This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02020R0689-20230820
Commission Delegated Regulation (EU) 2020/689 of 17 December 2019 supplementing Regulation (EU) 2016/429 of the European Parliament and of the Council as regards rules for surveillance, eradication programmes, and disease-free status for certain listed and emerging diseases (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu brīvs no slimības papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu brīvs no slimības papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02020R0689 — LV — 20.08.2023 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 211. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/881 (2021. gada 23. marts), |
L 194 |
10 |
2.6.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/1570 (2023. gada 23. maijs) |
L 192 |
9 |
31.7.2023 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/689
(2019. gada 17. decembris),
ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šīs regulas II daļas 1. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minēto slimību uzraudzību un par minētās regulas 6. panta 2. punktā definēto no jauna radušos slimību jeb jaunradušos slimību uzraudzību, konkrētāk,
uzraudzības plānu, arī dzīvnieku mērķpopulāciju un diagnostikas metodēm;
slimību apstiprināšanu un gadījumu definīcijām;
Savienības līmeņa uzraudzības programmām.
Šīs regulas II daļas 2. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto sauszemes dzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,
slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu;
operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem;
slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā.
Šīs regulas II daļas 3. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,
slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu;
operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem;
slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā.
Šīs regulas II daļas 4. nodaļā ir noteikti noteikumi par statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz noteiktām Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minētajām sauszemes dzīvnieku un ūdensdzīvnieku slimībām, konkrētāk,
dalībvalstīm un zonām piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem;
tādiem nodalījumiem piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus;
statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas kritērijiem;
statusa “brīvs no slimības” apturēšanu, atsaukšanu un atjaunošanu.
Šīs regulas III daļā ir noteikti pārejas un nobeiguma noteikumi attiecībā uz
statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kas atzīti par slimībbrīviem saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas;
izskaušanas programmu apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kam ir apstiprināta izskaušanas vai uzraudzības programma saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“E kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, attiecībā uz kuru Savienībā ir jāveic uzraudzība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
“dzīvnieku mērķpopulācija” ir ar sugām un attiecīgā gadījumā ar kategorijām definēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieku populācija, kura ir relevanta uzraudzības darbībām, izskaušanas programmām vai statusam “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrētu slimību;
“dzīvnieku papildpopulācija” ir pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turēto dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku populācija, uz kuru attiecas fakultatīvi profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumi, kas vajadzīgi, lai dzīvnieku mērķpopulācijai panāktu vai saglabātu statusu “brīva no slimības”;
“A kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas Savienībā parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
“B kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas ir jākontrolē visās dalībvalstīs, lai visā Savienībā šo slimību izskaustu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
“C kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kura ir relevanta dažām dalībvalstīm un attiecībā uz kuru ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos tajās Savienības daļās, kas ir oficiāli slimībbrīvas vai kam ir attiecīgās sarakstā norādītās slimības izskaušanas programmas, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā;
“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison ģints, Bos ģints (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;
“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;
“kaza” jeb “kazu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;
“ceļojošais cirks” ir izstāde vai gadatirgus, kurā iesaistīti dzīvnieki vai notiek dzīvnieku priekšnesumi un kuram paredzēts pārvietoties starp dalībvalstīm;
“dzīvnieku priekšnesums” ir jebkura uzstāšanās, kurā izstādes vai gadatirgus vajadzībām iesaistīti dzīvnieki un kura var būt cirka priekšnesuma daļa;
“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Suidae dzimtas sugas, kura norādīta sarakstā Regulas (ES) 2016/429 III pielikumā;
“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis, dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis;
“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus;
“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris;
“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo;
“sezonāli no BTV brīvs apgabals” ir visa dalībvalsts teritorija vai tās zona, kurai kompetentā iestāde saskaņā ar 40. panta 3. punktu, pamatojoties uz vektorbrīvu periodu un pierādījumu, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki ar šo slimību neslimo, noteikusi pagaidu statusu, kas apliecina, ka tā ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcijas (“BTV infekcijas”);
“pret vektoriem aizsargāts objekts” ir tāda objekta daļa vai viss tā komplekss, kas ar piemērotiem fiziskiem un pārvaldības līdzekļiem aizsargāts pret Culicoides uzbrukumiem un kam ir pret vektoriem aizsargāta objekta statuss, ko saskaņā ar 44. pantu piešķir kompetentā iestāde;
“dzīvu zivju pārvadāšanas kuģis” ir akvakultūrā izmantots kuģis, kam ir baseins vai tvertne dzīvu zivju turēšanai un pārvadāšanai ūdenī;
“neizmantošana” slimību pārvaldībā ir operācija, kurā objektu atbrīvo no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem un, ja iespējams, arī no ūdens;
“attiecināmības periods” ir laika periods līdz tam, kad kompetentā iestāde iesniedz pieteikumu uz statusu “brīvs no slimības”, vai (attiecīgā gadījumā) līdz tam, kad tiek elektroniski publicēta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā provizoriskā deklarācija;
“sarakstā nenorādīta suga” ir dzīvnieku suga vai dzīvnieku sugu grupa, kas attiecībā uz konkrētu slimību nav norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumā;
“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu putnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa;
“DIVA (inficēto un vakcinēto dzīvnieku nošķiršanas) vakcinācija” ir vakcinācija ar vakcīnām, kas dod iespēju kombinācijā ar piemērotām seroloģiskām diagnostikas metodēm atklāt inficētus dzīvniekus vakcinētu dzīvnieku populācijā;
“DIVA satvarā vakcinēti dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas vakcinēti DIVA vakcinācijas satvarā;
“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. panta 1. punktu apstiprināts spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs;
“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts;
“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;
“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;
“vektorbrīvs periods” ir periods, kura laikā Culicoides konkrētā apgabalā nav aktīvas un kuru nosaka saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļu;
“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera;
“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai;
“nejaušināta ikgadējā uzraudzība” ir uzraudzība, kas ietver vismaz vienu gada laikā organizētu dzīvnieku mērķpopulācijas apsekojumu, kurā pārbaudāmo vienību atlasei izmanto varbūtībā balstītas izlases metodes.
II DAĻA
UZRAUDZĪBA, IZSKAUŠANAS PROGRAMMAS, STATUSS “BRĪVS NO SLIMĪBAS”
1. NODAĻA
Uzraudzība
3. pants
Uzraudzības plāns
Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:
vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:
Regulas (ES) 2016/429 18. panta 1. punktā paredzētā paziņošana;
pienācīga veterinārā izmeklēšana, ja tiek konstatēta paaugstināta mirstība un citas smagu slimību pazīmes vai nopietns ražošanas rādītāju samazinājums bez skaidra cēloņa;
kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas par E kategorijas slimību vai attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību;
4. pantā paredzētā uzraugāmā dzīvnieku mērķpopulācija;
7. pantā paredzētā oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma;
konkrētas uzraudzības prasības
Savienības līmeņa uzraudzības programmā;
obligāto vai fakultatīvo izskaušanas programmu ietvaros;
statusa “brīvs no slimības” pierādīšanai un saglabāšanai;
slimību kontroles pasākumu ietvaros;
noteiktu objektu apstiprināšanas kontekstā;
sauszemes dzīvnieku pārvietošanai Savienībā vai to ievešanai Savienībā.
Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām ūdensdzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās ūdensdzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:
vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:
Regulas (ES) 2016/429 18. panta 1. punktā paredzētā paziņošana;
pienācīga veterinārā izmeklēšana, ja tiek konstatēta paaugstināta mirstība un citas smagu slimību pazīmes vai nopietns ražošanas rādītāju samazinājums bez skaidra cēloņa;
kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas par E kategorijas slimību vai attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību;
4. pantā paredzētā uzraugāmā dzīvnieku mērķpopulācija;
7. pantā paredzētā oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma;
slimību kontroles pasākumi;
konkrētas uzraudzības prasības:
riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā, kura izklāstīta VI pielikuma I daļas 1. nodaļā un kura ietver riska novērtēšanu un regulārus dzīvniekveselības apmeklējumus, kas paredzēti VI pielikuma I daļas 2. un 3. nodaļā;
izskaušanas programmās, kas paredzētas VI pielikuma II daļas 1. līdz 6. nodaļā;
statusa “brīvs no slimības” pierādīšanai un saglabāšanai;
pierādīšanai (saskaņā ar VI pielikuma III daļas 1. līdz 6. nodaļā paredzētajām uzraudzības programmām), ka objekti, kas ii) punktā minētajās izskaušanas programmās nepiedalās vai nav ieguvuši iii) punktā minēto statusu “brīvs no slimības”, nav inficēti;
ūdensdzīvnieku pārvietošanai Savienībā vai to ievešanai Savienībā.
4. pants
Dzīvnieku mērķpopulācija
Kompetentā iestāde precizē, kāda attiecībā uz katru sarakstā norādīto slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību ir 3. pantā minētajai uzraudzībai relevantā dzīvnieku mērķpopulācija, un ietver
turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus;
sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus, ja:
uz tiem attiecas Savienības mēroga uzraudzības programma vai obligāta vai fakultatīva izskaušanas programma, vai uzraudzība, kas jāveic, lai piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības”;
kompetentā iestāde uzskata, ka tie rada risku, kas var apdraudēt citu dalībvalsts, zonas vai nodalījuma sugu dzīvnieku veselības statusu; vai
uzraudzība ir vajadzīga, lai izpildītu dzīvnieku veselības prasības, kas noteiktas ievešanai Savienībā vai pārvietošanai Savienībā.
Lai panāktu, ka tiek agrīni konstatētas jaunradušās slimības tādu sugu dzīvniekiem, kuras nav minētas 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā iestāde dzīvnieku mērķpopulācijā ietver turētus tādu sugu dzīvniekus, kas nav norādītas sarakstā relevantās sarakstā norādītās slimības konstatēšanai, ja ir spēkā šādi kritēriji:
tie ir pārvietoti uz objektiem citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā; un
sakarā ar dzīvnieku skaitu vai pārvietošanas biežumu kompetentā iestāde uzskata, ka šie dzīvnieki rada risku, kas, ja šīs sugas dzīvnieku vidū izplatītos slimība, varētu apdraudēt citu turētu dzīvnieku veselības statusu citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā.
5. pants
Noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku izslēgšana no dzīvnieku mērķpopulācijas
Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, veidojot dzīvnieku mērķpopulāciju tādas slimības uzraudzībai, kas nav A kategorijas slimība, var ņemt tikai tādu kategoriju turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, uz kurām attiecīgās slimības sakarā attiecas:
Savienības līmeņa uzraudzības programmas;
obligātas vai fakultatīvas izskaušanas programmas vai uzraudzība, kas jāveic, lai saņemtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības”; vai
uzraudzībā balstītas dzīvnieku veselības prasības pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā.
6. pants
Diagnostikas metodes
Kompetentā iestāde gādā, lai paraugu ievākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana uzraudzības vajadzībām atbilstu:
konkrētajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un relevantajai informācijai un norādījumiem, kas darīti pieejami Eiropas Savienības references laboratoriju (ESRL) un Komisijas vietnēs;
gadījumos, kad uz tiem neattiecas a) apakšpunktā minētie tiesību akti, informācija un norādījumi, tam, kā paraugu vākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana aprakstīta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā (“Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”) ( 1 ) ar grozījumiem vai OIE Ūdensdzīvnieku diagnostisko testu rokasgrāmatā (“Ūdensdzīvnieku rokasgrāmata”) ( 2 ) ar grozījumiem;
gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta a) un b) apakšpunkts, metodēm, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 34. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 34. panta 3. punktā.
Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai un saglabāšanai izmantojamās diagnostikas metodes ir noteiktas:
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – III pielikuma 1. iedaļā;
attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (Mycobacterium bovis, M. caprae un M. tuberculosis) (MTBC) – III pielikuma 2. iedaļā;
attiecībā uz govju enzootisko leikozi (EBL) – III pielikuma 3. iedaļā;
attiecībā uz govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu (IBR/IPV) – III pielikuma 4. iedaļā;
attiecībā uz Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekciju – III pielikuma 5. iedaļā;
attiecībā uz govju virusālo diareju (BVD) – III pielikuma 6. iedaļā;
attiecībā uz virusālo hemorāģisko septicēmiju (VHS) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;
attiecībā uz infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;
attiecībā uz infekciju ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju izteikti polimorfiskajā reģionā (ISAV ar delēciju HPR) – VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;
attiecībā uz balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekciju – VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā.
7. pants
Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma dzīvnieku veselības uzraudzībā
Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā šīs regulas 3. pantā minētās uzraudzības plānā ietver Regulas (ES) 2017/625 2. pantā definēto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību iznākumu. Šīs oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības ietver
pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterināro ekspertīzi;
inspekcijas robežkontroles punktos;
oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības tirgos un savākšanas operācijās;
oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības dzīvu dzīvnieku transportēšanas laikā;
ar sabiedrības veselību saistītas inspekcijas un paraugošanu objektos;
jebkādas citas oficiālās kontroles, kuru laikā inspicē vai apskata objektus, dzīvniekus vai paraugus.
Ja kompetentajai iestādei 1. punktā minēto oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību kontekstā radušās aizdomas par sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību, tā nodrošina, ka tiek informētas visas relevantās iestādes. To dara:
ja slimība ir A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība – nekavējoties;
citu slimību gadījumā – bez kavēšanās.
8. pants
Kritēriji sarakstā norādīto slimību (izņemot A kategorijas slimības) un noteiktu jaunradušos slimību oficiālai apstiprināšanai un vēlākai uzliesmojumu apstiprināšanai
Ja kompetentajai iestādei radušās aizdomas par kādu sarakstā norādītu slimību (izņemot A kategorijas slimības) vai jaunradušos slimību, izmeklēšanu, kas ļauj apstiprināt vai izslēgt slimības klātbūtni, veic šādos gadījumos:
ir jānosaka dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma veselības statuss; vai
ir jāsavāc vajadzīgā informācija par slimības sastopamību kādā no šiem nolūkiem:
lai īstenotu pasākumus dzīvnieku vai cilvēka veselības aizsardzībai;
lai izpildītu dzīvnieku vai produktu pārvietošanai piemērojamās dzīvnieku veselības prasības; vai
lai izpildītu prasības, kas noteiktas Savienības līmeņa uzraudzības programmā.
9. pants
Gadījumu definīcijas
Kompetentā iestāde kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par domājamu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:
klīniskajā izmeklējumā, pēcnāves apskatē vai laboratoriskā izmeklējumā tiek konstatēts, ka klīniskās pazīmes, pēcnāves apskatē konstatēti bojājumi vai histoloģiskie konstatējumi liecina par attiecīgo slimību;
kādas diagnostikas metodes rezultāti liecina par ticamu slimības klātbūtni paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas; vai
ir konstatēta epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu.
Kompetentā iestāde dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par apstiprinātu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:
paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas, ir izolēts slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;
paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, identificēts slimības ierosinātājam raksturīgs antigēns vai nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas, vai
paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.
10. pants
Savienības līmeņa uzraudzības programmu kritēriji un saturs
Attiecībā uz E kategorijas slimību īsteno Savienības līmeņa uzraudzības programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 28. pantu, ja šī slimība atbilst visiem šiem kritērijiem:
tā rada sevišķu risku dzīvnieku un, iespējams, cilvēka veselībai visā Savienības teritorijā, turklāt tam varētu būt nopietnas ekonomiskas sekas lauksaimnieku vidū un tautsaimniecībā kopumā;
slimības profils varētu attīstīties, īpaši attiecībā uz risku cilvēka veselībai un dzīvnieku veselībai;
inficēti savvaļas dzīvnieki rada sevišķu risku, ka slimība varētu tikt ievazāta kādā Savienības teritorijas daļā vai visā tās teritorijā;
lai minētos riskus novērtētu un pienācīgi pielāgotu riska mazināšanas pasākumus, ir svarīgi ar uzraudzību iegūt regulāri atjauninātu informāciju par slimības dinamiku un slimības ierosinātāja raksturojumu.
11. pants
Informācija, kas norādāma, iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu un ziņojot par to
Iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde iesniegumā norāda vismaz šo informāciju:
apraksts par slimības epidemioloģisko situāciju pirms programmas īstenošanas sākšanas datuma un dati par slimības epidemioloģisko attīstību;
dzīvnieku mērķpopulācija, epidemioloģiskās vienības un programmas zonas;
kompetentās iestādes struktūra, programmas īstenošanas uzraudzība, oficiālās kontroles, kas piemērojamas programmas īstenošanas laikā, un visu relevanto operatoru, dzīvnieku veselības speciālistu, veterinārārstu, dzīvnieku veselības laboratoriju un citu iesaistīto fizisko un juridisko personu loma;
to ģeogrāfisko un administratīvo apgabalu apraksts un demarkācija, kuros programmu paredzēts īstenot:
programmas īstenošanas progresa indikatori;
izmantotās diagnostikas metodes, testējamo paraugu skaits, testēšanas biežums un paraugošanas modeļi;
riska faktori, kas jāņem vērā, plānojot riska izvērtēšanā balstītu selektīvu uzraudzību.
Ziņojot par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde ziņojumā norāda vismaz šo informāciju:
apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, un rezultātiem, kas iegūti, balstoties uz informāciju, kura minēta 1. punkta b) apakšpunktā un d) līdz f) apakšpunktā, un
sakarā ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu veiktu slimības epidemioloģiskās attīstības sekojumpasākumu rezultāti.
2. NODAĻA
Sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas
12. pants
Slimību kontroles stratēģija sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai
Veidojot obligātu sauszemes dzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu sauszemes dzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:
izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 13. panta 1. punktu;
izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 15. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 14. pantu; un
slimībspecifiskās prasības, kas:
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, MTBC, EBL, IBR/IPV infekciju, ADV un BVD infekciju noteiktas 16. līdz 31. pantā;
attiecībā uz trakumsērgas vīrusa (RABV) infekciju norādītas 32. līdz 36. pantā;
attiecībā uz BTV infekciju norādītas 37. līdz 45. pantā.
Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.
13. pants
Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācijas
Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:
aptverto teritoriju; un
dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas.
Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir:
visa dalībvalsts teritorija; vai
viena vai vairākas zonas, ja katra zona atbilst administratīvajai vienībai vai vienībām ar platību vismaz 2 000 km2 un ietver vismaz vienu no reģioniem, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 21. pantu.
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentā iestāde var noteikt zonas, kas ir mazākas par 2 000 km2, ievērojot šādus apsvērumus:
minimālā platība nav būtiski mazāka par 2 000 km2; vai
pastāv slimības profilam relevanti dabiski šķēršļi.
14. pants
Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji
Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:
visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības; un
ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas kritērijos, pēc kuriem piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu.
15. pants
Piemērošanas periods
16. pants
Slimību kontroles stratēģija, kas balstīta uz statusu “brīvs no slimības” objektu līmenī
Kompetentā iestāde attiecībā uz objektos turēto dzīvnieku mērķpopulāciju sagatavo izskaušanas programmas slimību kontroles stratēģiju šādām sauszemes dzīvnieku slimībām:
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;
MTBC infekcija;
EBL;
IBR/IPV;
ADV infekcija;
BVD.
Šā panta 1. punktā minēto izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģiju pamatā ir:
18. līdz 31. pantā noteikto slimībspecifisko pasākumu īstenošana līdz brīdim, kad visi relevantie objekti sasniedz statusu “brīvs no slimības”;
statusa “brīvs no slimības” piešķiršana, apturēšana un atsaukšana visiem relevantajiem objektiem, kuru veic kompetentā iestāde;
biodrošības un citu risku mazināšanas pasākumu īstenošana;
vakcinācijas programmu fakultatīva īstenošana.
17. pants
Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro noteiktu slimību izskaušanas programmas
Kompetentā iestāde obligātu izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – turētiem liellopiem, turētām aitām un turētām kazām;
attiecībā uz MTBC infekciju – turētiem liellopiem.
Kompetentā iestāde fakultatīvo izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:
attiecībā uz EBL – turētiem liellopiem;
attiecībā uz IBR/IPV – turētiem liellopiem;
attiecībā uz ADV infekciju – turētām cūkām;
attiecībā uz BVD – turētiem liellopiem.
18. pants
Operatoru pienākumi attiecībā uz noteiktu slimību izskaušanas programmām
Lai objektiem saņemtu un saglabātu statusu “brīvs no slimības”, tādu objektu operatori, kuros tiek turēti dzīvnieki no 17. pantā minētajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot kautuves), izpilda šādas vispārīgās un slimībspecifiskās prasības:
vispārīgās prasības:
tāda dzīvnieku mērķpopulāciju un papildpopulāciju uzraudzība attiecībā uz relevanto slimību, ko saskaņā ar 3. panta 1. punktu uzdevusi veikt kompetentā iestāde;
ja mērķpopulāciju dzīvnieki tiek pārvietoti, gādāšana, lai sakarā ar mērķpopulāciju vai papildpopulāciju dzīvnieku vai to izcelsmes produktu pārvadāšanu vai ievešanu objektos netiktu apdraudēts objektu veselības statuss;
turēto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana pret relevanto slimību;
slimību kontroles pasākumi, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta;
jebkādi papildu pasākumi, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert dzīvnieku nošķiršanu pēc to veselības statusa, izmantojot fiziskas aizsardzības pasākumus un pārvaldības pasākumus;
slimībspecifiskās prasības, kas:
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteiktas IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļā;
attiecībā uz MTBC infekciju noteiktas IV pielikuma II daļas 1. nodaļā;
attiecībā uz EBL noteiktas IV pielikuma III daļas 1. nodaļā;
attiecībā uz IBR/IPV noteiktas IV pielikuma IV daļas 1. nodaļā;
attiecībā uz ADV infekciju noteiktas IV pielikuma V daļas 1. nodaļā;
attiecībā uz BVD noteiktas IV pielikuma VI daļas 1. nodaļā.
19. pants
Atkāpe attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektiem
Atkāpjoties no 18. panta un ar nosacījumu, ka relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas atbilst 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vispārīgajām prasībām, kompetentā iestāde var nolemt, ka 18. panta 1. punktā noteiktie operatoru pienākumi, kas ir priekšnoteikums statusa “brīvs no slimības” saņemšanai un saglabāšanai, neattiecas uz šādu objektu operatoriem:
norobežoti objekti;
objekti, kuros dzīvniekus tur tikai savākšanas operācijām;
objekti, kuros dzīvniekus tur tikai dzīvnieku priekšnesumiem;
ceļojoši cirki.
20. pants
Kompetentās iestādes pienākums piešķirt, apturēt un atsaukt statusu “brīvs no slimības”
Kompetentā iestāde statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī aptur vai atsauc, ja ir izpildīti apturēšanas vai atsaukšanas nosacījumi. Šie nosacījumi:
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteikti IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 3. un 4. iedaļā;
attiecībā uz MTBC infekciju noteikti IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;
attiecībā uz EBL noteikti IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;
attiecībā uz IBR/IPV noteikti IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;
attiecībā uz ADV infekciju noteikti IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;
attiecībā uz BVD noteikti IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā.
Kompetentā iestāde nosaka:
testēšanas režīma detaļas, pēc vajadzības arī 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās slimībspecifiskās prasības, ja statuss “brīvs no slimības” tiek apturēts vai atsaukts; un
maksimālo laikposmu, uz kuru statusu “brīvs no slimības” var apturēt, ja ir pārkāpti 2. punktā minētie nosacījumi.
Kompetentā iestāde var dažādām viena un tā paša objekta epidemioloģiskajām vienībām noteikt atšķirīgu veselības statusu, ja operators:
informāciju par dažādajām objektā izveidotajām epidemioloģiskām vienībām, kam nosakāms atšķirīgs veselības statuss, kompetentajai iestādei apsvēršanai ir iesniedzis, pirms radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta saskaņā ar 21. un 24. pantu;
ir izveidojis sistēmu, kurā var izsekot dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanai uz epidemioloģiskajām vienībām, no tām un no vienas epidemioloģiskās vienības uz citu un kurai pēc pieprasījuma var piekļūt arī kompetentā iestāde; un
epidemioloģiskās vienības ir ar fiziskiem un pārvaldības paņēmieniem nošķīris un izpilda visus riska mazināšanas pasākumus, ko šajā nolūkā prasījusi ievērot kompetentā iestāde.
21. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
Līdz 1. punktā minēto izmeklējumu un epidemioloģiskās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
aizliedz relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, ja vien nav atļāvusi to tūlītēju nokaušanu nozīmētā kautuvē;
ja tā to uzskata par vajadzīgu slimības izplatīšanās riska kontrolei, rīkojas šādi:
ja tas tehniski iespējams, uzdod domājamo gadījumu dzīvniekus objektā izolēt;
ierobežo relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanu objektā;
ierobežo relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku produktu ievešanu objektā vai izvešanu no tā.
22. pants
Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 21. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:
relevantas objektā turētās dzīvnieku papildpopulācijas;
jebkādu tādu objektu, kuram ir epidemioloģiska saikne ar objektu, kurā konstatēts domājamais gadījums.
23. pants
Atkāpes no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
Atkāpjoties no 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu;
galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar relevantajai slimībai sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.
Izmantojot 2. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām objektam, kas ir atkāpes aptverto dzīvnieku galamērķa objekts, statusu “brīvs no slimības” aptur;
līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām aizliedz dzīvniekus no minētā objekta pārvietot, ja vien nav atļāvusi to tiešu pārvešanu uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai;
ja ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju vai par MTBC infekciju, pēc izmeklēšanas beigām b) apakšpunktā noteikto aizliegumu tur spēkā līdz brīdim, kad visi dzīvnieki, kas uz objektu pārvietoti saskaņā ar 2. punktā noteikto atkāpi, ir nokauti.
Kompetentā iestāde 1. līdz 3. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti.
24. pants
Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi
Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:
attiecībā uz inficētajiem objektiem statusu “brīvs no slimības” atsauc;
attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 25. līdz 31. pantā noteiktos pasākumus.
Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu un izmeklējumus, kas paredzēti 25. pantā. Ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:
uzdod objektos, kuros tiek turēti mērķpopulācijas dzīvnieki un papildpopulāciju dzīvnieki, veikt relevantos 21. līdz 25. pantā un 30. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus;
attiecībā uz relevanto savvaļas dzīvnieku populāciju vai tās dzīvotnē veic vai uzdod veikt citus samērīgus un nepieciešamus profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus.
