This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02022R0127-20230113
Commission Delegated Regulation (EU) 2022/127 of 7 December 2021 supplementing Regulation (EU) 2021/2116 of the European Parliament and of the Council with rules on paying agencies and other bodies, financial management, clearance of accounts, securities and use of euro
Consolidated text: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/127 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/127 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu
02022R0127 — LV — 13.01.2023 — 001.003
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/127 (2021. gada 7. decembris), (OV L 020, 31.1.2022., 95. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/57 (2022. gada 31. oktobris), |
L 5 |
7 |
6.1.2023 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/1309 (2023. gada 26. aprīlis), |
L 162 |
3 |
28.6.2023 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/127
(2021. gada 7. decembris),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu
I NODAĻA
Maksājumu aģentūras un citas struktūras
1. pants
Maksājumu aģentūru akreditācijas nosacījumi
Par maksājumu aģentūrām dalībvalstis akreditē dienestus vai struktūras, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem. Maksājumu aģentūras, kas īsteno izdevumu pārvaldību un kontroli, kā tas paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktā, attiecībā uz to veiktajiem maksājumiem un attiecībā uz informācijas paziņošanu un glabāšanu sniedz pietiekamas garantijas, ka:
attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem – izdevumi ir atbilstoši ziņojumā uzrādītajai izlaidei un ir veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām;
veiktie maksājumi tiek iegrāmatoti pareizi un pilnīgi;
tiek veiktas Savienības tiesību aktos noteiktās pārbaudes;
prasītie dokumenti tiek iesniegti Savienības noteikumos noteiktajos termiņos un formā;
dokumenti, tai skaitā elektroniskie dokumenti Savienības noteikumu nozīmē, ir piekļūstami un tiek glabāti veidā, kas nodrošina to pilnīgumu, derīgumu un salasāmību laika gaitā.
Lai maksājumu aģentūra varētu tikt akreditēta, tai jābūt administratīvai organizācijai un iekšējās kontroles sistēmai, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz:
iekšējo vidi;
kontroles aktivitātēm;
informāciju un komunikāciju;
uzraudzību.
2. pants
Koordinējošo struktūru akreditācijas nosacījumi
Lai koordinējošā struktūra varētu tikt akreditēta, tai jānodrošina, ka:
Komisijai adresēto deklarāciju pamatā ir informācija no pienācīgi autorizētiem avotiem;
Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punktā minētā atzinuma darbības joma aptver Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minēto gada snieguma ziņojumu, un to nosūta kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas aptver visu ziņojuma sagatavošanu;
Komisijai adresētās deklarācijas pirms to nosūtīšanas tiek pienācīgi autorizētas;
ir pienācīga revīzijas taka, kas apliecina Komisijai nosūtīto informāciju;
saņemtā un nosūtītā informācija tiek droši glabāta datorizētā formātā.
3. pants
Maksājumu aģentūras pienākumi, kas saistīti ar valsts intervenci
Ar valsts intervences pasākumiem saistītas pilnvaras maksājumu aģentūras drīkst deleģēt intervences aģentūrām, kuras atbilst šīs regulas I pielikuma 1. iedaļas D punktā izklāstītajiem apstiprināšanas nosacījumiem, vai rīkoties ar citu maksājumu aģentūru starpniecību.
Maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras, neskarot to vispārējo atbildību par intervences krājumu publisko uzglabāšanu, drīkst:
konkrētu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākumu pārvaldību uzticēt fiziskām vai juridiskām personām, kas uzglabā iepirktos lauksaimniecības produktus (“uzglabātāji”);
pilnvarot fiziskas vai juridiskas personas pildīt dažus konkrētus uzdevumus, kas noteikti lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos.
Ja maksājumu aģentūras pārvaldību uztic uzglabātājiem, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šādu pārvaldību īsteno saskaņā ar uzglabāšanas līgumiem, kas pamatojas uz IV pielikumā izklāstītajiem pienākumiem un vispārējiem principiem.
Intervences krājumu publiskās uzglabāšanas jomā maksājumu aģentūrām ir jo īpaši šādi pienākumi:
par katru produktu, uz kuru attiecas intervences pasākums, kas ietver intervences krājumu publisko uzglabāšanu, kārtot krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti, pamatojoties uz darbībām, ko tās īsteno laikposmā no viena gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim, sauktā par “grāmatvedības gadu”;
kārtot atjauninātu sarakstu ar uzglabātājiem, ar kuriem tās noslēgušas līgumus par intervences krājumu publisko uzglabāšanu. Šis saraksts satur atsauces, kas ļauj precīzi identificēt visus uzglabāšanas punktus, to ietilpību, noliktavu, aukstā režīma glabātavu vai graudu torņu skaitu, kā arī to rasējumus un shēmas;
darīt Komisijai pieejamus standarta līgumus, ko izmanto intervences krājumu publiskajā uzglabāšanā, noteikumus, kas noteikti attiecībā uz produktu pārņemšanu, to uzglabāšanu uzglabātāju noliktavās un izņemšanu no uzglabāšanas, un noteikumus, kas piemērojami uzglabātāju atbildībai;
kārtot visu krājumu centralizētu un datorizētu uzskaiti, kura aptver visas uzglabāšanas vietas, visus produktus un visus dažādo produktu daudzumus un kvalitāti un kurā katrā gadījumā norādīts svars (attiecīgā gadījumā neto un bruto) vai tilpums;
neskarot iepircēju, citu darbībā iesaistīto maksājumu aģentūru vai jebkādu citu šajā sakarā norīkotu personu atbildību, veikt visas darbības, kas saistītas ar intervences produktu uzglabāšanu, saglabāšanu, pārvadāšanu vai nodošanu saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;
visa gada garumā ar neregulāriem starplaikiem un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt pārbaudes intervences krājumu uzglabāšanas vietās. Tomēr tad, ja kontroles mērķis netiek apdraudēts, par to drīkst paziņot iepriekš, taču paziņošanas termiņš ir stingri jāierobežo līdz īsākajam vajadzīgajam laikposmam. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, šādu paziņojumu nedrīkst sniegt vairāk kā 24 stundas iepriekš;
veikt ikgadēju inventarizāciju saskaņā ar 4. pantu.
Ja viena vai vairāku produktu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas uzskaiti dalībvalstī pārvalda vairākas maksājumu aģentūras, pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minēto krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti pirms atbilstošās informācijas paziņošanas Komisijai konsolidē dalībvalsts līmenī.
Maksājumu aģentūras:
vismaz reizi gadā pārbaudot uzglabāto produktu kvalitāti, pārliecinās par Savienības intervences pasākumu aptverto produktu pienācīgu saglabāšanu;
pārliecinās par intervences krājumu integritāti.
Maksājumu aģentūras tūlīt informē Komisiju:
par gadījumiem, kad produkta uzglabāšanas perioda pagarināšanas rezultātā varētu pasliktināties produkta kvalitāte;
par produkta kvantitatīviem zudumiem vai kvalitātes pasliktināšanos dabas katastrofu rezultātā.
Pirmajā daļā minētajās situācijās Komisija pieņem atbilstošu lēmumu:
pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās – saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā;
pirmās daļas b) apakšpunktā minētajās situācijās – saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 102. panta 3. punktā;
4. pants
Inventarizācija
Inventarizācijas rezultātus tās salīdzina ar uzskaites datiem. Konstatētās daudzumu atšķirības un summas, kas izriet no pārbaudēs konstatētām kvalitātes atšķirībām, uzskaita saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 47. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
II NODAĻA
Finanšu pārvaldība
5. pants
Maksājuma termiņa pēdējās dienas neievērošana
Ja ELGF vai ELFLA izdevumi, kas radušies pēc Savienības tiesību aktos noteiktā termiņa, pārsniedz 5 % sliekšņvērtību attiecībā uz ELGF vai attiecībā uz ELFLA, visus turpmākos izdevumus, kuri radušies novēloti, samazina saskaņā ar šādiem noteikumiem:
attiecībā uz ELGF izdevumiem:
izdevumus, kas radušies pirmajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 10 %;
izdevumus, kas radušies otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 25 %;
izdevumus, kas radušies trešajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 45 %;
izdevumus, kas radušies ceturtajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 70 %;
izdevumus, kas radušies vēlāk par ceturto mēnesi pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 100 %;
attiecībā uz ELFLA izdevumiem:
izdevumus, kas radušies no 1. jūlija līdz 15. oktobrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 25 %;
izdevumus, kas radušies no 16. oktobra līdz 31. decembrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 60 %;
izdevumus, kas radušies vēlāk par tā gada 31. decembri, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 100 %.
