This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R1308-20211207
Regulation (EU) No 1308/2013 of the European Parliament and of the Council of 17 December 2013 establishing a common organisation of the markets in agricultural products and repealing Council Regulations (EEC) No 922/72, (EEC) No 234/79, (EC) No 1037/2001 and (EC) No 1234/2007
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007
02013R1308 — LV — 07.12.2021 — 007.002
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1310/2013 (2013 gada 17 decembra), |
L 347 |
865 |
20.12.2013 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/791 (2016. gada 11. maijs), |
L 135 |
1 |
24.5.2016 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1166 (2016. gada 17. maijs), |
L 193 |
17 |
19.7.2016 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1226 (2016. gada 4. maijs), |
L 202 |
5 |
28.7.2016 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2393 (2017. gada 13. decembris), |
L 350 |
15 |
29.12.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2220 (2020. gada 23. decembris), |
L 437 |
1 |
28.12.2020 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), |
L 435 |
262 |
6.12.2021 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1308/2013
(2013. gada 17. decembris),
ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007
I
DAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Lauksaimniecības produktus, kas definēti 1. punktā, iedala šādās nozarēs, kuras uzskaitītas attiecīgās I pielikuma daļās:
labība, I daļa;
rīsi, II daļa;
cukurs, III daļa;
sausā lopbarība, IV daļa;
sēklas, V daļa;
apiņi, VI daļa;
olīveļļa un galda olīvas, VII daļa;
lini un kaņepes, VIII daļa;
augļi un dārzeņi, IX daļa;
pārstrādāti augļi un dārzeņi, X daļa;
banāni, XI daļa;
vīns, XII daļa;
dzīvi koki un citi augi, puķu sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi, XIII daļa;
tabaka XIV daļa;
liellopu un teļa gaļa, XV daļa;
piens un piena produkti, XVI daļa;
cūkgaļa, XVII daļa;
aitas un kazas gaļa, XVIII daļa;
olas, XIX daļa;
mājputnu gaļa, XX daļa;
lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, XXI daļa;
biškopības produkti, XXII daļa;
zīdtārpiņi, XXIII daļa;
citi produkti, XXIV daļa.
2. pants
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi
Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Regulu (ES) Nr. 1306/2013 un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.
3. pants
Definīcijas
▼M7 —————
Piemērojot šo regulu:
“mazāk attīstīti reģioni” ir reģioni, kas definēti 90. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ( 3 ).
“nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām” ir tādi laika apstākļi kā sals, krusa, ledus, lietus vai sausums, kas iznīcinājis vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējās ikgadējās produkcijas, kāda tā ir bijusi iepriekšējos trīs gados vai kāda atbilst trīs gadu vidējam rādītājam, par pamatu ņemot iepriekšējos piecus gadus un neietverot visaugstāko un viszemāko rādītāju.
4. pants
Lauksaimniecības produktiem izmantotās kopējā muitas tarifa nomenklatūras korekcijas
Ja tas nepieciešams, lai ņemtu vērā grozījumus kombinētajā nomenklatūrā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, ar kuriem koriģē produktu aprakstu un atsauces šajā regulā, tos pielāgojot kombinētās nomenklatūras pozīcijām un apakšpozīcijām.
5. pants
Konversijas likmes rīsiem
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes stadijās.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;
6. pants
Tirdzniecības gadi
Nosaka šādus tirdzniecības gadus:
no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu nozarei;
no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam sausās lopbarības nozarei un zīdtārpiņu nozarei;
no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:
labības nozarei,
sēklu nozarei,
linu un kaņepju nozarei,
piena un piena produktu nozarei;
no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam – vīna nozarei;
no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei un attiecībā uz galda olīvām;
no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei un attiecībā uz olīveļļu.
7. pants
Salīdzināmie robežlielumi
Nosaka šādus salīdzināmos robežlielumus:
labības nozarē EUR 101,31 par tonnu attiecībā uz vairumtirdzniecības posmā noliktavā piegādātām precēm pirms izkraušanas;
nelobītiem rīsiem EUR 150 par tonnu standarta kvalitātes produktu, kā definēts III pielikuma A punktā, attiecībā uz vairumtirdzniecības posmā noliktavā piegādātām precēm pirms izkraušanas;
standarta kvalitātes cukuram, kā definēts III pielikuma B punktā, attiecībā uz neiepakotu cukuru, kas izvests no rūpnīcas:
baltajam cukuram – EUR 404,4 par tonnu,
jēlcukuram – EUR 335,2 par tonnu;
liellopu un teļa gaļas nozarē EUR 2 224 par tonnu R3 uzbūves/tauku slāņa klases vīriešu kārtas liellopu liemeņu saskaņā ar Savienības skalu tādu liellopu liemeņu klasifikācijai, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk, kā minēts IV pielikuma A punktā;
attiecībā uz piena un piena produktu nozari:
EUR 246,39 par 100 kg sviesta,
EUR 169,80 par 100 kg vājpiena pulvera;
cūkgaļas nozarē EUR 1 509,39 par tonnu tādas standarta kvalitātes cūku liemeņu, kas noteikta pēc svara un liesās gaļas satura saskaņā ar Savienības skalu cūku liemeņu klasifikācijai, kā minēts IV pielikuma B punktā, proti:
liemeņi, kuri sver no 60 kg līdz 120 kg – E klase,
liemeņi, kuri sver no 120 kg līdz 180 kg – R klase;
olīveļļas nozarē:
EUR 1 779 par tonnu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas,
EUR 1 710 par tonnu neapstrādātas olīveļļas,
EUR 1 524 par tonnu spīdīgās olīveļļas, kurā brīvo skābju daudzums ir divi grādi, par katru papildu skābuma grādu samazinot minēto summu par EUR 36,70 tonnā.
II
DAĻA
IEKŠĒJAIS TIRGUS
I
SADAĻA
TIRGUS INTERVENCE
I
NODAĻA
Valsts intervence un privātās uzglabāšanas atbalsts
1.
8. pants
Darbības joma
Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par tirgus intervenci attiecībā uz:
valsts intervenci, kad dalībvalstu kompetentās iestādes iepērk produktus un uzglabā tos līdz to realizācijai, un
atbalstu, ko privātiem tirgus dalībniekiem piešķir par produktu uzglabāšanu.
9. pants
Atbilstīgu produktu izcelsme
Produkti, kurus var iepirkt valsts intervencē vai par kuriem var piešķirt atbalstu privātai uzglabāšanai, ir Savienības izcelsmes produkti. Turklāt, ja tie iegūti no kultūraugiem, tad šo kultūraugu raža ir novākta Savienībā, un ja tie iegūti no piena, tad šis piens ir ražots Savienībā.
10. pants
Savienības skalas liemeņu klasificēšanai
Savienības skalas liemeņu klasificēšanai piemēro saskaņā ar IV pielikuma attiecīgi A un B punktu liellopu un teļa gaļas nozarē attiecībā uz tādu liellopu liemeņiem, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk, un cūkgaļas nozarē – attiecībā uz visām cūkām izņemot tās, kuras tikušas izmantotas vaislai.
Aitas un kazas gaļas nozarē dalībvalstis var piemērot Savienības skalu aitu liemeņu klasificēšanai saskaņā ar IV pielikuma C punktā paredzētajiem noteikumiem.
2.
11. pants
Valsts intervencei atbilstīgi produkti
Saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā iedaļā, un jebkādām papildu prasībām un nosacījumiem, ko Komisija var noteikt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 19. pantu un īstenošanas aktiem saskaņā ar 20. pantu, valsts intervenci piemēro šādiem produktiem:
parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai;
nelobītiem rīsiem;
svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00 un kodi no 0201 20 20 līdz 0201 20 50 ;
sviestam, kurš ražots tieši un tikai no pasterizēta krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena, apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais ūdens saturs ir 16 % no svara;
visaugstākās kvalitātes vājpiena pulverim, kurš ražots no govs piena ar izsmidzināšanas metodi apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kura minimālais olbaltumvielu saturs beztauku sausnā ir 34,0 % no svara.
12. pants
Valsts intervences laikposmi
Valsts intervence ir pieejama:
parastajiem kviešiem – no 1. oktobra līdz 31. maijam;
cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai – visu gadu;
nelobītajiem rīsiem – visu gadu;
liellopu un teļa gaļai – visu gadu;
sviestam un vājpiena pulverim – no 1. februāra līdz 30. septembrim.
13. pants
Valsts intervences uzsākšana un slēgšana
Laikposmos, kas minēti 12. pantā:
tiek uzsākta parasto kviešu, sviesta un vājpiena pulvera valsts intervence;
Komisija ar īstenošanas aktiem var uzsākt cieto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu (tostarp dažādu šķirņu vai veidu nelobīto rīsu) valsts intervenci, ja tas vajadzīgs attiecīgajā tirgus situācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;
Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var uzsākt valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz IV pielikuma A punktā minēto Savienības skalu vīriešu kārtas liellopu liemeņu klasifikācijai, ir zemāka nekā 85 % no 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā salīdzināmā robežlieluma.
14. pants
Iepirkšana par fiksētu cenu vai konkursa kārtībā
Ja valsts intervence ir uzsākta saskaņā ar 13. panta 1. punktu, Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu veic pasākumus, lai noteiktu iepirkšanas cenas produktiem, kas minēti 11. pantā, kā arī attiecīgā gadījumā pasākumus par kvantitatīviem ierobežojumiem, veicot iepirkšanu par fiksētām cenām.
15. pants
Valsts intervences cena
Valsts intervences cena ir:
cena, par kuru produktus iepērk valsts intervencē, ja to dara par fiksētu cenu, vai
maksimālā cena, par kuru valsts intervencei atbilstīgos produktus var iepirkt konkursa kārtībā.
16. pants
Valsts intervencē iepirktu produktu realizācijas vispārējie principi
Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic tā, lai:
neizraisītu tirgus traucējumus;
nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem un
ievērotu saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD.
3.
17. pants
Atbilstīgi produkti
Saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti šajā iedaļā, un jebkādām papildu prasībām un nosacījumiem, kas Komisijai jāpieņem ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 18. panta 1. punktam vai 19. pantam un īstenošanas aktiem atbilstīgi 18. panta 2. punktam vai 20. pantam, var piešķirt atbalstu par šādu produktu privātu uzglabāšanu:
baltais cukurs;
olīveļļa un galda olīvas;
linšķiedra;
svaiga vai atdzesēta tādu liellopu gaļa, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk;
sviests, kurš ražots no krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena;
siers;
vājpiena pulveris, kas ražots no govs piena;
cūkgaļa,
aitas un kazas gaļa.
Pirmās daļas f) punkts attiecas tikai uz sieru, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir ieguvis aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un tiek uzglabāts, pārsniedzot minētās regulas 7. pantā izklāstītajās produkta specifikācijās šim produktam paredzēto nogatavināšanas laiku un/vai attiecīgā gadījumā tādu nogatavināšanas laiku, kas palielina siera vērtību.
18. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi
Lai nodrošinātu tirgus pārredzamību, Komisija, ja vajadzīgs, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kurā paredzēti nosacījumi, kādos tā var nolemt piešķirt atbalstu par 17. pantā minēto produktu privātu uzglabāšanu, ņemot vērā:
attiecīgo produktu vidējās reģistrētās Savienības tirgus cenas, un salīdzināmos robežlielumus, un ražošanas izmaksas un/vai
vajadzību laikus reaģēt uz īpaši sarežģītu tirgus situāciju vai ekonomiskām norisēm, kam ir būtiski negatīva ietekme uz nozarē esošajām rezervēm.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus,
piešķirot atbalstu par 17. pantā minēto produktu privātu uzglabāšanu, ņemot vērā šā panta 1. punktā izklāstītos apstākļus;
ierobežo atbalsta piešķiršanu par privātu uzglabāšanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4.
19. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu to, ka produkti, ko iepērk valsts intervencē vai par kuriem piešķir atbalstu par privātu uzglabāšanu, būtu piemēroti ilgtermiņa uzglabāšanai un tiem būtu laba, tīra un tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte, un lai ņemtu vērā dažādu nozaru specifiskās iezīmes nolūkā nodrošināt valsts intervences un privātās uzglabāšanas rentablu darbību, papildus šajā regulā izklāstītajām prasībām Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, nosakot prasības un nosacījumus, kuriem minētajiem produktiem ir jāatbilst. Šo prasību un nosacījumu mērķis ir saistībā ar iepirktajiem un uzglabātajiem produktiem garantēt:
to kvalitāti attiecībā uz kvalitātes parametriem, kvalitātes grupām, kvalitātes šķirām, kategorijām, produkta īpašībām un vecumu;
to atbilstību attiecībā uz daudzumiem, iepakojumu, tostarp marķējumu, saglabāšanu, iepriekšējiem uzglabāšanas līgumiem, uzņēmumu apstiprināšanu un produktu stadiju, uz kuru attiecas valsts intervences cena un atbalsts privātai uzglabāšanai.
Lai nodrošinātu atbilstīgu noliktavu ietilpību un valsts intervences sistēmas efektivitāti rentabilitātes un izplatīšanas ziņā un lai nodrošinātu piekļuvi tirgus dalībniekiem, kā arī lai saglabātu valsts intervencē iepirkto produktu kvalitāti to realizācijai uzglabāšanas laika beigās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, nosakot:
prasības, kādām jāatbilst visu valsts intervences produktu uzglabāšanas noliktavām;
noteikumus par produktu uzglabāšanu dalībvalstī, kura ir atbildīga par šiem produktiem vai to apstrādi, saistībā ar muitas nodokļiem un citām summām, kas jāpiešķir vai jāiekasē saskaņā ar KLP, vai ārpus šīs dalībvalsts.
Lai nodrošinātu to, ka atbalstam par privātu uzglabāšanu būtu vēlamā ietekme uz tirgu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, nosakot:
noteikumus un nosacījumus, ko piemēro, ja uzglabāto produktu daudzums ir mazāks par līgumā norādīto daudzumu;
nosacījumus par avansa maksājumu piešķiršanu saistībā ar šādu atbalstu;
nosacījumus, saskaņā ar kuriem var nolemt, ka produktus, uz ko attiecas privātās uzglabāšanas līgumi, var atkal laist tirgū vai realizēt.
Lai nodrošinātu valsts intervences un privātās uzglabāšanas sistēmu pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu:
nosakot izmantot konkursa procedūras, kas garantē vienlīdzīgu piekļuvi precēm un vienādu attieksmi pret tirgus dalībniekiem;
izklāstot papildu nosacījumus, kas jāizpilda tirgus dalībniekiem, lai dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem atvieglinātu sistēmas efektīvu pārvaldību un kontroli;
nosakot tirgus dalībniekiem prasību iemaksāt nodrošinājumu, kas garantē viņu pienākumu izpildi.
Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību un 10. pantā minēto nozaru vajadzības, kā arī nepieciešamību standartizēt dažādu produktu noformējumu ar mērķi uzlabot tirgus pārredzamību, cenu reģistrēšanu un tirgus intervences pasākumu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu:
ar kuriem pielāgo un atjaunina IV pielikumā izklāstītos noteikumus par Savienības skalām liemeņu klasificēšanai, identificēšanai un noformēšanai;
ar kuriem paredz papildu noteikumus par liemeņu klasificēšanu, tostarp tādu, ko veic kvalificēti klasificētāji, šķirošanu, tostarp ar automatizētām metodēm, identificēšanu, svēršanu un marķēšanu, kā arī par Savienības vidējo cenu aprēķināšanu un minēto cenu aprēķināšanā izmantotajiem svēršanas koeficientiem;
ar kuriem nosaka liellopu un teļa gaļas nozarē atkāpes no noteikumiem un paredz īpašas atkāpes, ko dalībvalstis var piešķirt kautuvēm, kurās nokauj nelielu skaitu liellopu, kā arī papildu noteikumus par attiecīgajiem produktiem, tostarp noteikumus par uzbūves un tauku slāņa klasēm un aitu gaļas nozarē papildu noteikumus par svaru, gaļas krāsu, tauku slāni un kritērijiem attiecībā uz mazsvara jēru liemeņiem;
ar kuriem dalībvalstīm sniedz atļauju nepiemērot cūku liemeņu klasifikācijas skalu un atļauju izmantot novērtēšanas kritērijus papildus svaram un aplēstajam liesās gaļas saturam vai paredz atkāpes no minētās skalas.
20. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot pasākumus, kas vajadzīgi šīs nodaļas vienādai piemērošanai. Minētie pasākumi jo īpaši var attiekties uz:
summām, kas tirgus dalībniekiem jāmaksā tādos gadījumos, ja valsts intervencei piegādātie produkti neatbilst obligātajām kvalitātes prasībām;
intervences produktu uzglabāšanas vietu minimālās ietilpības noteikšanu;
reprezentatīvajiem laikposmiem, tirgiem un tirgus cenām, kas vajadzīgas šīs nodaļas piemērošanai;
valsts intervencē iepērkamo produktu piegādi, transporta izmaksām, kas jāsedz piedāvātājam, kārtību, kā maksājumu aģentūras pārņem produktus, un maksājumu;
dažādām darbībām, kas saistītas ar atkaulošanas procesu liellopu un teļa gaļas nozarē;
praktiskajiem pasākumiem produktu iesaiņošanai, laišanai tirgū un marķēšanai;
procedūrām to uzņēmumu apstiprināšanai, kuri ražo sviestu un vājpiena pulveri šīs nodaļas vajadzībām;
jebkādu uzglabāšanas atļauju ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā produkti iepirkti un uzglabāti;
valsts intervencē iepirkto produktu pārdošanu vai realizāciju, īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izņemšanai no noliktavas, no krājumiem izņemto produktu vēlāku izmantošanu vai galamērķi, arī procedūrām, kas saistītas ar produktiem, kuri darīti pieejami izmantošanai 16. panta 2. punktā minētajā shēmā, tostarp nodošanu starp dalībvalstīm;
noteikumiem, kas saistībā ar valsts intervencē iepirktiem produktiem attiecas uz dalībvalstu iespēju uz savu atbildību pārdot noliktavās palikušu nelielu daudzumu vai daudzumu, kurus vairs nav iespējams atkārtoti iesaiņot vai kuru kvalitāte ir pasliktinājusies;
dalībvalsts kompetentās iestādes un pieteikuma iesniedzēju līgumu noslēgšanu un saturu attiecībā uz uzglabāšanu privātās noliktavās;
produktu ievietošanu un glabāšanu privātā noliktavā un to izņemšanu no noliktavas;
privātās uzglabāšanas ilgumu un noteikumiem, saskaņā ar kuriem šādus līgumā noteiktus laikposmus var saīsināt vai pagarināt;
procedūrām, kas jāievēro, iepērkot par fiksētu cenu, tostarp procedūrām par iemaksājamo nodrošinājumu un tā apjomu, vai piešķirot iepriekš noteiktu atbalstu par privātu uzglabāšanu;
konkursa procedūru izmantošanu valsts intervencei un privātai uzglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz:
pieteikumu vai konkursa piedāvājumu iesniegšanu un pieteikumā vai iesniegumā ietverto minimālo daudzumu;
procedūrām par iemaksājamo nodrošinājumu un tā apjomu; un
piedāvājumu atlasi, nodrošinot, ka priekšroka tiek dota tiem, kas ir visizdevīgākie Savienībai, vienlaikus pieļaujot, ka obligāti netiek piešķirtas tiesības slēgt līgumu;
Savienības skalu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai piemērošanu;
tirgus cenu noteikšanas vajadzībām – liemeņu un pusliemeņu noformējumu, kas atšķiras no IV pielikuma A.IV punktā minētā noformējuma;
korekcijas koeficientiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro, izmantojot citādu liellopu un aitu liemeņu noformējumu, ja netiek izmantots atsauces noformējums;
praktiskos pasākumus klasificētu liemeņu marķēšanai un praktiskajiem pasākumiem, kā Komisijai aprēķināt vidējo svērto Savienības cenu par liellopu, cūku un aitu liemeņiem;
atļauju dalībvalstīm - attiecībā uz to teritorijā nokautām cūkām - noteikt cūku liemeņu noformējumu, kas atšķiras no IV pielikuma B.III punktā minētā noformējuma, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
ja parasta komercdarbības prakse to teritorijā atšķiras no standarta noformējuma, kas definēts IV pielikuma B.III punkta pirmajā daļā;
to attaisno tehniskās prasības;
liemeņiem āda tiek novilkta pēc vienas metodes;
noteikumiem par pārbaudēm uz vietas attiecībā uz liemeņu klasifikācijas piemērošanu dalībvalstīs, ko veic Savienības komiteja, kas sastāv no Komisijas speciālistiem un dalībvalstu ieceltiem ekspertiem, lai nodrošinātu liemeņu klasifikācijas precizitāti un uzticamību. Šajos noteikumos paredz, ka Savienība sedz izmaksas, kas rodas no pārbaudes darbībām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
21. pants
Citas īstenošanas pilnvaras
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai atkāpjoties no IV pielikuma C.III.1 punkta, attiecībā uz jēriem, kuru liemeņa svars ir mazāks par 13 kg, ļautu dalībvalstīm izmantot šādus klasifikācijas kritērijus:
liemeņa svars;
gaļas krāsa;
tauku slānis.
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
II
NODAĻA
Atbalsta shēmas
1.
22. pants
Mērķgrupa
Atbalsta shēma, kuras nolūks ir uzlabot lauksaimniecības produktu izplatīšanu un kura uzlabo bērnu ēšanas paradumus, ir paredzēta bērniem, kuri regulāri apmeklē bērnudārzus, pirmsskolas izglītības iestādes vai pirmā vai otrā līmeņa izglītības iestādes, ko pārvalda vai atzīst dalībvalstu kompetentās iestādes.
23. pants
Atbalsts skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena piegādei, papildu izglītojoši pasākumi un saistītās izmaksas
Savienības atbalstu piešķir attiecībā uz bērniem 22. pantā minētajās izglītības iestādēs:
par šā panta 3., 4. un 5. punktā minēto atbilstīgu produktu piegādi un izplatīšanu;
par papildu izglītojošiem pasākumiem; un
lai segtu konkrētas saistītas izmaksas, kas attiecas uz aprīkojumu, publicitāti, uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī, ciktāl minētās izmaksas nav ietvertas šīs daļas a) apakšpunktā, loģistiku un izplatīšanu.
Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu nosaka Savienības atbalsta proporcijas ierobežojumus, kas attiecas uz šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem un izmaksām.
Šajā iedaļā:
“skolām paredzēti augļi un dārzeņi” ir produkti, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā un 4. punkta a) apakšpunktā;
“skolām paredzēts piens” ir produkti, kas minēti 3. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta b) apakšpunktā, kā arī V pielikumā minētie produkti.
Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties atbalsta shēmā, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu (“skolu apgādes programma”), un kuras pieprasa attiecīgo Savienības atbalstu, ņemot vērā valsts apstākļus, prioritāti piešķir vienas vai abu turpmāk minēto grupu produktu izplatīšanai:
augļi un dārzeņi un svaigi banānu nozares produkti;
dzeramais piens un tā bezlaktozes varianti.
Neatkarīgi no 3. punkta, lai veicinātu specifisku produktu patēriņu un/vai reaģētu uz īpašām bērnu uztura vajadzībām to teritorijā, dalībvalstis var paredzēt, ka tiek izplatīti vienas vai abu tālāk norādīto grupu produkti:
pārstrādātu augļu un dārzeņu produkti – papildus produktiem, kas noteikti 3. punkta a) apakšpunktā;
siers, biezpiens, jogurts un citi fermentēti vai paskābināti piena produkti bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao – papildus produktiem, kas noteikti 3. punkta b) apakšpunktā.
Šādos gadījumos Savienības atbalstu maksā tikai par izplatītā produkta piena komponentu. Minētais piena komponents nav mazāks par 90 % no svara attiecībā uz produktiem V pielikuma I kategorijā un 75 % no svara attiecībā uz produktiem V pielikuma II kategorijā.
Padome nosaka ar piena komponentu saistītā Savienības atbalsta apjomu saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu.
Produkti, kurus izplata skolu apgādes programmā, nesatur neko no šiem:
pievienotus cukurus;
pievienotu sāli;
pievienotas taukvielas;
pievienotus saldinātājus;
pievienotus mākslīgos garšas pastiprinātājus E 620–E 650, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 ( 4 ).
Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas ikviena dalībvalsts, saņēmusi attiecīgu atļauju no par veselību un uzturu atbildīgajām valsts iestādēm saskaņā ar savas valsts procedūrām, var nolemt, ka 4. un 5. punktā minētie atbilstīgie produkti var saturēt ierobežotus pievienota cukura, pievienota sāls un/vai pievienotu taukvielu daudzumus.
Stratēģijā var ietvert konkrētus elementus, kas attiecas uz skolu apgādes programmas īstenošanu, tostarp tos, kas paredzēti tās pārvaldības vienkāršošanai.
Dalībvalstis savās stratēģijās var apsvērt iespēju piešķirt prioritāti ilgtspējai un taisnīgas tirdzniecības apsvērumiem.
23.a pants
Finanšu noteikumi
Neskarot šā panta 4. punktu, atbalsts, ko saskaņā ar skolu apgādes programmu piešķir par produktu izplatīšanu, papildu izglītojošiem pasākumiem un saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punktā, nepārsniedz 220 804 135 EUR vienā mācību gadā. Minētā maksimālā ierobežojuma robežās, atbalsts nepārsniedz:
par skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem – 130 608 466 EUR vienā mācību gadā;
par skolām paredzētu pienu – 90 195 669 EUR vienā mācību gadā.
Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir katrai dalībvalstij, ņemot vērā sekojošo:
attiecīgajā dalībvalstī esošo bērnu skaitu vecumā no sešiem līdz desmit gadiem;
atsevišķu reģionu attīstības līmeni attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi nodrošinātu lielāka atbalsta piešķiršanu mazāk attīstītajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punkta nozīmē; un
attiecībā uz skolām paredzētu pienu papildus a) un b) apakšpunktos minētajiem kritērijiem – Savienības atbalsta par bērnu apgādi ar pienu un piena produktiem vēsturisko izmantojumu.
Ar dalībvalstīm paredzētajiem piešķīrumiem nodrošina, ka LESD 349. pantā uzskaitītie tālākie reģioni saņem lielāku atbalstu, lai tādējādi ņemtu vērā minēto reģionu īpašo situāciju produktu sagādē un lai veicinātu šādu sagādi starp ģeogrāfiski tuviem tālākajiem reģioniem.
Ar piešķīrumiem par skolām paredzētu pienu, kuri izriet no šajā punktā paredzēto kritēriju piemērošanas, nodrošina, ka visas dalībvalstis ir tiesīgas saņemt vismaz Savienības atbalsta minimālo apjomu par vienu bērnu vecuma grupā, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā. ►M7 ————— ◄
Pasākumus indikatīvo un galīgo piešķīrumu noteikšanai un Savienības atbalsta skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem un skolām paredzēta pienam atjaunotai piešķiršanai nosaka Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu.
Šo procentuālo daļu var palielināt līdz 25 % attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurām ir LESD 349. pantā uzskaitītie tālākie reģioni, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, ja dalībvalstij ir jārisina specifiska tirgus situācija nozarē, uz kuru attiecas skolu apgādes programma, konkrētas bažas saistībā ar zemu patēriņu kādā no produktu grupām vai citi jautājumi, kas saistīti pārmaiņām sabiedrībā.
Pārdalījumus var veikt vai nu:
pirms galīgo piešķīrumu noteikšanas nākamajam mācību gadam – starp dalībvalsts indikatīvajiem piešķīrumiem; vai
pēc mācību gada sākuma – starp dalībvalsts galīgajiem piešķīrumiem, ja šādi piešķīrumi attiecīgajai dalībvalstij ir noteikti.
Trešās daļas a) apakšpunktā minētos pārdalījumus nevar veikt no indikatīvā piešķīruma tādai produktu grupai, par kuru attiecīgā dalībvalsts pieprasa summu, kas pārsniedz tās indikatīvo piešķīrumu. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādu starp indikatīvajiem piešķīrumiem veiktu pārdalījumu summu.
Dalībvalstis var finansēt minēto atbalstu, uzliekot nodevu attiecīgajai nozarei, vai ar jebkādiem citiem privātā sektora ieguldījumiem.
Saskaņā ar šīs regulas 24. panta 4. punktu Komisija var izstrādāt vienotu identifikatoru vai grafiskus elementus, lai palielinātu skolu apgādes programmas pamanāmību.
24. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai mudinātu bērnus veidot veselīgus ēšanas paradumus un lai nodrošinātu, ka ar skolu apgādes programmu saistītais atbalsts tiek paredzēts 22. pantā minētās mērķgrupas bērniem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz noteikumiem par:
papildu kritērijiem saistībā ar 22. pantā minētās mērķgrupas atbilstību;
atbalsta pieteikuma iesniedzēju apstiprināšanu un atlasi dalībvalstīs;
valsts vai reģionālo stratēģiju izstrādi un par papildu izglītojošiem pasākumiem.
Lai nodrošinātu Savienības fondu efektīvu un mērķtiecīgu izmantojumu un lai sekmētu skolu apgādes programmas īstenošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz:
tādu izmaksu un pasākumu apzināšanu, par ko ir tiesības pretendēt uz Savienības atbalstu;
dalībvalstu pienākumu uzraudzīt un izvērtēt tajās īstenotās skolu apgādes programmas efektivitāti.
Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 23. panta 3., 4. un 5. punktu izplatīti produkti atbilst skolu apgādes programmas mērķiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai noteiktu pievienotā cukura, pievienotā sāls un pievienoto taukvielu, ko var atļaut dalībvalstis saskaņā ar 23. panta 6. punkta otro daļu un kas tehniski ir nepieciešami, lai sagatavotu vai ražotu pārstrādātus produktus, maksimālos apjomus.
Lai veicinātu informētību par skolu apgādes programmu un paaugstinātu Savienības atbalsta pamanāmību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros prasīts, lai dalībvalstis, kuras piedalās skolu apgādes programmā, skaidri informētu sabiedrību par to, ka tās saņem Savienības atbalstu programmas īstenošanai, tostarp attiecībā uz:
atbilstīgā gadījumā – konkrētu kritēriju noteikšanu saistībā ar vienotā identifikatora vai grafisko elementu izskatu, struktūru, izmēru un dizainu;
konkrētiem kritērijiem saistībā ar publicitātes līdzekļu izmantošanu.
25. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šīs iedaļas piemērošanai vajadzīgos pasākumus, tostarp attiecībā uz:
dalībvalstu stratēģijās iekļaujamo informāciju;
atbalsta pieteikumiem un maksājumiem, tostarp procedūru vienkāršošanu, kas izriet no vienotās skolu apgādes programmas sistēmas;
skolu apgādes programmas publicitātes metodēm un ar to saistītajiem sadarbības veidošanas pasākumiem;
skolu apgādes programmā iesaistīto dalībvalstu ikgadējo atbalsta pieprasījumu, uzraudzības un izvērtējuma ziņojumu iesniegšanu, formu un saturu;
regulas 23.a panta 4. punkta piemērošanu, tostarp par pārdalījumu termiņiem un paziņojumu par pārdalījumiem iesniegšanu, formu un saturu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.
29. pants
Programmas olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam
Savienība finansē trīsgadu darba programmas, kas saskaņā ar 152. pantu atzītajām ražotāju organizācijām, saskaņā ar 156. pantu atzītajām ražotāju organizāciju apvienībām vai saskaņā ar 157. pantu atzītajām starpnozaru organizācijām jāizstrādā vienā vai vārākās šādās jomās:
tirgus uzraudzība un pārvaldība olīveļļas un galda olīvu nozarē;
olīvu audzēšanas ietekmes uz vidi uzlabošana;
olīvu audzēšanas konkurētspējas uzlabošana ar modernizācijas starpniecību;
olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitātes uzlabošana;
izsekojamības sistēma, olīveļļas un galda olīvu sertifikācija un kvalitātes aizsardzība, īpaši gala patērētājiem pārdotās olīveļļas uzraudzība, ko veic valsts iestāžu administrācija;
informācijas izplatīšana par pasākumiem, ko veikušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas, lai uzlabotu olīveļļas un galda olīvu kvalitāti.
Darba programmas, kas izstrādātas laikposmam no 2021. gada 1. aprīļa, beidzas 2022. gada 31. decembrī.
Savienības finansējums 1. punktā minētajām darba programmām 2020. gadam ir šāds:
11 098 000 EUR Grieķijai;
576 000 EUR Francijai;
35 991 000 EUR Itālijai.
Savienības finansējums 1. punktā minētajām darba programmām par katru no gadiem 2021. gadā un 2022. gadā ir šāds:
10 666 000 EUR Grieķijai;
554 000 EUR Francijai;
34 590 000 EUR Itālijai.
Maksimālais Savienības finansējums 1. punktā minētajām darba programmām ir vienāds ar dalībvalstu ieturētajām summām. Maksimālais finansējums sedz atbilstīgās izmaksas šādā apmērā:
75 % pasākumiem 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajās jomās;
75 % ieguldījumiem pamatlīdzekļos un 50 % citiem pasākumiem 1. punkta d) apakšpunktā minētajā jomā;
75 % darba programmām, ko 1. punktā minētās atzītās organizācijas no vismaz divām dalībvalstīm, kurās notiek ražošana, īsteno vismaz trīs trešās valstīs vai dalībvalstīs, kurās nenotiek ražošana, 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajās jomās, un 50 % citiem pasākumiem šajās jomās.
Dalībvalsts nodrošina papildu finansējumu līdz 50 % no izmaksām, ko nesedz Savienības finansējums.
30. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu 29. pantā paredzētā Savienības atbalsta efektīvu un lietderīgu izmantojumu un lai uzlabotu olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz:
konkrētiem pasākumiem, kurus saistībā ar 29. panta 1. punktā minētajām jomām var finansēt no Savienības atbalsta, un darbībām un izmaksām, ko nevar finansēt;
Savienības finansējuma minimālo sadalījumu dalībvalstīs pa konkrētām jomām;
prasību iemaksāt nodrošinājumu, iesniedzot pieteikumu apstiprināt darba programmu, un ja tiek izmaksāts atbalsta avansa maksājums;
kritērijiem, kas dalībvalstīm jāņem vērā, atlasot un apstiprinot darba programmas.
31. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot šīs iedaļas piemērošanai vajadzīgos pasākumus attiecībā uz:
darba programmu īstenošanu un šādu programmu grozījumiem;
atbalsta izmaksāšanu, tostarp atbalsta avansa maksājumiem;
procedūru nodrošinājuma iemaksai un tā summu, iesniedzot pieteikumu apstiprināt darba programmu, un ja tiek izmaksāts atbalsta avansa maksājums.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.
32. pants
Darbības fondi
Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:
finansiālām iemaksām, ko veikuši:
ražotāju organizācijas biedri un/vai pati ražotāju organizācija vai arī
ražotāju organizāciju apvienības ar minētās apvienības biedru starpniecību;
Savienības finansiālo palīdzību, ko var piešķirt ražotāju organizācijām vai to apvienībām, ja šīs apvienības iesniedz, pārvalda un īsteno kādu darbības programmu vai kādu daļēju darbības programmu, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri Komisijai, ievērojot 37. pantu, jāpieņem deleģētajos aktos, un ievērojot 38. pantu – īstenošanas aktos.
33. pants
Darbības programmas
Darbības programmas augļu un dārzeņu nozarē ilgst vismaz trīs gadus un ne vairāk kā piecus gadus. Tām ir vismaz divi no 152. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem mērķiem vai divi no šādiem mērķiem:
ražošanas plānošana, tostarp ražošanas un patēriņa prognozēšana un turpmāki pasākumi;
gan svaigu, gan pārstrādātu produktu kvalitātes uzlabošana;
produktu komerciālās vērtības paaugstināšana;
svaigu vai pārstrādātu produktu noieta veicināšana;
vides pasākumi, īpaši tādi, kas ir saistīti ar ūdeni, un videi nekaitīgas ražošanas metodes, ietverot bioloģisko lauksaimniecību;
krīžu novēršana un pārvarēšana, tostarp konsultāciju sniegšana citām ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām, ražotāju grupām vai atsevišķiem ražotājiem.
Darbības programmas iesniedz apstiprināšanai dalībvalstīm.
Tās darbības programmas, kurām pagarinājums, ievērojot pirmajā daļā minēto maksimālo piecu gadu ilgumu, ir jāapstiprina pēc 2020. gada 29. decembra, var pagarināt tikai līdz 2022. gada 31. decembrim.
Atkāpjoties no pirmās daļas, jaunas darbības programmas, kas tiek apstiprinātas pēc 2020. gada 29. decembra, ilgst ne vairāk kā trīs gadus.
Tādēļ dalībvalstis nodrošina, lai:
ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu pasākumus pilnībā finansētu no minētās apvienības minēto dalīborganizāciju iemaksām, un šādu finansējumu iegūst no minēto dalīborganizāciju darbības fondiem;
pasākumi un tiem atbilstīgā finansējuma daļa tiktu norādīti katras apvienībā esošās organizācijas darba programmā,
finansējumā nebūtu nekādas dublēšanās.
Krīžu novēršana un pārvarēšana, kas minēta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā, ir saistīta ar krīzes nepieļaušanu augļu un dārzeņu tirgos un rīcību krīzes situācijās, un pie tās šajā sakarībā pieder:
investīcijas, kas tirgū laistā apjoma pārvaldību padara efektīvāku;
mācību pasākumi un paraugprakses apmaiņa;
noieta veicināšana un saziņa, tostarp pasākumi un darbības, ar kuriem augļu un dārzeņu tirgos tiecas panākt dažādošanu un konsolidāciju, gan preventīvos nolūkos, gan krīzes laikā;
atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai un finansiāla iemaksa, ar kuru papildina kopējos fondus pēc kompensācijas, kas izmaksāta biedriem ražotājiem, kuru ienākumi ir ievērojami samazinājušies nelabvēlīgu tirgus apstākļu dēļ;
vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tika izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ;
produktu izņemšana no tirgus;
augļu un dārzeņu ražas priekšlaicīga novākšana vai ražas nenovākšana;
ražas apdrošināšana;
konsultācijas citām ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām, ražotāju grupām vai atsevišķiem ražotājiem.
Atbalsts par ražas apdrošināšanu palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, slimības vai kaitēkļu invāzijas rezultātā tiem ir radušies zaudējumi.
Apdrošināšanas līgumos tiek prasīts, lai atbalsta saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus.
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi, tostarp piektajā daļā minētā pamatsummas vai procentu atmaksa, neaptver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem.
Ražotāju organizācijas var ņemt komerciālus aizdevumus, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus. Tādā gadījumā minēto aizdevumu pamatsummas un procentu atmaksa var būt darbības programmas daļa un tādā veidā dot tiesības pretendēt uz Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar 34. pantu. Ikvienu konkrētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbību var finansēt vai nu ar šādiem aizdevumiem, vai tieši, vai arī abējādi.
Šajā iedaļā:
“priekšlaicīga ražas novākšana” ir tādu negatavu, netirgojamu produktu pilnīga ražas novākšana noteiktā zonā, kuri pirms priekšlaicīgās novākšanas nav bijuši bojāti ne klimatisku apstākļu dēļ, ne slimības dēļ, ne kaut kā citādi;
“ražas nenovākšana” ir noritoša ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā platībā, kad produkcija ir labi padevusies un produkti ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitāte. Produktu iznīcināšana klimatisku apstākļu vai slimības dēļ netiek uzskatīta par ražas nenovākšanu.
Dalībvalstis nodrošina, ka:
darbības programmās iekļauj divus vai vairākus ar vidi saistītus pasākumus; vai
vismaz 10 % no darbības programmu izdevumiem attiecas uz darbībām, kas saistītas ar vidi.
Ar vidi saistītas darbības atbilst agrovides un klimata apstākļu vai bioloģiskās lauksaimniecības saistību prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 3. punktā un 29. panta 2. un 3. punktā.
Ja uz vismaz 80 % ražotāju organizācijas biedru ražotāju attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides un klimata apstākļu vai bioloģiskās lauksaimniecības saistības, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 3. punktā un 29. panta 2. un 3. punktā, ikvienu no šīm saistībām uzskata par darbību, kas saistīta ar vidi, kā minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.
Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts ar vidi saistītām darbībām sedz no šīs darbības izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.
34. pants
Savienības finansiālā palīdzība
Tomēr ražotāju organizāciju gadījumā šo procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, ja daļu, kura pārsniedz 4,1 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.
Ražotāju organizāciju apvienību gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 4,7 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar noteikumu, ka daļu, kas pārsniedz 4,1 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kurus īsteno ražotāju organizāciju apvienība tās biedru vārdā.
Pēc ražotāju organizācijas lūguma 1. punktā noteikto 50 % atbalsta ierobežojumu darbības programmai vai darbības programmas daļai palielina līdz 60 %, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
to iesniegušas vairākas Savienības ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs atbilstīgi starpvalstu programmām;
to iesniegusi viena vai vairākas ražotāju organizācijas, kuras iesaistījušās starpnozaru programmās;
tā attiecas vienīgi uz īpašu atbalstu tādu bioloģisko produktu ražošanai, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 ( 5 );
tā ir pirmā darbības programma, kas jāiesniedz atzītai ražotāju organizācijai, kura izveidojusies, apvienojoties divām atzītām ražotāju organizācijām;
tā ir pirmā darbības programma, kas jāiesniedz atzītai ražotāju organizāciju apvienībai;
to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas laiž tirgū mazāk nekā 20 % augļu un dārzeņu produkcijas;
to ir iesniegusi ražotāju organizācija vienā no tālākajiem reģioniem, kas minēti LESD 349. pantā.
Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 100 % šādos gadījumos:
kad no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kuru daudzums nepārsniedz 5 % katras ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas apjoma un kurus realizē:
bez maksas izplatot labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas šādam nolūkam, lai sniegtu palīdzību personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;
bez maksas izplatot soda izciešanas vietām, skolām, valsts izglītības iestādēm, 22. pantā minētajām iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi izplatītie produktu daudzumi papildina daudzumus, kurus parasti iepērk šīs iestādes;
darbības ir saistītas ar konsultācijām, ko sniedz citām ražotāju organizācijām vai ražotāju grupām, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu vai ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantu, ar noteikumu, ka minētās organizācijas vai grupas ir no šīs regulas 35. panta 1. punktā minētajiem dalībvalstu reģioniem, vai atsevišķiem ražotājiem.
35. pants
Valsts finansiālā palīdzība
36. pants
Darbības programmu valsts sistēma un valsts stratēģija
Dalībvalstis iesniedz savas ierosinātās sistēmas projektu Komisijai, kas ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti, neizmantojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var trīs mēnešu laikā pēc iesniegšanas pieprasīt veikt izmaiņas, ja tā uzskata, ka priekšlikums neveicina to mērķu sasniegšanu, kas izklāstīti LESD 191. pantā un Septītajā Savienības vides rīcības programmā. Šos mērķus ievēro arī, veicot ieguldījumus atsevišķās saimniecībās, kurus atbalsta darbības programmas.
Katra dalībvalsts izstrādā valsts stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgām darbības programmām augļu un dārzeņu tirgū. Šādā stratēģijā ir ietverta:
situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un attīstības potenciālu;
izvēlēto prioritāšu pamatojums;
darbības programmu mērķi un instrumenti un darbības rādītāji;
darbības programmu novērtējums;
ražotāju organizāciju ziņošanas pienākumi.
Valsts stratēģijā ir iekļauta arī 1. punktā minētā valsts sistēma.
37. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai augļu un dārzeņu nozarē nodrošinātu efektīvu, mērķtiecīgu un ilgtspējīgu atbalstu ražotāju organizācijām un to apvienībām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, ar kuriem paredz noteikumus par:
darbības fondiem un darbības programmām attiecībā uz:
aprēķinātajām summām, ražotāju organizāciju un to apvienību lēmumiem par finanšu ieguldījumiem un darbības fondu izmantošanu;
saskaņā ar darbības programmām iekļaujamajiem vai izslēdzamajiem pasākumiem, darbībām, izdevumiem vai administratīvajiem un personāla izdevumiem, to grozījumiem un papildu prasībām, kas jānosaka dalībvalstīm;
divkārša finansējuma novēršanu starp darbības programmām un lauku attīstības programmām;
ražotāju organizāciju apvienību darbības programmām;
konkrētajiem noteikumiem, ko piemēro gadījumos, kad ražotāju organizāciju apvienības pilnībā vai daļēji pārvalda, apstrādā, īsteno un iesniedz darbības programmas;
pienākumu izmantot kopīgus rādītājus darbības programmu pārraudzības un izvērtēšanas mērķiem;
valsts sistēmu un valsts stratēģiju saistībā ar darbības programmām, kas attiecas uz pienākumu pārraudzīt un izvērtēt valsts sistēmu un valsts stratēģiju efektivitāti;
Savienības finansiālo palīdzību attiecībā uz:
Savienības finansiālās palīdzības aprēķinu bāzi un 34. panta 2. punktā minētās produkcijas vērtību;
atsauces laikposmiem, ko piemēro atbalsta aprēķināšanai;
avansa maksājumiem un prasību iemaksāt nodrošinājumu gadījumos, kad tiek izmaksāts atbalsta maksājums avansā;
konkrētajiem noteikumiem, kas piemērojami ražotāju organizāciju apvienību darba programmu finansēšanai, īpaši attiecībā uz tiem, kas saistīti ar 34. panta 2 punktā noteiktajiem atbalsta ierobežojumiem;
krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem attiecībā uz:
iespēju dalībvalstīm nepiemērot vienu vai vairākus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;
nosacījumiem saistībā ar 33. panta 3. punkta pirmās daļas a), b), c) un i) apakšpunktiem;
no tirgus izņemto produktu atļautajiem galamērķiem, par ko jālemj dalībvalstīm;
maksimālo atbalsta līmeni par produktu izņemšanu no tirgus;
prasību par iepriekšējiem paziņojumiem, ja notiek produktu izņemšana no tirgus;
tirgū laistās produkcijas apjoma aprēķināšanas bāzi 34. panta 4. punktā minētajai bezmaksas izplatīšanai un tirgū laistās produkcijas maksimālā apjoma noteikšanu, ja produkti tiek izņemti no tirgus;
prasību attēlot Savienības emblēmu uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma;
nosacījumiem, ko piemēro no tirgus izņemtu produktu saņēmējiem,
šajā iedaļā minēto terminu izmantošanu;
nosacījumiem, kas jāpieņem dalībvalstīm un kas saistīti ar ražas priekšlaicīgu novākšanu un ražas nenovākšanu;
ražas apdrošināšanu;
kopējiem fondiem un
nosacījumiem, kas saistīti ar izdevumu maksimālo robežlielumu, un par šāda robežlieluma noteikšanu attiecībā uz augļu dārzu vēlreizēju apstādīšanu veselības un fitosanitāru apsvērumu dēļ saskaņā ar 33. panta 3. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu;
valsts finansiālo palīdzību attiecībā uz:
ražotāju organizācijas pakāpi;
prasību iemaksāt nodrošinājumu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums;
valsts finansiālās palīdzības maksimālo procentuālo daļu, ko atlīdzina Savienība.
38. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot pasākumus attiecībā uz:
darbības fondu pārvaldību;
informāciju, kas jāiekļauj darbības programmās, valsts sistēmās un valsts stratēģijās, kas minētas 36. pantā, darbības programmu iesniegšanu dalībvalstīm, laika ierobežojumiem, pavaddokumentiem un dalībvalstu apstiprinājumu;
darbības programmu īstenošanu, ko veic ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības;
valsts stratēģiju un darbības programmu pārraudzības un izvērtēšanas ziņojumu iesniegšanu, formu un saturu;
atbalsta pieteikumiem un atbalsta maksājumiem, tostarp avansa un daļējiem atbalsta maksājumiem;
praktiskajiem pasākumiem Savienības emblēmas attēlošanai uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma;
tirdzniecības standartu ievērošanu, ja notiek izņemšana no tirgus;
transporta, šķirošanas un iepakošanas izmaksām bezmaksas izplatīšanas gadījumā;
noieta veicināšanas, saziņas, mācību un konsultāciju pasākumiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas gadījumā;
izņemšanas no tirgus, priekšlaicīgas ražas novākšanas, ražas nenovākšanas un ražas apdrošināšanas pasākumu īstenošanu;
valsts finansiālās palīdzības piemērošanu, atļauju, izmaksu un atmaksu;
nodrošinājuma iemaksas procedūrām un iemaksājamā nodrošinājuma apjomu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4.
1.
39. pants
Darbības joma
Šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi, kas reglamentē Savienības līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm un to, kā dalībvalstis saskaņā ar valsts atbalsta piecgadu programmām (“atbalsta programmas”) izmanto šos līdzekļus, lai finansētu īpašus vīna nozares atbalsta pasākumus.
40. pants
Saderība un saskanība
Atbalstu nepiešķir par:
pētniecības projektiem un pasākumiem pētniecības projektu atbalstam, kuri nav tie, kas minēti 45. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktos;
pasākumiem, kuri ietverti dalībvalstu lauku attīstības programmās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013.
41. pants
Atbalsta programmu iesniegšana
Tomēr Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka iesniegtais atbalsta programmas projekts neatbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, un informē par to attiecīgo dalībvalsti. Šādā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu atbalsta programmas projektu. Pārskatīto atbalsta programmu sāk piemērot divus mēnešus pēc pārskatītā atbalsta programmas projekta iesniegšanas, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība, un tādā gadījumā piemēro šo daļu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
42. pants
Atbalsta programmu saturs
Atbalsta programmās ir vismaz šādi elementi:
sīks ierosināto pasākumu apraksts, kā arī to kvantitatīvie mērķi;
rezultāti, kas gūti apspriežoties;
novērtējums, kurā izklāstīta iecerētā tehniskā, ekonomiskā, ekoloģiskā un sociālā ietekme;
pasākumu īstenošanas grafiks;
vispārēja finansējuma tabula, kurā izklāstīti resursi, kas jāatvēl, un sākotnēji iecerētais resursu sadalījums pa pasākumiem saskaņā ar VI pielikumā norādīto budžeta limitu;
kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas izmantojami uzraudzībai un novērtējumam, kā arī pasākumi, kas jāveic, lai atbalsta programmas īstenotu pienācīgi un efektīvi; un
par atbalsta programmas īstenošanu atbildīgo kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšana.
43. pants
Atbalsttiesīgi pasākumi
Atbalsta programmās var būt tikai viens vai vairāki šādi pasākumi:
noieta veicināšana saskaņā ar 45. pantu;
vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar 46. pantu;
ražas priekšlaicīga novākšana saskaņā ar 47. pantu;
kopējie fondi saskaņā ar 48. pantu;
ražas apdrošināšana saskaņā ar 49. pantu;
ieguldījumi saskaņā ar 50 pantu;
inovācijai vīna nozarē saskaņā ar 51. pantu;
blakusproduktu destilācija saskaņā ar 52. pantu.
44. pants
Vispārēji noteikumi par atbalsta programmām
2.
45. pants
Noieta veicināšana
Atbalstu saskaņā ar šo pantu sniedz par informatīviem vai noieta veicināšanas pasākumiem attiecībā uz Savienības vīniem:
dalībvalstīs, lai patērētājus informētu par vīna patēriņu ar atbildības sajūtu un par Savienības sistēmu, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; vai arī
trešās valstīs, lai uzlabotu to konkurētspēju.
Pasākumus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai vīniem ar vīna vīnogu šķirnes norādi, un šie pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no turpmāk minētā:
sabiedrisko attiecību, noieta veicināšanas vai reklāmas pasākumi, kas izceļ Savienības produktu augstos standartus, īpaši kvalitātes, pārtikas nekaitīguma vai vides ziņā;
dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs;
informācijas kampaņas, jo īpaši par Savienības sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu;
jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;
pētījumi, lai novērtētu informācijas un noieta veicināšanas pasākumu rezultātus.
46. pants
Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana
Atbalsts par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, ar kuru var arī palīdzēt uzlabot ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un vīna nozares vides pēdas nospiedumu, var attiekties tikai uz vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:
šķirņu nomaiņu, tostarp izmantojot potēšanu ar starppoti;
vīna dārzu vietas maiņu;
vīna dārzu vēlreizēju apstādīšanu, ja tas vajadzīgs pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tika izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ;
vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu, jo īpaši ieviešot modernas ilgtspējīgas ražošanas sistēmas.
Atbalstu nepiešķir vīna dārzu parastai atjaunošanai, tas nozīmē – tā paša zemes gabala atkārtotai apstādīšanai ar to pašu vīna vīnogu šķirni, izmantojot to pašu vīnogulāju audzēšanas sistēmu, pēc tam, kad vīnogulājiem ir beidzies dabīgais dzīves cikls.
Dalībvalstis var noteikt papildu specifikācijas, īpaši attiecībā uz aizstāto vīna dārzu vecumu.
Atbalstu par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, tostarp par vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu, var piešķirt tikai šādā veidā:
kā kompensāciju ražotājiem par ieņēmumu zaudējumu pasākuma īstenošanas dēļ;
kā ieguldījumu pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās.
Ar 4. punkta a) apakšpunktā minēto kompensāciju ražotājiem par ieņēmumu zaudējumu var segt līdz 100 % no attiecīgā zaudējuma, un to var īstenot vienā no šādiem veidiem:
neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļas, kurā izklāstīts stādīšanas tiesību pārejas režīms, atļaujot gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšanu līdz pārejas režīma beigām, taču ne ilgāk kā trīs gadus;
izmaksājot finansiālu kompensāciju.
47. pants
Priekšlaicīga ražas novākšana
Par priekšlaicīgu novākšanu neuzskata tirgojamu vīnogu atstāšanu zaros parasta ražošanas cikla beigās (ražas nenovākšana).
48. pants
Kopējie fondi
49. pants
Ražas apdrošināšana
Apdrošināšanas līgumos tiek prasīts, lai atbalsta saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus.
Atbalstu par ražas apdrošināšanu var piešķirt kā Savienības finansiālo ieguldījumu, kas nepārsniedz:
80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām;
50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu:
pret šā punkta a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un citiem zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi,
pret zaudējumiem, kurus radījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitēkļu invāzijas.
50. pants
Ieguldījumi
Atbalstu saskaņā ar 1. punktu pēc maksimālās likmes:
piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK ( 6 );
var, papildus tam, piemērot arī visiem uzņēmumiem tālākajos reģionos, kas minēti LESD 349. pantā, un nelielajās Egejas jūras salās, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EU) Nr. 229/2013 ( 7 ) 1. panta 2. punktā.
Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par EUR 200 miljoniem, atbalsta maksimālo intensitāti samazina uz pusi.
Atbalstu nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kā tie definēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai ( 8 ).
Savienības finansējumam piemēro šādas maksimālās atbalsta likmes atbilstīgo ieguldījumu izmaksu segšanai:
mazāk attīstītajos reģionos 50 %;
reģionos, kuri nav mazāk attīstītie reģioni, 40 %;
LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos 75 %;
Egejas jūras nelielajās salās, kas definētas Regulas (EU) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā, 65 %.
51. pants
Inovācija vīna nozarē
Atbalstu var piešķirt par materiālām vai nemateriālām investīcijām, kuru mērķis ir izstrādāt jaunus produktus, procesus vai tehnoloģijas attiecībā uz VII pielikuma II daļā minētajiem produktiem. Atbalsta mērķis ir uzlabot Savienības vīnkopības produktu pārdošanas iespējas un konkurētspēju, un atbalstā var būt ietverta zināšanu nodošana. Maksimālās saskaņā ar šo pantu paredzētās atbalsta likmes attiecībā uz Savienības ieguldījumu atbalstā ir tādas pašas, kā likmes, kas noteiktas 50. panta 4. punktā.
52. pants
Blakusproduktu destilācija
Atbalsta apmēru nosaka par tilpumkoncentrācijas % un par hektolitru saražotā spirta. Atbalstu nemaksā par tādu spirta tilpumkoncentrāciju destilējamos blakusproduktos, kas pārsniedz 10 % salīdzinājumā ar spirta tilpumkoncentrāciju izgatavotajā vīnā.
Dalībvalstis var izvirzīt nosacījumu, ka atbalstu var saņemt tikai tad, ja atbalsta saņēmējs ir iemaksājis nodrošinājumu.
3.
53. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu dalībvalstu vīna nozares atbalsta programmu mērķu sasniegšanu un Savienības fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, ar kuriem paredz:
noteikumus par atbildību par izdevumiem laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi atbalsta programmas un atbalsta programmu grozījumus, līdz dienai, kad sākas to piemērošana;
noteikumus par atbalsta programmu saturu un izdevumiem, par administratīvajām un personāla izmaksām un darbībām, kuras var iekļaut dalībvalstu atbalsta programmās, un par nosacījumiem un iespējām, lai ar starpnieku palīdzību veiktu maksājumus, ja atbalstu piešķir ražas apdrošināšanai, kas paredzēta 49. pantā;
noteikumus par prasību iemaksāt nodrošinājumu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums;
noteikumus par šajā iedaļā minēto terminu izmantošanu;
noteikumus par izdevumu maksimālā robežlieluma noteikšanu attiecībā uz vīna dārzu vēlreizēju apstādīšanu veselības/ vai fitosanitāru apsvērumu dēļ saskaņā ar 46. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;
noteikumus par izvairīšanos no divkārša finansējuma starp:
dažādām darbībām dalībvalsts vīna nozares atbalsta programmā un
dalībvalsts vīna nozares atbalsta programmu un lauku attīstības vai veicināšanas programmām;
noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotāji izņem no tirgus vīndarības blakusproduktus, par izņēmumiem no minētā pienākuma, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertifikāciju;
noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm izvirzīt nosacījumus to programmās paredzēto atbalsta pasākumu pareizai darbībai.
54. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot pasākumus attiecībā uz:
atbalsta programmu iesniegšanu, attiecīgo finanšu plānošanu un atbalsta programmu pārskatīšanu;
pieteikumu, atlases un maksājumu procedūrām;
dalībvalstu atbalsta programmu ziņojumu un izvērtējumu iesniegšanu, formu un saturu;
to, kā nosakāmas dalībvalstu atbalsta likmes par priekšlaicīgu ražas novākšanu un blakusproduktu destilāciju;
dalībvalstu veikto atbalsta pasākumu finanšu pārvaldību un piemērošanas noteikumiem;
nodrošinājuma iemaksas procedūrām un iemaksājamā nodrošinājuma apjomu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5.
55. pants
Valsts programmas un finansējums
Atkāpjoties no pirmās daļas, valsts programmas, kas izstrādātas laikposmam no 2019. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam, pagarina līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis groza savas valsts programmas, lai ņemtu vērā minēto pagarinājumu, un par grozītajām programmām paziņo Komisijai apstiprināšanai.
Biškopības programmās var ietvert šādus pasākumus:
tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām;
cīņa pret bišu parazītiem un slimībām, jo īpaši varroatozi;
ceļojošās dravniecības racionalizācija;
pasākumi laboratoriju atbalstam, lai analizētu biškopības produktus ar mērķi palīdzēt biškopjiem pārdot savus produktus un palielināt to vērtību;
pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos Savienībā;
sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu lietišķās pētniecības programmas biškopības un biškopības produktu jomā;
tirgus uzraudzība;
produktu kvalitātes uzlabošana ar mērķi izmantot produktu iespējas tirgū.
56. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu Savienības fondu efektīvu un lietderīgu izmantojumu biškopības nozarē, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu par:
izvairīšanos no divkārša finansējuma starp dalībvalstu biškopības programmām un lauku attīstības programmām;
pamatu Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumam visām iesaistītajām dalībvalstīm, inter alia pamatojoties uz bišu stropu kopējo skaitu Savienībā.
57. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot šīs iedaļas piemērošanai vajadzīgos pasākumus attiecībā uz:
valsts programmu saturu un tādu pētījumu saturu, kurus dalībvalstis veic par to biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūru;
procedūru neizmantoto līdzekļu pārdalīšanai;
dalībvalstu iesniegto biškopības programmu apstiprinājumu, tostarp Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumu katrai iesaistītajai dalībvalstij maksimālo finansējuma līmeni pa dalībvalstīm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6.
58. pants
Atbalsts ražotāju organizācijām
Kas attiecas uz Vāciju, Savienības finansējums šā panta 1. punktā minētajam atbalstam, ko piešķir ražotāju organizācijām par katru no gadiem 2021. gadā un 2022. gadā ir 2 188 000 EUR.
59.pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu to, ka ar 58. pantā minēto atbalstu tiek finansēta 152. pantā minēto mērķu sasniegšana, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz:
atbalsta pieteikumiem, tostarp attiecībā uz noteikumiem par termiņiem un papildu dokumentiem;
noteikumiem par atbalsttiesīgām apiņu teritorijām un par katrai ražotāju organizācijai izmaksājamās summas aprēķināšanu.
60. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šo iedaļu attiecībā uz atbalsta maksājumu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņa ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
III
NODAĻA
Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma
61. pants
Ilgums
Šajā nodaļā izveidoto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2045. gada 31. decembrim, Komisijai veicot divus vidusposma pārskatus 2028. un 2040. gadā, lai izvērtētu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar priekšlikumiem.
1.
62. pants
Atļaujas
Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka tad, ja vēlreizēja apstādīšana notiek tajā pašā zemes gabalā vai zemes gabalos, kuros veikta izaršana, 66. panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas sešus gadus no to piešķiršanas dienas. Šādās atļaujās skaidri norāda zemes gabalu vai zemes gabalus, kuros notiks izaršana un vēlreizēja apstādīšana.
Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar 64. pantu un 66. panta 1. punktu piešķirtajām atļaujām, kuru termiņš beidzas 2020. un 2021. gadā, termiņu pagarina līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ražotājiem, kam ir saskaņā ar šīs regulas 64. pantu un 66. panta 1. punktu paredzētās atļaujas, kuru termiņš beidzas 2020. un 2021. gadā, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 4. punktā minēto administratīvo sodu ar noteikumu, ka tie līdz 2022. gada 28. februārim informē kompetentās iestādes par to, ka tie neplāno izmantot savas atļaujas un nevēlas izmantot to derīguma termiņa pagarinājumu, kā minēts šā punkta trešajā daļā. Ražotājiem, kam ir atļaujas, kuru termiņš tika pagarināts līdz 2021. gada 31. decembrim, un kas līdz 2021. gada 28. februārim paziņoja kompetentajai iestādei, ka tie neplāno izmantot minētās atļaujas, būtu jāatļauj atsaukt savus paziņojumus, līdz 2022. gada 28. februārim iesniedzot kompetentajai iestādei rakstisku iesniegumu, un izmantot savas atļaujas pagarinātajā derīguma termiņā, kas noteikts trešajā daļā.
63. pants
Aizsardzības pasākumi attiecībā uz jauniem stādījumiem
Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido vai nu:
1 % no faktiski apstādītajām kopējām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā; vai arī
1 % no platības, kas aptver 2015. gada 31. jūlijā noteikto faktiski apstādīto vīnogulāju platību to teritorijā un platību, uz kuru attiecas stādīšanas tiesības, kas to teritorijā piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu un kuras 2016. gada 1. janvārī varēja pārvērst par atļaujām, kā minēts šīs regulas 68. pantā.
Dalībvalstis var:
valsts mērogā piemērot zemāku procentuālo vērtību nekā procentuālā vērtība, kas noteikta 1. pantā;
ierobežot atļauju izdošanu reģionālā mērogā attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Dalībvalstis, kuras ierobežo atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, vai platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu var pieprasīt, lai šādas atļaujas tiktu izmantotas minētajos reģionos.
Visi 2. punktā minētie ierobežojumi ir ieguldījums sakārtotā vīnogulāju stādījumu audzēšanā, tie tiek noteikti lielāki par 0 %, un tos pamato ar vienu vai vairākiem no šādiem konkrētiem pamatojumiem:
vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka vīna produkcijas piedāvājums varētu būt pārāk liels salīdzinājumā ar tirgus izredzēm attiecībā uz minēto produkciju, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams šīs vajadzības apmierināšanai;
vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka mazināsies kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai kādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība;
vēlme sekmēt attiecīgo produktu attīstību, vienlaikus saglabājot minēto produktu kvalitāti.
64. pants
Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana
Dalībvalstis šā panta nolūkos var valsts vai reģionālā līmenī piemērot vienu vai vairākus no šādiem objektīviem un nediskriminējošiem atbilstības kritērijiem:
pieteikuma iesniedzējam ir lauksaimniecības platība, kas nav mazāka par to platību, par kuru viņš lūdz atļauju;
pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas profesionālās iemaņas un kompetence;
pieteikuma iesniedzējs nerada nekādu nozīmīgu risku, ka tiks ļaunprātīgi izmantota kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reputācija, ko pieņem kā faktu, ja vien valsts iestādes nepierāda šāda riska pastāvēšanu;
pieteikuma iesniedzējs nav bez atļaujas izveidojis vīnogulāju stādījumus, kā minēts šīs regulas, vai nav izveidojis vīnogulāju stādījumus bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā;
pienācīgi pamatotos gadījumos – vienu vai vairākus 2. punktā minētos kritērijus ar noteikumu, ka tos piemēro objektīvi un nediskriminējoši.
Ja 1. punktā minētajos atbilstīgajos pieteikumos norādītā kopējā platība kādā konkrētā gadā pārsniedz platību, ko dalībvalsts ir darījusi pieejamu, atļaujas piešķir visiem pieteikuma iesniedzējiem proporcionāli pēc hektāru skaita, pamatojoties uz to platību, kurai tie ir lūguši piemērot atļauju. Ar šādu piešķiršanu var noteikt minimālo un/vai maksimālo platību katram pieteikuma iesniedzējam, un tā var būt arī daļēja vai pilnīga saskaņā ar vienu vai vairākiem no šādiem objektīviem un nediskriminējošiem prioritāriem kritērijiem, kurus var piemērot valsts vai reģionālā līmenī.
ražotāji, kuri veic vīnogulāju stādīšanu pirmo reizi un kuri veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītāji (jauni dalībnieki);
platības, kur vīna dārzi veicina vides saglabāšanu vai vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu;
no jauna apstādāmās platības saistībā ar zemes apvienošanas projektiem;
platības, kuras skar dabas vai kādi citi specifiski ierobežojumi,
attīstības vai vēlreizējas apstādīšanas projektu ilgtspēja, pamatojoties uz ekonomisku izvērtējumu;
no jauna apstādāmas platības, kuras dod ieguldījumu tādu vīnkopības nozares saimniecību ražošanas palielināšanā, kurām ir augstāka rentabilitāte, konkurētspēja vai klātbūtne tirgos;
projekti, kas var potenciāli uzlabot to produktu kvalitāti, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
no jauna apstādāmas platības saistībā ar mazu un vidēju vīnkopības saimniecību paplašināšanu;
65. pants
Profesionālo organizāciju loma
Piemērojot 63. panta 2. punktu, dalībvalsts ņem vērā ieteikumus, ko sniegušas atzītas 152., 156. un 157. pantā minētās profesionālās organizācijas, kas darbojas vīna nozarē, 95. pantā minētās ieinteresētās ražotāju grupas vai cita veida profesionālās organizācijas, kas ir atzītas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka pirms šiem ieteikumiem attiecīgās reprezentatīvās puses ģeogrāfiskajā atsauces teritorijā noslēdz vienošanos.
Ieteikumus dod ne vairāk kā uz trim gadiem.
66. pants
Pārstādīšana
67. pants
De minimis noteikumi
68. pants
Pārejas noteikumi
Šāda pārveidošana tiek veikta pēc pieteikuma, ko pirms 2015. gada 31. decembra iesniedz minētie ražotāji. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka ražotāji šādu pieteikumu tiesības pārvērst atļaujās var iesniegt līdz 2022. gada 31. decembrim.
69. pants
Deleģētās pilnvaras
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
nosacījumiem attiecībā uz 62. panta 4. punktā minētā izņēmuma piemērošanu;
noteikumiem attiecībā uz 64. panta 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem;
kritēriju pievienošanu papildus 64. panta 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem;
vīnogulāju, ko ražotājs ir uzņēmies izart, un no jauna iestādīto vīnogulāju līdzāspastāvēšanu saskaņā ar 66. panta 2. punktu;
pamatojumiem, uz kuriem balstās dalībvalstu saskaņā ar 66. panta 3. punktu pieņemtie lēmumi.
70. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija, var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot vajadzīgos pasākumus saistībā ar:
atļauju piešķiršanas procedūrām;
uzskaiti, kas jākārto dalībvalstīm, un paziņojumiem, kas jānosūta Komisijai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.
71. pants
Neatļauti stādījumi
72. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot nepieciešamos pasākumus, ar kuriem sniedz sīkāku informāciju par paziņojuma prasībām, kas dalībvalstīm jāievēro, tostarp informāciju par neievērošanas gadījumā iespējamu tā budžeta limita samazinājumu, kas paredzēts VI pielikumā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
II
SADAĻA
NOTEIKUMI PAR TIRDZNIECĪBU UN RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJĀM
I
NODAĻA
Tirdzniecības noteikumi
1.
1.
73. pants
Darbības joma
Neskarot citus noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kā arī noteikumus, kas pieņemti veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku, augu un cilvēku veselību, šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem. Minētos noteikumus iedala obligātos noteikumos un fakultatīvos rezervētos noteikumos lauksaimniecības produktiem.
2.
74. pants
Vispārējs princips
Produktus, uz kuriem attiecas saskaņā ar šo iedaļu nozarei vai produktam izstrādāti tirdzniecības standarti, Savienībā var tirgot tikai tad, ja tie atbilst šiem standartiem.
75. pants
Noteikšana un saturs
Tirdzniecības standartus var piemērot vienai vai vairākām no turpmāk norādītajām nozarēm un produktiem:
olīveļļai un galda olīvām;
augļiem un dārzeņiem;
augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem;
banāniem;
dzīviem augiem;
olām;
mājputnu gaļai;
ziežamiem taukiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
apiņiem.
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 ( 10 ) 26. pantu, šā panta 1. punktā minētie tirdzniecības standarti var attiekties uz vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem, kas nosakāmi attiecībā uz nozari vai produktu un kas balstīti uz katras nozares specifiku, nepieciešamību regulēt laišanu tirgū un šā panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem:
tehniskajām definīcijām, apzīmējumu un tirdzniecības nosaukumiem attiecībā uz nozarēm, kuras nav 78. pantā minētās nozares;
klasifikācijas kritērijiem, piemēram, šķirošanu, svaru, izmēriem, vecumu un kategoriju;
sugu, augu šķirni vai dzīvnieku sugu, vai tirdzniecības tipu;
noformējumu, marķējumu, kas saistīts ar obligātajiem tirdzniecības standartiem, iepakojumu, noteikumiem, kas piemērojami iepakošanas centriem, marķēšanu, ražas gadu un īpašu apzīmējumu izmantošanu, neskarot 92.līdz 123. pantu;
tādiem kritērijiem kā izskats, konsistence, uzbūve, produkta īpašības un ūdens saturs procentos;
ražošanā izmantotajām konkrētajām vielām, komponentiem vai sastāvdaļām, tostarp to kvantitatīvo saturu, tīrību un identifikāciju;
audzēšanas veidu un ražošanas metodi, tostarp vīndarības metodēm, un progresīvām ilgtspējīgas ražošanas sistēmām;
misas un vīna kupāžu, tostarp uz attiecīgajām definīcijām, sajaukšanu un tās ierobežojumiem;
savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežumu, konservācijas metodi un temperatūru, uzglabāšanu un transportu;
audzēšanas un/vai izcelsmes vietu, izņemot attiecībā uz mājputnu gaļu un ziežamajiem taukiem;
noteiktu vielu un metožu izmantošanas ierobežojumiem;
īpašu izmantojumu;
nosacījumiem par tādu produktu realizāciju, turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, vai definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti 78. pantā, kā arī par blakusproduktu realizāciju.
Nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka, neskarot 84. līdz 88. pantu un IX pielikumu, un tajos ņem vērā:
attiecīgā produkta specifiskās iezīmes;
vajadzību nodrošināt apstākļus, lai veicinātu šo produktu laišanu tirgū;
ražotāju ieinteresētību paziņot informāciju par produktu un audzēšanas specifiku un patērētāju ieinteresētību saņemt atbilstīgu un pārredzamu informāciju par produktu, tostarp par audzēšanas vietu, kas jānosaka katram atsevišķam gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī, pirms tam veicot izvērtējumu jo īpaši par to, kādas ir tirgus dalībnieku izmaksas un administratīvais slogs, un par to, kādu labumu tas dod ražotājiem un gala patērētājam;
metodes, kas pieejamas produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai;
starptautisko organizāciju pieņemtos standarta ieteikumus.
nepieciešamību saglabāt produktu dabiskās un pamata īpašības un neradīt būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā.
76. pants
Papildu prasības augļu un dārzeņu nozares produktu tirdzniecībai
77. pants
Apiņu sertifikācija
Sertifikātos norāda vismaz:
apiņu ražošanas vietu(-as),
ražas gadu vai gadus un
šķirni vai šķirnes.
Ja apiņu nozares produkti tiek importēti, tad 190. panta 2. punktā noteiktais apliecinājums tiek uzskatīts par minētā sertifikāta ekvivalentu.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pasākumus attiecībā uz atkāpēm no šā panta 4. punkta:
kuras paredzētas, lai pildītu dažu trešo valstu tirdzniecības prasības, vai arī
kuras attiecas uz produktiem, kas domāti īpaša veida izmantošanai.
Pirmajā daļā minētie pasākumi:
neskar to produktu parastu tirgošanu, par kuriem ir izdots sertifikāts, un
ir jāpapildina ar garantijām, kuru mērķis ir nepieļaut nekādus pārpratumus attiecībā uz minētajiem produktiem.
78. pants
Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi attiecībā uz konkrētām nozarēm un produktiem
Attiecīgā gadījumā papildus piemērojamiem tirdzniecības standartiem VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus piemēro šādām nozarēm vai produktiem:
liellopu un teļa gaļa;
vīns;
piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
mājputnu gaļa;
olas;
ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā; un
olīveļļa un galda olīvas.
79. pants
Pielaide
80. pants
Vīndarības metodes un analīžu metodes
Pirmo daļu nepiemēro:
vīnogu sulai un koncentrētai vīnogu sulai un
vīnogu misai un koncentrētai vīnogu misai, kas paredzēta vīnogu sulas gatavošanai.
Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vinifikāciju, pareizu produkta saglabāšanu vai nogatavināšanu.
VII pielikuma II daļā minētos produktus Savienībā ražo saskaņā ar VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
VII pielikuma II daļā minētos produktus netirgo Savienībā, ja:
to ražošanā izmantotas Savienībā neatļautas vīndarības metodes;
to ražošanā izmantotas valstī neatļautas vīndarības metodes, vai arī
tie neatbilst VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
Vīnkopības produktus, kas saskaņā ar pirmo daļu nav tirgojami, iznīcina. Atkāpjoties no šā noteikuma, dalībvalstis var atļaut izmantot dažus no šādiem produktiem, kuru īpašības tās nosaka, destilācijas iekārtās vai etiķa ražotnēs, vai rūpnieciskām vajadzībām, ja ar šādu atļauju netiek stimulēta vīnkopības produktu ražošana, izmantojot neatļautas vīndarības metodes.
Atļaujot vīndarības metodes, kā minēts 75. panta 3. punkta g) apakšpunktā, Komisija:
ņem vērā Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas (OIV) ieteiktos un publicētos vīndarības paņēmienus un analīzes metodes, kā arī uz rezultātus, kas gūti vēl neatļautu vīndarības metožu eksperimentālā izmantošanā;
ņem vērā cilvēka veselības aizsardzību;
ņem vērā iespējamo risku, ka patērētāji var tikt maldināti, jo viņiem ir izveidojies stabils priekšstats par produktu un no tā izrietoša paļāvība, un pārliecinās, vai ir pieejami informācijas līdzekļi un vai tie spēj novērst šādu risku;
ļauj saglabāt vīna dabiskās un būtiskās īpašības un raugās, lai nerastos būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā;
nodrošina vides aizsardzības prasību minimuma ievērošanu;
ievēro vispārīgos noteikumus par vīndarības metodēm un VIII pielikumā izklāstītos noteikumus.
Kamēr šādi īstenošanas akti vēl nav pieņemti, izmanto metodes un noteikumus, kuras atļāvusi attiecīgā dalībvalsts.
81. pants
Vīna vīnogu šķirnes
Dalībvalstis var klasificēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai ir iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām;
attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.
Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.
Tomēr arī minētajās dalībvalstīs vīna ražošanai var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst 2. punkta otrajai daļai.
Atkāpjoties no 2. punkta pirmās un trešās daļas un 3. punkta otrās daļas, dalībvalstis atļauj zinātniskai pētniecībai un eksperimentāliem mērķiem stādīt, pārstādīt vai uzpotēt šādas vīna vīnogu šķirnes:
neklasificētas vīna vīnogu šķirnes tādu dalībvalstu gadījumā, kas nav 3. punktā minētās;
vīna vīnogu šķirnes, kas neatbilst 2. punkta otrajai daļai, tādu dalībvalstu gadījumā, kas ir minētas 3. punktā.
Tomēr nav pienākuma izart šādas platības, ja attiecīgā produkcija ir paredzēta vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā.
Regulas II daļas I sadaļas III. nodaļā noteikto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu nepiemēro šā punkta pirmajā daļā minēto vīnogulāju šķirņu stādīšanai un vēlreizējai apstādīšanai, ko veic citiem mērķiem, nevis vīna ražošanai.
82. pants
VII pielikuma II daļā minētajām kategorijām neatbilstīga vīna izmantošanas veidi
Izņemot pudelēs iepildītu vīnu, par kuru ir pierādījumi, ka iepildīšana pudelēs notikusi pirms 1971. gada 1. septembra, vīnu, kas ražots no to šķirņu vīna vīnogām, kuras uzskaitītas saskaņā ar 81. panta 2. punkta pirmo daļu izstrādātā klasifikācijā, bet kas neatbilst vienai no VII pielikuma II daļā minētajām kategorijām, izmanto tikai patēriņam vīna ražotāju mājsaimniecībā, vīna etiķa ražošanai vai destilācijai.
83. pants
Valstu noteikumi attiecībā uz konkrētiem produktiem un nozarēm
Dalībvalstis, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto iespēju, nodrošina to, ka citu dalībvalstu produktiem, kuri atbilst šajos valsts noteikumos paredzētajiem kritērijiem, var nediskriminējošā veidā lietot apzīmējumus, kas apliecina, ka minētie kritēriji ir ievēroti.
3.
84. pants
Vispārējs noteikums
Nozarei vai produktam paredzētu fakultatīvo rezervēto apzīmējumu shēmu izveido, lai tādu lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuriem piemīt vērtību paaugstinošas īpašības vai pazīmes, palīdzētu nodot informāciju par šīm īpašībām vai pazīmēm iekšējā tirgū, un īpaši tādēļ, lai nostiprinātu un papildinātu konkrētus tirdzniecības standartus.
Šo apakšiedaļu nepiemēro 92. panta 1. punktā minētajiem vīna produktiem.
85. pants
Spēkā esošie fakultatīvie rezervētie apzīmējumi
86. pants
Fakultatīvo rezervēto apzīmējumu rezervēšana, grozīšana un atcelšana
Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus, tostarp attiecībā uz ražošanas metodēm un ilgtspējību piegādes ķēdē, zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību, tirgus situāciju un tirdzniecības standartu un starptautisko standartu attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu ar mērķi:
rezervēt papildu fakultatīvo rezervēto apzīmējumu, norādot tā lietošanas nosacījumus;
grozīt fakultatīvā rezervētā apzīmējuma lietošanas nosacījumus; vai
atcelt fakultatīvo rezervēto apzīmējumu.
87. pants
Papildu fakultatīvie rezervētie apzīmējumi
Termins var būt atbilstīgs rezervēšanai par papildu fakultatīvo rezervēto apzīmējumu tikai tad, ja tas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
apzīmējums attiecas uz produkta īpašību vai audzēšanas vai pārstrādes metodi un ir saistīts ar nozari vai produktu;
apzīmējuma lietošana ļauj skaidrāk sniegt informāciju par produkta pievienoto vērtību, ko rada tā specifiskās iezīmes vai audzēšanas vai pārstrādes metode;
laižot produktu tirgū, produkta īpašība vai metode, kas minēta šā punkta a) apakšpunktā, ir atpazīstama patērētājiem vairākās dalībvalstīs;
ar apzīmējumu saistītie nosacījumi un tā izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/13/EK ( 12 ) vai Regulai (ES) Nr. 1169/2011.
Ieviešot papildu fakultatīvo rezervēto apzīmējumu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus un spēkā esošos rezervētos apzīmējumus produktiem vai iesaistītajām nozarēm.
88. pants
Fakultatīvo rezervēto apzīmējumu lietošanas ierobežojumi
4.
89. pants
Vispārēji noteikumi
Lai ņemtu vērā specifikās iezīmes, kas raksturīgas tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, un dažu lauksaimniecības produktu īpatnības, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz:
apstākļiem, kuros uzskata, ka importēti produkti nodrošina līdzvērtīgu atbilstību Savienības tirdzniecības standartiem, un apstākļiem, kuros ir pieļaujama atkāpe no 74. panta; un
noteikumiem par tirdzniecības standartu piemērošanu produktiem, kurus eksportē no Savienības.
90. pants
Īpaši noteikumi par vīna importu
Ja vien starptautiskajos nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar LESD, nav minēts citādi, importējot 1. punktā minētos produktus, uzrāda:
sertifikātu, ar kuru apliecina atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem un kuru produkta izcelsmes valstī sagatavojusi kompetentā iestāde, kas iekļauta sarakstā, kurš jāpublicē Komisijai;
analīzes protokolu, ko sagatavojusi iestāde vai struktūrvienība, kuru izraudzījusies produkta izcelsmes valsts, ja produkts ir paredzēts tiešai lietošanai pārtikā.
5.
91. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus:
sagatavojot VII pielikuma III daļas 5. punkta otrajā daļā minēto piena un piena produktu un VII pielikuma VII daļas I punkta sestās daļas a) apakšpunktā minēto ziežamo tauku sarakstu, ◄ pamatojoties uz orientējošiem produktu sarakstiem, kurus dalībvalstis nosūta Komisijai un kuros iekļauti produkti, ko dalībvalstis savā teritorijā uzskata par atbilstīgiem minētajiem noteikumiem;
nosakot noteikumus par nozarei vai produktam izstrādātu tirdzniecības standartu ieviešanu;
nosakot noteikumus par to, kā konstatēt, vai produktu ražošanā ir izmantoti procesi, kas neatbilst atļautajām vīndarības metodēm;
nosakot noteikumus par analīzes metodēm produktu īpašību noteikšanai;
nosakot noteikumus par pielaides līmeņa noteikšanu;
nosakot noteikumus par 89. pantā minēto pasākumu īstenošanu;
nosakot noteikumus par to ražotāja un/vai rūpniecisko iekārtu identifikāciju vai reģistrāciju, kurās produkts ir sagatavots vai pārstrādāts, sertifikācijas procedūrām, kā arī saglabājamiem tirdzniecības dokumentiem, pavaddokumentiem un reģistriem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.
