Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02023R0195-20230131

    Consolidated text: Padomes Regula (ES) 2023/195 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un groza Regulu (ES) 2022/110 attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamām zvejas iespējām

    Access initial legal act
    (

    Legal status of the document No longer in force

    )

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/195/2023-01-31

    02023R0195 — LV — 31.01.2023 — 000.001

    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    PADOMES REGULA (ES) 2023/195

    (2023. gada 30. janvāris),

    ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un groza Regulu (ES) 2022/110 attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamām zvejas iespējām

    (OV L 028, 31.1.2023., 220. lpp)


    Labota ar:

    ►C1

    Kļūdu labojums, OV L 137, 25.5.2023, lpp 68 ((ES) 2023/195)



    ▼B

    PADOMES REGULA (ES) 2023/195

    (2023. gada 30. janvāris),

    ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un groza Regulu (ES) 2022/110 attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamām zvejas iespējām



    I SADAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo regulu nosaka zvejas iespējas, kas 2023. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Tajā arī ir precizēts, kā 2022. gadā tika piemērots ar Regulu (ES) 2022/110 noteiktais kompensācijas mehānisms saistībā ar zvejas piepūles režīmu traleriem.

    2. pants

    Darbības joma

    1.  

    Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un izmanto šādus zivju krājumus:

    a) 

    sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā, kā definēts 4. panta b) punktā;

    b) 

    Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kā definēts 4. panta c) punktā;

    c) 

    anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā;

    d) 

    heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā;

    e) 

    sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, kā definēts 4. panta e) punktā, Jonijas jūrā, kā definēts 4. panta f) punktā, un Levantes jūrā, kā definēts 4. panta g) punktā;

    f) 

    sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā, kā definēts 4. panta h) punktā;

    g) 

    brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā, kā definēts 4. panta i) punktā.

    2.  
    Šo regulu piemēro arī citām Savienības zvejas darbībām, tai skaitā atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

    a) 

    “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

    b) 

    “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

    c) 

    “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

    i) 

    zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, kādu katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

    ii) 

    visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, kādu gada laikā drīkst nozvejot no katra krājuma;

    d) 

    “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

    e) 

    “autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

    f) 

    “analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums;

    g) 

    “analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

    h) 

    “zivju pievilināšanas ierīce” (ZPI) ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis.

    4. pants

    Zvejas zonas

    Šajā regulā piemēro šādas ģeogrāfisko zonu definīcijas:

    a) 

    “GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 ( 1 ) I pielikumā definētie apgabali;

    b) 

    “Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

    c) 

    “Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

    d) 

    “Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

    e) 

    “Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

    f) 

    “Jonijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

    g) 

    “Levantes jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

    h) 

    “Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

    i) 

    “Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi.

    II SADAĻA

    ZVEJAS IESPĒJAS

    I NODAĻA

    Vidusjūra

    5. pants

    Sarkanais korallis

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum), proti, specializētajai un atpūtas zvejai Vidusjūrā.
    2.  
    Specializētajā zvejā maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko iegūst Savienības zvejas kuģi un citās Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz I pielikumā noteiktos apjomus.
    3.  
    Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas 2. punkts, ir aizliegts jūrā veikt sarkanā koraļļa pārkraušanu citā kuģī.
    4.  
    Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu sarkanā koraļļa ieguvi un paturēšanu uz kuģa vai pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu.

    6. pants

    Lielā korifēna

    1.  
    Šo pantu piemēro visām komerciālajām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās, lai nozvejotu lielo korifēnu (Coryphaena hippurus), izmanto zivju pievilināšanas ierīces un kuras norisinās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.
    2.  
    Maksimālais skaits kuģu, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts II pielikumā.

    II NODAĻA

    Vidusjūras rietumdaļa

    7. pants

    Demersālie krājumi

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots demersālajos krājumos, kas minēti Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā, un kuras norisinās Vidusjūras rietumdaļā.
    2.  
    Maksimālā pieļaujamā traleru un āķu jedu kuģu zvejas piepūle ir noteikta šīs regulas III pielikumā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. pantu.
    3.  
    Šīs regulas III pielikumā ir noteikts arī Savienības zvejas kuģiem Vidusjūras rietumdaļas Savienības ūdeņos piemērojamo maksimālo nozvejas limitu iedalījums dalībvalstīm.
    4.  

