This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02004R0549-20091204
Regulation (EC) N o 549/2004 of the European Parliament and of the Council of 10 March 2004 laying down the framework for the creation of the single European sky (the framework Regulation) (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 ( 2004. gada 10. marts ), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 ( 2004. gada 10. marts ), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (Dokuments attiecas uz EEZ)
2004R0549 — LV — 04.12.2009 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (OV L 096, 31.3.2004, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1070/2009 (2009. gada 21. oktobris), |
L 300 |
34 |
14.11.2009 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 549/2004
(2004. gada 10. marts),
ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai
(pamatregula)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),
saskaņā ar Līguma ( 4 ) 251. pantā noteikto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2003. gada 11. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,
tā kā:|
(1) |
Lai īstenotu kopējo transporta politiku, ir vajadzīga efektīva gaisa transporta sistēma, kas ļauj droši un regulāri veikt gaisa pārvadājumu pakalpojumus, veicinot brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla apriti un personu pārvietošanos. |
|
(2) |
Ārkārtas sanāksmē Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā Eiropadome aicināja Komisiju izteikt priekšlikumus par gaisa telpas organizēšanu, gaisa satiksmes vadību un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, kuru pamatā ir darbs, ko veikusi Komisijas izveidotā Augsta līmeņa grupa Eiropas vienotās gaisa telpas jautājumos. Šī grupa, ko veido lielākoties dalībvalstu civilās un militārās aeronavigācijas iestādes, iesniedza ziņojumu 2000. gada novembrī. |
|
(3) |
Gaisa transporta sistēmas nevainojamai darbībai nepieciešams aeronavigācijas pakalpojumu pastāvīgs, augsts drošības līmenis, kas optimāli ļautu izmantot Eiropas gaisa telpu, un pastāvīgs, augsts drošības līmenis gaisa satiksmē, lai vispārējās interesēs pildītu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas pienākumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Tāpēc atbildības un kompetences ziņā tas jāveic, ievērojot stingrākos standartus. |
|
(4) |
Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva jāizstrādā atbilstoši saistībām, kas izriet no Kopienas un tās dalībvalstu dalības organizācijā Eurocontrol, un atbilstoši principiem, kas noteikti 1944. gada Čikāgas Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju. |
|
(5) |
Lēmumi par militāru operāciju un mācību saturu, apjomu vai veikšanu neietilpst Kopienas kompetences jomā. |
|
(6) |
Dalībvalstis ir pieņēmušas vispārēju deklarāciju par militāriem jautājumiem, kas skar Eiropas vienoto gaisa telpu ( 5 ). Saskaņā ar šo deklarāciju dalībvalstīm jo īpaši jāuzlabo civilmilitārā sadarbība un, ja ieinteresētās dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, jāpalīdz to bruņotajiem spēkiem sadarboties visos gaisa satiksmes pārvaldības jautājumos, ciktāl tās to uzskata par vajadzīgu. |
|
(7) |
Gaisa telpa ir ierobežota, un tās optimāla un efektīva izmantošana būs iespējama tikai tad, ja tiks ņemtas vērā visu lietotāju prasības un attiecīgā gadījumā pārstāvētas visā Eiropas vienotajā gaisa telpas, tostarp Vienotās gaisa telpas komitejas, attīstībā, lēmumu pieņemšanas procesā un īstenošanā. |
|
(8) |
Visu šo iemeslu dēļ un Eiropas vienotās gaisa telpas paplašināšanas dēļ, lai iekļautu lielāku skaitu Eiropas valstu, Kopienai, ņemot vērā norises organizācijā Eurocontrol, jānosaka kopīgi mērķi un rīcības programma, lai iesaistītu Kopienu, dalībvalstis un dažādās ieinteresētās personas ar nolūku radīt integrētāku izmantojamu gaisa telpu — Eiropas vienoto gaisa telpu. |
|
(9) |
Ja dalībvalstis rīkojas, lai panāktu atbilstību Kopienas prasībām, iestādēm, kas veic atbilstības pārbaudes, jābūt pietiekami neatkarīgām no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. |
|
(10) |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas salīdzināmi ar valsts iestādēm, funkcionāli vai strukturāli jāatdala, un tie ir organizējami, ņemot vērā to ļoti atšķirīgajām juridiskajām formām dažādajās dalībvalstīs. |
|
(11) |
Ja vajadzīga neatkarīga revīzija attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, oficiālo revīzijas iestāžu pārbaudes dalībvalstīs, kur minētos pakalpojums sniedz administratīvā vadība vai valsts struktūra, kas darbojas iepriekš minēto iestāžu pārraudzībā, jāatzīst par neatkarīgu revīziju, neatkarīgi no tā, vai sagatavotie revīzijas ziņojumi ir darīti zināmi atklātībai vai ne. |
|
(12) |
