgi veikts šāds novērtējums, publicē importētājas Puses tehniskā pārstāvja oficiālajā publikācijā.

1.   Importētājas Puses kompetentā iestāde atzīst lidojumderīguma eksporta sertifikātu, ko eksportētājas Puses kompetentā iestāde izdevusi lietotam gaisa kuģim saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem un tehniskās īstenošanas procedūrām, tikai tad, ja lietotajam gaisa kuģim attiecīgā gaisa kuģa tipa lidojumderīguma uzturēšanas atbalstam ir tipa sertifikāta turētājs vai ierobežota tipa sertifikāta turētājs.

2.   Lai lietota gaisa kuģa, kas ražots eksportētājas Puses ražošanas pārraudzībā, lidojumderīguma eksporta sertifikātu varētu atzīt saskaņā ar šā panta 1. punktu, eksportētājas Puses kompetentā iestāde pēc pieprasījuma palīdz importētājas Puses kompetentajai iestādei iegūt datus un informāciju par:

3.   Importētāja Puse var pieprasīt pārbaužu dokumentāciju un tehniskās apkopes uzskaiti, kā sīki izklāstīts tehniskās īstenošanas procedūrās.

4.   Ja, izvērtējot kāda eksportam paredzēta lietota gaisa kuģa lidojumderīguma statusu, eksportētājas Puses kompetentā iestāde nespēj noteikt atbilstību visām šā pielikuma 25. panta 2. punktā un šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām, tā:

1.   Lai saglabātu Pušu savstarpēju uzticēšanos vienai otras regulatīvajām sistēmām attiecībā uz šā pielikuma īstenošanu, tādējādi nodrošinot pietiekami līdzvērtīgu drošības līmeni, katras Puses tehniskais pārstāvis regulāri novērtē otras Puses kompetento iestāžu atbilstību kvalifikācijas prasībām, kas minētas šā pielikuma 28. pantā. Šādas pastāvīgas savstarpējas novērtēšanas kārtību sīki izklāsta tehniskās īstenošanas procedūrās.

2.   Vienas Puses kompetentā iestāde sadarbojas ar otras Puses kompetento iestādi, kad vien šādi novērtējumi ir vajadzīgi, un nodrošina, ka to pārraudzībā esošās reglamentētās struktūras dod tehniskajiem pārstāvjiem piekļuvi.

3.   Ja kādas Puses tehniskais pārstāvis uzskata, ka otras Puses kompetentās iestādes tehniskā kompetence vairs nav atbilstoša vai ka būtu jāaptur minētās kompetentās iestādes sagatavoto atbilstības atzinumu un izdoto sertifikātu atzīšana, jo otras Puses sistēma, kas attiecas uz šā pielikuma īstenošanu, vairs nenodrošina pietiekami līdzvērtīgu drošības līmeni, kas atļauj šādu atzīšanu, tehniskie pārstāvji apspriežas, lai noteiktu korektīvas darbības.

4.   Ja savstarpēja uzticēšanās netiek atjaunota ar savstarpēji pieņemamiem līdzekļiem, katras Puses tehniskais pārstāvis var nodot šā panta 3. punktā minēto jautājumu izskatīšanai Sertifikācijas uzraudzības padomē.

5.   Ja Sertifikācijas uzraudzības padome nav atrisinājusi jautājumu, katra Puse var nodot šā panta 3. punktā minēto jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 11. pantu.

1.   Tehniskie pārstāvji jautājumus, kas saistīti ar šā pielikuma īstenošanu, risina konsultācijās.

2.   Ja konsultācijās, kas notiek saskaņā ar šā panta 1. punktu, netiek panākts savstarpēji pieņemams risinājums, katras Puses tehniskais pārstāvis var nodot šā panta 1. punktā minēto jautājumu izskatīšanai Sertifikācijas uzraudzības padomē.

3.   Ja Sertifikācijas uzraudzības padome nav atrisinājusi jautājumu, katra Puse var nodot šā panta 1. punktā minēto jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 11. pantu.