25. pants
Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos
Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
veic epidemioloģisku izmeklēšanu;
veic izmeklējumus un piemēro 21. pantā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos; un
uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus.
Kompetentā iestāde par situāciju iespējami drīz informē:
operatorus un relevantās iestādes dalībvalstīs, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un
kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem.
26. pants
Dzīvnieku ievešana inficētos objektos un izvešana no tiem
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:
uzdod domājamo vai apstiprināto gadījumu dzīvniekus objektā, ja tas tehniski iespējams, izolēt;
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu objektā;
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanu objektā;
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku produktu izvešanu no inficētā objekta vai ievešanu tajā.
27. pants
Inficēto objektu dzīvnieku testēšana un aizvākšana
Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, inficētajos objektos veikt šādu testēšanu:
to dzīvnieku testēšana, kuri jātestē epidemioloģiskās izmeklēšanas pabeigšanai;
testēšana nolūkā statusu “brīvs no slimības” atjaunot, kā:
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteikts IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz MTBC infekciju noteikts IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz EBL noteikts IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz IBR/IPV noteikts IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz ADV infekciju noteikts IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz BVD noteikts IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 4. iedaļā; un
jebkāda papildu testēšana, kas tai šķiet nepieciešama, lai varētu ātri atklāt inficētus dzīvniekus, kuri varētu veicināt slimības izplatīšanos.
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, testēšanu veikt neuzdod, ja statuss “brīvs no slimības” ir atjaunots:
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – saskaņā ar IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;
attiecībā uz MTBC infekciju – saskaņā ar IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;
attiecībā uz EBL – saskaņā ar IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;
attiecībā uz IBR/IPV – saskaņā ar IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;
attiecībā uz ADV infekciju – saskaņā ar IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;
attiecībā uz BVD – saskaņā ar IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu.
28. pants
Inficētu objektu produktu pārvaldība
Kompetentā iestāde uzdod visos objektos, kas inficēti ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis vai ar MTBC,
apstiprinātu gadījumu dzīvnieku pienu izēdināt vienīgi tā paša objekta dzīvniekiem pēc tam, kad šis piens pārstrādāts, tā nodrošinot slimības ierosinātāja inaktivāciju, vai likvidēt;
kūtsmēslus, salmus, dzīvnieku barību vai jebkādu citu materiālu vai vielu, kas bijusi saskarē ar apstiprināta gadījuma dzīvnieku vai ar kontaminētu materiālu, vai nu savākt un iespējami drīz likvidēt, vai pēc pienācīgas riska novērtēšanas glabāt un pārstrādāt tā, lai slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim.
29. pants
Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus
Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut klīniski veselu dzīvnieku (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus) pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
pārvietošana neapdraud to dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi;
dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu; un
galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar to sugu savvaļas dzīvniekiem, kas attiecībā uz relevanto slimību norādītas sarakstā.
C kategorijas slimības gadījumos, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut pārvietot klīniski veselus dzīvniekus no relevantajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus), ar šādiem nosacījumiem:
tie (vajadzības gadījumā ar tiešo pārvadājumu) tiek pārvietoti uz objektu, kurš atrodas apgabalā, kas nav brīvs no slimības un ko neaptver fakultatīva izskaušanas programma; un
pārvietošana neapdraud to mērķpopulāciju vai papildpopulāciju dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi.
Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde atsauc statusu “brīvs no slimības” to dzīvnieku galamērķa objektam, uz kuriem attiecas atkāpe, un:
uzdod dzīvniekus maksimālajā laikposmā, ko nosaka pati iestāde, ar tiešo pārvadājumu no galamērķa objekta pārvietot uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai; vai
C kategorijas slimības gadījumā uzdod veikt 26. līdz 30. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus, līdz objekts atguvis statusu “brīvs no slimības”.
Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti.
30. pants
Tīrīšana un dezinfekcija un citi infekcijas izplatīšanās ierobežošanas pasākumi
Kompetentā iestāde visu inficēto objektu operatoriem un to objektu operatoriem, kuri saņem dzīvniekus no inficētiem objektiem, uzdod iztīrīt un dezinficēt vai attiecīgā gadījumā drošā veidā likvidēt:
visas objektu daļas, kas varētu būt kontaminētas, pēc apstiprināto un domājamo gadījumu dzīvnieku aizvākšanas un pirms atkalapdzīvināšanas;
jebkādu barību, materiālus, vielas, ar zootehniku, ārstēšanu un ražošanu saistītu aprīkojumu, kas varētu būt kontaminēts;
jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji;
pēc dzīvnieku vai produktu transportēšanas no inficētiem objektiem – visus transportlīdzekļus, konteinerus un aprīkojumu;
pēc katras izmantošanas reizes – dzīvnieku iekraušanas zonas.
31. pants
Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai
Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:
slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos; un
biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai.
32. pants
RABV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija
Veidojot RABV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde to balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz:
vakcinēt dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus, ko tā uzskata par relevantiem;
īstenot pasākumus, kas mazina risku saskarties ar inficētiem dzīvniekiem;
kontrolēt risku, ka slimība varētu izplatīties un ievazāties tās dalībvalsts teritorijā.
Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:
programma ir balstīta uz riska novērtējumu, kurš pēc vajadzības atjaunināts atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai;
programma ir atbalstīta ar sabiedrības informēšanas kampaņām, kurās iesaistītas visas relevantās ieinteresētās personas;
programma vajadzības gadījumā ir koordinēta ar relevantajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, savvaļas dzīvnieku populācijām vai medībām;
programma ir mērogota saskaņā ar teritoriālā riska izvērtēšanā balstītu pieeju.
33. pants
RABV infekcijas izskaušanas programmu dzīvnieku mērķpopulācija
34. pants
Kompetentās iestādes pienākumi RABV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
Kompetentā iestāde
veic uzraudzību attiecībā uz RABV infekciju nolūkā:
infekciju agrīni konstatēt; un
sekot līdzi inficēto dzīvnieku skaita tendencei, tā ietvaros pēc riska izvērtēšanā balstītas pieejas savācot un testējot savvaļas lapsas un citus savvaļas gaļēdājus, kas atrasti miruši;
veic slimību kontroles pasākumus, ja radušās aizdomas par RABV infekciju vai tā apstiprināta, kā noteikts 35. un 36. pantā;
vajadzības gadījumā piemēro riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu RABV izplatīšanos ar suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu.
Kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod:
vakcinēt savvaļas lapsas un attiecīgā gadījumā citus 33. panta 3. punktā minētos dzīvniekus, kā arī monitorēt vakcinācijas efektivitāti saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 2. iedaļu;
apzināt un reģistrēt suņus, kaķus un mājas seskus;
ierobežot tādu relevantu 33. panta 3. punktā minēto sugu turēto dzīvnieku pārvietošanu, kuri nav vakcinēti pret inficēšanos ar RABV saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. iedaļu;
veikt 35. pantā paredzētos pasākumus, ja sarakstā norādītās sugas dzīvnieks bez saprotama iemesla un pretrunā savai parastajai uzvedībai ir ievainojis kādu cilvēku vai dzīvnieku vai tā uzvedība ir neizprotami mainījusies, kam 10 dienu laikā sekojusi nāve.
35. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par RABV infekciju
Ja ir aizdomas par RABV infekciju, kompetentā iestāde:
veic sīkākus izmeklējumus, lai apstiprinātu vai izslēgtu slimības klātbūtni;
uzdod ierobežot domājamu gadījumu dzīvnieku relevantu pārvietošanu vai tos nonāvēt, lai cilvēkus un dzīvniekus pasargātu no inficēšanās riska līdz izmeklējumu rezultātu noskaidrošanai;
uzdod veikt jebkādus pamatotus riska mazināšanas pasākumus, kas mazinātu risku, ka RABV tiks tālāk pārnēsāts uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.
36. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad RABV infekcija ir apstiprināta
Ja RABV infekcija ir apstiprināta, kompetentā iestāde veic pasākumus, kas novērstu slimības tālāku pārnēsāšanu uz dzīvniekiem un cilvēkiem, proti:
veic epidemioloģisku izmeklēšanu, kurā noskaidro infekcijas avotu un epidemioloģiskās saiknes, kā arī attiecīgo RABV celmu;
ja vien tā neuzskata, ka vajadzīgi tālāki izmeklējumi, izslēdz RABV infekciju epidemioloģiski saistītajiem dzīvniekiem; kad:
apritējuši vismaz trīs mēneši no brīža, kad bijusi epidemioloģiskā saikne ar apstiprināto gadījumu; un
attiecīgajiem dzīvniekiem nav novērotas nekādas klīniskās pazīmes;
ja to uzskata par vajadzīgu, veic vienu vai vairākus no 34. un 35. pantā noteiktajiem pasākumiem;
nodrošina, ka apstiprināto gadījumu inficēto savvaļas dzīvnieku liemeņi tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta noteikumiem.
37. pants
BTV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija
Veidojot fakultatīvu BTV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šo programmu balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz
veikt BTV infekcijas uzraudzību saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasībām;
relevantās mērķpopulācijas dzīvniekus vakcinēt nolūkā slimību izskaust ar regulārām vakcinācijas kampaņām, ko attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju;
ierobežot dzīvnieku mērķpopulāciju pārvietošanu saskaņā ar 43. un 45. pantā noteiktajām prasībām;
veikt riska mazināšanas pasākumus, kas minimalizētu BTV infekcijas pārnēsāšanu ar vektoriem.
Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:
tā atklāj un izskauž visus serotipus (1.–24.), kas sastopami izskaušanas programmas aptvertajā teritorijā;
izskaušanas programma aptver šādu teritoriju:
visa dalībvalsts teritorija; vai
zona vai zonas, kurās ietilpst teritorija vismaz 150 km rādiusā ap katru inficēto objektu.
Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde to, kādu zonu vai zonas aptver izskaušanas programma, var pielāgot atkarībā no:
inficēto objektu ģeogrāfiskā novietojuma un atbilstošo administratīvo vienību robežām;
ekoloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem;
zonā vai zonās sastopamo vektoru skaitliskuma, aktivitātes un sadalījuma;
tā, kāds ir BTV serotips;
42. pantā paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem;
uzraudzības darbību rezultātiem.
38. pants
Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro BTV infekcijas izskaušanas programmas
39. pants
Operatoru pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
Tādu objektu (izņemot kautuves) operatori, kuros tiek turēti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:
izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde;
izpilda prasības, ko kompetentā iestāde izvirzījusi attiecībā uz entomoloģisko uzraudzību;
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus kompetentās iestādes uzdevumā vakcinē;
domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus;
izpilda kompetentās iestādes izvirzītās pārvietošanas prasības;
veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam.
Tādu kautuvju operatori, kuros tiek turēti un kauti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:
izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde;
domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus;
veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam.
40. pants
Kompetentās iestādes pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
Kompetentā iestāde attiecībā uz teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, veic šādus pasākumus:
aptverto teritoriju kartē, izmantojot ģeogrāfisko vienību kopumu saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 1. punktu;
veic BTV infekcijas uzraudzību katrā ģeogrāfiskajā vienībā atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, ievērojot V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasības;
ja ir aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, piemēro 41. un 42. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus;
liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt; un
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanai piemēro 43. un 45. pantā noteiktās prasības.
Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu un tas ir iespējams, izveidot sezonāli no BTV brīvu apgabalu, kā paredz V pielikuma II daļas 5. nodaļa. Tādā gadījumā kompetentā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara pieejamu
informāciju, kas apliecina, ka izpildīti īpašie kritēriji, pēc kuriem nosaka sezonāli no BTV brīvo periodu;
perioda sākuma un beigu datumu;
informāciju, kas apliecina, ka BTV pārnēsāšanās apgabalā beigusies; un
apgabala robežas, kas atbilst 13. pantā noteiktajam prasību minimumam.
41. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par BTV infekciju
Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
ierobežo mērķpopulācijas dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai;
ja tas vajadzīgs un tehniski iespējams, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt.
42. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad BTV infekcija ir apstiprināta
Ja BTV infekcija tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
uzliesmojumu apstiprina un vajadzības gadījumā nosaka vai paplašina izskaušanas programmas aptverto zonu;
vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu;
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai;
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti;
ja tā to uzskata par vajadzīgu un tehniski iespējamu, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt;
visiem objektiem, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gaidījumu, arī objektiem, kuros tiek turēti dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki, kas infekcioziem vektoriem eksponēti līdzīgi kā apstiprinātais gadījums, piemēro 41. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus.
Līdztekus 1. punktā paredzētajiem pasākumiem kompetentā iestāde nolūkā novērstu slimības izplatīšanos vajadzības gadījumā veic šādus pasākumus:
liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt pret inficēšanos ar relevanto BTV serotipu, kā paredz 40. panta 1. punkta d) apakšpunkts;
izmeklē un monitorē tās dzīvnieku mērķpopulācijas veselības statusu, kas atrodas tuvumā objektam, kurā tiek turēts apstiprinātā gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki.
43. pants
Pie dzīvnieku mērķpopulācijas piederošu turētu dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošana uz dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas
Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus ievest arī teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:
tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā;
tā aizliedz šos dzīvniekus pārvietot uz citu dalībvalsti:
60 dienas pēc to ievešanas; vai
līdz brīdim, kad paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 14 dienas pēc ievešanas, veikts polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) tests 1.–24. serotipa BTV konstatēšanai un šis tests bijis negatīvs;
tā uzraudzību vajadzības gadījumā pielāgo saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 6. punktu; un
dzīvnieki atbilst kādai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5. līdz 8. punktā.
Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde var atļaut mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus ievest teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:
tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā;
tā aizliedz šos reproduktīvos produktus pārvietot uz citu dalībvalsti; un
reproduktīvie produkti atbilst prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļas 4. punktā.
Ja kompetentā iestāde, kas saņem dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, izmanto 2. vai 4. punktā paredzētās atkāpes, tā:
par to iespējami drīz informē Komisiju;
neatkarīgi no dzīvnieka vai reproduktīvo produktu izcelsmes dalībvalsts vai zonas pieņem mērķpopulācijas dzīvniekus un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus, kas atbilst relevantās atkāpes prasībām.
44. pants
Pret vektoriem aizsargāts objekts
45. pants
Dzīvnieku pārvietošana caur dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas
Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus pārvietot caur teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja:
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. līdz 3. punktā; vai
transportlīdzekļi, kurā dzīvnieki iekrauti, ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem un brauciena laikā dzīvnieki netiek izkrauti uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, vai dzīvnieki uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, tiek izkrauti pret vektoriem aizsargātā objektā vai vektorbrīvajā periodā.
3. NODAĻA
Ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas
46. pants
Slimību kontroles stratēģija ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai
Veidojot obligātu ūdensdzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu ūdensdzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:
tas, kāda veida uzraudzības prasības ir vajadzīgas, lai izpildītu nosacījumus statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai, ņemot vērā 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu;
izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 47. un 51. pantu;
izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 49. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 48. pantu;
slimībspecifiskie profilakses un kontroles pasākumi, kas noteikti 55. līdz 65. pantā.
Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.
47. pants
Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācija
Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:
aptverto teritoriju; un
dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas.
Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, var būt:
visa dalībvalsts teritorija;
viena vai vairākas zonas; vai
to objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas veido attiecīgo nodalījumu vai nodalījumus.
48. pants
Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji
Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:
visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības un 2. punktā paredzētos mērķrādītājus; un
ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas prasībās, pēc kurām piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu.
49. pants
Piemērošanas periods
Sarakstā norādīto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmu piemērošanas periods ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk, šādu nodaļu 2. un 3. iedaļā:
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas;
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas;
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas;
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas;
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas;
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas.
50. pants
Izskaušanas programmām piemērojamo prasību minimums
Kompetentā iestāde, izstrādājot izskaušanas programmu konkrētas B vai C kategorijas slimības izskaušanai kādā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, par pamatu ņem šādus elementus:
dalībvalsts, zonas vai nodalījuma veselības statusa noteikšana, nosakot visu to objektu veselības statusu, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;
slimību kontroles pasākumu īstenošana visos objektos, kuros atklāti domājami un apstiprināti gadījumi;
biodrošības pasākumu un citu riska mazināšanas pasākumu īstenošana nolūkā mazināt risku, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki objektā varētu inficēties;
dažos gadījumos – vakcinācija izskaušanas programmas ietvaros.
51. pants
Dzīvnieku populācija, kas iekļaujama B un C kategorijas slimību izskaušanas programmās
Ja tas ir tehniski iespējams, kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj arī dzīvnieku papildpopulācijas, ja šie dzīvnieki:
būtiski apdraud 1. punktā minēto dzīvnieku veselības statusu;
ir iekļaujami sakarā ar mazo akvakultūras objektu skaitu izskaušanas programmā, ja to iekļaušana ir nepieciešama, lai panāktu apmierinošu dalībvalsts, zonas vai nodalījuma epidemioloģisko aptvērumu.
52. pants
Izskaušanas programmu aptvertajās dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos veicamie pasākumi
Lai sekotu līdzi izskaušanas programmu progresam, kompetentā iestāde klasificē visu to objektu veselības statusu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, pēc šādiem kritērijiem:
katra objekta veselības statuss, kāds tas zināms laikā, kad izskaušanas programma sākas;
tas, kā tiek izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ievešanu objektā;
tas, kā operators pilda pienākumu kompetentajai iestādei paziņot par jebkādām aizdomām par slimību vai tās atklāšanu;
tas, kā tiek veikti piemērojamie slimību kontroles pasākumi, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta;
vakcinācijas režīms, kas var būt piemērojams objektā turēto sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem;
jebkādi papildu pasākumi, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem.
Kompetentā iestāde:
atkarībā no tā, vai objekti izpilda vai neizpilda 1. punktā noteiktās prasības, izskaušanas programmu sāk, turpina vai atsauc;
relevanto objektu operatorus informē par veselības statusa izmaiņām un pasākumiem, kas jāizpilda, lai būtu iespējams piešķirt statusu “brīvs no slimības”.
53. pants
Atkāpe no veselības statusa klasificēšanas norobežotu objektu gadījumā
Atkāpjoties no 52. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var nolemt norobežotu objektu veselības statusu neklasificēt, ja šajos norobežotajos objektos turētajai dzīvnieku populācijai tiek piemēroti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi un slimību kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā nerada slimības izplatīšanās risku.
54. pants
Vakcinācija
Kompetentā iestāde var tās oficiālā uzraudzībā esošās izskaušanas programmās ietvert:
sarakstā norādīto sugu dzīvnieku vakcināciju;
turētu dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju;
savvaļas dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju.
55. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
aizliedz objektā ievest dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus;
ja tas ir tehniski iespējams, uzdod izolēt vienības objektā, kurā tiek turēti domājami slimie dzīvnieki;
aizliedz no objekta izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus;
aizliedz no objekta izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.
56. pants
Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 55. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:
jebkuru objektu, kurā hidrodinamisko apstākļu dēļ ir lielāks risks saslimt ar slimību, kas sastopama aizdomas izraisījušajā objektā;
jebkuru objektu, kuram ir tieša epidemioloģiska saikne ar aizdomas izraisījušo objektu.
57. pants
Atkāpe no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par slimību
Atkāpjoties no 55. panta 2. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu;
galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss; un
dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde.
Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
līdz 55. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas beigām attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;
līdz izmeklēšanas beigām aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus.
Kompetentā iestāde 1. punktā paredzēto atkāpi var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem atkāpe attiecas:
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos;
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti; un
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem ūdensdzīvniekiem tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu.
58. pants
Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi
Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:
objektus pasludina par inficētiem;
maina inficēto objektu veselības statusu;
izveido piemērota lieluma ierobežojumu zonu;
attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 59. līdz 65. pantā noteiktos pasākumus.
Ierobežojumu zonas objektiem piemērojamo prasību minimums ir izklāstīts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā.
Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var nolemt ierobežojumu zonu neizveidot:
ja inficētais objekts apkārtējos ūdeņos nenovada neapstrādātu efluentu; un
ja objekta biodrošības pasākumi atbilst tādam standartam, kas nodrošina infekcijas pilnīgu lokalizēšanu objektā.
Kompetentā iestāde var veikt riska mazināšanas pasākumus, kas saistīti ar šādām darbībām ierobežojumu zonā:
dzīvu zivju pārvadāšanas kuģu kustība caur ierobežojumu zonu;
zvejas darbības;
citas darbības, kas var radīt slimības izplatīšanās risku.
Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas ūdensdzīvnieku vidū, kompetentā iestāde var:
izstrādāt un īstenot profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos uz turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai dzīvnieku papildpopulācijām;
pastiprināti uzraudzīt savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas un objektus, kuriem ir tieša epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gadījumu;
veikt pasākumus slimības izskaušanai relevantajā savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, ja tas iespējams.
59. pants
Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos
Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
veic epidemioloģisku izmeklēšanu;
veic izmeklējumus un piemēro 55. panta 2. punktā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos;
uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus.
Kompetentā iestāde iespējami drīz informē:
operatorus un relevantās iestādes dalībvalstī, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un
kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem.
60. pants
Pārvietojumi no inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā vai uz tiem
Attiecībā uz inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā kompetentā iestāde rīkojas šādi:
ja tas tehniski iespējams, uzdod domājamo un apstiprināto gadījumu dzīvniekus izolēt;
aizliedz no objektiem izvest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus vai šo sugu dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus;
aizliedz objektos ievest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, ja vien to ar pienācīgu pamatojumu nav atļāvusi kompetentā iestāde;
aizliedz no objektiem izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.
61. pants
Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus
Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu, kas atrodas tajā pašā ierobežojumu zonā, ar šādiem nosacījumiem:
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu;
galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss;
dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde.
Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;
aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus. Katrā ziņā Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu;
līdz tīrīšanas, dezinficēšanas un pienācīgas neizmantošanas beigām galamērķa objektu tur oficiālā uzraudzībā.
Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz citiem inficētiem objektiem, kuros netiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma, ar šādiem nosacījumiem:
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu un
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām.
Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot uz kaušanas un pārstrādes kompleksiem, kas nav slimību kontrolei pakļauti no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekti, ar šādiem nosacījumiem:
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;
kaušanas un pārstrādes komplekss neatrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma vai kura ir pasludināta par slimībbrīvu;
pārvietošana neapdraud ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz kaušanas un pārstrādes kompleksu vai tā tuvumā;
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām.
Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekus un šādu dzīvnieku izcelsmes produktus no inficētajiem objektiem bez papildu ierobežojumiem pārvietot uz citiem objektiem ar šādiem nosacījumiem:
ir veikts riska novērtējums;
vajadzības gadījumā tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss galamērķa objektā vai ceļā uz to; un
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām.
62. pants
Inficēto dzīvnieku aizvākšana
Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, visos inficētajos objektos attiecībā uz ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādītajām sugām, veikt šādus pasākumus:
aizvākt visus mirušos dzīvniekus;
aizvākt un nonāvēt visus mirstošos dzīvniekus;
aizvākt un nonāvēt visus dzīvniekus, kam ir slimības simptomi;
visus dzīvniekus, kas objektos palikuši pēc a) līdz c) apakšpunktā norādīto pasākumu izpildes, nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens.
Kompetentā iestāde ar pienācīgu pamatojumu var uzdot nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens:
visos inficētajos objektos esošos attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, tos netestējot;
domājami slimos dzīvniekus, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu.
63. pants
Tīrīšana un dezinfekcija
Kompetentā iestāde uzdod visos inficētajos objektos pirms atkalapdzīvināšanas iztīrīt un dezinficēt šādas konstrukcijas un priekšmetus:
pēc visu 62. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un visas iespējami kontaminētās dzīvnieku barības aizvākšanas – objektus (ciktāl tas ir tehniski iespējams);
jebkādu ar zootehniku saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) aprīkojumu barošanai, šķirošanai pēc lieluma, apstrādei un vakcinācijai, kā arī darba kuterus;
jebkādu ar ražošanu saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) akvakultūras sprostus, aizsargtīklus, steķus, tīkla maisus un virvju jedas;
jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji;
jebkādus transportlīdzekļus, arī tvertnes un citu aprīkojumu, ko izmanto, lai pārvietotu inficētos dzīvniekus vai darbiniekus, kuri bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem.
64. pants
Neizmantošana
Neizmantošanas ilgums ir atkarīgs no relevantā patogēna un tā, kāda ražošanas sistēma izmantota inficētajos objektos. Daži konkrēti neizmantošanas periodi ir noteikti VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā.
Kompetentā iestāde uzdod inficētajiem objektiem aizsardzības zonā vai, ja aizsardzības zona nav izveidota, ierobežojumu zonā, neizmantošanu piemērot sinhroni. Balstoties uz riska novērtējumu, sinhrono neizmantošanu var arī izvērst, to attiecinot uz vēl citiem objektiem. Sinhronās neizmantošanas ilgums un tā apgabala apmērs, kuram šādu neizmantošanu piemēro, ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā.
65. pants
Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai
Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:
slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos;
biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai.
4. NODAĻA
Statuss “brīvs no slimības”
66. pants
Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas kritēriji
Statusu “brīvs no slimības” dalībvalstīm vai to zonām var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:
vispārīgie kritēriji:
teritoriālais aptvērums atbilst attiecīgi 13. vai 47. pantā noteiktajām prasībām;
slimības uzraudzība atbilst attiecīgi 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajām prasībām;
operatori ievēro pienākumus veikt biodrošības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 10. pantu;
slimībai relevantie slimību kontroles pasākumi, kas īstenojami, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, atbilst prasībām, kas:
objekti ir reģistrēti vai apstiprināti (atkarībā no to veida);
ir nodrošināta dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku identificēšana un reproduktīvo produktu izsekojamība (atkarībā no dzīvnieka veida);
pārvietošanas laikā dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki vai to izcelsmes produkti atbilda dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu pārvietošanai Savienībā un ievešanai Savienībā;
īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 67. līdz 71. pants.
67. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; un
attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās.
Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:
ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne dalībvalsts teritorijā vai tās zonā, un šī varbūtība ir niecīga; un
ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu dalībvalsts teritorijā vai tās zonā nokļūt, ir niecīga.
68. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta;
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis;
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu;
slimības ierosinātājs šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts.
Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus;
attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus.
