EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.2.2021

COM(2021) 87 final

2021/0048(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”

{SEC(2021) 100 final} - {SWD(2021) 37 final} - {SWD(2021) 38 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

· Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Eiropas partnerības ir vienas no galvenajām pieejām, kas izmantotas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Tās papildina pastāvošo politikas satvaru, pievēršoties globālajām problēmām un ES prioritātēm, kam ir nepieciešama kritiskā masa un ilgtermiņa redzējums, par ko vienojas attiecīgās nozares un ko tās apņemas īstenot. Lai pārvarētu klimata un vides pārmaiņu radītās problēmas, palīdzētu Eiropai kļūt par līderi tehnoloģiju attīstības jomā un panākt atvērtu stratēģisko autonomiju, kā arī nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanos, izkliedētie pētniecības un inovācijas centieni ir jāvirza uz kopīgu redzējumu par nepieciešamo pārveides procesu.

Eiropas partnerības, sadarbojoties gan ar publisko, gan ar privāto sektoru, palīdz paātrināt jaunus risinājumus, jo īpaši tos, kas var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, un palīdz panākt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tās ļauj sistemātiski sadarboties ar dažādām ieinteresētajām personām un tiešajiem lietotājiem, tostarp standartizācijas struktūrām un starptautiskiem partneriem, lai nodrošinātu, ka šos risinājumus reāli izmanto un ka ar tiem galu galā var sasniegt vērienīgos mērķus. Tās arī palīdz nostiprināt Eiropas Pētniecības telpu, saskaņojot pētniecības un inovācijas programmas, uzlabojot prasmes un palielinot Eiropas uzņēmumu apguves spējas.

·Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Apritīga biobāzēta Eiropa. Šī partnerība sniedz lielu ieguldījumu 2030. gada klimata mērķos, bruģējot ceļu uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, un palielina ražošanas un patēriņa sistēmu ilgtspēju un apritīgumu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu. Tās mērķis ir attīstīt un paplašināt ilgtspējīgu biomasas ieguvi un pārvēršanu par biobāzētiem produktiem, koncentrējoties uz dažāda mēroga biorafinēšanu un piemērojot aprites ekonomikas pieejas, piemēram, izmantojot bioloģiskos atkritumus, kas radušies lauksaimniecībā, rūpniecībā un mājsaimniecībās. Tās nolūks ir arī atbalstīt biobāzētas inovācijas izvēršanu reģionālā līmenī, aktīvi iesaistot vietējos rīcībspēkus, lai atdzīvinātu lauku, piekrastes un perifēros reģionus.

Tīra aviācija. Šī partnerība virza aviāciju uz klimatneitralitāti, paātrinot galvenokārt revolucionāru pētniecības un inovācijas risinājumu izstrādi, integrāciju un validāciju, lai šos risinājumus varētu pēc iespējas ātrāk ieviest. Tās mērķis ir arī izstrādāt īpaši efektīvu mazoglekļa gaisa kuģu nākamo paaudzi ar jauniem enerģijas avotiem, dzinējiem un sistēmām, kas tiks iegūti pētniecības un demonstrējumu posmā augstā tehnoloģiju gatavības līmenī (TRL). Atbalsts aviācijas pētniecībai un inovācijai uzlabo konkurētspēju un nodarbinātību aviācijas nozarē, kas būs īpaši svarīgi atveseļošanās kontekstā. Viens no mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam: demonstrēt revolucionāras gaisa kuģu tehnoloģiju inovācijas, kas ceļā uz mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti spēj līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Tīrs ūdeņradis. Šī partnerība paātrinās Eiropas tīra ūdeņraža tehnoloģiju vērtības ķēdes izveidi un izvēršanu, sniedzot ieguldījumu ilgtspējīgas, dekarbonizētas un pilnīgi integrētas energosistēmas izveidē un paziņojuma “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (COM(2020) 301) īstenošanā. Uzsvars tiek likts uz tīra ūdeņraža ražošanu, sadali un uzglabāšanu, kā arī piegādi grūti dekarbonizējamām nozarēm, piemēram, smagajai rūpniecībai un lielas noslodzes transporta jomai. Daži mērķi 2030. gadam: ražot tīru ūdeņradi aptuveni par 1,5–3 EUR/kg; lai to panāktu, būs jāsasniedz efektivitātes uzlabošanas un kapitālizdevumu samazināšanas 2030. gada mērķi. Tas arī paredz, ka jābūt pieejamai atjaunojamai elektroenerģijai par labu cenu un ka ūdeņradim ir iespējas iekļūt masu patēriņa tirgos, kā arī to, ka ir jāsamazina ūdeņraža lielapjoma sadales izmaksas līdz mazāk nekā 1 EUR/kg.

Eiropas dzelzceļš. Šī partnerība paātrinās novatorisku tehnoloģiju (jo īpaši digitālo un automatizācijas tehnoloģiju) izstrādi un izvēršanu, lai panāktu radikālu dzelzceļa sistēmas pārveidi un sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, piemēram, pārnestu lielu daļu no tiem 75 % iekšzemes kravas pārvadājumu, kuri tiek veikti pa autoceļiem, uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem. Partnerība izstrādās tādus risinājumus, kuri tiek plaši atbalstīti visā ES un kuru tirgus daļa līdz 2030. gadam tādējādi sasniegs līdz 75 %, uzlabojot dzelzceļa konkurētspēju un veicinot Eiropas vadošo stāvokli dzelzceļa tehnoloģiju jomā.

Global Health EDCTP3. Šī partnerība sniegs jaunus risinājumus infekcijas slimību sloga samazināšanai Subsahāras Āfrikā un nostiprinās izpētes spējas, lai sagatavotos atkārtotiem infekcijas slimību uzliesmojumiem Subsahāras Āfrikā un visā pasaulē un reaģētu uz tiem. Tās mērķi līdz 2030. gadam ir licencēt vismaz 2 jaunas veselības aizsardzības tehnoloģijas, ko izmanto cīņai ar infekcijas slimībām, un atbalstīt vismaz 100 pētniecības institūtu 30 valstīs, lai uz atkārtotām epidēmijām varētu reaģēt, iedarbīgi un ātri veicot pētījumus ar mērķi izstrādāt veselības aizsardzības tehnoloģijas cīņai ar tām.

Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva. Šī iniciatīva palīdzēs izveidot ES mēroga veselības pētniecības un inovācijas ekosistēmu, kas atvieglos zinātnisko zināšanu pārvēršanu taustāmās inovācijās. Tā palīdzēs izstrādāt drošus, iedarbīgus, uz cilvēkiem vērstus un rentablus produktus un pakalpojumus, kuru mērķis ir apmierināt būtiskas vēl neapmierinātas sabiedrības veselības vajadzības un virzīt pārnozaru inovāciju veselības aprūpes jomā, lai izveidotu tādu Eiropas veselības aprūpes nozari, kas spēj konkurēt pasaules līmenī. Tā attieksies uz profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un slimību pārvaldību. Viens no tās 2030. gada mērķiem ir sākt vismaz 30 liela mēroga pārnozaru projektu, kas vērsti uz veselības aprūpes inovācijām un kas spēj integrēt veselības aprūpes produktus vai pakalpojumus. Iniciatīva palīdzēs sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Vēža uzveikšanas plānā 4 , jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā 5 un Eiropas Zāļu stratēģijā 6 .

Svarīgas digitālās tehnoloģijas. Svarīgas digitālās tehnoloģijas aptver elektroniskos komponentus, to projektēšanu, ražošanu un integrēšanu sistēmās, kā arī programmatūru, kas nosaka, kā tie darbojas. Šīs partnerības virsmērķis ir atbalstīt visu ekonomikas un sabiedrības sektoru digitālo pārveidi, panākt, ka digitālā pārveide dod labumu Eiropai, un sekmēt Eiropas zaļā kursa īstenošanu. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka ES, izmantojusi radušās izdevības panākt tehnoloģisko suverenitāti un vairot konkurētspēju, ar savu vadošo pozīciju svarīgu digitālo tehnoloģiju jomā ir nostiprinājusi rūpniecības balstus.

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecība. Iniciatīvas mērķis ir digitāli pārveidot gaisa satiksmes pārvaldību, lai padarītu Eiropas gaisa telpu par visefektīvāko un videi draudzīgāko gaisa satiksmes telpu pasaulē un lai vairotu Eiropas aviācijas nozares konkurētspēju un sekmētu tās atkopšanos pēc Covid-19 krīzes. Mērķi cita starpā ir šādi: uzlabot savienojamību un gaisa un zemes sistēmu integrāciju un automatizāciju, palielināt gaisa telpas pārvaldības elastīgumu un mērogojamību un uzlabot bezpilota gaisa kuģu integrācijas drošību. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānā D posmam noteiktos risinājumus 6. tehnoloģiju gatavības līmenī.

Viedie tīkli un pakalpojumi. Šī partnerība atbalstīs viedo tīklu un pakalpojumu tehnoloģisko suverenitāti saskaņā ar jauno Eiropas industriālo stratēģiju un 5G kiberdrošības rīkkopu. Tās mērķis ir palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas un dot iespējas īstenot digitālo un zaļo pārkārtošanos. Covid-19 krīzes kontekstā tā atbalstīs tehnoloģijas, kas gan palīdz pārvarēt krīzi veselības jomā, gan sekmē ekonomikas atveseļošanos. Šī partnerība ļaus Eiropas dalībniekiem attīstīt tehnoloģiskās spējas, kas vajadzīgas 6G sistēmām kā nākotnes digitālo pakalpojumu pamatam ceļā uz 2030. gadu. Tā, koordinējot 5G izvēršanu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2 (EISI 2) digitalizācijas sadaļas ietvaros, palīdzēs attīstīties vadošiem 5G infrastruktūras un pakalpojumu tirgiem Eiropā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Juridiskais pamats

·Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

·stiprināt sadarbību un zināšanu apmaiņu starp galvenajiem Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas dalībniekiem, tostarp stiprināt starpdisciplīnu un pārnozaru sadarbību un uzlabot vērtības ķēžu un ekosistēmu integrāciju;

·nodrošināt Eiropas, valstu/reģionālo un industriālās pētniecības un inovācijas stratēģiju, programmu un ieguldījumu saskaņošanu ar apstiprinātajiem virzieniem un integrāciju tajos;

·radīt ieguldījumu kritisko masu kopīgajās prioritātēs un palielināt privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā;

·samazināt nozares riskus un nenoteiktību, kas ir saistīti ar ieguldījumiem pētniecības un inovācijas darbībās un jaunās tehnoloģijās/risinājumos, dalot riskus un nodrošinot ieguldījumu paredzamību.

·Proporcionalitāte

(1)tika novērtēts, vai ir pamatoti konkrētā jomā izmantot partnerības pieeju (ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar papildināmību, virzieniskumu un saikni ar stratēģiskajām prioritātēm), nevis citu veidu intervenci, kas ir pieejama pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”;

(2)ja partnerības pieeja tika atzīta par piemērotu, tad, ņemot vērā proporcionalitātes apsvērumus, tika novērtēts, ar kura veida partnerību (kopīgi plānotu, līdzfinansētu vai institucionalizētu) varētu visefektīvāk sasniegt plānotos mērķus.

·Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

·Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtējumā tika secināts, ka partnerību kopaina ir kļuvusi pārāk sarežģīta un sadrumstalota. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika izveidots kopumā aptuveni 100 pētniecības un inovācijas partnerību, un tās izmanto vidēji apmēram 25 % no pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” pieejamā budžeta; publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) izmanto aptuveni 17,5 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta. Starpposma izvērtējumā tika norādīts, ka ir jāracionalizē Eiropas pētniecības un inovācijas partnerību kopaina, jāuzlabo partnerību atvērtība un pārredzamība un jāsasaista tās ar turpmākām ES pētniecības un inovācijas stratēģiskajām prioritātēm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumiem.

·Izvērtējumā par 187. panta iniciatīvām tika norādīts, ka PPP darbības ir jāsaskaņo ar ES, valstu un reģionālo politiku. Tajā tika ieteikts pārskatīt galvenos darbības rādītājus, kā arī iekļaut plašāku ieinteresēto personu loku pārvaldības struktūrās vai iesniegtajos priekšlikumos. Tajā tika arī uzsvērta vajadzība uzlabot un pastiprināti īstenot komunikāciju, jo īpaši, lai nodrošinātu projektu rezultātu efektīvu izplatīšanu.

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

–ar dalībvalstīm apspriedās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Programmu komitejas “ēnu” stratēģiskajā sastāvā,

–no 2019. gada 11. septembra līdz 6. novembrim notika atklāta sabiedriskā apspriešana par iespējamajām institucionalizētajām partnerībām, kuru pamatā būtu LESD 185. un 187. pants, un tajā tika saņemts vairāk nekā 1600 atbilžu,

–lai sagatavotu ietekmes novērtējumus par 12 institucionalizētajām kandidātpartnerībām, notika selektīvas apspriešanās. Attiecībā uz katru kandidātpartnerību ārējs konsultants intervēja reprezentatīvu ieinteresēto personu izlasi, vaicājot viņu viedokli par ES rīcības nepieciešamību un pievienoto vērtību.

·Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

·Ietekmes novērtējums

·3.a iespēja — institucionalizētas partnerības uz LESD 185. panta pamata;

·3.b iespēja — institucionalizētas partnerības uz LESD 187. panta pamata.

·Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

·Pamattiesības

Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītās pamattiesības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

·Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

·Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

·pirmā daļa ietver visiem kopuzņēmumiem kopīgus noteikumus, kuru mērķis ir racionalizēt un saskaņot juridiskos robežnosacījumus un nodrošināt modulāru pieeju, uz kuras pamata katrs kopuzņēmums var veidot savu darbības arhitektūru;

·otrā daļa ietver noteikumus, kas attiecas tieši uz konkrētiem kopuzņēmumiem un dod nepieciešamo rīcības brīvību, lai varētu ņemt vērā darbības un politikas vajadzības;

·trešā daļa ietver nobeiguma noteikumus, kas ir piemērojami visiem kopuzņēmumiem;

·4. pants: kopuzņēmumu mērķi un principi dziļi sakņojas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķos un struktūrā un ir cieši saistīti ar ES politikas mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz saskaņoto ietekmes novērtējumu, ir noteikts kopīgu mērķu kopums;

·5. pants: darbības mērķi un uzdevumi — šajos noteikumos ir atspoguļotas Eiropas partnerībām piemērojamās prasības un īstenošanas kritēriji, tostarp vajadzība nodrošināt sistēmisku pieeju šo mērķu sasniegšanā, piekļuvi rezultātiem un uzraudzību ar mērķi sekot līdzi panākumiem ceļā uz politikas mērķiem, kā arī vairot ieinteresēto personu iekļaušanu un mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti;

·7. pants: tajā ir izklāstīts kopīgais process jaunu dalībnieku atlasei un tādējādi tiek nodrošināta pārredzamība un atklātība visā iniciatīvā, kā tas paredzēts Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā;

·11. pants: tajā ir noteikts satvars, kurš nodrošina partneru ieguldījumu visā iniciatīvas pastāvēšanas laikā un to, ka izmaksas tiek sadalītas starp ES un partneriem, kas nav Savienība; šis ir viens no partnerības pieejas pamatnosacījumiem. Šajā pantā ir noteikts, ka ieguldījumam un saistībām ir kvalitatīvi un kvantitatīvi jāpieaug, saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu. Ar to tiek ieviesta sistēmiska pieeja ieguldījumiem no nozares partneriem visās uz LESD 187. pantu balstītajās iniciatīvās, un šī pieeja nodrošina pārskatatbildību, sekmē iniciatīvu atvērtību un ir saskaņota, pārredzama un taisnīga, tai pašā laikā nodrošinot, ka iniciatīva piesaista jaunus dalībniekus;

·pakāpeniska izbeigšana: šie noteikumi ir cieši saistīti ar konkrēto mērķu sasniegšanu. 16. panta 2. punkta y) apakšpunktā ir noteikts, ka valdei ir jāsagatavo reālistisks plāns, kā iniciatīva tiks turpināta ārpus institucionalizētās partnerības, līdz 2022. gada beigām, kas ir pietiekami laicīgi, lai šos plānus varētu ņemt vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtējumā. Tam būtu jānodrošina, ka izplatīšanas pasākumi turpinās arī pēc Savienības iesaistes beigām un ka tiek veidotas saiknes ar rūpniecības un citu politiku, lai iniciatīva no pētniecības un inovācijas posma varētu pāriet pie izvēršanas posma;

·pārvaldības noteikumi saskaņo dažādo struktūru darbību kopuzņēmumos. Katru kopuzņēmumu atbalsta padomdevējas grupas, kas sniedz zinātniskas un speciālistu konsultācijas, apspriežas ar ieinteresētajām personām un iesaista dalībvalstis (ja tās nav partneres). Taču kopuzņēmumi var izvēlēties izmantot jau pastāvošas struktūras konsultatīvās funkcijas izpildei vai izveidot vienu struktūru, kas apkalpos vairākus kopuzņēmumus;

·saskaņotība un sinerģijas (5., 16., 18. un 24. pants): Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā ir teikts, ka ir nepieciešama “koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina optimālas saiknes starp tām un efektīvu sinerģiju”. Saskaņā ar to pirmajā daļā ir izklāstīts, kā kopuzņēmumiem būtu jāsadarbojas ar citām partnerībām un plašāko ekosistēmu, jo īpaši saistībā ar to un valdes uzdevumiem, valsts pārstāvju grupas lomu un ikgadējo darbības pārskatu iesniegšanu. Otrajā daļā ir uzskaitītas dažas prioritāras Eiropas partnerības, ar kurām atsevišķiem kopuzņēmumiem būtu jāizveido oficiāla un regulāra sadarbība.

2021/0048 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 8 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

tā kā:

(1)Lai sasniegtu vislielāko iespējamo Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [XXXX] 10 (“Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula”) tika izveidots politiskais un tiesiskais regulējums Eiropas partnerībām ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem. Eiropas partnerības ir nozīmīgs pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” politikas pieejas elements. Tās tiek izveidotas, lai īstenotu Savienības prioritātes, uz kurām vērsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, un nodrošinātu skaidru ietekmi ES un tās iedzīvotājiem, kuru var efektīvāk sasniegt nevis partnerība viena pati, bet gan partnerībā, īstenojot stratēģisku, partneriem kopīgu redzējumu, ko partneri apņemas īstenot.

(2)Jo īpaši Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ir svarīga nozīme stratēģisko mērķu sasniegšanā, piemēram, virzības uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un pārejas uz zaļu un digitālu Eiropu paātrināšanā, un tām būtu jāveicina atgūšanās no līdz šim nepieredzētās ar Covid-19 saistītās krīzes. Eiropas partnerības risina sarežģītus pārrobežu jautājumus, kam vajadzīga integrēta pieeja. Tās nodrošina iespēju pievērsties ar pārveidi saistītajām, sistēmiskajām un tirgus nepilnībām, kas aprakstītas šai regulai pievienotajos ietekmes novērtējumos, pulcējot plašu dalībnieku loku no vērtības ķēdēm un ekosistēmām, lai virzītos uz kopēja redzējuma īstenošanu un to pārvērstu konkrētos ceļvežos un koordinētā darbību īstenošanā. Turklāt tās ļauj mērķtiecīgi vērst centienus un resursus uz kopējām prioritātēm, lai risinātu minētos sarežģītos jautājumus.

(3)Lai īstenotu prioritātes un panāktu ietekmi, Eiropas partnerības būtu jāveido, plaši iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no visas Eiropas, tostarp rūpniecības nozari, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, fondus, kas atbalsta un/vai veic pētniecību un inovāciju. Tām arī vajadzētu būt vienam no pasākumiem, kas nostiprina sadarbību starp privātā un/vai publiskā sektora partneriem starptautiskā līmenī, arī apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, tādējādi nesot kopēju labumu cilvēkiem un uzņēmējdarbībai un vienlaikus nodrošinot, ka Savienība var īstenot savas intereses stratēģiskās jomās.

(4)Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtējumā tika atklāts, ka laika gaitā ir ieviests ievērojams partnerības instrumentu un iniciatīvu klāsts ar 7 īstenošanas veidiem un gandrīz 120 partnerību iniciatīvām, kas darbojas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Novērtējumā secināts ne vien tas, ka instrumentu un iniciatīvu lielais skaits ir radījis sarežģītu kopainu, bet arī tas, ka to spēja sniegt ieguldījumu saistītās rīcībpolitikās Savienības un valstu līmenī kopumā nav pietiekama, neraugoties uz to, ka tie rada daudzējādu pozitīvu ietekmi virzībā uz to mērķu sasniegšanu, piemēram, nosakot ilgtermiņa darba programmas, strukturējot sadarbību pētniecības un inovācijas jomā starp rīcībspēkiem, kas citādi ir izkliedēti, un piesaistot papildu ieguldījumus. Tāpēc pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietekmes novērtējumā ir noteikta vajadzība pievērsties Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanas videi un to racionalizēt, jo īpaši attiecībā uz partnerībām, kā arī pārorientēt partnerības, lai panāktu lielāku ietekmi un Savienības prioritāšu īstenošanu.

(5)Lai risinātu šīs problēmas un sasniegtu noteikto augstāko mērķi attiecībā uz Eiropas ieguldījumiem, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” būtu jānāk klajā ar ievērojamiem Komisijas politikas vienkāršojumiem un pārveidojumiem pētniecības un inovācijas partnerību jomā. Lai atspoguļotu tās sistēmiskumu, kura mērķis ir veicināt Savienības mēroga “pārveides” virzībā uz ilgtspējas mērķiem, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” būtu efektīvāk jāizmanto šīs partnerības, īstenojot stratēģiskāku, saskaņotāku un uz ietekmi vairāk vērstu pieeju.

(6)Ar Regulu (ES) 2020/852 11 ir izveidots vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru ilgtspējīgu ieguldījumu noteikšanas kontekstā konstatē, vai saimnieciska darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Ar to ir izveidota vienota atsauce, kuru ieguldītāji, bankas, nozare un pētnieki var izmantot, ieguldot projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi un kas nerada būtisku kaitējumu ne klimatam, ne videi. Tā ir atsauce zaļiem ieguldījumiem Savienībā.

(7)Attiecīgā gadījumā partnerībām būtu jāņem vērā tehniskās pārbaudes kritēriji atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 3. pantam un princips “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši regulas 17. pantam kā instruments, ar kuru uzlabot savu projektu gatavību un piekļuvi zaļajam finansējumam, kam būs būtiska nozīme to nodrošināto inovatīvo tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanā tirgū un plašākā izvēršanā. Tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir zinātniski pierādījumi. Partnerību īstenotajai pētniecībai un inovācijai vajadzētu būtiski palīdzēt uzņēmējiem sasniegt vai pārsniegt regulā noteiktos standartus un robežvērtības un pastāvīgi nodrošināt tehniskās pārbaudes kritēriju aktualitāti un atbilstību Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(8)Pamatojoties uz Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu, vajadzētu būt iespējai izveidot trīs dažādu veidu Eiropas partnerības, proti, “līdzfinansētas”, “kopīgi plānotas” un “institucionalizētas” partnerības. Institucionalizētu partnerību izveides nolūkā būtu jāizstrādā jauni Savienības tiesību akti un jāizveido speciālas īstenošanas struktūras atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 185. vai 187. pantam.

(9)Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā ir noteiktas astoņas prioritāras jomas, kurās varētu ierosināt institucionalizētas partnerības. Šajās prioritārajās jomās ir ierosinātas vairākas iniciatīvas institucionalizētām partnerībām, un uz deviņām no tām attiecas šī regula.

(10)Kopuzņēmumu veiktās pētniecības un inovācijas darbības būtu jāfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Lai sasniegtu maksimālu ietekmi, kopuzņēmumiem būtu jāattīsta cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un finansējuma instrumentiem, jo īpaši tiem, kas atbalsta inovatīvu risinājumu izvēršanu, izglītību un reģionālo attīstību, lai palielinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazinātu nelīdzsvarotību.

(11)Ņemot vērā jauno politikas pieeju attiecībā uz Eiropas partnerībām, un jo īpaši institucionalizētām Eiropas partnerībām, ir vajadzīgs jauns veids, kā izveidot tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tās darbotos. Lai gan uz LESD 187. panta pamata pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vajadzībām izveidoto kopuzņēmumu īstenošana ir izrādījusies veiksmīga, tā ir vēl vairāk jāuzlabo. Tāpēc šīs regulas mērķis ir palielināt īstenošanas saskaņotību, efektivitāti, lietderību un vērstību uz ietekmi, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus un pieredzi, kas gūta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanā, saskaņotā veidā pārvēršot noteikumos, kas ir kopīgi visiem kopuzņēmumiem. Tās mērķis ir veicināt sadarbības un sinerģijas izveidi starp Eiropas partnerībām, tādējādi pilnībā izmantojot to savstarpējās saiknes organizatoriskā līmenī. Kopuzņēmumiem būtu jāmeklē iespējas, kā iesaistīt citu Eiropas partnerību pārstāvjus apspriedēs to darba programmu izstrādē, jāapzina jomas, kurās ar papildinošām vai kopīgām darbībām problēmas tiktu risinātas efektīvāk un lietderīgāk, jāizvairās no pārklāšanās, jāsaskaņo savu darbību termiņi un jānodrošina piekļuve rezultātiem un citiem attiecīgiem zināšanu apmaiņas līdzekļiem.

(12)Pēc tam kad ir noteiktas sinerģijas starp kopuzņēmumiem, tiem būtu jātiecas noteikt budžeta daļas, kas būtu jāizmanto papildinošām vai kopīgām darbībām starp kopuzņēmumiem. Šīs regulas mērķis ir arī uzlabot noteikumu efektivitāti un saskaņotību, pastiprinot operatīvo sadarbību un izpētot iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus, tostarp, izveidojot kopēju atbalsta biroju, kam būtu jānodrošina kopuzņēmumiem horizontāla atbalsta funkcijas. Kopējam atbalsta birojam būtu jāatvieglo lielākas ietekmes un saskaņotības panākšana kopējos jautājumos, vienlaikus saglabājot noteiktu elastīguma pakāpi, lai apmierinātu katra kopuzņēmuma īpašās vajadzības. Šī struktūra būtu jāizveido, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās, kas kopīgi jānoslēdz kopuzņēmumiem. Kopējā atbalsta biroja funkcijām būtu jāaptver koordinācijas un administratīvā atbalsta funkcijas jomās, kurās atbilstoši tā izvērtējumam tas ir atzīts par efektīvu un izmaksu ziņā lietderīgu, un būtu jāņem vērā nepieciešamība izpildīt katram atsevišķajam kredītrīkotājam piemērojamo pārskatatbildības prasību. Juridiskajai struktūrai vajadzētu būt tādai, lai pēc iespējas labāk tiktu apmierinātas kopuzņēmumu kopējās vajadzības, nodrošināta to cieša sadarbība un izpētītas visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas partnerībām un līdz ar to starp dažādajām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, kā arī starp pārējām kopuzņēmumu pārvaldītajām programmām.

(13)Ietekmes novērtējumos par katru kopuzņēmumu, ko izveido ar šo regulu, ir sniegti pierādījumi, kas pamato partnerību īstenošanu saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu, kura paredz, ka tās īstenojamas tikai tad, ja ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp cita veida Eiropas partnerībām, nebūtu iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo ietekmi un ja šādu īstenošanu pamato ilgtermiņa perspektīva un augsts integrācijas līmenis.

(14)Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir ieviesta stratēģiskāka, saskaņotāka un vairāk uz ietekmi vērsta pieeja Eiropas partnerībām, izmantojot atziņas, kas gūtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtējumā. Atbilstoši jaunajam vērienam šīs regulas mērķis ir efektīvāk izmantot institucionalizētas Eiropas partnerības, jo īpaši, pievēršoties skaidriem mērķiem, rezultātiem un ietekmei, ko var sasniegt līdz 2030. gadam, un nodrošinot skaidru ieguldījumu saistītajās Savienības politikas prioritātēs un rīcībpolitikās. Ciešai sadarbībai un sinerģijai ar citām attiecīgām iniciatīvām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, jo īpaši ar citām Eiropas partnerībām, ir svarīga nozīme lielākas ietekmes panākšanā un rezultātu pārņemšanas nodrošināšanā. Novērtējot kopējo ietekmi, papildus partneru ieguldījumiem un kopuzņēmumu piesaistītajiem ieguldījumiem būtu jāņem vērā plašāki ieguldījumi, kas palīdz sasniegt to mērķus.

(15)Šīs regulas pamatā ir Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktie principi un kritēriji, tostarp atvērtība un pārredzamība, spēcīgs sviras efekts un visu iesaistīto pušu ilgtermiņa saistības. Viens no šīs regulas mērķiem ir nodrošināt iniciatīvu atvērtību plašam subjektu lokam, tostarp jaunpienācējiem. Partnerībām vajadzētu būt atvērtām jebkuram subjektam, kas vēlas un spēj strādāt, lai sasniegtu kopējo mērķi, un veicināt ieinteresēto personu plašu un aktīvu dalību to darbībās, dalībnieku sastāvā un pārvaldībā, un nodrošināt, ka rezultāti nāk par labu visiem eiropiešiem, jo īpaši, plaši izplatot rezultātus un īstenojot pirmsizvēršanas darbības visā Savienībā.

(16)Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, kopuzņēmumu darba programmām vajadzētu būt piemērojamiem Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [16. pantā] izklāstītajiem pasākumiem.

(17)Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [III pielikumā] ir noteikts, ka finansiālais ieguldījums un/vai ieguldījums natūrā, kurš saņemts no partneriem, kas nav Savienība, būs vismaz 50 % apmērā un tas var sasniegt 75 % no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām. Attiecīgi šajā regulā vajadzīgais ieguldījums no kopuzņēmumu dalībniekiem būtu jānosaka tādā pašā līmenī kā Savienības ieguldījums vai augstākā līmenī. Savienībai vajadzētu būt iespējai samazināt savu ieguldījumu, ja dalībnieki, kas nav Savienība, nepilda savas saistības.

