This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01989L0662-20040430
Council Directive of 11 December 1989 concerning veterinary checks in intra-Community trade with a view to the completion of the internal market (89/662/EEC)
Consolidated text: Padomes Direktīva (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (89/662/EEK)
Padomes Direktīva (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (89/662/EEK)
No longer in force
1989L0662 — LV — 30.04.2004 — 013.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 395, 30.12.1989, p.13) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 373 |
1 |
31.12.1990 |
||
|
L 46 |
1 |
19.2.1991 |
||
|
L 268 |
1 |
24.9.1991 |
||
|
L 268 |
15 |
24.9.1991 |
||
|
L 268 |
35 |
24.9.1991 |
||
|
L 268 |
41 |
24.9.1991 |
||
|
L 268 |
56 |
24.9.1991 |
||
|
L 268 |
1 |
14.9.1992 |
||
|
L 268 |
35 |
14.9.1992 |
||
|
L 268 |
73 |
14.9.1992 |
||
|
L 62 |
49 |
15.3.1993 |
||
|
L 122 |
1 |
16.5.2003 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/41/EK (2004. gada 21. aprīlis), |
L 157 |
33 |
30.4.2004 |
|
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
PADOMES DIREKTĪVA
(1989. gada 11. decembris)
par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu
(89/662/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā Kopienai jāparedz pasākumi, lai izveidotu iekšējo tirgu pakāpeniski laikā līdz 1992. gada 31. decembrim;
tā kā lopkopības produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu tirgus kopīgās organizācijas saskaņota darbība nozīmē, ka jānovērš veterinārie šķēršļi, lai varētu attīstīties Kopienas iekšējā tirdzniecība ar attiecīgiem produktiem; tā kā saistībā ar to lauksaimniecības produktu brīva aprite ir tirgu kopīgās organizācijas būtiska īpatnība, un tai jāsekmē lauksaimnieciskās ražošanas racionāla attīstība, kā arī ražošanas faktoru optimāla izmantošana;
tā kā attiecībā uz veterināro jomu pie robežām patlaban veic pārbaudes, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības un dzīvnieku veselību;
tā kā galamērķis ir nodrošināt, lai veterinārās pārbaudes veiktu tikai tajās vietās, no kurām produktus nosūta; tā kā, lai sasniegtu šo mērķi, jāsaskaņo pamatprasības, kas attiecas uz sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzību;
tā kā nolūkā izveidot iekšējo tirgu līdz šā mērķa sasniegšanai uzsvars būtu jāliek uz pārbaudēm, kas jāveic vietā, no kuras produktus nosūta, un uz to pārbaužu organizēšanu, kuras varētu veikt vietā, kur produktus saņem; tā kā šāds risinājums nozīmētu veterināro pārbaužu pārtraukšanu pie Kopienas iekšējām robežām;
tā kā šāds risinājums nozīmē lielāku uzticamību tai veterinārajai pārbaudei, kuru veic nosūtītāja valsts; tā kā iepriekšminētajai valstij jānodrošina, lai šādas veterinārās pārbaudes veiktu pienācīgi;
tā kā saņēmējā valstī vietā, kur produktus saņem, varētu veikt veterinārās pārbaudes uz vietas; tā kā tomēr, ja pastāv nopietnas aizdomas par kādu pārkāpumu, tad veterināro pārbaudi var veikt, kamēr preces ir tranzītā;
tā kā dalībvalstīm plānā, ko tām jāiesniedz, jāprecizē veids, kādā tās plāno veikt pārbaudes, un tā kā šādi plāni būtu jāapstiprina Kopienai;
tā kā būtu jāparedz rīcība gadījumos, kad veterinārajā pārbaudē atklājas, ka nosūtīšana veikta ar pārkāpumiem; tā kā tādā situācijā var izvēlēties vienu no trim iespējamiem risinājumiem: pirmā mērķis būtu paredzēt nepareizo dokumentu savešanu kārtībā, otrā – novērst jebkādas briesmas, ja atklāj, ka ir uzliesmojusi epizootiska slimība, jebkura jauna un lipīga slimība vai ir kāds cits iemesls, kas var radīt nopietnu apdraudējumu dzīvnieku vai cilvēku veselībai, savukārt trešais risinājums būtu derīgs gadījumos, kad preces neatbilst noteiktajām prasībām citu, nevis iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ;
