This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02019R0033-20190111
Commission Delegated Regulation (EU) 2019/33 of 17 October 2018 supplementing Regulation (EU) No 1308/2013 of the European Parliament and of the Council as regards applications for protection of designations of origin, geographical indications and traditional terms in the wine sector, the objection procedure, restrictions of use, amendments to product specifications, cancellation of protection, and labelling and presentation
Consolidated text: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/33 (2018. gada 17. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/33 (2018. gada 17. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu
02019R0033 — LV — 11.01.2019 — 000.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/33 (2018. gada 17. oktobris), (OV L 009, 11.1.2019., 2. lpp) |
Labota ar:
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/33
(2018. gada 17. oktobris),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu
I NODAĻA
IEVADA NOTEIKUMS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas papildina Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāliem apzīmējumiem, papildus marķēšanai un noformēšanai vīna nozarē, reglamentējot:
a) aizsardzības pieteikumus;
b) iebilduma procedūru;
c) ierobežojumus aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanai;
d) produktu specifikācijas grozījumus un tradicionālu apzīmējumu izmaiņas;
e) aizsardzības anulēšanu;
f) marķēšanu un noformēšanu.
II NODAĻA
AIZSARGĀTI CILMES VIETAS NOSAUKUMI UN ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
1. IEDAĻA
Aizsardzības pieteikums
2. pants
Aizsargājamais nosaukums
1. Nosaukumu, kas aizsargājams kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, reģistrē tikai tajās valodās, kas tiek vai vēsturiski tikušas izmantotas, lai aprakstītu konkrēto produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
2. Cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reģistrē oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav ar latīņu alfabēta burtiem, kopā ar nosaukumu oriģinālrakstībā reģistrē transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem.
3. pants
Pieteikuma iesniedzējs
Individuālo ražotāju var uzskatīt par pieteikuma iesniedzēju Regulas (ES) Nr. 1308/2013 95. panta 1. punkta izpratnē, ja tiek apstiprināts, ka:
a) attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt pieteikumu; kā arī
b) šim noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam ir raksturīgas īpašības, ar ko tas ievērojami atšķiras no apkārtējiem apgabaliem, vai arī produktam ir īpašības, ar kurām tas atšķiras no apkārtējos apgabalos ražotajiem produktiem.
Apstākļi, kādos aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi veido individuālā pieteikumu iesniedzošā ražotāja saimniecības nosaukums vai tas tādu ietver, neliedz citiem ražotājiem izmantot attiecīgo nosaukumu, ar nosacījumu, ka viņi ievēro produkta specifikāciju.
4. pants
Papildu prasības produkta specifikācijai
1. Vīnkopības produktu aprakstā norāda vīnkopības produktu attiecīgo kategoriju vai kategorijas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētajām kategorijām.
2. Ja produkta specifikācijā norādīts, ka iepakošanu, tostarp pildīšanu pudelēs, veic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai apgabalā, kas atrodas attiecīgā noteiktā apgabala tiešā tuvumā, tajā arī norāda pamatojumu tam, kāpēc konkrētajā gadījumā iepakošana ir jāveic attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai nodrošinātu kvalitāti, izcelsmi vai kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu.
5. pants
Atkāpes attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
1. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un b) apakšpunkta iii) punkta, un ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst ražot no produkta, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, jebkurā no šādām vietām:
a) apgabalā, kas atrodas attiecīgā noteiktā apgabala tiešā tuvumā;
b) apgabalā, kas atrodas tajā pašā administratīvajā vienībā vai blakus tai, atbilstoši valsts tiesību aktiem;
c) pārrobežu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā vai gadījumos, kad starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgts nolīgums par kontroles pasākumiem, apgabalā, kas atrodas attiecīgā noteiktā apgabala tiešā tuvumā.
2. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, un ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, no produkta drīkst izgatavot dzirkstošo vīnu vai pusdzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apgabalā, kas nav attiecīgā noteiktā apgabala tiešā tuvumā, ja šādu praksi izmantoja līdz 1986. gada 1. martam.
3. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, attiecībā uz desertvīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Málaga” un “Jerez-Xérès-Sherry” izžuvušo vīnogu misa, kurai nolūkā nepieļaut fermentāciju ir pievienots neitrāls vīnogu izcelsmes spirts un kura iegūta no ‘Pedro Ximénez’ vīnogu šķirnes, var būt no Montilla-Moriles reģiona.
6. pants
Nacionālā procedūra
Pārsūtot aizsardzības pieteikumu Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 5. punktu, dalībvalsts pievieno deklarāciju, kurā tā apgalvo, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais pieteikums atbilst aizsardzības nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem, un apliecina, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais vienotais dokuments ir godīgs produkta specifikācijas kopsavilkums.
Dalībvalstis informē Komisiju par pieņemamajiem iebildumiem, kas saņemti nacionālajā procedūrā. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādu valsts tiesvedību, kas var ietekmēt aizsardzības pieteikumu.
7. pants
Kopīgi pieteikumi
Ja ir iesniegti kopīgi pieteikumi nosaukuma aizsardzībai kā cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 95. panta 3. punktu, saistītās iepriekšējās nacionālās procedūras, tostarp iebildumu posmu, veic visās attiecīgajās dalībvalstīs.
8. pants
Valsts nodrošināta aizsardzība pārejas periodā
1. Dalībvalsts var – vienīgi pārejas periodā – nosaukumam piešķirt paredzēto aizsardzību nacionālā līmenī, sākot no datuma, kurā aizsardzības pieteikums ir pārsūtīts Komisijai.
Šāda valsts nodrošināta aizsardzība pārejas periodā beidzas datumā, kurā vai nu pieņem lēmumu par aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, vai atsauc pieteikumu.
2. Ja nosaukums nav aizsargāts saskaņā ar šo regulu, šādas valsts nodrošinātas aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība. Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, neietekmē Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.
9. pants
Pieteikuma pieņemamība
1. Aizsardzības pieteikumus uzskata par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94., 95. un 96. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 3. pantu un 5. panta 3. punktu un ir pienācīgi aizpildīti.
Aizsardzības pieteikumu uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. un 3. punktam un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 2. pantam un ja ir pienācīgi aizpildīts vienotais dokuments.
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu, kurā apkopota produkta specifikācija, uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 5. panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām. Produkta specifikāciju uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tā atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 2. punktā noteiktajām prasībām.
2. Ja Komisija uzskata, ka pieteikums ir nepieņemams, tā informē dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī, par iemesliem, uz kuru pamata pieteikums atzīts par nepieņemamu.
3. Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tā saņēmusi pieteikumus cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu un pieteikuma iesniegšanas datumu.
10. pants
Pieteikuma pārbaude
Komisija pārbauda pieteikumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 2. punktā, pārbaudot, vai pieteikumā nav acīmredzamu kļūdu. Pārbaudot pieteikumu, Komisija īpaši rūpīgi izskata vienoto dokumentu. Pārbaude būtu jāpabeidz 6 mēnešu laikā. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija rakstveidā informē pieteikuma iesniedzēju par aizkavēšanās iemesliem.
2. IEDAĻA
Iebilduma procedūra
11. pants
Pieņemamība un iebilduma pamatojums
1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. panta nolūkos pamatotu iebilduma paziņojumu pieņem, ja:
a) Komisija to saņem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantā noteiktajā termiņā;
b) tas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 8. panta 1. punktā noteiktajām prasībām
un:
c) tajā norādīts, ka pieteikums aizsardzībai, produkta specifikācijas grozīšanai vai aizsardzības anulēšanai neatbilst noteikumiem par cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, jo:
i) pieteikums neatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 92.–95., 105. vai 106. pantam un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;
ii) piedāvātā nosaukuma reģistrācija būtu pretrunā Regulas (ES) Nr. 1308/2013 100. vai 101. pantam;
iii) piedāvātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu preču zīmes īpašnieka tiesības vai pilnībā homonīmiska nosaukuma vai tāda salikta nosaukuma, kurā viens apzīmējums ir identisks reģistrējamajam nosaukumam, izmantotāja tiesības vai daļēji homonīmisku nosaukumu vai citu reģistrējamajam nosaukumam līdzīgu nosaukumu pastāvēšanu, kuri norāda uz vīnkopības produktiem, kas likumīgi bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktā paredzētā publikācijas datuma.
Iebilduma pamatojumu novērtē saistībā ar Savienības teritoriju.
Ja iebildumu iesniedz fiziska vai juridiska persona, pienācīgi pamatotu iebilduma paziņojumu uzskata par pieņemamu tikai tad, ja tas apliecina iebilduma iesniedzēja likumīgās intereses.
2. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir nepieņemams, tā informē iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kas iesniedza iebildumu, par iemesliem, uz kuru pamata iebildums atzīts par nepieņemamu.
12. pants
Iebilduma procedūra
1. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā aicina iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kura iesniedza iebildumu, un iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kura iesniedza aizsardzības pieteikumu, uzsākt pienācīgu apspriešanos trīs mēnešu ilgumā. Aicinājumu pauž četru mēnešu laikā, sākot no datuma, kurā aizsardzības pieteikums, ar kuru saistīts pamatotais iebilduma paziņojums, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tam pievieno pamatotā iebilduma paziņojuma kopiju. Minēto trīs mēnešu laikā Komisija pēc iestādes vai fiziskās vai juridiskās personas, kas iesniedza pieteikumu, pieprasījuma jebkurā laikā var pagarināt apspriešanās termiņu par ne vairāk kā trim mēnešiem.
2. Iestāde vai persona, kas iesniedza iebildumu, un iestāde vai persona, kas iesniedza aizsardzības pieteikumu, uzsāk apspriešanos bez nepamatotas kavēšanās. Tās viena otrai sniedz attiecīgo informāciju, lai izvērtētu, vai aizsardzības pieteikums atbilst šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 nosacījumiem.
3. Pušu vienošanās gadījumā vai nu pieteikuma iesniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts, no kuras aizsardzības pieteikums iesniegts, iestādes paziņo Komisijai par notikušās apspriešanās rezultātiem un visiem faktoriem, kas ļāva šādu vienošanos sasniegt, tostarp par pušu uzskatiem. Ja informācija, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, ir būtiski grozīta, Komisija atkārto tās pašas regulas 97. panta 2. punktā minēto pārbaudi pēc tam, kad ir veikta nacionālā procedūra, ar ko nodrošina attiecīgās grozītās informācijas pienācīgu publicēšanu. Ja pēc vienošanās produkta specifikācija netiek grozīta vai grozījumi nav būtiski, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu, piešķirot aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
4. Ja puses nevienojas, tad vai nu attiecīgajā trešā valstī reģistrētais pieteikuma iesniedzējs, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts, no kuras iesniegts aizsardzības pieteikums, iestādes paziņo Komisijai par notikušās apspriešanās rezultātiem un par visu saistīto informāciju un dokumentiem. Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu – vai nu piešķirot aizsardzību, vai noraidot pieteikumu.
13. pants
Ierobežojumi aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanai
1. Neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 102. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot līdz pieciem gadiem ilgu pārejas periodu, lai ļautu attiecībā uz dalībvalsts vai trešās valsts izcelsmes produktiem, kuru apzīmējumu veido Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktam neatbilstošs nosaukums vai kuru apzīmējums ietver šādu nosaukumu, turpināt izmantot apzīmējumu, ar kuru tie ir tirgoti.
Šāds pārejas periods tiek paredzēts ar nosacījumu, ka ir iesniegts pieņemams iebilduma paziņojums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 3. punktu vai 98. pantu, kas apliecina, ka aizsardzības piešķiršana nosaukumam apdraudētu:
a) tāda pilnīgi identiska nosaukuma vai salikta nosaukuma pastāvēšanu, kurā kaut viens termins ir identisks reģistrējamajam nosaukumam; vai
b) daļēji homonīmisku nosaukumu vai citu reģistrējamajam nosaukumam līdzīgu nosaukumu pastāvēšanu, kuri norāda uz vīnkopības produktiem, kas likumīgi bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktā paredzētā publikācijas datuma.
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko 1. punktā minēto pārejas periodu pienācīgi pamatotos gadījumos pagarina par laiku līdz 15 gadiem, ja tiek apliecināts, ka:
a) šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms nosaukuma aizsardzības pieteikums ticis iesniegts Komisijai;
b) šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav tikuši un nav varējuši tikt maldināti par produkta patieso izcelsmi.
3. Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.
4. Lai pārvarētu īslaicīgus sarežģījumus saistībā ar ilgtermiņa mērķi nodrošināt, ka visi ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro produkta specifikāciju, dalībvalsts var noteikt aizsardzību pārejas periodā, kas sākas no datuma, kurā pieteikums ir pārsūtīts Komisijai, ja attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši konkrētos vīnkopības produktus, pastāvīgi izmantojot attiecīgos nosaukumus vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas dalībvalsts iestādēm, un ja šādi īslaicīgi sarežģījumi ir minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 3. punktā paredzētajā valsts iebilduma procedūrā. Pārejas periods ir pēc iespējas īsāks un nepārsniedz 10 gadus.
Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebilduma procedūru.
Šādus pārejas periodus norāda Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punktā minētajā pieteikumu dokumentācijā.