69. pants
Statuss “brīvs no slimības” sauszemes dzīvniekiem sakarā ar sarakstā norādīto sauszemes dzīvnieku slimību sarakstā norādīto vektoru izdzīvotnespēju
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka sarakstā norādītās slimības sarakstā norādītie vektori tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta;
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav pārnēsāts;
slimības ierosinātāja pārnēsāšana ir pilnīgi atkarīga no sarakstā norādīto vektoru klātbūtnes un nav zināms, ka pārnēsāšana kādreiz dabiski būtu notikusi kādā citā veidā;
sarakstā norādītie vektori dalībvalstī vai tās zonās nav dabiski sastopami;
diez vai ir notikusi vai varētu notikt sarakstā norādīto vektoru tīša vai netīša introdukcija;
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar sarakstā norādīto vektoru izdzīvošanu;
sarakstā norādītie vektori šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēti pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināti.
Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus;
attiecībā uz 1. punkta c) līdz g) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus.
Ja slimība ir konstatēta, dalībvalstis iesniedz dokumentārus pierādījumus, ka uzraudzībā ar 95 % ticamību pierādījies, ka slimības prevalences rādītājs ir mazāks par 1 %.
70. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai tās zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:
par slimību dalībvalstī vai tās zonā nekad nav ziņots vai tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus;
par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta, un ir izpildītas 72. pantā minētās slimībspecifiskās prasības.
Dalībvalsts, kas attiecībā uz visu teritoriju vai tās zonu vēlas saņemt statusa “brīva no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:
turētajiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem veic slimībuzraudzību;
profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei;
aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 72. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām;
slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība dalībvalstī vai zonā nav ieviesusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū.
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, Komisija uz divu gadu periodu no dienas, kad šī regula kļūst piemērojama, var dalībvalstīm vai zonām piešķirt statusu “brīva no slimības” attiecībā uz:
RABV infekciju, ja par to bijis jāpaziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 8. pantu un īstenota vajadzīgā uzraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK ( 3 ) 4. pantu, un pēdējo divu gadu laikā nav ziņots ne par vienu gadījumu sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem;
BTV infekciju, ja visas aizliegtās zonas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 6. pantu atceltas pirms šīs regulas piemērošanas dienas.
Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji statusa “brīvs no slimības” saņemšanai ir piemērojami tikai:
jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai
ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību.
Atkāpjoties no 4. punkta, uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem maksimālo divu gadu periodu neattiecina šādu statusu gadījumā:
statuss “brīvs no Varroa spp. invāzijas”;
statuss “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”.
Atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;
MTBC infekcija;
EBL;
IBR/IPV;
ADV infekcija;
VHS;
IHN;
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR;
Bonamia ostreae infekcija;
Marteilia refringens infekcija.
71. pants.
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām, ir šādi:
kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 12. vai 46. pantā; un
kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai ir nosūtījusi tādu pieteikumu uz statusa “brīvs no slimības” atzīšanu, kas apliecina, ka ir izpildītas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības.
72. pants
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīva no slimības” piešķiršanai dalībvalstij vai zonai
attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 1. iedaļā un attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 1. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā.
73. pants
Kritēriji, pēc kuriem nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus, piešķir statusu “brīvs no slimības”
Statusu “brīvs no slimības” nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:
vispārīgie kritēriji:
teritoriālais tvērums atbilst 47. panta 2. punkta c) apakšpunktam;
slimības uzraudzība atbilst 3. panta 2. punktā, 4. pantā un 6. līdz 9. pantā noteiktajām prasībām;
operatori ievēro pienākumus veikt biodrošības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 10. pantu;
ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, ir izpildīti attiecībā uz slimību relevantie slimību kontroles pasākumi;
objekti, kas veido nodalījumu, ir apstiprināti;
ir nodrošināta dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izsekojamība;
pārvietošanas laikā dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki vai to izcelsmes produkti atbilda dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā;
īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 74. līdz 77. panta noteikumi.
Šā panta 1. punktā minēto statusu “brīvs no slimības” var piešķirt:
nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa; un
nodalījumiem, kas ir atkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa, bet kuros ir tādi apstākļi, ka nodalījums ir sekmīgi slimībspecifiski nošķirts no citām ūdensdzīvnieku populācijām, kas varētu būt inficētas.
Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atkarīgo nodalījumu gadījumā kompetentā iestāde:
novērtē vismaz šādus epidemioloģiskos faktorus:
katra objekta ģeogrāfiskā atrašanās vieta nodalījumā un ūdensapgādes veids;
citu ūdeņu sistēmas akvakultūras objektu veselības statuss;
šā apakšpunkta ii) punktā minēto objektu atrašanās vieta un to attālums no atkarīgā nodalījuma;
šā apakšpunkta ii) punktā minēto objektu ražošanas apjoms, kā arī ražošanas metode un dzīvnieku izcelsme;
relevanto sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvnieku klātbūtne un skaitliskums ūdeņu sistēmā un to veselības statuss;
ziņas par to, vai v) punktā norādītās sugas ir nometnieku sugas vai migrējošas sugas;
šā apakšpunkta v) punktā minēto savvaļas ūdensdzīvnieku iespējas iekļūt nodalījumā;
nodalījuma vispārīgie biodrošības pasākumi;
ūdeņu sistēmas vispārīgie hidroloģiskie apstākļi;
visus objektus nodalījumā klasificē par augsta riska objektiem saskaņā ar VI pielikuma I daļas 1. nodaļu;
nosaka visus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu slimības ievazāšanos.
Kompetentā iestāde Komisijai bez kavēšanās paziņo par jebkādām vēlākām izmaiņām 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajos epidemioloģiskajos faktoros un pasākumos, kas veikti to ietekmes mazināšanai.
74. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta; un
attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās.
Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:
ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne nodalījumā, un šī varbūtība ir niecīga; un
ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu nodalījumā nokļūt, ir niecīga.
75. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta;
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis;
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu;
slimības ierosinātājs šim kritiskajam parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts.
Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus;
attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus.
76. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:
par slimību nodalījumā nekad nav ziņots vai tā nodalījumā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus;
par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā nodalījumā ir izskausta un ir izpildītas 78. pantā minētās slimībspecifiskās prasības.
Dalībvalsts, kas attiecībā uz nodalījumu vēlas saņemt statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:
turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku slimībuzraudzība;
profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei;
aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 78. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām;
slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība nodalījumā nav izplatījusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū.
Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir piemērojami tikai:
jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai
ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību.
Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:
VHS;
IHN;
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR;
Bonamia ostreae infekcija;
Marteilia refringens infekcija.
77. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām
Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā izskaušanas programmām, ir šādi:
kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 46. pantā; un
kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai nosūtījusi galīgo ziņojumu, kas apliecina, ka ir izpildītas 78. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības.
78. pants
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus:
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā.
79. pants
Īpašas prasības nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa
Neatkarīgs nodalījums var sastāvēt no:
atsevišķa objekta, ko uzskata par vienu epidemioloģisko vienību, jo to neietekmē apkārtējo dabisko ūdeņu dzīvniekveselības statuss; vai
vairāk nekā viena objekta, ja katrs nodalījuma objekts atbilst šā punkta a) apakšpunktā un 3. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, bet tie tiek uzskatīti par vienu epidemioloģisko vienību sakarā ar plašu dzīvnieku pārvietošanu starp objektiem, ar nosacījumu, ka visiem objektiem ir kopīga biodrošības sistēma.
Neatkarīgu nodalījumu ar ūdeni apgādā:
caur tādu ūdens attīrīšanas staciju, kas inaktivē relevanto slimības ierosinātāju; vai
tieši no akas, dziļurbuma vai avota.
Ja šāds piegādātais ūdens nāk no vietas ārpus objekta, ūdeni uz objektu padod tieši un uz to novirza ar tādiem paņēmieniem, ka ir iespējama pienācīga aizsardzība pret infekciju.
80. pants
Īpaši noteikumi nodalījumiem, kas sastāv no atsevišķiem objektiem, kuri sāk vai atsāk akvakultūras darbības, ja to veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību nav atkarīgs no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa
Jaunu objektu, kurš gatavojas sākt akvakultūras darbības, uzskata par slimībbrīvu, ja:
tas atbilst 79. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. līdz 5. punktam; un
tas akvakultūras darbības sāk ar akvakultūras dzīvniekiem no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma.
Objektu, kurš akvakultūras darbības atsāk pēc pārtraukuma un atbilst 1. punktam, uzskata par slimībbrīvu bez 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības, ja
kompetentajai iestādei ir zināma objekta veselības vēsture un objektā nav apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība;
objekts pirms atkalapdzīvināšanas ir iztīrīts, dezinficēts un vajadzības gadījumā atstāts neizmantots.
Objektu, kurš darbības atsāk pēc tam, kad tajā apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība, uzskata par brīvu no apstiprinātās slimības ar šādiem nosacījumiem:
ne ātrāk kā 3 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad tie eksponēti apstākļiem (arī ūdens temperatūrai), kas ir labvēlīgi slimības klīniskajai izpausmei, attiecībā uz relevanto slimību testē to dzīvnieku reprezentatīvu izlasi, kas objektā pēc tā iztīrīšanas, dezinficēšanas un neizmantošanas objekta atkalapdzīvināšanas ietvaros ievesti no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma;
izmanto tādu relevantajā VI pielikuma II daļas nodaļā norādīto paraugošanu un diagnostiskos testus un paraugus ņem no tāda skaita dzīvnieku, kas nodrošinās, ka relevantā slimība tiks atklāta ar 95 % ticamību, ievērojot prevalences mērķrādītāju 2 %;
šā punkta b) apakšpunktā aprakstītās testēšanas rezultāti ir negatīvi.
81. pants
Īpaši uzraudzības un biodrošības pasākumu kritēriji statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai
Dalībvalstis un to zonas vai nodalījumi statusu “brīvs no slimības” var saglabāt tikai tad, ja līdzās kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 41. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, tās atbilst šādiem kritērijiem:
veic pietiekamas uzraudzības darbības, lai slimību varētu agrīni konstatēt un pierādīt statusu “brīvs no slimības”;
veic biodrošības pasākumus, ko, balstoties uz apzinātajiem riskiem, uzdevusi veikt kompetentā iestāde, lai novērstu slimības ievazāšanos;
pilda operacionālos noteikumus, kas minēti 66. panta a) punkta v), vi) un vii) apakšpunktā vai 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā.
Slimībbrīvās zonās vai nodalījumos dalībvalstīs, kas nav deklarētas slimībbrīvas, vai visos gadījumos, kad apstākļi nav labvēlīgi konkrētās slimības klīniskajai izpausmei, 3. punkta k) līdz q) apakšpunktā minēto selektīvo uzraudzību turpina.
Slimībspecifiskās uzraudzības un biodrošības prasības:
attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 2. iedaļā vai attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis unB. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 2. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 4. iedaļā;
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 4. iedaļā.
82. pants
Statusa “brīvs no slimības” apturēšana, atsaukšana un atjaunošana
Ja slimība ir apstiprināta un nosacījumi, ar kādiem dalībvalsts, tās zona vai nodalījums var saglabāt statusu “brīvs no slimības”, līdz ar to nav izpildīti, kompetentā iestāde:
bez kavēšanās piemēro relevantos slimību kontroles pasākumus;
veic īpašu uzraudzību, kurā novērtē uzliesmojuma apmēru;
uzdod veikt jebkādus vajadzīgus riska mazināšanas pasākumus.
Kompetentā iestāde vajadzības gadījumā kā pārejas pasākumu var dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma statusu “brīvs no slimības” apturēt tā vietā, lai Komisija to atsauktu. Laikā, kad statuss ir apturēts, kompetentā iestāde:
veic visus vajadzīgos profilakses, uzraudzības un kontroles pasākumus situācijas pārvaldībai;
par pieņemtajiem pasākumiem bez kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis; un
Komisiju un pārējās dalībvalstis regulāri informē par situācijas attīstību, par savu nostāju attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” atjaunošanu, par apturēšanas pagarināšanu vai atsaukšanu, ko veikusi Komisija.
83.pants
Atkāpes no Komisijas veiktas apstiprināšanas attiecībā uz noteiktiem statusiem “brīvs no slimības” un noteiktām izskaušanas programmām ūdensdzīvnieku slimību gadījumā
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2016/429 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 31. panta 2. punktā noteiktās prasības iesniegt izskaušanas programmu apstiprināšanai Komisijai, vai no minētās regulas 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā noteiktajām prasībām, kuras jāizpilda, lai no Komisijas saņemtu statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu, ūdensdzīvnieku slimību gadījumā šādu apstiprinājumu attiecībā uz zonām vai nodalījumiem, kas aptver mazāk par 75 % dalībvalsts teritorijas, ja ūdensguves baseins, no kura zona vai nodalījums saņem ūdeni, nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, saņem saskaņā ar šādu procedūru:
dalībvalsts provizoriski deklarē, ka zona vai nodalījums ir slimībbrīvs, vai izveido izskaušanas programmu zonai vai nodalījumam, kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām;
šo provizorisko deklarāciju dalībvalsts publicē elektroniski un Komisijai un dalībvalstīm par publikāciju tiek darīts zināms;
60 dienas pēc publicēšanas provizoriskā deklarācija stājas spēkā un šajā punktā minētā zona vai nodalījums iegūst statusu “brīvs no slimības” vai izskaušanas programmas apstiprinājumu.
Šādos gadījumos 1. punkta c) apakšpunktā minēto periodu automātiski pagarina uz 60 dienām no dienas, kad paustas pirmās bažas. Tālāk šo periodu vairs nepagarina.
III DAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
84. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz esošu statusu “brīvs no slimības”
Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam statuss “brīva no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīva no slimības”, šādu statusu gadījumā:
“brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”:
liellopu populācijām, kam saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no brucelozes”;
aitu un kazu populācijām, kam saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK piešķirts statuss “brīva no brucelozes” (“brīva no B. melitensis”);
“brīva no MTBC infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no tuberkulozes”;
“brīva no EBL”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no EBL”;
“brīva no IBR/IPV”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no IBR”;
“brīva no ADV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no Aujeski slimības”;
“brīva no Varroa spp. invāzijas”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/65/EEK ( 4 ) piešķirts statuss “brīva no varrozes”;
“brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2009/158/EK piešķirts statuss “bez vakcinācijas pret Ņūkāslas slimību”;
“brīva no VHS”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/88/EK ( 5 ) piešķirts statuss “brīva no VHS”;
“brīva no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no IHN”;
“brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”;
“brīva no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Bonamia ostreae infekcijas”;
“brīva no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Marteilia refringens infekcijas”;
“brīva no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no balto plankumu slimības”.
Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam statuss “brīvs no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīvs no slimības”, šādu statusu gadījumā:
“brīvs no augstas patogenitātes putnu gripas”, ja nodalījuma statuss attiecībā uz putnu gripu ir apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 616/2009 ( 6 );
“brīvs no VHS”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no VHS”;
“brīvs no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no IHN”;
“brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”;
“brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”;
“brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”;
“brīvs no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no balto plankumu slimības”.
85. pants
Esošām izskaušanas vai uzraudzības programmām piemērojamie pārejas noteikumi
Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:
IBR/IPV, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta IBR/IPV izskaušanas programma;
ADV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta Aujeski slimības izskaušanas programma;
VHS, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma;
IHN, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma;
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma;
Bonamia ostreae infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;
Marteilia refringens infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;
WSSV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības izskaušanas programma.
Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:
VHS, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma;
IHN, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma;
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma;
Bonamia ostreae infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;
Marteilia refringens infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;
WSSV infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības uzraudzības vai izskaušanas programma.
86. pants
Atcelšana
No 2021. gada 21. aprīļa ir atcelti šādi tiesību akti:
Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
87. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
KONKRĒTA SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBAS GADĪJUMA DEFINĪCIJA
1. Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu HPAI gadījumu, ja tas atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
2. Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu HPAI gadījumu, ja:
no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir izolēts par HPAI atbildīgais slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;
no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir konstatēta HPAI slimības ierosinātājam specifiska nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas; vai
paraugā, kas ņemts no tāda turēta dzīvnieka vai tādu turētu dzīvnieku grupas, kuriem vērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.
3. Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par HPAI, jābūt vai nu:
A gripas H5 un H7 apakštipu vīrusam vai jebkuram A gripas vīrusam, kura intravenozās patogenitātes indekss (IVPI) ir lielāks par 1,2 ; vai
A gripas H5 un H7 apakštipu vīrusam, kam vairāku pamataminoskābju sekvence, kas atrodama hemaglutinīna molekulas (HA0) šķelšanās vietā, ir līdzīga tai, kāda novērojama citiem HPAI izolātiem.
1. Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu LPAIV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
2. Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu LPAIV infekcijas gadījumu, ja:
no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir izolēts par LPAIV infekciju atbildīgais slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;
no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir konstatēta LPAIV infekcijas slimības ierosinātājam specifiska nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas; vai
paraugā, kas ņemts no tāda turēta dzīvnieka vai tādu turētu dzīvnieku grupas, kuriem vērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.
3. Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām LPAIV infekcijas slimības ierosinātājam jābūt jebkuram A gripas H5 un H7 apakštipa vīrusam, kas nav HPAI vīruss.
1. Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu NDV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
2. Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu NDV infekcijas gadījumu, ja:
no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir izolēts par NDV infekciju atbildīgais slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;
no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir konstatēta NDV infekcijas slimības ierosinātājam specifiska nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas; vai
paraugā, kas ņemts no tāda turēta dzīvnieka vai tādu turētu dzīvnieku grupas, kuriem vērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.
3. Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par NDV infekciju, jābūt putnu 1. tipa paramiksovīrusam (APMV-1) (putnu Avulavirus, 1. tips), kam vai nu:
intracerebrālās patogenitātes indekss (ICPI) ir 0,7 vai lielāks; vai
ir vairākas pamataminoskābes F2 proteīna C galā un fenilalanīns 117. atlikumā, kas ir F1 proteīna N gals. Jēdziens “vairākas pamataminoskābes” attiecas uz vismaz trim arginīna vai lizīna atlikumiem starp 113. un 116. atlikumu. Ja aminoskābju atlikumu raksturīgo modeli, kas aprakstīts šajā punktā, nav iespējams konstatēt, izolētais vīruss ir jāraksturo, izmantojot ICPI testu. Šajā definīcijā aminoskābju atlikumi tiek numurēti no tās aminoskābju sekvences N gala, kas deducēta no F0 gēna nukleotīdu sekvences (113.–116. atlikums atbilst atlikumiem –4 līdz –1 no šķelšanās vietas).
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMA
I DAĻA
PUTNU GRIPAS UZRAUDZĪBA MĀJPUTNIEM UN SAVVAĻAS PUTNIEM
1. TERITORIĀLAIS TVĒRUMS
Mājputnu un savvaļas putnu uzraudzība jāīsteno visās dalībvalstīs.
2. PIEMĒROŠANAS PERIODS
Līdz programmas atsaukšanai.
3. VISPĀRĪGĀ PIEEJA
Uzraudzības sistēmai jābūt vērstai uz 2. iedaļā noteiktajiem mērķiem, un tās pamatā jābūt visaptverošai pieejai, kas ietver dažādus uzraudzības darbību elementus, kuri mājputnu un savvaļas putnu populācijās viens otru papildina:
1. Augstas patogenitātes putnu gripas (HPAI) agrīna konstatēšana mājputniem.
2. HPAI agrīna konstatēšana savvaļas putniem, tādējādi nodrošinot:
agrīnu brīdināšanu par iespējamu HPAI ievazāšanu mājputnu populācijā, jo īpaši tad, ja vīrusi Savienībā nonāk ar savvaļas putnu migrācijas plūsmām;
informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu vīrusa izplatīšanās risku pēc HPAI konstatēšanas savvaļas putniem.
3. HPAI konstatēšana to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas klīniskas pazīmes.
4. Tādu cirkulējošu zemas patogenitātes putnu gripas vīrusu (LPAIV) konstatēšana, ņemot vērā to iespēju mutācijas ceļā pārveidoties par HPAI, kuri var viegli izplatīties mājputnu saimēs, jo īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums. Šādas konstatēšanas mērķis ir:
identificēt LPAIV infekcijas klasterus; un
pārraudzīt LPAIV izplatīšanās risku, ko rada mājputnu pārvietošana un fomīti dažās riskam pakļautās ražošanas sistēmās.
5. Zināšanu uzlabošana par HPAI un LPAIV, kas var radīt zoonotisku risku.
1. Agrīnās konstatēšanas sistēmām attiecībā uz HPAI mājputniem ir jābūt daļai no 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām vispārīgajām uzraudzības prasībām, un minētās sistēmas jāīsteno visā mājputnu nozarē.
2. Uzraudzībai, kas minēta 1. punktā, jāietver vismaz zemāk minēto notikumu agrīna konstatēšana un izmeklēšana objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks:
jebkādas izmaiņas parastos ražošanas un veselības parametros, tādos kā mirstība, barības un ūdens patēriņš un olu ražošana; un
jebkādas klīniskas pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti bojājumi, kas liecina par HPAI.
3. Ja valsts, ES vai reģionālā līmenī konstatēts paaugstināts risks sakarā ar HPAI uzliesmojumiem mājputnu un/vai savvaļas putnu populācijās, relevanta var būt arī tādu paraugu regulāra testēšana, kas ievākti no mirušiem un slimiem mājputniem objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks.
1. HPAI agrīnai konstatēšanai savvaļas putnu populācijās jābalstās uz tādu putnu paraugošanu un testēšanu, kuri:
atrasti miruši;
atrasti ievainoti vai slimi;
nomedīti, un tiem vērojamas klīniskas pazīmes.
Ja savvaļas putniem konstatēta HPAI, minēto uzraudzību var būt nepieciešams pastiprināt ar monitoringa sistēmu, kurā izmanto organizētas patruļas mirušo vai slimo putnu atrašanai un savākšanai.
2. Šīs uzraudzības plānam jābūt balstītam riska izvērtēšanā, ņemot vērā vismaz relevanto informāciju par ornitoloģiju, virusoloģiju, epidemioloģiju un vides jautājumiem.
3. Uzraudzība jāattiecina uz putniem, kas pieder pie 8. iedaļā minētajām savvaļas putnu mērķsugām. Tomēr visi aizdomīgie savvaļas putnu mirstības gadījumi jāizmeklē, lai izslēgtu HPAI.
Papildus savvaļas putnu mērķsugām var iekļaut arī citas savvaļas putnu sugas, ja ir novērtēta to īpašā epidemioloģiskā relevance attiecībā uz dalībvalsts teritoriju.
4. Turklāt prioritārajās vietās un galvenajās vietās, jo īpaši tajās, kur pie savvaļas putnu mērķsugām piederoši putni migrācijas laikā vismaz pa ziemeļaustrumu un austrumu migrācijas ceļiem nonāk Savienībā, uzraudzība var ietvert šādu putnu paraugošanu un testēšanu:
slazdā noķerti putni;
nomedīti veseli putni;
kontrolputni.
5. Savvaļas putnu populācijā veiktās HPAI uzraudzības rezultātos jāiekļauj papildu informācijas avoti, kas iegūti izmeklējumos, kuri savvaļas putniem veikti sakarā ar HPAI uzliesmojumiem turētu putnu populācijā.
1. Riska izvērtēšanā balstītajā HPAI infekcijas uzraudzībā, ko veic mājputnu turēšanas objektos, kuros tiek turētas pīles, zosis, Anseriformes kārtas sugu medījamie mājputni vai paipalas, ko paredzēts palaist savvaļā, jāņem vērā vismaz šādi riska faktori:
slimības vēsturiskā un pašreizējā epidemioloģiskā situācija un tās attīstība laika gaitā mājputnu un savvaļas putnu populācijās;
objektu tuvums ūdensobjektiem un citām vietām, kur migrējošie putni, jo īpaši ūdensputni, var pulcēties lielā skaitā vai kur ir to migrācijas pieturvietas laikā, kad tie pārvietojas uz Savienību un caur to;
periods, kurā palielinās pie mērķsugām piederošo migrējošo savvaļas putnu pārvietošanās uz Savienību un caur to;
tas, kāda struktūra ir mājputnu audzēšanas nozarei, arī plašākajai nozarei, kas iesaistīta dažādajās ražošanas sistēmās;
objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta apgabalā, kur ir liels mājputnu blīvums;
biodrošības prakse objektos;
mājputnu un produktu pārvietošanas un mājputnus pārvadājošo transportlīdzekļu pārvietošanās veids un biežums un tirdzniecības modeļi; un
riska novērtējumi un zinātniskie ieteikumi attiecībā uz to, cik relevanta ir HPAI izplatīšanās ar savvaļas putnu starpniecību.
2. Pamatojoties uz zinātniskiem pamatojumiem, var iekļaut papildu riska faktorus, kas nav minēti 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, un var neņemt vērā faktorus, kas neattiecas uz dalībvalsts konkrēto situāciju.
1. Riska izvērtēšanā balstītā uzraudzība, kuru veic, lai konstatētu cirkulējošus zemas patogenitātes putnu gripas vīrusus (LPAIV), kas var viegli izplatīties starp mājputnu saimēm, īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums, kā minēts 2. iedaļas 4. punktā, jāattiecina uz mājputnu turēšanas objektiem, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir veikusi novērtējumu, kurā secināts, ka minētajos objektos iepriekš vairākkārt radušies LPAIV infekcijas klasteri vai ka tajos šādu klasteru rašanās varbūtīgums ir lielāks.
2. Šos klasterus raksturo laikā un ģeogrāfiskā tuvuma ziņā saistītu objektu grupu inficēšanās ar LPAIV.
3. Novērtēšanā, ko veic, lai atlasītu objektus selektīvai uzraudzībai, jāņem vērā vīrusa horizontālās pārneses risks, ko rada ražošanas sistēmas struktūra un sarežģītība un funkcionālā saikne starp objektiem, jo īpaši tad, ja tie darbojas apgabalos, kur ir liels objektu blīvums.
4. Papildus 3. punktā minētajiem kritērijiem, pēc kuriem atlasa objektus, kuros veic selektīvu uzraudzību, objekta līmenī jāņem vērā šādi riska faktori:
turēto dzīvnieku sugas;
ražošanas cikls un ilgums;
vairāku mājputnu sugu klātbūtne;
dažāda vecuma mājputnu saimju klātbūtne;
ilgdzīvojošu mājputnu klātbūtne;
principa “visi iekšā / visi ārā” īstenošana;
gaidīšanas perioda ilgums starp partijām; un
biodrošības prakse un izmitināšanas apstākļi.
