This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02011R1343-20190710
Regulation (EU) No 1343/2011 of the European Parliament and of the Council of 13 December 2011 on certain provisions for fishing in the GFCM (General Fisheries Commission for the Mediterranean) Agreement area and amending Council Regulation (EC) No 1967/2006 concerning management measures for the sustainable exploitation of fishery resources in the Mediterranean Sea
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem
No longer in force
02011R1343 — LV — 10.07.2019 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2102 (2015. gada 28. oktobris), |
L 308 |
1 |
25.11.2015 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/982 (2019. gada 5. jūnijs), |
L 164 |
1 |
20.6.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1343/2011
(2011. gada 13. decembris)
par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem
I
SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā paredzēti noteikumi par to, kā Savienība piemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (“GFCM”) noteiktos saglabāšanas, pārvaldības, izmantošanas, uzraudzības, tirdzniecības un izpildes pasākumus attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem.
2. pants
Darbības joma
1. ►M2 Šo regulu piemēro visām komerciālās zvejas un akvakultūras darbībām, kā arī šajā regulā īpaši paredzētos gadījumos – atpūtas zvejas darbībām, ko veic Savienības zvejas kuģi un dalībvalstu valstspiederīgie GFCM nolīguma apgabalā. ◄
To piemēro, neskarot Regulu (EK) Nr. 1967/2006.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskās izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu kuģis kuģo, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.
3. pants
Definīcijas
►M2 Papildus definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 1 ) 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas ( 2 ): ◄
a) “GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra un Melnā jūra un savienojošie ūdeņi, kā aprakstīts GFCM nolīgumā;
b) “zvejas piepūle” ir rādītājs, ko iegūst, reizinot kW vai GT (bruto tonnāžā) izteiktu zvejas kuģa kapacitāti ar darbību, kas izteikta ar jūrā pavadīto dienu skaitu;
c) “jūrā pavadīta diena” ir jebkura kalendārā diena, kurā kuģis neatrodas ostā, neatkarīgi no tā, cik lielu šīs dienas daļu minētais kuģis atrodas apgabalā;
d) “ES Flotes reģistra numurs” ir Kopienas flotes reģistra numurs, kā tas definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru ( 3 ) I pielikumā;
e) “buferzona” ir zona ap zvejas lieguma apgabalu, kas paredzēta, lai nepieļautu nejaušu piekļuvi šim apgabalam, tādējādi pastiprinot ieskautās zonas aizsardzību;
f) “kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli” nozīmē veikt zvejas darbības, kurās gūtie un uz kuģa paturētie vai izkrautie sarkanspuru pageles daudzumi pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % no vienā plūdmaiņu ciklā gūtās nozvejas dzīvsvara.
II
SADAĻA
TEHNISKIE PASĀKUMI
I
NODAĻA
Zvejas lieguma apgabali
I
4. pants
Zvejas lieguma apgabala izveidošana
Lionas jūras līča austrumos ir izveidots zvejas lieguma apgabals, tā robežas iezīmē līnijas, kuras savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:
— 42° 40′ N, 4° 20′ E
— 42° 40′ N, 5° 00′ E
— 43° 00′ N, 4° 20′ E
— 43° 00′ N, 5° 00′ E.
5. pants
Zvejas piepūle
Attiecībā uz bentisko zivju krājumiem to kuģu zvejas piepūle, kuri izmanto velkamos zvejas tīklus, grunts un pelaģiskās zvejas āķu jedas un uz grunts nostiprinātus tīklus zvejai ierobežotā apgabalā, kas minēts 4. pantā, nepārsniedz zvejas piepūles līmeni, kuru 2008. gadā attiecīgajā apgabalā piemēroja katra dalībvalsts.
6. pants
Nozvejas uzskaite
Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī iesniedz Komisijai elektroniskā formātā to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar šo valstu karogiem un kuri 2008. gadā veikuši nozvejas uzskaiti attiecībā uz 4. pantā minēto apgabalu un I pielikumā definēto GFCM 7. ģeogrāfisko apakšapgabalu. Minētajā sarakstā norāda kuģa nosaukumu, tā numuru ES Flotes reģistrā, laika posmu, kurā kuģim atļauts nodarboties ar zveju 4. pantā minētajā apgabalā, un dienu skaitu, ko katrs kuģis 2008. gadā pavadījis 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un jo īpaši 4. pantā minētajā apgabalā.
7. pants
Kuģi, kam atļauts zvejot
1. Kuģiem, kam atļauts zvejot 4. pantā minētajā apgabalā, to dalībvalsts izsniedz zvejas atļauju saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem ( 4 ).
2. Zvejas kuģiem, kuri nav veikuši uzskaiti par nozveju 4. pantā minētajā apgabalā līdz 2008. gada 31. decembrim, nav atļauts sākt zveju šajā apgabalā.
3. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī informē Komisiju par to tiesību aktiem, kas ir bijuši spēkā 2008. gada 31. decembrī un attiecas uz šādiem aspektiem:
a) maksimālais stundu skaits dienā, kurās kuģim ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās;
b) maksimālais dienu skaits nedēļā, kurās kuģim ir atļauts palikt jūrā un neatrasties ostā; un
c) obligātais laiks zvejas kuģu izbraukšanai no ostas, kurā tie reģistrēti, un ienākšanai tajā.
8. pants
Jutīgu dzīvotņu aizsardzība
Dalībvalstis nodrošina to, ka 4. pantā minētais apgabals tiek aizsargāts no jebkuras citas cilvēku darbības ietekmes, kas apdraud tādu iezīmju saglabāšanu, kuras raksturīgas šim apgabalam kā nārstojošu zivju pulcēšanās apgabalam.
9. pants
Informēšana
Katru gadu līdz 1. februārim dalībvalstis elektroniskā formātā iesniedz Komisijai ziņojumu par 4. pantā minētajā apgabalā veiktajām zvejas darbībām.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums par šādām zvejas darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
9.a pants
Zvejas lieguma apgabali Sicīlijas šaurumā
Zveja ar grunts trali ir aizliegta:
1) zvejas lieguma apgabalā “Aventūras sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 37° 23,850′ N, 12° 30,072′ E,
— 37° 23,884′ N, 12° 48,282′ E,
— 37° 11,567′ N, 12° 48,305′ E
— 37° 11,532′ N, 12° 30,095′ E;
2) zvejas lieguma apgabalā “Dželas baseina rietumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 37° 12,040′ N, 13° 17,925′ E,
— 37° 12,047′ N, 13° 36,170′ E,
— 36° 59,725′ N, 13° 36,175′ E,
— 36° 59,717′ N, 13° 17,930′ E;
3) zvejas lieguma apgabalā “Maltas sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 36° 12,621′ N, 15° 13,338′ E,
— 36° 12,621′ N, 15° 26,062′ E,
— 35° 59,344′ N, 15° 26,062′ E,
— 35° 59,344′ N, 15° 13,338′ E.
9.b pants
Buferzonas Sicīlijas šaurumā
1. Ap 9.a panta 1. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Aventūras sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 37° 24,849′ N, 12° 28,814′ E,
— 37° 24,888′ N, 12° 49,536′ E,
— 37° 10,567′ N, 12° 49,559′ E,
— 37° 10,528′ N, 12° 28,845′ E.
2. Ap 9.a panta 2. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Dželas baseina rietumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 37° 13,041′ N, 13° 16,672′ E,
— 37° 13,049′ N, 13° 37,422′ E,
— 36° 58,723′ N, 13° 37,424′ E,
— 36° 58,715′ N, 13° 16,682′ E.
3. Ap 9.a panta 3. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Maltas sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 36° 13,624′ N, 15° 12,102′ E,
— 36° 13,624′ N, 15° 27,298′ E,
— 35° 58,342′ N, 15° 27,294′ E,
— 35° 58,342′ N, 15° 12,106′ E.
4. Kuģi, kas šajā pantā minētajās buferzonās veic zvejas darbības ar grunts trali, nodrošina kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) signālu pārraidīšanu atbilstošā biežumā. Kuģi, kas nav aprīkoti ar VMS transponderu un plāno ar grunts trali zvejot buferzonās, ir aprīkoti ar jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kura dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.
9.c pants
Zvejas ierobežojumi Jabukas/Pomo ieplakas apgabalā Adrijas jūrā
1. Atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 43° 32,044’ N, 15° 16,501’ E,
— 43° 05,452’ N, 14° 58,658’ E,
— 43° 03,477’ N, 14° 54,982’ E,
— 42° 50,450’ N, 15° 07,431’ E,
— 42° 55,618’ N, 15° 18,194’ E,
— 43° 17,436’ N, 15° 29,496’ E,
— 43° 24,758’ N, 15° 33,215’ E.
2. Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 43° 03,477’ N, 14° 54,982’ E,
— 42° 49,811’ N, 14° 29,550’ E,
— 42° 35,205’ N, 14° 59,611’ E,
— 42° 49,668’ N, 15° 05,802’ E,
— 42° 50,450’ N, 15° 07,431’ E.
3. Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
— 43° 17,436’ N, 15° 29,496’ E,
— 43° 24,758’ N, 15° 33,215’ E,
— 43° 20,345’ N, 15° 47,012’ E,
— 43° 18,150’ N, 15° 51,362’ E,
— 43° 13,984’ N, 15° 55,232’ E,
— 43° 12,873’ N, 15° 52,761’ E,
— 43° 13,494’ N, 15° 40,040’ E.
9.d pants
Kuģi, kam atļauts zvejot Jabukas/Pomo ieplakas apgabalā
1. Neskarot 9.c panta 2. un 3. punktu, komerciālas zvejas darbības, ko veic ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, minētajos punktos norādītajos apgabalos ir atļautas tikai tad, ja kuģim ir īpaša atļauja un ja tas var pierādīt, ka tas vēsturiski ir veicis zvejas darbības attiecīgajos apgabalos.
2. Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem 9.c panta 2. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot ne vairāk kā divas zvejas dienas nedēļā. Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kas izmanto dvīņu traļus ar traļu durvīm, ir tiesības zvejot ne vairāk kā vienu zvejas dienu nedēļā.
3. Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts trali, 9.c panta 3. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot tikai sestdienās un svētdienās no plkst. 5.00 līdz plkst. 22.00. Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts tīkliem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, ir tiesības zvejot tikai no pirmdienas plkst. 5.00 līdz ceturtdienas plkst. 22.00.
4. Kuģiem, kam 9.c panta 2. un 3. punktā minētajā apgabalā ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir zvejas atļauja, kuru to dalībvalsts izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.
5. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī paziņo GFCM sekretariātam atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas sagatavots par nākamo gadu. Par katru kuģi sarakstā ir iekļauta šāda informācija:
a) kuģa nosaukums;
b) kuģa reģistrācijas numurs;
c) GFCM unikālais identifikators (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);
d) iepriekšējais nosaukums (ja ir);
e) iepriekšējais karogs (ja ir);
f) ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);
g) starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);
h) kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT);
i) īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese;
j) galvenais(-ie) zvejas rīks(-i), ko izmanto, lai zvejotu zvejas lieguma apgabalā;
k) sezonas laikposms, kurā atļauts zvejot zvejas lieguma apgabalā;
l) zvejas dienu skaits, cik katram kuģim ir tiesības zvejot;
m) apstiprinātā osta.
6. Atļauju saņēmušie zvejas kuģi nozvejas no bentiskajiem krājumiem izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Minētajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts apstiprina ostas, kurās atļauts izkraut zvejas lieguma apgabalā “Jabukas/Pomo ieplaka” gūtās nozvejas. Minēto ostu sarakstu paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai katru gadu līdz 30. aprīlim.
7. Uz zvejas kuģiem, kuriem 9.c panta 2. un 3. punktā minētajos apgabalos ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir VMS un/vai automātiskā identifikācijas sistēma (AIS), kas darbojas pareizi, un uz kuģa esošie vai izmantotie zvejas rīki ir pienācīgi identificēti, numurēti un marķēti, pirms tiek sāktas zvejas darbības vai kuģošana minētajos apgabalos.
