This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02008R1166-20140718
Regulation (EC) No 1166/2008 of the European Parliament and of the Council of 19 November 2008 on farm structure surveys and the survey on agricultural production methods and repealing Council Regulation (EEC) No 571/88 (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 ( 2008. gada 19. novembris ), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 ( 2008. gada 19. novembris ), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (Dokuments attiecas uz EEZ)
No longer in force
2008R1166 — LV — 18.07.2014 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1166/2008 (2008. gada 19. novembris), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008, p.14) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 378/2014 (2014. gada 3. aprīlis), |
L 122 |
67 |
24.4.2014 |
|
|
L 190 |
8 |
28.6.2014 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1166/2008
(2008. gada 19. novembris),
kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 1 ),
tā kā:|
(1) |
Padomes Regulā (EEK) Nr. 571/88 (1988. gada 29. februāris) par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu ( 2 ) paredzēta Kopienas apsekojumu programma, lai laikposmā līdz 2007. gadam nodrošinātu statistiku par lauku saimniecību struktūru. |
|
(2) |
Lauku saimniecību struktūras apsekojumu programma, ko Kopienas līmenī īsteno no 1966./1967. gada, būtu jāturpina, lai izpētītu tendences Kopienas līmenī. Skaidrības labad Regula (EEK) Nr. 571/88 būtu jāaizstāj ar šo regulu. |
|
(3) |
Lai atjauninātu lauku saimniecību pamatreģistrus un pārējo informāciju, kas vajadzīga izlases veida apsekojumu stratifikācijai, lauku saimniecību skaitīšana Kopienā jāveic vismaz reizi desmit gados. Pēdējā skaitīšana pirms šīs regulas pieņemšanas notika 1999./2000. gadā. |
|
(4) |
Nepieciešams vākt datus par to pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar lauku attīstību, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ( 3 ). |
|
(5) |
Padome 2006. gada 19. decembra Secinājumos par lauksaimniecības vides rādītājiem atzina, ka ir vajadzīgi salīdzināmi dati par lauksaimnieciskajām darbībām atbilstošā ģeogrāfiskā līmenī un attiecībā uz visu Kopienu. Padome lūdza Komisiju veikt pasākumus, kas izklāstīti Komisijas 2006. gada 15. septembra Paziņojumā ( 4 ) un kas ietver statistiskas datu vākšanu jo īpaši attiecībā uz saimniecību pārvaldības praksi un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļu izmantošanu. |
|
(6) |
Trūkst statistikas informācijas par dažādām lauksaimnieciskās ražošanas metodēm atsevišķu saimniecību līmenī. Tādēļ ir vajadzīgi uzlabojumi tādas informācijas vākšanā par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas saistīta ar strukturālo informāciju par lauku saimniecībām, lai sniegtu papildu statistikas datus agrovides politikas izstrādāšanai un uzlabotu agrovides rādītāju kvalitāti. |
|
(7) |
Salīdzināma statistika no visām dalībvalstīm par lauku saimniecību struktūru ir svarīga, lai noteiktu lauksaimniecības politikas attīstību Kopienā. Tādēļ apsekojumu raksturlielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācija un kopīgas definīcijas. |
|
(8) |
Lauku saimniecību struktūras apsekojums 2010. gadā un reizi desmit gados veicamā tautas skaitīšana 2011. gadā būtu pārāk apjomīgs uzdevums dalībvalstu statistikas iestādēm, ja sakristu laikposms, kad uz vietas jāveic šie abi apjomīgie apsekojumi. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe, lai ļautu dalībvalstīm veikt lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2009. gadā. |
|
(9) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku ( 5 ) noteikts pamatprincipu kopums šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz taisnīguma, ticamības, attiecīguma, rentabilitātes, statistikas konfidencialitātes un pārskatāmības prasībām. Padomes Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte ( 6 ), noteikts pamatprincipu kopums saskaņā ar šo regulu sniegto konfidenciālo statistikas datu nosūtīšanai un aizsardzībai, lai nodrošinātu, ka Kopienas statistikas datus to apkopošanas un izplatīšanas laikā nelikumīgi neizpauž vai neizmanto citiem mērķiem. |
|
(10) |
Komisijai lauku saimniecības atrašanās vieta būtu jāizmanto vienīgi statistikas analīzes nolūkos, un to nedrīkstētu izmantot, lai veidotu izlases vai veiktu apsekojumus. Publicējot statistikas datus, būtu jānodrošina vajadzīgā datu konfidencialitātes aizsardzība, tostarp ierobežojot atrašanās vietas datu precīzu norādīšanu un izmantojot atbilstošus kopsavilkumus. |
|
(11) |
Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 ( 7 ) izveidoja saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Kopienā. |
|
(12) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi ( 8 ), teritoriālās vienības būtu jānosaka saskaņā ar NUTS klasifikāciju. |
|
(13) |
Lai iespējami samazinātu datu vākšanas slogu respondentiem un dalībvalstīm, būtu jāparedz iespēja izmantot izlases veida apsekojumus un administratīvos avotus. |
|
(14) |
Lai veiktu apsekojumus, gan dalībvalstīm, gan Komisijai būs nepieciešams ievērojams finansējums vairākiem gadiem, kura liela daļa tiks izmantota, lai panāktu atbilstību Kopienas prasībām. |
|
(15) |
Ir atzīts, ka prasības lauku saimniecību atpazīšanai un identifikācijai, izmantojot satelītiekārtas, daudzās dalībvalstīs rada nopietnas metodoloģiskas un tehniskas problēmas. |
|
(16) |
Tādēļ būtu jāparedz Kopienas subsīdijas šīs apsekojumu programmas atbalstam, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 9 ). |
|
(17) |
Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ( 10 ). |
|
(18) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, regulāri sagatavot Kopienas statistiku par lauku saimniecību struktūru un lauksaimnieciskās ražošanas metodēm – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šīs regulas mēroga un seku dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. |
|
(19) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 11 ). |
|
(20) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt mājlopu vienību koeficientus, noteikt raksturlielumus un pielāgot šīs regulas pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(21) |
Ir notikusi apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK ( 12 ), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido pamatu salīdzināmas Kopienas statistikas sagatavošanai par lauku saimniecību struktūru un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “lauku saimniecība” vai “saimniecība” ir gan tehniski, gan saimnieciski atsevišķa vienība, kam ir vienota vadība un kas veic I pielikumā minētās lauksaimnieciskās darbības kā primārās vai sekundārās darbības Eiropas Savienības saimnieciskajā teritorijā;
b) “mājlopu vienība” ir standarta mērījumu vienība, kurā iespējams apkopot dažādas mājlopu kategorijas, lai tās varētu salīdzināt. Mājlopu vienības definē, ņemot vērā katras mājlopu kategorijas ēdināšanas vajadzības, kurām koeficientus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;
c) “izlases veida apsekojumi” ir statistikas apsekojumi, kuru pamatā ir stratificēta izlase un kuri paredzēti, lai nodrošinātu reprezentatīvu statistiku par lauku saimniecībām reģionālā un valsts mērogā. Stratifikācija ietver lauku saimniecības lielumu un specializāciju, lai nodrošinātu, ka dažāda lieluma un specializācijas lauku saimniecības ir atbilstīgi pārstāvētas;
d) “reģions” ir NUTS 2 teritoriālā vienība, kā tā definēta Regulā (EK) Nr. 1059/2003;
e) “lauku saimniecības atrašanās vieta” ir ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 5 minūšu rādiusā, kas neļauj tieši identificēt atsevišķu lauku saimniecību. Ja platuma un garuma koordinātas attiecas tikai uz vienu lauku saimniecību, šo saimniecību pieskaita blakus esošam apgabalam, kurā ir vismaz vēl viena lauku saimniecība.