1.
92. pants
Darbības joma
Tomēr šajā iedaļā izklāstītos noteikumus nepiemēro produktiem, kas minēti VII pielikuma II daļas 1., 4., 5., 6., 8. un 9. punktā, ja šādi produkti ir pilnībā dealkoholizēti saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu.
Šā panta 1. punktā minēto noteikumu pamatā ir:
patērētāju un ražotāju likumīgo interešu aizsardzība,
attiecīgo produktu iekšējā tirgus vienmērīgas darbības nodrošināšana un
kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšana, kas minēta šajā iedaļā, atļaujot valstu kvalitātes politikas pasākumus.
2.
93. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
“cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, tostarp tradicionāli lietots nosaukums, kas identificē 92. panta 1. punktā minētu produktu:
kura kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi konkrēta ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru;
kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;
kurš ražots no vīnogām, kuru izcelsme ir vienīgi attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals;
kura ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un
kurš iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogulāju šķirnēm vai šķirnēm, kas iegūtas no Vitis vinifera sugas krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām;
“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, tostarp tradicionāli lietots nosaukums, kas identificē 92. panta 1. punktā minētu produktu:
kura īpašā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;
kura ražošanai izmantoti vismaz 85 % vīnogu, kas ir augušas tikai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;
kura ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un
kurš iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogulāju šķirnēm vai šķirnēm, kas iegūtas no Vitis vinifera sugas krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.
▼M7 —————
94. pants
Aizsardzības pieteikumi
►M7 Nosaukumu kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pieteikumos iekļauj: ◄
aizsargājamais nosaukums,
pieteikuma iesniedzēja vārds un uzvārds/nosaukums un adrese,
produkta specifikācija saskaņā ar 2. punktu un
vienots dokuments, kurā sniegts 2. punktā minētās produkta specifikācijas kopsavilkums.
Produkta specifikācijā ir vismaz šāda informācija:
aizsargājamais nosaukums;
vīna vai vīnu apraksts:
attiecībā uz vīniem, kuriem norādīts cilmes vietas nosaukums, to galveno analītisko un organoleptisko īpašību apraksts,
attiecībā uz vīniem, kuriem norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, to galveno analītisko īpašību apraksts, kā arī organoleptisko īpašību novērtējums vai norāde;
vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi to ražošanā;
attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;
maksimālā ražība no hektāra;
norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns vai vīni;
sīka informācija, kas apstiprina 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā b) apakšpunkta i) punktā minēto saikni:
attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu – saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā; sīku informāciju attiecībā uz minētās ģeogrāfiskās vides cilvēka faktoriem attiecīgā gadījumā var ierobežot, tajā ietverot tikai augsnes, augu materiāla un ainavu pārvaldības, audzēšanas paņēmienu vai jebkādu citu attiecīgu cilvēka darbību, kas veicina minētajā punktā minētās ģeogrāfiskās vides dabas faktoru saglabāšanu, aprakstu;
attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā;
piemērojamās prasības, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīm prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem;
to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu, un to konkrētie pienākumi.
Produkta specifikācijā var iekļaut aprakstu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
Ja vīnam vai vīniem var būt veikta daļēja dealkoholizācija, produkta specifikācijā mutatis mutandis iekļauj arī daļēji dealkoholizētā vīna vai vīnu aprakstu saskaņā ar otrās daļas b) apakšpunktu un attiecīgā gadījumā aprakstu par īpašām vīndarības metodēm, ko izmanto, lai iegūtu daļēji dealkoholizētu vīnu vai vīnus, kā arī par attiecīgajiem ierobežojumiem to ražošanai.
95. pants
Pieteikuma iesniedzēji
96. pants
Iepriekšēja valsts procedūra
Minētā dalībvalsts veic valsts procedūru, nodrošinot atbilstīgu pieteikuma publikāciju un nosakot vismaz divu mēnešu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura dzīvo vai veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot minētajā dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu.
Iesniedzot aizsardzības pieprasījumu Komisijā saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalsts iekļauj paziņojumu, ka tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais pieprasījums atbilst šajā iedaļā ietvertajām aizsardzības prasībām un noteikumiem, kas pieņemti, to ievērojot, un ka tā apstiprina, ka 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītais vienotais dokuments ir patiess šā produkta specifikācijas kopsavilkums.
Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem valsts procedūras ietvaros saņemtiem iebildumiem.
97. pants
Komisijas veikta pārbaude
Komisijas veiktajai pārbaudei nevajadzētu būt ilgākai par sešiem mēnešiem no dienas, kad attiecīgais pieteikums saņemts no dalībvalsts. Ja minētais laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzējus rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.
Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot pārbaudes veikšanas termiņu, kas minēts 2. punkta otrajā daļā, un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, ja tā saņem tādu dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 96. panta 5. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, kas vai nu:
informē Komisiju, ka pieteikums ir atzīts par nederīgu valsts līmenī ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu; vai
lūdz Komisiju apturēt 2. punktā minēto pārbaudi, jo nolūkā apstrīdēt pieteikuma derīgumu ir uzsākta valsts līmeņa tiesvedība, un dalībvalsts uzskata, ka minētā tiesvedība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.
Atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.
Ja Komisija, ņemot vērā pārbaudi, kas veikta saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata, ka 93., 100. un 101. pantā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem pieteikumu noraida.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
98. pants
Iebildumu procedūra
Jebkura fiziska vai juridiska persona, kura dzīvo vai ir iedibinājusies dalībvalstī, kas nav aizsardzības pieteikumu pārsūtījusi dalībvalsts, un kam ir likumīgas intereses, termiņā, kurā, ievērojot pirmo daļu, pieļaujams iesniegt iebildumu paziņojumu, var iesniegt iebildumu paziņojumu ar tās dalībvalsts iestāžu starpniecību, kurā šī persona dzīvo vai ir iedibinājusies,.
99. pants
Lēmums par aizsardzību
100. pants
Homonīmi
Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja šis nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.
Reģistrētu homonīmu var lietot tikai tad, ja vēlāk reģistrēto homonīmu praksē var pietiekami labi atšķirt no reģistrā jau esošā nosaukuma, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un ka jāizvairās no pircēja maldināšanas.
Lai ņemtu vērā pašreizējo marķēšanas praksi, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šim noteikumam nosaka izņēmumus.
101. pants
Aizsardzības atteikuma papildu pamatojums
Šajā iedaļā “nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu” ir vīna nosaukums, kas kļuvis par Savienībā vispārpieņemtu nosaukumu, lai arī attiecas uz vietu vai reģionu, kurā sākotnēji ražoja vai tirgoja šo produktu.
Lai konstatētu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā attiecīgus faktorus, jo īpaši:
pašreizējo stāvokli Savienībā, jo īpaši patēriņa jomā;
attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.
102. pants
Saistība ar preču zīmēm
Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmo daļu, atzīst par nederīgām.
Šādos gadījumos ir atļauta gan cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana, gan attiecīgo preču zīmju lietošana.
103. pants
Aizsardzība
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā arī vīns, kuram izmanto šo aizsargāto nosaukumu saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:
jebkādu tiešu vai netiešu šā aizsargātā nosaukuma komerciālo izmantošanu, tostarp izmantošanu produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas,
attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai arī
ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;
ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz to, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargāts nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, tostarp gadījumos, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļas;
jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem, kā arī tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;
jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
Šā panta 2. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:
precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā; un
precēm, kas tiek pārdotas ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.
Attiecībā uz precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā, ražotāju grupai vai jebkuram tirgus dalībniekam, kuram ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesības liegt visām trešām personām tirdzniecības apritē ievest preces Savienībā, nelaižot tās tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, nāk no trešām valstīm un uz tām bez atļaujas ir izvietots aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
104. pants
Reģistrs
Komisija izveido un uztur aizsargātu vīna cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisku un publiski pieejamu reģistru. Reģistrā var iekļaut arī tādus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz trešo valstu produktiem un kas Savienībā tiek aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse. Ja vien minētajā nolīgumā nav īpaši norādīts, ka šie nosaukumi ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi šīs regulas nozīmē, minētos nosaukumus iekļauj reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
105. pants
Grozījumi produkta specifikācijā
Piemērojot šo regulu, “Savienības grozījums” ir grozījums produkta specifikācijā, kas:
paredz izmaiņas aizsargātā cilmes vietas nosaukumā vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē;
paredz izmaiņas VII pielikuma II daļā minēto vīnkopības produktu kategorijās, šādu vīnkopības produktu kategorijas pievienošanu vai dzēšanu;
varētu par spēkā neesošām padarīt saiknes, kas minētas 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā – attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem – vai saiknes, kas minētas 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā – attiecībā uz aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; vai
paredz jaunus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
“Standarta grozījums” ir grozījums produkta specifikācijā, kas nav Savienības grozījums.
“Pagaidu grozījums” ir standarta grozījums, kas attiecas uz tādu pagaidu izmaiņu produkta specifikācijā, kas izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai kas ir saistīta ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ko oficiāli par tādiem atzinušas kompetentās iestādes.
Savienības grozījumu apstiprināšanas pieteikumos, ko iesniedz trešās valstis vai trešo valstu ražotāji, iekļauj pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
Savienības grozījumu apstiprināšanas pieteikumi attiecas vienīgi uz Savienības grozījumiem. Ja pieteikums Savienības grozījumam attiecas arī uz standarta grozījumiem, pieteikuma daļas, kas saistītas ar standarta grozījumiem uzskata par neiesniegtām, un Savienības grozījumu procedūru piemēro tika tām pieteikuma daļām, kas saistītas ar minēto Savienības grozījumu.
Pārbaudot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosināto Savienības grozījumu.
Attiecībā uz trešām valstīm grozījumus apstiprina saskaņā ar attiecīgajā trešajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem.
106. pants
Anulēšana
Komisija pēc savas ierosmes vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem anulē cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja ir spēkā viens vai vairāki šādi apstākļi:
ja vairs netiek garantēta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai;
ja vismaz septiņus secīgus gadus tirgū nav laists neviens produkts ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
ja pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, paziņo, ka vairs nevēlas saglabāt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
106.a pants
Pagaidu marķējums un noformējums
Kad pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību ir pārsūtīts Komisijai, ražotāji produkta marķējumā un noformējumā var norādīt, ka šāds pieteikums ticis iesniegts, un izmantot valsts logotipus un norādes atbilstoši Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) Nr. 1169/2011.
Savienības simbolus, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un Savienības norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” marķējumā var norādīt tikai pēc tam, kad ir publicēts lēmums par aizsardzības piešķiršanu attiecīgajam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
Ja pieteikumu noraida, jebkādus vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var tirgot, līdz izbeidzas krājumi.
107. pants
Pašreizējie aizsargātie vīna nosaukumi
Ja šā panta 1. punktā minētie pašreizējie aizsargātie vīna nosaukumi neatbilst 93. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim pēc savas ierosmes var pieņemt īstenošanas aktus, anulējot šo nosaukumu aizsardzību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
108. pants
Maksas
Dalībvalstis var iekasēt maksu, lai segtu savas izmaksas, tostarp izmaksas, kas radušās, izskatot aizsardzības pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumu pieteikumus un anulēšanas pieprasījumus saskaņā ar šo apakšiedaļu.
109. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai ņemtu vērā ražošanas specifiskās iezīmes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, nosakot:
ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas papildkritērijus un
ierobežojumus un atkāpes, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Lai nodrošinātu ražotāju un tirgus dalībnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
pieteikuma iesniedzējiem, kuri var pieteikties uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;
nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūru, un procedūrām aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu grozīšanai, anulēšanai un pārveidošanai;
nosacījumiem, kas piemērojami pārrobežu pieteikumiem;
nosacījumiem attiecībā uz pieteikumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem apgabaliem trešā valstī;
datumu, no kura piemēro aizsardzību vai aizsardzības grozījumu;
nosacījumiem, kas saistīti ar produkta specifikācijas grozījumiem.
Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekus un kompetentās iestādes neatbilstīgi neietekmē šīs apakšiedaļas piemērošana vīna nosaukumiem, kuriem aizsardzība piešķirta pirms 2009. gada 1. augusta vai kuru aizsardzības pieteikums iesniegts pirms minētās dienas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, nosakot pārejas noteikumus attiecībā uz:
vīna nosaukumiem, kurus dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam atzinušas par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un vīna nosaukumiem, kuru aizsardzības pieteikums iesniegts pirms minētās dienas;
vīniem, kas laisti tirgū vai marķēti pirms noteikta datuma; un
produkta specifikācijas grozījumiem.
110. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot vajadzīgos pasākumus attiecībā uz:
produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju par saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu;
lēmumu par aizsardzības piešķiršanu vai atteikšanu publiskošanu;
tā reģistra izveidi un uzturēšanu, kas minēts 104. pantā;
aizsargāta cilmes vietas nosaukuma pārveidošanu par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
pārrobežu pieteikumu iesniegšanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar procedūru, kādā izskatāmi cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības vai grozījuma apstiprināšanas pieteikumi, kā arī iebildumu, anulēšanas vai pārveidošanas pieprasījumu procedūru, un informācijas sniegšanu par pašreizējiem aizsargātajiem vīna nosaukumiem, jo īpaši attiecībā uz:
dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;
termiņiem;
faktiem, pierādījumiem un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
▼M7 —————
3.
112. pants
Definīcija
“Tradicionāls apzīmējums” ir apzīmējums, ko dalībvalstīs tradicionāli lieto 92. panta 1. punktā minētajiem produktiem, lai norādītu:
ka produktam saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai arī
uz ražošanas vai nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai īpašu ar vēsturi saistītu notikumu, kas attiecas uz produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
113. pants
Aizsardzība
Tradicionālus apzīmējumus aizsargā pret nelikumīgu lietošanu.
Tikai attiecībā uz pieteikumā norādīto valodu un vīnkopības produktu kategorijām tradicionālie apzīmējumi ir aizsargāti pret:
jebkādu aizsargātā apzīmējuma ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp tad, kad tam pievienoti tādi vārdi kā “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;
jebkādu citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta specifiku, iezīmēm vai būtiskām kvalitātes īpašībām, kura atrodas uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai dokumentos, kas saistīti ar produktu;
jebkādu citu paņēmienu, kas varētu maldināt patērētāju, jo īpaši radīt iespaidu, ka vīns atbilst aizsargātajam tradicionālajam apzīmējumam.
114. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu ražotāju un tirgus dalībnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, nosakot:
tādus pieteikuma iesniedzējus, kuri var pieteikties uz tradicionālā apzīmējuma aizsardzību;
nosacījumus tradicionālā apzīmējuma pieteikuma derīgumam;
iemeslus izteikt iebildumus pret ierosināto tradicionālā apzīmējuma atzīšanu;
aizsardzības darbības jomu, saistību ar preču zīmēm, aizsargātajiem tradicionālajiem apzīmējumiem, aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, homonīmiem vai konkrētiem vīna vīnogu nosaukumiem;
iemeslus tradicionālā apzīmējuma anulēšanai;
pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas datumu par iebildumiem vai anulēšanu;
procedūras, kas jāievēro saistībā ar pieteikumu tradicionālā apzīmējuma aizsardzībai, tostarp Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūras un anulēšanas un grozīšanas procedūras.
115. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot vajadzīgos pasākumus par procedūru, kā izskatāmi tradicionālā apzīmējuma aizsardzības vai grozījuma apstiprināšanas pieteikumi, kā arī iebildumu vai anulēšanas pieprasījumu procedūru, jo īpaši attiecībā uz:
dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;
termiņiem;
faktiem, pierādījumiem un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai;
sīki izstrādātiem noteikumiem par aizsargāto tradicionālo apzīmējumu publiskošanu.
116. pants
Citas īstenošanas pilnvaras
Ja iebildumu uzskata par nepieņemamu, Komisija pieņem īstenošanas aktu, noraidot to kā nepieņemamu. Minēto īstenošanas aktu pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
3.
117. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā:
“marķējums” ir vārdi, dati, preču zīmes, zīmola nosaukums, attēls vai simbols, kas izvietots uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienota attiecīgajam produktam vai norāda uz to;
“noformējums” ir jebkāda informācija, ko sniedz patērētājiem ar attiecīgā produkta iepakojumu, tostarp ar pudeļu formu un veidu.
118. pants
Horizontālo noteikumu piemērojamība
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, marķējumam un noformējumam piemēro Padomes Direktīvu 89/396/EEK ( 19 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/45/EK ( 20 ), Direktīvu 2008/95/EK un Regulu (ES) Nr. 1169/2011.
VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumu nedrīkst papildināt ne ar kādām citām ziņām kā tikai tām, kas šim nolūkam paredzētas šajā regulā, izņemot gadījumus, kad minētās ziņas atbilst Direktīvas 2000/13/EK vai Regulas (ES) Nr. 1169/2011 prasībām.
119. pants
Obligātas ziņas
To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:
vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu. Vīnkopības produktu kategorijām, kas definētas VII pielikuma II daļas 1. punktā un 4.–9. punktā, ja šādiem produktiem ir veikta dealkoholizācija saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu, kategorijas apzīmējumam pievieno:
terminu “dealkoholizēts”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 0,5 %; vai
terminu “daļēji dealkoholizēts”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 % un ir mazāka par kategorijas minimālo faktisko spirta tilpumkoncentrāciju pirms spirta satura samazināšanas.
vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, un
aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;
norāde uz izcelsmi;
norāde uz pudeļu pildītāju vai – dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā – ražotāja vai pārdevēja nosaukums;
norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti; un
dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā – norāde uz cukura saturu.
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:
ja uz etiķetes saskaņā ar 94. panta 2. punktā minēto produkta specifikāciju ir norādīts tradicionāls apzīmējums saskaņā ar 112. panta a) apakšpunktu;
ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 227. pantu, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējai marķēšanas praksei.
120. pants
Fakultatīvas ziņas
VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā var iekļaut šādas fakultatīvas ziņas:
vīnogu novākšanas gadu;
vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus;
vīniem, kuri nav minēti 119. panta 1. punkta g) apakšpunktā, – apzīmējumus, kas norāda cukura saturu;
vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – tradicionālu apzīmējumu saskaņā ar 112. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
Savienības simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
apzīmējumus, kas norāda uz konkrētām ražošanas metodēm;
vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – citas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, kas ir mazāka vai lielāka par to, kura apzīmēta ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Neskarot 100. panta 3. punktu, saistībā ar šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ziņu izmantošanu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:
dalībvalstis ievieš normatīvos vai administratīvos aktus, ar kuriem nodrošina sertifikācijas, apstiprināšanas un verifikācijas procedūras, lai garantētu attiecīgās informācijas patiesumu;
dalībvalstis, pamatojoties uz nediskriminējošiem un objektīviem kritērijiem un pienācīgi ņemot vērā godīgu konkurenci, attiecībā uz vīnu, kas ražots no to teritorijā audzētām vīna vīnogu šķirnēm, var sastādīt sarakstus ar svītrotajām vīna vīnogu šķirnēm, jo īpaši tad, ja:
pastāv risks, ka patērētāji tiks maldināti attiecībā uz vīna patieso izcelsmi, ņemot vērā to, ka vīna vīnogu šķirne ir daļa no jau aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,
pārbaudes neatmaksātos, jo attiecīgā vīna vīnogu šķirne veido ļoti nelielu dalībvalsts vīna dārzu daļu;
dažādu dalībvalstu vīnu maisījumu marķējumā vīna vīnogu šķirnes nosaukumu nenorāda, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas citādi un nenodrošina attiecīgo sertifikācijas, apstiprināšanas un verifikācijas procedūru realizējamību.
121. pants
Valodas
122. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai ņemtu vērā vīna nozares specifiskas iezīmes, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem un ierobežojumiem attiecībā uz:
tādu ziņu norādīšanu un izmantošanu marķējumā, kas nav paredzētas šajā iedaļā;
obligātajām ziņām, proti:
terminiem, kas jāizmanto obligāto ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,
▼M7 —————
noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar obligātajām ziņām,
noteikumiem, kuri papildus 119. panta 2. punktā minētajām atkāpēm ļauj noteikt citas atkāpes, ar ko paredz, ka var nenorādīt vīnkopības produkta kategoriju, un
noteikumiem par valodu lietojumu;
noteikumiem par sastāvdaļu norādīšanu un apzīmēšanu 119. panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanai.
fakultatīvajām ziņām, proti:
terminiem, kas jāizmanto fakultatīvo ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,
noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar fakultatīvajām ziņām;
terminiem, kas attiecas uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem.
noformējumu, proti:
nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu un aizkorķējumu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu;
nosacījumiem par “dzirkstošā vīna” tipa pudeļu un aizkorķējuma izmantošanu,
noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar noformējumu,
noteikumiem par valodu lietojumu.
123. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot vajadzīgos pasākumus saistībā ar šai iedaļai piemērojamām procedūrām un tehniskiem kritērijiem, tostarp vajadzīgos pasākumus saistībā ar sertifikācijas, apstiprināšanas un verifikācijas procedūrām, ko piemēro vīniem, kuriem nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
II
NODAĻA
Īpaši noteikumi dažās nozarēs
1.
▼M7 —————
125. pants
Cukura nozares nolīgumi
Lai ņemtu vērā cukura nozares konkrētās īpatnības un nozares attīstību laikposmā pēc ražošanas kvotu beigšanās, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai
atjauninātu II pielikuma II daļas A iedaļā minētos terminus;
atjauninātu X pielikumā minētos cukurbietēm paredzētos iepirkšanas noteikumus;
paredzētu papildu noteikumus par bruto svara, taras un cukura satura noteikšanu cukurbietēm, kas piegādātas uzņēmumam, un par biešu mīkstumu.
126. pants
Ziņojumi par cenām cukura tirgū
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko tiek ieviesta sistēma ziņošanai par cenām cukura tirgū, tostarp par kārtību, kādā tiek publicēts šā tirgus cenu līmenis. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pirmajā daļā minētā sistēma balstās uz informāciju, kuru iesnieguši uzņēmumi, kas ražo balto cukuru, vai citi cukura tirdzniecībā iesaistīti tirgus dalībnieki. Pret šo informāciju izturas kā pret konfidenciālu informāciju.
Komisija nodrošina, lai netiktu publiskotas konkrētas cenas vai atsevišķi ekonomikas dalībnieku vārdi/nosaukumi.
▼M7 —————
2.
145. pants
Vīna dārzu reģistrs un pārskats par ražošanas potenciālu
146. pants
Vīna nozarē kompetentās valsts iestādes
147. pants
Pavaddokumenti un reģistrs
Lai atvieglotu vīna produktu transportēšanu un to verifikāciju, ko veic dalībvalstis, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu par:
noteikumiem par pavaddokumentu un tā izmantošanu;
nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāuzskata, ka pavaddokuments apliecina aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
pienākumu uzturēt reģistru un tā izmantošanu;
to, kam ir pienākums uzturēt reģistru, un atbrīvojumiem no minētā pienākuma;
darbībām, kas jāiekļauj reģistrā.
Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt:
noteikumus par reģistru struktūru, produktiem, kas tajā jāietver, termiņiem ierakstu izdarīšanai reģistrā un reģistru slēgšanu;
pasākumus, ar kuriem dalībvalstīm pieprasa noteikt zudumu maksimāli pieļaujamo procentuālo daļu;
vispārējus un pārejas noteikumus par reģistru uzturēšanu;
noteikumus, ar kuriem nosaka, cik ilgi jāglabā pavaddokumenti un reģistri.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
147.a pants
Maksājumu kavējumi par nefasētu vīnu
Atkāpjoties no Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta, dalībvalstis pēc tādas starpnozaru organizācijas pieprasījuma, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un darbojas vīna nozarē, var noteikt, ka Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā minēto aizliegumu nepiemēro maksājumiem, ko veic par nefasēta vīna pārdošanas darījumiem saskaņā ar piegādes līgumiem starp vīna ražotājiem vai tālākpārdevējiem un to tiešajiem pircējiem, ar noteikumu, ka:
īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem maksājumus ir atļauts veikt pēc 60 dienām, ir iekļauti standartlīgumos par nefasēta vīna pārdošanas darījumiem, kurus dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 164. pantu padarījusi saistošus pirms 2021. gada 30. oktobra un šo pagarinājumu standartlīgumiem dalībvalsts atjauno sākot ar minēto dienu, būtiski nemainot maksāšanas noteikumus, kas varētu būt par sliktu nefasēta vīna piegādātājiem; un
piegādes līgumi starp nefasēta vīna piegādātājiem un to tiešajiem pircējiem ir daudzgadu vai kļūst par daudzgadu līgumiem.
3.
148. pants
Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē
Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi ir aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja svaigpiena piegādi veic ar viena vai vairāku piena savācēju starpniecību.
Piemērojot šo pantu, “savācējs” ir uzņēmums, kas no lauksaimnieka vai cita savācēja saņemto svaigpienu transportē svaigpiena pārstrādātājam vai nākamajam savācējam, un katrā no šiem gadījumiem īpašumtiesības uz svaigpienu tiek nodotas tālāk.
Ja pirmais pircējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē, līgums un/vai līguma piedāvājums nav obligāts, neskarot pušu iespēju izmantot standarta līgumu, ko izstrādājusi starpnozaru organizācija.
Līgums un/vai līguma piedāvājums, kas minēts 1. un 1.a punktā:
tiek iesniegts pirms piegādes,
ir sagatavots rakstiski, un
satur šādus elementus:
cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura:
svaigpiena apjomu, ko var piegādāt un/vai kas ir jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku;
līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām;
informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,
pasākumus svaigpiena savākšanai vai piegādei; un
noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.
Neatkarīgi no pirmās daļas, piemēro vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem noteikumiem:
ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu rakstisks līgums par svaigpiena piegādi ir obligāts, tā var noteikt:
pienākumu pusēm vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi,
minimālo ilgumu, kas piemērojams tikai rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju; šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajam svaigpiena pircējam saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā līguma darbības ilgums, kā to šajā nolūkā nosaka valsts tiesību akti; šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
Otrā daļa neskar lauksaimnieka tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka tas par noraidījumu paziņo rakstiski. Šādā gadījumā puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.
149. pants
Līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē
Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:
neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai;
neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas apjomu;
ar noteikumu, ka konkrētai ražotāju organizācijai ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 4 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma,
svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma, un
svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma;
ar noteikumu, ka attiecīgie lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma;
ar noteikumu, ka uz svaigpienu neattiecas pienākums piegādāt, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības kooperatīvā, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem; un
ja ražotāju organizācija informē tās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tā darbojas, par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas šādas sarunas.
Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru. Citos gadījumos minēto lēmumu pieņem tās dalībvalsts valsts konkurences iestāde, uz kuru sarunas attiecas.
Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms datuma, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
Šajā pantā:
“valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 ( 21 ) 5. pantā;
“MVU” ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.
▼M7 —————
151. pants
Obligātie paziņojumi piena un piena produktu nozarē
Pirmie svaigpiena pircēji valsts kompetentajai iestādei paziņo svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi, un vidējo samaksāto cenu. Bioloģisko pienu nošķir no piena, kas nav bioloģisks.
Piemērojot šo pantu un 148. pantu, “pirmais pircējs” ir uzņēmums vai grupa, kas iepērk pienu no ražotājiem, lai:
to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp saskaņā ar līgumu;
to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.
Dalībvalstis informē Komisiju par pirmajā daļā minētajiem svaigpiena apjomiem un vidējām cenām.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot noteikumus par šādu paziņojumu saturu, veidu un grafiku un pasākumiem saistībā ar informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
III
NODAĻA
Ražotāju organizācijas un apvienībasun starpnozaru organizācijas
1.
152. pants
Ražotāju organizācijas
Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizācijas, kas:
sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kura minēta 1. panta 2. punktā, un kas ir minēto ražotāju kontrolē saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
ir izveidotas pēc ražotāju ierosmes un veic vismaz vienu no šādām darbībām:
kopīga pārstrāde;
kopīga izplatīšana, tostarp kopīga pārdošanas platforma vai kopīga transportēšana;
kopīgs iepakojums, marķējums vai noieta veicināšana;
kopīga kvalitātes kontroles organizēšana;
kopīga aprīkojuma vai uzglabāšanas iekārtu izmantošana;
kopīga ar ražošanu tieši saistītu atkritumu apsaimniekošana;
kopīgs resursu iepirkums;
jebkuras citas kopīgas pakalpojumu darbības, kas ir vērstas uz kāda šā punkta c) apakšpunktā uzskaitītā mērķa īstenošanu;
tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var ietvert vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:
nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā,
koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū organizācijas biedru saražotos produktus, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu,
optimizēt ražošanas izmaksas un atdevi no ieguldījumiem, reaģējot uz vides un dzīvnieku labturības standartiem, un stabilizēt ražotāju cenas,
pētīt ilgtspējīgas ražošanas metodes, inovatīvu praksi, ekonomikas konkurētspēju un tirgus norises un izstrādāt ierosmes šajā sakarā,
veicināt videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus un ražošanas metodes, kā arī atbilstīgus dzīvnieku labturības paņēmienus un metodes un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai,
veicināt ražošanas standartus un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai, uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt produktus ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valsts kvalitātes marķējumu,
apsaimniekot un valorizēt blakusproduktus, atliekvielu plūsmas un atkritumus, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu un saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī sekmētu apritīgumu,
veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu;
izstrādāt iniciatīvas noieta veicināšanas un tirdzniecības jomā,
pārvaldīt kopējos fondus,
sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību nākotnes līgumu vai darījumu tirgu un apdrošināšanas shēmu izmantošanai.
Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:
ar noteikumu, ka viena vai vairākas no darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i–vii) punktā, ir patiesi īstenotas, tādējādi palīdzot sasniegt LESD 39. pantā noteiktos mērķus;
ar noteikumu, ka ražotāju organizācija koncentrē piegādi un laiž savu biedru produktus tirgū neatkarīgi no tā, vai ražotāji īpašumtiesības uz lauksaimniecības produktiem nodod ražotāju organizācijai;
neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz dažu vai visu tās biedru kopējo ražošanas apjomu;
ar noteikumu, ka attiecīgie ražotāji nav nevienas citas ražotāju organizācijas biedri, ciktāl tas attiecas uz produktiem, ar kuriem ir saistītas šā punkta pirmajā daļā minētās darbības;
ar noteikumu, ka uz attiecīgo lauksaimniecības produktu neattiecas piegādes pienākums, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības tādā kooperatīvā, kas pats nav attiecīgās ražotāju organizācijas biedrs, saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti minētajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi tiem.
Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no otrās daļas d) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos.
Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
Rīkojoties saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, valsts konkurences iestāde iepriekš vai nekavējoties pēc pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas par to rakstiski informē Komisiju un paziņo Komisijai par lēmumiem uzreiz pēc to pieņemšanas.
Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
▼M5 —————
153. pants
Ražotāju organizāciju statūti
Ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem – ražotājiem jo īpaši noteiktas šādas prasības:
ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
attiecībā uz konkrētajā saimniecībā ražotajiem produktiem būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedram; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos;
sniegt informāciju, ko ražotāju organizācija pieprasa statistikas nolūkos.
Ražotāju organizācijas statūtos paredz arī:
procedūras 1. punkta a) apakšpunktā minēto noteikumu noteikšanai, pieņemšanai un grozīšanai;
finansiālo iemaksu noteikšanu organizācijas biedriem, kuri vajadzīgi ražotāju organizācijas finansēšanai;
noteikumus, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu;
sankcijas par statūtos noteikto pienākumu neizpildi, jo īpaši par finansiālo iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas paredzēto noteikumu neievērošanu;
noteikumus par jaunu biedru uzņemšanu, jo īpaši par minimālo dalības laiku, kas nedrīkst būt īsāks kā viens gads;
grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.
154. pants
Ražotāju organizāciju atzīšana
Lai dalībvalsts to atzīstu, ražotāju organizācija, kura iesniegusi pieteikumu šādai atzīšanai, ir tiesību subjekts vai skaidri definēta tiesību subjekta daļa:
kas atbilst 152. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;
kurā ir minimālais biedru skaits un/vai kura aptver tās darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts; šie noteikumi neliedz atzīt ražotāju organizācijas, kuras orientētas uz mazapjoma ražošanu;
kas nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka tā pienācīgi veic savas darbības gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz efektivitāti, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu nodrošinājumu un vajadzības gadījumā- piedāvājuma koncentrēšanu;
kurai ir statūti, kas atbilst šā punkta a), b) un c) apakšpunktam.
Dalībvalstis:
četros mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu par ražotāju organizācijas atzīšanu; minētais pieteikums iesniedzams dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
to noteiktos regulāros starplaikos veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas ražotāju organizācijas ievēro šajā nodaļā paredzēto;
gadījumā, ja šajā nodaļā paredzētie pasākumi netiek piemēroti vai to piemērošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām un apvienībām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
155. pants
Ārpakalpojums
Dalībvalstis var ļaut atzītai ražotāju organizācijai vai atzītai ražotāju organizāciju apvienībai Komisijas saskaņā ar 173. panta 1. punkta f) apakšpunktu noteiktās nozarēs izmantot ārpakalpojumus attiecībā uz jebkuru tās darbību, izņemot ražošanu, tostarp meitasuzņēmumiem, ar noteikumu, ka ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība paliek atbildīga par ārpakalpojumu darbības izpildes nodrošināšanu, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanos par darbības izpildi.
156. pants
Ražotāju organizāciju apvienības
Ievērojot saskaņā ar 173. pantu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras ražotāju organizāciju darbības vai funkcijas.
157. pants
Starpnozaru organizācijas
Dalībvalstis pēc pieprasījuma var konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, atzīt starpnozaru organizācijas valsts un reģionālā līmenī un 164. panta 2. punktā minēto ekonomikas zonu līmenī, ja tās:
veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar ražošanu un vismaz vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu, vienā vai vairākās nozarēs;
ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību ierosmes, kas ir to dalībnieki;
ņemot vērā savu biedru un patērētāju intereses, tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas jo īpaši var ietvert vienu no šādiem uzdevumiem:
pilnveidot zināšanas un uzlabot ražošanas un tirgus pārredzamību, tostarp publicējot apkopotus statistikas datus par ražošanas izmaksām, cenām, tostarp vajadzības gadījumā arī cenu rādītājiem, apjomiem un iepriekš noslēgto līgumu termiņu un sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģiona, valsts vai starptautiskā līmenī;
prognozēt ražošanas potenciālu un reģistrēt publiskās tirgus cenas,
palīdzēt labāk koordinēt produktu laišanu tirgū, jo īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,
pētīt iespējamos eksporta tirgus,
neskarot 148. un 168. pantu, izstrādāt standartlīgumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, lai pārdotu lauksaimniecības produktus pircējiem un/vai piegādātu pārstrādātos produktus izplatītājiem un mazumtirgotājiem, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un nepieļaut tirgus traucējumus,
pilnīgāk izmantot produktu potenciālu, tostarp noieta tirgus līmenī, un izstrādāt iniciatīvas, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un inovāciju,
sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai ražošanā un vajadzības gadījumā arī pārstrādē un/vai tirdzniecībā ieviestu jauninājumus, to racionalizētu, uzlabotu, virzoties uz produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un priekšstatiem, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti, tostarp specifiskām iezīmēm, kas piemīt produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un attiecībā uz vides aizsardzību, klimatrīcību, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību;
meklēt veidus, kā ierobežot veterināro produktu vai augu aizsardzības līdzekļu izmantojumu, labāk pārvaldīt citu vielu izmantošanu, nodrošināt produktu kvalitāti un augsnes un ūdens aizsardzību, stiprināt pārtikas produktu nekaitīgumu, jo īpaši ar produktu izsekojamību, un uzlabot dzīvnieku veselību un labturību,
izstrādāt metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un – attiecīgā gadījumā pārstrādes un tirdzniecības posmos,
darīt visu iespējamo, lai atbalstītu, aizsargātu un veicinātu bioloģisko lauksaimniecību, cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,
veicināt un veikt pētījumus par integrētu ilgtspējīgu ražošanu vai citām videi nekaitīgām ražošanas metodēm,
rosināt veselīgu un atbildīgu produktu patēriņu iekšējā tirgū, un/vai informēt par kaitējumu, kas saistīts ar kaitīgiem patēriņa modeļiem;
veicināt patēriņu un/vai sniegt informāciju par produktiem iekšējā tirgū un ārējos tirgos,
dot ieguldījumu blakusproduktu valorizācijas iniciatīvu apsaimniekošanā un izstrādē un atkritumu samazināšanā un apsaimniekošanā;
noteikt standarta vērtības sadales klauzulas 172.a panta nozīmē, tostarp tirgus guvumus un zaudējumus, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā,
veicināt un īstenot pasākumus ar mērķi novērst, kontrolēt un pārvaldīt dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un vides riskus, tostarp izveidojot un pārvaldot kopējos fondus vai veicot iemaksas šādos fondos, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem par izmaksām un ekonomiskajiem zaudējumiem, kas rodas no šādu pasākumu veicināšanas un īstenošanas.
▼M7 —————
158. pants
Starpnozaru organizāciju atzīšana
Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas, kuras pieprasa atzīšanu, ar noteikumu, ka tās:
atbilst 157. pantā noteiktajām prasībām;
darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
cenšas panākt līdzsvarotu tādu organizāciju pārstāvību 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos piegādes ķēdes posmos, kas veido starpnozaru organizāciju;
pašas neiesaistās produktu ražošanā, pārstrādē un/vai tirdzniecībā, izņemot 162. pantā noteiktos gadījumus.
Ja dalībvalstis atzīst starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tās:
četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie dokumenti, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;
gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
atsauc atzīšanu, ja vairs nav ievērotas šajā pantā noteiktās atzīšanas prasības un nosacījumi;
katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
2.
159. pants
Obligātā atzīšana
Atkāpjoties no 152. līdz 158. panta, dalībvalstis pēc pieprasījuma atzīst:
ražotāju organizācijas:
augļu un dārzeņu nozarē attiecībā uz vienu vai vairākiem šīs nozares produktiem un/vai produktiem, kas paredzēti vienīgi pārstrādei,
olīveļļas un galda olīvu nozarē,
zīdtārpiņu nozarē,
apiņu nozarē,
starpnozaru organizācijas olīveļļas un galda olīvu nozarē un tabakas nozarē.
160. pants
Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē
Augļu un dārzeņu nozarē ražotāju organizācijas cenšas īstenot vismaz vienu no 152. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem uzdevumiem.
Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem nosaka par pienākumu visu savu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību.
Uzskata, ka saimnieciskos jautājumos augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības darbojas savu biedru vārdā un uzdevumā, saskaņā ar tām paredzētajiem darba uzdevumiem.
161. pants
Piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju atzīšana
Dalībvalstis pēc pieprasījuma piena un piena produktu nozarē par ražotāju organizācijām atzīst visus tiesību subjektus vai skaidri definētas šādu subjektu daļas, ar noteikumu, ka:
tās veido piena un piena produktu nozares ražotāji un tās ir izveidotas pēc šo ražotāju ierosmes un tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var aptvert vienu vai vairākus no šādiem uzdevumiem:
nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā;
koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū savu biedru saražotos produktus;
optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;
tajās ir minimālais dalībnieku skaits un/vai tās aptver to darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts;
ir pietiekamas liecības par to, ka tās var veikt savu darbību pienācīgi gan laika, gan efektivitātes un piedāvājuma koncentrācijas ziņā;
tām ir statūti, kas atbilst šā punkta a), b) un c) apakšpunktam.
Dalībvalstis:
četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu ražotāju organizācijai; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic kontroles, lai pārbaudītu, vai atzītās ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības ievēro šīs nodaļas noteikumus;
gadījumā, ja šajā nodaļā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām un apvienībām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
162. pants
Starpnozaru organizācijas olīveļļas un galda olīvu nozarē un tabakas nozarē
Attiecībā uz starpnozaru organizācijām olīveļļas un galda olīvu nozarē un tabakas nozarē konkrētais mērķis, kas minēts 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var ietvert arī vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:
koncentrēt un koordinēt piedāvājumu un laist tirgū organizācijas biedru produkciju;
gan ražošanu, gan pārstrādi kopīgi pielāgot tirgus prasībām un pilnveidot produktus;
veicināt ražošanas un pārstrādes racionalizāciju un uzlabošanu.
163. pants
Starpnozaru organizāciju atzīšana piena un piena produktu nozarē
Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē ar noteikumu, ka šādas organizācijas:
atbilst 157. pantā noteiktajām prasībām;
darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
pašas neiesaistās piena un piena produktu nozares produktu ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā.
Ja dalībvalstis izmanto izvēles iespēju atzīt starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. un/vai 2. punktu, tās:
četros mēnešos pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu starpnozaru organizācijai; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;
gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
atsauc atzīšanu, ja vairs netiek ievērotas ar atzīšanu saistītās prasības un nosacījumi, kas paredzēti šajā pantā;
katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
3.