8. Zvejas kuģiem, kas aprīkoti ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, bet nav saņēmuši atļauju, ir atļauts tranzītā šķērsot zvejas lieguma apgabalu, ja tie ir uzņēmuši taisnu kursu, virzās ar konstantu ātrumu, kas nav mazāks par 7 mezgliem, uz tiem darbojas VMS un/vai AIS un tie neveic nekādas zvejas darbības.
9.e pants
Telpiskie/laiciskie ierobežojumi Alvoranas jūrā
1. Ņemot vērā pieejamo zinātnisko ieteikumu, dalībvalstis var noteikt telpiskus un laiciskus ierobežojumus Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā), kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu sarkanspuru pageles mazuļu un/vai nārsta baru uzturēšanās apgabalus.
2. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2020. gada 11. janvārimGFCM sekretariātam paziņo apgabalus un ierobežojumus, ko tās noteikušas.
II
10. pants
Zvejas lieguma apgabalu izveidošana
Zveja, izmantojot velkamās dragas un grunts traļus, ir aizliegta šādos apgabalos:
a) dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:
— 39° 27,72′ N, 18° 10,74′ E
— 39° 27,80′ N, 18° 26,68′ E
— 39° 11,16′ N, 18° 32,58′ E
— 39° 11,16′ N, 18° 04,28′ E;
b) dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:
— 31° 30,00′ N, 33° 10,00′ E
— 31° 30,00′ N, 34° 00,00′ E
— 32° 00,00′ N, 34° 00,00′ E
— 32° 00,00′ N, 33° 10,00′ E;
c) dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Eratosthenes jūras pacēlums”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:
— 33° 00,00′ N, 32° 00,00′ E
— 33° 00,00′ N, 33° 00,00′ E
— 34° 00,00′ N, 33° 00,00′ E
— 34° 00,00′ N, 32° 00,00′ E.
11. pants
Jutīgu dzīvotņu aizsardzība
Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes tiek mudinātas aizsargāt jutīgās dziļūdens dzīvotnes 10. pantā minētajos apgabalos jo īpaši pret tādu ietekmi, ko rada jebkura cita darbība, kura apdraud šādām dzīvotnēm piemītošo īpašību saglabāšanu.
11.a pants
Pagaidu aizliegums Gābesas līcī
Katru gadu laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim ir aizliegta zveja ar grunts trali zonā starp krastu un 200 metru izobatu GFCM 14. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Gābesas līcis, kas definēts I pielikumā).
II
NODAĻA
Sezonas lieguma noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces
12. pants
Lieguma laiks
1. Lielo korifēnu (Coryphaena hippurus) zveja, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (“ZPI”), ir aizliegta ik gadu no 1. janvāra līdz 14. augustam.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laika apstākļu dēļ zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Tādā gadījumā dalībvalstis līdz gada beigām iesniedz Komisijai pieteikumu par pārceļamo dienu skaitu.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā norādītajā pārvaldības zonā.
4. Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā iekļauj šādas ziņas:
a) ziņojumu, kurā izklāstīta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;
b) kuģa nosaukumu un tā numuru ES Flotes reģistrā.
5. Komisija pieņem lēmumu par 2. punktā minētajiem pieteikumiem sešu nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un par šo lēmumu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti.
6. Komisija informē GFCM izpildsekretāru par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 5. punktam. Katru gadu līdz 1. novembrim dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā zaudēto dienu pārcelšanu, kā minēts 2. punktā.
7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta 4. punktā minētais pieteikums un 6. punktā minētais ziņojums par šādu pārnešanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
13. pants
Zvejas atļaujas
Zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties lielo korifēnu zvejā, piešķir zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, un tos iekļauj sarakstā, norādot kuģa nosaukumu un numuru ES Flotes reģistrā, kuru attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai. Kuģiem, kuru kopgarums nepārsniedz 10 metrus, ir vajadzīga zvejas atļauja.
Šī prasība attiecas arī uz Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā minēto pārvaldības zonu.
14. pants
Datu vākšana
1. Neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 5 ), dalībvalstis izveido atbilstošu sistēmu nozvejas un zvejas piepūles datu vākšanai un apstrādei.
2. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. janvārim paziņo Komisijai zvejā iesaistīto kuģu skaitu, kā arī lielo korifēnu kopējo izkrāvumu un pārkrāvumu citā kuģī, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri kuģo ar šo valstu karogiem, katrā GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā noteikts I pielikumā.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.
IIA NODAĻA
Pagaidu aizliegums Melnajā jūrā
14.a pants
Aizlieguma periods akmeņplekstes nārsta sezonā Melnajā jūrā
1. Katru gadu laikā no aprīļa līdz jūnijam katra attiecīgā dalībvalsts Melnajā jūrā nosaka aizlieguma periodu, kas ilgst vismaz divus mēnešus.
2. Dalībvalstis var noteikt papildu telpiskus/laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu akmeņplekstes mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.
III
NODAĻA
Zvejas rīki
15. pants
Minimālais linuma acs lielums Melnajā jūrā
1. Minimālais linuma acs lielums tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, ir 40 mm. Tādu linumu plātnes, kuru acs lielums ir mazāks par 40 mm, nedrīkst lietot vai turēt uz klāja.
2. Līdz 2012. gada 1. februārim 1. punktā minētos linumus aizstāj ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir 40 mm, vai – pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – ar rombveida tīkliem, kuru acs lielums ir 50 mm un kuri ir ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acs izmērs āmjos ir 40 mm, vai lielāka par tiem.
3. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi veic bentisko zivju sugu zveju ar traļiem Melnajā jūrā, pirmo reizi ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī un pēc tam reizi sešos mēnešos iesniedz Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, kas veic šādas darbības Melnajā jūrā un kas aprīkoti ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir vismaz 40 mm, vai rombveida linumiem, kuru acs lielums ir vismaz 50 mm, kā arī norāda šādu kuģu īpatsvaru procentos no valsts kopējās grunts traļu flotes.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Komisija nosūta 3. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.
15.a pants
Traļu un žaunu tīklu izmantošana Melnajā jūrā
1. Traļu izmantošana ir aizliegta:
a) trīs jūras jūdžu attālumā no krasta – ar noteikumu, ka nav sasniegta 50 metru izobāta; vai
b) 50 metru izobātas robežās, ja 50 metru dziļums ir sasniegts mazākā attālumā no krasta.
2. Dalībvalstis izņēmuma kārtā saviem zvejas kuģiem var atļaut zvejot 1. punktā minētajā zonā, piešķirot atkāpes saskaņā ar Ieteikumu GFCM/36/2012/3, – ar noteikumu, ka tās par jebkuru šādu atkāpi pienācīgi informē Komisiju.
3. Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 2. punktu piešķirtā atkāpe neatbilst minētajā punktā izklāstītajam nosacījumam, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto atkāpi.
4. Komisija informē GFCM izpildsekretāru par jebkurām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 2. punktu.
5. No 2015. gada 1. janvāra grunts žaunu tīklu monopavediena vai vijuma diametrs nepārsniedz 0,5 mm.
16. pants
Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus
Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1 000 m, ir aizliegta.
IV NODAĻA
Sarkano koraļļu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana
16.a pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 2. punktu un 8. panta 1. punkta e) un g) apakšpunktu vai jebkādu citu stingrāku no Padomes Direktīvas 92/43/EEK ( 6 ) izrietošu pasākumu.
16.b pants
Minimālais vākšanas dziļums
1. Sarkano koraļļu vākšana ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem, kamēr GFCM nenorāda citādi.
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 27. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 7 ) 18. panta 1.–6. punktu, lai piešķirtu atkāpes no 1. punkta.
3. Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno:
a) detalizētu informāciju par valsts pārvaldības satvaru;
b) zinātnisko vai tehnisko pamatojumu;
c) sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri vāc sarkanos koraļļus dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem, vai tādu piešķirto atļauju skaitu, ar kurām ļauj vākt sarkanos koraļļus dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem; un
d) sarakstu ar zvejas zonām, kurās ir atļauta šāda vākšana, kā norādīts ar ģeogrāfiskām koordinātām gan uz zemes, gan jūrā.
Jebkurus pirmajā daļā minētos dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz 2018. gada 29. novembrim.
4. Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir izveidots atbilstošs valsts pārvaldības satvars, tostarp zvejas atļauju shēma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu; un
b) atbilstoši telpas un laika ierobežojumi nodrošina to, ka izmanto tikai ierobežotu skaitu sarkano koraļļu audžu.
5. Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/35/2011/2 īstenošanai – ar noteikumu, ka:
a) minētie pasākumi ir daļa no atbilstoša valsts pārvaldības satvara; un
b) attiecīgā dalībvalsts par minēto pasākumu pieņemšanu pienācīgi informē Komisiju.
Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.
6. Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc 2015. gada 28. novembra, nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.
7. Komisija informē GFCM izpildsekretāru par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.
16.c pants
Audžu pamatnes minimālais diametrs
1. Sarkanos koraļļus no sarkano koraļļu audzēm, kuru stumbra pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, mērot viena centimetra attālumā no audzes pamatnes, nedrīkst vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, nodot, glabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai kā izejvielu.
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 27. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu, lai, atkāpjoties no 1. punkta, atļautu maksimālo pielaidi, kas ir 10 % no mazizmēra (< 7 mm) sarkano koraļļu audžu dzīvsvara.
3. Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno minētās atkāpes zinātnisko vai tehnisko pamatojumu.
Jebkurus pirmajā daļā minēto dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz 2018. gada 29. novembrim.
4. Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir izveidots valsts pārvaldības satvars, tostarp zvejas atļauju shēma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu;
b) ir ieviestas īpašas novērošanas un kontroles programmas.
5. Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/36/2012/1 īstenošanai – ar noteikumu, ka:
a) minētie pasākumi sastāda daļu no atbilstoša valsts pārvaldības satvara; un
b) attiecīgā dalībvalsts par minēto pasākumu pieņemšanu pienācīgi informē Komisiju.
Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.
6. Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc 2015. gada 28. novembra, nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.
7. Komisija informē GFCM izpildsekretāru par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.
16.ca pants
Sarkano koraļļu vākšanas aizliegumi piesardzības nolūkā
1. Kad ir sasniegts 2. un 3. punktā minētais sarkano koraļļu nozvejas robežlielums, dalībvalstis uz laiku aizliedz sarkano koraļļu zveju attiecīgajā apgabalā.
2. Nozvejas robežlielumu uzskata par sasniegtu, kad sarkano koraļļu audzes, kuru pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, pārsniedz 25 % no kopējās nozvejas, kas konkrētā gadā ievākta konkrētā sarkano koraļļu sēklī.
3. Ja koraļļu sēkļi vēl nav pienācīgi identificēti, 1. punktā minēto nozvejas robežlielumu un aizliegumu piemēro GFCM statistiskā taisnstūra mērogā.
4. Lēmumā, ar ko paredz 1. punktā minēto aizliegumu, dalībvalstis nosaka attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, aizlieguma ilgumu un nosacījumus, kas aizlieguma laikā reglamentē zvejniecības minētajā apgabalā.
5. Dalībvalstis, kas nosaka aizliegumus, par to nekavējoties informē GFCM sekretariātu un Komisiju.
16.cb pants
Telpiskie/laiciskie aizliegumi
Dalībvalstis, kas aktīvi vāc sarkanos koraļļus, ne vēlāk kā 2020. gada 11. janvārī, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko ieteikumu, ievieš papildu aizliegumus sarkano koraļļu aizsardzības nolūkā.
16.d pants
Rīki un ierīces
1. Sarkano koraļļu vākšanai vienīgais atļautais rīks ir āmurs, ko, ienirstot ar akvalangu, izmanto zvejnieki, kuriem kompetentā valsts iestāde ir izsniegusi atļauju vai kurus tā atzinusi.
2. Sarkano koraļļu izmantošanā ir aizliegts lietot tālvadāmus zemūdens aparātus (ROV).
3. Atkāpjoties no 2. punkta, ROV, ko dalībvalsts pirms 2011. gada 30. septembra ir atļāvusi lietot apsekošanas un izpētes nolūkā, arī turpmāk ir atļauts lietot minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka attiecīgie ROV nevar tikt aprīkoti ar manipulatora roku vai jebkādu citu ierīci, ar kuru var griezt vai vākt sarkanos koraļļus.
Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus, kas liecina, ka ROV lietošana pēc 2015. gada uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu neradītu negatīvu ietekmi.
4. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var atļaut lietot ROV bez manipulatora rokas apsekošanas un izpētes nolūkā minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka tā ir ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus saistībā ar valsts pārvaldības satvaru, kas liecina par to, ka uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu netiek radīta negatīva ietekme.
Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien pirmajā daļā minētos zinātnisko pētījumu rezultātus nav apstiprinājusi GFCM.
5. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts uz ierobežotu laikposmu, proti, ne ilgāk par 2015. gada 31. decembri, var atļaut lietot ROV zinātniski eksperimentālu kampaņu nolūkos saistībā ar sarkano koraļļu apsekošanu un vākšanu – ar noteikumu, ka kampaņas tiek veiktas valsts pētnieciskās iestādes uzraudzībā vai sadarbībā ar kompetentām valsts vai starptautiskām zinātniskām struktūrām, kā arī jebkurām citām attiecīgām ieinteresētām personām.
IVA NODAĻA
Minimālais saglabāšanas references izmērs Melnās jūras dzelkņu haizivij
16.da pants
Minimālais saglabāšanas references izmērs Melnās jūras dzelkņu haizivij
Melnajā jūrā nozvejotus dzelkņu haizivs īpatņus, kas ir mazāki par 90 cm, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei un nepiedāvā pārdošanai. Ja šādi dzelkņu haizivs īpatņi tiek nozvejoti netīši, tos pēc iespējas ātri atlaiž jūrā nesavainotus un dzīvus. Zvejas kuģu kapteiņi dzelkņu haizivs netīšas nozvejas, atlaišanas un/vai izmešanas gadījumus reģistrē zvejas žurnālā. Dalībvalstis minēto informāciju paziņo GFCM un Komisijai, sniedzot ikgadējos ziņojumus Zinātniskajai padomdevējai komitejai un izmantojot GFCM datu vākšanas sistēmu.
V NODAĻA
Zvejas darbību ietekmes uz noteiktām jūras sugām samazināšana
16.e pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro, neskarot jebkādu citu stingrāku no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Direktīvas 2009/147/EK ( 8 ) izrietošu pasākumu un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 ( 9 ).
16.f pants
Jūras putnu nejauša nozveja zvejas rīkos
1. Zvejas kuģu kapteiņi nekavējoties atbrīvo jūras putnus, kas nejauši nozvejoti zvejas rīkos.
2. Zvejas kuģi neizved krastā jūras putnus, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar jūras putnu aizsardzības valsts plāniem vai lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu jūras putnu atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka kompetentās valsts iestādes pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas par nodomu šādus jūras putnus izvest krastā.
16.g pants
Jūras bruņurupuču nejauša nozveja zvejas rīkos
1. Cik tas ir iespējams, piesardzīgi apietas ar jūras bruņurupučiem, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un atbrīvo tos neievainotus un dzīvus.
2. Zvejas kuģu kapteiņi neizved krastā jūras bruņurupučus, izņemot īpašas glābšanas vai valsts saglabāšanas programmas mērķiem vai ja tas ir citu iemeslu dēļ nepieciešams glābšanas nolūkā un lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu un apdullinātu jūras bruņurupuču atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.
3. Ciktāl tas ir praktiski iespējams, zvejas kuģi, kuri izmanto riņķvadus mazo pelaģisko sugu zvejai vai lampara tipa vadus pelaģisko sugu zvejai, izvairās ar tiem apņemt jūras bruņurupučus.
4. Uz zvejas kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un grunts žaunu tīklus, ir jābūt drošas pārvietošanas, atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu jūras bruņurupuču pārvietošanu un atbrīvošanu veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas izredzes.
16.h pants
Mūkroņu (Monachus monachus) nejauša nozveja
1. Zvejas kuģu kapteiņi neuzņem uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj mūkroņus, izņemot, ja tas ir nepieciešams, lai glābtu atsevišķus ievainotus dzīvniekus un lai nodrošinātu to atkopšanos, ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.
2. Mūkroņus, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, atbrīvo neievainotus un dzīvus. Mirušo īpatņu liemeņus izkrauj, un tos izņem zinātniskās izpētes vajadzībām vai iznīcina kompetentās valsts iestādes.
16.i pants
Vaļveidīgo nejauša nozveja
Zvejas kuģi nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā neievainotus un dzīvus, ciktāl tas ir praktiski iespējams, vaļveidīgos, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un izved līdzās zvejas kuģim.
16.j pants
Aizsargājamo sugu haizivis un rajas
1. To sugu haizivis un rajas, kas ir iekļautas II pielikumā Protokolam par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā ( 10 ) (“Barselonas konvencijas Protokols”), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, nenodod, neglabā, nepārdod, neizstāda vai nepiedāvā pārdošanai.
2. Cik tas ir iespējams, zvejas kuģi, kas ir nejauši nozvejojuši to sugu haizivis un rajas, kuras ir norādītas Barselonas konvencijas Protokola II pielikumā, nekavējoties tās atbrīvo neievainotas un dzīvas.
16.k pants
Haizivju identifikācija
Ir aizliegta haizivju galvas atdalīšana un ādas novilkšana uz kuģa un pirms izkraušanas. Haizivis bez galvas un bez ādas nedrīkst piedāvāt pārdošanai pirmreizējās pārdošanas tirgos pēc izkraušanas.
VI NODAĻA
Pasākumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumu zveju Adrijas jūrā
16.l pants
Zvejas kapacitātes pārvaldība
1. Šā panta mērķiem atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem nosaka, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu zvejas kuģu sarakstiem, kas ir iesniegti GFCM Sekretariātam saskaņā ar Ieteikuma GFCM/37/2013/1 22. punktu. Minētajos sarakstos ir norādīti visi zvejas kuģi, kuri ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita veida lampara tipa vadiem un kuriem ir atļauja zvejot no mazo pelaģisko sugu krājumiem, un kuri ir reģistrēti ostās, kas atrodas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā minēts šīs regulas I pielikumā, vai kuri zvejo 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, lai gan 2013. gada 31. oktobrī tie bija reģistrēti ostās, kas atrodas citos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.
2. Ar traļiem un riņķvadiem aprīkotus zvejas kuģus neatkarīgi no attiecīgā kuģa kopgaruma klasificē kā tādus, kuri ir aktīvi iesaistīti mazo pelaģisko sugu krājumu zvejā, ja sardīņu un anšovu dzīvsvars veido vismaz 50 % nozvejas.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka ar traļiem vai riņķvadiem aprīkotiem zvejas kuģiem, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumus 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kopējā flotes kapacitāte gan bruto tilpības (GT) vai reģistrētās bruto tilpības (GRT), gan dzinēja jaudas (kW) izteiksmē atbilstoši valstu un ES flotes reģistru datiem nekad nepārsniedz 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas ir aprīkoti ar traļiem un riņķvadiem mazo pelaģisko sugu krājumu zvejai, kā minēts 2. punktā, strādā ne vairāk kā 20 zvejas dienu mēnesī un ne vairāk kā 180 zvejas dienu gadā.
5. Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts to šā panta 1. punktā minēto zvejas kuģu sarakstā, kuriem ir piešķirta atļauja, nedrīkst piešķirt atļauju zvejot vai, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, paturēt uz kuģa vai izkraut nozveju, kurā vairāk nekā 20 % ir anšovi vai sardīnes vai anšovi un sardīnes kopā, ja zvejas kuģis veic zvejas reisu 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.
6. Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minēto zvejas kuģu, kuriem ir piešķirta atļauja, saraksta papildinājumus, svītrojumus vai izmaiņas, tiklīdz šādi papildinājumi, svītrojumi vai izmaiņas ir radušās. Minētās izmaiņas neskar 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti. Komisija nosūta šo informāciju GFCM izpildsekretāram.
IIA SADAĻA
ZVEJAS KAPACITĀTE UN ZVEJAS IESPĒJAS
16.m pants
Sarkano koraļļu nozvejas limiti
Katra dalībvalsts var izveidot Vidusjūras sarkano koraļļu diennakts un/vai gada nozvejas individuālo limitu sistēmu.
16.n pants
Zvejas flotes kapacitāte vai zvejas piepūle attiecībā uz sarkanspuru pageli Alvoranas jūrā
Vēlākais 2020. gadā dalībvalstis zvejas flotes kapacitāti vai zvejas piepūli stabilizē līmenī, kas pēdējos gados atļauts un piemērots sarkanspuru pageles krājuma izmantošanai Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā).
III
SADAĻA
KONTROLES PASĀKUMI
I
NODAĻA
Kuģu reģistrs
17. pants
To kuģu reģistrs, kuriem atļauta zveja
1. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, nosūta Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuriem tās atļāvušas zvejot GFCM nolīguma apgabalā, izsniedzot zvejas atļauju.
2. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:
a) kuģa numurs ES Flotes reģistrā un ārējais marķējums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;
b) laika periods, kurā atļauta zveja un/vai pārkraušana;
c) izmantotie zvejas rīki.
3. Komisija katru gadu līdz 1. janvārim nosūta atjaunināto sarakstu GFCM izpildsekretāram, lai attiecīgos kuģus varētu iekļaut GFCM to kuģu reģistrā, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot GFCM nolīguma apgabalā (“GFCM reģistrs”).
4. Visas izmaiņas, kas jāveic 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, tās pārsūtītu GFCM izpildsekretāram vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad kuģis uzsāk zvejas darbību GFCM nolīguma apgabalā.
5. ES zvejas kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja, pārkraut vai izkraut krastā jebkāda veida zivis vai čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā.
6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
a) vienīgi kuģiem, kuri kuģo ar to karogiem un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, un kuriem uz klāja ir to izsniegta zvejas atļauja, ir atļauts veikt zvejas darbības GFCM nolīguma apgabalā, ievērojot minētās atļaujas noteikumus;
b) zvejas atļaujas neizsniedz kuģiem, kas veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“NNN zveju”) GFCM nolīguma apgabalā vai citviet, ja vien jaunie īpašnieki neiesniedz atbilstošus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav nekādu juridisku, labuma gūšanas vai finansiālu interešu attiecībā uz to kuģiem, ka tie vairs neīsteno kontroli pār kuģiem vai ka to kuģi nepiedalās NNN zvejā un nav saistīti ar to;
c) ciktāl iespējams, tās ar saviem tiesību aktiem aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, piedalīties zvejas darbībās GFCM nolīguma apgabalā vai būt saistītiem ar šādu zveju, ko veic kuģi, kuri nav iekļauti GFCM reģistrā;
d) ciktāl iespējams, tās savos tiesību aktos paredz prasību, ka to kuģu īpašniekiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, jābūt karoga dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām;
e) to kuģi atbilst visiem attiecīgajiem GFCM saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.
7. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā zivis un čaulgliemjus, kas nozvejoti GFCM nolīguma apgabalā.
8. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina par pamatots iemeslu uzskatīt, ka kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, zvejo vai pārkrauj zivis un čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā.
Ia NODAĻA
Uzskaitvedības pienākumi
▼M2 —————
17.b pants
Konkrētu jūras sugu nejauša nozveja
1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 5. punktu, zvejas kuģu kapteiņi minētās regulas 14. pantā paredzētajā zvejas žurnālā reģistrē šādu informāciju:
a) visus jūras putnu nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;
b) visus jūras bruņurupuču nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;
c) visus mūkroņu nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;
d) visus vaļveidīgo nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;
e) visus Barselonas konvencijas Protokola II vai III pielikumā norādīto sugu haizivju un raju nejaušas nozvejas un, ja tas tiek prasīts, vēlākās atbrīvošanas gadījumus.
