This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02018R0842-20230516
Regulation (EU) 2018/842 of the European Parliament and of the Council of 30 May 2018 on binding annual greenhouse gas emission reductions by Member States from 2021 to 2030 contributing to climate action to meet commitments under the Paris Agreement and amending Regulation (EU) No 525/2013 (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
In force
02018R0842 — LV — 16.05.2023 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/857 (2023. gada 19. aprīlis), |
L 111 |
1 |
26.4.2023 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/842
(2018. gada 30. maijs)
par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants. Tā dod ieguldījumu ilgtermiņa mērķrādītāja sasniegšanā – vēlākais līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti – nolūkā pēc tam panākt negatīvas emisijas. Tādējādi tā dod ieguldījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 ( 1 ) (“Eiropas Klimata akts”) un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Šajā regulā ir izklāstīti arī noteikumi par to, kā nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus un kā izvērtē dalībvalstu progresu virzībā uz to minimālo devumu izpildi.
2. pants
Darbības joma
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir CO2 ekvivalentu tonnās izteiktas oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4), slāpekļa oksīda (N2O), fluorogļūdeņražu (HFC), perfluorogļūdeņražu (PFC), slāpekļa trifluorīda (NF3) un sēra heksafluorīda (SF6) emisijas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un ietilpst šīs regulas darbības jomā;
“ikgadējais emisiju sadales apjoms” ir maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā gadā no 2021. līdz 2030. gadam, kas noteiktas saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 10. pantu;
“ES ETS kvota” ir “kvota”, kā tā definēta Direktīvas 2003/87/EK 3. panta a) punktā.
4. pants
Ikgadējie emisiju līmeņi 2021.–2030. gada periodā
Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas:
2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir attiecīgās dalībvalsts 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts – attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē; dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā – atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku ikgadējās emisiju sadales apjomu;
2023., 2024. un 2025. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts – attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;
2026.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir attiecīgās dalībvalsts vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021., 2022. un 2023. gadā, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu un saskaņā ar minētā panta 3. punktu, bet beigu punkts – attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē; dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir deviņās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2023. un 2024. gadu.
2021. un 2022. gadam Komisija ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie nacionālā inventarizācijas pārskata dati par 2005., 2016., 2017. un 2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.
2023., 2024. un 2025. gadam Komisija ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta, ievērojot šā punkta otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto nacionālā inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas norādītas minētajā otrajā daļā.
2026.–2030. gadam Komisija ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta, ievērojot šā punkta otro daļu, un jaunākajiem visaptveroši izskatītajiem valsts inventarizācijas pārskata datiem par 2021., 2022. un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu.
5. pants
Elastība, kuru sniedz aizņemšanās, atlikšana rezervē un pārskaitīšana
Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo emisiju sadales apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu, ievērojot šo pantu un 6. pantu, var:
attiecībā uz 2021. gadu – tās ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 75 % no tās ikgadējā emisiju sadales apjoma 2021. gadam atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam; un
attiecībā uz 2022.–2029. gadu – tās ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 25 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.
6. pants
Atsevišķām dalībvalstīm paredzēta elastības iespēja pēc ES ETS kvotu daudzuma samazināšanas
Veicot pirmo pārskatīšanu saskaņā ar minēto lēmuma 3. pantu, Komisija apsver, vai arī turpmāk saglabāt šā punkta pirmajā daļā noteikto pieeju.
Dalībvalstis, kas uzskaitītas II pielikumā, var nolemt paziņotos procentuālos apjomus pārskatīt vienu reizi 2024. un vienu reizi 2027. gadā. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai attiecīgi līdz 2024. gada 31. decembrim vai 2027. gada 31. decembrim.
7. pants
ZIZIMM neto piesaistījumu papildu izmantošana
Ja dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo emisiju sadales apjomu, tostarp jebkādu saskaņā ar šīs regulas 5. panta 3. punktu rezervē atlikto ikgadējo emisiju sadales apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas (ES) 2018/841 darbības jomā ietvertajās uzskaites kategorijās, ar noteikumu, ka:
kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2021.–2025. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;
kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2026.–2030. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;
šis daudzums ir daudzuma, ko attiecīgajai dalībvalstij piemēro saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 4. pantu, pārsniegums;
dalībvalsts nav saņēmusi vairāk neto piesaistes saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 no citām dalībvalstīm, nekā tā ir pārskaitījusi;
dalībvalsts ir izpildījusi Regulas (ES) 2018/841 prasības; un
dalībvalsts ir iesniegusi aprakstu par saskaņā ar šo punktu pieejamās elastības iespējas iecerēto izmantošanu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta otro daļu.