    Dalībvalstīm iedalītās zvejas iespējas, kas minētas šajā pantā un noteiktas III pielikumā, atbilst šādiem nosacījumiem:

    a) 

    tās ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem; un

    b) 

    tās neskar:

    i) 

    apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

    ii) 

    atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu,

    iii) 

    papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu,

    iv) 

    daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu,

    v) 

    atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

    8. pants

    Kompensācijas mehānisms

    1.  
    Attiecībā uz attiecīgo flotes segmentu dalībvalsts sava karoga kuģiem 2023. gadā var iedalīt papildu zvejas dienas 3,5 % apmērā, kas aprēķinātas no minētās dalībvalsts 2015.–2017. gada bāzlīnijas, kā tas noteikts 4. punktā.
    2.  
    Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu un saistīto nosacījumu.
    3.  
    Papildu piešķīrumu no 2023. gada 1. janvāra aprēķina no maksimālās piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam atļauta 2015.–2017. gada bāzlīnijā.
    4.  

    Dalībvalsts 1. punktā minētās papildu zvejas dienas var iedalīt ar noteikumu, ka kuģis izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

    a) 

    kuģis izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas;

    b) 

    kuģis dziļūdens zvejā izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm;

    c) 

    kuģis izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas ir tādas, ka saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu tā izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās vismaz par 25 % vai visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas – vismaz 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, piemēram, šķirotājrežģi, kuram attālums starp režģa stieņiem ir 20 mm;

    d) 

    attiecīgā dalībvalsts ir izveidojusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu visu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas;

    e) 

    attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi jaunu heka minimālo saglabāšanas references izmēru – vismaz 26 cm, lai pakāpeniski sasniegtu garumu, kas noteikts dzimumbrieduma sasniegšanas laikā; vai

    f) 

    attiecīgās dalībvalstis ir noteikušas vismaz četru nepārtrauktu nedēļu aizliegumu zvejas darbībām ar traleriem apgabalos un periodos, kas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ir atzīti par svarīgiem heka krājumu nārstotāju aizsardzībai. Šādos apgabalos ņem vērā arī nārstotāju izplatības telpiskos modeļus, tostarp 150 m līdz 500 m dziļumu. Pagaidu zvejas aizlieguma periodi ir no februāra līdz martam un no oktobra līdz novembrim.

    5.  
    Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi atsevišķi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita 4. punktā minētajā papildus iedalītajā piepūlē, izmantojot īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē minēto iedalīto piepūli.
    6.  
    Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar šā panta 4. punkta a)–f) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

    9. pants

    Datu reģistrēšana un nosūtīšana

    1.  
    Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.
    2.  
    Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto III pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.

    III NODAĻA

    Adrijas jūra

    10. pants

    Mazo pelaģisko sugu krājumi

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sardīne (Sardina pilchardus) un anšovs (Engraulis encrasicolus) Adrijas jūrā.
    2.  
    Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz IV pielikumā noteiktos apjomus.
    3.  
    Maksimālā, ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT) izteiktā flotes kapacitāte, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumos, ir noteikta IV pielikumā.

    11. pants

    Demersālie krājumi

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā.
    2.  
    Maksimālā pieļaujamā demersālo krājumu zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte, kas izmantojama šā panta darbības jomā, ir noteikta IV pielikumā.
    3.  
    Dalībvalsts sev iedalīto zvejas piepūli, kas noteikta IV pielikumā, var grozīt, zvejas dienas pārvietojot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala un/vai zvejas rīka zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro valsts pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums.
    4.  
    Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

    12. pants

    Datu nosūtīšana

    Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto IV pielikumā noteiktos krājumu kodus.