3. IEDAĻA
Produkta specifikācijas grozījumi
14. pants
Grozījumu veidi
1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. panta nolūkos produktu specifikācijas grozījumi tiek klasificēti divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma: grozījumi, kuriem nepieciešama iebilduma procedūra Savienības līmenī (“Savienības grozījumi”), un grozījumi, kas jāizskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī (“standarta grozījumi”).
Grozījumu uzskata par Savienības grozījumu, ja:
a) tas ietver aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmaiņas;
b) to veido vīnkopības produkta kategorijas maiņa, svītrošana vai iekļaušana, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā;
c) tas potenciāli varētu padarīt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai b) apakšpunkta i) punktā minēto saikni par spēkā neesošu;
d) tas nosaka turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
Savienības grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešās valstis vai trešo valstu ražotāji, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
Visus pārējos grozījumus uzskata par standarta grozījumiem.
2. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. panta nolūkos pagaidu grozījums ir standarta grozījums saistībā ar pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kuras radušās tāpēc, ka publiskās iestādes ir noteikušas obligātus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, vai kuras ir saistītas ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko oficiāli apstiprinājušas kompetentās iestādes.
15. pants
Procedūra produkta specifikācijas Savienības grozījumiem
1. Pieteikumā par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā, kā noteikts šīs Regulas 14. pantā, mutatis mutandis ievēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. pantā un 96.–99. pantā, šīs regulas II nodaļas 1., 2. un 3. iedaļā un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 II nodaļas 1., 2. un 3. iedaļā noteikto procedūru.
2. Ja, pamatojoties uz pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 2. punktu, Komisija uzskata, ka minētās regulas 97. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, tā publicē Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 9. panta 1. punktā minēto pieteikumu Savienības grozījumam Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Galīgo lēmumu par grozījuma apstiprināšanu pieņem bez Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā minētās pārbaudes procedūras piemērošanas, izņemot gadījums, kad ir iesniegts pieņemams iebildums vai grozījuma pieteikums tiek noraidīts, attiecīgajā gadījumā piemērojot minētās Regulas 99. panta otro daļu.
3. Pieteikumos Savienības grozījumu apstiprināšanai ietver vienīgi Savienības grozījumus. Ja pieteikums Savienības grozījumiem ietver arī standarta vai pagaidu grozījumus, Savienības grozījumu procedūru piemēro tikai Savienības grozījumiem. Standarta vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem.
4. Pārbaudot grozījumu pieteikumus, Komisija galveno uzmanību vērš uz piedāvātajiem grozījumiem.
16. pants
Pieteikumu Savienības grozījumiem pieņemamība
1. Pieteikumus par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā uzskata par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 3. pantu un 9. panta 2. punktu mutatis mutandis un ir pienācīgi aizpildīti.
Pieteikumu par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas ir visaptverošs un izsmeļošs un ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 2. pantā un 9. panta 1. punktā.
Komisijas apstiprinājums pieteikumiem par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā attiecas tikai uz grozījumiem, kas iesniegti pašā pieteikumā.
2. Ja pieteikums nav pieņemams, dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes vai pieteikuma iesniedzēju, kura darbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, informē par iemesliem, uz kuru pamata pieteikums atzīts par nepieņemamu.
17. pants
Standarta grozījumi
1. Standarta grozījumus apstiprina un publisko dalībvalstis, ar kurām ir saistīts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals.
Pieteikumus produkta specifikācijas standarta grozījumu apstiprināšanai iesniedz tās dalībvalsts iestādēm, ar kuru ir saistīts cilmes vietas vai norādes ģeogrāfiskais apgabals. Pieteikumu iesniedzēji ievēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 95. panta nosacījumus. Ja produkta specifikācijas standarta grozījuma apstiprināšanas pieteikumu neiesniedz tas pieteikuma iesniedzējs, kurš iesniedza produkta specifikācijā norādītā nosaukuma vai nosaukumu aizsardzības pieteikumu, dalībvalsts attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam dod iespēju sniegt piebildes par konkrēto pieteikumu, ja vien attiecīgais pieteikuma iesniedzējs vēl pastāv.
Pieteikumā standarta grozījumiem norāda standarta grozījumu aprakstu, sniedz kopsavilkumu par iemesliem, kuru dēļ grozījumi ir vajadzīgi, un apliecina, ka piedāvātie grozījumi ir kvalificējami kā standarta grozījumi saskaņā ar šīs regulas 14. pantu.
2. Ja dalībvalsts uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un saskaņā ar to pieņemto noteikumu prasības ir ievērotas, tā var apstiprināt un publiskot attiecīgo standarta grozījumu. Apstiprināšanas lēmums attiecīgā gadījumā ietver grozīto konsolidēto vienoto dokumentu un grozīto konsolidēto produkta specifikāciju.
Standarta grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots. Dalībvalsts paziņo standarta grozījumus Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu.
3. Lēmumus, ar kuriem apstiprina trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktu standarta grozījumus, pieņem saskaņā ar sistēmu, kas ir spēkā attiecīgajā trešā valstī, un individuālais ražotājs 3. panta nozīmē vai ražotāju grupa, kam ir likumīgas intereses, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc publiskošanas datuma tos paziņo Komisijai vai nu tieši vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
4. Paziņojumu par standarta grozījumiem uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 10. pantam.
5. Ja standarta grozījums ietver vienotā dokumenta izmaiņas, Komisija trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai trešās valsts individuālā ražotāja vai ražotāju grupas, publicē Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 10. pantā minēto standarta grozījuma aprakstu un grozīto vienoto dokumentu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
6. Ja standarta grozījums neietver vienotā dokumenta izmaiņas, Komisija, izmantojot Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 32. pantā minētās informācijas sistēmas, trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai pieteikuma iesniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, dara publiski pieejamu standarta grozījuma aprakstu.
7. Standarta grozījumi ir piemērojami Savienības teritorijā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā vai pēc tam, kad Komisija tos ir publicējusi Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 32. pantā minētajās informācijas sistēmās.
8. Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, attiecīgās dalībvalstis piemēro standarta grozījumu procedūru atsevišķi tai apgabala daļai, kas atrodas to teritorijā. Standarta grozījums ir piemērojams tikai pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kura pēdējā apstiprina standarta grozījumu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots tās lēmums par standarta grozījuma apstiprināšanu, nosūta Komisijai 4. punktā minēto paziņojumu.
Ja viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nepieņem pirmajā daļā minēto valsts lēmumu par apstiprināšanu, jebkura attiecīgā dalībvalsts var iesniegt pieteikumu saskaņā ar Savienības grozījumu procedūru. Šādu noteikumu arī piemēro mutatis mutandis, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.
18. pants
Pagaidu grozījumi
1. Pagaidu grozījumus apstiprina un publisko dalībvalstis, ar kurām ir saistīts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals. Tos kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu. Pagaidu grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots.
2. Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, pagaidu grozījumu procedūru dalībvalstīs piemēro atsevišķi attiecībā uz to apgabala daļu, kas atrodas to teritorijā. Pagaidu grozījumi ir piemērojami tikai pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kura pēdējā apstiprina pagaidu grozījumu, to paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots tās lēmums par apstiprināšanu. Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro arī tad, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.
3. Pagaidu grozījumus attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktiem kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem individuālais ražotājs 3. panta nozīmē vai ražotāju grupa, kam ir likumīgas intereses, vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to apstiprināšanas.
4. Paziņojumu par pagaidu grozījumiem uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas ietver visus Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 11. pantā minētos elementus.
5. Komisija šādus grozījumus publisko trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai trešās valsts individuālā ražotāja vai ražotāju grupas. Pagaidu grozījums ir piemērojams Savienības teritorijā, tiklīdz Komisija to ir publiskojusi.
4. IEDAĻA
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšana
19. pants
Anulēšanas procedūra
Attiecībā uz pieprasījumiem anulēt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 106. pantā, mutatis mutandis ievēro procedūru, kas noteikta Regulas 94. pantā un 96.–99. pantā, šīs regulas II nodaļas 1., 2. un 4. iedaļā un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 II nodaļas 1., 2., 4. un 5. iedaļā.
Komisija publicē Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 13. pantā minēto anulēšanas pieprasījumu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
20. pants
Anulēšanas pamatojums
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 106. panta nolūkos atbilstību produkta specifikācijai arī uzskata par nenodrošinātu, ja tirgū vismaz septiņus gadus pēc kārtas nav laists neviens produkts, kam ir aizsargātais nosaukums.
21. pants
Anulēšanas pieprasījumu pieņemamība
1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 106. panta nolūkos pamatotu anulēšanas pieprasījumu pieņem, ja:
a) anulēšanas pieprasījums atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 13. panta 1. punktā noteiktajām prasībām un
b) anulēšanas pieprasījuma pamatā ir Regulas (ES) Nr. 1308/2013 106. pantā minētie iemesli.
2. Ja Komisija uzskata, ka anulēšanas pieprasījums nav pieņemams, tā informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kas iesniedza pieprasījumu, par iemesliem, uz kuru pamata pieprasījums atzīts par nepieņemamu.
3. Pamatoti iebilduma paziņojumi saistībā ar anulēšanu ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā persona komerciālā ziņā ir atkarīga no reģistrētā nosaukuma.
5. IEDAĻA
Simbolu, norāžu un saīsinājumu izmantošana
22. pants
Pagaidu marķējums un noformējums
Kad pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību ir pārsūtīts Komisijai, ražotāji to var norādīt marķējumā un noformējumā un izmantot valsts logotipus un norādes atbilstoši Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) Nr. 1169/2011.
Savienības simbolus, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Savienības norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un Savienības saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN” marķējumā var norādīt tikai pēc tam, kad ir publicēts lēmums par aizsardzības piešķiršanu attiecīgajam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
Ja pieteikumu noraida, jebkādus vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var tirgot, kamēr izbeidzas krājumi.
23. pants
Atkāpes no pienākuma marķējumā izmantot apzīmējumu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 3. punktu atsauces uz apzīmējumiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” var nenorādīt vīniem, kam ir kāds no turpmāk minētajiem aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem:
a) Grieķija:
Σάμος (Samos);
b) Spānija:
Cava, Jerez, Xérès jeb Sherry, Manzanilla;
c) Francija:
Champagne;
d) Itālija:
Asti, Marsala, Franciacorta;
e) Kipra:
Κουμανδαρία (Commandaria);
f) Portugāle:
Madeira jeb Madère, Port jeb Porto.
III NODAĻA
TRADICIONĀLI APZĪMĒJUMI
1. IEDAĻA
Aizsardzības pieteikumi un pārbaudes procedūra
24. pants
Tradicionālā apzīmējuma valoda un pareizrakstība
1. Tradicionālu apzīmējumu reģistrē:
a) apzīmējuma izcelsmes dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās), reģionālajā(-ās) valodā(-ās); vai
b) valodā, kādā apzīmējumu lieto tirdzniecībā.
2. Tradicionālus apzīmējumus reģistrē to oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav ar latīņu alfabēta burtiem, kopā ar nosaukumu oriģinālrakstībā reģistrē transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem.
25. pants
Pieteikuma iesniedzēji
1. Dalībvalstu vai trešo valstu kompetentās iestādes vai reprezentatīvās profesionālās organizācijas, kas reģistrētas trešās valstīs, var iesniegt pieteikumus tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai.
2. “Reprezentatīva profesionāla organizācija” ir jebkura ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija, kas pieņēmusi tādus pašus noteikumus un darbojas vienā vai vairākos vīna cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalos, ja vismaz divas trešdaļas tās biedru ir ražotāji, kas reģistrēti apgabalā, kurā organizācija darbojas, un to produkcija veido vismaz divas trešdaļas no attiecīgo apgabalu kopējās produkcijas. Reprezentatīva profesionāla organizācija var iesniegt pieteikumu aizsardzībai tikai attiecībā uz tiem vīnkopības produktiem, ko tā ražo.
26. pants
Pieteikuma pieņemamība
1. Aizsardzības pieteikumus uzskata par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti atbilstoši šīs Regulas 25. pantam un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 21. pantam un 30. panta 3. punktam un ir pienācīgi aizpildīti.
Pieteikumus uzskata par pienācīgi aizpildītiem, ja tie ietver šādu informāciju:
a) nosaukumu, kas aizsargājams kā tradicionāls apzīmējums;
b) tradicionālā apzīmējuma veidu, un vai uz to attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) vai b) punkts;
c) valodu, kurā nosaukums, kas aizsargājams kā tradicionāls apzīmējums, ir izteikts;
d) vīnkopības produkta attiecīgo kategoriju vai kategorijas;
e) definīcijas un izmantošanas nosacījumu kopsavilkumu;
f) attiecīgos aizsargātos cilmes vietas nosaukumus vai attiecīgās aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
2. Pieteikumam pievieno attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu kopiju vai noteikumus, kas piemērojami vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī vai attiecīgajās trešās valstīs, ar ko nosaka konkrētā apzīmējuma izmantošanu, un atsauci uz minēto tiesību aktu vai noteikumu publicēšanu.
3. Ja pieteikums nav pienācīgi aizpildīts vai ar pieteikumu nav iesniegti 2. punktā minētie dokumenti, pieteikumu uzskata par nepieņemamu.
4. Ja pieteikums nav pieņemams, par iemesliem, kas to pamato, informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzēju, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, precizējot, ka ir jāiesniedz jauns pienācīgi aizpildīts pieteikums.