tā kā būtu jāparedz kārtība, kā risināt konfliktus, kas varētu rasties attiecībā uz sūtījumiem no kāda uzņēmuma vai ražošanas centra;
tā kā būtu jāparedz aizsargpasākumi; tā kā šajā jomā īpaši efektivitātes labad atbildība galvenokārt jāuzņemas nosūtītājai dalībvalstij; tā kā Komisijai jāspēj rīkoties ātri, jo īpaši, veicot pārbaudes uz vietas un paredzot situācijai atbilstošus pasākumus;
tā kā, lai noteikumi, kas izklāstīti šajā direktīvā, būtu efektīvi, tie jāpiemēro visām precēm, uz kuriem Kopienas iekšējā tirdzniecībā attiecas veterinārās prasības;
tā kā tomēr attiecībā uz noteiktām epizootiskām slimībām dalībvalstīs vēl dominē dažādas veselības situācijas, un tā kā, iekams Kopiena sāk īstenot metodes, lai apkarotu šādas slimības, jautājums par pārbaudēm attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīvniekiem pagaidām būtu jāatliek un produktu pārvadāšanas laikā būtu jāatļauj dokumentu pārbaudes; tā kā, ņemot vērā pašreizējo stāvokli attiecībā uz saskaņošanu un pirms nav Kopienas noteikumu, precēm, uz ko neattiecas saskaņotie noteikumi, būtu jāatbilst galamērķa valsts prasībām ar noteikumu, ka šīs prasības saskan ar Līguma 36. pantu;
tā kā spēkā esošo direktīvu noteikumi būtu jāpielāgo jaunajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā direktīvā;
tā kā šie noteikumi būtu jāpārskata līdz 1993. gada beigām;
tā kā pienākums pieņemt pasākumus būtu jāuztic Komisijai, lai piemērotu šo direktīvu; tā kā tādēļ būtu jāparedz kārtība, lai Pastāvīgajā veterinārijas komitejā ieviestu ciešu un efektīvu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai, neskarot 6. pantu, pie robežām vairs neveiktu veterinārās pārbaudes attiecībā uz ►M13 dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz ko attiecas tiesību akti, kas uzskaitīti A pielikumā ◄ , vai 14. pants un kas paredzēti tirdzniecībai, bet lai tās veiktu saskaņā ar šo direktīvu.
2. pants
Šajā direktīvā:
1) “veterinārā pārbaude” ir jebkura fiziska pārbaude un/vai administratīva formalitāte, kas attiecas uz produktiem, kuri minēti 1. pantā, un kas paredzēta, lai tieši vai kā citādi aizsargātu sabiedrības vai dzīvnieku veselību;
2) “tirdzniecība” ir tirdzniecība ar precēm starp dalībvalstīm Līguma 9. panta 2. punkta nozīmē;
3) “uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas ražo, uzglabā vai pārstrādā produktus, kuri minēti 1. pantā;
4) “kompetentā iestāde” ir tā dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir pilnvarota veikt veterinārās pārbaudes, vai jebkura iestāde, kam ir deleģētas šādas pilnvaras;
5) “valsts pilnvarots veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko nozīmējusi dalībvalsts centrālā kompetentā iestāde.
I NODAĻA
Pārbaudes izcelsmes vietā
3. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai produkti, kas paredzēti tirdzniecībai, būtu tikai tie produkti, kuri minēti 1. pantā un kuri iegūti, pārbaudīti, marķēti un etiķetēti saskaņā ar Kopienas noteikumiem attiecībā uz galamērķi un kuriem, līdz tie nonāk pie galīgā saņēmēja, kas še minēts, būtu pievienots veselības sertifikāts, veterinārais sertifikāts vai kāds cits dokuments, kas paredzēts Kopienas veterinārajos noteikumos.
Izcelsmes uzņēmumi, veicot pastāvīgu pašuzraudzību, nodrošina, lai šādi produkti atbilstu pirmās daļas prasībām.
Neskarot pienākumu veikt pārraudzību, kura saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem uzticēta valsts pilnvarotam veterinārārstam, kompetentā iestāde regulāri pārbauda uzņēmumus, lai pārliecinātos, ka tirdzniecībai paredzētie produkti atbilst Kopienas prasībām vai gadījumos, kas minēti šā panta 3. punktā un 14. pantā, galamērķa dalībvalsts prasībām.
Ja ir pamats aizdomām, ka prasības neievēro, tad kompetentā iestāde veic vajadzīgās pārbaudes, un, ja aizdomas apstiprinās, tad veic atbilstošus pasākumus, kas var ietvert arī apstiprinājuma atsaukumu.