    IV NODAĻA

    Sicīlijas šaurums

    13. pants

    Demersālie krājumi

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius) un sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) Sicīlijas šaurumā.
    2.  
    Maksimālais sārtās dziļūdens garneles nozvejas apjoms nepārsniedz V pielikumā noteiktos apjomus.
    3.  
    Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle attiecībā uz heku un maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, uz kuriem attiecas šis pants, ir noteikta V pielikumā.
    4.  
    Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

    14. pants

    Dziļūdens garneles

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā.
    2.  
    Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, ir noteikta V pielikumā.
    3.  
    Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz V pielikumā noteiktos apjomus.

    15. pants

    Datu nosūtīšana

    Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto V pielikumā noteiktos krājumu kodus.

    V NODAĻA

    Jonijas jūra un Levantes jūra

    16. pants

    Dziļūdens garneles

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Jonijas jūrā un Levantes jūrā.
    2.  
    Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, ir noteikta VI pielikumā.
    3.  
    Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.

    VI NODAĻA

    Alvoranas jūra

    17. pants

    Sarkanspuru pagele

    1.  
    Šo pantu piemēro Savienības zvejas kuģu veiktai komerciālajai un atpūtas zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, kurā tiek zvejota sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā.
    2.  
    Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz VII pielikumā noteiktos apjomus.
    3.  
    Maksimālais to kuģu skaits, kuri izmanto āķu jedas un rokas āķu rindas un kuriem atļauts zvejot sarkanspuru pageli, ir noteikts VII pielikumā.
    4.  
    Atpūtas zvejas darbībās maksimālais nozvejas apjoms ir viena zivs vienam zvejniekam dienā. Atpūtas zvejai Alvoranas jūrā attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru – 40 cm. Minētās sugas aizliegts zvejot atpūtas zvejā komerciālās zvejas aizlieguma periodā, kas noteikts valsts līmenī.

    VII NODAĻA

    Melnā jūra

    18. pants

    Brētliņas zvejas iespēju iedalījums

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota brētliņa (Sprattus sprattus) Melnajā jūrā.
    2.  
    Savienības autonomā brētliņas kvota, šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VIII pielikumā.

    19. pants

    Akmeņplekstes zvejas iespēju iedalījums

    1.  
    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā.
    2.  
    Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, kā arī šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VIII pielikumā.

    20. pants

    Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība

    Savienības zvejas kuģi, kuriem akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 19. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma nezvejo vairāk par 180 zvejas dienām gadā.

    21. pants

    Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods

    Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu citā kuģī, izkraušanu un pirmo pārdošanu.

    22. pants

    Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā

    1.  

    Šīs regulas 18. un 19. pantā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

    a) 

    apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

    b) 

    atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; un

    c) 

    atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

    2.  
    Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

    23. pants

    Datu nosūtīšana

    Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas VIII pielikumā noteiktos krājumu kodus.

    III SADAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    24. pants

    Grozījumi Regulā (ES) 2022/110

    Regulas (ES) 2022/110 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IX pielikumu.

    25. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

    Tomēr 24. pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



    I PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM SARKANĀ KORAĻĻA DAUDZGADU PĀRVALDĪBAS PLĀNA KONTEKSTĀ

    Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa ieguves apjoms Vidusjūrā.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

    Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Corallium rubrum

    COL

    Sarkanais korallis



    1. tabula

    Maksimālais zvejas atļauju skaits (*1)

    Dalībvalsts

    Sarkanais korallis COL

    Grieķija

    12

    Spānija

    0  (*2)

    Francija

    32

    Horvātija

    28

    Itālija

    40

    (*1)   

    Atspoguļo tādu kuģu un/vai nirēju vai tādu viena nirēja un viena kuģa pāru skaitu, kam atļauts iegūt sarkano koralli.

    (*2)   

    Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejai.



    2. tabula

    Maksimālais ieguves apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās

    Suga:

    Sarkanais korallis

    Corallium rubrum

    ►C1  Zona:

    Savienības ūdeņi Vidusjūrā 1.–27. ĢAA
    (COL/GF1-27)  ◄

    Grieķija

    1,844

     

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Spānija

    0  ()

     

    Francija

    1,400

     

    Horvātija

    1,226

     

    Itālija

    1,378

     

    Savienība

    5,848

     

    KPN

    Nepiemēro / nav vienošanās
    (1)   

    Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejai.