2. Valstu ziņojumos, kas paredzēti ZPK izpētei, papildus žurnālā reģistrētajai informācijai vajadzētu būt arī:
a) saistībā ar jūras bruņurupuču nejaušu nozveju – informācija par:
— zvejas rīka tipu,
— notikuma laiku,
— atrašanās ūdenī ilgumu,
— dziļumu un vietu,
— mērķsugām,
— jūras bruņurupuču sugām un
— to, vai jūras bruņurupuči tika izmesti miruši vai atlaisti dzīvi;
b) saistībā ar vaļveidīgo nejaušu nozveju – informācija par:
— zvejas rīka parametriem,
— notikuma laiku,
— atrašanās vietu (ģeogrāfisko apakšapgabalu vai statistisko taisnstūri, kā definēts šīs regulas I pielikumā) un
— to, vai šis vaļveidīgais ir delfīns vai cita vaļveidīgo suga.
3. Dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim izstrādā 1. punktā minētos noteikumus par to, kā to zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas zvejas žurnāla kārtošanas prasība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, reģistrē nejaušo nozveju.
II
NODAĻA
Ostas valsts pasākumi
18. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro trešo valstu zvejas kuģiem.
19. pants
Iepriekšējs paziņojums
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 72 stundas pirms paredzamā ierašanās brīža ostā.
20. pants
Ostā veiktas inspekcijas
1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktu, dalībvalstis veic inspekcijas to izraudzītās ostās, veicot inspekcijas vismaz 15 % no izkraušanas un pārkraušanas darbībām katru gadu.
2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, zvejas kuģus, kas ierodas dalībvalstu ostās bez iepriekšējas atļaujas, inspicē visos gadījumos.
21. pants
Inspekcijas procedūra
Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā noteiktajām prasībām inspekcijas, ko veic ostās, atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām.
22. pants
Atteikums izmantot ostu
1. Dalībvalstis atsaka trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas GFCM nolīguma apgabalā nozvejotu zvejniecības produktu izkraušanai, pārkraušanai vai apstrādei, kā arī liedz tiem izmantot ostas pakalpojumus, tostarp atkārtotas degvielas uzpildes un papildapgādes pakalpojumus, ja:
a) kuģis neatbilst šīs regulas prasībām;
b) kuģis ir iekļauts reģionālas zvejas pārvaldības organizācijas izstrādātā to kuģu sarakstā, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai atbalstījuši šādu zveju; vai
c) kuģim nav derīgas atļaujas iesaistīties zvejā vai ar zveju saistītās darbībās GFCM nolīguma apgabalā.
Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstīm nav aizliegts nepārvaramas varas apstākļos vai briesmu gadījumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas ( 11 ) 18. panta nozīmē atļaut trešās valsts kuģiem izmantot dalībvalstu ostas pakalpojumus, kas noteikti vajadzīgi šādu situāciju novēršanai.
2. Šā panta 1. punktu piemēro papildus atteikuma izmantot ostu noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punktā un 37. panta 5. un 6. punktā.
3. Ja dalībvalsts ir atteikusi izmantot savu ostu trešās valsts kuģim saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē par šādu rīcību kuģa kapteini, karoga valsti, Komisiju un GFCM izpildsekretāru.
4. Ja 1. vai 2. punktā minētā atteikuma iemesli vairs nav aktuāli, dalībvalsts atsauc savu atteikumu un par minēto atsaukšanu informē 3. punktā minētos adresātus.
III NODAĻA
Koraļļu zvejniecību kontrole
22.a pants
Sarkano koraļļu zvejas atļaujas
1. Kuģiem vai zvejniekiem, kam atļauts vākt sarkanos koraļļus Vidusjūrā, ir derīga zvejas atļauja, kurā norādīti tehniskie nosacījumi, ar kādiem zvejniecība drīkst notikt.
2. Bez 1. punktā minētās atļaujas sarkanos koraļļus ir aizliegts vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, pārvietot, uzglabāt, pārdot vai izstādīt, vai piedāvāt pārdošanai.
3. Dalībvalstis uztur atjauninātu 1. punktā minēto zvejas atļauju reģistru un katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kam izdotas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī minēto sarakstu paziņo GFCM sekretariātam. Minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta šāda informācija:
a) kuģa nosaukums;
b) kuģa reģistrācijas numurs (kods, ko piešķīrusi līgumslēdzēja puse);
c) GFCM reģistrācijas numurs (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);
d) reģistrācijas osta (pilns ostas nosaukums);
e) iepriekšējais nosaukums (ja ir);
f) iepriekšējais karogs (ja ir);
g) ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);
h) starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);
i) VMS vai cits kuģa ģeolokalizācijas aprīkojums (norādīt, ir vai nav);
j) kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT), un dzinēja jauda (kW);
k) drošuma un drošības aprīkojums novērotāja(-u) uzņemšanai uz kuģa (norādīt, ir vai nav);
l) periods, kurā atļauts zvejot sarkanos koraļļus;
m) apgabals(-i), kurā(-os) atļauts zvejot sarkanos koraļļus: GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali un GFCM statistiskā koordinātu tīkla šūnas;
n) līdzdalība pētniecības programmās, ko vada valsts/starptautiskie zinātniskie institūti (norādīt, ir vai nav, sniegt īsu aprakstu).
4. Dalībvalstis nepalielina zvejas atļauju skaitu, kamēr zinātniskais ieteikums neliecina par sarkano koraļļu populāciju labvēlīgu stāvokli.
22.b pants
Sarkano koraļļu nozveju reģistrēšana
1. Tie zvejnieki vai to kuģu kapteiņi, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, pēc zvejas operācijas vai – pilnas dienas zvejas reisu gadījumā – ne vēlāk kā pēc izkraušanas ostā reģistrē nozvejas dzīvsvaru un, ja iespējams, audžu skaitu.
2. Uz zvejas kuģiem, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, ir zvejas žurnāls, kurā neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara reģistrē sarkano koraļļu dienas nozvejas un katrā apgabalā un dziļumā veiktās zvejas darbības, cita starpā, ja iespējams, zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Minēto informāciju kompetentajām valsts iestādēm paziņo termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 6. punktā.
22.c pants
Iepriekšējs paziņojums par sarkanajiem koraļļiem
Divas līdz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji paziņo attiecīgajām iestādēm šādu informāciju:
a) paredzamais ierašanās laiks;
b) zvejas kuģa ārējās identifikācijas numurs un nosaukums;
c) aplēstais uz kuģa paturēto sarkano koraļļu daudzums (dzīvsvars) un, ja iespējams, audžu skaits;
d) informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūta nozveja.
22.d pants
Sarkano koraļļu izkraušanai apstiprinātās ostas
Atļauju saņēmušie zvejnieki vai zvejas kuģi sarkano koraļļu nozvejas izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Šajā nolūkā katra dalībvalsts apstiprina ostas, kurās ir atļauta sarkano koraļļu izkraušana, un katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo šo ostu sarakstu GFCM sekretariātam un Komisijai, izņemot gadījumus, kad jau paziņotās apstiprinātās ostas nav mainījušās.
22.e pants
Sarkano koraļļu izkrāvumu kontrole
Katra dalībvalsts izveido kontroles programmu, kas pamatota ar riska analīzi un jo īpaši paredzēta tam, lai verificētu izkrāvumus un validētu zvejas žurnālus.
22.f pants
Sarkano koraļļu pārkraušana citā kuģī
Pārkraut sarkanos koraļļus citā kuģī, atrodoties jūrā, ir aizliegts.
22.g pants
Zinātniskā informācija par sarkanajiem koraļļiem
Dalībvalstis, kurām ir zvejas flote, kas kā mērķsugu zvejo sarkanos koraļļus, nodrošina to, ka ir pienācīgi izveidots zvejniecību un nozveju zinātniskās uzraudzības mehānisms, kurš GFCM Zinātniskajai padomdevējai komitejai dod iespēju sniegt aprakstošu informāciju un ieteikumu vismaz par:
a) īstenoto zvejas piepūli (piemēram, zvejas ieniršanas reižu skaitu nedēļā) un katra krājuma kopējās nozvejas apjomiem vietējā, valsts vai pārvalstiskā līmenī;
b) saglabāšanas un pārvaldības references rādītājiem nolūkā vēl vairāk pilnveidot reģionālo pārvaldības plānu saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;
c) bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, cita starpā ielaides/izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, ko ierosinājušas GFCM līgumslēdzējas puses;
d) iespējamajiem telpiskajiem/laiciskajiem aizliegumiem ar mērķi saglabāt zvejniecības ilgtspēju.
IV NODAĻA
Kontroles pasākumi dažos GFCM ģeogrāfiskajos apakšapgabalos
22.h pants
Ziņojumi par sarkanspuru pageles dienas nozveju un piezveju
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, dalībvalstis izveido mehānismu, kas nodrošina to, ka neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara tiek ziņots par visām sarkanspuru pageles komerciālajām dienas nozvejām un piezvejām Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā). Dalībvalstis cenšas reģistrēt vai aplēst minētās sugas nozvejas, kas gūtas atpūtas zvejā.
22.i pants
Zvejas atļaujas un zvejas darbības
1. Dalībvalstis izveido reģistru ar zvejas kuģiem, uz kuriem atļauts pārvadāt vai no kuriem atļauts izkraut sarkanspuru pageles daudzumus, kas nozvejoti Alvoranas jūrā un pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % no viena plūdmaiņu cikla laikā gūtās nozvejas dzīvsvara. Minēto reģistru uztur un atjaunina.
2. Zvejas kuģiem, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, zvejas darbības ir atļauts veikt tikai tad, ja minētās zvejas darbības ir norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem drīkst veikt šādas darbības. Atļaujā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati.
3. Dalībvalstis:
a) katru gadu līdz 31. janvārim paziņo Komisijai to darbojošos kuģu sarakstu, kam par kārtējo vai nākamo gadu vai gadiem ir izsniegta zvejas atļauja. Komisija katru gadu līdz februāra beigām šo sarakstu paziņo GFCM sekretariātam. Sarakstā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati;
b) katru gadu līdz novembra beigām, sākot ar 2018. gada 30. novembri, bet ne vēlāk kā no 2020. gada 30. novembra, Komisijai un GFCM sekretariātam sniedz ziņojumu par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurš sagatavots agregētā formā un satur vismaz šādu informāciju:
i) zvejas dienu skaits;
ii) izmantošanas apgabals; un
iii) sarkanspuru pageles nozvejas un piezvejas.
4. Visi kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 12 metrus un kuriem ir atļauts kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli, ir aprīkoti ar VMS vai jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kas dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.
22.j pants
Zinātniskā uzraudzība
Dalībvalstis, kurām ir zvejas flotes, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, nodrošina to, ka ir pienācīgi izveidots zvejniecību un nozveju uzraudzības mehānisms, kurš Zinātniskajai padomdevējai komitejai dod iespēju sniegt aprakstošu informāciju un ieteikumus vismaz par:
a) zvejas rīka parametriem, cita starpā āķu jedas un nostiprināto tīklu maksimālo garumu un āķu skaitu, veidu un lielumu;
b) īstenoto zvejas piepūli (piemēram, zvejas dienu skaitu nedēļā) un komerciālo zvejas flotu vispārējiem nozvejas apjomiem; būtu jāsniedz arī atpūtas zvejā gūto nozveju aplēses;
c) saglabāšanas un pārvaldības references rādītājiem nolūkā izveidot daudzgadu pārvaldības plānus ilgtspējīgām zvejniecībām saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;
d) sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, cita starpā ielaides/izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, uz ko norādījusi GFCM un/vai līgumslēdzējas puses;
e) iespējamajiem telpiskajiem/laiciskajiem zvejas aizliegumiem ar mērķi saglabāt zvejniecības ilgtspēju;
f) atpūtas zvejas iespējamo ietekmi uz sarkanspuru pageles krājuma(-u) stāvokli.
22.k pants
Atļauja ar grunts trali zvejot bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā
1. Kuģiem, kas ar grunts traļiem zvejo bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā), ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, kas norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem veicamas šādas darbības.
2. Zvejas atļaujā, kas minēta 1. punktā, papildus Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 ( 12 ) I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:
a) GFCM reģistrācijas numurs;
b) iepriekšējais nosaukums (ja ir);
c) iepriekšējais karogs (ja ir);
d) ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir).
3. Dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī minēto sarakstu paziņo pašas izraudzītajai struktūrai un GFCM sekretariātam.
4. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. augustā Komisijai un GFCM sekretariātam sniedz ziņojumu agregētā formā par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurā iekļauta vismaz šādu informācija:
i) zvejas dienu skaits;
ii) izmantošanas apgabals; un
iii) heka un sārtās dziļūdens garneles nozvejas un piezvejas.
22.l pants
Apstiprinātās ostas
1. Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas ostas, kurās var izkraut Sicīlijas šaurumā nozvejotus hekus un sārtās dziļūdens garneles. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2018. gada 30. novembrī nosūta GFCM sekretariātam un Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Par visām izmaiņām šajā sarakstā nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.
2. No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Sicīlijas šaurumā nozvejotu heku vai sārto dziļūdens garneļu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav dalībvalstu apstiprinātās izkraušanas ostas.
22.m pants
Starptautiskā kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēma Sicīlijas šaurumā
1. Dalībvalstis var veikt inspekcijas un pārraudzības pasākumus saskaņā ar starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu (“shēma”), kura aptver ārpus valstu jurisdikcijas esošos ūdeņus GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kas definēti I pielikumā (“inspekcijas un pārraudzības apgabals”).
2. Dalībvalstis var norīkot inspektorus un inspekcijas līdzekļus un veikt inspekcijas saskaņā ar shēmu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra shēmas izpildei var norīkot arī Savienības inspektorus.
3. Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā un katru gadu kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas resursu izmantošanas plānu, kas ļauj Savienībai izpildīt tās pienākumus saskaņā ar shēmu. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto plānu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizmanto.
4. Katra dalībvalsts katru gadu ne vēlāk kā 31. oktobrī paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai sarakstu ar to pilnvaroto inspektoru vārdiem un uzvārdiem, kuriem atļauts veikt inspekciju un pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, kā arī to inspekcijai un pārraudzībai izmantoto kuģu un gaisa kuģu nosaukumus, kurus tā plāno norīkot shēmas izpildei nākamajā gadā. Komisija vai tās izraudzīta struktūra katru gadu līdz 1. decembrim vai pēc iespējas ātrāk pirms inspekcijas darbību sākšanas nosūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.
5. Shēmas izpildei norīkotie inspektori nēsā līdzi GFCM inspektora apliecību, ko izdevusi kompetentā iestāde un kas sagatavota IV pielikumā noteiktajā formātā.
6. Kuģiem, kuri saskaņā ar shēmu veic nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus, ir īpašs karogs vai vimpelis, kas aprakstīts V pielikumā.
7. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka ikviena inspekcijas platforma, kam ir tiesības uz tās karogu un kas darbojas 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien iespējams, katru dienu uztur drošus sakarus ar visām citām inspekcijas platformām, kas darbojas minētajā apgabalā, lai apmainītos ar darbību koordinēšanai vajadzīgo informāciju.
8. Katra dalībvalsts, kas veic inspekciju vai pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, katrai inspekcijas platformai tūlīt pēc tās ieiešanas apgabalā iesniedz sarakstu, kurā uzskaitīti novērošanas gadījumi, kas konstatēti saskaņā ar VII pielikumu, inspektoru nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas, ko tā veikusi iepriekšējā desmit dienu periodā, un norādīti datumi, koordinātas un visa cita attiecīgā informācija.
22.n pants
Inspekciju veikšana
1. Shēmas izpildei norīkotie inspektori:
a) pirms uzkāpšanas uz kuģa paziņo zvejas kuģim inspekcijas kuģa nosaukumu;
b) uz inspekcijas kuģa un inspektoru nogādājošā kuģa izkar V pielikumā aprakstīto vimpeli;
c) ierobežo katras inspekcijas grupas lielumu līdz ne vairāk kā trīs inspektoriem.
2. Tūlīt pēc uzkāpšanas uz kuģa inspektors zvejas kuģa kapteinim uzrāda IV pielikumā aprakstīto identitātes apliecību. Inspekcijas veic vienā no GFCM oficiālajām valodām un, ja iespējams, valodā, kuru pārvalda zvejas kuģa kapteinis.
3. Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu VI pielikumā noteiktajā formātā.
4. Inspektori paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām un kas viņam arī jāparaksta.
5. Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspicējošās puses iestādēm, kuras tos nosūta inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un Komisijai un/vai tās izraudzītajai struktūrai. Komisija ziņojuma kopiju nosūta GFCM sekretariātam.
6. Inspekcijas grupas lielumu un inspekcijas ilgumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, kurš ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.
22.o pants
Pārkāpumi
1. Šā panta piemērošanas nolūkā par pārkāpumiem uzskata šādas darbības:
a) Regulas (EK) Nr. 1005/2008 3. panta 1. punkta a), b), c), e), f), g) un h) apakšpunktā minētās darbības;
b) satelītnovērošanas sistēmas darbības traucēšanu; un
c) darbošanos bez VMS.
2. Ikvienā gadījumā, kad inspektori, uzkāpdami uz zvejas kuģa un inspicēdami to, atklāj pārkāpumu, inspekcijas kuģa karoga dalībvalsts iestādes par to tūlīt paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, kas par to paziņo inspicētā zvejas kuģa karoga valstij gan tieši, gan ar GFCM sekretariāta starpniecību. Viņi informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.
3. Kuģa karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc inspekcijas, kurā konstatēts pārkāpums, attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.
4. Gadījumā, ja inspekcijas laikā ir atklāts pārkāpums, karoga dalībvalsts veiktās darbības un turpmākus pasākumus paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta informāciju par darbībām un turpmākiem pasākumiem GFCM sekretariātam.
5. Uz 22.n panta 3. punktā minētajiem inspekcijas ziņojumiem un paziņojumiem, kas izriet no inspektoru veiktām dokumentu inspekcijām, dalībvalstu iestādes reaģē tāpat, kā tās reaģētu uz savas valsts inspektoru ziņojumiem un paziņojumiem.
22.p pants
Pasākumi ar mērķi aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā
1. Katru gadu līdz 20. janvārim katra dalībvalsts, izmantojot ierastos datu apstrādes atbalstrīkus, nosūta Komisijai atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuri izmanto grunts žaunu tīklus un kuriem atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā). Komisija katru gadu līdz 31. janvārim nosūta minēto sarakstu GFCM sekretariātam.
2. Sarakstā, kas minēts 1. punktā, papildus Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:
a) GFCM reģistrācijas numurs;
b) iepriekšējais nosaukums (ja ir);
c) iepriekšējais karogs (ja ir);
d) ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);
e) galvenās mērķsugas;
f) galvenais(-ie) zvejas rīks(-i), ko izmanto akmeņplekstes zvejā, flotes segments un darbības vienība, kas definēta III pielikuma C iedaļā iekļautajā 1. uzdevuma statistikas datu matricā;
g) periods, kurā atļauts zvejot ar žaunu tīklu vai jebkādiem citiem zvejas rīkiem, ar ko iespējams nozvejot akmeņplekstes (ja šāda atļauja ir).
3. Pēc GFCM pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties zvejas darbībā konkrētā periodā. Konkrēti, dalībvalstis paziņo attiecīgo zvejas kuģu nosaukumus, to ārējās identifikācijas numuru un zvejas iespējas, kas iedalītas katram no tiem.
4. Nemarķētus pamestus žaunu tīklus, kas izmantoti akmeņplekstes zvejniecībās un atrasti jūrā, savāc piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēc tam šie tīkli tiek izņemti līdz brīdim, kad ir pienācīgi identificēts to īpašnieks, vai iznīcināti, ja to īpašnieku identificēt nav iespējams.
5. Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas vietas, kurās izkrauj un pārkrauj citā kuģī Melnajā jūrā nozvejotas akmeņplekstes. Šādu vietu sarakstu katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.
6. No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Melnajā jūrā nozvejotu akmeņplekstu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav 5. punktā minētās izkraušanas vietas.
22.q pants
Valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības plāni akmeņplekstu zvejniecībām Melnajā jūrā
1. Lai īstenotu 22.p panta noteikumus, cita starpā nodrošinot pienācīgu un pareizu ikmēneša nozvejas un/vai zvejas piepūles uzraudzību un reģistrēšanu, dalībvalstis izveido valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības plānus (“valsts plāni”).
2. Valsts plānos ir iekļauti šādi elementi:
a) skaidri definēti kontroles līdzekļi un apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, kas pieejami tieši valsts plānu īstenošanai;
b) skaidri definēta inspekcijas stratēģija (cita starpā inspekcijas protokoli), kas vērsta uz zvejas kuģiem, kuri varētu nozvejot akmeņpleksti un saistītās sugas;
c) tirgu un transporta kontroles rīcības plāni;
d) definēti inspekcijas uzdevumi un procedūras, cita starpā paraugu ņemšanas stratēģija, ko izmanto, lai verificētu nozveju svēršanu pirmās pārdošanas laikā, un paraugu ņemšanas stratēģija, ko piemēro kuģiem, uz kuriem neattiecas noteikumi par zvejas žurnālu / izkraušanas deklarāciju;
e) inspektoriem, ražotāju organizācijām un zvejniekiem adresētas skaidrojošas norādes par noteikumu kopumu, kas ieviests zvejniecībām, kurās iespējams nozvejot akmeņplekstes, cita starpā par šādiem aspektiem:
i) noteikumi par to, kā aizpildāmi dokumenti, cita starpā inspekcijas ziņojumi, zvejas žurnāli, pārkraušanas deklarācijas, izkraušanas un pārņemšanas deklarācijas, transporta dokumenti un pārdošanas zīmes;
ii) spēkā esošie tehniskie pasākumi, cita starpā linuma acs izmērs un/vai linuma acs dimensijas, nozvejoto īpatņu minimālais izmērs, pagaidu ierobežojumi;
iii) paraugu ņemšanas stratēģijas;
iv) kontrolpārbaudes mehānismi;
f) valstu inspektoru apmācība II pielikumā minēto uzdevumu veikšanai.
3. Dalībvalstis katru gadu līdz 20. janvārim Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai paziņo valsts plānus. Komisija vai tās izraudzītā struktūra katru gadu līdz 31. janvārim minētos plānus nosūta GFCM sekretariātam.
22.r pants
Akmeņplekstes zvejniecību zinātniskā uzraudzība Melnajā jūrā
Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo Zinātniskajai padomdevējai komitejai un Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas noderētu akmeņplekstes zvejniecību zinātniskajai uzraudzībai Melnajā jūrā.
IV
SADAĻA
SADARBĪBA, INFORMĒŠANA UN ZIŅOŠANA
23. pants
Sadarbība un informēšana
1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas un veic informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru, jo īpaši:
a) pieprasot informāciju no attiecīgajām datu bāzēm un sniedzot informāciju šīm datu bāzēm;
b) pieprasot sadarbību un sadarbojoties, lai veicinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā mēroga informācijas sistēmas, kas saistītas ar zvejniecību, ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp tām un GFCM izpildsekretāru par III sadaļā minētajām inspekcijām ostas valstī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās konfidencialitātes prasības.
3. Dalībvalstis veic pasākumus elektroniskai informācijas apmaiņai starp atbilstošajām valsts aģentūrām un šādu aģentūru darbību koordinēšanai III sadaļas II nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanā.
4. Dalībvalstis šīs regulas mērķiem izveido kontaktpunktu sarakstu, ko nekavējoties elektroniski nosūta Komisijai, GFCM izpildsekretāram un nolīguma pusēm.
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
23.a pants
Attiecīgo datu paziņošana Komisijai
1. Līdz katra gada 15. decembrim attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai:
a) 22.b pantā minētos datus par sarkanajiem koraļļiem un
b) elektroniska ziņojuma formā – jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu, vaļveidīgo, haizivju un raju nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas datus, kā arī jebkādu citu attiecīgu informāciju, kura ir paziņota saskaņā ar 17.b panta 1. punkta attiecīgi a), b), c), d) vai e) apakšpunktu.
2. Komisija līdz katra gada 31. decembrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai visas izmaiņas to ostu sarakstā, kuras ir izraudzītas sarkano koraļļu nozvejas izkraušanai saskaņā ar Ieteikuma GFCM/36/2012/1 5. punktu.