Atkāpjoties no 2. punkta, piemēro šādus nosacījumus:
ja attiecībā uz izdevumiem par tiešo maksājumu intervencēm vai ELFLA izdevumiem 2. punkta pirmajā daļā minētā sliekšņvērtība nav pilnībā izsmelta ar maksājumiem, kas attiecībā uz N. kalendāro gadu veikti ne vēlāk kā N+1. kalendārā gada 15. oktobrī ELGF gadījumā un ne vēlāk kā N+1. kalendārā gada 31. decembrī ELFLA gadījumā, un sliekšņvērtības atlikums ir lielāks par 2 %, minēto atlikumu samazina līdz 2 %;
N+1. finanšu gada laikā maksājumi par tiešo maksājumu intervencēm, kuri nav Regulās (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 paredzētie maksājumi un kuri attiecībā uz N–1. kalendāro gadu vai agrākiem gadiem veikti pēc maksājuma termiņa beigām, uz ELGF finansējumu ir attiecināmi tikai tad, ja N+1. finanšu gadā realizēto tiešo maksājumu intervenču kopsumma, attiecīgā gadījumā koriģēta līdz summām pirms Regulas (ES) 2021/2116 17. pantā paredzētās korekcijas piemērošanas, nepārsniedz maksimālo apjomu, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 87. panta 1. punktu tās pašas regulas V pielikumā noteikts attiecībā uz N kalendāro gadu;
izdevumus, kas a) vai b) apakšpunktā minētās robežas pārsniedz, samazina par 100 %.
Lai pārbaudītu, vai šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais nosacījums ir izpildīts, Regulas (ES) 2021/2116 17. panta 3. punkta otrajā daļā minēto atlīdzinājumu summas neņem vērā.
Tomēr izdevumiem, kas pārsniedz 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto maksimālo apjomu, pirmo daļu nepiemēro.
Visus maksājuma termiņa pārsniegumus ņem vērā, vēlākais, Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu.
6. pants
Maksājuma termiņa pirmās dienas neievērošana
Attiecībā uz ELGF izdevumiem, ja dalībvalstīm ir atļauts avansus, kas nepārsniedz noteiktu maksimālo summu, izmaksāt pirms Savienības tiesību aktos noteiktā maksājuma termiņa pirmās dienas, šos izdevumus uzskata par izdevumiem, kas attiecināmi uz Savienības finansējumu. Samaksātie izdevumi, kas šo maksimālo summu pārsniedz, uz Savienības finansējumu nav attiecināmi, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad konkrētu intervenču vai pasākumu pārvaldībā ir radušies ārkārtēji apstākļi vai dalībvalstis ir minējušas pamatotus iemeslus. Šādos gadījumos izdevumi, kas pārsniedz maksimālo summu, ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu, kam piemēro samazinājumu 10 % apmērā.
Atbilstošo samazinājumu ņem vērā, vēlākais, Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu.
7. pants
Kompensēšana, ko veic maksājumu aģentūras
Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, ko radījuši piešķirtie ieņēmumi, atver, kad šie ieņēmumi ir piešķirti budžeta pozīcijām.
8. pants
Savienības budžeta novēlota pieņemšana
Dalībvalstīm neatlīdzināto summu atlikumu Komisija ņem vērā nākamajos maksājumos.
9. pants
Mēneša maksājumu atlikšana
Regulas (ES) 2021/2116 21. pantā minētos mēneša maksājumus dalībvalstīm drīkst atlikt, ja tās pašas regulas 90. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā minētie dokumenti tiek iesniegti novēloti vai tajos ir nesakritības, kuru dēļ vajadzīgas tālākas pārbaudes. Komisija par savu nodomu atlikt maksājumus laikus informē attiecīgās dalībvalstis.
10. pants
Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar ikgadējo noskaidrošanu
Ja Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 40. panta 1. punkta pirmo daļu, aptur tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus, tā piemēro šādas mēneša maksājumu apturēšanas likmes:
ja dalībvalsts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus neiesniedz līdz 1. martam, likme ir 1 % no tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummas;
ja dalībvalsts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus neiesniedz līdz 1. aprīlim, likme ir 1,5 % no tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummas.
11. pants
Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar snieguma noskaidrošanu
12. pants
Valūtas kurss, kas piemērojams izdevumu deklarāciju sagatavošanā
III NODAĻA
Grāmatojumu noskaidrošana un citas pārbaudes
13. pants
Kritēriji un metodes, ko izmanto, lai piemērotu samazinājumus snieguma noskaidrošanas satvarā
Dalībvalstis sniedz arī skaidrojumus par to korektīvo darbību apmēru un ietekmi, kas jau veiktas, lai novirzi labotu un nepieļautu tās atkārtošanos.
Ja dalībvalsts nevar pamatot novirzes saskaņā ar 2. punktu, tās drīkst sniegt pamatojumus par noviržu daļu.
14. pants
Kritēriji un metodika, ko izmanto, lai atbilstības procedūras satvarā piemērotu korekcijas izdevumiem, kuri neietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā, kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstam
Lai noteiktu summas, kuras no Savienības finansējuma var tikt izslēgtas gadījumos, kad konstatēts, ka izdevumi, kas neietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā, vai izdevumi par kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts tās pašas regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā, nav radušies atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis darījušas pieejamu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu veiktās atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā.
Lai ņemtu vērā dalībvalstu iesniegtos rezultātus, kas minēti 2. un 3. punktā, Komisijai jāspēj:
novērtēt identificēšanā vai ekstrapolēšanā izmantotās metodes, kas dalībvalstīm skaidri jāapraksta;
pārbaudīt 3. punktā minētās izlases reprezentativitāti;
pārbaudīt tai iesniegto identificēšanas vai ekstrapolēšanas saturu un rezultātus;
iegūt pietiekamus un relevantus revīzijas pierādījumus par pamatā esošajiem datiem.
Kad dalībvalstis piemēro 3. punktā paredzētās ekstrapolētās korekcijas, tās var izmantot maksājumu aģentūru kontroles statistiku, ko apstiprinājusi sertifikācijas struktūra, vai kļūdu līmeņa novērtējumu, ko šāda struktūra sagatavojusi Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā minētas revīzijas kontekstā, ja:
Komisija ir apmierināta ar sertifikācijas struktūru veikto darbu gan revīzijas stratēģijas ziņā, gan attiecībā uz faktiskā revīzijas darba saturu, apmēru un kvalitāti;
sertifikācijas struktūru darba tvērums ir saskanīgs ar attiecīgās atbilstības noskaidrošanas izziņas darba tvērumu, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem vai shēmām;
novērtējumos ir ņemta vērā to sodu summa, kurus būtu vajadzējis piemērot.
Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, jo īpaši ņemot vērā identificētās neatbilstības veidu. Tālab kontrolei piemītošus trūkumus ar galvenajām kontrolēm saistītos trūkumos un ar papildu kontrolēm saistītos trūkumos iedala šādi:
galvenās kontroles ir administratīvas pārbaudes un uz vietas veiktas pārbaudes, kas vajadzīgas, lai noteiktu atbalsta attiecināmību un attiecīgo samazinājumu un sodu piemērošanu;
papildu kontroles ir visas citas administratīvās darbības, kas vajadzīgas, lai pareizi apstrādātu pieprasījumus.
Ja vienas un tās pašas atbilstības noskaidrošanas procedūras satvarā tiek konstatētas dažādas neatbilstības, kas katra atsevišķi novestu pie atšķirīgas vienotas likmes korekcijas, piemēro tikai korekciju ar visaugstāko vienoto likmi.
Kad Komisija nosaka vienotas likmes korekciju līmeni, tā jo īpaši ņem vērā vienu vai vairākus no šādiem apstākļiem, kas liecina par smagākiem trūkumiem, kuri rada lielāku risku, ka Savienības budžetam varētu tikt nodarīti zaudējumi:
viena vai vairākas galvenās kontroles nav tikušas piemērotas vai ir piemērotas tik slikti vai tik reti, ka pieprasījuma attiecināmības noteikšanas vai pārkāpumu novēršanas ziņā tās ir uzskatāmas par neiedarbīgām;
vienā un tajā pašā kontroles sistēmā ir atklāti vismaz trīs trūkumi;
ir atklājies, ka dalībvalsts kontroles sistēmu vai nu nepiemēro vispār, vai arī piemērošanā ir smagi trūkumi, un ir pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un nolaidību nelikumīgas vai krāpnieciskas prakses apkarošanā;
līdzīgi trūkumi tajā pašā nozarē dalībvalstī tiek atklāti izziņas darbā, kas seko izziņas darbam, kurā tie pirmo reizi konstatēti un paziņoti dalībvalstij; tomēr šādā gadījuma ņem vērā dalībvalsts jau veiktos korektīvos vai kompensējošos pasākumus.