1. HPAI infekcijas agrīnās konstatēšanas sistēmas, kas minētas 3. iedaļā, jāattiecina uz visām mājputnu populācijām.
2. Šīs daļas 5. iedaļā minētā papildu uzraudzība attiecībā uz HPAI infekciju to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI infekcijas pazīmes, jāattiecina uz:
vaislas pīlēm;
vaislas zosīm;
gaļas pīlēm;
gaļas zosīm;
paipalām;
Anseriformes kārtas sugu medījamiem mājputniem, ko paredzēts palaist savvaļā.
3. Papildus 2. punktā minētajām sugām un kategorijām 6. iedaļā minēto selektīvo paraugošanu un testēšanu uz LPAIV infekciju var attiecināt uz šādu sugu un ražošanas kategoriju mājputniem:
dējējvistas, arī brīvās turēšanas apstākļos turētas dējējvistas;
vaislas tītari;
gaļas tītari;
Galliformes kārtas sugu medījamie mājputni, ko paredzēts palaist savvaļā.
Savvaļas putnu mērķsugām, jo īpaši migrējošiem ūdensputniem, ir lielāks risks inficēties ar HPAI un to pārnēsāt.
Savvaļas putnu mērķsugu saraksts, kas sastādīts un atjaunināts, ņemot vērā jaunākās zināšanas, ir pieejams ESRL tīmekļvietnē.
1. To mājputnu turēšanas objektu skaits, kuros jāņem paraugi, un katrā objektā un – attiecīgā gadījumā – attiecīgajā objektā esošā epidemioloģiskā vienībā (piem., mājputnu saimē, novietnē u. c.) testējamo mājputnu skaits jānosaka, pamatojoties uz statistiski derīgu paraugošanas metodi. Šī metode var būt tā pati, ko izmanto reprezentatīvas izlases veidošanā, t. i., aplēstā prevalence, kas konstatējama ar kompetentās iestādes iepriekš noteiktu ticamības līmeni.
2. Testēšanas biežums un periods:
tas, cik bieži mājputnu turēšanas objektos veicama paraugošana un testēšana, jānosaka, pamatojoties uz kompetentās iestādes veikta riska novērtējuma rezultātiem;
paraugošanas periodam jāsakrīt ar katras ražošanas kategorijas ražošanas sezonu, taču tas nedrīkst ietekmēt riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības pieeju;
attiecīgā gadījumā, nosakot paraugošanas periodu, jāņem vērā 3. iedaļas 3. punktā minētā paaugstinātā riska periods. Paraugi laboratoriski jātestē ar virusoloģiskām metodēm, ja tie ņemti šādiem mērķiem:
šīs daļas 3. iedaļā minētajai HPAI agrīnajai konstatēšanai mājputniem;
šīs daļas 4. iedaļā minētajai HPAI agrīnajai konstatēšanai savvaļas putniem;
šīs daļas 5. iedaļā minētajai papildu uzraudzībai attiecībā uz HPAI to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI klīniskās pazīmes;
šīs iedaļas 4. punkta b) apakšpunktā minēto seropozitīvo konstatējumu pēcpārbaudei.
Virusoloģiskajā testēšanā jāņem vērā aktīvās infekcijas prevalence un konstatēšanas laika logs.
3. Paraugi laboratoriski jātestē ar seroloģiskām metodēm, ja tie ņemti šādiem mērķiem:
šīs daļas 5. iedaļā minētajai HPAI papildu uzraudzībai, kuru veic to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI klīniskās pazīmes, un kura attiecīgā gadījumā papildina virusoloģisko testēšanu;
šīs daļas 6. iedaļā minēto ar LPAIV inficēto objektu klasteru noteikšanai. Ja tehnisku vai citu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ paraugu ņemšana seroloģijai nav piemērota, jāveic virusoloģiskā testēšana.
III PIELIKUMS
DIAGNOSTIKAS METODES, KAS IZMANTOJAMAS, LAI PIEŠĶIRTU UN SAGLABĀTU STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS” ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTĀM SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBĀM
1. Seroloģiskie testi:
asins paraugu testi:
buferēts brucellu antigēna tests;
komplementa saistīšanas reakcija (CFT);
netiešā imūnfermentatīvā analīze (I-ELISA);
fluorescences polarizācijas mērījums (FPA);
konkurējošā imūnfermentatīvā analīze (C-ELISA);
piena paraugu testi:
gredzena raudze (MRT);
I-ELISA.
2. Brucelīna ādas tests (BST)
IV pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļā minētajā testēšanā brucelīna ādas testu (BST) izmanto tikai aitām un kazām.
1. Intradermālie turbekulīna testi:
vienkāršais intradermālais turbekulīna tests (SITT);
salīdzinošais intradermālais turbekulīna tests (CITT).
2. Gamma-interferona tests
1. Seroloģiskie testi:
asins paraugu testi:
imūndifūzijas reakcija agara gelā (AGID);
bloķējošā imūnfermentatīvā analīze (B-ELISA);
I-ELISA;
piena paraugu testi:
I-ELISA.
|
Metodes |
Matrica |
nevakcinēti liellopi |
BoHV-1 I-ELISA () |
individuāli seruma paraugi () |
piena paraugi |
||
gB B-ELISA () |
individuāli seruma paraugi () |
|
individuāli gaļas sulas paraugi |
||
DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinēti liellopi |
gB B-ELISA () |
individuāli seruma paraugi |
individuāli gaļas sulas paraugi |
||
(1)
I-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 gE vīrusu. Testos, ko veic, lai piešķirtu statusu “brīvs no IBR/IPV”, var izmantot ne vairāk kā 50 kopotu piena (individuālus vai koppiena) paraugu, bet testos, ko veic, lai minēto statusu saglabātu, – ne vairāk kā 100 piena (individuālus vai koppiena) paraugu.
(2)
B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gB proteīnu. Šo metodi drīkst izmantot arī IV pielikuma IV daļā minētajos testos, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1.
(3)
B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gE proteīnu. Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, drīkst izmantot individuālus piena paraugus. Paraugus drīkst kopot, paraugu skaitu katrā kopā izvēloties, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai attiecīgajā kopā varētu noteikt pat tikai vienu pozitīvu paraugu.
(4)
Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, individuāli ievāktus paraugus drīkst kopot. Paraugu skaitu katrā kopā var mainīt, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai mainītā lieluma kopā noteiktu pat tikai vienu vāju pozitīvu paraugu. |
|
Metodes |
Matrica |
nevakcinētas cūkas |
ADV ELISA () |
individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti seruma (vai plazmas) paraugi |
individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti filtrpapīra paraugi |
||
individuāli gaļas sulas paraugi |
||
DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinētas cūkas |
gE ELISA () |
individuāli seruma paraugi |
(1)
ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, ADV gB proteīnu vai ADV gD proteīnu. ADV gB un ADV gD komplektu vai vesela ADV komplektu partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:2 jābūt pozitīviem. Ja IV pielikuma V daļā ir atsauce uz testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, drīkst izmantot jebkuru no šiem testiem.
(2)
ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret ADV gE proteīnu. Partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:8 jābūt pozitīviem. |
1. Tiešās metodes:
reāllaika apgrieztās transkriptāzes PCR;
BVDV antigēna noteikšanas ELISA.
2. Seroloģiskie testi:
I-ELISA;
B-ELISA.
IV PIELIKUMS
SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI, SAGLABĀŠANAI, APTURĒŠANAI UN ATSAUKŠANAI OBJEKTIEM UN SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI UN SAGLABĀŠANAI DALĪBVALSTĪM VAI ZONĀM
I DAĻA
BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA
1. NODAĻA
Bez vakcinācijas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts
1. Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt tikai tad, ja:
pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;
pēdējo 3 gadu laikā neviens no objektā turētajiem liellopiem, aitām vai kazām nav vakcinēts pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju;
nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, kas paraugošanas laikā atrodas objektā, ar negatīviem rezultātiem ir veikti divi seroloģiskie testi:
pirmais tests jāveic ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 3 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma un pēdējā dzīvnieka, kam imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, aizvākšanas;
otrais tests jāveic ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad veikta i) punktā minētā paraugošana;
dzīvniekiem, kam vērojamas Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijai raksturīgās klīniskās pazīmes (piem., aborti), ir veikti izmeklējumi, kuros iegūti negatīvi rezultāti;
kopš c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai kuri brīvi ar vakcināciju un kuros pēdējo 3 gadu laikā nav veikta vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju; un:
minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;
minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem jābūt uzrādījušiem negatīvu rezultātu seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:
minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas no to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, konstatēts negatīvs rezultāts, ir turētas izolācijā; un
kopš c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie vai izmantotie liellopu, aitu vai kazu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:
objektiem, kas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas; vai
apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” objektam var piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri bez vakcinācijas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas vai kuri brīvi ar vakcināciju un kuros pēdējo 3 gadu laikā vakcinācija nav veikta, un:
minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;
minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:
minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas no to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, ir turētas izolācijā.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, objektam, kam ir statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt, ja:
ir izpildītas 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunkta prasības; un
ir izpildītas 2. iedaļas b) punkta i) apakšpunkta prasības.
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunkta prasības; un
ar negatīviem rezultātiem tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kas:
ar atbilstošiem ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem, ko kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā ražošanas veidu, slimības situāciju un konstatētos riska faktorus, ņemti no visiem nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un visām nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām; vai
saskaņā ar testēšanas režīmu, ko kompetentā iestāde izveidojusi, ņemot vērā ražošanas veidu un konstatētos riska faktorus, ņemti no nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, kas turēti objektos, kuri atrodas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā.
1. Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāaptur, ja:
nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai
ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījumu objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām.
2. Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var atjaunot tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b), d), e) un f) apakšpunkta un 2. iedaļas b) punkta prasības;
turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.
1. Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāatsauc, ja:
pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis nevar izslēgt saskaņā ar 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu;
ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām; vai
to pamato citas ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas kontroli saistītas vajadzības.
2. Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības.
3. Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki un visi dzīvnieki, kam konstatēts nenegatīvs testa rezultāts, ir aizvākti un atlikušie liellopi, aitas vai kazas atbilst 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, kad ir apstiprināta kāda objektā turēta liellopa, aitas vai kazas inficēšanās ar B. suis 2. biovārs, minēto statusu var atgūt pēc tam, kad ir testēti paraugi, kuri ņemti saskaņā ar 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta prasībām, un minētās testēšanas rezultāts ir negatīvs.
2. NODAĻA
Ar vakcināciju no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts
1. Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var piešķirt tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības;
kopš 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju; un
minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;
minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:
minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas no to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, konstatēts negatīvs rezultāts, ir turētas izolācijā, un
kopš 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie vai izmantotie liellopu, aitu vai kazu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:
objektiem, kas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju; vai
apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var objektam piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai ar vakcināciju, un:
minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;
minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:
30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā; vai
30 dienu laikā pēc to ievešanas objektā ar noteikumu, ka minētajā laikā tie ir turēti izolēti; vai
minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas kopš to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, konstatēts negatīvs rezultāts, ir turētas izolācijā.
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas šīs nodaļas 1. iedaļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) un d) apakšpunkta prasības; un
tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kuri ar atbilstošiem ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem, ko kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā ražošanas veidu, slimības situāciju un konstatētos riska faktorus, ņemti no visiem nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un visām nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, un minētās testēšanas rezultāti ir negatīvi.
1. Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāaptur, ja:
nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai
ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījumu objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām.
2. Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var atjaunot tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunkta, 1. iedaļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. iedaļas b) punkta prasības;
turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.
1. Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāatsauc, ja:
pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis nevar izslēgt saskaņā ar 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu;
ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām; vai
to pamato citas ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas kontroli saistītas vajadzības.
2. Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības.
3. Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja visi apstiprinātie gadījumi un visi dzīvnieki, kam konstatēts nenegatīvs testa rezultāts, ir aizvākti un atlikušie liellopi, aitas vai kazas atbilst 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, kad ir apstiprināta kāda objektā turēta liellopa, aitas vai kazas inficēšanās ar Brucella suis 2. biovārs, minēto statusu var atgūt pēc tam, kad ir testēti paraugi, kuri ņemti saskaņā ar 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta prasībām, un minētās testēšanas rezultāts ir negatīvs.
3. NODAĻA
Dalībvalsts vai zona, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz turētiem liellopiem
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
vismaz pēdējos 3 gadus nav bijis neviena gadījuma, kad turētiem liellopiem būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;
pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas agrīnai konstatēšanai turētiem liellopiem un tā ietvērusi vismaz:
no aborta gadījumiem ņemtu paraugu regulāru iesniegšanu laboratoriskai testēšanai;
tādu aborta gadījumu savlaicīgu izmeklēšanu, kurus var būt izraisījusi Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;
pēdējo 3 gadu laikā vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas”;
vismaz pēdējos 3 gadus nav veikta liellopu vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju un dalībvalstī vai zonā ievestie liellopi pēdējo 3 gadu laikā pirms to ievešanas nav tikuši vakcinēti.
1. Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a), b) un d) punkta prasības; un
pirmos 2 secīgos gadus pēc statusa piešķiršanas ir veikta ikgadēja uzraudzība, kuras pamatā ir visu liellopu turēšanas objektu reprezentatīva izlase un kurai jāļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % liellopu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”;
ja 2 secīgus gadus pēc statusa piešķiršanas nav apstiprināts neviens Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums turētiem liellopiem, uzraudzības pamatā ir jābūt:
nejaušinātai ikgadējai uzraudzībai, kurai jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % liellopu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”; vai
riska izvērtēšanā balstītai ikgadējai uzraudzībai, kuru veic, lai konstatētu Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori, arī infekcijas izplatīšanās no citiem dzīvniekiem, kas nav turēti liellopi.
2. Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turēti liellopi, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnešanu uz turētiem liellopiem.
3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, gadījumā, kad ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums, statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:
objektā, kurā turētiem liellopiem konstatēta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija, ir nekavējoties veikti attiecīgie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 24. pantā;
60 dienu laikā pēc infekcijas pirmreizējās apstiprināšanas kompetentā iestāde ir veikusi 25. pantā noteikto epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, lai noteiktu iespējamo infekcijas avotu un infekcijas gadījumu sadalījumu, un ir izdarījusi secinājumus par iespējamo infekcijas avotu, un inficēts ir tikai ierobežots skaits objektu un minētie objekti ir epidemioloģiski saistīti ar pirmo konstatēto infekcijas uzliesmojumu;
katrā objektā, kurā pēc b) apakšpunktā paredzēto pasākumu īstenošanas konstatēti domājami vai apstiprināti gadījumi, ir nekavējoties īstenoti 21. pantā vai 24. pantā noteiktie attiecīgie slimību kontroles pasākumi, līdz objektiem ir atjaunots vai atgūts statuss “brīvs no slimības”;
šīs iedaļas 1. punktā minētā uzraudzība ir pielāgota un ir pierādījusi, ka incidents ir atrisināts.
4. NODAĻA
Dalībvalsts vai zona, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz turētām aitām un kazām
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām var piešķirt tikai tad, ja:
vismaz pēdējos 3 gadus nav bijis neviena gadījuma, kad turētām aitām un kazām būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;
pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas agrīnai konstatēšanai turētām aitām un kazām un tā ietvērusi vismaz:
no aborta gadījumu dzīvniekiem ņemtu paraugu regulāru iesniegšanu laboratoriskai testēšanai;
tādu aborta gadījumu savlaicīgu izmeklēšanu, kurus var būt izraisījusi Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;
pēdējo 3 gadu laikā ir veikta aitu un kazu populācijas uzraudzība un vismaz 99,8 % aitu vai kazu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % aitu un kazu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas”; un
vismaz pēdējos 3 gadus nav veikta aitu un kazu vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju un dalībvalstī vai zonā ievestās aitas vai kazas pēdējo 3 gadu laikā pirms ievešanas nav tikušas vakcinētas.
1. Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a), b) un d) punkta prasības; un
pirmos 2 secīgos gadus pēc statusa piešķiršanas tiek veikta ikgadēja uzraudzība, kuras pamatā ir visu tādu objektu reprezentatīva izlase, kur tiek turētas aitas vai kazas, un kura ļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % aitu vai kazu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % aitu un kazu populācijas”;
ja 2 secīgus gadus pēc statusa piešķiršanas nav apstiprināts neviens Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums turētām aitām un kazām, uzraudzības pamatā ir jābūt:
nejaušinātai ikgadējai uzraudzībai, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % aitu vai kazu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % aitu un kazu populācijas”; vai
riska izvērtēšanā balstītai ikgadējai uzraudzībai, kuru veic, lai konstatētu Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori, arī infekcijas izplatīšanās no citiem dzīvniekiem, kas nav turētas aitas un kazas.
2. Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turētas aitas un kazas, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnešanu uz turētām aitām un kazām.
3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, gadījumā, kad ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums, statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:
objektā, kurā turētām aitām un kazām konstatēta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija, ir nekavējoties veikti attiecīgie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 24. pantā;
60 dienu laikā pēc infekcijas pirmreizējās apstiprināšanas kompetentā iestāde ir veikusi 25. pantā noteikto epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, lai noteiktu iespējamo infekcijas avotu un infekcijas gadījumu sadalījumu, un ir izdarījusi secinājumus par iespējamo infekcijas avotu, un inficēts ir tikai ierobežots skaits objektu un minētie objekti ir epidemioloģiski saistīti ar pirmo konstatēto infekcijas uzliesmojumu;
katrā objektā, kurā pēc b) apakšpunktā paredzēto pasākumu īstenošanas konstatēti domājami vai apstiprināti gadījumi, ir nekavējoties īstenoti 21. pantā vai 24. pantā noteiktie attiecīgie slimību kontroles pasākumi, līdz objektiem ir atjaunots vai atgūts statuss “brīvs no slimības”; un
šīs iedaļas 1. punktā minētā uzraudzība ir pielāgota un ir pierādījusi, ka incidents ir atrisināts.
II DAĻA
MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA INFEKCIJA
1. NODAĻA
No Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcijas brīvs objekts
1. Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (Mycobacterium bovis, Mycobacterium tuberculosis, Mycobacterium caprae) (MTBC) infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem būtu apstiprināta MTBC infekcija;
vairāk nekā 6 nedēļas veciem liellopiem, kas testēšanas vai paraugošanas laikā atrodas objektā, ar negatīviem rezultātiem ir veikti divi imunoloģiskie testi:
pirmais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 6 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma dzīvnieka un pēdējā dzīvnieka, kam imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, aizvākšanas;
otrais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad veikta i) punktā minētā liellopu testēšana vai paraugu ņemšana;
kopš b) apakšpunkta i) punktā minētās testēšanas vai paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi ir no objektiem, kas brīvi no MTBC infekcijas, un:
tie ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no MTBC infekcijas; vai
tie ir vairāk nekā 6 nedēļas veci liellopi un tiem konstatēts negatīvs rezultāts imunoloģiskajā testā, kurš veikts:
kopš b) apakšpunkta i) punktā minētās testēšanas vai paraugošanas sākuma visi objektā ievestie vai izmantotie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:
objektiem, kas brīvi no MTBC infekcijas; vai
apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no MTBC infekcijas” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no MTBC infekcijas, un:
tie ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no MTBC infekcijas; vai
ja tie ir vairāk nekā 6 nedēļas veci liellopi, tiem konstatēts negatīvs rezultāts imunoloģiskajā testā, kurš veikts:
30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā; vai
30 dienu laikā pēc to ievešanas, ja vien minētajā laikā tie turēti izolēti.
3. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde testu drīkst nepieprasīt, ja:
objektā ievestajiem liellopiem:
pēdējo 6 mēnešu laikā veikts imunoloģiskais tests un tā rezultāts ir negatīvs; un
tie ir no objektiem, kur liellopiem pēdējo 6 mēnešu laikā ir veikti testi saskaņā ar 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā vai 2. punktā paredzēto testēšanas režīmu, un minēto testu rezultāti ir negatīvi; vai
objektā ievestajiem liellopiem:
pēdējo 12 mēnešu laikā veikts imunoloģiskais tests un tā rezultāts ir negatīvs; un
tie ir no objektiem, kur liellopiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikti testi saskaņā ar 2. iedaļas 2. punkta b) vai c) apakšpunktā paredzēto testēšanas režīmu, un minēto testu rezultāti ir negatīvi.
1. Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no MTBC infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības;
kompetentajai iestādei tiek paziņots par visiem gadījumiem, kur ir aizdomas par MTBC infekciju kādam liellopam, kas turēts minētajā objektā vai no minētā objekta ievests kautuvē, un šie gadījumi tiek izmeklēti; un
ar ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem visiem vairāk nekā 6 nedēļas veciem liellopiem ir veikts imunoloģiskais tests, kura rezultāts ir negatīvs.
2. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var testēšanas režīmu mainīt šādi:
dalībvalstī vai zonā, kur ar MTBC inficēto objektu īpatsvars, ko aprēķina katru gadu 31. decembrī, pēdējos 24 mēnešus nav pārsniedzis 1 % gadā, testu starplaiku var pagarināt līdz 24 mēnešiem;
dalībvalstī vai zonā, kur ar MTBC inficēto objektu īpatsvars, ko aprēķina katru gadu 31. decembrī, pēdējos 48 mēnešus nav pārsniedzis 0,2 % gadā, testu starplaiku var pagarināt līdz 36 mēnešiem;
dalībvalstī vai zonā, kur ar MTBC inficēto objektu īpatsvars, ko aprēķina katru gadu 31. decembrī, pēdējos 72 mēnešus nav pārsniedzis 0,1 % gadā, testu starplaiku var pagarināt līdz 48 mēnešiem;
ja risks, ka MTBC varētu tikt pārnests no savvaļas dzīvniekiem uz liellopiem, ir novērtēts, veicot atbilstošu uzraudzību, testu starplaiku no MTBC infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā var noteikt, pamatojoties uz ražošanas veidu un konstatētajiem riska faktoriem un ņemot vērā vismaz šādus riskus:
vieta, kas saistīta ar aizdomām par MTBC infekciju vai ar apstiprinātu MTBC infekciju savvaļas dzīvniekiem;
MTBC infekcijas vēsture pēdējo 5 gadu laikā;
epidemioloģiskā saikne starp objektiem i) vai ii) apakšpunktā.
1. Liellopu turēšanas objektam statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir jāaptur, ja:
nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai
ir aizdomas par MTBC infekcijas gadījumu kādam objektā turētam liellopam.
2. Statusu “brīvs no MTBC infekcijas” var atjaunot tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunkta, 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta un attiecīgi 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta vai 2. punkta prasības;
turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina MTBC infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss. Ja domājami slimi liellopi šajā sakarā tiek nokauti, izmeklējumos jāiekļauj paraugu pārbaude, ko veic ar tiešām diagnostikas metodēm.
1. Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir jāatsauc, ja:
pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
MTBC infekciju nevar izslēgt saskaņā ar 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu;
kādam objektā turētam liellopam ir apstiprināts MTBC infekcijas gadījums; vai
to pamato citas ar MTBC infekcijas kontroli saistītas vajadzības.
2. Ja statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības.
3. Ja statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki un visi dzīvnieki, kam imunoloģiskā testā konstatēts nenegatīvs rezultāts, ir aizvākti; un
atlikušie liellopi atbilst 1. iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.
4. Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, statusu var atgūt, ja:
visiem vairāk nekā 6 nedēļas veciem liellopiem, kas testēšanas laikā atrodas objektā, ir veikti divi tālāk minētie imunoloģiskie testi un to rezultāti ir negatīvi:
pirmais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 2 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma dzīvnieka un pēdējā dzīvnieka, kam imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, aizvākšanas;
otrais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 2 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad veikta i) punktā minētā liellopu testēšana vai paraugošana; un
ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
epidemioloģiskās izmeklēšanas slēdziens liecina, ka inficēšanās cēlonis ir viena vai vairāku inficētu dzīvnieku ievešana objektā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms MTBC infekcijas konstatēšanas; vai
kopš MTBC infekcijas konstatēšanas ir apstiprināts tikai viens gadījums vai tikai vienam liellopam MTBC imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, un objekta statuss pēdējo 3 gadu laikā nav atsaukts; vai
objektā turētiem liellopiem imunoloģiskā testā, kas veikts mazāk nekā 12 mēnešus pirms MTBC infekcijas konstatēšanas saskaņā ar 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktu vai 2. punktu, konstatēts negatīvs rezultāts.
2. NODAĻA
No MTBC infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no MTBC infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
pēdējo 3 gadu laikā vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no MTBC infekcijas”, un tādu objektu incidence, kas apstiprināti par inficētiem, gada laikā nav pārsniegusi 0,1 %; un
pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības MTBC infekcijas konstatēšanai turētiem liellopiem un minētās prasības ietvērušas vismaz:
MTBC infekcijas izraisītu bojājumu sistemātisku izpēti visiem nokautajiem liellopiem, kuru veic, izmantojot pirmskaušanas un pēckaušanas uzraudzību;
tādu bojājumu izmeklēšanu, kurus varētu būt izraisījusi MTBC infekcija.
1. Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no MTBC infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas b) punkta prasības; un
pirmos 2 secīgos gadus pēc statusa piešķiršanas ir veikta nejaušināta ikgadējā uzraudzība, kuras pamatā ir visu liellopu turēšanas objektu reprezentatīva izlase un kura ar 95 % ticamību pierāda, ka:
vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir brīvi no MTBC infekcijas;
to objektu incidence, kas apstiprināti par inficētiem, gada laikā nepārsniedz 0,1 %;
ja 2 gadus pēc kārtas ir izpildīti b) apakšpunkta nosacījumi, uzraudzības pamatā ir:
nejaušināta ikgadēja uzraudzība, kas ar vismaz 95 % ticamību parāda, ka to objektu incidence, kas apstiprināti par inficētiem, gada laikā nepārsniedz 0,1 %; vai
riska izvērtēšanā balstīta ikgadēja uzraudzība, ko veic, lai konstatētu MTBC infekciju, un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori, arī infekcijas izplatīšanās no citiem dzīvniekiem, kas nav turēti liellopi, un pastiprināta uzraudzība objektos, kas saistīti ar vismaz vienu no 1. nodaļas 2. iedaļas 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem riskiem.