2. Ja transporta pārvadājumam ir vairāki galamērķi, tad produkti jāsagrupē kopā tik daudzās partijās, cik ir galamērķu. Katrai partijai ir jāpievieno iepriekš minētais sertifikāts vai dokuments.
Ja produkti, kas minēti 1. pantā, paredzēti eksportam uz kādu trešo valsti, tad transporta pārvadājumam jāpaliek muitas uzraudzībā līdz vietai, pa kuru izbrauc no Kopienas teritorijas.
3. Dalībvalstis, kas veic izvēles importu no noteiktām trešām valstīm, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, ka šāds imports pastāv.
Ja produktus Kopienas teritorijā ieved dalībvalsts, kas nav minēta iepriekš, tad tāda dalībvalsts saskaņā ar 6. panta 1. punktu veic dokumentu pārbaudi preču izcelsmes un galamērķa vietā.
Galamērķa dalībvalstis aizliedz sūtīt prom no savas teritorijas attiecīgos produktus, ja vien tie nav paredzēti kādai dalībvalstij, kas izmanto to pašu izvēli.
4. pants
1. Nosūtītājas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji pilda veterinārās prasības visos to produktu ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un pārvadāšanas posmos, kuri minēti 1. pantā. Jo īpaši tās nodrošina, lai
— ►M13 dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz ko attiecas tiesību akti, kas uzskaitīti A pielikumā ◄ , no veterinārā viedokļa pārbaudītu vienādi neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai valsts tirgum,
— produktus, uz kuriem attiecas B pielikums, nenosūtītu uz citas dalībvalsts teritoriju, ja tos nevar tirgot pašu teritorijā to iemeslu dēļ, kas ir attaisnojoši Līguma 36. pantā.
2. Nosūtītājas dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus, juridiskus vai krimināltiesiskus pasākumus, lai sodītu jebkuru likumu vai normatīvu aktu pārkāpumu attiecībā uz veterinārajiem jautājumiem, ko izdarījusi kāda fiziska vai juridiska persona, ja atklājas, ka ir pārkāpti Kopienas noteikumi, jo īpaši, ja atklājas, ka izdotie sertifikāti vai dokumenti neatbilst produktu faktiskajam stāvoklim vai ka sabiedrības veselības zīmogi ir uzspiesti produktiem, kas neatbilst šiem noteikumiem.
II NODAĻA
Pārbaudes galamērķa vietā
5. pants
1. Galamērķa dalībvalstis ievieš šādus pasākumus:
a) kompetentā iestāde preču galamērķa vietā ar nediskriminējošām veterinārajām pārbaudēm uz vietas drīkst pārbaudīt, vai ievērotas 3. panta prasības; tā vienlaikus drīkst ņemt paraugus.
Turklāt, ja tranzīta dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei ir informācija, kas rada aizdomas par pārkāpumu, tad pārbaudes drīkst veikt arī, kamēr preces pārved pa tās teritoriju, to skaitā pārbaudes attiecībā uz transporta līdzekļa atbilstību;
b) ja produkti, kuri minēti 1. pantā un kuru izcelsme ir citā dalībvalstī, paredzēti
— uzņēmumam, kas atrodas valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, tad valsts pilnvarotajam veterinārārstam jānodrošina, lai tikai tos produktus, kuri atbilst 3. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz marķējumu un pavaddokumentiem vai kuriem pievienots dokuments, kas noteikts galamērķa valsts noteikumos, attiecībā uz produktiem, kas minēti B pielikumā, pieņemtu šādā uzņēmumā,
— apstiprinātam starpniekam, kas sadala partijas, vai komercuzņēmumam ar vairākām filiālēm vai jebkuram uzņēmumam, kas nav pakļauts pastāvīgai uzraudzībai, tad iepriekš minētajam uzņēmumam, pirms partiju sadala vai tirgo, jāpārbauda, vai tiem ir minētais marķējums, sertifikāts vai dokumenti, kas minēti pirmajā ievilkumā, un jābrīdina kompetentā iestāde par jebkuru pārkāpumu vai novirzi,
— citiem saņēmējiem, jo īpaši ja partija ir daļēji izkrauta pārvešanas laikā, tad partijai saskaņā ar 3. panta 1. punktu ir jāpievieno tā sertifikāta oriģināls, kurš minēts pirmajā ievilkumā.
Garantijas, kas tiem saņēmējiem jāiesniedz, kuri minēti otrajā un trešajā ievilkumā, precizē tādā līgumā ar kompetento iestādi, kurš jāparaksta pirmās reģistrācijas laikā, kas paredzēta 3. punktā. Kompetentā iestāde veic izlases veida pārbaudes, lai pārbaudītu, vai ievēro šādas garantijas.