4. Dalībvalstis izveido atbilstošas novērošanas sistēmas, lai vāktu uzticamu informāciju par zvejas kuģu, kuri ar grunts žaunu tīkliem zvejo dzelkņu haizivis, ietekmi uz vaļveidīgo populācijām Melnajā jūrā, un iesniedz minēto informāciju Komisijai.
5. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām, kas veiktas kartēs un ģeogrāfisko atrašanās vietu sarakstos, kuros norādīta mūkroņu alu atrašanās vieta, kā minēts Ieteikuma GFCM/35/2011/5 6. punktā.
6. Komisija 3., 4. un 5. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta GFCM izpildsekretāram.
7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz noformējumu un veidu, kādā jānosūta 1., 3., 4. un 5. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz GFCM sekretariātam un Komisijai detalizētu ziņojumu par savām zvejas darbībām attiecībā uz sarkanajiem koraļļiem. Šajā ziņojumā iekļauj vismaz informāciju par kopējām nozvejām un izmantošanas apgabaliem un, ja iespējams, par ieniršanas reižu skaitu un vidējo nozveju vienā ieniršanas reizē.
23.b pants
Mazo pelaģisko sugu krājumu zvejas kontrole, novērošana un uzraudzība Adrijas jūrā
1. Katru gadu līdz 1. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai to plānus un programmas, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu atbilstību 16.l pantam, veicot atbilstošu novērošanu un ziņošanu, jo īpaši par mēneša nozvejām un izmantoto zvejas piepūli.
2. Komisija ne vēlāk kā līdz katra gada 30. oktobrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.
24. pants
Statistikas matricu paziņošana
1. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. maijam iesniedz GFCM izpildsekretāram GFCM statistikas matricas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datus, kā izklāstīts III pielikuma C iedaļā.
2. Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto GFCM datu ievades sistēmu vai jebkuru citu atbilstošu datu iesniegšanas standartu un protokolu, ko noteicis GFCM izpildsekretārs un kas pieejams GFCM tīmekļa vietnē.
3. Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas iesniegti, pamatojoties uz šo pantu.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā pantā minētie dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
V
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
25. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 1. punktam. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
26. pants
Pilnvaru deleģēšana
Ciktāl tas nepieciešams, lai Savienības tiesību aktos īstenotu Savienībai par saistošiem kļuvušos grozījumus spēkā esošajos GFCM pasākumos, kas jau ir īstenoti Savienības tiesību aktos, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu šīs regulas noteikumus attiecībā uz:
a) regulas 15. panta 4. punktā minēto informācijas sniegšanu GFCM izpildsekretāram;
b) regulas 17. pantā minēto to kuģu saraksta nosūtīšanu GFCM izpildsekretāram, kuriem atļauta zveja;
c) regulas 18. līdz 22. pantā izklāstītajiem ostas valsts pasākumiem;
d) regulas 23. un 24. pantā minēto sadarbību, informēšanu un ziņošanu;
e) tabulu, karti un GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (“ĢAA”) ģeogrāfiskajām koordinātām I pielikumā;
f) regulas II pielikumā izklāstītajām ostas valsts veikto inspekciju procedūrām un
g) regulas III pielikumā izklāstītajām GFCM statistikas matricām.
27. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt ►M1 16.b, 16.c un 26. pantā ◄ minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu ►M1 no 2015. gada 28. novembra ◄ . Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, sešus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt ►M1 16.b, 16.c un 26. pantā ◄ minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ►M1 ar 16.b, 16.c un 26. pantu ◄ pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
28. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006
Regulu (EK) Nr. 1967/2006 ar šo groza šādi:
1) svītro 4. panta 3. punktu;
2) regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Velkamajiem zvejas tīkliem, kas nav minēti 4. punktā, minimālais linuma acs izmērs ir:
a) kvadrātveida linumiem – acs lielums āmjos ir 40 mm; vai
b) pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – rombveida tīkliem acs lielums ir 50 mm ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga vai lielāka nekā a) apakšpunktā minētajiem tīkliem.
Zvejas kuģiem ir atļauts lietot un turēt uz kuģa tikai vienu no šo divu tipu tīkliem.
Komisija ziņojumu par šā punkta īstenošanu līdz 2012. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un, pamatojoties uz to, kā arī uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas līdz 2011. gada 31. decembrim, tā ierosina atbilstīgus pielāgojumus, ja tādi vajadzīgi.”;
3) svītro 24. pantu;
4) svītro 27. panta 1. un 4. punktu.
29. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
A) GFCM ĢAA tabula
|
FAO APAKŠAPGABALS |
FAO STATISTIKAS RAJONI |
ĢAA |
|
RIETUMU APAKŠAPGABALS |
1.1 BALEĀRU SALAS |
1 Alboranas jūras ziemeļu daļa |
|
2 Alboranas sala |
||
|
3 Alboranas jūras dienvidu daļa |
||
|
4 Alžīrija |
||
|
5 Baleāru salas |
||
|
6 Ziemeļspānija |
||
|
11.1 Sardīnija (rietumi) |
||
|
1.2 LIONAS JŪRAS LĪCIS |
7 Lionas jūras līcis |
|
|
1.3 SARDĪNIJA |
8 Korsikas sala |
|
|
9 Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa |
||
|
10 Tirēnu jūras dienvidu daļa |
||
|
11.2 Sardīnija (austrumi) |
||
|
12 Ziemeļtunisija |
||
|
CENTRĀLAIS APAKŠAPGABALS |
2.1 ADRIJAS JŪRA |
17 Adrijas jūras ziemeļu daļa |
|
18 Adrijas jūras dienvidu daļa |
||
|
2.2 JONIJAS JŪRA |
13 Hammameta jūras līcis |
|
|
14 Gābesas līcis |
||
|
15 Malta |
||
|
16 Sicīlijas dienvidi |
||
|
18 Adrijas jūras dienvidu daļa |
||
|
19 Jonijas jūras rietumu daļa |
||
|
20 Jonijas jūras austrumu daļa |
||
|
21 Jonijas jūras dienvidu daļa |
||
|
AUSTRUMU APAKŠAPGABALS |
3.1 EGEJAS JŪRA |
22 Egejas jūra |
|
23 Krētas sala |
||
|
3.2 KIPRAS JŪRA |
24 Kipras jūras ziemeļu daļa |
|
|
25 Kipra |
||
|
26 Kipras jūras dienvidu daļa |
||
|
27 Kipras jūra |
||
|
MELNĀ JŪRA |
4.1 MARMORA JŪRA |
28 Marmora jūra |
|
4.2 MELNĀ JŪRA |
29 Melnā jūra |
|
|
4.3 AZOVAS JŪRA |
30 Azovas jūra |
B) GFCM ĢAA karte (GFCM, 2009. gads)
– FAO statistikas rajoni (sarkanā līnija) – GFCM ĢAA (melnā līnija)
01 — Alboranas jūras ziemeļu daļa
02 — Alboranas sala
03 — Alboranas jūras dienvidu daļa
04 — Alžīrija
05 — Baleāru salas
06 — Ziemeļspānija
07 — Lionas jūras līcis
08 — Korsikas sala
09 — Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa
10 — Tirēnu jūras dienvidu daļa un centrālā daļa
11.1 — Sardīnija (rietumi),
11.2 — Sardīnija (austrumi)
12 — Ziemeļtunisija
13 — Hammameta jūras līcis
14 — Gābesas līcis
15 — Malta
16 — Sicīlijas dienvidi
17 — Adrijas jūras ziemeļu daļa
18 — Adrijas jūras dienvidu daļa
19 — Jonijas jūras rietumu daļa
20 — Jonijas jūras austrumu daļa
21 — Jonijas jūras dienvidu daļa
22 — Egejas jūra
23 — Krētas sala
24 — Kipras jūras ziemeļu daļa
25 — Kipra
26 — Kipras jūras dienvidu daļa
27 — Kipras jūra
28 — Marmora jūra
29 — Melnā jūra
30 — Azovas jūra
C) GFCM ĢAA ģeogrāfiskās koordinātas (GFCM, 2009. gads)
|
ĢAA |
ROBEŽAS |
|
1 |
Krasta līnija 36° N 5° 36′ W 36° N 3° 20′ W 36° 05′ N 3° 20′ W 36° 05′ N 2° 40′ W 36° N 2° 40′ W 36° N 1° 30′ W 36° 30′ N 1° 30′ W 36° 30′ N 1° W 37° 36′ N 1° W |
|
2 |
36° 05′ N 3° 20′ W 36° 05′ N 2° 40′ W 35° 45′ N 3° 20′ W 35° 45′ N 2° 40′ W |
|
3 |
Krasta līnija 36° N 5° 36′ W 35° 49′ N 5° 36′ W 36° N 3° 20′ W 35° 45′ N 3° 20′ W 35° 45′ N 2° 40′ W 36° N 2° 40′ W 36° N 1° 13′ W Marokas un Alžīrijas robeža |
|
4 |
Krasta līnija 36° N 2° 13′ W 36° N 1° 30′ W 36° 30′ N 1° 30′ W 36° 30′ N 1° W 37° N 1° W 37° N 0° 30′ E 38° N 0° 30′ E 38° N 8° 35′ E Alžīrijas un Tunisijas robeža Marokas un Alžīrijas robeža |
|
5 |
38° N 0° 30′ E 39° 30′ N 0° 30′ E 39° 30′ N 1° 30′ W 40° N 1° 30′ E 40° N 2° E 40° 30′ N 2° E 40° 30′ N 6° E 38° N 6° E |
|
6 |
Krasta līnija 37° 36′ N 1° W 37° N 1° W 37° N 0° 30′ E 39° 30′ N 0° 30′ E 39° 30′ N 1° 30′ W 40° N 1° 30′ E 40° N 2° E 40° 30′ N 2° E 40° 30′ N 6° E 41° 47′ N 6° E 42° 26′ N 3° 09′ E |
|
7 |
Krasta līnija 42° 26′ N 3° 09′ E 41° 20′ N 8° E Francijas un Itālijas robeža |
|
8 |
43° 15′ N 7° 38′ E 43° 15′ N 9° 45′ E 41° 18′ N 9° 45′ E 41° 20′ N 8° E 41° 18′ N 8° E |
|
9 |
Krasta līnija Francijas un Itālijas robeža 43° 15′ N 7° 38′ E 43° 15′ N 9° 45′ E 41° 18′ N 9° 45′ E 41° 18′ N 13° E |
|
10 |
Krasta līnija (ieskaitot Sicīlijas ziemeļu krastu) 41° 18′ N 13° E 41° 18′ N 11° E 38° N 11° E 38° N 12° 30′ E |
|
11 |
41° 47′ N 6° E 41° 18′ N 6° E 41° 18′ N 11° E 38° 30′ N 11° E 38° 30′ N 8° 30′ E 38° N 8° 30′ E 38° N 6° E |
|
12 |
Krasta līnija Alžīrijas un Tunisijas robeža 38° N 8° 30′ E 38° 30′ N 8° 30′ E 38° 30′ N 11° E 38° N 11° E 37° N 12° E 37° N 11° 04′E |
|
13 |
Krasta līnija 37° N 11° 04′E 37° N 12° E 35° N 13° 30′ E 35° N 11° E |
|
14 |
Krasta līnija 35° N 11° E 35° N 15° 18′ E Tunisijas un Lībijas robeža |
|
15 |
36° 30′ N 13° 30′ E 35° N 13° 30′E 35° N 15° 18′ E 36° 30′ N 15° 18′ E |
|
16 |
Krasta līnija 38° N 12° 30′ E 38° N 11° E 37° N 12° E 35° N 13° 30′ E 36° 30′ N 13° 30′ E 36° 30′ N 15° 18′ E 37° N 15° 18′ E |
|
17 |
Krasta līnija 41° 55′ N 15° 08′ E Horvātijas un Melnkalnes robeža |
|
18 |
Krasta līnija (abas puses) 41° 55′ N 15° 08′ E 40° 04′ N 18° 29′ E Horvātijas un Melnkalnes robeža Albānijas un Grieķijas robeža |
|
19 |
Krasta līnija (ieskaitot Sicīlijas austrumu krastu) 40° 04′ N 18° 29′ E 37° N 15° 18′ E 35° N 15° 18′ E 35° N 19° 10′ E 39° 58′ N 19° 10′ E |
|
20 |
Krasta līnija Albānijas un Grieķijas robeža 39° 58′ N 19° 10′ E 35° N 19° 10′ E 35° N 23° E 36° 30′ N 23° E |
|
21 |
Krasta līnija Tunisijas un Lībijas robeža 35° N 15° 18′ E 35° N 23° E 34° N 23° E 34° N 25° 09′ E Lībijas un Ēģiptes robeža |
|
22 |
Krasta līnija 36° 30′ N 23° E 36° N 23° E 36° N 26° 30′ E 34° N 26° 30′ E 34° N 29° E 36° 43′ N 29° E |
|
23 |
36° N 23° E 36° N 26° 30′ E 34° N 26° 30′ E 34° N 23° E |
|
24 |
Krasta līnija 36° 43′ N 29° E 34° N 29° E 34° N 32° E 35° 47′ N 32° E 35° 47′ N 35° E Turcijas un Sīrijas robeža |
|
25 |
35° 47′ N 32° E 34° N 32° E 34° N 35° E 35° 47′ N 35° E |
|
26 |
Krasta līnija Lībijas un Ēģiptes robeža 34° N 25° 09′ E 34° N 34° 13′ E Ēģiptes un Gazas joslas robeža |
|
27 |
Krasta līnija Ēģiptes un Gazas joslas robeža 34° N 34° 13′ E 34° N 35° E 35° 47′ N 35° E Turcijas un Sīrijas robeža |
|
28 |
|
|
29 |
|
|
30 |
|
II PIELIKUMS
Ostas valsts veiktas kuģu inspekcijas kārtība
1. Kuģa identifikācija
Ostas inspektori:
a) pārbauda, vai oficiālie dokumenti uz kuģa ir derīgi, vajadzības gadījumā attiecīgi sazinoties ar kuģa karoga valsti vai iepazīstoties ar starptautiskiem kuģu reģistriem;
b) vajadzības gadījumā organizē dokumentu oficiālu tulkošanu;
c) pārbauda, vai kuģa nosaukums, karogs, ārējās identifikācijas numurs un zīmes (un kuģa Starptautiskās Jūras organizācijas (“IMO”) identifikācijas numurs, ja tāds ir) un starptautiskais radio izsaukuma signāls ir pareizi;
d) pēc iespējas pilnīgāk pārbauda, vai kuģim ir mainīts nosaukums un/vai karogs, un ja tā ir, pieraksta iepriekšējo(-os) nosaukumu(-us) un karogu(-us);
e) pieraksta kuģa reģistrācijas ostu, kuģa īpašnieka (un operatora un faktiskā īpašnieka, ja tas nav kuģa īpašnieks), aģenta un kapteiņa vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi, attiecīgā gadījumā arī uzņēmuma unikālo identifikācijas numuru un reģistrēto īpašnieku; un
f) pieraksta iepriekšējo īpašnieku vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi, jā tādi bijuši pēdējos piecos gados.