3. pants
Aptvērums
1. Šajā regulā paredzētie apsekojumi aptver:
a) lauku saimniecības, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir viens hektārs vai vairāk;
b) lauku saimniecības, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir mazāk nekā viens hektārs, ja minētās lauku saimniecības zināmu daļu produkcijas ražo pārdošanai vai ja to saražotais apjoms pārsniedz noteiktus fiziskus robežlielumus.
2. Tomēr dalībvalstis, kuras izmanto apsekojumu robežlielumus, kas pārsniedz vienu hektāru, nosaka tādu robežlielumu, kas neietver vienīgi vismazākās lauku saimniecības, kurām kopā ir 2 % vai mazāk no kopējās izmantotās lauksaimniecībā izmantotās zemes, neskaitot kopīgās platības, un 2 % vai mazāk no saimniecību kopējā mājlopu vienību skaita.
3. Katrā ziņā aptver visas lauku saimniecības, kas atbilst vienam no II pielikumā norādītajiem fiziskajiem robežlielumiem.
4. pants
Datu avoti
1. Dalībvalstis izmanto informāciju no Regulā (EK) Nr. 1782/2003 ( 13 ) paredzētās Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas, Regulā (EK) Nr. 1760/2000 ( 14 ) paredzētās Liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas un saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 834/2007 ( 15 ) izveidotā Bioloģiskās lauksaimniecības reģistra, ja šīs informācijas kvalitāte ir vismaz vienāda ar tās informācijas kvalitāti, kas iegūta no statistikas apsekojumiem. Dalībvalstis var izmantot arī administratīvos avotus, kas saistīti ar ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu un īpašiem lauku attīstības pasākumiem, kas minēti III pielikumā.
2. Ja dalībvalsts nolemj izmantot administratīvo avotu, kas nav viens no 1. punktā minētajiem administratīvajiem avotiem, tā par to iepriekš informē Komisiju un sniedz sīku informāciju par izmantojamo metodi un no šā administratīvā avota iegūto datu kvalitāti.
5. pants
Precizitātes prasības
1. Dalībvalstis, kas veic izlases veida apsekojumus, nodrošina, lai svērtie apsekojuma rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu IV pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.
2. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ļauj dalībvalstīm attiecībā uz īpašiem reģioniem atkāpties no 1. punktā minētajām precizitātes prasībām.
II NODAĻA
STATISTIKAS DATI PAR LAUKU SAIMNIECĪBU STRUKTŪRU
6. pants
Lauku saimniecību struktūras apsekojumi
1. Dalībvalstis 2010., 2013. un 2016. gadā veic apsekojumus par lauku saimniecību struktūru, turpmāk “lauku saimniecību struktūras apsekojumi”.
2. Lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2010. gadā veic skaitīšanas veidā. Tomēr izlases veida apsekojumus var izmantot raksturlielumiem par citādu darbaspēka veiktu algotu darbu, kā uzskaitīts III pielikuma V iedaļas ii) punktā.
3. Lauku saimniecību struktūras apsekojumus 2013. un 2016. gadā var veikt kā izlases veida apsekojumus.
7. pants
Apsekojuma raksturlielumi
1. Dalībvalstis sniedz informāciju par III pielikumā uzskaitītajiem raksturlielumiem.
2. Komisija var saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru grozīt III pielikumā izklāstīto 2013. un 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumu raksturlielumu sarakstu.
3. Ja dalībvalsts konstatē, ka raksturlieluma izplatība ir neliela vai ka šāds raksturlielums nav sastopams, šo raksturlielumu drīkst neiekļaut datu vākšanā. Kalendārajā gadā, kas ir pirms apsekojuma veikšanas kalendārā gada, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par visiem raksturlielumiem, ko tā nolēmusi neiekļaut datu vākšanā.
4. Šādu raksturlielumu definīcijas pieņem saskaņā 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
8. pants
Pārskata periodi
Pārskata periodus lauku saimniecību struktūru apsekojumos 2010., 2013. un 2016. apsekojuma gadā nosaka šādi:
a) III pielikumā minētajiem zemes raksturlielumiem: 12 mēnešu periods, kas beidzas pārskata dienā laikposmā no apsekojuma gada 1. marta līdz 31. oktobrim;
b) III pielikumā minētajiem mājlopu raksturlielumiem: pārskata diena laikposmā no apsekojuma gada 1. marta līdz 31. decembrim;
c) III pielikumā minētajiem darbaspēka raksturlielumiem: 12 mēnešu periods, kas beidzas pārskata dienā laikposmā no apsekojuma gada 1. marta līdz 31. oktobrim;
d) III pielikumā minētajiem lauku attīstības pasākumiem: trīs gadu periods, kas beidzas apsekojuma gada 31. decembrī.
9. pants
Nosūtīšana
1. Dalībvalstis līdz 2012. gada 31. martam nosūta Komisijai apstiprinātus apsekojuma datus par lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2010. gadā.
2. Par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. apsekojuma gadā dalībvalstis nosūta Komisijai apstiprinātus apsekojumu datus 12 mēnešos pēc apsekojuma gada beigām.
3. Datus, kuri attiecas uz III pielikumā minētajiem lauku attīstības pasākumiem un kuru pamatā ir administratīvie reģistri, var nosūtīt Komisijai atsevišķi 18 mēnešos pēc apsekojuma gada beigām.
4. Komisijai nosūtītie lauku saimniecību struktūras apsekojumu dati ir elektroniskā formātā un atsevišķu lauku saimniecību līmenī.
5. Komisija nosaka apsekojumu datu nosūtīšanas formātu.
6. Komisija neizmanto lauku saimniecību struktūras apsekojumu datus, lai veidotu izlases vai veiktu apsekojumus.
10. pants
Izlases sistēma
Lai atjauninātu izlases sistēmu lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. gadā, dalībvalstis par lauku saimniecību struktūru apsekojumiem atbildīgajām iestādēm nodrošina piekļuvi informācijai par lauku saimniecībām, kas ietvertas administratīvajos materiālos, kuri apkopoti par attiecīgās valsts teritoriju.