164. pants
Noteikumu piemērošanas paplašināšana
Organizāciju vai apvienību uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tā dalībvalsts attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās nodrošina:
šādu attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu:
ražotāju organizācija, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, – vismaz 60 %, vai
citos gadījumos – vismaz divas trešdaļas, un
ražotāju organizācijas gadījumā- ka tā pārstāv vairāk nekā 50 % attiecīgo ražotāju.
Ja starpnozaru organizāciju gadījumā tomēr rodas praktiskas problēmas, nosakot attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu, dalībvalsts var paredzēt valsts noteikumus, lai noteiktu pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunktā minēto reprezentatīvās pārstāvības rādītāju.
Ja pieprasījums attiecināt noteikumu piemērošanu uz citiem tirgus dalībniekiem aptver vairākas ekonomiskās zonas, organizācija vai apvienība pierāda, ka tai ir pirmajā daļā noteiktais minimālais reprezentatīvās pārstāvības rādītājs katrā attiecīgajā nozarē, ko tā apvieno katrā attiecīgajā ekonomiskajā zonā.
Noteikumiem, kuru attiecināšanu uz citiem tirgus dalībniekiem var pieprasīt saskaņā ar 1. punktu, ir viens no šiem mērķiem:
ražošanas un tirgus pārskati;
ražošanas noteikumi, kas ir stingrāki par Savienības vai valsts noteikumiem;
Savienības tiesību aktiem atbilstīgu standartlīgumu izstrāde;
tirdzniecība;
vides aizsardzība;
pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;
bioloģiskās lauksaimniecības, kā arī cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;
pētījumi, lai palielinātu produktu vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;
pētījumi par produktu kvalitātes uzlabošanu;
pētījumi, jo īpaši par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu vai veterināro produktu izmantošanu un garantē augsnes aizsardzību un vides saglabāšanu vai uzlabošanu;
obligāto īpašību un iepakojuma un noformējuma obligāto standartu noteikšana;
sertificētu sēklu izmantošana, izņemot gadījumus, kad tas tiek izmantots bioloģiskajai ražošanai Regulas (ES) 2018/848 nozīmē, un produktu kvalitātes uzraudzība;
fitosanitāro, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma vai vides risku novēršana un pārvaldība;
blakusproduktu apsaimniekošana un valorizācija.
Minētie noteikumi nerada kaitējumu citiem attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tirgus dalībniekiem un neliek šķēršļus jaunpienācējiem, tiem nav 210. panta 4. punktā norādīto seku, un tie nevienā citā veidā nav pretrunā spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem vai valsts noteikumiem.
165. pants
To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav biedri
Ja atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību vai atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 164. pantu un darbības, uz kurām attiecas minētie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, pēc apspriešanās ar attiecīgām ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kuras nav organizācijas biedri, bet gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu vienas vai vairāku attiecīgo darbību veikšanas izmaksas. Ikviena organizācija, kura saskaņā ar šo pantu saņem iemaksas no tirgus dalībniekiem, kas nav tās biedri, pēc organizācijas biedra vai tāda tirgus dalībnieka, kas nav organizācijas biedrs, bet veic finansiālas iemaksas organizācijas darbību veikšanai, lūguma, dara pieejamas sava gada budžeta daļas, kas attiecas uz 164. panta 4. punktā uzskaitīto darbību veikšanu.
4.
166. pants
Pasākumi, kas atvieglo piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām
Ar mērķi rosināt 152. līdz 163. pantā minēto organizāciju darbības, lai atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot darbības, kas saistītas ar produktu izņemšanu no tirgus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs:
kvalitātes uzlabošanai;
ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizācijas uzlabošanai;
tirgus cenu tendenču reģistrēšanas atvieglošanai;
īstermiņa un ilgtermiņa prognožu sagatavošanai, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus.
166.a pants
Lauksaimniecības produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piedāvājuma regulēšana
Attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem noteikumiem ir nepieciešams iepriekšējs nolīgums, kam jābūt noslēgtam starp vismaz divām trešdaļām to šā panta 1. punktā minētā produkta ražotāju vai to pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no minētā produkta ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, vai – attiecībā uz vīnu – šīs regulas 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un b) apakšpunkta iv) punktā. Ja šā panta 1. punktā minētā produkta ražošanā ir ietverta pārstrāde un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punktā vai šīs regulas 94. panta 2. punktā minētā produkta specifikācijā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz izejvielu ieguvi tikai noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, dalībvalstis to noteikumu nolūkā, kas jāparedz saskaņā ar šā panta 1. punktu, prasa, lai:
pirms šajā punktā minētā nolīguma noslēgšanas notiek apspriešanās ar attiecīgo izejvielu ražotājiem konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā; vai
šajā punktā minētā nolīguma puse ir arī vismaz divas trešdaļas attiecīgo izejvielu ražotāju vai viņu pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no pārstrādē izmantotās izejvielas konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Piemērojot šā punkta pirmo daļu, attiecībā uz siera šķirnēm, kurām ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, svaigpiena ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals, kā tas noteikts attiecīgās siera šķirnes produkta specifikācijā, saistībā ar šo siera šķirni ir tāds pats kā ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
Noteikumi, kas minēti 1. punktā:
attiecas tikai uz attiecīgā produkta un attiecīgā gadījumā izejvielu piedāvājuma regulēšanu, un to mērķis ir saskaņot minētā produkta piedāvājumu ar pieprasījumu;
ietekmē tikai attiecīgo produktu un attiecīgā gadījumā – izejvielu;
var būt saistoši ne vairāk kā trīs gadus, bet minētā laikposma beigās tos var atjaunināt, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;
nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;
neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgā produkta pirmā tirdzniecības posma;
nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp orientējošu cenu noteikšanu vai ieteikuma veidā;
nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;
nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;
palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti vai pilnveidot attiecīgo produktu;
neskar 149. pantu un 152. panta 1.a punktu.
167. pants
Tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai
Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:
būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;
atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;
padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās vīnogu ražas;
radīt iespēju atteikties izdot valsts un Savienības sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apgrozībai un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība notiek saskaņā ar minētajiem noteikumiem.
167.a pants
Tirdzniecības noteikumi kopējā olīveļļu tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai
Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā olīveļļu, tostarp olīvu, no kurām tās iegūtas, tirgus darbību, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu.
Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:
būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;
atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;
padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu tirdzniecības gada ražas, kas parasti būtu pieejama.
5.
168. pants
Līgumattiecības
Neskarot 148. panta nosacījumus attiecībā uz piena un piena produktu nozari un 125. panta nosacījumus attiecībā uz cukura nozari, ja dalībvalsts attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas ietilpst 1. panta 2. punktā uzskaitītājās nozarēs, izņemot piena un piena produktu nozari un cukura nozari, izlemj:
ka par katru tās teritorijā veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam vai izplatītājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam; un/vai
ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai par ražotāja veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi tā teritorijā,
šāds līgums vai šāds piedāvājums noslēgt līgumu atbilst šā panta 4. un 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Ja pirmais pircējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē, līgums un/vai līguma piedāvājums nav obligāts, neskarot pušu iespēju izmantot standarta līgumu, ko izstrādājusi starpnozaru organizācija.
Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi, kurus tās pieņem saskaņā ar šo pantu, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.
Jebkurš 1. un 1.a punktā minēts līgums vai līguma piedāvājums:
tiek iesniegts pirms piegādes,
ir sagatavots rakstiski, un
satur šādus elementus:
cenu, kas maksājama par piegādāto produktu, kura:
attiecīgo produktu apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku,
līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,
informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,
pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei,
noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.
Neskarot pirmo daļu, piemēro vienu vai abus no minētajiem noteikumiem:
ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu par katru lauksaimniecības produktu piegādi ir jābūt rakstiskam līgumam, tā var noteikt minimālo ilgumu, kas attieksies tikai uz rakstiskiem līgumiem starp ražotāju un lauksaimniecības produktu pirmo pircēju. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajiem lauksaimniecības produktu pircējiem saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz ražotājam rakstisks līguma priekšlikums, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā līguma darbības ilgums, kā tas šajā nolūkā noteikts valsts tiesību aktos. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
Šā punkta otrā daļa neskar ražotāja tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka par noraidījumu paziņo rakstiski. Tādā gadījumā abas puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 4. punkta c) apakšpunktā.
Dalībvalstis paziņo Komisijai, kā tās piemēro saskaņā ar šo pantu ieviestos pasākumus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
▼M5 —————
▼M7 —————
5.a
172.a pants
Vērtības sadale
Neskarot nevienu konkrētu vērtības sadales klauzulu cukura nozarē, lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, var vienoties ar dalībniekiem ķēdes lejupējos posmos par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā.
172.b pants
Starpnozaru organizāciju norādījumi par tādu vīnogu pārdošanu, kas paredzētas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, starpnozaru organizācijas, kas ir atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un darbojas vīna nozarē, var izdot neobligātus cenu norādījumu rādītājus attiecībā uz tādu vīnogu pārdošanu, kas paredzētas vīnu ražošanai, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ar noteikumu, ka šādi norādījumi nelikvidē konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo produktu daļu.
6.
173. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu to, ka ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju mērķi un pienākumi būtu skaidri noteikti un veicinātu šādu organizāciju un apvienību darbības efektivitāti, neradot tām nevajadzīgu administratīvu slogu un nekaitējot biedrošanās brīvības principam, jo īpaši attiecībā uz tiem, kuri nav šādu organizāciju biedri, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu par ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un starpnozaru organizācijām saistībā ar turpmāk norādītajiem tematiem attiecībā uz vienu vai vairākām 1. panta 2. punktā minētajām nozarēm vai šādu nozaru konkrētiem produktiem:
konkrēti mērķi, kurus varētu, vajag vai nevajag sasniegt šādām organizācijām un apvienībām; un ko vajadzības gadījumā pievieno 152. līdz 163. pantā minētajiem,
noteikumi par šādām organizācijām un apvienībām, organizāciju, kas nav ražotāju organizācijas, statūtiem, īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami ražotāju organizāciju statūtiem atsevišķās nozarēs, tostarp atkāpes no pienākuma tirgot visu produkciju ar 160. panta otrajā daļā minētās ražotāju organizācijas starpniecību, šādu organizāciju un apvienību struktūru, dalības laikposmu, lielumu, pārskatatbildību un pasākumiem, no atzīšanas izrietošajām sekām, atzīšanas atsaukšanu un to apvienošanos;
atzīšanas, atzīšanas atcelšanas un apturēšanas noteikumi, no atzīšanas, atzīšanas atcelšanas un apturēšanas izrietošā ietekme, kā arī prasības šādām organizācijām un apvienībām īstenot pasākumus stāvokļa izlabošanai, ja netiek izpildīti atzīšanas kritēriji;
starpvalstu organizācijas un apvienības, tostarp šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie noteikumi;
noteikumi par to, kā un ar kādiem nosacījumiem attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir jāsniedz administratīva palīdzība, ja notiek starptautiska sadarbība;
nozares, uz kurām attiecas 155. pants, ◄ nosacījumi ārpakalpojumu izmantošanai, to pasākumu veidi, attiecībā uz kuriem var izmantot ārpakalpojumus, un tas, kā organizācijas vai apvienības nodrošina tehniskos līdzekļus;
organizāciju un apvienību tirgū laižamās produkcijas minimālā apjoma vai vērtības aprēķināšanas bāze;
tādu biedru, kuri nav ražotāji, uzņemšana ražotāju organizācijās un tādu organizāciju, kas nav ražotāju organizācijas, uzņemšana ražotāju organizāciju apvienībās;
dažu organizāciju noteikumu paplašināšana, kā minēts 164. pantā, tos attiecinot arī uz ražotājiem, kas nav biedri, un to ražotāju obligātās finansiālās iemaksas, kuri nav biedri, kā minēts 165. pantā, tostarp minēto iemaksu izlietošana un sadale minētajās organizācijās un stingrāku ražošanas noteikumu saraksts, kuru var paplašināt saskaņā ar 164. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vienlaikus nodrošinot, ka šādu organizāciju darbība ir pārskatāma un ka tās ir atbildīgas to ražotāju priekšā, kuri nav biedri, un ka šādu organizāciju biedri nebauda labvēlīgāku attieksmi nekā ražotāji, kuri nav biedri, jo īpaši attiecībā uz obligāto finansiālo iemaksu izlietošanu;
papildu prasības par 164. pantā minēto organizāciju reprezentatīvu pārstāvību, attiecīgās ekonomiskās zonas, arī Komisijas veikta pārbaude par to noteikšanu, minimālie laikposmi, cik ilgi noteikumiem jābūt spēkā pirms to piemērošanas paplašināšanas, personas vai organizācijas, kurām var piemērot noteikumus vai iemaksas, un apstākļi, kādos Komisija var pieprasīt, lai noteikumu piemērošanas paplašināšanu vai obligāto iemaksu noteikšanu atteiktu vai atceltu.
Atkāpjoties no 1. punkta, lai nodrošinātu, ka skaidri tiek definēti piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju mērķi un pienākumi, tādējādi sekmējot šādu organizāciju darbības efektivitāti, neuzliekot liekus apgrūtinājumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros paredz:
nosacījumus starptautisku ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju starptautisku apvienību atzīšanai;
noteikumus par to, kā un ar kādiem nosacījumiem attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir jāsniedz administratīva palīdzība ražotāju organizācijām, tostarp ražotāju organizāciju apvienībām, ja notiek starptautiska sadarbība;
papildu noteikumus par to, kā aprēķināt svaigpiena apjomu, par kuru notiek sarunas, kas minētas 149. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 149. panta 3. punktā.
noteikumus par dažu 164. pantā paredzēto organizāciju noteikumu piemērošanas paplašināšanu uz ražotājiem, kas nav to biedri, un obligātajām finansiālajām iemaksām no tiem, kas nav biedri, kā minēts 165. pantā.
174. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot šīs nodaļas piemērošanai vajadzīgos pasākumus, jo īpaši:
pasākumus par 154. un 158. pantā noteikto ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanas nosacījumu īstenošanu;
procedūras ražotāju organizāciju apvienošanās gadījumā;
procedūras, kas jānosaka dalībvalstīm, attiecībā uz minimālo lielumu un minimālo dalības laiku;
procedūras saistībā ar 164. un 165. pantā minēto noteikumu un finansiālo iemaksu piemērošanas paplašināšanu, jo īpaši 164. panta 2. punktā minētā “ekonomikas zonas” jēdziena īstenošanai;
procedūras saistībā ar administratīvu palīdzību;
procedūras saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanu;
166. pantā minēto pasākumu īstenošanai vajadzīgās procedūras un tehniskos nosacījumus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz piena un piena produktu nozari Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieciešami, lai:
īstenotu ar ražotāju organizāciju, to apvienību un starpnozaru organizāciju atzīšanu saistītos nosacījumus, kas izklāstīti 161. pantā un 163. pantā;
sniegtu paziņojumu, kā minēts 149. panta 2. punkta f) apakšpunktā;
dalībvalstis sniegtu paziņojumus Komisijai, kā tas paredzēts 161. panta 3. punkta d) apakšpunktā, 163. panta 3. punkta e) apakšpunktā, 149. panta 8. punktā un 150. panta 7. punktā;
īstenotu procedūras saistībā ar administratīvo palīdzību, ja notiek starptautiska sadarbība.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
175. pants
Citas īstenošanas pilnvaras
Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt atsevišķus lēmumus attiecībā uz:
tādu organizāciju atzīšanu, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 173. panta 1. punkta d) apakšpunktu;
dalībvalsts iebildumu atzīt starpnozaru organizāciju vai atzīšanas atsaukšanu;
ekonomikas zonu sarakstu, par ko saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 173. panta 1. punkta i) apakšpunktam un 173. panta 2. punkta d) apakšpunktam, paziņojusi dalībvalsts;
prasību, ka dalībvalstij jāatsaka vai jāatceļ dalībvalsts pieņemts lēmums par noteikumu piemērošanas paplašināšanu vai finansiālām iemaksām, ko veic tie, kas nav biedri.
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
III
DAĻA
TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM
I
NODAĻA
Importa un eksporta licences
176. pants
Vispārējie noteikumi
Neskarot gadījumus, kad importa vai eksporta licences ir vajadzīgas saskaņā ar šo regulu, var noteikt, ka licence ir jāuzrāda viena vai vairāku turpmāk norādīto nozaru produktu importam Savienībā ar mērķi tos laist brīvā apgrozībā Savienībā vai eksportēt no Savienības:
labība,
rīsi,
cukurs;
sēklas;
olīveļļa un galda olīvas – attiecībā uz produktiem ar KN kodu 1509 , 1510 00 , 0709 92 90 , 0711 20 90 , 2306 90 19 , 1522 00 31 un 1522 00 39 ;
lini un kaņepes – attiecībā uz kaņepēm;
augļi un dārzeņi;
augļu un dārzeņu pārstrādes produkti;
banāni;
vīns;
dzīvi augi;
liellopu un teļa gaļa,
piens un piena produkti,
cūkgaļa,
aitas un kazas gaļa;
olas;
mājputnu gaļa;
lauksaimniecības izcelsmes etilspirts.
177. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai ņemtu vērā Savienības starptautiskās saistības un Savienības piemērojamos sociālos, vides un dzīvnieku labturības standartus, nepieciešamību uzraudzīt tirdzniecības attīstību un pārmaiņas tirgū, produktu importu un eksportu, nepieciešamību pēc pamatotas tirgus pārvaldības un nepieciešamību samazināt administratīvo slogu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros paredz:
176. panta 1. punktā minēto nozaru produktu sarakstu, par kuriem jāuzrāda importa vai eksporta licence;
gadījumus un situācijas, kurās importa vai eksporta licence nav jāuzrāda, ņemot vērā attiecīgo produktu muitas statusu, piemērojamo tirdzniecības režīmu, darbību nolūku, pieteikuma iesniedzēja juridisko statusu un iesaistītos daudzumus.
Lai noteiktu licenču sistēmas papildu elementus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, nosakot noteikumus par:
tiesībām un pienākumiem, kas izriet no licences, to juridiskajām sekām un gadījumiem, kad piemēro pielaidi attiecībā uz pienākuma importēt vai eksportēt licencē minēto daudzumu ievērošanu, vai gadījumiem, kad licencē jānorāda izcelsme;
to, ka importa licences izdošanai vai produktu laišanai brīvā apgrozībā ir jāuzrāda trešās valsts vai juridiskas personas izdots dokuments, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, autentiskumu un kvalitātes īpašības;
licences nodošanu vai tās nododamības ierobežojumiem;
papildu nosacījumiem, kas saskaņā ar 189. pantu vajadzīgi licencēm kaņepju importam, un par dalībvalstu savstarpējās administratīvās palīdzības principu, lai nepieļautu vai apkarotu krāpšanu un pārkāpumus;
gadījumiem un situācijām, kuros ir un kuros nav jāiemaksā nodrošinājums, kas garantē to, ka produkti tiek importēti vai eksportēti licences derīguma termiņā.
178. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot vajadzīgos pasākumus šīs nodaļas piemērošanai, tostarp noteikumus par:
licences formu un saturu;
pieteikumu iesniegšanu un licenču izdošanu un izmantošanu;
licences derīguma termiņu;
nodrošinājuma iemaksas procedūrām un iemaksājamā nodrošinājuma apjomu;
pierādījumiem, ka ir izpildītas licenču izmantošanai noteiktās prasības;
pielaides līmeni attiecībā uz pienākumu importēt vai eksportēt licencē minēto daudzumu;
aizstājējlicenču un licenču dublikātu izdošanu;
licenču apstrādi dalībvalstīs un apmaiņu ar informāciju, kas vajadzīga sistēmas pārvaldībai, tostarp procedūrām, kas saistītas ar īpašu dalībvalstu savstarpēju administratīvu palīdzību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
179. pants
Citas īstenošanas pilnvaras
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus::
ierobežojot daudzumus, par kuriem var izdot licences;
noraidot daudzumus, par kuriem iesniegti pieteikumi;
apturot pieteikumu iesniegšanu, lai pārvaldītu tirgu, ja tiek iesniegti pieteikumi par lieliem daudzumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
II
NODAĻA
Ievedmuita
180. pants
Starptautisku nolīgumu un dažu citu tiesību aktu īstenošana
Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot pasākumus, lai ievērotu prasības, kas izklāstītas starptautiskos nolīgumos, kuri noslēgti saskaņā ar LESD vai jebkurā citā attiecīgā tiesību aktā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu vai 207. pantu, vai kopējo muitas tarifu attiecībā uz lauksaimniecības produktu ievedmuitas aprēķināšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
181. pants
Ievešanas cenu sistēma dažiem produktiem augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un vīna nozarē
182. pants
Papildu ievedmuita
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot labības, rīsu, cukura, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozares produktus, kā arī vīnogu sulu un vīnogu misu, kam – ja to importam piemēro kopējā muitas tarifā noteikto nodokļu likmi – uzliek papildu ievedmuitu, lai nepieļautu vai neitralizētu kaitīgu ietekmi Savienības tirgū, ko varētu izraisīt šādu produktu imports, ja:
importu veic par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Savienība paziņojusi PTO (“sprūda cena”), vai arī
importa apjoms gadā pārsniedz noteiktu līmeni (“sprūda apjoms”).
Sprūda apjoms ir vienāds vai nu ar 125 %, 110 % vai 105 % atkarībā no tā, vai tirgus piekļuves iespējas, kas izteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados, ir attiecīgi mazākas nekā vai vienādas ar 10 %, lielākas par 10 %, bet mazākas nekā vai vienādas ar 30 %, vai lielākas par 30 %.
Ja iekšzemes patēriņš netiek ņemts vērā, sprūda apjoms ir vienāds ar 125 %.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
183. pants
Citas īstenošanas pilnvaras
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus:
nosakot piemērojamās ievedmuitas apmēru atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti saskaņā ar LESD noslēgtā starptautiskā nolīgumā, kopējā muitas tarifā un šīs regulas 180. pantā minētajos īstenošanas aktos;
nosakot reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus papildu ievedmuitas piemērošanas vajadzībām saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot 182. panta 1. punktu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
III
NODAĻA
Tarifa kvotu pārvaldība un īpašs režīms attiecībā uz trešo valstu veikto importu
184. pants
Tarifa kvotas
Tarifa kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:
metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);
metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);
metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (metode “tradicionāls/jaunpienācējs”).
Pieņemtā pārvaldības metode:
attiecībā uz importa tarifa kvotām – nodrošina to, ka tiek pienācīgi ievērotas esošā un jaunā Savienības ražošanas, pārstrādes un patēriņa tirgus piegādes prasības attiecībā uz piegādes konkurētspēju, noteiktību un nepārtrauktību un vajadzība aizsargāt minētā tirgus līdzsvaru, un
attiecībā uz eksporta tarifa kvotām – ļauj pilnībā izmantot visas iespējas, kas pieejamas saskaņā ar attiecīgo kvotu.
185. pants
Īpašas tarifu kvotas
Lai stātos spēkā tarifu kvota 2 000 000 tonnu kukurūzas un 300 000 tonnu sorgo importam Spānijā, kā arī uz tarifu kvota 500 000 tonnu kukurūzas importam Portugālē, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus importam, ko veic saskaņā ar tarifa kvotām, un vajadzības gadījumā attiecīgo dalībvalstu maksājumu aģentūru importēto preču daudzumu intervences krājumu glabāšanai, kā arī to laišanai minēto dalībvalstu tirgos.
186. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai tarifa kvotas satvarā nodrošinātu taisnīgu piekļuvi pieejamajiem daudzumiem un vienlīdzīgus noteikumus tirgus dalībniekiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu:
nosakot nosacījumus un atbilstības prasības, kas tirgus dalībniekam jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu tarifa kvotas satvarā; attiecīgajos nosacījumos var iekļaut prasību par minimālo pieredzi tirdzniecībā ar trešām valstīm un pielīdzinātām teritorijām vai pārstrādē, kas izteikta kā minimālais daudzums un laikposms konkrētā tirgus sektorā; šajos noteikumos var iekļaut īpašus noteikumus, lai ņemtu vērā konkrētas nozares ierastās vajadzības un praksi un pārstrādes uzņēmumu praksi un vajadzības;
pieņemot noteikumus par tiesību nodošanu starp tirgus dalībniekiem un vajadzības gadījumā šādas nodošanas ierobežojumus tarifa kvotas pārvaldībā;
nosakot, ka jāiemaksā nodrošinājums, lai izmantotu tarifa kvotu;
vajadzības gadījumā pieņemot noteikumus attiecībā uz specifiskām iezīmēm, prasībām vai ierobežojumiem, kas piemērojami tarifa kvotai, kā noteikts starptautiskā nolīgumā vai citā aktā, kas minēts 184. panta 1. punktā.
187. pants
Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot:
gada tarifa kvotas, vajadzības gadījumā tās attiecīgi sadalot pa gada laikposmiem, un izmantojamo pārvaldības metodi;
procedūras, kā piemērojami īpašie noteikumi, kuri paredzēti nolīgumā vai aktā, ar ko pieņemts importa vai eksporta režīms, jo īpaši par:
garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, izcelsmes vietu un izcelsmi,
tā dokumenta atzīšanu, ko izmanto i) punktā minēto garantiju pārbaudīšanai,
eksportētājas valsts izdota dokumenta uzrādīšanu,
produktu galamērķi un izmantošanu;
licenču vai atļauju derīguma termiņu;
nodrošinājuma iemaksas procedūras un iemaksājamā nodrošinājuma apjomu;
licenču izmantošanu un vajadzības gadījumā īpašus, ar to saistītus pasākumus, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem iesniedz importa pieteikumus un piešķir atļauju saskaņā ar tarifa kvotu satvarā;
procedūras un tehniskos kritērijus 185. panta piemērošanai.
vajadzīgos pasākumus saistībā ar 186. panta 2. punktā minētā dokumenta saturu, formu, izdošanu un izmantošanu;
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
188. pants
Tarifa kvotu piešķiršanas process
IV
NODAĻA
Īpaši importa noteikumi, kas piemērojami dažiem produktiem
189. pants
Kaņepju imports
Turpmāk norādītos produktus var importēt Savienībā vienīgi tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
neapstrādāti kaņepāji, uz kuriem attiecas KN kods 5302 10 00 un kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktā un 35. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;
sējai paredzētas kaņepju šķirņu sēklas ar KN kodu ex 1207 99 20 , kurām pievienots pierādījums, ka attiecīgās šķirnes tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz saturu, kas noteikts saskaņā ar 32. panta 6. punktu un 35. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1307/2013;
sēšanai neparedzētas kaņepju sēklas ar KN kodu 1207 99 91 , kuras importē tikai dalībvalsts pilnvaroti importētāji, lai nodrošinātu, ka šādas sēklas nav paredzētas sēšanai.
190. pants
Apiņu imports
Attiecībā uz apiņu pulveri, apiņu pulveri ar augstāku lupulīna saturu, apiņu ekstraktu un jauktiem apiņu produktiem apliecinājumu var atzīt par līdzvērtīgu sertifikātam vienīgi tad, ja alfa skābes saturs minētajos produktos nav mazāks par tās saturu apiņos, no kuriem šie produkti iegūti.
191. pants
Atkāpes attiecībā uz importētiem produktiem un īpašs nodrošinājums vīna nozarē
Attiecībā uz importētiem produktiem atkāpes no VIII pielikuma II daļas B iedaļas 5. punkta vai C iedaļas var pieņemt saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu, ievērojot Savienības starptautiskās saistības.
Ja pastāv atkāpes no VIII pielikuma II daļas B iedaļas 5. punkta, importētāji brīdī, kad produkti tiek laisti brīvā apgrozībā, par tiem iemaksā nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atbrīvo tad, kad importētājs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produkti laisti brīvā apgrozībā, sniedz pierādījumu par to, ka:
produktiem nav piemērotas atkāpes vai
ja produktiem ir piemērotas atkāpes, tie nav vinificēti vai, ja tie ir vinificēti, iegūtie galaprodukti ir pienācīgi marķēti.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot noteikumus, lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, tostarp noteikumus par nodrošinājuma summām un pienācīgu marķējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
▼M7 —————
193.a pants
Ievedmuitas apturēšana melasei
V
NODAĻA
Aizsardzība un ievešana pārstrādei
194. pants
Aizsardzības pasākumi
Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā ar īstenošanas aktiem pieņem attiecīgu lēmumu piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotos gadījumos būtisku, steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 229. panta 3. punktā minēto procedūru.
Pieņemtos pasākumus tūlīt paziņo dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties.
Pienācīgi pamatotos gadījumos būtisku, steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 229. panta 3. punktā minēto procedūru.
195. pants
Pārstrādes režīma un ievešanas pārstrādei režīma apturēšana
Ja Savienības tirgū pārstrādes režīma vai ievešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, pēc dalībvalsts pieprasījuma vai savas ierosmes pilnībā vai daļēji apturot pārstrādes režīmu vai ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta nozares produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā ar īstenošanas aktiem pieņem attiecīgu lēmumu piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotos gadījumos būtisku, steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 229. panta 3. punktā minēto procedūru.
Pieņemtos pasākumus tūlīt paziņo dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties.
VI
NODAĻA
Eksporta kompensācijas
▼M7 —————
VII
NODAĻA
Izvešana pārstrādei
205. pants
Izvešanas pārstrādei režīma apturēšana
Ja Savienības tirgū izvešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies vai varētu rasties traucējumi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, pēc dalībvalsts pieprasījuma vai savas iniciatīvas pilnībā vai daļēji apturot izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas un mājputnu gaļas nozares produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā ar īstenošanas aktiem pieņem attiecīgu lēmumu piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotos gadījumos būtisku, steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 229. panta 3. punktā minēto procedūru.
Pieņemtos pasākumus tūlīt paziņo dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties.
IV
DAĻA
KONKURENCES NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem
206. pants
Komisijas pamatnostādnes par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei
Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, saskaņā ar LESD 42. pantu LESD 101.–106. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 207.–210.a pantu, piemēro visiem LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību.
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un Savienības konkurences noteikumu vienādu piemērošanu, Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes, cieši sadarbojoties, piemēro Savienības konkurences noteikumus.
Papildus minētajam Komisija vajadzības gadījumā publicē pamatnostādnes, lai palīdzētu valsts konkurences iestādēm, kā arī uzņēmumiem.
207. pants
Konkrētais tirgus
Konkrētā tirgus definīcija ir līdzeklis uzņēmumu konkurences robežu identificēšanai un noteikšanai, un to izsaka divos savstarpēji saistītos līmeņos:
konkrēto produktu tirgus: šīs nodaļas kontekstā “produktu tirgus” ietver visus tos produktus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par apmaināmiem vai aizstājamiem;
konkrētais ģeogrāfiskais tirgus: šīs nodaļas kontekstā “ģeogrāfisko tirgu” veido teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistījušies konkrēto produktu piedāvājumā un kuru no blakus esošajām ģeogrāfiskajām teritorijām var nodalīt tādēļ, ka minētajās teritorijās pastāv diezgan atšķirīgi konkurences apstākļi.
208. pants
Dominējošs stāvoklis
Piemērojot šo nodaļu, “dominējošs stāvoklis” ir situācija, kurā vienam uzņēmumam ir ekonomiska vara, kas ļauj tam radīt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai konkrētajā tirgū, radot šim uzņēmumam iespēju rīkoties īpaši neatkarīgi attiecībā pret saviem konkurentiem, piegādātājiem, klientiem un patērētājiem.
209. pants
Izņēmumi attiecībā uz KLP, lauksaimnieku un to apvienību mērķiem
LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 152. vai 161. pantu atzītu ražotāju organizāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 156. pantu atzītu ražotāju organizāciju apvienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai pārdošanu, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, ja vien netiek apdraudēta LESD 39. panta mērķu sasniegšana.
Šo punktu nepiemēro nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras ietver pienākumu noteikt vienādu cenu vai ar ko tiek izslēgta konkurence.
Tomēr lauksaimnieki, lauksaimnieku apvienības vai šādu apvienību asociācijas, vai saskaņā ar šīs regulas 152. vai 161. pantu atzītas ražotāju organizācijas, vai saskaņā ar šīs regulas 156. pantu atzītas ražotāju organizāciju apvienības var pieprasīt atzinumu no Komisijas par minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar LESD 39. pantā noteiktajiem mērķiem.
Komisija pieprasījumus sniegt atzinumu izskata nekavējoties un nosūta pieprasījuma iesniedzējam savu atzinumu četru mēnešu laikā pēc pilnīga pieprasījuma saņemšanas. Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojis sniegto atzinumu.
Jebkuros valstu vai Savienības tiesas procesos LESD 101. panta piemērošanai LESD 101. panta 1. punkta pārkāpuma pierādīšanas pienākums ir tai pusei vai iestādei, kas norāda uz iespējamo pārkāpumu. Pusei, kas vēlas izmantot šā panta 1. punktā paredzēto izņēmumu priekšrocības, ir pienākums pierādīt, ka minētā punkta nosacījumi ir izpildīti.
210. pants
Atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumi un saskaņotās darbības
Nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības, kas atbilst šā punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, netiek aizliegti, un šajā sakarā nav nepieciešams iepriekšējs lēmums.
Ja Komisija jebkurā laikā pēc šāda atzinuma sniegšanas konstatē, ka vairs netiek izpildīti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi, tā paziņo, ka attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai saskaņotajai darbībai turpmāk piemēro LESD 101. panta 1. punktu, un attiecīgi informē starpnozaru organizāciju.
Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja lūgumu iesniegusī starpnozaru organizācija ir sniegusi neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi sniegto atzinumu.
▼M7 —————
Par Savienības noteikumiem neatbilstīgiem jebkurā gadījumā deklarē šādus nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, ja tie:
Savienībā var izraisīt tirgu sadalīšanu jebkādā veidā;
var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;
var radīt konkurences kropļojumus, kas nav būtiski to KLP mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;
ietver cenu vai kvotu noteikšanu;
var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.
▼M7 —————
210.a pants
Ilgtspējas vertikālās un horizontālās iniciatīvas
Šā panta 1. punkta kontekstā ilgtspējas standarts nozīmē standartu, kura mērķis ir veicināt viena vairāku šādu mērķu sasniegšanu:
vides mērķi, tostarp klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām; ilgtspējīga ainavu, ūdens resursu un augsnes izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku, tostarp pārtikas atkritumu samazināšana, piesārņojuma novēršana un kontrole, un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;
lauksaimniecības produktu ražošana, lietojot mazāku pesticīdu daudzumu un pārvaldot no tā izrietošos riskus, vai samazinot mikrobu rezistences risku lauksaimnieciskajā ražošanā; un
dzīvnieku veselība un labturība.
Ja Komisija jebkurā laikā pēc šāda atzinuma sniegšanas konstatē, ka vairs netiek izpildīti šā panta 1., 3. un 7. punktā minētie nosacījumi, tā paziņo, ka attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai saskaņotajai darbībai turpmāk piemēro LESD 101. panta 1. punktu, un attiecīgi informē ražotājus.
Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja lūguma iesniedzējs ir sniedzis neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojis sniegto atzinumu.
Attiecībā uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas skar vairākas dalībvalstis, šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. un 3. punktā minētās procedūras.
Rīkojoties saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, valsts konkurences iestāde pēc pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas par to rakstveidā informē Komisiju un paziņo Komisijai par izrietošiem lēmumiem uzreiz pēc to pieņemšanas.
Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
II
NODAĻA
Noteikumi par valsts atbalstu
211. pants
LESD 107.līdz 109. panta piemērošana
Atkāpjoties no 1. punkta, LESD 107.līdz 109. pantu nepiemēro maksājumiem, kurus dalībvalstis veikušas saskaņā ar jebko no turpmāk norādītā un ievērojot to:
šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, kurus pilnībā vai daļēji finansē Savienība;
šīs regulas 213.līdz 218. pantu.
▼M7 —————
213. pants
Valsts maksājumi ziemeļbriežu nozarei Somijā un Zviedrijā
Ar Komisijas atļauju, kas pieņemta, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, Somija un Zviedrija var veikt valsts maksājumus par ziemeļbriežu un ziemeļbriežu produktu ražošanu un tirdzniecību (KN kods ex 02 08 un ex 02 10 ), ciktāl šādu maksājumu dēļ nepalielinās ierastais ražošanas apjoms.
214. pants
Valsts maksājumi cukura nozarei Somijā
Somija var veikt valsts maksājumus cukurbiešu audzētājiem, nepārsniedzot EUR 350 par hektāru vienā tirdzniecības gadā.
214.a pants
Valsts atbalsta maksājumi konkrētām nozarēm Somijā
Saņemot Komisijas atļauju, Somija laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam var turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2013. gadā, pamatojoties uz 1994. gada Pievienošanās akta 141. pantu, ar noteikumu, ka:
ienākumu atbalsta summa visā laikposmā samazinās un 2020. gadā nepārsniedz 30 % no 2013. gadā piešķirtās summas, un
pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.
Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā.
2021. un 2022. gadā Somija var turpināt piešķirt pirmajā daļā minēto valsts atbalstu ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apjomā, kā Komisija atļāvusi attiecībā uz 2020. gadu.
215. pants
Valsts maksājumi biškopībai
Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus to biškopības uzņēmumu aizsardzībai, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā strukturālu vai dabas apstākļu dēļ vai kuri ir iesaistīti ekonomikas attīstības programmās, izņemot ražošanai vai tirdzniecībai paredzētus maksājumus.
216. pants
Valsts maksājumi vīna destilācijai krīzes gadījumā
Minētie maksājumi ir samērīgi un palīdz pārvarēt attiecīgo krīzi.
Kopējā maksājumu summa, kas dalībvalstī šādiem maksājumiem pieejama katrā attiecīgajā gadā, nepārsniedz 15 % no kopējiem līdzekļiem, kas katrai dalībvalstij pieejami attiecīgajā gadā un noteikti VI pielikumā.
217. pants
Valsts maksājumi par produktu izplatīšanu bērniem
Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus par to, lai bērniem izglītības iestādēs piegādātu 23. pantā minēto atbilstīgo produktu grupas, par papildu izglītojošiem pasākumiem, kas saistīti ar šādiem produktiem, un par saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
Dalībvalstis var finansēt šos maksājumus, uzliekot nodevu attiecīgajai nozarei, vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem no privātā sektora ieguldījumiem.
218. pants
Valsts maksājumi par riekstiem
Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus līdz EUR 120,75 par hektāru gadā lauksaimniekiem, kuri ražo šādus produktus:
mandeles ar KN kodu 0802 11 un 0802 12 ;
lazdu riekstus vai dižlazdu riekstus ar KN kodu 0802 21 un 0802 22 ;
valriekstus ar KN kodu 0802 31 00 un 0802 32 00 ;
pistācijas ar KN kodu 0802 51 00 un 0802 52 00 ;
ceratoniju augļus ar KN kodu 1212 92 00 .
Valsts maksājumus, kas minēti 1. punktā, var veikt tikai par šādu maksimālo platību:
V
DAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Ārkārtas pasākumi
1.
219. pants
Pasākumi tirgus traucējumu novēršanai
Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.
Minētie būtiskie, steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai tirgus traucējumu risinātu vai novērstu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga nekavējoša rīcība, lai situāciju atrisinātu efektīvi un iedarbīgi, vai arī ja ar nekavējošu rīcību novērstu, ka šādi tirgus traucējumu draudi realizējas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās īstenot nekavējošu rīcību radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus, vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būs vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.
Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus, pilnībā vai daļēji, tostarp vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu, pielāgot vai apturēt ievedmuitas piemērošanu, vai arī var tikt īstenoti kā brīvprātīga ražošanas pagaidu samazināšanas shēma, jo īpaši pārmērīgi liela piedāvājuma gadījumā.
Tomēr Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, var nolemt, ka 1. punktā minētos pasākumus piemēro vienam vai vairākiem no I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.
2.
Tirgus atbalsta pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un augu kaitēkļiem un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ;
220. pants
Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un augu kaitēkļiem un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ;
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot ārkārtas atbalsta pasākumus skartajam tirgum, lai ņemtu vērā:
ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību vai augu kaitēkļu izplatības apkarošanai; un;
būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības un slimību risku dēļ.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un kas saistīti ar patērētāju uzticēšanās zudumu saistībā ar sabiedrības vai augu veselības riskiem, piemēro arī visiem citiem lauksaimniecības produktiem, izņemot I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā minētos produktus.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, papildinot šā punkta pirmajās divās daļās minēto produktu sarakstu.
Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitas un kazas gaļas nozarē Savienība piešķir daļēju finansējumu 60 % apmērā no šādiem izdevumiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.
3.
221. pants
Pasākumi īpašu problēmu risināšanai
4.
222. pants
LESD 101. panta 1. punkta piemērošana
Laikposmos, kuros ir ievērojams līdzsvara trūkums tirgos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka LESD 101. panta 1. punkts nav jāpiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību un atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un lēmumiem nevienā nozarē, kas minēta šīs regulas 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka šie nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību, to mērķis ir vienīgi censties stabilizēt skarto nozari un tie ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām:
savu produktu izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana;
pārveidošana un pārstrāde;
privātu tirgus dalībnieku veikta uzglabāšana;
kopīgi veicināšanas pasākumi;
nolīgumi par kvalitātes prasībām;
kopīgs tādu resursu iepirkums, kuri vajadzīgi, lai apkarotu dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību izplatīšanos Savienībā, vai tādu resursu iepirkums, kas vajadzīgi, lai novērstu dabas katastrofu sekas Savienībā;
ražošanas pagaidu plānošana, ņemot vērā ražošanas cikla īpašās iezīmes.
