Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02019D0784-20200430

Consolidated text: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/784 (2019. gada 14. maijs) par 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3450) (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2019/784/2020-04-30

02019D0784 — LV — 30.04.2020 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/784

(2019. gada 14. maijs)

par 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3450)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 127, 16.5.2019., 13. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/590 Dokuments attiecas uz EEZ (2020. gada 24. aprīlis),

  L 138

19

30.4.2020




▼B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/784

(2019. gada 14. maijs)

par 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3450)

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Šis lēmums harmonizē svarīgākos tehniskos nosacījumus 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas pieejamībai un efektīvai izmantošanai Savienībā zemes sistēmām, kuras spēj sniegt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus.

2. pants

▼M1

Līdz 2020. gada 30. jūnijam dalībvalstis paredz un dara pieejamu 24,25–27,5 GHz frekvenču joslu neekskluzīvai izmantošanai tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus atbilstoši pielikumā noteiktajiem svarīgākajiem tehniskajiem nosacījumiem.

▼B

Atkarībā no šajā joslā piemērotā licencēšanas režīma dalībvalstis analizē, vai nolūkā panākt zemes sistēmu, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, un citu joslā darbojošos dienestu pienācīgu līdzāspastāvēšanu ir nepieciešams ieviest papildu tehniskos nosacījumus.

3. pants

Dalībvalstis saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem tehniskajiem nosacījumiem nodrošina, ka 1. pantā minētās zemes sistēmas nodrošina atbilstošu aizsardzību:

a) 

sistēmām blakusjoslās, jo īpaši (pasīvā) Zemes izpētes satelītu dienesta un radioastronomijas dienesta sistēmām 23,6–24,0 GHz frekvenču joslā;

b) 

Zemes izpētes satelītu dienesta un izplatījuma izpētes dienesta izplatījuma–Zemes sakaru Zemes stacijām, kas darbojas 25,5–27,0 GHz frekvenču joslā;

c) 

fiksētā satelītu dienesta Zemes–izplatījuma sakaru satelītu sistēmām, kas darbojas 24,65–25,25 GHz frekvenču joslā;

d) 

starpsatelītu sakaru satelītu sistēmām, kas darbojas 24,45–24,75 GHz un 25,25–27,5 GHz frekvenču joslā.

4. pants

Dalībvalstis var atļaut 24,25–27,5 GHz frekvenču joslā turpināt ekspluatēt fiksētās līnijas, ja ir iespējama 1. pantā minēto zemes sistēmu un šo fiksēto līniju līdzāspastāvēšana, pamatojoties uz radiofrekvenču spektra pārvaldītu koplietošanu.

Dalībvalstis regulāri seko līdzi, vai jāturpina ekspluatēt šā panta pirmajā daļā minētās fiksētās līnijas.

5. pants

Ar nosacījumu, ka jaunu Zemes staciju skaits un atrašanās vietas tiek noteiktas tā, lai, ņemot vērā tirgus pieprasījumu, neradītu nesamērīgus ierobežojumus 1. pantā minētajām sistēmām, dalībvalstis nodrošina, ka satelītu Zemes staciju turpmāka izvietošana ir iespējama:

— 
Zemes izpētes satelītu dienestā (izplatījums–Zeme) vai izplatījuma izpētes dienestā (izplatījums–Zeme) 25,5–27,0 GHz frekvenču joslā,
— 
fiksētajā satelītu dienestā (Zeme–izplatījums) 24,65–25,25 GHz frekvenču joslā.

6. pants

Dalībvalstis sekmē pārrobežu koordinācijas nolīgumus, lai dotu iespēju ekspluatēt 1. pantā minētās zemes sistēmas, ņemot vērā spēkā esošās regulatīvās procedūras un tiesības, kā arī attiecīgus starptautiskus nolīgumus.

7. pants

▼M1

Dalībvalstis līdz 2020. gada 30. septembrim paziņo Komisijai par šā lēmuma īstenošanu.

▼B

Dalībvalstis uzrauga 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas izmantošanu, tostarp 1. pantā minēto zemes sistēmu un citu šo joslu izmantojošo sistēmu līdzāspastāvēšanas progresu, un pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ziņo Komisijai par konstatējumiem, lai dotu iespēju laikus pārskatīt šo lēmumu.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.