27. pants
Derīguma nosacījumi
1. Pieteikumu tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai uzskata par derīgu, ja nosaukums, attiecībā uz kuru tiek prasīta aizsardzība:
a) atbilst tradicionāla apzīmējuma prasībām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. pantā, kā arī šīs Regulas 24. pantā noteiktajām prasībām;
b) to veido vai nu tikai:
i) nosaukums, ko lielā daļā Savienības vai attiecīgās trešās valsts teritorijas tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 92. panta 1. punktā minēto vīnkopības produktu īpašās kategorijas; vai
ii) nosaukums ar reputāciju, ko vismaz dalībvalsts vai attiecīgās trešās valsts teritorijā tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 92. panta 1. punktā minēto vīnkopības produktu īpašās kategorijas;
c) nav kļuvis vispārīgs; un
d) ir definēts un regulēts dalībvalsts tiesību aktos vai uz to attiecina lietošanas nosacījumus atbilstīgi noteikumiem, kas piemērojami vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī, tostarp reprezentatīvu profesionālo organizāciju apstiprinātajiem noteikumiem.
Punkta b) apakšpunkta nosacījumus nepiemēro tradicionālajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) punktā.
2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos tradicionāla lietošana ir:
a) lietošana vismaz piecu gadu ilgā periodā, ja apzīmējumi iesniegti tās dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā vai reģionālajā valodā, kurā apzīmējums ir radies;
b) lietošana vismaz 15 gadus ilgā periodā, ja apzīmējumi iesniegti valodā, ko izmanto tirdzniecībā.
3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos nosaukums, kas kļuvis “vispārīgs”, ir nosaukums, kurš, lai arī tas attiecas uz specifisku ražošanas vai izturēšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu, vai uz īpašu ar vīnkopības produktu vēsturi saistītu notikumu, ir kļuvis par attiecīgā produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā.
28. pants
Komisijas veikta pārbaude
1. Pieteikuma tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikumu saņem Komisija.
2. Komisija pārbauda, vai aizsardzības pieteikumā ir ievēroti šajā nodaļā minētie nosacījumi.
3. Ja Komisija uzskata, ka 26. un 27. pantā minētie nosacījumi ir ievēroti, tā pieņem īstenošanas aktu par aizsardzības pieteikuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. Ja pieteikums tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai neatbilst šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem, Komisija informē pieteikuma iesniedzēju par atteikuma iemesliem, nosakot termiņu pieteikuma atsaukšanai vai grozīšanai vai komentāru iesniegšanai.
5. Ja pieteikuma iesniedzējs nenovērš šķēršļus 4. punktā noteiktajā termiņā, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko pieteikumu noraida saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 115. panta 2. punktu.
2. IEDAĻA
Iebilduma procedūra
29. pants
Iebilduma iesniegšana
Par iebilduma iesniegšanas dienu uzskata dienu, kad Komisija saņem iebildumu.
30. pants
Pieņemamība un iebilduma pamatojums
1. Pamatotu iebildumu uzskata par pieņemamu, ja:
a) to iesniedz jebkura dalībvalsts vai trešā valsts, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses;
b) Komisija to saņem Īstenošanas Regulas (ES) 2019/34 22. panta 1. punktā noteiktajā termiņā;
c) tas apliecina, ka aizsardzības pieteikums nav atbilstošs noteikumiem par tradicionāliem apzīmējumiem, jo tas neatbilst šīs regulas 27. pantam vai piedāvātā nosaukuma reģistrācija būtu pretrunā šīs regulas 32. vai 33. pantam.
2. Par iebildumiem, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalstij vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvajai profesionālajai organizācijai attiecīgajā trešā valstī.
31. pants
Iebilduma pārbaude
1. Ja Komisija nenoraida iebildumu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 23. panta 3. punktu, tā paziņo par iebildumu pieteikuma iesniedzējam un aicina pieteikuma iesniedzēju iesniegt piezīmes Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 24. panta 1. punktā paredzētajā laikā. Jebkādas piezīmes, kas saņemtas minētajā periodā, paziņo iebilduma iesniedzējam.
Iebilduma pārbaudes laikā Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt komentārus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 24. panta 2. punktā paredzētajā laikā.
2. Ja pieteikuma vai iebilduma iesniedzējs par to neiesniedz nekādas piezīmes vai ja netiek ievēroti Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 24. pantā noteiktie termiņi piezīmju un komentāru iesniegšanai, Komisija lemj par iebildumu.
3. Lēmumus par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu vai atzīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai ir ievēroti šīs regulas 27., 32. vai 33. panta nosacījumi. Par lēmumu noraidīt tradicionālo apzīmējumu paziņo iebilduma iesniedzējam un pieteikuma iesniedzējam.
4. Ja ir iesniegti vairāki iebildumi, sākotnējā pārbaude par vienu vai vairākiem šādiem iebildumiem var radīt šķēršļus aizsardzības pieteikuma izskatīšanai. Komisija šādos apstākļos var atlikt pārējās iebilduma procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.
Ja pieteikumu noraida, apturētās iebilduma procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.
3. IEDAĻA
Aizsardzība
32. pants
Saistība ar preču zīmēm
1. Tādas preču zīmes reģistrāciju, kuru veido tradicionāls apzīmējums, kas neatbilst attiecīgā tradicionālā apzīmējuma definīcijai un lietošanas nosacījumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. pantā, vai kura ietver šādu tradicionālu apzīmējumu, ja tā ir saistīta ar kādā no VII pielikuma II daļā minētajām kategorijām esošu produktu:
a) atsaka, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedz pēc datuma, kurā Komisijai iesniegts pieteikums par tradicionālā apzīmējuma aizsardzību, un tradicionālais apzīmējums pēc tam tiek aizsargāts; vai
b) atzīst par nederīgu.
2. Nosaukumu neaizsargā kā tradicionālu apzīmējumu, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, šāda aizsardzība varētu maldināt patērētāju par vīnkopības produkta patieso identitāti, specifiku, īpašībām vai kvalitāti.
3. Neskarot 2. punktu, 1. punktā minēto preču zīmi, par kuru ir iesniegts pieteikums, kura ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz valsts tiesību akti, iegūta labticīgi lietojot Savienības teritorijā pirms tradicionālā apzīmējuma aizsardzības datuma izcelsmes valstī, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no tradicionālā apzīmējuma aizsardzības, ar nosacījumu, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/95/EK ( 1 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 ( 2 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 ( 3 ) nepastāv nekādi iemesli preču zīmes nederīgumam vai atsaukšanai.
Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot tradicionālo apzīmējumu un attiecīgās preču zīmes.
33. pants
Homonīmi
1. Apzīmējumu, par kuru iesniegts aizsardzības pieteikums un kurš ir pilnībā vai daļēji homonīmisks ar tradicionālu apzīmējumu, kas jau ir aizsargāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 113. pantu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietošanu un neskaidrību risku.
Homonīmisku apzīmējumu, kas maldina patērētāju par vīnkopības produkta specifiku, kvalitāti vai patieso izcelsmi, nereģistrē, pat ja apzīmējums ir pareizs.
Reģistrētu homonīmisku apzīmējumu var izmantot tikai tad, ja praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk reģistrēto homonīmu no apzīmējuma, kas jau ir reģistrā, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un ir jānovērš pircēja maldināšana.
2. Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro tradicionālajiem apzīmējumiem, kuru aizsardzība apstiprināta līdz 2009. gada 1. augustam un kuri ir pilnībā vai daļēji homonīmiski ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar vīna vīnogu šķirnes vai tās sinonīma nosaukumu, kas nosaukti IV pielikumā.
4. IEDAĻA
Grozīšana un anulēšana
34. pants
Tradicionālu apzīmējumu grozīšana
Pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 25. pantā minētajiem nosacījumiem, var pieteikt reģistrēta tradicionāla apzīmējuma grozīšanas apstiprināšanu attiecībā uz 26. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem elementiem.
26.–31. pantu mutatis mutandis piemēro grozījumu pieteikumiem.
35. pants
Tradicionālu apzīmējumu anulēšana
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 115. panta 2. punktu Komisija pēc pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas, kurai ir likumīgas intereses, pieprasījuma var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko anulē tradicionāla apzīmējuma aizsardzību.
26.–31. pantu mutatis mutandis piemēro anulēšanas pieteikumiem.
36. pants
Anulēšanas pamatojums
Tradicionāla apzīmējuma aizsardzību anulē, ja:
a) tradicionālais apzīmējums vairs neatbilst 27., 32. vai 33. pantā noteiktajām prasībām;
b) vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai definīcijai un lietošanas nosacījumiem.
37. pants
Anulēšanas pieprasījuma pieņemamība
1. Pamatotu anulēšanas pieprasījumu uzskata par pieņemamu, ja:
a) Komisijai to iesniegusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses; un
b) tā pamatā ir kāds no 36. pantā minētajiem iemesliem.
Pienācīgi pamatotu anulēšanas pieprasījumu uzskata par pieņemamu tikai tad, ja tas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējam ir likumīgas intereses.
2. Ja Komisija uzskata, ka anulēšanas pieprasījums nav pieņemams, tā informē iestādi vai personu, kas iesniedza pieprasījumu, par nepieņemamības iemesliem.
3. Komisija dara anulēšanas pieprasījumu pieejamu attiecīgajām iestādēm un personām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 30. panta 4. punktu.
4. Pamatoti iebilduma paziņojumi saistībā ar anulēšanas pieprasījumiem ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā persona komerciālā ziņā ir pastāvīgi atkarīga no reģistrētā nosaukuma.
38. pants
Noteikumi par trešās valstīs izmantotiem tradicionālajiem apzīmējumiem
1. Tradicionālā apzīmējuma definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. pantā, mutatis mutandis piemēro apzīmējumiem, kurus trešās valstīs tradicionāli izmanto vīnkopības produktiem, uz kuriem saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai cilmes vietas nosaukumi.
2. Attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktiem, kuru marķējumā norādīti tradicionālie apzīmējumi, kas nav Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 25. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā datubāzē “E-Bacchus” iekļautie tradicionālie apzīmējumi, var izmantot šīs tradicionālās norādes vīna marķējumā saskaņā ar attiecīgajās trešās valstīs piemērojamajiem noteikumiem, tostarp reprezentatīvu profesionālo organizāciju noteikumiem.
5. IEDAĻA
39. pants
Pašreizējie aizsargātie tradicionālie apzīmējumi
Tradicionālos apzīmējumus, kas ir aizsargāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 607/2009, automātiski aizsargā ar šo regulu.
IV NODAĻA
MARĶĒŠANA UN NOFORMĒŠANA
1. IEDAĻA
Obligātie dati
40. pants
Obligāto datu noformēšana
1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. pantā minētos obligātos datus uz trauka norāda vienā redzamības laukā tā, lai tos varētu vienlaicīgi izlasīt, trauku nepagriežot, noformē ar neizdzēšamiem burtiem, un tos var skaidri saskatīt uz pārējā teksta vai grafiskā noformējuma fona.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, 41. panta 1. punktā minētos obligātos datus, importētāju un partijas numuru var norādīt ārpus minētajā punktā minētā redzamības lauka.
3. Šā panta 1. punktā un 41. panta 1. punktā minēto datu rakstzīmju izmēram neatkarīgi no izmantotā rakstzīmju formāta jābūt 1,2 mm vai lielākam.
41. pants
Noteiktu horizontālo noteikumu piemērošana
1. Lai norādītu atsevišķas vielas vai produktus, kas izraisa alerģijas vai nepanesību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 21. pantā, izmantojamie apzīmējumi attiecībā uz sulfītiem, olām un olu produktiem un pienu un piena produktiem ir I pielikuma A daļā minētie apzīmējumi.
2. Panta 1. punktā minētos apzīmējumus var papildināt ar attiecīgo piktogrammu, kas norādīta I pielikuma B daļā.
42. pants
Tirdzniecība un eksports
1. Vīnkopības produktus, kuru marķējums vai noformējums neatbilst attiecīgajām prasībām, kas norādītas šajā regulā, nedrīkst laist tirdzniecībā Savienībā vai eksportēt.
2. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. un 3. iedaļas 3. apakšiedaļas, gadījumos, kad vīnkopības produktus paredzēts eksportēt, dalībvalstis var atļaut datus un noformējumu, kas neatbilst spēkā esošajiem Savienības noteikumiem attiecībā uz marķēšanu un noformēšanu, ja šādi vīnkopības produktu dati vai noformējums ir prasīts attiecīgās trešās valsts tiesību aktos. Šādus datus var norādīt valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas.
3. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļas 3. apakšiedaļas un 3. iedaļas, gadījumos, kad vīnkopības produktus paredzēts patērēt lidmašīnās, dalībvalstis var atļaut noformējumu, kas neatbilst spēkā esošajiem Savienības noteikumiem attiecībā uz noformējumu, ja šāds vīnkopības produktu noformējums ir nepieciešams drošības apsvērumu dēļ.
43. pants
Svina kapsulu vai folijas izmantošanas aizliegums
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā minēto vīnkopības produktu aizvākojuma segumiem neizmanto svina kapsulas vai foliju.