2. Ja Kopienas standarti, kas izstrādāti Kopienas noteikumos, nav noteikti, un gadījumā, kas paredzēts 14. pantā, neskarot 4. pantu, galamērķa dalībvalsts, pienācīgi ievērojot Līguma vispārīgos noteikumus, drīkst pieprasīt, lai izcelsmes uzņēmums piemērotu tos standartus, kas ir spēkā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem. Izcelsmes dalībvalsts nodrošina, lai attiecīgais produkts atbilstu šīm prasībām.
3. Uzņēmēji, kam piegādāti produkti no citas dalībvalsts vai kas pilnībā sadala šādu produktu partijas
a) ja to prasa kompetentā iestāde, iepriekš reģistrējas;
b) glabā reģistru, kurā reģistrē šādas piegādes;
c) ja to prasa kompetentā iestāde, tiem jāziņo par produktu ievešanu no citas dalībvalsts tiktāl, cik vajadzīgs, lai veiktu pārbaudes, kas minētas 1. punktā;
d) uz laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem un ko precizē kompetentā iestāde, glabā veselības sertifikātus vai dokumentus, kas minēti 3. pantā, lai uzrādītu kompetentajai iestādei, ja tā to pieprasītu.
4. Sīki izstrādātas noteikumus attiecībā uz šā panta ieviešanu pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta 18. pantā.
5. Padome, rīkojoties uz Komisijas ziņojuma pamata, kam pievienoti jebkādi priekšlikumi par grozījumiem, atkārtoti izskata šo pantu trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas ieviešanas.
6. pants
1. Member States shall ensure that, during the checks carried out at the places where products from a third country may be brought into the territories, defined in Annex I to Directive 90/675/EEC ( 4 ) such as ports, airports and border inspection posts with third countries, the following measures are taken:
(a) a documentary check is made on the products' origin;
(b) products originating in the Community are subject to the rules on checks provided for in Article 5;
(c) products from third countries are subject to the rules laid down in Directive 90/675/EEC.
2. Tomēr no ►M10 1992. gada 1. jūlijs ◄ un atkāpjoties no 1. punkta, visiem produktiem, ko pārvadā ar transporta līdzekli, kas regulāri un tieši kursē starp diviem Kopienas ģeogrāfiskajiem punktiem, piemēro noteikumus attiecībā uz pārbaudēm, kuras izklāstītas 5. pantā.
7. pants
1. Ja, veicot pārbaudi sūtījuma galamērķa vietā vai tā pārvadāšanas laikā, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes atklāj
a) tādu slimību izraisītāju klātbūtni, kuras nosauktas Direktīvā 82/894/EEK ( 5 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 89/162/EEK ( 6 ), zoonozi vai slimību, vai jebkādu iemeslu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu dzīvniekiem vai cilvēkiem, vai ka attiecīgie produkti ir no apgabala, ko skārusi epizootiska slimība, tad tās, izņemot to, kas attiecas uz dzīvnieku veselības aspektiem, attiecībā uz produktiem, uz ko attiecas kāds no veidiem, kas minēti 4. pantā Direktīvā 80/215/EEK ( 7 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/660/EEK ( 8 ), liek produktu partiju iznīcināt vai izmantot kādā citā veidā, kas paredzēts Kopienas noteikumos.
Izmaksas, kas saistītas ar partijas iznīcināšanu, sedz partijas nosūtītājs vai viņa pārstāvis.
Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes bez kavēšanās pa teleksu informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju par gūtajiem atzinumiem, pieņemtajiem lēmumiem un šādu lēmumu pamatojumu.
Var piemērot aizsargpasākumus, kas paredzēti 9. pantā.
Turklāt pēc dalībvalsts lūguma un saskaņā ar kārtību, kas noteikta 17. pantā, lai izskatītu situācijas, kas nav paredzētas Kopienas tiesību aktos, Komisija var paredzēt jebkuru pasākumu, kas vajadzīgs, lai panāktu, ka dalībvalstīm ir saskaņota pieeja;
b) ka preces neatbilst nosacījumiem, kas noteikti Kopienas direktīvās, vai, ja nav lēmumu par Kopienas standartiem, kas paredzēti attiecīgās direktīvās, nosacījumiem, kas noteikti valsts standartos, tad ar noteikumu, ka veselības un dzīvnieku veselības apsvērumi to pieļauj, tās var ļaut partijas nosūtītājam vai viņa pārstāvim izvēlēties
— vai nu iznīcināt preces, vai
— izmantot preces citiem mērķiem, to skaitā nosūtīt tās atpakaļ ar izcelsmes uzņēmuma valsts kompetentās iestādes atļauju;
Tomēr, ja sertifikātā vai dokumentos atklāj pārkāpumus, jāpiešķir atvieglojumu periods partijas nosūtītājam, pirms izmanto šādu pēdējo iespēju.