15. pants
Kritēriji un metodika, ko izmanto, lai atbilstības procedūras satvarā piemērotu korekcijas izdevumiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā
Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, jo īpaši ņemot vērā identificētā būtiski trūkuma veidu. Šajā nolūkā ņem vērā būtisko trūkumu ietekmēto pārvaldības sistēmu elementus.
Ja vienas un tās pašas atbilstības procedūras satvarā tiek konstatēti dažādi būtiski trūkumi, kas katrs atsevišķi novestu pie atšķirīgām vienotas likmes korekcijām, piemēro tikai korekciju ar visaugstāko vienoto likmi.
Kad Komisija nosaka vienotas likmes korekciju līmeni, tā jo īpaši ņem vērā vienu vai vairākus no šādiem apstākļiem, kas liecina par smagākiem trūkumiem, kuri rada lielāku risku, ka Savienības budžetam varētu tikt nodarīti zaudējumi:
vienam vai vairākiem pārvaldības sistēmu elementiem piemīt būtiski trūkumi;
ir atklājies, ka dalībvalsts kādu pārvaldības sistēmas elementu nepiemēro vispār, un ir pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un nolaidību nelikumīgas vai krāpnieciskas prakses apkarošanā;
līdzīgi trūkumi tajā pašā nozarē dalībvalstī tiek atklāti izziņas darbā, kas seko izziņas darbam, kurā tie pirmo reizi konstatēti un paziņoti dalībvalstij; tomēr šādā gadījuma ņem vērā dalībvalsts jau veiktos korektīvos vai kompensējošos pasākumus.
IIIa NODAĻA
Īpaši avansu izmaksāšanas nosacījumi
15.a pants
Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 3.a punktā minēto avansu izmaksāšanas īpašie nosacījumi
IV NODAĻA
Nodrošinājumi
16. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro visos gadījumos, kad lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos ir prasīts nodrošinājums, neatkarīgi no tā, vai termins “nodrošinājums” ir lietots vai ne.
Šo nodaļu nepiemēro nodrošinājumiem, ko iesniedz, lai garantētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 ( 4 ) minēto ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu samaksu.
17. pants
Šajā nodaļā lietotie termini
Šajā nodaļā:
“kompetentā iestāde” ir vai nu persona, kas pilnvarota pieņemt nodrošinājumu, vai persona, kas saskaņā ar attiecīgo regulu pilnvarota izlemt, vai nodrošinājums jāatbrīvo vai jāatsavina;
“grupveida nodrošinājums” ir nodrošinājums, kuru kompetentajai iestādei dara pieejamu, lai garantētu vairāku pienākumu izpildi;
“garantētās summas attiecīgā daļa” ir garantētās summas daļa, kas atbilst daudzumam, attiecībā uz kuru ir pārkāpta kāda prasība.
18. pants
Atbildīgā persona
Nodrošinājumu iemaksā tā persona vai tās personas vārdā, kas atbildīga par kāda pienākuma neizpildes gadījumā piekritīgās naudas summas samaksu.
19. pants
Atteikšanās no prasības pēc nodrošinājuma
Kompetentā iestāde no prasības pēc nodrošinājuma var atteikties, ja persona, kas atbildīga par pienākuma izpildi, ir:
publiska struktūra, kas atbildīga par publiskas iestādes pienākumu izpildi, vai
privāta struktūra, kas a) apakšpunktā minētos pienākumus pilda valsts uzraudzībā.
Piemērojot pirmo daļu, nodrošinājuma vērtību aprēķina, aptverot visus relevantos pienākumus, kas saistīti ar to pašu darbību.
20. pants
Nodrošinājumiem piemērojamie nosacījumi
Citāds čeks, kas pirmajā daļā nav minēts, nodrošinājumu rada tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.
21. pants
Euro izmantošana
22. pants
Garantijas sniedzējs
Rakstiskajā garantijā norāda vismaz:
pienākumu vai – grupveida nodrošinājuma gadījumā – pienākuma veidu (veidus), kuru izpildi tā garantē ar naudas summas samaksu;
maksimālo summu, par kuras samaksu garantijas sniedzējs uzņemas atbildību;
to, ka garantijas sniedzējs solidāri ar personu, kas atbildīga par samaksas pienākuma izpildi, apņemas 30 dienās pēc kompetentās iestādes pieprasījuma samaksāt jebkuru garantijas robežās ietilpstošu summu, kas maksājama, tiklīdz nodrošinājumu pasludina par atsavinātu.
23. pants
Nepārvaramas varas piemērošana
Jebkura persona, kas ir atbildīga par pienākumu, uz kuru attiecas nodrošinājums, un kas apgalvo, ka pienākums nav izpildīts nepārvaramas varas dēļ, pierāda kompetentajām iestādēm, ka ir iestājies nepārvaramas varas gadījums. Ja kompetentā iestāde nepārvaramas varas gadījumu atzīst, pienākums tiek atcelts tikai nodrošinājuma atbrīvošanas nolūkā.
24. pants
Nodrošinājumu atsavināšana
Šādā gadījumā uzreiz atsavina 10 % nodrošinājuma, bet atlikušajai summai piemēro vēl šādus papildu procentus:
2 % par kalendāro dienu, kas pārsniedz noteikto termiņu, ja pienākums ir saistīts ar produktu importēšanu trešā valstī;
5 % par kalendāro dienu, kas pārsniedz noteikto termiņu, ja pienākums ir saistīts ar produktu izvešanu no Savienības muitas teritorijas.
Ja pirmajā daļā minētais pierādījums ir izmantotas vai derīgumu zaudējušas importa vai eksporta licences iesniegšana, atsavināmā nodrošinājuma daļa ir 15 %, ja minētais pierādījums tiek iesniegts pēc noteiktā termiņa, kas minēts pirmajā daļā, bet ne vēlāk kā 730. kalendārajā dienā pēc licences derīguma termiņa beigām. Pēc šīm 730 kalendārajām dienām pilnībā atsavina atlikušo nodrošinājuma daļu.
25. pants
Nodrošinājumu atbrīvošana
Pirmajā daļā noteiktais laikposms nepārsniedz 1 095 kalendārās dienas no dienas, kad nodrošinājums piesaistīts konkrētam pienākumam.
26. pants
Sliekšņvērtības
27. pants
Darbības joma
Šo iedaļu piemēro gadījumā, ja īpaši Savienības noteikumi paredz, ka naudas summu avansā var piešķirt, pirms ir izpildīts ar kāda atbalsta vai priekšrocības saņemšanu saistītais pienākums.
28. pants
Nodrošinājumu atbrīvošana
Nodrošinājumu atbrīvo:
kad konstatētas galīgās tiesības uz avansā piešķirto summu
vai piešķirtā summa, kam pieskaitīts īpašajos Savienības noteikumos paredzētais palielinājums, ir atmaksāta.
Tomēr tad, ja īpaši Savienības noteikumi tā paredz, pierādījumu drīkst iesniegt arī pēc minētā termiņa beigām, bet tad nodrošinājumu atmaksā daļēji.
V NODAĻA
Euro izmantošana
29. pants
Tirdzniecība ar trešām valstīm
30. pants
Īpaši atbalsta veidi
31. pants
Vīna nozare
Valūtas kursa noteicošā diena ir tā finanšu gada pirmā diena, kurā tiek piešķirts atbalsts par:
Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu;
Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas l) apakšpunktā minēto ar kopfondu izveidi saistītās administratīvās izmaksas sedzošo pagaidu palīdzību, kuras apmērs ar laiku samazinās;
Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto ražas apdrošināšanu pret ienākumu zaudēšanu, kas rodas no nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kurus var pielīdzināt dabas katastrofai, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem.
31.a pants
Biškopības programmas
Attiecībā uz summām, kas atbalsta veidā izmaksātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. pantu izveidotās biškopības programmās, maiņas kursu noteicošā diena ir maksājuma veikšanas gada 1. janvāris.
32. pants
Ar skolu apgādes programmas īstenošanu saistītā atbalsta summas un maksājumi
Kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļas I iedaļā minētās skolu apgādes programmas īstenošanai piešķirto atbalstu, valūtas kursa noteicošā diena ir 1. janvāris pirms attiecīgā mācību gada.
33. pants
Strukturāla vai vidiska rakstura atbalsts
Attiecībā uz lauku attīstības atbalstu, ko maksā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas IV nodaļu, kā arī attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar pasākumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, valūtas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, kurā pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.
Tomēr tajos gadījumos, kad saskaņā ar Savienības noteikumiem pirmajā daļā minēto summu izmaksa ir sadalīta pa vairākiem gadiem, valūtas kursa noteicošā diena katrai gada maksājuma daļai ir tā gada 1. janvāris, par kuru izmaksā attiecīgo daļu.