44. pants
Faktiskā spirta koncentrācija
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto faktisko spirta tilpumkoncentrāciju norāda tilpuma procentos vai pusprocentos.
Pēc skaitļa, ar ko apzīmē faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, norāda simbolu “% tilp.”, un pirms tā var rakstīt vārdus “faktiskā spirta koncentrācija”, “faktiskais spirta saturs” vai “alk.”. Attiecībā uz daļēji fermentētu vīnogu misu vai fermentācijas procesā esošu jaunvīnu faktiskā spirta koncentrācijas norādi var aizstāt vai papildināt ar skaitli, ar ko apzīmē kopējo spirta koncentrāciju, pēc tā norādot simbolu “% tilp.” un pirms tā iekļaujot vārdus “kopējā spirta koncentrācija” vai “kopējais spirta saturs”.
Neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei, norādītā spirta tilpumkoncentrācija no analīzē norādītās nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 0,5 %. Tomēr spirta koncentrācija vīnkopības produktos ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus glabā pudelēs ilgāk nekā trīs gadus, dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, pusdzirkstošajos vīnos, gāzētajos pusdzirkstošajos vīnos, desertvīnos un vīnos, kas izgatavoti no pārgatavinātām vīnogām, neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei, nedrīkst atšķirties no analīzē norādītās par vairāk nekā 0,8 % tilp.
45. pants
Norāde par izcelsmi
1. Norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta d) apakšpunktā, noformē šādi:
a) attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 3.–9., 15. un 16. punktā minētajiem vīnkopības produktiem izmanto vārdus “(..) vīns”, “izgatavots (..)”, “(..) produkts” vai “(..) sekt” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, tos papildinot ar dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievāktas vīnogas un izgatavots vīns;
b) ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās dalībvalstīs, izmanto vārdus “Eiropas Savienības vīns” vai “jauktais vīns no dažādām Eiropas Savienības valstīm” vai līdzvērtīgus apzīmējumus;
c) attiecībā uz vīniem, kas izgatavoti kādā dalībvalstī no vīnogām, kuras ievāktas citā dalībvalstī, izmanto vārdus “Eiropas Savienības vīns” vai “vīns izgatavots (..) no vīnogām, kuras ievāktas (..)”, norādot attiecīgo dalībvalstu nosaukumus;
d) ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās trešās valstīs, izmanto vārdus “jauktais vīns no (..)” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumus;
e) attiecībā uz vīniem, kas izgatavoti trešā valstī no vīnogām, kuras ievāktas citā trešā valstī, izmanto vārdus “vīns izgatavots (..) no vīnogām, kuras ievāktas (..)”, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumus.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) punkta, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 4., 5. un 6. punktā minētajiem vīnkopības produktiem, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, minētajā a) punktā paredzēto norādi var aizstāt ar norādi “izgatavots (..)” vai ar līdzvērtīgiem apzīmējumiem, norādot arī tās dalībvalsts nosaukumu, kurā veikta otrā raudzēšana.
Pirmā un otrā daļa neskar 46. un 55. pantu.
2. Izcelsmes norādi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta d) apakšpunktā, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 2., 10., 11. un 13. punktā minētajiem vīnkopības produktiem norāda šādi:
a) lieto vārdkopas “(..) misa” vai “misa izgatavota (..)” vai citus līdzvērtīgus apzīmējumus, norādot arī dalībvalsts nosaukumu;
b) lieto vārdkopu “maisījums izgatavots no divu vai vairāku Eiropas Savienības valstu produktiem” attiecībā uz vīnkopības produktiem, kas ražoti, kupējot produktus, kuri izgatavoti divās vai vairākās dalībvalstīs;
c) lieto vārdkopu “misa izgatavota (..) no vīnogām, kas ievāktas (..)” gadījumos, kad vīnogu misa nav izgatavota tajā dalībvalstī, kurā ievāktas vīnogas, no kurām izgatavots vīns.
3. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti un 1. punkta a) un c) apakšpunktā un 2. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar attiecīgās atsevišķās pavalsts nosaukumu, kas ir Apvienotās Karalistes daļa, kurā novāktas vīnkopības produkta izgatavošanā izmantotās vīnogas.
46. pants
Norāde par pudeļu pildītāju, ražotāju, importētāju un pārdevēju
1. Lai piemērotu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu un šo pantu:
a) “pudeļu pildītājs” ir fiziska vai juridiska persona vai Eiropas Savienībā reģistrēta šādu personu grupa, kas veic pudeļu pildīšanu, vai arī pudeļu pildīšanu veic kāds cits to uzdevumā;
b) “iepildīšana” ir attiecīgā produkta iepildīšana traukos ar ietilpību, kas nepārsniedz 60 litrus, tālākai pārdošanai;
c) “ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kura vai kuras uzdevumā veic vīnogu vai vīnogu misas pārstrādi vīnā vai vīnogu misas vai vīna pārstrādi dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos vai kvalitatīvajos aromātiskajos dzirkstošajos vīnos;
d) “importētājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kuru uzņēmējdarbība reģistrēta Savienībā, kas uzņemas atbildību par to preču laišanu apgrozībā, kas nav izgatavotas Savienībā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 ( 4 ) 5. panta 24. punkta izpratnē;
e) “pārdevējs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kas neatbilst ražotāja definīcijai un kas iepērk un pēc tam laiž apgrozībā dzirkstošos vīnus, gāzētos dzirkstošos vīnus, kvalitatīvos dzirkstošos vīnus vai kvalitatīvos aromātiskos dzirkstošos vīnus;
f) “adrese” ir norāde uz vietējo administratīvo teritoriju un dalībvalsti vai trešo valsti, kurā atrodas pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja telpas vai galvenais birojs.
2. Pudeļu pildītāja nosaukumu un adresi papildina vai nu ar:
a) vārdiem “pudeļu pildītājs” vai “pudelēs iepildījis (..)”, ko var papildināt ar apzīmējumiem, kas norāda uz ražotāja saimniecību, vai
b) apzīmējumiem, kuru lietošanas nosacījumus noteikušas dalībvalstis, kurās iepilda vīnkopības produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
i) ražotāja saimniecībā; vai
ii) ražotāju grupas telpās; vai
iii) uzņēmumā, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai attiecīgā noteiktā ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā.
Ja iepildīšanu pudelēs veic uz līguma pamata, norādi par pudeļu pildītāju papildina ar vārdiem “iepildīts (..)”, vai ja ir norādīts personas nosaukums un adrese, kas veikusi iepildīšanu trešās puses uzdevumā, norādi papildina ar vārdiem “iepildīts (..) pildījis (..)”.
Ja vīnu iepilda pudelēs vietā, kas nav pudeļu pildītāja reģistrētā vieta, šajā punktā minētos datus papildina ar atsauci uz precīzu vietu, kur tika veikta iepildīšana, un, ja tā ir veikta citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts nosaukumu. Šīs prasības nav piemērojamas gadījumos, kad pildīšanu pudelēs veic pudeļu pildītāja uzņēmuma tiešā tuvumā.
Ja produktu nepilda pudelēs, bet citos traukos, vārdus “pudeļu pildītājs (..)” un “pudelēs iepildījis (..)” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “iepakotājs” un “iepakojis (..)”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā abu vārdu nozīme neatšķiras.
3. Ražotāja vai pārdevēja nosaukumu un adresi papildina ar vārdiem “ražotājs” vai “ražojis” un “tirgotājs” vai “tirgo” vai līdzvērtīgiem vārdiem.
Dalībvalstis var nolemt:
a) likt obligāti norādīt ražotāju;
b) atļaut aizstāt vārdus “ražotājs” vai “ražojis” ar II pielikumā minētajiem vārdiem.
4. Pirms importētāja nosaukuma un adreses norāda vārdus “importētājs” vai “importējis (..)”. Attiecībā uz vairumā importētiem vīnkopības produktiem, kas iepildīti pudelēs Savienībā, importētāja nosaukumu var aizstāt vai papildināt ar norādi uz pudeļu pildītāju saskaņā ar 2. punktu.
5. Ja norādes attiecas uz vienu un to pašu fizisku vai juridisku personu, 2., 3. un 4. punktā minētās norādes var apvienot.
Vienu no šīm norādēm var aizstāt ar kodu, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā izvietots pudeļu pildītāja, ražotāja, importētāja vai pārdevēja galvenais birojs. Papildus kodam norāda atsauci uz attiecīgo dalībvalsti. Ja produkta komerciālajā izplatīšanā iesaistīta cita fiziska vai juridiska persona, kas nav pudeļu pildītājs, ražotājs, pārdevējs vai importētājs, kuriem norādīts kods, tās nosaukumu un adresi arī norāda attiecīgā produkta marķējumā.
6. Ja pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja vārds, uzvārds vai nosaukums ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums vai tā daļa, marķējumā to norāda:
a) ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, ar kurām norādīts aizsargātas cilmes vietas nosaukums vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai attiecīgā vīnkopības produkta kategorijas nosaukums; vai
b) izmantojot kodu, kā paredzēts 5. punkta otrajā daļā.
Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka, kādu veidu piemēro attiecībā uz to teritorijās ražotiem vīnkopības produktiem.
47. pants
Norāde par cukuru saturu dzirkstošajā vīnā, gāzētajā dzirkstošajā vīnā, kvalitatīvā dzirkstošajā vīnā vai kvalitatīvā aromātiskajā dzirkstošajā vīnā
1. Šīs regulas III pielikuma A daļā minētos apzīmējumus, kas izsaka cukuru saturu, norāda Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu marķējumā.
2. Ja vīnkopības produktos cukuru saturs, kas izteikts kā fruktoze, glikoze un saharoze, pieļauj divu III pielikuma A daļā nosaukto apzīmējumu lietošanu, no šiem diviem apzīmējumiem izvēlas tikai vienu.
3. Neskarot III pielikuma A daļā aprakstītos lietošanas nosacījumus, cukuru saturs no produkta marķējumā norādītā nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 3 gramiem litrā.
48. pants
Īpaši noteikumi gāzētajiem dzirkstošajiem vīniem, gāzētajiem pusdzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem
1. Apzīmējumus “gāzēts dzirkstošais vīns” un “gāzēts pusdzirkstošais vīns”, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, papildina tāda paša veida un izmēra rakstzīmēs ar vārdiem “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu” arī tad, ja ir piemērojams Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 2. punkts.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja izmantotā valoda pati par sevi norāda, ka ir pievienots oglekļa dioksīds.
3. Attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem atsauci uz vīnkopības produkta kategoriju var nenorādīt tiem vīniem, kuru marķējumā minēts apzīmējums “Sekt”.
2. IEDAĻA
Fakultatīvi dati
49. pants
Vīnogu novākšanas gads
1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnogu novākšanas gadu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā minēto vīnkopības produktu marķējumā var norādīt, ar nosacījumu, ka vismaz 85 % produktu izgatavošanā izmantoto vīnogu ievāktas attiecīgajā gadā. Tas neattiecas uz:
a) jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kas izmantoti vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru; vai
b) jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3. punkta e) un f) apakšpunktā.
2. Šā panta 1. punkta nolūkos vīnkopības produktus, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, taču to marķējumā ir norāde uz vīnogu novākšanas gadu, sertificē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 ( 5 ) 12. pantu.
3. Vīnkopības produktiem, kurus tradicionāli iegūst no vīnogām, kuras ievāktas janvārī vai februārī, norādot vīnogu novākšanas gadu vīnkopības produktu marķējumā, min iepriekšējo kalendāro gadu.
50. pants
Vīna vīnogu šķirņu nosaukums
1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā minēto vīnkopības produktu ražošanai izmantoto vīna vīnogu šķirņu nosaukumi vai to sinonīmi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var norādīt attiecīgo produktu marķējumā saskaņā ar a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, ja vīnkopības produkti ir ražoti Savienībā, vai saskaņā ar a) un c) apakšpunkta nosacījumiem, ja tie ir ražoti trešās valstīs.
a) Vīna vīnogu šķirņu nosaukumus vai to sinonīmus var norādīt, ievērojot šādus nosacījumus:
i) ja nosaukta tikai viena vīna vīnogu šķirne vai tās sinonīms, vismaz 85 % produkta jābūt izgatavotiem no šīs šķirnes, neieskaitot:
— jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kas izmantoti vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru, vai
— jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3. punkta e) un f) apakšpunktā;
ii) ja norādītas divas vai vairākas vīna vīnogu šķirnes vai to sinonīmi, 100 % attiecīgā produkta jābūt izgatavotiem no šīm šķirnēm, neieskaitot:
— jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kas izmantoti vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru, vai
— jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3. punkta e) un f) apakšpunktā;
vīna vīnogu šķirnes marķējumā ir jānorāda lejupejošā secībā atbilstoši izmantotajai proporcijai un ar vienāda izmēra rakstzīmēm.
b) Attiecībā uz Savienībā ražotajiem vīnkopības produktiem vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumi ir nosaukumi, kas norādīti vīna vīnogu šķirņu klasifikācijā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. panta 2. punktā.
