This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02004R0882-20170816
Regulation (EC) No 882/2004 of the European Parliament and of the Council of 29 April 2004 on official controls performed to ensure the verification of compliance with feed and food law, animal health and animal welfare rules
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 ( 2004. gada 29. aprīlis ) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 ( 2004. gada 29. aprīlis ) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem
02004R0882 — LV — 16.08.2017 — 015.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 136 |
3 |
24.5.2006 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 180/2008 (2008. gada 28. februāris) |
L 56 |
4 |
29.2.2008 |
|
|
L 97 |
85 |
9.4.2008 |
||
|
L 201 |
29 |
30.7.2008 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1029/2008 (2008. gada 20. oktobris), |
L 278 |
6 |
21.10.2008 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), |
L 188 |
14 |
18.7.2009 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 87/2011 (2011. gada 2. februāris), |
L 29 |
1 |
3.2.2011 |
|
|
L 58 |
29 |
3.3.2011 |
||
|
Grozīta ar: KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 880/2011 (2011. gada 2. septembris), |
L 228 |
8 |
3.9.2011 |
|
|
L 168 |
24 |
28.6.2012 |
||
|
L 158 |
1 |
10.6.2013 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), |
L 189 |
1 |
27.6.2014 |
|
|
L 22 |
10 |
27.1.2017 |
||
|
L 33 |
27 |
8.2.2017 |
||
|
L 195 |
9 |
27.7.2017 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 882/2004
(2004. gada 29. aprīlis)
par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem
I SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu paredz vispārīgus noteikumus par oficiālās kontroles veikšanu, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, kuru mērķis jo īpaši ir šāds:
a) novērst, likvidēt vai līdz pieņemamam līmenim samazināt risku, kam tiešā veidā vai vides ietekmē ir pakļauti cilvēki un dzīvnieki;
un
b) garantēt godprātīgu praksi tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku un aizsargāt patērētāju intereses, un tas ietver dzīvnieku barības un pārtikas etiķetēšanu un citus patērētāju informēšanas veidus.
2. Šī regula neattiecas uz oficiālo kontroli, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju.
3. Šī regula neierobežo konkrētus Kopienas noteikumus par oficiālo kontroli.
4. Šajā regulā paredzēto oficiālo kontroli veic, neskarot dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju galveno tiesisko atbildību attiecībā uz dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002, kā arī civiltiesisko un kriminālatbildību, kas iestājas saistību neizpildes gadījumā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. un 3. pantā noteiktās definīcijas.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1) “oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole, kuru kompetentā iestāde vai Kopiena veic tādēļ, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;
2) “pārbaude” ir izmeklēšana un objektīvu pierādījumu izvērtēšana, ko veic, lai pārliecinātos par to, vai paredzētās prasības ir izpildītas;
3) “dzīvnieku barības aprites tiesību akti” ir normatīvie un administratīvie akti, kas Kopienas vai valsts līmenī reglamentē dzīvnieku barību kopumā, un jo īpaši dzīvnieku barības nekaitīgumu; tie aptver visus posmus dzīvnieku barības ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā un dzīvnieku barības izmantošanā;
4) “kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kuras kompetencē ietilpst oficiālās kontroles organizēšana, vai jebkura cita iestāde, kurai minētā kompetence ir piešķirta; attiecīgā gadījumā šī definīcija ietver arī atbilstīgo iestādi trešā valstī;
5) “kontroles institūcija” ir neatkarīga trešā persona, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi konkrētu kontroles uzdevumu veikšanu;
6) “revīzija” ir sistemātiska un neatkarīga izmeklēšana, ko veic, lai noteiktu to, vai darbības un ar tām saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem un vai šos pasākumus īsteno efektīvi, un vai tie ir piemēroti izvirzīto mērķu sasniegšanai;
7) “inspekcija” ir izmeklēšana, ko attiecībā uz jebkuru dzīvnieku barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspektu veic, lai pārbaudītu šāda(-u) aspekta(-u) atbilstību tiesiskajām prasībām, kuras paredzētas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktos un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumos;
8) “monitorings” ir plānotu, secīgu novērojumu vai mērījumu veikšana, lai gūtu pārskatu par esošo stāvokli attiecībā uz atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;
9) “uzraudzība” ir viena vai vairāku dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vai dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju, vai viņu darbību rūpīga novērošana;
10) “neatbilstība” ir neatbilstība dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un labturības aizsardzības noteikumiem;
11) “paraugu ņemšana analīzēm” ir tādas dzīvnieku barības vai pārtikas vai jebkādas citas vielas ņemšana (tostarp no vides), kas ir saistīta ar dzīvnieku barības vai pārtikas ražošanu, pārstrādi vai izplatīšanu vai ar dzīvnieku veselību, lai, šo vielu analizējot, pārbaudītu tās atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem;
12) “oficiāla sertificēšana” ir procedūra, ar kuru kompetentā iestāde vai kontroles institūcijas, kas ir pilnvarotas attiecīgi rīkoties, sniedz rakstisku, elektronisku vai tam līdzvērtīgu atbilstības apliecinājumu;
13) “oficiāla aizturēšana” ir procedūra, ar kuru kompetentā iestāde nodrošina to, ka dzīvnieku barību vai pārtiku nepārvieto un neaiztiek, iekams nav pieņemts lēmums par nosūtīšanas galamērķi; šī definīcija ietver uzglabāšanu, ko dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem;
14) “līdzvērtība” ir dažādu sistēmu vai pasākumu potenciālā spēja atbilst vieniem un tiem pašiem mērķiem, un “līdzvērtīgums” ir dažādu sistēmu vai pasākumu atbilstība vieniem un tiem pašiem mērķiem;
15) “imports” ir dzīvnieku barības vai pārtikas laišana brīvā apgrozībā vai nodoms laist dzīvnieku barību vai pārtiku brīvā apgrozībā kādā no I pielikumā minētajām teritorijām Regulas (EEK) Nr. 2913/92 79. panta nozīmē;
16) “ievešana” ir imports, kā definēts iepriekš 15) punktā, un to muitas procedūru piemērošana precēm, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz f) apakšpunktā, kā arī preču ievietošana brīvā zonā vai brīvā noliktavā;
17) “dokumentu pārbaude” ir tirdzniecības dokumentu pārbaude un attiecīgā gadījumā – tādu sūtījumam pievienotu dokumentu pārbaude, kas prasīti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktos;
18) “identitātes pārbaude” ir vizuāla inspekcija, ko veic, lai nodrošinātu to, ka sertifikāti vai citi sūtījumam pievienotie dokumenti saskan ar sūtījuma marķējumu un atbilst tā saturam;
19) “fiziska pārbaude” ir pašas dzīvnieku barības vai pārtikas pārbaude, kas var ietvert transportlīdzekļu, iepakojuma, marķējuma un temperatūras pārbaudi, paraugu ņemšanu analīzēm un laboratoriskām pārbaudēm un jebkādu citu pārbaudi, kura vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem;
20) “kontroles plāns” ir kompetentās iestādes izveidots apraksts, kurā ietverta vispārīga informācija par oficiālās kontroles sistēmu struktūru un organizāciju.
II SADAĻA
DALĪBVALSTU OFICIĀLĀ KONTROLE
I NODAĻA
VISPĀRĪGI PIENĀKUMI
3. pants
Vispārīgi pienākumi saistībā ar oficiālās kontroles organizēšanu
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka oficiālo kontroli veic regulāri, atbilstīgi esošajai riska pakāpei un pietiekami bieži, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ņemot vērā šādus faktorus:
a) identificētie riski, kas saistīti ar dzīvniekiem, dzīvnieku barību vai pārtiku, dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, dzīvnieku barības vai pārtikas lietošanu vai ar jebkādu procesu, materiālu, vielu, rīcību vai darbību, kura var ietekmēt dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību vai dzīvnieku labturību;
b) pagātnē reģistrētā dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju atbilstība dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem vai dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;
c) to pārbaužu ticamība, ko jau veikuši paši uzņēmēji;
un
d) visu veidu informācija, kas varētu liecināt par neatbilstību.
2. Oficiālo kontroli veic bez iepriekšēja brīdinājuma, izņemot, piemēram, revīzijas, kad dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs iepriekš jābrīdina. Oficiālo kontroli var veikt arī ad hoc veidā.
3. Oficiālo kontroli veic jebkurā no dzīvnieku barības vai pārtikas un dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas, pārstrādes vai izplatīšanas posmiem. Kontrolē dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, dzīvnieku barības un pārtikas lietošanu, dzīvnieku barības un pārtikas uzglabāšanu un visus procesus, materiālus, vielas, rīcības vai darbības (ieskaitot pārvadāšanu), kas attiecas uz dzīvnieku barību vai pārtiku un uz dzīviem dzīvniekiem, ja šāda kontrole ir vajadzīga, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.
4. Oficiālo kontroli vienlīdz rūpīgi veic attiecībā uz eksportu no Kopienas, uz laišanu tirgū Kopienā un uz ievešanu no trešām valstīm I pielikumā minētajās teritorijās.
5. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka produktus, ko paredzēts nosūtīt uz citu dalībvalsti, kontrolē tikpat rūpīgi kā tos, ko paredzēts laist pašu tirgū.
6. Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var pārbaudīt dzīvnieku barības un pārtikas atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem, veicot nediskriminējošas pārbaudes. Dalībvalstis var prasīt, lai uzņēmēji, kuriem piegādā preces no citas dalībvalsts, paziņotu par šādu preču saņemšanu, taču vienīgi tiktāl, cik vajadzīgs oficiālās kontroles organizēšanai.
7. Ja pārbaudē, ko veic galamērķa vietā vai uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, dalībvalsts atklāj neatbilstību, tad tā veic attiecīgus pasākumus, kuri var ietvert nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti.
II NODAĻA
KOMPETENTĀS IESTĀDES
4. pants
Kompetento iestāžu un darbības kritēriju izraudzīšanās
1. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par šajā regulā paredzēto mērķu izpildi un par oficiālo kontroli.
2. Kompetentās iestādes nodrošina to, ka:
a) visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku barības un pārtikas, kā arī dzīvnieku barības lietošanas oficiālā kontrole ir efektīva un atbilstīga;
b) oficiālās kontroles personālu neskar interešu konflikts;
c) kompetentajām iestādēm ir vai ir pieejamas pietiekamas laboratoriskās jaudas testu veikšanai un pietiekami daudz kvalificēta un pieredzējuša personāla, lai oficiālo kontroli un kontroles pienākumus varētu veikt efektīvi;
d) kompetentajām iestādēm ir atbilstīgas un pienācīgi uzturētas iekārtas un piederumi, lai personāls oficiālo kontroli varētu veikt efektīvi;
e) kompetentajām iestādēm ir juridiskā vara veikt oficiālo kontroli un šajā regulā paredzētos pasākumus;
f) kompetentajām iestādēm ir izstrādāti ārkārtas rīcības plāni, un avārijas gadījumā tās ir gatavas šos plānus īstenot;
g) dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir pienākums pakļauties visām inspekcijām, ko veic saskaņā ar šo regulu, un palīdzēt kompetentās iestādes personālam pildīt viņu uzdevumus.
3. Ja oficiālās kontroles veikšanas kompetenci dalībvalsts piešķir iestādei vai iestādēm, kas nav galvenā kompetentā iestāde, jo īpaši reģionu vai vietējā līmenī, tad jānodrošina efektīva koordinācija visu iesaistīto kompetento iestāžu starpā, vajadzības gadījumā aptverot arī vides un veselības aizsardzības jomu.
4. Kompetentās iestādes nodrošina oficiālās kontroles objektivitāti, kvalitāti un saskanību visos līmeņos. Visām iestādēm, kam piešķirta oficiālās kontroles veikšanas kompetence, pilnībā jāievēro 2. punktā uzskaitītie kritēriji.
5. Ja kompetentajā iestādē par oficiālās kontroles veikšanu atbild vairāk nekā viena struktūrvienība, tad jānodrošina efektīva koordinācija un sadarbība šo struktūrvienību starpā.
6. Kompetentās iestādes veic iekšējās revīzijas, var uzdot veikt ārējās revīzijas un atkarībā no to rezultātiem īsteno attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu. Uz šīm revīzijām attiecina neatkarīgu rūpīgu pārbaudi, un tās veic pārredzamā veidā.
7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai var pieņemt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.
5. pants
Ar oficiālo kontroli saistītu konkrētu uzdevumu deleģēšana
1. Kompetentā iestāde ar oficiālo kontroli saistītu konkrētu uzdevumu veikšanu var deleģēt vienai vai vairākām kontroles institūcijām atbilstīgi 2.–4. punktam.
To uzdevumu sarakstu, kurus drīkst vai nedrīkst deleģēt, var izveidot saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.
Tomēr uz 54. pantā minētajām darbībām šāda deleģēšana neattiecas.
2. Kompetentā iestāde var deleģēt konkrētus uzdevumus konkrētai kontroles institūcijai tikai tad, ja:
a) ir precīzi aprakstīti uzdevumi, kurus kontroles institūcija drīkst veikt, un apstākļi, kādos tā tos drīkst veikt;
b) ir pierādījumi tam, ka:
i) kontroles institūcijai ir pieredze, iekārtas un infrastruktūra, kas vajadzīga, lai veiktu deleģētos uzdevumus;
ii) kontroles institūcijai ir pietiekami daudz atbilstīgi kvalificēta un pieredzējuša personāla
un
iii) kontroles institūcija ir objektīva un saistībā ar tai deleģētajiem uzdevumiem nav interešu konflikta;
c) kontroles institūcija strādā un ir akreditēta atbilstīgi Eiropas standartam EN 45004 “Vispārīgi kritēriji dažādu veidu inspekcijas iestāžu darbībai” un/vai citam standartam, ja tas ir atbilstīgāks konkrētajiem deleģētajiem uzdevumiem;
d) laboratorijas darbojas saskaņā ar standartiem, kas minēti 12. panta 2. punktā;
e) kontroles institūcija veiktās kontroles rezultātus kompetentajai iestādei paziņo regulāri un ikreiz, kad kompetentā iestāde to pieprasa. Ja veiktās kontroles rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību, tad kontroles institūcija tūlīt informē kompetento iestādi;
f) pastāv efektīva koordinācija starp deleģējošo kompetento iestādi un kontroles institūciju.
3. Kompetentās iestādes, kas deleģē konkrētus uzdevumus kontroles institūcijām, pēc vajadzības organizē kontroles institūciju revīzijas vai inspekcijas. Ja revīzijā vai inspekcijā atklājas, ka šādas institūcijas nespēj pienācīgi veikt tām deleģētos uzdevumus, tad deleģējošā kompetentā iestāde var deleģēšanu atsaukt. Atsaukšanu izdara nekavējoties, ja vien kontroles institūcija laikus neveic pienācīgas koriģējošas darbības.
4. Dalībvalsts, kas vēlas deleģēt konkrētu kontroles uzdevumu kontroles institūcijai, par to paziņo Komisijai. Šādā paziņojumā sīki apraksta:
a) kompetento iestādi, kas deleģē uzdevumu;
b) deleģējamo uzdevumu
un
c) kontroles institūciju, kurai deleģē uzdevumu.
6. pants
Personāls, kas veic oficiālo kontroli
Kompetentā iestāde nodrošina to, ka viss oficiālās kontroles personāls:
a) saņem tādu atbilstīgu apmācību savā kompetences jomā, kas ļauj tam kompetenti pildīt pienākumus un saskanīgā veidā veikt oficiālo kontroli. Šī apmācība pēc vajadzības aptver jomas, kas minētas II pielikuma I nodaļā;
b) pārzina jaunumus savā kompetences jomā un pēc vajadzības saņem regulāru papildu apmācību
un
c) spēj sadarboties daudzdisciplinārā vidē.
7. pants
Pārredzamība un konfidencialitāte
1. Kompetentās iestādes nodrošina, lai to darbība notiktu augstā pārredzamības līmenī. Šai nolūkā to rīcībā esošo attiecīgo informāciju iespējami īsā laikā dara pieejamu sabiedrībai.
Kopumā sabiedrībai dara pieejamu šādu informāciju:
a) informāciju par kompetento iestāžu veiktajām kontroles darbībām un to efektivitāti
un
b) informāciju atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantam.
2. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka no tās personāla locekļiem prasa neizpaust oficiālās kontroles pienākumu veikšanas gaitā iegūtu informāciju, uz kuru šīs informācijas būtības dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos attiecas dienesta noslēpums. Dienesta noslēpuma sargāšana neliedz kompetentajām iestādēm izplatīt 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju. Paliek spēkā arī noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šo datu brīvu apriti ( 1 ).
3. Informācija, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, jo īpaši ir šāda:
— pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesvedības konfidencialitāte,
— personas dati,
— dokumenti, uz ko attiecas izņēmums Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 2 ),
— informācija, ko aizsargā valsts un Kopienas tiesību akti, jo īpaši par dienesta noslēpumu, tiesas apspriežu konfidencialitāti, starptautiskajām attiecībām un valsts aizsardzību.