34. pants
Citas summas un cenas
Attiecībā uz citām cenām vai summām, kas 30.–33. pantā nav minētas, vai summām, kas saistītas ar minētajām cenām un Savienības tiesību aktos ir izteiktas euro vai ir izteiktas euro konkursa procedūrā, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā notiek viena no šādām juridiskām darbībām:
attiecībā uz iegādi – diena, kad saņemts derīgs piedāvājums;
attiecībā uz pārdošanu – diena, kad saņemts derīgs piedāvājums;
attiecībā uz produktu izņemšanu no tirgus – diena, kad notiek izņemšana;
attiecībā uz ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām – diena, kad notiek ražas nenovākšanas vai priekšlaicīgas novākšanas darbība;
attiecībā uz transporta, pārstrādes vai intervences krājumu publiskās uzglabāšanas izmaksām un attiecībā uz pētījumiem piešķirtām summām, kas noteiktas konkursa procedūrā, – piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena;
attiecībā uz tirgus cenu, summu vai piedāvājumu reģistrēšanu – diena, attiecībā uz kuru šī cena, summa vai piedāvājums reģistrēts;
attiecībā uz sodiem, kas saistīti ar neatbilstību lauksaimniecības tiesību aktiem, – diena, kurā kompetentā iestāde sastādījusi faktu konstatācijas aktu.
35. pants
Avansu izmaksāšana
Attiecībā uz avansiem valūtas kursa noteicošā diena ir noteicošā diena, kas piemērojama cenai vai summai, ar kuru saistīts avanss, ja šī diena ir pirms avansa izmaksas brīža, vai citos gadījumos diena, kad avanss ir izteikts euro, vai – ja tas nav darīts – avansa izmaksāšanas diena. Valūtas kursa noteicošo dienu avansiem piemēro, neskarot visai attiecīgajai cenai vai summai noteiktās noteicošās dienas piemērošanu.
36. pants
Nodrošinājumi
Attiecībā uz nodrošinājumiem valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā nodrošinājums iesniegts.
Tomēr piemēro šādus izņēmumus:
attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar avansiem, valūtas kursa noteicošā diena ir noteicošā diena, kas noteikta avansa summai, ja šī diena ir pirms nodrošinājuma iemaksāšanas;
attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar piedāvājumu iesniegšanu, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā iesniegts piedāvājums;
attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar piedāvājumu izpildi, valūtas kursa noteicošā diena ir uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus pēdējā diena.
37. pants
Valūtas kursa noteikšana
Ja noteicošo dienu nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izmantojamais valūtas kurss ir jaunākais valūtas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā ir noteicošā diena.
Tomēr izmantojamais valūtas kurss ir:
gadījumos, kuri minēti šīs regulas 29. panta 2. punktā un kuros valūtas kursa noteicošā diena ir muitas deklarācijas pieņemšanas diena, – kurss, kas minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 53. panta 1. punktā;
attiecībā uz intervences izdevumiem, kas radušies intervences krājumu publiskās uzglabāšanas darbību kontekstā, – kurss, kas izriet no Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 ( 5 ) 3. panta 2. punkta piemērošanas.
38. pants
Darījumu rūpīga pārbaude
Euro izteiktās summas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļas piemērošanas, attiecīgā gadījumā konvertē valsts valūtā, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā tā gada pirmajā darbdienā, kurā sākas rūpīgo pārbaužu periods, un kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
VI NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi
39. pants
Pārejas noteikumi
40. pants
Atcelšana
Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.
Tomēr:
minētās deleģētās regulas 5. pantu, 5.a pantu, 7. panta 3. un 4. punktu, 10. pantu, 11. panta 1. punkta otro daļu, 11. panta 2. punktu, 12. pantu, 13. pantu un 41. panta 5. punktu turpina piemērot:
attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1307/2013 ( 6 ) paredzētām atbalsta shēmām radušies un veikti attiecībā uz 2022. kalendāro gadu un pirms tam;
pasākumiem, kas saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 īstenoti līdz 2022. gada 31. decembrim;
atbalsta shēmām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2117 ( 7 ) 5. panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 5. panta 7. punktā, attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1308/2013, tiek īstenotas pēc 2022. gada 31. decembra un līdz minēto atbalsta shēmu beigām; un
saistībā ar ELFLA – attiecībā uz izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un maksājumiem, ko maksājumu aģentūra veikusi lauku attīstības programmu īstenošanas ietvaros, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1305/2013;
minētās regulas 13. pantu turpina piemērot notiekošai līdzekļu atgūšanai, kas uzsākta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. pantu.
41. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
Tomēr tās 39. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
1. panta 2. punktā minētie maksājumu aģentūru akreditācijas kritēriji
1. IEKŠĒJĀ VIDE
A. Organizatoriskā struktūra
Maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra ļauj tai pildīt šādas galvenās funkcijas attiecībā uz ELGF un ELFLA izdevumiem:
maksājumu autorizācija un kontrole, ko veic, lai noskaidrotu, vai labuma guvējam maksājamā summa atbilst Savienības noteikumiem, un kas jo īpaši ietver administratīvās kontroles un kontroles uz vietas;
autorizētās summas vai – lauku attīstības gadījumā – Savienības līdzfinansējuma daļas izmaksāšana labuma guvējiem (vai viņu tiesību pārņēmējiem);
informācijas sistēmas formā organizēta uzskaite, kurā visus maksājumus iegrāmato maksājumu aģentūras kontos, kas ELGF un ELFLA izdevumiem iekārtoti atsevišķi, un izdevumu kopsavilkumu periodiska sagatavošana, pie kuras pieder mēneša (ELGF), ceturkšņa (ELFLA) un gada deklarāciju iesniegšana Komisijai. Maksājumu aģentūras kontos iegrāmato arī ELGF un ELFLA finansētos aktīvus, jo īpaši attiecībā uz intervences krājumiem, nenoskaidrotajiem avansiem, nodrošinājumiem un debitoriem;
attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra nodrošina arī to, ka tiek sagatavoti snieguma ziņojumi, kuros uzrāda izlaides rādītājus Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētās snieguma ikgadējās noskaidrošanas vajadzībām un rezultātu rādītājus Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētās snieguma daudzgadu uzraudzības vajadzībām, un tādā veidā pierādīts, ka Regulas (ES) 2021/2116 37. pants ir ievērots.
Maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra nodrošina skaidru pilnvaru un atbildības sadalījumu visos darbības līmeņos un pirmās daļas i), ii), iii) punktā minēto funkciju nodalīšanu, turklāt atbildību par tām nosaka organigrammā, kurā norādīta arī funkcionālā pakļautība. Tajā ietilpst 4. punktā minētie tehniskie dienesti un iekšējās revīzijas dienests.
B. Cilvēkresursu normas
Maksājumu aģentūra pierāda apņemšanos ievērot integritāti un ētiskās vērtības. Visi vadības līmeņi savos norādījumos, rīcībā un uzvedībā ievēro integritāti un ētiskās vērtības. Integritāte un ētiskās vērtības ir noteiktas rīcības standartos, un tās izprot visos organizācijas līmeņos, kā arī ārpakalpojumu sniedzēji un labuma guvēji. Ir ieviesti procesi, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai personas un struktūrvienības vadās pēc rīcības standartiem, un laikus novērstu novirzes. Maksājumu aģentūra pierāda arī apņemšanos piesaistīt, pilnveidot un noturēt kompetentas personas atbilstoši saviem mērķiem.
Aģentūra jo īpaši nodrošina to, ka:
tiek iedalīti darbību veikšanai vajadzīgie cilvēkresursi un nodrošinātas atbilstošas tehniskās prasmes, kas vajadzīgas dažādos darbības līmeņos;
pienākumi tiek sadalīti tā, ka neviena amatpersona vienlaikus nav atbildīga par vairāk kā vienu pienākumu, kas saistīts ar ELGF vai ELFLA pieprasīto summu autorizāciju, izmaksāšanu vai iegrāmatošanu, un neviena amatpersona nevienu no minētajiem uzdevumiem neveic bez pārraudzības;
katras amatpersonas pienākumi ir noteikti rakstiskā darba aprakstā, kurā noteiktas arī tās pilnvaru finansiālās robežas. Minētās robežas var būt noteiktas sistēmā;
personālam visos darbības līmeņos tiek nodrošināta atbilstoša apmācība, kas ietver informētību par krāpšanu, un ir ieviesta sensitīvus amatus ieņemošu darbinieku rotācijas politika vai – alternatīvi – pastiprinātas pārraudzības politika;
tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu un atklātu iespējamu risku, ka varētu rasties interešu konflikts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. panta nozīmē saistībā ar maksājumu aģentūras funkciju izpildi attiecībā uz personām, kurām ir ietekme un sensitīvi amati maksājumu aģentūrā un ārpus tās. Ja pastāv interešu konflikta risks, tiek ieviesti pasākumi, kas nodrošina minētā panta piemērošanu.