PIELIKUMS

LĒMUMA 2. UN 3. PANTĀ MINĒTIE TEHNISKIE NOSACĪJUMI

1.    Definīcijas

Aktīvās antenas sistēmas (AAS) nozīmē tādu bāzes stacijas un antenas sistēmu, kur amplitūda un/vai fāze starp antenas elementiem tiek nepārtraukti koriģēta, rezultātā veidojot antenas izstarojuma diagrammu, kas mainās atkarībā no īstermiņa izmaiņām radio ēterā. Šajā definīcijā nav ietverta stara veidošanās ilgtermiņā, piemēram, pastāvīgs elektrisks noliekums. AAS bāzes stacijās antenas sistēma ir bāzes stacijas sistēmas vai produkta integrēta daļa.
Sinhronizēta darbība ir darbība divos vai vairākos dažādos laikdales dupleksa (TDD) tīklos, kur nenotiek vienlaicīga raidīšana augšuplīnijā (UL) un lejuplīnijā (DL), proti, jebkurā brīdī visi tīkli raida tikai lejuplīnijā vai tikai augšuplīnijā. Tas prasa visos TDD tīklos salāgot katru DL un UL raidīšanu un visos tīklos arī sinhronizēt laikposmu sākumu.
Nesinhronizēta darbība ir darbība divos vai vairākos dažādos TDD tīklos, kur jebkurā brīdī vismaz viens tīkls raida DL, bet vismaz viens cits tīkls raida UL. Tas var notikt, ja TDD tīkli nav pieskaņoti katrai DL un UL pārraidei vai nesinhronizējas noteiktā laikposma sākumā.
Daļēji sinhronizēta darbība ir darbība divos vai vairāk dažādos TDD tīklos, kur kāda daļa laikposma ir saskanīga ar sinhronizētu darbību, bet pārējā laikposma daļa ir saskanīga ar nesinhronizētu darbību. Šādā gadījumā jābūt pieņemtai laikposma struktūrai visiem iesaistītajiem TDD tīkliem, arī laika nišām, kurās UL/DL virziens nav noteikts, un visos tīklos sinhronizētam laikposma sākumam.
Kopējā izstarotā jauda (TRP) raksturo kompozītantenas izstaroto jaudu. Tā ir vienāda ar kopējo pievadīto jaudu antenu bloka sistēmas ieejā, no kā atskaita antenu bloka sistēmā radušos zudumus. TRP ir visā izstarojuma sfērā dažādos virzienos raidītās jaudas integrālis, kā attēlots formulā:
image

image

kur P(θ,φ) ir antenu bloka sistēmas noteiktā virzienā (θ,φ) izstarotā jauda, ko aprēķina pēc šādas formulas:
P(θ,φ) = PTxg(θ,φ)
kur PTx apzīmē pievadīto jaudu (mēra vatos), kas ir ieejas jauda antenu bloka sistēmā, bet g(θ,φ) apzīmē tīkla sistēmas vērsuma indeksu atbilstīgi (θ, φ) virzienam.

2.    Vispārīgie parametri

1. Dupleksais darbības režīms 24,25–27,5 GHz frekvenču joslā ir laikdales duplekss.

2. Piešķirto bloku lielumi ir 200 MHz daudzkārtņi. Lai nodrošinātu visas frekvenču joslas efektīvu izmantošanu, bloki, kas atrodas blakus citiem spektra lietotājiem piešķirtajiem blokiem, var būt mazāki – 50 MHz, 100 MHz vai 150 MHz.

3. Piešķirtā bloka augšējā robežfrekvence sakrīt ar 27,5 GHz joslas augšējo malu vai ir atdalīta no tās ar 200 MHz daudzkārtni. Ja bloks ir mazāks par 2. punktā minētajiem 200 MHz vai ir jānobīda, lai pielāgotos esošiem lietojumiem, tiek izmantots 10 MHz daudzkārtnis.

4. Tehniskie nosacījumi, kas izklāstīti šajā pielikumā, ir būtiski, lai nodrošinātu tādu zemes sistēmu savstarpēju līdzāspastāvēšanu, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, un šo sistēmu līdzāspastāvēšanu ar (pasīvā) Zemes izpētes satelītu dienesta sistēmām tādējādi, ka tiek ierobežoti nevēlamie izstarojumi 23,6–24 GHz frekvenču joslā, kā arī ar izplatījuma staciju uztvērējiem tādējādi, ka tiek ierobežots AAS āra bāzes staciju antenu galvenā staru kūļa pacēlums. Valstu līmenī var būt vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu līdzāspastāvēšanu ar citiem pakalpojumiem un lietojumiem ( 1 ).

5. 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas izmantošanu sakariem ar bezpilota lidaparātiem ierobežo līdz savienojamībai virzienā no bezpilota lidaparāta borta galastacijas uz zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru tīkla bāzes staciju.