(18)Atbilstoši Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktajiem mērķiem viens no institucionalizētu partnerību izveides priekšnosacījumiem ir nodrošināt partneru ieguldījumu visā iniciatīvu pastāvēšanas laikā. Šajā saistībā privātiem partneriem ievērojama daļa to ieguldījuma būtu jāsniedz kā ieguldījumi natūrā kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai. Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai īstenot pasākumus, lai veicinātu šos ieguldījumus, izmantojot savas darba programmas, jo īpaši samazināt finansējuma likmes. Šiem pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz kopuzņēmuma īpašajām vajadzībām un pamatā esošajām darbībām. Pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai ieviest papildu nosacījumus, kas paredz kopuzņēmuma dalībnieka vai tā sastāvā esošo vai saistīto subjektu dalību, pievēršoties darbībām, kurās kopuzņēmuma industriālie partneri var ieņemt svarīgu lomu, piemēram, plaša mēroga demonstrējumiem un paraugprojektiem, un ieguldīt vairāk samazinātu finansējuma likmju dēļ. Izpilddirektoram būtu jāuzrauga dalībnieku dalības līmenis, lai valde varētu veikt attiecīgas darbības, nodrošinot līdzsvaru starp partneru saistībām un atvērtību. Pienācīgi pamatotos gadījumos kapitāla izmaksas, kas saistītas ar, piemēram, liela mēroga demonstrējumiem vai paraugprojektiem, var uzskatīt par attiecināmām izmaksām atbilstoši piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

(19)Saskaņā ar principu par ieguldījuma godīgu sadalījumu starp kopuzņēmumu dalībniekiem finansiālais ieguldījums kopuzņēmumu administratīvajās izmaksās būtu vienādi jāsadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav Savienība. Atkāpes no šā principa būtu jāapsver tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja, ņemot vērā kopuzņēmuma dalībnieka, kas nav Savienība, lielumu vai dalībnieku struktūru, ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), būtu tik augsts, ka tas ievērojami mazinātu stimulu kļūt vai palikt par kopuzņēmuma dalībnieka sastāvā esošu vai ar to saistītu subjektu. Šādos gadījumos dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma minimālajam īpatsvaram kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, un MVU ieguldījumam vajadzētu būt ievērojami mazākam nekā lielāku sastāvā esošu vai saistītu subjektu ieguldījumam. Kad ir sasniegta dalības kritiskā masa, kas ļauj ieguldīt vairāk nekā 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, gada ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu būtu jāsaglabā vai jāpalielina, lai pakāpeniski palielinātu dalībnieku, kas nav Savienība, daļu kopējā ieguldījumā kopuzņēmuma gada administratīvajās izmaksās. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā.

(20)Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula nosaka, ka partneriem ir jāapliecina savas ilgtermiņa saistības, tostarp jānodrošina publisko un/vai privāto ieguldījumu minimums. Attiecīgi Savienībai šajā regulā ir jānosaka dibinātāji, kas ir dalībvalstīs vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs iedibināti subjekti vai starptautiskas organizācijas. Tomēr vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai pēc kopuzņēmumu izveidošanas papildināt to dalībnieku bāzi ar asociētiem dalībniekiem, kas atlasīti atklātās un pārredzamās procedūrās, jo īpaši ņemot vērā jaunās tehnoloģiskās norises vai papildu valstu pievienošanos programmai “Apvārsnis Eiropa”. Arī tiesību subjektiem, kas ir ieinteresēti atbalstīt kopuzņēmumu mērķus savās konkrētajās pētniecības jomās, nekļūstot par dalībniekiem, būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par šo kopuzņēmumu ieguldījuma partneriem.

(21)Kopuzņēmuma izveide nodrošina savstarpēji izdevīgu publiskā un privātā sektora partnerību iesaistītajiem dalībniekiem, arī veicinot noteiktību par būtiskiem budžeta piešķīrumiem attiecīgajām nozarēm septiņu gadu periodā. Kļūšana par dibinātāju vai asociēto dalībnieku, vai par vienu no to sastāvā esošajiem vai saistītajiem subjektiem ļauj tieši vai ar nozares pārstāvju starpniecību iegūt ietekmi kopuzņēmuma valdē. Valde ir kopuzņēmuma lēmumu pieņēmēja struktūra, kas lemj par partnerības ilgtermiņa stratēģisko virzienu, kā arī tās gada prioritātēm. Tāpēc dibinātājiem un asociētajiem dalībniekiem — kas attiecīgā gadījumā pārstāv to sastāvā esošos subjektus — vajadzētu būt iespējai sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma darba programmu un prioritāšu noteikšanā, pieņemot un, iespējams, grozot stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kā arī pieņemot gada darba programmu, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam un saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām.

(22)Ir lietderīgi, ka dalībnieki, kas nav Savienība, savu apņemšanos īstenot šo regulu apliecina ar saistību vēstuli. Minētajām saistību vēstulēm vajadzētu būt juridiski spēkā esošām visā iniciatīvas pastāvēšanas laikā, un kopuzņēmumam un Komisijai tās būtu cieši jāuzrauga. Kopuzņēmumiem būtu jārada tāda juridiskā un organizatoriskā vide, kas ļauj dalībniekiem īstenot savas saistības, un vienlaikus būtu jānodrošina pastāvīga iniciatīvas atvērtība un pārredzamība tās īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un dalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

(23)Turpmāka vienkāršošana ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stūrakmens. Šajā saistībā vajadzētu būt vienkāršotam ziņošanas mehānismam partneriem, kuriem vairs nav jāziņo par neattiecināmām izmaksām. Ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai būtu jāuzskaita, pamatojoties tikai uz attiecināmajām izmaksām. Tas ļauj automātiski aprēķināt ieguldījumus natūrā darbības izmaksu segšanai, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” IT rīkus, samazina administratīvo slogu partneriem un palielina ieguldījuma paziņošanas mehānisma efektivitāti. Kopuzņēmumiem būtu cieši jāuzrauga ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai, un valdes izpilddirektoram būtu jāsagatavo regulāri ziņojumi, lai noteiktu, vai progress mērķrādītāju sasniegšanā attiecībā uz ieguldījumiem natūrā ir pietiekami apmierinošs. Valdei būtu jānovērtē dalībnieku, kas sniedz ieguldījumu darbības izmaksu segšanai, centieni un sasniegtie rezultāti, kā arī citi faktori, piemēram, MVU dalības līmenis un iniciatīvas pievilcīgums jaunpienācējiem. Vajadzības gadījumā tai būtu jāveic atbilstoši stāvokļa uzlabošanas un korektīvi pasākumi, ņemot vērā atvērtības un pārredzamības principus.

(24)Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina sistemātiska iespēja un stimuls dalībniekiem, kas nav Savienība, apvienot to pētniecības un inovācijas darbības ar kopuzņēmuma darbībām. Papildu darbībām nebūtu jāpiešķir finansiāls atbalsts no kopuzņēmuma. Tomēr tās var uzskaitīt kā dalībnieku ieguldījumu natūrā, ja tās sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā un tām ir tieša saikne ar tā darbībām. Šādu saikni var konstatēt, ja tiek pārņemti rezultāti no netiešām darbībām, ko finansējis kopuzņēmums vai tā priekšteces iniciatīvas, vai tiek pierādīta ievērojama Savienības pievienotā vērtība. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētāki noteikumi par papildu darbību jomu katram kopuzņēmumam, ciktāl tas ir nepieciešams vēlamā virzieniskuma un ietekmes sasniegšanai. Kopuzņēmumu valdei turklāt būtu jāizlemj, vai ieguldījumu vērtības noteikšanai ir nepieciešams izmantot vienkāršošanas metodes, piemēram, fiksētas summas vai vienības izmaksas, lai panāktu vienkāršošanu, izmaksu lietderību un konfidenciālu komerciālu datu aizsardzību atbilstošā līmenī.

(25)Kopuzņēmumu vadībai būtu jānodrošina, ka to lēmumu pieņemšanas procesi ir piemēroti strauji mainīgajai sociālekonomiskajai un tehnoloģiju videi un globālajiem izaicinājumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto zinātība, padoms un atbalsts no visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai efektīvi īstenotu savus uzdevumus un nodrošinātu sinerģiju Savienības un valstu līmenī. Tāpēc kopuzņēmumiem vajadzētu būt pilnvarotiem izveidot padomdevējas struktūras, kas tiem sniedz speciālistu konsultācijas un veic jebkādus citus konsultatīvus uzdevumus, kuri nepieciešami kopuzņēmumu mērķu sasniegšanai. Izveidojot padomdevējas struktūras, kopuzņēmumiem būtu jānodrošina līdzsvarota ekspertu pārstāvība kopuzņēmuma darbību jomā, arī dzimumu līdzsvars. Šo struktūru sniegtajās konsultācijās būtu jāatspoguļo zinātniskais skatījums, kā arī valsts un reģionālo iestāžu un citu kopuzņēmuma ieinteresēto personu redzējums.

(26)Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot padomdevēju struktūru ar zinātnisko konsultāciju funkciju. Minētajai struktūrai vai tās locekļiem būtu jāspēj sniegt neatkarīgas zinātniskās konsultācijas un atbalstu attiecīgajam kopuzņēmumam. Zinātniskajām konsultācijām jo īpaši būtu jāattiecas uz gada darba plāniem, papildu darbībām, kā arī vajadzības gadījumā uz jebkuru citu kopuzņēmuma uzdevumu aspektu.

(27)Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina, ka dalībvalstis tiek pietiekami informētas par kopuzņēmumu darbībām, ka tās var sniegt savlaicīgu informāciju par dalībvalstīs veiktajām darbībām un ka tām ir iespēja sniegt ieguldījumu sagatavošanās un lēmumu pieņemšanas procesos. Šāds dialogs ar dalībvalstīm ir īpaši svarīgs saistībā ar sinerģiju un vajadzību nodrošināt centienu un darbību saskaņošanu valstu, reģionālā, Savienības un Eiropas līmenī, lai radītu lielāku ietekmi. Kopuzņēmumiem, kuros ne tieši, ne netieši nepiedalās dalībvalstis kā partneres, būtu jāizveido valsts pārstāvju grupa, kuras mērķis ir saskaņot kopuzņēmumu darbības ar rīcībpolitikām un darbībām, ko īsteno valsts un reģionālā līmenī. 

(28)Lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi ir informēti par visas vērtības ķēdes ieinteresēto personu nostāju un viedokļiem to attiecīgajās jomās, kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot savas attiecīgās ieinteresēto personu padomdevējas grupas, ar kurām apspriesties par horizontāliem aspektiem vai īpašiem jautājumiem atbilstoši katra kopuzņēmuma vajadzībām. Šādām grupām vajadzētu būt atvērtām visām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, tostarp organizētām interešu grupām un starptautiskām interešu grupām no dalībvalstīm, asociētajām valstīm, kā arī no citām valstīm, kas aktīvi darbojas kopuzņēmuma jomā.

(29)Kopuzņēmumiem būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot savām attiecīgajām struktūrām visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus.

(30)Kopuzņēmumi būtu jāievieš, izmantojot tādu struktūru un noteikumus, kas veicina efektivitāti un nodrošina vienkāršošanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumiem būtu jāpieņem to vajadzībām atbilstoši finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12 71. pantu.

(31)Kopuzņēmumu darbības īstenošanā būtu jābalstās uz kritērijiem, kas attiecībā uz institucionalizētām partnerībām noteikti Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā. Atbalstam būtu jāizmanto Komisijas pārvaldītie elektroniskie līdzekļi. Informācijai, kas saistīta ar kopuzņēmumu finansētajām netiešajām darbībām, tostarp rezultātiem, ir būtiska nozīme Savienības rīcībpolitiku vai programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzīšanā un izvērtēšanā. Tāpēc kopuzņēmumiem būtu jānodrošina, ka Savienības iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām ir piekļuve visai informācijai, kas saistīta ar to finansētajām netiešajām darbībām, tostarp netiešajās darbībās iesaistīto finansējuma saņēmēju rezultātiem. Šādas piekļuves tiesības būtu jāattiecina tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu, un tām būtu jāatbilst piemērojamajiem konfidencialitātes noteikumiem. Būtu jāpiešķir Savienības iestāžu un Savienības struktūru, biroju vai aģentūru darbiniekiem piekļuve šai informācijai, ievērojot atbilstošus IT drošības un informācijas drošības standartus, kā arī nepieciešamības un samērīguma principus.

(32)Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmumi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, būtu jāatbilst Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā izklāstītajiem noteikumiem. Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, pamatojoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto Komisijas sagatavotais korporatīvā dotāciju nolīguma paraugs. Attiecībā uz termiņu, kurā var iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu, kā minēts Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [36. panta 4. punktā], būtu jāņem vērā inovācijas ciklu ilgums jomās, ko aptver attiecīgie kopuzņēmumi.

(33)Viens no kopuzņēmumu galvenajiem mērķiem ir sekmēt Savienības ekonomiskās spējas un jo īpaši tās zinātnisko un tehnoloģisko suverenitāti. Turklāt atgūšanās pēc pandēmijas izgaismo vajadzību ieguldīt svarīgās tehnoloģijās, tādās kā 5G, mākslīgais intelekts, mākoņdatošana, kiberdrošība un zaļās tehnoloģijas, un palielināt šo tehnoloģiju vērtību Savienībā. Šajā saistībā svarīga loma būs visu dalībnieku radītajiem rezultātiem, un visi dalībnieki — pat tie, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu, — gūs labumu no Savienības finansējuma, izmantojot projektā radītos rezultātus un ar tiem saistītās piekļuves tiesības. Tāpēc, lai aizsargātu Savienības intereses, kopuzņēmumu tiesības iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem būtu jāattiecina arī uz dalībniekiem, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu. Īstenojot šīs tiesības iebilst, kopuzņēmumam būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp Savienības interesēm un finansējumu nesaņēmušo dalībnieku pamattiesību aizsardzību attiecībā uz rezultātiem saskaņā ar samērīguma principu, ņemot vērā, ka šie dalībnieki nav saņēmuši nekādu Savienības finansējumu darbībai, kurā radīti attiecīgie rezultāti.

(34)Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046.

(35)Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu pušu administratīvais slogs. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un pārmērīgas dokumentēšanas un pārskatu sniegšanas. Šajā regulā paredzētās Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas būtu jāveic saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu un citām attiecīgām Savienības finansējuma programmām.

(36)Visā izdevumu ciklā Savienības un kopuzņēmumu pārējo dalībnieku finanšu intereses būtu jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, ieskaitot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto un nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvos un finansiālos sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. Ņemot vērā dažu kopuzņēmumu īstenoto darbību īpašo raksturu, kura dēļ tās pakāpeniski jāizbeidz vairāku gadu garumā, vajadzētu būt iespējai Komisijas un attiecīgā kopuzņēmuma daudzgadu budžeta saistības sadalīt gada maksājumos. Šajā saistībā 3. panta 1. punkta b), d) un h) apakšpunktā minēto kopuzņēmumu budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Līdz 2024. gada 31. decembrim šo budžeta saistību kopējā summa nepārsniedz 50 procentus no maksimālā Savienības ieguldījuma, kas noteikts 10. pantā un 145. pantā. No 2025. gada 1. janvāra vismaz 20 procenti no atlikušo gadu kopējā budžeta netiek segti no gada maksājumiem.

(37)Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu, to budžeta izpildi būtu jāturpina apstiprināt atsevišķi. Revīzijas palātai būtu jārevidē pārskati un to pamatā esošo darījumu likumība un pareizība.

(38)Saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [8. panta 2. punkta c) apakšpunktu] kopuzņēmumiem vajadzētu būt skaidrai dzīves cikla pieejai. Lai pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, kopuzņēmumi būtu jāizveido uz laiku līdz 2031. gada 31. decembrim, lai tie varētu īstenot savus pienākumus attiecībā uz dotāciju īstenošanu līdz pēdējo uzsākto netiešo darbību pabeigšanai.

(39)Saistībā ar Eiropas Komisijas prioritāti “Eiropas zaļais kurss” 13 , ko atbalsta ar pārskatīto Savienības Bioekonomikas stratēģiju 14 , ES Biodaudzveidības stratēģiju 15 , paziņojumu “Tīru planētu — visiem!” 16 , aprites ekonomikas rīcības plānu 17 un jauno paziņojumu “No lauka līdz galdam” 18 , Eiropas biobāzētu produktu nozarei, tostarp MVU, reģioniem un primārajiem ražotājiem, būtu jākļūst klimatneitrālai, apritīgākai un ilgtspējīgākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaules mērogā. Spēcīga, resursefektīva un konkurētspējīga biobāzēta inovāciju ekosistēma var mazināt atkarību no neatjaunojamām fosilajām izejvielām un minerālresursiem un paātrināt to aizstāšanu. Tā var attīstīt atjaunojamus biobāzētus produktus, materiālus, procesus un barības vielas no atkritumiem un biomasas, īstenojot uz ilgtspēju un apriti vērstu inovāciju. Šāda ekosistēma var arī radīt vērtību no vietējām izejvielām, tostarp atkritumiem, atlikumiem un blakusplūsmām, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomikas izaugsmi un attīstību visā Savienībā — ne tikai pilsētu teritorijās, bet arī lauku un piekrastes teritorijās, kur tiek ražota biomasa un kas bieži vien ir perifērie reģioni, kuri reti gūst labumu no rūpnieciskās attīstības.

(40)Biorūpniecības kopuzņēmums, kas izveidots pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ir pievērsies ilgtspējīgai resursu izmantošanai, jo īpaši resursietilpīgās un lielas ietekmes nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, tekstilizstrādājumu ražošana un būvniecība, jo īpaši pievēršoties arī vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem, ražotnēm un rūpnīcām. Tā starpposma izvērtējumā, kas publicēts 2017. gada oktobrī, bija ietverts stingrs 34 ieteikumu kopums, un šie ieteikumi ir atspoguļoti ar šo regulu izveidotā kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” uzbūvē. Kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” nav biorūpniecības kopuzņēmuma tiešs turpinājums, bet drīzāk programma, kuras pamatā ir tās priekšteča panākumi un kurā ir novērstas tā nepilnības. Atbilstoši ieteikumiem kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāiesaista plašāks ieinteresēto personu loks, tostarp primārais sektors (lauksaimniecība, akvakultūra, zvejniecība un mežsaimniecība), kā arī atkritumu, atlikumu un blakusplūsmu nodrošinātāji, reģionālas iestādes un ieguldītāji, lai novērstu tirgus nepilnības un neilgtspējīgus biobāzētus procesus. Lai kopuzņēmums sasniegtu savus mērķus, tam būtu jāfinansē tikai tādi projekti, kuros ievēro apritīguma, ilgtspējas un planētas iespēju robežu principus.

(41)Kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāizveido izvēršanas grupas, kam būtu jādarbojas kā padomdevējām struktūrām un būtu aktīvi jāpiedalās stratēģiskajās apspriedēs, kurās nosaka partnerības darba kārtību. Ir svarīgi iekļaut minētās padomdevējas struktūras pārvaldības struktūrā, lai nodrošinātu plašāku dalību un lielākus privātos ieguldījumus apritīgajā biobāzētu produktu nozarē. Izvēršanas grupām jo īpaši būtu jāsniedz atbalsts stratēģiskajās valdes sanāksmēs, kurās rūpnieciskie līderi un ieinteresēto personu pārstāvji kopā ar Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem pievienojas pastāvīgajai valdei, lai apspriestu un noteiktu partnerības stratēģisko virzienu.

(42)Tīras aviācijas kopuzņēmuma galvenajam mērķim vajadzētu būt sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi to pēc iespējas drīzākai izvēršanai, tādējādi būtiski palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa vērienīgos ietekmes uz vidi mazināšanas mērķus, proti, samazināt emisijas par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Šo mērķi var sasniegt tikai, paātrinot un optimizējot pētniecības un inovācijas procesus aeronautikā un uzlabojot Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē. Tīras aviācijas kopuzņēmumam būtu arī jānodrošina, ka tīrāka aviācija joprojām ir droša un efektīva pasažieru un preču pārvadāšanai pa gaisu.

(43)Tīras aviācijas kopuzņēmums izmanto pieredzi, kas gūta no kopuzņēmumiem “Clean Sky” un “Clean Sky 2”. Jaunajai partnerībai būtu jāizvirza vērienīgāki mērķi, īpaši pievēršoties progresīvu demonstrējumu izstrādei. Atbilstoši kopuzņēmuma “Clean Sky 2” starpposma izvērtējuma konstatējumiem jaunai iniciatīvai būtu jānodrošina, ka ikvienam demonstrējumam ir darbības pamatojums, lai izstrādātās tehnoloģijas patiešām varētu “pēc iespējas drīzāk izvērst”, kas ir viena no pamatprioritātēm. Tāpēc jaunajai iniciatīvai vajadzētu koncentrēties uz tās individuālo izmantošanas mērķu pamanāmības palielināšanu un kopuzņēmuma uzraudzības, pārvaldības un ziņošanas spēju nostiprināšanu, lai atspoguļotu to pētniecības un inovācijas centienu sarežģītību, kas vajadzīgi, lai partnerība sasniegtu savus mērķus.

(44)Tīras aviācijas kopuzņēmumam vajadzētu būt balstītam uz daudzveidīgu dalībnieku bāzi, kurā apvienots plašs ieinteresēto personu un ideju loks. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu ierosināt idejas un pieteikties potenciālajiem dalībniekiem 19 . Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(45)Lai palielinātu un paātrinātu Tīras aviācijas kopuzņēmuma un kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” veikto pētniecības un inovācijas darbību ietekmi uz emisiju samazināšanas efektivitāti un aviācijas nozares digitalizāciju, tiem partnerības darbā būtu jātiecas izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA), nodrošinot zināšanu par jaunām izstrādātām tehnoloģijām agrīnu apmaiņu. Tas būs svarīgi, lai paātrinātu pārņemšanu tirgū, veicinot izrietošo produktu un pakalpojumu sertifikācijas procesu, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1139 20 .

(46)Lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, Tīras aviācijas kopuzņēmuma Valstu pārstāvju grupas dalībniekiem būtu jāizpēta iespējas sniegt finansiālu atbalstu valsts līmenī izciliem priekšlikumiem, kurus Tīras aviācijas kopuzņēmums nav atlasījis finansējumam pārāk lielā iesniegto priekšlikumu skaita dēļ.

(47)Eiropai ir sarežģīts uzdevums uzņemties vadību to izmaksu internalizēšanā gaisa transporta darbības modelī, kuras sabiedrībai radījušas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vienlaikus turpināt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas produktiem pasaules tirgū. Tāpēc Tīras aviācijas kopuzņēmumam būtu jāatbalsta Eiropas pārstāvji starptautiskajā standartizācijā un starptautiskajos likumdošanas centienos.

(48)Pēdējos piecos gados ir ievērojami palielinājusies interese par ūdeņradi — visas dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas Pušu konferences (COP21) Parīzes nolīgumu. Komisija 2019. gada beigās iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu samazinājušās līdz nullei. Starp prioritārajām jomām ir tīrs ūdeņradis, kurināmā elementi, citi alternatīvi kurināmā veidi un enerģijas uzglabāšana. Ūdeņradim ir pievērsta liela uzmanība 2020. gada jūlija paziņojumos “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” un “ES Energosistēmas integrācijas stratēģija”, kā arī nesen izveidotajā Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansē, kurā apvienojušās visas ieinteresētās personas, lai apzinātu tehnoloģiju vajadzības, ieguldījumu iespējas un regulatīvos šķēršļus tīra ūdeņraža ekosistēmas veidošanai Savienībā.

(49)Kopš 2008. gada ir atbalstītas speciālas pētniecības un inovācijas darbības saistībā ar ūdeņraža lietojumiem, galvenokārt ar kurināmā elementu un ūdeņraža kopuzņēmumu (kopuzņēmums FCH un kopuzņēmums FCH 2) starpniecību Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī tradicionālos sadarbības projektos, kas aptver visus ūdeņraža vērtības ķēdes posmus/jomas. Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam būtu jānostiprina un jāintegrē Savienības zinātniskā spēja paātrināt tirgum gatavu progresīvu tīra ūdeņraža lietojumu izstrāde un uzlabošana, aptverot tiešos lietojumus enerģijas, transporta, ēku un rūpniecības jomā. Tas būs iespējams tikai tad, ja to apvienos ar Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes, jo īpaši MVU, konkurētspējas nostiprināšanu.

(50)Lai sasniegtu Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma zinātniskos mērķus, būtu jāsniedz visām attiecīgajām nozarēm, ko ietekmē ūdeņraža ekonomika, iespēja iesaistīties tā stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas sagatavošanā un īstenošanā. Būtu arī jāiesaista publiskais sektors, jo īpaši reģionālās un valsts iestādes (pēdējās minētās atbild par klimata rīcībpolitiku un ar tirgus mehānismiem saistītu pasākumu izveidi), lai novērstu plaisu starp tirgum gatavu tehnoloģiju izstrādi un to pārņemšanu plašā mērogā.

(51)Tā kā ūdeņradi var izmantot par degvielu, enerģijas nesēju un arī enerģijas uzglabāšanai, ir svarīgi, lai tīra ūdeņraža partnerība nodibinātu strukturētu sadarbību ar daudzām citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerībām, jo īpaši attiecībā uz tiešo lietojumu. Tīra ūdeņraža partnerībai būtu jāmijiedarbojas jo īpaši ar nulles emisiju autotransporta un ūdens transporta, Eiropas dzelzceļa, tīras aviācijas, planētai draudzīgas pārstrādes rūpniecības un tīra tērauda partnerību. Šajā nolūkā būtu jāizveido struktūra, kas ziņo valdei, lai nodrošinātu sadarbību un sinerģiju starp šīm partnerībām ūdeņraža jomā. Tīra ūdeņraža iniciatīva būtu vienīgā partnerība, kas vērsta uz ūdeņraža ražošanas tehnoloģijām. Sadarbība ar tiešo lietojumu partnerībām būtu jo īpaši jāvērš uz tehnoloģijas demonstrēšanu un specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(52)Dzelzceļi sniedz ieguldījumu Eiropas vienotajā transporta telpā (SETA) un ir būtisks elements Savienības ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģijas politikā. Kas attiecas uz ekonomikas lielumu — Eiropas dzelzceļa sektora tiešā bruto pievienotā vērtība ir 69 miljardi EUR, bet netiešā vērtība — 80 miljardi EUR. Dzelzceļa sektorā tieši nodarbinātas bija 1,3 miljoni personu un vairāk nekā 1 miljons personu bija nodarbinātas netieši 21 .

(53)Eiropas zaļais kurss tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu samazinājušās līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Starp prioritārajām jomām ir pārejas uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti paātrināšana.

(54)Komisijas paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju 22 (2020. gada marts) ir uzsvērts, ka ilgtspējīgas un viedas mobilitātes nozarēm, piemēram, dzelzceļa nozarei, ir gan atbildība, gan potenciāls virzīt digitālo un zaļo pārkārtošanos, atbalstīt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un uzlabot savienojamību. Tāpēc autotransportam, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportam būtu jāveicina transporta emisiju samazināšanās par 90 % līdz 2050. gadam. Prioritāte ir būtisku daļu no tiem 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem.

(55)Kopuzņēmums Shift2Rail tika izveidots 2014. gadā, lai vadītu iniciatīvas Shift2Rail pētniecības, izstrādes un validācijas pasākumus, apvienojot publiskā un privātā sektora finansējumu, ko nodrošinājuši tā dalībnieki, un izmantojot iekšējos un ārējos tehniskos resursus. Tas atbilstoši konkurences noteikumiem izveidoja jaunus sadarbības veidus starp ieinteresētajām personām no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un tām, kas nepieder pie tradicionālās dzelzceļa nozares, un izmantoja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieredzi un zinātību jautājumos par savstarpēju izmantojamību un drošību.

(56)Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķim vajadzētu būt nodrošināt lieljaudas integrētu Eiropas dzelzceļa tīku, likvidējot šķēršļus savstarpējai izmantojamībai un nodrošinot risinājumus pilnīgai integrācijai, aptverot satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru un pakalpojumus. Šajā nolūkā būtu jāizmanto milzīgais digitalizācijas un automatizācijas potenciāls, lai samazinātu dzelzceļa transporta izmaksas, palielinātu jaudu un uzlabotu tā elastīgumu un uzticamību, un šis process būtu jābalsta uz stabilu funkcionālo sistēmu atsauces arhitektūru, kas kopīga visai nozarei, saskaņojot rīcību ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.

(57)Kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” būtu jānosaka savā ģenerālplānā savas prioritārās pētniecības un inovācijas darbības, vispārējā sistēmas arhitektūra un saskaņota darbības pieeja, iekļaujot plaša mēroga demonstrējumu darbības, kas vajadzīgas, lai paātrinātu tādu integrētu, savietojamu un standartizētu tehnoloģisko inovāciju ienākšanu tirgū, kuras ir nepieciešamas vienotās Eiropas dzelzceļa telpas atbalstam.

(58)Dzelzceļš ir sarežģīta sistēma ar ļoti ciešu mijiedarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa uzņēmumiem (vilcienu operatoriem) un to attiecīgo aprīkojumu (infrastruktūru un ritošo sastāvu). Ir neiespējami īstenot inovāciju bez specifikācijām un stratēģijas, kas ir kopējas visai dzelzceļa sistēmai. Tāpēc kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” sistēmu pīlāram būtu jānodrošina iespēja nozarei vienoties par vienu darbības koncepciju un sistēmas arhitektūru, tostarp dzelzceļa sistēmas darbību pamatā esošo pakalpojumu, funkcionālo bloku un saskarņu definīciju. Tam būtu jārada vispārējais satvars, kas nodrošina, ka pētniecība tiek vērsta uz tādām klientu prasībām un darbības vajadzībām, kas ir vispāratzītas un kopīgas klientu prasības un darbības vajadzības. Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pārvaldības modelī un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāatspoguļo Komisijas vadošā loma Eiropas dzelzceļa sistēmas apvienošanā un integrēšanā, jo īpaši vienotās darbības koncepcijas un sistēmas arhitektūras ātrā un efektīvā īstenošanā, vienlaikus iesaistot privātos partnerus konsultatīvajās un tehniskā atbalsta funkcijās.

(59)Lai nodrošinātu, ka zemo tehnoloģiju gatavības līmeņu (TRL) pētniecības rezultāti tiek lietderīgi izmantoti augstākos TRL un jo īpaši ka tos izmanto kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” Programmu birojam būtu jāīsteno šādas darbības.

(60)Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu dalībnieku loka maiņu un paplašināšanu, būtu jāļauj kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz Komisijas izsludināta uzaicinājuma paust ieinteresētību rezultātiem.