2. Saskaņā ar kārtību, kas noteikta 18. pantā, Komisija sastāda sarakstu ar slimību izraisītājiem un slimībām, kas minētas 1. punktā, kā arī sīki izstrādā noteikumus šā panta piemērošanai.
8. pants
1. Gadījumos, kas noteikti 7. pantā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde bez kavēšanās sazinās ar nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus un informē pirmās dalībvalsts kompetento iestādi par veikto pārbaužu raksturu, pieņemtajiem lēmumiem un šādu lēmumu pamatojumu.
Ja pirmās dalībvalsts iestāde uzskata, ka šādi pasākumi nav atbilstoši, tad abu dalībvalstu kompetentās iestādes kopā meklē veidu un līdzekļus, kā labot situāciju; vajadzības gadījumā tas var būt saistīts ar pārbaudēm uz vietas.
Ja pārbaudēs, kas paredzētas 7. pantā, atklāj atkārtotus pārkāpumus, tad galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo par to Komisijai un pārējo dalībvalstu veterinārajiem dienestiem.
Komisija pēc galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma vai pēc savas ierosmes un ņemot vērā konstatēto pārkāpumu raksturu, var
— nosūtīt uz attiecīgo uzņēmumu pārbaudes veicējus vai
— uzdot valsts pilnvarotam veterinārārstam, kura vārds ir sarakstā, ko pēc dalībvalstu ieteikuma sastāda Komisija un kas ir pieņemams dažādajām iesaistītajām pusēm, pārbaudīt faktus attiecīgajā uzņēmumā,
— prasīt kompetentajai iestādei pastiprināti ņemt produktu paraugus no attiecīgā uzņēmuma.
Tā informē dalībvalstis par saviem atklājumiem.
Ja šādus pasākumus veic, lai novērstu to, ka uzņēmums pieļauj atkārtotus pārkāpumus, tad Komisija jebkurus izdevumus, kas radušies, piemērojot iepriekšējās daļas ievilkumus, liek iekasēt no attiecīgā uzņēmuma.
Kamēr Komisija nav sniegusi konstatējumu, nosūtītājai dalībvalstij pēc galamērķa dalībvalsts lūguma jāpastiprina to produktu pārbaudes, kuri ir no attiecīgā uzņēmuma, un, ja ir nopietns iemesls, kas saistīts ar dzīvnieku veselību vai sabiedrības veselību, jāatceļ apstiprinājums.
Savukārt galamērķa dalībvalsts var pastiprināt to produktu pārbaudes, kuri ir no tā paša uzņēmuma.
Ja pārkāpumi apstiprināti ar eksperta atzinumu pēc vienas vai abu iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma saskaņā ar kārtību, kas noteikta 17. pantā, Komisijai jāveic atbilstoši pasākumi, kas var ietvert to, ka dalībvalstīm atļauj aizliegt uz laiku ievest savā teritorijā produktus no attiecīgā uzņēmuma. Šādi pasākumi jāapstiprina vai jāpārskata tiklīdz iespējams saskaņā ar kārtību, kas noteikta 17. pantā.
Vispārīgos noteikumus attiecībā uz šā panta piemērošanu pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta 18. pantā.
2. Tās tiesības pārsūdzēt kompetento iestāžu lēmumus, kuras pastāv saskaņā ar likumiem, kas ir spēkā dalībvalstīs, šī direktīva neietekmē, izņemot gadījumus, kas minēti ceturtajā daļā ►M10 , izņemot gadījumu, uz ko attiecas ceturtā daļa ◄ .
Lēmumus, ko pieņēmusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, un šādu lēmumu pamatojumu paziņo partijas nosūtītājam vai viņa pārstāvim un nosūtītājas dalībvalsts kompetentajai iestādei.
Ja partijas nosūtītājs vai viņa pārstāvis lūdz, tad minētos lēmumus un pamatojumu viņam nosūta rakstiski, sniedzot tādas ziņas par tiesībām pārsūdzēt, kuras viņam ir pieejamas saskaņā ar likumu, kas ir spēkā galamērķa dalībvalstī, kā arī piemērojamo kārtību un termiņus.