C. Riska novērtējums
Maksājumu aģentūra nodrošina:
maksājumu aģentūras mērķu apzināšanu, kas ļauj identificēt un novērtēt ar minētajiem mērķiem saistītos riskus;
tādu risku, tai skaitā iespējamo pārkāpumu vai krāpšanas, apzināšanu, kas apdraud tās mērķu sasniegšanu, un minēto risku analīzi, kas kalpo par riska pārvaldības iespēju noteikšanas pamatu;
attiecībā uz iespējamas krāpšanas risku – krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ietver pasākumus, ar kuriem apkaro krāpšanu un jebkādas nelikumīgas darbības, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Šie pasākumi ietver krāpšanas novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanas nosacījumus, kā arī izlabošanas un atturēšanas pasākumus ar samērīgām un atturošām sankcijām;
risku novēršanas un mazināšanas pasākumu īstenošanu;
tādu izmaiņu apzināšanu un novērtēšanu, kas varētu būtiski ietekmēt iekšējās kontroles sistēmu;
riska novērtējuma un konstatēto risku novēršanai vai mazināšanai ieviesto pasākumu regulāru izskatīšanu.
D. Deleģēšana
D.1. Ja maksājumu aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktu kādu no saviem uzdevumiem deleģē citai struktūrai, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
starp maksājumu aģentūru un šo struktūru ir jānoslēdz rakstiska vienošanās, kurā norādīti ne tikai deleģētie uzdevumi, bet arī tas, kāda informācija un kādi apliecinošie dokumenti jāiesniedz maksājumu aģentūrai un kādā termiņā tas jāizdara. Vienošanās jāizstrādā tā, lai maksājumu aģentūra varētu izpildīt akreditācijas kritērijus;
maksājumu aģentūra visos gadījumos saglabā atbildību par attiecīgo fondu efektīvu pārvaldību. Tā pilnībā atbild par pamatā esošo finanšu darījumu likumību un pareizību, arī par Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā arī par atbilstošo izdevumu deklarēšanu Komisijai un par attiecīgo pārskatu sagatavošanu;
šīs citas struktūras atbildība un pienākumi ir skaidri noteikti, jo īpaši attiecībā uz Savienības noteikumu ievērošanas kontroli un verifikāciju;
maksājumu aģentūra pārliecinās par to, vai šīs citas struktūras rīcībā ir rezultatīvas sistēmas, kas nodrošina tās uzdevumu pienācīgu izpildi;
minētā cita struktūra skaidri apliecina maksājumu aģentūrai, ka pilda savus uzdevumus, un apraksta izmantotos līdzekļus;
maksājumu aģentūra regulāri izskata deleģēto uzdevumu izpildi, lai pārliecinātos, ka darbs tiek veikts pienācīgi un atbilst Savienības noteikumiem.
D.2. Nosacījumus, kas izklāstīti D.1. punkta i), ii), iii) un v) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad maksājumu aģentūras funkcijas kā daļu no saviem parastajiem uzdevumiem, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, veic cita struktūra.
2. KONTROLES AKTIVITĀTES
A. Pieprasījumu autorizācijas procedūras
Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus noteikumus:
maksājumu aģentūra izstrādā detalizētas procedūras, kā tiek saņemti, iegrāmatoti un apstrādāti pieprasījumi, arī visu izmantojamo dokumentu un informācijas sistēmas aprakstu;
katras par autorizāciju atbildīgas amatpersonas rīcībā ir detalizēts tās veicamo verifikāciju kontrolsaraksts, un pieprasījumu apliecinošajos dokumentos tā apliecina, ka minētās pārbaudes ir veiktas. Minēto apliecinājumu var sagatavot elektroniski. Ir pierādījumi par sistemātisku, piemēram, uz izlasi, sistēmu vai plānu balstītu, darba izskatīšanu, ko veic augstākstāvošs darbinieks;
maksājuma pieprasījumu autorizē tikai pēc tam, kad veiktas pietiekamas pārbaudes, kurās noskaidro atbilstību Savienības noteikumiem;
pārbaudēs ietilpst arī pārbaudes, kas prasītas attiecīgajā regulā, ar ko reglamentē konkrēto pasākumu, saskaņā ar kuru atbalsts pieprasīts, un pārbaudes, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu jāveic, lai novērstu un atklātu krāpšanu un pārkāpumu, it īpaši to radītos riskus. Attiecībā uz ELFLA papildus ir vajadzīgas procedūras, kurās pārliecinās par to, vai atbalsta piešķiršanas, tai skaitā līgumslēgšanas, nosacījumi ir izpildīti un visi piemērojamie Savienības noteikumi, arī KLP stratēģiskajā plānā noteiktie, ir ievēroti;
maksājumu aģentūras vadība atbilstošā līmenī tiek pastāvīgi un savlaicīgi informēta par veikto administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, lai minēto kontroļu pietiekamību varētu vienmēr ņemt vērā pirms pieprasījuma nokārtošanas;
veikto darbu detalizēti apraksta ziņojumā, ko pievieno katram pieprasījumam vai pieprasījumu partijai, vai attiecīgā gadījumā ziņojumā par vienu tirdzniecības gadu. Ziņojumam pievieno apliecinājumu par apstiprināto pieprasījumu attiecināmību un veiktā darba raksturu, jomu un robežām. To var sagatavot elektroniski. Turklāt attiecībā uz ELFLA ir vajadzīgs apliecinājums, ka atbalsta piešķiršanas, tai skaitā līgumslēgšanas, nosacījumi ir izpildīti un visi piemērojamie Savienības noteikumi, arī KLP stratēģiskajā plānā noteiktie, ir ievēroti. Ja kādas fiziskās vai administratīvās pārbaudes nav visaptverošas, bet ir veiktas attiecībā uz pieprasījumu izlasi, norāda atlasītos pieprasījumus, apraksta atlases metodi, visu inspekciju rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz nesakritībām un pārkāpumiem, par kuriem ziņots. Apliecinošie dokumenti (papīra vai elektroniskā formā) ir pietiekami, lai varētu gūt pārliecību, ka visas prasītās autorizēto pieprasījumu attiecināmības pārbaudes ir veiktas;
ja dokumentus (papīra vai elektroniskā formā), kas attiecas uz autorizētiem pieprasījumiem un veiktām kontrolēm, patur citas struktūras, tad gan minētās struktūras, gan maksājumu aģentūra izveido procedūras, kas nodrošina, ka minētie dokumenti vai elektroniskie datu reģistri tiek glabāti un ir pieejami maksājumu aģentūrai.
B. Maksāšanas procedūras
Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka maksājumi tiek veikti vienīgi uz labuma guvēju vai viņu tiesību pārņēmēju bankas kontiem. Maksājumu aģentūru apkalpojošā banka vai, attiecīgā gadījumā, valdības maksātāja iestāde maksājumu veic piecu darbdienu laikā no dienas, kad maksājums pieprasīts no ELGF vai ELFLA. Ir pieņemtas procedūras, ar ko nodrošina, ka visi maksājumi, kuru pārskaitījumi nav izpildīti, netiek deklarēti atlīdzināšanai no ELGF vai no ELFLA. Ja šādi maksājumi ELGF vai ELFLA jau tikuši deklarēti, tie no jauna jākreditē minētajiem fondiem ar nākamā mēneša/ceturkšņa deklarācijām vai, vēlākais, gada pārskatiem. Maksājumus neveic skaidrā naudā. Kredītrīkotāja un/vai tā uzraudzītāja apstiprinājumu drīkst sniegt elektroniski, ja ir nodrošināta pienācīga minēto elektronisko līdzekļu drošības pakāpe un elektroniskajos reģistros tiek ievadīta parakstītāja identitāte.
C. Uzskaites procedūras
Maksājumu aģentūra pieņem šādas procedūras:
uzskaites procedūras nodrošina, ka mēneša (ELGF), ceturkšņa (ELFLA) un gada deklarācijas ir pilnīgas, pareizas un laikus iesniegtas un ka ikviena kļūda vai izlaidums tiek atklāts un izlabots, it īpaši ar regulāri veiktu pārbaužu un saskaņošanas palīdzību;
intervences krājumu uzskaite nodrošina daudzumu un saistīto izmaksu pareizu un savlaicīgu apstrādi un iegrāmatošanu pēc identificējamas partijas un pareizā kontā katrā posmā no piedāvājuma pieņemšanas līdz produkta fiziskai izvākšanai atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem, kā arī nodrošina, ka jebkurā laikā var noteikt katrā vietā uzglabāto krājumu daudzumu un veidu.