Vēlams paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu, ietverot trešās valstis vai nu saistībā ar Kopienas dalību organizācijā Eurocontrol pēc Kopienas pievienošanos Eurocontrol, vai ar nolīgumiem, ko ar šīm valstīm noslēgusi Kopiena. |
|
(13) |
Kopienas pievienošanās organizācijai Eurocontrol ir svarīgs komponents Eiropas gaisa telpas radīšanā. |
|
(14) |
Eiropas vienotās gaisa telpas radīšanas procesā Kopienai attiecīgā gadījumā jāizveido augstākā līmeņa sadarbība ar Eurocontrol, lai nodrošinātu reglamentējošu un stratēģisku konsekvenci un lai šo abu personu darbība nedublētos. |
|
(15) |
Saskaņā ar augstā līmeņa grupas secinājumiem Eurocontrol ir struktūra, kam ir attiecīga kompetence, lai kā reglamentējošu institūciju atbalstītu Kopienu. Tāpēc jāizstrādā īstenošanas noteikumi attiecībā uz jautājumiem, kas saskaņā ar Eurocontrol dotajām pilnvarām ir minētās organizācijas kompetencē, ievērojot nosacījumus, kas iekļaujami Komisijas un Eurocontrol sadarbības pamatā. |
|
(16) |
To pasākumu izstrādei, kas vajadzīgi Eiropas vienotās gaisa telpas radīšanai, nepieciešamas plaša mēroga ieinteresēto ekonomisko un sociālo personu apspriedes. |
|
(17) |
Sociālajiem partneriem jāsaņem pareiza informācija un konsultācijas par visiem pasākumiem, kam ir ievērojama sociāla ietekme. Jāapspriežas arī ar nozaru dialogu komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK (1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī ( 6 ). |
|
(18) |
Tādām ieinteresētajām personām kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, lidostām, aviācijas rūpniecībai un profesionāļu pārstāvības struktūrām jābūt iespējai informēt Komisiju par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanas tehniskajiem jautājumiem. |
|
(19) |
Eiropas līmenī aeronavigācijas pakalpojumu sistēma kopumā jānovērtē regulāri, pienācīgu uzmanību veltot augsta līmeņa drošības uzturēšanai, lai pārbaudītu pieņemto pasākumu efektivitāti un ieteiktu turpmākus pasākumus. |
|
(20) |
Sankcijām, ko paredz par šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu neievērošanu, jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, un tās nedrīkst mazināt drošību. |
|
(21) |
To pasākumu ietekme, kas veikti piemērojot šo regulu, jānovērtē, ņemot vērā ziņojumus, kas Komisijai regulāri jāiesniedz. |
|
(22) |
Šī regula neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt noteikumus attiecībā uz to bruņoto spēku organizēšanu. Izmantojot šīs tiesības, dalībvalstis drīkst pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka to bruņotajiem spēkiem ir pietiekoši daudz gaisa telpas atbilstīgiem izglītības un apmācības mērķiem. Tāpēc jāparedz aizsardzības pasākumu noteikums, lai šis tiesības varētu izmantot. |
|
(23) |
Spānijas Karaliste un Apvienotā Karaliste 1987. gada 2. decembrī Londonā ar abu valstu ārlietu ministru kopīgu deklarāciju ir vienojušās par plašākas sadarbības noteikumiem attiecībā uz Gibraltāra lidostas izmantošanu. Minētajiem noteikumiem vēl jāstājas spēkā. |
|
(24) |
Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā, jo šīs regulas mērķi, proti, Eiropas vienotās gaisa telpas radīšanu, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šā pasākuma starptautiskā mēroga dēļ, un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, paredzot arī sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, kuros ņemti vērā īpašie vietējie apstākļi. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula neparedz neko, kas nav vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai. |
|
(25) |
Pasākumi, kuri vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 7 ). |
|
(26) |
8. panta 2. punkts Komitejas procedūras standartreglamentā ( 8 ), kas pieņemts, piemērojot Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 1. punktu, paredz standartnoteikumu par to, ka komitejas priekšsēdētājs var nolemt uzaicināt trešās personas uz minētās komitejas sanāksmi. Vajadzības gadījumā Vienotās gaisa telpas komitejas priekšsēdētājam jāuzaicina Eurocontrol pārstāvji piedalīties sanāksmēs kā novērotāji vai eksperti, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis un darbības joma
1. Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas mērķis ir uzlabot esošos drošības standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) un aeronavigācijas pakalpojumu (ANS) sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem Eiropā atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām. Šajā Eiropas vienotajā gaisa telpā ietilpst saskaņots Eiropas tīkls, kas ietver maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz drošību, efektivitāti un tehniskiem apsvērumiem gaisa telpas izmantotāju interesēs. Šo mērķi īstenojot, šīs regulas mērķis ir izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu, lai radītu Eiropas vienoto gaisa telpu.
2. Šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošana neierobežo dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasībām, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kas izklāstīti 13. pantā. Šī regula un 3. pantā minētie pasākumi neattiecas uz militārām operācijām un mācībām.
3. Šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošana neierobežo dalībvalstu tiesības un pienākumus attiecībā uz 1994. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”). Šajā sakarībā regulas papildu mērķis jomās, uz kurām tā attiecas, ir palīdzēt dalībvalstīm pildīt saistības, kas noteiktas Čikāgas konvencijā, nodrošinot pamatu noteikumu kopīgai interpretācijai un vienādai īstenošanai un to, ka šos noteikumus pienācīgi ņem vērā šajā regulā un tās īstenošanai izstrādātajos noteikumos.
4. Uzskata, ka šīs regulas piemērošana attiecībā uz Gibraltāra lidostu neskar Spānijas Karalistes un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes attiecīgās juridiskās nostājas, kas saistītas ar domstarpībām par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta.
2. pants
Definīcijas.
Šajā regulā un 3. pantā minēto pasākumu vajadzībām ir spēkā šādas definīcijas:
1. “Gaisa satiksmes vadības (ATC) pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai:
a) novērstu sadursmes:
— starp gaisa kuģiem, un
— manevrēšanas laukumā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem; un
b) paātrinātu un saglabātu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu.
2. “Lidlauka vadības pakalpojums” ir ATC pakalpojums satiksmei uz lidlauka.
3. “Aeronavigācijas informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai noteiktā jomā nodrošinātu aeronavigācijas informāciju un datus, kas vajadzīgi aeronavigācijas drošībai, regularitātei un efektivitātei.
4. “Aeronavigācijas pakalpojumi” ir gaisa satiksmes pakalpojumi: saziņas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi; meteoroloģiskie pakalpojumi, kas vajadzīgi aeronavigācijai un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi.
5. “Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji” ir visi valsts vai privātie uzņēmumi, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus vispārējai gaisa satiksmei.
6. “Gaisa telpas bloks” ir tāda gaisa telpa ar noteiktiem izmēriem laikā un telpā, kurā sniedz aeronavigācijas pakalpojumus.
7. “Gaisa telpas organizēšana” ir plānošanas funkcija, kuras galvenais mērķis ir maksimāli izmantot pieejamo gaisa telpu, dinamiski sadalot laiku, un reizēm — sadalīt gaisa telpu dažādām gaisa telpas izmantotāju kategorijām atbilstīgi īslaicīgām vajadzībām.
8. “Gaisa telpas izmantotāji” ir vispārējai gaisa satiksmei izmantojamu gaisa kuģu ekspluatanti.
9. “Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība” ir funkcija, kuras mērķis ir sekmēt drošu, sakārtotu un paātrinātu gaisa satiksmes plūsmu, nodrošinot ATC iespēju maksimālu izmantošanu un satiksmes intensitātes atbilstību apjomam, ko deklarējuši attiecīgie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji.
10. “Gaisa satiksmes pārvaldība (ATM)” ir gaisā un uz zemes veicamo funkciju apkopojums (gaisa satiksmes pakalpojumi, gaisa telpas pārvaldība un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība), kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu kustību visos darbības posmos.