Komisija īstenošanas aktos precizē šīs atkāpes saturisko un ģeogrāfisko piemērošanas jomu un, ievērojot 3. punktu, laikposmu, kurā atkāpi piemēro.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
▼M5 —————
Tomēr Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šos nolīgumus un lēmumus vēl uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
I.a nodaļa
Tirgus pārredzamība
222.a pants
Savienības tirgus novērošanas centri
Savienības tirgus novērošanas centri dara pieejamus tirgus norišu un traucējumu draudu uzraudzībai nepieciešamos statistikas datus un informāciju, jo īpaši:
datus par ražošanu, piegādēm un krājumiem;
cenas, izmaksas un, ciktāl iespējams, uzcenojumu visos pārtikas piegādes ķēdes līmeņos;
īstermiņa un vidēja termiņa tirgus prognozes;
datus par lauksaimniecības produktu importu un eksportu, it īpaši tarifa kvotu izpildi attiecībā uz lauksaimniecības produktu importu Savienībā.
Savienības tirgus novērošanas centri sagatavo ziņojumus, kuros iekļauj pirmajā daļā minētos elementus.
222.b pants
Komisijas ziņojumi par norisēm tirgū
II
NODAĻA
Paziņojumi un ziņojumi
223. pants
Paziņošanas prasības
Iegūto informāciju var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām, Savienības un valstu finanšu tirgus iestādēm, trešo valstu kompetentajām iestādēm un var darīt zināmu atklātībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.
Komisija sadarbojas un apmainās ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 22. pantu, un ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), lai palīdzētu tām pildīt to uzdevumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 596/2014.
Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un salasāmību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros nosaka:
paziņojamās informācijas būtību un veidu;
apstrādājamo datu kategorijas, maksimālos saglabāšanas termiņus un apstrādes mērķi, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm;
tiesības piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;
informācijas publiskošanas nosacījumus.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot šā panta piemērošanai vajadzīgos noteikumus, tostarp:
paziņošanas metodes;
noteikumus par paziņojamo informāciju;
paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu, un termiņiem;
kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
224. pants
Personas datu apstrāde un aizsardzība
225. pants
Komisijas pienākums sniegt ziņojumus
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu:
reizi trīs gados un pirmo reizi 2016. gada 21. decembrim par 55., 56. un 57. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu biškopības nozarē, tostarp par jaunākajiem pavērsieniem saistībā ar stropu identifikācijas sistēmām;
▼M7 —————
līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc septiņiem gadiem par konkurences noteikumu, kā tie izklāstīti šajā regulā, piemērošanu lauksaimniecības nozarei visās dalībvalstīs;
līdz 2023. gada 31. decembrim par Savienības tirgus novērošanas centru izveidi saskaņā ar 222.a pantu;
līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem par krīzes pasākumu izmantošanu, kas jo īpaši pieņemti, ievērojot 219.–222. pantu;
līdz 2024. gada 31. decembrim par jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu labāku tirgus pārredzamību, kā minēts 223. pantā;
līdz 2024. gada 30. jūnijam par tirdzniecības nosaukumiem un liemeņu klasifikāciju aitas un kazas gaļas nozarē;
līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 2. punktā minēto piešķiršanas kritēriju piemērošanu;
līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 4. punktā minēto pārdalījumu ietekmi uz skolu apgādes programmas efektivitāti saistībā ar skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena izplatīšanu.
III
NODAĻA
Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē
226. pants
Rezerves izmantošana
Līdzekļus, kuri pārvietoti no rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 25. pantā un 22. punktā Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, dara pieejamus pasākumiem, uz kuriem attiecas šī regula, gadā vai gados, kad vajadzīgs papildu atbalsts, un kurus īsteno apstākļos, kas pārsniedz parastu tirgus attīstību.
Konkrēti, līdzekļus pārvieto jebkuriem izdevumiem, kas rodas saskaņā ar:
8. līdz 21. pantu,
196. līdz 204. pantu un
219., 220. un 221. pantu.
VI
DAĻA
PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi
227. pants
Deleģēšanas īstenošana
228. pants
Steidzamības procedūra
229. pants
Komiteju procedūra
Saistībā ar aktiem, kas minēti 80. panta 5. punktā, 91. panta c) un d) punktā, 97. panta 4. punktā, 99. pantā, 106. pantā un 107. panta 3. punktā, ja komiteja atzinumu nesniedz, tad Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
II
NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi
230. pants
Atcelšana
Tomēr turpina piemērot šādus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 noteikumus:
attiecībā uz piena ražošanas ierobežojumu sistēmu – II daļas I sadaļas III nodaļas III iedaļu, 55. pantu, 85. pantu un IX un X pielikumu līdz 2015. gada 31. martam;
attiecībā uz vīna nozari:
85.a līdz 85.e pantu attiecībā uz 85.a panta 2. punktā minētajām platībām, kuras vēl nav izartas, un attiecībā uz 85.b panta 1. punktā minētajām platībām, kuras nav legalizētas, līdz brīdim, kad šīs platības tiek izartas vai legalizētas, un 188.a panta 1. un 2. punktu;
līdz 2015. gada 31. decembrim stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas izklāstīts II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā.
118.m panta 5. punktu līdz kamēr beidzas vīnu ar nosaukumu “Mlado vino portugizac” krājumi, kuri pastāvēja 2013. gada 1. jūlijā;
118.s panta 5. punktu līdz 2017. gada 30. jūnijam;
111. pantu līdz 2015. gada 31. martam;
113.a panta 4. punktu, 114., 115. un 116. pantu, 117. panta 1. līdz 4. punktu un 121. panta e) punkta iv) apakšpunktu, kā arī XIV pielikuma A daļas IV punktu, B daļas I punkta 2. un 3. apakšpunktu un III daļas 1. apakšpunktu un C daļu, kā arī XV pielikuma II daļas 1., 3., 5. un 6. apakšpunktu un IV daļas 2. apakšpunktu minēto pantu piemērošanas nolūkos ◄ līdz atbilstīgo tirdzniecības noteikumu piemērošanas dienai, kas jānosaka saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kuri paredzēti šīs regulas 75. panta 2. punktā, 76. panta 4. punktā, 78. panta 3. un 4. punktā, 79. panta 1. punktā, 80. panta 4. punktā, 83. panta 4. punktā, 86. pantā, 87. panta 2. punktā, 88. panta 3. punktā un 89. pantā;
125.a panta 1. punkta e) apakšpunktu un 2. punktu un –attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari – XVI pielikumu līdz dienai, kad sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jānosaka saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kuri paredzēti 173. panta 1. punkta b) un i) apakšpunktā;
133.a panta 1. punktu un 140.a pantu līdz 2014. gada 30. septembrim;
136., 138.un 140. pantu, kā arī XVIII pielikumu minēto pantu piemērošanai līdz dienai, kad sāk piemērot noteikumus, kas jānosaka saskaņā ar īstenošanas aktiem, kuri paredzēti 180. pantā un 183. panta a) punktā, vai līdz 2014. gada 30. jūnijam – atkarībā no tā, kurš no tiem ir agrākais datums;
182. panta 3. punkta pirmo un otro apakšpunktu līdz 2013./2014. cukura tirdzniecības gada beigām 2014. gada 30. septembrī;
182. panta 4. punktu līdz 2017. gada 31. decembrim;
182. panta 7. punktu līdz 2014. gada 31. martam.
XV pielikuma III daļas 3. punktu līdz 2015. gada 31. decembrim.
XX pielikumu līdz dienai, kad stājas spēkā leģislatīvais akts, ar kuru aizstāj Regulu (EK) Nr. 1216/2009 un Padomes Regulu (EK) Nr. 614/2009 ( 26 ).
231. pants
Pārejas noteikumi
232. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Tomēr:
regulas 181. pantu piemēro no 2014. gada 1. oktobra;
regulas VII pielikuma VII daļas II punkta 3. apakšpunktu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.
▼M5 —————
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
1. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS
I DAĻA
Labība
Labības nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
►M7 ◄ |
►M7 — ◄ |
►M7 ◄ |
►M7 — ◄ |
|
1001 91 20 |
Parasto kviešu un kviešu un rudzu maisījuma [labības maisījuma] sēkla |
|
ex 1001 99 00 |
Speltas kvieši, parastie kvieši un kviešu un rudzu maisījums, izņemot sēklas materiālu |
|
1002 |
Rudzi |
|
1003 |
Mieži |
|
1004 |
Auzas |
|
1005 10 90 |
Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdus |
|
1005 90 00 |
Kukurūza, izņemot sēklas |
|
1007 10 90 1007 90 00 |
Graudu sorgo, izņemot hibrīdus sējai |
|
1008 |
Griķi, sāre un miežabrāļi [Kanāriju spulgzāle]; citādi graudaugu produkti |
|
b) |
1001 11 00 , 1001 19 00 |
Cietie kvieši |
c) |
1101 00 |
Kviešu vai labības maisījuma milti |
1102 90 70 |
Rudzu milti |
|
1103 11 |
Kviešu putraimi un rupja maluma milti |
|
1107 |
Iesals, arī grauzdēts |
|
d) |
►M7 ex 07 14 |
Manioks, niedru maranta, saleps un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos, izņemot apakšpozīcijā 0714 20 iekļautās batātes un apakšpozīcijā ex 0714 90 90 iekļautos topinambūrus; sāgo palmas serdes ◄ |
ex 11 02 |
Labības milti, izņemot kviešu miltus vai labības maisījuma miltus: |
|
1102 20 |
– kukurūzas milti |
|
1102 90 |
– Citi: |
|
1102 90 10 |
– – miežu milti |
|
1102 90 30 |
– – auzu milti |
|
1102 90 90 |
– – citi |
|
ex 11 03 |
Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas, izņemot kviešu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 11 ), rīsu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 19 50 ) un rīsu granulas (apakšpozīcija 1103 20 50 ) |
|
ex 11 04 |
Citādi apstrādāti labības graudi (piemēram, atsēnaloti, placināti, pārslas, grūbas, šķelti vai drupināti), izņemot pozīcijas 1006 rīsus un apakšpozīcijas 1104 19 91 rīsu pārslas; graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti |
|
1106 20 |
Pozīcijā 0714 minēto sāgo vai sakņu vai bumbuļu milti, rupja maluma milti un pulveris |
|
ex 11 08 |
Cietes; inulīns: |
|
– cietes: |
||
1108 11 00 |
– – kviešu ciete |
|
1108 12 00 |
– – kukurūzas ciete |
|
1108 13 00 |
– – kartupeļu ciete |
|
1108 14 00 |
– – manioka ciete |
|
ex 1108 19 |
– – citādas cietes: |
|
1108 19 90 |
– – – citi |
|
1109 00 00 |
Kviešu lipeklis, arī kaltēts |
|
1702 |
Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: |
|
ex 1702 30 |
– glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk nekā 20 % fruktozes no svara: |
|
– – citi: |
||
ex 1702 30 50 |
– – – balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti, kas sausā veidā satur mazāk nekā 99 % glikozes no svara |
|
ex 1702 30 90 |
– – – citi produkti, kas sausā veidā satur mazāk nekā 99 % glikozes no svara |
|
ex 1702 40 |
– glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā satur vismaz 20 % no svara, bet mazāk par 50 % fruktozes no svara, neskaitot invertcukuru |
|
1702 40 90 |
– – citi |
|
ex 1702 90 |
– citi produkti, ieskaitot invertcukuru un citu cukuru, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % fruktozes no svara: |
|
1702 90 50 |
– – maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups |
|
– – grauzdētais cukurs: |
||
– – – Citi: |
||
1702 90 75 |
– – – – pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti |
|
1702 90 79 |
– – – – citi |
|
2106 |
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
ex 2106 90 |
– citi |
|
– – aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi: |
||
– – – citi |
||
2106 90 55 |
– – – – glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups |
|
ex 23 02 |
Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus |
|
ex 23 03 |
Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti: |
|
2303 10 |
– cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas |
|
2303 30 00 |
– alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi |
|
ex 23 06 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot produktus, kas minēti pozīcijā 2304 vai 2305 : |
|
– citi |
||
2306 90 05 |
– – no kukurūzas dīgļiem |
|
ex 2308 00 |
Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
2308 00 40 |
– ozolzīles un zirgkastaņi; augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu |
|
2309 |
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā |
|
ex 2309 10 |
– suņu vai kaķu barība, safasēta mazumtirdzniecībai: |
|
2309 10 11 2309 10 13 2309 10 31 2309 10 33 2309 10 51 2309 10 53 |
– – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50 , 1702 30 90 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produkti |
|
ex 2309 90 |
– citi: |
|
2309 90 20 |
– – produkti, kas minēti Kombinētās nomenklatūras 23. nodaļas 5. papildu piezīmē |
|
– – citi, ieskaitot premiksus: |
||
2309 90 31 2309 90 33 2309 90 41 2309 90 43 2309 90 51 2309 90 53 |
– – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50 , 1702 30 90 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produkti |
|
(1) Šajā apakšpozīcijā piena produkti ir produkti, kas iekļauti pozīcijās 0401 –0406 , kā arī apakšpozīcijās 1702 11 00 , 1702 19 00 un 2106 90 51 . |
II DAĻA
Rīsi
Rīsu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
1006 10 21 līdz 1006 10 98 |
Izkulti, nelobīti rīsi, kas nav paredzēti sējai |
1006 20 |
Lobīti (brūnie) rīsi |
|
1006 30 |
Daļēji slīpēti vai pilnīgi noslīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti |
|
b) |
1006 40 00 |
Šķeltie rīsi |
c) |
1102 90 50 |
Rīsu milti |
1103 19 50 |
Rīsu putraimi un rupja maluma milti |
|
1103 20 50 |
Rīsu granulas |
|
1104 19 91 |
Rīsu pārslas |
|
ex 1104 19 99 |
Placināti rīsu graudi |
|
1108 19 10 |
Rīsu ciete |
III DAĻA
Cukurs
Cukura nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
1212 91 |
Cukurbietes |
1212 93 00 |
Cukurniedres |
|
b) |
1701 |
Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā |
c) |
1702 20 |
Kļavu cukurs un kļavu sīrups |
1702 60 95 un 1702 90 95 |
Citi cukura veidi cietā stāvoklī un cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, izņemot laktozi, glikozi, maltodekstrīnu un izoglikozi |
|
1702 90 71 |
Grauzdēts cukurs ar saharozes saturu sausnā 50 % no svara vai vairāk |
|
2106 90 59 |
Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozes, laktozes, glikozes un maltodekstrīna sīrupu |
|
d) |
1702 30 10 1702 40 10 1702 60 10 1702 90 30 |
Izoglikoze |
e) |
1702 60 80 1702 90 80 |
Inulīna sīrups |
f) |
1703 |
Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru |
g) |
2106 90 30 |
Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi |
h) |
2303 20 |
Biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi |
IV DAĻA
Sausā lopbarība
Sausās lopbarības nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
ex 1214 10 00 |
– Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas ir mākslīgi žāvētas |
– Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas žāvētas citādā veidā un maltas |
||
ex 1214 90 90 |
– Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, kas ir mākslīgi žāvēti, izņemot sienu un lopbarības kāpostus, un produktus, kuri satur sienu |
|
– Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi, amoliņš, aunazirņi un vanagnadziņi, kas žāvēti citādā veidā un malti |
||
b) |
ex 2309 90 96 |
– Olbaltumvielu koncentrāti, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas |
– Dehidrēti produkti, kas iegūti vienīgi no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot iepriekšminētos koncentrātus |
V DAĻA
Sēklas
Sēklu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
0712 90 11 |
Cukurkukurūzas hibrīdi: |
– sējai |
|
0713 10 10 |
Zirņi (Pisum sativum): |
– sējai |
|
ex 0713 20 00 |
Aunazirņi: |
– sējai |
|
ex 0713 31 00 |
Zeltainās pupiņas Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek: |
– sējai |
|
ex 0713 32 00 |
Šķautnainās pupiņas (Phaseolus jeb Vigna angularis): |
– sējai |
|
0713 33 10 |
Kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris): |
– sējai |
|
ex 0713 34 00 |
Vigna subterranea vai Voandzeia subterranea sugas pupiņas |
ex 0713 35 00 |
– sējai |
ex 0713 39 00 |
Vigna unguiculta sugas pupiņas |
– sējai |
|
Citi: |
|
– sējai |
|
ex 0713 40 00 |
Lēcas: |
– sējai |
|
ex 0713 50 00 |
Rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor): |
ex 0713 60 00 |
– sējai |
Cūku zirņi (Cajanus cajan): |
|
– sējai |
|
ex 0713 90 00 |
Citādi kaltēti pākšu dārzeņi: |
– sējai |
|
1001 91 10 |
Speltas kvieši: |
– sēkla |
|
1001 91 90 |
Citi |
– sēkla |
|
ex 1005 10 |
Kukurūzas hibrīdu sēklas |
1006 10 10 |
Izkulti, nelobīti rīsi: |
– sējai |
|
1007 10 10 |
Graudu sorgo hibrīdi: |
– sēkla |
|
1201 10 00 |
Sojas pupas, arī šķeltas: |
– sēkla |
|
1202 30 00 |
Zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, arī lobīti vai šķelti: |
– sēkla |
|
1204 00 10 |
Linsēklas, arī šķeltas: |
– sējai |
|
1205 10 10 and |
Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas: |
ex 1205 90 00 |
– sējai |
1206 00 10 |
Saulespuķu sēklas, arī šķeltas: |
– sējai |
|
ex 12 07 |
Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī sasmalcināti: |
– sējai |
|
1209 |
Sēklas, augļi un sporas sējai |
|
VI DAĻA
Apiņi
Apiņu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
1210 |
Apiņu rogas, svaigas vai žāvētas, arī maltas, pulverī vai granulās; lupulīns |
1302 13 00 |
Apiņu sulas un ekstrakti |
VII DAĻA
Olīveļļa un galda olīvas
Olīveļļas un galda olīvu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
1509 |
Olīveļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
1510 00 |
Citas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas tikai no olīvām, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas, ieskaitot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar eļļām vai frakcijām, kas minētas pozīcijā 1509 |
|
b) |
0709 92 10 |
Svaigas vai atdzesētas olīvas, kas nav paredzētas eļļas ražošanai |
0709 92 90 |
Citas svaigas vai atdzesētas olīvas |
|
0710 80 10 |
Saldētas olīvas (termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī) |
|
0711 20 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas olīvas (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgas tūlītējai lietošanai |
|
ex 0712 90 90 |
Kaltētas olīvas, veselas, sagrieztas gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcinātas vai pulverī, bet tālāk neapstrādātas |
|
2001 90 65 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavotas vai konservētas olīvas |
|
ex 2004 90 30 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas saldētas olīvas |
|
2005 70 00 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas nesasaldētas olīvas |
|
c) |
1522 00 31 1522 00 39 |
Taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas, kas satur eļļu ar olīveļļas īpašībām |
2306 90 11 2306 90 19 |
Eļļas rauši un citādi olīveļļas ekstrakcijas cietie atlikumi |
VIII DAĻA
Lini un kaņepes
Linu un kaņepju nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
5301 |
Linšķiedra, apstrādāta vai neapstrādāta, bet nevērpta; linu pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras) |
5302 |
Kaņepāju (Cannabis sativa L.) šķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; kaņepāju pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras) |
IX DAĻA
Augļi un dārzeņi
Augļu un dārzeņu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
0702 00 00 |
Svaigi vai atdzesēti tomāti |
0703 |
Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citi sīpolu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti |
0704 |
Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai atdzesēti |
0705 |
Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti |
0706 |
►M7 Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un tamlīdzīgi ēdami sakņu dārzeņi (1)), svaigi vai atdzesēti ◄ |
0707 00 |
Gurķi un kornišoni, svaigi vai atdzesēti |
0708 |
Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti |
ex 07 09 |
►M7 Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi, izņemot apakšpozīcijās 0709 60 91 , 0709 60 95 , ex 0709 60 99 (Pimenta ģints), 0709 92 10 un 0709 92 90 iekļautos dārzeņus; ◄ |
0714 20 |
batātes |
ex 0714 90 90 |
topinambūri; |
ex 08 02 |
Citi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti, izņemot apakšpozīcijā 0802 70 00 , 0802 80 00 iekļautos beteļriekstus un kolu riekstus |
0803 10 10 |
Svaigi miltu banāni |
0803 10 90 |
Žāvēti miltu banāni |
0804 20 10 |
Svaigas vīģes |
0804 30 00 |
Ananasi |
0804 40 00 |
Avokado |
0804 50 00 |
Gvajaves, mango un mangostāni |
0805 |
Svaigi vai žāvēti citrusaugļi |
0806 10 10 |
Svaigas galda vīnogas |
0807 |
Svaigas melones (ieskaitot arbūzus) un papaijas |
0808 |
Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas |
0809 |
Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un ērkšķu plūmes |
0810 |
Citi svaigi augļi |
0813 50 31 0813 50 39 |
Maisījumi, kas sastāv tikai no riekstiem, kuri minēti pozīcijās 0801 un 0802 |
0910 20 |
Safrāns |
ex 0910 99 |
Svaigs vai atdzesēts mārsils [timiāns] |
ex 1211 90 86 |
Svaigs vai atdzesēts baziliks, melisa, piparmētra, Origanum vulgare (raudene/savvaļas majorāns), rozmarīns, ārstniecības salvija |
1212 92 00 |
Ceratoniju pākstis (jāņmaizītes koka pākstis) |
(1)
Tas ietver kāļus. |
X DAĻA
Pārstrādāti augļi un dārzeņi
Pārstrādātu augļu un dārzeņu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
ex 07 10 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), ►M7 — ◄ , apakšpozīcijā 0710 80 10 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 0710 80 59 iekļautos Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļus |
ex 07 11 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot apakšpozīcijā 0711 20 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 0711 90 10 iekļautos Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļus un ►M7 — ◄ |
|
ex 07 12 |
Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti, izņemot apakšpozīcijā ex 0712 90 05 iekļautos kartupeļus, kas dehidrēti, izmantojot mākslīgo žāvēšanu, un kas nav derīgi lietošanai pārtikā, apakšpozīcijās ►M7 un iekļauto cukurkukurūzu un apakšpozīcijā ◄ ex 0712 90 90 iekļautās olīvas |
|
0804 20 90 |
Žāvētas vīģes |
|
0806 20 |
Žāvētas vīnogas |
|
ex 08 11 |
Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, izņemot apakšpozīcijā ex 0811 90 95 iekļautos saldētos banānus |
|
ex 08 12 |
Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā, izņemot apakšpozīcijā ex 0812 90 98 iekļautos banānus, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai |
|
ex 08 13 |
Žāvēti augļi, izņemot pozīcijā 0801 –0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, izņemot maisījumus, kas sastāv tikai no riekstiem, kuri iekļauti pozīciju 0801 un 0802 apakšpozīcijās 0813 50 31 un 0813 50 39 |
|
0814 00 00 |
Citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas, svaigas, saldētas, kaltētas vai īslaicīgai glabāšanai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā |
|
0904 21 10 |
Kaltēti dārzeņpipari (Capsicum annuum), negrūsti un nemalti |
|
b) |
ex 08 11 |
Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
ex 1302 20 |
Pektīni un pektināti |
|
ex 20 01 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, izņemot: — Capsicum ģints augļus, kas nav apakšpozīcijā 2001 90 20 iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari ◄ — apakšpozīcijā 2001 90 40 iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes — palmu serdes, kas iekļautas ex 2001 90 92 . apakšpozīcijā — apakšpozīcijā 2001 90 65 iekļautās olīvas — apakšpozīcijā ex 2001 90 97 iekļautās vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas |
|
2002 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti |
|
2003 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles |
|
ex 20 04 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi (izņemot pozīcijā 2006 minētos), ►M7 izņemot apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) ◄ , apakšpozīcijā ex 2004 90 30 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 2004 10 91 iekļautos kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
ex 20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi (izņemot pozīcijā 2006 minētos), izņemot apakšpozīcijā 2005 70 00 iekļautās olīvas, ►M7 apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) un apakšpozīcijā ◄ 2005 99 10 iekļautos Capsicum ģints augļus, kas nav dārzeņpipari vai Jamaikas pipari, un apakšpozīcijā 2005 20 10 iekļautos kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
ex 2006 00 |
Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas), izņemot pozīcijās ex 2006 00 38 un ex 2006 00 99 iekļautos banānus, kas konservēti cukurā |
|
ex 20 07 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot: — apakšpozīcijā ex 2007 10 iekļautos homogenizētos banānu produktus; — apakšpozīcijās ex 2007 99 39 , ex 2007 99 50 un ex 2007 99 97 iekļautos banānu džemus, želejas, marmelādes, biezeņus vai pastas |
|
ex 20 08 |
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu, izņemot: — apakšpozīcijā 2008 11 10 iekļauto zemesriekstu sviestu — apakšpozīcijā 2008 91 00 iekļautos palmu galotņu pumpurus [palmu serdes] — apakšpozīcijā 2008 99 85 iekļauto kukurūzu — apakšpozīcijā 2008 99 91 iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes — apakšpozīcijā ex 2008 99 99 iekļautās vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas — citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex 2008 97 59 , ex 2008 97 78 , ex 2008 97 93 un ex 2008 97 98 — citādi sagatavotus vai konservētus banānus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex 2008 99 49 , ex 2008 99 67 un ex 2008 99 99 |
|
ex 20 09 |
Augļu sulas (izņemot vīnogu sulu un vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijās 2009 61 un 2009 69 , un banānu sulu, kas iekļauta apakšpozīcijās ex 2009 89 35 , 2009 89 38 , 2009 89 79 , 2009 89 86 , 2009 89 89 un 2009 89 99 ) un dārzeņu sulas, kas nav fermentētas un nesatur spirta piedevu, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
XI DAĻA
Banāni
Banānu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kodi |
Apraksts |
0803 90 10 |
Svaigi banāni, izņemot miltu banānus |
0803 90 90 |
Žāvēti banāni, izņemot miltu banānus |
ex 0812 90 98 |
Banāni, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai |
ex 0813 50 99 |
Maisījumi, kas satur žāvētus banānus |
1106 30 10 |
Banānu milti, rupja maluma milti un pulveris |
ex 2006 00 99 |
Cukurā konservēti banāni |
ex 2007 10 99 |
Homogenizēti banānu produkti |
ex 2007 99 39 ex 2007 99 50 ex 2007 99 97 |
Banānu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas |
ex 2008 97 59 ex 2008 97 78 ex 2008 97 93 ex 2008 97 96 ex 2008 97 98 |
Maisījumi, kuru sastāvā ir banāni, sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu, bez spirta piedevas |
ex 2008 99 49 ex 2008 99 67 ex 2008 99 99 |
Citādi sagatavoti vai konservēti banāni |
ex 2009 89 35 ex 2009 89 38 ex 2009 89 79 ex 2009 89 86 ex 2009 89 89 ex 2009 89 99 |
Banānu sula |
XII DAĻA
Vīns
Vīna nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
2009 61 2009 69 |
Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu) |
2204 30 92 2204 30 94 2204 30 96 2204 30 98 |
Cita vīnogu misa, izņemot rūgstošu vai tādu, kam rūgšana apturēta ar citu paņēmienu, nevis pievienojot spirtu |
|
b) |
ex 22 04 |
Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa (izņemot pozīcijā 2009 minēto), izņemot citādu vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijā 2204 30 92 , 2204 30 94 , 2204 30 96 un 2204 30 98 |
c) |
0806 10 90 |
Svaigas vīnogas, izņemot galda vīnogas |
2209 00 11 2209 00 19 |
Vīna etiķis |
|
d) |
2206 00 10 |
Čagu ekstrakta vīns |
2307 00 11 2307 00 19 |
Vīna nogulsnes |
|
2308 00 11 2308 00 19 |
Vīnogu čagas |
|
e) |
ex 2202 99 19 |
- - - citi dealkoholizēti vīni, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %; |
XIII DAĻA
Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi
Dzīvo augu nozare aptver visus produktus, kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras 6. nodaļā.
XIV DAĻA
Tabaka
Tabakas nozare aptver visu jēltabaku jeb neapstrādātu tabaku un tabakas atkritumus ar KN kodu 2401 .
XV DAĻA
Liellopu un teļa gaļa
Liellopu un teļa gaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
0102 29 05 to 0102 29 99 , 0102 39 10 un 0102 90 91 |
Dzīvi liellopu sugas mājdzīvnieki, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus |
0201 |
Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa |
|
0202 |
Saldēta liellopu gaļa |
|
0206 10 95 |
Svaiga vai atdzesēta diafragmas muskuļainā daļa un cīpslainā daļa |
|
0206 29 91 |
Saldēta diafragmas muskuļainā daļa un cīpslainā daļa |
|
0210 20 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta liellopu gaļa |
|
0210 99 51 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta diafragmas muskuļainā daļa un cīpslainā daļa |
|
0210 99 90 |
Gaļas vai gaļas subproduktu milti |
|
1602 50 10 |
Citi gatavi izstrādājumi vai konservi no liellopu gaļas vai gaļas subproduktiem, termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi |
|
1602 90 61 |
Citi gatavi izstrādājumi vai konservi, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi |
|
b) |
0102 21 , 0102 31 00 un 0102 90 20 |
Dzīvi tīršķirnes vaislas liellopi |
0206 10 98 |
Svaigi vai atdzesēti liellopu gaļas subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos |
|
0206 21 00 0206 22 00 0206 29 99 |
Saldēti liellopu gaļas subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos |
|
0210 99 59 |
Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti liellopu gaļas subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu |
|
ex 1502 10 90 |
Liellopu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos |
|
1602 50 31 un 1602 50 95 |
Citi gatavi izstrādājumi vai konservi no liellopu gaļas vai subproduktiem, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai subproduktus un termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus |
|
1602 90 69 |
Citi gatavi izstrādājumi vai konservi, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai subproduktus un termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus |
XVI DAĻA
Piens un piena produkti
Piena un piena produktu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
0401 |
Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas |
b) |
0402 |
Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
c) |
0403 10 11 to 0403 10 39 0403 9011 11 to 0403 90 69 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, bez aromatizētājiem un bez augļiem, riekstiem vai kakao |
d) |
0404 |
Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur |
e) |
ex 04 05 |
Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas ar tauku saturu vairāk nekā 75 %, bet mazāk par 80 % |
f) |
0406 |
Siers un biezpiens |
g) |
1702 19 00 |
Laktoze un laktozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas pēc svara satur mazāk nekā 99 % laktozes, kura izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā |
h) |
2106 90 51 |
Aromatizēts vai iekrāsots laktozes sīrups |
i) |
ex 23 09 |
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā |
ex 2309 10 |
– suņu vai kaķu barība, safasēta mazumtirdzniecībai: |
|
2309 10 15 2309 10 19 2309 10 39 2309 10 59 2309 10 70 |
– – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50 , 1702 30 90 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produkti |
|
ex 2309 90 |
– Citi: |
|
2309 90 35 |
– – citi, ieskaitot premiksus: |
|
2309 90 39 2309 90 49 2309 90 59 2309 90 70 |
– – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50 , 1702 30 90 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produkti |
XVII DAĻA
Cūkgaļa
Cūkgaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
ex 01 03 |
Dzīvas mājas cūkas, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus |
b) |
ex 02 03 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājas cūku gaļa |
ex 02 06 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas cūku subprodukti, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos |
|
0209 10 |
Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma |
|
ex 02 10 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta mājas cūku gaļa un gaļas subprodukti |
|
1501 10 1501 20 |
Cūku tauki (ieskaitot kausētus taukus) |
|
c) |
1601 00 |
Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes |
1602 10 00 |
Homogenizēti izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm |
|
1602 20 90 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no jebkuru dzīvnieku, izņemot zosu un pīļu, aknām |
|
1602 41 10 1602 42 10 1602 49 11 līdz 1602 49 50 |
Citādi gatavi izstrādājumi un konservi, kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus |
|
1602 90 10 |
Izstrādājumi no jebkuru dzīvnieku asinīm |
|
1602 90 51 |
Citi izstrādājumi vai konservi, kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus |
|
1902 20 30 |
Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % desas un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus |
XVIII DAĻA
Aitas un kazas gaļa
Aitas un kazas gaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
0104 10 30 |
Jēri (līdz viena gada vecumam) |
0104 10 80 |
Dzīvas aitas, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus, un jēri |
|
0104 20 90 |
Dzīvas kazas, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus |
|
0204 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitas vai kazas gaļa |
|
0210 99 21 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta aitas gaļa un kazas gaļa, neatkaulota |
|
0210 99 29 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta aitas gaļa un kazas gaļa, atkaulota |
|
b) |
0104 10 10 |
Dzīvas aitas – tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
0104 20 10 |
Dzīvas kazas – tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
0206 80 99 |
Svaigi vai atdzesēti aitas gaļas un kazas gaļas subprodukti, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos |
|
0206 90 99 |
Saldēti aitas gaļas un kazas gaļas subprodukti, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos |
|
0210 99 85 |
Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti aitas gaļas un kazas gaļas subprodukti |
|
ex 1502 90 90 |
Aitu vai kazu tauki, izņemot 1503 . pozīcijā minētos |
|
c) |
1602 90 91 |
Cita sagatavota vai konservēta aitas vai kazas gaļa vai subprodukti; |
1602 90 95 |
|
XIX DAĻA
Olas
Olu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
0407 11 00 0407 19 11 0407 19 19 0407 21 00 0407 29 10 0407 90 10 |
Mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas |
b) |
0408 11 80 0408 19 81 0408 19 89 0408 91 80 0408 99 80 |
Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenis, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, izņemot lietošanai pārtikā nederīgos |
XX DAĻA
Mājputnu gaļa
Mājputnu gaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
|
a) |
0105 |
Dzīvi mājputni, t i., Gallus domesticus ģints putni, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas |
b) |
ex 02 07 |
Pozīcijā 0105 minēto mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti, izņemot c) punktā minētās aknas |
c) |
0207 13 91 0207 14 91 0207 26 91 0207 27 91 0207 43 00 0207 44 91 0207 45 93 0207 45 95 |
Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājputnu aknas |
0210 99 71 0210 99 79 |
Sālītas, sālījumā, žāvētas vai kūpinātas mājputnu aknas |
|
d) |
ex 0209 90 00 |
Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti mājputnu tauki |
e) |
ex 1501 90 00 |
Mājputnu tauki |
f) |
1602 20 10 |
Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no zosu vai pīļu aknām |
1602 31 1602 32 1602 39 |
Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no pozīcijā 0105 minēto mājputnu gaļas vai subproduktiem |
XXI DAĻA
Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts
1. Etilspirta nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.
KN kods |
Apraksts |
ex 2207 10 00 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk, kas iegūts no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |
ex 2207 20 00 |
Denaturēts jebkāda stipruma etilspirts un citi spirti, kas iegūti no Līgumu I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |
ex 2208 90 91 un ex 2208 90 99 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 80 % un kurš iegūts no Līgumu I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |
2. Etilspirta nozare aptver arī produktus, kuru pamatā ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ar KN kodu 2208 , kuri iepildīti traukos ar ietilpību lielāku par diviem litriem un kuriem piemīt visas 1. punktā aprakstītās etilspirta īpašības.
XXII DAĻA
Biškopības produkti
Biškopības nozare aptver šajā tabulā uzskaitītos produktus.
KN kods |
Apraksts |
0409 00 00 |
Dabiskais medus |
ex 0410 00 00 |
Peru pieniņš un propoliss, derīgi lietošanai pārtikā |
ex 0511 99 85 |
Peru pieniņš un propoliss, nederīgi lietošanai pārtikā |
ex 1212 99 95 |
Ziedputekšņi |
ex 1521 90 |
Bišu vasks |
XXIII DAĻA
Zīdtārpiņi
Zīdtārpiņu nozare aptver zīdtārpiņus ar KN kodu ex 0106 90 00 un zīdtārpiņu olas ar KN kodu ex 0511 99 85 .
XXIV DAĻA
Citi produkti
“Citi produkti” ir visi lauksaimniecības produkti, izņemot I līdz XXIII daļā uzskaitītos produktus un ietverot šīs daļas 1. un 2. iedaļā uzskaitītos produktus.