D. Snieguma ziņošanas procedūras
Attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem maksājumu aģentūra nodrošina, ka ir ieviesta informācijas sistēma, kas ļauj datorizētā veidā vākt, reģistrēt un glabāt datus par katru pieprasījumu un darbību. Turklāt sistēma nodrošina datus par visiem relevantajiem izlaides rādītājiem sadalījumā pa intervencēm, lai garantētu, ka gada snieguma ziņojumi uzrāda, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 37. pantu, kā arī datus par rezultātu rādītājiem, tai skaitā mērķrādītājiem un starpposma mērķrādītājiem.
E. Avansu un nodrošinājumu procedūras
Ir pieņemtas procedūras, kas nodrošina to, ka:
avansa maksājumi uzskaites vai papildu reģistros tiek iegrāmatoti atsevišķi;
pēc vienkārša maksājumu aģentūras pieprasījuma tiek saņemtas garantijas tikai no finanšu institūcijām, kuras atbilst šīs regulas IV nodaļas nosacījumiem un kuras ir apstiprinājušas attiecīgās iestādes, turklāt garantijas paliek spēkā līdz dzēšanai vai pieprasīšanai;
avansus noskaidro noteiktajos termiņos un tos, kas nav laikus noskaidroti, tūlīt identificē un tūlīt pieprasa garantijas.
F. Parādu procedūras
Visus A–E iedaļā minētos kritērijus mutatis mutandis piemēro nodevām, atsavinātām garantijām, atlīdzinātiem maksājumiem, piešķirtajiem ieņēmumiem utt., kuri maksājumu aģentūrai jāiekasē ELGF un ELFLA uzdevumā.
Maksājumu aģentūra izveido sistēmu visu piekritīgo summu atzīšanai un visu šādu parādu reģistrēšanai vienotā debitoru virsgrāmatā pirms to saņemšanas. Debitoru virsgrāmatu regulāri inspicē, un veic nokavētu parādu iekasēšanai vajadzīgās darbības.
G. Revīzijas taka
Lai jebkurā brīdī nodrošinātu pietiekami detalizētu revīzijas taku, maksājumu aģentūrā ir pieejama informācija attiecībā uz dokumentāriem pierādījumiem par pieprasījumu autorizāciju, iegrāmatošanu un maksāšanu, ziņošanu par sniegumu un avansu, nodrošinājumu un parādu apstrādi.
3. INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA
A. Komunikācija
Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka tiek reģistrētas visas izmaiņas Savienības noteikumos, jo īpaši piemērojamās atbalsta likmes, un laikus atjaunināti norādījumi, datubāzes un kontrolsaraksti.
B. Informācijas sistēmu drošība
Informācijas sistēmu drošību sertificē saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu ISO 27001 “Informācijas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības”.
Ja Komisija to atļāvusi, dalībvalstis drīkst informācijas sistēmu drošību sertificēt saskaņā ar citiem atzītiem standartiem, ja minētie standarti garantē vismaz tādu pašu drošības līmeni, kādu garantē standarts ISO 27001.
Pirmo un otro daļu nepiemēro maksājumu aģentūrām, kas atbild par tādu gada izdevumu pārvaldību un kontroli, kuri nepārsniedz 400 miljonus EUR, ja attiecīgā dalībvalsts ir informējusi Komisiju par savu lēmumu tā vietā piemērot vienu no šādiem standartiem:
4. UZRAUDZĪBA
A. Pastāvīga uzraudzība, ko nodrošina iekšējās kontroles aktivitātes
Iekšējās kontroles aktivitātes aptver vismaz šādas jomas:
lai nodrošinātu noteikumu, pamatnostādņu un procedūru pienācīgu īstenošanu, tiek uzraudzīti tehniskie dienesti un deleģētās struktūras, kas atbildīgas par kontroles un citu funkciju veikšana;
tiek ierosināta sistēmu maiņa, kas vajadzīga, lai uzlabotu kontroles sistēmas kopumā;
tiek izskatīti maksājumu aģentūrai iesniegtie pieprasījumi un lūgumi, kā arī cita informācija, kas rada aizdomas par pārkāpumiem;
lai novērstu un atklātu krāpšanu un pārkāpumus, tiek veikta uzraudzība, kurā īpašu uzmanību pievērš tādām maksājumu aģentūras kompetencē esošām KLP izdevumu jomām, kurās pastāv būtisks krāpšanas vai citu smagu pārkāpumu risks.
Pastāvīga uzraudzība ir neatņemama maksājumu aģentūras ikdienas darba un regulāri veikto pamatdarbību daļa. Aģentūras ikdienas darbu un kontroles aktivitātes pastāvīgi uzrauga visos līmeņos, lai nodrošinātu pietiekami detalizētu revīzijas taku.
B. Atsevišķi izvērtējumi, ko nodrošina iekšējās revīzijas dienests
Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus noteikumus:
iekšējās revīzijas dienests ir no citām maksājumu aģentūras struktūrvienībām neatkarīgs dienests, kas par savu darbību atskaitās tieši maksājumu aģentūras direktoram;
iekšējās revīzijas dienests pārliecinās par to, vai aģentūras pieņemtās procedūras ir piemērotas, lai nodrošinātu, ka tiek verificēta atbilstība Savienības noteikumiem un ka grāmatojumi ir pareizi, pilnīgi un savlaicīgi. Verifikācijas var aprobežoties ar izlases kārtībā noteiktiem pasākumiem un darījumu izlasi, ja revīzijas plāns nodrošina, ka tiek aptvertas visas būtiskās jomas, arī par autorizāciju atbildīgās struktūrvienības, laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus;
iekšējas revīzijas dienesta darbs tiek veikts saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, ieprotokolēts darba dokumentos un rezultējas aģentūras augstākajai vadībai adresētos ziņojumos un ieteikumos.
II PIELIKUMS
2. panta 3. punktā minētie koordinējošo struktūru akreditācijas kritēriji, kas attiecas uz gada snieguma ziņojuma sagatavošanu
1. INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA
A. Komunikācija
Koordinējošā struktūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka tiek reģistrētas visas izmaiņas Savienības noteikumos un laikus atjaunināti norādījumi un datubāzes.
B. Informācijas sistēmu drošība
Informācijas sistēmu drošību sertificē saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu ISO 27001 “Informācijas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības”.
Ja Komisija to atļāvusi, dalībvalstis drīkst informācijas sistēmu drošību sertificēt saskaņā ar citiem atzītiem standartiem, ja minētie standarti garantē vismaz tādu pašu drošības līmeni, kādu garantē standarts ISO 27001. Ja maksājumu aģentūra darbojas kā koordinējošā struktūra, tās sertifikācija atbilst šim nosacījumam.
III PIELIKUMS
3. panta 1. punktā minētie maksājumu aģentūru pienākumi
I. MAKSĀJUMU AĢENTŪRU PIENĀKUMI
A. Pārbaudes
1. Biežums un reprezentativitāte
Katru uzglabāšanas vietu vismaz reizi gadā inspicē saskaņā ar II daļā izklāstītajiem noteikumiem, lai jo īpaši pārliecinātos par:
procedūru, kādā tiek vākta informācija par intervences krājumu publisko uzglabāšanu;
uzglabātāja uz vietas glabāto uzskaites datu atbilstību maksājumu aģentūrai nosūtītajai informācijai.
Fizisko atrašanos konstatē, veicot pietiekami reprezentatīvu fizisko inspekciju, kas aptver vismaz II daļā minētās procentuālās daļas un ļauj izdarīt secinājumus par visu krājumu uzskaitē reģistrēto daudzumu faktisko atrašanos krājumos.
Kvalitāti pārbauda, veicot vizuālu, smaržas un/vai organoleptisko pārbaudi, bet šaubu gadījumā – padziļinātas analīzes.
2. Papildu pārbaudes
Ja fiziskās inspekcijas laikā tiek konstatētas novirzes, ar to pašu metodi inspicē tālāku procentuālo daļu no intervences krājumos uzglabātajiem daudzumiem. Ja vajadzīgs, inspekciju var paplašināt, proti, nosvērt visus inspicētajā partijā vai noliktavā esošos produktus.
B. Inspekcijas ziņojumi
1. Maksājumu aģentūras iekšējās inspekcijas struktūra vai struktūra, kuru tā pilnvarojusi, sagatavo ziņojumu par katru veikto pārbaudi vai fizisko inspekciju.