III NODAĻA
STATISTIKA PAR LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS METODĒM
11. pants
Apsekojums par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm
1. Dalībvalstis veic apsekojumu par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, ko izmanto lauku saimniecībās. Šo apsekojumu var veikt kā izlases veida apsekojumu.
2. Pietiekami pamatotos gadījumos Komisija var ļaut dalībvalstīm veikt izlases veida apsekojumu, izmantojot atsevišķas apakšizlases.
3. Dalībvalstis sniedz informāciju par V pielikumā minēto lauksaimnieciskās ražošanas metožu raksturlielumiem.
4. Attiecībā uz katru apsekoto lauku saimniecību dalībvalstis sniedz arī novērtējumu par ūdens daudzumu (kubikmetros), ko lauku saimniecība izmanto apūdeņošanai. Minēto novērtējumu var sagatavot, izmantojot modeli.
5. Komisija dalībvalstīm sniedz metodoloģisku un cita veida atbalstu, lai izstrādātu 4. punktā minēto modeli. Turklāt Komisija veicina dalībvalstu sadarbību un pieredzes apmaiņu, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus.
6. Ja dalībvalsts konstatē, ka raksturlieluma izplatība ir neliela vai ka šāds raksturlielums nav sastopams, šo raksturlielumu drīkst neiekļaut datu vākšanā. Kalendārajā gadā, kas ir pirms apsekojuma kalendārā gada, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par visiem raksturlielumiem, ko tā nolēmusi neiekļaut datu vākšanā.
7. Šādu raksturlielumu definīcijas pieņem saskaņā 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
8. Pārskata periods atbilst pārskata periodiem, ko izmanto lauku saimniecību struktūras apsekojuma raksturlielumiem 2010. gadā.
9. Šā apsekojuma rezultātus saista ar datiem, kas iegūti lauku saimniecību struktūras apsekojumā 2010. gadā atsevišķu lauku saimniecību līmenī. Apstiprināto kopējo datu kopumu nosūta Komisijai elektroniskā formātā, vēlākais, līdz 2012. gada 31. decembrī.
10. Komisija nosaka apsekojuma datu nosūtīšanas formātu.
11. Komisija neizmanto datus par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, lai veidotu izlases vai veiktu apsekojumus.
IV NODAĻA
ZIŅOJUMI, FINANSĒJUMS UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI
12. pants
Ziņojumi
1. Dalībvalstis sniedz valsts metodoloģiskos ziņojumus attiecībā uz šajā regulā ietvertiem apsekojumiem, kuros aprakstīta:
a) apsekojuma organizācija un izmantotā metodoloģija;
b) precizitātes līmenis, kas gūts šajā regulā minētajos izlases veida apsekojumos;
c) informāciju par visu izmantoto administratīvo datu avotu kvalitāti; un
d) izvēles un izslēgšanas kritēriji, ko piemēro, lai izpildītu 3. pantā minētās aptvēruma prasības.
2. Valsts metodoloģiskos ziņojumus iesniedz Komisijai kopā ar apstiprinātiem apsekojuma rezultātiem 9. panta 1. un 2. punktā noteiktajā termiņā.
3. Papildus valsts metodoloģiskajiem ziņojumiem, ko sniedz kopā ar katru apsekojumu, dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas var tikt prasīta par apsekojumu organizēšanu un izmantoto metodoloģiju.
13. pants
Kopienas ieguldījums
1. Dalībvalstis saņem Kopienas finansiālu ieguldījumu, kas nepārsniedz 75 % no izmaksām, kuras radušās, veicot šajā regulā noteiktos apsekojumus; ņem vērā 3. un 4. punktā noteiktās maksimālās summas.
2. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nodrošina vajadzīgo tehnisko atbalstu un konsultācijas par lauku saimniecību identificēšanu, izmantojot satelītiekārtas, tām dalībvalstīm, kuras iesniedz attiecīgus pieteikumus.
3. Lauku saimniecību struktūras apsekojuma 2010. gadā un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojuma kopējām izmaksām Kopienas ieguldījums nepārsniedz turpmāk norādītās maksimālās summas:
— pa EUR 50 000 Luksemburgai un Maltai,
— pa EUR 1 000 000 Austrijai, Īrijai, Lietuvai,
— pa EUR 2 000 000 Beļģijai, Vācijai, Ungārijai, Portugālei, Apvienotajai Karalistei,
— pa EUR 3 000 000 Grieķijai, Spānijai, Francijai,
— pa EUR 4 000 000 Itālijai, Polijai un Rumānijai un
— pa EUR 300 000 katrai no pārējām dalībvalstīm.
4. Šā panta 3. punktā noteikto maksimālo summu lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. gadā samazina par 50 %.
4.a Lauku saimniecību struktūras apsekojumam 2016. gadā maksimālā summa Horvātijai ir EUR 500 000.
5. Kopienas finansiālo ieguldījumu finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punkta e) apakšpunktu.
14. pants
Finanšu shēma
1. Šīs apsekojumu programmas īstenošanai paredzētais finansējums, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzu sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un attīstībai, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam ir EUR 58 850 000.
2. 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumu īstenošanai paredzētais Savienības finansējums, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzes sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un izstrādei, kuras izmanto Komisijā, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, 2014.–2018. gadam ir EUR 20 650 000.
3. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.
4. Komisija īsteno Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 16 ).
14.a pants
Savienības finansiālo interešu aizsardzība
1. Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.
2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri programmas ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes un apskates uz vietas pie saimnieciskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 17 ) noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.
Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un pārbaudes, un apskates uz vietas.
15. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
16. pants
Atkāpes
1. Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, 8. panta, 9. panta 1. punkta, 11. panta 8. un 9. punkta, 13. panta 3. punkta, III pielikuma un IV pielikuma, attiecībā uz Grieķiju, Spāniju un Portugāli atsauces uz 2010. gadu aizstāj ar atsaucēm uz 2009. gadu.
2. Atkāpjoties no 9. panta 1. punkta, atsauci uz 2012. gada 31. martu aizstāj ar atsauci uz:
a) 2011. gada 31. martu attiecībā uz Grieķiju un Portugāli;
b) 2011. gada 30. jūniju attiecībā uz Spāniju;
c) 2012. gada 30. jūniju attiecībā uz Itāliju un Rumāniju.
3. Atkāpjoties no 11. panta 9. punkta, attiecībā uz Grieķiju, Spāniju un Portugāli atsauci uz 2012. gada 31. decembri aizstāj ar atsauci uz 2011. gada 31. decembri.