Attiecībā uz dalībvalstīm, kas atbrīvotas no klasificēšanas pienākuma, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. panta 3. punktā, vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus norāda “Starptautiskajā vīnogu šķirņu un to sinonīmu sarakstā”, ko pārvalda Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija.
c) Attiecībā uz vīnkopības produktiem, kas izgatavoti trešās valstīs, vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumu lietošanas nosacījumi atbilst noteikumiem, ko piemēro vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī, tostarp noteikumiem, ko apstiprinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas, un vīna vīnogu šķirņu nosaukumi vai to sinonīmi ir minēti vismaz vienas tālāk nosauktās organizācijas sarakstā:
i) Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija;
ii) Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība;
iii) Starptautiskā Augu ģenētisko resursu padome.
2. Šā panta 1. punkta nolūkos vīnkopības produktu, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, taču marķējumā ir norādes uz vīnogu šķirni, sertificē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 12. pantu.
Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vīna vīnogu šķirņu nosaukumus, ko lieto, lai papildinātu produkta aprakstu, proti, ‘pinot blanc’, ‘pinot noir’, ‘pinot meunier’ vai ‘pinot gris’ un līdzvērtīgus nosaukumus citās Savienības valodās, var aizstāt ar sinonīmu “pinot”.
3. Vīna vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kurus veido aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai kuri tādu ietver un kurus var norādīt tāda produkta marķējumā, kam ir trešās valsts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir šīs regulas IV pielikuma A daļā minētie nosaukumi vai sinonīmi.
Komisija var grozīt IV pielikuma A daļu tikai ar mērķi ņemt vērā jaunu dalībvalstu noteiktas marķēšanas prakses pēc to pievienošanās ES.
4. Vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas nosaukti šīs regulas IV pielikuma B daļā un kuros daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un kuri tieši attiecas uz attiecīgā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfisko elementu, drīkst norādīt tikai tādā produkta marķējumā, kurā ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
51. pants
Īpaši noteikumi par vīna vīnogu šķirņu norādīšanu uz vīnkopības produktiem, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–9. un 16. punktā minētajiem vīnkopības produktiem, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un tad, ja ir ievēroti minētās regulas 120. panta 2. punkta nosacījumi, dalībvalstis var nolemt izmantot apzīmējumus “vienas šķirnes vīnogu vīns”, papildinot to ar:
a) attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) nosaukumu(-iem); un/vai
b) vīna vīnogu šķirnes(-ņu) nosaukumu(-iem).
Attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem vīnkopības produktiem, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru marķējumā ir vienas vai vairāku vīna vīnogu šķirņu nosaukums, trešās valstis var nolemt izmantot apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīns”, kas papildināts ar attiecīgās(-o) trešās(-o) valsts(-u) nosaukumu(-iem).
Šīs regulas 45. pantu nepiemēro saistībā ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) vai trešās(-o) valsts(-u) nosaukuma(-u) norādi.
Attiecībā uz Apvienoto Karalisti dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar tās attiecīgās pavalsts nosaukumu, kas ir daļa no Apvienotās Karalistes un kurā ievāktas vīnkopības produktu izgatavošanai izmantotās vīnogas.
52. pants
Norāde par cukuru saturu vīnkopības produktos, kas nav dzirkstošais vīns, gāzēts dzirkstošais vīns, kvalitatīvs dzirkstošais vīns vai kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns
1. Cukuru saturu, kas izteikts kā fruktoze un glikoze, kā paredzēts šīs regulas III pielikuma B daļā, var norādīt tādu vīnkopības produktu marķējumā, kuri nav Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie produkti.
2. Ja cukuru saturs vīnkopības produktos pieļauj divu šīs regulas III pielikuma B daļā minēto apzīmējumu lietošanu, izvēlas tikai vienu no šiem diviem apzīmējumiem.
3. Neskarot šīs regulas III pielikuma B daļā norādītos lietošanas nosacījumus, cukuru saturs vīnā no cukuru satura, kas norādīts produkta marķējumā, nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 1 gramu litrā.
4. Šā panta 1. punktu nepiemēro vīnkopības produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3., 8. un 9. punktā, ja nosacījumus cukuru satura norādīšanai regulē dalībvalstis vai ja tie ir paredzēti noteikumos, ko piemēro attiecīgajā trešā valstī, tostarp – attiecībā uz trešām valstīm – reprezentatīvu profesionālo organizāciju noteikumos.
53. pants
Apzīmējumi, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta f) apakšpunktu vīnkopības produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā, var būt norādes uz konkrētām ražošanas metodēm. Šīs norādes drīkst ietvert šajā pantā minētās ražošanas metodes.
2. Lai aprakstītu vīnkopības produktu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas raudzēts, nogatavināts vai izturēts koka traukā, var lietot tikai apzīmējumus, kas izmantoti, lai norādītu uz atsevišķām V pielikumā minētām ražošanas metodēm. Tomēr šādiem vīnkopības produktiem dalībvalstis un trešās valstis var izveidot citas norādes, kas pēc analoģijas atbilst V pielikumā noteiktajām norādēm.
Ja vīnkopības produkts ir izturēts koka traukā saskaņā ar valstī spēkā esošajām prasībām, pat gadījumos, kad izturēšana turpinās cita veida traukā, ir atļauts lietot vienu no pirmajā daļā minētajām norādēm.
Tāda vīnkopības produkta aprakstā, kura izgatavošanas procesā ir izmantoti ozola koksnes gabali, pat kombinējot to ar glabāšanu koka traukos, nedrīkst izmantot pirmajā daļā minētās norādes.
3. Norādi “raudzēts pudelē” var izmantot tikai dzirkstošo vīnu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar nosacījumu, ka:
a) produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;
b) izgatavošanas procesa ilgums, tostarp produkta izturēšana uzņēmumā, kurā tas izgatavots, skaitot no fermentācijas procesa sākuma dzirkstoša cuvée iegūšanai, nav mazāks par deviņiem mēnešiem;
c) fermentācijas process dzirkstoša cuvée iegūšanai un cuvée izturēšana uz nogulsnēm ilgusi vismaz 90 dienas;
d) produkts atdalīts no nogulsnēm, to filtrējot saskaņā ar vīna pārliešanas citā traukā metodi vai sasaldēšanas metodi.
4. Vārdkopas “raudzēts pudelē pēc tradicionāla paņēmiena” vai “tradicionāls paņēmiens” vai “klasisks paņēmiens” vai “klasiski tradicionāls paņēmiens” drīkst lietot tikai dzirkstošo vīnu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar nosacījumu, ka:
a) produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;
b) produkts izturēts uz nogulsnēm tajā pašā uzņēmumā bez pārtraukuma vismaz deviņus mēnešus no dienas, kad iegūts cuvée;
c) produkts atdalīts no nogulsnēm, izmantojot sasaldēšanas metodi.
5. Apzīmējumu “Crémant” drīkst lietot tikai attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem baltvīniem vai sārtvīniem (rosé), kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ar nosacījumu, ka:
a) vīnogas tiek ievāktas ar rokām;
b) vīns izgatavots no misas, kas iegūta, sapresējot veselas vai no ķekariem atdalītas vīnogas. Iegūtās misas daudzums nedrīkst būt lielāks par 100 litriem uz katriem 150 kg vīnogu;
c) maksimāli pieļaujamais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 150 mg/l;
d) cukuru saturs ir mazāks par 50 g/l;
e) vīns atbilst 4. punktā noteiktajām prasībām.
neskarot 55. pantu, apzīmējumu “Crémant” kvalitatīvo dzirkstošo vīnu marķējumā norāda kopā ar ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar ko nosaka attiecīgā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noteikto apgabalu.
Pirmās daļas a) apakšpunkta un otrās daļas noteikumus nepiemēro tiem ražotājiem, kuru preču zīmju nosaukumos iekļauts apzīmējums “Crémant”, kas reģistrēts līdz 1986. gada 1. martam.
6. Atsauces uz vīnogu bioloģisko ražošanu nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 ( 6 ).
54. pants
Norāde par saimniecību
1. Šīs regulas VI pielikumā nosaukto saimniecību apzīmējumus, kuras nav pudeļu pildītāja, ražotāja vai pārdevēja nosaukums, rezervē vīnkopības produktiem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Šādus terminus izmanto tikai tad, ja vīnkopības produkts ir izgatavots vienīgi no vīnogām, kas ievāktas attiecīgās saimniecības izmantotos vīna dārzos un vīnu izgatavo vienīgi šajā saimniecībā.
2. Dalībvalstis regulē VI pielikumā nosaukto attiecīgo apzīmējumu izmantošanu. Trešās valstis paredz lietošanas noteikumus, kas piemērojami šo valstu attiecīgajiem VI pielikumā uzskaitītajiem apzīmējumiem, tostarp apzīmējumiem, ko ierosinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.
3. Uzņēmēji, kas iesaistīti šādā saimniecībā ražota vīnkopības produkta tirgvedībā, drīkst izmantot saimniecības nosaukumu attiecīgā vīnkopības produkta marķējumā un noformējumā tikai tad, ja attiecīgā saimniecība tam piekrīt.
55. pants
Atsauce uz tādu ģeogrāfisku vienību nosaukumiem, kas ir mazākas vai lielākas par apgabalu, kurš ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pamatā
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta g) apakšpunktu un neskarot 45. un 46. pantu, atsauci uz tādas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, kas ir mazāka vai lielāka par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalu, marķējumā var norādīt tikai vīnkopības produktiem, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
2. Ja ir norādīta atsauce uz tādu ģeogrāfisku vienību nosaukumiem, kas ir mazākas par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pamatā esošo apgabalu, pieteikuma iesniedzējs produkta specifikācijā un vienotajā dokumentā skaidri norāda attiecīgās ģeogrāfiskās vienības apgabalu. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus šo ģeogrāfisko vienību izmantošanai.
Attiecībā uz vīnkopības produktiem, kas ražoti mazākā ģeogrāfiskā vienībā, ir spēkā šādi nosacījumi:
a) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas vīnkopības produkta ražošanā, jābūt iegūtiem šajā mazākajā ģeogrāfiskajā vienībā. Tas neattiecas uz:
i) jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kas izmantoti vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru;
ii) jebkādu daudzumu vīnkopības produktu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3. punkta e) un f) apakšpunktā;
b) atlikušajām ražošanā izmantotajām vīnogām jābūt iegūtām attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot otrās daļas a) un b) apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz reģistrētajām preču zīmēm vai preču zīmēm, kas lietojot iegūtas līdz 2002. gada 11. maijam un kuru nosaukumos iekļauts tādas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas ir mazāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un attiecīgo dalībvalstu ģeogrāfiskā apgabala atsauces.
3. Tās ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kura ir mazāka vai lielāka par apgabalu, kurš pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai atsauce uz ģeogrāfisko apgabalu ietver:
a) apvidus vai apvidu grupas nosaukumu;
b) vietējas administratīvās teritorijas vai tās daļas nosaukumu;
c) vīnogu audzēšanas apakšreģiona vai tā daļas nosaukumu;
d) administratīvās teritorijas nosaukumu.
3. IEDAĻA
Noteikumi par noteiktām atsevišķa tipa pudelēm un to aizvākojumu
56. pants
Noteiktu dažu veidu pudeļu izmantošanas nosacījumi
Lai pudeles iekļautu VII pielikumā norādītajā dažu veidu pudeļu sarakstā, tām jāatbilst šādām prasībām:
a) attiecīgās formas pudeles pēdējos 25 gadus ir ekskluzīvi, patiesi un tradicionāli lietotas vīnkopības produktam, kam ir noteikts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde; kā arī
b) tās forma pircējiem asociējas ar vīnkopības produktu, kam ir noteikts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
Regulas VII pielikumā izklāstīti nosacījumi, kas nosaka atzītu īpaša veida pudeļu lietošanu.
57. pants
Noteiktu vīnkopības produktu noformējuma prasības
1. Savienībā ražotu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvo dzirkstošo vīnu un kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu drīkst tirgot vai eksportēt īpaši dzirkstošajam vīnam paredzētā stikla pudelē, kas aizvākota ar:
a) attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums pārsniedz 0,20 litrus: ar sēņveida formas aizbāzni, kas izgatavots no korķa koka vai cita materiāla, kuru atļauts lietot kopā ar pārtikas produktiem un kuru notur stiprinājums, kas nosegts, ja nepieciešams, ar vāciņu un aptīts ar foliju tā, lai pilnībā nosegtu aizbāzni un pudeles kaklu vai tā daļu;
b) attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums nepārsniedz 0,20 litrus: jebkuru citu piemērotu aizvākojumu.
Citus Savienībā ražotus dzērienus dzirkstošajam vīnam paredzētajā stikla pudelē vai ar pirmās daļas a) punktā aprakstīto aizbāzni tirgot vai eksportēt nedrīkst.
2. Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka citus dzērienus var tirgot vai eksportēt dzirkstošajam vīnam paredzētajā stikla pudelē vai ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā aprakstīto aizbāzni vai abējādi, ar nosacījumu, ka tie tradicionāli tiek pildīti šādās pudelēs un nemaldina patērētājus par attiecīgā dzēriena patieso raksturu.
58. pants
Papildu noteikumi, ko ražotājdalībvalstis noteikušas attiecībā uz marķēšanu un noformēšanu
1. Dalībvalstis var noteikt šīs regulas 49., 50., 52., 53. un 55. pantā un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 14. pantā minēto datu izmantošanu par obligātu, to aizliegt vai ierobežot attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīnkopības produktiem, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ieviešot stingrākus nosacījumus, nekā paredzēts šajā nodaļā, ar attiecīgajiem vīnkopības produktiem atbilstošajām produktu specifikācijām.