(61)Saistībā ar Komisijas prioritātēm attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), jo īpaši 3. IAM, un paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” 23 Savienība ir apņēmusies sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi un veicinātu labklājību visiem, veidot vēl stingrāku partnerību starp šīm abām pasaules daļām un atbalstīt pētniecības un inovācijas spēju attīstīšanu Āfrikā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” citu tā dēvēto veselības tehnoloģiju starpā būtu jāpievēršas pienācīgas diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu trūkumam, lai vērstos pret infekcijas slimībām, piemēram, HIV, malāriju un tuberkulozi, kā arī citām ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām infekcijas slimībām, kas ir izplatītas Āfrikā, jo īpaši Subsahāras Āfrikā. Covid-19 pandēmija ir atklājusi, ka, palielinoties dažādu reģionu savienojamībai pasaulē, ko veicina tirdzniecība un tūrisms, infekcijas slimības var strauji izplatīties visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi attīstīt veselības tehnoloģijas, lai ierobežotu infekcijas slimību izplatību, kā arī tās apkarotu, tiklīdz tās ir izplatījušās, nolūkā aizsargāt iedzīvotāju veselību attiecīgajās valstīs un Savienībā. Lai nodrošinātu spēcīgāku līderību pasaulē veselības jomā, nekā to nodrošina pašreizējā iniciatīva EDCTP2, partnerības darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot arī reaģēšanu uz jauniem infekcijas slimību draudiem, augošās problēmas, ko rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un nepārnēsājamu slimību komorbiditāti.

(62)Lai, izmantojot mūsdienīgus tehnoloģiju rīkus, vērstos pret infekcijas slimībām, kas skar Subsahāras Āfriku, ir vajadzīga plaša rīcībspēku loka iesaiste un ilgtermiņa saistības. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” vajadzētu būt par starpnieku produktīvā un ilgtspējīgā ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu tīklu veidošanā un sadarbībā, veidojot attiecības ar dažādām privātā un publiskā sektora organizācijām, lai nostiprinātu sadarbību starp projektiem un iestādēm. Šai programmai būtu arī jāpalīdz izveidot jaunu ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu sadarbību, lai veiktu vairākas valstis un vairākas vietas aptverošus pētījumus Subsahāras Āfrikā. Turklāt regulārai starptautiskai konferencei — EDCTP forumam — būtu jānodrošina platforma zinātniekiem un attiecīgajiem tīkliem no Eiropas, Āfrikas un citām vietām konstatējumu un ideju apmaiņai un sadarbības saikņu izveidei.

(63)Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāizmanto pieredze, kas gūta EDCTP un EDCTP2 programmu īstenošanā, ar Savienības, dalībvalstu, asociēto valstu un Āfrikas valstu ieguldījumu atbalstu sasniedzot rezultātus, ko nevarētu sasniegt individuālas valstis vai Savienības pētniecības pamatprogramma viena pati. EDCTP apvienībai, kas pārstāv programmā iesaistītās valstis, būtu jāsniedz ieguldījums finansiāli un ar papildu darbībām EDCTP3 programmā un tās īstenošanā. Tai būtu jānodrošina Subsahāras valstu jēgpilna dalība un iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, kas ir svarīgi slimību sloga mazināšanai Subsahāras valstīs. Iniciatīvā būtu jāiesaista citi starptautiski pētniecības finansētāji, piemēram, filantropijas organizācijas, farmācijas nozare un citas trešās valstis, kam būtu jāsniedz ieguldījums partnerībā kā ieguldījuma partneriem pēc ad hoc principa. Turklāt, lai palielinātu programmas ietekmi, kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” attiecībā uz īpašiem uzaicinājumiem vajadzētu būt iespējai noteikt tiesību subjektus, kas varētu piedalīties netiešās darbībās. Vajadzētu būt iespējai darba programmā paredzēt, ka šādi tiesību subjekti nav tiesīgi saņemt kopuzņēmuma finansējumu.

(64)Ir svarīgi, lai pētnieciskās darbības, ko finansē kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” vai ko citādi aptver tā darba programma, pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules Medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijā iekļautajiem ētikas principiem, labas klīniskās prakses standartiem, kas pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu, attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un vietējām ētikas prasībām valstīs, kurās pētnieciskās darbības ir paredzēts veikt. Turklāt kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāpieprasa, lai inovācijas un intervences pasākumi, ko izstrādā, pamatojoties uz programmas atbalstīto netiešo darbību rezultātiem, būtu cenas ziņā pieņemami un pieejami neaizsargātiem iedzīvotājiem.

(65)Lai kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” gūtu panākumus un stimulētu dalību partnerībā, kopuzņēmuma finansējums būtu jāpiešķir tikai tiem tiesību subjektiem, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un kas iedibināti Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības (EDCTP) sastāvā esošajās valstīs. Arī subjektiem, kas iedibināti citās Savienības dalībvalstīs, asociētajās valstīs un Subsahāras Āfrikas valstīs, tomēr vajadzētu būt iespējai piedalīties uzaicinājumos, nesaņemot finansējumu. Turklāt subjektiem, kas iedibināti citās valstīs, kuras nav EDCTP3 apvienības dalībnieces, vajadzētu būt arī tiesīgiem pretendēt uz finansējumu īpašos tematiskos uzaicinājumos vai tādā uzaicinājumā, kas attiecas uz ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, ja tas ir paredzēts darba programmā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāveic visi attiecīgie pasākumi, arī līgumiski, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Būtu jātiecas noslēgt zinātnes un tehnoloģiju nolīgumus ar trešām valstīm. Pirms to noslēgšanas, ja subjekti, kas iedibināti trešā valstī, kura nav noslēgusi šādu nolīgumu, piedalās ar finansējumu netiešā darbībā, KU “EDCTP3” būtu jāpiemēro alternatīvi pasākumi Savienības interešu aizsardzībai — dalībvalstī vai asociētajā valstī būtu jānorīko darbības finanšu koordinators, un priekšfinansējuma summa, kā arī dotācijas nolīguma noteikumi par atbildību būtu jāpielāgo, lai pienācīgi ņemtu vērā finanšu riskus.

(66)Saistībā ar Eiropas Komisijas prioritātēm “ekonomika cilvēku labā” un “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” Eiropas rūpniecībai, tostarp MVU, būtu jākļūst zaļākai, apritīgākai un digitālākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaulē. Komisija ir uzsvērusi medicīnisku ierīču un digitālo tehnoloģiju lomu jaunu problēmu risināšanā un e-veselības pakalpojumu izmantošanas lomu augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanā, kā arī aicinājusi nodrošināt Savienības vajadzībām atbilstošu un cenas ziņā pieņemamu zāļu piedāvājumu, bet tai pašā laikā atbalsta inovatīvu un pasaulē vadošu Eiropas farmācijas nozari. Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” mērķis ir sniegt ieguldījumu Savienības veselības aprūpes nozares — kas ir Savienības uz zināšanām balstītās ekonomikas stūrakmens — konkurētspējas stiprināšanā un saimnieciskās darbības palielināšanā veselības aprūpes tehnoloģiju, jo īpaši integrētu veselības aprūpes risinājumu, izstrādē un tādējādi būt par instrumentu tehnoloģiskās suverenitātes palielināšanai un mūsu sabiedrības digitālās pārveides veicināšanai. Šādas politikas prioritātes var īstenot, apvienojot svarīgos dalībniekus — akadēmisko aprindu pārstāvjus, dažādu lielumu uzņēmumus un veselības inovāciju tiešos lietotājus — veselības pētniecības un inovācijas publiskā un privātā sektora partnerības paspārnē. Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Vēža uzveikšanas plānā 24 un Eiropas “Viena veselība” rīcības plānā pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai 25 . Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāsaskaņo ar jauno Eiropas industriālo stratēģiju 26 , Eiropas Zāļu stratēģiju 27 un MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai 28 .

(67)Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” balstās uz pieredzi, kas gūta no kopuzņēmuma “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (kopuzņēmums IMI 2), tostarp darbu, ko šī ierosme veikusi Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Atbilstoši kopuzņēmuma IMI 2 starpposma izvērtējuma 29 ieteikumiem pēctecīgai iniciatīvai ir “jānodrošina iespēja aktīvi iesaistīt farmācijas nozarē citus rūpniecības sektorus, lai izmantotu to zinātību jaunu veselības aprūpes intervences pasākumu izstrādē”. Tāpēc jāaptver tādi rūpniecības sektori kā biofarmācija, biotehnoloģijas un medicīnas tehnoloģijas, tostarp uzņēmumi, kas darbojas digitālajā jomā. Šīs iniciatīvas darbības jomā būtu jāietver profilakse, diagnostika, ārstēšana un slimību pārvaldība, un tai jābūt izveidotai, pienācīgi ņemot vērā lielo slogu, ko pacientiem un/vai sabiedrībai rada slimības smagums un/vai skarto cilvēku skaits, kā arī slimības lielā ekonomiskā ietekme uz pacientiem un veselības aprūpes sistēmām. Finansētajām darbībām jāatbilst Savienības vajadzībām sabiedrības veselības jomā un jāatbalsta tādu turpmāku veselības inovāciju attīstīšana, kas ir drošas, vērstas uz cilvēkiem, iedarbīgas, rentablas un cenas ziņā pieņemamas pacientiem un veselības aprūpes sistēmām.

(68)Lai nodrošinātu vislabāko iespēju radīt jaunas zinātniskas idejas un veiksmīgas pētniecības un inovācijas darbības, galvenajiem rīcībspēkiem kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” vajadzētu būt pētniekiem no dažādu veidu publiskām un privātām struktūrām. Tajā pašā laikā tiešajiem lietotājiem, piemēram, Savienības iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes nodrošinātājiem, būtu jāsniedz ieguldījums iniciatīvas stratēģiskajā izstrādē un darbībās, nodrošinot, ka tā atbilst to vajadzībām. Turklāt arī Savienības mēroga un valsts regulatīvajām iestādēm, veselības tehnoloģiju novērtēšanas struktūrām un tiem, kas maksā par veselības aprūpi, būtu jāsniedz agrīns ieguldījums partnerības darbībās, vienlaikus nodrošinot interešu konfliktu neesību, lai palielinātu iespējamību, ka finansēto darbību rezultāti atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai tos varētu sākt lietot, un tādējādi panākot cerēto ietekmi. Visam šim ieguldījumam būtu jāpalīdz labāk mērķēt pētniecības centienus uz jomām, kurās ir neapmierinātas vajadzības.

(69)Pašreizējās problēmas un apdraudējumi veselības jomā ir globāli. Tāpēc vajadzētu būt iespējai iniciatīvā piedalīties starptautiskajiem rīcībspēkiem no akadēmiskajām aprindām, rūpniecības un regulatīvās jomas, lai gūtu labumu no plašākas piekļuves datiem un zinātībai, reaģētu uz jauniem veselības apdraudējumiem un sasniegtu nepieciešamo ietekmi uz sabiedrību, jo īpaši uzlabotus veselības rezultātus Savienības iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā lielākā daļa partnerības darbību būtu jāveic Savienības dalībvalstīs un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs.

(70)Partnerības mērķi būtu jāvērš uz pirmskonkurences posmu, tādējādi radot drošu vidi efektīvai sadarbībai starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādās veselības tehnoloģiju jomās. Lai atspoguļotu iniciatīvas integrējošumu, palīdzētu likvidēt nošķirtību starp veselības aprūpes nozares sektoriem un nostiprinātu rūpniecības un akadēmiskās jomas sadarbību, lielākajai daļai iniciatīvas finansēto projektu vajadzētu būt pārnozaru projektiem.

(71)Attiecībā uz elektronikas komponentiem un sistēmām, kas ir pamatā visiem būtiskajiem ekonomikas sektoriem, lieto terminu “svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Komisija ir uzsvērusi vajadzību lietpratīgi izmantot šīs tehnoloģijas Eiropā, jo īpaši saistībā ar Eiropas politikas prioritāšu, piemēram, digitālo tehnoloģiju autonomijas, īstenošanu 30 . Tā kā šī joma ir tik svarīga un tā kā ieinteresētās personas Savienībā tajā saskaras ar problēmām, ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas inovācijas un vērtību ķēdēs nepaliktu neviena vāja posma. Tāpēc būtu jāizveido Savienības līmeņa mehānisms, lai dalībvalstis, Savienība un privātais sektors apvienotu un mērķtiecīgi novirzītu atbalstu pētniecībai un inovācijai elektronikas komponentu un sistēmu jomā.

(72)Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas Eiropas rūpniecības nozarēm kopumā sniegtu iespēju elektronisko komponentu un sistēmu jomā izstrādāt, ražot un izmantot inovatīvākās tehnoloģijas. Lai palīdzētu pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības nozarēm saglabāt to pašreizējās stiprās puses vadošajā pozīcijā starptautiskajā kontekstā, kur valda liela konkurence, un novērst plaisu tehnoloģijās, kas ir būtiskas Eiropas digitālajai pārveidei, kura atspoguļo Savienības pamatvērtības, tostarp privātumu un uzticēšanos, drošību un drošumu, ir vajadzīgs strukturēts un koordinēts finansiāls atbalsts Eiropas līmenī. Sadarbība starp ekosistēmas ieinteresētajām personām, kurā pārstāvēti visi vērtības ķēžu segmenti, ir būtiska jaunu tehnoloģiju izstrādei un inovāciju ātrai pārņemšanai tirgū. Svarīga ir arī atvērtība un elastīgums, lai integrētu attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, jaunās tehnoloģijas jomās un/vai blakusjomās.

(73)Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai tiktu līdzi aizvien ātrākajam inovācijas tempam šajā jomā, radītu svarīgu papildu ietekmi sabiedrībai un dalītu riska uzņemšanos, saskaņojot stratēģijas un ieguldījumus ar kopējām Eiropas interesēm. Tāpēc kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībniekiem vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, kas piedalās brīvprātīgi, un apvienībām kā privātiem dalībniekiem, kas pārstāv to sastāvā esošos uzņēmumus[, un citiem tiesību subjektiem, kas darbojas elektronikas komponentu un sistēmu jomā Eiropā]. Turklāt dalībvalstu dalība veicinās konsekventu saskaņošanu ar valstu programmām un stratēģijām, mazinot centienu pārklāšanos un sadrumstalotību, vienlaikus nodrošinot sinerģiju starp ieinteresētajām personām un darbībām.

(74)Saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [8. panta 1. punkta c) apakšpunktu] iesaistītajām valstīm būtu jāuztic kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” īstenot ieguldījumu, ko tās sniedz saviem valsts dalībniekiem netiešajās darbībās. Finansējuma saņēmējiem būtu jāparaksta viens dotācijas nolīgums ar kopuzņēmumu, ievērojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus, ieskaitot attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību satvaru, atkarībā no Savienības programmas, kas atbalsta attiecīgo dotācijas darbību. Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāapstrādā izmaksu atlīdzināšanas prasījumi un jāveic maksājumi finansējuma saņēmējiem.

(75)Īstenojot iesaistīto valstu ieguldījumu to valsts dalībniekiem netiešajās darbībās, kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāņem vērā, ka iesaistītajām valstīm ir jāievēro stingri valsts budžeta noteikumi. Šajā saistībā iesaistītajām valstīm un kopuzņēmumam būtu jānoslēdz juridiski saistoši nolīgumi, kas paredz, ka iesaistītajām valstīm visā iniciatīvas darbības laikā ir jāmaksā visa to ieguldījumu summa netiešajās darbībās. Šādi nolīgumi būtu jānoslēdz kopuzņēmuma ikgadējās budžeta procedūras un plānošanas kontekstā. Valdei gada darba programma būtu jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā minētos nolīgumus. Tikai pēc tam un saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem kredītrīkotājam būtu jāuzņemas budžeta un juridiskās saistības par minētajām netiešajām darbībām.

(76)Turpinot praksi, kas iedibināta kopuzņēmumā ECSEL, ir nepieciešama atkāpe no Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [30. panta], lai finansējuma saņēmējiem no visām iesaistītajām valstīm varētu vienmēr piemērot atšķirīgas atlīdzināšanas likmes atkarībā no dalībnieka veida (MVU un bezpeļņas tiesību subjekti) un darbības veida. Tam būtu jānodrošina pienācīgi līdzsvarota ieinteresēto personu dalība kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” finansētajās darbībās un jāveicina aktīvāka MVU iesaiste, kā ieteikts kopuzņēmuma ECSEL starpposma izvērtējumā.

(77)Savienības Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskais regulējums 31 tiecas pārveidot Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmu, īstenojot institucionālas, operacionālas, tehniskas un regulatīvas darbības, lai uzlabotu tās veiktspēju jaudas, drošuma, efektivitātes un ietekmes uz vidi ziņā.

(78)Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecības un izstrādes projekta (“SESAR projekts”) 32 mērķis ir modernizēt ATM un sakopot tehnoloģisko un darbības inovāciju Eiropas vienotās gaisa telpas atbalstam. Tā mērķis ir arī nodrošināt tehnoloģiskus risinājumus augstas veiktspējas ATM līdz 2035. gadam, lai nodrošinātu nepārslogotu, vēl drošāku un videi draudzīgāku gaisa transporta nozares darbību. SESAR projekts ietver trīs savstarpēji saistītus, nepārtrauktus un mainīgus kopdarbības procesus, kas nosaka, attīsta un izvērš inovatīvas tehnoloģiskās sistēmas un darbības procedūras, kuras ir pamatā Eiropas ATM ģenerālplānā 33 definētajai digitālajai Eiropas gaisa telpai.

(79)“Eiropas ATM ģenerālplāns” ir plānošanas rīks ATM modernizācijai visā Eiropā, kas savieno ATM pētniecības un inovācijas darbības ar izvēršanas darbību scenārijiem, lai sasniegtu Eiropas vienotās gaisa telpas veiktspējas mērķus.

(80)Kopuzņēmums SESAR pirmo reizi tika izveidots 2007. gadā 34 ar mērķi pārvaldīt SESAR projekta definēšanas un izstrādes posmus, apvienojot publiskā un privātā sektora finansējumu, ko nodrošina tā dalībnieki, un izmantojot iekšējos un ārējos tehniskos resursus, kā arī izpildīt un vajadzības gadījumā atjaunināt Eiropas ATM ģenerālplānu. Ar to tika izveidots jauns un efektīvs sadarbības veids starp ieinteresētajām personām nozarē, kurā progress ir iespējams tikai tad, ja visas ieinteresētās personas īsteno jaunus risinājumus sinhroni. Tā kā SESAR zīmolvārds ir iemantojis plašu atpazīstamību, jaunajam kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāturpina to izmantot.

(81)Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizmanto kopuzņēmuma SESAR pieredze un jāturpina būt par ATM pētniecības koordinatoru Savienībā. Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” galvenajiem mērķiem vajadzētu būt nostiprināt un turpināt integrēt pētniecības un inovācijas spēju Eiropā, palīdzot paātrināt nozares digitalizāciju un padarot nozari noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām. Tam būtu ar inovāciju jāstiprina pilotējama un bezpilota gaisa transporta un ATM pakalpojumu konkurētspēja, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi. Tam būtu jāizstrādā inovatīvi risinājumi un jāpaātrina to pārņemšana tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

(82)Jaunajam kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāspēj izstrādāt un validēt tehnisko ieguldījumu, palīdzot Komisijai regulatīvajās darbībās saistībā ar ATM, piemēram, sagatavojot visu tehnisko dokumentāciju kopējiem projektiem, ko izveido saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas regulu 35 , veicot tehniskus pētījumus vai atbalstot standartizācijas darbības. Tam būtu arī jānodrošina ar Padomes Lēmumu 2009/320/EK apstiprinātā Eiropas ATM ģenerālplāna pārvaldība, arī tā uzraudzība, ar to saistītā ziņošana un tā atjaunināšana. Turklāt Komisijai vajadzētu būt tādam balsu skaitam, kas ir proporcionāls Savienības ieguldījumam budžetā, katrā ziņā vismaz 25 % no balsīm. Šī sistēma nodrošina, ka Komisija saglabā lielas spējas politiskā ziņā virzīt kopuzņēmuma veikto darbu, kas saistīts ar šiem uzdevumiem, izmantojot pastiprinātus uzraudzības mehānismus, kas izveidoti šādām struktūrām.

(83)Vajadzētu būt iespējai kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” piedalīties pēc iespējas plašākam ieinteresēto personu un to pārstāvju lokam no visām dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, tostarp MVU, izmantojot dažādus sadarbības veidus. Dalībā būtu jo īpaši jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp pilotējamu un bezpilota gaisa kuģu aprīkojuma ražotājiem, gaisa telpas izmantotājiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostām, militārā un profesionālā personāla apvienībām un jāpiedāvā iespējas MVU, akadēmiskajām aprindām un pētniecības organizācijām. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu potenciālajiem dalībniekiem paust ieinteresētību. Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(84)Maršrutu maksājumus pilnībā sedz gaisa telpas izmantotāji, kas netieši sniedz ieguldījumu pētniecības un izstrādes centienos, kurus finansē lielākās ATM ieinteresētās personas, piemēram, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji vai ražošanas nozare, kas būvē un aprīko gaisa kuģus, kurus lieto gaisa telpas izmantotāji. Tāpēc būtu jānodrošina pienācīga gaisa telpas izmantotāju pārstāvība kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” valdē.

(85)Lai nodrošinātu, ka ATM zinātniskās izpētes (zemajos tehnoloģiju gatavības līmeņos) rezultāti tiek efektīvi izmantoti augstākos tehnoloģiju gatavības līmeņos un jo īpaši ka tos izmanto kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kopuzņēmuma Programmu birojam būtu jāpārvalda šādas darbības.

(86)Eirokontroles aģentūras rīcībā ir atbilstoša infrastruktūra un nepieciešamie administratīvie, IT, komunikācijas un loģistikas atbalsta pakalpojumi. Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāgūst labums no šādas Eirokontroles infrastruktūras un pakalpojumiem. Šajā saistībā ir maz potenciālu sinerģiju, ko varētu radīt, apvienojot kopējā atbalsta dienestā administratīvos resursus ar citiem kopuzņēmumiem. Šā iemesla dēļ kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizvēlas nepiedalīties ar šo regulu noteiktajās kopējā atbalsta biroja funkcijās.

(87)Lai izveidotu plašu ieinteresēto personu bāzi Viedo tīklu un pakalpojumu partnerības mērķu sasniegšanas nodrošināšanai, uz 5G infrastruktūras apvienības pamata ir izveidota 5G infrastruktūras apvienība 36 . Lai gan ir paredzams, ka pirmajos gados pēc jaunās nozares apvienības izveides tās sastāvā esošo un ar to saistīto subjektu skaits būs neliels, tās mērķis ir iekļaut jaunus dalībniekus no citiem ieinteresēto personu sastāviem, kas darbojas viedo tīklu un pakalpojumu vērtības ķēdē. Ņemot vērā paredzamo apvienības pieticīgo lielumu un ietekmi uz tās sastāvā esošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, apvienībai nav ilgtspējīgi sniegt ieguldījumu 50 % apmērā no Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā, it īpaši pirmajos gados pēc tā izveidošanas. Turklāt krīze, ko ir izraisījusi Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomiku, ir radījusi problēmas Eiropas ekonomikas dalībniekiem, arī IKT jomā. Tāpēc būtu jānodrošina, ka kopuzņēmuma privātie partneri var izpildīt savas saistības, bet nosacījumi joprojām ir pievilcīgi un stimulē jaunus partnerus pievienoties apvienībai. Tāpēc dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma administratīvajās izmaksās minimālajam īpatsvaram vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām. Jo īpaši sastāvā esošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai sniegt mazāku ieguldījumu, nekā sniedz lielāki uzņēmumi. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu to ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām tā pastāvēšanas laikā.

(88)Saskaņā ar Eiropas Komisijas prioritātēm 2019.–2024. gadam “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un “ekonomika cilvēku labā” un politikas mērķiem, kas noteikti tās paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, Eiropai ir jāattīsta kritiskās digitālās infrastruktūras, kas balstītas uz 5G tīkliem, un jāvairo savas tehnoloģiskās spējas, lai pārietu uz 6G līdz 2030. gadam. Šajā saistībā Komisija ir uzsvērusi Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu partnerības stratēģisko nozīmi drošu, uz savienojamību balstītu pakalpojumu nodrošināšanā patērētājiem un uzņēmumiem. Šīs prioritātes var sasniegt, apvienojot galvenos dalībniekus, tas ir, rūpniecības nozari, akadēmiskās aprindas un publiskās iestādes, Eiropas partnerībā, kuras pamatā ir panākumi, ko guvusi 5G PPP iniciatīva, kura veiksmīgi izstrādājusi 5G tehnoloģiju un standartus.

(89)Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmums ir paredzēts, lai risinātu politikas jautājumus digitālās infrastruktūras jomā un paplašinātu ar 6G tīkliem saistītās pētniecības un inovācijas tehnoloģisko tvērumu. Cieši iesaistoties dalībvalstīm, tam būtu jāstiprina reaģēšana uz Savienības politikas un sabiedrības vajadzībām attiecībā uz tīklu energoefektivitāti, kiberdrošību, tehnoloģisko suverenitāti, privātumu un ētiku, un tas paplašinās pētniecības un inovācijas darbības jomu no tīkliem uz mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentiem un ierīcēm, kas ļauj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un plašam ekonomikas nozaru klāstam, piemēram, veselības aprūpei, transportam, ražošanai un plašsaziņas līdzekļiem.

(90)Publiskās politikas mērķus, kas saistīti ar viedajiem tīkliem un pakalpojumiem, nevar sasniegt rūpniecības nozare un Komisija vienas pašas. Lai tos sasniegtu holistiskā un koordinētā veidā, ir jo īpaši vajadzīga stratēģiska dalībvalstu iesaiste pārvaldības struktūrā. Tāpēc valdei būtu īpaši jāņem vērā Valstu pārstāvju grupas viedokļi, jo sevišķi attiecībā uz stratēģiskajiem norādījumiem par darba programmām un finansēšanas lēmumiem.

(91)Progresīvas 5G infrastruktūras būs pamats ekosistēmu attīstīšanai digitālās un zaļās pārkārtošanās vajadzībām, un pēc tam uz tām balstīsies Eiropas iespējas sākt izmantot 6G tehnoloģijas. Programma “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) 2 — Digitalizācija”, kā arī programma “Digitālā Eiropa” un InvestEU piedāvā iespējas uz 5G un vēlāk uz 6G balstītu digitālo ekosistēmu attīstīšanai. Ņemot vērā šādos izvēršanas projektos iesaistīto publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu plašo loku, ir svarīgi koordinēt stratēģiskas darba kārtības izstrādi, ieguldījumu plānošanā, kā arī ieinteresēto personu informēšanu un iesaisti saistībā ar šādām programmām. Lai izveidotu stratēģisku pamatu šiem uzdevumiem, Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumam būtu jākoordinē stratēģisko izvēršanas programmu izstrāde attiecīgajām izvēršanas jomām, piemēram, 5G sistēmām uz ceļiem un dzelzceļiem. Minētajās programmās cita starpā būtu jāizklāsta izvēršanas ceļveži, galvenās sadarbības modeļu iespējas un citi stratēģiski jautājumi.

(92)Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [16. panta 3. punktā] ir noteikts, ka attiecīgā gadījumā Komisijai vai finansēšanas struktūrai jāveic drošības kontrole attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem.

(93)Atbilstoši Padomes 2019. gada 3. decembra secinājumiem un 2019. gada 26. marta ieteikumu par 5G tīklu kiberdrošību koordinētai rīcībai Savienības līmenī dalībvalstu Tīklu un informācijas drošības sadarbības grupa publicēja 2020. gada janvāra ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopu attiecībā uz 5G tīklu kiberdrošību (rīkkopa). Rīkkopa ietver tādu stratēģisku un tehnisku pasākumu, kā arī atbalsta darbību kopumu, kas paredzēti, lai mazinātu galvenos 5G tīklu kiberdrošības riskus, kuri noteikti Savienības koordinētajā riska novērtējuma ziņojumā, un lai sniegtu norādījumus to pasākumu atlasei, kuriem būtu jāpiešķir prioritāte riska mazināšanas plānos valstu un Savienības līmenī. Komisijas 2020. gada 29. janvāra Paziņojumā par ES rīkkopas īstenošanu 37 ir apstiprināti visi rīkkopā izklāstītie pasākumi un norādījumi un uzsvērta vajadzība pēc ierobežojumiem attiecībā uz augsta riska piegādātājiem, tostarp to izslēgšanas vajadzības gadījumā, pamatojoties uz ES koordinētajā riska novērtējumā norādītajiem faktoriem, kā arī pēc pasākumiem, ar ko tiktu novērsta atkarība no šiem piegādātājiem. Tajā ir arī noteikts īpašu darbību kopums Komisijai, jo īpaši uzdevums nodrošināt, ka piedalīties ES finansējuma programmās attiecīgajās tehnoloģiju jomās varēs ar nosacījumu, ka ir izpildītas drošības prasības, pilnībā izmantojot jau esošos un ieviešot jaunus drošības nosacījumus. Tāpēc, īstenojot šo regulu, būtu jāievieš atbilstoši noteikumi, lai atspoguļotu drošības pasākumus darbībās, ko finansē VTP kopuzņēmums un, pamatojoties uz tā ieteikumiem, citas finansēšanas struktūras, kuras īsteno citas Savienības programmas viedo tīklu un pakalpojumu jomā.

(94)Kopuzņēmumi pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tika izveidoti uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim. Kopuzņēmumiem būtu jāturpina sniegt atbalstu attiecīgajām pētniecības programmām, īstenojot atlikušās darbības, kas sāktas vai tiek turpinātas atbilstoši Regulām (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 561/2014, (ES) Nr. 642/2014 un Regulai (EK) Nr. 219/2007, saskaņā ar minētajām regulām līdz to likvidācijai. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad minētās regulas būtu jāatceļ.

(95)Savienībai būtu jārīkojas tikai tad, ja ir pierādāmas priekšrocības, proti, ja rīcība Savienības līmenī ir efektīvāka nekā rīcība valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Iniciatīvas ir vērstas uz jomām, kurās Savienības līmeņa rīcība sniedz pierādāmu pievienoto vērtību, ņemot vērā to, cik liela mēroga, ātruma un apjoma darbības ir vajadzīgas, lai Savienība sasniegtu savus Līgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus un izpildītu savas stratēģiskās politikas prioritātes un apņemšanās. Turklāt ierosinātās iniciatīvas būtu jāuzskata par tādām, kas papildina tajā pašā jomā veiktās valsts un subnacionāla līmeņa darbības, un tām būtu jāpastiprina šādas darbības.