17. pants
Atcelšana
1. Regulu (EEK) Nr. 571/88 atceļ.
2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Lauku saimniecības definīcijā minēto lauksaimniecisko darbību saraksts
Šādas darbības (kas var būt gan primāras, gan sekundāras darbības) pamatojas uz Eiropas Ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.) attiecībā uz augkopību un lopkopību, medniecību un saistītām palīgdarbībām, un tās izmanto lauku saimniecības definēšanai:
|
Darbības apraksts |
NACE 2. red. kods |
Papildu piezīmes par darbībām, kas iekļautas vai svītrotas, definējot lauksaimnieciskās darbības |
|
Viengadīgo kultūru audzēšana |
01.1 |
|
|
Daudzgadīgu kultūru audzēšana |
01.2 |
Lauku saimniecības, kas ražo vīnu vai olīveļļu no pašu audzētām vīnogām vai olīvām, ir iekļautas šīs regulas darbības jomā. |
|
Augu pavairošana |
01.3 |
|
|
Lopkopība |
01.4 |
Visas darbības, kas klasificētas NACE 2. red. 01.49 (Citu dzīvnieku audzēšana) izslēdz no šīs regulas darbības jomas, izņemot: i) strausu, emu un trušu audzēšanu un pavairošanu; ii) biškopību un medus un bišu vaska ražošanu. |
|
Jauktā lauksaimniecība |
01.5 |
|
|
Lauksaimniecības papilddarbības un palīgdarbības pēc ražas novākšanas |
01.6 |
Kopumā visas saimniecības, kas veic NACE 2. red. 01.6 minētās darbības, tiek izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, ja šīs saimniecības veic tikai šīs darbības. Tomēr saimniecības, kas nodarbojas tikai ar to, ka uztur lauksaimniecības zemi labā lauksaimnieciskā un videi labvēlīgā stāvoklī (saskaņā ar NACE 2. red. 01.61), ir iekļautas šīs regulas darbības jomā. |
II PIELIKUMS
Lauku saimniecību struktūras apsekojumu un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu robežlielumi
|
Raksturlielumi |
Robežlielums |
|
|
Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme |
Aramzeme, piemājas dārziņi, ilggadīgo zālaugu platības, ilggadīgie stādījumi |
5 ha |
|
Ilggadīgie stādījumi |
Augļu koku, ogulāju, citrusaugu un olīvu stādījumi, vīna dārzi un dēstu audzētavas |
1 ha |
|
Cita veida intensīva ražošana |
Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma |
0,5 ha |
|
Tabaka |
0,5 ha |
|
|
Apiņi |
0,5 ha |
|
|
Kokvilna |
0,5 ha |
|
|
Kultūras zem stikla vai cita (pieejama) seguma |
Svaigi dārzeņi, melones un zemenes |
0,1 ha |
|
Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas) |
0,1 ha |
|
|
Liellopi |
Visi |
10 vienības |
|
Cūkas |
Visas |
50 vienības |
|
Vaislas cūkas |
10 vienības |
|
|
Aitas |
Visas |
20 vienības |
|
Kazas |
Visas |
20 vienības |
|
Mājputni |
Visi |
1 000 vienības |
III PIELIKUMS
Lauku saimniecību struktūras apsekojuma raksturlielumu saraksts 2016. gadam
|
RAKSTURLIELUMI |
VIENĪBAS/KATEGORIJAS |
|
I. Vispārīgi raksturlielumi |
|
|
– Saimniecības atrašanās vieta (1) |
|
|
– – NUTS (2) 3 reģions |
NUTS 3 kods |
|
– – Vai saimniecība atrodas mazāk labvēlīgā apgabalā (MLA)? |
L/M/N (3) |
|
– Saimniecības juridiskais statuss |
|
|
– – Vai saimniecība ir koplietošanas zemes vienība? |
jā/nē |
|
– – Vai saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc |
|
|
– – – fiziskas personas, kas ir neatkarīgas saimniecības vienīgā īpašniece? |
jā/nē |
|
– – – – Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir “jā”, vai šī persona (īpašnieks) ir arī vadītājs? |
jā/nē |
|
– – – – – Ja šī persona nav vadītājs, vai vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis? |
jā/nē |
|
– – – – – Ja vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis, vai vadītājs ir īpašnieka laulātais? |
jā/nē |
|
– – – vienas vai vairākām fiziskām personām, kura(-as) ir partneris(-i), ja saimniecība ir vairāku īpašnieku saimniecība? |
jā/nē |
|
– – – juridiskas personas? |
jā/nē |
|
– Īpašumtiesību veids (attiecībā uz īpašnieku) un apsaimniekošanas sistēma |
|
|
– – Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme |
|
|
– – – Īpašnieka apsaimniekojumam |
ha |
|
– – – Nomas apsaimniekojumam |
ha |
|
– – – Pusgraudniecībai vai citādām saimniecībām |
ha |
|
– – – Koplietošanas zeme |
ha |
|
– Bioloģiskā lauksaimniecība |
|
|
– – Vai saimniecībā praktizē bioloģisko lauksaimniecību? |
jā/nē |
|
– – Sīkāka informācija (4) |
|
|
– – – Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā piemēro bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes un sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem |
ha |
|
– – – Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, ko sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem |
ha |
|
– – – Sertificētās vai pārejas periodā esošās saimniecības platības, kurās atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem piemēro sertificētās bioloģiskās lauksaimniecības metodes |
|
|
– – – – Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) |
ha |
|
– – – – Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi) |
ha |
|
– – – – Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi) |
ha |
|
– – – – Cukurbietes (izņemot sēklai) |
ha |
|
– – – – Eļļas augi |
ha |
|
– – – – Svaigi dārzeņi, melones un zemenes |
ha |
|
– – – – Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības |
ha |
|
– – – – Augļu koku un ogulāju stādījumi |
ha |
|
– – – – Citrusaugu stādījumi |
ha |
|
– – – – Olīvu stādījumi |
ha |
|
– – – – Vīna dārzi |
ha |
|
– – – – Citas kultūras (šķiedraugi u. c.), ieskaitot nekultivētās ganības |
ha |
|
– – – Bioloģiskās ražošanas metodes, ko piemēro lopkopībā un sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem |
|
|
– – – – Liellopi |
vienības |
|
– – – – Cūkas |
vienības |
|
– – – – Aitas un kazas |
vienības |
|
– – – – Mājputni |
vienības |
|
– – – – Citi dzīvnieki |
jā/nē |
|
– – Saimniecības produkcijas galamērķis |
|
|
– – – Mājsaimniecībā patērē vairāk nekā 50 % no saimniecības galaprodukcijas vērtības |
jā/nē |
|
– – – Tiešā pārdošana galapatērētājiem ir vairāk nekā 50 % no saimniecības kopējiem pārdevumiem |
jā/nē |
|
II. Zeme |
|
|
– Aramzeme |
|
|
– – Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) |
|
|
– – – Parastie kvieši un plēkšņu kvieši |