    II PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

    Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot lielo korifēnu Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras starptautiskajiem ūdeņiem.

    Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Coryphaena hippurus

    DOL

    Lielā korifēna



    Maksimālais zvejas atļauju skaits kuģiem, kuri darbojas starptautiskajos ūdeņos (*1)

    Dalībvalsts

    Lielā korifēna DOL

    Itālija

    797

    Malta

    130

    (*1)   

    Šo kvotu drīkst apgūt tikai laikā no 2023. gada 15. augusta līdz 31. decembrim saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.



    III PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

    Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, maksimālie nozvejas limiti un kuģu lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem ( 2 ) un demersālo āķu jedu kuģiem, ar kuriem zvejo demersālajos krājumos.

    Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

    Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Aristaeomorpha foliacea

    ARS

    Sarkanā milzu garnele

    Aristeus antennatus

    ARA

    Āfrikas dziļūdens garnele

    Merluccius merluccius

    HKE

    Heks

    Mullus barbatus

    MUT

    Svītrainā jūrasbarbe

    Nephrops norvegicus

    NEP

    Norvēģijas omārs

    Parapenaeus longirostris

    DPS

    Sārtā dziļūdens garnele

    1.   Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās

    a) 

    Zvejas dienu skaits traleriem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6., 7. ĢAA)



    Krājumu grupa

    Kuģu lielākais garums

    Spānija

    Francija

    Itālija

    Zvejas piepūles grupas kods

    Papildus iedalītās piepūles kods

    Svītrainā jūrasbarbe 1., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1., 5., 6. un 7. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 1., 5. un 6. ĢAA; Norvēģijas omārs 5. un 6. ĢAA

    < 12 m

    1 745

    0

    0

    EFF1/MED1_TR1

    EFF1/MED1_TR1_AA

    ≥ 12 m un < 18 m

    18 752

    0

    0

    EFF1/MED1_TR2

    EFF1/MED1_TR2_AA

    ≥ 18 m un < 24 m

    35 184

    3 972

    0

    EFF1/MED1_TR3

    EFF1/MED1_TR3_AA

    ≥ 24 m

    12 392

    4 833

    0

    EFF1/MED1_TR4

    EFF1/MED1_TR4_AA

    Āfrikas dziļūdens garnele 1., 2., 5. un 6. un 7. ĢAA

    < 12 m

    0

    0

    0

    EFF2/MED1_TR1

    EFF2/MED1_TR1_AA

    ≥ 12 m un < 18 m

    879

    0

    0

    EFF2/MED1_TR2

    EFF2/MED1_TR2_AA

    ≥ 18 m un < 24 m

    8 908

    0

    0

    EFF2/MED1_TR3

    EFF2/MED1_TR3_AA

    ≥ 24 m

    7 151

    0

    0

    EFF2/MED1_TR4

    EFF2/MED1_TR4_AA
    b) 

    Zvejas dienu skaits traleriem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA)



    Krājumu grupa

    Kuģu lielākais garums

    Spānija

    Francija

    Itālija

    Zvejas piepūles grupas kods

    Papildus iedalītās piepūles kods

    Svītrainā jūrasbarbe 8., 9., 10. un 11. ĢAA; heks 8., 9., 10. un 11. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 9., 10. un 11. ĢAA; Norvēģijas omārs 9. un 10. ĢAA