(96)Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis pašas, bet gan, lai izvairītos no liekas dublēšanās, saglabātu kritisko masu un nodrošinātu, ka publiskais finansējums tiek izlietots optimāli, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidoti deviņi kopuzņēmumi Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. panta nozīmē, lai īstenotu institucionalizētas Eiropas partnerības, kas definētas Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [2. panta 3. punktā] un minētas [8. panta 1. punkta c) apakšpunktā]. Tajā ir noteikti kopuzņēmumu mērķi un uzdevumi, dalībnieku sastāvs, organizācija un citi darbības noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“dalībnieks, kas nav Savienība” ir jebkura iesaistītā valsts, privāts dalībnieks vai starptautiska organizācija, kas ir kopuzņēmuma dalībniece;

2.“dibinātājs” ir jebkurš dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajā valstī iedibināts tiesību subjekts vai starptautiska organizācija, kas norādīts kā kopuzņēmuma dalībnieks šajā regulā vai kādā no tās pielikumiem;

3.“asociētais dalībnieks” ir jebkurš dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajā valstī iedibināts tiesību subjekts vai starptautiska organizācija, kas pievienojas kopuzņēmumam, parakstot saistību vēstuli saskaņā ar 7. panta 4. punktu, un ko apstiprina saskaņā ar minēto pantu;

4.“iesaistītā valsts” ir jebkura dalībvalsts vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā valsts, kas, izmantojot saistību vēstuli, sniedz paziņojumu par dalību kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” darbībās;

5.“privāts dalībnieks” ir jebkurš kopuzņēmuma dalībnieks, kas nav Savienība, iesaistītā valsts vai starptautiska organizācija;

6.“sastāvā esošie subjekti” ir subjekti, kas veido privātu kopuzņēmuma dalībnieku saskaņā ar attiecīgā dalībnieka statūtiem;

7.“ieguldījuma partneris” ir jebkura valsts, starptautiska organizācija vai tiesību subjekts, kas nav dalībnieks vai dalībnieka sastāvā esošs subjekts, vai ar šo subjektu vai pašu dalībnieku saistīts subjekts un kas atbalsta kopuzņēmuma mērķus tā konkrētajā pētniecības jomā, un kā pieteikums ir apstiprināts saskaņā ar 9. panta 3. punktu;

8.“ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai” ir privāto dalībnieku, to sastāvā esošo subjektu, ar privātiem dalībniekiem vai to sastāvā esošiem subjektiem saistīto subjektu, starptautisku organizāciju un ieguldījuma partneru ieguldījumi, kas sastāv no attiecināmajām izmaksām, kuras tiem rodas netiešo darbību īstenošanā, atskaitot konkrētā kopuzņēmuma un tā iesaistīto valstu ieguldījumu un jebkuru citu Savienības ieguldījumu minētajās izmaksās;

9.“papildu darbība” ir ārpus darba programmas galvenās daļas veikta darbība, kura nesaņem finansiālu atbalstu no kopuzņēmuma, bet sniedz ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā un ir tieši saistīta ar to rezultātu pārņemšanu, kas gūti projektos, kuri īstenoti kopuzņēmuma vai tā priekšteču iniciatīvu ietvaros, vai kurai ir būtiska Savienības pievienotā vērtība;

10.“ieguldījumi natūrā papildu darbībās” ir privāto dalībnieku, to sastāvā esošo subjektu vai ar privātiem dalībniekiem vai to sastāvā esošiem subjektiem saistīto subjektu ieguldījumi, kas sastāv no izmaksām, kuras tiem rodas papildu darbību īstenošanā, atskaitot visu Savienības un kopuzņēmumā iesaistīto valstu ieguldījumu šo izmaksu segšanā;

11.“priekštece iniciatīva” ir jebkura partnerība kādā no kopuzņēmuma darbības jomām, kas ir saņēmusi finansiālu atbalstu no vienas no iepriekšējām pētniecības pamatprogrammām;

12.“stratēģiskā pētniecības un inovācijas programma” ir dokuments, kurš aptver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laiku un kurā noteiktas galvenās prioritātes un būtiskās tehnoloģijas un inovācijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu kopuzņēmuma mērķus;

13.“darba programma” ir dokuments, kas minēts Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [2. panta] [20. punktā];

14.“interešu konflikts” ir situācija, kurā iesaistīts finanšu dalībnieks vai cita persona, kā norādīts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. pantā.

3. pants

Izveide

1.Tiek izveidoti šādi kopuzņēmumi kā Savienības struktūras uz laikposmu līdz 2031. gada 31. decembrim:

(a)kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa”;

(b)Tīras aviācijas kopuzņēmums;

(c)Tīra ūdeņraža kopuzņēmums;

(d)kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”;

(e)kopuzņēmums “Global Health EDCTP3”;

(f)kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”; 

(g)kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”; 

(h)kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”;

(i)Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmums. 

2.Šā panta 1. punktā minētās Savienības struktūras visas kopā dēvē par “kopuzņēmumiem”.

3.Lai ņemtu vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laiku, kopuzņēmumu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina vēlākais 2027. gada 31. decembrī. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt vēlākais 2028. gada 31. decembrī.  

4.Kopuzņēmumiem ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs tiem ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šo dalībvalstu tiesību aktos paredzēta juridiskām personām. Jo īpaši tie var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā. 

5.Kopuzņēmumu mītne atrodas Briselē, Beļģijā.

6.Ja nav norādīts citādi, visiem kopuzņēmumiem piemēro noteikumus, kas izklāstīti pirmajā un trešajā daļā. Attiecīgā gadījumā individuāliem kopuzņēmumiem piemēro noteikumus, kas izklāstīti otrajā daļā. 

7.Šīs regulas pirmajā un trešajā daļā, ja vien nav norādīts citādi, atsauce uz individuālu kopuzņēmumu vai struktūru nozīmē atsauci uz katru kopuzņēmumu vai atsevišķo kopuzņēmumu katru līdzvērtīgo struktūru un tās kompetencēm attiecībā pret citām tā paša kopuzņēmuma struktūrām.

II SADAĻA

KOPUZŅĒMUMU DARBĪBA

1. NODAĻA

Mērķi un uzdevumi 

4. pants

Mērķi un principi

1.Kopuzņēmumi, kas minēti 3. pantā, sniedz ieguldījumu to Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas galveno mērķu sasniegšanā, kas minēti tās [3. pantā].

2.Kopuzņēmumi ar partneru līdzdalību un apņemšanos pētniecības un inovācijas darbību programmas izstrādē un īstenošanā īsteno šādus vispārīgos mērķus:

(a)nostiprināt un integrēt Savienības zinātniskās un tehnoloģiskās spējas, lai atbalstītu jaunu augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un izplatīšanu, jo īpaši ar mērķi risināt globālas problēmas, nodrošināt Savienības konkurētspēju, ilgtspēju un sniegt ieguldījumu nostiprinātā Eiropas Pētniecības telpā;

(b)nodrošināt ilgtspējas virzītu Savienības vērtības ķēžu līderību pasaulē un atvērtu stratēģisku Savienības autonomiju svarīgās tehnoloģijās un rūpniecības nozarēs atbilstoši Eiropas industriālajai stratēģijai;

(c)izstrādāt inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu visā Savienībā, pievēršoties klimata, vides, veselības un citām globālām sabiedrības problēmām, sniedzot ieguldījumu Savienības stratēģisko prioritāšu īstenošanā, jo īpaši, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un panāktu klimatneitralitāti Savienībā līdz 2050. gadam.

3.Kopuzņēmumi īsteno šādus konkrētos mērķus:

(a)palielināt kritisko masu un zinātniskās spējas starpnozaru un starpdisciplīnu pētniecībā un inovācijā visā Savienībā;

(b)paātrināt sociālo, ekoloģisko un ekonomisko pārkārtošanos jomās un sektoros, kas ir stratēģiski svarīgi Savienības prioritātēm, jo īpaši, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam saskaņā ar mērķrādītājiem, kas noteikti atbilstoši Eiropas zaļajam kursam;

(c)uzlabot esošo un jauno Eiropas pētniecības un inovācijas vērtības ķēžu inovācijas spējas un veiktspēju, tostarp mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU);

(d)paātrināt inovatīvu risinājumu izvēršanu, pārņemšanu un izplatīšanu nostiprinātās Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmās, cita starpā īstenojot plašu un agrīnu sadarbību un līdzradīšanu ar tiešajiem lietotājiem un iedzīvotāju, regulatīvajām un standartizācijas struktūrām;

(e)īstenot vidiskus un produktivitātes uzlabojumus jaunu produktu un pakalpojumu jomā, izmantojot Savienības spējas un resursus.

4.Kopuzņēmumiem ir arī papildu mērķi, kas izklāstīti otrajā daļā.

5.Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas īstenošanā kopuzņēmumi ievēro minētās regulas [6. panta a) punktā] izklāstītos principus.

6.Kopuzņēmumi ievēro nosacījumus un kritērijus, kas attiecībā uz Eiropas partnerībām izklāstīti Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [8. pantā] un [III pielikumā]. 

5. pants

Darbības mērķi un uzdevumi

1.Kopuzņēmumi ievēro šādus darbības mērķus saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [III pielikumā], un sniedz ieguldījumu to pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības mērķu īstenošanā, kuri izklāstīti īpašajā programmā, ar ko īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un kas izveidota ar Padomes Lēmumu XXX/XXXX/ES 38 :

(a)pastiprināt un izplatīt izcilību, arī veicinot plašāku dalību visā Savienībā;

(b)stimulēt pētniecības un inovācijas darbības mazajos un vidējos uzņēmumos un sniegt ieguldījumu inovatīvu uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu, MVU un — izņēmuma gadījumos — mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību, izveidē un izvēršanā;

(c)nostiprināt saikni starp pētniecības, inovācijas un — attiecīgā gadījumā — izglītības un citām rīcībpolitikām, tostarp papildināmību ar valstu, reģionālām un Savienības pētniecības un inovācijas rīcībpolitikām un darbībām;

(d)vairot sadarbības saiknes Eiropas pētniecībā un inovācijā un starp sektoriem un disciplīnām, tostarp sociālo un humanitāro zinātņu jomā;

(e)pastiprināt starptautisko sadarbību;

(f)palielināt sabiedrības informētību par jauniem risinājumiem un to atzīšanu, pārņemšanu un pieprasījumu pēc tiem sabiedrībā, iesaistot iedzīvotājus un tiešos lietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

(g)veicināt pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu un aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, jo īpaši privāto ieguldījumu piesaistīšanai un politikas izstrādei;

(h)paātrināt industriālo pārveidi, cita starpā, uzlabojot prasmes inovācijas jomā;

(i)atbalstīt saistīto Savienības rīcībpolitiku uz pierādījumiem balstītu īstenošanu, kā arī regulatīvās, standartizācijas un ilgtspējīgu ieguldījumu darbības Eiropas un pasaules līmenī.

2.Kopuzņēmumi, izmantojot sistēmisku pieeju mērķu sasniegšanā, veic šādus uzdevumus: 

(a)sniedz finansiālu ieguldījumu — galvenokārt dotāciju veidā — netiešām pētniecības un inovācijas darbībām, ko atlasa, izsludinot atklātus konkursus, ja vien to darba programmā nav noteikts citādi;

(b)attīsta ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar citām Eiropas partnerībām, citstarp, attiecīgā gadījumā atvēlot daļu no kopuzņēmuma budžeta kopīgiem uzaicinājumiem; 

(c)tiecas uz sinerģiju ar attiecīgām darbībām un programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī un attiecīgā gadījumā meklē iespējas saņemt papildu finansējumu no šādām darbībām un programmām, jo īpaši tām, kas atbalsta inovatīvu risinājumu izvēršanu, izglītību un reģionālu attīstību, piemēram, kohēzijas politikas fondiem, atbilstoši pārdomātas specializācijas stratēģijām;

(d)nodrošina, ka to darbības sniedz ieguldījumu stratēģiskās daudzgadu plānošanas, ziņošanas, uzraudzības, izvērtēšanas un citu tādu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” prasību izpildē, kas izklāstītas Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [45. un 47. pantā], piemēram, palīdz ieviest kopēju politikas atgriezeniskās saites sistēmu;

(e)veicina MVU iesaisti savās darbībās un veic pasākumus, kas nodrošina informāciju MVU, atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem;

(f)piesaista publiskā un privātā sektora resursus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus;

(g)uzrauga progresu šajā regulā, kā arī Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [45. pantā] un [V pielikumā] izklāstīto mērķu sasniegšanā;

(h)definē un īsteno savu darba programmu;

(i)sadarbojas ar visplašāko ieinteresēto personu loku, tostarp decentralizētām aģentūrām, pētniecības organizācijām un universitātēm, tiešajiem lietotājiem un publiskām iestādēm, jo īpaši, lai noteiktu katras iniciatīvas prioritātes un darbības, kā arī nodrošinātu iekļautību;

(j)iesaistās informēšanas, komunikācijas, reklamēšanas, izplatīšanas un izmantošanas pasākumos, mutatis mutandis piemērojot Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [46. pantu], tostarp kopējā elektroniskā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” datubāzē dara pieejamu un piekļūstamu detalizētu informāciju par finansēto pētniecības un inovācijas darbību rezultātiem;

(k)sniedz Komisijai nepieciešamo tehnisko, zinātnisko un administratīvo atbalstu tās uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu konkrēto jomu, kurām pievēršas kopuzņēmums, pienācīgu darbību un attīstību Savienībā;

(l)sniedz ieguldījumu zinātnes un politikas efektīvākas saskares attīstīšanā, atvērtās zinātnes sekmēšanā, nodrošinot rezultātu labāku izmantošanu, un politikas vajadzību apmierināšanā, kā arī rezultātu ātrākas izplatīšanas un pārņemšanas veicināšanā;

(m)atbilstoši kopējai politikas atgriezeniskās saites sistēmai un stratēģijām un darbībām, ar ko atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus, identificē un paziņo attiecīgās zināšanas, kas iegūtas pētniecības un inovācijas projektu pārvaldībā, un to rezultātus Komisijai, lai tos izmantotu kā ievaddatus esošo politikas pasākumu uzraudzībai, izvērtēšanai un koriģēšanai (ja nepieciešams) vai jaunu politikas iniciatīvu un lēmumu izstrādei;

(n)atbalsta Komisiju pamatotu, uz zinātni balstītu tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādē un īstenošanā atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 par ilgtspējīgiem ieguldījumiem 3. pantam, uzraugot un novērtējot to īstenošanu ekonomikas nozarēs, kurās tie darbojas, lai vajadzības gadījumā sniegtu ad hoc atgriezenisko saiti politikas veidošanai;

(o)ievēro principu “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 17. pantam un ņem vērā minētās regulas noteikumus, lai attiecīgā gadījumā uzlabotu piekļuvi ilgtspējīgam finansējumam;

(p)veic jebkuru citu uzdevumu, kas nepieciešams šajā regulā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

3.Papildus uzdevumiem, kas izklāstīti šajā pantā un otrajā daļā, kopuzņēmumiem var uzticēt īstenot vēl citus uzdevumus, kam vajadzīgs kumulatīvs, papildinošs vai apvienots finansējums no Savienības programmām.

2. NODAĻA

Dalībnieki, ieguldījuma partneri un ieguldījumi

6. pants

Dalībnieki

1.Šīs regulas 3. pantā minēto kopuzņēmumu dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)iesaistītās valstis;

(c)dibinātāji;

(d)asociētie dalībnieki.

2.Dalību kopuzņēmumā nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas piekrišanas, kas minēta šīs sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā.

7. pants

Asociēto dalībnieku atlase

1.Kopuzņēmumi var izsludināt atklātu uzaicinājumu paust ieinteresētību, lai atlasītu asociētos dalībniekus. Uzaicinājumā paust ieinteresētību izklāsta galvenās spējas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu kopuzņēmuma mērķus. Visus uzaicinājumus publicē kopuzņēmuma tīmekļa vietnē un izziņo, izmantojot visus atbilstošos kanālus, tostarp — attiecīgā gadījumā — Valstu pārstāvju grupu, lai nodrošinātu iespējami plašāku dalību nolūkā sasniegt kopuzņēmuma mērķus.

2.Izpilddirektors novērtē dalības pieteikumus ar neatkarīgu ekspertu un — attiecīgā gadījumā — attiecīgu kopuzņēmuma struktūru palīdzību, pamatojoties uz dokumentētām pieteikuma iesniedzēja zināšanām, pieredzi un potenciālo pievienoto vērtību kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā, pieteikuma iesniedzēja finanšu stabilitāti un ilgtermiņa saistībām sniegt uzņēmumā finansiālu ieguldījumu un ieguldījumu natūrā un ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus.

3.Valde novērtē un attiecīgā gadījumā apstiprina dalības pieteikumus.

4.Starp atlasītajiem asociētajiem dalībniekiem un izpilddirektoru, kurš darbojas kā kopuzņēmuma pārstāvis, paraksta saistību vēstuli, kurā sīki izklāsta dalības tvērumu no satura, darbību un ilguma viedokļa, asociēto dalībnieku ieguldījumu kopuzņēmumā, arī norādot paredzamās papildu darbības, kas minētas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā arī noteikumus par asociētā dalībnieka pārstāvību un balsstiesībām valdē.

8. pants

Dalības izmaiņas vai izbeigšana

1.Jebkurš kopuzņēmuma dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā. Izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama sešus mēnešus pēc paziņošanas kopuzņēmuma izpilddirektoram, kurš informē pārējos dalībniekus. No dalības izbeigšanas dienas dalībnieku atbrīvo no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums apstiprinājis vai kuri tam radušies pirms dalības izbeigšanas, ja vien puses savstarpēji nevienojas citādi.

2.Katrs dalībnieks informē kopuzņēmumu par ikvienu apvienošanos vai iegādi starp dalībniekiem, kura varētu ietekmēt kopuzņēmumu, un ikvienu dalībnieka pārņemšanu, ko veic subjekts, kurš nav kopuzņēmuma dalībnieks.

3.Valde izlemj, vai izbeigt 2. punktā minētā dalībnieka dalību, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un aizsargātu Savienības vai kopuzņēmuma intereses. Dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc valdes lēmuma vai dienā, kas norādīta minētajā lēmumā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks. Attiecīgais dalībnieks vai dalībnieki nepiedalās balsošanā, kas notiek valdē.

4.Katrs privātais dalībnieks informē kopuzņēmumu par visām citām būtiskām izmaiņām tā īpašnieku struktūrā, kontrolē vai sastāvā. Ja Komisija, ņemot vērā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumus, uzskata, ka izmaiņas var ietekmēt Savienības vai kopuzņēmuma intereses, tā var ierosināt valdei izbeigt attiecīgā privātā dalībnieka dalību. Valde izlemj par attiecīgā dalībnieka dalības izbeigšanu. Attiecīgais privātais dalībnieks nepiedalās balsošanā, kas notiek valdē.

5.Dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc valdes lēmuma vai dienā, kas norādīta minētajā lēmumā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

6.Valde var izbeigt jebkura tāda dalībnieka dalību, kurš nepilda savus pienākumus, kas tam noteikti atbilstoši šai regulai. Mutatis mutandis piemēro procedūru, kas izklāstīta 26. panta 6. punktā.

7.Ja notiek izmaiņas dalībnieku sastāvā vai dalības izbeigšana, kopuzņēmums nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē atjauninātu savu dalībnieku sarakstu, norādot datumu, kad šādas izmaiņas stājas spēkā.

8.Attiecīgā gadījumā, ievērojot 15. panta 2. punktu, valde lemj par balsstiesību pārdali valdē.

9. pants

Ieguldījuma partneri

1.Ikviens kandidējošs ieguldījuma partneris, kas definēts 2. panta 7. punktā, iesniedz valdei apstiprinājuma vēstuli. Apstiprinājuma vēstulē norāda partnerības tvērumu — priekšmetu, darbības un ilgumu — un sīki apraksta pieteikuma iesniedzēja ieguldījumu kopuzņēmumā.

2.Valde novērtē apstiprinājuma vēstuli un apstiprina vai noraida pieteikumu.

3.Ja pieteikums tiek apstiprināts, Savienība var atzīt ieguldījuma partnera ieguldījumu kopuzņēmumā, atbrīvojot papildu finansiālus ieguldījumus līdz maksimālajām summām, kas norādītas 100. panta b) punktā un 116. panta b) punktā.

4.Ieguldījuma partneriem nav balsstiesību kopuzņēmuma valdē.

10. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumos, tostarp EBTA apropriācijas, sedz administratīvās un darbības izmaksas līdz otrajā daļā norādītajām maksimālajām summām. Otrajā daļā norādīto Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

2.Savienības ieguldījumu maksā no apropriācijām Savienības vispārējā budžetā, kas piešķirtas īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un kura izveidota ar Padomes Lēmumu XXX/XXXX/ES, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 154. pantu minētās regulas 71. pantā minēto struktūru gadījumā.

3.Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 154. pantu kopuzņēmumiem var uzticēt papildu Savienības līdzekļus, kas papildina 2. punktā minēto ieguldījumu.

4.Attiecībā uz ieguldījumiem, kas atbilst papildu uzdevumiem, kuri uzticēti kopuzņēmumam saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai šā panta 3. punktu, ir piemērojamas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 155. panta prasības.

5.Papildu ieguldījumus no Savienības programmām, kas atbilst papildu uzdevumiem, kuri kopuzņēmumam uzticēti atbilstoši šā panta 3. punktam vai 5. panta 3. punktam, neieskaita otrajā daļā minētā Savienības maksimālā finansiālā ieguldījuma aprēķinā.

11. pants

Ieguldījumi no dalībniekiem, kas nav Savienība, un ieguldījuma partneriem

1.Privāto dalībnieku ieguldījumi sastāv no:

(a)ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai;

(b)ieguldījumiem natūrā papildu darbībās, ko apstiprinājusi valde saskaņā ar 16. panta 2. punkta l) apakšpunktu;

(c)finansiālajiem ieguldījumiem.

2.Ja vien otrajā daļā nav noteikts citādi, privātie dalībnieki līdz katra gada 31. martam paziņo savai attiecīgajai valdei katrā no iepriekšējiem finanšu gadiem sniegto 1. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu vērtību. Lai noteiktu minēto ieguldījumu vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo subjektu parastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā subjekts ir iedibināts, un piemērojamajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, ko ieceļ attiecīgais subjekts. Ja apstiprināšanā rodas neskaidrības, attiecīgais kopuzņēmums var pārbaudīt vērtēšanas metodi. Pienācīgi norādītos gadījumos valde var atļaut fiksētu summu vai vienības izmaksu izmantošanu ieguldījumu vērtības noteikšanai. 

3.Šīs regulas nolūkos nedz attiecīgais kopuzņēmums, nedz kāda cita Savienības struktūra neveic revīziju attiecībā uz izmaksām, kas radušās saistībā ar papildu darbībām.

4.Iesaistīto valstu ieguldījumi sastāv no finansiāliem ieguldījumiem.

5.Starptautisko organizāciju ieguldījumi sastāv no finansiāliem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai.

6.Ieguldījuma partneru ieguldījumi atbilst summām, ko tie apņēmušies maksāt apstiprinājuma vēstulē, kļūdami par ieguldījuma partneriem, un tie sastāv no:

(a)finansiāliem ieguldījumiem;

(b)ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai.

7.Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā vai sākt 43. pantā minēto likvidācijas procedūru šādos gadījumos:

(a)ja attiecīgais kopuzņēmums nepilda nosacījumus attiecībā uz Savienības ieguldījuma uzticēšanu vai

(b)ja dalībnieki, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošie subjekti vai saistītie subjekti nesniedz vai tikai daļēji sniedz ieguldījumus, neievēro 2. punktā noteiktos termiņus attiecībā uz ieguldījumu, kas minēts šā panta 1., 4. un 5. punktā, vai

(c)171. panta 2. punktā minēto izvērtējumu rezultātā.

8.Komisijas lēmums izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu nekavē to attiecināmo izmaksu atlīdzināšanu, kuras dalībniekiem, kas nav Savienība, jau radušās, pirms lēmums ir paziņots kopuzņēmumam.

9.Ievērojot procedūru, kas izklāstīta 26. panta 6. punktā, jebkuru kopuzņēmuma dalībnieku, kas nav Savienība un kas nepilda saistības attiecībā uz ieguldījumiem, kuras minētas šajā regulā, diskvalificē no balsošanas valdē līdz tā saistību izpildei. Ja šāds dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, beidzoties sešu mēnešu papildu termiņam, tā dalību atsauc, ja vien valde neizlemj citādi — pienācīgi pamatotos gadījumos. Attiecīgais subjekts nepiedalās balsošanā, kas notiek valdē.

3. NODAĻA

Kopuzņēmumu organizācija

12. pants

Sinerģijas un lietderība kopējā atbalsta biroja funkcijās

1.Kopuzņēmumi viena gada laikā pēc šīs regulas pieņemšanas noslēdz pakalpojumu līmeņa vienošanās par kopējā atbalsta biroja funkcijām, ja vien otrajā daļā nav noteikts citādi un ievērojot vajadzību garantēt Savienības finanšu interešu aizsardzību līdzvērtīgā līmenī, kad kopuzņēmumiem tiek uzticēti budžeta izpildes uzdevumi. Šādas funkcijas ietver šādas jomas, kad ir apstiprināta to dzīvotspēja un veikta resursu pārbaude:

(a)cilvēkresursu atbalsts;

(b)juridiskais atbalsts;

(c)informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

(d)grāmatvedība (izņemot kasi);

(e)komunikācija;

(f)loģistika, pasākumu un sanāksmju telpu pārvaldība;

(g)atbalsts katra kopuzņēmuma revīzijas un krāpšanas apkarošanas stratēģijai.

2.Šā panta 1. punktā minētās kopējā atbalsta biroja funkcijas nodrošina viens vai vairāki atlasīti kopuzņēmumi visiem pārējiem kopuzņēmumiem. Savstarpēji saistītas funkcijas patur vienā un tajā pašā kopuzņēmumā, lai nodrošinātu saskaņotu organizatorisko struktūru.

3.Šā panta 1. punktā minētās pakalpojumu līmeņa vienošanās ļauj starp uzņēmumiem pārvietot apropriācijas vai atgūt izmaksas par kopējo pakalpojumu sniegšanu.

4.Neskarot norīkošanu citu uzdevumu veikšanai kopuzņēmumā un citus administratīvus pasākumus, kas neietekmē darba līgumus, darbiniekus, kuri norīkoti funkcijām, kas nodotas kopējam atbalsta birojam, kurš atrodas citā kopuzņēmumā, var pārcelt uz attiecīgo kopuzņēmumu. Ja attiecīgais darbinieks rakstveidā atsakās, kopuzņēmums var izbeigt attiecīgā darbinieka līgumu atbilstoši nosacījumiem, kas minēti Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (CEOS) 47. pantā.

5.Šā panta 4. punktā minētie darbinieki, kas tiek pārcelti uz kopuzņēmumu, kurā darbojas kopējais atbalsta birojs, saglabā tāda paša veida līgumu un funkciju grupu un pakāpi, un uzskata, ka viņi visu dienesta laiku ir nostrādājuši attiecīgajā kopuzņēmumā.

13. pants

Kopuzņēmumu struktūras

1.Katram kopuzņēmumam ir valde un izpilddirektors.

2.Kopuzņēmumam var būt arī zinātniskā padomdevēja struktūra, valstu pārstāvju grupa un ieinteresēto personu grupa, un jebkāda cita struktūra saskaņā ar otrās daļas noteikumiem.

3.Veicot savus uzdevumus, katra kopuzņēmumu struktūra īsteno tikai šajā regulā izklāstītos mērķus un rīkojas tikai to kopuzņēmuma darbību ietvaros, kuru īstenošanai tā tika izveidota.

4.Neskarot 3. punktu, divu vai vairāku kopuzņēmumu struktūras var nolemt nodibināt strukturētu sadarbību, arī rīkojot regulāras sanāksmes vai veidojot kopīgas komitejas.

1. IEDAĻA

Valde

14. pants

Valdes sastāvs

1.Valdes sastāvā ir vismaz divi Komisijas pārstāvji, kuri darbojas Savienības vārdā, un tik daudz katra kopuzņēmuma dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvju, cik noteikts otrajā daļā attiecībā uz katru kopuzņēmumu.

2.Ja saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopuzņēmuma dalībnieku sastāvā ir iesaistītās valstis, vienu katras iesaistītās valsts pārstāvi ieceļ valdē.

15. pants

Valdes darbība

1.Dalībnieku pārstāvji valdē visiem spēkiem cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja vienprātība netiek panākta, notiek balsošana. Lēmumu uzskata par pieņemtu ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo pārstāvju balsis.

Lēmumu pieņemšanai valdē var arī piemērot jebkurus attiecīgus īpašus noteikumus, kas izklāstīti otrajā daļā.

2.Ja vien otrajā daļā nav paredzēts citādi, Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas.

Dalībnieku, kas nav Savienība, balsstiesībām piemēro otrajā daļā izklāstītos īpašos noteikumus.

3.Valdes priekšsēdētāju ieceļ katru gadu rotācijas kārtībā pārmaiņus Savienība un pārējie pārstāvji, ja vien otrajā daļā nav noteikts citādi.

4.Valde rīko kārtējās sanāksmes vismaz divreiz gadā. Ārkārtas sanāksmes var sasaukt pēc priekšsēdētāja, izpilddirektora, Komisijas vai iesaistīto valstu vai dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvju vairākuma pieprasījuma. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, un tās notiek attiecīgā kopuzņēmuma mītnē, ja vien valde pienācīgi pamatotos gadījumos izņēmuma kārtā neizlemj citādi.

5.Izpilddirektors piedalās sanāksmēs, un viņam ir tiesības piedalīties jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

6.Attiecīgā kopuzņēmuma pārējo struktūru priekšsēdētājiem ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājiem, ja tiek apspriesti jautājumi, uz kuriem attiecas viņu pienākumu darbības joma. Viņi var piedalīties jautājumu apspriešanā, bet viņiem nav balsstiesību.

7.Arī citas personas, jo īpaši citu Eiropas partnerību, izpildaģentūru vai regulatīvu aģentūru, Savienības reģionālo iestāžu un Eiropas tehnoloģiju platformu pārstāvjus, priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties kā novērotājus, izvērtējot katru gadījumu individuāli, ievērojot noteikumus par konfidencialitāti un interešu konfliktu.

8.Valdes kvorumu veido Komisija, privātie dalībnieki un, ja piemērojams, vismaz trīs iesaistīto valstu galvenie pārstāvji.