▼M1 —————
8. Pants
Korektīvi pasākumi
Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:
detalizētu skaidrojumu par to, kāpēc minētā dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu minēto pienākumu izpildē;
novērtējumu tam, kā Savienības finansējums ir atbalstījis minētās dalībvalsts centienus virzībā uz minēto pienākumu izpildi un kā tā plāno izmantot šādu finansējumu, lai panāktu progresu virzībā uz to izpildi;
papildu pasākumus, kas papildina minētās dalībvalsts integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ievērojot Regulu (ES) 2018/1999, vai pastiprina tā īstenošanu un kas tai jāīsteno, lai izpildītu minētos pienākumus, izmantojot iekšzemes rīcībpolitikas un pasākumus un īstenojot Savienības rīcību, kam pievienots detalizēts novērtējums, kura pamatā ir kvantitatīvi dati, ja tādi ir pieejami, par paredzamajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas izriet no minētajiem pasākumiem;
stingru šādu pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību.
Ja dalībvalsts ir izveidojusi valsts klimata padomdevēju struktūru, tā var lūgt tās padomu, lai noteiktu pirmās daļas c) apakšpunktā minētos nepieciešamos pasākumus.
Katra dalībvalsts savu korektīvo rīcību plānu, kas minēts 1. punktā, un pamatojumu, kas minēts 3. punktā, dara publiski pieejamu. Komisija dara publiski pieejamu savu atzinumu, kas minēts 3. punktā.
9. pants
Atbilstības pārbaude
Ja 2027. un 2032. gadā konstatē, ka kādai dalībvalstij, ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5., 6. un 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, pārbaudītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas tās ikgadējo emisiju sadales apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, tad piemēro šādus pasākumus:
dalībvalsts nākamā gada siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomam papildus pieskaita CO2 ekvivalentu tonnās izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, kas pareizināts ar koeficientu 1,08, atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 12. pantu; un
dalībvalstij uz laiku aizliedz jebkādu daļu no sava ikgadējā emisiju sadales apjoma pārskaitīt citai dalībvalstij līdz brīdim, kad tā būs panākusi atbilstību 4. pantam.
Centrālais administrators īsteno pirmās daļas b) apakšpunktā minēto aizliegumu Savienības reģistrā.
10. pants
Pielāgojumi
Komisija pielāgo ikgadējos emisiju sadales apjomus katrai dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, lai atspoguļotu:
saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu izdoto ES ETS kvotu skaita pielāgojumus, kuri veikti tāpēc, ka ir mainījies minētās direktīvas avotu tvērums saskaņā ar Komisijas lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot minēto direktīvu, par valsts sadales plānu galīgo apstiprināšanu 2008.–2012. gada periodam;
saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. un 24.a pantu izdoto ES ETS kvotu vai kredītu skaita pielāgojumus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem dalībvalstī; un
to ES ETS kvotu skaita pielāgojumus, kas izdotas par siltumnīcefekta gāzu emisijām no iekārtām, kuras ir izslēgtas no ES ETS saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu, par to periodu, kurā tās ir izslēgtas.
11. pants
Drošības rezerve
Dalībvalsts var izmantot drošības rezervi ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
tās IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā tirgus cenās, ko Eurostat publicējis 2016. gada aprīlī, nesasniedza Savienības vidējo rādītāju;
tās kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2013.–2020. gada periodam šīs regulas aptvertajos sektoros nepārsniedz kopējos tās ikgadējos emisiju sadales apjomus 2013.–2020. gada periodam; un
tās emisijas pārsniedz tās ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gada periodā, lai gan tā:
ir izsmēlusi elastības iespējas, ievērojot 5. panta 2. un 3. punktu;
cik vien iespējams, ir izmantojusi neto piesaisti saskaņā ar 7. pantu, pat ja minētais daudzums nesasniedz III pielikumā norādīto līmeni; un
nav veikusi neto pārskaitījumus citām dalībvalstīm saskaņā ar 5. pantu.