11. “Gaisa satiksmes pakalpojumi” ir dažādie lidojumu informāciju pakalpojumi, brīdināšanas pakalpojumi, gaisa satiksmes konsultāciju pakalpojumi un ATC pakalpojumi (gaisa, pieejas un lidlauka vadības pakalpojumi).
12. “Lidojumu rajona pakalpojums” ir ATC pakalpojums kontrolētiem lidojumiem gaisa telpas blokā.
13. “Pieejas kontroles pakalpojums” ir ATC pakalpojums ielidojošajiem un izlidojošajiem kontrolēto lidojumu gaisa kuģiem.
13a. “ATM ģenerālplāns” ir plāns, ko apstiprina ar Padomes Lēmumu 2009/320/EK ( 9 ) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris), ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) ( 10 ), 1. panta 2. punktu.
14. “Pakalpojumu kopums” ir divi vai vairāki aeronavigācijas pakalpojumi.
15. “Sertifikāts” ir dokuments, ko izdevusi valsts uzraudzības iestāde jebkādā formā, kas atbilst valsts tiesību aktiem un apliecina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atbilst konkrētā pakalpojuma sniegšanas prasībām.
16. “Saziņas pakalpojumi” ir fiksētie un mobilie aeronavigācijas pakalpojumi, kas nodrošina saziņu zeme — zeme, gaiss — zeme un gaiss — gaiss ATC mērķiem.
17. “Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkls” (EATMN) ir to sistēmu kopums, kas uzskaitītas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula) ( 11 ) un kas nodrošina to, lai Kopienā varētu sniegt aeronavigācijas pakalpojumus, tostarp pie robežām nodrošina koordināciju ar trešām valstīm.
18. “Darbības koncepcija” ir kritēriji, kas jāizpilda, lai EATMN vai tā daļu varētu operatīvi izmantot.
19. “Sastāvdaļas” ir materiāli objekti, piemēram, aparatūra, un nemateriāli objekti, piemēram, programmatūra, no kuriem ir atkarīga EATMN savietojamība.
20. “Eurocontrol” ir Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija, kas izveidota saskaņā ar 1960. gada 13. decembra Starptautisko Konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā ( 12 ).
▼M1 —————
22. “Gaisa telpas elastīga izmantošana” ir gaisa telpas pārvaldības koncepcija, ko piemēro Eiropas Civilās aviācijas konferences jomā, kuras pamatā ir Eurocontrol izdotā “Gaisa telpas pārvaldības rokasgrāmata par gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu”.
23. “Lidojuma informācijas reģions” ir noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā sniedz informācijas un brīdināšanas pakalpojumus.
23a. “Lidojuma informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ar ko sniedz drošai un efektīvai lidojumu veikšanai noderīgas konsultācijas un informāciju.
23b. “Brīdināšanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ar kuru palīdzību attiecīgām organizācijām paziņo par gaisa kuģi, kuram vajadzīga meklēšanas un glābšanas palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdz šīm organizācijām.
24. “Lidojuma līmenis” ir konstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena rādītāju 1 013,2 hektopaskāli un ir atdalīta no citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem.
25. “Funkcionāls gaisa telpas bloks” ir gaisa telpas bloks, kas izveidots atbilstīgi operatīvām prasībām un neatkarīgi no valstu robežām un kurā aeronavigācijas pakalpojumi un ar tiem saistītās funkcijas ir orientētas uz darbību un optimizētas, lai katrā funkcionālajā gaisa telpas blokā ieviestu ciešāku sadarbību starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem vai vajadzības gadījumā vienu integrētu pakalpojumu sniedzēju.
26. “Vispārēja gaisa satiksme” ir civilās aviācijas gaisa kuģa kustība, kā arī valsts gaisa kuģu (tostarp militāro, muitas un policijas gaisa kuģu) kustība, ja šī kustība notiek atbilstīgi ICAO procedūrām.
27. “ICAO” ir Starptautiskā civilās aviācijas organizācija, kas izveidota saskaņā ar 1944. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju.
28. “Savietojamība” ir funkcionālo, tehnisko un darbības īpašību kopums, kas vajadzīgas EATMN un tās darbības procedūru sistēmām un sastāvdaļām, lai nodrošinātu tā drošu, vienotu un efektīvu darbību. Savietojamību panāk, nodrošinot sistēmu un sastāvdaļu atbilstību pamatprasībām.