2. Ziņojums satur vismaz šādu informāciju:
uzglabātāja vārds/nosaukums, apmeklētās noliktavas adrese un inspicēto partiju apraksts;
inspekcijas sākuma un beigu datums un laiks;
inspekcijas norises vieta un uzglabāšanas apstākļu, iepakojuma un piekļūstamības apraksts;
inspicētāju pilna identitāte, viņu statuss un pilnvarojuma nosacījumi;
veiktie inspekcijas pasākumi un procedūras, kas izmantotas tilpuma noteikšanā, piemēram, mērīšanas metodes, aprēķini, starpposma un galīgie rezultāti un izdarītie secinājumi;
attiecībā uz katru uzglabāto partiju vai šķiru – daudzums maksājumu aģentūras uzskaites grāmatās, daudzums noliktavas uzskaites grāmatās un nesakritības, kas konstatētas starp abiem grāmatu komplektiem;
attiecībā uz katru fiziski inspicēto partiju vai šķiru – f) apakšpunktā minētā informācija un uz vietas verificētais daudzums un jebkādas nesakritības, partijas vai šķiras numurs, paliktņi, kastes, graudu torņi, cisternas vai citas inspicētās tvertnes un svars (attiecīgā gadījumā neto un bruto) vai tilpums;
uzglabātāja izteikumi nesakritību vai atšķirību gadījumā;
vieta, datums un ziņojuma sagatavotāja un uzglabātāja vai viņa pārstāvja paraksts;
jebkāda paplašināta inspekcija, kas veikta noviržu gadījumā; norāda uzglabāto produktu procentuālo daļu, ko aptvērusi paplašinātā inspekcija, atklātās nesakritības un sniegtos skaidrojumus.
3. Ziņojumus tūlīt nosūta par maksājumu aģentūras uzskaites kārtošanu atbildīgās struktūrvienības vadītājam.
Tūlīt pēc ziņojuma saņemšanas maksājumu aģentūras uzskaiti labo, ņemot vērā konstatētās nesakritības un atšķirības.
4. Ziņojumi ir pieejami Komisijas darbiniekiem un Komisijas pilnvarotām personām.
5. Maksājumu aģentūra sagatavo kopsavilkuma dokumentu, kurā norāda:
veiktās pārbaudes, skaidri norādot, kuras no tām ir fiziskas inspekcijas (inventarizācijas);
pārbaudītos daudzumus;
salīdzinājumā ar mēneša un gada pārskatiem konstatētās novirzes un šo noviržu iemeslus.
Pārbaudītos daudzumus un konstatētās novirzes attiecībā uz katru attiecīgo produktu norāda svara vai tilpuma izteiksmē un procentos no kopējiem uzglabātajiem daudzumiem.
Pārbaudes, kas veiktas, lai verificētu uzglabāto produktu kvalitāti, šajā kopsavilkuma dokumentā norāda atsevišķi. To nosūta Komisijai vienlaikus ar gada pārskatiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.
II. FIZISKĀS INSPEKCIJAS PROCEDŪRA, KĀ VEICAMAS I DAĻĀ PAREDZĒTĀS PĀRBAUDES ATKARĪBĀ NO KLP NOZARES
A. Sviests
1. Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no kopējā publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.
2. Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un šo partiju sastāvu uz vietas verificē šādi:
partiju un kastu kontrolnumurus identificē, pamatojoties uz pirkuma vai ievešanas dokumentiem;
nosver paliktņus (vienu no 10) un kastes (vienu no katra paliktņa);
vizuāli pārbauda kastes saturu (vienu kasti no pieciem paliktņiem);
pārbauda iepakojuma stāvokli.
3. Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.
B. Vājpiena pulveris
1. Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.
2. Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un šo partiju sastāvu uz vietas verificē šādi:
partiju un maisu kontrolnumurus identificē, pamatojoties uz pirkuma vai ievešanas dokumentiem;
nosver paliktņus (vienu no 10) un maisus (vienu no 10);
vizuāli pārbauda viena maisa saturu (vienu maisu no pieciem paliktņiem);
pārbauda iepakojuma stāvokli.
3. Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.
C. Labība un rīsi
1. Fiziskās inspekcijas procedūra
Inspekciju veic šādi.
Atlasa pārbaudāmos bunkurus vai noliktavas telpas, kas atbilst vismaz 5 % no publiskajā uzglabāšanā esošo labības vai rīsu intervences krājumu kopējā daudzuma.
Izlasi veido, pamatojoties uz maksājumu aģentūras krājumu reģistriem, bet uzglabātāju neinformē.
Fiziskajā inspekcijā:
verificē labības vai rīsu atrašanos atlasītajos bunkuros vai noliktavas telpās;
identificē labību vai rīsus;
inspicē uzglabāšanas apstākļus un pārbauda Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1238 ( 8 ) paredzētajos apstākļos uzglabāto produktu kvalitāti;
uzglabāšanas vietu un identificēto labību vai rīsus salīdzina ar noliktavas reģistriem;
uzglabātos daudzumus novērtē, izmantojot metodi, kuru iepriekš apstiprinājusi maksājumu aģentūra un kuras apraksts atrodas aģentūras galvenajā birojā.
2. Procedūra, kas jāievēro, ja atklātas nesakritības
Tilpuma verificēšanā ir pieļaujama zināma pielaide.
IV pielikuma II iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, ja uzglabāto produktu svars, kas reģistrēts fiziskās inspekcijas laikā, no iegrāmatotā svara atšķiras par 5 % vai vairāk attiecībā uz labību un rīsiem, ja tos uzglabā graudu torņos vai uz grīdas.
Ja labību vai rīsus uzglabā noliktavā, drīkst reģistrēt daudzumus, kas nosvērti pie ievietošanas uzglabāšanā, nevis tilpuma novērtēšanā iegūtos daudzumus, ja otrā minētā metode nenodrošina adekvātu precizitātes līmeni un ja starpība starp abiem skaitļiem nav pārmērīga.
Maksājumu aģentūra šo iespēju izmanto, ja to attaisno apstākļi, ko izvērtē katrā gadījumā atsevišķi, un uz savu atbildību. Tā uz šīs iespējas izmantošanu norāda inspekcijas ziņojumā, kura pamatā ir šāds orientējošs paraugs.
LABĪBA. KRĀJUMU INSPEKCIJA
Produkts: |
Uzglabātājs: Noliktava, graudu tornis: Apcirkņa numurs: |
Datums: |
Partija |
Krājumu uzskaitē norādītais daudzums |
a) Krājumi graudu tornī
Nodalījums Nr. |
Specifikācijā norādītais tilpums m3 (A) |
Reģistrētais brīvais tilpums m3 (B) |
Uzglabātās labības tilpums m3 (A–B) |
Reģistrētais īpatnējais svars kg/hl = 100 |
Labības vai rīsu svars |
|
|
|
|
|
|
Kopā (a): …
b) Uz grīdas uzglabātie krājumi
|
Noliktavas telpa Nr. |
Noliktavas telpa Nr. |
Noliktavas telpa Nr. |
|||
Aizņemtā platība … Augstums … |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
m2 |
… |
m2 |
… |
m2 |
… |
|
… |
m3 |
… |
m3 |
… |
m3 |
|
… |
… |
… |
… |
… |
|
|
… m |
|
… m |
|
… m |
|
|
Korekcijas: … |
… m3 |
… m3 |
… m3 |
|||
Tilpums: … |
… m3 |
… m3 |
… m3 |
|||
Īpatnējais svars: … |
… kg/hl |
… kg/hl |
… kg/hl |
|||
Kopējais svars |
… tonnas |
… tonnas |
… tonnas |
Kopā (b): …
Kopējais svars noliktavā: …
Starpība ar iegrāmatoto svaru: …
Procentos (%) …
…, [datums]
... (Zīmogs un paraksts)
Maksājumu aģentūras inspektors:
D. Liellopu un teļa gaļa
Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no kopējā publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.
Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un to sastāvu verificē uz vietas. Verifikācijas gaitā:
neatkaulotas gaļas gadījumā:
identificē partijas un verificē gabalu skaitu,
attiecībā uz katru izcirtņa veidu un/vai kvalitāti – verificē svaru 20 % gabalu,
vizuāli pārbauda iepakojuma stāvokli;
atkaulotas gaļas gadījumā:
identificē partijas un paliktņus un verificē kastu skaitu,
pārbauda svaru 10 % paliktņu vai konteineru,
pārbauda svaru 10 % kastu no katra nosvērtā paliktņa,
vizuāli pārbauda šo kastu saturu un iepakojuma stāvokli katrā kastē.
Paliktņus izvēlas, ņemot vērā dažādos uzglabāto izcirtņu veidus.
Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.
IV PIELIKUMS
3. panta 2. punktā minētie pienākumi un vispārējie principi, kas attiecas uz uzglabātāju atbildību un jāiekļauj uzglabāšanas līgumos, kurus maksājumu aģentūra noslēdz ar uzglabātājiem
I. UZGLABĀTĀJU VISPĀRĪGIE PIENĀKUMI
Uzglabātāji ir atbildīgi par Savienības intervences pasākumu aptverto produktu pienācīgu saglabāšanu. Uzglabātāji uzņemas finansiālās sekas par šā pienākuma neizpildi.