2. MTBC infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turēti liellopi, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no MTBC infekcijas” neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst MTBC infekcijas pārnešanu uz turētiem liellopiem.
III DAĻA
GOVJU ENZOOTISKĀ LEIKOZE
1. NODAĻA
No govju enzootiskās leikozes brīvs objekts
1. Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju enzootiskās leikozes (EBL)” var piešķirt tikai tad, ja:
pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem būtu apstiprināta EBL;
objektā turētiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz divas reizes ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaiku ir veikts seroloģiskais tests, kura rezultāts ir negatīvs;
kopš b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi:
ir no objektiem, kas brīvi no EBL; vai
ir no objektiem, kur klīniskajā apskatē, pēcnāves apskatē vai EBL diagnostiskajā testā 24 mēnešu laikā pirms minēto dzīvnieku nosūtīšanas nav iegūti nekādi pierādījumi par EBL, un:
kopš b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:
objektiem, kas brīvi no EBL; vai
apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no EBL” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no EBL un kas atrodas vai nu no EBL brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma.
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no EBL” var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības; un
ar negatīviem rezultātiem tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana uz EBL, kuri
ar ne vairāk kā 36 mēnešu starplaikiem ņemti no visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem; vai
ja objekts atrodas no EBL brīvā dalībvalstī vai zonā, ņemti saskaņā ar attiecīgi 2. nodaļas 2. iedaļas b) vai c) punktu.
1. Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no EBL” ir jāaptur, ja:
nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
ir aizdomas par EBL gadījumu kādam objektā turētam liellopam.
2. Statusu “brīvs no EBL” var atjaunot tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunkta un 2. iedaļas b) punkta prasības;
turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina EBL neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.
1. Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no EBL” ir jāatsauc, ja:
pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai
ir apstiprināts EBL gadījums kādam objektā turētam liellopam.
2. Ja statuss “brīvs no EBL” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunktā un 2. iedaļas b) punktā noteiktās prasības.
3. Ja statuss “brīvs no EBL” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
visi liellopi, kam konstatēts pozitīvs testa rezultāts attiecībā uz EBL, un visi to pēcnācēji, kas jaunāki par 24 mēnešiem, ir aizvākti;
visiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem divas reizes ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaiku ir izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi; pirmais tests jāveic ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 4 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma aizvākšanas.
4. Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, pēcnācējus, kas piedzimuši mātēm, kam EBL seroloģiskā testa rezultāts bijis pozitīvs vai kam konstatēti EBL izraisīti bojājumi, drīkst turēt objektā, ja:
tie uzreiz pēc atnešanās ir nošķirti no mātes un tiem konstatēts negatīvs rezultāts PCR testā, kuru izdara divas reizes un kurā pirmais paraugs jāņem 3–5 nedēļas pēc atnešanās un otrais paraugs jāņem 8–10 nedēļas pēc atnešanās; un
tie paliek objektā līdz 24 mēnešu vecumam un to seroloģiskā testa rezultāts ir negatīvs vai tos pirms minētā testa saskaņā ar 27. panta 4. punkta prasībām nosūta tieši uz kautuvi.
2. NODAĻA
No EBL brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no EBL” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu ir brīvi no EBL; un
visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem, kas nokauti šajā dalībvalstī vai zonā, tiek veikta oficiāla pēcnāves apskate un, lai apstiprinātu vai izslēgtu EBL klātbūtni, tiek laboratoriski izmeklēti paraugi, kas ņemti no visiem dzīvniekiem, kam ir audzēji, kurus varētu būt izraisījusi EBL.
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no EBL” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas prasības; un
pirmos 5 gadus pēc statusa “brīva no EBL” piešķiršanas tiek veikta uzraudzība, kas balstīta uz:
ikgadēju nejaušinātu paraugošanu, kura nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar EBL inficētus objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 0,2 %; vai
visu vairāk nekā 24 mēnešus vecu liellopu seroloģisku testēšanu, ko veic vismaz vienu reizi;
pēc pirmajiem 5 gadiem pēc statusa “brīva no EBL” piešķiršanas tiek veikta uzraudzība, ar kuru pierāda infekcijas neesību un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori.
IV DAĻA
GOVJU INFEKCIOZAIS RINOTRAHEĪTS / INFEKCIOZAIS PUSTULOZAIS VULVOVAGINĪTS
1. NODAĻA
No govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta brīvs objekts
1. Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta (IBR/IPV)” var piešķirt tikai tad, ja:
pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem būtu apstiprināts IBR/IPV;
pēdējo 2 gadu laikā neviens no objektā turētajiem liellopiem nav vakcinēts pret IBR/IPV;
objektā turētajiem liellopiem, ņemot vērā iepriekšēju DIVA vakcināciju, ir bijis piemērots vismaz viens no tālāk minētajiem testēšanas režīmiem, kur veikti seroloģiskie testi, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE, izmantojot:
asins, piena vai gaļas sulas paraugu, kas ņemts no katra liellopa ne vairāk kā 12 mēnešus ilgā laikposmā; vai
asins, piena vai gaļas sulas paraugus, kas vismaz divos piegājienos ar starplaiku, kas nav mazāks par 2 mēnešiem un nepārsniedz 12 mēnešus, ņemti no:
ja objektā vismaz 30 % liellopu ir laktācijas periodā:
ja objektā mazāk nekā 5 % turēto liellopu ir tēviņi un vismaz 95 % vairāk nekā 24 mēnešus vecu mātīšu ir paredzētas vai tiek izmantotas piena ražošanai, koppiena paraugus, kas vismaz sešos piegājienos ar starplaiku, ne mazāku par 2 mēnešiem, ņemti no laktācijas periodā esošām liellopu mātītēm, kas pārstāv visas objekta epidemioloģiskās vienības;
kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi:
ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV, un, ja izcelsmes objekti atrodas dalībvalstī vai zonā, kas nav brīva no IBR/IPV un uz ko neattiecas apstiprināta izskaušanas programma, ir uzrādījuši negatīvu rezultātu seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE un ko veic ar paraugu, kurš ņemts pēc minēto liellopu ievešanas un pirms statusa “brīvs no IBR/IPV” piešķiršanas; vai
pirms to ievešanas ir turēti karantīnā, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 un ko veic ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma; un
kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:
objektiem, kas brīvi no IBR/IPV; vai
apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no IBR/IPV” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV un kas atrodas vai nu no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, ar noteikumu, ka minētie liellopi atbilst attiecīgajām 2. iedaļas c) un d) punkta prasībām.
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no IBR/IPV” var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunkta prasības;
ar negatīviem rezultātiem, ņemot vērā iepriekšējas vakcinācijas ar DIVA vakcīnu, tiek veikta seroloģiskā testēšana, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE. Minēto testēšanu veic:
ar asins, piena vai gaļas sulas paraugiem, ko katru gadu ņem no visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem; vai
ja objektā vismaz 30 % liellopu ir laktācijas periodā, vismaz reizi gadā ar:
ja objektā mazāk nekā 5 % turēto liellopu ir tēviņi un vismaz 95 % vairāk nekā 24 mēnešus vecu mātīšu ir paredzētas vai tiek izmantotas piena ražošanai, vismaz reizi gadā ar koppiena paraugiem, kas vismaz sešos piegājienos ar starplaiku, ne mazāku par 2 mēnešiem, ņemti no laktācijas periodā esošām liellopu mātītēm, kas pārstāv visas objekta epidemioloģiskās vienības; vai
ja statuss “brīvs no IBR/IPV” saglabāts pēdējos 3 gadus pēc kārtas, reizi gadā ar asins vai piena paraugiem, kas ņemti no tik daudz liellopu, cik nepieciešams, lai varētu vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %; vai
ja objekts atrodas no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā, ar paraugiem, kas ņemti saskaņā ar 2. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktu vai attiecīgā gadījumā 2. nodaļas 2. iedaļas 3. punktu;
ja objekts atrodas tālāk minētā dalībvalstī vai zonā, minētajā objektā tiek ievesti tikai tādi liellopi, kas nav vakcinēti pret IBR/IPV infekciju:
no IBR/IPV brīva dalībvalsts vai zona; vai
dalībvalsts vai zona, kur noteikts vakcinācijas aizliegums, kas ir daļa no apstiprinātā izskaušanas programmā paredzētās izskaušanas stratēģijas;
visi ievestie liellopi atbilst 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta prasībām vai ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE un ko veic ar paraugu, kurš 15 dienu laikā pirms minēto liellopu nosūtīšanas ņemts izcelsmes objektos, ja:
objekts atrodas no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā un izcelsmes objekti neatrodas no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā; vai
objekts atrodas dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, un izcelsmes objekti atrodas dalībvalstī vai zonā, kas nav brīva no IBR/IPV un uz ko apstiprināta izskaušanas programma neattiecas.
1. Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no IBR/IPV” ir jāaptur, ja:
nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
ir aizdomas par IBR/IPV infekcijas gadījumu kādam objektā turētam liellopam.
2. Statusu “brīvs no IBR/IPV” var atjaunot tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas b), c) un d) punkta prasības;
turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina IBR/IPV neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.
1. Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no IBR/IPV” ir jāatsauc, ja:
pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
kādam objektā turētam liellopam ir apstiprināts IBR/IPV gadījums.
2. Ja statuss “brīvs no IBR/IPV” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunktā un 2. iedaļas b), c) un d) punktā noteiktās prasības.
3. Ja statuss “brīvs no IBR/IPV” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki ir aizvākti;
ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 30 dienas pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma dzīvnieka aizvākšanas, ir īstenots vismaz viens no 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem testēšanas režīmiem un iegūtais rezultāts ir negatīvs.
2. NODAĻA
No IBR/IPV brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no IBR/IPV” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
ir aizliegta turētu liellopu vakcinācija pret IBR/IPV; un
vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % attiecīgās liellopu populācijas, ir brīvi no IBR/IPV.
1. Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no IBR/IPV” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas prasības; un
katru gadu tiek veikta uzraudzība, kuras pamatā ir nejaušināta paraugošana un kurai jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar BoHV-1 inficētus objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % objektu”, vai ar BoHV-1 inficētus liellopus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot DIVA vakcināciju, ja:
saskaņā ar 25. pantu veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un izmeklējumu rezultāti liecina, ka uzliesmojums skāris tikai nelielu skaitu objektu;
to izmanto tikai, lai šo uzliesmojumu kontrolētu, ja kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu;
liellopi tiek DIVA vakcinēti kompetentās iestādes uzraudzībā un tiek dokumentēta DIVA vakcīnu izmantošana katram dzīvniekam;
DIVA satvarā vakcinētie liellopi tiek pārvietoti tieši uz kautuvi vai uz objektu citā zonā vai dalībvalstī, kur nav noteikts vakcinācijas aizliegums.
3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 5 secīgus gadus pēc statusa “brīva no IBR/IPV” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda BoHV-1 infekcijas neesību.
V DAĻA
AUJESKI SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJA
1. NODAĻA
No Aujeski slimības vīrusa infekcijas brīvs objekts
1. Cūku turēšanas objektam statusu “brīvs no Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētām cūkām būtu apstiprināta ADV infekcija;
pēdējo 12 mēnešu laikā neviena no objektā turētajām cūkām nav vakcinēta pret Aujeski slimību;
objektā turētām cūkām, ņemot vērā iepriekšēju DIVA vakcināciju, pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis piemērots vismaz viens no tālāk minētajiem testēšanas režīmiem, kura satvarā ar negatīviem rezultātiem ir izdarīti seroloģiskie testi, ar kuriem nosaka antivielas pret ADV vai – ja vajadzīgs – antivielas pret ADV-gE un kurus veic ar:
asins vai gaļas sulas paraugu, kas ņemts no katras cūkas; vai
asins vai gaļas sugas paraugiem, kas divos piegājienos ar 2–3 mēnešu starplaiku ņemti no tik daudz dzīvnieku, cik nepieciešams, lai varētu vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %;
kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visas objektā turētās cūkas:
ir no objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas, un, ja izcelsmes objekti atrodas dalībvalstī vai zonā, kas nav brīva no ADV un uz ko neattiecas apstiprināta izskaušanas programma, minētajiem dzīvniekiem pēc to ievešanas un pirms statusa “brīvs no ADV infekcijas” piešķiršanas ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV vai – ja vajadzīgs – antivielas pret ADV-gE, un tā rezultāts ir negatīvs; vai
vismaz 30 dienas pirms to ievešanas ir turētas karantīnā, un tām konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV un ko veic divas reizes ar ne mazāk kā 30 dienu ilgu starplaiku starp katra parauga ievākšanas reizi. Pēdējā testā izmantojamais paraugs ir jāņem 15 dienu laikā pirms nosūtīšanas;
kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie cūku izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:
objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas; vai
apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no ADV infekcijas” objektam var piešķirt, ja visas cūkas ir no objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas un kas atrodas vai nu no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, ar noteikumu, ka minētās cūkas atbilst 2. iedaļas d) punkta prasībām.
Cūku turēšanas objektam statusu “brīvs no ADV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunkta prasības;
ar negatīviem rezultātiem tiek veikta seroloģiskā testēšana, kurā izmanto reprezentatīvu skaitu asins vai gaļas sulas paraugu, kas ņemti no objektā turētām cūkām, un kuras mērķis ir, pamatojoties uz testēšanas režīmu, kurā ņemts vērā ražošanas cikls un ADV ievazāšanas risks, pārliecināties par ADV infekcijas neesību. Minēto testēšanu veic šādi:
ja neviena turētā cūka nav vakcinēta pret Aujeski slimību, vismaz reizi gadā ar testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV; vai
vismaz divas reizes gadā ar testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, un vajadzības gadījumā ar testiem, ar ko nosaka antivielas pret ADV-gE;
ja objekts atrodas no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā, saskaņā ar uzraudzību, kas paredzēta 2. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. nodaļas 2. iedaļas 4. punktā (attiecīgā gadījumā), tiek veikta attiecīgā seroloģiskā testēšana, kas minēta b) punktā;
visas ievestās cūkas:
atbilst 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta prasībām; vai
ir no objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas, un tām ar negatīviem rezultātiem izdarīts seroloģiskais tests, ar kuru nosaka antivielas pret veselu ADV un kurš veikts ar paraugu, kas 15 dienu periodā pirms nosūtīšanas ievākts izcelsmes objektos, ja:
Testējamo cūku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %.
Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz mazāk nekā 4 mēnešus vecām cūkām, kas dzimušas DIVA satvarā vakcinētām mātēm, var izmantot seroloģisko testu, ar ko nosaka antivielas pret ADV-gE.
1. Cūku turēšanas objektam statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir jāaptur, ja:
vairs netiek izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
ir aizdomas par ADV infekcijas gadījumu kādai objektā turētai cūkai.
2. Statusu “brīvs no ADV infekcijas” var atjaunot tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas b) vai c) punkta (attiecīgā gadījumā) un d) punkta prasības;
turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina ADV infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.
1. Cūku turēšanas objekta statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir jāatsauc, ja:
pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
kādai objektā turētai cūkai ir apstiprināts ADV infekcijas gadījums.
2. Ja statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas b) vai c) punkta (attiecīgā gadījumā) un d) punkta prasības.
3. Ja statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir aizvāktas visas objektā turētās cūkas.
2. NODAĻA
No Aujeski slimības vīrusa infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no ADV” infekcijas attiecībā uz turētām cūkām var piešķirt tikai tad, ja:
iepriekšējos 12 mēnešus ir bijusi aizliegta cūku vakcinācija pret Aujeski slimību;
ir veikta uzraudzība, kas parāda, ka attiecīgajā dalībvalstī vai zonā esošos objektos vismaz iepriekšējos 24 mēnešus nav konstatēti klīniski, virusoloģiski vai seroloģiski ADV infekcijas pierādījumi; un
gadījumos, kad ir zināms, ka ADV infekcija ir ieviesusies savvaļas cūku populācijā, ir veikti pasākumi, lai novērstu ADV pārnešanu no savvaļas cūkām uz turētām cūkām.
1. Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no ADV infekcijas” attiecībā uz turētām cūkām var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a) un c) punkta prasības; un
katru gadu tiek veikta uzraudzība, kas balstīta uz nejaušinātu paraugošanu, kura nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar ADV inficētus objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 0,2 %. No objektā turētām cūkām ņemamo asins vai gaļas sulas paraugu skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 20 %.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, slimības uzliesmojuma gadījumā statusu “brīva no ADV infekcijas cūku populācijā” dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:
visas skartajos objektos turētās cūkas ir aizvāktas;
kompetentā iestāde ir veikusi epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, arī izdarījusi klīnisko izmeklējumu un seroloģisko un virusoloģisko testēšanu:
visos cūku turēšanas objektos, kas tieši vai netieši bijuši saskarē ar inficēto objektu, ar mērķi izslēgt infekciju; un
visos cūku turēšanas objektos, kas atrodas vismaz 2 kilometru rādiusā ap inficēto objektu, ar mērķi pierādīt, ka šie objekti nav inficēti. No šajos objektos turētām cūkām ņemamo asins vai gaļas sulas paraugu skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %; vai
ja izmantota DIVA vakcinācija, cūku turēšanas objektos, kas atrodas vakcinācijas rajonā ap inficēto objektu, divas reizes ar 2 mēnešu starplaiku ir veikta seroloģiskā testēšana uz ADV-gE antivielām, lai pierādītu infekcijas neesību;
rezultāti, kas iegūti saskaņā ar b) apakšpunktu veiktajā izmeklēšanā, liecina, ka uzliesmojums skāris tikai nelielu skaitu objektu;
katrā ar ADV inficētā objektā nekavējoties īstenoti attiecīgie kontroles pasākumi, kas minēti 24. pantā, t. sk. vajadzības gadījumā veikta vakcinācija ar DIVA vakcīnām.
3. Atkāpjoties no 1. iedaļas a) punkta, kompetentā iestāde var atļaut 2. punktā minētā slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot DIVA vakcināciju, ja:
to izmanto tikai, lai šo uzliesmojumu kontrolētu, ja kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu;
cūkas tiek DIVA vakcinētas kompetentās iestādes uzraudzībā un tiek dokumentēta DIVA vakcīnu izmantošana katram dzīvniekam;
DIVA satvarā vakcinētās cūkas tiek pārvietotas tieši uz kautuvi vai uz objektu citā zonā vai dalībvalstī, kur nav noteikts vakcinācijas aizliegums.
4. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 2 secīgus gadus pēc statusa “brīva no ADV infekcijas” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda ADV infekcijas neesību.
VI DAĻA
GOVJU VIRUSĀLĀ DIAREJA
1. NODAĻA
No govju virusālās diarejas brīvs objekts
1. Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju virusālās diarejas (BVD)” var piešķirt tikai tad, ja:
pēdējo 18 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad kādam objektā turētam liellopam būtu apstiprināta BVD;
objektā turētiem liellopiem, ņemot vērā iespējamās iepriekšējās vakcinācijas, ir piemērots vismaz viens no šādiem testēšanas režīmiem:
ar paraugiem, kas ņemti no visiem liellopiem, ir veikti testi, ar kuriem nosaka BVD vīrusa (BVDV) antigēnu vai genomu, un šo testu rezultāti ir negatīvi.
Vismaz no visiem pēdējos 12 mēnešos dzimušiem teļiem paraugiem jābūt ņemtiem pēc oficiālās identificēšanas vai vienlaikus ar to, bet ne vēlāk kā 20 dienas pēc atnešanās. To teļu mātes, kuru testu rezultāti ir negatīvi, nav jātestē;
ar paraugiem, kas ne mazāk kā 12 mēnešus ilgā laikposmā vismaz trīs piegājienos ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaikiem ņemti no liellopiem, kuri vismaz 3 mēnešus pirms testēšanas turēti objektā, ir veikti seroloģiskie testi, ar kuriem nosaka antivielas pret BVDV, un šo testu rezultāti ir negatīvi.
Testējamo dzīvnieku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 50 %; jātestē ir vismaz pieci dzīvnieki vai visi turētie dzīvnieki, ja to skaits ir mazāks nekā pieci.
Ja liellopi objektā tiek turēti atsevišķās grupās, kam nav tiešas savstarpējas saskares, jātestē attiecīgs skaits dzīvnieku katrā grupā;
ne mazāk kā 12 mēnešu laikposmā ir piemērota i) un ii) punktā noteikto testēšanas režīmu kombinācija.
Kombinētajam testēšanas režīmam jābūt tādai pašai spējai atklāt slimību kā i) un ii) punktā minētajiem testēšanas režīmiem;
kopš 1. punkta b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi:
ir no objektiem, kas ir brīvi no BVD un atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā; vai
ir no objektiem, kas brīvi no BVD un kur:
tie uzrādījuši negatīvu rezultātu BVDV antigēna vai genoma testā un
kopš 1. punkta b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:
objektiem, kas brīvi no BVD; vai
apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no BVD” objektam var piešķirt, ja:
visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no BVD un atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, un attiecīgā gadījumā atbilst 1. punkta c) apakšpunkta prasībām; vai
visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no BVD, tie nav paredzēti vaislai un objekta statuss “brīvs no BVD” ir saglabāts saskaņā ar 2. iedaļas 2. punktu.
1. Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no BVD” var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības;
kopš statusa “brīvs no BVD” piešķiršanas objektam neviens liellops nav vakcinēts pret BVD;
ar negatīviem rezultātiem tiek veikts vismaz viens no šādiem testēšanas režīmiem:
katram jaundzimušajam teļam konstatēts negatīvs rezultāts BVDV antigēna vai genoma testā, ko veic ar paraugu, kurš ņemts tajā pašā laikā, kad notikusi oficiālā identificēšana, bet ne vēlāk kā 20 dienas pēc atnešanās;
vismaz reizi gadā, izmantojot paraugus, kas ņemti no liellopiem, kuri vismaz 3 mēnešus pirms testēšanas turēti objektā, tiek veikti seroloģiskie testi, ar kuriem nosaka antivielas pret BVDV.
Testējamo dzīvnieku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 50 %; jātestē ir vismaz pieci dzīvnieki vai visi turētie dzīvnieki, ja to skaits ir mazāks nekā pieci.
Ja liellopi objektā tiek turēti atsevišķās grupās, kam nav tiešas savstarpējas saskares, jātestē attiecīgs skaits dzīvnieku katrā grupā;
tiek piemērota i) un ii) punktā minēto testēšanas režīmu kombinācija.
Kombinētajam testēšanas režīmam jābūt tādai pašai spējai atklāt slimību kā i) un ii) punktā minētajiem testēšanas režīmiem;
ja objekts atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā, testus veic ar paraugiem, kas ņemti saskaņā ar 2. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktu vai attiecīgā gadījumā 2. nodaļas 2. iedaļas 3. punktu;
ja objekts atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā, minētajā objektā tiek ievesti tikai tādi liellopi, kas nav vakcinēti pret BVD.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, objektam, kurā tiek turēti 1. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā minētie liellopi, statusu “brīvs no BVD” drīkst saglabāt, neveicot liellopu testēšanu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta prasības;
tie netiek izmantoti vaislai;
tie nav saskarē ar dzīvniekiem, kas paredzēti vai tiek izmantoti vaislai, un no šī objekta tiek pārvietoti uz kautuvi:
tieši vai
ar tādas savākšanas operācijas starpniecību, kuru veic tajā pašā dalībvalstī vai zonā un kurā tiek savākti tikai tādi dzīvnieki, kas atbilst b) un c) apakšpunkta prasībām un ir no objektiem, kuri izpilda a) apakšpunktā noteiktās prasības.
1. Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no BVD” ir jāaptur, ja:
nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
ir aizdomas par BVD gadījumu kādam objektā turētam liellopam.
2. Statusu “brīvs no BVD” var atjaunot tikai tad, ja:
ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunkta un 2. iedaļas 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta un attiecīgā gadījumā 2. punkta prasības.
turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina BVD neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.
1. Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no BVD” ir jāatsauc, ja:
pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
kādam objektā turētam liellopam ir apstiprināts BVD gadījums.
2. Ja statuss “brīvs no BVD” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunkta un 2. iedaļas 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta un attiecīgā gadījumā 2. punkta prasības.
3. Ja statuss “brīvs no BVD” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
visi dzīvnieki, kam konstatēts pozitīvs testa rezultāts attiecībā uz BVDV, ir aizvākti;
ir noteikts katra objektā turētā liellopa statuss attiecībā uz BVDV infekciju;
visi teļi, kas varētu būt inficēti ar BVDV in utero, ir dzimuši un turēti izolācijā līdz brīdim, kad tiem konstatēts negatīvs testa rezultāts attiecībā uz BVDV antigēnu vai genomu.
2. NODAĻA
No govju virusālās diarejas brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no BVD” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
ir aizliegta turētu liellopu vakcinācija pret BVD;
vismaz iepriekšējo 18 mēnešu laikā nav apstiprināts neviens BVD gadījums turētiem liellopiem; un
vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir brīvi no BVD.
1. Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no BVD” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a) un c) punkta prasības; un
katru gadu tiek veikta uzraudzība, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar BVDV inficētos objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % objektu”, vai ar BVDV inficētos liellopus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot vakcināciju, ja:
saskaņā ar 25. pantu veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un izmeklējumu rezultāti liecina, ka uzliesmojums skāris tikai nelielu skaitu objektu;
kompetentās iestādes uzraudzībā tiek vakcinēts tikai ierobežots skaits liellopu, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, lai kontrolētu šo uzliesmojumu, un vakcinācijas izmantošana katram dzīvniekam tiek dokumentēta.
3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 5 secīgus gadus pēc statusa “brīva no ADV” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda BVD neesību.
V PIELIKUMS
SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI UN SAGLABĀŠANAI DALĪBVALSTU VAI ZONU LĪMENĪ
I DAĻA
TRAKUMSĒRGAS VĪRUSA INFEKCIJA
1. NODAĻA
Tehniskās prasības vakcinācijai pret trakumsērgu
1. Trakumsērgas vīrusa infekcijas (RABV) izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā vakcinācija pret trakumsērgu veicama tikai identificētiem lolojumdzīvniekiem un tai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 ( 7 ) III pielikumā noteiktajām prasībām.
2. RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā to turēto dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu, kas nav 1. punktā minētie dzīvnieki, ir jābalsta riska izvērtēšanā un jāveic, lai pasargātu cilvēkus no eksponētības trakumsērgas vīrusam, izmantojot vakcīnas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 III pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.
1. RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā savvaļas dzīvnieku perorālā vakcinēšanā pret RABV infekciju jāievēro šādi noteikumi:
vakcinēšana jāorganizē un jāīsteno regulāru plānotu vai ārkārtas kampaņu veidā, ņemot vērā 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto riska novērtējumu;
ņemot vērā dzīvnieku mērķpopulācijas bioloģiju, epidemioloģisko situāciju un apgabala topogrāfiju, jānodrošina pienācīga vakcīnu sadale laika un vakcinācijas apgabala tvēruma ziņā;
ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu palīdzību tik bieži, lai vajadzības gadījumā varētu veikt korektīvus pasākumus, jānovērtē pareizais vakcinācijas ēsmu ģeogrāfiskais sadalījums; un
jāveic vakcinācijas iedarbīguma monitorings, kas var ietvert biomarķiera klātbūtnes konstatēšanu un seroloģisko testu veikšanu mirušiem pie vakcinācijas mērķpopulācijas piederošiem dzīvniekiem.
2. RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā klaiņojošu suņu populāciju vakcinēšanā pret RABV infekciju jāievēro šādi noteikumi:
ja nepieciešams, vakcinēšana jāorganizē un jāīsteno kā daļa no klaiņojušu suņu populāciju kontroles un pārvaldības pasākumiem, ņemot vērā 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto riska novērtējumu;
vakcinēšanai jāatbilst 1. iedaļas prasībām.
2. NODAĻA
No trakumsērgas vīrusa infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
1. Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no RABV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
vismaz pēdējos 24 mēnešus ir īstenota uzraudzība saskaņā ar 3. panta 1. punkta prasībām; un
pēdējo 24 mēnešu laikā dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens RABV infekcijas gadījums.
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, gadījumos, kad RABV infekcijas gadījums ir apstiprināts, minēto statusu var piešķirt, ja attiecīgais inficēšanās gadījums nav noticis minētajā dalībvalstī vai zonā un
gadījums ir oficiāli apstiprināts un epidemioloģiskā saikne nav varējusi rasties un nav varējusi izraisīt vēl kādu gadījumu, kas ietver gadījuma konstatēšanu robežkontroles punktā, karantīnas objektā vai norobežota objekta karantīnas telpās; vai
epidemioloģiskā saikne var būt radusies, taču sešu mēnešu laikā pēc gadījuma dzīvnieka nāves, veicot pastiprinātu uzraudzību un epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, neviens papildu gadījums nav konstatēts.
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no RABV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
saskaņā ar 3. panta 1. panta prasībām ir īstenota uzraudzība, lai agrīni konstatētu slimību; un
dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens RABV infekcijas gadījums vai gadījums ir konstatēts un ir izpildīti 1. iedaļas 2. punkta nosacījumi.
II DAĻA
INFEKCIOZĀ KATARĀLĀ DRUDŽA VĪRUSA INFEKCIJA (1.–24. SEROTIPS)
1. NODAĻA
Uzraudzības prasību minimums
1. Infekciozā katarālā drudža vīrusa infekcijas (1.–24. serotips) (BTV infekcija) uzraudzībai, ko veic, lai agrīni konstatētu to, ka ir ievazājusies vai atkārtojas infekcija ar kādu no BTV serotipiem (1.–24.), par kuru iepriekšējo 2 gadu laikā nav ziņots, ir jāietver:
šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās vispārīgās uzraudzības prasības;
šīs nodaļas 4. iedaļā paredzētā aktīvā uzraudzība.
2. Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā:
tādas infekcijas risks, kam ir ierobežotas klīniskās izpausmes;
BTV serotipu ievazāšanās risks, kas saistīts ar kāda BTV serotipa (1.–24.) cirkulāciju apkaimē; un
jebkurš cits konstatēts relevants kāda tāda BTV serotipa (1.–24.) ievazāšanās riska faktors, par kuru iepriekšējos 2 gadus nav ziņots.
3. Inficētai dalībvalstij, zonai vai trešai valstij blakusesošā apgabalā vai apgabalos uzraudzība ir jāpastiprina zonā, kas plešas līdz 150 km no robežas ar dalībvalsti, zonu vai trešo valsti. Pastiprinātas uzraudzības zonas demarkāciju var pielāgot attiecīgām ekoloģiskām vai ģeogrāfiskām īpatnībām, kas var veicināt vai apturēt BTV pārnesi, vai pielāgot sakarā ar slimību kontroles pasākumu īstenošanu, kas pamato lielāka vai mazāka attāluma izvēli.
4. Uzraudzībai, kas paredzēta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā, jābūt tādai, lai vismaz ar 95 % ticamību varētu konstatēt infekciju dzīvnieku mērķpopulācijā, izmantojot prevalences mērķrādītāju 5 %, ja vien 4. nodaļas 2. iedaļā nav noteikts citādi.
1. BTV infekcijas uzraudzībā, ko veic, lai savlaicīgi nodrošinātu infekcijas izplatības demarkāciju, kad konstatēta viena vai vairāku BTV serotipu klātbūtne, vai, ja vajadzīgs, pārraudzītu prevalenci, ir jāiekļauj:
šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās vispārīgās uzraudzības prasības; un
šīs nodaļas 4. iedaļā paredzētā aktīvā uzraudzība.
2. Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā visa pieejamā informācija par slimības epidemioloģiju un teritorijā dominējošā vektora bioloģiju.
3. Šīs iedaļas 1. punktā paredzētās uzraudzības prevalences mērķrādītājs jāpielāgo epidemioloģiskajai situācijai, ņemot vērā galvenos riska faktorus, tādus kā dzīvnieku mērķpopulācija un vektoru populācija.
1. BTV infekcijas uzraudzībai, ko veic, lai pierādītu, ka infekcijas ar kādu no teritorijā iepriekš konstatētiem serotipiem (1.–24.) nav, ir jāietver:
šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās vispārīgās uzraudzības prasības; un
šīs nodaļas 4. iedaļā paredzētā aktīvā uzraudzība.
2. Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā:
tādas infekcijas risks, kam ir ierobežotas klīniskās izpausmes;
visa pieejamā informācija par slimības epidemioloģiju un teritorijā dominējošā vektora bioloģiju; un
visi īpašie riski, kas saistīti ar konstatētās infekcijas persistenci.
3. Uzraudzībai, kas paredzēta 1. punkta b) apakšpunktā, jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību varētu konstatēt infekciju dzīvnieku mērķpopulācijā, izmantojot prevalences mērķrādītāju 1 %.
1. Šīs regulas 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ģeogrāfisko vienību pamatā ir jābūt 45 x 45 km lielam koordinātu tīklam, un tās var pielāgot:
epidemioloģiskajai situācijai, tam, cik ātri infekcija izplatās, un to zonu formai un lielumam, uz kurām infekcijas apstiprināšanas gadījumā attiecas izskaušanas programma; un
zonām saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
2. Aktīvās uzraudzības pamatā ir jābūt vienai vai vairākām šādām darbībām:
kontroldzīvnieku uzraudzība ar seroloģisko vai virusoloģisko testēšanu; un
strukturēti prevalences apsekojumi, kuru pamatā ir nejaušinātas vai riska izvērtēšanā balstītas paraugošanas stratēģija, kurā izmanto seroloģisko vai virusoloģisko testēšanu.
3. Paraugošana jāveic:
vismaz reizi gadā tajā gada periodā, kad ir vislielākā varbūtība konstatēt infekciju vai serokonversiju; un
reizi mēnesī vektoraktivitātes sezonas laikā, ja ir nepieciešama regulāra informācija sakarā ar infekcijas izplatīšanās risku.
4. Dzīvniekiem, no kuriem ņem paraugus, jāatbilst šādām prasībām:
tie nav vakcinēti pret BTV serotipu vai serotipiem, uz ko ir vērsta uzraudzība;
tos vairs neaizsargā mātes imunitāte, ja to māte bijusi vakcinēta vai inficēta;
tie pietiekamu laiku uzturējušies attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā un nav bijuši aizsargāti no eksponētības vektoram;
tie reprezentē attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā mītošās dzīvnieku mērķpopulācijas ģeogrāfisko sadalījumu; un
ja uzraudzības pamatā ir kontroldzīvnieku seroloģiskā testēšana, tie ir sākotnēji seronegatīvi.
5. Katrā ģeogrāfiskajā vienībā ievācamā parauga lielums jāaprēķina saskaņā ar prevalences mērķrādītāju, kura pamatā ir 1.–3. iedaļā noteiktie mērķi.
6. Ja uzraudzība ir jāpielāgo saskaņā ar 43. panta 2. punkta c) apakšpunktu, tajā jāiekļauj vismaz:
ievesto dzīvnieku apsekojums, kurš:
jābalsta uz visu ievesto dzīvnieku paraugošanu un testēšanu;
jāveic iespējami drīz pēc to ievešanas; vai
tādas dzīvnieku mērķpopulācijas apsekojums, kuru vīrusa iespējamā cirkulācija apdraud visvairāk, un:
tam jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību konstatēt BTV infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju 5 %;
vai nu:
Šis apsekojums nav vajadzīgs, ja paraugošanu veic tik bieži, kā noteikts 3. punkta b) apakšpunktā.
1. Entomoloģiskās uzraudzības satvarā jāīsteno vismaz viena aktīva ikgadēja programma, kuras laikā ar pastāvīgi izvietotiem sūcējslazdiem ķer vektorus un kuras mērķis ir noteikt vektora populācijas dinamiku un attiecīgā gadījumā arī vektorbrīvo periodu.
2. Saskaņā ar iepriekš noteiktiem protokoliem jāizmanto sūcējslazdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu; slazdi jādarbina visu nakti un ne retāk kā:
vienu nakti nedēļā tajā mēnesī, kas ir pirms vektorbrīvā perioda paredzamā sākuma, un tajā mēnesī, kas ir pirms vektorbrīvā perioda paredzamajām beigām; un
vienu nakti mēnesī vektorbrīvā perioda laikā.
Slazdu darbības biežumu var pielāgot, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti pirmajos 3 to darbināšanas gados.
3. Katrā ģeogrāfiskajā vienībā, kas minēta 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā, visā sezonāli no BTV brīvajā zonā jāizvieto vismaz viens slazds. Daļa no knišļiem, kas savākti sūcējslazdos, jānosūta uz specializētu laboratoriju, kurā ir iespēja saskaitīt un identificēt domājamā vektora sugu vai kompleksu.
4. Ja entomoloģisko uzraudzību organizē vektorbrīvā perioda noteikšanas kontekstā, rezultātu interpretēšanas vajadzībām jānosaka Culicoides sugu maksimālais slieksnis. Ja nav drošu pierādījumu, kas ļautu noteikt maksimālo slieksni, jāizmanto šāds: 0 Culicoides imicola īpatņu un mazāk nekā piecas pāras jeb olas izdējušas Culicoides mātītes katrā slazdā.
2. NODAĻA
Dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošana
1. Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no BTV, un tie pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas dienas nav vakcinēti ar dzīvu vakcīnu pret BTV infekciju.
2. Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, uz ko attiecas izskaušanas programma, un ir izpildīta vismaz viena no šīm prasībām:
dzīvnieki ir turēti sezonāli no BTV brīvā dalībvalstī vai saskaņā ar 40. panta 3. punktu izveidotā zonā:
vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas dienas;
vismaz 28 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 28 dienas pēc dienas, kad dzīvnieks ievests sezonāli no BTV brīvā dalībvalstī vai zonā; vai
vismaz 14 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc dienas, kad dzīvnieks ievests sezonāli no BTV brīvā dalībvalstī vai zonā;
laikā, kad dzīvnieki transportēti uz galamērķa vietu, tie tikuši aizsargāti pret vektoriem, un tie tikuši sargāti no vektoru uzbrukumiem pret vektoriem aizsargātā objektā:
vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas dienas; vai
vismaz 28 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 28 dienas pēc dienas, kad sācies laikposms, kurā dzīvnieki tikuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem; vai
vismaz 14 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc dienas, kad sācies laikposms, kurā dzīvnieki tikuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem,
dzīvnieki ir vakcinēti pret gandrīz visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots attiecīgajā dalībvalstī vai zonā, dzīvnieki ir garantētajā imunitātes periodā, kas norādīts vakcīnas specifikācijā, un tie atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
tie vakcinēti vairāk nekā 60 dienas pirms pārvietošanas dienas; vai
tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu, un tiem izdarīts PRC tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc vakcīnas specifikācijā noteiktās imunitātes izveidošanās;
dzīvniekiem izdarīts seroloģiskais tests, ar ko var noteikt specifiskas antivielas pret visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots attiecīgajā dalībvalstī vai zonā, un tā rezultāti ir negatīvi, un:
seroloģiskais tests veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas dienas; vai
seroloģiskais tests veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas, un dzīvniekiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 14 dienas pirms pārvietošanas dienas.
3. Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un:
tie atbilst 2. punkta b) apakšpunkta prasībām; vai
vismaz pēdējās 60 dienas pirms izvešanas dzīvnieki turēti vai nu apgabalā ar vismaz 150 km rādiusu ap objektu, kurā tie tiek turēti, vai dalībvalstī, kur vismaz pēdējās 60 dienas pirms izvešanas ir veikta uzraudzība atbilstoši 1. nodaļas 1. un 2. iedaļas prasībām; un:
tie saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu ir vakcinēti pret visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots apgabalā ar vismaz 150 km rādiusu ap vietu, kur dzīvnieki turēti; vai
tie saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu ir imunizēti pret visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots apgabalā ar vismaz 150 km rādiusu ap vietu, kur dzīvnieki turēti.
4. Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV, tie paredzēti tūlītējai nokaušanai un ir izpildītas šādas prasības:
vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas nav ziņots par nevienu BTV infekcijas gadījumu izcelsmes objektā;
dzīvniekus transportē tieši no izcelsmes dalībvalsts vai zonas uz galamērķa kautuvi, kur tos nokauj 24 stundu laikā pēc atvešanas;
izcelsmes objekta operators ir informējis galamērķa kautuves operatoru par pārvietošanu vismaz 48 stundas pirms dzīvnieku iekraušanas.
5. Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst 2. punkta a) apakšpunkta prasībām.
6. Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV, un:
tie vismaz 14 dienas pirms pārvietošanas dienas ar insekticīdiem vai repelentiem bijuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem; un
minētajā laikposmā tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc dienas, kad sākusies aizsargāšana pret vektoru uzbrukumiem.
7. Dzīvnieki atbilst konkrētām dzīvnieku veselības prasībām, ko kompetentā iestāde noteikusi, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem pirms izvešanas ir pietiekama imunoloģiska aizsardzība.
8. Dzīvnieki atbilst kādai no 2., 3., 5., 6. vai 7. punktā noteiktajām prasībām vienīgi attiecībā uz BTV serotipiem, par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots izcelsmes dalībvalstī vai zonā, nevis galamērķa dalībvalstī vai zonā tajā pašā laikposmā.
1. Donordzīvnieki vismaz 60 dienas pirms reproduktīvo produktu ievākšanas un tās laikā turēti no BTV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā.
2. Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, uz ko attiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas a) apakšpunktā noteiktas attiecībā uz spermu, b) apakšpunktā – attiecībā uz in vivo radītiem liellopu embrijiem vai c) apakšpunktā – attiecībā uz embrijiem, kas nav in vivo radīti liellopu embriji, un oocītiem:
sperma ir iegūta no donordzīvniekiem, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
vismaz 60 dienas pirms spermas ievākšanas sākuma un tās laikā tie pret vektoriem aizsargātā objektā tikuši sargāti no vektoru uzbrukumiem;
vismaz 60 dienas pirms spermas ievākšanas sākuma un tās laikā tie turēti dalībvalstī vai zonā, kas ir sezonāli brīva no BTV;
tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti laikā starp 28. un 60. dienu, skaitot no attiecīgās spermas ievākšanas dienas;
tiem piemērota tieša diagnostikas metode, kurā iegūti negatīvi rezultāti un kura veikta ar paraugiem, kas ievākti:
in vivo radītie liellopu embriji ir iegūti no donordzīvniekiem, kuriem ievākšanas dienā nav vērojamas klīniskas BTV infekcijas pazīmes, un minētie embriji ir ievākti, apstrādāti un glabāti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/686 ( 8 ) III pielikuma 2. daļas prasībām;
embriji, kas nav in vivo radīti liellopu embriji, un oocīti ir iegūti no donordzīvniekiem, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
vismaz 60 dienas pirms embriju/oocītu ievākšanas sākuma un tās laikā tie pret vektoriem aizsargātā objektā tikuši sargāti no vektoru uzbrukumiem;
tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti laikā starp 28. un 60. dienu, skaitot no attiecīgās embriju/oocītu ievākšanas dienas;
tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti embriju/oocītu vākšanas dienā;
vismaz 60 dienas pirms embriju/oocītu ievākšanas tie turēti dalībvalstī vai zonā, kas ir sezonāli brīva no BTV.
3. Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst 2. punkta a) apakšpunkta i), iii), iv) punkta, 2. punkta b) apakšpunkta, 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punkta prasībām.
4. Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tiem jāatbilst 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vai 2. punkta c) apakšpunkta iv) punkta prasībām.
3. NODAĻA
Pret vektoriem aizsargāts objekts
Objektam statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts” var piešķirt tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
pie objekta ieejām un izejām ir atbilstošas fiziskas barjeras;
objekta fiziskajām atverēm jābūt aizsegtām ar kukaiņu aizsargtīkliem, kuriem ir atbilstoša lieluma acis un kuri regulāri un saskaņā ar ražotāja instrukcijām tiek impregnēti ar apstiprinātu insekticīdu;
pret vektoriem aizsargātā objektā un ap šādu objektu ir jāveic vektoruzraudzība un kontrole;
pret vektoriem aizsargāta objekta tuvumā ir jāveic pasākumi, lai samazinātu vai iznīcinātu vektoru vairošanās vietas; un
jābūt ieviestām darba standartprocedūrām (t. sk. rezerves un trauksmes sistēmu apraksti), saskaņā ar kurām norit pret vektoriem aizsargāta objekta darbība un dzīvnieku transportēšana uz iekraušanas vietu.
4. NODAĻA
No BTV infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
1. Dalībvalstij vai zonai, kur nekad nav ziņots par BTV, statusu “brīva no BTV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
vismaz pēdējos 24 mēnešus ir veikta uzraudzība saskaņā ar 1. nodaļas 1. iedaļu; un
pēdējo 24 mēnešu laikā dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens BTV infekcijas gadījums.
2. Dalībvalstij vai zonai, kur jau ir ziņots par BTV, statusu “brīva no BTV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
vismaz pēdējo 24 mēnešu laikā ir veikta uzraudzība saskaņā ar 1. nodaļas 3. iedaļu; un
pēdējo 24 mēnešu laikā dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens BTV infekcijas gadījums.
1. Statusu “brīva no BTV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta prasības; un
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki un reproduktīvie produkti uz vai caur dalībvalsti vai zonu tiek pārvietoti tikai tad, ja ir izpildītas 43. un 45. pantā noteiktās prasības.
2. Šīs nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētās uzraudzības intensitāte un biežums ir pienācīgi jāpielāgo:
kaimiņos esošo dalībvalstu, zonu vai trešo valstu veselības statusam saskaņā ar 1. nodaļas 4. iedaļas 3. punktu;
tādas dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanai, kas var būt apdraudējusi dalībvalsts vai zonas veselības statusu saskaņā ar 1. nodaļas 4. iedaļas 6. punktu.
3. Ja 2 secīgus gadus pēc statusa “brīva no BTV infekcijas” piešķiršanas dalībvalstij vai zonai nav konstatēta infekcijas cirkulācija, uzraudzības pamatā jābūt:
nejaušinātai ikgadējai uzraudzībai, kas ļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt BTV infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju 20 %; vai
riska izvērtēšanā balstītai ikgadējai uzraudzībai, kuras mērķis ir konstatēt BTV infekciju un kuru veic, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus.
5. NODAĻA
Sezonāli no BTV brīva dalībvalsts vai zona
1. Statusu “sezonāli brīva no BTV” dalībvalstij vai tās zonai var noteikt tikai tad, ja:
vektorbrīvā perioda un līdz ar to sezonāli no BTV brīvā perioda sākums un beigas ir pierādīti, pamatojoties uz entomoloģisko uzraudzību saskaņā ar 1. nodaļas 5. iedaļu; un
BTV pārnēsāšanas beigas ir pierādītas:
vismaz pēdējos 12 mēnešus, t. sk. vienu pilnu vektoraktivitātes sezonu, īstenojot uzraudzību saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu; un
ar to, ka kopš vektoraktivitātes zonas beigām nav bijuši jauni gadījumi, kur būtu konstatēta infekcija ar kādu no BTV serotipiem (1.–24.).
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja sezonāli no BTV brīvs periods ir pierādīts 3 gadus pēc kārtas, epidemioloģisko uzraudzību var aizstāt ar papildu kritērijiem, tādiem kā temperatūra, lai, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, noteiktu sezonāli no BTV brīva perioda sākumu un beigas.
3. Sezonāli no BTV brīvas dalībvalsts vai zonas statuss ir nekavējoties jāaptur, ja ir gūti pierādījumi par vektorbrīvā perioda beigām vai vīrusa cirkulāciju.
III DAĻA
VARROA SPP. INVĀZIJA
Attiecīgajai dalībvalsts vai zonas medus bišu populācijai statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas” drīkst piešķirt tikai tad, ja:
ir veikts riska novērtējums, kurā identificēti visi potenciālie Varroa spp. sastopamības faktori un šo sugu iespējamā agrākā klātbūtne;
vismaz vienu gadu ir bijusi ieviesta pastāvīga izpratnes veidošanas programma, kuras mērķis ir veicināt ziņošanu par visiem gadījumiem, kas liecina par Varroa spp.;
ne turētu, ne savvaļas medus bišu kolonijās nav bijis neviena apstiprināta Varroa spp. invāzijas gadījuma;
vismaz vienu gadu ikgadējā uzraudzība ir pierādījusi Varroa spp. invāziju neesību; minēto uzraudzību veic, izmantojot dalībvalstī vai tās zonā turētu medus bišu reprezentatīvu paraugu, un tā ļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Varroa spp. invāziju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “1 % dravu” un dravu līmenī piemērojamu prevalences mērķrādītāju “5 % stropu”;
pašuzturošas Apis ģints sugu savvaļas populācijas klātbūtnes gadījumā vismaz vienu gadu ir bijusi ieviesta pastāvīga savvaļas populācijas uzraudzības programma, kurā nav konstatēti nekādi pierādījumi par Varroa spp. invāziju; un
kompetentā iestāde d) punktā minētās uzraudzības laikā veic atbilstošus pasākumus, lai apsekotu uz minēto dalībvalsti vai tās zonu pārvietotas medus bites jebkurā to dzīves cikla posmā, arī medus bišu perus, un veiktu turpmākas manipulācijas ar tiem, lai novērstu minētajā dalībvalstī vai zonā mītošās populācijas invadēšanos ar Varroa spp. no introducētām medus bitēm, kuru veselības statuss ir zemāks.
Attiecīgajai dalībvalsts vai zonas medus bišu populācijai piešķirto statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas” var saglabāt tikai tad, ja:
kompetentā iestāde turpina veikt uzraudzību:
ar kuru katru gadu pierāda Varroa spp. invāziju neesību un kuru veic, izmantojot brīvajā apgabalā turētu medus bišu reprezentatīvu paraugu;
kura ļauj agrīni konstatēt Varroa spp. invāziju dravās un stropos;
kurā, pamatojoties uz riska novērtējumu, ņemti vērā konkrēti mērķapgabali, kuros ir lielāks Varroa spp. ievazāšanās vai invadēšanās varbūtīgums;
visi domājamie gadījumi ir izmeklēti un ne turētu, ne savvaļas medus bišu kolonijās nav apstiprināts nevisens Varroa spp. invāzijas gadījums;
vai nu pašuzturošas Apis ģints sugu savvaļas populācijas nav, vai tiek pastāvīgi īstenota savvaļas populācijas uzraudzības programma, kurā nav konstatēti nekādi pierādījumi par Varroa spp. invāziju; un
medus bites jebkurā to dzīves cikla posmā, arī medus bišu peri, uz brīvo apgabalu tiek pārvietoti tikai tad, ja:
tie ir no dalībvalsts vai tās zonas vai no trešās valsts vai teritorijas, kurai ir statuss “brīva no Varroa spp. invāzijas”; un
tie transportēšanas laikā ir aizsargāti pret Varroa spp. invāziju.
IV DAĻA
STATUSS “BRĪVS NO ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJAS BEZ VAKCINĀCIJAS”
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa (NDV) infekcijas bez vakcinācijas” attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu populāciju var piešķirt tikai tad, ja vismaz pēdējos 12 mēnešus:
ir bijusi aizliegta mājputnu un nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu vakcinācija pret NDV infekciju;
mājputnu vai nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu turēšanas objektos nav turēti pret NDV infekciju vakcinēti mājputni un nebrīvē turēti Galliformes sugu putni;
saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības NDV infekcijas agrīnai konstatēšanai;
ir piemērots viens no šādiem testēšanas režīmiem:
visos vaislas mājputnu turēšanas objektos, izmantojot paraugus, kas ņemti no vismaz 60 katrā objektā nejauši izvēlētiem putniem, ir veikta testēšana uz NDV infekcijas antivielu klātbūtni, un testēšanas rezultāti ir negatīvi, kā arī veikta seroloģiskā testēšana, izmantojot hemaglutinācijas inhibīcijas (HI) testu; vai
ir veikts apsekojums, kura pamatā ir objektu reprezentatīva izlase un kurā var vismaz ar 95 % ticamību konstatēt infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “1 % mājputnu turēšanas objektu” un objektu līmenī piemērojamu prevalences mērķrādītāju “10 % seropozitīvu putnu”; un
nav apstiprināts neviens NDV infekcijas gadījums mājputniem un nebrīvē turētiem Galliformes sugu putniem.
1. Dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt tikai tad, ja joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a)–e) punkta prasības.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumos, kad NDV infekcijas gadījums ir apstiprināts, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt, ja:
katrā objektā, kurā konstatēti domājami vai apstiprināti gadījumi, ir nekavējoties veikti attiecīgie slimību kontroles pasākumi, līdz attiecīgais incidents ir atrisināts;
kompetentā iestāde ir secinājusi, ka inficēts ir tikai ierobežots skaits objektu, kas bijuši epidemioloģiski saistīti ar pirmo konstatēto uzliesmojumu; un
12 mēnešu periodā slimību kontroles pasākumi, kas minēti a) apakšpunktā, nav piemēroti ilgāk par trīs mēnešiem.
3. Infekcijas apstiprināšana citā putnu populācijā dalībvalstij vai tās zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” neietekmē, ja kompetentā iestāde, ņemot vērā visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai nepieļautu NDV infekcijas pārnešanu uz mājputniem un nebrīvē turētiem Galliformes sugu putniem, ir novērtējusi, ka minētais statuss nav apdraudēts.
VI PIELIKUMS
KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU SLIMĪBĀM
I DAĻA
RISKA IZVĒRTĒŠANĀ BALSTĪTA UZRAUDZĪBA
1. NODAĻA
Minimālās prasības riska izvērtēšanā balstītai uzraudzībai, ko veic noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos
1. Vispārīgā pieeja
1.1. Riska izvērtēšanā balstītu veselības uzraudzību, kas ietver veselības apmeklējumus un iespējamu paraugošanu, veic noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos vai noteiktās apstiprinātās akvakultūras objektu grupās atbilstoši ražošanas veidam un ar mērķi konstatēt:
palielinātu mirstību;
sarakstā norādītās slimības;
jaunradušās slimības.
1.2. Šādu apmeklējumu biežums būs atkarīgs no riska, ko apstiprinātais akvakultūras objekts vai apstiprinātā akvakultūras objektu grupa rada attiecībā uz inficēšanos ar slimībām un slimību izplatīšanos. Šis risks saistīts ar sarakstā norādītām slimībām un iespējamām jaunradušamies slimībām un līdz ar to ietvers akvakultūras objektus un akvakultūras objektu grupas, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un dažos gadījumos akvakultūras objektus un akvakultūras objektu grupas, kuros tiek turēti sarakstā nenorādītu sugu dzīvnieki. Kompetentajai iestādei ir jānosaka, kādu risku rada katrs apstiprinātais akvakultūras objekts vai apstiprinātā akvakultūras objektu grupa, un tie jāklasificē par augsta, vidēja vai zema riska objektiem.
Šīs daļas 2. nodaļā sniegta informācija par riska faktoriem, kas jāņem vērā riska klasificēšanas procesā. Šādu riska klasificēšanu atkārto un atjaunina, ja kāds no a)–l) apakšpunktā minētajiem riska faktoriem liecina, ka objekta radītais risks ir mainījies.
1.3. Šīs daļas 3. nodaļā noteikts minimālais veicamo veselības apmeklējumu biežums, kas atkarīgs no tā, vai kompetentā iestāde objektu atzinusi par augsta, vidēja vai zema riska objektu.
1.4. Riska izvērtēšanā balstītu dzīvniekveselības uzraudzību akvakultūras objektos un akvakultūras objektu grupās var apvienot ar veselības apmeklējumiem un paraugošanu, ko veic:
obligātu vai fakultatīvu vienas vai vairāku sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmu ietvaros; vai
lai pierādītu un saglabātu statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz vienu vai vairākām sarakstā norādītām slimībām; vai
C kategorijas slimības vai slimību uzraudzības programmas ietvaros.
2. NODAĻA
Riska klasifikācija, kas piemērojama noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos
Riska klasifikācijā, kas minēta 1. nodaļas 1.2. punktā, jāņem vērā vismaz a) un b) punktā minētie riska faktori. Attiecīgā gadījumā ņem vērā arī c)–l) punktu:
iespējamība, ka patogēni var tieši izplatīties ar ūdeni;
akvakultūras dzīvnieku pārvietošana;
ražošanas veids;
turēto akvakultūras dzīvnieku suga;
biodrošības sistēma, arī personāla kompetence un apmācība;
akvakultūras objektu un apstrādes objektu blīvums apgabalā ap attiecīgo objektu;
to objektu tuvums, kuriem ir zemāks veselības statuss nekā attiecīgajam objektam;
attiecīgā objekta un citu vietējo objektu veselības vēsture;
inficētu savvaļas ūdensdzīvnieku klātbūtne apgabalā ap attiecīgo objektu;
risks, ko attiecīgā objekta tuvumā rada cilvēka darbības, piemēram, makšķerēšana, transporta ceļu klātbūtne, ostas, kurās notiek balasta ūdeņu apmaiņa;
tādu plēsēju piekļuve attiecīgajam objektam, kuri var izraisīt slimību izplatīšanos;
objekta līdzšinējais sniegums kompetentās iestādes noteikto prasību izpildes jomā.
3. NODAĻA
Riska izvērtēšanā balstītu dzīvniekveselības apmeklējumu biežums
Tas, cik bieži noteiktos apstiprinātos objektos un apstiprinātās objektu grupās veicami riska izvērtēšanā balstīti veselības apmeklējumi, ir atkarīgs no 2. nodaļā minētās riska klasifikācijas, un tos veic šādi:
vismaz reizi gadā augsta riska objektos;
vismaz reizi divos gados vidēja riska objektos;
vismaz reizi trijos gados zema riska objektos.
II DAĻA
SLIMĪBSPECIFISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS”
II daļā noteiktas slimībspecifiskās prasības, kas piemērojamas statusam “brīvs no slimības” attiecībā uz šādām sarakstā norādītām slimībām:
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS) |
1. nodaļa |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) |
1. nodaļa |
Infekcija ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR |
2. nodaļa |
Marteilia refringens infekcija |
3. nodaļa |
Bonamia exitiosa infekcija |
4. nodaļa |
Bonamia ostreae infekcija |
5. nodaļa |
Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcija |
6. nodaļa |
1. NODAĻA
Virusālās hemorāģiskās septicēmijas (VHS) un infekciozās hematopoētiskās nekrozes (IHN) izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šīm slimībām un to diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic tajā gada periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, vai, ja temperatūra zem 14 °C nenokrītas, paraugi jāņem laikā, kad temperatūra sasniedz gada zemākās vērtības;
ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums. Paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas;
ja objektos vai savvaļas populācijās veselības apmeklējumi vai paraugošana saskaņā ar 2.–4. iedaļu jāveic biežāk nekā reizi gadā, veselības apmeklējumu un paraugu ievākšanas starplaikiem jābūt vismaz 4 mēnešus ilgiem vai tik ilgiem, cik iespējams, ņemot vērā a) punktā paredzētās temperatūras prasības;
visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;
paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:
ja sastopama varavīksnes forele, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas VHS vai IHN pazīmes; ja varavīksnes foreles nav, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;
ja sastopamas novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis, jāatlasa tās; ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;
atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objektā esošās ražošanas vienības, piemēram, tīklu būri, baseini un dīķi, kā arī visas vecumgrupas.
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz VHS vai IHN nav zināms, statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” var piešķirt tikai tad, ja:
visos objektos un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, ir īstenota kāda no šādām shēmām:
A modelis – divu gadu shēma
Objektos vai paraugošanas punktos vismaz 2 gadus pēc kārtas jābūt veiktiem veselības apmeklējumiem un ņemtiem paraugiem, kā noteikts 1.A tabulā.
Minētajā 2 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, jābūt iegūtiem negatīviem rezultātiem attiecībā uz VHS vai IHN un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām paraugošanas un diagnostikas metodēm jābūt izslēgtām visām aizdomām par VHS vai IHN;
B modelis – četru gadu shēma ar samazinātu parauga lielumu
Objektos vai paraugošanas punktos vismaz 4 gadus pēc kārtas jābūt veiktiem veselības apmeklējumiem un ņemtiem paraugiem, kā noteikts 1.B tabulā. Minētajā 4 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, jābūt iegūtiem negatīviem rezultātiem attiecībā uz VHS vai IHN un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām paraugošanas un diagnostikas metodēm jābūt izslēgtām visām aizdomām par VHS vai IHN;
ja a) punktā minētās uzraudzības laikā ir konstatēta VHS vai IHN, tad, pirms sākt jaunu 2 gadu vai 4 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;
atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved zivis no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kuram ir statuss “brīvs no VHS” vai statuss “brīvs no IHN”, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas VHS vai IHN izskaušanas programma.
1.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz a) punkta i) apakšpunktā minēto 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” iegūšanas
Objekta veids |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Paraugošanas reižu skaits gadā katrā objektā |
Zivju skaits paraugā (1) |
|
Augošo zivju skaits |
Vaislas zivju skaits (2) |
|||
a) Objekti, kuros ir vaislas zivis |
2 |
2 |
50 (pirmais apmeklējums) 75 (otrais apmeklējums) |
30 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
b) Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis |
2 |
1 |
0 |
75 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
c) Objekti, kuros nav vaislas zivju |
2 |
2 |
75 (pirmais UN otrais apmeklējums) |
0 |
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10. |
||||
(1)
Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.
(2)
Vaislas zivju olšūnu vai sēklas šķidrumu ievāc dzimumbrieduma sasniegšanas periodā, veicot ikru un pieņu slaukšanu. |
1.B tabula
Shēma, kura dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama uz a) punkta ii) apakšpunktā minēto 4 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” iegūšanas un kurā izmanto samazināta lieluma paraugu
Objekta veids |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Paraugošanas reižu skaits gadā katrā objektā |
Zivju skaits paraugā (1) |
|
Augošo zivju skaits |
Vaislas zivju skaits (2) |
|||
Pirmajos 2 gados |
||||
a) Objekti, kuros ir vaislas zivis |
2 |
1 |
30 (otrais apmeklējums) |
0 |
b) Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis |
2 |
1 |
0 |
30 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
c) Objekti, kuros vaislas zivju nav |
2 |
1 |
30 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
0 |
Pēdējos 2 gados |
||||
a) Objekti, kuros ir vaislas zivis |
2 |
2 |
30 (pirmais apmeklējums) |
30 (otrais apmeklējums) |
b) Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis |
2 |
2 |
|
30 (pirmais UN otrais apmeklējums) |
c) Objekti, kuros vaislas zivju nav |
2 |
2 |
30 (pirmais UN otrais apmeklējums) |
|
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10. |
||||
(1)
Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.
(2)
Vaislas zivju olšūnu vai sēklas šķidrumu ievāc dzimumbrieduma sasniegšanas periodā, veicot ikru un pieņu slaukšanu. |
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts vai nu ar VHS, vai IHN, statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” var piešķirt tikai tad, ja visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu tuvumā, kuri atzīti par inficētiem ar VHS vai IHN, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;
visos ar VHS vai IHN neinficētos objektos, kuros aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz šādus elementus:
ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi VHS vai IHN infekcijai, testēšanai ievāc paraugus no vismaz 10 zivīm vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, no vismaz 30 zivīm;
objektos, kur i) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, un ja vien zivju dīķi, baseini, kanāli vai tīklu būri nav klāti ar ledu, veselības apmeklējumi jāturpina veikt reizi mēnesī līdz brīdim, kad aizsardzības zona ir atcelta saskaņā ar c) apakšpunktu;
attiecīgie objekti jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu un jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu.
64. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 nedēļas. Kad visi inficētie objekti tajā pašā aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 3 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana.
Kad tiek īstenota inficēto objektu neizmantošana, līdz 2. iedaļā noteiktās shēmas pabeigšanai ierobežojumu zona vai aizsardzības zona (ja tāda izveidota) ir jāpārveido par uzraudzības zonu;
atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;
pēc tam visos objektos, kuri nav f) apakšpunktā minētie objekti un kuros dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un – ja vajadzīga savvaļas populāciju uzraudzība – visos paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;
atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar zivīm, kas iegūtas no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kam ir statuss “brīvs no VHS” vai statuss “brīvs no IHN”.
2. Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka VHS vai IHN varētu izplatīties uz turētu vai savvaļas zivju populācijām, piemēram:
zivju mirstība pēc skaita, zivju mirstības rādītājs un tās sadalījums ar VHS vai IHN inficētajā objektā vai citos akvakultūras objektos;
kaimiņos esošo objektu attālums un blīvums;
kautuvju tuvums;
kontaktobjekti;
objektos pārstāvētās sugas;
inficētajos objektos un kaimiņos esošajos objektos piekoptā audzēšanas prakse;
hidrodinamiskie apstākļi; un
citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;
ģeogrāfiskajai demarkācijai piekrastes apgabalos jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar VHS vai IHN, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un
uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;
vai
ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu;
ģeogrāfiskajai demarkācijai iekšzemes apgabalos jāietver viss ūdensguves baseins, kurā atrodas ar VHS vai IHN inficētais objekts. Kompetentā iestāde var aizliegumu zonas apmēru ierobežot, aptverot tikai ūdensguves baseina daļas, ja vien šis ierobežojums neietekmē slimību kontroles pasākumus attiecībā uz VHS vai IHN.
1. Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo zivis saskaņā ar 1.C tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar VHS vai IHN.
2. Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz VHS vai IHN ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai statusu “brīvs no IHN”, risks inficēties ar VHS vai IHN jāuzskata par augstu.
3. Statuss “brīvs no slimības” jāsaglabā tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz VHS vai IHN ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par VHS vai IHN.
1.C tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN”
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
|
Augsta |
Reizi gadā |
30 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
30 |
Zema |
Reizi 3 gados |
30 |
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10. |
||
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(2)
Katra veselības apmeklējuma laikā jāņem viens paraugs.
(3)
Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni. |
1. Jāparaugo un jāizmeklē šādi orgāni vai audu materiāls: liesa, galvasnieres un vai nu sirds, vai galvas smadzenes. Vaislas zivju paraugošanas gadījumā var izmeklēt arī olšūnu vai sēklas šķidrumu.
Ja zivju mazuļi ir mazi, paraugot var veselas zivis.
Paraugus, kas ņemti no ne vairāk kā 10 zivīm, var apkopot.
2. Diagnostikas metodei, ko izmanto, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai statusu “brīvs no IHN”, jābūt šādai:
vīrusa izolēšana šūnu kultūrā, pēc kuras veic vīrusa identificēšanu, izmantojot ELISA, netiešās fluorescences antivielu testu (IFAT), vīrusneitralizācijas testu vai vīrusa genoma detektēšanu; vai
detektēšana ar apgrieztās transkriptāzes kvantitatīvu PCR (RT-qPCR).
Detalizētām šo diagnostikas metožu veikšanas procedūrām jābūt tām, kuras attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL.
3. Ja saskaņā ar 55. pantu ir jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par VHS vai IHN, veselības apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūrām jāatbilst šādām prasībām:
aizdomas izraisījušajā objektā jāveic vismaz viens veselības apmeklējums un, ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi VHS vai IHN infekcijai, viena 10 zivju paraugošana vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, vismaz 30 zivju paraugošana. Paraugus testē, izmantojot vienu vai vairākas no 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām diagnostikas metodēm saskaņā ar detalizētajām diagnostikas metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL;
VHS klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja ar vienu vai vairākām no minētajām diagnostikas metodēm ir iegūti pozitīvi rezultāti attiecībā uz VHSV. IHN klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja ar vienu vai vairākām no minētajām diagnostikas metodēm ir iegūti pozitīvi rezultāti attiecībā uz IHNV. Pirmais VHS vai IHN gadījums dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kuri iepriekš nav bijuši inficēti, jāapstiprina, veicot parasto vīrusa izolēšanu šūnu kultūrā, pēc kuras veic imūnķīmisko vai molekulāro identificēšanu vai genoma detektēšanu, kas ietver apstiprināšanu ar amplifikācijas (RT-PCR) produkta sekvencēšanu;
ja šūnu kultivēšanas vai RT-qPCR testos turpmāki pierādījumi par VHSV vai IHNV klātbūtni nav gūti, aizdomas par VHS vai IHN var izslēgt.
2. NODAĻA
Infekcijas ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR (ISAV ar delēciju HPR) izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
ja veselības apmeklējumi un paraugošana objektos saskaņā ar 2.–4. iedaļu jāveic biežāk nekā reizi gadā, veselības apmeklējumu vai paraugu ievākšanas starplaikiem jābūt pēc iespējas ilgākiem;
ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums;
paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas;
visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi būru malai vai ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;
paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:
ja sastopams lasis, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas pazīmes, kuras raksturīgas infekcijai ar ISAV ar delēciju HPR. Ja laša objektā nav, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;
ja sastopamas mirstošas vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis, jāatlasa tās, jo īpaši zivis, kam vērojama anēmija, asiņošana vai citas klīniskas pazīmes, kas liecina par asinsrites traucējumiem; ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;
atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objektā esošās ražošanas vienības, piemēram, tīklu būri, baseini un dīķi, kā arī visas vecumgrupas.
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR nav zināms, statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” var piešķirt tikai tad, ja visos objektos un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, ir piemērota šāda shēma:
objektos vai paraugošanas punktos vismaz 2 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 2.A tabulā;
minētajā 2 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, jābūt iegūtiem negatīviem rezultātiem attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm jābūt izslēgtām visām aizdomām par infekciju;
ja a) punktā minētās uzraudzības laikā infekcija ar ISAV ar delēciju HPR ir konstatēta, tad, pirms vēlreiz sākt shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;
atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved zivis no objekta, kas atrodas no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.
2.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” iegūšanas
Uzraudzības gads |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā (1) |
Zivju skaits paraugā |
1. gads |
6 |
2 |
75 |
2. gads |
6 |
2 |
75 |
(1)
Paraugi jāvāc katru gadu pavasarī un rudenī. Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 5. |
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
ir piemēroti 55.–65. pantā noteiktie minimālie kontroles pasākumi, un tā objekta vai to objektu tuvumā, kuri ir inficēti ar ISAV ar delēciju HPR, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;
visos objektos, kuri nav inficēti ar ISAV ar delēciju HPR un kuros aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz šādus elementus:
ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi infekcijai ar ISAV ar delēciju HPR, testēšanai ievāc paraugus no vismaz 10 mirstošām zivīm vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, no vismaz 30 zivīm;
objektos, kur i) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, veselības apmeklējumus jāturpina veikt reizi mēnesī līdz brīdim, kad uzraudzības zona ir atcelta saskaņā ar c) punktu;
attiecīgie objekti jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu un jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu.
64. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais neizmantošanas periods ir vismaz 3 mēneši. Kad visi inficētie objekti tajā pašā aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 6 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana.
Kad tiek īstenota inficēto objektu neizmantošana, līdz 2. iedaļā noteiktās shēmas pabeigšanai ierobežojumu zona vai aizsardzības zona (ja tāda izveidota) ir jāpārveido par uzraudzības zonu;
atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;
pēc tam visos objektos, kuri nav f) apakšpunktā minētie objekti un kuros dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un – ja vajadzīga savvaļas populāciju uzraudzība – visos paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;
atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar zivīm, kas iegūtas no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”.
2. Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi un:
tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka infekcija ar ISAV ar delēciju HPR varētu izplatīties uz turētu vai savvaļas zivju populācijām, piemēram:
mirstība pēc skaita, mirstības rādītājs un tās sadalījums objektā, kas inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, vai citos akvakultūras objektos;
kaimiņos esošo objektu attālums un blīvums;
kautuvju tuvums;
kontaktobjekti;
objektos pārstāvētās sugas;
inficētajos objektos un inficētajiem objektiem kaimiņos esošajos objektos piekoptā audzēšanas prakse;
hidrodinamiskie apstākļi; un
citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;
ģeogrāfiskajai demarkācijai piekrastes apgabalos jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un
uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;
vai
ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu;
ģeogrāfiskajai demarkācijai iekšzemes apgabalos jāietver viss ūdensguves baseins, kurā atrodas ar VHS vai IHN inficētais objekts. Kompetentā iestāde var aizliegumu zonas apmēru ierobežot, aptverot tikai ūdensguves baseina daļas, ja vien šis ierobežojums neietekmē slimību kontroles pasākumus attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR.
1. Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo zivis saskaņā ar 2.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar ISAV ar delēciju HPR.
2. Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošās ūdensdzīvnieku populācijas veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, risks inficēties ar ISAV ar delēciju HPR jāuzskata par augstu.
3. Statuss “brīvs no slimības” jāsaglabā tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par infekciju ar ISAV ar delēciju HPR.
2.B tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR (1)
Riska pakāpe (2) |
Veselības apmeklējumu skaits gadā |
Zivju skaits paraugā |
|
Augsta |
2 |
2 |
30 |
Vidēja |
1 |
1 |
30 |
Zema |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
30 |
(1)
Neattiecas uz objektiem, kuros audzē tikai varavīksnes foreli (Oncorhynchus mykiss) vai taimiņu (Salmo trutta) vai abas šīs sugas un kuriem ūdeni piegādā tikai no tādiem saldūdens avotiem, kuros nedzīvo lasis (Salmo salar).
(2)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(3)
Ja prasīti divi paraugi gadā, tie jāvāc pavasarī un rudenī.
(4)
Ja prasīts viens paraugs gadā, tas jāvāc pavasarī vai rudenī. Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 5. |
Diagnostikas un paraugošanas metodes
1. Jāparaugo un jāizmeklē šādi orgāni vai audu materiāls:
histoloģija: galvasnieres, aknas, sirds, aizkuņģa dziedzeris, zarnas, liesa un žaunas;
imūnhistoķīmija: vidusnieres un sirds ar vārstuļiem un bulbus arteriosus;
parastā RT-PCR un RT-qPCR analīze: vidusnieres un sirds;
vīrusu kultūra: vidusnieres, sirds un liesa;
orgānu daļas, kas ņemtas no ne vairāk kā piecām zivīm, drīkst apkopot.
2. Diagnostikas metodei, kas izmantojama, lai saskaņā ar 2., 3. un 4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” jābūt RT-qPCR, pēc kuras veic parasto RT-PCR un pozitīvo paraugu HE gēna sekvencēšanu saskaņā ar detalizētām metodēm un procedūrām, kuras attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL.
Ja attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR sekvencēšanas rezultāts ir pozitīvs, pirms 55.–65. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jātestē vēl citi paraugi.
Minētos paraugus saskaņā ar detalizētajām metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL, testē šādi:
paraugu skrīnings ar RT-qPCR, pēc kuras veic parasto RT-PCR un pozitīvu paraugu HE gēna sekvencēšanu, lai verificētu delēciju HPR; vai
ISAV antigēna detektēšana audu preparātos, izmantojot specifiskas antivielas pret ISAV; vai
izolēšana šūnu kultūrā, pēc kuras identificē ISAV ar delēciju HPR.
3. Ja saskaņā ar 55. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par infekciju ar ISAV ar delēciju HPR, apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūrai jāatbilst šādām prasībām:
aizdomas izraisījušajā objektā jāveic vismaz viens veselības apmeklējums un, ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi infekcijai ar ISAV ar delēciju HPR, viena 10 mirstošu zivju paraugošana vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, vismaz 30 zivju paraugošana. Paraugus testē, izmantojot vienu vai vairākas no 2. punktā noteiktajām diagnostikas metodēm saskaņā ar detalizētajām diagnostikas metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL;
ja attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR rezultāts ir pozitīvs, pirms 58. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jātestē vēl citi paraugi. Domājamu infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR gadījumu, izmantojot vienu vai vairākas detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL, apstiprina saskaņā ar šādiem kritērijiem:
ISAV detektēšana ar RT-qPCR, pēc kuras veic parasto RT-PCR un HE gēna sekvencēšanu, lai verificētu delēciju HPR; vai
ISAV detektēšana audu preparātos, izmantojot specifiskas antivielas pret ISAV; vai
ISAV izolēšana un identificēšana šūnu kultūrā no vismaz viena parauga, kas ņemts no jebkuras objektā turētas zivs;
ja ir konstatētas klīniskas, nopietnas patoloģiskas vai histopatoloģiskas atrades, kas raksturīgas infekcijai, šīs atrades ir jāapstiprina, izmantojot vienu vai vairākas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajām diagnostikas metodēm saskaņā ar detalizētajām diagnostikas metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL.
Ja 12 mēnešu laikā no dienas, kad radušās aizdomas par ISAV ar delēciju HPR, testos un veselības apmeklējumos turpmāki pierādījumi par vīrusa klātbūtni nav gūti, minētās aizdomas var izslēgt.
3. NODAĻA
Marteilia refringens infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošana jāveic uzreiz pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi atlases kritēriji:
ja ir sastopamas Ostrea spp. austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šo sugu austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamām uzņēmīgām sugām;
ja ražošanas vienībās sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;
ja paraugošanu veic tādos gliemju turēšanas objektos, kuros gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;
ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, atlasot minētos paraugošanas punktus, ir iepriekšējie paraugošanas punkti, kuros konstatēta Marteilia refringens, audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Marteilia refringens infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:
sarakstā norādīto sugu dzīvnieku turēšanas objektos vai objektu grupās vismaz 3 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 3.A tabulā;
minētajā 3 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz Marteilia refringens un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Marteilia refringens;
ja paraugā jāiekļauj Ostrea edulis austeres, kas iegūtas no tādas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma, kam ir statuss “brīvs no slimības”, tām jābūt objektā vai objektu grupā ievestām vismaz pavasarī tieši pirms shēmas īstenošanas perioda.
2. Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Marteilia refringens ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;
atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved gliemji no objekta, kas atrodas no Marteilia refringens infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.
3.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” iegūšanas
Uzraudzības gads |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā |
Gliemju skaits paraugā |
1. gads |
1 |
1 |
150 |
2. gads |
1 |
1 |
150 |
3. gads |
1 |
1 |
150 |
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Marteilia refringens, statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
ir faktiski piemēroti 55.–65. pantā noteiktie minimālie kontroles pasākumi, un ar Marteilia refringens inficētā objekta/objektu vai objektu grupas tuvumā, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;
visos ar Marteilia refringens neinficētos objektos un objektu grupās, kurās aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz to, ka pēc Marteilia refringens pārnēsāšanas perioda sākuma testēšanai tiek ievākti paraugi ar 150 gliemjiem. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošana jāsāk pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;
attiecīgie objekti vai objektu grupas ir jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu un, ja iespējams, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu.