2. Dalībvalstis var noteikt šīs regulas 52. un 53. pantā minēto datu izmantošanu kā obligātu attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīnkopības produktiem, ja attiecīgajiem vīnkopības produktiem nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
3. Kontroles nolūkos dalībvalstis var pieņemt lēmumu definēt un regulēt datus, kas nav nosaukti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punktā un 120. panta 1. punktā, attiecībā uz to teritorijās ražotajiem vīnkopības produktiem.
4. Kontroles nolūkos dalībvalstis var pieņemt lēmumu noteikt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 118., 119. un 120. panta piemērošanu attiecībā uz to teritorijās pildītajiem vīnkopības produktiem, kas vēl nav laisti tirgū vai eksportēti.
V NODAĻA
VISPĀRĪGI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
59. pants
Procedūras valoda
Visi dokumenti un informācija, ko Komisijai nosūta attiecībā uz aizsardzības pieteikumu, produkta specifikācijas grozījumu pieteikumu, iebilduma procedūru un cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94.–98., 105. un 106. pantu un tradicionālu apzīmējumu saskaņā ar šīs regulas 25.–31. un 34. un 35. pantu, ir kādā no Savienības oficiālajām valodām vai papildināti ar apstiprinātu tulkojumu kādā no Savienības oficiālajām valodām.
60. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 607/2009 atceļ.
61. pants
Pārejas pasākumi
1. Regulas (EK) Nr. 607/2009 2.–12. pants un 72. pants par aizsardzības piemērošanu un pagaidu marķējumu joprojām ir piemērojams attiecībā uz visiem aizsardzības pieteikumiem, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta šīs regulas piemērošanas datumā.
2. Regulas (EK) Nr. 607/2009 13.–16. pants par iebilduma procedūru joprojām ir piemērojams aizsardzības pieteikumiem, attiecībā uz kuriem šīs regulas piemērošanas datumā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī apstrīdēšanai jau ir publicēti saistītie vienotie dokumenti.
3. Regulas (EK) Nr. 607/2009 21., 22. un 23. pants par aizsardzības anulēšanu joprojām ir piemērojams attiecībā uz visiem aizsardzības anulēšanas pieprasījumiem, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta šīs regulas piemērošanas datumā.
4. Šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 noteikumi par iebildumiem ir piemērojami izskatīšanā esošajiem pieteikumiem, attiecībā uz kuriem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēc šīs regulas piemērošanas datuma ir publicēts vienotais dokuments.
5. Šā panta 1., 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro procedūrām saistībā ar tradicionāliem apzīmējumiem, attiecībā uz kuriem šīs regulas piemērošanas datumā vēl nav pabeigta aizsardzības pieteikuma vai anulēšanas pieprasījuma izskatīšana.
6. Regulas (EK) Nr. 607/2009 20. un 72. pants par produkta specifikācijas grozījumiem un pagaidu marķējumu joprojām ir piemērojams gan produkta specifikācijas grozījumu pieteikumiem, kas šīs regulas piemērošanas datumā jau ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, gan pieteikumiem par maznozīmīgiem vai nozīmīgiem grozījumiem, ko dalībvalstis norāda kā atbilstošus Savienības grozījumu prasībām.
Attiecībā uz izskatīšanā esošiem grozījumu pieteikumiem, kas nav aptverti pirmajā daļā, dalībvalstu lēmumus iesniegt šādus grozījumus Komisijai uzskata par standarta grozījuma apstiprināšanu saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu.
Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas datuma paziņo Komisijai izskatīšanā esošo grozījumu sarakstu, izmantojot elektronisko pastu. Minēto sarakstu iedala šādās divās grupās:
a) grozījumi, kas tiek uzskatīti par atbilstošiem Savienības grozījumu prasībām;
b) grozījumi, kas tiek uzskatīti par atbilstošiem standarta grozījumu prasībām.
Komisija trīs mēnešu laikā pēc katras dalībvalsts pilnīga saraksta saņemšanas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē standarta grozījumu sarakstu sadalījumā pa dalībvalstīm un publisko ar attiecīgajiem standarta grozījumiem saistītos pieteikumus un vienotos dokumentus.
7. Regulas (EK) Nr. 607/2009 noteikumi joprojām ir piemērojami tradicionālu apzīmējumu grozījumu pieteikumiem, kuru izskatīšana šīs regulas piemērošanas datumā vēl nav pabeigta.
8. Produkta specifikācijas grozījumus, kas dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniegti 2009. gada 1. augustā vai pēc šā datuma un kurus minētās iestādes nosūtījušas Komisijai līdz 2014. gada 30. jūnijam, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 73. panta 2. punktu uzskata par apstiprinātiem, ja Komisija tos atzinusi par tādiem, kas nodrošina produkta specifikācijas atbilstību Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.c pantam.
Grozījumi, kurus Komisija nav atzinusi par tādiem, kas nodrošina produkta specifikācijas atbilstību Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.c pantam, uzskata par standarta grozījumu pieteikumiem un attiecībā uz tiem piemēro šā panta 6. punktā minētos pārejas noteikumus.
9. Vīnkopības produktus, kas laisti tirgū vai marķēti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 607/2009, var tirgot, kamēr izbeidzas esošie krājumi.
10. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.s pantā noteikto procedūru piemēro jebkādām produkta specifikācijas izmaiņām, kas dalībvalstij iesniegtas 2009. gada 1. augustā vai vēlāk un kuras attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim.
62. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
A DAĻA
41. panta 1. punktā minētās norādes
Valoda |
Norādes attiecībā uz sulfītiem |
Norādes attiecībā uz olām un olas saturošiem produktiem |
Norādes attiecībā uz pienu un pienu saturošiem produktiem |
bulgāru valodā |
“сулфити” vai “серен диоксид” |
“яйце”, “яйчен протеин”, “яйчен продукт”, “яйчен лизозим” vai “яйчен албумин” |
“мляко”, “млечни продукти”, “млечен казеин” vai “млечен протеин” |
spāņu valodā |
“sulfitos” vai “dióxido de azufre” |
“huevo”, “proteína de huevo”, “ovoproducto”, “lisozima de huevo” vai “ovoalbúmina” |
“leche”, “productos lácteos”, “caseína de leche” vai “proteína de leche” |
čehu valodā |
“siřičitany” vai “oxid siřičitý” |
“vejce”, “vaječná bílkovina”, “výrobky z vajec”, “vaječný lysozym” vai “vaječný albumin” |
“mléko”, “výrobky z mléka”, “mléčný kasein” vai “mléčná bílkovina” |
dāņu valodā |
“sulfitter” vai “svovldioxid” |
“æg”, “ægprotein”, “ægprodukt”, “æglysozym” vai “ægalbumin” |
“mælk”, “mælkeprodukt”, “mælkecasein” vai “mælkeprotein” |
vācu valodā |
“Sulfite” vai “Schwefeldioxid” |
“Ei”, “Eiprotein”, “Eiprodukt”, “Lysozym aus Ei” vai “Albumin aus Ei” |
“Milch”, “Milcherzeugnis”, “Kasein aus Milch” vai “Milchprotein” |
igauņu valodā |
“sulfitid” vai “vääveldioksiid” |
“muna”, “munaproteiin”, “munatooted”, “munalüsosüüm” vai “munaalbumiin” |
“piim”, “piimatooted”, “piimakaseiin” vai “piimaproteiin” |
grieķu valodā |
“θειώδη”, “διοξείδιο του θείου” vai “ανυδρίτης του θειώδους οξέος” |
“αυγό”, “πρωτεΐνη αυγού”, “προϊόν αυγού”, “λυσοζύμη αυγού” vai “αλβουμίνη αυγού” |
“γάλα”, “προϊόντα γάλακτος”, “καζεΐνη γάλακτος” vai “πρωτεΐνη γάλακτος” |
angļu valodā |
‘sulphites’, ‘sulfites’, ‘sulphur dioxide’ vai ‘sulfur dioxide’ |
‘egg’, ‘egg protein’, ‘egg product’, ‘egg lysozyme’ vai ‘egg albumin’ |
‘milk’, ‘milk products’, ‘milk casein’ vai ‘milk protein’ |
franču valodā |
“sulfites” vai “anhydride sulfureux” |
“œuf”, “protéine de l'œuf”, “produit de l'œuf”, “lysozyme de l'œuf” vai “albumine de l'œuf” |
“lait”, “produits du lait”, “caséine du lait” vai “protéine du lait” |
horvātu valodā |
“sulfiti” vai “sumporov dioksid” |
“jaje”, “bjelančevine iz jaja”, “proizvodi od jaja”, “lizozim iz jaja” vai “albumin iz jaja” |
“mlijeko”, “mliječni proizvodi”, “kazein iz mlijeka” vai “mliječne bjelančevine” |
itāļu valodā |
“solfiti” vai “anidride solforosa” |
“uovo”, “proteina dell'uovo”, “derivati dell'uovo”, “lisozima da uovo” vai “ovoalbumina” |
“latte”, “derivati del latte”, “caseina del latte” vai “proteina del latte” |
latviešu valodā |
“sulfīti” vai “sēra dioksīds” |
“olas”, “olu olbaltumviela”, “olu produkts”, “olu lizocīms” vai “olu albumīns” |
“piens”, “piena produkts”, “piena kazeīns” vai “piena olbaltumviela” |
lietuviešu valodā |
“sulfitai” vai “sieros dioksidas” |
“kiaušiniai”, “kiaušinių baltymai”, “kiaušinių produktai”, “kiaušinių lizocimas” vai “kiaušinių albuminas” |
“pienas”, “pieno produktai”, “pieno kazeinas” vai “pieno baltymai” |
ungāru valodā |
“szulfitok” vai “kén-dioxid” |
“tojás”, “tojásból származó fehérje”, “tojástermék”, “tojásból származó lizozim” vai “tojásból származó albumin” |
“tej”, “tejtermékek”, “tejkazein” vai “tejfehérje” |
maltiešu valodā |
“sulfiti” vai “diossidu tal-kubrit” |
“bajd”, “proteina tal-bajd”, “prodott tal-bajd”, “liżożima tal-bajd” vai “albumina tal-bajd” |
“ħalib”, “prodotti tal-ħalib”, “kaseina tal-ħalib” vai “proteina tal-ħalib” |
holandiešu valodā |
“sulfieten” vai “zwaveldioxide” |
“ei”, “eiproteïne”, “eiderivaat”, “eilysozym” vai “eialbumine” |
“melk”, “melkderivaat”, “melkcaseïne” vai “melkproteïnen” |
poļu valodā |
“siarczyny”, “dwutlenek siarki” vai “ditlenek siarki” |
“jajo”, “białko jaja”, “produkty z jaj”, “lizozym z jaja” vai “albuminę z jaja” |
“mleko”, “produkty mleczne”, “kazeinę z mleka” vai “białko mleka” |
portugāļu valodā |
“sulfitos” vai “dióxido de enxofre” |
“ovo”, “proteína de ovo”, “produto de ovo”, “lisozima de ovo” vai “albumina de ovo” |
“leite”, “produtos de leite”, “caseína de leite” vai “proteína de leite” |
rumāņu valodā |
“sulfiți” vai “dioxid de sulf” |
“ouă”, “proteine din ouă”, “produse din ouă”, “lizozimă din ouă” vai “albumină din ouă” |
“lapte”, “produse din lapte”, “cazeină din lapte” vai “proteine din lapte” |
slovāku valodā |
“siričitany” vai “oxid siričitý” |
“vajce”, “vaječná bielkovina”, “výrobok z vajec”, “vaječný lyzozým” vai “vaječný albumín” |
“mlieko”, “výrobky z mlieka”, “mliečne výrobky”, “mliečny kazeín” vai “mliečna bielkovina” |
slovēņu valodā |
“sulfiti” vai “žveplov dioksid” |
“jajce”, “jajčne beljakovine”, “proizvod iz jajc”, “jajčni lizocim” vai “jajčni albumin” |
“mleko”, “proizvod iz mleka”, “mlečni kazein” vai “mlečne beljakovine” |
somu valodā |
“sulfiittia”, “sulfiitteja” vai “rikkidioksidia” |
“kananmunaa”, “kananmunaproteiinia”, “kananmunatuotetta”, “lysotsyymiä (kananmunasta)” vai “kananmuna-albumiinia” |