Tomēr strīda gadījumā ►M10 ————— ◄ abas iesaistītās puses pēc savstarpējas vienošanās ilgākais viena mēneša laikā var iesniegt šādu strīdu izskatīšanai ekspertam, kura vārds ir Kopienas ekspertu sarakstā, ko sastāda Komisija; eksperta konsultāciju izmaksas sedz Kopiena.
Šādi eksperti sniedz atzinumu ne ilgāk kā 72 stundu laikā. Puses apņemas ievērot eksperta atzinumu, pienācīgi ņemot vērā Kopienas tiesību aktus veterināro jautājumu jomā.
3. Izmaksas, kas saistītas ar sūtījuma atpakaļ nosūtīšanu, preču uzglabāšanu, to novirzīšanu citai izmantošanai vai iznīcināšanu sedz sūtījuma saņēmējs.
III NODAĻA
Kopīgie noteikumi
9. pants
1. Katra dalībvalsts bez kavēšanās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, ka tās teritorijā uzliesmojušas jebkuras zoonozes, slimības vai ir citi iemesli, kas var radīt nopietnu apdraudējumu dzīvnieku vai cilvēku veselībai, izņemot to slimību uzliesmojumu, kuras minētas Direktīvā 82/894/EEK.
Izcelsmes dalībvalsts bez kavēšanās ievieš kontroles vai piesardzības pasākumus, kas paredzēti Kopienas normās, jo īpaši nosakot buferzonas, kas paredzētas šajās normās, vai paredz jebkuru citu pasākumu, ko tā uzskata par piemērotu.
Galamērķa vai tranzīta dalībvalsts, kas, veicot pārbaudi, kura minēta 5. pantā, ir atklājusi kādu no slimībām vai iemesliem, kas minēti pirmajā daļā, vajadzības gadījumā drīkst veikt drošības pasākumus, kas paredzēti Kopienas noteikumos.
Kamēr nav veikti pasākumi saskaņā ar 4. punktu un ja ir nopietns iemesls, kas saistīts ar dzīvnieku veselību vai sabiedrības veselību, galamērķa dalībvalsts drīkst veikt pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz iesaistītajiem uzņēmumiem vai, epizootiskas slimības gadījumā, attiecībā uz aizsardzības zonu, kas paredzēta Kopienas noteikumos.
Par pasākumiem, ko veic dalībvalstis, bez kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
2. Pēc 1. punkta pirmajā daļā minētas dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosinājuma viens vai vairāki Komisijas pārstāvji var vienlaikus doties uz attiecīgo vietu, lai tur sadarbībā ar kompetentajām iestādēm pārbaudītu, kādi pasākumi ir veikti, un sniegtu atzinumu par šiem pasākumiem.
3. Ja Komisija nav informēta par veiktajiem pasākumiem vai arī ja tā uzskata šos pasākumus par nepiemērotiem, tad tā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti un līdz Pastāvīgās veterinārijas komitejas sanāksmei drīkst veikt pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz produktiem no reģiona, ko skārusi epizootiska slimība, vai no attiecīgā uzņēmuma. Ziņas par šādiem pasākumiem cik iespējams drīz iesniedz Pastāvīgajā veterinārijas komitejā, lai tos apstiprinātu, grozītu vai atceltu saskaņā ar kārtību, kas noteikta 17. pantā.
4. Komisija visos gadījumos, cik iespējams drīz, atkārtoti izskata situāciju Pastāvīgajā veterinārijas komitejā. Tā paredz vajadzīgos pasākumus attiecībā uz produktiem, kas minēti 1. pantā, un, ja tas vajadzīgs situācijas dēļ, tad attiecībā uz izcelsmes produktiem vai produktiem, kas iegūti no šādiem produktiem, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 17. pantā. Komisija pārrauga situāciju un tādā pašā kārtībā groza vai atceļ pieņemtos lēmumus atkarībā no tā, kā mainās situācija.
5. Sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šā panta piemērošanu un jo īpaši zoonožu vai to iemeslu sarakstu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai, pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta 18. pantā.
10. pants
Katra dalībvalsts un Komisija ieceļ veterināro departamentu vai departamentus, kas atbild par veterināro pārbaužu veikšanu un sadarbojas ar pārējo dalībvalstu inspekcijas departamentiem.