8. pants
Kontroles un pārbaudes procedūras
1. Kompetentās iestādes veic oficiālo kontroli saskaņā ar dokumentētām procedūrām. Šajās procedūrās ietver informāciju un norādījumus oficiālās kontroles personālam, tostarp aptverot II pielikuma II nodaļā minētās jomas.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tajās ir izstrādātas tiesas procedūras, ar kurām nodrošina to, ka kompetento iestāžu personālam, lai tas varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, ir piekļuve telpām un dokumentiem, kuri pieder dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem.
3. Kompetentajām iestādēm ir izstrādātas procedūras, lai:
a) pārbaudītu pašu veiktās oficiālās kontroles efektivitāti
un
b) attiecīgā gadījumā nodrošinātu korektīvas rīcības veikšanu un 1. punktā minēto dokumentu atjaunināšanu.
4. Komisija attiecībā uz oficiālo kontroli var izstrādāt pamatnostādnes saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru.
Pamatnostādnēs jo īpaši var iekļaut ieteikumus par oficiālo kontroli attiecībā uz:
a) HACCP principu īstenošanu;
b) vadības sistēmām, ko dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto, lai izpildītu dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasības;
c) dzīvnieku barības un pārtikas mikrobioloģisko, fizisko un ķīmisko nekaitīgumu.
9. pants
Ziņojumi
1. Kompetentā iestāde izstrādā ziņojumus par tās veikto oficiālo kontroli.
2. Šajos ziņojumos apraksta oficiālās kontroles veikšanas mērķi, izmantotās kontroles metodes, oficiālās kontroles rezultātus un, ja vajadzīgs, rīcību, kas jāveic attiecīgajam iesaistītajiem uzņēmējam.
3. Kompetentā iestāde vismaz neatbilstības gadījumā izsniedz attiecīgajam iesaistītajam uzņēmējam 2. punktā minētā ziņojuma eksemplāru.
10. pants
Kontroles darbības, metodes un paņēmieni
1. Uz oficiālo kontroli attiecošos uzdevumus parasti veic, izmantojot atbilstīgas kontroles metodes un paņēmienus, piemēram, monitoringu, uzraudzību, pārbaudi, revīziju, inspekciju, paraugu ņemšanu un analīzi.
2. Dzīvnieku barības un pārtikas oficiālajā kontrolē inter alia ietilpst šādas darbības:
a) izmeklēšana attiecībā uz dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju ieviestajām kontroles sistēmām un šīs ieviešanas rezultātiem;
b) šāda inspekcija:
i) primāro ražotāju iekārtas, dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, tostarp to apkārtne, telpas, biroji, piederumi, iekārtas un mehānismi, transports, kā arī pati dzīvnieku barība un pārtika;
ii) izejvielas, sastāvdaļas, pārstrādes palīglīdzekļi un citi produkti, ko izmanto dzīvnieku barības un pārtikas sagatavošanā un ražošanā;
iii) pusfabrikāti;
iv) materiāli un izstrādājumi, kam paredzēts saskarties ar pārtiku;
v) tīrīšanas un apkopes līdzekļi un procesi un pesticīdi;
vi) marķēšana, noformējums un reklāma;
c) higiēnas apstākļu pārbaudes dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos;
d) labas ražošanas prakses (GMP), labas higiēnas prakses (GHP), labas lauksaimniecības prakses un HACCP procedūru novērtējums, ņemot vērā to, kā tiek izmantoti atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem izstrādātie metodiskie līdzekļi;
e) izmeklēšana saistībā ar rakstiskiem materiāliem un citu dokumentāciju, kas var attiekties uz novērtējumu par atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem;
f) intervijas ar dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un ar viņu personālu;
g) dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos esošo mērinstrumentu rādījumu nolasīšana;
h) kontrole, ko veic ar pašas kompetentās iestādes instrumentiem, lai pārbaudītu dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju veiktos mērījumus;
i) jebkāda cita darbība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šīs regulas mērķu izpildi.
III NODAĻA
PARAUGU ŅEMŠANA UN ANALĪZE
11. pants
Paraugu ņemšanas un analīzes metodes
1. Paraugu ņemšanas un analīzes metodēm, ko izmanto oficiālās kontroles sakarā, jāatbilst attiecīgajiem Kopienas noteikumiem vai:
a) ja šādu noteikumu nav, tad starptautiski atzītiem noteikumiem vai protokoliem, piemēram, tiem, kurus pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), vai tiem, kuri atzīti valsts tiesību aktos,
vai
b) ja nav arī šādu noteikumu, tad citām metodēm, kas ir derīgas paredzētajam mērķim vai izstrādātas atbilstīgi zinātniskiem protokoliem.
2. Ja nepiemēro 1. punktu, tad analīzes metodes apstiprināt drīkst tikai vienā laboratorijā atbilstīgi starptautiski apstiprinātam protokolam.
3. Kur vien iespējams, analīzes metodes raksturo ar atbilstīgajiem kritērijiem, kas paredzēti III pielikumā.
Komisija var noteikt šādus īstenošanas pasākumus:
◄
a) paraugu ņemšanas un analīzes metodes, tostarp apstiprinošās vai references metodes, kas izmantojamas strīdu gadījumā;
b) izpildes kritēriji, analīzes parametri, mērījumu nenoteiktība un a) apakšpunktā minēto metožu validācijas procedūras;
un
c) rezultātu interpretēšanas noteikumi.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
5. Kompetentās iestādes nosaka attiecīgas procedūras, lai dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, no kuru ražotās produkcijas ņem paraugus un tos analizē, garantētu tiesības pieprasīt papildu ekspertīzi, neierobežojot kompetento iestāžu pienākumu avārijas gadījumā rīkoties uzreiz.
6. Jo īpaši tās nodrošina to, ka dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var iegūt pietiekamu skaitu paraugu, kas vajadzīgi papildu ekspertīzei, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams produktu īpašās ātrbojības vai pieejamā substrāta ļoti nelielā daudzuma dēļ.
7. Paraugi jāapstrādā un jāmarķē tā, lai garantētu kā tiesisko, tā analītisko šo paraugu derīgumu.
12. pants
Oficiālās laboratorijas
1. Kompetentā iestāde izraugās laboratorijas, kurās drīkst veikt oficiālās kontroles gaitā ievākto paraugu analīzi.
2. Tomēr kompetentās iestādes drīkst izraudzīties tikai tādas laboratorijas, kas darbojas un ir novērtētas un akreditētas saskaņā ar šādiem Eiropas standartiem:
a) EN ISO/IEC 17025 “Vispārīgās prasības par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetenci”;
b) EN ISO/IEC 17011 “Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas”.
▼M6 —————
ņemot vērā kritērijus attiecībā uz dažādām testēšanas metodēm, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku barību un pārtikas apriti.
3. Testēšanas laboratoriju akreditācija un novērtēšana, kas minēta 2. punktā, var attiekties uz atsevišķiem testiem vai uz testu grupām.
4. Kompetentā iestāde var anulēt 1. punktā minēto statusu, ja 2. punktā minētie nosacījumi vairs netiek pildīti.
IV NODAĻA
KRĪZES VADĪBA
13. pants
Ārkārtas rīcības plāni attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku
1. Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pantā minēto krīzes vadības ģenerālplānu, dalībvalstis izstrādā operatīvus ārkārtas rīcības plānus, kuros paredz pasākumus, kas nekavējoties jāīsteno tad, ja atklājas, ka dzīvnieku barība vai pārtika tiešā veidā vai vides ietekmē nopietni apdraud cilvēkus vai dzīvniekus.
2. Šajos ārkārtas rīcības plānos precizē:
a) pārvaldes iestādes, kurām jārīkojas;
b) šo iestāžu pilnvaras un kompetenci
un
c) informācijas kanālus un procedūras, ko attiecīgās puses izmantos informācijas apmaiņai.
3. Dalībvalstis pēc vajadzības pārskata šos ārkārtas rīcības plānus, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas kompetentās iestādes organizācijā un gūto pieredzi, ieskaitot imitācijas pasākumos gūto pieredzi.
4. Ja vajadzīgs, var pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru. Ar šādiem pasākumiem paredz saskaņotus noteikumus attiecībā uz ārkārtas rīcības plāniem, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu šādu plānu saderību ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pantā minēto krīzes vadības ģenerālplānu. Tajos norāda arī ieinteresēto personu nozīmi uzņēmumā un ārkārtas rīcības plānu darbībā.
V NODAĻA
DZĪVNIEKU BARĪBAS UN PĀRTIKAS NO TREŠĀM VALSTĪM OFICIĀLĀ KONTROLE
14. pants
Oficiālā kontrole dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barībai un pārtikai
1. Šī regula neietekmē Direktīvā 97/78/EK paredzētās veterinārās kontroles prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barību un pārtiku. Tomēr kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK, papildus veic oficiālo kontroli, lai pārbaudītu atbilstību tiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu aspektiem, uz kuriem minētā direktīva neattiecas, pēc vajadzības ietverot šīs regulas VI sadaļas II nodaļā minētos aspektus.
2. Šīs regulas 18.–25. panta vispārīgos noteikumus piemēro arī visu veidu dzīvnieku barības un pārtikas oficiālajai kontrolei, ieskaitot dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barību un pārtiku.
3. Apmierinoši kontroles rezultāti precēm:
a) kam piemēro kādu no muitas procedūrām, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta blīdz f) apakšpunktā,
vai
b) kas jāpārkrauj brīvās zonās vai brīvās noliktavās, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā,
nedz ietekmē dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju pienākumu nodrošināt to, ka no brīža, kad dzīvnieku barību vai pārtiku laiž brīvā apgrozībā, tā atbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, nedz arī izslēdz turpmākas oficiālās kontroles veikšanas iespēju saistībā ar attiecīgo dzīvnieku barību vai pārtiku.
15. pants
Dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes, oficiālā kontrole
1. Kompetentā iestāde regulāri veic oficiālo kontroli attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes un uz ko neattiecas Direktīva 97/78/EK, un kas ir importēta I pielikumā minētajās teritorijās. Minēto kontroli organizē, pamatojoties uz daudzgadu valsts kontroles plānu, kas izstrādāts saskaņā ar 41.–43. pantu, un ņemot vērā iespējamos riskus. Kontrole aptver visus dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu aspektus.
2. Šo kontroli veic atbilstīgā vietā, tostarp vietā, kur notiek preču ievešana kādā no I pielikumā minētajām teritorijām; vietā, kur notiek preču laišana brīvā apgrozībā; noliktavās; importējošā dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja telpās vai citviet dzīvnieku barības un pārtikas apritē.
3. Šo kontroli var veikt arī attiecībā uz precēm:
a) kam piemēro kādu no muitas procedūrām, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz f) apakšpunktā,
vai
b) kas jāieved brīvās zonās vai brīvās noliktavās, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā.
4. Apmierinoši 3. punktā minētās kontroles rezultāti nedz ietekmē dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju pienākumu nodrošināt to, ka no brīža, kad dzīvnieku barību vai pārtiku laiž brīvā apgrozībā, tā atbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, nedz izslēdz turpmākas oficiālas kontroles veikšanas iespēju saistībā ar attiecīgo dzīvnieku barību vai pārtiku.
5. Atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai izstrādā un atjaunina sarakstu, kurā iekļauj dzīvnieku barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes un kam, ņemot vērā zināmu vai pieaugošu risku, piemēro pastiprinātu oficiālo kontroli vietā, kur notiek preču ievešana I pielikumā minētajās teritorijās. Šīs kontroles biežumu un raksturu paredz atbilstīgi minētajai procedūrai. Tajā pašā laikā ar šādu kontroli saistītās nodevas var paredzēt atbilstīgi minētajai procedūrai.
16. pants
Dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes, pārbaužu veidi
1. Oficiālajā kontrolē, kas minēta 15. panta 1. punktā, iekļauj vismaz sistemātisku dokumentu pārbaudi, izlases veidā veiktu identitātes pārbaudi un, vajadzības gadījumā, fizisku pārbaudi.
2. Fiziskās pārbaudes veikšanas biežums ir atkarīgs no:
a) konkrētajiem riskiem, kas saistīti ar dažādu veidu dzīvnieku barību un pārtiku;
b) līdzšinējās attiecīgo prasību izpildes, kas jānodrošina trešai valstij un izcelsmes uzņēmumam, un dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kuri importē un eksportē attiecīgo produktu;
c) produktu importējošā dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja veiktās kontroles;
d) izcelsmes trešās valsts kompetentās iestādes dotajām garantijām.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka fiziskās pārbaudes veic piemērotos apstākļos un tādā vietā, kur ir pieejamas atbilstīgas kontroles iekārtas, kas ļauj pienācīgi veikt izmeklēšanu, ievākt riska vadības stāvoklim atbilstošu skaitu paraugu un higiēniskā veidā apstrādāt dzīvnieku barību un pārtiku. Paraugi jāapstrādā tā, lai garantētu kā tiesisko, tā analītisko šo paraugu derīgumu. Dalībvalstis nodrošina to, ka izmantotie piederumi un metodoloģija ir piemērota Kopienas vai valsts tiesību aktos paredzēto robežvērtību mērīšanai.
17. pants
Ievešanas vietas un iepriekšēja paziņošana
1. Organizējot 15. panta 5. punktā minēto oficiālo kontroli, dalībvalstis:
— izraugās konkrētas vietas, kurās veic ievešanu valsts teritorijā un kurās ir pieejamas atbilstīgas iekārtas dažādu veidu dzīvnieku barības un pārtikas kontrolei,
— un
— prasa, lai par sūtījumiem atbildīgie dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iepriekš paziņo par sūtījumu saņemšanu un veidu.
Dalībvalstis šos pašus noteikumus var attiecināt arī uz citu veidu dzīvnieku barību, kas nav dzīvnieku izcelsmes.
2. Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar 1. punktu.
Dalībvalstis minētos pasākumus plāno tā, lai novērstu nevajadzīgu tirdzniecības pārtraukšanu.
18. pants
Rīcība aizdomu gadījumā
Ja rodas aizdomas par neatbilstību vai ja ir šaubas par sūtījuma identitāti vai faktisko galamērķi, vai sūtījuma un apstiprināto garantiju savstarpējo atbilstību, tad kompetentā iestāde veic oficiālo kontroli, lai apstiprinātu vai likvidētu minētās aizdomas vai šaubas. Kompetentā iestāde attiecīgajam sūtījumam piemēro oficiālu aizturēšanu uz tik ilgu laiku, kamēr kļūst zināmi šādas oficiālās kontroles rezultāti.
19. pants
Rīcība pēc dzīvnieku barības un pārtikas no trešām valstīm oficiālās kontroles
1. Kompetentā iestāde veic tādas dzīvnieku barības un pārtikas no trešām valstīm oficiālu aizturēšanu, kas neatbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, un, uzklausījusi par sūtījumu atbildīgos dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus, veic šādus pasākumus attiecībā uz minēto dzīvnieku barību un pārtiku:
a) liek šādu dzīvnieku barību un pārtiku iznīcināt, piemērot tai īpašu režīmu saskaņā ar 20. pantu vai izsūtīt no Kopienas saskaņā ar 21. pantu; var veikt arī citus attiecīgus pasākumus, piemēram, izlietot dzīvnieku barību un pārtiku nevis sākotnēji paredzētajiem, bet gan citiem mērķiem;
b) ja dzīvnieku barība un pārtika jau ir laista tirgū, tad uzrauga vai, ja vajadzīgs, liek uzsākt tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus pirms iepriekš minēto pasākumu veikšanas;
c) pirms a) un b) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanas vai tās laikā pārbauda, vai dzīvnieku barība un pārtika tieši vai vides ietekmē neapdraud cilvēka un dzīvnieku veselību.
2. Ja tomēr:
a) oficiālajā kontrolē, kas paredzēta 14. un 15. pantā, atklājas, ka sūtījums ir kaitīgs cilvēka un dzīvnieku veselībai vai ka tas nav nekaitīgs, tad kompetentā iestāde veic attiecīgā sūtījuma oficiālo aizturēšanu uz laiku līdz tā iznīcināšanai vai cita attiecīga pasākuma veikšanai cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības nolūkā;
b) dzīvnieku barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes un attiecībā uz ko ir paredzēts veikt pastiprinātu kontroli saskaņā ar 15. panta 5. punktu, vispār neuzrāda oficiālās kontroles veikšanai vai neuzrāda atbilstīgi konkrētām prasībām, kuras noteiktas saskaņā ar 17. pantu, tad kompetentā iestāde tūlīt liek atsaukt šo dzīvnieku barību un pārtiku un veic tās oficiālu aizturēšanu, lai vēlāk to vai nu iznīcinātu, vai pārsūtītu saskaņā ar 21. pantu.