“maitoa”, “maitotuotteita”, “kaseiinia (maidosta)” vai “maitoproteiinia” |
zviedru valodā |
“sulfiter” vai “svaveldioxid” |
“ägg”, “äggprotein”, “äggprodukt”, “ägglysozym” vai “äggalbumin” |
“mjölk”, “mjölkprodukter”, “mjölkkasein” vai “mjölkprotein” |
B DAĻA
41. panta 2. punktā minētās piktogrammas
|
|
|
|
II PIELIKUMS
Vārdi, kas minēti 46. panta 3. punkta otrās daļas b) punktā
Valoda |
Vārdi, kurus atļauts izmantot vārda “ražotājs” vietā |
Vārdi, kurus atļauts izmantot vārda “ražojis” vietā |
BG |
“преработвател” |
“преработено от” |
ES |
“elaborador” |
“elaborado por” |
CS |
“zpracovatel” vai “vinař” |
“zpracováno v” vai “vyrobeno v” |
DA |
“forarbejdningsvirksomhed” vai “vinproducent” |
“forarbejdet af” |
DE |
“Verarbeiter” |
“verarbeitet von” vai “versektet durch” “Sektkellerei” |
ET |
“töötleja” |
“töödelnud” |
EL |
“οινοποιός” |
“οινοποιήθηκε από” |
EN |
“processor” vai “winemaker” |
“processed by” vai “made by” |
FR |
“élaborateur” |
“élaboré par” |
IT |
“elaboratore” vai “spumantizzatore” |
“elaborato da” vai “spumantizzato da” |
LV |
“izgatavotājs” |
“vīndaris” vai “ražojis” |
LT |
“perdirbėjas” |
“perdirbo” |
HU |
“feldolgozó:” |
“feldolgozta:” |
MT |
“proċessur” |
“ipproċessat minn” |
NL |
“verwerker” vai “bereider” |
“verwerkt door” vai “bereid door” |
PL |
“przetwórca” vai “wytwórca” |
“przetworzone przez” vai “wytworzone przez” |
PT |
“elaborador” vai “preparador” |
“elaborado por” vai “preparado por” |
RO |
“elaborator” |
“elaborat de” |
SI |
“pridelovalec” |
“prideluje” |
SK |
“spracovateľ” |
“spracúva” |
FI |
“valmistaja” |
“valmistanut” |
SV |
“bearbetningsföretag” |
“bearbetat av” |
III PIELIKUMS
A DAĻA
47. panta 1. punktā minēto apzīmējumu saraksts, kurus lieto dzirkstošo vīnu, gāzēto dzirkstošo vīnu, kvalitatīvo dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu marķējumā
Apzīmējumi |
Izmantošanas nosacījumi |
brut nature, naturherb, bruto natural, pas dosé, dosage zéro, natūralusis briutas, īsts bruts, přírodně tvrdé, popolnoma suho, dosaggio zero, брют натюр, brut natur |
Ja cukuru saturs ir zemāks par 3 gramiem litrā; šos apzīmējumus drīkst lietot tikai uz produktiem, kam pēc otrās fermentācijas nav pievienots cukurs. |
extra brut, extra herb, ekstra briutas, ekstra brut, ekstra bruts, zvláště tvrdé, extra bruto, izredno suho, ekstra wytrawne, екстра брют |
Ja cukuru saturs ir 0 līdz 6 grami litrā. |
brut, herb, briutas, bruts, tvrdé, bruto, zelo suho, bardzo wytrawne, брют |
Ja cukuru saturs ir zemāks par 12 gramiem litrā. |
extra dry, extra trocken, extra seco, labai sausas, ekstra kuiv, ekstra sausais, különlegesen száraz, wytrawne, suho, zvláště suché, extra suché, екстра сухо, extra sec, ekstra tør, vrlo suho |
Ja cukuru saturs ir 12 līdz 17 grami litrā. |
sec, trocken, secco, asciutto, dry, tør, ξηρός, seco, torr, kuiva, sausas, kuiv, sausais, száraz, półwytrawne, polsuho, suché, сухо, suho |
Ja cukuru saturs ir 17 līdz 32 grami litrā. |
demi-sec, halbtrocken, abboccato, medium dry, halvtør, ημίξηρος, semi seco, meio seco, halvtorr, puolikuiva, pusiau sausas, poolkuiv, pussausais, félszáraz, półsłodkie, polsladko, polosuché, polosladké, полусухо, polusuho |
Ja cukuru saturs ir 32 līdz 50 grami litrā. |
doux, mild, dolce, sweet, sød, γλυκός, dulce, doce, söt, makea, saldus, magus, édes, ħelu, słodkie, sladko, sladké, сладко, dulce, saldais, slatko |
Ja cukuru saturs ir augstāks par 50 gramiem litrā. |
B DAĻA
52. panta 1. punktā minēto apzīmējumu saraksts, kurus lieto to produktu marķējumā, kuri nav norādīti A daļā
Apzīmējumi |
Izmantošanas nosacījumi |
сухо, seco, suché, tør, trocken, kuiv, ξηρός, dry, sec, secco, asciuttto, sausais, sausas, száraz, droog, wytrawne, seco, sec, suho, kuiva |
Ja cukuru saturs nepārsniedz: — 4 gramus litrā vai — 9 gramus litrā ar nosacījumu, ka kopējais skābuma saturs, ko izsaka vīnskābes gramos litrā, nav zemāks par atlikumcukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem. |
полусухо, semiseco, polosuché, halvtør, halbtrocken, poolkuiv, ημίξηρος, medium dry, demi-sec, abboccato, pussausais, pusiau sausas, félszáraz, halfdroog, półwytrawne, meio seco, adamado, demisec, polsuho, puolikuiva, halvtorrt, polusuho |
Ja tā cukuru saturs pārsniedz maksimālo atļauto saturu, bet nepārsniedz: — 12 gramus litrā vai — 18 gramus litrā ar nosacījumu, ka kopējais skābuma saturs, ko izsaka vīnskābes gramos litrā, nav zemāks par atlikumcukuru saturu vairāk kā par 10 gramiem. |
полусладко, semidulce, polosladké, halvsød, lieblich, poolmagus, ημίγλυκος, medium, medium sweet, moelleux, amabile, pussaldais, pusiau saldus, félédes, halfzoet, półsłodkie, meio doce, demidulce, polsladko, puolimakea, halvsött, poluslatko |
Ja tā cukuru saturs pārsniedz maksimālo atļauto saturu, bet nepārsniedz 45 gramus litrā. |
сладко, dulce, sladké, sød, süss, magus, γλυκός, sweet, doux, dolce, saldais, saldus, édes, ħelu, zoet, słodkie, doce, dulce, sladko, makea, sött, slatko |
Ja cukuru saturs ir vismaz 45 grami litrā. |
IV PIELIKUMS
VĪNA VĪNOGU ŠĶIRŅU NOSAUKUMU UN TO SINONĪMU SARAKSTS, KURUS DRĪKST NORĀDĪT VĪNU MARĶĒJUMĀ ( 7 )
A DAĻA
Vīna vīnogu šķirņu nosaukumu un to sinonīmu saraksts, kurus drīkst norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 50. panta 3. punktu
|
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums |
Šķirnes nosaukums vai tā sinonīmi |
Valstis, kuras drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmus (1) |
1. |
Alba (IT) |
Albarossa |
Itālijao |
2. |
Alicante (ES) |
Alicante Bouschet |
Grieķijao, Itālijao, Portugāleo, Alžīrijao, Tunisijao, ASVo, Kiprao, Dienvidāfrika, Horvātija NB! nosaukumu “Alicante” vienu pašu nedrīkst izmantot vīna apzīmēšanai. |
3. |
Alicante Branco |
Portugāle o |
|
4. |
Alicante Henri Bouschet |
Francijao, Serbija un Melnkalne (6) |
|
5. |
Alicante |
Itālija o |
|
6. |
Alikant Buse |
Serbija un Melnkalne (4) |
|
7. |
Avola (IT) |
Nero d'Avola |
Itālija |
8. |
Bohotin (RO) |
Busuioacă de Bohotin |
Rumānija |
9. |
Borba (PT) |
Borba |
Spānija o |
10. |
Bourgogne (FR) |
Blauburgunder |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (13-20-30), Austrija (18-20), Kanāda (20-30), Čīle (20-30), Itālija (20-30), Šveice |
11. |
Blauer Burgunder |
Austrija (10-13), Serbija un Melnkalne (17-30) |
|
12. |
Blauer Frühburgunder |
Vācija (24) |
|
13. |
Blauer Spätburgunder |
Vācija (30), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika(10-20-30), Austrija (10-11), Bulgārija (30), Kanāda (10-30), Čīle (10-30), Rumānija (30), Itālija (10-30) |
|
14. |
Burgund Mare |
Rumānija (35, 27, 39, 41) |
|
14.a |
Borgonja istarska |
Horvātija |
|
15. |
Burgundac beli |
Serbija un Melnkalne (34) |
|
15.a |
Burgundac bijeli |
Horvātija |
|
17. |
Burgundac crni |
Serbija un Melnkalne (11-30), Horvātija |
|
18. |
Burgundac sivi |
Horvātijao, Serbija un Melnkalne o |
|
19. |
Burgundec bel |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika o |
|
20. |
Burgundec crn |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (10-13-30) |
|
21. |
Burgundec siv |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikao |
|
22. |
Early Burgundy |
Amerikas Savienotās Valstis o |
|
23. |
Fehér Burgundi, Burgundi |
Ungārija (31) |
|
24. |
Frühburgunder |
Vācija (12), Nīderlandeo |
|
25. |
Grauburgunder |
Vācija, Bulgārija, Ungārijao, Rumānija (26) |
|
26. |
Grauer Burgunder |
Kanāda, Rumānija (25), Vācija, Austrija |
|
27. |
Grossburgunder |
Rumānija (37, 14, 40, 42) |
|
28. |
Kisburgundi kék |
Ungārija (30) |
|
29. |
Nagyburgundi |
Ungārijao |
|
30. |
Spätburgunder |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (10-13-20), Serbija un Melnkalne (11-17), Bulgārija (13), Kanāda (10-13), Čīle, Ungārija (29), Moldovao, Rumānija (13), Itālija (10-13), Apvienotā Karaliste, Vācija (13) |
|
31. |
|
Weißburgunder |
Dienvidāfrika (33), Kanāda, Čīle (32), Ungārija (23), Vācija (32, 33), Austrija (32), Apvienotā Karalisteo, Itālija |
32. |
|
Weißer Burgunder |
Vācija (31, 33), Austrija (31), Čīle (31), Slovēnija, Itālija |
33. |
|
Weissburgunder |
Dienvidāfrika (31), Vācija (31, 32), Apvienotā Karaliste, Itālija, Šveiceo |
34. |
|
Weisser Burgunder |
Serbija un Melnkalne (15) |
35. |
Calabria (IT) |
Calabrese |
Itālija |
36. |
Cotnari (RO) |
Grasă de Cotnari |
Rumānija |
37. |
Franken (DE) |
Blaufränkisch |
Čehijas Republika (39), Austrijao, Vācija, Slovēnija (Modra frankinja, Frankinja), Ungārija, Rumānija (14, 27, 39, 41) |
38. |
Frâncușă |
Rumānija |
|
39. |
Frankovka |
Čehijas Republika (37), Slovākija (40), Rumānija (14, 27, 38, 41), Horvātija |
|
40. |
Frankovka modrá |
Slovākija (39) |
|
41. |
Kékfrankos |
Ungārija, Rumānija (37, 14, 27, 39) |
|
42. |
Friuli (IT) |
Friulano |
Itālija |
43. |
Graciosa (PT) |
Graciosa |
Portugāle o |
44. |
Мелник (BU) Melnik |
Мелник Melnik |
Bulgārija |
45. |
Montepulciano (IT) |
Montepulciano |
Itālija o |
46. |
Moravské (CZ) |
Cabernet Moravia |
Čehijas Republika o |
47. |
Moravia dulce |
Spānija o |
|
48. |
Moravia agria |
Spānija o |
|
49. |
Muškat moravský |
Čehijas Republika o, Slovākija |
|
50. |
Odobești (RO) |
Galbenă de Odobești |
Rumānija |
51. |
Porto (PT) |
Portoghese |
Itālija o |
52. |
Rioja (ES) |
Torrontés riojano |
Argentīna o |
53. |
Sardegna (IT) |
Barbera Sarda |
Itālija |
54. |
Sciacca (IT) |
Sciaccarello |
Francija |
55. |
Teran (SI) |
Teran |
Horvātija (2) |
(1) Šajā pielikumā attiecīgajām valstīm paredzētās atkāpes ir pieļaujamas tikai attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iegūti no attiecīgajām šķirnēm. (2) Tikai attiecībā uz ACVN “Hrvatska Istra” (PDO-HR-A1652) ar nosacījumu, ka “Hrvatska Istra” un “Teran” tiek norādīti vienā redzamības laukā un ka nosaukuma “Teran” burtu izmērs ir mazāks par nosaukuma “Hrvatska Istra” burtu izmēru. |
B DAĻA
Vīna vīnogu šķirņu nosaukumu un to sinonīmu saraksts, kurus drīkst norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 50. panta 4. punktu
|
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums |
Šķirnes nosaukums vai tā sinonīmi |
Valstis, kuras drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmus (1) |
1. |
Mount Athos – Agioritikos (GR) |
Agiorgitiko |
Grieķija, Kiprao |
2. |
Aglianico del Taburno (IT) |
Aglianico |
Itālija o, Grieķija o, Malta o, ASV |
2.a |
Aglianico del Taburno |
Aglianico crni |
Horvātija |