29. “Meteoroloģiskie pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, kas gaisa kuģim sniedz meteoroloģiskās prognozes, rezumējumu un novērojumus, kā arī visu meteoroloģisko informāciju un datus, ko sniegušas valstis aeronavigācijas vajadzībām.
30. “Navigācijas pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, kas gaisa kuģim sniedz informāciju par atrašanās vietu un laiku.
31. “Darbības dati” ir informācija par visiem lidojuma posmiem, kas vajadzīgi, lai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji, lidostas operatori un citas iesaistītās personas varētu pieņemt lēmumus par darbību.
32. “Procedūra”, ko lieto saistībā ar Savietojamības regulu, ir standartpaņēmiens sistēmu izmantošanai (vai nu tehniski, vai darbībā) saistībā ar saskaņotām un validētām darbības koncepcijām, kas paredz vienotu īstenošanu visā EATMN.
33. “Nodošana ekspluatācijā” ir pirmā izmantošana pēc sistēmas sākotnējās uzstādīšanas vai uzlabošanas.
34. “Maršrutu tīkls” ir precizētu maršrutu tīkls, ko izmanto, lai pārbaudītu vispārējās gaisa satiksmes plūsmu, kura vajadzīga, lai sniegtu ATC pakalpojumus.
35. “Maršrutēšana” ir izraudzīts maršruts, pa kuru lido gaisa kuģis, veicot darbību.
36. “Vienota darbība” ir EATMN darbība tādā veidā, ka lietotājam šķiet, tā darbojas kā viena vienota vienība.
▼M1 —————
38. “Uzraudzības pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, ko izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kuģa atrašanās vietu, lai būtu iespējama droša distancēšana.
39. “Sistēma” ir apkopojums, kas aptver gaisa un zemes sastāvdaļas, kā arī kosmosa tehniskās sistēmas, kas sniedz atbalstu aeronavigācijas pakalpojumiem visos lidojuma posmos.
40. “Uzlabojums” ir jebkura sistēmas darbības īpašību pārmaiņa.
41. “Pārrobežu pakalpojumi” ir aeronavigācijas pakalpojumi, ko kādā dalībvalstī sniedz citā dalībvalstī reģistrēts pakalpojumu sniedzējs.
3. pants
Kopienas iesaistīšanās jomas
1. Ar šo regulu izveido Eiropas vienotās gaisa telpas saskaņotu tiesisko regulējumu kopā ar
a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) ( 13 );
b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu sniegšanas regula) ( 14 );
c) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) ( 15 );
un ar īstenošanas noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija, pamatojoties uz šo regulu un iepriekšminētajām regulām.
2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus piemēro, ievērojot šīs regulas noteikumus.
4. pants
Valsts uzraudzības iestādes
1. Dalībvalstis kopīgi vai atsevišķi izraugās vai izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar šo regulu un saistībā ar 3. pantā minētajiem pasākumiem.
2. Valsts uzraudzības iestādes nav atkarīgas no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Šo neatkarību nodrošina, atbilstīgi – vismaz funkciju līmenī – nošķirot valsts uzraudzības iestādes no šiem pakalpojumu sniedzējiem.
3. Valsts uzraudzības iestādes īsteno savas pilnvaras objektīvi, neatkarīgi un pārredzami. Šo neatkarību panāk, izmantojot attiecīgus pārvaldības un kontroles mehānismus, tostarp saistībā ar dalībvalsts noteiktu pārvaldības sistēmu. Tomēr šī neatkarība neattur valsts uzraudzības iestādes no uzdevumu pildīšanas saskaņā ar valsts civilās aviācijas iestāžu vai citu valsts iestāžu noteikumiem.
4. Dalībvalstis nodrošina valstu uzraudzības iestādēm nepieciešamos resursus un iespējas efektīvai un savlaicīgai to uzdevumu izpildei, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu.
5. Dalībvalstis paziņo Komisijai valstu uzraudzības iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī to izmaiņas un pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu 2., 3. un 4. punkta izpildi.
5. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, še turpmāk — “Komiteja”, ko veido divi pārstāvji no katras dalībvalsts un kā priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Komiteja nodrošina to, lai tiktu pienācīgi ņemtas vērā visu kategoriju lietotāju intereses.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais laika posms ir viens mēnesis.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
5. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4., 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
6. pants
Nozares konsultatīvā struktūra
Neierobežojot Komitejas un Eurocontrol uzdevumus, Komisija izveido “nozares konsultatīvo struktūru”, kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāju asociācijas, lidostas, lidostu operatori, ražotāji un nozares profesionāļu pārstāvības struktūras. Šīs struktūras vienīgais uzdevums ir konsultēt Komisiju par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu.
7. pants
Attiecības ar Eiropas trešām valstīm
Kopiena un tās dalībvalstis tiecas paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu attiecībā uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un atbalsta šādu paplašināšanu. Tālab tās cenšas vai nu ar līgumiem, ko noslēdz ar trešām valstīm, kas ir tās kaimiņvalstis, vai saistībā ar nolīgumiem par funkcionāliem gaisa telpas blokiem paplašināt šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu attiecībā uz minētajām valstīm.
8. pants
Īstenošanas noteikumi
1. Lai izstrādātu īstenošanas noteikumus, Komisija var izdot Eurocontrol vai attiecīgā gadījumā citai iestādei mandātus, kurā noteikti veicamie uzdevumi un to izpildes grafiks, ņemot vērā šajā regulā paredzētos attiecīgos termiņus. Komisija rīkojas saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.
2. Ja Komisija ir paredzējusi izdot mandātu, tā cenšas pēc iespējas labāk izmantot spēkā esošo kārtību visu ieinteresēto personu iesaistīšanai un apspriedēm ar tām, ja šī kārtība atbilst Komisijas praksei attiecībā uz pārredzamību un apspriešanās procedūrām un nav pretrunā tās institucionālajām saistībām.
9. pants
Sankcijas
Sankcijas, ko dalībvalstis var noteikt par šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu pārkāpumiem, īpaši gaisa telpas izmantotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.
10. pants
Apspriedes ar ieinteresētajām personām
1. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveido apspriežu mehānismu, lai Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanai nodrošinātu ieinteresēto personu, tostarp profesionāļu pārstāvības struktūru, pienācīgu iesaistīšanu.
2. Komisija izveido apspriežu mehānismu Kopienas līmenī. Apspriedēs iesaista konkrētās nozares dialoga komiteju, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 98/500/EK.
3. Apspriedes ar ieinteresētajām personām jo īpaši attiecas uz jaunu koncepciju un tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu EATMN.
Ieinteresētās personas var būt:
— aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji,
— lidostu ekspluatanti,
— attiecīgie gaisa telpas izmantotāji vai attiecīgas grupas, kas pārstāv gaisa telpas izmantotājus,
— militārās iestādes,
— ražotāji un
— profesionāļu pārstāvības struktūras.
11. pants
Darbības uzlabošanas shēma
1. Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību Eiropas vienotajā gaisa telpā, izstrādā aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu. Tā ietver:
a) Kopienas mēroga darbības mērķus attiecībā uz galvenajām darbības jomām, proti, drošību, vidi, veiktspēju un rentabilitāti;
b) valsts plānus vai plānus funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, tostarp darbības mērķi, nodrošinot atbilstību Kopienas mēroga darbības mērķiem; kā arī
c) aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītāju regulāru pārskatīšanu, uzraudzību un salīdzināšanu.
2. Saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija par darbības izvērtēšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai citu objektīvu un kompetentu iestādi. Darbības izvērtēšanas iestādes pienākums sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm ir palīdzēt Komisijai un – pēc pieprasījuma – valsts uzraudzības iestādēm īstenot 1. punktā norādīto darbības uzlabošanas sistēmu. Komisija nodrošina darbības izvērtēšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā.
3.
a) Komisija saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru un pēc tam, kad ir ņēmusi vērā valsts uzraudzības iestāžu attiecīgo ieguldījumu valsts līmenī vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, pieņem Kopienas mēroga darbības mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam.
b) Valsts uzraudzības iestādes izstrādā un dalībvalstis pieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku plānus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Šajos plānos iekļauj dalībvalsts(-u) pieņemtos saistošos valsts mērķus vai mērķus funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī un atbilstīgu veicināšanas pasākumu sistēmu. Plānus sagatavo, apspriežoties ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā ar lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem.
c) Komisija, izmantojot 6. punkta d) apakšpunktā minētos novērtēšanas kritērijus, novērtē valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku mērķu un Kopienas mēroga darbības mērķu saskaņotību.