2. Atļaujas
Ostas inspektori pārbauda, vai atļaujas zvejot vai transportēt zivis un zivju produktus atbilst saskaņā ar 1. punktu iegūtajai informācijai, un pārbauda atļauju derīguma termiņu un to attiecinājumu uz apgabaliem, sugām un zvejas rīkiem.
3. Citi dokumenti
Ostas inspektori izskata visu attiecīgo dokumentāciju, tostarp elektroniskā formātā sagatavotus dokumentus. Attiecīgā dokumentācija var ietvert kuģa žurnālus, jo īpaši zvejas žurnālu, kā arī apkalpes sarakstu, uzglabāšanas plānus un zivju tilpņu rasējumus vai aprakstus, ja tādi pieejami. Šādas tilpnes vai laukumus var inspicēt, lai pārbaudītu, vai to izmērs un struktūra atbilst šiem rasējumiem vai aprakstiem un vai uzglabāšana notiek saskaņā ar uzglabāšanas plāniem. Attiecīgā gadījumā pārbaudāmā dokumentācija var ietvert arī nozvejas dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, ko izdevusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija.
4. Zvejas rīki
a) Ostas inspektori pārbauda, vai uz kuģa turētie zvejas rīki atbilst atļauju nosacījumiem. Zvejas rīkus var pārbaudīt arī tādēļ, lai pārliecinātos, vai tādi parametri kā inter alia linuma acs izmēri (un iespējamās ierīces), tīklu garums un āķu izmēri atbilst piemērojamiem noteikumiem un ka zvejas rīku identifikācijas zīmes atbilst kuģim atļautajām.
b) Ostas inspektori var arī pārmeklēt kuģi, meklējot zvejas rīkus, kas tiek uzglabāti ārpus redzamības loka, un zvejas rīkus, kas cita iemesla dēļ uzskatāmi par nelikumīgiem.
5. Zivis un zivsaimniecības produkti
a) Ostas inspektori pēc iespējas pilnīgāk pārbauda, vai zivis un zivsaimniecības produkti, kas atrodas uz kuģa, ir iegūti saskaņā ar attiecīgajās atļaujās izklāstītajiem nosacījumiem. Šajā nolūkā ostas inspektori pārbauda zvejas žurnālu un sniegtos ziņojumus, attiecīgā gadījumā arī tos, kas pārraidīti, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu.
b) Lai noteiktu uz kuģa paturēto zivju daudzumus un sugas, ostas inspektori var pārbaudīt zivis kravas tilpnēs vai izkraušanas laikā. Šajā nolūkā ostas inspektori var atvērt kartona kārbas, kurās zivis ir iepakotas, un pārvietot zivis vai kartona kārbas, lai pārliecinātos par zivju kravas tilpņu integritāti.
c) Ja kuģis veic izkraušanu, ostas inspektori var pārbaudīt izkrautās sugas un daudzumus. Šādās pārbaudēs var verificēt produktu veidu, dzīvsvaru (daudzumi, kas reģistrēti zvejas žurnālā) un pārrēķina koeficientu, kas izmantots apstrādātu produktu svara pārrēķināšanai dzīvsvarā. Ostas inspektori var pārbaudīt arī visus iespējamos uz kuģa paturētos daudzumus.
d) Ostas inspektori var pārbaudīt uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sastāvu, arī veicot paraugu ņemšanu.
6. NNN zvejas verifikācija
Piemēro Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantu.
7. Ziņojums
Pēc inspekcijas pabeigšanas inspektors sagatavo rakstisku ziņojumu un paraksta to, un atstāj vienu kopiju kuģa kapteinim.
8. Ostas valsts veiktu inspekciju rezultāti
Ostas valsts veiktu inspekciju rezultātos iekļauj vismaz šādu informāciju:
1) norādes par inspekciju:
— inspekcijas iestāde (inspekcijas iestādes nosaukums vai šādas iestādes nominētas citas struktūras nosaukums),
— inspektora vārds, uzvārds,
— inspekcijas datums un laiks,
— inspekcijas osta (vieta, kurā veikta kuģa inspekcija), un
— datums (datums, kurā sagatavots ziņojums);
2) kuģa identifikācija:
— kuģa nosaukums,
— kuģa tips,
— zvejas rīku veids,
— ārējās identifikācijas numurs (kuģa sānu borta numurs) un Starptautiskās Jūras organizācijas numurs (ja ir), vai cits attiecīgs numurs,
— starptautiskais radio izsaukuma signāls,
— MMS I-numurs (jūras mobilā sakaru dienesta identitātes numurs), ja ir,
— karoga valsts (valsts, kurā kuģis reģistrēts),
— iepriekšēji nosaukumi un karogi, ja ir,
— piederības osta (kuģa reģistrācijas osta) un iepriekšējās piederības ostas,
— kuģa īpašnieks (vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, kontaktinformācija),
— kuģa faktiskais īpašnieks, ja tas nav kuģa īpašnieks (vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, kontaktinformācija),
— par kuģa izmantošanu atbildīgais kuģa operators, ja tas nav kuģa īpašnieks (vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, kontaktinformācija),
— kuģa aģents (vārds un uzvārds, adrese, kontaktinformācija),
— iepriekšējo īpašnieku, ja tādi ir, vārds un uzvārds vai nosaukums,
— kapteiņa un zvejas kapteiņa vārds un uzvārds, valstspiederība un jūrnieka kvalifikācija, un
— apkalpes saraksts;
3) zvejas atļauja (licences/atļaujas):
— kuģim izdotās atļaujas zvejot vai transportēt zivis un zivju produktus,
— valstis, kas izdevušas atļaujas,
— atļauju noteikumi, tostarp apgabali un ilgums,
— attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija,
— atļauju apgabali, darbības joma un derīguma termiņš,
— ziņas par iedalītajām kvotām, zvejas piepūli vai cita informācija,
— atļautās sugas, piezveja un zvejas rīki, un
— ieraksti un dokumenti par pārkraušanu citā kuģī (attiecīgā gadījumā);
4) informācija par zvejas reisu:
— pašreizējā zvejas reisa uzsākšanas datums, laiks, zona un vieta,
— apgabali, kuros kuģis atradies (iebraukšana dažādos apgabalos un izbraukšana no tiem),
— jūrā veikta pārkraušana citā kuģī (datums, vieta, pārkrauto zivju suga, daudzums),
— kuģa pēdējā apmeklētā osta,
— datums un laiks, kad beidzās pašreizējais zvejas reiss, un
— nākamā osta, kurā paredzēts ierasties (attiecīgā gadījumā);
5) nozvejas inspekcijas rezultāti:
— izkraušanas sākums un beigas (laiks un datums),
— zivju suga,
— produktu veids,
— dzīvsvars (zvejas žurnālā reģistrētie daudzumi),
— attiecīgais pārrēķina koeficients,
— apstrādātu produktu svars (izkrautie daudzumi pa sugām un sagatavošanas veidiem),
— ekvivalents dzīvsvarā (izkrautie daudzumi dzīvsvara ekvivalentā, ko aprēķina, produktu svaru reizinot ar pārrēķina koeficientu),
— plānotais inspicēto zivju un zvejas produktu galamērķis, un
— uz klāja palikušo zivju, ja tādas ir, daudzums un suga;
6) zvejas rīku inspekcijas rezultāti:
— ziņas par zvejas rīku veidiem;
7) secinājumi:
— inspekcijas secinājumi, tostarp norādes par iespējami izdarītajiem pārkāpumiem un atsauce uz attiecīgajiem noteikumiem un pasākumiem. Inspekcijas ziņojumam pievieno attiecīgus pierādījumus.