Katrā uzglabāšanas vietā tie glabā pieejamu noliktavas plānu un katra graudu torņa vai noliktavas telpas izmērus.
Labību vai rīsus uzglabā tā, lai varētu verificēt to tilpumu.
II. PRODUKTU KVALITĀTE
Ja uzglabāto intervences produktu kvalitāte sliktu vai nepiemērotu uzglabāšanas apstākļu dēļ pasliktinās, zaudējumus sedz uzglabātājs, un intervences krājumu uzskaitē tos iegrāmato kā zaudējumus, kas radušies sakarā ar produkta kvalitātes pasliktināšanos uzglabāšanas apstākļu dēļ.
III. IZTRŪKSTOŠI DAUDZUMI
1. Uzglabātājs ir atbildīgs par visām nesakritībām, kas konstatētas starp noliktavā esošajiem daudzumiem un datiem, kas iekļauti maksājumu aģentūrai iesūtītajos krājumu pārskatos.
2. Ja iztrūkstošie daudzumi pārsniedz piemērojamās pielaides robežas, kas noteiktas 4. pantā, III pielikuma II daļas C iedaļas 2. punktā un V pielikumā vai lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos, uzglabātājs tos sedz pilnībā kā nenosakāma iemesla iztrūkumu. Uzglabātāji, kas iztrūkstošos daudzumus apstrīd, var pieprasīt produkta svēršanu vai mērīšanu, un šādā gadījumā viņi sedz ar šīm darbībām saistītās izmaksas, ja vien netiek konstatēts, ka deklarētie daudzumi faktiski atrodas noliktavā un starpība relevantās pielaides robežas nepārsniedz, – tādā gadījumā svēršanas un mērīšanas izmaksas sedz maksājumu aģentūra.
Pielaides robežas, kas noteiktas III pielikuma II daļas C iedaļas 2. punktā, piemēro, neskarot citas pielaides, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.
IV. APLIECINOŠIE DOKUMENTI UN MĒNEŠA UN GADA DEKLARĀCIJAS
1. Apliecinošie dokumenti un mēneša deklarācija
Dokumentiem, kas saistīti ar produktu ievietošanu uzglabāšanā, uzglabāšanu un izņemšanu no uzglabāšanas un tiek izmantoti, lai sagatavotu gada pārskatus, ir jāatrodas pie uzglabātāja un jāsatur vismaz šāda informācija:
uzglabāšanas vieta (attiecīgā gadījumā norāda bunkuru vai cisternu),
no iepriekšējā mēneša pārnestais daudzums,
partiju ievietošana uzglabāšanā un izņemšana no tās,
krājumi perioda beigās.
Šie dokumenti ļauj jebkurā brīdī precīzi noteikt daudzumus, kas atrodas noliktavā, jo īpaši ņemot vērā iepirkumus un pārdevumus, par kuriem panākta vienošanās, bet kuriem atbilstošā krājumu ievietošana uzglabāšanā un izņemšana no tās vēl nav notikusi.
Dokumentus, kas saistīti ar produktu ievietošanu uzglabāšanā, uzglabāšanu un izņemšanu no tās, uzglabātājs maksājumu aģentūrai iesūta vismaz reizi mēnesī, un šie dokumenti apliecina krājumu mēneša pārskata kopsavilkumu. Dokumentiem maksājumu aģentūras rīcībā jānonāk pirms tā mēneša desmitā datuma, kas seko mēnesim, uz kuru attiecas krājumu pārskats.
Turpinājumā dots krājumu mēneša pārskata kopsavilkuma paraugs (orientējošs paraugs). Maksājumu aģentūras to uzglabātājiem dara pieejamu elektroniskā formā.
Mēneša krājumu pārskats
Produkti: |
Uzglabātājs: Noliktava: Nr.: Adrese: |
Mēnesis: |
|||
Partija |
Apraksts |
Daudzums (kg, tonnas, kastes, gabali u. c.) |
Datums |
Piezīmes |
|
Ievietots |
Izņemts |
||||
|
Pārnestais daudzums |
|
|
|
|
|
Pārnesamais daudzums |
|
|
|
(Zīmogs un paraksts)
Vieta un datums:
Vārds:
2. Gada deklarācija
Pamatojoties uz 1. punktā aprakstītajiem mēneša pārskatiem, uzglabātājs sagatavo gada krājumu deklarāciju. To maksājumu aģentūrai nosūta ne vēlāk kā 15. oktobrī pēc grāmatvedības gada noslēgšanas.
Gada krājumu deklarācija ietver kopsavilkumu par uzglabātajiem daudzumiem sadalījumā pa produktiem un uzglabāšanas vietām, un tajā par katru produktu norādīti uzglabātie daudzumi, partiju numuri (izņemot labību), gads, kurā produkti ievietoti uzglabāšanā, un visu konstatēto noviržu skaidrojums.
Turpinājumā dots gada krājumu deklarācijas kopsavilkuma paraugs (orientējošs paraugs).
Maksājumu aģentūras to uzglabātājiem dara pieejamu elektroniskā formā.
Gada krājumu pārskats
Produkti: |
Uzglabātājs: Noliktava: Nr.: Adrese: |
Gads: |
|
Partija |
Apraksts |
Iegrāmatotais daudzums un/vai svars |
Piezīmes |
|
|
|
|
(Zīmogs un paraksts)
Vieta un datums:
Vārds:
V. DATORIZĒTA KRĀJUMU UZSKAITE UN INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA
Intervences krājumu publiskās uzglabāšanas līgumā, kas noslēgts starp maksājumu aģentūru un uzglabātāju, ir paredzēti noteikumi, kas ļauj garantēt Savienības tiesību aktu ievērošanu.
Līgumi prasa:
intervences krājumu uzskaites kārtošanu datorizētā formā;
pastāvīgās inventarizācijas datu tiešu un tūlītēju pieejamību;
visu to ar krājumu ievietošanu uzglabāšanā, uzglabāšanu un izņemšanu no uzglabāšanas saistīto dokumentu un to uzskaites dokumentu un ziņojumu pieejamību jebkurā laikā, kurus uzglabātājs sagatavojis saskaņā ar šo regulu un kurus tas glabā;
maksājumu aģentūras un Komisijas darbinieku un to pienācīgi pilnvarotu personu pastāvīgu piekļuvi minētajiem dokumentiem.
VI. MAKSĀJUMU AĢENTŪRAI IESŪTĀMO DOKUMENTU FORMA UN SATURS
IV iedaļā minēto dokumentu formu un saturu nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 92. pantu.
VII. DOKUMENTU GLABĀŠANA
Neskarot relevantās valsts normas, grāmatojumu noskaidrošanas procedūru vajadzībām uzglabātājs glabā apliecinošos dokumentus par visām intervences krājumu publiskās uzglabāšanas darbībām tik ilgi, kā to prasa noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/2116 92. pantu.
V PIELIKUMS
4. panta 2. punktā minētās pielaides robežas
Attiecībā uz kvantitatīviem zudumiem, kas rodas parastās uzglabāšanas darbībās, ko veic saskaņā ar noteikumiem, katram lauksaimniecības produktam, uz kuru attiecas intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākums, piemēro šādas pielaides robežas:
labība: 0,2 %,
nelobīti rīsi, kukurūza: 0,4 %,
vājpiena pulveris: 0,0 %,
sviests: 0,0 %,
liellopu un teļa gaļa: 0,6 %.
Liellopu gaļas atkaulošanā pieļaujamie zudumi ir 32 %. Šos procentus piemēro visam daudzumam, kas atkaulots grāmatvedības gada laikā.
Pielaides robežas, kas minētas 1. punktā, nosaka procentos no attiecīgajā grāmatvedības gadā uzglabāšanā ievietoto un pārņemto daudzumu faktiskā svara (bez iepakojuma), kam pieskaitīti minētā gada sākumā uzglabāšanā esošie daudzumi.
Šīs pielaides piemēro krājumu fizisko inspekciju laikā. Tās katram produktam aprēķina, pamatojoties uz visiem maksājumu aģentūras uzglabātajiem daudzumiem.
Faktiskais svars ievešanas un izvešanas brīdī ir reģistrētais svars, no kura atņemts standarta iepakojuma svars, kas noteikts ievešanas nosacījumos, vai – ja šādi nosacījumi nav bijuši noteikti – maksājumu aģentūras izmantotais iepakojuma vidējais svars.
Pielaide nesedz zudumus iepakojumu skaita vai reģistrēto gabalu skaita izteiksmē.
Zudumus, kas rodas zādzības dēļ, vai citus identificējamus zudumus 1. un 2. punktā paredzēto pielaides robežu aprēķinā neiekļauj.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
( 5 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.).
( 8 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (2016. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 15. lpp.).