3. Ja kompetentā iestāde neļauj ievest dzīvnieku barību un pārtiku, tad iegūtos datus un attiecīgo produktu identifikāciju tā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. panta 3. punktā paredzēto procedūru, un turklāt tā paziņo atbilstīgos lēmumus muitas dienestiem, pievienojot informāciju par sūtījuma galamērķi.
4. Uz lēmumiem par sūtījumiem attiecas pārsūdzības tiesības, kas minētas 54. panta 3. punktā.
20. pants
Īpašais režīms
1. Īpašais režīms, kas minēts 19. pantā, var ietvert šādas darbības:
a) apstrāde vai pārstrāde, ko veic, lai panāktu dzīvnieku barības un pārtikas atbilstību Kopienas tiesību aktiem vai trešās valsts prasībām par pārsūtīšanu, attiecīgā gadījumā ietverot dekontamināciju, bet neietverot atšķaidīšanu;
b) jebkādā citā piemērotā veidā veikta pārstrāde mērķiem, kas nav izmantošana dzīvnieku barībā vai cilvēku uzturā.
2. Kompetentā iestāde nodrošina to, ka īpašā režīma piemērošana noris tās kontrolē esošos vai citas dalībvalsts kontrolē esošos uzņēmumos un atbilstīgi nosacījumiem, ko nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ja šādu nosacījumu nav, īpašā režīma piemērošana noris saskaņā ar valsts tiesību normām.
21. pants
Sūtījumu pārsūtīšana
1. Kompetentā iestāde sūtījumus atļauj pārsūtīt tikai tad, ja:
a) galamērķis ir saskaņots ar dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju, kas atbild par konkrēto sūtījumu, un
b) dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs pirms tam ir informējis kompetento iestādi izcelsmes trešā valstī vai galamērķa trešā valstī, ja tā ir cita valsts, par iemesliem un apstākļiem, kas liedz attiecīgo dzīvnieku barību un pārtiku laist Kopienas tirgū,
un
c) galamērķa trešā valsts nav izcelsmes trešā valsts – ja galamērķa trešās valsts kompetentā iestāde ir apliecinājusi kompetentajai iestādei gatavību pieņemt konkrēto sūtījumu.
2. Neierobežojot valsts tiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz papildu ekspertīzes pieprasīšanas termiņiem, un ja oficiālās kontroles rezultāti to neliedz, pārsūtīšanu parasti veic ne ilgāk kā 60 dienās no dienas, kurā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par sūtījuma galamērķi, ja vien nav uzsākta tiesiska darbība. Ja pēc 60 dienu termiņa paiešanas pārsūtīšana nav notikusi, tad sūtījumu iznīcina, izņemot gadījumus, kad nokavējums ir pamatots.
3. Laikā līdz sūtījumu pārsūtīšanai vai līdz atteikuma iemeslu apstiprināšanai kompetentā iestāde sūtījumiem piemēro oficiālās aizturēšanas režīmu.
4. Kompetentā iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. panta 3. punktā, un paziņo atbilstīgos lēmumus muitas dienestiem. Kompetentās iestādes sadarbojas atbilstīgi IV sadaļai, veicot turpmākus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka noraidītos sūtījumus ievest atpakaļ Kopienā nav iespējams.
22. pants
Izmaksas
Par sūtījumu atbildīgais dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai viņa pārstāvis atbild arī par izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās, veicot 18., 19., 20. un 21. pantā minētās darbības.
23. pants
Trešo valstu veiktu pirmsnosūtīšanas pārbaužu apstiprināšana
1. Var atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai apstiprināt atsevišķas pirmsnosūtīšanas pārbaudes, ko trešā valsts tieši pirms eksportēšanas veic attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku, lai pārbaudītu to, vai eksportējamie produkti atbilst Kopienas prasībām. Apstiprinājumu drīkst attiecināt tikai uz dzīvnieku barību un pārtiku ar izcelsmi attiecīgajā trešā valstī, un to var piešķirt vienam vai vairākiem produktiem.
2. Šāda apstiprinājuma piešķiršana var būt iemesls, lai samazinātu dzīvnieku barībai un pārtikai piemērojamās importa kontroles biežumu. Tomēr dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktā minēto apstiprinājumu importētās dzīvnieku barības un pārtikas oficiālo kontroli, lai nodrošinātu trešā valstī veikto pirmsnosūtīšanas pārbaužu efektivitāti.
3. Trešai valstij 1. punktā minēto apstiprinājumu var piešķirt tikai tad, ja:
a) Kopienas veiktā revīzijā konstatēts, ka uz Kopienu eksportētā dzīvnieku barība un pārtika atbilst Kopienas prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām;
b) kontroli, kas trešā valstī veikta pirms nosūtīšanas, uzskata par pietiekami efektīvu, lai ar to aizstātu Kopienas tiesību aktos paredzēto dokumentu pārbaudi, identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi.
4. Apstiprinājumā, kas minēts 1. punktā, norāda trešās valsts kompetento iestādi, kuras pārziņā ir pirmsnosūtīšanas pārbaužu veikšana, un piemērotos gadījumos – kontroles institūciju, kam minētā kompetentā iestāde var deleģēt konkrētus uzdevumus. Šādu deleģēšanu var apstiprināt tikai tad, ja tā atbilst 5. panta kritērijiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem.
5. Kompetentā iestāde un visas kontroles institūcijas, kas norādītas apstiprinājumā, ir atbildīgas par sazināšanos ar Kopienu.
6. Trešās valsts kompetentā iestāde vai kontroles institūcija nodrošina visu to sūtījumu oficiālo sertificēšanu, ko pārbauda pirms ievešanas kādā no I pielikumā minētajām teritorijām. Apstiprinājumā, kas minēts 1. punktā, ietver šāda sertifikāta paraugu.
7. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. panta 3. punktu un ja 2. punktā minētajai procedūrai pakļaujamo importējamo preču oficiālajā kontrolē atklāj būtisku neatbilstību, dalībvalstis tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, un attiecīgos uzņēmējus atbilstīgi šīs regulas IV sadaļā paredzētajai procedūrai; dalībvalstis palielina pārbaudāmo sūtījumu skaitu un, ja tas vajadzīgs stāvokļa pienācīgai analītiskai izpētei, piemērotos uzglabāšanas apstākļos saglabā atbilstīgu skaitu paraugu.
8. Ja konstatē, ka ievērojamā skaitā sūtījumu preces neatbilst informācijai, kas norādīta trešās valsts kompetentās iestādes vai kontroles institūcijas izdotajos sertifikātos, tad pārtrauc piemērot 2. punktā minēto samazināto kontroles biežumu.
24. pants
Kompetentās iestādes un muitas dienesti
1. Organizējot šajā nodaļā minēto oficiālo kontroli, kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar muitas dienestiem.
2. Muitas dienesti bez kompetentās iestādes piekrišanas neļauj brīvās zonās un brīvās noliktavās ievest vai pārkraut dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barības un pārtikas sūtījumus un 15. panta 5. punktā minētās dzīvnieku barības un pārtikas sūtījumus.
3. Ja ņem paraugus, tad kompetentā iestāde informē muitas dienestus un attiecīgos uzņēmējus par to, vai tad, ja nodrošina sūtījuma izsekojamību, preces drīkst laist apgrozībā, pirms kļūst zināmi paraugu analīzes rezultāti.
4. Ja preces laiž brīvā apgrozībā, tad kompetentās iestādes un muitas dienesti strādā kopīgi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 339/93 2.–6. pantā paredzētajām prasībām.
25. pants
Īstenošanas pasākumi
1. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīvnieku barības un pārtikas ievešanas oficiālās kontroles vienādu īstenošanu, paredz saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.
2. Jo īpaši var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šādās jomās:
a) dzīvnieku barība un pārtika, ko importē vai kam piemēro kādu no muitas procedūrām, kuras minētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz f) apakšpunktā, vai kas jāpārkrauj brīvās zonās vai brīvās noliktavās, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā;
b) starptautisku transportlīdzekļu apkalpei un pasažieriem paredzētā pārtika;
c) dzīvnieku barība un pārtika, kas pasūtīta no attāluma (piemēram, pa pastu, pa tālruni vai internetā) un piegādāta pircējam;
d) dzīvnieku barība, kas paredzēta lolojumdzīvniekiem vai zirgiem, un pārtika, kuru ved starptautisku transportlīdzekļu pasažieri un apkalpe;
e) ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 3. pantā minētām konkrētām teritorijām saistīti īpaši apstākļi vai izņēmumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā šīm teritorijām raksturīgos dabīgos ierobežojumus;
f) to lēmumu saskanības nodrošināšana, kurus kompetentās iestādes atbilstīgi 19. pantam pieņem attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku no trešām valstīm;
g) Kopienas izcelsmes sūtījumi, kurus nosūta atpakaļ no trešās valsts;
h) dokumenti, kas jāpievieno sūtījumiem, ja ir ņemti paraugi.
VI NODAĻA
OFICIĀLĀS KONTROLES FINANSĒŠANA
26. pants
Vispārīgs princips
Dalībvalstis nodrošina to, ka ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai vajadzīgo personālu un pārējos oficiālās kontroles resursus apgādātu ar visiem vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp izmantojot vispārējo nodokļu politiku vai paredzot nodevas vai maksas.
27. pants
Nodevas vai maksas
1. Dalībvalstis var iekasēt nodevas vai maksas, lai segtu ar oficiālo kontroli saistītos izdevumus.
2. Tomēr attiecībā uz IV pielikuma A iedaļā un V pielikuma A iedaļā minētajām darbībām dalībvalstis nodrošina nodevas iekasēšanu.
3. Neierobežojot 4. un 6. punktu, par IV pielikuma A iedaļā un V pielikuma A iedaļā minētajām konkrētajām darbībām iekasētās nodevas nav mazākas par minimālajām likmēm, kas paredzētas IV pielikuma B iedaļā un V pielikuma B iedaļā. Tomēr pārejas laikā līdz 2008. gada 1. janvārim attiecībā uz IV pielikuma A iedaļā minētajām darbībām dalībvalstis var turpināt izmantot likmes, ko piemēro pašlaik atbilstīgi Direktīvai 85/73/EEK.
Likmes, kas minētas IV pielikuma B iedaļā un V pielikuma B iedaļā, Komisija atjaunina vismaz reizi divos gados jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā inflāciju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
4. Nodevas, ko saskaņā ar 1. vai 2. punktu iekasē par oficiālo kontroli:
a) nedrīkst būt lielākas par izdevumiem, kuri atbildīgajām kompetentajām iestādēm radušies saistībā ar VI pielikumā minētajiem kritērijiem,
un
b) var noteikt pēc vienotas likmes, pamatojoties uz izdevumiem, kas kompetentajām iestādēm radušies noteiktā laika posmā, vai attiecīgā gadījumā – noteikt IV pielikuma B iedaļā vai V pielikuma B iedaļā paredzētajā apjomā.
5. Nosakot nodevas, dalībvalstis ņem vērā:
a) konkrētā uzņēmuma veidu un attiecīgos riska faktorus;
b) mazjaudas uzņēmumu intereses;
c) ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā izmantotās tradicionālās metodes;
d) to uzņēmumu vajadzības, kas izvietoti reģionos, uz kuriem attiecas īpaši ģeogrāfiski diktēti apstākļi.
6. Ja, ņemot vērā dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu pašu veiktās pārbaudes un īstenotās izsekošanas sistēmas, kā arī atbilstības pakāpi, kas konstatēta oficiālajā kontrolē, attiecībā uz noteikta veida dzīvnieku barību un pārtiku vai darbībām oficiālās kontroles veikšanas biežums ir samazināts vai tādēļ, lai ievērotu 5. punkta b) līdz d) apakšpunktā minētos kritērijus, dalībvalstis par oficiālo kontroli maksājamo nodevu var noteikt mazāku nekā 4. punkta b) apakšpunktā minētās minimālās likmes, ja vien attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā norāda turpmāk minēto informāciju:
a) attiecīgās dzīvnieku barības vai pārtikas vai darbības veids;
b) attiecīgajā dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajā uzņēmumā veiktā kontrole;
un
c) nodevas samazinājuma aprēķināšanā izmantotā metode.
7. Ja kompetentā iestāde vienā uzņēmumā vienlaikus veic vairāku veidu oficiālo kontroli, tad to uzskata par vienu darbību, un nodevu iekasē vienreiz.
8. Nodevas, kas attiecas uz importa kontroli, uzņēmējs vai viņa pārstāvis maksā kompetentajai iestādei, kuras pārziņā ir importa kontrole.
9. Nodevas atpakaļ neizmaksā nedz tieši, nedz netieši, izņemot gadījumus, kad tās iekasētas nepamatoti.
10. Neskarot no 28. pantā minētajiem izdevumiem izrietošās izmaksas, dalībvalstis šīs regulas īstenošanai neiekasē citas nodevas, kā tikai tās, kas minētas šajā pantā.
11. Uzņēmēji vai citi attiecīgi uzņēmumi vai to pārstāvji saņem nodevu samaksas apliecinājumu.
12. Dalībvalstis nodod atklātībā nodevu aprēķināšanas metodi un paziņo to Komisijai. Komisija pārbauda, vai konkrētās nodevas atbilst šīs regulas prasībām.
28. pants
Izdevumi saistībā ar papildu oficiālo kontroli
Ja neatbilstības atklāšanas rezultātā veic oficiālo kontroli, kuras apjoms pārsniedz kompetentās iestādes parasto kontroles darbību apjomu, tad kompetentā iestāde iekasē samaksu no uzņēmējiem, kas ir atbildīgi par konkrēto neatbilstību, vai arī tā var iekasēt samaksu no uzņēmēja, kurš papildu oficiālās kontroles veikšanas laikā ir attiecīgo preču īpašnieks vai uzglabātājs, šādi kompensējot papildu oficiālās kontroles dēļ radušos izdevumus. Parastās kontroles darbības ir ikdienas kontroles darbības, kas prasītas saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem, un jo īpaši tās, kuras aprakstītas 41. pantā paredzētajā plānā. Darbības, kuru apjoms pārsniedz parasto kontroles darbību apjomu, ietver paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī citu veidu kontroli, kas vajadzīga, lai pārliecinātos par problēmas apmēru, pārbaudītu to, vai ir veikta korektīva rīcība, un lai noteiktu un/vai pamatotu neatbilstību.
29. pants
Izdevumu līmenis
Nosakot 28. pantā minēto izdevumu līmeni, ņem vērā 27. pantā paredzētos principus.
VII NODAĻA
CITI NOTEIKUMI
30. pants
Oficiālā sertifikācija
Neskarot prasības par oficiālo sertifikāciju, kas pieņemta dzīvnieku veselības vai dzīvnieku labturības nolūkos, Komisija var pieņemt prasības par:
◄
a) apstākļiem, kuros nepieciešams veikt oficiālo sertifikāciju;
b) sertifikātu paraugiem;
c) sertifikācijas personāla kvalifikāciju;
d) principiem, kas jāievēro, lai nodrošinātu sertifikācijas, tostarp elektroniskās sertifikācijas ticamību;
e) procedūrām, kas jāievēro sertifikātu atsaukšanas gadījumā un attiecībā uz aizstājošajiem sertifikātiem;
f) sūtījumiem, kurus sadala mazākos sūtījumos vai kurus apvieno ar citiem sūtījumiem;
g) dokumentiem, kas jāpievieno precēm pēc oficiālās kontroles veikšanas.
Pasākumus, kas noteikti a) apakšpunktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pasākumus, kas minēti b) līdz g) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
2. Ja jāveic oficiālā sertifikācija, tad jānodrošina tas, ka:
a) pastāv saistība starp sertifikātu un sūtījumu;
b) sertifikātā iekļautā informācija ir precīza un patiesa.
3. Vienota parauga sertifikātā attiecīgā gadījumā apvieno prasības par dzīvnieku barības un pārtikas oficiālo sertifikāciju un citas oficiālās sertifikācijas prasības.
31. pants
Dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrācija/apstiprināšana
1.
a) Kompetentās iestādes paredz procedūras, kas dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem jāievēro, piesakot uzņēmumus reģistrēšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, Direktīvu 95/69/EK vai paredzamo regulu par dzīvnieku barības higiēnu;
b) tās izstrādā un pastāvīgi aktualizē reģistrēto dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju sarakstu. Ja šāds saraksts jau ir izveidots citiem mērķiem, tad to var izmantot arī šīs regulas vajadzībām.