9.Dalībnieku pārstāvji nav personīgi atbildīgi par darbībām, ko viņi veic kā pārstāvji valdē.

10.Valde pieņem savu reglamentu.

11.Dalībnieku pārstāvjiem ir saistoši rīcības kodeksa noteikumi. Rīcības kodeksā nosaka šādu dalībnieku pienākumus aizsargāt attiecīgā kopuzņēmuma un Savienības godprātību un reputāciju.

16. pants

Valdes uzdevumi

1.Katra kopuzņēmuma valdei ir vispārēja atbildība par attiecīgā kopuzņēmuma stratēģisko ievirzi un darbību, un valde uzrauga tā darbību īstenošanu.

Komisija, pildot savus pienākumus valdē, cenšas nodrošināt, ka kopuzņēmumu darbības tiek saskaņotas ar Savienības finansēšanas programmu attiecīgajām darbībām, lai veicinātu sinerģiju un papildināmību, kad tiek noteiktas prioritātes, uz kurām attiecas kopdarbīga pētniecība.

2.Valde veic šādus uzdevumus:

(a)nodrošina kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programmas un atsevišķu darbību norises ciešu un savlaicīgu uzraudzību saistībā ar Komisijas prioritātēm un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā veic korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmums sasniedz savus mērķus;

(b)izvērtē, apstiprina vai noraida dalības pieteikumus saskaņā ar 7. pantu;

(c)izvērtē, apstiprina vai noraida potenciālo ieguldījuma partneru pieteikumus saskaņā ar 9. pantu;

(d)lemj par dalības izbeigšanu kopuzņēmumā attiecībā uz jebkuru dalībnieku, kas nepilda savus pienākumus, kuri noteikti atbilstoši šai regulai, vai saskaņā ar 8. panta 2. un 3. punktu;

(e)pieņem kopuzņēmuma finanšu noteikumus saskaņā ar 25. pantu;

(f)pieņem gada budžetu un štatu sarakstu, kurā ietver pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu sadalījumā pa funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valstu ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos;

(g)lemj par administratīvo izmaksu sadalījumu starp dalībniekiem, kas nav Savienība, ja šie dalībnieki nepanāk vienošanos saskaņā ar 26. panta 2. punktu;

(h)saskaņā ar 4. punktu un attiecībā uz kopuzņēmuma darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) uzticētas iecēlējinstitūcijai un ar Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (CEOS) uzticēti iestādei, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

(i)ieceļ, atlaiž izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru termiņu, sniedz viņam norādījumus un uzrauga viņa darbību;

(j)iniciatīvas sākumā pieņem stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā to groza visā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pastāvēšanas laikā. Stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā nosaka partnerības paredzēto ietekmi, paredzēto darbību portfeli, izmērāmus paredzamos iznākumus, resursus, nodevumus un starpposma mērķus noteiktā termiņā. Tajā arī nosaka pārējās Eiropas partnerības, ar kurām kopuzņēmums nodibina oficiālu un regulāru sadarbību, un iespējas sinerģijai starp kopuzņēmuma darbībām un valsts vai reģionālām iniciatīvām un rīcībpolitikām, pamatojoties uz informāciju, ko saņem iesaistītās valstis vai valstu pārstāvju grupa, kā arī sinerģijai ar citām Savienības programmām;

(k)pēc izpilddirektora ierosinājuma pieņem darba programmu un atbilstošās izdevumu tāmes stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas īstenošanai, ieskaitot administratīvās darbības, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, pētniecības jomas, kurās rīko kopīgus uzaicinājumus, un sadarbību ar citām partnerībām, piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam, kā arī saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām, īpašu uzmanību pievēršot prasībām par atgriezenisko saiti attiecībā uz politiku;

(l)apstiprina gada papildu darbību plānu, ko izklāsta darba programmas galvenās daļas pielikumā, pamatojoties uz dalībnieku, kas nav Savienība, priekšlikumu un pirms tam apspriežoties ar zinātnisko padomdevēju struktūru vai citu struktūru, kas noteikta otrajā daļā;

(m)nodrošina stratēģisko ievirzi sadarbībai ar citām Eiropas partnerībām saskaņā ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu;

(n)novērtē konsolidēto gada darbības pārskatu, tostarp atbilstošos izdevumus un budžetu, kas atvēlēts kopīgiem uzaicinājumiem ar citām Eiropas partnerībām;

(o)sniedz atzinumu par kopuzņēmuma finanšu pārskatiem;

(p)pēc vajadzības organizē kopuzņēmuma iekšējās revīzijas struktūras izveidošanu;

(q)pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina Programmu biroja organizatorisko struktūru;

(r)pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

(s)apstiprina finansējumam izraudzīto darbību sarakstu;

(t)pieņem īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu;

(u)pieņem noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumiem vai stažieru izmantošanu;

(v)pēc vajadzības papildus 13. pantā minētajām kopuzņēmuma struktūrām uz noteiktu laikposmu un konkrēta mērķa sasniegšanai izveido padomdevējas vai darba grupas, arī sadarbojoties ar citiem kopuzņēmumiem;

(w)attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai pieprasījumus grozīt šo regulu, kurus ierosinājis kopuzņēmuma dalībnieks;

(x)lūdz kopuzņēmuma zinātniskajai padomdevējai struktūrai vai tās locekļiem zinātniskās konsultācijas vai analīzi par īpašiem jautājumiem, tostarp par norisēm saistītās nozarēs;

(y)pēc izpilddirektora ieteikuma līdz 2022. gada beigām pieņem plānu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma piešķiršanas kopuzņēmumam pakāpenisku izbeigšanu;

(z)nodrošina jebkura tāda uzdevuma izpildi, kas nav īpaši uzticēts konkrētai kopuzņēmuma struktūrai, taču valde var uzticēt šādu uzdevumu citai attiecīgā kopuzņēmuma struktūrai.

3.Uz kopuzņēmuma valdi var attiecināt arī īpašus noteikumus, kas izklāstīti otrajā daļā.

4.Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un CEOS 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

2. IEDAĻA

Izpilddirektors

17. pants

Izpilddirektora iecelšana amatā, atlaišana un pilnvaru termiņa pagarināšana

1.Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem un prasmēm un izraugoties viņu no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta atklātā un pārredzamā atlases procedūrā, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu.

2.Komisija ierosina izpilddirektora amata kandidātu sarakstu pēc apspriešanās ar kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība. Šādas apspriešanās vajadzībām kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, savstarpēji vienojoties, ieceļ pārstāvjus, kā arī novērotāju valdes vārdā.

3.Izpilddirektors ir personāla loceklis un tiek nodarbināts kā kopuzņēmuma pagaidu darbinieks saskaņā ar CEOS 2. panta a) punktu.

Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, kopuzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs.

4.Izpilddirektora pilnvaru laiks ir četri gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija pēc apspriešanās ar dalībniekiem, kas nav Savienība, novērtē izpilddirektora veikumu un kopuzņēmuma turpmākos uzdevumus un problēmas.

5.Kopuzņēmuma valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru laiku uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

6.Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir ticis pagarināts, nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amata vietu.

7.Izpilddirektoru var atlaist tikai ar lēmumu, kuru pieņem valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība.

18. pants

Izpilddirektora uzdevumi

1.Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas atbild par kopuzņēmuma ikdienas vadību saskaņā ar valdes lēmumiem. Viņš sniedz valdei visu tās funkciju pildīšanai vajadzīgo informāciju. Neskarot attiecīgās Savienības iestāžu un valdes kompetences, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.Izpilddirektors ir kopuzņēmuma juridiskais pārstāvis. Viņš ir pakļauts kopuzņēmuma valdei.

3.Izpilddirektors izpilda kopuzņēmuma budžetu.

4.Izpilddirektors veic šādus uzdevumus kopuzņēmuma vajadzībām:

(a)nodrošina kopuzņēmuma ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldību;

(b)sagatavo un iesniedz pieņemšanai valdē gada budžeta projektu un štatu sarakstu;

(c)sagatavo un iesniedz pieņemšanai valdē kopuzņēmuma darba programmu un atbilstošās izdevumu tāmes, lai īstenotu stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu;

(d)iesniedz valdei atzinuma saņemšanai kopuzņēmuma gada pārskatus;

(e)sagatavo un iesniedz valdei novērtēšanai un apstiprināšanai konsolidēto gada darbības pārskatu;

(f)uzrauga 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos ieguldījumus, regulāri ziņo valdei par progresu mērķrādītāju sasniegšanā un vajadzības gadījumā ierosina stāvokļa uzlabošanas vai korektīvus pasākumus;

(g)nodibina oficiālu un regulāru sadarbību ar Eiropas partnerībām, kas norādītas stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā, saskaņā ar valdes norādīto stratēģisko ievirzi;

(h)pārstāv kopuzņēmumu sanāksmēs pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pārvaldības jomā;

(i)iesniedz valdei apstiprināšanai to darbību sarakstu, kas kopuzņēmumam jāizraugās finansēšanai;

(j)novērtē asociēto dalībnieku pieteikumus kopuzņēmumam pēc atklāta uzaicinājuma paust ieinteresētību un iesniedz valdei priekšlikumus par asociētajiem dalībniekiem;

(k)regulāri informē pārējās kopuzņēmuma struktūras par visiem jautājumiem, kas skar to uzdevumus;

(l)savas kompetences ietvaros paraksta individuālus dotācijas nolīgumus un lēmumus kopuzņēmuma vārdā;

(m)paraksta iepirkuma līgumus kopuzņēmuma vārdā;

(n)īsteno kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

(o)organizē, virza un pārrauga kopuzņēmuma darbības un personālu valdes deleģējuma ietvaros;

(p)izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, kā arī ziņo valdei par visām būtiskajām izmaiņām šajā sistēmā;

(q)aizsargā Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot summas, kas ir nepamatoti izmaksātas, un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

(r)nodrošina riska novērtēšanu un riska pārvaldību kopuzņēmumam;

(s)veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu kopuzņēmuma panākumus tā mērķu sasniegšanā;

(t)sagatavo un iesniedz valdei pieņemšanai plānu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma piešķiršanas kopuzņēmumam pakāpenisku izbeigšanu;

(u)veic jebkurus citus uzdevumus, ko viņam uzticējusi vai deleģējusi valde vai kas var tikt prasīti saskaņā ar šo regulu;

(v)ir pilnvarots deleģēt savas pilnvaras citiem darbiniekiem, ievērojot noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 16. panta 4. punkta pēdējo daļu.

5.Izpilddirektoram var būt piemērojami arī īpaši noteikumi, kas izklāstīti otrajā daļā.

6.Izpilddirektors izveido programmu biroju, kas viņa atbildībā veic visus no šīs regulas izrietošos kopuzņēmuma atbalsta uzdevumus. Programmu biroju veido kopuzņēmuma personāls, un tas galvenokārt veic šādus uzdevumus:

(a)sniedz atbalstu pienācīgas grāmatvedības sistēmas izveidē un pārvaldībā atbilstīgi kopuzņēmuma finanšu noteikumiem;

(b)pārvalda kopuzņēmuma darba programmas īstenošanu visā īstenošanas ciklā;

(c)sniedz kopuzņēmuma dalībniekiem un struktūrām visu būtisko informāciju un atbalstu, kas tiem nepieciešams savu pienākumu veikšanai;

(d)rīkojas kā kopuzņēmuma struktūru sekretariāts un sniedz atbalstu valdes izveidotajām konsultatīvajām grupām.

3. IEDAĻA

Padomdevējas struktūras

19. pants

Zinātniskās konsultācijas

1.Kopuzņēmumi lūdz neatkarīgas zinātniskas konsultācijas šādos veidos:

(a)tās sniedz zinātniska padomdevēja struktūra, kas kopuzņēmumam jāizveido saskaņā ar attiecīgajiem otrajā daļā izklāstītajiem noteikumiem un ievērojot šā panta noteikumus, vai tās locekļi, un/vai

(b)ar kopuzņēmumiem nesaistīti eksperti pēc valdes ad hoc lūgumiem sniedz kopuzņēmumam konsultācijas par konkrētiem jautājumiem.

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos daļu no zinātnisko konsultāciju funkcijas var īstenot kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, ja vien nav interešu konflikta.

2.Zinātniskās padomdevējas struktūras locekļu sastāvā nodrošina līdzsvarotu ekspertu pārstāvību kopuzņēmuma darbību jomā, tostarp dzimumu līdzsvaru. Zinātniskās padomdevējas struktūras locekļiem visiem kopā ir nepieciešamās kompetences un zinātība, kas aptver konkrēto tehnisko jomu, lai sniegtu kopuzņēmumam uz zinātni balstītus ieteikumus, ņemot vērā šādu ieteikumu sociālekonomisko ietekmi un kopuzņēmuma mērķus.

3.Uz zinātniskās padomdevējas struktūras locekļiem, kā arī pieaicinātajiem novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums, kas saskaņā ar Līgumiem un to īstenošanas noteikumiem attiecas uz visiem iestāžu locekļiem un to darbiniekiem, kā arī Komisijas drošības noteikumi, kas attiecas uz sensitīvās neklasificētās un Savienības klasificētās informācijas aizsardzību un ir noteikti attiecīgi Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 39 un 2015/444 40 .

4.Valde nosaka īpašos kritērijus un atlases procesu kopuzņēmuma zinātniskās padomdevējas struktūras sastāvam un ieceļ tās locekļus. Attiecīgā gadījumā valde ņem vērā iespējamos kandidātus, ko ierosina valstu pārstāvju grupa.

5.Zinātniskā padomdevēja struktūra ieceļ savu priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

6.Zinātniskā padomdevēja struktūra sanāk vismaz divas reizes gadā, un sanāksmes sasauc priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs var pieaicināt citas personas piedalīties sanāksmēs kā novērotājas. Zinātniskā padomdevēja struktūra pieņem savu reglamentu.

7.Zinātniskā padomdevēja struktūra veic šādus uzdevumus:

(a)konsultē par zinātniskajām prioritātēm, kam jāpievēršas darba programmās, atbilstoši stratēģiskajai pētniecības un inovācijas programmai un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajai plānošanai;

(b)konsultē par zinātniskajiem sasniegumiem, kas jāizklāsta gada darbības pārskatā;

(c)ņemot vērā stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas un individuālu darbību progresu, vajadzības gadījumā iesaka valdei korektīvus vai pārorientēšanas pasākumus;

(d)sniedz neatkarīgas konsultācijas un zinātnisku analīzi par konkrētiem jautājumiem, kā to pieprasa valde, jo īpaši attiecībā uz norisēm saistītās nozarēs;

(e)ja tā ir norādīts otrajā daļā — izvērtē kopuzņēmuma finansēto tehnoloģiju un inovācijas darbību rezultātus un ziņo valdei;

(f)ja tā ir norādīts otrajā daļā — piedalās nozares integrācijas komitejās, kas īpaši izveidotas starp pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētām Eiropas partnerībām, lai nodrošinātu sinerģiju;

(g)veic jebkādus citus uzdevumus, kas norādīti otrajā daļā.

8.Pēc katras zinātniskās padomdevējas struktūras sanāksmes tās priekšsēdētājs iesniedz valdei ziņojumu, kurā izklāstīti struktūras un tās locekļu atzinumi par sanāksmē apspriestajiem jautājumiem.

9.Zinātniskā padomdevēja struktūra var pēc savas iniciatīvas ieteikt valdei apspriesties ar to par īpašiem aspektiem, uz kuriem neattiecas uzdevumi, kas izklāstīti 7. punktā.

20. pants

Valstu pārstāvju grupa

1.Izņemot gadījumus, kad dalībvalstis un asociētās valstis piedalās kopuzņēmumā kā dalībnieki vai dalībnieku sastāvā esoši subjekti, kopuzņēmumi, ievērojot šā panta noteikumus, izveido valstu pārstāvju grupu, kā norādīts otrajā daļā.

2.Valstu pārstāvju grupas sastāvā ir pa vienam pārstāvim un vienam aizstājējam no katras dalībvalsts un katras asociētās valsts. Valstu pārstāvju grupa ievēlē priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

3.Valstu pārstāvju grupa sanāk vismaz divas reizes gadā. Sanāksmes sasauc priekšsēdētājs. Sanāksmēs kā novērotāji piedalās valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors vai viņu pārstāvji.

4.Valstu pārstāvju grupas sanāksmes var reglamentēt attiecīgi īpaši noteikumi, kas izklāstīti otrajā daļā.

5.Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs var uzaicināt citas personas piedalīties tās sanāksmēs kā novērotājas, jo īpaši attiecīgo Savienības federālo vai reģionālo iestāžu pārstāvjus, MVU apvienību pārstāvjus un citu kopuzņēmuma struktūru pārstāvjus.

6.Valstu pārstāvju grupas sanāksmju darba kārtību izplata pietiekamu laiku iepriekš, lai nodrošinātu atbilstošu katras dalībvalsts un asociētās valsts pārstāvību. Darba kārtību nosūta arī valdei zināšanai.

7.Ar valstu pārstāvju grupu apspriežas un jo īpaši tā izskata informāciju un sniedz atzinumus par šādiem jautājumiem:

(a)kopuzņēmuma panākumi programmu īstenošanā un tā mērķu sasniegšana pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, tostarp informācija par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un priekšlikumu izvērtēšanas process;

(b)stratēģiskās ievirzes atjaunināšana atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajai plānošanai un citiem Savienības un dalībvalstu finansēšanas instrumentiem;

(c)saiknes ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības, valstu un — attiecīgā gadījumā — reģionālām iniciatīvām, tostarp kohēzijas politikas fondiem, atbilstoši pārdomātas specializācijas stratēģijām;

(d)darba programmas;

(e)MVU iesaistīšana.

8.Ja piemērojams, valstu pārstāvju grupa arī regulāri ziņo valdei un darbojas kā saskarpunkts ar kopuzņēmumu šādos jautājumos:

(a)attiecīgo valsts vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un iespējamo sadarbības jomu apzināšana, tostarp konkrētas darbības, kas veiktas vai ko plānots veikt attiecīgo tehnoloģiju un inovatīvo risinājumu izvēršanai;

(b)konkrēti pasākumi, ko veic valsts vai reģionālā līmenī saistībā ar informācijas izplatīšanas pasākumiem, specializētiem tehniskiem darbsemināriem un komunikācijas darbībām;

(c)konkrēti pasākumi valsts vai reģionālā līmenī attiecībā uz izvēršanas darbībām, kas saistītas ar katru attiecīgo iniciatīvu;

(d)valstu vai reģionālas rīcībpolitikas un iniciatīvas ar mērķi nodrošināt papildināmību attiecībā uz kopuzņēmuma stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un gada darba programmām.

9.Valstu pārstāvju grupa katra kalendārā gada beigās iesniedz ziņojumu, kurā izklāsta valsts vai reģionālās rīcībpolitikas kopuzņēmuma darbības jomā un nosaka īpašus veidus sadarbībai ar kopuzņēmuma finansētajām darbībām.

10.Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt valdei ieteikumus vai priekšlikumus par tehniskiem, pārvaldības un finansiāliem jautājumiem, kā arī par darba programmām un citiem dokumentiem, jo īpaši tad, ja šie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses.

Valde bez liekas kavēšanās informē valstu pārstāvju grupu par pasākumiem, ko tā veikusi pēc šādiem ieteikumiem vai priekšlikumiem, vai sniedz pamatojumu, ja turpmāki pasākumi nav veikti.

11.Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem informāciju citstarp par dalību kopuzņēmuma finansētajās netiešajās darbībās, par katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un projekta īstenošanas rezultātu, par sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām un par kopuzņēmuma budžeta izpildi.

12.Valstu pārstāvju grupa pieņem savu reglamentu.

13.Viens vai vairāki kopuzņēmumi var izveidot kopīgu valstu pārstāvju grupu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti otrajā daļā.

21. pants

Ieinteresēto personu grupa

1.Kopuzņēmumi var izveidot ieinteresēto personu grupu saskaņā ar attiecīgajiem otrās daļas noteikumiem un ievērojot šā panta noteikumus.

2.Ieinteresēto personu grupā var piedalīties visas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, tostarp organizētas grupas, kas darbojas kopuzņēmuma jomā, starptautiskas interešu grupas no dalībvalstīm, asociētajām valstīm, kā arī no citām valstīm.

3.Ieinteresēto personu grupu regulāri informē par kopuzņēmuma darbībām un uzaicina sniegt komentārus par kopuzņēmuma plānotajām iniciatīvām.

4.Ieinteresēto personu grupas sanāksmes sasauc izpilddirektors.

5.Izpilddirektors var ieteikt valdei apspriesties ar ieinteresēto personu grupu par konkrētiem jautājumiem. Ja notiek šāda apspriešanās, pēc attiecīgajām apspriedēm ieinteresēto personu grupā iesniedz ziņojumu valdei.

4. NODAĻA

Finanšu un darbības noteikumi

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

22. pants

Noteikumi, kas piemērojami kopuzņēmumu finansētajām darbībām

1.Darbībām, ko kopuzņēmumi finansē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, piemēro Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu. Saskaņā ar minēto regulu katru kopuzņēmumu uzskata par finansēšanas struktūru, un katrs kopuzņēmums sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām atbilstoši minētās regulas [5. pantam].

2.Darbībām, ko kopuzņēmumi finansē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, var arī piemērot īpašus noteikumus, kas izklāstīti otrajā daļā.

3.Atkāpjoties no Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [36. panta 4. punkta a) apakšpunkta], tiesības iebilst attiecas arī uz dalībniekiem, kas rada rezultātus, par kuriem nav saņemts finansējums no kopuzņēmuma.

23. pants

Darbības un finanšu plānošana

1.Izpilddirektors iesniedz valdei pieņemšanai darba programmas projektu.

2.Darba programmu pieņem līdz tā gada beigām, pēc kura tā tiek īstenota. Darba programmu publicē kopuzņēmuma tīmekļa vietnē, un, lai veicinātu saskaņotību ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vispārējo stratēģiju, to informatīvos nolūkos dara zināmu attiecīgo kopu programmu komitejai.

3.Izpilddirektors sagatavo gada budžeta projektu nākamajam gadam un iesniedz to valdei pieņemšanai.

4.Konkrēta gada budžetu valde pieņem līdz tā gada beigām, pēc kura tas tiek izpildīts.

5.Gada budžetu pielāgo, lai ņemtu vērā Savienības finansiālā ieguldījuma summu, kas noteikta Savienības budžetā.

24. pants

Ziņošana par darbību un finansēm

1.Izpilddirektors iesniedz valdei konsolidētu gada darbības pārskatu par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

2.Konsolidētajā gada darbības pārskatā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:

(a)veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības un atbilstošie izdevumi;

(b)iesniegtie priekšlikumi, tostarp sadalījums pa dalībnieku veidiem, ieskaitot MVU, un pa valstīm;

(c)finansēšanai izraudzītās netiešās darbības, tostarp to sadalījums pa dalībnieku veidiem, ieskaitot MVU, un pa valstīm, norādot attiecīgā kopuzņēmuma ieguldījumu atsevišķajos dalībniekos un darbībās;

(d)papildu darbības, kuras veikuši dalībnieki, kas nav Savienība;

(e)sadarbība ar citām Eiropas partnerībām, tostarp kopīgi uzaicinājumi, un sinerģija starp kopuzņēmuma darbībām un valstu vai reģionālām iniciatīvām un rīcībpolitikām.

3.Kopuzņēmuma grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

4.Izpilddirektors nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

5.Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru veic saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

2. IEDAĻA

Finanšu noteikumi

25. pants

Finanšu noteikumi

1.Kopuzņēmumi pieņem savus finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantu.

2.Finanšu noteikumus publicē attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

26. pants

Finansējuma avoti

1.Katru kopuzņēmumu kopīgi finansē Savienība, dalībnieki, kas nav Savienība, un ieguldījuma partneri ar finansiāliem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai.

2.Dalībnieki, kas nav Savienība, vienojas par to, kā sadalīt kopējo ieguldījumu starp tiem saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

3.Kopuzņēmuma darbības izmaksas sedz, izmantojot:

a)Savienības finansiālo ieguldījumu;

b)finansiālos ieguldījumus, ko sniedz privātie dalībnieki, to sastāvā esošie vai saistītie subjekti, ieguldījuma partneri vai starptautiska organizācija, kura ir kopuzņēmuma dalībnieks;

c)iesaistīto valstu finansiālos ieguldījumus;

d)ieguldījumus natūrā, kas definēti 2. panta 8. punktā.

4.Kopuzņēmuma resursus, kas iekļauti tā budžetā, veido šādi ieguldījumi:

a)dalībnieku finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā administratīvo izmaksu segšanai, kurus katru gadu vienādi sadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav Savienība, ja vien kopuzņēmuma dalībnieku īpašā sastāva dēļ nav noteikts citādi;

b)dalībnieku vai ieguldījuma partneru finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā darbības izmaksu segšanai;

c)kopuzņēmuma gūtie ieņēmumi;

d)visi pārējie finansiālie ieguldījumi, resursi un ieņēmumi.

No 4. punktā minētajiem ieguldījumiem iegūtos procentus uzskata par kopuzņēmuma ieņēmumiem.

5.Jebkuru neizmantoto daļu no administratīvo izmaksu segšanai paredzētajiem ieguldījumiem var darīt pieejamu, lai segtu attiecīgā kopuzņēmuma darbības izmaksas.

6.Ja kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, nepilda savas ieguldījuma saistības, izpilddirektors tos rakstveidā informē un nosaka pieņemamu laikposmu, kurā neizpilde jānovērš. Ja, beidzoties minētajam laikposmam, attiecīgais dalībnieks, kas nav Savienība, joprojām nav izpildījis saistības, izpilddirektors informē Komisiju par iespējamiem pasākumiem, bet attiecīgo dalībnieku — par to, ka tas tiek diskvalificēts no balsošanas valdē saskaņā ar 11. panta 9. punktu.

7.Kopuzņēmuma un tā darbību resursus izmanto 4., 5., 44., 45., 55., 56., 71., 72., 83., 84., 97., 98., 113., 114., 124., 125., 142., 143., 159. un 160. pantā noteikto tā mērķu un uzdevumu izpildei.

8.Kopuzņēmumam pieder visi aktīvi, ko tas radījis vai kas tam nodoti 4., 5., 44., 45., 55., 56., 71., 72., 83., 84., 97., 98., 113., 114., 124., 125., 142., 143., 159. un 160. pantā noteikto tā mērķu un uzdevumu izpildei.

9.Ja vien valde nenolemj citādi, ieņēmumus, kas pārsniedz izdevumus, neizmaksā kopuzņēmuma dalībniekiem, izņemot, ja attiecīgais kopuzņēmums tiek likvidēts.

27. pants

Finansiālās saistības

1.Kopuzņēmuma finansiālās saistības nepārsniedz pieejamo vai dalībnieku un ieguldījuma partneru atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu tā budžetā.

2.Šīs regulas 3. panta 1. punkta b), d) un h) apakšpunktā minēto kopuzņēmumu budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Līdz 2024. gada 31. decembrim šo maksājumos sadalīto budžeta saistību kopējā summa nepārsniedz 50 procentus no maksimālā Savienības ieguldījuma, kas noteikts 10. pantā. No 2025. gada janvāra vismaz 20 procenti no atlikušo gadu kopējā budžeta netiek segti no gada maksājumiem.

28. pants

Dalībnieku finanšu interešu aizsardzība

1.Kopuzņēmums Komisijas personālam un citām attiecīgā kopuzņēmuma vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piešķir piekļuvi saviem objektiem un telpām un visai informācijai — arī informācijai elektroniskā formātā —, kas vajadzīga revīzijas veikšanai.

2.Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 41 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 883/2013 42 , lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu.

3.Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanas saskaņā ar Padomes Regulā (ES) 2017/1939 43 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām ar nolūku izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, kā norādīts minētās regulas 4. pantā.

4.Neskarot 1.–3. punktu, nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, kas nepārprotami pilnvaro Komisiju, attiecīgo kopuzņēmumu, Revīzijas palātu, EPPO un OLAF atbilstoši to kompetencei veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un izmeklēšanu.

5.Katrs kopuzņēmums, veicot vai pasūtot atbilstīgus iekšējas un ārējas kontroles pasākumus, nodrošina, ka tā dalībnieku finanšu intereses tiek pienācīgi aizsargātas.

6.Katrs kopuzņēmums pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 44 . Katrs kopuzņēmums pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu OLAF veikto iekšējo izmeklēšanu.

29. pants

Ex post revīzijas

Netiešo darbību izdevumus revidē saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [48. pantu] kā daļu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” netiešajām darbībām, jo īpaši saskaņā ar minētās regulas [48. panta 2. punktā] minēto revīzijas stratēģiju.

30. pants

Iekšējā revīzija

1.Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz kopuzņēmumiem īsteno tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisiju.

2.Valde var izveidot iekšējās revīzijas struktūru saskaņā ar attiecīgā kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

3. IEDAĻA

Darbības noteikumi

31. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 32. un 34. pantu, katrs kopuzņēmums nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana ārpus Savienības iestādēm un citām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām varētu kaitēt tā dalībnieku vai attiecīgā kopuzņēmuma darbībās iesaistīto dalībnieku interesēm. Šāda konfidenciāla informācija cita starpā ietver personas, komerciālu, sensitīvu neklasificētu un klasificētu informāciju.

32. pants

Pārredzamība

Uz kopuzņēmuma rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 45 .

33. pants

Personas datu apstrāde

Ja šīs regulas īstenošanai ir nepieciešama personas datu apstrāde, tos apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 46 .

34. pants

 Piekļuve rezultātiem un informācijai par priekšlikumiem

1.Kopuzņēmums nodrošina Savienības iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām piekļuvi visai informācijai, kas saistīta ar tā finansētajām netiešajām darbībām. Šāda informācija ietver to finansējuma saņēmēju rezultātus, kuri piedalās kopuzņēmuma netiešajās darbībās, vai jebkādu citu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu Savienības rīcībpolitiku vai programmu izstrādei, īstenošanai, uzraudzībai un izvērtēšanai. Šādas piekļuves tiesības attiecas tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu, un tās ir saskanīgas ar piemērojamajiem konfidencialitātes noteikumiem.

2.Lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu Savienības rīcībpolitikas vai programmas, kopuzņēmums sniedz Komisijai informāciju, kas iekļauta iesniegtajos priekšlikumos.