III PIELIKUMS
A) GFCM/ZPK flotes segmentācija
|
Grupas |
< 6 metri |
6–12 metri |
12–24 metri |
Vairāk nekā 24 metri |
|
1. Daudzfunkcionāli mazie kuģi bez dzinēja |
A |
|
|
|
|
2. Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju |
B |
C |
|
|
|
3. Traleri |
|
D |
E |
F |
|
4. Seineri zvejai ar riņķvadiem |
|
G |
H |
|
|
5. Kuģi zvejai ar āķu jedām |
|
I |
||
|
6. Pelaģiskās zvejas traleri |
|
J |
||
|
7. Tunzivju saldētājseineri |
|
|
K |
|
|
8. Bagarkuģi |
|
L |
|
|
|
9. Daudzfunkcionāli kuģi |
|
|
M |
|
Segmentu apraksts
|
A. |
Daudzfunkcionāli mazie kuģi bez dzinēja — visi kuģi, kas īsāki par 12 metriem (LOA), bez dzinēja (vēja vai piedziņas). |
|
B. |
Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju, īsāki par 6 metriem — visi kuģi, kas īsāki par 6 metriem (LOA), ar dzinēju. |
|
C. |
Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju garumā no 6 līdz 12 metriem — visi kuģi garumā no 6 līdz 12 metriem (LOA), ar dzinēju, kas visu gadu izmanto dažādus zvejas rīkus, no kuriem neviens īpaši nedominē, vai kas izmanto šajā klasifikācijā neiekļautus zvejas rīkus. |
|
D. |
Traleri, īsāki par 12 metriem — visi kuģi, kas īsāki par 12 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali. |
|
E. |
Traleri garumā no 12 līdz 24 metriem — visi kuģi garumā no 12 līdz 24 metriem (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali. |
|
F. |
Traleri, garāki par 24 metriem — visi kuģi, kas garāki par 24 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali. |
|
G. |
Seineri garumā no 6 līdz 12 metriem — visi kuģi garumā no 6 līdz 12 metriem (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot riņķvadu. |
|
H. |
Seineri, garāki par 12 metriem — visi kuģi, garāki par 12 metriem (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot riņķvadu, izņemot tos, kas izmanto tunzivju riņķvadu jebkurā gada laikā. |
|
I. |
Kuģi zvejai ar āķu jedām, garāki par 6 metriem — visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot āķu jedu. |
|
J. |
Pelaģiskie traleri, garāki par 6 metriem — visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot pelaģisko trali. |
|
K. |
Tunzivju seineri — visi kuģi, kas izmanto tunzivju seinerus neatkarīgi no laika perioda ilguma visu gadu. |
|
L. |
Bagarkuģi, garāki par 6 metriem — visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot dragu. |
|
M. |
Daudzfunkcionāli kuģi, garāki par 12 metriem — visi kuģi, kas garāki par 12 metriem (LOA) un kas visu gadu izmanto dažādus zvejas rīkus, no kuriem neviens īpaši nedominē, vai kas izmanto zvejas rīku, kas nav iekļauts šajā klasifikācijā. |
Piezīme. Tabulā visas šūnas ir izmantojamas informācijas apkopošanai. Šūnas, kas iepriekšējā tabulā atstātas tukšas, uzskatāmas par tādām, kam, visticamāk, nav liels īpatsvars. Tomēr vajadzības gadījumā ir ieteicams sapludināt “tukšas šūnas” informāciju ar visatbilstošāko blakusesošo “pelēko šūnu”.
B) Nominālās zvejas piepūles vērtību tabula
|
Zvejas rīks |
Skaits un izmēri |
Jauda |
Darbība |
Nominālā zvejas piepūle (1) |
|
Draga (gliemjiem) |
Atvērums, atvēruma platums |
GT |
Zvejas laiks |
Teritorijā, kurā zvejo ar dragu (2) |
|
Tralis (ieskaitot dragas plakanzivīm) |
Traļa tips (pelaģiskais, grunts) GT un/vai GRT Dzinēja jauda Linuma acs izmērs Tīkla izmērs (atvēruma platums) Ātrums |
GT |
Zvejas laiks |
GT x dienas GT x stundas kW x dienas |
|
Riņķvads |
Tīkla garums un augstums GT Gaismas jauda Mazo laivu skaits |
GT Tīkla garums un augstums |
Meklēšanas laiks Iemetiens |
GT x zvejas rīku iemetieni Tīkla garums x Zvejas rīku iemetieni |
|
Tīkli |
Tīkla tips (piemēram, vairāksienu tīkls, žaunu tīkli utt.) Tīkla garums (izmantots noteikumos) GT Tīkla virsma Linuma acs izmērs |
Tīkla garums un augstums |
Zvejas laiks |
Tīkla garums x dienas Virsma x dienas |
|
Āķu jedas |
Āķu skaits GT Āķu jedu skaits Āķu raksturlielumi Ēsma |
Āķu skaits Āķu jedu vienību skaits |
Zvejas laiks |
Āķu skaits x stundas Āķu skaits x dienas Āķu jedu vienību skaits x dienas/stundas |
|
Zivju krātiņi |
GT |
Krātiņveida lamatu skaits |
Zvejas laiks |
Krātiņveida lamatu skaits x dienas |
|
Riņķvads/zivju pievilināšanas ierīces |
Zivju pievilināšanas ierīču skaits |
|
Reisu skaits |
Zivju pievilināšanas ierīču skaits x reisu skaits |
|
(1) Zvejas piepūles vērtības, kas neietver laika darbību, būtu jāattiecina uz kādu laikposmu (piemēram, atbilstoši gadiem). (2) Būtu jāattiecina uz konkrētu apgabalu (norādot virsmu), lai novērtētu zvejas intensitāti (piepūle/km2) un saistītu piepūli ar izmantotajām teritorijām. |
||||
C) GFCM 1. uzdevums – darbības vienības
IV PIELIKUMS
GFCM inspektoru identitātes apliecības paraugs
|
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija |
|
GFCM |
||
|
|
GFCM |
Šīs inspektora identitātes apliecības turētājs ir GFCM inspektors, kas pienācīgi norīkots saskaņā ar Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) Kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu un ir pilnvarots rīkoties saskaņā ar GFCM noteikumiem. |
||
|
INSPEKTORA IDENTITĀTES APLIECĪBA |
||||
|
Fotogrāfija |
Līgumslēdzēja puse |
|||
|
Inspektora vārds, uzvārds: |
||||
|
Apliecības Nr. |
…… Izdevēja iestāde |
…… Inspektors |
||
|
Izdošanas datums: |
Derīga piecus gadus |
|||
V PIELIKUMS
GFCM inspekcijas vimpeļa paraugs
VI PIELIKUMS
GFCM INSPEKCIJAS ZIŅOJUMS
1. INSPEKTORS(-I)
Vārds, uzvārds … Līgumslēdzēja puse … GFCM identitātes apliecības numurs …
Vārds, uzvārds … Līgumslēdzēja puse … GFCM identitātes apliecības numurs …
Vārds, uzvārds … Līgumslēdzēja puse … GFCM identitātes apliecības numurs …
2. KUĢIS, UZ KURA ATRODAS INSPEKTORS(-I)
2.1. Nosaukums un reģistrācijas numurs …
2.2. Karogs …
3. INFORMĀCIJA PAR INSPICĒTO KUĢI
3.1. Nosaukums un reģistrācijas numurs …
3.2. Karogs …
3.3. Kapteinis (vārds, uzvārds un adrese) …
3.4. Kuģa īpašnieks (vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese) …
3.5. GFCM reģistra numurs …
3.6. Kuģa tips …
4. POZĪCIJA
4.1. Pozīcija, ko inspicējošā kuģa kapteinis noteicis plkst. … (UTC); ģeogr. plat … ģeogr. gar …
4.2. Pozīcija, ko zvejas kuģa kapteinis noteicis plkst. … (UTC); ģeogr. plat … ģeogr. gar. …
5. INSPEKCIJAS SĀKUMA UN BEIGU DATUMS UN LAIKS
5.1. Datums … Uzkāpšana uz kuģa plkst. … (UTC), nokāpšana no kuģa plkst. … (UTC)
6. UZ KUĢA ESOŠO ZVEJAS RĪKU TIPI
|
Grunts tralis ar traļu durvīm – OTB |
|
|
Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm – OTM |
|
|
Garneļu tralis – TBS |
|
|
Riņķvads – PS |
|
|
Noenkuroti (nostiprināti) žaunu tīkli – GNS |
|
|
Nostiprinātas āķu jedas – LLS |
|
|
Atpūtas zvejas rīki – RG |
|
|
Citi (konkretizēt) |
|
7. LINUMA ACS IZMĒRS MILIMETROS
7.1. Likumīgi izmantojamais linuma acs izmērs: … mm
7.2. Vidējais linuma acu mērīšanas rezultāts: … mm
7.3. Pārkāpums: IR – NAV … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
8. UZ KUĢA ESOŠĀS NOZVEJAS INSPICĒŠANA
8.1. Uz kuģa esošās nozvejas inspicēšanas rezultāts
|
SUGA (FAO trīsburtu kods) |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (kg) |
|
|
|
|
|
|
|
Sagatavošanas veids |
|
|
|
|
|
|
|
Inspicētais paraugs |
|
|
|
|
|
|
|
Mazizmēra zivis (%) |
|
|
|
|
|
|
|
8.2. |
Pārkāpums: IR – NAV … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce: |
9. UZ KUĢA ESOŠO DOKUMENTU UN VMS INSPICĒŠANA
9.1. Zvejas žurnāls: IR – NAV
9.2. Pārkāpums: IR – NAV … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
9.3. Zvejas licence: IR – NAV
9.4. Pārkāpums: IR – NAV … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
9.5. Īpaša atļauja: IR – NAV
9.6. Pārkāpums: IR – NAV … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
9.7. VMS: IR – NAV …darbojas: JĀ – NĒ
9.8. Pārkāpums: IR – NAV … Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
10. PĀRKĀPUMU SARAKSTS
Zveja bez karoga līgumslēdzējas puses izdotas licences, pilnvarojuma vai atļaujas – juridiskā atsauce:
Netiek kārtota pietiekama nozvejas un ar nozveju saistīto datu uzskaite saskaņā ar GFCM ziņošanas prasībām vai ziņojumi par šādu nozveju un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti – juridiskā atsauce:
Zveja aizlieguma apgabalā – juridiskā atsauce:
Zveja aizlieguma sezonā – juridiskā atsauce:
Aizliegta zvejas rīka izmantošana – juridiskā atsauce:
Zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana – juridiskā atsauce:
Ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana – juridiskā atsauce:
Vairāki vienlaicīgi pārkāpumi, kas kopā kvalificējami kā būtiska spēkā esošo GFCM pasākumu neizpilde
Uzbrukšana, pretošanās, draudēšana, seksuāla uzmākšanās pilnvarotajam inspektoram, iejaukšanās inspekcijas norisē vai nepamatota šķēršļu likšana tai vai tās aizkavēšana
VMS darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS – juridiskā atsauce:
11. UZ KUĢA NOKOPĒTO DOKUMENTU SARAKSTS
……
……
……
……
……
……
……
……
12. KUĢA KAPTEIŅA PIEZĪMES UN PARAKSTS
……
……
……
……
……
……
……
……
Kapteiņa paraksts: …
13. INSPEKTORA(-U) PIEZĪMES UN PARAKSTS
……
……
……
……
……
……
……
……
Inspektora(-u) paraksts: …
VII PIELIKUMS
GFCM ZIŅOJUMS PAR NOVĒROŠANAS GADĪJUMU
1. Novērošanas gadījuma datums: ……/……/…… Laiks: …(UTC)
2. Novērotā kuģa pozīcija:
ģeogr. plat. … – ģeogr. gar. …
3. Kurss: … – Ātrums …
4. Novērotā kuģa nosaukums:
5. Novērotā kuģa karogs:
6. Ārējais numurs / marķējums:
7. Kuģa tips:
Zvejas kuģis
Transportkuģis
Saldētājkuģis
Cits (konkretizēt)
8. Starptautiskais radio izsaukuma signāls:
9. SJO numurs (attiecīgā gadījumā):
10. Darbības:
Zvejo
Pārgājienā
Dreifē
Pārkrauj citā kuģī
11. Radiosakari: IR – NAV
12. Novērotā kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība: …
13. Cilvēku skaits uz novērotā kuģa: …
14. Nozveja uz novērotā kuģa: …
15. Informāciju ievāca:
Inspektora vārds, uzvārds:
Līgumslēdzēja puse:
GFCM identitātes apliecības numurs:
Patruļkuģa nosaukums:
VIII PIELIKUMS
DATI, KAS IEKĻAUJAMI SARAKSTĀ AR KUĢIEM, KURI KĀ MĒRĶSUGU ZVEJO SARKANSPURU PAGELI
22.i pantā minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta šāda informācija:
— kuģa nosaukums,
— kuģa reģistrācijas numurs (kods, ko piešķīrusi līgumslēdzēja puse),
— GFCM reģistrācijas numurs (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001),
— reģistrācijas osta (pilns ostas nosaukums),
— iepriekšējais nosaukums (ja ir),
— iepriekšējais karogs (ja ir),
— ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir),
— starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir),
— VMS (norādīt, ir vai nav),
— kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT), un dzinēja jauda (kW),
— īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese,
— galvenais zvejas rīks vai rīki, ko izmanto sarkanspuru pageles zvejā, un flotes segmentu sadalījums un darbības vienība, kas norādīta DCRF,
— sezonas laikposms, kurā atļauts zvejot sarkanspuru pageli.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
( 3 ) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.
( 4 ) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
( 5 ) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.
( 6 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
( 9 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.).
( 10 ) OV L 322, 14.12.1999., 3. lpp.
( 11 ) OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.
( 12 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).