2.
a) Kompetentās iestādes paredz procedūras, kas dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem jāievēro, piesakot uzņēmumus apstiprināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 854/2004, Direktīvu 95/69/EK vai paredzamo regulu par dzīvnieku barības higiēnu;
b) pēc tam, kad no dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja saņemts pieteikums uzņēmuma apstiprināšanai, kompetentā iestāde apmeklē attiecīgo uzņēmumu;
c) tā apstiprina uzņēmumu attiecībā uz konkrētajām darbībām tikai tad, ja dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs pierāda uzņēmuma atbilstību attiecīgajām dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām;
d) kompetentā iestāde var piešķirt apstiprinājumu ar nosacījumu tad, ja konstatē, ka uzņēmums atbilst visām infrastruktūras un aprīkojuma prasībām. Pilnu apstiprinājumu tā piešķir tikai tad, ja nākamajā oficiālajā kontrolē, ko uzņēmumā veic trijos mēnešos pēc apstiprināšanas ar nosacījumu, konstatē, ka uzņēmums atbilst arī visām pārējām attiecīgajām dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām. Ja sasniegumi ir nenoliedzami, bet uzņēmums vēl aizvien neatbilst visām attiecīgajām prasībām, tad kompetentā iestāde var pagarināt piešķirto apstiprinājumu ar nosacījumu. Tomēr apstiprināšana ar nosacījumu kopumā nevar būt spēkā ilgāk par sešiem mēnešiem;
e) kompetentā iestāde, veicot oficiālo kontroli, pārskata uzņēmumiem piešķirto apstiprinājumu. Ja kompetentā iestāde konstatē nopietnus trūkumus vai ja tai atkārtoti jāaptur ražošana uzņēmumā un ja dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs nespēj sniegt atbilstīgas garantijas attiecībā uz turpmāko ražošanu, tad kompetentā iestāde sāk uzņēmuma apstiprinājuma atsaukšanas procedūru. Tomēr kompetentā iestāde var apturēt uzņēmumam piešķirto apstiprinājumu, ja dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs spēj garantēt trūkumu novēršanu samērīgā termiņā;
f) kompetentās iestādes sastāda aktualizētus apstiprināto uzņēmumu sarakstus un dara tos pieejamus citām dalībvalstīm un sabiedrībai tādā veidā, ko vajadzības gadījumā paredz atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai.
III SADAĻA
REFERENCES LABORATORIJAS
32. pants
Kopienas references laboratorijas
1. Šīs regulas VII pielikumā minētās Kopienas references laboratorijas dzīvnieku barības un pārtikas aprites jomā ir atbildīgas par turpmāko:
a) valsts references laboratoriju nodrošināšana ar sīku informāciju par analīzes metodēm, tai skaitā par references metodēm;
b) šā punkta a) apakšpunktā minēto metožu piemērošanas, ko veic valsts references laboratorijas, koordinēšana, jo īpaši organizējot salīdzinošos testus, pēc kuriem nodrošina atbilstīgu paveiktā darba kontroli saskaņā ar starptautiski atzītiem protokoliem, ja tādi ir pieejami;
c) savas kompetences jomā – to praktisko pasākumu koordinēšana, kas vajadzīgi, lai piemērotu jaunas analīzes metodes, un valsts references laboratoriju informēšana par jaunākajiem sasniegumiem šajā jomā;
d) sākotnējās apmācības un kvalifikācijas celšanas kursu vadīšana valsts references laboratoriju personālam un ekspertiem no jaunattīstības valstīm;
e) zinātniskas un tehniskas palīdzības sniegšana Komisijai, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstis apstrīd analīžu rezultātus;
f) sadarbība ar laboratorijām, kas ir atbildīgas par dzīvnieku barības un pārtikas analīžu veikšanu trešās valstīs.
2. Kopienas references laboratorijas dzīvnieku veselības jomā ir atbildīgas par turpmāko:
a) to metožu koordinēšana, ko dalībvalstīs izmanto slimību diagnosticēšanai;
b) aktīva līdzdalība slimību uzliesmojumu diagnosticēšanā dalībvalstīs, pieņemot patogēnu izolātus diagnozes apstiprināšanai, raksturošanai un epizootiskai izpētei;
c) ekspertu sākotnējās apmācības un kvalifikācijas celšanas veicināšana laboratoriskās diagnostikas jomā, lai saskaņotu Kopienā izmantotos diagnostikas paņēmienus;
d) savā kompetencē ietilpstošo dzīvnieku slimību diagnostikas metožu jomā – sadarbība ar kompetentām laboratorijām trešās valstīs, kur šīs slimības ir izplatītas;
e) sākotnējās apmācības un kvalifikācijas celšanas kursu vadīšana valsts references laboratoriju personālam un ekspertiem no jaunattīstības valstīm.
3. Kopienas references laboratorijām piemēro 12. panta 2. un 3. punktu.
4. Kopienas references laboratorijām jāatbilst turpmāk minētajām prasībām. Tām jānodrošina:
a) pienācīgi kvalificēts personāls, kas ir atbilstīgi apmācīts jautājumos saistībā ar viņu kompetences jomā piemēroto diagnostiku un analīzes metodēm;
b) iekārtas un produkti, kas vajadzīgi tām uzticēto uzdevumu veikšanai;
c) attiecīga administratīvā infrastruktūra;
d) tas, ka to personāls ievēro atsevišķu tēmu, analīžu rezultātu vai saziņas konfidencialitāti;
e) pietiekamas zināšanas par starptautiskajiem standartiem un praksi;
f) piemērotos gadījumos – tas, ka ir pieejams atjaunināts saraksts ar pieejamajām standartvielām un reaģentiem un atjaunināts saraksts ar šādu vielu un reaģentu ražotājiem un piegādātājiem;
g) tas, ka tiek ņemti vērā valsts un Kopienas līmenī notiekošie zinātniskās izpētes pasākumi;
h) apmācīts personāls, kas ir pieejams avārijas situācijās, kuras rodas Kopienā.
5. Pārējās Kopienas references laboratorijas, kas ir saistītas ar 1. pantā minētajām jomām, VII pielikumā var iekļaut Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Atbilstīgi šai pašai procedūrai VII pielikumu var atjaunināt.
6. Komisija var noteikt Kopienas references laboratorijām papildu pienākumus un uzdevumus. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
7. Kopienas references laboratorijām var piešķirt Kopienas finansiālu ieguldījumu saskaņā ar 28. pantu Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumā 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā ( 3 ).
8. Kopienas references laboratorijās var veikt Kopienas kontroli, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām. Ja šādā kontrolē atklājas, ka laboratorija neatbilst minētajām prasībām vai uzdevumiem, kuru veikšanai tā ir izraudzīta, var veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.
9. Šā panta 1.–7. punktu piemēro, neierobežojot konkrētākus noteikumus, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 999/2001 VI nodaļu un Direktīvas 96/23/EK 14. pantu.
33. pants
Valsts references laboratorijas
1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai katrai 32. pantā minētajai Kopienas references laboratorijai izraudzītos vienu vai vairākas valsts references laboratorijas. Dalībvalsts var izraudzīties laboratoriju, kas atrodas citā dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstī, un viena un tā pati laboratorija var būt valsts references laboratorija vairāk nekā vienai dalībvalstij.
2. Šīs valsts references laboratorija:
a) savas kompetences jomā sadarbojas ar Kopienas references laboratoriju;
b) savas kompetences jomā koordinē to oficiālo laboratoriju darbības, kas ir atbildīgas par paraugu analīzi saskaņā ar 11. pantu;
c) attiecīgā gadījumā organizē salīdzinošos testus oficiālo valsts laboratoriju starpā un nodrošina atbilstīgu paveiktā darba kontroli pēc šiem salīdzinošajiem testiem;
d) nodrošina Kopienas references laboratorijas piegādātās informācijas izplatīšanu kompetentajai iestādei un oficiālajām valsts laboratorijām;
e) sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību kompetentajai iestādei to koordinēto kontroles plānu īstenošanā, kas pieņemti saskaņā ar 53. pantu;
f) atbild par tādu citu konkrētu pienākumu veikšanu, kas paredzēti saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru, neierobežojot esošos valsts uzliktos papildu pienākumus.
3. Valsts references laboratorijām piemēro 12. panta 2. un 3. punktu.
4. Valsts references laboratoriju nosaukumu un adresi dalībvalstis paziņo Komisijai, attiecīgajai Kopienas references laboratorijai un pārējām dalībvalstīm.
5. Dalībvalstīm, kas Kopienas references laboratorijai izraudzījušās vairāk nekā vienu valsts references laboratoriju, jānodrošina tas, ka šīs laboratorijas cieši sadarbojas, lai šādi panāktu efektīvu darbības koordinēšanu pašu starpā, ar pārējām valsts laboratorijām un ar Kopienas references laboratoriju.
6. Komisija var noteikt valstu references laboratorijām papildu pienākumus un uzdevumus. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
7. Šā panta 1.–5. punktu piemēro, neierobežojot konkrētākus noteikumus, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 999/2001 VI nodaļu un Direktīvas 96/23/EK 14. pantu.
IV SADAĻA
ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA UN SADARBĪBA DZĪVNIEKU BARĪBAS UN PĀRTIKAS JOMĀ
34. pants
Vispārīgi principi
1. Ja dzīvnieku barības un pārtikas oficiālās kontroles rezultātā darbība jāizvērš vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes viena otrai sniedz administratīvu palīdzību.
2. Kompetentās iestādes sniedz administratīvu palīdzību pēc pieprasījuma vai arī bez pieprasījuma, ja to nosaka izmeklēšanas gaita. Administratīva palīdzība attiecīgā gadījumā var ietvert līdzdalību objektu apsekošanā, ko veic citas dalībvalsts kompetentā iestāde.
3. Šīs regulas 35.–40. pants neierobežo valsts tiesību normas, kuras jāpiemēro tādu dokumentu izlaidei, kas ir tiesvedības priekšmets vai ir saistīti ar tiesvedību, vai tādu noteikumu pieņemšanai, kuru mērķis ir fizisku un juridisku personu komerciālo interešu aizsardzība.
35. pants
Sadarbības organizācijas
1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas sadarbības organizācijas, kas attiecīgā gadījumā darbojas saskaņoti ar pārējo dalībvalstu sadarbības organizācijām. Sadarbības organizācijas sekmē un koordinē kompetento iestāžu saziņu. un jo īpaši palīdzības pieprasījumu pārsūtīšanu un pieņemšanu.
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju par izraudzītajām sadarbības organizācijām, kā arī izmaiņas minētajā informācijā.
3. Neierobežojot 1. punktu, sadarbības organizāciju izvēle neizslēdz tiešas saziņas, informācijas apmaiņas vai sadarbības iespēju starp kompetento iestāžu personālu dažādās dalībvalstīs.
4. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas Padomes 1989. gada 21. novembra Direktīva 89/608/EEK par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jautājumos ( 4 ), attiecīgā gadījumā darbojas saskaņoti ar iestādēm, uz kurām attiecas šī sadaļa.
36. pants
Palīdzība pēc pieprasījuma
1. Pamatotu pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde nodrošina to, ka pieprasītājai kompetentajai iestādei sniedz visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas pēdējai ļauj pārbaudīt atbilstību tās kompetencē esošajiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem. Tālab pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde organizē administratīvu izmeklēšanu, kas vajadzīga, lai iegūtu minēto informāciju un dokumentus.
2. Informāciju un dokumentus, kas paredzēti saskaņā ar 1. punktu, nosūta nekavējoties. Var nosūtīt dokumentu oriģinālus vai kopijas.
3. Pēc pieprasītājas iestādes un pieprasījumu saņēmušās iestādes vienošanās administratīvajā izmeklēšanā var būt klāt pieprasītājas iestādes norīkots personāls.
Šādas izmeklēšanas vienmēr veic pieprasījumu saņēmušās iestādes personāls.
Pieprasītājas iestādes personāls pēc pašu iniciatīvas nevar īstenot pieprasījumu saņēmušās iestādes amatpersonām piešķirtās izmeklēšanas pilnvaras. Tomēr ar pēdējo starpniecību pieprasītājas iestādes personālam ir pieejamas tās pašas telpas un dokumenti, kas pieprasījumu saņēmušās iestādes personālam, taču tikai administratīvās izmeklēšanas nolūkos.
4. Pieprasītājas iestādes personālam, kas uzturas citā dalībvalstī atbilstīgi 3. punktam, vienmēr jāspēj uzrādīt identitāti un oficiālo statusu apliecinošu rakstisku pilnvarojumu.
37. pants
Palīdzība bez pieprasījuma
1. Ja kompetentā iestāde uzzina par neatbilstību un ja šai neatbilstībai var būt ietekme uz citu dalībvalsti vai dalībvalstīm, tad minētā kompetentā iestāde šādu informāciju bez iepriekšēja pieprasījuma tūlīt paziņo šai citai dalībvalstij vai dalībvalstīm.
2. Dalībvalstis, kas saņem šādu informāciju, izmeklē konkrēto jautājumu un paziņo informāciju sniegušajai dalībvalstij izmeklēšanas rezultātus un attiecīgā gadījumā – veiktos pasākumus.
38. pants
Palīdzība neatbilstības gadījumā
1. Ja oficiālajā kontrolē, ko veic preču galamērķa vietā vai preču pārvadājuma laikā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka preces neatbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem tādā veidā, ka tās apdraud cilvēka vai dzīvnieku veselību vai rada nopietnu dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumu, tad minētā kompetentā iestāde tūlīt sazinās ar nosūtīšanas dalībvalsts kompetento iestādi.
2. Nosūtīšanas dalībvalsts kompetentā iestāde lietu izmeklē, veic visus vajadzīgos pasākumus un paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par izmeklēšanas raksturu un veikto oficiālo kontroli un par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.
3. Ja galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt veiktos pasākumus par nepiemērotiem, tad abu dalībvalstu kompetentās iestādes kopīgi meklē veidus un līdzekļus, kā radušos stāvokli labot, tostarp vajadzības gadījumā veicot kopīgu inspekciju uz vietas saskaņā ar 36. panta 3. un 4. punktu. Ja kompetentās iestādes nespēj vienoties par attiecīgiem pasākumiem, tad tās par to informē Komisiju.
39. pants
Attiecības ar trešām valstīm
1. Ja kompetentā iestāde saņem tādu informāciju no trešās valsts, kas norāda uz neatbilstību un/vai uz draudiem cilvēka vai dzīvnieku veselībai, un ja minētā iestāde uzskata, ka šī informācija varētu ieinteresēt kompetentās iestādes pārējās dalībvalstīs, vai ja pēdējās lūdz šo informāciju, tad to tām nodod. Ja šāda informācija attiecas uz Kopienas līmeni, tad kompetentā iestāde to paziņo arī Komisijai.
2. Ja trešā valsts ir uzņēmusies juridiskas saistības sniegt palīdzību, kas vajadzīga, lai savāktu pierādījumus par to darījumu nelikumību, kuri ir vai varētu būt pretrunā ar attiecīgajiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem, tad ar to kompetento iestāžu piekrišanu, kas šo informāciju ir piegādājušas, atbilstīgi tiesību aktiem, kuri attiecas uz personas datu paziņošanu trešām valstīm, šai trešai valstij var paziņot informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu.
40. pants
Koordinēta palīdzība un paveiktā darba kontrole, ko veic Komisija
1. Ja Komisijai pēc informācijas saņemšanas no dalībvalstīm vai no citiem avotiem kļūst zināms par darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un kas īpaši attiecas uz Kopienas līmeni, tad Komisija nevilcinoties veic dalībvalstu rīcības saskaņošanu, un jo īpaši to dara tad, ja:
a) šādas darbības ir vai varētu būt sazarojušās vairākās dalībvalstīs;
b) atklājas, ka vairākās dalībvalstīs ir veiktas līdzīgas darbības;
vai
c) dalībvalstis nespēj vienoties par attiecīgu rīcību neatbilstības sakarā.
2. Ja galamērķī veiktā oficiālā kontrolē atkārtoti konstatē neatbilstību vai tādus citus riskus cilvēkiem, augiem vai dzīvniekiem, ko tiešā veidā vai vides ietekmē radījusi dzīvnieku barība vai pārtika, tad galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde tūlīt informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.
3. Komisija var:
a) sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti nosūtīt inspekcijas grupu, lai tā veic oficiālu objekta apsekošanu;
b) prasīt, lai nosūtīšanas dalībvalsts kompetentā iestāde pastiprina attiecīgo oficiālo kontroli un ziņo par veikto rīcību un pasākumiem.
4. Ja 2. un 3. punktā paredzētos pasākumus veic attiecībā uz atkārtotu neatbilstību dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajā uzņēmumā, tad kompetentā iestāde iekasē no attiecīgā uzņēmuma maksu, kas atbilst šādu pasākumu radītajiem izdevumiem.
V SADAĻA
KONTROLES PLĀNI
41. pants
Daudzgadu valsts kontroles plāni
Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 178/2002 17. panta 2. punkta, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumu un šīs regulas 45. panta efektīvu īstenošanu, katra dalībvalsts izstrādā vienotu integrētu daudzgadu valsts kontroles plānu.