Ja kopējais rezultātā iegūtais daudzums, kas jāsaņem visām tām dalībvalstīm, kuras izpilda šā panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, pārsniedz šā panta 1. punktā minēto ierobežojumu, attiecīgo daudzumu, kas būtu jāsaņem katrai no minētajām dalībvalstīm, proporcionāli samazina.
12. pants
Reģistrs
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu nolūkā papildināt šo regulu, lai nodrošinātu, ka Savienības reģistrā saskaņā ar šo regulu tiek veikta pareiza uzskaite par:
ikgadējiem emisiju sadales apjomiem;
elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu;
atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu;
pielāgojumiem saskaņā ar 10. pantu; un
drošības rezervi saskaņā ar 11. pantu.
13. pants
Deleģēšanas īstenošana
14. pants
Komiteju procedūra
15. pants
Pārskatīšana
Pirmajā daļā minētajā ziņojumā ņem vērā dalībvalstu ilgtermiņa stratēģijas, kas sagatavotas un iesniegtas, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 15. panta 1. punktu, un to novērtējumu, kuru Komisija veikusi, ievērojot minētās regulas 15. panta 9. punktu.
15.a pants
Zinātniskās konsultācijas
Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 ( 3 ) 10.a pantu, (“konsultatīvā padome”), pēc savas iniciatīvas var sniegt zinātniskas konsultācijas vai izdot ziņojumus par Savienības pasākumiem, klimata mērķiem, gada emisiju līmeņiem un elastības iespējām saskaņā ar šo regulu. Komisija ņem vērā attiecīgās konsultatīvās padomes konsultācijas un ziņojumus, jo īpaši attiecībā uz turpmākiem pasākumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, uz kuriem attiecas šī regula.
16. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 525/2013
Regulu (ES) Nr. 525/2013 groza šādi:
regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:
iekļauj šādu apakšpunktu:
no 2023. gada – to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 ( *1 ) 2. pantā, par X-2 gadu, ievērojot UNFCCC ziņošanas prasības;
punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Dalībvalstis ik gadu savos ziņojumos informē Komisiju par jebkādu nodomu izmantot elastības iespējas, kas paredzētas Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā un 7. pantā, kā arī par atbilstīgi minētās regulas 5. panta 6. punktam gūto ieņēmumu izlietojumu. Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemta šāda informācija no dalībvalstīm, Komisija dara informāciju pieejamu šīs regulas 26. pantā minētajai komitejai.”;
regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā pievieno šādu punktu:
no 2023. gada – informāciju par valsts politiku un pasākumiem, ko īsteno, lai izpildītu pienākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) 2018/842, un informāciju par citu plānoto valsts politiku un pasākumiem, kas iecerēti ar mērķi ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, pārsniedzot minētajā regulā noteiktās saistības;”;
regulas 14. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
sākot no 2023. gada, kopējās siltumnīcefekta gāzu prognozes un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842 un Direktīva 2003/87/EK.”;
regulas 21. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2018/842 4. pantā. Izvērtēšanā ņem vērā Savienības politikas un pasākumu progresu un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados izvērtēšanā iekļauj arī prognozes par Savienības virzību uz tās Parīzes nolīgumam valsts noteikto devumu īstenošanu, ietverot Savienības saistības panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus visas ekonomikas mērogā, un prognozes par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi saskaņā ar minēto regulu.”
17. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
DALĪBVALSTU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU SAMAZINĀJUMI SASKAŅĀ AR 4. PANTA 1. PUNKTU
|
|
Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi 2030. gadā salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, ko nosaka saskaņā ar 4. panta 3. punktu |
|
|
|
1. aile |
2. aile |
|
Beļģija |
–35 % |
–47 % |
|
Bulgārija |
–0 % |
–10 % |
|
Čehija |
–14 % |
–26 % |
|
Dānija |
–39 % |
–50 % |
|
Vācija |
–38 % |
–50 % |
|
Igaunija |
–13 % |
–24 % |
|
Īrija |
–30 % |
–42 % |
|
Grieķija |
–16 % |
-22,7 % |
|
Spānija |
–26 % |
-37,7 % |
|
Francija |
–37 % |
-47,5 % |
|
Horvātija |
–7 % |
-16,7 % |
|
Itālija |
–33 % |
-43,7 % |
|
Kipra |
–24 % |
–32 % |
|
Latvija |
–6 % |
–17 % |
|
Lietuva |
–9 % |
–21 % |
|
Luksemburga |
–40 % |
–50 % |
|
Ungārija |
–7 % |
-18,7 % |
|
Malta |
–19 % |
–19 % |
|
Nīderlande |
–36 % |
–48 % |
|
Austrija |
–36 % |
–48 % |
|
Polija |
–7 % |
-17,7 % |
|
Portugāle |
–17 % |
-28,7 % |
|
Rumānija |
–2 % |
-12,7 % |
|
Slovēnija |
–15 % |
–27 % |
|
Slovākija |
–12 % |
-22,7 % |
|
Somija |
–39 % |
–50 % |
|
Zviedrija |
–40 % |
–50 %; |
II PIELIKUMS
DALĪBVALSTIS, KAM ATBILSTĪBAS NOLŪKĀ SASKAŅĀ AR 6. PANTU VAR IEROBEŽOTĀ MĒRĀ TIKT ŅEMTAS VĒRĀ ANULĒTAS ES ETS KVOTAS
|
|
Maksimālais procentuālais apjoms no 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko nosaka saskaņā ar 4. panta 3. punktu |
|
Beļģija |
2 % |
|
Dānija |
2 % |
|
Īrija |
4 % |
|
Luksemburga |
4 % |
|
Malta |
7 % |
|
Nīderlande |
2 % |
|
Austrija |
2 % |
|
Somija |
2 % |
|
Zviedrija |
2 % |
III PIELIKUMS
KOPĒJIE NETO PIESAISTĪJUMI NO REGULAS (ES) 2018/841 APTVERTAJĀM ZEMES KATEGORIJĀM, KO DALĪBVALSTIS 2021.–2030. GADA PERIODĀ ATBILSTĪBAS PANĀKŠANAS NOLŪKĀ VAR ŅEMT VĒRĀ SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 7. PANTA 1. PUNKTA a) UN aa) APAKŠPUNKTU
|
|
Maksimālais apjoms, izteikts miljonos tonnu CO2 ekvivalenta |
|
Beļģija |
3,8 |
|
Bulgārija |
4,1 |
|
Čehijas Republika |
2,6 |
|
Dānija |
14,6 |
|
Vācija |
22,3 |
|
Igaunija |
0,9 |
|
Īrija |
26,8 |
|
Grieķija |
6,7 |
|
Spānija |
29,1 |
|
Francija |
58,2 |
|
Horvātija |
0,9 |
|
Itālija |
11,5 |
|
Kipra |
0,6 |
|
Latvija |
3,1 |
|
Lietuva |
6,5 |
|
Luksemburga |
0,25 |
|
Ungārija |
2,1 |
|
Malta |
0,03 |
|
Nīderlande |
13,4 |
|
Austrija |
2,5 |
|
Polija |
21,7 |
|
Portugāle |
5,2 |
|
Rumānija |
13,2 |
|
Slovēnija |
1,3 |
|
Slovākija |
1,2 |
|
Somija |
4,5 |
|
Zviedrija |
4,9 |
|
▼M1 ————— |
|
|
Maksimālais apjoms kopā: |
►M1 262,2 ◄ |
IV PIELIKUMS
PIELĀGOJUMU DAUDZUMS SASKAŅĀ AR 10. PANTA 2. PUNKTU
|
|
Tonnas CO2 ekvivalenta |
|
Bulgārija |
1 602 912 |
|
Čehijas Republika |
4 440 079 |
|
Igaunija |
145 944 |
|
Horvātija |
1 148 708 |
|
Latvija |
1 698 061 |
|
Lietuva |
2 165 895 |
|
Ungārija |
6 705 956 |
|
Malta |
774 000 |
|
Polija |
7 456 340 |
|
Portugāle |
1 655 253 |
|
Rumānija |
10 932 743 |
|
Slovēnija |
178 809 |
|
Slovākija |
2 160 210 |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).”;