11. pants
Dalībvalstis arī nodrošina, lai to veterināro departamentu amatpersonas, vajadzības gadījumā sadarbībā ar pārējo departamentu amatpersonām, kam ir attiecīgas pilnvaras, spētu veikt šādas darbības:
— pārbaudīt telpas, birojus, laboratorijas, instalāciju, transporta līdzekļus, rūpnīcas un iekārtas, tīrīšanas un apkopes līdzekļus, produktu ražošanas un pārstrādes procedūras un šo produktu marķēšanu, etiķetēšanu un noformēšanu,
— pārbaudīt, vai personāls atbilst prasībām, kuras noteiktas dokumentos, kas minēti A pielikumā,
— ņemt paraugus no produktiem, ko tur nolūkā uzglabāt vai pārdot, piedāvāt tirgū vai transportēt,
— pārbaudīt dokumentāro vai datormateriālu, kas attiecas uz pārbaudēm, kuras izdarītas pēc pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. panta 1. punktu.
Tādēļ tām no uzņēmumiem, kas pārbaudīti, jāsaņem vajadzīgais atbalsts sadarbībai, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus.
12. pants
1. Direktīvas 64/433/EEK ( 9 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/657/EEK ( 10 ), 8. panta 3. punktu un 10. un 11. pantu svītro.
2. Direktīvas 71/118/EEK ( 11 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/657/EEK, 5. panta 3. un 4. punktu un 9., 10. un 11. pantu svītro.
3. Direktīvā 74/461/EEK ( 12 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/489/EEK ( 13 ):
i) 5. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un 6. un 8. pantu svītro;
ii) 8.a pantā atsauces uz 8. pantu aizstāj ar atsauci uz Direktīvas 89/662/EEK 9. pantu.
4. Direktīvas 77/99/EEK ( 14 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/227/EEK ( 15 ), 7. panta 3. punktu un 12. un 16. pantu svītro.
5. Direktīvā 80/215/EEK:
i) 5. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un 6. un 7. pantu svītro;
ii) 7.a pantā atsauces uz 7. pantu aizstāj ar atsauci uz Direktīvas 89/662/EEK 9. pantu.
6. Direktīvas 85/397/EEK ( 16 ), ko groza ar Regulu (EEK) Nr. 3768/85 ( 17 ), 5. panta 3. un 4. punktu un 7., 8. un 12. pantu svītro.
7. Direktīvas 88/657/EEK 10. panta 1. un 3. punktu svītro.
8. Direktīvas 89/437/EEK ( 18 ) 8. un 9. pantu svītro.
9. Direktīvas 72/462/EEK ( 19 ) B pielikumā attiecībā uz sertifikātu pievieno šo: “Pirmā saņēmēja vārds un adrese”.
13. pants
1. Direktīvām 64/433/EEK un 71/118/EEK pievieno šādu pantu:
“19. pants
Noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 89/662/EEK ( 20 ) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, piemēro jo īpaši pārbaudēm izcelsmes vietā, to pārbaužu organizēšanai un izpildes kontrolei, kuras jāveic galamērķa dalībvalstij, un ieviešamajiem aizsargpasākumiem.
2. Direktīvām 72/461/EEK un 80/215/EEK pievieno šādu pantu:
“15. pants
Noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 89/662/EEK ( 21 ) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, piemēro jo īpaši pārbaudēm izcelsmes vietā, to pārbaužu organizēšanai un izpildes kontrolei, kuras jāveic galamērķa dalībvalstij, un ieviešamajiem aizsargpasākumiem.
3. Direktīvai 77/99/EEK pievieno šādu pantu:
“24. pants
Noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 89/662/EEK ( 22 ) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, piemēro jo īpaši pārbaudēm izcelsmes vietā, to pārbaužu organizēšanai un izpildes kontrolei, kuras jāveic galamērķa dalībvalstij, un ieviešamajiem aizsargpasākumiem.
4. Direktīvām 85/397/EEK un 88/657/EEK pievieno šādu pantu:
“18. pants
Noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 89/662/EEK ( 23 ) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, piemēro jo īpaši pārbaudēm izcelsmes valstī, to pārbaužu organizēšanai un izpildes kontrolei, kuras jāveic galamērķa dalībvalstij, un ieviešamajiem aizsargpasākumiem.
5. Direktīvai 88/437/EEK pievieno šādu pantu:
“17. pants
Noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 89/662/EEK ( 24 ) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, piemēro jo īpaši pārbaudēm izcelsmes valstī, to pārbaužu organizēšanai un izpildes kontrolei, kuras jāveic galamērķa dalībvalstij, un ieviešamajiem aizsargpasākumiem.
14. pants
►M10 —————1992. gada 31. decembrim ◄ Uz tirdzniecību ar produktiem, kas uzskaitīti B pielikumā, līdz Kopienas noteikumu pieņemšanai, piemēro kontroles noteikumus, kas paredzēti šajā direktīvā, jo īpaši tos, kuri noteikti 5. panta 2. punktā.
Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par nosacījumiem un procedūrām, kas piemērojamas tirdzniecībai ar produktiem, kuri minēti pirmajā daļā.
15. pants
Direktīvas 64/432/EEK ( 25 ) 9. pantā iekļauj šādu punktu:
“2.a Viens vai vairāki Komisijas pārstāvji pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc pašas Komisijas ierosmes var uzreiz doties uz attiecīgo vietu, lai sadarbībā ar kompetentajām iestādēm pārbaudītu veiktos pasākumus un sniegtu atzinumu par šiem pasākumiem”
.
16. pants
1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai saskaņotā veidā pamatinformāciju par veterinārajām pārbaudēm, ko veic, ievērojot šo direktīvu.
2. Komisija izskata 1. punktā minēto informāciju Pastāvīgajā veterinārijas komitejā, un tā var saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru pieņemt piemērotus pasākumus.
3. Sīki izstrādātus šā panta piemērošanas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas paziņošanas biežumu, veidu, kādā tā jāsniedz, un raksturojumu, sastāda saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.
17. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 26 ) 58. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 27 ) 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir 15 dienas.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
18. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
IV NODAĻA
Pagaidu un nobeiguma noteikumi
19. pants
▼M10 —————
2. Līdz ►M7 1996. gada 31. decembris ◄ Padome atkārtoti izskata šīs direktīvas noteikumus, pamatojoties uz tādu Komisijas ziņojumu par gūto pieredzi, kuram pievienoti attiecīgi priekšlikumi, par ko tā lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.
20. pants
Lai pakāpeniski ieviestu pārbaudes režīmu, kas paredzēts šajā direktīvā, līdz 1992. gada 31. decembrim pārvadāšanas laikā dalībvalstis var veikt
— dokumentāras pārbaudes par produktiem, kas minēti A un B pielikumā, vai par produktiem, kas importēti no trešajām valstīm,
— nediskriminējoša rakstura izlases kārtas veterinārās pārbaudes par produktiem, kas minēti B pielikumā.
▼M10 —————
22. pants
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai 1992. gada 1. jūlijā panāktu atbilstību šai direktīvai.
23. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
A PIELIKUMS
I NODAĻA
Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā ( 28 ).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 29 ).
II NODAĻA
Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un — attiecībā uz slimību izraisītājiem — īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK ( 30 ).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam ( 31 ).
B PIELIKUMS
PRODUKTI, UZ KURIEM NEATTIECAS SASKAŅOŠANA KOPIENĀ, BET UZ ŠO PRODUKTU TIRDZNIECĪBU ATTIECAS AR ŠO DIREKTĪVU PAREDZĒTĀS PĀRBAUDES
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav iekļauti ne šīs direktīvas B pielikumā, ne Direktīvas 90/425/EEK pielikumā: šos produktus precizēs saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.
( 1 ) OV C 225, 31.8.1988., 4. lpp.
( 2 ) OV C 326, 19.12.1988., 28. lpp.
( 3 ) OV L 56, 6.3.1989., 7. lpp.
( 4 ) OJ No L 373, 31. 12. 1990, p. 1.
( 5 ) OV L 378, 31.12.1987., 58. lpp.
( 6 ) OV L 61, 4.3.1989., 48. lpp.
( 7 ) OV L 47, 21.2.1980., 4. lpp.
( 8 ) OV L 382, 31.12.1988., 35. lpp.
( 9 ) OV 121, 29.7.1964., 2012./64. lpp.
( 10 ) OV L 382, 21.12.1988., 3. lpp.
( 11 ) OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp.
( 12 ) OV L 302, 31.12.1972., 24. lpp.
( 13 ) OV L 280, 3.10.1987., 28. lpp.
( 14 ) OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp.
( 15 ) OV L 93, 6.4.1989., 25. lpp.
( 16 ) OV L 226, 24.8.1985., 13. lpp.
( 17 ) OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.
( 18 ) OV L 212, 22.7.1989., 87. lpp.
( 19 ) OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.
( 20 ) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.”
( 21 ) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.”
( 22 ) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.”
( 23 ) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.”
( 24 ) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.”
( 25 ) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.
( 26 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
( 27 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 28 ) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.
( 29 ) OV L 139, 30.4.2004.
( 30 ) OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2003/42/EK (OV L 13, 18.1.2003., 24. lpp.).
( 31 ) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 808/2003 (OV L 117, 13.5.2003., 1. lpp.).