42. pants
Daudzgadu valsts kontroles plānu izstrādes principi
1. Dalībvalstis:
a) plānu, kas minēts 41. pantā, pirmoreiz īsteno ne vēlāk kā 2007. gada 1. janvārī
un
b) regulāri atjaunina to, ņemot vērā notikumu attīstību;
un
c) pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai plāna jaunāko redakciju.
2. Visos daudzgadu valsts kontroles plānos iekļauj vispārīgu informāciju par dzīvnieku barības un pārtikas aprites kontroles sistēmas un par dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības kontroles sistēmas struktūru un organizāciju attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši šādu informāciju:
a) plāna stratēģiskie mērķi un tas, kā prioritāro kontroles pasākumu noteikšana un resursu sadale atspoguļo šos mērķus;
b) attiecīgo darbību riska kategorizēšana;
c) kompetento iestāžu un tām veicamo uzdevumu izraudzīšanās centrālajā, reģionu un vietējā līmenī un šīm iestādēm pieejamie resursi;
d) oficiālās kontroles vispārīgā organizācija un vadība valsts, reģionu un vietējā līmenī, tostarp atsevišķos uzņēmumos veicamā oficiālā kontrole;
e) dažādās nozarēs piemērotās kontroles sistēmas un darbības koordinēšana starp dažādajiem kompetento iestāžu dienestiem, kas ir atbildīgi par oficiālo kontroli šajās nozarēs;
f) attiecīgā gadījumā – uzdevumu deleģēšana kontroles institūcijām;
g) metodes, ar kurām nodrošina atbilstību 4. panta 2. punktā minētajiem darbības kritērijiem;
h) tā personāla apmācība, kas veic 6. pantā minēto oficiālo kontroli;
i) dokumentētās procedūras, kas minētas 8. un 9. pantā;
j) tādu ārkārtas rīcības plānu izstrāde un darbība, kas attiecas uz ārkārtējām situācijām dzīvnieku vai pārtikas izraisītu slimību gadījumā, starpgadījumiem saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas piesārņojumu un uz citiem cilvēka veselības apdraudējumiem;
k) sadarbības un savstarpējas palīdzības organizēšana.
3. Daudzgadu valsts kontroles plānu īstenošanas gaitā tos var koriģēt. Grozījumus var veikt, lai ņemtu vērā tādus faktorus kā:
a) jauni tiesību akti;
b) jaunu slimību vai citu veselības apdraudējumu parādīšanās;
c) būtiskas izmaiņas kompetento valsts iestāžu struktūrā, vadībā vai darbībā;
d) dalībvalstu veiktās oficiālās kontroles rezultāti;
e) atbilstīgi 45. pantam veiktās Kopienas kontroles rezultāti;
f) to pamatnostādņu grozījumi, kas minētas 43. pantā;
g) zinātniskie atzinumi;
h) to revīziju rezultāts, ko trešā valsts veikusi dalībvalstī.
43. pants
Daudzgadu valsts kontroles plānu pamatnostādnes
1. Daudzgadu valsts kontroles plānos, kas minēti 41. pantā, ņem vērā pamatnostādnes, kuras Komisijai jāizstrādā atbilstīgi 62. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Jo īpaši ar šīm pamatnostādnēm:
a) veicina sistemātisku, visaptverošu un integrētu pieeju oficiālajai kontrolei attiecībā uz dzīvnieku barības un pārtikas aprites, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības tiesību aktiem un aptver visas nozares un visus posmus dzīvnieku barības un pārtikas apritē, tostarp importēšanu un ievešanu;
b) nosaka ar risku pamatotas prioritātes un kritērijus attiecīgo darbību riska kategorizēšanai un visefektīvākās kontroles procedūras;
c) nosaka pārējās prioritātes un visefektīvākās kontroles procedūras;
d) nosaka tos posmus dzīvnieku barības un pārtikas ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā, ieskaitot dzīvnieku barības izlietošanu, kas visticamāk apliecina atbilstību vai neatbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem;
e) veicina vislabākās prakses pārņemšanu visos kontroles sistēmas līmeņos;
f) veicina efektīvu kontroles pasākumu izstrādi izsekojamības sistēmu jomā;
g) palīdz to sistēmu izstrādē, kas vajadzīgas, lai reģistrētu kontroles darbību izpildi un rezultātus;
h) atspoguļo attiecīgo starptautisko organizāciju standartus un ieteikumus par valsts dienestu organizāciju un darbību;
i) paredz 4. panta 6. punktā minēto revīziju veikšanas kritērijus;
j) nosaka 44. pantā prasīto gada ziņojumu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju;
k) norāda galvenos izpildes indikatorus, kas jāpiemēro daudzgadu valsts kontroles plānu novērtējumā.
2. Ja vajadzīgs, pamatnostādnes pielāgo, ņemot vērā to gada ziņojumu analīzi, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar 44. pantu, vai to Kopienas kontroles pasākumu analīzi, kurus veic saskaņā ar 45. pantu.
44. pants
Gada ziņojumi
1. Gadu pēc daudzgadu valsts kontroles plānu īstenošanas sākuma un pēc tam katru gadu dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā norāda:
a) daudzgadu valsts kontroles plāna grozījumus, kas izdarīti, lai ņemtu vērā 42. panta 3. punktā minētos faktorus;
b) saskaņā ar daudzgadu valsts kontroles plāna noteikumiem iepriekšējā gadā veikto kontroles pasākumu un revīziju rezultātus;
c) konstatēto neatbilstību veidu un gadījumu skaitu;
d) rīcību daudzgadu valsts kontroles plānu efektīvas darbības nodrošināšanai, tostarp izpildes darbību un tās rezultātus.
2. Lai sekmētu šā ziņojuma struktūras un jo īpaši oficiālās kontroles rezultātu saskanību, informāciju, kas minēta 1. punktā, norāda, ņemot vērā pamatnostādnes, kuras Komisijai jāizstrādā saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru.
3. Dalībvalstis pabeidz ziņojumus un nosūta tos Komisijai sešos mēnešos no tā gada beigām, uz kuru attiecas konkrētais ziņojums.
4. Ņemot vērā 1. punktā minētos ziņojumus, atbilstīgi 45. pantam veikto Kopienas kontroles pasākumu rezultātus un visu pārējo attiecīgo informāciju, Komisija sastāda gada ziņojumu par oficiālās kontroles vispārējo norisi dalībvalstīs. Šajā ziņojumā attiecīgā gadījumā var ietvert ieteikumus par:
a) iespējamiem oficiālās kontroles un revīzijas sistēmu uzlabojumiem dalībvalstīs, tostarp par šo uzlabojumu apjomu, vadību un īstenošanu;
b) konkrētām kontroles darbībām saistībā ar nozarēm vai pasākumiem neatkarīgi no tā, vai uz šīm nozarēm vai pasākumiem attiecas daudzgadu valsts kontroles plāni;
c) koordinētiem plāniem, kuru mērķis ir konkrētu svarīgu jautājumu risināšana.
5. Daudzgadu valsts kontroles plānus un ar tiem saistītās pamatnostādnes attiecīgā gadījumā pielāgo, pamatojoties uz Komisijas ziņojumā ietvertajiem secinājumiem un ieteikumiem.
6. Komisija savu ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un dara to pieejamu sabiedrībai.
VI SADAĻA
KOPIENAS DARBĪBAS
I NODAĻA
KOPIENAS KONTROLE
45. pants
Kopienas kontrole dalībvalstīs
1. Komisijas eksperti veic vispārīgas un specifiskas revīzijas dalībvalstīs. Komisija var norīkot dalībvalstu ekspertus, lai tie palīdz Komisijas ekspertiem. Vispārīgās un specifiskās revīzijas organizē sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Revīzijas veic regulāri. To galvenais mērķis ir pārbaudīt, vai kopumā oficiālā kontrole dalībvalstīs notiek saskaņā ar daudzgadu valsts kontroles plāniem, kas minēti 41. pantā, un atbilstīgi Kopienas tiesībām. Šajā nolūkā un lai veicinātu revīziju efektivitāti, Komisija pirms šādu revīziju veikšanas var prasīt, lai dalībvalstis iespējami īsā laikā iesniedz aktualizētas valsts kontroles plānu versijas.
2. Vispārējās revīzijas var papildināt ar specifiskām revīzijām un inspekcijām vienā vai vairākās konkrētās jomās. Šādas specifiskas revīzijas un inspekcijas jo īpaši izmanto, lai:
a) pārbaudītu to, kā tiek īstenots daudzgadu valsts kontroles plāns, dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības tiesību akti, un minētajās revīzijās un inspekcijās attiecīgā gadījumā var iekļaut to valsts dienestu, kā arī iekārtu apsekošanu uz vietas, kas ir saistītas ar nozari, kurā veic revīziju;
b) pārbaudītu to, kā darbojas un ir organizētas kompetentās iestādes;
c) izmeklētu svarīgas vai atkārtoti radušās problēmas dalībvalstīs;
d) izmeklētu avārijas situācijas, briestošas problēmas vai jaunus notikumus dalībvalstīs.
3. Komisija ikreiz sastāda ziņojumu par veiktās kontroles rezultātiem. Ziņojumā attiecīgos gadījumos iekļauj ieteikumus dalībvalstīm par to, kā uzlabot atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem. Komisija dara šos ziņojumus pieejamus sabiedrībai. Ja ziņojums attiecas uz dalībvalstī veiktu kontroli, tad Komisija iesniedz ziņojuma projektu attiecīgajai kompetentajai iestādei, lai tā dotu atsauksmes, ņem vērā minētās atsauksmes nobeiguma ziņojuma sagatavošanā un publicē tās kopā ar nobeiguma ziņojumu.
4. Komisija izstrādā ikgadēju kontroles programmu, pirms īstenošanas dara to zināmu dalībvalstīm un ziņo par īstenošanas rezultātiem. Komisija var grozīt minēto programmu, lai ņemtu vērā notikumus dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un fitosanitārajā jomā.
5. Dalībvalstis:
a) veic attiecīgus turpmākos pasākumus, ņemot vērā Kopienas kontroles rezultātā saņemtos ieteikumus;
b) sniedz visu vajadzīgo palīdzību un dokumentāciju un pārējo tehnisko nodrošinājumu, kuru Komisijas eksperti lūdz tādēļ, lai viņu veiktā kontrole būtu efektīva;
c) nodrošina Komisijas ekspertiem piekļuvi visām tām telpām vai telpu daļām un informācijai (ieskaitot skaitļošanas sistēmas), kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi.
6. Sīki izstrādātus noteikumus par dalībvalstīs veicamo Kopienas kontroli var izstrādāt vai grozīt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.
46. pants
Kopienas kontrole trešās valstīs
1. Komisijas eksperti var veikt oficiālo kontroli trešās valstīs, lai, pamatojoties uz 47. panta 1. punktā minēto informāciju, pārbaudītu trešo valstu tiesību aktu un sistēmu atbilstību vai līdzvērtību Kopienas tiesību aktiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites un dzīvnieku veselības jomā. Komisija var norīkot dalībvalstu ekspertus, lai tie palīdz Komisijas ekspertiem. Šāda oficiālā kontrole jo īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem:
a) trešās valsts tiesību akti;
b) trešās valsts kompetento iestāžu organizācija, to pilnvaras un patstāvīgums, uzraudzība, ko tām piemēro, un izpildes pilnvaras, kuras tām dotas, lai efektīvi piemērotu attiecīgos tiesību aktus;
c) personāla apmācība oficiālās kontroles veikšanā;
d) kompetentajām iestādēm pieejamie resursi, ieskaitot diagnostikas iekārtas;
e) ar prioritātēm pamatotu dokumentētu kontroles procedūru un kontroles sistēmu esamība un darbība;
f) attiecīgā gadījumā – stāvoklis dzīvnieku veselības, zoonožu un fitosanitārajā jomā un procedūras Komisijas un attiecīgo starptautisko organizāciju brīdināšanai par dzīvnieku un augu slimību uzliesmojumiem;
g) tās oficiālās kontroles apjoms un norise, ko piemēro dzīvnieku, augu un to produktu importam;
h) apliecinājumi, ko trešā valsts spēj sniegt attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību Kopienas prasībām.
2. Lai veicinātu trešā valstī veiktas kontroles efektivitāti, Komisija pirms šādas kontroles uzsākšanas var prasīt, lai attiecīgā trešā valsts sniedz 47. panta 1. punktā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā – rakstiskas atskaites par minētās kontroles īstenošanu.
3. Trešās valstīs veicamās Kopienas kontroles biežumu nosaka, pamatojoties uz šādiem faktoriem:
a) uz Kopienu eksportēto produktu riska novērtējums;
b) Kopienas tiesību aktu noteikumi;
c) attiecīgās valsts importa apjoms un veids;
d) tās kontroles rezultāti, kuru jau veikuši Komisijas dienesti vai citas inspekcijas institūcijas;
e) tās importa kontroles un pārējās kontroles rezultāti, kuru veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes;
f) informācija, kas saņemta no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes vai tamlīdzīgām organizācijām;
g) informācija, kas saņemta no starptautiski atzītām organizācijām, piemēram, no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Pārtikas kodeksa komisijas un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) vai no citiem avotiem;
h) pierādījumi par jaunu slimību rašanos vai par citiem apstākļiem, kuru rezultātā dzīvi dzīvnieki, dzīvi augi vai dzīvnieku barība un pārtika, kas importēta no trešās valsts, varētu radīt veselības apdraudējumu;
i) vajadzība izmeklēt avārijas situācijas atsevišķās trešās valstīs vai reaģēt uz šādām situācijām.
Riska noteikšanas kritērijus, ko izmanto a) apakšpunktā minētajā riska novērtējumā, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
4. Procedūru un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz trešās valstīs veicamo kontroli var noteikt vai grozīt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.
Jo īpaši tā ir procedūra un sīki izstrādāti noteikumi par:
a) kontroli, ko trešās valstīs veic divpusēja nolīguma satvarā;
b) kontroli pārējās trešās valstīs.
Atbilstīgi šai pašai procedūrai pēc savstarpējības principa var paredzēt maksas par iepriekš minēto kontroli.
5. Ja Kopienas kontrolē konstatē nopietnu risku cilvēka vai dzīvnieku veselībai, tad Komisija nekavējoties veic visus vajadzīgos ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu vai ar drošības noteikumiem citos attiecīgajos Kopienas tiesību aktos.
6. Komisija ikreiz sastāda ziņojumu par veiktās Kopienas kontroles rezultātiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumā ietver ieteikumus. Komisija šos ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai.
7. Komisija trešās valstīs veicamās kontroles programmu pirms tās īstenošanas dara zināmu dalībvalstīm un ziņo par īstenošanas rezultātiem. Komisija var grozīt minēto programmu, lai ņemtu vērā notikumus dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un fitosanitārajā jomā.
II NODAĻA
IMPORTA NOSACĪJUMI
47. pants
Vispārīgi importa nosacījumi
1. Komisija ir atbildīga par to, lai no trešām valstīm, kas gatavojas eksportēt preces uz Kopienu, prasītu iesniegt šādu precīzu un aktuālu informāciju par sanitārās kontroles sistēmu vispārīgo organizāciju un vadību:
a) sanitārie vai fitosanitārie noteikumi, kas pieņemti vai ko iecerēts pieņemt attiecībā uz valsts teritoriju;
b) kontroles un inspekcijas procedūras, ražošanas un karantīnas režīms, pesticīdu pielaides robežas un pārtikas piedevu apstiprināšanas procedūras, kas darbojas valsts teritorijā;
c) riska novērtēšanas procedūras, vērā ņemtie faktori, kā arī atbilstīga sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa noteikšana;
d) attiecīgā gadījumā – pasākumi, kas veikti pēc ieteikumu saņemšanas saistībā ar 46. pantā minēto kontroli.
2. Informācijai, kas minēta 1. punktā, jābūt samērīgai ar preču veidu, un tajā var ņemt vērā trešās valsts īpašo situāciju un struktūru un uz Kopienu eksportēto produktu veidu. Informācijai jāattiecas vismaz uz tām precēm, kuras paredzēts eksportēt uz Kopienu.
3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, var ietvert arī:
a) uz Kopienu eksportējamo preču valsts kontroles rezultātus;
b) būtiskas izmaiņas, kas veiktas attiecīgo kontroles sistēmu struktūrā un darbībā, jo īpaši lai izpildītu Kopienas prasības vai ieteikumus.
4. Ja trešā valsts nesniedz šādu informāciju vai ja šāda informācija nav pietiekama, tad var paredzēt konkrētus importa nosacījumus saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru, pēc apspriešanās ar konkrēto trešo valsti tos nosakot katrā atsevišķā gadījumā un tikai uz laiku.
5. Pamatnostādnes, kurās precizē to, kā izstrādājama un Komisijai iesniedzama 1., 2. un 3. punktā minētā informācija, un pārejas posma pasākumi, ar kuriem trešām valstīm atvēl laiku minētās informācijas sagatavošanai, jāizstrādā saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru.