6. Bāzes staciju un galastaciju raidīšana 24,25–27,5 GHz frekvenču joslā atbilst šajā pielikumā norādītajai bloka malas maskai.

1. attēlā ir sniegts iespējamā kanālu sakārtojuma piemērs.

1. attēls

Kanālu sakārtojuma piemērs 24,25–27,5 GHz frekvenču joslā

image

3.    Tehniskie nosacījumi bāzes stacijām. Bloka malas maska

Šajā iedaļā aprakstītie tehniskie parametri bāzes stacijām, proti, bloka malas maska (BEM), ir būtiska to nosacījumu daļa, kas jāizpilda, lai nodrošinātu bezvadu platjoslas elektronisko sakaru kaimiņtīklu līdzāspastāvēšanu, ja starp šādu kaimiņtīklu operatoriem nav ne divpusēju, ne daudzpusēju vienošanos. Bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu operatori 24,25–27,5 GHz joslā var divpusēji vai daudzpusēji vienoties par mazāk stingriem tehniskajiem parametriem, ja tie turpina ievērot tehniskos nosacījumus, kas attiecas uz citu dienestu, lietojumu vai tīklu aizsardzību, un savus pārrobežu pienākumus. Dalībvalstis nodrošina, ka šos mazāk stingros tehniskos parametrus var izmantot, vienojoties visām iesaistītajām personām.

BEM ir izstarojuma maska, kas nosaka jaudas līmeņus kā frekvences funkciju attiecībā pret operatoram piešķirtā spektra bloka malu. BEM sastāv no vairākiem elementiem, kas parādīti 1. tabulā. Bāzlīnijas jaudas robežvērtība nodrošina, ka ir aizsargāts citu operatoru spektrs. Papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtība (ārpusjoslas robežvērtība) nodrošina, ka ir aizsargāts to pakalpojumu un lietojumu spektrs, kas neietilpst 24,25–27,5 GHz frekvenču joslā. Pārejas apgabala jaudas robežvērtība dod iespēju izlīdzināt jaudas līmeni no robežvērtības bloka ietvaros līdz bāzlīnijas robežvērtībai un nodrošina līdzāspastāvēšanu ar citiem operatoriem blakusblokos.

2. attēlā ir parādīta vispārīga BEM, kas piemērojama 26 GHz frekvenču joslai.

2. attēls

Bloka malas maskas ilustrācija

image

Nav norādīta harmonizēta jaudas robežvērtība bloka ietvaros. Saskaņā ar 2. un 3. tabulu pieņem, ka notiek sinhronizēta darbība. Nesinhronizētas vai daļēji sinhronizētas darbības gadījumā kaimiņtīkli ir jānošķir arī ģeogrāfiski. Saskaņā ar 4. un 6. tabulu ir noteiktas ārpusjoslas jaudas robežvērtības attiecīgi bāzes stacijām un galastacijām, lai nodrošinātu (pasīvā) Zemes izpētes satelītu dienesta (EESS) aizsardzību 23,6–24,0 GHz frekvenču joslā. Papildu tehniskais nosacījums bāzes stacijām, lai atvieglotu līdzāspastāvēšanu ar fiksētā satelītu dienesta (FSS) (Zeme–izplatījums) un iekšējā satelītu dienesta (ISS) satelītsistēmām, ir sniegts 5. tabulā.



1. tabula

BEM elementu definīcijas

BEM elements

Definīcija

Bloka ietvaros

Piešķirtais spektra bloks, kuram nosaka BEM.

Bāzlīnija

Spektrs 24,25–27,5 GHz frekvenču joslā, ko izmanto zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, neietverot attiecīgo operatora bloku un atbilstošos pārejas apgabalus.

Pārejas apgabals

Spektrs blakus operatora blokam.

Papildu bāzlīnija

Spektrs joslās blakus 24,25–27,5 GHz frekvenču joslai, kurā piemēro konkrētas jaudas robežvērtības attiecībā uz citiem pakalpojumiem vai lietojumiem.



2. tabula

Bāzes stacijas pārejas apgabala jaudas robežvērtība sinhronizētai darbībai

Frekvenču josla

Maksimālā TRP

Mērījuma joslas platums

Līdz 50 MHz zem vai virs operatora bloka

12 dBm

50 MHz

Paskaidrojoša piezīme

Robežvērtība nodrošina bezvadu platjoslas elektronisko sakaru tīklu līdzāspastāvēšanu blakusblokā(-os) 26 GHz frekvenču joslā un sinhronizētā ekspluatācijā.