Tie jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu, un neizmantošanas periodam:
tādu objektu un objektu grupu gadījumā, kurus nevar pilnīgi nosusināt, iztīrīt un dezinficēt, piemēram, inkubatoriji un mazuļu audzētavas, jāilgst 2 mēnešus;
tādu objektu un objektu grupu gadījumā, kurus nevar nosusināt un pilnīgi iztīrīt un dezinficēt, jāilgst 2 mēnešus, ja vien inficētie sarakstā norādīto sugu gliemji un tādi sarakstā norādīto sugu gliemji, kas ir epidemioloģiski saistīti ar inficēto objektu vai objektu grupu, ir ievākti vai aizvākti, pirms iestājies gada periods, par kuru zināms, ka Marteilia refringens prevalence tad ir maksimāla, vai, ja šis periods nav zināms, pirms perioda, kad ūdens temperatūra pārsniedz 17 °C;
tādu objektu un objektu grupu gadījumā, kurus nevar nosusināt un pilnīgi iztīrīt un dezinficēt, jāilgst 14 mēnešus, ja inficētie sarakstā norādīto sugu gliemji un tādi sarakstā norādīto sugu gliemji, kas ir epidemioloģiski saistīti ar inficēto objektu vai gliemju turēšanas objektu grupu, nav ievākti vai aizvākti, pirms iestājies gada periods, par kuru zināms, ka Marteilia refringens prevalence tad ir maksimāla, vai, ja šādi dati nav zināmi, uzņēmīgo sugu gliemji nav ievākti vai aizvākti pirms perioda, kad ūdens temperatūra pārsniedz 17 °C.
Kad visi inficētie objekti un inficētās objektu grupas tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 4 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana;
atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;
pēc tam visos objektos un objektu grupās, kuras nav minētas f) apakšpunktā un kurās dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;
atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar gliemjiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”.
2. Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka Marteilia refringens infekcija varētu izplatīties arī uz citiem objektiem un savvaļas gliemju populācijām, piemēram:
gliemju mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar Marteilia refringens inficētajā objektā vai objektu grupā;
kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu un savvaļas gliemju attālums un blīvums;
apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;
objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;
slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;
hidrodinamiskie apstākļi; un
citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;
ģeogrāfiskajai demarkācijai jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar Marteilia refringens, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un
uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;
vai
ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu.
1. Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 3.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens.
2. Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Marteilia refringens infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošās ūdensdzīvnieku populācijas veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, risks inficēties ar Marteilia refringens jāuzskata par augstu.
3. Statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Marteilia refringens ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Marteilia refringens infekciju.
3.B tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Gliemju skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 3 gados |
Reizi 3 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem. |
1. Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis.
2. Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR.
3. Ja saskaņā ar 55. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Marteilia refringens infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
izmeklēšanai jāietver vismaz viena paraugošana, kuru veic pēc Marteilia refringens pārnēsāšanas perioda beigām un kurā, ja aizdomas balstītas uz ziņojumu par mirstību, paraugo 30 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus vai, ja aizdomas nav balstītas uz šādu ziņojumu, 150 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošana jāsāk pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;
paraugi jātestē, izmantojot i) punktā noteiktās diagnostikas metodes un ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL:
Marteilia refringens klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja papildus pozitīvam rezultātam, kas iegūts histopatoloģijā, nospieduma citoloģijā vai in situ hibridizācijā, ir iegūts arī pozitīvs PCR rezultāts, kas apstiprināts ar sekvencēšanu. Ja bioloģiskais materiāls histopatoloģijai, nospieduma citoloģijai vai in situ hibridizācijai nav pieejams, Marteilia refringens klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja divos PCR testos, kuri ir mērķēti uz atšķirīgiem parazīta genoma fragmentiem, ir iegūti pozitīvi rezultāti, kas apstiprināti ar sekvencēšanu;
ja i) punktā minētajos testos turpmāki pierādījumi par Marteilia refringens klātbūtni nav gūti, aizdomas par Marteilia refringens infekciju var izslēgt.
4. NODAĻA
Bonamia exitiosa infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī;
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
ja ir sastopamas Ostrea spp. austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šo sugu austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamām uzņēmīgām sugām;
ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;
ja paraugošanu veic objektos vai objektu grupās, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;
ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir iepriekšējie punkti, kuros konstatēta Bonamia exitiosa, audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu (piem., Crassostrea gigas) klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:
sarakstā norādīto sugu dzīvnieku turēšanas objektos un objektu grupās vismaz 3 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 4.A tabulā;
minētajā 3 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz Bonamia exitiosa un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia exitiosa;
ja paraugā jāiekļauj Ostrea edulis austeres, kas iegūtas no tādas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma, kam ir statuss “brīvs no slimības”, tām jābūt objektā vai objektu grupā ievestām vismaz vienu gadu pirms shēmas īstenošanas.
2. Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Bonamia exitiosa infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;
atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved gliemji no objekta, kas atrodas no Bonamia exitiosa infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.
4.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” iegūšanas
Uzraudzības gads |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā vai objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā |
Gliemju skaits paraugā |
1. gads |
2 |
2 |
150 |
2. gads |
2 |
2 |
150 |
3. gads |
2 |
2 |
150 |
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Bonamia exitiosa, statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu grupas tuvumā, kas atzīti par inficētiem ar Bonamia exitiosa, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;
visos ar Bonamia exitiosa neinficētos objektos un objektu grupās, kurās aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz to, ka pēc Bonamia exitiosa pārnēsāšanas perioda sākuma testēšanai tiek ievākti paraugi ar 150 gliemjiem. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, jāparaugo austeres, kas aizsardzības zonā atradušās vismaz vienu gadu;
attiecīgie objekti vai objektu grupas ir jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu un, ja iespējams, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu.
Tie jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu, un neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 mēnešus.
Kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 4 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana;
atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;
pēc tam visos objektos un objektu grupās, kuras nav minētas f) apakšpunktā un kurās dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;
atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar gliemjiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”.
2. Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka Bonamia exitiosa infekcija varētu izplatīties arī uz citiem objektiem un savvaļas gliemju populācijām, piemēram:
gliemju mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar Bonamia exitiosa inficētajā objektā vai objektu grupā;
kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu un savvaļas gliemju attālums un blīvums;
apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;
objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;
slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;
hidrodinamiskie apstākļi; un
citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;
ģeogrāfiskajai demarkācijai jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar Bonamia exitiosa, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un
uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;
vai
ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu.
1. Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 4.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia exitiosa.
2. Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, risks inficēties ar Bonamia exitiosa jāuzskata par augstu.
3. Statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Bonamia exitiosa ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia exitiosa infekciju.
4.B tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Gliemju skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 3 gados |
Reizi 3 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem. |
1. Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis.
2. Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR.
3. Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Bonamia exitiosa infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
izmeklēšanai jāietver vismaz viena paraugošana, kuru veic pēc Bonamia exitiosa pārnēsāšanas perioda beigām un kurā, ja aizdomas balstītas uz ziņojumu par mirstību, paraugo 30 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus vai, ja aizdomas nav balstītas uz šādu ziņojumu, 150 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī;
paraugi jātestē, izmantojot i) punktā noteiktās diagnostikas metodes un ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL:
Bonamia exitiosa klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja papildus pozitīvam rezultātam, kas iegūts histopatoloģijā, nospieduma citoloģijā vai in situ hibridizācijā, šāds rezultāts iegūts arī arPCR, pēc kuras izdarīta sekvencēšana. Ja bioloģiskais materiāls histopatoloģijai, nospieduma citoloģijai vai in situ hibridizācijai nav pieejams, Bonamia exitiosa klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja divos PCR testos, kuri ir mērķēti uz atšķirīgiem parazīta genoma fragmentiem, ir iegūti pozitīvi rezultāti, kas apstiprināti ar sekvencēšanu;
ja minētajos testos turpmāki pierādījumi par Bonamia exitiosa klātbūtni nav gūti, aizdomas par Bonamia exitiosa infekcijas klātbūtni jāizslēdz.
5. NODAĻA
Bonamia ostreae infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošana jāveic ziemā vai pavasara sākumā;
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
ja ir sastopamas Ostrea edulis austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas austeres. Ja Ostrea edulis austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;
ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;
ja paraugošanu veic objektos vai objektu grupās, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;
ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir iepriekšējie punkti, kuros konstatēta Bonamia ostreae, audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:
sarakstā norādīto sugu dzīvnieku turēšanas objektos un objektu grupās vismaz 3 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 5.A tabulā;
minētajā 3 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz Bonamia ostreae un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia ostreae;
ja paraugā jāiekļauj Ostrea edulis austeres, kas iegūtas no tādas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma, kam ir statuss “brīvs no slimības”, tām jābūt objektā vai objektu grupā ievestām vismaz vienu gadu pirms shēmas īstenošanas.
2. Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Bonamia ostreae infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;
atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved gliemji no objekta, kas atrodas no Bonamia ostreae infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Bonamia ostreae, statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu grupas tuvumā, kas atzīti par inficētiem ar Bonamia ostreae, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;
visos ar Bonamia ostreae neinficētos objektos un objektu grupās, kurās aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz to, ka pēc Bonamia ostreae pārnēsāšanas perioda sākuma testēšanai tiek ievākti paraugi ar 150 gliemjiem. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošana jāsāk ziemā vai pavasara sākumā;
attiecīgie objekti vai objektu grupas ir jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu un, ja iespējams, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu.
Tie jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu, un neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 mēnešus.
Kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 4 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana;
atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;
pēc tam visos objektos un objektu grupās, kuras nav minētas f) apakšpunktā un kurās dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;
atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā uzraudzības shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar gliemjiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”.
2. Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka Bonamia ostreae infekcija varētu izplatīties arī uz citiem objektiem un savvaļas gliemju populācijām, piemēram:
gliemju mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar Bonamia ostreae inficētajā objektā vai objektu grupā;
kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu un savvaļas gliemju attālums un blīvums;
apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;
objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;
slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;
hidrodinamiskie apstākļi; un
citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;
ģeogrāfiskajai demarkācijai jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar Bonamia ostreae, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un
uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;
vai
ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu.
5.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” iegūšanas
Uzraudzības gads |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā vai objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā |
Gliemju skaits paraugā |
1. gads |
1 |
1 |
150 |
2. gads |
1 |
1 |
150 |
3. gads |
1 |
1 |
150 |
1. Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 5.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae.
2. Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, risks inficēties ar Bonamia ostreae jāuzskata par augstu.
3. Statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Bonamia ostreae ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia ostreae infekciju.
5.B tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Gliemju skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 3 gados |
Reizi 3 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem. |
1. Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis.
2. Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR.
3. Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Bonamia ostreae infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
izmeklēšanai jāietver vismaz viena paraugošana, kuru veic pēc Bonamia ostreae pārnēsāšanas perioda beigām un kurā, ja aizdomas balstītas uz ziņojumu par mirstību, paraugo 30 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus vai, ja aizdomas nav balstītas uz šādu ziņojumu, 150 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošanu sāk ziemā vai pavasara sākumā;
paraugi jātestē, izmantojot i) punktā noteiktās diagnostikas metodes un ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL:
Bonamia ostreae klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja papildus pozitīvam rezultātam, kas iegūts histopatoloģijā, nospieduma citoloģijā vai in situ hibridizācijā, šāds rezultāts iegūts arī ar PCR, pēc kuras izdarīta sekvencēšana. Ja bioloģiskais materiāls histopatoloģijai, nospieduma citoloģijai vaiin situ hibridizācijai nav pieejams, Bonamia ostreae klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja divos PCR testos, kuri ir mērķēti uz atšķirīgiem parazīta genoma fragmentiem, ir iegūti pozitīvi rezultāti, kas apstiprināti ar sekvencēšanu;
ja minētajos testos turpmāki pierādījumi par Bonamia ostreaeklātbūtni nav gūti, aizdomas par Bonamia ostreae infekcijas klātbūtni jāizslēdz.
6. NODAĻA
Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
vēžveidīgo paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic laikā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstāko vērtību. Ja tas praktiski iespējams, prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības apmeklējumiem;
ja vēžveidīgie jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
ja ražošanas vienībās sastopami novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu vēžveidīgo nav, izlasē jāiekļauj vēžveidīgie, kas pārstāv dažādas lielumu kohortas, jo īpaši uzņēmīgo sugu mazuļi un pieauguši īpatņi, un jāraugās, lai tie paraugā būtu pārstāvēti proporcionāli;
ja vēžveidīgo audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj uzņēmīgie vēžveidīgie no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;
ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums. Paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv arī dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas, proti, jūras, estuāru, upju un ezeru sistēmas. Paraugojamie vēžveidīgie minētajās situācijās jāatlasa šādi:
jūras un estuāru sistēmas apgabalos jāatlasa viena vai vairākas no šādām sugām: Carcinus maenas, Cancer pagurus, Eriocheir sinensis, Liocarcinus depurator, Liocarcinus puber, Crangon crangon, Homarus gammarus, Palaemon adspersus vai Penaeidae dzimtas garneļu sugas, konkrēti, Penaeus japonicus, Penaeus kerathurus, Penaeus semisulcatus. Ja minētās sugas nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz citām sastopamajām uzņēmīgajām desmitkāju sugām;
upju un ezeru sistēmās jāatlasa viena vai vairākas no šādām sugām: Pacifastacus leniusculus, Astacus leptodactylus, Austropotamobius pallipes vai Orconectes limosus. Ja minētās sugas nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz citām sastopamajām uzņēmīgajām desmitkāju sugām;
ja sastopami novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu vēžveidīgo nav, izlasē jāiekļauj vēžveidīgie, kas pārstāv dažādas lielumu kohortas, jo īpaši uzņēmīgo sugu mazuļi un pieauguši īpatņi, un jāraugās, lai tie paraugā būtu pārstāvēti proporcionāli.
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz WSSV infekciju nav zināms, statusu “brīvs no WSSV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 2 gadu shēma:
objektos vai objektu grupās vismaz 2 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 6.A tabulā;
minētajā 2 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz WSSV infekciju un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par WSSV infekciju.
2. Ja 1. punktā minētās 2 gadu shēmas laikā WSSV infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 2 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;
atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved vēžveidīgie no objekta, kas atrodas no WSSV infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.
1. Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar WSSV, statusu “brīvs no WSSV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu tuvumā, kuri atzīti par inficētiem ar WSSV, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;
visos ar WSSV neinficētos objektos, kuros aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz šādus elementus:
ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi WSSV infekcijai, testēšanai ievāc paraugus no 10 vēžveidīgajiem vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, no 150 vēžveidīgajiem; un
veselības apmeklējumi; objektos, kur i) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, sezonā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstākās vērtības, veselības apmeklējumus jāturpina veikt reizi mēnesī līdz brīdim, kad aizsardzības zona ir atcelta saskaņā ar c) punktu;
attiecīgie objekti jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu un jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu. Neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 nedēļas. Kad visi inficētie objekti tiek iztukšoti, īsteno vismaz 3 nedēļas ilgu sinhronu neizmantošanu.
Kad oficiāli par inficētiem atzītos objektus neizmanto, aizsardzības zonas pārveido par uzraudzības zonām;
atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;
visos objektos, kuri nav f) apakšpunktā minētie objekti un kuros dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un – ja vajadzīga savvaļas populāciju uzraudzība – visos paraugošanas punktos, kas atlasīti tā, lai aptvertu izskaušanas programmā iekļautā ģeogrāfiskā apgabala lielāko daļu, ir jāīsteno vismaz 2. nodaļā noteiktā shēma;
atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar vēžveidīgajiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no WSSV infekcijas”.
2. Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē risku, ka WSSV varētu izplatīties uz saimniecībā audzētu un savvaļas vēžveidīgo populācijām, piemēram:
vēžveidīgo mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar WSSV inficētajā objektā vai objektu grupā, kā arī citos objektos un savvaļas vēžveidīgo populācijā;
kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu, arī savvaļas vēžveidīgo populāciju, attālums un blīvums;
apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;
objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;
slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;
hidrodinamiskie apstākļi; un
citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori.
6.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no WSSV infekcijas” iegūšanas
Uzraudzības gads |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā vai objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā |
Vēžveidīgo skaits paraugā |
1. gads |
1 |
1 |
150 |
2. gads |
1 |
1 |
150 |
1. Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo vēžveidīgie saskaņā ar 6.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar WSSV.
2. Dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kur objektu skaits ir ierobežots un šo objektu selektīva uzraudzība nenodrošina pietiekamus epidemioloģiskus datus, uzraudzībai, ko veic statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nolūkā, jāaptver arī paraugošanas punkti, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punkta prasībām.
3. Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz WSSV infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”, risks inficēties ar WSSV jāuzskata par augstu.
4. Statusu “brīvs no WSSV infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz WSSV ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par WSSV infekciju.
6.B tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Vēžveidīgo skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 2 gados |
Reizi 4 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem. |
1. Pirms paraugu sagatavošanas PCR veikšanai paraugi ar ārējā apvalka (integumenta) epidermu, kas vai nu izpreparēta, vai ir testējamā dzīvnieka ejkājās, pleopodos, mutes orgānos vai žaunās, jāfiksē 95 % etanolā.
Ar PCR iegūtu diagnostisko datu apstiprināšanai drīkst ievākt citus paraugus, kurus fiksē histoloģijai un transmisijas elektronmikroskopijai.
2. Lai piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz WSSV infekciju, jāizmanto šāda diagnostikas metode un procedūras: PCR, pēc kuras veic sekvencēšanu. Piemērojot minēto diagnostikas metodi, jāievēro attiecīgās detalizētās metodes un procedūras, ko attiecībā uz vēžveidīgo slimībām apstiprinājusi ESRL.
Ja PCR testa rezultāts ir pozitīvs, šis rezultāts pirms Regulas (ES) 2016/429 63. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jāapstiprina ar amplikona sekvencēšanu.
3. Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par WSSV infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
izmeklēšanas satvarā jāveic vismaz viens veselības apmeklējums un, ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi WSSV infekcijai, viena 10 vēžveidīgo paraugošana vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, 150 vēžveidīgo paraugošana. Paraugi jātestē, izmantojot 2. punktā noteikto diagnostikas metodi;
WSSV klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja ar PCR un sekvencēšanu, kas veikta saskaņā ar detalizētajām metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz vēžveidīgo slimībām apstiprinājusi ESRL, ir iegūts attiecībā uz WSSV pozitīvs rezultāts.
Ja minētajos testos turpmāki pierādījumi par vīrusa klātbūtni nav gūti, aizdomas par WSSV infekcijas klātbūtni var izslēgt.
III DAĻA
PRASĪBAS, KAS JĀIZPILDA, LAI APLIECINĀTU C KATEGORIJAS SLIMĪBU UZRAUDZĪBAS PROGRAMMU ĪSTENOŠANU, UN PRASĪBAS MINĒTO PROGRAMMU ATSĀKŠANAI PĒC SLIMĪBAS UZLIESMOJUMA
III daļā noteiktas objektiem piemērojamas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uz konkrētu slimību vērstas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma.
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS) |
1. nodaļa |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) |
1. nodaļa |
Infekcija ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR |
2. nodaļa |
Marteilia refringens infekcija |
3. nodaļa |
Bonamia exitiosa infekcija |
4. nodaļa |
Bonamia ostreae infekcija |
5. nodaļa |
Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcija |
6. nodaļa |
1. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu VHS vai IHN uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumi un paraugošana jāveic tajā gada periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, vai, ja temperatūra zem 14 °C nenokrītas, paraugi jāņem laikā, kad temperatūra sasniedz gada zemākās vērtības;
visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;
paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:
ja sastopama varavīksnes forele, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas VHS vai IHN pazīmes; ja varavīksnes foreles nav, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;
ja sastopamas novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis, jāatlasa tās; ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;
atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas, kā arī visas vecumgrupas.
1. Veselības apmeklējumi jāveic un zivis jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 1. tabulu.
2. Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 1. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz VHS vai IHN jābūt negatīviem.
Objekts, kas bijis inficēts ar VHS vai IHN, drīkst atsākt uzraudzības programmu attiecībā uz minētajām slimībām, ja:
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
atrodas no VHS vai IHN brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;
atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas VHS vai IHN izskaušanas programma; vai
īsteno VHS vai IHN uzraudzības programmu.
1. tabula
VHS/IHN uzraudzības programma
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Zivju skaits paraugā (2) |
Augsta |
Reizi gadā |
30 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
30 |
Zema |
Reizi 3 gados |
30 |
(1)
Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.
(2)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu. Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10. |
2. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumos un paraugošanā jāņem vērā visas ražošanas vienības, piemēram, dīķi, baseini un tīklu būri, lai konstatētu, vai ir sastopamas mirušas, novājinātas zivis vai zivis ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi būru malai vai ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;
paraugiem ievācamās zivis jāatlasa šādi:
jāizraugās tikai mirstošas vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis; konkrētāk, pirmām kārtām jāievāc zivis, kam vērojama anēmija, asiņošana vai citas klīniskas pazīmes, kas liecina par asinsrites traucējumiem;
ja sastopams lasis, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas ISA pazīmes. Ja laša objektā nav, jāparaugo citu sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;
ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;
atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objektā esošās ražošanas vienības, piemēram, tīklu būri, baseini un dīķi, kā arī visas vecumgrupas.
1. Veselības apmeklējumi jāveic un zivis jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 2. tabulu.
2. Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 2. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 2. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR jābūt negatīviem.
2. tabula
Infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programma
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā |
Zivju skaits paraugā |
Augsta |
2 |
2 (2) |
30 |
Vidēja |
1 |
1 (3) |
30 |
Zema |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
30 |
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 5. |
|||
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.
(2)
Ja prasīti divi paraugi gadā, tie jāvāc pavasarī un rudenī.
(3)
Ja prasīts tikai viens paraugs gadā, tas jāvāc pavasarī vai rudenī. |
Objekts, kas bijis inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
atrodas tādā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kas brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR;
atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR izskaušanas programma; vai
īsteno infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programmu.
3. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Marteilia refringens infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumi un paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic uzreiz pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 3. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
jāparaugo Ostrea spp. austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām sarakstā norādītajām sugām;
ja ražošanas vienībās sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;
ja paraugošanu veic tādos gliemju turēšanas objektos, kuros gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;
ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.
1. Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 3. tabulu.
2. Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 3. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 3. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Marteilia refringens jābūt negatīviem.
3. tabula
Marteilia refringens uzraudzības programma
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Gliemju skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 2 gados |
Reizi 4 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu. |
Objekts, kas bijis inficēts ar Marteilia refringens, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un
atkalapdzīvināšana notiek ar gliemjiem no objektiem, kuri:
atrodas no Marteilia refringens infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;
atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas Marteilia refringens infekcijas izskaušanas programma; vai
īsteno Marteilia refringens infekcijas uzraudzības programmu.
4. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumi un paraugošana ražošanas vienībās jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka Bonamia exitiosa prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī;
ja gliemjus paraugo saskaņā ar 4. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
ja ir sastopamas Ostrea spp. austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šo sugu austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;
ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;
ja paraugošanu veic objektos, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;
ja paraugošanu veic objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu (piem., Crassostrea gigas) klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.
1. Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 4. tabulu.
2. Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 4. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 4. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Bonamia exitiosa jābūt negatīviem.
4. tabula
Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programma
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Gliemju skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 2 gados |
Reizi 4 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu. |
Objekts, kas bijis inficēts ar Bonamia exitiosa, uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un
atkalapdzīvināšana notiek ar gliemjiem no objektiem, kuri:
atrodas no Bonamia exitiosa infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;
atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas Bonamia exitiosa infekcijas izskaušanas programma; vai
īsteno Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programmu.
5. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
veselības apmeklējumus un paraugošanu ražošanas vienībās veic gada periodā, par kuru zināms, ka Bonamia ostreae prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic ziemā vai pavasara sākumā;
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 5. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
ja ir sastopamas Ostrea edulis austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas austeres. Ja Ostrea edulis austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;
ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;
ja paraugošanu veic objektos, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;
ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.
1. Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 5. tabulu.
2. Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 5. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 5. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Bonamia ostreae jābūt negatīviem.
5. tabula
Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programma
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Gliemju skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 2 gados |
Reizi 4 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu. |
Objekts, kas bijis inficēts ar Bonamia ostreae, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un
atkalapdzīvināšana notiek ar gliemjiem no objektiem, kuri:
atrodas no Bonamia ostreae infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;
atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas Bonamia ostreae infekcijas izskaušanas programma; vai
īsteno Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programmu.
6. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu WSSV infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
vēžveidīgo paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic laikā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstāko vērtību. Ja tas praktiski iespējams un lietderīgi, prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības apmeklējumiem;
ja vēžveidīgie jāparaugo saskaņā ar 6. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
ja ražošanas vienībās sastopami novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu vēžveidīgo nav, izlasē jāiekļauj vēžveidīgie, kas pārstāv dažādas lielumu kohortas, jo īpaši uzņēmīgo sugu mazuļi un pieauguši īpatņi, un jāraugās, lai tie paraugā būtu pārstāvēti proporcionāli;
ja vēžveidīgo audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj uzņēmīgie vēžveidīgie no visiem izmantotajiem ūdens avotiem.
1. Veselības apmeklējumus veic un vēžveidīgos paraugo saskaņā ar 1. iedaļu un 6. tabulu.
2. Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 6. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 6. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz WSSV infekciju jābūt negatīviem.
6. tabula
WSSV infekcijas uzraudzības programma
Riska pakāpe (1) |
Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits |
Vēžveidīgo skaits paraugā |
Augsta |
Reizi gadā |
Reizi 2 gados |
150 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
Reizi 2 gados |
150 |
Zema |
Reizi 2 gados |
Reizi 4 gados |
150 |
(1)
Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu. |
Objekts, kas bijis inficēts ar WSSV, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un
atkalapdzīvināšana notiek ar vēžveidīgajiem no objektiem, kuri:
atrodas no WSSV infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;
atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas WSSV infekcijas izskaušanas programma; vai
īsteno WSSV infekcijas uzraudzības programmu.
( 1 ) http://www.oie.int/en/standard-setting/terrestrial-manual/access-online/
( 2 ) http://www.oie.int/en/standard-setting/aquatic-manual/access-online/
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).
( 4 ) Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).
( 5 ) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
( 6 ) Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 616/2009, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 2005/94/EK attiecībā uz mājputnu nodalījumu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumu apstiprināšanu, kas attiecas uz putnu gripu un preventīviem bioloģiskās drošības papildu pasākumiem šādos nodalījumos (OV L 181, 14.7.2009., 16. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
( 8 ) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).