ha |
|
– – – Cietie kvieši |
ha |
|
– – – Rudzi |
ha |
|
– – – Mieži |
ha |
|
– – – Auzas |
ha |
|
– – – Kukurūza |
ha |
|
– – – Rīsi |
ha |
|
– – – Citi graudaugi graudu ražošanai |
ha |
|
– – Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi) |
ha |
|
– – – Zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas |
ha |
|
– – Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi) |
ha |
|
– – Cukurbietes (izņemot sēklai) |
ha |
|
– – Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāposti (izņemot sēklai) |
ha |
|
– – Tehniskās kultūras: |
|
|
– – – Tabaka |
ha |
|
– – – Apiņi |
ha |
|
– – – Kokvilna |
ha |
|
– – – Rapsis un ripsis |
ha |
|
– – – Saulgriezes |
ha |
|
– – – Soja |
ha |
|
– – – Linsēklas (eļļas lini) |
ha |
|
– – – Citi eļļas augi |
ha |
|
– – – Lini |
ha |
|
– – – Kaņepes |
ha |
|
– – – Citi šķiedraugi |
ha |
|
– – – Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi |
ha |
|
– – – Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas |
ha |
|
– – Svaigi dārzeņi, melones un zemenes |
|
|
– – – Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma |
ha |
|
– – – – Atklātā laukā |
ha |
|
– – – – Ražošana tirdzniecībai |
ha |
|
– – – Zem stikla vai cita (aizsniedzama) seguma |
ha |
|
– – Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas) |
|
|
– – – Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma |
ha |
|
– – – Zem stikla vai cita (aizsniedzama) seguma |
ha |
|
– – Zaļbarības kultūras |
|
|
– – – Aramzemē sēto zālāju platības |
ha |
|
– – – Citas zaļbarības kultūras: |
|
|
– – – – Kukurūza |
ha |
|
– – – – Pākšaugi |
ha |
|
– – – – Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas |
ha |
|
– – Sēklas un stādi aramzemē |
ha |
|
– – Citas laukaugu kultūras |
ha |
|
– – Papuve |
ha |
|
– Piemājas dārziņi |
ha |
|
– Ilggadīgo zālaugu platības |
ha |
|
– – Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības |
ha |
|
– – Nekultivētās ganības |
ha |
|
– – Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums |
ha |
|
– Ilggadīgie stādījumi |
|
|
– – Augļu koku un ogulāju stādījumi |
ha |
|
– – – Augļu koku sugas |
ha |
|
– – – – Mērena klimata zonu augļi |
ha |
|
– – – – Subtropu klimata zonu augļi |
ha |
|
– – – Ogulāju sugas |
ha |
|
– – – Rieksti |
ha |
|
– – Citrusaugu stādījumi |
ha |
|
– – Olīvu stādījumi |
ha |
|
– – – Galda olīvas |
ha |
|
– – – Olīvas eļļas ražošanai |
ha |
|
– – Vīna dārzi, no kuriem parasti iegūst |
ha |
|
– – – Kvalitātes vīnu |
ha |
|
– – – Citu vīnu |
ha |
|
– – – Galda vīnogas |
ha |
|
– – – Rozīnes |
ha |
|
– – Dēstu audzētavas |
ha |
|
– – Citas ilggadīgās kultūras |
ha |
|
– – Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās |
ha |
|
– Cita zeme |
|
|
– – Neizmantota lauksaimniecībā izmantojamā zeme |
ha |
|
– – Mežu zeme |
ha |
|
– – – pamežs ar īsu augseku |
ha |
|
– – Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, gravas, neauglīga zeme, akmeņi, u. c.) |
ha |
|
– Sēnes |
ha |
|
– Enerģētiskās kultūras |
ha |
|
– Apūdeņošana |
|
|
– – Apūdeņotā platība |
|
|
– – – Kopējā apūdeņojamā platība |
ha |
|
– – – Kopējā apstrādātā platība, kas apūdeņota vismaz vienreiz iepriekšējos 12 mēnešos |
ha |
|
– – Izmantotās apūdeņošanas metodes |
|
|
– – – Virsmas apūdeņošana (applūdināšana, meliorācijas kanāli) |
jā/nē |
|
– – – Apūdeņošana ar smidzinātāju |
jā/nē |
|
– – – Pilienveida apūdeņošana |
jā/nē |
|
– – Apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā |
|
|
– – – Saimniecības gruntsūdens |
jā/nē |
|
– – – Virszemes ūdeņi (dīķi vai aizdambējumi) saimniecībā |
jā/nē |
|
– – – Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības |
jā/nē |
|
– – – Ūdens no kopēja ūdensapgādes tīkla ārpus saimniecības |
jā/nē |
|
– – – Citi avoti |
jā/nē |
|
III. Mājlopi |
|
|
– Zirgu dzimtas dzīvnieki |
vienības |
|
– Liellopi |
|
|
– – Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu |
vienības |
|
– – Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem |
vienības |
|
– – Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem |
vienības |
|
– – Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci vai vecāki |
vienības |
|
– – Teles, divus gadus vecas un vecākas |
vienības |
|
– – Slaucamās govis |
vienības |
|
– – Citas govis |
vienības |
|
– Aitas un kazas |
|
|
– – Aitas (visu vecumu) |
vienības |
|
– – – Vaislas kazas |
vienības |
|
– – – Citas aitas |
vienības |
|
– – Kazas (visu vecumu) |
vienības |
|
– – – Vaislas kazas |
vienības |
|
– – – Citas kazas |
vienības |
|
– Cūkas |
|
|
– – Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus |
vienības |
|
– – Vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kilogrami vai vairāk |
vienības |
|
– – Citas cūkas |
vienības |
|
– Mājputni |
|
|
– – Broileri |
vienības |
|
– – Dējējvistas |
vienības |
|
– – Pārējie mājputni |
vienības |
|
– – – Tītari |
vienības |
|
– – – Pīles |
vienības |
|
– – – Zosis |
vienības |
|
– – – Strausi |
vienības |
|
– – – Pārējie mājputni, kas citur nav minēti |
vienības |
|
– Truši, vaislas mātītes |
vienības |
|
– Bites |
stropi |
|
– Mājlopi, kas citur nav minēti |
jā/nē |
|
IV. Darbaspēks |
|
|
IV.(i) Lauku darbi saimniecībā |
|
|
– Īpašnieks |
|
|
– – dzimums |
vīrietis/sieviete |
|
– – vecums |
vecuma grupas (5) |
|
– – lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus) |
PGDV % 1. grupa (6) |
|
– Vadītājs |
|
|
– – dzimums |
vīrietis/sieviete |
|
– – vecums |
vecuma grupas (5) |
|
– – lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus) |
PGDV % 2 (7). grupa |
|
– Vadītāja izglītība |
|
|
– – vadītāja lauksaimnieciskā izglītība |
apmācību kodi (8) |
|
– – vadītāja profesionālā izglītība pēdējos 12 mēnešos |
jā/nē |
|
– Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā: vīrieši |
|
|
– – lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus) |
PGDV % 2. grupa |
|
– Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā: sievietes |
|
|
– – lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus) |
PGDV % 2. grupa |
|
– Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši |
|
|
– – lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus) |
PGDV % 2. grupa |
|
– Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: sievietes |
|
|
– – lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus) |
PGDV % 2. grupa |
|
– Uz laiku nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši un sievietes |
pilnas slodzes darbdienas |
|
IV.(ii) Cits algots darbs: darbi saimniecībā, kas nav lauku darbi (nav tieši saistīti ar saimniecību), un darbs ārpus saimniecības |
|
|
– Cits algots darbs, ko veic īpašnieks, kurš ir arī vadītājs |
M/S/N (9) |
|
– Cits algots darbs, ko veic vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi: pamatnodarbošanās |
personu skaits |
|
– Cits algots darbs, ko veic vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi: sekundārā nodarbošanās |
personu skaits |
|
V. Cits algots darbs saimniecībā (tieši saistīts ar saimniecību) |
|
|
V.(i) Citu algotu darbu saraksts |
|
|
– Veselības, sociālo vai izglītības pakalpojumu sniegšana |
jā/nē |
|
– Tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi |
jā/nē |
|
– Mājamatniecība |
jā/nē |
|
– Saimniecības produktu pārstrāde |
jā/nē |
|
– Atjaunojamās enerģijas ražošana |
jā/nē |
|
– Kokmateriālu apstrāde (piemēram, zāģēšana) |
jā/nē |
|
– Akvakultūra |
jā/nē |
|
– Līgumdarbs (izmantojot saimniecības iekārtas) |
|
|
– – ar lauksaimniecību saistīts (citām saimniecībām) |
jā/nē |
|
– – ar lauksaimniecību nesaistīts |
jā/nē |
|
– Mežsaimniecība |
jā/nē |
|
– Cits |
jā/nē |
|
– Kas ir iesaistīts? |
|
|
– – Īpašnieks, kas ir arī vadītājs |
M/S/N (9) |
|
– – Vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi (pamatnodarbošanās) |
personu skaits |
|
– – Vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi (sekundārā nodarbošanās) |
personu skaits |
|
– – Personas, kas nav ģimenes locekļi un kas regulāri strādā saimniecībā (pamatnodarbošanās) |
personu skaits |
|
– – Personas, kas nav ģimenes locekļi un kas regulāri strādā saimniecībā (sekundārā nodarbošanās) |
personu skaits |
|
V.(ii) Cita, ar saimniecību tieši saistīta algota darba nozīmīgums |
|
|
– Procentuālais daudzums saimniecības galaprodukcijā |
procentu grupas (10) |
|
VI. Atbalsts lauku attīstībai |
|
|
– Saimniecības ieguvumi no viena no šiem lauku attīstības pasākumiem pēdējos trijos gados (11) |
jā/nē |
|
– – Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās |
jā/nē |
|
– – Maksājumi, kas saistīti ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu (12) |
jā/nē |
|
– – Agrovides maksājumi – klimata maksājumi |
jā/nē |
|
– – Bioloģiskā lauksaimniecība |
jā/nē |
|
– – Dzīvnieku labturības maksājumi |
jā/nē |
|
– – Ieguldījumi materiālajos aktīvos |
jā/nē |
|
– – Kaitējuma novēršana un lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem |
jā/nē |
|
– – Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība |
jā/nē |
|
– – Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējā |
jā/nē |
|
– – Apmežošana un meža zemju veidošana |
jā/nē |
|
– – Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana |
jā/nē |
|
– – Kaitējuma novēršana un mežu atjaunošana |
jā/nē |
|
– – Ieguldījumi mežu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanā |
jā/nē |
|
– – Ieguldījumi mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības izstrādājumu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā |
jā/nē |
|
– – Maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi konkrēti ierobežojumi |
jā/nē |
|
– – Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana |
jā/nē |
|
– – Riska pārvaldība |
jā/nē |
|
VII. Augsnes un kūtsmēslu apsaimniekošanas prakse, ko izmanto lauku saimniecībās |
|
|
– Aramzemes augsnes apstrādes metodes (13) atklātā laukā |
|
|
– – Parastā augsnes apstrādes metode |
ha |
|
– – Konservējošā augsnes apstrādes metode |
ha |
|
– – Nulles apstrāde (izņemot aramzemi atklātā laukā, kas apstādīta ar daudzgadīgām kultūrām) |
ha |
|
– Aramzemes augsnes pārklājums (14) atklātā laukā |
|
|
– – Parastās ziemas kultūras |
ha |
|
– – Kultūras augsnes pārklāšanai vai starpkultūras |
ha |
|
– – Augu atliekas |
ha |
|
– – Nepārklāta augsne |
ha |
|
– – Aramzeme atklātā laukā, kas apstādīta ar daudzgadīgām kultūrām |
ha |
|
– Aramzemes augseka |
|
|
– – Aramzemes daļa, uz kuras notiek augseka |
AZ % grupa (15) |
|
– Ekoloģiski nozīmīga platība – laukmales, buferjoslu, dzīvžogu, koku, papuves, biotopu, apmežotas platības un ainavisku elementu kopējā platība |
ha (16) |
|
– Kūtsmēslu lietošanas metodes |
|
|
– – Plata kaisīšana |
|
|
– – – Bez iestrādāšanas |
kūtsmēslu % grupa (17) |
|
– – – Iestrādāšana četrās stundās |
Kūtsmēslu % grupa |
|
– – – Iestrādāšana pēc četrām stundām |
kūtsmēslu % grupa |
|
– – Rindas kaisīšana |
|
|
– – – Aizmugurējā šļūtene (trailing hose) |
kūtsmēslu % grupa |
|
– – – Aizmugurējie izsmidzinātāji (trailing shoe) |
kūtsmēslu % grupa |
|
– – Iesmidzināšana |
|
|
– – – Sekla/atklāta niša (open-slot) |
kūtsmēslu % grupa |
|
– – – Dziļa/aizvērta niša (closed-slot) |
kūtsmēslu % grupa |
|
– Kūtsmēslu ievešana saimniecībā vai izvešana no tās |
|
|
– – Kopējais kūtsmēslu daudzums, kas iegūts saimniecībā un izvests no tās |
tonnas |
|
– – Ievests saimniecībā |
tonnas |
|