5. NODAĻA

Personāls un atbildība

1. IEDAĻA

Personāls, privilēģijas un imunitāte

35. pants

Personāls

1.Uz kopuzņēmumu personālu attiecas Civildienesta noteikumi un CEOS, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, un noteikumi, ko kopīgi pieņēmušas Savienības iestādes Civildienesta noteikumu un CEOS piemērošanai.

2.Personāla resursus nosaka katra kopuzņēmuma štatu sarakstā, norādot pagaidu amata vietu skaitu sadalījumā pa funkciju grupām un pakāpēm un līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, saskaņā ar kopuzņēmuma gada budžetu.

3.Kopuzņēmuma personāla sastāvā ir pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki.

4.Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums.

36. pants

Norīkoti valstu eksperti un stažieri

1.Kopuzņēmums var izmantot norīkotus valstu ekspertus un stažierus, ko tas tieši nenodarbina. Norīkoto valstu ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, iekļauj 35. panta 2. punktā minētajā informācijā par personāla resursiem saskaņā ar attiecīgā kopuzņēmuma gada budžetu.

2.Attiecīgā kopuzņēmuma valde pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz attiecīgo kopuzņēmumu un par stažieru nodarbināšanu.

37. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz kopuzņēmumiem un to personālu attiecas Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

2. IEDAĻA

Atbildība

38. pants

Kopuzņēmumu atbildība

1.Kopuzņēmuma līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā kopuzņēmums saskaņā vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina kaitējumu, ko nodarījuši tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

3.Visi maksājumi, ko kopuzņēmums veic 1. un 2. punktā noteiktās atbildības sakarā, un izmaksas un izdevumi, kas tam rodas saistībā ar šādu atbildību, uzskatāmi par kopuzņēmuma izdevumiem, un tos sedz no tā līdzekļiem.

4.Kopuzņēmumi ir vienīgie atbildīgie par savu pienākumu izpildi.

39. pants

Dalībnieku atbildība un apdrošināšana

1.Kopuzņēmuma dalībnieku finansiālā atbildība par kopuzņēmuma parādiem nepārsniedz to finansiālos ieguldījumus kopuzņēmumā.

2.Kopuzņēmumi pienācīgi apdrošinās un uztur spēkā apdrošināšanu.

40. pants

Interešu konflikts

1.Savu darbību īstenošanā kopuzņēmums, tā struktūras un darbinieki izvairās no jebkāda interešu konflikta.

2.Valde pieņem noteikumus par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to novēršanu un pārvaldību attiecībā uz kopuzņēmuma darbiniekiem, dalībniekiem un citām personām, kas strādā valdes uzdevumā un citās kopuzņēmuma struktūrās vai grupās, saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Civildienesta noteikumiem attiecībā uz personālu.

6. NODAĻA

Strīdu izšķiršana

41. pants

Tiesas jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti

1.Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija:

(a)atbilstoši šķīrējklauzulai kopuzņēmuma noslēgtos nolīgumos vai līgumos vai tā lēmumos;

(b)strīdos, kas attiecas uz kompensāciju par zaudējumiem, kurus radījuši kopuzņēmuma darbinieki, pildot savus pienākumus;

(c)strīdos starp kopuzņēmumu un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un CEOS.

2.Jautājumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro kopuzņēmuma mītnes valsts tiesību aktus.

42. pants

Sūdzības Ombudam

Par lēmumiem, ko kopuzņēmums pieņēmis, īstenojot šo regulu, saskaņā ar Līguma 238. pantu var iesniegt sūdzību Ombudam.

7. NODAĻA

Likvidācija

43. pants

Likvidācija

1.Kopuzņēmumus likvidē 3. pantā noteiktā laikposma beigās.

2.Papildus 1. punktam, ja Savienība vai visi dalībnieki, kas nav Savienība, izstājas no kopuzņēmuma, automātiski sāk kopuzņēmuma likvidācijas procedūru.

3.Lai veiktu kopuzņēmuma likvidācijas procedūru, valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kas pilda valdes lēmumus.

4.Likvidācijas procedūrā kopuzņēmuma aktīvus izmanto, lai segtu tā saistības un izdevumus, kas saistīti ar tā likvidāciju. Pārpalikumu sadala starp kopuzņēmuma dalībniekiem, kas tādi ir likvidācijas laikā, proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā. Savienībai iedalītu pārpalikumu ieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžetā.

5.Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīti visi likvidējamā kopuzņēmuma noslēgtie nolīgumi un pieņemtie lēmumi, kā arī visi iepirkuma līgumi, kuru darbības laiks pārsniedz kopuzņēmuma darbības laiku, izveido ad hoc procedūru.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR ATSEVIŠĶIEM KOPUZŅĒMUMIEM

I SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “APRITĪGA BIOBĀZĒTA EIROPA”

44. pants

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)paātrināt inovācijas procesu un biobāzētu inovatīvu risinājumu izstrādi;

(b)paātrināt esošo nobriedušo un inovatīvo biobāzēto risinājumu izvēršanu tirgū;

(c)nodrošināt biobāzētu rūpniecisko sistēmu augsta līmeņa vidisko sniegumu.

2.Kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)palielināt starpdisciplināru pētniecības un inovācijas darbību intensitāti, lai izmantotu dzīvības zinātņu un citu zinātnes disciplīnu progresa sniegtos ieguvumus ilgtspējīgu biobāzētu risinājumu izstrādē un demonstrēšanā;

(b)palielināt un integrēt ieinteresēto personu pētniecības un inovācijas spēju visā Savienībā, lai izmantotu vietējo bioekonomikas potenciālu;

(c)palielināt pētniecības un inovācijas spējas vides problēmu risināšanai un ilgtspējīgāku biobāzētu inovāciju attīstīšanai;

(d)pastiprināt biobāzētu pētniecības un inovācijas procesu integrāciju Savienības rūpnieciskajās vērtības ķēdēs;

(e)mazināt risku, kas saistīts ar pētniecībai un inovācijai paredzētiem ieguldījumiem biobāzētos uzņēmumos un projektos;

(f)nodrošināt, ka biobāzētu pētniecības un inovācijas projektu izstrādē un īstenošanā tiek ņemti vērā vides apsvērumi.

45. pants

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” veic arī šādus uzdevumus:

(a)nodrošina, ka kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” mērķi tiek sasniegti, plānojot publiskā un privātā sektora partneru pētniecības un inovācijas darbības;

(b)piesaista publiskā un privātā sektora finansējumu kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” pētniecības un inovācijas darbībām;

(c)atbalsta lielas ietekmes daudzdisciplīnu pētniecības un inovācijas projektus, kas veicina rūpniecisko inovāciju biobāzētajā rūpniecībā, lai sasniegtu kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” mērķus;

(d)intensificē kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” pētniecības un inovācijas darbības visā inovācijas ķēdē no zema līdz augstam tehnoloģiju gatavības līmenim;

(e)mobilizē un iesaista pētniecības un inovācijas dalībniekus no lauku, piekrastes, pilsētu teritorijām un reģioniem, kam ir neizmantots potenciāls biobāzētas rūpniecības attīstīšanai, lai sadarbotos projektu darbībās;

(f)nodrošina, ka pētniecības un inovācijas darbības kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa” ir vērstas uz sabiedrības interešu jautājumiem, jo īpaši uz biobāzētās rūpniecības vidisko un klimata sniegumu, — gan uz attiecīgo problēmu izprašanu, gan to risinājumu izstrādi;

(g)veicina saziņu un sadarbību starp pētniecības un inovācijas dalībniekiem un rūpniecības jomas ieinteresētajām personām kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” ietvaros, lai uzlabotu informētību par strauji mainīgajām zināšanām un tehnoloģijām, veicinātu starpnozaru sadarbību un sekmētu inovatīvu biobāzētu risinājumu pārņemšanu tirgū;

(h)mobilizē valsts un reģionālas iestādes, kas spēj radīt labvēlīgākus apstākļus biobāzētu inovāciju pārņemšanai tirgū;

(i)nosaka zinātniski pamatotus ilgtspējas kritērijus un veiktspējas etalonus, tos piemēro un uzrauga visās kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” pētniecības un inovācijas darbībās un popularizē tos biobāzētajā rūpniecībā ārpus šīs iniciatīvas;

(j)paziņo un popularizē inovatīvus biobāzētus risinājumus politikas veidotājiem, rūpniecībai, NVO un patērētājiem kopumā.

46. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)“Bio-based Industries Consortium” — bezpeļņas organizācija, kura izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kuras pastāvīgais birojs ir Briselē, Beļģijā —, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par beznosacījumu pievienošanos kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa”;

(c)asociētie dalībnieki, kas izraudzīti saskaņā ar 7. pantu un par ko valde ir pieņēmusi lēmumu.

47. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa”, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 000 000 000 EUR, kas ietver līdz 23 500 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

48. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 23 500 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

2.Šā panta 1. punktā minētais ieguldījums sastāv no ieguldījumiem, ko kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa” sniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

49. pants

Papildu darbību joma

1.Neskarot valdes pilnvaras lemt par papildu darbību plānu atbilstoši 16. panta 2. punkta l) apakšpunktam, “Bio-based Industries Consortium” vai tā sastāvā esošie vai saistītie subjekti katru gadu 2. panta 9. un 10. punkta darbības jomas ietvaros iesniedz priekšlikumu par papildu darbībām. Papildu darbības ir darbības, kas ir tieši saistītas ar kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projektiem un darbībām, tostarp jo īpaši:

(a)ieguldījumi jaunās iekārtās, kas demonstrē jaunu vērtības ķēdi, tostarp ieguldījumi ilglietojuma aprīkojumā, instrumentos un saistītajā infrastruktūrā, jo īpaši saistībā ar reģionālo izvēršanu un tās ilgtspējas verifikāciju;

(b)ieguldījumi jaunā inovatīvā un ilgtspējīgā ražotnē vai paraugprojektā;

(c)ieguldījumi jaunā pētniecībā un inovācijā un pamatotā infrastruktūrā, tostarp iekārtās, instrumentos, ilglietojuma aprīkojumā vai eksperimentālās ražotnēs (pētniecības centros);

(d)standartizācijas darbības;

(e)komunikācijas, informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības.

2.Ar projektiem tieši saistīti ieguldījumi jo īpaši ir šādi:

(a)neattiecināmi ieguldījumi, kas vajadzīgi kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projekta īstenošanai visā projekta laikā;

(b)ieguldījumi, ko sniedz paralēli kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projektam, papildinot projekta rezultātus un pārnesot to augstākā tehnoloģiju gatavības līmenī;

(c)ieguldījumi, kas vajadzīgi kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projekta rezultātu izvēršanai pēc projekta slēgšanas līdz kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” likvidēšanai. Pamatotos gadījumos var ņemt vērā ieguldījumus, kas saistīti ar iepriekšējās partnerības (kopuzņēmuma BBI) projektu rezultātu izvēršanu.

50. pants

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” struktūras

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Zinātniskā komiteja;

(d)Valstu pārstāvju grupa;

(e)izvēršanas grupas.

51. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

(a)pieci Komisijas pārstāvji Savienības vārdā un

(b)pieci dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvji, no kuriem vismaz vienam būtu jāpārstāv MVU.

52. pants

Valdes darbība

1.Dalībniekiem, kas nav Savienība, visiem kopā ir 50 % balsstiesību.

2.Valde ievēlē savu priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

3.Valde rīko kārtējās sanāksmes četras reizes gadā.

4.Papildus 2. punktā minētajām sanāksmēm valde vismaz vienu reizi gadā rīko arī stratēģisku sanāksmi, kuras galvenais mērķis ir apzināt ilgtspējīgas biobāzētas rūpniecības problēmas un iespējas un nodrošināt papildu stratēģisku ievirzi kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa”.

5.Uz stratēģisko sanāksmi uzaicina papildu izpilddirektorus vai amatpersonas ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām no vadošajiem Eiropas biobāzētajiem uzņēmumiem un Komisijas. Par novērotājiem var uzaicināt Valstu pārstāvju grupas, Zinātniskās komitejas un izvēršanas grupu priekšsēdētājus.

53. pants

Zinātniskā komiteja

1.Zinātniskā komiteja ir kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” zinātniskā padomdevēja struktūra, kas minēta 19. panta 1. punktā.

2.Zinātniskajā komitejā vajadzētu būt ne vairāk kā 15 pastāvīgajiem locekļiem.

3.Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju ievēlē uz diviem gadiem.

4.Zinātniskā komiteja izveido darba grupu, kuras sastāvā ir atbilstoša profila locekļi, kas palīdz nodrošināt, ka tiek pietiekami ņemti vērā visi darba programmas ilgtspējas aspekti. Kad vien iespējams, Zinātniskās komitejas konsultācijās par darba programmu iekļauj aspektus, kas saistīti ar apritīgumu, vides ilgtspēju, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī biobāzēto sistēmu un saistīto vērtības ķēžu plašākus ilgtspējas aspektus.

5.Zinātniskā komiteja var sniegt konsultācijas pēc valdes un citu kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” struktūru pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

54. pants

Izvēršanas grupas

1.Atbilstoši 21. pantam izveido vienu vai vairākas izvēršanas grupas. Izvēršanas grupu uzdevums ir konsultēt valdi par jautājumiem, kas ir kritiski svarīgi biobāzētas inovācijas pārņemšanai tirgū, un veicināt ilgtspējīgu biobāzētu risinājumu izvēršanu.

2.Izvēršanas grupu sastāvs nodrošina atbilstošu tematisko orientāciju un biobāzētas inovācijas ieinteresēto personu pārstāvību. Jebkura ieinteresētā persona, kas nav “Bio-based Industries Consortium” locekļi vai to sastāvā esoši vai saistīti subjekti, var izteikt ieinteresētību kļūt par izvēršanas grupas locekli. Valde nosaka izvēršanas grupu paredzamo lielumu un sastāvu, pilnvaru termiņu un iespēju atjaunot tās locekļu dalību un izraugās tās locekļus. Locekļu saraksts ir publiski pieejams.

3.Izvēršanas grupas tiekas vismaz reizi gadā klātienē vai virtuālā sanāksmē. Pirmajā sanāksmē izvēršanas grupas pieņem savu reglamentu. Reglamentu apstiprina valde. Izvēršanas grupu ārkārtas sanāksmes sasauc pēc valdes pieprasījuma. Valde var pieprasīt, lai ārkārtas sanāksmēs piedalās papildu personas. Minēto ārkārtas sanāksmju dalībnieku saraksts ir publiski pieejams.

4.Izvēršanas grupas ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku katram tematiskajam virzienam uz diviem gadiem. Priekšsēdētājs koordinē izvēršanas grupas darbības un pārstāv izvēršanas grupu. Priekšsēdētāju var uzaicināt uz valdes sanāksmēm par novērotāju bez balsstiesībām un uz Zinātniskās komitejas un Valstu pārstāvju grupas sanāksmēm.

5.Izvēršanas grupas pēc valdes pieprasījuma sniedz ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar biobāzētas inovācijas izvēršanu. Izvēršanas grupas var arī sniegt ieteikumus valdei jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas.

II SADAĻA

TĪRAS AVIĀCIJAS KOPUZŅĒMUMS

55. pants

Tīras aviācijas kopuzņēmuma papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem Tīras aviācijas kopuzņēmumam ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi pēc iespējas drīzākai to izvēršanai un tādējādi sniedzot ievērojamu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa 47 vispārējo mērķu sasniegšanā, jo īpaši saistībā ar mērķrādītāju, kas paredz visā Savienībā neto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, un virzību uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam;

(b)nodrošināt, ka ar aeronautiku saistītās pētniecības un inovācijas darbības palīdz uzlabot ilgtspējīgu Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē, un nodrošināt, ka klimatneitrālas aviācijas tehnoloģijas atbilst attiecīgajām aviācijas drošuma prasībām 48 un arī turpmāk ir drošs, uzticams, rentabls un iedarbīgs līdzeklis pasažieru un kravu pārvadāšanai;

(c)uzlabot Eiropas aviācijas pētniecības un inovācijas spēju.

2.Tīras aviācijas kopuzņēmumam ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)integrēt un demonstrēt revolucionāras gaisa kuģu tehnoloģiskās inovācijas, kas spēj samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas ne mazāk kā par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2020. gada modernajām tehnoloģijām, vienlaikus bruģējot ceļu uz klimatneitrālu aviāciju līdz 2050. gadam;

(b)nodrošināt, ka inovāciju tehnoloģiskā un potenciālā rūpnieciskā gatavība ir pietiekama, lai līdz 2035. gadam varētu izlaist revolucionārus jaunus produktus un pakalpojumus ar mērķi aizstāt 75 % aktīvās gaisa kuģu flotes līdz 2050. gadam un attīstīt inovatīvu, uzticamu, drošu un rentablu Eiropas aviācijas sistēmu, kas spēj sasniegt klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam;

(c)paplašināt un sekmēt klimatneitrālas aviācijas pētniecības un inovācijas vērtības ķēžu integrāciju, iesaistot akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas, rūpniecības nozari un MVU un arī izmantojot priekšrocības, ko sniedz sinerģija ar citām saistītām valstu un Eiropas programmām.

56. pants

Tīras aviācijas kopuzņēmuma papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Tīras aviācijas kopuzņēmums veic arī šādus uzdevumus:

(a)attiecīgajās tīmekļa vietnēs publicē visu informāciju, kas nepieciešama priekšlikumu sagatavošanai un iesniegšanai Tīras aviācijas kopuzņēmumam;

(b)uzrauga un novērtē tehnoloģiju progresu virzībā uz 55. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu un veicina pilnīgu piekļuvi datiem un informācijai, lai varētu neatkarīgi uzraudzīt Komisijas tiešā pārraudzībā īstenotās aviācijas pētniecības un inovācijas ietekmi;

(c)pēc Komisijas pieprasījuma palīdz tai noteikt noteikumus un standartus, lai atbalstītu tīras aviācijas risinājumu pārņemšanu tirgū, un koordinēt to izstrādi, jo īpaši, veicot pētījumus, simulācijas un sniedzot tehniskas konsultācijas, vienlaikus ņemot vērā vajadzību likvidēt šķēršļus ienākšanai tirgū.

57. pants

Dalībnieki

1.Tīras aviācijas kopuzņēmuma dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)dibinātāji, kas uzskaitīti I pielikumā, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par beznosacījumu pievienošanos Tīras aviācijas kopuzņēmumam;

(c)asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7 pantu un par ko valdei jāpieņem lēmums.

2.Atkāpjoties no 7. panta 1. un 2. punkta noteikumiem, valde pirmo sešu mēnešu laikā pēc Tīras aviācijas kopuzņēmuma izveides var izraudzīties asociētos dalībniekus arī no saraksta, kas sagatavots pēc atklāta uzaicinājuma paust ieinteresētību, kuru izsludinājusi Komisija pirms kopuzņēmuma izveides 49 .

58. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Tīras aviācijas kopuzņēmumā, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 700 000 000 EUR, kas ietver līdz 39 223 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

59. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Tīras aviācijas kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 3 039 223 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 39 223 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

2.Šā panta 1. punktā minētais ieguldījums sastāv no ieguldījumiem, ko Tīras aviācijas kopuzņēmumā sniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

60. pants

Papildu darbību joma

1.Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības var ietvert:

(a)darbības, uz kurām attiecas Tīras aviācijas kopuzņēmuma netiešās darbības, bet kuras netiek finansētas šādu netiešo darbību ietvaros;

(b)darbības, kas ir tieši saistītas ar Tīras aviācijas kopuzņēmuma darba programmu;

(c)pētniecības un inovācijas darbības, ko veic projektos, kuriem ir skaidra saikne ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, un ko finansē atbilstīgi valstu vai reģionālajām programmām Savienībā;

(d)privātus pētniecības un inovācijas projektus, kas papildina projektus, kurus īsteno saistībā ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu;

(e)darbības, kuru rezultātā tiek izvērsti vai pārņemti projektu rezultāti no priekštecēm iniciatīvām un/vai Tīras aviācijas kopuzņēmuma un par kurām nav saņemts Savienības finansējums;

(f)Eiropas standartizācijas un sertifikācijas darbības, kas saistītas ar tīras aviācijas risinājumiem no Tīras aviācijas kopuzņēmuma projektiem vai tā iepriekšējām iniciatīvām.

2.Papildu darbībām ir skaidri definēti nodevumi.

61. pants

Tīras aviācijas kopuzņēmuma struktūras

Tīras aviācijas kopuzņēmuma struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Tehniskā komiteja;

(d)Eiropas Tīras aviācijas padomdevēja struktūra;

(e)Valstu pārstāvju grupa.

62. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

(a)divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)deviņi dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvji, kurus izvēlas dibinātāji un asociētie dalībnieki no sava vidus, nodrošinot līdzsvarotu aeronautikas vērtības ķēdes pārstāvību, piemēram, gaisa kuģu sistēmu integrētāju, dzinēju ražotāju un aprīkojuma ražotāju pārstāvību. Valde savā reglamentā nosaka rotācijas mehānismu dalībnieku, kas nav Savienība, amata vietu sadalei. Izraudzīto pārstāvju vidū ir vismaz viens Eiropas MVU pārstāvis, viens pētniecības organizāciju pārstāvis un viens akadēmisko iestāžu pārstāvis.

63. pants

Valdes darbība

1.Visiem dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvjiem ir vienāds balsu skaits.

2.Valdi vada Komisija Savienības vārdā kopā ar dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvi.

3.Valdes sanāksmēs kā pastāvīgie novērotāji piedalās Eiropas Aviācijas padomdevējas struktūras, Tehniskās komitejas un Valstu pārstāvju grupas vadītāji un viens pārstāvis no Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA). Viņiem ir tiesības piedalīties apspriedēs, bet nav balsstiesību.

4.Valde nodrošina tiešu saikni un koordināciju starp Valstu pārstāvju grupas vai citu padomdevēju struktūru darbībām. Šajā nolūkā valde var arī deleģēt locekli, kurš seko līdzi minēto struktūru darbībām.

64. pants

Valdes papildu uzdevumi

1.Papildus 16. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Tīras aviācijas kopuzņēmuma valde veic arī šādus uzdevumus:

(a)pārrauga dalībnieku, kas nav Savienība, papildu darbību stratēģiju atbilstību tīrai aviācijai;

(b)veicina tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanu tirgū, lai sniegtu ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanā, un nodrošina 55. pantā minēto kopuzņēmuma konkrēto mērķu sasniegšanu;

(c)tiecas izmantot sinerģijas starp pētniecības un demonstrējumu darbībām valstu un/vai Savienības līmenī, kas saistītas ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un Tīras aviācijas kopuzņēmuma darba programmu;

(d)pārrauga programmas progresa uzraudzību un novērtēšanu salīdzinājumā ar ietekmes rādītājiem un Tīras aviācijas kopuzņēmuma konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 55. panta 2. punktā;

(e)nodrošina, ka līdz to pabeigšanai tiek turpināta kopuzņēmuma “Clean Sky 2” programmas tehnisko prioritāšu un pētniecības un inovācijas darbību pārejas vadība un pārvaldība atbilstoši Tīras aviācijas kopuzņēmuma mērķiem, un attiecīgā gadījumā nodrošina rezultātu pārnešanu uz Tīras aviācijas kopuzņēmuma programmu.

2.Valde lemj par programmas īstenošanu un par Tīras aviācijas kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu, tostarp par:

(a)stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un tās iespējamiem grozījumiem un par darba programmu, tostarp par atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

(b)Tīras aviācijas kopuzņēmuma uzaicinājumu stratēģisko daudzgadu plānošanu un to saskaņošanu ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un saistītajām darba programmām, kā arī tehniskajām prioritātēm un pētniecības darbībām, tostarp atklātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

(c)programmas tehniskās darbības jomas pārskatīšanu vai optimizēšanu, lai Tīras aviācijas kopuzņēmuma darba plānu un mērķus saskaņotu ar vispārējo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām ar Eiropas partnerībām saistītām darba programmām;

(d)padomdevēju struktūru ieteikumiem un īpašām darbībām, kas minētas 56. pantā, lai palielinātu tīras aviācijas risinājumu ienākšanu tirgū un ietekmi atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un saistītajām politikas darbībām tā uzlabošanai.

65. pants

Tehniskā komiteja

1.Tehniskās komitejas sastāvā ir:

(a)atbilstošs skaits Komisijas pārstāvju un Savienības struktūru, kā to izlemj Savienības pārstāvji valdē;

(b)atbilstošs skaits dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvju, kā to izlemj valde un kā uzskata par nepieciešamu programmas un tajā ietverto svarīgo tehnoloģiju tehniskās darbības jomas patiesai atspoguļošanai, tostarp kopuzņēmuma “Clean Sky 2” programmas turpināšanas un pārejas nodrošināšanai līdz tās pabeigšanai;

(c)divi Tīras aviācijas kopuzņēmuma vecākie pārstāvji, kurus deleģējis izpilddirektors;

(d)viens Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pārstāvis.

2.Tehnisko komiteju kopīgi vada dibinātāju pārstāvis, ko ieceļ rotācijas kārtībā uz diviem gadiem, un Komisija. Tā ziņo valdei, un tās sekretariātu nodrošina Tīras aviācijas kopuzņēmuma Programmu birojs.

3.Izpilddirektors ir pastāvīgs novērotājs Tehniskajā komitejā. Valstu pārstāvju grupas un Eiropas Aviācijas padomdevējas struktūras pārstāvji var piedalīties kā novērotāji pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma vai pēc sava lūguma — tādā gadījumā to dalībai ir vajadzīga priekšsēdētāja un kopuzņēmuma pārstāvju piekrišana.

4.Tehniskā komiteja ierosina savu reglamentu un iesniedz to valdei apstiprināšanai.

5.Tehniskā komiteja izstrādā un uztur programmas tehnoloģisko ceļvedi un stratēģiju. Tā ierosina un pēc vajadzības sagatavo pieņemšanai valdē Tīras aviācijas kopuzņēmuma pētniecības darbību, tehniskās stratēģijas un vispārējā pētniecības ceļveža darbības jomu un plānu. Valdes locekli var deleģēt, lai tas sekotu līdzi tajā notiekošajām darbībām.

6.Tehniskā komiteja veic šādus uzdevumus:

(a)pēc vajadzības sagatavo stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas grozījumu priekšlikumus to apspriešanai un galīgā lēmuma pieņemšanai valdē;

(b)sagatavo priekšlikumus tehniskajām prioritātēm un pētniecības darbībām, kas jāiekļauj darba programmā, tostarp pētniecības tematus atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

(c)sniedz informāciju par pētniecības darbībām, kas ir plānotas vai norisinās valsts, reģionālā vai citā ne Savienības līmenī, un sniedz ieteikumus par darbībām, kas nepieciešamas, lai pēc iespējas palielinātu Tīras aviācijas kopuzņēmuma programmas iespējamo sinerģiju;

(d)ierosina apspriešanai un galīgā lēmuma pieņemšanai valdē programmas tehniskās darbības jomas pārskatīšanu vai optimizēšanu, lai Tīras aviācijas kopuzņēmuma darba programmu un mērķus saskaņotu ar vispārējo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām ar Eiropas partnerībām saistītām darba programmām;

(e)sniedz ieteikumus par to, kā pēc iespējas palielināt ietekmi atbilstoši Eiropas zaļā kursa mērķiem un programmas rezultātu iespējamo pārņemšanu tirgū.

66. pants

Izpilddirektora papildu uzdevumi

Papildus 18. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Tīras aviācijas kopuzņēmuma izpilddirektors veic arī šādus uzdevumus:

(a)nodrošina darba programmas efektīvu īstenošanu;

(b)veic atbilstošus pasākumus, lai pārvaldītu mijiedarbību starp kopuzņēmuma atbalstītajiem projektiem, izvairoties no nepamatotas pārklāšanās starp tiem, un izmantotu sinerģiju visā programmā;

(c)nodrošina, ka tiek ievēroti termiņi nepieciešamās informācijas nosūtīšanai Tīras aviācijas kopuzņēmuma dažādajām struktūrām;

(d)veicina koordināciju, ko veic Komisija saskaņā ar tehniskās komitejas ieteikumiem, starp Tīras aviācijas kopuzņēmuma darbībām un attiecīgajām pētniecības un inovācijas darbībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, lai izvairītos no pārklāšanās un sekmētu sinerģiju;

(e)veicina ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar citām Eiropas partnerībām;

(f)nodrošina programmas progresa uzraudzību un novērtēšanu salīdzinājumā ar ietekmes rādītājiem un Tīras aviācijas kopuzņēmuma konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 55. pantā;

(g)nodrošina, ka kopuzņēmums veicina pilnīgu piekļuvi datiem un informācijai to aviācijas pētniecības un inovācijas darbību neatkarīgai ietekmes uzraudzībai, kuras veic Komisijas tiešā pārraudzībā, un veic visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šā procesa neatkarību no Tīras aviācijas kopuzņēmuma, piemēram, izmantojot publisku iepirkumu, neatkarīgus izvērtējumus, pārskatīšanu un ad hoc analīzi. Programmas uzraudzības un novērtēšanas ziņojumu iesniedz valdei reizi gadā;

(h)palīdz valdei pielāgot darba programmas tehnisko saturu un budžeta piešķīrumus stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas īstenošanas laikā, lai maksimāli palielinātu Tīras aviācijas kopuzņēmuma panākumus.

67. pants

Valstu pārstāvju grupa

1.Komisijas pārstāvji pirms balsošanas valdē ņem vērā Valstu pārstāvju grupas atzinumu, ja tāds ir.

2.Valstu pārstāvju grupa vismaz divas reizes gadā rīko koordinācijas sanāksmes ar citu attiecīgo kopuzņēmumu, piemēram, kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, valstu pārstāvju grupām, lai nodrošinātu saskari starp valstu un reģionālām iestādēm un Tīras aviācijas kopuzņēmumu un uz šā pamata sniegtu konsultācijas Tīras aviācijas kopuzņēmumam.

3.Papildus 20. panta 7. un 8. punktam Valstu pārstāvju grupai ir arī šādi papildu uzdevumi:

(a)ierosināt pasākumus, lai uzlabotu papildināmību starp Tīras aviācijas kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas darbībām un valstu pētniecības programmām, kas sniedz ieguldījumu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas mērķu sasniegšanā, kā arī papildināmību ar starptautiskām un citām valstu iniciatīvām un projektiem;

(b)veicināt īpašus pasākumus valsts vai reģionālā līmenī, kuru mērķis ir palielināt MVU iesaisti Tīras aviācijas kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas darbībās, tostarp rīkot informācijas izplatīšanas pasākumus, speciālus tehniskus darbseminārus un nodrošināt komunikāciju, un jebkādas citas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību un aeronautikas tehnoloģiju izvēršanu;

(c)veicināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā no kohēzijas politikas fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Next Generation EU fonda, Tīras aviācijas kopuzņēmuma kontekstā.