Ja Komisija konstatē, ka viens vai vairāki valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku mērķi neatbilst novērtēšanas kritērijiem, tā saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru var pieņemt lēmumu izdot ieteikumu, lai attiecīgās valsts uzraudzības iestādes pārskata darbības mērķus. Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pieņem pārskatītos darbības mērķus un atbilstīgus pasākumus, par kuriem laicīgi paziņo Komisijai.
Ja Komisija uzskata, ka pārskatītie darbības mērķi un atbilstīgie pasākumi nav piemēroti, tā saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka attiecīgajām dalībvalstīm jāveic korektīvi pasākumi.
Komisija, ņemot vērā pienācīgi pamatotu informāciju, var arī pieņemt lēmumu pārskatīt Kopienas mēroga darbības mērķus saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.
d) Darbības uzlabošanas sistēmai paredzētais pārskata periods ir vismaz trīs gadi un ne vairāk kā pieci gadi. Šajā periodā, ja valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku mērķi nav sasniegti, dalībvalstis un/vai valsts uzraudzības iestādes piemēro atbilstīgos korektīvos pasākumus, ko tās ir noteikušas. Pirmais pārskata periods ir pirmie trīs gadi pēc 6. punktā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas.
e) Komisija regulāri vērtē darbības mērķu izpildi un rezultātus iesniedz Vienotās gaisa telpas komitejai.
4. Uz šā panta 1. punktā minēto darbības uzlabošanas sistēmu attiecas šādas procedūras:
a) ar aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītājiem saistītu atbilstīgu datu vākšana, validēšana, pārbaude, izvērtēšana un izplatīšana sadarbībā ar visām attiecīgajām personām, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, lidostu ekspluatantiem, valsts uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm un Eurocontrol;
b) pamatojoties uz ICAO dokumentu Nr. 9854 “Globālās gaisa satiksmes pārvaldības ekspluatācijas koncepcija”, atbilstošu galveno darbības jomu izvēle, kuras atbilst jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbības ietvarā, tostarp drošības, vides, veiktspējas un rentabilitātes jomas, un kuras vajadzības gadījumā ir pielāgotas, lai ņemtu vērā Eiropas vienotās gaisa telpas īpašās vajadzības un attiecīgos mērķus šajās jomās, kā arī konkrēta to galveno darbības rādītāju kopuma noteikšana, kas vajadzīgi, lai novērtētu darbību;
c) Kopienas mēroga darbības mērķu noteikšana, kurus definē, ņemot vērā ieguldījumu, kas konstatēts valsts līmenī vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī;
d) valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku mērķu novērtēšana, pamatojoties uz valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka plānu; un
e) valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānu uzraudzība, tostarp atbilstoši brīdinājuma mehānismi.
Komisija var papildināt šajā punktā minēto procedūru sarakstu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 5. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
5. Izveidojot darbības uzlabošanas sistēmu, ņem vērā, ka maršruta pakalpojumi, termināļa pakalpojumi un tīkla funkcijas ir atšķirīgi un ka tie attiecīgi tā arī jāskata, ja vajadzīgs, arī darbības novērtēšanai.
6. Darbības uzlabošanas sistēmas detalizētas funkcionēšanas vajadzībām Komisija līdz 2011. gada 4. decembrim un piemērotā termiņā, lai varētu ievērot šajā regulā noteiktos termiņus, saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem īstenošanas noteikumus. Minētie īstenošanas noteikumi attiecas uz šādiem jautājumiem:
a) 4. punktā minēto procedūru saturs un grafiks;
b) pārskata periods un laikposmi, kuros vērtē darbības mērķu izpildi un nosaka jaunus mērķus;
c) kritēriji, pēc kuriem valsts uzraudzības iestādes sagatavo valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānus, tajos iekļaujot valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības mērķus un veicināšanas pasākumu sistēmu. Darbības plāni:
i) ir pamatoti ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plāniem;
ii) attiecas uz visiem valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka izmaksu bāzes elementiem;
iii) ietver saistošus darbības mērķus, kas atbilst Kopienas mēroga darbības mērķiem;
d) kritēriji, pēc kuriem vērtē valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku mērķu atbilstību Kopienas mēroga darbības mērķiem pārskata periodā un uz kuriem balsta brīdināšanas mehānismus;
e) vispārējie principi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis izveido veicināšanas pasākumu sistēmu;
f) principi attiecībā uz pārejas mehānisma piemērošanu, kas ir vajadzīgs, lai pielāgotos darbības uzlabošanas sistēmas funkcionēšanai, ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc īstenošanas noteikumu pieņemšanas.