(1) Ģeogrāfiskās koordinātas 2016. gadā nav jāiesniedz. (2) Teritoriālo vienību nomenklatūra statistikas vajadzībām. (3) L – mazāk labvēlīgs apgabals, kas nav kalnu apvidū; M – mazāk labvēlīgs apgabals kalnu apvidū; N – parasts apgabals (nav MLA). Iespējams, nākotnē šo klasifikāciju vajadzēs pielāgot, ievērojot KLP 2020 attīstību. (4) Šo sadaļu aizpilda tikai tad, ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir “jā” (5) Vecuma grupas: (no skolas beigšanas vecuma līdz 24 gadiem), (25–34), (35–39), (40–44), (45–54), (55–64), (65 un vairāk). (6) Pilnās gada darba vienības (PGDV) 1. procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75–< 100), (100). (7) Pilnās gada darba vienības (PGDV) 2. procentu grupa: (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75–< 100), (100). (8) Apmācību kodi: (vienīgi praktiska pieredze lauksaimniecībā), (lauksaimnieciska pamatapmācība), (pilnīga lauksaimnieciska apmācība). (9) M – pamatdarbība, S – sekundārā darbība, N – nav iesaistīts. (10) Procentu grupas: (≥ 0–≤ 10), (> 10–≤ 50), (> 50–< 100). (11) Pētniecības un attīstības pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.) – šiem raksturlielumiem būtu jābūt pieejamiem administratīvajos avotos. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). (13) Aramzeme atklātā laukā, kas apstrādāta, izmantojot parasto augsnes apstrādes metodi, + aramzeme atklātā laukā, kas apstrādāta, izmantojot augsnes konservējošās apstrādes metodi, + aramzeme atklātā laukā, kas apstrādāta, izmantojot nulles apstrādes metodi, + aramzeme atklātā laukā, kas apstādīta ar daudzgadīgām kultūrām = kopējā aramzemes platība atklātā laukā. (14) Aramzeme atklātā laukā, kas apstādīta ar parastām ziemas kultūrām, + aramzeme atklātā laukā, kas apstādīta ar kultūrām augsnes pārklāšanai vai starpkultūrām, + aramzeme atklātā laukā, kas ir nepārklāta augsne, + aramzeme atklātā laukā, kas apstādīta ar daudzgadīgām kultūrām = kopējā aramzemes platība atklātā laukā. (15) Aramzemes (AZ) procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75). (16) Ziņo tikai saimniecības ar aramzemes platību 15 ha vai vairāk (17) % no kūtsmēslu kopējā daudzuma, kas tiek izmantoti, piemērojot konkrētu lietošanas metodi (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75–< 100), (100). |
|
IV PIELIKUMS
PRECIZITĀTES PRASĪBAS
Šajā regulā noteiktajiem izlases veida apsekojumiem jābūt statistiski reprezentatīviem gan NUTS 2 reģionu līmenī, gan saistībā ar mazāk labvēlīgu apgabalu summēšanu valsts līmenī ( 18 ) atbilstīgi lauku saimniecību specializācijai un lielumam saskaņā ar Komisijas Lēmumu 85/377/EEK (1985. gada 7. jūnijs) par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām ( 19 ). Turklāt tiek prasīti konkrēti precizitātes līmeņi saimniecību augkopības un lopkopības raksturlielumiem.
Šie precizitātes līmeņi ir norādīti turpmāk tekstā ietvertajās precizitātes tabulās, un tos piemēro visiem NUTS 2 reģioniem, kuros ir vismaz 10 000 saimniecību. NUTS 2 reģionos, kuros ir mazāk kā 10 000 saimniecību, minētos precizitātes līmeņus piemēro attiecīgajam NUTS 1 reģionam, ja vien šajā NUTS 1 reģionā ir vismaz 1 000 saimniecību. Apsekojumam par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm attiecīgie augkopības un lopkopības raksturlielumi būs pieejami, saņemot 2010. gada lauku saimniecību struktūru apsekojuma rezultātus.
Precizitātes kategorijas lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. gadā
Augkopības raksturlielumi
— Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai), kas ietver parastos kviešus un plēkšņu kviešus, cietos kviešus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus un citus graudaugus graudu ražošanai
— Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)
— Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)
— Cukurbietes (izņemot sēklai)
— Eļļas augi, kas ietver rapsi, ripsi, saulgriezes, soju, linsēklas (eļļas linus) un citus eļļas augus
— Svaigi dārzeņi, melones un zemenes
— Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)
— Zaļbarības kultūras
— Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības
— Augļu koku un ogulāju stādījumi
— Citrusaugu stādījumi
— Olīvu stādījumi
— Vīna dārzi
Lopkopības raksturlielumi:
— Slaucamās govis
— Citas govis
— Citi liellopi
— Vaislas cūkas
— Citas cūkas
— Aitas
— Kazas
— Mājputni
Precizitātes kategorijas izlases veida apsekojumiem, ko veic kā 2010. Gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojuma daļu
Augkopības raksturlielumi
— Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai), kas ietver parastos kviešus un plēkšņu kviešus, cietos kviešus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus un citus graudaugus graudu ražošanai
— Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi) un cukurbietes (izņemot sēklai)
— Eļļas augi, kas ietver rapsi, ripsi, saulgriezes, soju, linsēklas (eļļas linus) un citus eļļas augus
— Ilggadīgie stādījumi, kas ietver augļu koku, ogulāju, citrusaugu stādījumus un olīvu stādījumus, vīna dārzus, dēstu audzētavas un citus ilggadīgos stādījumus
— Svaigi dārzeņi, melones, zemenes, puķes un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)
— Aramzemē sēto zālāju un ilggadīgo zālaugu platības
Lopkopības raksturlielumi:
— Liellopi (visu vecumu)
— Aitas un kazas (visu vecumu)
— Cūkas
— Mājputni
Precizitātes tabula NUTS 2 reģioniem, kuros ir vismaz 10 000 lauku saimniecību
|
Precizitātes kategorijas |
Lauku saimniecību struktūru apsekojumi 2013. un 2016. gadā |
Lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojums |
||
|
Raksturlieluma izplatība NUTS 2 reģionā |
Relatīvā standarta kļūda |
Raksturlieluma izplatība NUTS 2 reģionā |
Relatīvā standarta kļūda |
|
|
Lauku saimniecības augkopības raksturlielumi |
7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes |
< 5 % |
10 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes |
< 10 % |
|
Lauku saimniecības lopkopības raksturlielumi |
7,5 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas |
< 5 % |
10 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas |
< 10 % |
Precizitātes tabula NUTS 2 reģioniem ar mazāk nekā 10 000 lauku saimniecību
|
Precizitātes kategorijas |
Lauku saimniecību struktūru apsekojumi 2013. un 2016. gadā |
Lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojums |
||
|
Raksturlieluma izplatība saistītajā NUTS 1 reģionā, kurā ir vismaz 1 000 saimniecību |
Relatīvā standarta kļūda |
Raksturlieluma izplatība saistītajā NUTS 1 reģionā, kurā ir vismaz 1 000 saimniecību |
Relatīvā standarta kļūda |
|
|
Lauku saimniecības augkopības raksturlielumi |
7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes |
< 5 % |
10 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes |
< 10 % |
|
Lauku saimniecības lopkopības raksturlielumi |
7,5 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas |
< 5 % |
10 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas |
< 10 % |
V PIELIKUMS
Raksturlielumu saraksts lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumam
|
Raksturlielumi |
Vienības/kategorijas |
||||
|
Augsnes apstrādes metodes |
Parastā apstrāde (aršana ar vērstuvju arklu vai disku arklu) |
ha |
|||
|
Konservējošā apstrāde (seklā apstrāde) |
ha |
||||
|
Apstrāde netiek veikta (tieša sēšana) |
ha |
||||
|
Augsnes aizsardzības pasākumi |
Augsnes pārklājums ziemā |
Parastās ziemas kultūras |
ha |
||
|
Kultūraugi augsnes pārklāšanai vai starpkultūras |
ha |
||||
|
Augu atliekas |
ha |
||||
|
Nepārklāta augsne |
ha |
||||
|
Augseka |
Aramzemes daļa, kas nav iekļauta plānotajā augsekā |
AZ % grupa (1) |
|||
|
Ainavas īpašības |
Lineārie elementi, ko lauksaimnieks ir saglabājis pēdējos 3 gadus |
Dzīvžogi |
jā/nē |
||
|
Koku rindas |
jā/nē |
||||
|
Akmens žogi |
jā/nē |
||||
|
Lineārie elementi, kas ir izveidoti pēdējos 3 gados |
Dzīvžogi |
jā/nē |
|||
|
Koku rindas |
jā/nē |
||||
|
Akmens žogi |
jā/nē |
||||
|
Ganības |
Ganības saimniecībā |
Ganību platības pēdējā gadā |
ha |
||
|
Laikposms, ko dzīvnieki pavada ganībās |
mēneši gadā |
||||
|
Kopējas ganības |
Kopējais dzīvnieku skaits kopējās ganībās |
vienības |
|||
|
Laikposms, ko dzīvnieki pavada kopējās ganībās |
mēneši gadā |
||||
|
Dzīvnieku novietnes |
Liellopi |
Piesietās turēšanas kūts – ar cieto un pusšķidro kūtsmēslu krātuvi |
vietas |
||
|
Piesietās turēšanas kūts – ar vircas krātuvi |
vietas |
||||
|
Brīvās turēšanas novietne – ar cieto un pusšķidro kūtsmēslu krātuvi |
vietas |
||||
|
Brīvās turēšanas novietne – ar vircas krātuvi |
vietas |
||||
|
Citas |
vietas |
||||
|
Cūkas |
Daļēja redeļu grīda |
vietas |
|||
|
Pilnīga redeļu grīda |
vietas |
||||
|
Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne) |
vietas |
||||
|
Citas |
vietas |
||||
|
Dējējvistas |
Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne) |
vietas |
|||
|
Daudznodalījumu būri (visu veidu) |
vietas |
||||
|
Daudznodalījumu būris ar mēslu transportiera lentu |
vietas |
||||
|
Daudznodalījumu būris ar dziļu bedri |
vietas |
||||
|
Daudznodalījumu būris ar novietni uz pāļiem |
vietas |
||||
|
Citas |
vietas |
||||
|
Kūtsmēslu lietošana |
Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā lieto cietos kūtsmēslus/sadzīves atkritumus |
Kopā |
ILIZ % grupa (2) |
||
|
Tūlītēja iestrādāšana |
ILIZ % grupa (2) |
||||
|
Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā lieto vircu |
Kopā |
ILIZ % grupa (2) |
|||
|
Tūlītēja iestrādāšana |
ILIZ % grupa (2) |
||||
|
Kopējais procentuālais kūtsmēslu daudzums, kas iegūts saimniecībā un izvests no tās |
Procentu grupa (3): |
||||
|
Kūtsmēslu uzglabāšanas un apstrādes vietas |
Uzglabāšanas vietas |
Cietie kūtsmēsli |
jā/nē |
||
|
Pusšķidrie kūtsmēsli |
jā/nē |
||||
|
Virca |
Vircas tvertne |
jā/nē |
|||
|
Lagūnas tipa krātuve |
jā/nē |
||||
|
Vai uzglabāšanas vietas ir pārklātas? |
Cietie kūtsmēsli |
jā/nē |
|||
|
Pusšķidrie kūtsmēsli |
jā/nē |
||||
|
Virca |
jā/nē |
||||
|
Apūdeņošana |
Apūdeņotā platība |
Vidējā apūdeņotā platība pēdējos trijos gados |
ha |
||
|
Kopējā apstrādātā platība, kas apūdeņota vismaz vienreiz iepriekšējos 12 mēnešos |
Kopā |
ha |
|||
|
Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) (izņemot kukurūzu un rīsus) |
ha |
||||
|
Kukurūza |
ha |
||||
|
Rīsi |
ha |
||||
|
Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi) |
ha |
||||
|
Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi) |
ha |
||||
|
Cukurbietes (izņemot sēklai) |
ha |
||||
|
Rapsis un ripsis |
ha |
||||
|
Saulgriezes |
ha |
||||
|
Šķiedraugi (lini, kaņepes, citi šķiedraugi) |
ha |
||||
|
Svaigi dārzeņi, melones un zemenes atklātā laukā |
ha |
||||
|
Aramzemē sētie zālāji un ilggadīgo zālaugu platības |
ha |
||||
|
Citi laukaugi aramzemē |
ha |
||||
|
Augļu koku un ogulāju stādījumi |
ha |
||||
|
Citrusaugu stādījumi |
ha |
||||
|
Olīvu stādījumi |
ha |
||||
|
Vīna dārzi |
ha |
||||
|
Izmantotās apūdeņošanas metodes |
Virsmas apūdeņošana (applūdināšana, meliorācijas kanāli) |
jā/nē |
|||
|
Apūdeņošana ar smidzinātāju |
jā/nē |
||||
|
Pilienveida apūdeņošana |
jā/nē |
||||
|
Apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā |
Saimniecības gruntsūdens |
jā/nē |
|||
|
Virszemes ūdeņi (dīķi vai aizdambējumi) saimniecībā |
jā/nē |
||||
|
Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības |
jā/nē |
||||
|
Ūdens no kopēja ūdensapgādes tīkla ārpus saimniecības |
jā/nē |
||||
|
Citi avoti |
jā/nē |
||||
|
(1) Aramzemes (AZ) procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75). (2) Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ILIZ) platības procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75). (3) Procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75). |
|||||
( 1 ) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 20. oktobra Lēmums.
( 2 ) OV L 56, 2.3.1988., 1. lpp.
( 3 ) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.
( 4 ) Paziņojums “Lauksaimniecības vides rādītāju izveide, lai kontrolētu vides problēmu iekļaušanu kopējā lauksaimniecības politikā”.
( 5 ) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.
( 6 ) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.
( 7 ) OV L 293, 24.10.1999., 1. lpp.
( 8 ) OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.
( 9 ) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.
( 10 ) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
( 11 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 12 ) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.
( 13 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).
( 15 ) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
( 17 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
( 18 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).
( 19 ) OV L 220, 17.8.1985., 1. lpp.