|
Aglianico del Vulture (IT) |
Aglianicone |
Itālija o |
4. |
Aleatico di Gradoli (IT) Aleatico di Puglia (IT) |
Aleatico |
Itālija, Austrālija, ASV |
5. |
Ansonica Costa dell'Argentario (IT) |
Ansonica |
Itālija, Austrālija |
6. |
Conca de Barbera (ES) |
Barbera Bianca |
Itālija o |
7. |
Barbera |
Dienvidāfrikao, Argentīnao, Austrālijao, Horvātijao, Meksikao, Slovēnijao, Urugvajao, ASVo, Grieķijao, Itālijao, Maltao |
|
8. |
Barbera Sarda |
Itālija o |
|
9. |
Malvasia di Castelnuovo Don Bosco (IT) Bosco Eliceo (IT) |
Bosco |
Itālija o |
10. |
Brachetto d'Acqui (IT) |
Brachetto |
Itālija, Austrālija |
11. |
Etyek-Buda (HU) |
Budai |
Ungārija o |
12. |
Cesanese del Piglio (IT) Cesanese di Olevano Romano (IT) Cesanese di Affile (IT) |
Cesanese |
Itālija, Austrālija |
13. |
Cortese di Gavi (IT) Cortese dell'Alto Monferrato (IT) |
Cortese |
Itālija, Austrālija, ASV |
14. |
Duna (HU) |
Duna gyöngye |
Ungārija |
15. |
Dunajskostredský (SK) |
Dunaj |
Slovākija |
16. |
Côte de Duras (FR) |
Durasa |
Itālija |
17. |
Korinthos-Korinthiakos (GR) |
Corinto Nero |
Itālija o |
18. |
Korinthiaki |
Grieķija o |
|
19. |
Fiano di Avellino (IT) |
Fiano |
Itālija, Austrālija, ASV |
20. |
Fortana del Taro (IT) |
Fortana |
Itālija, Austrālija |
21. |
Freisa d'Asti (IT) Freisa di Chieri (IT) |
Freisa |
Itālija, Austrālija, ASV |
22. |
Greco di Bianco (IT) Greco di Tufo (IT) |
Greco |
Itālija, Austrālija |
23. |
Grignolino d'Asti (IT) Grignolino del Monferrato Casalese (IT) |
Grignolino |
Itālija, Austrālija, ASV |
24. |
Izsáki Arany Sárfehér (HU) |
Izsáki Sárfehér |
Ungārija |
25. |
Lacrima di Morro d'Alba (IT) |
Lacrima |
Itālija, Austrālija |
26. |
Lambrusco Grasparossa di Castelvetro |
Lambrusco grasparossa |
Itālija |
27. |
Lambrusco |
Itālija, Austrālija (2), ASV |
|
28. |
Lambrusco di Sorbara (IT) |
||
29. |
Lambrusco Mantovano (IT) |
||
30. |
Lambrusco Salamino di Santa Croce (IT) |
||
31. |
Lambrusco Salamino |
Itālija |
|
32. |
Colli Maceratesi |
Maceratino |
Itālija, Austrālija |
33. |
Nebbiolo d'Alba (IT) |
Nebbiolo |
Itālija, Austrālija, ASV, Horvātija |
34. |
Colli Orientali del Friuli Picolit (IT) |
Picolit |
Itālija |
35. |
Pikolit |
Slovēnija |
|
36. |
Colli Bolognesi Classico Pignoletto (IT) |
Pignoletto |
Itālija, Austrālija |
37. |
Primitivo di Manduria |
Primitivo |
Itālija, Austrālija, ASV, Horvātija |
38. |
Rheingau (DE) |
Rajnai rizling |
Ungārija (41) |
39. |
Rheinhessen (DE) |
Rajnski rizling |
Serbija un Melnkalne (40-41-46), Horvātija |
40. |
Renski rizling |
Serbija un Melnkalne (39-43-46), Slovēnija o (45) |
|
41. |
Rheinriesling |
Bulgārijao, Austrija, Vācija (43), Ungārija (38), Čehijas Republika (49), Itālija (43), Grieķija, Portugāle, Slovēnija |
|
42. |
Rhine Riesling |
Dienvidāfrikao, Austrālijao, Čīle (44), Moldovao, Jaunzēlandeo, Kipra, Ungārija o |
|
43. |
Riesling renano |
Vācija (41), Serbija un Melnkalne (39-40-46), Itālija (41) |
|
44. |
Riesling Renano |
Čīle (42), Malta o |
|
45. |
Radgonska ranina |
Slovēnija, Horvātija |
|
46. |
Rizling rajnski |
Serbija un Melnkalne (39-40-43) |
|
47. |
Rizling Rajnski |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikao, Horvātijao |
|
48. |
Rizling rýnsky |
Slovākija o |
|
49. |
Ryzlink rýnský |
Čehijas Republika (41) |
|
50. |
Rossese di Dolceacqua (IT) |
Rossese |
Itālija, Austrālija |
51. |
Sangiovese di Romagna (IT) |
Sangiovese |
Itālija, Austrālija, ASV, Horvātija |
52. |
Štajerska Slovenija (SI) |
Štajerska belina |
Slovēnija, Horvātija |
52.a |
Štajerska Slovenija (SI) |
Štajerka |
Horvātija |
53. |
Teroldego Rotaliano (IT) |
Teroldego |
Itālija, Austrālija, ASV |
54. |
Vinho Verde (PT) |
Verdea |
Itālija o |
55. |
Verdeca |
Itālija |
|
56. |
Verdese |
Itālija o |
|
57. |
Verdicchio dei Castelli di Jesi (IT) Verdicchio di Matelica (IT) |
Verdicchio |
Itālija, Austrālija |
58. |
Vermentino di Gallura (IT) Vermentino di Sardegna (IT) |
Vermentino |
Itālija, Austrālija, Amerikas Savienotās Valstis, Horvātija |
59. |
Vernaccia di San Gimignano (IT) Vernaccia di Oristano (IT) Vernaccia di Serrapetrona (IT) |
Vernaccia |
Itālija, Austrālija |
60. |
Zala (HU) |
Zalagyöngye |
Ungārija |
(1) Šajā pielikumā attiecīgajām valstīm paredzētās atkāpes ir pieļaujamas tikai attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iegūti no attiecīgajām šķirnēm. (2) Izmantošana atļauta saskaņā ar Eiropas Kopienas un Austrālijas 2008. gada 1. decembra nolīgumu par vīna tirdzniecību, proti, tā 22. panta 4. punktu (OV L 28, 30.1.2009., 3. lpp.). |
V PIELIKUMS
Norādes, ko saskaņā ar 53. panta 2. punktu atļauts lietot vīna marķējumā
raudzēts mucā |
nogatavināts mucā |
izturēts mucā |
[…] muciņā raudzēts [norāda koka sugu] |
[…] muciņā nogatavināts [norāda koka sugu] |
[…] muciņā izturēts [norāda koka sugu] |
raudzēts muciņā |
nogatavināts muciņā |
izturēts muciņā |
Vārdu “muciņa” var aizstāt ar vārdu “muca”.
VI PIELIKUMS
54. panta 1. punktā minētās norādes
Dalībvalsts |
Apzīmējumi |
Austrija |
Burg, Domäne, Eigenbau, Familie, Gutswein, Güterverwaltung, Hof, Hofgut, Kloster, Landgut, Schloss, Stadtgut, Stift, Weinbau, Weingut, Weingärtner, Winzer, Winzermeister |
Čehijas Republika |
Sklep, vinařský dům, vinařství |
Vācija |
Burg, Domäne, Kloster, Schloss, Stift, Weinbau, Weingärtner, Weingut, Winzer |
Francija |
Abbaye, Bastide, Campagne, Chapelle, Château, Clos, Commanderie, Cru, Domaine, Mas, Manoir, Mont, Monastère, Monopole, Moulin, Prieuré, Tour |
Grieķija |
Αγρέπαυλη (Agrepavlis), Αμπελι (Ampeli), Αμπελώνας(-ες) (Ampelonas-(es)), Αρχοντικό (Archontiko), Κάστρο (Kastro), Κτήμα (Κtima), Μετόχι (Metochi), Μοναστήρι (Monastiri), Ορεινό Κτήμα (Orino Ktima), Πύργος (Pyrgos) |
Itālija |
abbazia, abtei, ansitz, burg, castello, kloster, rocca, schlofl, stift, torre, villa |
Kipra |
Αμπελώνας (-ες) (Ampelonas (-es), Κτήμα (Ktima), Μοναστήρι (Monastiri), Μονή (Moni) |
Portugāle |
Casa, Herdade, Paço, Palácio, Quinta, Solar |
Slovēnija |
Klet, Kmetija, Posestvo, Vinska klet |
Slovākija |
Kaštieľ, Kúria, Pivnica, Vinárstvo, Usadlosť |
VII PIELIKUMS
Noteikta tipa pudeļu izmantošanas ierobežojumi, kā norādīts 56. pantā
1. “Flûte d'Alsace”:
a) tips: taisnas cilindriskas formas stikla pudele ar garu kaklu, kuras aptuvenās proporcijas ir šādas:
— kopējais augstums/pamatnes diametrs = 5:1,
— cilindriskās daļas augstums = kopējais augstums/3;
b) ja vīni ir ražoti no Francijas teritorijā ievāktām vīnogām, šis pudeles tips ir rezervēts vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem:
— “Alsace” vai “vin d'Alsace”, “Alsace Grand Cru”,
— “Crépy”,
— “Château-Grillet”,
— sarkanais un sārtais “Côtes de Provence”,
— “Cassis”,
— “Jurançon”, “Jurançon sec”,
— sārtais “Béarn”, “Béarn-Bellocq”,
— sārtais “Tavel”.
Tomēr šā tipa pudeļu izmantošanas ierobežojums attiecas tikai uz vīniem, kas ražoti no Francijas teritorijā ievāktām vīnogām.
2. “Bocksbeutel” vai “Cantil”:
a) tips: pudele ar īsu kaklu, lielu vēderu, bet ar saplacinātu formu; pudeles pamatne un šķērsgriezums lielākā izliekuma vietā ir elipsoidāli:
— elipsoidālā šķērsgriezuma garās un īsās ass attiecība = 2:1,
— izliektās daļas augstuma un pudeles cilindriskā kakla attiecība = 2,5:1;
b) vīni, kuriem šā tipa pudele rezervēta:
i) Vācijas vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem:
— “Franken”,
— “Baden”,
—
— ar izcelsmi Taubertal un Schüpfergrund,
— ar izcelsmi šādās Bādenbādenes vietējās administratīvajās teritorijās: Neuweier, Steinbach, Umweg un Varnhalt;
ii) Itālijas vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem:
— “Santa Maddalena” (“St. Magdalener”),
— “Valle Isarco” (“Eisacktaler”), iegūts no 'Sylvaner' un 'Müller-Thurgau' šķirnes,
— “Terlaner”, iegūts no 'Pinot bianco' šķirnes,
— “Bozner Leiten”,
— “Alto Adige” (“Südtiroler”), iegūts no 'Riesling', 'Müller-Thurgau', 'Pinot nero', 'Moscato giallo, 'Sylvaner, 'Lagrein, 'Pinot blanco' ('Weissburgunder') un 'Moscato rosa' ('Rosenmuskateller') šķirnes,
— “Greco di Bianco”,
— “Trentino”, iegūts no 'Moscato' šķirnes;
iii) Grieķijas vīni:
— “Agioritiko”,
— “Rombola Kephalonias”,
— vīni no Kefalonijas salas,
— vīni no Parosas salas,
— vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi no Peloponēsas;
iv) Portugāles vīni:
— sārtie vīni un citi vīni ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, attiecībā uz kuriem var pierādīt, ka tos pareizi un tradicionāli pildīja “cantil” tipa pudelēs jau pirms tie tika klasificēti kā vīni ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
3. “Clavelin”:
a) tips: 0,62 litru tilpuma stikla pudele ar īsu kaklu, cilindrisku formu un platiem pleciem, kas pudelei piešķir saplacinātu izskatu, ar šādām aptuvenām proporcijām:
— kopējais augstums/pamatnes augstums = 2,75,
— cilindriskās daļas augstums = kopējais augstums/2;
b) vīni, kuriem šā tipa pudele rezervēta:
— Francijas vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem:
— “Côte du Jura”,
— “Arbois”,
— “L'Etoile”,
— “Château Chalon”.
4. “Tokaj”:
a) tips: taisna, bezkrāsaina stikla pudele ar garu kaklu, cilindrisku formu, ar šādām proporcijām:
— cilindriskās daļas augstums/kopējais augstums = 1:2,7,
— kopējais augstums/pamatnes augstums = 1:3,6,
— tilpums: 500 ml; 375 ml, 250 ml, 100 ml vai 187,5 ml (ja eksportē uz trešo valsti),
— iespiedums stiklā spiedoga veidā, ko var norādīt uz pudeles, minot vīna reģionu vai tā ražotāju;
b) vīni, kuriem šā tipa pudele rezervēta:
Ungārijas un Slovākijas vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem:
— “Tokaj”,
— “Vinohradnícka oblasť Tokaj”,
kuriem papildus norādīts kāds no šādiem aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem:
— “aszú”/“výber”,
— “aszúeszencia”/“výberová esencia”,
— “eszencia”/“esencia”,
— “máslas”/“mášláš”,
— “fordítás”/“forditáš”,
— “szamorodni”/“samorodné”.
Tomēr šā tipa pudeļu izmantošanas ierobežojums attiecas tikai uz vīniem, kas ražoti no Ungārijas un Slovākijas teritorijā ievāktām vīnogām.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīva (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta versija) (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regula (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
( 5 ) Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/274, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).
( 6 ) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
( 7 )