12. pants
Uzraudzība, kontrole un ietekmes novērtējuma paņēmieni
1. Uzraudzības, kontroles un ietekmes novērtējuma paņēmienu pamatā ir dalībvalstu iesniegtie gada ziņojumi par to darbību īstenošanu, ko veic saskaņā ar šo regulu un 3. pantā minētajiem pasākumiem.
2. Komisija regulāri pārskata šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu un pirmoreiz ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2011. gada 4. jūnijam un tad katra 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētā pārskata perioda beigās. Ja šim nolūkam tas ir pamatoti vajadzīgs, Komisija var prasīt no dalībvalstīm informāciju papildus tai, kas iekļauta saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniegtajos ziņojumos.
3. Lai sagatavotu 2. punktā minētos ziņojumus, Komisija lūdz Komitejas atzinumu.
4. Ziņojumos iekļauj izvērtējumu par rezultātiem, kas sasniegti ar rīcību saskaņā ar šo regulu, iekļaujot attiecīgu informāciju par virzību nozarē, jo īpaši ekonomikas, sociālajā, vides, nodarbinātības un tehnoloģiju jomā, un par pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā sākotnējos mērķus un nākotnes vajadzības.
13. pants
Aizsardzības pasākumi
Šī regula nekavē dalībvalsti piemērot pasākumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai aizsargātu drošības un aizsardzības politikas intereses. Šie pasākumi konkrēti ir obligāti:
— lai uzraudzītu gaisa telpu, par ko tā atbild, saskaņā ar ICAO reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem, arī lai spētu atklāt, identificēt un novērtēt gaisa kuģi, kas izmanto šo gaisa telpu, ar nolūku aizsargāt lidojumu drošību un attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu drošības un aizsardzības vajadzības,
— ja notiek nopietni iekšēji nemieri, kas ietekmē likumības un kārtības ievērošanu,
— ja notiek karš vai radies nopietns starptautisks saspīlējums, kura dēļ pastāv kara draudi,
— lai izpildītu dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz miera un starptautiskās drošības saglabāšanu,
— lai veiktu militāras operācijas un mācības, tostarp nodrošinātu vajadzīgās treniņu iespējas.
13.a pants
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra
Īstenojot šo regulu un Regulu (EK) Nr. 550/2004, Regulu (EK) Nr. 551/2004, Regulu (EK) Nr. 552/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi ( 16 ), dalībvalstis un Komisija saskaņā ar to attiecīgajiem uzdevumiem, kādi tie noteikti šajā regulā, vajadzības gadījumā savu darbu saskaņo ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru, lai nodrošinātu, ka visi drošības aspekti ir pienācīgi ņemti vērā.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
( 1 ) OV C 103 E, 30.4.2002., 1. lpp.
( 2 ) OV C 241, 7.10.2002., 24. lpp.
( 3 ) OV C 278, 14.11.2002., 13. lpp.
( 4 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. septembra Atzinums (OV C 272 E, 13.11.2003., 296. lpp.), Padomes 2003. gada 18. marta Kopējā nostāja (OV C 129 E, 3.6.2003., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 19. jūnija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra Normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 2. februāra Lēmums.
( 5 ) OV L 96, 31.3.2004., 9. lpp.
( 6 ) OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.
( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 8 ) OV C 38, 6.2.2001., 3. lpp.
( 9 ) OV L 95, 9.4.2009., 41. lpp.
( 10 ) OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.
( 11 ) OV L 96, 31.3.2004., 33. lpp.
( 12 ) Konvencija grozīta ar 1981. gada 12. februāra Protokolu un pārskatīta ar 1997. gada 27. jūnija Protokolu.
( 13 ) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.
( 14 ) OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.
( 15 ) OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.
( 16 ) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.