48. pants
Konkrēti importa nosacījumi
1. Tiktāl, cik nosacījumi un sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, importējot preces no trešām valstīm vai to reģioniem, nav paredzētas ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, tās vajadzības gadījumā nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
2. Nosacījumi un sīki izstrādātās procedūras, kas minētas 1. punktā, var ietvert:
a) tāda saraksta sastādīšanu, kurā uzskaita trešās valstis, no kurām drīkst importēt konkrētus produktus, lai tos ievestu kādā no I pielikumā minētajām teritorijām;
b) sūtījumiem pievienojamo sertifikātu paraugu izstrādi;
c) īpašus importa nosacījumus, kas ir atkarīgi no produktu vai dzīvnieku veida un no iespējamā ar tiem saistītā riska.
3. Sarakstā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, trešās valstis iekļauj tikai tad, ja to kompetentās iestādes sniedz atbilstīgas garantijas attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtīgumu Kopienas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem.
4. Sarakstus veidojot vai aktualizējot, jo īpaši ņem vērā šādus kritērijus:
a) trešās valsts tiesību akti attiecīgajā nozarē;
b) trešās valsts kompetentās iestādes un tās kontroles dienestu struktūra un organizācija, kā arī tai vai tām pieejamās pilnvaras un garantijas, ko iespējams sniegt saistībā ar attiecīgo tiesību aktu īstenošanu;
c) pienācīgas oficiālās kontroles esamība;
d) tās informācijas izplatīšanas regularitāte un ātrums, ko trešā valsts sniedz par apdraudējumu, kuru rada dzīvnieku barība un pārtika un dzīvi dzīvnieki;
e) trešās valsts sniegtās garantijas par to, ka:
i) nosacījumi, ko piemēro uzņēmumiem, no kuriem Kopienā var importēt dzīvnieku barību un pārtiku, atbilst vai ir līdzvērtīgi Kopienas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām;
ii) šādu uzņēmumu saraksts ir izstrādāts un tiek pastāvīgi aktualizēts;
iii) uzņēmumu sarakstu un tā atjauninātās versijas tūlīt dara zināmas Komisijai;
iv) trešās valsts kompetentā iestāde uzņēmumos veic regulāru un efektīvu kontroli.
5. Pieņemot īpašos importa nosacījumus, kas minēti 2. punkta c) apakšpunktā, ņem vērā attiecīgo trešo valstu sniegto informāciju un, ja vajadzīgs, šādās trešās valstīs veiktās Kopienas kontroles rezultātus. Īpašos importa nosacījumus var paredzēt attiecībā uz konkrētu produktu vai uz produktu grupu. Tie var attiekties uz konkrētu trešo valsti, uz trešās valsts reģioniem vai uz trešo valstu grupu.
49. pants
Līdzvērtība
1. Pēc tam, kad īstenota vienošanās par līdzvērtību vai ar apmierinošiem rezultātiem veikta revīzija, un ja trešās valstis nodrošina attiecīgus objektīvus pierādījumus, var pieņemt tādu lēmumu atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai, ar kuru atzīst to, ka trešo valstu vai to reģionu piemērotie pasākumi konkrētās jomās sniedz garantijas, kas ir līdzvērtīgas Kopienā piemēroto pasākumu garantijām.
2. Lēmumā, kas minēts 1. punktā, norāda to, kādi nosacījumi attiecas uz importu no minētās trešās valsts vai trešas valsts reģiona.
Šie nosacījumi var aptvert:
a) produktiem pievienojamo sertifikātu veidu un saturu;
b) konkrētas prasības, kas piemērojamas importam Kopienā;
c) ja vajadzīgs, procedūras tādu reģionu vai uzņēmumu sarakstu sastādīšanai un grozīšanai, no kuriem ir atļauts importēt.
3. Lēmumu, kas minēts 1. punktā, saskaņā ar to pašu procedūru tūlīt atceļ tad, ja vairs netiek pildīts kāds no lēmuma pieņemšanas laikā noteiktajiem līdzvērtības atzīšanas nosacījumiem.
50. pants
Atbalsts jaunattīstības valstīm
1. Var atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai pieņemt turpmāk nosauktos pasākumus un paturēt tos spēkā tik ilgi, kamēr vien tiem ir pierādāma ietekme uz jaunattīstības valstu spēju nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām:
a) pakāpeniska 47. pantā un 48. pantā minēto prasību ieviešana attiecībā uz produktiem, ko eksportē uz Kopienu. Šo prasību izpildes sekmes vērtē un ņem vērā, nosakot to, vai ir vajadzība uz ierobežotu laiku paredzēt noteiktus izņēmumus attiecībā uz prasībām kopumā vai attiecībā uz daļu no tām. Pakāpeniskajā ieviešanā ņem vērā arī sekmes 2. punktā minētās institucionālās spējas veidošanā;
b) ar 47. pantā minētās informācijas sniegšanu saistīta palīdzība, ko vajadzības gadījumā nodrošina Kopienas eksperti;
c) jaunattīstības valstu un dalībvalstu kopprojektu veicināšana;
d) tādu pamatnostādņu izstrāde, kas vajadzīgas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm organizēt uz Kopienu eksportējamo produktu oficiālo kontroli;
e) Kopienas ekspertu nosūtīšana uz jaunattīstības valstīm ar nolūku palīdzēt oficiālās kontroles organizēšanā;
f) jaunattīstības valstis pārstāvoša kontroles personāla līdzdalība 51. pantā minētajos mācību kursos.
2. Īstenojot Kopienas sadarbības politiku attīstības jomā, Komisija veicina pasākumus jaunattīstības valstu atbalstam saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīgumu kopumā un jo īpaši saistībā ar atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas standartiem, lai šādi veidotu institucionālo spēju, kas vajadzīga 5., 12., 47. un 48. pantā minēto prasību izpildei.
III NODAĻA
KONTROLES PERSONĀLA APMĀCĪBA
51. pants
Kontroles personāla apmācība
1. Komisija var organizēt mācību kursus dalībvalstu kompetento iestāžu personālam, kas ir atbildīgs par šajā regulā minēto oficiālo kontroli. Šos mācību kursus izmanto, lai izstrādātu saskaņotu pieeju oficiālajai kontrolei dalībvalstīs. Jo īpaši tie var ietvert apmācību šādos priekšmetos:
a) Kopienas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumi;
b) kontroles metodes un paņēmieni, piemēram, to sistēmu revīzija, ko uzņēmēji izstrādā, lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;
c) kontrole, kas jāpiemēro Kopienā importētām precēm;
d) dzīvnieku barības un pārtikas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības metodes un paņēmieni.
2. Mācību kursi, kas minēti 1. punktā, var būt atklāti dalībniekiem no trešām valstīm, jo īpaši no jaunattīstības valstīm.
3. Sīki izstrādātus noteikumus mācību kursu organizēšanai var paredzēt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.
IV NODAĻA
CITAS KOPIENAS DARBĪBAS
52. pants
Trešo valstu veikta kontrole dalībvalstīs
1. Komisijas eksperti pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma un sadarbībā ar tām var palīdzēt dalībvalstīm trešo valstu veiktas kontroles laikā.
2. Šādos gadījumos dalībvalstis, kuru teritorijā trešai valstij jāveic kontrole, informē Komisiju par kontroles plānošanu, apjomu, dokumentāciju un sniedz visu pārējo attiecīgo informāciju, kas ļauj Komisijai efektīvi piedalīties kontroles veikšanā.
3. Komisijas palīdzības mērķis jo īpaši ir:
a) izskaidrot Kopienas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktus un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumus;
b) sniegt Kopienas līmenī pieejamo informāciju un datus, kas var būt noderīgi trešās valsts veiktajā kontrolē;
c) nodrošināt trešo valstu veiktās kontroles viendabību.
53. pants
Koordinētie kontroles plāni
Komisija var ieteikt koordinētus plānus saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru. Šo plānu izpildi:
a) organizē ik gadu pēc programmas
un
b) ja to uzskata par vajadzīgu, organizē ad hoc veidā, jo īpaši lai konstatētu apdraudējumu, kas izplatās ar dzīvnieku barību, pārtiku vai dzīvniekiem.
VII SADAĻA
IZPILDES PASĀKUMI
I NODAĻA
VALSTS ĪSTENOTIE IZPILDES PASĀKUMI
54. pants
Rīcība neatbilstības gadījumā
1. Ja kompetentā iestāde konstatē neatbilstību, tad tā rīkojas, lai nodrošinātu to, ka uzņēmējs labo radušos stāvokli. Lemjot par to, kā rīkoties, kompetentā iestāde ņem vērā neatbilstības veidu un pagātnē reģistrētās neatbilstības saistībā ar konkrēto uzņēmēju.
2. Šāda rīcība attiecīgā gadījumā ietver šādus pasākumus:
a) sanitārijas procedūru vai citas tādas rīcības piemērošana, ko uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīgumu vai atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem vai dzīvnieku veselības vai dzīvnieku labturības noteikumiem;
b) dzīvnieku barības, pārtikas vai dzīvnieku laišanas tirgū, importēšanas vai eksportēšanas ierobežojums vai aizliegums;
c) uzraudzība un, vajadzības gadījumā, rīkojuma došana par dzīvnieku barības un pārtikas atsaukšanu, izņemšanu no noliktavas un/vai iznīcināšanu;
d) atļauja izmantot dzīvnieku barību un pārtiku tādiem mērķiem, kādiem tā sākotnēji nebija paredzēta;
e) darbības apturēšana vai slēgšana uz atbilstīgu laika posmu visā attiecīgajā uzņēmumā vai tā daļā;
f) uzņēmuma apstiprinājuma apturēšana vai anulēšana;
g) pasākumi, kas minēti 19. pantā saistībā ar sūtījumiem no trešām valstīm;
h) visi pārējie pasākumi, kurus kompetentā iestāde uzskata par piemērotiem.
3. Kompetentā iestāde attiecīgajam uzņēmējam vai viņa pārstāvim:
a) izsniedz rakstisku paziņojumu par tās lēmumu attiecībā uz rīcību atbilstīgi 1. punktam, kā arī norāda šā lēmuma iemeslus;
un
b) sniedz informāciju par šādu lēmumu pārsūdzības tiesībām un par piemērojamo procedūru un termiņiem.
4. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde par tās lēmumu informē arī nosūtītājas dalībvalsts kompetento iestādi.
5. Visus izdevumus, kas rodas, ievērojot šo pantu, sedz atbildīgais dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs.
55. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu un citu tādu Kopienas noteikumu pārkāpumiem, kuri attiecas uz dzīvnieku veselības un labturības aizsardzību, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
2. Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai noteikumus, kas piemērojami dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī turpmākos to grozījumus.
II NODAĻA
KOPIENAS ĪSTENOTIE IZPILDES PASĀKUMI
56. pants
Aizsardzības pasākumi
1. Pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzētajai procedūrai veic tad, ja:
a) Komisijai ir pierādījumi par nopietnu kļūmi dalībvalsts kontroles sistēmās
un
b) šāda kļūme tieši vai vides ietekmē var radīt iespējamu un plaši izplatītu apdraudējumu cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai vai dzīvnieku labturībai.
2. Šādus pasākumus pieņem tikai pēc tam, kad:
a) Kopienas kontrolē ir konstatēta neatbilstība Kopienas tiesību aktiem un par to ir ziņots
un
b) attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma un tās noteiktajā termiņā nav spējusi labot radušos stāvokli.
VIII SADAĻA
KOPIENAS TIESĪBU AKTU PIELĀGOŠANA
57. pants
Direktīvas 96/23/EK grozījumi
Ar šo Direktīvu 96/23/EK groza šādi:
1. Direktīvas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Kopienas references laboratorijas ir tās, kas minētas attiecīgajā daļā VII pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( *1 )
2. Direktīvas 30. pantā 1. punkta daļu, kas sākas ar vārdiem “Ja šādās papildu pārbaudēs konstatē…” un beidzas ar vārdiem “… vai izmantot to citiem Kopienas tiesību aktos atļautiem mērķiem, par to nesaņemot atlīdzību vai kompensāciju”, aizstāj ar šādu daļu:
“Ja pārbaudēs konstatē neatļautas vielas vai produktus vai ja ir pārsniegti maksimālie pieļaujamie daudzumi, tad piemēro Regulas (EK) Nr. 882/2004 19.–22. panta noteikumus.”
3. Svītro V pielikumu.
58. pants
Direktīvas 97/78/EK grozījumi
Ar šo Direktīvu 97/78/EK groza šādi:
1. Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“To produktu veterināro kontroli, kas no trešām valstīm ievesti kādā no I pielikumā minētajām teritorijām, dalībvalstis veic saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( *2 ).
2. Direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“a) produkti ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kas minēti Direktīvās 89/662/EEK un 90/425/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka higiēnas prasības par dzīvnieku blakusproduktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā ( *3 ), Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kurus piemēro dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā, pārstrādē, izplatīšanā un ievešanā ( *4 ), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz konkrētus noteikumus oficiālās kontroles organizēšanai attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem ( *5 ); tas ietver arī 19. pantā minētos augu produktus;
3. Direktīvas 7. panta 3. punktā frāzi “Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvā 85/73/EEK par tādu veterināro inspekciju un kontroles finansēšanu, uz ko attiecas Direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK, 90/675/EEK un 91/496/EEK (grozīta un konsolidēta), minētās inspekcijas nodevas” aizstāj ar šādu frāzi:
“Regulā (EK) Nr. 882/2004 minētās inspekcijas nodevas”
.
4. Direktīvas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā svītro šādu frāzi: “vai – attiecībā uz uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. jūnija Lēmumu 95/408/EK par nosacījumiem, ar kādiem uz pārejas laiku sastāda pagaidu sarakstus ar trešo valstu uzņēmumiem, no kuriem dalībvalstīm atļauts importēt noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus, zvejniecības produktus vai dzīvas gliemenes – no uzņēmuma, kas izturējis Kopienas vai valsts līmeņa inspekciju”.
5. Svītro 12. panta 9. punktu;
6. Svītro 15. panta 5. punktu;
7. Direktīvas 16. pantā pievieno šādu punktu:
“4. Sīki izstrādātus noteikumus par starptautisku transportlīdzekļu apkalpei un pasažieriem paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu un par dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas pasūtīti no attāluma (piemēram, pa pastu, pa tālruni vai internetā) un piegādāti pircējam, paredz saskaņā ar 25. pantu Regulā (EK) Nr. 882/2004.”
8. Svītro 21. pantu.
9. Svītro 23. pantu.
10. Direktīvas 24. panta 1. punkta otrajā ievilkumā frāzi “saskaņā ar 17. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu” aizstāj ar frāzi “saskaņā ar 17. pantu”.
59. pants
Direktīvas 2000/29/EK grozījums
Direktīvā 2000/29/EK iekļauj šādu pantu:
“27.a pants
Šajā direktīvā, neierobežojot tās 21. pantu, attiecīgā gadījumā piemēro 41.–46. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( *6 ).
60. pants
Regulas (EK) Nr. 854/2004 grozījumi
Ar šo Regulu (EK) Nr. 854/2004 groza šādi:
1. Regulas 1. pantu papildina ar šādu punktu:
“1.a Šo regulu piemēro papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( *7 ).
2. Regulas 2. pantā:
a) svītro 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu
un
b) minētā panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“ba) Regula (EK) Nr. 852/2004”
3. Regulas 3. pantā:
a) minētā panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Kompetentās iestādes apstiprina uzņēmumus tā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. panta 2. punktā.”
;
un
b) svītro 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 6. punktu.
4. Svītro 9. pantu.
5. Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“10. pants
Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 178/2002 11. panta un Regulas (EK) Nr. 882/2004 VI sadaļas II nodaļā paredzēto principu un nosacījumu vienādu piemērošanu, piemēro šajā nodaļā paredzēto procedūru.”
6. Regulas 11. pantā:
a) minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Trešo valsti šādos sarakstos iekļauj tad, ja minētajā valstī ir veikta Kopienas kontrole, kurā konstatēts, ka kompetentā iestāde sniedz atbilstīgas garantijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 48. panta 3. punktā. Tomēr trešo valsti, kurā nav veikta Kopienas kontrole, šādos sarakstos var iekļaut tad, ja:
a) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 46. panta 3. punkta a) apakšpunktam noteiktais risks neattaisno kontroles veikšanu
un
b) lemjot par to, vai iekļaut konkrētu trešo valsti sarakstā atbilstīgi 1. punktam, konstatē, ka ir cita informācija, kas apliecina kompetentās iestādes sniegto garantiju pietiekamību.”
;
b) minētā panta 4. punkta ievadu aizstāj šādi:
“4. Sastādot vai aktualizējot sarakstus, īpaši ņem vērā kritērijus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 46. pantā un 48. panta 3. punktā. Ievēro arī:”
;
un
c) svītro 4. punkta b) līdz h) apakšpunktu.
7. Regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“b) konkrēti importa nosacījumi, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 48. pantu.”