1. iedaļa
KN kods |
Apraksts |
ex 01 01 |
Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi: |
– Zirgi |
|
0101 21 00 |
– – tīršķirnes vaislas dzīvnieki (): |
0101 29 |
– – Citi: |
0101 29 90 |
– – – izņemot kaušanai paredzētos |
0101 30 00 |
– – ēzeļi |
0101 90 00 |
citi |
ex 01 02 |
Dzīvi liellopi: |
– – izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus: |
|
– – – izņemot mājlopu sugas |
|
0102 39 90 , 0102 90 99 un |
|
ex 01 03 |
Dzīvas cūkas: |
0103 10 00 |
– tīršķirnes vaislas dzīvnieki () |
– Citi: |
|
ex 0103 91 |
– – – kuru svars nepārsniedz 50 kg |
0103 91 90 |
– – – izņemot mājlopu sugas |
ex 0103 92 |
– – kur svars ir 50 kg un vairāk |
0103 92 90 |
– – izņemot mājlopu sugas |
0106 |
Citi dzīvi dzīvnieki |
ex 02 03 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa: |
– svaigi vai atdzesēti: |
|
ex 0203 11 |
– – liemeņi vai pusliemeņi: |
0203 11 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 0203 12 |
– – šķiņķi, pleci un to izcirtņi ar kauliem: |
0203 12 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 0203 19 |
– – Citi: |
0203 19 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
– saldēti: |
|
ex 0203 21 |
– – liemeņi vai pusliemeņi: |
0203 21 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 0203 22 |
– – šķiņķi, pleci un to izcirtņi ar kauliem: |
0203 22 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 0203 29 |
– – Citi: |
0203 29 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 0205 00 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa |
ex 02 06 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti: |
ex 0206 10 |
– svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti: |
0206 10 10 |
– – farmaceitisku produktu ražošanai () |
– saldēti liellopu subprodukti: |
|
ex 0206 22 00 |
– – aknas: |
– – – farmaceitisku produktu ražošanai () |
|
ex 0206 29 |
– – Citi: |
0206 29 10 |
– – – farmaceitisku produktu ražošanai () |
ex 0206 30 00 |
– svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti: |
– – farmaceitisku produktu ražošanai () |
|
– – Citi: |
|
– – – izņemot mājas cūku |
|
– saldēti cūku subprodukti: |
|
ex 0206 41 00 |
– – aknas: |
– – – farmaceitisku produktu ražošanai () |
|
– – – Citi: |
|
– – – – izņemot mājas cūku |
|
ex 0206 49 00 |
– – citi: |
– – – mājas cūku: |
|
– – – – farmaceitisku produktu ražošanai () |
|
– – – citi |
|
ex 0206 80 |
– citi svaigi vai atdzesēti subprodukti: |
0206 80 10 |
– – farmaceitisku produktu ražošanai () |
– – Citi: |
|
0206 80 91 |
– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |
ex 0206 90 |
– citi saldēti subprodukti: |
0206 90 10 |
– – farmaceitisku produktu ražošanai () |
– – Citi: |
|
0206 90 91 |
– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |
0208 |
Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti |
ex 02 10 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi no gaļas vai gaļas subproduktiem: |
– cūkgaļa: |
|
ex 0210 11 |
– – šķiņķi, pleči un to izcirtņi ar kauliem: |
0210 11 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 0210 12 |
– – vēderdaļas (cauraugušas) un to izcirtņi: |
0210 12 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 0210 19 |
– – Citi: |
0210 19 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
– citi, ieskaitot pārtikas miltus un rupja maluma miltus no gaļas vai gaļas subproduktiem: |
|
0210 91 00 |
– – primātu |
0210 92 |
– – vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju); roņu, jūraslauvu un valzirgu (airkāju kārtas zīdītāju) |
0210 93 00 |
– – rāpuļu (ieskaitot čūskas un jūras bruņurupučus) |
ex 0210 99 |
– – Citi: |
– – – gaļa: |
|
0210 99 31 |
– – – – ziemeļbriežu |
0210 99 39 |
– – – – citi |
– – – subprodukti: |
|
– – – – izņemot mājas cūku, liellopu, aitu un kazu |
|
0210 99 85 |
– – – – – izņemot mājputnu aknas |
ex 04 07 |
Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas: |
0407 19 90 , 0407 29 90 un 0407 90 90 |
– izņemot mājputnu |
ex 04 08 |
Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu: |
– olu dzeltenumi: |
|
ex 0408 11 |
– – žāvēti: |
0408 11 20 |
– – – nederīgi pārtikai () |
ex 0408 19 |
– – Citi: |
0408 19 20 |
– – – nederīgi pārtikai () |
– Citi: |
|
ex 0408 91 |
– – žāvēti: |
0408 91 20 |
– – – nederīgi pārtikai () |
ex 0408 99 |
– – Citi: |
0408 99 20 |
– – – nederīgi pārtikai () |
0410 00 00 |
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti |
0504 00 00 |
Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali |
ex 05 11 |
Dzīvnieku produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki: |
0511 10 00 |
– buļļu sperma |
– Citi: |
|
ex 0511 99 |
– – Citi: |
0511 99 85 |
– – – citi |
ex 07 09 |
Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi: |
ex 0709 60 |
– Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi: |
– – Citi: |
|
0709 60 91 |
– – – – Capsicum ģints augļi kapsicīna vai Capsicum oleoresin krāsvielu ražošanai () |
0709 60 95 |
– – – Ēterisko eļļu vai rezinoīdu rūpnieciskai ražošanai () |
ex 0709 60 99 |
- - - citi Pimenta ģints augļi; |
ex 07 10 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |
ex 0710 80 |
– citi dārzeņi: |
– – Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi: |
|
0710 80 59 |
– – – izņemot dārzeņpiparus |
ex 07 11 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai: |
ex 0711 90 |
– citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |
– – dārzeņi: |
|
0711 90 10 |
– – – – Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus |
ex 07 13 |
Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti: |
ex 0713 10 |
– zirņi (Pisum sativum): |
0713 10 90 |
– – izņemot sējai paredzētās |
ex 0713 20 00 |
– aunazirņi: |
– – izņemot sējai paredzētās |
|
– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.): |
|
ex 0713 31 00 |
– – zeltainās pupiņas (Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek: |
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
ex 0713 32 00 |
– – šķautnainās pupiņas (Phaseolus jeb Vigna angularis): |
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
ex 0713 33 |
– – kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris): |
0713 33 90 |
– – – izņemot sējai paredzētās |
ex 0713 34 00 |
– – Vigna subterranea vai Voandzeia subterranea sugas pupiņas |
ex 0713 35 00 |
– – – izņemot sējai paredzētās |
ex 0713 39 00 |
– – Vigna unguiculata sugas pupiņas: |
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
– – Citi: |
|
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
ex 0713 40 00 |
– lēcas: |
– – izņemot sējai paredzētās |
|
ex 0713 50 00 |
– rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina un Vicia faba var. minor): |
– – izņemot sējai paredzētās |
|
ex 0713 60 00 |
– cūku zirņi (Cajanus cajan): |
|
– – izņemot sējai paredzētās |
ex 0713 90 00 |
– Citi: |
– – izņemot sējai paredzētās |
|
0801 |
Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti |
ex 08 02 |
Citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti: |
0802 70 00 |
– Kolu rieksti (Cola spp.) |
0802 80 00 |
– beteļrieksti |
ex 08 04 |
Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti: |
0804 10 00 |
– dateles |
0902 |
Tēja, arī aromatizēta |
ex 09 04 |
Piper ģints pipari; kaltēti, saberzti vai malti Capsicum vai Pimenta ģints augļi, izņemot apakšpozīcijā 0904 21 10 iekļautos dārzeņpiparus |
0905 |
Vaniļa |
0906 |
Kanēlis un kanēļkoka ziedi |
0907 |
Krustnagliņas (veseli augļi, ziedi un stublāji) |
0908 |
Muskatrieksti, muskatriekstu mizas un kardamons |
0909 |
Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķogas |
ex 09 10 |
Ingvers, kurkuma, lauru lapas, karijs un citas garšvielas, izņemot mārsilu [timiānu] un safrānu |
ex 11 06 |
Pozīcijas 0713 kaltēto pākšu dārzeņu, pozīcijas 0714 sāgo palmas serdes un sakņu vai bumbuļu, vai 8. nodaļā minēto produktu milti, rupja maluma milti un pulveris: |
1106 10 00 |
– pozīcijā 0713 minēto kaltēto pākšu dārzeņu |
ex 1106 30 |
– produktu, kas iekļauti 8. nodaļā: |
1106 30 90 |
– – izņemot banānu |
ex 11 08 |
Cietes; inulīns: |
1108 20 00 |
– inulīns |
1201 90 00 |
Sojas pupas, arī šķeltas, izņemot sēklai paredzētās |
1202 41 00 |
Nelobīti zemesrieksti, negrauzdēti vai citādi termiski neapstrādāti, izņemot sēklai paredzētos |
1202 42 00 |
Negrauzdēti vai citādi termiski neapstrādāti, lobīti zemesrieksti, arī šķelti, izņemot sēklai paredzētos |
1203 00 00 |
Kopra |
1204 00 90 |
Linsēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
1205 10 90 un ex 1205 90 00 |
Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
1206 00 91 |
Saulespuķu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
1206 00 99 |
|
1207 29 00 |
Kokvilnas sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
1207 40 90 |
Sezama sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
1207 50 90 |
Sinepju sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
1207 91 90 |
Magoņu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
1207 99 91 |
Kaņepju sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās |
ex 1207 99 96 |
Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī smalcināti, izņemot sējai paredzētos |
1208 |
Eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, milti un rupja maluma milti |
ex 12 11 |
Augi vai augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī, izņemot IX daļā minētos produktus ar KN kodu ex 1211 90 86 |
ex 12 12 |
Ceratoniju pākstis, jūras aļģes [jūraszāles] un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, atdzesētas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Chycorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti vai iekļauti: |
ex 1212 99 |
– – izņemot cukurniedres: |
1212 99 41 un 1212 99 49 |
– – – ceratoniju sēklas |
ex 1212 99 95 |
– – – citi, izņemot cigoriņu saknes |
1213 00 00 |
Graudaugu salmi un sēnalas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulās |
ex 12 14 |
Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā: |
ex 1214 10 00 |
– lucernas rupja maluma milti un granulas, izņemot mākslīgi žāvētu lucernu vai citādi žāvētu un maltu lucernu |
ex 1214 90 |
– Citi: |
1214 90 10 |
– – lopbarības bietes (runkuļi), kāļi un citas lopbarības saknes |
ex 1214 90 90 |
– – citi, izņemot: |
– mākslīgi žāvētu lucernu, sējas esparseti, āboliņu, lupīnu, vīķus un tamlīdzīgus lopbarības produktus, izņemot sienu, lopbarības kāpostus, un sienu saturošus produktus |
|
– citādi žāvētu un maltu lucernu, sējas esparseti, āboliņu, lupīnu, vīķus, amoliņu, aunazirņus un vanagzirņus |
|
ex 15 02 |
Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos: |
ex 1502 10 10 ex 1502 90 10 |
– rūpnieciskām vajadzībām (izņemot pārtikas produktu ražošanu), izņemot no kauliem un atkritumiem iegūtus taukus () |
1503 00 |
Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota |
ex 15 04 |
Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas, izņemot pozīcijā 1504 10 minētās zivju aknu eļļas un to frakcijas un zivju eļļas un taukus un to frakcijas, kas nav pozīcijā 1504 20 minētās zivju aknu eļļas |
1507 |
Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
1508 |
Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
1511 |
Palmu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
1512 |
Saulespuķu eļļa, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
1513 |
Kokosriekstu (kopras), palmu kodolu eļļa vai babasū eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
1514 |
Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
ex 15 15 |
Citādas negaistošās augu eļļas un tauki (izņemot apakšpozīcijā ex 1515 90 11 minēto jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
ex 15 16 |
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas (izņemot apakšpozīcijā 1516 20 10 minēto hidrogenēto rīcineļļu, tā saukto opālvasku) |
ex 15 17 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 , izņemot apakšpozīcijas 1517 10 10 , 1517 90 10 un 1517 90 93 |
1518 00 31 un 1518 00 39 |
Šķidras, jauktas negaistošas augu eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu () |
1522 00 91 |
Eļļas nogulsnes un degra; ziepju pamatvielas, kas ir taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas, izņemot tās, kurās ir eļļa ar olīveļļas īpašībām |
1522 00 99 |
Citas taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas, izņemot tās, kurās ir eļļa ar olīveļļas īpašībām |
ex 16 02 |
Citi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm: |
– cūku: |
|
ex 1602 41 |
– – šķiņķi un to izcirtņi: |
1602 41 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 1602 42 |
– – pleci un to izcirtņi: |
1602 42 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 1602 49 |
– – citādi, ieskaitot maisījumus: |
1602 49 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
ex 1602 90 |
– citi, ieskaitot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm: |
– – izņemot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm: |
|
1602 90 31 |
– – – no medījuma vai truša |
– – – citi: |
|
– – – – kas nesatur mājas cūku gaļu vai subproduktus: |
|
– – – – – kas nesatur liellopu gaļu vai subproduktus: |
|
1602 90 99 |
– – – – – – izņemot aitu vai kazu |
ex 1603 00 |
Gaļas ekstrakti un sulas |
1801 00 00 |
Kakao pupiņas, veselas vai šķeltas, negrauzdētas vai grauzdētas |
1802 00 00 |
Kakao pupiņu čaumalas, apvalki, miziņas un citi kakao atlikumi |
ex 20 01 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas: |
ex 2001 90 |
– Citi: |
2001 90 20 |
– – Capsicum ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus |
ex 20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos: |
ex 2005 99 |
– citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: |
2005 99 10 |
– – Capsicum ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus |
ex 22 06 |
Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
2206 00 31 līdz 2206 00 89 |
– izņemot čagu ekstrakta vīnu |
ex 23 01 |
Pārtikā nederīgi milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem; dradži (grības) |
2301 10 00 |
– gaļas vai gaļas subproduktu milti, [rupja maluma milti] un granulas; dradži (grības) |
ex 23 02 |
Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus: |
2302 50 00 |
– pākšaugu |
2304 00 00 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu |
2305 00 00 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
ex 23 06 |
Eļļas rauši un citi cieti atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētos, ja vien uz tiem neattiecas apakšpozīcija 2306 90 05 (eļļas rauši un citi cieti atlikumi, kas iegūti, ekstrahējot kukurūzas dīgļus), 2306 90 11 un 2306 90 19 (eļļas rauši un citi cieti atlikumi, kas iegūti, ekstrahējot olīveļļu) |
ex 2307 00 |
Vīna nogulsnes; vīnakmens: |
2307 00 90 |
– vīnakmens |
ex 2308 00 |
Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
2308 00 90 |
– izņemot vīnogu čagas, ozolzīles un zirgkastaņus, augļu, izņemot vīnogu, izspaidas vai čagas |
ex 23 09 |
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā |
ex 2309 10 |
– suņu vai kaķu barība, safasēta mazumtirdzniecībai: |
2309 10 90 |
– – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēti apakšpozīcijā 1702 30 50 , 1702 30 90 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produktus |
ex 2309 90 |
– Citi: |
ex 2309 90 10 |
– – citi, ieskaitot premiksus: |
– – Jūras zīdītāju šķīstošās atliekas |
|
ex 2309 90 91 līdz 2309 90 96 |
– – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēti apakšpozīcijā 1702 30 50 , 1702 30 90 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produktus, izņemot: |
– olbaltumvielu koncentrātus, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas |
|
– dehidrētus produktus, kas iegūti tikai no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot pirmajā ievilkumā minētos koncentrātus |
|
(1)
Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas atbilstīgajos Savienības noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Padomes Direktīvu 94/28/EK (2) un Komisijas Regula (EK) Nr. 504/2008 (3).
(2)
Padomes Direktīva 94/28/EK (1994. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.).
(3)
Komisijas Regula (EK) Nr. 504/2008 (2008. gada 6. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju (OV L 149, 7.6.2008., 3. lpp.).
(4)
Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas atbilstīgajos Savienības noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Padomes Direktīvu 88/661/EEK (5), Direktīvu 94/28/EK un Komisijas Lēmumu 96/510/EK (6)).
(5)
Padomes Direktīva 88/661/EEK (1988. gada 19. decembris) par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.).
(6)
Komisijas Lēmums 96/510/EK (1996. gada 18. jūlijs), kas nosaka ģenealoģiskos un zootehniskos sertifikātus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju importam (OV L 210, 20.8.1996., 53. lpp.).
(7)
Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu).
(8)
Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras pagaidu noteikumu II iedaļas F punktu. |
2. iedaļa
KN kods |
Apraksts |
0101 29 10 |
Dzīvi zirgi, kaušanai () |
ex 0205 00 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirga gaļa |
0210 99 10 |
Sālīta, sālījumā vai žāvēta zirga gaļa |
0511 99 10 |
Cīpslas vai stiegras; jēlādu atgriezumi un tamlīdzīgi atkritumi |
0701 |
Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti |
0901 |
Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā |
1105 |
Kartupeļu milti, pulveris, pārslas, granulas un zirnīši |
1212 94 00 |
Cigoriņu saknes |
2209 00 91 un 2209 00 99 |
Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes, izņemot vīna etiķi |
4501 |
Dabiskais korķis, neapstrādāts vai vienkārši apstrādātā veidā; korķa atkritumi; sasmalcināts, granulēts vai malts korķis |
(1)
Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu). |
II PIELIKUMS
3. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS
I DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz rīsu nozari
I. Terminus “nelobīti rīsi”, “lobīti rīsi”, “daļēji slīpēti rīsi”, “pilnīgi noslīpēti rīsi”, “apaļgraudu rīsi”, “vidējgraudu rīsi”, “A vai B tipa garengraudu rīsi” un “šķeltie rīsi” definē šādi.
“Nelobīti rīsi” ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājušās plēksnes.
“Lobīti rīsi” ir nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalītas tikai plēksnes. Šī definīcija, attiecas, piemēram, uz rīsiem ar tirdzniecības nosaukumu “brūnie rīsi”, “cargo rice”, “loonzain” un “riso sbramato”.
“Daļēji slīpēti rīsi” ir nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalītas plēksnes, daļa dīgļa un visi augļapvalka ārējie slāņi vai daļa no tiem, bet ne iekšējie slāņi.
“Pilnīgi noslīpēti rīsi” ir nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalītas plēksnes, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis, ja tie ir garengraudu vai vidējgraudu rīsi, un vismaz daļa no tā, ja tie ir apaļgraudu rīsi, bet kuriem gareniskās baltās rievas pieļaujamas ne vairāk kā uz 10 % graudu.
“Apaļgraudu rīsi” ir rīsi, kuru graudu garums nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2.
“Vidējgraudu rīsi” ir rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība nav lielāka par 3.
“Garengraudu rīsi” ir
A tipa garengraudu rīsi, proti, rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka par 2, bet mazāka par 3;
B tipa garengraudu rīsi, proti, rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka vai vienāda ar 3.
“Graudu mērīšana” ir pilnīgi noslīpētu rīsu graudu mērīšana, ko veic ar šādu metodi:
ņem reprezentatīvu paraugu no partijas;
paraugu sijā tā, lai paliktu tikai veseli graudi, tostarp nenobrieduši graudi;
veic divas mērīšanas, katrā izmērot 100 graudus, un aprēķina vidējo;
rezultātu izsaka milimetros, noapaļojot līdz vienai desmitdaļai.
“Šķeltie rīsi” ir putraimi, kuru garums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no vesela grauda vidējā garuma.
II. Attiecībā uz veseliem graudiem un šķeltiem graudiem, kuru kvalitāte ir nevainojama, piemēro šādas definīcijas.
“Veseli graudi” ir graudi, kuriem atdalīta tikai daļa gala, neatkarīgi no katrā slīpēšanas stadijā iegūtajiem raksturlielumiem.
“Apgriezti graudi” ir graudi, kuriem atdalīts viss gals.
“Šķeltie graudi jeb putraimi” ir graudi, kuriem atdalīta daļa, kas lielāka nekā gals; pie šķeltiem graudiem pieder:
lieli šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par pusi grauda, bet kuras neveido veselu graudu),
vidēji šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par ceturto daļu grauda garuma, bet kas ir mazākas par “lielu šķelto graudu” minimālo lielumu),
smalki šķeltie graudi (graudu daļas, kas ir mazākas par ceturto daļu grauda, bet pārāk lielas, lai izkļūtu cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm),
putraimi (mazi graudu gabaliņi vai daļiņas, kas var izkļūt cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm); sašķēlušies graudi (gabaliņi, kas radušies, graudam šķeļoties garenvirzienā) atbilst šai definīcijai.
“Zaļi graudi” ir graudi, kas nav pilnīgi nogatavojušies.
“Graudi ar dabisku anomāliju” ir graudi, kuriem salīdzinājumā ar šķirnei raksturīgajām morfoloģiskajām pazīmēm ir dabiska anomālija, kura ir vai nav mantota.
“Kaļķaini graudi” ir graudi, kuriem vismaz trīs ceturtdaļas virsmas ir necaurspīdīga un kaļķaina.
“Sarkani svītroti graudi” ir graudi, kuriem no augļapvalka atliekām garenvirzienā ir radies sarkans dažādas intensitātes un toņu svītrojums.
“Plankumaini graudi” ir graudi, kuriem ir skaidri saskatāms neliels vairāk vai mazāk regulāras formas tumšas krāsas aplis; pie plankumainiem graudiem pieder arī tie, kuriem ir nelielas melnas svītras tikai uz virsmas; svītrām un plankumiem nedrīkst būt dzeltens vai tumšs oreols.
“Iekrāsoti graudi” ir graudi, kuriem nelielā virsmas laukumā dabīgā krāsa ir acīm redzami izmainījusies; plankumi var būt dažādās krāsās (melnīgsnēji, sarkanīgi, brūni); par iekrāsojumu uzskatāmas arī dziļas melnas svītras. Ja iekrāsojumi ir pietiekami spilgti (melni, rozā, sarkanbrūni), lai tos uzreiz pamanītu, un ja tie klāj vismaz pusi grauda virsmas, graudi jāuzskata par dzeltenajiem graudiem.
“Dzeltenie graudi” ir graudi, kuru dabīgā krāsa ir pilnīgi vai daļēji mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot, un kas ir ieguvuši citrondzeltenu vai apelsīndzeltenu toni.
“Dzintarkrāsas graudi” ir graudi, kuru krāsa pa visu virsmu ir vienmērīgi nedaudz mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot; šo izmaiņu dēļ graudi ir ieguvuši gaišu dzintardzeltenu krāsu.
II DAĻA
Tehniskas definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari
A iedaļa
Vispārīgas definīcijas
1. “Baltais cukurs” ir cukurs, kas nav aromatizēts vai krāsots un nesatur nekādus citus piemaisījumus un kam sausā veidā saharozes saturs ir 99,5 % vai vairāk no svara, ko nosaka ar polarimetrisko metodi.
2. “Jēlcukurs” ir cukurs, kas nav aromatizēts vai krāsots un nesatur nekādus citus piemaisījumus un kam sausā veidā saharozes saturs ir mazāk par 99,5 % no svara, ko nosaka ar polarimetrisko metodi.
3. “Izoglikoze” ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem un kam sausā veidā fruktozes saturs nav mazāks par 10 %.
4. “Inulīna sīrups”ir tiešais produkts, ko iegūst inulīna vai oligofruktožu hidrolīzē un kas sausā veidā satur vismaz 10 % fruktozes brīvā veidā vai kā saharozi un izteiktu kā cukura vai izoglikozes ekvivalentu. ►M7 ————— ◄
5. “Piegādes līgums” ir līgums, kas noslēgts starp pārdevēju un uzņēmumu par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai.
6. “Nozares nolīgums” ir:
nolīgums, kas pirms piegādes līgumu slēgšanas ir noslēgts starp attiecīgās dalībvalsts atzītiem uzņēmumiem vai uzņēmumu organizāciju, vai šādu uzņēmumu organizāciju grupu, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts atzītu pārdevēju apvienību vai šādu pārdevēju apvienību grupu, no otras puses;
ja nav a) apakšpunktā minēto nolīgumu – likums par uzņēmumiem un likums par kooperatīviem, ciktāl tie reglamentē cukurbiešu piegādi, ko veic cukura ražošanas uzņēmuma vai kooperatīva akcionāri vai biedri.
▼M7 —————
III DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz apiņu nozari
1. “Apiņi” ir vijīgā apiņa (Humulus lupulus) (sievišķā) auga kaltētas augļkopas, ko sauc par rogām; šīs zaļgani dzeltenās olveida augļkopas atrodas uz kātiņiem, un to garums parasti ir 2–5 cm.
2. “Apiņu pulveris” ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, un kas satur visus to dabiskos elementus.
3. “Apiņu pulveris ar augstāku lupulīna saturu” ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, no kuriem pirms tam mehāniski atdalīta daļa lapu, kātiņu, seglapu un ziedkopu centrālo asu.
4. “Apiņu ekstrakts” ir koncentrēts produkts, ko iegūst, apiņus vai apiņu pulveri apstrādājot ar šķīdinātāju.
5. “Jaukti apiņu produkti” ir divu vai vairāku 1. –4. punktā minēto produktu maisījums.
IV DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz vīna nozari
Saistībā ar vīnogulājiem
“Izaršana” ir visu vīnogulāju pilnīga iznīcināšana ar vīnogulājiem apstādītā platībā.
“Stādīšana” ir potētu vai nepotētu vīnogulāju stādu vai stādu daļu pastāvīga ieaudzēšana, lai audzētu vīnogas vai izveidotu potzaru audzētavu.
“Potēšana ar starppoti” ir jau iepriekš uzpotēta vīnogulāja potēšana.
Saistībā ar produktiem
“Svaigas vīnogas” ir gatavi vai pat mazliet sažuvuši vīnogulāja augļi, kurus izmanto vīna gatavošanā, kurus var saspiest vai izspiest ar līdzekļiem, kas pieejami parastā vīna pagrabā, un kuros spontāni var sākties spirta rūgšana.
“Svaiga vīnogu misa, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu” ir produkts, kuram ir šādas īpašības:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 % un nav lielāka par 15 %;
tas ir iegūts, neraudzētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 % un kura iegūta tikai no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 81. panta 2. punktu, pievienojot:
vai nu neitrālu vīna spirtu, tostarp spirtu, kurš iegūts, destilējot žāvētas vīnogas, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %,
vai nerektificētu produktu, kurš iegūts, destilējot vīnu, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 80 %.
“Vīnogu sula” ir neraudzēts, bet raudzējams šķidrs produkts, kas:
iegūts pienācīgas apstrādes rezultātā, padarot to derīgu lietošanai uzturā tādu, kāds tas ir;
iegūts no svaigām vīnogām vai vīnogu misas, vai atjaunojot no koncentrāta. Ja tas iegūts atjaunojot, tas ir atjaunots tikai no koncentrētas vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu sulas.
Vīnogu sulas faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.
“Koncentrēta vīnogu sula” ir nekaramelizēta vīnogu sula, kas iegūta, daļēji dehidrējot vīnogu sulu ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas vēl jāparedz, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks par 50,9 %.
Koncentrētas vīnogu sulas faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.
“Vīna nogulsnes” ir atliekas:
kas uzkrājas traukos, kuros vīns atrodas pēc raudzēšanas, uzglabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes;
ko iegūst, filtrējot vai centrifugējot a) apakšpunktā minēto produktu;
kas uzkrājas traukos, kuros vīnogu misa atrodas uzglabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes, vai arī
ko iegūst, filtrējot vai centrifugējot c) apakšpunktā minēto produktu.
“Vīnogu izspaidas” ir raudzētas vai neraudzētas svaigu vīnogu spiedpaliekas.
“Izspaidu ekstrakta vīns” ir produkts, ko iegūst:
fermentējot neapstrādātas vīnogu čagas, kas izmērcētas ūdenī; vai arī
ar ūdeni skalojot raudzētas vīnogu izspaidas.
“Vīns, kas stiprināts destilācijai”, ir produkts:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 % un nav lielāka par 24 %;
kuru iegūst, vīnam, kas nesatur atlieku cukuru, pievienojot tikai nerektificētu produktu, kurš iegūts, destilējot vīnu, un kura maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 %, vai arī
kura maksimālais gaistošais skābums, izteikts etiķskābē, ir 1,5 grami uz litru.
“Cuvée” ir
vīnogu misa;
vīns, vai arī
vīnogu misas un/vai vīnu ar dažādām īpašībām maisījums,
kas paredzēts īpaša veida dzirkstošā vīna gatavošanai.
Spirta koncentrācija
“Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko satur 100 tilpuma vienības attiecīgā produkta šādā temperatūrā.
“Potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko iespējams iegūt, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 tilpuma vienības produkta šādā temperatūrā.
“Kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa.
“Dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir kopējā spirta tilpumkoncentrācija produktā pirms jebkāda veida stiprināšanas.
“Faktiskā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits 100 kilogramos produkta.
“Potenciālā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits, ko iespējams iegūt, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 kilogrami produkta.
“Kopējā spirta masas koncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta masas koncentrācijas summa.
V DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz liellopu un teļa gaļas nozari
“Liellopi” ir dzīvi liellopu sugu mājdzīvnieki, uz kuriem attiecas KN kodi 0102 21 , ex 0102 31 00 , 0102 90 20 , ex 0102 29 10 līdz ex 0102 29 99 , 0102 39 10 , 0102 90 91 .
VI DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz piena un piena produktu nozari
Lai ieviestu tarifa kvotu sviestam, kura izcelsmes valsts ir Jaunzēlande, frāze “ražots tieši no piena vai krējuma” neizslēdz sviestu, kas ražots no piena vai krējuma, neizmantojot uzkrātas izejvielas, vienotā, noslēgtā un nepārtrauktā procesā, kurš var ietvert krējuma atrašanos koncentrētu piena tauku stāvoklī un/vai šādu piena tauku frakcionēšanu.
VII DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz olu nozari
1. “Olas čaumalās” ir mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas, izņemot inkubējamās olas, kas norādītas 2. punktā.
2. “Inkubējamās olas” ir inkubēšanai paredzētas mājputnu olas.
3. “Veseli produkti” ir putnu olas bez čaumalas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzētas lietošanai pārtikā.
4. “Atdalīti produkti” ir putnu olu dzeltenumi, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
VIII DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz mājputnu gaļas nozari
1. “Dzīvi mājputni” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver vairāk par 185 gramiem.
2. “Cāļi” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver ne vairāk par 185 gramiem.
3. “Nokauti mājputni” ir nedzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, veselas, ar vai bez subproduktiem.
4. “Atvasināti produkti” ir:
produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas a) punktā;
produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas b) punktā, izņemot nokautus mājputnus un pārtikā lietojamus subproduktus, ko sauc par “mājputnu izcirtņiem”;
pārtikā lietojami subprodukti, kas norādīti I pielikuma XX daļas b) punktā;
produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas c) punktā;
produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas d) un e) punktā;
I pielikuma XX daļas f) punktā minētie produkti, izņemot produktus, kas atbilst KN kodiem 1602 20 10 .
IX DAĻA
Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari
1. Ar medu saprot medu Padomes Direktīvas 2001/110 EK ( 27 ) nozīmē, tostarp attiecībā uz galvenajiem medus veidiem.
2. “Biškopības produkti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi.
III PIELIKUMS
RĪSU UN CUKURA STANDARTA KVALITĀTE, KĀ MINĒTS REGULAS (ES) Nr. 1370/2013 ( 28 ) 1.a PANTĀ
A. Nelobīto rīsu standarta kvalitāte
Standarta kvalitātes nelobīti rīsi:
ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē bez smaržas;
maksimāli pieļaujamais mitruma saturs ir 13 %;
pilnīgi noslīpētu rīsu veselo graudu iznākums ir 63 % no svara (apgrieztu graudu pielaide ir 3 %), no kuriem turpmāk norādītā procentuālā daļa pilnīgi noslīpēto rīsu graudu nav nevainojamas kvalitātes:
kaļķaini nelobītu rīsu graudi, uz ko attiecas kodi 1006 10 27 un 1006 10 98 |
1,5 % |
kaļķaini nelobītu rīsu graudi, uz ko neattiecas kodi 1006 10 27 un 1006 10 98 : |
2,0 % |
sarkani svītroti graudi |
1,0 % |
plankumaini graudi |
0,50 % |
iekrāsoti graudi |
0,25 % |
dzelteni graudi |
0,02 % |
dzintarkrāsas graudi |
0,05 % |
B. Cukura standarta kvalitāte
▼M7 —————
II. Baltā cukura standarta kvalitāte
1. Standarta kvalitātes baltajam cukuram piemīt šādas īpašības:
tas ir vesels, tīrs un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē; tas ir sauss, ar viendabīgiem, granulētiem kristāliem, labi birstošs;
minimālā polarizācija: 99,7;
maksimālais mitruma saturs: 0,06 %;
maksimālais invertcukura saturs: 0,04 %;
saskaņā ar 2. punktu noteiktais punktu skaits kopā nepārsniedz 22 punktus, ne arī:
2. Viens punkts atbilst:
0,0018 % pelnu satura, ko nosaka ar ICUMSA metodi 28 Briksa grādos;
0,5 krāsas tipa vienībām, ko nosaka ar Brunsvikas metodi;
7,5 šķīduma krāsas vienībām, ko nosaka ar ICUMSA metodi.
3. Metodes 1. punktā minēto raksturlielumu noteikšanai ir metodes, ko izmanto šo raksturlielumu noteikšanai intervences pasākumu vajadzībām.
III. Jēlcukura standarta kvalitāte
1. Standarta kvalitātes jēlcukurs ir cukurs, kura baltā cukura iznākums ir 92 %.
2. Iznākumu no cukurbiešu jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes atņemot:
tā procentuālo pelnu saturu, reizinātu ar četri;
tā procentuālo invertcukura saturu, reizinātu ar divi;
skaitli 1.
3. Iznākumu no cukurniedru jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes, kas reizināta ar divi, atņemot 100.
IV PIELIKUMS
SAVIENĪBAS SKALAS LIEMEŅU KLASIFICĒŠANAI, KAS MINĒTAS 10. PANTĀ
A. Savienības skala tādu liellopu liemeņu klasificēšanai, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk
I. Definīcijas
Piemēro šādas definīcijas:
“liemenis”: ir vesels nokauta dzīvnieka ķermenis pēc atasiņošanas, iekšējo orgānu izņemšanas un ādas novilkšanas;
“pusliemenis”: ir produkts, kas iegūts, liemeni simetriski sadalot pa kakla, muguras, jostas un krusta kaula skriemeļu centru un pa krūšu kaula un sēžas kaula, un kaunuma kaula simfīzes centru.
II. Kategorijas
Liellopu liemeņus iedala šādās kategorijās:
Z : tādu liellopu liemeņi, kuri ir vecumā no 8 mēnešiem līdz 12 mēnešiem;
A : tādu nekastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņi, kuri ir vecumā no 12 mēnešiem līdz 24 mēnešiem;
B : tādu nekastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņi, kuru vecums pārsniedz 24 mēnešus;
C : tādu kastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņi, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus;
D : atnesušos sieviešu kārtas liellopu liemeņi;
E : citi tādu sieviešu kārtas liellopu liemeņi, kuru vecums pārsniedz 12 mēnešus.
III. Klasifikācija
Liemeņus klasificē, secīgi novērtējot turpmāk minētos aspektus.
Uzbūve, kas definēta šādi:
liemeņu profilu, jo īpaši tā galveno daļu (gurnu, muguras un pleca daļas), attīstība.
Uzbūves klase |
Apraksts |
S Izcila |
Visi profili izteikti izliekti; īpaši labi attīstīta muskulatūra (dubultās muskulatūras dzīvnieku liemeņa veids) |
E Teicama |
Visi profili izliekti līdz izcili izliekti; īpaši labi attīstīta muskulatūra |
U Ļoti laba |
Profili visā visumā izliekti, ļoti labi attīstīta muskulatūra |
R Laba |
Profili visā visumā taisni; labi attīstīta muskulatūra |
O Vidēja |
Profili taisni līdz ieliekti; vidēji attīstīta muskulatūra |
P Vāja |
Visi profili ieliekti līdz ļoti ieliekti; vāji attīstīta muskulatūra |
Tauku slānis, kas definēts šādi:
Tauku slāņa klase |
Apraksts |
1 ļoti zema |
Tauku slāņa nav vai tas ir neliels |
2 zema |
Tauku slānis neliels, gandrīz visur redzama muskulatūra |
3 vidēja |
Tauku slānis klāj gandrīz visu muskulatūru, izņemot gurnu un plecu daļu, krūšu dobumā neliels tauku noslāņojums |
4 augsta |
Tauku slānis klāj muskulatūru, bet gurnu un plecu daļā tā vēl daļēji redzama, krūšu dobumā dažās vietās izteikts tauku noslāņojums |
5 ļoti augsta |
Tauku slānis klāj visu liemeni; krūšu dobumā biezi tauku noslāņojumi |
Dalībvalstīs drīkst katru no 1. un 2. punktā minētajām klasēm iedalīt sīkāk, taču ne vairāk kā trīs apakšklasēs.
IV. Noformējums
Liemeņus un pusliemeņus noformē:
bez galvas un kāju pēdām; galva atdalīta no liemeņa pie atlanta un pakauša kaula locītavas, kāju pēdas atdalītas karpometakarpālajās un tarsometatarsālajās locītavās;
bez orgāniem, kas atrodas krūšu un vēdera dobumā, ar vai bez nierēm, nieru taukiem un iegurņa taukiem;
bez dzimumorgāniem un saistītajiem muskuļiem, un bez tesmeņa vai piena dziedzeru taukiem.
V. Klasificēšana un identificēšana
Kautuves, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 ( 29 ) 4. pantu, veic pasākumus, lai visi tādās kautuvēs nokautu liellopu, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk, liemeņi vai pusliemeņi, kuri ir marķēti ar veselības atzīmi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 ( 30 ) 5. panta 2. punktā saistībā ar I pielikuma I iedaļas III nodaļu, tiktu klasificēti un identificēti saskaņā ar Savienības skalu.
Pirms identificēšanas ar marķējumu dalībvalstis drīkst piešķirt atļauju no liemeņiem vai pusliemeņiem atdalīt zemādas taukus, ja tauku slānis ir pietiekami biezs.
B. Savienības skala cūku liemeņu klasificēšanai
I. Definīcijas
“Liemenis” ir nokautas cūkas ķermenis, atasiņots, bez iekšējiem orgāniem, vesels vai pārdalīts pa liemeņa viduslīniju.
II. Klasifikācija
Liemeņus klasificē atbilstīgi aprēķinātajam muskuļaudu daudzumam un iedala šādās klasēs.
Klase |
Muskuļaudu daudzums procentos no liemeņa svara |
S |
60 vai vairāk |
E |
55 vai vairāk, bet mazāk par 60 |
U |
50 vai vairāk, bet mazāk par 55 |
R |
45 vai vairāk, bet mazāk par 50 |
O |
40 vai vairāk, bet mazāk par 45 |
P |
mazāk par 40 |
III. Noformējums
Liemeņus piedāvā bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
IV. Muskuļaudu saturs
1. Muskuļaudu saturu novērtē, izmantojot Komisijas atļautas klasificēšanas metodes. Apstiprināt var tikai statistiski pierādītas novērtēšanas metodes, kuru pamatā ir cūkas liemeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fiziska izmērīšana. Klasificēšanas metodes atļauj izmantot, ja statistiskā kļūda aprēķinā nepārsniedz maksimālo pielaidi.
2. Liemeņa komerciālo vērtību tomēr nenosaka tikai aprēķinātais muskuļaudu saturs.
V. Liemeņu identificēšana
Ja vien Komisija nav paredzējusi citādi, klasificētus liemeņus identificē, marķējot saskaņā ar Savienības skalu.
C. Savienības skala aitu liemeņu klasificēšanai
I. Definīcijas
Termini “liemenis” un “pusliemenis” atbilst A.I punktā iekļautajām definīcijām.
II. Kategorijas
Liemeņus iedala šādās kategorijās:
A : tādu aitu liemeņi, kas vēl nav sasniegušas 12 mēnešu vecumu;
B : citu aitu liemeņi.
III. Klasifikācija
Liemeņus klasificē, mutatis mutandis piemērojot A.III. punkta noteikumus. Tomēr A.III.1. punktā un A.III.2. punktā ietvertās tabulas 3. un 4. rindā minēto terminu “gurnu daļa” aizstāj ar terminu “liemeņa pakaļējā ceturtdaļa”.
IV. Noformējums
Liemeņus un pusliemeņus piedāvā bez galvas (atdalīta pie atlanta un pakauša kaula locītavas), kājām (atdalītas pie karpometakarpālās locītavas vai tarsometatarsālās locītavas), astes (atdalīta starp sesto un septīto astes skriemeli), tesmeņa, dzimumorgāniem, aknām un iekšējiem orgāniem. Nieres un nieru tauki pieder pie liemeņa.
Ja neizmanto atsauces noformējumu, dalībvalstis ir pilnvarotas atļaut atšķirīgus noformējumus.
V. Liemeņu identificēšana
Klasificētus liemeņus un pusliemeņus identificē, marķējot saskaņā ar Savienības skalu.
V PIELIKUMS
23. PANTA 5. PUNKTĀ MINĒTIE PRODUKTI
I kategorija
II kategorija
Dabiski aromatizēti un nearomatizēti piena produkti ar augļiem, fermentēti vai nefermentēti
VI PIELIKUMS
44. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAIS ATBALSTA PROGRAMMU BUDŽETS
Tūkstošos EUR budžeta gadā |
|||||
|
2014. |
2015. |
2016. |
2017.–2020. |
2021. gads un turpmāk |
Bulgārija |
26 762 |
26 762 |
26 762 |
26 762 |
25 721 |
Čehija |
5 155 |
5 155 |
5 155 |
5 155 |
4 954 |
Vācija |
38 895 |
38 895 |
38 895 |
38 895 |
37 381 |
Grieķija |
23 963 |
23 963 |
23 963 |
23 963 |
23 030 |
Spānija |
353 081 |
210 332 |
210 332 |
210 332 |
202 147 |
Francija |
280 545 |
280 545 |
280 545 |
280 545 |
269 628 |
Horvātija |
11 885 |
11 885 |
11 885 |
10 832 |
10 410 |
Itālija |
336 997 |
336 997 |
336 997 |
336 997 |
323 883 |
Kipra |
4 646 |
4 646 |
4 646 |
4 646 |
4 465 |
Lietuva |
45 |
45 |
45 |
45 |
43 |
Luksemburga |
588 |
– |
– |
– |
– |
Ungārija |
29 103 |
29 103 |
29 103 |
29 103 |
27 970 |
Malta |
402 |
– |
– |
– |
– |
Austrija |
13 688 |
13 688 |
13 688 |
13 688 |
13 155 |
Portugāle |
65 208 |
65 208 |
65 208 |
65 208 |
62 670 |
Rumānija |
47 700 |
47 700 |
47 700 |
47 700 |
45 844 |
Slovēnija |
5 045 |
5 045 |
5 045 |
5 045 |
4 849 |
Slovākija |
5 085 |
5 085 |
5 085 |
5 085 |
4 887 |
Apvienotā Karaliste |
120 |
– |
– |
– |
– |
VII PIELIKUMS
78. PANTĀ MINĒTO PRODUKTU DEFINĪCIJAS, APZĪMĒJUMI UN TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI
Šajā pielikumā “tirdzniecības nosaukums” Direktīvas 2000/13/EK 5. panta 1. punkta nozīmē ir nosaukums, ar kādu pārtikas produktu pārdod, vai pārtikas nosaukums Regulas (ES) Nr. 1169/2011 7. panta nozīmē.
I DAĻA
Tādu liellopu gaļa, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus
I. Definīcija
Šajā daļā “gaļa” ir visi liemeņi, neatkaulota vai atkaulota gaļa, sagriezta vai nesagriezta gaļa un subprodukti, kas paredzēti lietošanai pārtikā un iegūti no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, un ko piedāvā svaigu, saldētu vai dziļi sasaldētu iesaiņojumā vai iepakojumā vai bez tā.
II. Tādu liellopu klasificēšana kautuvē, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus
Kaušanas laikā visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, tirgus dalībnieki kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām:
V kategorija: liellopi vecumā līdz astoņiem mēnešiem,
Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V;
Z kategorija: liellopi vecumā no 8 mēnešiem līdz 12 mēnešiem.
Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z.
Šo klasificēšanu veic, pamatojoties uz “liellopu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta elektroniskajā datubāzē, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 ( 31 ).
Pēc Regulas (ES) Nr. 1151/2012 3. panta 2. punktā minētās grupas lūguma attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka šajā punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru pirms 2007. gada 29. jūnija ir reģistrēts aizsargātas cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.
III. Tirdzniecības nosaukumi
1. Tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, dalībvalstīs var tirgot vienīgi ar šādiem tirdzniecības nosaukumiem, kas noteikti katrai dalībvalstij.
Tādu liellopu gaļa, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus (V kategorija):
Tirdzniecības valsts |
Lietojamie tirdzniecības nosaukumi |
Beļģija |
veau, viande de veau/kalfsvlees/Kalbfleisch |
Bulgārija |
месо от малки телета |
Čehijas Republika |
Telecí |
Dānija |
Lyst kalvekød |
Vācija |
Kalbfleisch |
Igaunija |
Vasikaliha |
Īrija |
Veal |
Grieķija |
μοσχάρι γάλακτος |
Spānija |
Ternera blanca, carne de ternera blanca |
Francija |
veau, viande de veau |
Horvātija |
teletina |
Itālija |
vitello, carne di vitello |
Kipra |
μοσχάρι γάλακτος |
Latvija |
Teļa gaļa |
Lietuva |
Veršiena |
Luksemburga |
veau, viande de veau/Kalbfleisch |
Ungārija |
Borjúhús |
Malta |
Vitella |
Nīderlande |
Kalfsvlees |
Austrija |
Kalbfleisch |
Polija |
Cielęcina |
Portugāle |
Vitela |
Rumānija |
carne de vițel |
Slovēnija |
Teletina |
Slovākija |
Teľacie mäso |
Somija |
vaalea vasikanliha/ljust kalvkött |
Zviedrija |
ljust kalvkött |
▼M7 ————— |
|
Tādu liellopu gaļa, kuru vecums ir no 8 līdz 12 mēnešiem (Z kategorija):
Tirdzniecības valsts |
Lietojamie tirdzniecības nosaukumi |
Beļģija |
jeune bovin, viande de jeune bovin/jongrundvlees/Jungrindfleisch |
Bulgārija |
Телешко месо |
Čehijas Republika |
hovězí maso z mladého skotu |
Dānija |
Kalvekød |
Vācija |
Jungrindfleisch |
Igaunija |
noorloomaliha |
Īrija |
rosé veal |
Grieķija |
νεαρό μοσχάρι |
Spānija |
Ternera, carne de ternera |
Francija |
jeune bovin, viande de jeune bovin |
Horvātija |
mlada junetina |
Itālija |
vitellone, carne di vitellone |
Kipra |
νεαρό μοσχάρι |
Latvija |
jaunlopa gaļa |
Lietuva |
Jautiena |
Luksemburga |
jeune bovin, viande de jeune bovin/Jungrindfleisch |
Ungārija |
Növendék marha húsa |
Malta |
Vitellun |
Nīderlande |
rosé kalfsvlees |
Austrija |
Jungrindfleisch |
Polija |
młoda wołowina |
Portugāle |
Vitelão |
Rumānija |
carne de tineret bovin |
Slovēnija |
meso težjih telet |
Slovākija |
mäso z mladého dobytka |
Somija |
vasikanliha/kalvkött |
Zviedrija |
Kalvkött |
▼M7 ————— |
|
2. Šīs iedaļas 1. punktā minētos tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar norādi par attiecīgā gaļas vai subprodukta gabala nosaukumu vai apzīmējumu.