    < 12 m

    0

    161

    2 294

    EFF1/MED2_TR1

    EFF1/MED2_TR1_AA

    ≥ 12 m un < 18 m

    0

    644

    34 505

    EFF1/MED2_TR2

    EFF1/MED2_TR2_AA

    ≥ 18 m un < 24 m

    0

    161

    23 205

    EFF1/MED2_TR3

    EFF1/MED2_TR3_AA

    ≥ 24 m

    0

    161

    3 097

    EFF1/MED2_TR4

    EFF1/MED2_TR4_AA

    Sarkanā milzu garnele 8., 9., 10. un 11. ĢAA

    < 12 m

    0

    0

    379

    EFF2/MED2_TR1

    EFF2/MED2_TR1_AA

    ≥ 12 m un < 18 m

    0

    0

    2 799

    EFF2/MED2_TR2

    EFF2/MED2_TR2_AA

    ≥ 18 m un < 24 m

    0

    0

    2 253

    EFF2/MED2_TR3

    EFF2/MED2_TR3_AA

    ≥ 24 m

    0

    0

    302

    EFF2/MED2_TR4

    EFF2/MED2_TR4_AA
    c) 

    Zvejas dienu skaits demersālo āķu jedu kuģiem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6., 7. ĢAA)



    Krājumu grupa

    Kuģu lielākais garums

    Spānija

    Francija

    Itālija

    Zvejas piepūles grupas kods

    Heks 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA

    < 12 m

    9 433

    6 432

    0

    EFF1/MED1_LL1

    ≥ 12 m un < 18 m

    2 148

    93

    0

    EFF1/MED1_LL2

    ≥ 18 m un < 24 m

    74

    0

    0

    EFF1/MED1_LL3

    ≥ 24 m

    29

    0

    0

    EFF1/MED1_LL4
    d) 

    Zvejas dienu skaits demersālo āķu jedu kuģiem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA)



    Krājumu grupa

    Kuģu lielākais garums

    Spānija

    Francija

    Itālija

    Zvejas piepūles grupas kods

    Heks 8., 9., 10. un 11. ĢAA

    < 12 m

    0

    1 650

    33 187

    EFF1/MED2_LL1

    ≥ 12 m un < 18 m

    0

    51

    4 748

    EFF1/MED2_LL2

    ≥ 18 m un < 24 m

    0

    0

    26

    EFF1/MED2_LL3

    ≥ 24 m

    0

    0

    0

    EFF1/MED2_LL4

    2.   Dziļūdens garneļu maksimālie nozvejas limiti

    a) 

    Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) zvejas iespējas Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA), izteiktas ar maksimālo nozvejas apjomu dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Āfrikas dziļūdens garnele

    Aristeus antennatus

    Zona:

    1., 2., 5., 6., 7. ĢAA

    (ARA/GF1-7)

    Spānija

    828

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Francija

    53

     

    Itālija

    0

     

    Savienība

    881

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    b) 

    Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) zvejas iespējas Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10., 11. ĢAA), izteiktas ar maksimālo nozvejas apjomu dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Āfrikas dziļūdens garnele

    Aristeus antennatus

    ►C1  Zona:

    8., 9., 10., 11. ĢAA
    (ARA/GF8-11)  ◄

    Spānija

    0

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Francija

    9

     

    Itālija

    243

     

    Savienība

    252

     

    KPN

    Nepiemēro

     



    Suga:

    Sarkanā milzu garnele

    Aristaeomorpha foliacea

    ►C1  Zona:

    8., 9., 10., 11. ĢAA
    (ARA/GF8-11)  ◄

    Spānija

    0

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Francija

    5

     

    Itālija

    354

     

    Savienība

    359

     

    KPN

    Nepiemēro

     



    IV PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ

    Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumos.

    Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

    Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Engraulis encrasicolus

    ANE

    Anšovs

    Merluccius merluccius

    HKE

    Heks

    Mullus barbatus

    MUT

    Svītrainā jūrasbarbe

    Nephrops norvegicus

    NEP

    Norvēģijas omārs

    Parapenaeus longirostris

    DPS

    Sārtā dziļūdens garnele

    Sardina pilchardus

    PIL

    Sardīne

    Solea solea

    SOL

    Parastā jūrasmēle

    1.   Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA

    Maksimālais nozvejas apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Mazās pelaģiskās sugas (anšovs un sardīne)

    Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus

    ►C1  Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA
    (SP1/GF1718)  ◄

    Itālija

    32 941

     (*1)

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Horvātija

    51 735

    KPN

    Nepiemēro

     
    (*1)   

    Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.

    Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un riņķvada kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos



    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Kuģu skaits

    kW

    GT

    Horvātija

    PS

    249

    77 145,52

    18 537,72

    Itālija

    PTM-OTM-PS

    685

    134 556,7

    25 852

    Slovēnija (*1)

    PS

    4

    433,7

    38,5

    (*1)   

    Noteikumu, kas paredzēts GFCM/44/2021/20 28. punktā, nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā desmit riņķvada kuģu un/vai pelaģisko traleru, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos un 2014. gadā reģistrēti gan valsts, gan GFCM reģistrā. Šādā gadījumā aktīvās flotes kapacitāte var palielināties ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT) un kilovatu (kW) izteiksmē.

    2.   Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA

    Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no traļa tipa un flotes segmenta, kas zvejo demersālajos krājumos 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra)



     

     

     

     

     

    Zvejas dienas 2023. gadā

    Zvejas rīka tips

    Ģeogrāfiskais apgabals

    Attiecīgie krājumi

    Kuģu lielākais garums

    Zvejas piepūles grupas kods

    ITĀLIJA

    HORVĀTIJA

    SLOVĒNIJA

    Traļi (OTB)

    GFCM 17. un 18. ĢAA

    Svītrainā jūrasbarbe, heks, sārtā dziļūdens garnele un Norvēģijas omārs

    < 12 m

    EFF/MED3_OTB_TR1

    3 275

    10 097

     (*1)

    ≥ 12 m un < 24 m

    EFF/MED3_OTB_TR2

    73 599

    23 524

     (*1)

    ≥ 24 m

    EFF/MED3_OTB_TR3

    6 449

    2 112

     (*1)

    Rāmja traļi (TBB)

    GFCM 17. ĢAA

    Parastā jūrasmēle

    < 12 m

    EFF/MED3_TBB_TR1

    194

    0

    0

    ≥ 12 m un < 24 m

    EFF/MED3_TBB_TR2

    3 635

    0

    0

    ≥ 24 m

    EFF/MED3_TBB_TR3

    3 614

    0

    0

    (*1)   

    Slovēnija nepārsniedz zvejas piepūles limitu, kas saskaņā ar GFCM/43/2019/5 13. punktu ir 3 000 zvejas dienu gadā.

    Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama grunts traleriem un rāmja traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos



    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Kuģu skaits

    kW

    GT

    Horvātija

    OTB

    495

    79 867,99

    13 267,99

    Itālija

    OTB-TBB

    1 363

    260 618,37

    47 148

    Slovēnija (*1)

    OTB

    11

    1 813,00

    168,67

    (*1)   

    Ieteikuma GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro valstu flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto OTB un zvejo mazāk par 1 000 dienām. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto OTB, nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.



    V PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SICĪLIJAS ŠAURUMĀ

    Šā pielikuma tabulās ir noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot demersālās sugas un dziļūdens garneles.

    Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

    Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Merluccius merluccius

    HKE

    Heks

    Parapenaeus longirostris

    DPS

    Sārtā dziļūdens garnele

    Aristaeomorpha foliacea

    ARS

    Sarkanā milzu garnele

    Aristeus antennatus

    ARA

    Āfrikas dziļūdens garnele

    1.   Demersālie krājumi

    a) 

    maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)



    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Kuģu skaits

    kW

    GT

    Kipra

    OTB

    1

    265

    105

    Spānija

    OTB

    1

    100

    118

    Itālija

    OTB

    594

    144 175

    36 856

    Malta

    OTB

    15

    5 562

    2 007

    b) 

    Maksimālais zvejas piepūles apjoms, izteikts ar zvejas dienu skaitu, kuģiem, kuri izmanto grunts trali heka (Merluccius merluccius) zvejai Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)



    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Kuģa garums

    Zvejas piepūles grupas kods

    Zvejas dienas 2023. gadā

    CYP

    OTB

    T-12

    EFF4/MED4_OTB4

    51

    ITA

    OTB

    T-07

    EFF4/MED4_OTB1

    90

    ITA

    OTB

    T-10

    EFF4/MED4_OTB2

    188

    ITA

    OTB

    T-11

    EFF4/MED4_OTB3

    19 366

    ITA

    OTB

    T-12

    EFF4/MED4_OTB4

    3 657

    ▼C1

    MLT

    OTB

    T-11

    EFF4/MED4_OTB3

    338

    ▼B

    MLT

    OTB

    T-12

    EFF4/MED4_OTB4

    165

    c) 