8. Svītro 18. panta 17.–20. punktu.
61. pants
Kopienas tiesību aktu atcelšana
1. Ar šo no 2006. gada 1. janvāra atceļ Direktīvas 70/373/EEK, 85/591/EEK, 89/397/EEK, 93/99/EEK un 95/53/EK un Lēmumus 93/383/EEK, 98/728/EK un 1999/313/EK. Ar šo no 2008. gada 1. janvāra atceļ Direktīvu 85/73/EEK.
2. Tomēr īstenošanas noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajiem tiesību aktiem, un jo īpaši VIII pielikumā minētie tiesību akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo regulu, paliek spēkā tik ilgi, līdz pieņem vajadzīgos noteikumus, kuru pamatā ir šī regula.
3. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
IX SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
62. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas nodibināta ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu, vai – jautājumos, kuri saistīti galvenokārt ar fitosanitāriju, – Pastāvīgā augu veselības komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 76/894/EEK (*).
2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
3. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
63. pants
Īstenošanas un pārejas posma pasākumi
1. Vispārējus pārejas posma pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jo īpaši:
— 12. panta 2. punktā minēto standartu grozīšana,
— tādas dzīvnieku barības definēšana, kas ir uzskatāma par dzīvnieku izcelsmes barību, piemērojot šo regulu,
un šīs regulas noteikumos paredzēto prasību turpmākus precizējumus pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Citus pārejas posma un īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas vienādai piemērošanai, var noteikt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru. Tas jo īpaši attiecas uz:
— kontroles uzdevumu deleģēšanu 5. panta minētajām kontroles institūcijām, ja šīs kontroles institūcijas jau darbojušās pirms šīs regulas stāšanās spēkā,
— 28. pantā minēto neatbilstību, kuras dēļ rodas izdevumi, veicot papildu kontroli,
— izdevumiem, kas rodas saistībā ar 54. pantu,
— noteikumiem par mikrobioloģisko, fizikālo un/vai ķīmisko analīzi, veicot oficiālo kontroli, jo īpaši tad, ja pastāv bažas par risku, kā arī uzraugot no trešām valstīm ievesto produktu nekaitīgumu.
2. Lai ņemtu vērā Regulu (EEK) Nr. 2092/91, (EEK) Nr. 2081/92 un (EEK) Nr. 2082/92 specifiku, konkrētos pasākumos, kas jāpieņem Komisijai, var noteikt vajadzīgos izņēmumus un pielāgojumus attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
64. pants
Pielikumu grozīšana un atsauces uz Eiropas standartiem
Šādus turpmāk minētus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:
1) šīs regulas pielikumus, izņemot I pielikumu, IV pielikumu un V pielikumu, var atjaunināt, neskarot 27. panta 3. punktu, jo īpaši lai ņemtu vērā administratīvās izmaiņas un zinātnes un/vai tehnikas attīstību;
2) šajā regulā minētās atsauces uz Eiropas standartiem var atjaunināt, ja tās groza Eiropas Standartizācijas komiteja.
65. pants
Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
1. Komisija ne vēlāk kā 2007. gada 20. aprīlī iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. Ziņojumā jo īpaši izvērtē šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi un aplūko jo īpaši šādus jautājumus:
a) pārvērtē regulas piemērošanas jomu attiecībā uz dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību;
b) nodrošina citu nozaru ieguldījumu oficiālās kontroles finansēšanā, papildinot darbību sarakstu IV pielikuma A iedaļā un V pielikuma A iedaļā un jo īpaši ņemot vērā Kopienas dzīvnieku barības un pārtikas higiēnas tiesību aktu ietekmi pēc to pieņemšanas;
c) paredz atjauninātas minimālās likmes IV pielikuma B iedaļā un V pielikuma B iedaļā minētajām nodevām, jo īpaši ņemot vērā riska faktorus.
3. Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.
▼M13 —————
X SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMS
67. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.
Tomēr 27. un 28. pantu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.
I PIELIKUMS
TERITORIJAS, KAS MINĒTAS 2. PANTA 15. PUNKTĀ
1. Beļģijas Karalistes teritorija
2. Bulgārijas Republikas teritorija
3. Čehijas Republikas teritorija
4. Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Fēru salas un Grenlandi
5. Vācijas Federatīvās Republikas teritorija
6. Igaunijas Republikas teritorija
7. Īrijas teritorija
8. Grieķijas Republikas teritorija
9. Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu
10. Francijas Republikas teritorija
11. Horvātijas Republikas teritorija
12. Itālijas Republikas teritorija
13. Kipras Republikas teritorija
14. Latvijas Republikas teritorija
15. Lietuvas Republikas teritorija
16. Luksemburgas Lielhercogistes teritorija
17. Ungārijas teritorija
18. Maltas teritorija
19. Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā
20. Austrijas Republikas teritorija
21. Polijas Republikas teritorija
22. Portugāles Republikas teritorija
23. Rumānijas teritorija
24. Slovēnijas Republikas teritorija
25. Slovākijas Republikas teritorija
26. Somijas Republikas teritorija
27. Zviedrijas Karalistes teritorija
28. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorija.
II PIELIKUMS
KOMPETENTĀS IESTĀDES
I NODAĻA: OFICIĀLĀS KONTROLES PERSONĀLA APMĀCĪBAS PRIEKŠMETI
1. Dažādi kontroles paņēmieni, piemēram, revīzija, paraugu ņemšana un inspekcija.
2. Kontroles procedūras.
3. Dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti.
4. Dažādie ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi un iespējamie riski cilvēka veselībai, un attiecīgā gadījumā – riski dzīvnieku un augu veselībai, un riski videi.
5. Neatbilstības novērtēšana saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem.
6. Apdraudējumi saistībā ar dzīvnieku audzēšanu un dzīvnieku barības un pārtikas ražošanu.
7. HACCP procedūru piemērošanas novērtēšana.
8. Vadības sistēmas, piemēram, dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu ieviestās kvalitātes nodrošināšanas programmas, un šo sistēmu novērtēšana, ciktāl tās ir saistītas ar dzīvnieku barības vai pārtikas aprites tiesību aktu prasībām.
9. Oficiālās sertifikācijas sistēmas.
10. Ārkārtas pasākumi avārijas situācijā, tostarp dalībvalstu un Komisijas savstarpējā saziņa.
11. Tiesvedība un tās saistība ar oficiālo kontroli.
12. Tāda rakstiska materiāla un citu dokumentu – tostarp ar kvalifikācijas pārbaudīšanu, akreditāciju un riska novērtēšanu saistīto dokumentu – pārbaude, kuri var attiekties uz novērtējumu par atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām; šāda pārbaude var ietvert finanšu un komerciālus aspektus.
13. Jebkura cita joma (tostarp dzīvnieku veselība un dzīvnieku labturība), kas jāapgūst, lai nodrošinātu oficiālās kontroles norisi atbilstīgi šai regulai.
II NODAĻA: AR KONTROLES PROCEDŪRU SAISTĪTIE JAUTĀJUMI
1. Kompetentās iestādes organizācija un centrālo kompetento iestāžu saistība ar iestādēm, kurām tās deleģējušas oficiālās kontroles veikšanas uzdevumus.
2. Kompetento iestāžu saistība ar kontroles institūcijām, kurām tās deleģējušas uz oficiālo kontroli attiecošos uzdevumus.
3. Paziņojums par mērķiem, kas jāsasniedz.
4. Personāla uzdevumi, kompetence un pienākumi.
5. Paraugu ņemšanas metodika, kontroles metodes un paņēmieni, rezultātu interpretēšana un no tās izrietošie lēmumi.
6. Monitoringa un uzraudzības programmas.
7. Savstarpēja palīdzība gadījumā, ja oficiālajā kontrolē jāiesaistās vairāk nekā vienai dalībvalstij.
8. Rīcība pēc oficiālās kontroles.
9. Sadarbība ar citiem dienestiem vai struktūrvienībām, kurām var būt attiecīga kompetence.
10. Paraugu ņemšanas metožu, analīzes metožu un noteikšanas testu atbilstības pārbaude.
11. Jebkura cita darbība vai informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu oficiālās kontroles efektivitāti.
III PIELIKUMS
ANALĪZES METOŽU RAKSTUROJUMS
|
1. |
Analīzes metodēm jāatbilst šādiem kritērijiem: a) pareizība; b) piemērojamība (matrica un koncentrācijas diapazons); c) kvalitatīvās noteikšanas robeža; d) kvantitatīvās noteikšanas robeža; e) precizitāte; f) atkārtojamība; g) reproducējamība; h) reģenerācija; i) selektivitāte; j) jutība; k) linearitāte; l) mērījumu nenoteiktība; m) citi kritēriji, ko var izvēlēties pēc vajadzības. |
|
2. |
Iepriekš 1.e) punktā minētās precizitātes lielumus iegūst vai nu kopīgā pētījumā, kuru veic saskaņā ar starptautiski atzītu protokolu par kopīgiem pētījumiem (piemēram, ISO 5725:1994 vai IUPAC Starptautisko saskaņoto protokolu), vai – ja ir noteikti analītisko metožu izpildes kritēriji – pārbaudot atbilstību minētajiem kritērijiem. Atkārtojamības un reproducējamības lielumus izsaka starptautiski atzītā formā (piemēram, kā 95 % ticamības intervālu, kas definēts ISO 5725:1994 vai IUPAC). Kopīgā pētījuma rezultātus publicē vai dara brīvi pieejamus. |
|
3. |
Priekšroku dod analīzes metodēm, kas ir vienādi pielietojamas dažādās preču grupās, nevis metodēm, kas derīgas tikai atsevišķām precēm. |
|
4. |
Stāvoklī, kad analīzes metodes apstiprināt var tikai vienā laboratorijā, tās jāvalidē saskaņā ar, piemēram, IUPAC Saskaņotajām pamatnostādnēm vai – ja ir noteikti analītisko metožu izpildes kritēriji – pārbaudot atbilstību minētajiem kritērijiem. |
|
5. |
Attiecībā uz analīzes metodēm, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu, izmanto analīzes metožu apraksta standartizkārtojumu, ko iesaka ISO. |
IV PIELIKUMS
DARBĪBAS UN MINIMĀLĀS NODEVU VAI MAKSU LIKMES SAISTĪBĀ AR KOPIENAS UZŅĒMUMU OFICIĀLO KONTROLI
A IEDAĻA: DARBĪBAS
|
1. |
Darbības, ko aptver Direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK, 93/119/EK un 96/23/EK un par ko dalībvalstis pašlaik iekasē nodevas saskaņā ar Direktīvu 85/73/EEK. |
|
2. |
Dzīvnieku barības uzņēmumu apstiprināšana. |
B IEDAĻA: MINIMĀLĀS LIKMES
Dalībvalstis nodevas vai maksas par turpmākajā uzskaitījumā minēto produktu kontroli iekasē vismaz pēc atbilstīgajām minimālajām likmēm.
I NODAĻA
MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM PAR KAUŠANAS INSPEKCIJU
|
a) liellopu un teļa gaļa |
|
|
— pieauguši liellopi: |
EUR 5 par dzīvnieku, |
|
— jaunlopi: |
EUR 2 par dzīvnieku; |
|
b) nepārnadži/zirgu dzimtas dzīvnieki: |
EUR 3 par dzīvnieku; |
|
c) cūkgaļa: dzīvnieki ar kautsvaru, kas ir |
|
|
— mazāks par 25 kg: |
EUR 0,5 par dzīvnieku, |
|
— vienāds vai lielāks par 25 kg: |
EUR 1 par dzīvnieku; |
|
d) aitu un kazu gaļa: dzīvnieki ar kautsvaru, kas ir: |
|
|
— mazāks par 12 kg: |
0,15 EUR par dzīvnieku, |
|
— vienāds vai lielāks par 12 kg: |
0,25 EUR par dzīvnieku; |
|
e) mājputnu gaļa |
|
|
— Gallus ģints mājputni un pērļu vistiņas: |
EUR 0,005 par dzīvnieku, |
|
— pīles un zosis: |
EUR 0,01 par dzīvnieku, |
|
— tītari: |
EUR 0,025 par dzīvnieku, |
|
— saimniecībā audzētu trušu gaļa: |
EUR 0,005 par dzīvnieku. |
II NODAĻA
MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM PAR IZCIRSTUVJU KONTROLI
|
— liellopu, teļa, cūkas, nepārnadžu/zirgu dzimtas dzīvnieku, aitu un kazu gaļas: |
EUR 2, |
|
— mājputnu un saimniecībā audzētu trušu gaļas: |
EUR 1,5 , |
|
— šādu saimniecībā audzētu un savvaļas medību dzīvnieku gaļas: |
|
|
— medījamie sīkputni un sīkdzīvnieki: |
EUR 1,5 , |
|
— skrējējputni (strauss, emu, nandu): |
EUR 3, |
|
— mežacūkas un atgremotāji: |
EUR 2. |
III NODAĻA
MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM, KO PIEMĒRO MEDĪJUMA PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMIEM
|
a) medījamie sīkputni: |
EUR 0,005 par dzīvnieku; |
|
b) medījamie sīkdzīvnieki: |
EUR 0,01 par dzīvnieku; |
|
c) skrējējputni: |
EUR 0,5 par dzīvnieku; |
|
d) sauszemes zīdītāji: |
|
|
— mežacūka: |
EUR 1,5 par dzīvnieku, |
|
— atgremotāji: |
EUR 0,5 par dzīvnieku. |
IV NODAĻA
MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM, KO PIEMĒRO PIENA RAŽOŠANĀ
— EUR 1 par pirmajām 30 tonnām
— un
— EUR 0,5 par katru nākamo tonnu.
V NODAĻA
MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM, KO PIEMĒRO ZVEJNIECĪBAS UN AKVAKULTŪRAS PRODUKTU RAŽOŠANĀ UN LAIŠANĀ TIRGŪ
a) zvejniecības un akvakultūras produktu pirmā laišana tirgū:
— 1 EUR/t par pirmajām 50 tonnām konkrētajā mēnesī,
— 0,5 EUR par katru nākamo tonnu;
b) pirmais pārdevums zivju tirgū:
— 0,5 EUR/t par pirmajām 50 tonnām konkrētajā mēnesī,
— 0,25 EUR par katru nākamo tonnu;
c) pirmais pārdevums, ja nav veikta svaiguma pakāpes un/vai izmēra gradācija vai ja tā ir nepietiekama atbilstīgi Regulām (EEK) Nr. 103/76 un Nr. 104/76:
— 1 EUR/t par pirmajām 50 tonnām konkrētajā mēnesī,
— 0,5 EUR par katru nākamo tonnu.
Par Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3703/85 II pielikumā minētajām sugām iekasēto nodevu apjoms nedrīkst pārsniegt EUR 50 par sūtījumu.
Par zvejniecības un akvakultūras produktu pārstrādi dalībvalstis iekasē EUR 0,5 par tonnu.
V PIELIKUMS
DARBĪBAS UN MINIMĀLĀS NODEVU VAI MAKSU LIKMES SAISTĪBĀ AR KOPIENĀ IEVESTU PREČU UN DZĪVU DZĪVNIEKU OFICIĀLO KONTROLI
A IEDAĻA: DARBĪBAS VAI KONTROLE
Darbības, ko aptver Direktīvas 97/78/EK un 91/496/EEK un par ko dalībvalstis pašlaik iekasē nodevas saskaņā ar Direktīvu 85/73/EEK.
B IEDAĻA: NODEVAS VAI MAKSAS
I NODAĻA
NODEVAS, KO PIEMĒRO IMPORTĒTAI GAĻAI
Minimālās nodevas likmes par importētās gaļas sūtījumu oficiālo kontroli ir:
— EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 6 tonnām
— un
— EUR 9 par katru papildu tonnu līdz 46 tonnu apjomam
— vai
— EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā.