3. tabula

Bāzes stacijas bāzlīnijas jaudas robežvērtība sinhronizētai darbībai

Frekvenču josla

Maksimālā TRP

Mērījuma joslas platums

Bāzlīnija

4 dBm

50 MHz

Paskaidrojoša piezīme

Robežvērtība nodrošina bezvadu platjoslas elektronisko sakaru tīklu līdzāspastāvēšanu blokos, kas nav blakusbloki, 26 GHz frekvenču joslā un sinhronizētā ekspluatācijā.

▼M1



4. tabula

Bāzes stacijas papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtība

Frekvenču josla

Maksimālā TRP

Mērījuma joslas platums

Stāšanās spēkā

23,6–24,0 GHz

–33 dBW

200 MHz

Šā lēmuma stāšanās spēkā ()

–39 dBW

200 MHz

2024. gada 1. janvāris ()

(1)   Dalībvalstis neatļauj no jauna izvērst zemes sistēmas, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus 22–23,6 GHz frekvenču joslā, lai nodrošinātu (pasīvā) Zemes izpētes satelītu dienesta un radioastronomijas dienesta pienācīgu aizsardzību 23,6–24 GHz frekvenču joslā saistībā ar pēc 2024. gada 1. janvāra piemērojamo robežvērtību.

(2)   Šo robežvērtību piemēro bāzes stacijām, ko nodod ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra. Šo robežvērtību nepiemēro bāzes stacijām, kas nodotas ekspluatācijā līdz minētajam datumam. Šādām bāzes stacijām pēc 2024. gada 1. janvāra turpina piemērot robežvērtību – 33 dBW/200 MHz. Saistībā ar pienākumu, kas tām noteikts 3. panta a) punktā attiecībā uz (pasīvo) Zemes izpētes satelītu dienestu, dalībvalstis apsver papildu pasākumu veikšanu, lai izvērtētu un mazinātu šādu bāzes staciju kopējo ietekmi. Šādi pasākumi ietver piešķirto bloku lieluma pielāgošanu, antenas konfigurāciju, jaudu bloka ietvaros un iekārtu starojuma caurkļuvi.

▼B

Paskaidrojoša piezīme

Ārpusjoslas robežvērtība attiecas uz maksimālajiem izstarojumiem 23,6–24,0 GHz joslā (pasīvā) EESS aizsardzībai visos paredzētajos bāzes stacijas darbības režīmos (t. i., maksimālā jauda joslas ietvaros, antenas elektriskā orientēšana, nesējelementu konfigurācijas).

5. tabula

Papildu nosacījums, kas attiecas uz AAS āra bāzes stacijām

Prasība par AAS āra bāzes staciju antenu galvenā staru kūļa pacēlumu

Izvietojot šādas bāzes stacijas, nodrošina, ka katras antenas galvenais staru kūlis raidīšanas laikā parasti ir vērsts zem horizonta, turklāt ir iespējama antenas mehāniska orientēšana virzienā zem horizonta, izņemot gadījumus, kad bāzes stacija tikai uztver signālus.

Paskaidrojoša piezīme

Nosacījums attiecas uz izplatījuma staciju uztvērēju aizsardzību, piemēram, FSS (Zeme–izplatījums) un ISS.

4.    Tehniskie nosacījumi galastacijām

▼M1



6. tabula

Galastacijas papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtība

Frekvenču josla

Maksimālā TRP

Mērījuma joslas platums

Stāšanās spēkā

23,6–24,0 GHz

–29 dBW

200 MHz

Šā lēmuma stāšanās spēkā

–35 dBW

200 MHz

2024. gada 1. janvāris ()

(1)   Šo robežvērtību piemēro galastacijām, ko nodod ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra. Šo robežvērtību nepiemēro galastacijām, kas nodotas ekspluatācijā līdz minētajam datumam. Šādām galastacijām pēc 2024. gada 1. janvāra turpina piemērot robežvērtību –29 dBW/200 MHz.

▼B

Paskaidrojoša piezīme

Ārpusjoslas robežvērtība attiecas uz maksimālajiem izstarojumiem 23,6–24,0 GHz frekvenču joslā (pasīvā) EESS aizsardzībai visos paredzētajos galastacijas darbības režīmos (t. i., maksimālā jauda joslas ietvaros, antenas elektriskā orientēšana, nesējelementu konfigurācijas).



( 1 ) Piemēram, radioastronomijas pakalpojumiem.

Top