3. Šīs iedaļas 1. punktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos V kategorijas tirdzniecības nosaukumus un jebkuru jaunu nosaukumu, kas no tiem atvasināts, drīkst izmantot vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības.
Konkrēti, apzīmējumus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι”, “ternera”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nedrīkst lietot par 12 mēnešiem vecāku liellopu gaļas tirdzniecības nosaukumā vai norādīt uz šādas gaļas marķējuma.
4. Šīs iedaļas 1. punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru pirms 2007. gada 29. jūnija ir reģistrēts s cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.
IV. Obligāta norāde marķējumā
1. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, Regulu(ES) Nr. 1169/2011 un 13., 14. un 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā dalībnieki tādu liellopu gaļu, kas ir jaunāki par 12 mēnešiem, marķē, norādot šādu informāciju
tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šīs daļas III punktu;
liellopu vecums kaušanas laikā –attiecīgā gadījumā norādīts veidlapā:
Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, dalībnieki posmos pirms nodošanas gala patērētājam norādi par vecumu kaušanas laikā var aizstāt ar norādi par kategoriju, proti: “V kategorija” vai “Z kategorija”.
2. Ja gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, piedāvā galapatērētājam mazumtirdzniecības vietās neiesaiņotu, dalībvalstis paredz noteikumus par to, kā norādīt 1. punktā minēto informāciju.
V. Reģistrēšana
Katrā ražošanas un tirdzniecības posmā dalībnieki reģistrē šādu informāciju:
dzīvnieku identifikācijas numuru un dzimšanas datumu – norāda tikai kautuvē;
atsauces numuru, kas ļauj noteikt saistību, no vienas puses, starp to dzīvnieku identifikāciju, no kā gaļa iegūta, un, no otras puses, tirdzniecības nosaukumu, kaušanas vecumu un kategorijas identifikācijas burtu, ko norāda uz šīs gaļas etiķetes;
datumu, kurā dzīvnieki un gaļa ievesti uzņēmumā un izvesti no tā.
VI. Oficiālas pārbaudes
1. Dalībvalstis norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par oficiālajām pārbaudēm, ko veic, lai pārbaudītu, kā tiek piemērots šis pielikums, un par to informētu Komisiju.
2. Oficiālas pārbaudes veic kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar vispārējiem principiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 882/2004 ( 32 ).
3. Komisijas eksperti, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar dalībvalstu ekspertiem, veic pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti šā pielikuma noteikumi.
4. Dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pārbaudes, nodrošina Komisiju ar visu vajadzīgo palīdzību, kas tai var būt nepieciešama uzdevumu veikšanai.
5. Attiecībā uz gaļu, kas importēta no trešām valstīm, trešās valsts norādīta kompetenta iestāde vai, attiecīgā gadījumā neatkarīga trešās puses struktūra nodrošina, ka šajā daļā minētās prasības ir izpildītas. Neatkarīgā iestāde pilnībā nodrošina atbilsmi apstākļiem, kas izklāstīti Eiropas Standartā EN 45011 vai ISO/IEC Rokasgrāmatā 65.
II DAĻA
Vīnkopības produktu kategorijas
Vīnkopības produktu kategorijas ir uzskaitītas 1.–17. punktā. Vīnkopības produktu kategorijām, kas uzskaitītas 1. punktā un 4.–9. punktā, var veikt pilnīgu vai daļēju dealkoholizāciju saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu pēc tam, kad ir pilnībā sasniegti to attiecīgie raksturlielumi, kā aprakstīts minētajos punktos.
1) Vīns
Vīns ir produkts, ko iegūst tikai svaigu, saspiestu vai nesaspiestu vīnogu vai vīnogu misas pabeigtas vai pārtrauktas spirta rūgšanas procesā.
Vīnam:
vai nu veicot, vai neveicot VIII pielikuma I daļas B iedaļā minētos procesus, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %, ja vīns iegūts tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas šā pielikuma papildinājumā, un nav mazāka par 9 %, ja tās ievāktas citās vīnogu audzēšanas zonās;
atkāpjoties no citādi piemērojamās minimālās faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas, gadījumos, kad vīnam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai nu veicot, vai neveicot VIII pielikuma I daļas B iedaļā norādītos procesus, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 %;
kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 15 %. Tomēr, atkāpjoties no iepriekš minētā:
ievērojot atkāpes, ko Komisija var pieņemt ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam, kopējais skābums, kas izteikts vīnskābē, ir vismaz 3,5 grami litrā vai 46,6 miliekvivalenti litrā.
“Retsina” ir vīns, ko ražo tikai Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā, izmantojot vīnogu misu, ko apstrādā ar Aleppo priedes sveķiem. Aleppo priedes sveķu izmantošana ir atļauta tikai, lai iegūtu vīnu “Retsina”, atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamos Grieķijas noteikumos.
Atkāpjoties no otrās daļas b) apakšpunkta, “Tokaji eszencia” un “Tokajská esencia” ir uzskatāmi par vīnu.
Tomēr dalībvalstis var atļaut lietot apzīmējumu “vīns”, ja:
tam salikta nosaukuma veidā pievienots augļa nosaukums, lai tirgotu produktus, kas fermentācijas procesā iegūti no citiem augļiem, nevis vīnogām; vai arī
tas ir salikta nosaukuma daļa.
Ir jāizvairās no pārpratumiem saistībā ar produktiem, kuri atbilst šajā pielikumā uzskaitītajām vīna kategorijām.
2) Rūgstošs jaunvīns
Rūgstošs jaunvīns ir produkts, kurā spirta rūgšana vēl nav beigusies un kurš vēl nav atdalīts no nogulsnēm.
3) Desertvīns
Desertvīns ir produkts ar šādām īpašībām:
faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %. Izņēmuma kārtā vīniem, kas paredzēti ilgstošākai izturēšanai, šie ierobežojumi var atšķirties noteiktos desertvīnos, kuru cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir sarakstā, ko Komisija izveidojusi, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 75. panta 2. punktu, ja vien attiecīgajā gadījumā ir izpildīti šādi nosacījumi:
tā kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 %, izņemot dažus desertvīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam;
tas ir iegūts no:
tā sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 %, izņemot dažus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam;
tam pievienots turpmāk norādītais:
atsevišķi vai kombinējot:
attiecīgā gadījumā – kopā ar vienu vai vairākiem šādiem produktiem:
ja tie ir konkrēti desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam, tiem, atkāpjoties no e) apakšpunkta prasībām, ir pievienots:
jebkurš no produktiem, kas minēti e) apakšpunkta i) punktā, atsevišķi vai kombinējot, vai arī
viens vai vairāki šādi produkti:
vajadzības gadījumā viens vai vairāki šādi produkti:
4) Dzirkstošais vīns
Dzirkstošais vīns ir produkts:
kurš iegūts pirmējā vai otrējā spirta rūgšanā:
no kura trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kas radies vienīgi rūgšanas procesā;
kurā, ja to 20 C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri; un
kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %.
5) Kvalitatīvs dzirkstošais vīns
Kvalitatīvs dzirkstošais vīns ir produkts:
kurš iegūts pirmējā vai otrējā spirta rūgšanā:
no kura trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kas radies vienīgi rūgšanas procesā;
kurā, ja to 20 C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3,5 bāri; un
kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %.
6) Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns
Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns ir kvalitatīvs dzirkstošais vīns:
kurš iegūts, cuvée sagatavošanai izmantojot vienīgi vīnogu misu vai rūgstošu vīnogu misu, kurš iegūts no konkrētām vīna vīnogu šķirnēm no saraksta, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam.
Kvalitatīvus aromātiskos dzirkstošos vīnus, kurus tradicionāli ražo, cuvée sagatavošanai izmantojot vīnus, Komisija nosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam;
kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri;
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 6 % un
kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 10 %.
7) Gāzēts dzirkstošais vīns
Gāzēts dzirkstošais vīns ir produkts:
kurš iegūts no vīna bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
no tā trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kurš pilnībā vai daļēji radies no minētās gāzes pievienošanas; un
kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri.
8) Pusdzirkstošais vīns
Pusdzirkstošais vīns ir produkts:
iegūts no vīna, no jauna vīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, vīnogu misas vai daļēji fermentētas vīnogu misas, ja vien šiem produktiem kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %;
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 %;
ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar endogēna oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri, un
kuru pilda 60 litru vai mazākos traukos.
9) Gāzēts pusdzirkstošais vīns
Gāzēts pusdzirkstošais vīns ir produkts:
iegūts no vīna, no jauna vīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, vīnogu misas vai daļēji fermentētas vīnogu misas;
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 % un kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %;
ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā, kurš ir pievienots pilnībā vai daļēji, ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri, un
kuru pilda 60 litru vai mazākos traukos.
10) Vīnogu misa
Vīnogu misa ir šķidrs produkts, ko dabiskā ceļā vai fizikālos procesos iegūst no svaigām vīnogām. Vīnogu misas faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 1 %.
11) Daļēji norūgusi vīnogu misa
Rūgstoša vīnogu misa ir produkts, kuru iegūst, raudzējot vīnogu misu, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1 %, bet mazāka nekā trīs piektdaļas tā kopējās spirta tilpumkoncentrācijas.
12) Daļēji norūgusi vīnogu misa, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām
Rūgstoša vīnogu misa, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, ir produkts, kuru iegūst, daļēji saraudzējot vīnogu misu, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, kura kopējais cukura saturs pirms raudzēšanas ir vismaz 272 grami litrā un kura dabiskā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8 %. Tomēr dažus vīnus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam, un kuri atbilst minētajām prasībām, neuzskata par rūgstošu vīnogu misu, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām.
13) Koncentrēta vīnogu misa
Koncentrēta vīnogu misa ir nekaramelizēta vīnogu misa, kas iegūta, daļēji dehidrējot vīnogu misu ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas jānosaka saskaņā ar 80. panta 5. punkta pirmo daļu un 91. panta pirmās daļas d) punktu, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 50,9 %.
Koncentrētas vīnogu misas faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 1 %.
14) Rektificēta koncentrēta vīnogu misa
“Rektificēta koncentrēta vīnogu misa” ir:
šķidrs nekaramelizēts produkts,
kuru iegūst, daļēji dehidrējot vīnogu misu, ko veic ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas tiek paredzēta atbilstīgi 80. panta 5. punkta pirmajai daļai un 91. panta pirmās daļas d) punktam, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 61,7 %;
kurš apstrādāts atļautā veidā, lai to atskābinātu un atdalītu sastāvdaļas, izņemot cukuru;
kuram piemīt šādas īpašības:
cietvielas veida nekaramelizēts produkts:
kuru iegūst, kristalizējot rektificētu koncentrētu vīnogu misu bez šķīdinātāja izmantošanas;
kurš apstrādāts atļautā veidā, lai to atskābinātu un atdalītu sastāvdaļas, izņemot cukuru;
kurš pēc atšķaidīšanas ir šķīdums, kam ir 25 Briksa grādi un šādas īpašības:
Rektificētas koncentrētas vīnogu misas pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 1 %.
15) Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām
Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām ir produkts:
kurš nav stiprināts un ir iegūts no vīnogām, kas daļējai dehidrācijai atstātas saulē vai ēnā;
kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 16 % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 9 %; un
kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 16 % (vai 272 grami cukura uz litru).
16) Pārgatavu vīnogu vīns
Pārgatavu vīnogu vīns ir produkts:
kurš ražots nestiprinot;
kura dabiskā spirta koncentrācija ir lielāka nekā 15 %; un
kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un faktiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 12 %.
Dalībvalstis šim produktam drīkst noteikt izturēšanas laikposmu.
17) Vīna etiķis
Vīna etiķis ir etiķis:
iegūts tikai ar skābu vīna fermentāciju; un
kura kopējais skābums, izteikts etiķskābē, nav mazāks kā 60 grami litrā.
III DAĻA
Piens un piena produkti
1. Termins “piens” apzīmē vienīgi parastu piena dziedzeru sekrētu, ko iegūst vienā vai vairākās slaukšanas reizēs, neko nepievienojot un neekstrahējot.
Tomēr terminu “piens” var lietot:
attiecībā uz pienu, kas apstrādāts, nemainot tā sastāvu, vai pienu, kura tauku saturs ir standartizēts saskaņā ar šā pielikuma IV daļu;
saistībā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu šāda piena veidu, kategoriju, izcelsmi un/vai paredzēto lietojumu vai lai aprakstītu fizisko apstrādi vai sastāva pārveidošanu, kādai tas ir bijis pakļauts, ja pārveidošana nozīmē tikai dabisko piena sastāvdaļu pievienošanu un/vai atdalīšanu.
2. Šajā daļā “piena produkti” ir produkti, kuri iegūti vienīgi no piena, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja vien šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizstātu kādu no piena sastāvdaļām.
Vienīgi piena produktiem drīkst izmantot:
šādus nosaukumus visos tirdzniecības posmos:
sūkalas,
krējums,
sviests,
paniņas,
sviesta eļļa,
kazeīni,
bezūdens piena tauki (AMF),
siers,
jogurts,
kefīrs,
kumiss,
viili/fil,
smetana,
fil,
rjaženka,
rūgušpiens;
nosaukumus Direktīvas 2000/13/EK 5. panta vai Regulas (ES) Nr. 1169/2011 17. panta nozīmē, ko faktiski lieto piena produktu apzīmēšanai.
3. Terminu “piens” un piena produktu apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuros neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas piena sastāvdaļas vietu un kuros būtisku daļu daudzuma vai produkta īpašību ziņā veido piens vai piena produkts.
4. Attiecībā uz pienu norāda dzīvnieku sugas, no kurām piens iegūts, ja tas nav govs piens.
5. Apzīmējumus, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, nevar izmantot produktiem, kas nav norādīti attiecīgajos punktos.
Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību.
6. Attiecībā uz produktu, kas nav aprakstīts šīs daļas 1., 2. vai 3. punktā, nedrīkst lietot tādu marķējumu, tirdzniecības dokumentus, reklāmas materiālus, Padomes Direktīvas 2006/114/EK ( 33 ) 2. pantā definētu reklāmas formu vai noformējumu, kurā apgalvots, netieši norādīts vai kurš rosina domāt, ka produkts ir piena produkts.
Tomēr attiecībā uz produktu, kas satur pienu vai piena produktus, apzīmējumu “piens” vai šīs daļas 2. punkta otrajā daļā minētos apzīmējumus var izmantot vienīgi, lai aprakstītu pamatizejvielas un uzskaitītu sastāvdaļas atbilstīgi Direktīvai 2000/13/EK vai Regulai (ES) Nr. 1169/2011.
IV DAĻA
Lietošanai pārtikā paredzēts piens, kas atbilst KN kodam 0401
I. Definīcijas
Šajā daļā:
“piens” ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;
“dzeramais piens” ir III punktā minētie produkti, kas paredzēti piegādei patērētājam bez turpmākas apstrādes;
“tauku saturs” ir piena tauku daļu masas proporcija uz simts piena daļām attiecīgajā pienā;
“olbaltumvielu saturs” ir olbaltumvielu daļu masas proporcija uz simts piena daļām attiecīgajā pienā (kas iegūta, ar 6,38 reizinot kopējo piena slāpekļa saturu, kas izteikts kā masas procentuālā daļa).
II. Piegāde vai pārdošana galapatērētājam
1. Neveicot apstrādi, galapatērētājam tieši vai ar restorānu, slimnīcu, ēdnīcu vai citu līdzīgu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu starpniecību var piegādāt vai pārdot vienīgi tādu pienu, kas atbilst dzeramajam pienam izvirzītajām prasībām.
2. Tirdzniecības nosaukumi, kas jāizmanto šiem produktiem, ir minēti III punktā. Šos nosaukumus izmanto vienīgi minētajā punktā norādītajiem produktiem, neskarot to lietošanu saliktos nosaukumos.
3. Ja pastāv iespēja, ka šādas informācijas trūkums varētu radīt neskaidrības, dalībvalstis paredz pasākumus, lai informētu patērētājus par attiecīgo produktu veidu un sastāvu.
III. Dzeramais piens
1. Par dzeramo pienu uzskata šādus produktus:
svaigpiens: piens, kas nav karsēts temperatūrā, kura pārsniedz 40 °C, vai pakļauts apstrādei ar ekvivalentu iedarbību;
pilnpiens: termiski apstrādāts piens, kas attiecībā uz tauku saturu atbilst vienai no šādām prasībām:
standartizēts pilnpiens: piens, kura tauku saturs ir vismaz 3,50 % (m/m). Tomēr dalībvalstis var paredzēt pilnpiena papildkategoriju ar tauku saturu 4,00 % (m/m) vai vairāk,
nestandartizēts pilnpiens: piens ar tādu tauku saturu, kas saglabāts nemainīgs kopš slaukšanas, ne pievienojot ne samazinot piena taukus, ne sajaucot to ar tādu pienu, kuram izmainīts dabiskais tauku saturs. Tomēr tauku saturam jābūt vismaz 3,50 % (m/m);
piens ar samazinātu tauku saturu: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts vismaz līdz 1,50 % (m/m), bet nepārsniedz 1,80 % (m/m);
vājpiens: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts un nepārsniedz 0,50 % (m/m).
Termiski apstrādātu pienu, kas neatbilst pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām attiecībā uz tauku saturu, uzskata par dzeramo pienu, ja par tauku saturu uz iepakojuma ir skaidra un viegli salasāma norāde ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, proti, “… % tauku”. Šādu pienu nedrīkst saukt par pilnpienu, pienu ar samazinātu tauku saturu vai vājpienu.
2. Neskarot 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, ir atļauta vienīgi šāda pārveidošana:
lai ievērotu dzeramajam pienam noteikto tauku saturu, dabiskā tauku satura izmainīšana, atdalot vai pievienojot krējumu, vai pievienojot pilnpienu, pienu ar samazinātu tauku saturu vai vājpienu;
piena bagātināšana ar piena olbaltumvielām, minerālsāļiem vai vitamīniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 ( 34 );
laktozes satura samazināšana, to pārvēršot glikozē un galaktozē.
Piena sastāva pārveidošana, kas minēta b) un c) apakšpunktā, ir atļauta vienīgi tad, ja tas ir neizdzēšami norādīts uz produkta iepakojuma tā, lai šī informācija būtu viegli saskatāma un izlasāma. Tomēr šāda norāde neatbrīvo no pienākuma attiecībā uz uzturvērtības marķējumu, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 1169/2011. Ja pienam pievieno olbaltumvielas, bagātinātā piena olbaltumvielu saturam jābūt vismaz 3,8 % (m/m).
Tomēr dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt b) un c) apakšpunktā minēto piena sastāva pārveidošanu.
3. Dzeramā piena:
sasalšanas punkts ir tuvs vidējam svaigpiena sasalšanas punktam, kāds ir reģistrēts savāktā dzeramā piena izcelsmes apgabalā;
masa 20 °C temperatūrā ir ne mazāka par 1 028 gramiem uz litru pienam, kura tauku saturs ir 3,5 % (m/m), vai ekvivalents daudzums uz litru, ja pienam ir cits tauku saturs;
olbaltumvielu saturs ir 2,9 % (m/m) pienam, kas satur 3,5 % (m/m) tauku, vai ekvivalenta koncentrācija, ja pienam ir cits tauku saturs.
V DAĻA
Mājputnu gaļas nozares produkti
I. |
Šo daļu piemēro dažu veidu un noformējumu mājputnu gaļai, mājputnu gaļas vai mājputnu subproduktu izstrādājumiem un produktiem, ko Savienībā tirgo, veicot darījumdarbību vai komercdarbību, un kas iegūti no šādu sugu mājputniem:
—
Gallus domesticus,
—
pīles,
—
zosis,
—
tītari,
—
pērļu vistiņas.
Šie noteikumi attiecas arī uz mājputnu gaļu sālījumā ar KN kodu 0210 99 39 . |
II. |
Definīcijas
1)
“Mājputnu gaļa” ir lietošanai pārtikā piemērota mājputnu gaļa, kurai nav veikta nekāda apstrāde, izņemot aukstumapstrādi.
2)
“Svaiga mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kas nevienu brīdi dzesēšanas procesā nav bijusi sastingusi un kas ir glabāta temperatūrā, kura nekad nav zemāka par – 2 °C un augstāka par + 4 C. Tomēr dalībvalstis var noteikt nedaudz atšķirīgas temperatūras prasības attiecībā uz minimālo laikposmu, kas vajadzīgs svaigas mājputnu gaļas izciršanai un apstrādei mazumtirdzniecības veikalos vai telpās, kuras atrodas netālu no tirdzniecības vietām, ja gaļu izcērt vai apstrādā vienīgi tam, lai gaļu tieši uz vietas pārdotu pircējam.
3)
“Saldēta mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kura sasaldēta pēc iespējas ātrāk, ievērojot normālu kaušanas kārtību, un pastāvīgi glabājama temperatūrā, kas nav augstāka par – 12 C.
4)
“Ātri sasaldēta mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kura pastāvīgi glabājama temperatūrā, kas nav augstāka par – 18 °C, nepārsniedzot Padomes Direktīvā 89/108/EEK noteiktās pielaides ( 35 ).
5)
“Mājputnu gaļas izstrādājums” ir mājputnu gaļa, tostarp gabalos sadalīta mājputnu gaļa, kurai pievienoti pārtikas produkti, garšvielas vai piedevas vai kurai veikta apstrāde, kas nav pietiekama, lai izmainītu gaļas iekšējo muskuļu šķiedru struktūru.
6)
“Svaigas mājputnu gaļas izstrādājums” ir mājputnu gaļas izstrādājums, kurā izmantota svaiga mājputnu gaļa. Tomēr dalībvalstis var noteikt nedaudz atšķirīgas temperatūras prasības, kas jāievēro vajadzīgajā minimālajā laikposmā, tikai tādā mērā, lai atvieglotu ražotnē veicamo apstrādi un izciršanu svaigas mājputnu gaļas produktu sagatavošanas laikā.
7)
“Mājputnu gaļas produkts” ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.1. punktā definēts gaļas produkts, kurā izmantota mājputnu gaļa. |
III. |
Mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumus tirgo kā:
—
svaiga,
—
saldēta,
—
ātri sasaldēta.
|
VI DAĻA
Gallus gallus sugas vistu olas
I. Darbības joma
1. Neskarot 75. pantu par inkubējamo olu un mājputnu cāļu tirdzniecības standartiem, šo daļu piemēro attiecībā uz tādu olu tirdzniecību Savienībā, kuras ražotas Savienībā, importētas no trešām valstīm vai paredzētas eksportam ārpus Savienības.
2. Dalībvalstis var atbrīvot no šīs daļas prasībām, izņemot III. punkta 3. punktu, ražotāju, kas olas pārdod tieši galapatērētājam:
ražotnē; vai
attiecīgās dalībvalsts ražošanas reģionā vietējā atklātā tirgū vai mājās.
Ja piešķir šādu atbrīvojumu, katrs ražotājs var izvēlēties, vai to izmantot. Ja šo atbrīvojumu izmanto, nedrīkst izmantot nekādus kvalitātes vai svara kritērijus.
Attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem var noteikt terminu “vietējais atklāts tirgus”, “pārdošana mājās” un “ražošanas reģions” definīcijas.
II. Šķirošana pēc kvalitātes un svara
1. Pēc kvalitātes olas iedala:
A šķira vai “svaigas”,
B šķira.
2. A šķiras olas šķiro arī pēc svara. Olas, kas piegādātas pārtikas vai nepārtikas rūpniecībai, tomēr nav jāšķiro pēc svara.
3. B šķiras olas piegādā vienīgi pārtikas un nepārtikas rūpniecībai.
III. Olu marķēšana
1. A šķiras olas marķē ar ražotāja kodu.
B šķiras olas marķē ar ražotāja kodu un/vai ar kādu citu atzīmi.
Dalībvalstis B šķiras olas var atbrīvot no šīs prasības, ja šādas olas tirgo vienīgi attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
2. Olu marķēšanu atbilstīgi 1. punktam veic ražotnē vai pirmajā iepakošanas centrā, kam piegādā olas.
3. Olas, ko ražotājs pārdevis galapatērētājam attiecīgās dalībvalsts ražošanas reģiona vietējā atklātajā tirgū, marķē atbilstīgi 1. punktam.
Tomēr dalībvalstis var atbrīvot no šīs prasības ražotājus, kuriem nav vairāk par 50 dējējvistām, ja pārdošanas vietā ir norādīts ražotāja nosaukums un adrese.
VII DAĻA
Ziežamie tauki
I. Tirdzniecības nosaukums
Produktus, kas minēti 78. panta 1. punkta f) apakšpunktā, nedrīkst piegādāt vai nodot galapatērētājam bez apstrādes vai nu tieši, vai restorānos, slimnīcās, ēdnīcās vai līdzīgās iestādēs, ja vien tie neatbilst II papildinājumā noteiktajām prasībām.
Šo produktu tirdzniecības nosaukumi ir II papildinājumā minētie nosaukumi, neskarot II punkta 2., 3. un 4. punktu.
II papildinājumā minētie tirdzniecības nosaukumi ir paredzēti šajā daļā definētiem produktiem, uz kuriem attiecas turpmāk norādītie KN kodi un kuru tauku saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 90 % no svara:
piena tauki, uz kuriem attiecas KN kodi 0405 un ex 21 06 ;
tauki, uz kuriem attiecas KN kods ex 15 17 ;
tauki, kuri sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem un uz kuriem attiecas KN kodi ex 15 17 un ex 21 06 .
Tauku saturs sausnā, izņemot sāli, ir vismaz divas trešdaļas.
Tomēr šos tirdzniecības nosaukumus piemēro tikai produktiem, kas 20 °C temperatūrā ir cietā stāvoklī un ir piemēroti ziešanai.
Šīs definīcijas nepiemēro:
to produktu apzīmējumiem, kuru precīzs raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību;
koncentrētiem produktiem (sviests, margarīns, maisījumi) ar tauku saturu 90 % vai vairāk.
II. Terminoloģija
1. Terminu “tradicionāls” var izmantot kopā ar II papildinājuma A daļas 1. punktā paredzēto nosaukumu “sviests”, ja produktu iegūst tieši no piena vai krējuma.
Šajā punktā “krējums” ir produkts, ko iegūst no piena kā emulsiju, kura līdzīga “eļļai ūdenī” un kuras piena tauku saturs ir vismaz 10 %.
2. Termini attiecībā uz II papildinājumā minētajiem produktiem, kas nosaka, netieši norāda vai liek domāt par citādu tauku saturu nekā to, kas paredzēts minētajā papildinājumā, ir aizliegti.
3. Turklāt atkāpjoties no 2. punkta, terminu “pazemināts tauku saturs” vai “liess” var izmantot II papildinājumā minētajiem produktiem, kuru tauku saturs nepārsniedz 62 %.
Termins “pazemināts tauku saturs” un termins “liess” tomēr var aizstāt II papildinājumā lietoto terminu “trīs ceturtdaļas tauku” vai “puse tauku”.
4. Tirdzniecības nosaukumu “minarīns” vai “halvarīns” var izmantot II papildinājuma B daļas 3. punktā minētajiem produktiem.
5. Terminu “augu” var izmantot kopā ar tirdzniecības nosaukumiem, kas ietverti II papildinājuma B daļā, ar nosacījumu, ka produkts satur vienīgi augu izcelsmes taukus ar 2 % tauku satura novirzi dzīvnieku taukiem. Šī novirze piemērojama arī tad, ja ir atsauce uz augu sugām.
VIII DAĻA
Olīveļļas un olīvu izspaidu eļļu nosaukumi un definīcijas
Šajā daļā izklāstīto olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas nosaukumu un definīciju izmantošana ir obligāta attiecīgo produktu tirdzniecībā Savienībā un – ciktāl tie nav pretrunā obligātajiem starptautiskajiem noteikumiem – arī tirdzniecībā ar trešām valstīm.
Mazumtirdzniecībā var tirgot vienīgi eļļas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 3. un 6. punktā.
1) NEAPSTRĀDĀTAS OLĪVEĻĻAS
“Neapstrādātas olīveļļas” ir eļļas, kas no olīvkoku augļiem iegūtas tikai ar mehāniskiem vai citiem fiziskiem līdzekļiem apstākļos, kuri neizraisa pārmaiņas eļļā, un kam nav veikta nekāda cita apstrāde kā vien mazgāšana, dekantēšana, centrifugēšana vai filtrēšana, izņemot eļļas, kas iegūtas, izmantojot šķīdinātājus, palīgvielas ar ķīmisku vai bioķīmisku iedarbību vai pāresterificēšanas procesus, un maisījumus ar citu veidu eļļām.
Neapstrādātas olīveļļas iedala un raksturo šādi.
Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa
“Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa” ir neapstrādāta olīveļļa, kuras maksimālais brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, ir 0,8 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko Komisija šai kategorijai noteikusi saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
Neapstrādāta olīveļļa
“Neapstrādāta olīveļļa” ir neapstrādāta olīveļļa, kuras maksimālais brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, ir 2 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko Komisija šai kategorijai noteikusi saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
Spīdīgā olīveļļa
“Spīdīgā olīveļļa” ir neapstrādāta olīveļļa, kuras brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, pārsniedz 2 g uz 100 g un/vai kuras pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko Komisija šai kategorijai noteikusi saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
2) RAFINĒTA OLĪVEĻĻA
“Rafinēta olīveļļa” ir olīveļļa, kura iegūta, rafinējot neapstrādātu olīveļļu, un kuras brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko šai kategorijai noteikusi Komisija saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
3) OLĪVEĻĻA, KAS SASTĀV NO RAFINĒTAS OLĪVEĻĻAS UN NEAPSTRĀDĀTAS OLĪVEĻĻAS
“Olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas” ir olīveļļas maisījums, kurš iegūts no rafinētas olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, un kura brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 1 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko šai kategorijai noteikusi Komisija saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
4) NEATTĪRĪTA OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA
“Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa” ir eļļa, kura iegūta no olīvu izspaidām, tās apstrādājot ar šķīdinātājiem vai fiziskiem līdzekļiem, vai eļļa, kura – neskaitot dažas noteiktas īpašības – ir atbilstīga spīdīgajai eļļai, izņemot pāresterificēšanas procesā iegūtu eļļu un maisījumus ar cita veida eļļām, un kuras pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko šai kategorijai noteikusi Komisija saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
5) RAFINĒTA OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA
“Rafinēta olīvu izspaidu eļļa” ir eļļa, kura iegūta, rafinējot neattīrītu olīvu izspaidu eļļu, kuras brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko šai kategorijai noteikusi Komisija saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
6) OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA
“Olīvu izspaidu eļļa” ir eļļas maisījums, kurš iegūts no rafinētas olīvu izspaidu eļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, un kura brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 1 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst īpašībām, ko šai kategorijai noteikusi Komisija saskaņā ar 75. panta 2. punktu.
I papildinājums
Vīnogu audzēšanas zonas
Ir šādas vīnogu audzēšanas zonas.
Pie vīnogu audzēšanas A zonas pieder šādas platības:
Vācijā: ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav iekļautas 2. punkta a) apakšpunktā;
Luksemburgā: Luksemburgas vīnogu audzēšanas reģions;
Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā: šo dalībvalstu vīnogu audzēšanas reģioni;
Čehijas Republikā: Čechy vīnogu audzēšanas reģions.
Pie vīnogu audzēšanas B zonas pieder šādas platības:
Vācijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības noteiktajā Baden reģionā;
Francijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības departamentos, kas nav minēti šajā pielikumā, un šādos departamentos:
Austrijā – Austrijas vīnogu audzēšanas reģions;
Čehijas Republikā – Morava vīnogu audzēšanas reģions un ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 1. punkta d) apakšpunktā;
Slovākijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Malokarpatská vinohradnícka oblasť, Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, Nitrianska vinohradnícka oblasť, Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, Východoslovenská vinohradnícka oblasť un 3. punkta f) apakšpunktā nenorādītos vīnogu audzēšanas reģionos;
Slovēnijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:
Rumānijā – Podișul Transilvaniei ►M7 vīnogu audzēšanas reģions ◄ ;
Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Moslavina, Prigorje Bilogora, Plešivica, Pokuplje un Zagorje Međimurje.
Pie vīnogu audzēšanas C I zonas pieder šādas platības:
Francijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības:
Itālijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības Valle d’Aosta reģionā un Sondrio, Bolzano, Trento un Belluno provincē;
Spānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības A Coruña, Asturias, Cantabria, Guipúzcoa un Vizcaya provincē;
Portugālē – ar vīnogulājiem apstādītas platības tajā Norte reģiona daļā, kura atbilst vīna ražošanas apgabalam “Vinho Verde”, kā arī “Concelhos de Bombarral, Laurinhã, Mafra e Torres Vedras” (izņemot “Freguesias da Carvoeira e Dois Portos”), kas pieder pie “Região viticola da Extremadura”;
Ungārijā – visas ar vīnogulājiem apstādītās platības;
Slovākijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionā Tokajská vinohradnícka oblasť;
Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta g) apakšpunktā vai 4. punkta f) apakšpunktā;
Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Hrvatsko Podunavlje un Slavonija.
Pie vīnogu audzēšanas C II zonas pieder šādas platības:
Francijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības:
Itālijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Abruzzo, Campania, Emilia-Romagna, Friuli-Venezia Giulia, Lazio, Liguria, Lombardy (izņemot Sondrio provinci), Marche, Molise, Piedmont, Tuscany, Umbria, Veneto (izņemot Belluno provinci), tostarp salas, kas pieder pie minētajiem reģioniem, piemēram, Elba un pārējās Tuscan arhipelāga salas, Ponziane salas, Capri un Ischia sala;
Spānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādās provincēs:
Slovēnijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Brda jeb Goriška Brda, Vipavska dolina jeb Vipava, Kras un Slovenska Istra;
Bulgārijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska Ravnina (Дунавска равнина), Chernomorski Rayon (Черноморски район), Rozova Dolina (Розова долина);
Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos vīnogu audzēšanas reģionos: Dealurilor Munteniei și Olteniei ar vīna dārziem Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni;
Horvātijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Hrvatska Istra, Hrvatsko primorje un Dalmatinska zagora;
Pie vīnogu audzēšanas C III a zonas pieder šādas platības:
Grieķijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Florina, Imathia, Kilkis, Grevena, Larisa, Ioannina, Levkas, Akhaia, Messinia, Arkadia, Korinthia, Iraklio, Khania, Rethimni, Samos, Lasithi un Thira sala (Santorini);
Kiprā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas vairāk nekā 600 m virs jūras līmeņa;
Bulgārijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 4. punkta e) apakšpunktā.
Pie vīnogu audzēšanas C III b zonas pieder šādas platības:
Francijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības:
Itālijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Calabria, Basilicata, Apulia, Sardinia un Sicily, to skaitā salas, kas pieder pie šiem reģioniem, piemēram, Pantelleria un Lipari, Egadi un Pelagian salas;
Grieķijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 5. punkta a) apakšpunktā;
Spānijā: Spānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 3. punkta c) apakšpunktā vai 4. punkta c) apakšpunktā;
Portugālē – ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionos, kas nav norādīti 3. punkta d) apakšpunktā;
Kiprā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas ne vairāk kā 600 m virs jūras līmeņa;
Maltā – ar vīnogulājiem apstādītas platības;
Horvātijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Sjeverna Dalmacija un Srednja i Južna Dalmacija.
To teritoriju robežas, kuras ietilpst šajā pielikumā minētajās administratīvajās vienībās, nosaka saskaņā ar valstu noteikumiem, kas bija spēkā 1981. gada 15. decembrī, attiecībā uz Spāniju – saskaņā ar valsts noteikumiem, kas bija spēkā 1986. gada 1. martā, un attiecībā uz Portugāli – saskaņā ar valsts noteikumiem, kas bija spēkā 1998. gada 1. martā.
II papildinājums
Ziežamie tauki
Tauku grupa |
Tirdzniecības nosaukums |
Produktu kategorijas |
Definīcijas |
Kategorijas papildu apraksts ar tauku satura norādi masas procentos: |
|
A. Piena tauki Produkti, kuri ir blīva, veidojama emulsija un galvenokārt pieder pie emulsiju veida “ūdens eļļā”, ir iegūti tikai no piena un/vai konkrētiem piena produktiem un kuros tauki ir galvenā vērtības sastāvdaļa. Tomēr var pievienot citas šo produktu ražošanai vajadzīgas vielas, ja tās neizmanto, lai pilnīgi vai daļēji aizvietotu jebkuru piena sastāvdaļu. |
1. Sviests |
Produkts, kura piena tauku saturs nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %, maksimālais ūdens saturs ir 16 % un maksimālais piena beztauku sausnas saturs ir 2 %. |
2. Sviests, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (*1) |
Produkts, kura piena tauku saturs nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. |
|
3. Sviests, kas satur pusi tauku (*2) |
Produkts, kura piena tauku saturs nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. |
|
4. Piena tauku pasta X % |
Produkts ar šādu piena tauku saturu: — mazāks par 39 %, — lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, — lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 % |
|
B. Tauki Produkti, kuri ir blīva, veidojama emulsija un galvenokārt pieder pie emulsiju veida “ūdens eļļā”, ir iegūti no lietošanai pārtikā derīgiem cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem un kuros piena tauku saturs nepārsniedz 3 % tauku satura. |
1. Margarīns |
No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %. |
2. Margarīns, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (*3) |
No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. |
|
3. Maisījums, kas satur pusi tauku (*4) |
No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. |
|
4. Tauku pasta X % |
No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kurā ir šāds tauku saturs: — mazāks par 39 %, — lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, — lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 % |
|
C. Tauki, ko veido augu un/vai dzīvnieku izcelsmes produkti Produkti, kuri ir blīva, veidojama emulsija un galvenokārt pieder pie emulsiju veida “ūdens eļļā”, ir iegūti no lietošanai pārtikā derīgiem cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem un kuros piena tauki veido 10 % līdz 80 % tauku satura. |
1. Tauku maisījums |
No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %. |
2. Tauku maisījums, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (*5) |
No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. |
|
3. Tauku maisījums, kas satur pusi tauku (*6) |
No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. |
|
4. Tauku maisījuma pasta X % |
No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kurā ir šāds tauku saturs: — mazāks par 39 %, — lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, — lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 % |
|
(*1)
Atbilst “smør 60” dāņu valodā.
(*2)
Atbilst “smør 40” dāņu valodā.
(*3)
Atbilst “margarine 60” dāņu valodā.
(*4)
Atbilst “margarine 40” dāņu valodā.
(*5)
Atbilst “blandingsprodukt 60” dāņu valodā.
(*6)
Atbilst “blandingsprodukt 40” dāņu valodā. |
Šajā papildinājumā uzskaitīto produktu piena tauku komponenti var mainīt tikai ar fizikāliem procesiem.
VIII PIELIKUMS
80. PANTĀ MINĒTĀS VĪNDARĪBAS METODES
I DAĻA
Stiprināšana, paskābināšana, atskābināšana dažās vīnogu audzēšanas zonās un dealkoholizācija;
A. Stiprināšanas ierobežojumi
1. Ja dažās Savienības vīnogu audzēšanas zonās tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut palielināt dabisko spirta tilpumkoncentrāciju svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīnam, kuri iegūti no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 81. pantu.
2. Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B iedaļā minētās vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
vīnogu audzēšanas A zonā 3 %;
vīnogu audzēšanas B zonā 2 %;
vīnogu audzēšanas C zonā 1,5 %.
3. Gados, kad klimatiskie apstākļi ir bijuši īpaši nelabvēlīgi, dalībvalstis 2. punktā noteikto(-ās) robežvērtību(-as) var palielināt par 0,5 % izņēmuma kārtā attiecīgajiem reģioniem. Dalībvalstis par katru šādu palielinājumu paziņo Komisijai.
B. Stiprināšanas procesi
1. Šīs daļas A iedaļā paredzēto dabiskās spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanu ir atļauts veikt tikai:
svaigām vīnogām, rūgstošai vīnogu misai vai rūgstošam jaunvīnam pievienojot saharozi, koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu;
vīnogu misai pievienojot saharozi, koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai to daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi;
vīnam, to daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu.
2. Procesi, kas minēti 1. punktā, savstarpēji cits citu izslēdz, ja vīna vai vīnogu misas stiprināšanai izmanto koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu un ir izmaksāts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.y pantu.