II NODAĻA
NODEVAS, KO PIEMĒRO IMPORTĒTIEM ZVEJNIECĪBAS PRODUKTIEM
|
1. |
Minimālā nodeva par importēto zvejniecības produktu sūtījumu oficiālo kontroli ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 6 tonnām — un — EUR 9 par katru papildu tonnu līdz 46 tonnu apjomam — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā. |
|
2. |
Minētā summa par importēto zvejniecības produktu beztaras sūtījumu oficiālo kontroli ir: — EUR 600 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu apjomā līdz 500 tonnām, — EUR 1 200 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu apjomā līdz 1 000 tonnām, — EUR 2 400 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu apjomā līdz 2 000 tonnām, — EUR 3 600 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu vairāk nekā 2 000 tonnu apjomā. |
|
3. |
Ja dabīgajā vidē nozvejotus zvejniecības produktus izkrauj tieši no zvejas kuģa, kas peld ar trešās valsts karogu, tad piemēro IV pielikuma B iedaļas V nodaļas a) punkta noteikumus. |
III NODAĻA
NODEVAS VAI MAKSAS, KO PIEMĒRO GAĻAS PRODUKTIEM, MĀJPUTNU GAĻAI, MEDĪBU DZĪVNIEKU GAĻAI, TRUŠU GAĻAI, SAIMNIECĪBĀ AUDZĒTU MEDĪBU DZĪVNIEKU GAĻAI, BLAKUSPRODUKTIEM UN DZĪVNIEKU IZCELSMES DZĪVNIEKU BARĪBAI
|
1. |
Minimālā nodeva par importēto sūtījumu oficiālo kontroli I un II nodaļā neminētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, vai dzīvnieku barībai ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 6 tonnām — un — EUR 9 par katru papildu tonnu līdz 46 tonnu apjomam — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā. |
|
2. |
Minētā summa par importēto beztaras sūtījumu oficiālo kontroli I un II nodaļā neminētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, vai dzīvnieku barībai ir: — EUR 600 par kuģi ar produktu kravu apjomā līdz 500 tonnām, — EUR 1 200 par kuģi ar produktu kravu apjomā līdz 1 000 tonnām, — EUR 2 400 par kuģi ar produktu kravu apjomā līdz 2 000 tonnām, — EUR 3 600 par kuģi ar produktu kravu vairāk nekā 2 000 tonnu apjomā. |
IV NODAĻA
NODEVAS, KO PIEMĒRO CAUR KOPIENU TRANZĪTĀ VESTĀM PRECĒM UN DZĪVIEM DZĪVNIEKIEM
Nodevu vai maksu apjoms par oficiālo kontroli precēm un dzīviem dzīvniekiem, ko tranzītā ved caur Kopienu, ir vismaz EUR 30, un ik pēc stundas ceturkšņa, kuru patērē katrs kontroli veicošais personāla loceklis, šo summu palielina par EUR 20.
V NODAĻA
NODEVAS, KO PIEMĒRO IMPORTĒTIEM DZĪVIEM DZĪVNIEKIEM
|
1. |
Nodeva par importētu dzīvu dzīvnieku sūtījumu oficiālo kontroli: a) liellopiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, cūkām, aitām, kazām, mājputniem, trušiem un medījamiem sīkputniem un sīkdzīvniekiem, kā arī dažiem sauszemes zīdītājiem: mežacūkām un atgremotājiem ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 6 tonnām — un — EUR 9 par katru papildu tonnu līdz 46 tonnu apjomam — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā; b) citu sugu dzīvniekiem faktiskajā inspekcijas cenā, ko izsaka vai nu attiecībā uz vienu importēto dzīvnieku, vai vienu importēto tonnu, ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 46 tonnām — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā, un šis minimums neattiecas uz tādu sugu dzīvnieku importu, kas minētas Komisijas Lēmumā 92/432/EEK. |
|
2. |
Pēc dalībvalsts pieprasījuma, kam pievienoti atbilstīgi apliecinoši dokumenti, un saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK 18. pantā paredzēto procedūru importam no atsevišķām trešām valstīm var piemērot zemākas nodevu likmes. |
VI PIELIKUMS
KRITĒRIJI, KAS JĀŅEM VĒRĀ NODEVU APRĒĶINĀŠANĀ
|
1. |
Oficiālajā kontrolē iesaistītā personāla algas. |
|
2. |
Oficiālajā kontrolē iesaistītā personāla izmaksas, tostarp iekārtas, darbarīki, piederumi, apmācība, komandējumu izdevumi un blakus izmaksas. |
|
3. |
Laboratoriskās analīzes un paraugu ņemšanas izmaksas. |
VII PIELIKUMS
EIROPAS SAVIENĪBAS (ES) REFERENCES LABORATORIJAS
(Līdz šim sauktas par KOPIENAS REFERENCES LABORATORIJĀM)
I. ES REFERENCES LABORATORIJAS PĀRTIKAI UN BARĪBAI
1. ES references laboratorija pienam un piena produktiem
ANSES – Laboratoire de sécurité des aliments
Maisons-Alfort
Francija
2. ES references laboratorijas zoonozes (salmonella) analīzēm un testiem
Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM)
Bilthoven
Nīderlande
3. ES references laboratorija jūras biotoksīnu monitoringam
Agencia Española de Seguridad Alimentaria (AESA)
Vigo
Spānija
4. ES references laboratorija gliemeņu bakterovirusālā piesārņojuma monitoringam
The laboratory of the Centre for Environment, Fisheries and Aquaculture Science (Cefas)
Weymouth
Apvienotā Karaliste
5. ES references laboratorija attiecībā uz Listeria monocytogenes
ANSES – Laboratoire de sécurité des aliments
Maisons-Alfort
Francija
6. ES references laboratorija attiecībā uz koagulāzes pozitīviem stafilokokiem, ieskaitot Staphylococcus aureus
ANSES – Laboratoire de sécurité des aliments
Maisons-Alfort
Francija
7. ES references laboratorija attiecībā uz Escherichia coli, tai skaitā Verotoxigenic E. coli (VTEC)
Istituto Superiore di Sanità (ISS)
Roma
Itālija
8. ES references laboratorija kampilobaktēriju jomā
Statens Veterinärmedicinska Anstalt (SVA)
Uppsala
Zviedrija
9. ES references laboratorija attiecībā uz parazītiem (īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis)
Istituto Superiore di Sanità (ISS)
Roma
Itālija
10. ES references laboratorija mikrobu rezistences jomā
Fødevareinstituttet
Danmarks Tekniske Universitet
København
Dānija
11. ES references laboratorija attiecībā uz dzīvnieku proteīniem dzīvnieku barībā
Centre wallon de recherches agronomiques (CRA-W)
Gembloux
Beļģija
12. ES references laboratorijas attiecībā uz veterināro zāļu un piesārņotāju atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikā
a) Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma A grupas 1), 2), 3), 4) punktā, B grupas 2) punkta d) apakšpunktā un B grupas 3) punkta d) apakšpunktā:
RIKILT – Pārtikas drošuma institūts, daļa no Wageningen Universitātes un pētniecības centra
Wageningen
Nīderlande
b) Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma B grupas 1) punktā un B grupas 3) punkta e) apakšpunktā, un attiecībā uz karbadoksu un olakvindoksu:
ANSES – Laboratoire de Fougères
Francija
c) Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma A grupas 5. punktā un B grupas 2. punkta a), b) un e) apakšpunktā:
Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit (BVL)
Berlin
Vācija
d) Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma B grupas 3) punkta c) apakšpunktā:
Instituto Superiore di Sanità
Roma
Itālija
13. ES references laboratorija attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE)
Laboratorija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma B nodaļā:
The Veterinary Laboratories Agency
Addlestone
Apvienotā Karaliste
14. ES references laboratorija dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu jomā
Laboratorija, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām ( 5 ) II pielikumā:
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs
Geel
Beļģija
15. ES references laboratorija ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) jomā
Laboratorija, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību ( 6 ) pielikumā:
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs
Ispra
Itālija
16. ES references laboratorija attiecībā uz materiāliem, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs
Ispra
Itālija
17. ES references laboratorijas attiecībā uz pesticīdu atliekām
a) Graudaugos un barībā:
Fødevareinstituttet
Danmarks Tekniske Universitet
København
Dānija
b) Dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu:
Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburg
Freiburg
Vācija
c) Augļos un dārzeņos, tai skaitā produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu:
Laboratorio Agrario de la Generalitat Valenciana (LAGV)
Burjassot-Valencia
Spānija
Grupo de Residuos de Plaguicidas de la Universidad de Almería (PRRG)
Almería
Spānija
d) Vienas atliekas noteikšanas metodes:
Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Stuttgart
Fellbach
Vācija
18. ES references laboratorija attiecībā uz smagajiem metāliem barībā un pārtikā
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs
Geel
Beļģija
19. ES references laboratorija mikotoksīnu jomā
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs
Geel
Beļģija
20. ES references laboratorija policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) jomā
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs
Geel
Beļģija
21. ES references laboratorija attiecībā uz dioksīniem un PCB barībā un pārtikā
Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburg
Freiburg
Vācija
22. ES references laboratorija attiecībā uz vīrusiem, kurus pārnēsā ar pārtiku
Livsmedelsverket
Uppsala
Zviedrija
II. ES REFERENCES LABORATORIJAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN DZĪVU DZĪVNIEKU JOMĀ
1. ES references laboratorija attiecībā uz klasisko cūku mēri
Laboratorija, kas minēta Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvā 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei ( 7 )
2. ES references laboratorija attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri
Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 29. aprīļa Direktīvā 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai ( 8 )
3. ES references laboratorija attiecībā uz putnu gripu
Laboratorija, kas minēta Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvā 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK ( 9 )
4. ES references laboratorija attiecībā uz Ņūkāslas slimību
Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 14. jūlija Direktīvā 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei ( 10 )
5. ES references laboratorija attiecībā uz cūku vezikulāro slimību
Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību ( 11 )
6. ES references laboratorija attiecībā uz zivju slimībām
Veterinærinstituttet
Afdeling for Fjerkræ, Fisk og Pelsdyr
Danmarks Tekniske Universitet
Aarhus
Dānija
7. ES references laboratorija attiecībā uz gliemju slimībām
Ifremer – Institut français de recherche pour l’exploitation de la mer
La Tremblade
Francija
8. ES references laboratorija trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzībai
Laboratorija, kas minēta Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumā 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai ( 12 )
9. ES references laboratorija attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi
Laboratorija, kas minēta Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvā 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai ( 13 )
10. ES references laboratorija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri
Laboratorija, kas minēta Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri ( 14 )
11. ES references laboratorija zootehnikas jautājumos
Laboratorija, kas minēta Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā 96/463/EK, ar ko nosaka references struktūru, kas atbild par sadarbību liellopu sugas tīršķirnes vaislas dzīvnieku testēšanas metožu un rezultātu novērtējuma unificēšanā ( 15 )
12. ES references laboratorija attiecībā uz mutes un nagu sērgu
Laboratorija, kas minēta Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvā 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK ( 16 )
13. ES references laboratorija attiecībā uz brucelozi
ANSES – Laboratoire de santé animale
Maisons-Alfort
Francija
14. ES references laboratorija attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri
ANSES – Laboratoire de santé animale/Laboratoire de pathologie équine
Maisons-Alfort
Francija
15. ES references laboratorija attiecībā uz vēžveidīgo slimībām
Centre for Environment, Fisheries & Aquaculture Science (Cefas)
Weymouth
Apvienotā Karaliste
16. ES references laboratorija attiecībā uz trakumsērgu
ANSES – Laboratoire de la rage et de la faune sauvage de Nancy
Malzeville
Francija
17. ES references laboratorija attiecībā uz govju tuberkulozi
VISAVET – Laboratorio de vigilancia veterinaria, Facultad de Veterinaria, Universidad Complutense de Madrid
Madrid
Spānija
18. ES references laboratorija bišu veselības jomā
ANSES – Sophia-Antipolis Laboratory
Sophia-Antipolis
Francija
19. ES references laboratorija attiecībā uz capripox vīrusu izraisītām slimībām (nodulārais dermatīts un aitu un kazu bakas)
Veterinary and Agrochemical Research Centre – CODA-CERVA
Operational Directorate Viral Diseases
Unit Vesicular and Exotic Diseases
Groeselenberg 99
1180 Brussels
Beļģija
20. ES references laboratorija attiecībā uz mazo atgremotāju mēri
Centre de coopération internationale en recherche agronomique pour le développement (CIRAD)
TA A-15/G,
Campus International de Baillarguet
34398 Montpellier Cedex
Francija
VIII PIELIKUMS
ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI, KAS PALIEK SPĒKĀ ATBILSTĪGI 61. PANTAM
1. Īstenošanas noteikumi, kuru pamatā ir Direktīva 70/373/EEK par Kopienas metožu ieviešanu paraugu ņemšanai un analīzei lopbarības oficiālajā kontrolē:
a) Komisijas 1971. gada 15. jūnija Pirmā Direktīva 71/250/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 17 );
b) Komisijas 1971. gada 18. novembra Otrā Direktīva 71/393/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 18 );
c) Komisijas 1972. gada 27. aprīļa Trešā Direktīva 72/199/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 19 );
d) Komisijas 1972. gada 5. decembra Ceturtā Direktīva 73/46/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 20 );
e) Komisijas 1976. gada 1. marta Pirmā Direktīva 76/371/EEK, ar ko ievieš Kopienas paraugu ņemšanas metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 21 );
f) Komisijas 1976. gada 1. marta Septītā Direktīva 76/372/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 22 );
g) Komisijas 1978. gada 15. jūnija Astotā Direktīva 78/633/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 23 );
h) Komisijas 1981. gada 31. jūlija Devītā Direktīva 81/715/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 24 );
i) Komisijas 1984. gada 25. jūlija Desmitā Direktīva 84/425/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 25 );
j) Komisijas 1993. gada 28. jūlija Vienpadsmitā Direktīva 93/70/EEK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 26 );
k) Komisijas 1993. gada 17. decembra Divpadsmitā Direktīva 93/117/EK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes lopbarības oficiālajā kontrolē ( 27 );
l) Komisijas 1998. gada 3. septembra Direktīva 98/64/EK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes aminoskābju, neapstrādātu eļļu un tauku un olakvindoksa noteikšanai lopbarībā ( 28 );
m) Komisijas 2003. gada 23. decembra Direktīva 2003/126/EK par dzīvnieku izcelsmes komponentu noteikšanas analītisko metodi lopbarības oficiālajā kontrolē ( 29 );
n) Komisijas 1999. gada 20. aprīļa Direktīva 1999/27/EK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes amprolija, diklazurila un karbadoksa noteikšanai lopbarībā ( 30 );
o) Komisijas 1999. gada 23. jūlija Direktīva 1999/76/EK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodi lazalocīdnātrija noteikšanai lopbarībā ( 31 );
p) Komisijas 2000. gada 6. jūlija Direktīva 2000/45/EK, ar ko ievieš Kopienas analīzes metodes A vitamīna, E vitamīna un triptofāna noteikšanai lopbarībā ( 32 );
q) 2002. gada 26. jūlija Direktīva 2002/70/EK, ar ko paredz prasības dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PHB koncentrācijas noteikšanai lopbarībā ( 33 ).
2. Īstenošanas noteikumi, kuru pamatā ir 1995. gada 25. oktobra Direktīva 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri attiecas uz oficiālu inspekciju organizēšanu dzīvnieku ēdināšanas jomā:
Komisijas 1998. gada 10. septembra Direktīva 98/68/EK, ar ko paredz Padomes Direktīvas 95/53/EK 9. panta 1. punktā minēto standartu, kā arī konkrētus noteikumus attiecībā uz pārbaudēm, kuras piemēro, ievedot Kopienā lopbarību no trešām valstīm ( 34 ).
( 1 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
( 2 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
( 3 ) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.
( 4 ) OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.
( *1 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”
( *2 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”
( *3 ) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 808/2003 (OV L 117, 13.5.2003., 1. lpp.).
( *4 ) OV L 18, 20.1.2003., 11. lpp.
( *5 ) OV L 139, 30.4.2004”
( *6 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”
( *7 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”
( 5 ) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
( 6 ) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
( 7 ) OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.
( 8 ) OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.
( 9 ) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.
( 10 ) OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.
( 11 ) OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.
( 12 ) OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp.
( 13 ) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.
( 14 ) OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.
( 15 ) OV L 192, 2.8.1996., 19. lpp.
( 16 ) OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.
( 17 ) OV L 155, 12.7.1971., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/27/EK (OV L 118, 6.5.1999., 36. lpp.).
( 18 ) OV L 279, 20.12.1971., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/64/EK (OV L 257, 19.9.1998., 14. lpp.).
( 19 ) OV L 123, 29.5.1972., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/79/EK (OV L 209, 7.8.1999., 23. lpp.).
( 20 ) OV L 83, 30.3.1973., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/27/EK.
( 21 ) OV L 102, 15.4.1976., 1. lpp.
( 22 ) OV L 102, 15.4.1976., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/14/EK (OV L 94, 13.4.1994., 30. lpp.).
( 23 ) OV L 206, 29.7.1978., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 84/4/EEK (OV L 15, 18.1.1984., 28. lpp.).
( 24 ) OV L 257, 10.9.1981., 38. lpp.
( 25 ) OV L 238, 6.9.1984., 34. lpp.
( 26 ) OV L 234, 17.9.1993., 17. lpp.
( 27 ) OV L 329, 30.12.1993., 54. lpp.
( 28 ) OV L 257, 19.9.1998., 14. lpp.
( 29 ) OV L 339, 24.12.2003., 78. lpp.
( 30 ) OV L 118, 6.5.1999., 36. lpp.
( 31 ) OV L 207, 6.8.1999., 13. lpp.
( 32 ) OV L 174, 13.7.2000., 32. lpp.
( 33 ) OV L 209, 6.8.2002., 15. lpp.
( 34 ) OV L 261, 24.9.1998., 32. lpp.