    Maksimālais sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) nozvejas apjoms Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Sārtā dziļūdens garnele

    Parapenaeus longirostris

    ►C1  Zona:

    12., 13., 14., 15., 16. ĢAA
    (DPS/GF12-16)  ◄

    Itālija

    2 147

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Kipra

    1

     

    Malta

    6

     

    Savienība

    2 154

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    2.   Dziļūdens garneles

    a) 

    maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneles krājumos Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)



    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Kuģu skaits

    kW

    GT

    Kipra

    OTB

    1

    105

    265

    Spānija

    OTB

    2

    440,56

    218,78

    Itālija

    OTB

    320

    93 756

    26 076

    ▼C1

    Malta

    OTB

    15

    5 562

    2 007

    ▼B

    b) 

    Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas apjoms Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Sarkanā milzu garnele

    Aristaeomorpha foliacea

    ►C1  Zona:

    12., 13., 14., 15., 16. ĢAA (ARA/GF12-16)
    (ARS/GF 12-16)  ◄

    Spānija

    1

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Itālija

    870

     

    Kipra

    0

     

    Malta

    37

     

    Savienība

    908

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    c) 

    Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozvejas apjoms Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Āfrikas dziļūdens garnele

    Aristeus antennatus

    ►C1  Zona:

    12., 13., 14., 15., 16. ĢAA
    (ARA/GF12-16)  ◄

    Spānija

    1

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Itālija

    101

     

    Kipra

    0

     

    Malta

    2

     

    Savienība

    104

     

    KPN

    Nepiemēro

     



    VI PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ UN LEVANTES JŪRĀ

    Šā pielikuma tabulās noteikts maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot demersālajos krājumos Jonijas jūrā un Levantes jūrā.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

    Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Aristaeomorpha foliacea

    ARS

    Sarkanā milzu garnele

    Aristeus antennatus

    ARA

    Āfrikas dziļūdens garnele

    1.   Jonijas jūra

    a) 

    maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneles krājumos Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)



    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Kuģu skaits

    kW

    GT

    Grieķija

    OTB

    240

    69 281

    23 101

    Itālija

    OTB

    410

    95 996

    22 252

    Malta

    OTB

    15

    5 562

    2 007

    b) 

    Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas apjoms Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Sarkanā milzu garnele

    Aristaeomorpha foliacea

    ►C1  Zona:

    19., 20., 21. ĢAA
    (ARA/GF19-21)  ◄

    Grieķija

    34

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Itālija

    313

     

    Malta

    46

     

    Savienība

    393

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    c) 

    Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozvejas apjoms Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Āfrikas dziļūdens garnele

    Aristeus antennatus

    ►C1  Zona:

    19., 20., 21. ĢAA
    (ARA/GF19-21)  ◄

    Grieķija

    15

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Itālija

    250

     

    Malta

    0

     

    Savienība

    265

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    2.   Levantes jūra

    a) 

    maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneles krājumos Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)



    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Kuģu skaits

    kW

    GT

    Kipra

    OTB

    6

    2 048

    618

    Itālija

    OTB

    80

    37 192

    13 199

    b) 

    Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas apjoms Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Sarkanā milzu garnele

    Aristaeomorpha foliacea

    ►C1  Zona:

    24., 25., 26., 27. ĢAA
    (ARA/GF24-27)  ◄

    Itālija

    48

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Kipra

    12

     

    Savienība

    60

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    c) 

    Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozvejas apjoms Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Āfrikas dziļūdens garnele

    Aristeus antennatus

    ►C1  Zona:

    24., 25., 26., 27. ĢAA
    (ARA/GF24-27)  ◄

    Itālija

    10

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Kipra

    6

     

    Savienība

    16

     

    KPN

    Nepiemēro

     