3. Saharozes pievienošanu, kas paredzēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, drīkst veikt, tikai pievienojot sauso cukuru, un tikai šādās zonās:
vīnogu audzēšanas A zonā;
vīnogu audzēšanas B zonā;
vīnogu audzēšanas C zonā,
izņemot vīna dārzus Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Kiprā, Portugālē un vīna dārzus Francijas departamentos, kuri ir šādu apelācijas tiesu jurisdikcijā:
Tomēr izņēmuma kārtā iepriekš minētajos Francijas departamentos valsts iestādes var atļaut stiprināšanu ar sauso cukuru. Francija nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par šādu atļauju.
4. Koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošanas rezultātā svaigu saspiestu vīnogu, vīnogu misas, rūgstošas vīnogu misas un rūgstoša jaunvīna sākotnējais tilpums nedrīkst palielināties vairāk kā par 11 % vīnogu audzēšanas A zonā, 8 % vīnogu audzēšanas B zonā un 6,5 % vīnogu audzēšanas C zonā.
5. Tādas vīnogu misas vai vīna koncentrēšanas rezultātā, kuriem veikti 1. punktā minētie procesi:
šo produktu sākotnējais tilpums nedrīkst samazināties vairāk kā par 20 %;
neatkarīgi no A iedaļas 2. punkta c) apakšpunkta šo produktu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst palielināties vairāk kā par 2 %.
6. Šīs iedaļas 1. un 5. punktā minētie procesi nedrīkst palielināt svaigu vīnogu, vīnogu misas, rūgstošas vīnogu misas, rūgstoša jaunvīna vai vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju:
līdz vairāk nekā 11,5 % vīnogu audzēšanas A zonā;
līdz vairāk nekā 12 % vīnogu audzēšanas B zonā;
līdz vairāk nekā 12,5 % vīnogu audzēšanas C I zonā;
līdz vairāk nekā 13 % vīnogu audzēšanas C II zonā un
līdz vairāk nekā 13,5 % vīnogu audzēšanas C III zonā.
7. Atkāpjoties no 6. punkta, dalībvalstis var:
attiecībā uz sarkanvīnu – palielināt 6. punktā minēto produktu kopējās spirta tilpumkoncentrācijas augšējo robežu līdz 12 % vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5 % vīnogu audzēšanas B zonā;
līdz dalībvalstu noteiktai robežvērtībai palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 6. punktā minētajiem produktiem, lai ražotu vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
C. Paskābināšana un atskābināšana
1. Drīkst veikt svaigu vīnogu, vīnogu misas, daļēji norūgušas vīnogu misas, rūgstoša jaunvīna un vīna paskābināšanu un atskābināšanu.
2. Šīs iedaļas 1. punktā minēto produktu paskābināšanu drīkst veikt tikai līdz robežvērtībai 4 g/l, kas izteikta vīnskābē, vai 53,3 miliekvivalenti uz litru.
3. Vīna atskābināšanu drīkst veikt tikai līdz robežvērtībai 1 g/l, kas izteikta vīnskābē, vai 13,3 miliekvivalenti uz litru.
4. Vīnogu misu, kas paredzēta koncentrēšanai, drīkst daļēji atskābināt.
5. Viena un tā paša produkta paskābināšana un stiprināšana, izņemot atkāpes, kas Komisijai jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot 75. panta 2. punktu, un paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas savstarpēji cits citu izslēdz.
D. Procesi
1. Neviens no B un C iedaļā minētajiem procesiem, izņemot vīnu paskābināšanu un atskābināšanu, nav atļauts, ja vien to neveic, ievērojot nosacījumus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam, laikā, kad svaigās vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu pārstrādā vīnā vai jebkurā citā vīna dzērienā, kas paredzēts tiešai lietošanai pārtikā, izņemot dzirkstošo vīnu vai gāzētu dzirkstošo vīnu, un tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.
2. Vīnu koncentrēšana notiek tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.
Vīnu paskābināšanu un atskābināšanu veic tikai tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas attiecīgā vīna ražošanā izmantotās vīnogas.
4. Par katru 1., 2. un 3. punktā minēto procesu paziņo kompetentajām iestādēm. ►C4 Tas pats attiecas uz koncentrētas vīnogu misas, rektificētas koncentrētas vīnogu misas vai saharozes daudzumiem, kurus fiziskas vai juridiskas personas (jo īpaši ražotāji, pudeļu pildītāji, pārstrādātāji un tirgotāji) vai šādu personu grupas, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam, profesionālās darbības veikšanai tur vienā laikā un vietā ar svaigām vīnogām, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai nefasētu vīnu. ◄ Tomēr paziņojumu par šādiem daudzumiem var aizstāt ar ierakstu preču ievešanas un krājumu izmantošanas reģistrā.
5. Visus B un C iedaļā minētos procesus reģistrē 147. pantā minētajā pavaddokumentā, kuru izmanto, laižot apgrozībā produktus, ar kuriem veikti minētie procesi.
6. Ja vien nav noteiktas atkāpes ārkārtēju klimatisko apstākļu dēļ, B un C iedaļā minētos procesus nedrīkst veikt:
vīnogu audzēšanas C zonā pēc 1. janvāra;
vīnogu audzēšanas A un B zonā pēc 16. marta, un tos veic tikai produktiem, kas iegūti no vīnogu ražas, kura novākta tieši pirms minētajiem datumiem.
7. Neskarot 6. punktu, vīna koncentrēšanu atdzesējot, kā arī paskābināšanu un atskābināšanu drīkst veikt visu gadu.
E. Dealkoholizācijas procesi
VII pielikuma II daļas 1. punktā un 4.–9. punktā minēto vīnkopības produktu spirta satura daļējai vai gandrīz pilnīgai samazināšanai ir atļauts izmantot zemāk uzskaitītos dealkoholizācijas procesus vai nu katru atsevišķi, vai kombinācijā ar citiem zemāk uzskaitītajiem dealkoholizācijas procesiem:
daļēja vakuuma iztvaicēšana;
membrānu metodes;
destilācija.
Izmantojot dealkoholizācijas procesus, netiek pieļauts, ka vīnkopības produktam rodas organoleptiski defekti. Nedrīkst līdztekus vīnkopības produkta spirta satura likvidēšanai palielināt cukura saturu vīnogu misā.
II DAĻA
Ierobežojumi
A. Vispārēja informācija
1. Visās atļautajās vīndarības metodēs ir aizliegta ūdens pievienošana, izņemot gadījumus, kad tas vajadzīgs konkrētu tehnisku iemeslu dēļ.
2. Visās atļautajās vīndarības metodēs ir aizliegta spirta pievienošana, izņemot metodes, kas saistītas ar svaigu vīnogu misu, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu, un ar desertvīnu, dzirkstošo vīnu, vīnu, kas stiprināts destilācijai, vai pusdzirkstošo vīnu.
3. Vīnu, kas stiprināts destilācijai, izmanto tikai destilācijai.
B. Svaigas vīnogas, vīnogu misa un vīnogu sula
1. Vīnogu misu, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu, izmanto tikai tādu produktu sagatavošanai, uz kuriem neattiecas KN kods 2204 10 , 2204 21 un 2204 29 . Tas neskar stingrākus noteikumus, kurus dalībvalstis var piemērot tādu produktu ražošanai šo dalībvalstu teritorijā, uz kuriem neattiecas KN kods 2204 10 , 2204 21 un 2204 29 .
2. Vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu nedrīkst pārstrādāt vīnā vai pievienot vīnam. Savienības teritorijā nedrīkst realizēt šo produktu spirta rūgšanu.
Produktiem, kas paredzēti, lai Īrijā un Polijā ražotu produktus ar KN kodu 2206 00 , attiecībā uz kuriem dalībvalstis var atļaut izmantot saliktu nosaukumu, kurā iekļauts produkta tirdzniecības nosaukums “vīns”, 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro.
4. Rūgstošu vīnogu misu, kura iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, laiž tirgū tikai tādēļ, lai izgatavotu desertvīnus vīnogu audzēšanas reģionos, kuros šāda izmantošana bijusi tradicionāla 1985. gada 1. janvārī, un lai ražotu vīnu no pārgatavām vīnogām.
5. Svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu, vīnogu sulu, koncentrētu vīnogu sulu un vīnu, vai šo produktu maisījumus, kuru izcelsme ir trešā valstī, nedrīkst pārstrādāt VII pielikuma II daļā minētos produktos vai pievienot šiem produktiem Savienības teritorijā.
C. Vīnu sajaukšana
Savienības teritorijā ir aizliegta trešās valsts izcelsmes vīnu kupāža ar Savienības izcelsmes vīniem un dažādu trešo valstu izcelsmes vīnu kupāža.
D. Blakusprodukti
1. Vīnogu pārspiešana ir aizliegta. Ņemot vērā vietējos un tehniskos apstākļus, dalībvalstis pieņem lēmumu par minimālo spirta saturu izspaidās un nogulsnēs pēc vīnogu izspiešanas.
Spirta saturu šajos blakusproduktos dalībvalstis nosaka tādā līmenī, kas ir vismaz vienāds ar 5 % attiecībā pret spirta saturu saražotajā vīnā.
2. No vīna nogulsnēm vai vīnogu izspaidām nedrīkst izgatavot ne vīnu, ne kādu citu dzērienu, kas paredzēts tiešai lietošanai pārtikā, izņemot spirtu, stipros alkoholiskos dzērienus un izspaidu ekstrakta vīnu. Vīna liešanu uz vīna nogulsnēm, vīnogu izspaidām vai izspiestas aszú masas atļauj, ievērojot nosacījumus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam, ja tā ir tradicionāli lietota prakse “Tokaji fordítás” un “Tokaji máslás” ražošanā Ungārijā un “Tokajský forditáš” un “Tokajský mášláš” ražošanā Slovākijā.
3. Vīna nogulšņu presēšana un vīnogu izspaidu atkārtota raudzēšana ir atļauta vienīgi destilācijai vai izspaidu ekstrakta vīna ražošanai. Vīna nogulšņu filtrēšanu un centrifugēšanu neuzskata par presēšanu, ja iegūtajiem produkti ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē.
4. Ja attiecīgā dalībvalsts ir atļāvusi ražot izspaidu ekstrakta vīnu, to izmanto tikai destilācijai vai patēriņam vīna ražotāju mājsaimniecībā.
5. Neskarot dalībvalstu iespēju pieņemt lēmumu pieprasīt, lai blakusproduktus likvidētu destilējot, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai personu grupām, kuru rīcībā ir blakusprodukti, šie produkti ir jālikvidē, ievērojot nosacījumus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 75. panta 2. punktam.
IX PIELIKUMS
FAKULTATĪVIE REZERVĒTIE APZĪMĒJUMI
Produkta kategorija (atsauce uz kombinētās nomenklatūras klasifikāciju) |
Fakultatīvais rezervētais apzīmējums |
mājputnu gaļa (KN kodi 0207 un 0210 ) |
baroti ar … % … ar auzām barota zoss ekstensīvā turēšana telpās/audzēti kūtī brīvā turēšana tradicionālā brīvā turēšana brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā kaušanas vecums nobarošanas laikposma ilgums |
olas (KN kods 0407 ) |
svaigas ekstra vai ekstra svaigas norāde par dējējvistu barošanu |
olīveļļa (KN kods 1509 ) |
pirmais aukstais spiedums aukstā ekstrakcija skābums pikantums augļainums: gatavi vai zaļi augļi rūgtums robusts vidējs viegls sabalansēts maiga eļļa |
X PIELIKUMS
CUKURBIEŠU IEPIRKŠANAS NOTEIKUMIREGULAS 125. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAJĀ LAIKPOSMĀ
I PUNKTS
1. Piegādes līgumus par konkrētu cukurbiešu daudzumu sagatavo rakstveidā.
2. Piegādes līgumu termiņš var aptvert vairākus gadus.
3. Piegādes līgumos var norādīt, vai ir iespējams piegādāt papildu cukurbiešu daudzumus un ar kādiem noteikumiem.
II PUNKTS
1. Piegādes līgumos norāda I punktā minētā cukurbiešu daudzuma iepirkuma cenas.
Šā punkta 1. apakšpunktā minēto cenu piemēro cukurbietēm, kuras ir veselas, tīras un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē un kuru cukura saturs pieņemšanas punktā ir 16 %.
Cenu pielāgo, saskaņā ar pušu iepriekšēju vienošanos šo cenu paaugstinot vai pazeminot, lai ņemtu vērā atkāpes no pirmajā daļā minētās kvalitātes.
3. Piegādes līgumā precizē, kā tirgus cenu attīstība sadalāma starp pusēm.
4. Piegādes līgumos paredz noteiktu cukura saturu cukurbietēs. Tajos iekļauj konversijas skalu, norādot dažādos cukura satura līmeņus un koeficientus, ko izmanto piegādāto cukurbiešu daudzumu pārvēršanai daudzumos, kas atbilst piegādes līgumā norādītajam cukura saturam.
Skalas pamatā ir iznākumi, kas atbilst dažādiem cukura satura līmeņiem.
III PUNKTS
Piegādes līgumos iekļauj noteikumus par cukurbiešu piegādes posmiem un par piegāžu parasto ilgumu.
IV PUNKTS
1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu savākšanas centrus un nosacījumus, kas saistīti ar piegādi un transportu.
2. Piegādes līgumos paredz, ka ir skaidri noteikta atbildība par izmaksām saistībā ar iekraušanu un transportēšanu no savākšanas centriem. Ja piegādes līgumos ir prasīts, ka cukura ražošanas uzņēmumiem jāpiedalās iekraušanas un transportēšanas izmaksu segšanā, skaidri nosaka attiecīgo procentuālo daļu vai summas.
3. Piegādes līgumos paredz, ka ir skaidri noteiktas katrai pusei saistošās izmaksas.
V PUNKTS
1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu pieņemšanas punktus.
2. Ja cukurbiešu pārdevēji un cukura ražošanas uzņēmumi jau ir parakstījuši piegādes līgumu par iepriekšējo tirdzniecības gadu, pieņemšanas punkti, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties. Nozares nolīgumos var izdarīt atkāpes no šā noteikuma.
VI PUNKTS
1. Piegādes līgumos paredz cukura satura noteikšanu, izmantojot polarimetrisko metodi, vai, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību, citu pušu starpā saskaņotu metodi. Pieņemšanas laikā paņem cukurbiešu paraugu.
2. Nozares nolīgumos var paredzēt paraugu ņemšanu citā posmā. Tādos gadījumos līgumā paredz korekciju, kas vajadzīga, lai kompensētu cukura satura samazinājumu laikā no pieņemšanas līdz parauga ņemšanai.
VII PUNKTS
Piegādes līgumos paredz, ka bruto svaru, taru un cukura saturu nosaka, izmantojot vienu no saskaņotajām procedūrām:
noteikšanu veic cukura ražošanas uzņēmums un cukurbiešu audzētāju nozares organizācija kopīgi, ja tas paredzēts nozares nolīgumā;
noteikšanu veic cukura ražošanas uzņēmums cukurbiešu audzētāju nozares organizācijas uzraudzībā;
noteikšanu veic cukura ražošanas uzņēmums attiecīgās dalībvalsts atzīta eksperta uzraudzībā, ar nosacījumu, ka cukurbiešu pārdevējs sedz izmaksas.
VIII PUNKTS
1. Piegādes līgumos cukura ražošanas uzņēmumiem pieprasa izpildīt vienu vai vairākas no turpmāk minētajām saistībām attiecībā uz visu piegādāto cukurbiešu daudzumu:
bez maksas atdot cukurbiešu pārdevējam svaigo masu, kas iegūta no piegādāto cukurbiešu tonnas, no fabrikas;
bez maksas atdot cukurbiešu pārdevējam daļu no presētās, žāvētās, vai žāvētās un melasi saturošās cukurbiešu masas, no fabrikas;
atdot cukurbiešu pārdevējam presēto vai žāvēto cukurbiešu masu, no fabrikas; šajā gadījumā cukura ražošanas uzņēmums var prasīt, lai cukurbiešu pārdevējs sedz presēšanas vai žāvēšanas izdevumus;
izmaksāt cukurbiešu pārdevējam kompensāciju, ņemot vērā attiecīgās biešu masas pārdošanas iespējas.
2. Ja kāda daļa no visu piegādāto cukurbiešu daudzuma ir pakļauta citādai apstrādei, piegādes līgums uzliek vairākas no saistībām, kas minētas 1. punktā.
3. Nozares nolīgumos var paredzēt biešu masas piegādi citā posmā, kas nav minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
IX PUNKTS
Piegādes līgumos nosaka visu avansa maksājumu un cukurbiešu iepirkuma cenas samaksas termiņus.
X PUNKTS
Ja piegādes līgumos paredz noteikumus, kas attiecas uz šajā pielikumā aplūkotajiem jautājumiem, vai ja tajos ir noteikumi, ar ko reglamentē citus jautājumus, minēto līgumu noteikumi un sekas nav pretrunā šim pielikumam.
XI PUNKTS
Nozares nolīgumos, kas minēti šīs regulas II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā, iekļauj samierināšanas vai mediācijas mehānismus un arbitrāžas klauzulas.
2. Nozares nolīgumos var paredzēt standarta paraugu piegādes nolīgumiem, kas ir saskaņā ar šo regulu un Savienības noteikumiem.
3. Ja nozares nolīgumos Savienības, reģionālā vai vietējā līmenī paredz noteikumus, kas attiecas uz jautājumiem, kuri risināti šajā regulā,, vai ja tajos ir noteikumi, ar ko reglamentē citus jautājumus, minēto nolīgumu noteikumi un sekas nav pretrunā šim pielikumam.
4. Nolīgumos, kas minēti 3. punktā, jo īpaši paredz:
II punkta 4. apakšpunktā minēto konversijas skalu;
noteikumus par audzējamo cukurbiešu šķirņu sēklu izvēli un piegādi;
piegādājamo cukurbiešu minimālo cukura saturu;
prasību attiecībā uz cukura ražošanas uzņēmuma un cukurbiešu pārdevēja pārstāvju apspriešanos pirms cukurbiešu piegāžu sākuma datuma noteikšanas;
piemaksu cukurbiešu pārdevējiem par ātrām vai novēlotām piegādēm;
informāciju par nosacījumiem un izmaksām saistībā ar biešu masu, kas minēta IX punktā;
to, ka cukurbiešu pārdevējs izņem biešu masu;
noteikumus par cenu pielāgošanu gadījumos, kad ir panākta vienošanās par daudzgadu līgumiem;
noteikumus par paraugu ņemšanu un metodēm bruto svara, taras un cukura satura noteikšanai.
5. Attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums un cukurbiešu pārdevēji var vienoties par vērtības – tostarp tirgus guvumu un zaudējumu – sadales klauzulām, ar kurām nosaka, kādā veidā starp tiem tiks sadalītas attiecīgās cukura vai citu preču tirgus cenu izmaiņas.
▼M7 —————
XIV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA, KAS MINĒTA 230. PANTĀ
Regula (EK) Nr. 1234/2007 |
Šī Regula |
Regula (ES) Nr. 1306/2013 |
1. pants |
1. pants |
— |
2. panta 1. punkts |
3. panta 1. un 2. punkts |
— |
2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
— |
— |
2. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
15. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
— |
3. pants |
6. pants |
— |
4. pants |
— |
— |
5. panta first paragraph |
— |
— |
5. panta otrās daļas pirmā rindkopa |
3. panta 4. punkts |
— |
5. panta otrās daļas otrā rindkopa |
— |
— |
5. panta trešā daļa |
5. panta a) punkts |
— |
6. pants |
— |
— |
7. pants |
9. pants |
— |
8. pants |
7. pants |
— |
9. pants |
126. pants |
— |
10. pants |
11. pants |
— |
11. pants |
12. pants |
— |
12. pants |
13. pants |
— |
13. pants |
14. pants (1) |
— |
14. pants (svītrots) |
— |
— |
15. pants (svītrots) |
— |
— |
16. pants (svītrots) |
— |
— |
17. pants (svītrots) |
— |
— |
18. panta 1. līdz 4. punkts |
15. panta 2. punkts (1) |
— |
18. panta 5. punkts |
— |
— |
19. pants (svītrots) |
— |
— |
20. pants (svītrots) |
— |
— |
21. pants (svītrots) |
— |
— |
22. pants (svītrots) |
— |
— |
23. pants (svītrots) |
— |
— |
24. pants (svītrots) |
— |
— |
25. pants |
16. panta 1. punkts |
— |
26. pants |
— |
— |
27. pants |
— |
— |
28. pants |
— |
— |
29. pants |
— |
— |
30. pants (svītrots) |
— |
— |
31. pants |
17. pants |
— |
32. pants |
— |
— |
33. pants |
[18. pants] |
— |
34. pants |
[18. pants] |
— |
35. pants (svītrots) |
— |
— |
36. pants (svītrots) |
— |
— |
37. pants |
[18. pants] |
— |
38. pants |
[18. pants] |
— |
39. pants |
[19. panta 3. punkts] |
— |
40. pants |
[19. panta 5. punkta a) apakšpunkts un 20. panta o) punkta iii) apakšpunkts] |
— |
41. pants |
— |
— |
42. panta 1. punkts |
10. pants |
— |
42. panta 2. punkts |
20. panta u) punkts |
— |
43. panta a) līdz f), i), j) un l) punkts |
19. un 20. pants |
— |
43. panta g), h) un k) punkts |
— |
— |
44. pants |
220. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 2. un 3. punkts |
— |
45. pants |
220. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 2. un 3. punkts |
— |
46. panta 1. punkts |
220. panta 5. punkts |
— |
46. panta 2. punkts |
220. panta 6. punkts |
— |
47. pants |
219. pants |
— |
48. pants |
219. pants |
— |
49. pants |
135. pants (1) |
— |
50. pants |
125. un 127. pants |
— |
51. pants |
128. pants (1) |
— |
52. pants |
130. pants |
— |
52.a pants |
— |
— |
53. panta a) punkts |
132. panta c) punkts |
— |
53. panta b) punkts |
130. panta 2. punkts |
— |
53. panta c) punkts |
130. panta 6. punkts |
— |
54. pants |
166. pants |
— |
55. pants |
— (2) |
— |
56. pants |
136. pants |
— |
57. pants |
137. pants |
— |
58. pants |
— |
— |
59. pants |
— |
— |
60. pants |
138. pants |
— |
61. pants |
139. pants |
— |
62. pants |
140. pants |
— |
63. pants |
141. pants |
— |
64. panta 1. punkts |
142. panta 1. punkts |
— |
64. panta 2. un 3. punkts |
142. panta 2. punkts (1) |
— |
65. pants |
— (2) |
— |
66. pants |
— (2) |
— |
67. pants |
— (2) |
— |
68. pants |
— (2) |
— |
69. pants |
— (2) |
— |
70. pants |
— (2) |
— |
71. pants |
— (2) |
— |
72. pants |
— (2) |
— |
73. pants |
— (2) |
— |
74. pants |
— (2) |
— |
75. pants |
— (2) |
— |
76. pants |
— (2) |
— |
77. pants |
— (2) |
— |
78. pants |
— (2) |
— |
79. pants |
— (2) |
— |
80. pants |
— (2) |
— |
81. pants |
— (2) |
— |
82. pants |
— (2) |
— |
83. pants |
— (2) |
— |
84. pants |
— (2) |
— |
85. pants |
Attiecas uz pienu — (2) Attiecas uz citām nozarēm |
— |
— 85. panta a) punkts |
143. panta 1. punkts un 144. panta a) punkts |
— |
— 85. panta b) punkts |
144. panta j) punkts |
— |
— 85. panta c) punkts |
144. panta i) punkts |
— |
— 85. panta d) punkts |
— |
— |
85.a pants |
— (1) |
— |
85.b pants |
— (1) |
— |
85.c pants |
— (1) |
— |
85.d pants |
— (1) |
— |
85.e pants |
— (1) |
— |
85.f pants |
— (1) |
— |
85.g pants |
— (1) |
— |
85.h pants |
— (1) |
— |
85.i pants |
— (1) |
— |
85.j pants |
— (1) |
— |
85.k pants |
— (1) |
— |
85.l pants |
— (1) |
— |
85.m pants |
— (1) |
— |
85.n pants |
— (1) |
— |
85.o pants |
— |
— |
85.p pants |
— |
— |
85.q pants |
— |
— |
85.r pants |
— |
— |
85.s pants |
— |
— |
85.t pants |
— |
— |
85.u pants |
— |
— |
85.v pants |
— |
— |
85.w pants |
— |
— |
85.x pants |
— |
— |
86. pants (svītrots) |
— |
— |
87. pants (svītrots) |
— |
— |
88. pants (svītrots) |
— |
— |
89. pants (svītrots) |
— |
— |
90. pants (svītrots) |
— |
— |
91. pants |
— |
— |
92. pants |
— |
— |
93. pants |
— |
— |
94. pants |
— |
— |
94.a pants |
— |
— |
95. pants |
— |
— |
95.a pants |
— |
— |
96. pants (svītrots) |
— |
— |
97. pants |
129. pants (1) |
— |
98. pants |
— (1) |
— |
99. pants |
— |
— |
100. pants |
— |
— |
101. pants (svītrots) |
— |
— |
102. pants |
26. pants (1) |
— |
102. panta 2. punkts |
217. pants |
— |
102.a pants |
58. pants |
— |
103. pants |
29., 30. un 31. pants |
— |
103.a pants |
— |
— |
103.b pants |
32. pants |
— |
103.c pants |
33. pants |
— |
103.d pants |
34. pants |
— |
103.e pants |
35. pants |
— |
103.f pants |
36. pants |
— |
103.g pants |
33. panta 1. punkts, 37. panta a) punkts un 38. panta b) punkts |
— |
103.ga pants |
23. pants |
— |
103.ga panta 7. punkts |
217. pants |
— |
103.h panta a) līdz e) punkts |
37. un 38. pants |
— |
103.h panta f) punkts |
24. un 25. pants |
— |
103.i pants |
39. pants |
— |
103.j pants |
40. pants |
— |
103.k pants |
41. pants |
— |
103.l pants |
42. pants |
— |
103.m pants |
43. pants |
— |
103.n pants |
44. pants |
— |
103.n panta 4. punkts |
212. pants |
— |
103.o pants |
— |
— |
103.p pants |
45. pants |
— |
103.q pants |
46. pants |
— |
103.r pants |
47. pants |
— |
103.s pants |
48. pants |
— |
103.t pants |
49. pants |
— |
103.u panta 1. punkta a) apakšpunkts |
50. pants |
— |
103.u panta 1. punkta b) apakšpunkts |
51. pants |
— |
103.u panta 2. līdz 5. punkts |
52. pants |
— |
103.v pants |
50. pants |
— |
103.w pants |
— |
— |
103.x pants |
— |
— |
103.y pants |
— |
— |
103.z pants |
— |
— |
103.za pants |
53. un 54. pants |
— |
104. pants |
— |
— |
105. panta 1. punkts |
55. panta 1. punkts |
— |
105. panta 2. punkts |
215. pants |
— |
106. pants |
55. panta 4. punkts |
— |
107. pants |
55. panta 3. punkts |
— |
108. panta 1. punkts |
55. panta 2. punkts |
— |
108. panta 2. punkts |
— |
— |
109. panta pirmais teikums |
55. panta 1. punkta pēdējais teikums |
— |
110. pants |
56. un 57. pants |
— |
111. pants |
— |
— |
112. pants |
— |
— |
113. panta 1. punkts |
75. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts un 2. punkts |
— |
113. panta 2. punkts |
75. panta 5. punkts |
— |
113. panta 3. punkta pirmā daļa |
74. pants |
— |
113. panta 3. punkta otrā daļa |
— |
89. pants |
113.a panta 1. līdz 3. punkts |
76. pants |
— |
113.a panta 4. punkts |
— (2) |
— |
113.b pants |
78. pants |
— |
113.c pants |
167. pants |
— |
113.d panta 1. punkta pirmā daļa |
78. panta 1. un 2. punkts |
— |
113.d panta 1. punkta otrā daļa |
VII pielikums, II daļas 1. punkts |
— |
113.d panta 2. punkts |
78. panta 3. punkts |
— |
113.d panta 3. punkts |
82. pants |
— |
114. pants |
78. panta 1. punkts (2) |
— |
115. pants |
78. panta 1. punkts, 75. panta 1. punkta h) apakšpunkts (2) |
— |
116. pants |
78. panta 1. punkts, 75. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkts (2) |
— |
117. pants |
77. pants |
— |
118. pants |
78. panta 1. punkts |
— |
118.a pants |
92. pants |
— |
118.b pants |
93. pants |
— |
118.c pants |
94. pants |
— |
118.d panta 1. punkts |
94. panta 3. punkts |
— |
118.d panta 2. un 3. punkts |
[109. panta 3. punkts] |
— |
118.e pants |
95. pants |
— |
118.f pants |
96. pants |
— |
118.g pants |
97. pants |
— |
118.h pants |
98. pants |
— |
118.i pants |
99. pants |
— |
118.j pants |
100. pants |
— |
118.k pants |
101. pants |
— |
118.l pants |
102. pants |
— |
118.m pants |
103. pants |
— |
118.n pants |
104. pants |
— |
118.o pants |
— |
90. panta 2. punkts |
118.p pants |
— |
90. panta 3. punkts |
118.q pants |
105. pants |
— |
118.r pants |
106. pants |
— |
118.s pants |
107. pants |
— |
118.t pants |
108. pants |
— |
118.u pants |
112. pants |
— |
118.v pants |
113. pants |
— |
118.w pants |
117. pants |
— |
118.x pants |
118. pants |
— |
118.y pants |
119. pants |
— |
118.z pants |
120. pants |
— |
118.za pants |
121. pants |
— |
118.zb pants |
— |
— |
119. pants |
— |
— |
120. pants |
— |
— |
120.a pants |
81. pants |
— |
120.b pants |
— |
— |
120.c pants |
80. pants |
— |
120.d panta pirmā daļa |
83. panta 2. punkts |
— |
120.d panta otrā daļa |
[223. pants] |
— |
120.e panta 1. punkts |
75. panta 3. un 4. punkts |
— |
120.e panta 2. punkts |
83. panta 3. un 4. punkts |
— |
120.f pants |
80. panta 3. punkts |
— |
120.g pants |
80. panta 5. punkts un 91. panta c) punkts |
— |
121.a panta i) punkts |
75. panta 2. punkts |
— |
121.a panta ii) punkts |
75. panta 3. punkts |
— |
121.a panta iii) punkts |
89. pants |
— |
121.a panta iv) punkts |
75. panta 2. punkts un 91. panta b) punkts |
— |
121. panta b) punkts |
91. panta a) punkts, 78. panta 3. punkts |
— |
121. panta c) punkta i) apakšpunkts |
91. panta a) punkts |
— |
121. panta c) punkta ii) un iii) apakšpunkts |
91. panta d) punkts |
— |
121. panta c) punkta iv) apakšpunkts |
[223. pants] |
— |
121. panta d) punkta i) apakšpunkts |
78. panta 1. punkts |
— |
121. panta d) punkta ii) līdz v) un vii) apakšpunkts |
75. panta 2. un 3. punkts |
— |
121. panta d) punkta vi) apakšpunkts |
89. pants |
— |
121. panta e) punkta (i) apakšpunkts |
78. panta 1. punkts |
— |
121. panta e) punkta ii) līdz v), vii) apakšpunkts |
75. panta 2. un 3. punkts |
— |
121. panta e) punkta vi) apakšpunkts |
75. panta 2. punkts |
— |
121. panta f) punkta i) apakšpunkts |
78. panta 1. punkts |
— |
121. panta f) punkta ii), iii) un v) apakšpunkts |
75. panta 3. punkts |
— |
121. panta f) punkta iv) un vii) apakšpunkts |
91. panta g) punkts |
— |
121. panta f) punkta vi) punkts |
[223. pants] |
— |
121. panta g) punkts |
75. panta 3. punkts |
— |
121. panta h) punkts |
91. panta d) punkts |
— |
121. panta i) punkts |
— |
— |
121. panta j) punkta i) apakšpunkts |
75. panta 3. punkts |
— |
121. panta j) punkta ii) apakšpunkts |
91. panta d) punkts |
89. pants |
121. panta k) punkts |
122. pants |
— |
121. panta l) punkts |
114., 115. un 116. pants |
— |
121. panta m) punkts |
122. pants |
— |
121. panta otrā daļa |
78. panta 3. punkts |
— |
121. panta trešā daļa |
75. panta 3. un 4. punkts |
— |
121. panta ceturtās daļas a) līdz f) punkts |
75. panta 3. punkts |
— |
121. panta ceturtās daļas g) punkts |
75. panta 3. punkta m) punkts |
— |
121. panta ceturtās daļas h) punkts |
80. panta 4. punkts |
— |
122. pants |
152. un 160. pants |
— |
123. pants |
157. pants |
— |
124. pants |
— |
— |
125. pants |
— |
— |
125.a pants |
153. un 160. pants |
— |
125.b pants |
154. pants |
— |
125.c pants |
156. pants |
— |
125.d pants |
155. pants |
— |
125.e pants |
— |
— |
125.f pants |
164. pants |
— |
125.g pants |
164. panta 6. punkts |
— |
125.h pants |
175. panta d) punkts |
— |
125.i pants |
165. pants |
— |
125.j pants |
164. pants |
— |
125.k pants |
158. pants |
— |
125.l pants |
164. pants |
— |
125.m pants |
164. panta 6. punkts [un 175. panta d) punkts] |
— |
125.n pants |
165. pants |
— |
125.o pants |
154. un 158. pants |
— |
126. pants |
165. pants |
— |
126.a panta 1., 3. un 4. punkts |
161. pants |
— |
126.a panta 2. punkts |
156. panta 2. punkts |
— |
126.b pants |
163. pants |
— |
126.c pants |
149. pants |
— |
126.d pants |
150. pants |
— |
126.e pants |
173. panta 2. punkts un 174. panta 2. punkts |
— |
127. pants |
173. pants |
— |
128. pants |
— |
— |
129. pants |
— |
— |
130. pants |
176. panta 1. punkts |
— |
131. pants |
176. panta 2. punkts |
— |
132. pants |
176. panta 3. punkts |
— |
133. pants |
[177. panta 2. punkta e) punkts] |
— |
133.a panta 1. punkts |
181. pants |
— |
133.a panta 2. punkts |
191. pants |
— |
134. pants |
177. un 178. pants |
— |
135. pants |
— |
— |
136. pants |
[180. pants] |
— |
137. pants |
[180. pants] |
— |
138. pants |
[180. pants] |
— |
139. pants |
[180. pants] |
— |
140. pants |
[180. pants] |
— |
140.a pants |
181. pants |
— |
141. pants |
182. pants |
— |
142. pants |
193. pants |
— |
143. pants |
180. pants |
— |
144. pants |
184. pants |
— |
145. pants |
187. panta a) punkts |
— |
146. panta 1. punkts |
— |
— |
146. panta 2. punkts |
185. pants |
— |
147. pants |
— |
— |
148. pants |
187. pants |
— |
149. pants |
[180. pants] |
— |
150. pants |
[180. pants] |
— |
151. pants |
[180. pants] |
— |
152. pants |
[180. pants] |
— |
153. pants |
192. pants |
— |
154. pants |
— |
— |
155. pants |
— |
— |
156. pants |
192. panta 5. punkts |
— |
157. pants |
189. pants |
— |
158. pants |
190. pants |
— |
158.a pants |
90. pants |
— |
159. pants |
194. pants |
— |
160. pants |
195. pants |
— |
161. pants |
176., 177., 178. un 179. pants |
— |
162. pants |
196. pants |
— |
163. pants |
197. pants |
— |
164. panta 1. punkts |
198. panta 1. punkts |
— |
164. panta 2. līdz 4. punkts |
198. panta 2. punkts (1) |
— |
165. pants |
— (1) |
— |
166. pants |
— (1) |
— |
167. pants |
199. pants |
— |
168. pants |
200. pants |
— |
169. pants |
201. pants |
— |
170. pants |
202. un 203. pants |
— |
171. pants |
184. pants |
— |
172. pants |
[186. panta 2. punkts] |
— |
173. pants |
— |
— |
174. pants |
205. pants |
— |
175. pants |
206. pants |
— |
176. pants |
209. pants |
— |
176.a pants |
210. pants |
— |
177. pants |
210. pants |
— |
177.a pants |
210. pants |
— |
178. pants |
164. pants |
— |
179. pants |
210. panta 7. punkts |
— |
180. pants |
211. pants |
— |
181. pants |
211. pants |
— |
182. panta 1. punkts |
213. pants |
— |
182. panta 2. punkts |
— |
— |
182. panta 3. punkta trešā daļa |
214. pants |
— |
182. panta 3. punkta pirmā, otrā un ceturtā daļa |
— |
— |
182. panta 4. līdz 7. punkts |
— |
— |
182.a pants |
216. pants |
— |
183. pants |
— |
— |
184. panta 1. punkts |
— |
— |
184. panta 2. punkts |
225. panta a) punkts |
— |
184. panta 3. līdz 8. punkts |
— |
— |
184. panta 9. punkts |
225. panta b) punkts |
— |
185. pants |
— |
— |
185.a pants |
145. pants |
— |
185.b pants |
223. pants |
— |
185.c pants |
147. pants |
— |
185.d pants |
146. pants |
— |
185.e pants |
151. pants |
— |
185.f pants |
148. pants |
— |
186. pants |
219. pants |
— |
187. pants |
219. pants |
— |
188. pants |
219. pants |
— |
188.a panta 1. un 2. punkts |
— (1) |
— |
188.a panta 3. un 4. punkts |
— |
— |
188.a panta 5. līdz 7. punkts |
[223. pants] |
— |
189. pants |
[223. pants] |
— |
190. pants |
— |
— |
190.a pants |
— |
— |
191. pants |
221. pants |
— |
192. pants |
223. pants |
— |
193. pants |
— |
— |
194. pants |
— |
62. un 64. pants |
194.a pants |
— |
61. pants |
195. pants |
229. pants |
— |
196. pants |
— |
— |
196.a pants |
227. pants |
— |
196.b pants |
229. pants |
— |
197. pants |
— |
— |
198. pants |
— |
— |
199. pants |
— |
— |
200. pants |
— |
— |
201. pants |
230. panta 1. un 3. punkts |
— |
202. pants |
230. panta 2. punkts |
— |
203. pants |
— |
— |
203.a pants |
231. pants |
— |
203.b pants |
231. pants |
— |
204. pants |
232. pants |
— |
I pielikums |
I pielikums (I līdz XX daļa, XXIV/1 daļa) |
— |
II pielikums |
I pielikums (XXI līdz XXIII daļa) |
— |
III pielikums |
II pielikums |
— |
IV pielikums |
III pielikums |
— |
V pielikums |
IV pielikums |
— |
VI pielikums |
XII pielikums |
— |
VII pielikums |
— |
— |
VIIa pielikums |
— |
— |
VIIb pielikums |
— |
— |
VIIc pielikums |
— |
— |
VIII pielikums |
XIII pielikums |
— |
IX pielikums |
— (1) |
— |
X pielikums |
— (1) |
— |
Xa pielikums |
— |
— |
Xb pielikums |
VI pielikums |
— |
Xc pielikums |
— |
— |
Xd pielikums |
— |
— |
Xe pielikums |
— |
— |
XI pielikums |
— |
— |
XIa pielikums |
VII pielikums, I daļa |
— |
XIb pielikums |
VII pielikums, II daļa |
— |
XII pielikums |
VII pielikums, III daļa |
— |
XIII pielikums |
VII pielikums, IV daļa |
— |
XIV.A pielikums, I, II un III punkts |
VII pielikums, VI daļa |
— |
XIV.A pielikums, IV punkts |
89. pants |
— |
XIV.B pielikums |
VII pielikums, V daļa |
— |
XIV.C pielikums |
75. panta 2. un 3. punkts (1) |
— |
XV pielikums |
VII pielikums, VII daļa |
— |
XVa pielikums |
VIII pielikums, I daļa |
— |
XVb pielikums |
VIII pielikums, II daļa |
— |
XVI pielikums |
VII pielikums, VIII daļa |
— |
XVIa pielikums |
[173. panta 1. punkta i) apakšpunkts] |
— |
XVII pielikums |
[180. pants] |
— |
XVIII pielikums |
[180. pants] |
— |
XIX pielikums |
— |
— |
XX pielikums |
— |
— |
XXI pielikums |
— |
— |
XXII pielikums |
XIV pielikums |
— |
(1)
►C2 Skatīt Padomes Regulu (ES) Nr. 1370/2013 (2013. gada 16. decembris) par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.). ◄
(2)
Tomēr skatīt 230. pantu. |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. (ES) 1307/2013 (2013. gada 17. decembrim), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 608. lpp).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 487. lpp).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembrim), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonduun vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 85. lpp).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).
( 5 ) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, ar ko atceļ Regulu Nr. 2092/91 (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
( 6 ) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405//2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).
( 8 ) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).
( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).
( 16 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.).
( 17 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002 (2002. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 1493/1999 piemērotu attiecībā uz dažu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.).
( 18 ) OV C 116, 14.4.2011., 12. lpp.
( 19 ) Padomes Direktīva 89/396/EEK (1989. gada 14. jūnijs) par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.).
( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/45/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).
( 21 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
( 22 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).
( 23 ) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).
( 24 ) Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).
( 25 ) Padomes Regula (EK) Nr. 625/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.).
( 26 ) Padomes Regula (EK) Nr. 614/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par vienotu sistēmu ovalbumīna un laktalbumīna tirdzniecībai (OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.).
( 27 ) Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.).
( 28 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1370/2013 (2013. gada 16. decembris) par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.).
( 29 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
( 30 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).
( 31 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).
( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).
( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.).
( 35 ) Padomes Direktīva 89/108/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētiem ātri sasaldētiem pārtikas produktiem (OV L 40, 11.2.1999., 34. lpp.).