    VII PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ

    a) 

    Maksimālais ar āķu jedām un rokas āķu rindām gūtās nozvejas apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās



    Suga:

    Sarkanspuru pagele

    Pagellus boraraveo

    Zona:

    Zona: Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā

    (1., 2., 3. ĢAA) (SBR/GF1-3)

    Spānija

    32

     

    Maksimālais nozvejas apjoms

    Savienība

    32

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    b) 

    maksimālais to kuģu skaits, kuri izmanto āķu jedas un rokas āķu rindas un kuriem atļauts zvejot Alvoranas jūrā (1., 2., 3. ĢAA)



    Dalībvalsts

    Sarkanspuru pagele 1., 2., 3. ĢAA

    Spānija

    82



    VIII PIELIKUMS

    SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ

    Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.

    Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

    Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Sprattus sprattus

    SPR

    Brētliņa

    Scophthalmus maximus

    TUR

    Akmeņplekste



    Suga:

    Brētliņa

    Sprattus sprattus

    Zona:

    Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA)

    (SPR/F3742C)

    Bulgārija

    8 032,50

     

    Analītiska kvota

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Rumānija

    3 442,50

     

    Savienība

    11 475

     

    KPN

    Nepiemēro/Nav vienošanās

     



    Suga:

    Akmeņplekste

    Scophthalmus maximus

    Zona:

    Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA)

    (TUR/F3742C)

    Bulgārija

    92,143

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Rumānija

    80,357

     

    Savienība

    172,5

     (*1)

    KPN

    857

     
    (*1)   

    No 2023. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, izkraušana un pirmā pārdošana.



    IX PIELIKUMS

    GROZĪJUMI REGULĀ (ES) 2022/110

    Regulas (ES) 2022/110 III pielikumu groza šādi:

    1) 

    pielikuma a) punktā (tabula, kas attiecas uz traleriem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6., 7. ĢAA)), 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

    “(2) Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai traleru zvejas piepūlei dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem drīkst iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts attiecīgā flotes segmenta zvejas piepūles, ar noteikumu, ka:

    a) 

    minētie kuģi izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas; vai

    b) 

    minētie kuģi dziļūdens zvejniecībās izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm; vai

    c) 

    minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas ir tādas, ka saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu tā izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās vismaz par 25 % vai visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas – par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu; vai

    d) 

    attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu visu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas.

    Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu.

    Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita minētajā papildus iedalītajā piepūlē, izmantojot īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē minēto iedalīto piepūli (EFF1/MED1_TR1_AA, EFF1/MED1_TR2_AA, EFF1/MED1_TR3_AA, EFF1/MED1_TR4_AA un EFF2/MED1_TR1_AA, EFF2/MED1_TR2_AA, EFF2/MED1_TR3_AA, EFF2/MED1_TR4_AA).

    Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) un d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

    Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no 2022. gada 1. janvāra.”;

    2) 

    pielikuma b) punktā (tabula, kas attiecas uz traleriem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10., 11. ĢAA)), 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

    “(3) Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai traleru zvejas piepūlei dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem drīkst iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts attiecīgā flotes segmenta zvejas piepūles.

    Dalībvalsts to drīkst darīt ar noteikumu, ka:

    a) 

    minētie kuģi izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas; vai

    b) 

    minētie kuģi dziļūdens zvejniecībās izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm; vai

    c) 

    minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas ir tādas, ka saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu tā izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās vismaz par 25 % vai visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas – par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu; vai

    d) 

    attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu visu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas.

    Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu.

    Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita minētajā papildus iedalītajā piepūlē, izmantojot īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē šo papildus iedalīto piepūli (EFF1/MED2_TR1_AA, EFF1/MED2_TR2_AA, EFF1/MED2_TR3_AA, EFF1/MED2_TR4_AA un EFF2/MED2_TR1_AA, EFF2/MED2_TR2_AA, EFF2/MED2_TR3_AA, EFF2/MED2_TR4_AA).

    Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) un d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

    Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no 2022. gada 1. janvāra.”


    ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

    ( 2 ) TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.

    Top