68. pants

Eiropas Tīras aviācijas padomdevēja struktūra

1.Eiropas Tīras aviācijas padomdevēja struktūra ir Tīras aviācijas kopuzņēmuma zinātniskā padomdevēja struktūra, ko izveido saskaņā ar 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2.Eiropas Tīras aviācijas padomdevējai struktūrai ir ne vairāk kā 15 pastāvīgo locekļu.

3.Eiropas Aviācijas padomdevējas struktūras priekšsēdētāju ievēlē uz diviem gadiem.

4.Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pārstāvis ir Eiropas Aviācijas padomdevējas struktūras pastāvīgais loceklis.

5.Veicot savus uzdevumus, Eiropas Aviācijas padomdevēja struktūra sadarbojas ar attiecīgajiem Eiropas aviācijas ieinteresēto personu forumiem, piemēram, Eiropas Aeronautikas pētniecības konsultatīvo padomi (ACARE).

6.Eiropas Tīras aviācijas padomdevēja struktūra atbilstoši 19. panta 7. punkta f) apakšpunktam rīko koordinācijas sanāksmes ar citu attiecīgo kopuzņēmumu, piemēram, kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, padomdevējām struktūrām, lai veicinātu sinerģiju un sadarbību starp attiecīgajām Savienības pētniecības un inovācijas iniciatīvām aviācijas jomā un uz šā pamata par to sniegtu konsultācijas Tīras aviācijas kopuzņēmumam.

7.Eiropas Tīras aviācijas padomdevēja struktūra arī konsultē un atbalsta Komisiju un Tīras aviācijas kopuzņēmumu iniciatīvās, kas popularizē aviācijas pētniecību Eiropas izglītības sistēmās, un sniedz ieteikumus par aeronautikas prasmju un kompetenču attīstīšanu un atjauninātām aeroinženierijas mācību programmām.

69. pants

Jaunu tehnoloģiju sertifikācija

1.Pieteikuma iesniedzēji, finansējuma saņēmēji vai izpilddirektors var aicināt Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA) konsultēt par individuāliem projektiem un demonstrējumu darbībām jautājumos, kas saistīti ar atbilstību aviācijas drošuma, sadarbspējas un vides standartiem, lai nodrošinātu, ka to rezultātā tiek savlaicīgi izstrādāti attiecīgi standarti, testēšanas jauda un regulatīvās prasības produktu izstrādei un jaunu tehnoloģiju izvēršanai.

2.Uz sertifikācijas darbībām un sniegtajiem pakalpojumiem attiecas noteikumi par nodevām un maksājumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 50 .

70. pants

Atkāpe no dalības noteikumiem

Ja Tīras aviācijas kopuzņēmums finansē darbības un ja tas ir pienācīgi pamatots attiecīgo tematu aprakstā darba programmā, atsevišķs tiesību subjekts, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī, vai konsorciji, kas neatbilst [Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”] regulas [19. panta 2. punktā] paredzētajam nosacījumam, ir tiesīgi piedalīties netiešās darbībās, ko finansē Tīras aviācijas kopuzņēmums.

III SADAĻA

TĪRA ŪDEŅRAŽA KOPUZŅĒMUMS 

71. pants

Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)sniegt ieguldījumu 2030. gada klimata mērķrādītāja plāna 51 un Eiropas zaļā kursa 52 mērķu sasniegšanā, kāpinot 2030. gada ES vērienīgo mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un palīdzot panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam;

(b)sniegt ieguldījumu Eiropas Komisijas 2020. gada Ūdeņraža stratēģijas klimatneitrālai Eiropai 53 īstenošanā;

(c)stiprināt Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes konkurētspēju, lai atbalstītu jo īpaši iesaistītos MVU un paātrinātu inovatīvu, konkurētspējīgu tīru risinājumu ienākšanu tirgū;

(d)stimulēt tīra ūdeņraža ražošanu, sadali, uzglabāšanu un tiešos lietojumus.

2.Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)ar pētniecību un inovāciju uzlabot Savienībā izstrādāto tīra ūdeņraža risinājumu rentabilitāti, uzticamību, daudzumu un kvalitāti, tostarp ražošanu, sadali, uzglabāšanu un tiešos lietojumus, piemēram, panākt efektīvākus un lētākus ūdeņraža elektrolīzerus un lētākus transporta un rūpnieciskos lietojumus;

(b)stiprināt zinātnes un rūpniecības dalībnieku zināšanas un spēju visā Savienības ūdeņraža vērtības ķēdē;

(c)veikt tīra ūdeņraža risinājumu demonstrējumus to izvēršanai vietējā, reģionālā un Savienības mērogā, pievēršoties atjaunīgās enerģijas ražošanai, sadalei, uzglabāšanai un izmantošanai transportietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs, kā arī citos lietojumos;

(d)palielināt publiskā un privātā sektora informētību par tīra ūdeņraža risinājumiem un to atzīšanu un pārņemšanu publiskajā un privātajā sektorā, jo īpaši, sadarbojoties ar citām Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

72. pants

Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Tīra ūdeņraža kopuzņēmums veic arī šādus uzdevumus:

(a)novērtē un uzrauga tehnikas progresu un tehnoloģiskos, ekonomiskos un sociālos šķēršļus ienākšanai tirgū;

(b)neskarot Komisijas politikas prerogatīvas un saskaņā ar Komisijas politikas nostādnēm un uzraudzību sniedz ieguldījumu noteikumu un standartu izstrādē, lai likvidētu šķēršļus ienākšanai tirgū un atbalstītu aizstājamību, sadarbspēju un tirdzniecību iekšējā tirgū un visā pasaulē;

(c)atbalsta Komisiju tās starptautiskajās iniciatīvās, kas saistītas ar Ūdeņraža stratēģiju, piemēram, Starptautiskajā Ūdeņraža ekonomikas partnerībā (IPHE), iniciatīvā “Misija — inovācija” un Ūdeņraža iniciatīvā, kas sagatavota tīrās enerģijas jautājumiem veltītajā ministru sanāksmē.

73. pants

Dalībnieki

Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma dalībnieki ir šādi: 

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)“Hydrogen Europe AISBL” — bezpeļņas organizācija, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs 890 025 478) un kuras pastāvīgais birojs ir Briselē, Beļģijā (“nozares grupa”) —, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par beznosacījumu pievienošanos Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam;

(c)“Hydrogen Europe Research AISBL” — bezpeļņas organizācija, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs 0897 679 372) un kuras pastāvīgais birojs ir Briselē, Beļģijā (“pētniecības grupa”) —, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par beznosacījumu pievienošanos Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam.

74. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Tīra ūdeņraža kopuzņēmumā, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 000 000 000 EUR, kas ietver līdz 30 193 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

75. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 30 193 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

2.Šā panta 1. punktā minētais ieguldījums sastāv no ieguldījumiem, ko Tīra ūdeņraža kopuzņēmumā sniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

76. pants

Papildu darbību joma

1.Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības var ietvert darbības, kas ir tieši saistītas ar Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma darbībām un veicina tā mērķu sasniegšanu, tostarp šādas:

(a)pirmskomerciāli izmēģinājumi un laukizmēģinājumi;

(b)koncepcijas apliecinājums;

(c)pastāvošo ražošanas līniju uzlabošana to jaudas palielināšanai;

(d)liela mēroga gadījumpētījumi;

(e)informētības veicināšanas pasākumi attiecībā uz ūdeņraža tehnoloģijām un drošības pasākumiem;

(f)projektu rezultātu pārņemšana produktos, plašāka izmantošana un darbības pētniecības ķēdē vai nu augstākos tehnoloģiju gatavības līmeņos, vai paralēlos darbības virzienos.

2.Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma papildu darbību mērķis ir nodrošināt sinerģiju ar Tīrā ūdeņraža aliansi 54 , iniciatīvas “Misija — inovācija” izaicinājumu “Atjaunīgs un tīrs ūdeņradis” 55 , Eiropas Savienības Inovācijas fondu 56 un platformu “H2 Regions S3” 57 .

77. pants

Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma struktūras

Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Valstu pārstāvju grupa; un

(d)Ieinteresēto personu grupa.

78. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

(a)Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)seši “Hydrogen Europe” pārstāvji, pievēršot uzmanību ģeogrāfiskajai, dzimumu un nozaru pārstāvībai;

(c)viens “Hydrogen Europe Research” pārstāvis.

79. pants

Valdes darbība

1.Papildus balsošanas noteikumiem, kas izklāstīti 15. panta 2. punktā, nozares grupai valdē ir 43 % balsstiesību un pētniecības grupai ir 7 % balsstiesību.

2.Valdes priekšsēdētājs ir privāto dalībnieku pārstāvis, un viņu ieceļ valde.

80. pants

Valdes papildu uzdevumi

Papildus 16. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma valde veic šādus uzdevumus:

(a)veicina sinerģiju ar attiecīgām darbībām un programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, jo īpaši ar darbībām un programmām, kurās atbalsta pētniecības un inovācijas risinājumu izvēršanu, infrastruktūru, izglītību un reģionālo attīstību tīra ūdeņraža izmantošanā;

(b)atbilstoši 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 16. panta l) punktam nodrošina stratēģisko virzību sadarbībai ar citām Eiropas partnerībām, tostarp partnerībām, kas tiecas uz nulles emisiju autotransportu, nulles emisiju ūdens transportu, Eiropas dzelzceļu, tīru aviāciju, planētai draudzīgu pārstrādes rūpniecību un tīru tēraudu, saskaņā ar to attiecīgajām stratēģiskajām pētniecības un inovācijas programmām vai citu līdzvērtīgu dokumentu;

(c)sekmē tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanu tirgū Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

81. pants

Izpilddirektora papildu uzdevumi

Papildus 18. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

(a)ierosina darbības, kas veicina sinerģiju ar attiecīgām darbībām un programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī;

(b)ar valdes apstiprinājumu sniedz atbalstu un ieguldījumu citās Savienības iniciatīvās, kas saistītas ar ūdeņradi;

(c)sasauc ikgadējo Eiropas Tīrā ūdeņraža partnerības forumu, ko, ja iespējams, rīko kopā un vienlaikus ar Tīrā ūdeņraža alianses Eiropas Ūdeņraža forumu.

82. pants

Ieinteresēto personu grupa 

1.Šīs regulas 21. panta noteikumus mutatis mutandis piemēro Tīra ūdeņraža kopuzņēmuma Ieinteresēto personu grupai.

2.Ieinteresēto personu grupa sastāv no to nozaru pārstāvjiem, kuras ražo, sadala, uzglabā vai izmanto tīru ūdeņradi visā Savienībā vai kurām tas ir vajadzīgs, tostarp citu attiecīgu Eiropas partnerību pārstāvjiem, kā arī starpreģionu partnerības “European Hydrogen Valleys” pārstāvjiem.

3.Papildus 21. pantā izklāstītajiem uzdevumiem ieinteresēto personu grupai ir arī šādi uzdevumi:

(a)sniegt informāciju par stratēģiskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kurām jāpievēršas Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā un saistītos sīki izstrādātos tehnoloģiju ceļvežos, pienācīgi ņemot vērā progresu un vajadzības saistītās nozarēs;

(b)sniegt ierosinājumus, lai nodrošinātu konkrētu sinerģiju starp Tīra ūdeņraža kopuzņēmumu un saistītām nozarēm vai jebkuru nozari, ar kuru sinerģija tiek uzskatīta par tādu, kas rada pievienoto vērtību;

(c)sniegt ieguldījumu ikgadējā Tīrā ūdeņraža alianses Eiropas Ūdeņraža forumā.

IV SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “EIROPAS DZELZCEĻŠ”

83. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)sniegt ieguldījumu vienotās Eiropas dzelzceļa telpas sasniegšanā;

(b)nodrošināt ātru pāreju uz pievilcīgāku, lietotājiem draudzīgāku, konkurētspējīgāku, cenas ziņā pieejamāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas dzelzceļa sistēmu, kas integrēta plašākā mobilitātes sistēmā;

(c)atbalstīt spēcīgas un pasaulē konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa nozares attīstību.

2.Papildus 1. punktā izklāstītajiem mērķiem kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)nodrošināt jau pēc ieceres integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu, likvidējot šķēršļus sadarbspējai un nodrošinot risinājumus pilnīgai integrācijai, kas aptver satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru un pakalpojumus, un nodrošinot vislabāko reaģēšanu uz pasažieru un uzņēmumu vajadzībām, paātrinot inovatīvu risinājumu pārņemšanu, lai atbalstītu vienoto Eiropas dzelzceļu telpu, un vienlaikus palielinot dzelzceļa transporta jaudu un uzticamību un samazinot izmaksas;

(b)nodrošināt ilgtspējīgu un noturīgu dzelzceļa sistēmu, attīstot klusa nulles emisiju dzelzceļa sistēmu un klimatnoturīgu infrastruktūru, piemērojot aprites ekonomiku dzelzceļa nozarei, eksperimentāli izmantojot inovatīvus procesus, tehnoloģijas, dizainus un materiālus visā dzelzceļa sistēmu dzīves ciklā un izstrādājot citus inovatīvus risinājumus vadāmajam sauszemes transportam;

(c)sava sistēmu pīlāra ietvaros izstrādāt vienotu darbības koncepciju un funkcionālu sistēmu arhitektūru integrētām Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības, vadības, kontroles un signalizācijas sistēmām — ieskaitot automatizētu vilcienu ekspluatāciju —, kas nodrošina, ka pētniecība un inovācija tiek vērsta uz vispāratzītām un kopīgām klientu prasībām un darbības vajadzībām un ir atvērta attīstībai;

(d)veikt pētniecības un inovācijas darbības saistībā ar dzelzceļa kravas pārvadājumu un intermodālo pārvadājumu pakalpojumiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgus, videi draudzīgus dzelzceļa kravas pārvadājumus, kas ir pilnīgi integrēti loģistikas vērtības ķēdē, par galveno izvirzot dzelzceļa kravu transporta automatizāciju un digitalizāciju;

(e)attīstīt demonstrējumu projektus dalībvalstīs, kuras ir paudušas interesi, tostarp tajās dalībvalstīs, kuru teritorijā pašlaik nav izveidota dzelzceļu sistēma;

(f)sniegt ieguldījumu spēcīgas un pasaulē konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa nozares attīstīšanā.

3.Veicot savas darbības, kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” cenšas panākt, ka dalībnieku un partneru iesaistīšanās tā darbībās ir ģeogrāfiski līdzsvarota. Tas arī izveido nepieciešamās starptautiskās saiknes dzelzceļa pētniecības un inovācijas jomā atbilstoši Komisijas prioritātēm.

84. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” papildu uzdevumi

1.Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” kopā ar Komisiju arī sagatavo un iesniedz valdei pieņemšanai ģenerālplānu, kas izstrādāts, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām dzelzceļa sistēmu un dzelzceļa apgādes nozarē. 

2.Komisija var sākt ģenerālplāna sagatavošanu pirms kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izveides, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.Ģenerālplāns ir vienots, uz nākotni vērsts ceļvedis, kas balstīts uz sistēmu perspektīvu. Tajā nosaka intervences jomas kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” darbības jomā. Ģenerālplānā noteiktie mērķi ir vērsti uz darbības rādītājiem un strukturēti, pamatojoties uz 83. pantā izklāstītajiem mērķiem.

4.Ģenerālplānu pieņem valde un apstiprina Komisija saskaņā ar 15. pantu, izņemot ģenerālplāna iedaļu, kas attiecas uz sistēmu pīlāru, — to pieņem saskaņā ar 91. panta 3. punktu. Pirms apstiprināšanas Komisija iesniedz ģenerālplānu Padomei un Eiropas Parlamentam. Pēc tam Padomei un Eiropas Parlamentam paziņo visus turpmākos grozījumus.

5.Ģenerālplāns ir kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” stratēģiskā pētniecības un inovācijas programma 2. panta 12. punkta nozīmē. Tajā ir norādīts virziens kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” konkrētākajiem uzdevumiem, kas ir šādi:

(a)attīstīt tā sistēmu pīlārā sistēmu perspektīvu, kas apvieno dzelzceļa ražošanas nozari, dzelzceļu ekspluatācijas kopienu un citas privātā un publiskā sektora ieinteresētās personas dzelzceļa jomā, tostarp struktūras, kas pārstāv klientus, piemēram, pasažierus, kravu pārvadājumu klientus un personālu, kā arī attiecīgos rīcībspēkus ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares. “Sistēmu perspektīva” ietver:

i) darbības koncepcijas un sistēmu arhitektūras izstrādi, ietverot tādu pakalpojumu, funkcionālo bloku un saskarņu noteikšanu, kas veido dzelzceļa sistēmas darbību pamatu;

58 ii) saistīto specifikāciju izstrādi, ietverot saskarnes, funkcionālo prasību specifikācijas un sistēmu prasību specifikācijas, ko iekļaut savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS), kuras izstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, vai standartizācijas procesos, lai sasniegtu augstāku digitalizācijas un automatizācijas līmeni;

iii) pasākumus, ar ko nodrošina, ka sistēma tiek uzturēta, ka tajā tiek izlabotas kļūdas, ka tā spēj pielāgoties laika gaitā un ka tiek ņemti vērā apsvērumi par migrāciju no pašreizējām arhitektūrām;

iv) pasākumus, ar ko nodrošina, ka tiek novērtētas un validētas nepieciešamās saskarnes ar citiem transporta veidiem, jo īpaši attiecībā uz kravu un pasažieru plūsmām;

(b)veikt pētniecības un inovācijas darbības, kas nepieciešamas, lai sasniegtu kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķus, tostarp pētniecības un inovācijas darbības, kas vērstas uz zema tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL) dzelzceļu. Šajā saistībā kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”:

i) nosaka un organizē pētniecības, inovācijas, demonstrējumu, validēšanas un pētījumu darbības, kas jāveic tā pakļautībā, un nepieļauj šādu darbību sadrumstalotību;

ii) izmanto standartizācijas un modularitātes iespējas un veicina saskarnes ar citiem transporta veidiem un sistēmām;

iii) izstrādā demonstrējumu projektus;

iv) nodibina ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar saistītām Eiropas, valstu un starptautiskām pētniecības un inovācijas darbībām dzelzceļa nozarē un vajadzības gadījumā ārpus tās, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, tādējādi ļaujot kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” uzņemties vadošu lomu ar dzelzceļu saistītā pētniecībā un inovācijā, tai pašā laikā izmantojot zinātnes un tehnoloģiju progresu, kas tiek sasniegts citās nozarēs;

v) sadarbībā, kas minēta iv) apakšpunktā, kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” nodrošina pētniecības pārvēršanu efektīvos izstrādes centienos un progresīvu inovāciju izstrādē un galu galā uz tirgu vērstā inovācijā, īstenojot demonstrējumus un izvēršanu;

(c)veic jebkurus uzdevumus, kas nepieciešami 4. un 84. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

85. pants

Dalībnieki

1.Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)II pielikumā uzskaitītie dibinātāji, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par beznosacījumu pievienošanos kopuzņēmumam;

(c)asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu. Asociēto dalībnieku sarakstu apstiprina Komisija.

2.Atkāpjoties no 7. panta 1. un 2. punkta noteikumiem, valde pirmo sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izveides var izraudzīties asociētos dalībniekus no saraksta, kas sagatavots pēc atklāta uzaicinājuma paust ieinteresētību, kuru izsludinājusi Komisija pirms kopuzņēmuma izveides.

86. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumā “Eiropas dzelzceļš”, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 600 000 000 EUR, kas ietver līdz 50 000 000 EUR sistēmu pīlāram un līdz 24 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

87. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 600 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 24 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

88. pants

Papildu darbību joma

1.Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības var ietvert:

(a)pētniecības un inovācijas darbības, kuru pamatā ir darbības, ko finansē kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” vai kopuzņēmums Shift2Rail;

(b)paralēlas un papildinošas pētniecības un inovācijas darbības, kuras finansē dalībnieki, kas nav Savienība, kurām ir acīmredzama Savienības pievienotā vērtība un kuras veicina kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķu sasniegšanu;

(c)darbības, kuras finansē dalībnieki, kas nav Savienība, projektos, ko finansē no valstu programmām vai reģionālām programmām, un kuras papildina kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” finansētās darbības;

(d)kopuzņēmuma Shift2Rail ietvaros finansēto darbību rezultātu pārņemšanu, turpmāku izmantošanu, demonstrējumu darbības un standartizāciju.

2.To darbību vērtību, kuras finansē dalībnieki, kas nav Savienība, projektos, ko finansē citas Eiropas partnerības vai citas Savienības programmas, un citu tādu pētniecības un inovācijas centienu un ieguldījumu vērtību, kam ir ievērojama Savienības pievienotā vērtība un kas sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķu sasniegšanā un papildina tā finansētās darbības, paziņo, norādot Savienības finansējuma veidu, līmeni un avotu, lai izvairītos no divkāršas uzskaites.

89. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” struktūras

1.Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Sistēmu pīlāra vadības grupa;

(d)Valstu pārstāvju grupa;

(e)Izvēršanas grupa.

2.Turklāt kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” var izveidot zinātnisko vadības grupu vai lūgt zinātniskas konsultācijas neatkarīgiem akadēmiskajiem ekspertiem vai kopējām zinātniskajām padomdevējām struktūrām.

90. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

(a)divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis.

91. pants

Valdes darbība

1.Valdi vada Komisija Savienības vārdā.

2.Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku pieaicina pastāvīgi apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotāju un piedalīties valdē notiekošajās apspriedēs, bet viņam nav balsstiesību. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras un Eiropas Dzelzceļa pētniecības konsultatīvās padomes pārstāvjus uzaicina apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotājus un piedalīties valdē notiekošajās apspriedēs, bet viņiem nav balsstiesību.

3.Neatkarīgi no 15. panta 1. punkta attiecībā uz darbībām, kas veicamas sistēmu pīlāra ietvaros, lēmumu uzskata par pieņemtu ar vismaz 55 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo pārstāvju balsis.

4. Neatkarīgi no 15. panta 4. punkta valde reizi gadā tiekas ģenerālasamblejā, uz kuru uzaicina ierasties visus dalībniekus, kas piedalās kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pētniecības un inovācijas darbībās. Asambleja dod stimulu pārrunāt kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” darbību vispārējo virzienu atklātās un pārredzamās apspriedēs par ģenerālplāna īstenošanas norisi.

92. pants

Valdes papildu uzdevumi

Papildus 16. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” valde veic arī šādus uzdevumus:

(a)pieņem ģenerālplānu un visus priekšlikumus tā grozīšanai;

(b)pieņem sistēmu pīlāra darba programmas, tostarp budžetu, un to grozījumus, pamatojoties uz Sistēmu pīlāra vadības grupas sniegtajiem ieteikumiem un izpilddirektora priekšlikumiem.

93. pants

Sistēmu pīlāra vadības grupa

1.Sistēmu pīlāra vadības grupas sastāvā ir Komisijas pārstāvji, dzelzceļa un mobilitātes nozares un attiecīgo organizāciju pārstāvji, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izpilddirektors un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pārstāvji. Komisija pieņem galīgo lēmumu par grupas sastāvu. Pamatotos gadījumos Komisija var uzaicināt atbilstošus papildu ekspertus un ieinteresētās personas piedalīties Sistēmu pīlāra vadības grupas sanāksmēs kā novērotājus.

2.Sistēmu pīlāra vadības grupu vada Komisija.

3.Sistēmu pīlāra vadības grupas ieteikumus pieņem vienprātīgi. Ja vienprātība netiek panākta, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izpilddirektors sagatavo valdei ziņojumu, kurā izklāsta galvenos kopīgos uzskatus un atšķirīgos viedokļus.

4.Sistēmu pīlāra vadības grupa pieņem savu reglamentu.

5.Sistēmu pīlāra vadības grupa ir atbildīga par konsultāciju sniegšanu izpilddirektoram un valdei par jebkuru no šādiem jautājumiem:

(a)par pieeju darbības saskaņošanai un sistēmu arhitektūras attīstīšanu, tostarp par attiecīgo ģenerālplāna daļu;

(b)par 83. panta 2. punkta c) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķu īstenošanu;

(c)par 84. panta 5. punkta a) apakšpunktā izklāstītā uzdevuma veikšanu;

(d)par sīki izstrādāto gada īstenošanas plānu sistēmu pīlāram atbilstoši darba programmām, ko valde pieņem saskaņā ar 92. panta b) punktu.

94. pants

Izvēršanas grupa

1.Izvēršanas grupu izveido atbilstoši 21. pantam. Izvēršanas grupas uzdevums ir konsultēt valdi par kopuzņēmumā “Eiropas dzelzceļš” attīstītās dzelzceļa inovācijas pārņemšanu tirgū un atbalstīt inovatīvu risinājumu izvēršanu.

2.Izvēršanas grupā tāpat kā Sistēmu pīlāra vadības grupā var iesaistīties visas ieinteresētās personas. Valde izraugās Izvēršanas grupas locekļus un jo īpaši nosaka Izvēršanas grupas lielumu un sastāvu, pilnvaru termiņu un tās locekļu dalības atjaunošanas nosacījumus. Izvēršanas grupas sastāvs nodrošina atbilstošu tematisko orientāciju un pārstāvību. Locekļu sarakstu publicē kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” tīmekļa vietnē.

3.Izvēršanas grupas pārstāvi var uzaicināt uz valdes sanāksmēm kā novērotāju bez balsstiesībām.

4.Izvēršanas grupa pēc valdes pieprasījuma sniedz ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar inovatīvu dzelzceļa risinājumu izvēršanu. Izvēršanas grupa var arī sniegt ieteikumus pēc savas iniciatīvas.

95. pants

Sadarbība ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru

Kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” nodrošina ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, jo īpaši attiecībā uz ģenerālplāna īstenošanu. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 59 40. pantam minētā sadarbība sastāv no šādiem konsultatīviem uzdevumiem:

(a)informācija par pētniecības vajadzībām, kas saistītas ar vienotās Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu un kas kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” jāņem vērā tā ģenerālplānā un tā grozījumos, kā arī darba programmās;

(b)atgriezeniskā saite un konsultācijas par sadarbspēju un drošumu, kas jāņem vērā pētniecības un inovācijas darbībās, un jo īpaši saistībā ar projektu darbībām un rezultātiem, kuri attiecas uz 84. panta 5. punkta a) apakšpunktā norādītajiem mērķiem;

(c)atbalsts kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” ar mērķi palīdzēt tam apzināt vajadzību pēc jebkādas tā veicamas konkrētas papildu validācijas vai pētījumiem, arī iesaistot valstu drošības iestādes;

(d)konsultāciju sniegšana par sistēmu pīlāru;

(e)pasākumi, ar ko nodrošina, ka specifikāciju, tostarp saskarņu, funkcionālo prasību specifikāciju un sistēmu prasību specifikāciju, izstrādē tiek ņemta vērā ar SITS vai standartiem saistītā pieredze un atgriezeniskā saite.

96. pants

Valstu pārstāvju grupa

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgie pārstāvji pauž saskaņotu nostāju, kas atspoguļo to pārstāvētās dalībvalsts viedokļus, kurus pauž:

(a)Dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un drošības komitejā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 51. pantu;

(b)Programmu komitejā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Stratēģisko programmu komitejas 5. kopas ietvaros;

(c)Vienotās Eiropas dzelzceļa telpas komitejā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES 62. pantu.

2.Neatkarīgi no 20. panta noteikumiem Valstu pārstāvju grupa sniedz valdei atzinumu par zemā tehnoloģiju gatavības līmeņa pētniecības tematiem, kas iekļaujami darba programmā.

V SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “GLOBAL HEALTH EDCTP3”

97. pants

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)mazināt infekcijas slimību radīto sociālekonomisko slogu Subsahāras Āfrikā, veicinot jaunu vai uzlabotu veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādi un pārņemšanu;

(b)palielināt veselības drošību Subsahāras Āfrikā un pasaulē kopumā, stiprinot uz pētniecību un inovāciju balstītās spējas būt gataviem infekcijas slimībām un reaģēt, lai tās kontrolētu.

2.Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)veicināt jaunu vai uzlabotu veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu infekcijas slimību apkarošanai, atbalstot klīnisko pārbaužu veikšanu Subsahāras Āfrikā;

(b)nostiprināt pētniecības un inovācijas spēju un valstu veselības pētniecības sistēmas Subsahāras Āfrikā infekcijas slimību apkarošanai;

(c)veicināt Savienības dalībvalstu, asociēto valstu un Subsahāras valstu darbību labāku saskaņošanu ar kopēju stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu pasaules veselības jomā, lai palielinātu Eiropas publisko ieguldījumu izmaksu lietderību;

(d)nostiprināt epidēmijgatavības spēju Subsahāras Āfrikā, kas izpaužas kā spēja iedarbīgi un ātri reaģēt ar pētījumiem, kuru mērķis ir izstrādāt diagnostiku, vakcīnas un terapiju, kas ir būtiskas tādu jaunu slimību agrīnai atklāšanai un kontrolei, kuras var izvērsties epidēmijā;

(e) veicināt produktīvu un ilgtspējīgu tīklošanos un partnerības pasaules veselības pētniecības jomā, veidojot ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu attiecības ar dažādām privātā un publiskā sektora organizācijām.

98. pants

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” veic arī šādus uzdevumus:

(a)veicina produktīvas attiecības starp Eiropas un Āfrikas personām, grupām un iestādēm;

(b)palielina informētību par kopīgām interesēm un kopīgiem mērķiem starp iestādēm un pētniecības grupām, lai sekmētu un nostiprinātu sadarbību starp projektiem un iestādēm;

(c)sniedz ieguldījumu Eiropas un Āfrikas finansētāju, institūciju un iestāžu globālo veselības stratēģiju saskaņošanas veicināšanā;

(d)piesaista papildu ieguldījumus, iesaistot partnerus, kas darbojas privātajā, publiskajā un labdarības sektorā.

99. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)EDCTP apvienība — bezpeļņas organizācija, kas izveidota saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem —, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par beznosacījumu pievienošanos kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3”.

100. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumā “Global Health EDCTP3”, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 800 000 000 EUR, kas ietver līdz 29 878 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, un tas sastāv no šādām summām:

(a)līdz 400 000 000 EUR ar nosacījumu, ka dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo subjektu ieguldījums ir vismaz vienāds ar šo summu;

(b)līdz 400 000 000 EUR ar nosacījumu, ka ieguldījuma partneru vai to sastāvā esošo subjektu ieguldījumi ir vismaz vienādi ar šo summu.

Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

101. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 439 878 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 29 878 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka to sastāvā esošie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

2.Šā panta 1. punktā minētie ieguldījumi sastāv no ieguldījumiem, ko kopuzņēmumā “Global Health EDCTP3” sniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

102. pants

Papildu darbību joma

1.Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” papildu darbības izstrādā un īsteno saskaņotā, integrētā un konsekventā veidā EDCTP apvienība un tās sastāvā esošie subjekti, ievērojot kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu.

2.Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības var ietvert:

(a)EDCTP apvienības sastāvā esošo subjektu darbības, kas saskaņotas ar līdzīgām citu EDCTP apvienības sastāvā esošu subjektu darbībām un tiek neatkarīgi pārvaldītas saskaņā ar valsts finansēšanas noteikumiem;

(b)darbības, ko īsteno Subsahāras Āfrikas valdību pētniecības organizācijas;

(c)darbības, kas veicina tīklošanos un partnerības, kur tiek veidotas attiecības ar vairākām privātā un publiskā sektora organizācijām;

(d)jebkādas citas darbības, kas nepieciešamas, lai sasniegtu kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” mērķus.

103. pants

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” struktūras

3.Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Zinātniskā komiteja;

(d)Ieinteresēto personu grupa.

104. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

(a)seši Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)seši EDCTP apvienības pārstāvji.

105. pants

Valdes darbība

EDCTP apvienības locekļiem visiem kopā ir 50 % balsstiesību.

106. pants

Zinātniskā komiteja

1.Atbilstoši 19. panta 1. punkta a) apakšpunktam Zinātniskā komiteja ir kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” zinātniskā padomdevēja struktūra.

2.Papildus 19. pantā izklāstītajiem uzdevumiem zinātniskā komiteja veic arī šādus uzdevumus:

(a)palīdz kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darbību stratēģiskajā un zinātniskajā plānošanā;

(b)konsultē par stratēģijām, kā veicināt sinerģiju un partnerības ar visām ieinteresētajām personām;

(c)pēc vajadzības sniedz ieguldījumu kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtisku stratēģisku un zinātnisku dokumentu sagatavošanā;

(d)sniedz stratēģiskas un zinātniskas konsultācijas kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” un nodrošina notiekošo projektu sekmīgu pabeigšanu;

(e)nosaka stratēģiskās vajadzības un prioritātes jaunu vai uzlabotu klīnisko intervenču izstrādes paātrināšanai, tostarp vajadzīgo apmācību, tīklošanos un spēju veidošanu, kas jāveic, lai sasniegtu minētos mērķus;

(f)izvērtē situāciju ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu slimību jomā, lai noteiktu kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” lomu partnerībā ar citām ieinteresētajām personām nolūkā paātrināt pret šādām slimībām vērstu intervenču izstrādi vai uzlabošanu;

(g)novērtē situāciju produktu izstrādes globālo ceļu jomā un kritiskā ceļa iespējas turpmākai produktu izstrādei;

(h)sniedz konsultācijas par jebkuru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un citu programmu pārskatīšanu;

(i)sniedz atbalstu un ieguldījumu kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” uzraudzības un izvērtēšanas satvarā, kā arī kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” finansēto dotāciju zinātnisko iznākumu un stratēģiskās ietekmes uzraudzībā;

(j)sniedz konsultācijas, palīdzību un piedalās kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darba grupās, ieinteresēto personu sanāksmēs, EDCTP forumā un citos attiecīgos pasākumos.

3.Priekšsēdētājs sagatavo gada pārskatu par Zinātniskās komitejas darbībām un sasniegumiem iepriekšējā gadā un iesniedz to valdei apstiprināšanai.

107. pants

Ieinteresēto personu grupa 

Papildus 21. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Ieinteresēto personu grupa veic arī šādus uzdevumus:

(a)sniedz informāciju par zinātniskajām, stratēģiskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kurām jāpievēršas kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3”, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā, ņemot vērā pasaules veselības nozares un ar to saistīto nozaru progresu un vajadzības;

(b)sniedz ieteikumus, kā nodrošināt konkrētu sinerģiju starp kopuzņēmumu “Global Health Partnership EDCTP3” un saistītām nozarēm vai jebkuru nozari, ar kuru sinerģija tiek uzskatīta par tādu, kas rada pievienoto vērtību;

(c)sniedz ieguldījumu EDCTP forumā.

108. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1.Saskaņā ar 13. panta 1. punktu un atkāpjoties no Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [19. panta 1. punkta], finansējumu no kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” piešķir tikai tiesību subjektiem, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un ir iedibināti EDCTP apvienības sastāvā esošās valstīs. Izņēmuma gadījumā un ja tas ir paredzēts darba programmā, subjekti, kas iedibināti citās valstīs, var būt tiesīgi saņemt finansējumu no kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” īpašos tematiskos uzaicinājumos vai tāda uzaicinājuma gadījumā, kas saistīts ar ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā.

2.Savienība tiecas noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, kuri ļauj aizsargāt Savienības finanšu intereses. Pirms to noslēgšanas un lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, ja subjekti, kas iedibināti trešā valstī, kura nav noslēgusi šādu nolīgumu, piedalās ar finansējumu netiešā darbībā, netiešās darbības finanšu koordinators ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī, priekšfinansējuma summu pienācīgi pielāgo un dotācijas nolīguma noteikumos par atbildību pienācīgi ņem vērā finanšu riskus.

109. pants

Identificētie dalībnieki

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” identificēto subjektu dalība var būt atbilstības kritērijs uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. To pienācīgi pamato darba programmā, kurā var arī paredzēt, ka šādi identificēti dalībnieki nav tiesīgi saņemt finansējumu no kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” izraudzītajās netiešajās darbībās.

110. pants

Ētikas principi

Klīniskās pārbaudes un īstenošanas izpēti kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” ietvaros īsteno saskaņā ar ētikas pamatprincipiem, atzītiem starptautiskiem regulatīviem standartiem un labu dalības praksi.

111. pants

Sadarbība ar Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru

Kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” nodrošina ciešu sadarbību ar Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

112. pants

Cenas ziņā pieņemama piekļuve

Dalībnieki netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmums “Global Health EDCTP3”, nodrošina, ka produkti un pakalpojumi, kas ir izstrādāti, pamatojoties vai daļēji pamatojoties uz netiešās darbības rezultātiem, ir pieejami un piekļūstami sabiedrībai ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem. Šajā nolūkā attiecīgā gadījumā darba programmā norāda ar izmantošanu saistītus papildu pienākumus, kas piemērojami konkrētām netiešajām darbībām.

VI SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “INOVATĪVAS VESELĪBAS APRŪPES INICIATĪVA”

113. pants

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” sasniedz arī šādus vispārīgos mērķus līdz 2030. gadam:

(a)sniedz ieguldījumu tādas Savienības mēroga veselības pētniecības un inovācijas ekosistēmas radīšanā, kas veicina zinātnes atziņu pārvēršanu inovācijās, jo īpaši sāk vismaz 30 plaša mēroga starpnozaru projektus, kas vērsti uz veselības inovācijām;

(b)sekmē tādu drošu, iedarbīgu, uz cilvēkiem vērstu un rentablu inovāciju izstrādi, kuras apmierina stratēģiskas vēl neapmierinātas sabiedrības veselības vajadzības, apliecinot (vismaz 5 piemēros) veselības aprūpes produktu vai pakalpojumu integrēšanas iespējamību un pierādot šādu inovāciju piemērotību pārņemšanai veselības aprūpes sistēmās. Saistītajos projektos būtu jāpievēršas to slimību profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un/vai pārvaldībai, kuras skar Savienības iedzīvotājus, tostarp ieguldījumam Eiropas Vēža uzveikšanas plāna īstenošanā;

(c)virza starpnozaru inovāciju veselības aprūpes jomā, lai Eiropas veselības aprūpes nozare spētu konkurēt pasaules mērogā, un sniedz ieguldījumu jaunās Eiropas industriālās stratēģijas un Eiropas Zāļu stratēģijas mērķu sasniegšanā.

2.Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)veicināt izpratnes uzlabošanos par noteicošajiem faktoriem veselības un prioritāro slimību jomā;

(b)integrēt sadrumstalotus veselības pētniecības un inovācijas centienus, apvienojot veselības nozares sektorus un citas ieinteresētās personas un koncentrējoties uz neapmierinātām sabiedrības veselības vajadzībām, lai varētu izstrādāt rīkus, datus, platformas, tehnoloģijas un procesus uzlabotai slimību paredzēšanai, profilaksei, novēršanai pirms to izpaušanās, diagnosticēšanai, ārstēšanai un pārvaldībai, apmierinot tiešo lietotāju vajadzības;

(c)demonstrēt uz cilvēkiem vērstu, integrētu veselības aprūpes risinājumu īstenojamību;

(d)izmantot visu digitalizācijas un datu apmaiņas potenciālu veselības aprūpē;

(e)nodrošināt jaunu un uzlabotu metodiku un modeļu izstrādi inovatīvu un integrētu veselības aprūpes risinājumu pievienotās vērtības visaptverošai novērtēšanai.

114. pants

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” veic arī šādus uzdevumus:

(a)veicina ciešu un ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, citiem dalībniekiem, ieguldījuma partneriem un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas veselības aprūpē, piemēram, citām būtiskām nozarēm, veselības aprūpes iestādēm (piemēram, regulatīvām struktūrām, veselības tehnoloģiju novērtēšanas struktūrām un maksātājiem), pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistiem un nodrošinātājiem, kā arī akadēmiskajām aprindām;

(b)efektīvi atbalsta pirmskonkurences veselības pētniecību un inovāciju, jo īpaši darbības, kurās apvienojas vairāku veselības aprūpes nozares sektoru subjekti, lai strādātu kopā jomās, kurās ir neapmierinātas sabiedrības veselības vajadzības;

(c)nodrošina, ka visām ieinteresētajām personām ir iespēja ierosināt jomas turpmākiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

(d)regulāri pārskata kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un veic tajā nepieciešamos pielāgojumus, ņemot vērā zinātniskās norises tās īstenošanas laikā vai jaunas sabiedrības veselības vajadzības;

(e)publicē informāciju par projektiem, tostarp subjektiem, kas piedalās, kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansiālā ieguldījuma summu un katra dalībnieka sniegto ieguldījumu natūrā;

(f)organizē regulāru saziņu — arī vismaz vienu gada sanāksmi — ar interešu grupām un ar tā ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” pētniecības un inovācijas darbību atklātību un pārredzamību;

(g)veic jebkuru citu uzdevumu, kas nepieciešams, lai īstenotu 113. pantā minētos mērķus.

115. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)Eiropas Radioloģijas, elektromedicīnas un veselības aprūpes IT nozares koordinācijas komiteja (European Coordination Committee of the Radiological, Electromedical and healthcare IT Industry, COCIR), Eiropas farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations), “EuropaBio”, “MedTech Europe”, “VaccinesEurope”, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņoti to attiecīgie lēmumi par beznosacījumu pievienošanos kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”;

(c)asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu.

116. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 200 000 000 EUR, kas ietver līdz 30 212 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, un tas sastāv no šādām summām:

(a)līdz 1 000 000 000 EUR ar nosacījumu, ka šī summa atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumam;

(b)līdz 200 000 000 EUR ar nosacījumu, ka šī summa atbilst ieguldījuma partneru vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu papildu ieguldījumiem.

Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

117. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 30 212 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

2.Šā panta 1. punktā minētie ieguldījumi sastāv no ieguldījumiem, ko kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” sniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

3.Ieguldījumi natūrā papildu darbībās nepārsniedz 50 % no dalībnieku, kas nav Savienība, ieguldījumiem natūrā programmas “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī.

4.Izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem, kurus dalībnieki sniedz kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansētajās netiešajās darbībās, ir vismaz 45 % no netiešās darbības attiecināmajām izmaksām un saistītajām papildu darbību izmaksām. Pamatotos gadījumos darba programmā izņēmuma kārtā var atļaut zemāku ieguldījumu īpatsvaru individuālas netiešas darbības un ar to saistīto papildu darbību līmenī.

5.Izmaksas, kas rodas netiešajās darbībās trešās valstīs, kuras nav pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētās valstis, ir pamatotas un saistītas ar 113. pantā izklāstītajiem mērķiem. Tās nepārsniedz 20 % no ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai, kurus sniedz dalībnieki, kas nav Savienība, un ieguldījuma partneri programmas “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī. Izmaksas, kas pārsniedz 20 % no ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai programmas “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī, neuzskata par ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai.

6.Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” darba programmās var noteikt konkrētus ierobežojumus ieguldījumiem natūrā to darbības izmaksu segšanai, kuras rodas trešās valstīs, kas nav pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētās valstis, netiešas darbības līmenī. Lēmumos par šādiem konkrētiem ierobežojumiem ņem vērā jo īpaši mērķus un ietekmi, kas jāpanāk ar attiecīgajām darbībām, un to rezultātā netiek pārsniegts maksimālais ierobežojums, kas noteikts 5. punktā, programmas “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī.

118. pants

Nosacījumi saistībā ar papildu darbībām

1.Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības veic Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs, un tās var ietvert:

(a)darbības, kas sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansēto darbību mērķu sasniegšanā;

(b)darbības, kas veicina kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansēto darbību rezultātu izplatīšanu, ilgtspēju vai izmantošanu.

2.Attiecīgos gadījumos projektu priekšlikumos iekļauj ar tiem saistīto papildu darbību plānu. Izmaksām, kas saistītas ar šādām konkrētu projektu papildu darbībām, jārodas laikā no priekšlikuma iesniegšanas dienas līdz diviem gadiem pēc netiešās darbības beigu dienas.

3.Lai izmaksas varētu ieskaitīt kā ieguldījumus natūrā, kas minēti 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pamatā esošās papildu darbības veic Eiropas Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs.

119. pants

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” struktūras

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Inovācijas komisija;

(d)Valstu pārstāvju grupa.

120. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

(a)pieci Eiropas Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis.

121. pants

Valdes darbība

Dalībniekiem, kas nav Savienība, visiem kopā ir 50 % balsstiesību.

122. pants

Inovācijas komisija

1.Inovācijas komisija konsultē valdi par jautājumiem, kas saistīti ar kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” pētniecības un inovācijas darbībām, saskaņā ar 19. pantu.

2.Inovācijas komisijas sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi:

(a)četri Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)četri dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvji;

(c)divi Valstu pārstāvju grupas pārstāvji;

(d)divi zinātniskās kopienas pārstāvji, ko ieceļ valde atklātā atlases procesā saskaņā ar 19. panta 4. punktu;

(e)līdz sešiem pastāvīgajiem locekļiem, ko ieceļ valde atklātā atlases procesā saskaņā ar 19. panta 4. punktu, jo īpaši nodrošinot veselības aprūpē iesaistīto ieinteresēto personu pienācīgu pārstāvību, aptverot publisko sektoru, pacientus un tiešos lietotājus kopumā;

(f)izpilddirektors un viens Programmu biroja papildu pārstāvis.

3.Komisijas locekļi, kas pārstāv kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” dalībniekus, attiecīgā gadījumā var iecelt ad hoc locekļus konkrētu tematu apspriešanai. Viņi kopīgi var iecelt līdz sešiem ad hoc locekļiem katrai sanāksmei.

Šādus ad hoc locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu zinātnisko vai tehnisko zinātību jautājumos, kas jāapspriež konkrētās sanāksmēs, vai ņemot vērā vajadzību radīt sinerģiju ar citām pētniecības programmām.

Komisijas locekļi, kas pārstāv kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” dalībniekus, ieceļ ad hoc locekļus vienprātīgi uz noteiktu laikposmu. Viņi paziņo savus lēmumus Programmu birojam un pārējiem pastāvīgajiem locekļiem.

4.Neskarot Valstu pārstāvju grupas uzdevumus, kas izklāstīti 20. panta 7. punktā, Inovācijas komisija konsultē valdi pēc tās pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas par zinātniskiem un tehnoloģiskiem jautājumiem, kas saistīti ar kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” mērķiem, jo īpaši par:

(a)zinātniskajām prioritātēm;

(b)darba programmas projektu, arī par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu;

(c)dalībnieku, kas nav Savienība, 118. pantā minēto papildu darbību plānošanu;

(d)uz konkrētām zinātniskajām prioritātēm vērstu konsultatīvo grupu struktūru;

(e)sinerģijas radīšanu ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbībām, tostarp citām Eiropas partnerībām, kā arī citām Savienības finansēšanas programmām un valstu finansēšanas programmām.

5.Inovācijas komisiju vada izpilddirektors. Pienācīgi pamatotos gadījumos izpilddirektors var iecelt kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” Programmu biroja vecāko darbinieku Inovācijas komisijas vadīšanai viņa vārdā.

6.Saistībā ar šīs regulas 19. panta 8. punktā minēto ziņojumu komisijas locekļi, kas pārstāv kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” dalībniekus, pieņem priekšlikumus par 4. punktā minētajiem jautājumiem vienprātīgi pēc apspriešanās ar visiem locekļiem, kas piedalās sanāksmē. Ja vienprātība netiek panākta, priekšsēdētājs ziņo par situāciju valdei. Katrs loceklis ziņojumā var paust atšķirīgu viedokli.

7.Inovācijas komisija rīko kārtējās sanāksmes vismaz divreiz gadā. Tā var rīkot ārkārtas sanāksmes, ja to pieprasa locekļi, kas pārstāv Komisiju, vai vairākums locekļu, kuri pārstāv dalībniekus, kas nav Savienība.

8.Inovācijas komisijas locekļi var apmainīties ar jebkādu būtisku informāciju un apspriest savas idejas pirms sanāksmēm jebkādā atbilstošā veidā. Viņi pēc vajadzības koordinē savas darbības ar jebkuras citas konsultatīvās grupas darbībām.

123. pants

Nosacījumi, kas piemērojami netiešajām darbībām

1. Šīs regulas kontekstā neapmierinātu sabiedrības veselības vajadzību definē kā vajadzību, ko veselības aprūpes sistēmas vēl nav atrisinājušas pieejamības vai piekļūstamības apsvērumu dēļ, piemēram, ja nav apmierinošas diagnostikas, profilakses vai ārstēšanas metodes konkrētam veselības stāvoklim vai ja cilvēku piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota izmaksu, attāluma līdz veselības aprūpes iestādēm vai gaidīšanas laika dēļ. Uz cilvēkiem vērsta aprūpe nozīmē aprūpes pieeju, kurā apzināti ņem vērā indivīdu, aprūpētāju, ģimeņu un kopienu perspektīvu un uzskata tos gan par dalībniekiem, gan labuma guvējiem veselības aprūpes sistēmās, kas vērstas uz viņu vajadzībām un vēlmēm, nevis atsevišķām slimībām.

2.Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansētās netiešās darbības var ietvert klīniskos pētījumus, kuros mērķa joma vai paredzētais lietojums ir neapmierināta sabiedrības veselības vajadzība, kas būtiski ietekmē vai apdraud Savienības iedzīvotājus.

3.Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansēto netiešo darbību dalībniekiem jānodrošina, ka produkti un pakalpojumi, kas ir izstrādāti, pamatojoties vai daļēji pamatojoties uz netiešo darbību rezultātiem, ir pieejami un piekļūstami sabiedrībai ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem. Šajā nolūkā attiecīgā gadījumā darba programmā norāda ar izmantošanu saistītus papildu pienākumus, kas piemērojami konkrētām netiešajām darbībām.

4.Ja tā ir paredzēts darba programmā, kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” identificētiem tiesību subjektiem var būt jāpiedalās konkrētās netiešās darbībās. Minētie subjekti nav tiesīgi saņemt finansējumu no kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”.

5.Tiesību subjekti, kas piedalās konkrētās netiešās darbībās ar identificētajiem tiesību subjektiem, kuri minēti 4. punktā, nav tiesīgi saņemt finansējumu, ja:

(a)tie ir peļņu gūstoši tiesību subjekti, kuru gada apgrozījums ir 500 miljoni EUR vai vairāk;

(b)tie ir a) apakšpunktā aprakstītā tiesību subjekta tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā a) apakšpunktā aprakstītais tiesību subjekts;

(c)tie tieši vai netieši kontrolē a) apakšpunktā aprakstīto tiesību subjektu.

VII SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “SVARĪGAS DIGITĀLĀS TEHNOLOĢIJAS”

124. pants

Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)stiprināt atvērtu Savienības tehnoloģisko autonomiju attiecībā uz elektroniskajiem komponentiem un sistēmām ar nolūku atbalstīt vertikālo nozaru un kopējās ekonomikas nākotnes vajadzības. Kopējais mērķis ir sekmēt elektronisko komponentu un sistēmu izstrādes un ražošanas vērtības dubultošanos Eiropā līdz 2030. gadam atbilstīgi Savienības svērumam produktu un pakalpojumu jomā;

(b)nostiprināt Savienības zinātnisko izcilību un vadošo lomu jaunu komponentu un sistēmu tehnoloģiju inovācijas jomā, aktīvi iesaistot MVU. MVU būtu jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējā netiešo darbību dalībnieku skaita un būtu jāsaņem vismaz 20 % no publiskā finansējuma;

(c)nodrošināt, ka komponentu un sistēmu tehnoloģijas risina Eiropas sabiedrības un vides problēmas. Mērķis ir saskaņot darbību ar Savienības energoefektivitātes politiku un sekmēt enerģijas patēriņa samazināšanos par 32,5 % līdz 2030. gadam.

2.Papildus 1. punktā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)nostiprināt izstrādes un ražošanas spējas Eiropā stratēģiskās izmantošanas jomās;

(b)izveidot līdzsvarotu liela un maza mēroga projektu portfeli, kas atbalsta tehnoloģiju ātru pārnesi no pētniecības uz rūpniecības vidi;

(c)veidot dinamisku Savienības mēroga ekosistēmu, kas ir balstīta uz digitālajām vērtības ķēdēm un vienkārši pieejama jaunpienācējiem;

(d)uzlabot komponentu tehnoloģijas, kas garantē drošību, uzticamību un energoefektivitāti kritiskajām infrastruktūrām un nozarēm Eiropā;

(e)veicināt valstu resursu mobilizāciju un nodrošināt Savienības un valstu pētniecības un inovācijas programmu konsekventu saskaņošanu elektronisko komponentu un sistēmu jomā;

(f)veidot sasaisti starp iniciatīvas stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu un ES rīcībpolitikām tā, lai elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijas dotu efektīvu ieguldījumu.

125. pants

Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā noteiktajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” arī uzrauga netiešo darbību īstenošanu un pārvalda dotācijas nolīgumus un valdes un Publisko iestāžu padomes lēmumus.

126. pants

Dalībnieki

1.Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībnieki ir šādi:

(a)šādas publiskās iestādes:

i) Savienība, ko pārstāv Komisija;

ii) šādas iesaistītās valstis:

— […],

— […];

(b)privātie dalībnieki — šādas rūpniecības asociācijas un to sastāvā esošie subjekti: asociācija “AENEAS”, kura reģistrēta saskaņā ar Francijas tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese ir Parīzē, Francijā; asociācija “ARTEMIS Industry Association (ARTEMISIA)”, kura reģistrēta saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese ir Eindhovenā, Nīderlandē; asociācija “EPoSS e.V.”, kura reģistrēta saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese ir Berlīnē, Vācijā.

2.Katra iesaistītā valsts ieceļ savus pārstāvjus kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūrās un izraugās valsts iestādi vai iestādes, kuras ir atbildīgas par tās saistību izpildi attiecībā uz kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” darbībām.

127. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 800 000 000 EUR, kas ietver līdz 22 090 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

128. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Šīs regulas 3. pantā noteiktajā laikposmā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” iesaistītās valstis sniedz kopējo ieguldījumu, kas ir vismaz tikpat liels kā 127. pantā minētais Savienības ieguldījums darbības izmaksu segšanai.

2.Šīs regulas 3. pantā noteiktajā laikposmā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” privātie dalībnieki sniedz ieguldījumu kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” vismaz 2 511 164 000 EUR apmērā vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

3.Saskaņā ar 26. panta 4. punktu privātie dalībnieki sniedz finansiālu ieguldījumu līdz 22 090 000 EUR apmērā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” administratīvo izmaksu segšanai vai nodrošina, ka to sastāvā esošie un saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

4.Šā panta 1. punktā minētos ieguldījumus veido 11. panta 4. punktā noteiktie ieguldījumi. Šā panta 2. punktā minētos ieguldījumus veido 11. panta 1. punktā noteiktie ieguldījumi, ieskaitot vismaz 2 489 074 000 EUR 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto ieguldījumu veidā. Šā panta 3. punktā minētos ieguldījumus veido 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktie ieguldījumi.

129. pants

Iesaistīto valstu ieguldījums

1.Katra iesaistītā valsts, noslēdzot dotācijas nolīgumu ar kopuzņēmumu, uztic kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” īstenot to ieguldījumus attiecībā uz netiešo darbību dalībniekiem, kuri ir iedibināti attiecīgajā iesaistītajā valstī. Tās arī uztic kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” to ieguldījumu izmaksāšanu dalībniekiem. Tās norāda summas, kas atvēlētas netiešām darbībām.

2.Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” netiešo darbību finansējuma saņēmēji noslēdz vienu dotācijas nolīgumu ar kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Sīki izstrādāti dotācijas nolīguma noteikumi, ieskaitot intelektuālā īpašuma tiesību attiecīgo regulējumu, atbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem.

3.Iesaistītās valstis savu apņemšanos apmaksāt savas saistības pilnā apjomā pauž juridiski saistošos nolīgumos, ko iestādes, kuras katra iesaistītā valsts izraudzījusi šim nolūkam, noslēdz ar kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Minētos nolīgumus noslēdz pirms darba programmas pieņemšanas.

4.Lai nodrošinātu līdzsvara principu kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” budžetā, valde pienācīgi ņem vērā 3. punktā minētos nolīgumus, pieņemot saistīto pētniecības un inovācijas darbību izdevumu tāmes.

5.Izpilddirektors valdei iesniedz 3. punktā minētos nolīgumus saistīto pētniecības un inovācijas darbību izdevumu tāmju pamatošanai.

6.Citus pasākumus sadarbībai starp iesaistītajām valstīm un kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” un saistībām, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem, nosaka nolīgumos, ko iestādes, kuras katra iesaistītā valsts izraudzījusi šim nolūkam, noslēdz ar kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”.

130. pants

Papildu darbību joma

1.Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” valde nepieciešamības gadījumā pēc Privāto dalībnieku padomes priekšlikuma var apstiprināt 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu darbību plānu, ņemot vērā Publisko iestāžu padomes atzinumu.

2.Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības var ietvert:

(a)privātus ieguldījumus ar mērķi industrializēt kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” un ECSEL projektu rezultātus;

(b)izmēģinājumus, demonstrējumus, piemērošanu, izvēršanu, industrializēšanu, ieskaitot attiecīgos kapitālizdevumus;

(c)saistītas pētniecības un izstrādes darbības, kas nav publiski finansētas;

(d)darbības, kas finansētas no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem, nevis Savienības dotācijas ietvaros;

(e)darbības ar nolūku izstrādāt ekosistēmu tehnoloģiju lietotāju un piegādātāju sadarbības atbalstīšanai.

131. pants

Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūras

Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Publisko iestāžu padome;

(d)Privāto dalībnieku padome.

132. pants

Valdes sastāvs

Katrs kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībnieks ieceļ savus pārstāvjus un galveno pārstāvi, kuram ir dalībnieka balsstiesības valdē.

133. pants

Valdes darbība

1.Balsstiesības valdē ir sadalītas šādi:

(a)viena trešdaļa Komisijai;

(b)viena trešdaļa visiem privātajiem dalībniekiem kopā un

(c)viena trešdaļa visām iesaistītajām valstīm kopā.

2.Pirmos divus finanšu gadus pēc kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” izveidošanas iesaistīto valstu balsstiesības ir sadalītas šādi:

(a)viens procents katrai iesaistītajai valstij;

(b)atlikušo procentuālo daļu katru gadu sadala starp iesaistītajām valstīm proporcionāli to faktiskajam finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” un/vai tā priekštecē iniciatīvā pēdējo divu gadu laikā.

3.Turpmākajos finanšu gados iesaistīto valstu balsstiesības nosaka katru gadu proporcionāli līdzekļiem, kurus šīs valstis ir piešķīrušas netiešajām darbībām iepriekšējos divos finanšu gados.

4.Privāto dalībnieku balsstiesības vienādi sadala starp rūpniecības asociācijām, ja vien Privāto dalībnieku padome nelemj citādi.

5.Ikviena jauna kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībnieka, kas nav dalībvalsts vai asociētā valsts, balsstiesības nosaka valde pirms šā dalībnieka pievienošanās kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”.

6.Valdes kvorumu veido Komisija, privātie dalībnieki un vismaz triju kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” iesaistīto valstu galvenie pārstāvji.

134. pants

Valdes papildu uzdevumi

1.Šīs regulas 16. panta 2. punkta s) apakšpunkts neattiecas uz kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” valdi.

2.Ja Komisija to pieprasa, tiesības piedalīties konkrētās darbībās ierobežo saskaņā ar nozares pamatakta noteikumiem, kurus piemēro attiecīgajam Savienības ieguldījumam.

135. pants

Publisko iestāžu padomes sastāvs

Publisko iestāžu padomi veido kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” publisko iestāžu pārstāvji.

Katra publiskā iestāde ieceļ savus pārstāvjus un galveno pārstāvi, kuram ir balsstiesības Publisko iestāžu padomē.

136. pants

Publisko iestāžu padomes darbība

1.Balsstiesības Publisko iestāžu padomē saskaņā ar 129. pantu katru gadu piešķir publiskajām iestādēm proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” darbībās attiecīgajā gadā; katram loceklim piešķir ne vairāk kā 50 % no kopējā balsu skaita Publisko iestāžu padomē.

2.Ja mazāk nekā trīs iesaistītās valstis ir paziņojušas izpilddirektoram par savu finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 129. panta 3. punktu, Komisijai ir 50 % balsstiesību un atlikušos 50 % vienlīdzīgi sadala iesaistīto valstu starpā līdz laikam, kad vairāk nekā trīs kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” iesaistītās valstis ir paziņojušas par savu ieguldījumu.

3.Publiskās iestādes dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātību panākt neizdodas, Publisko iestāžu padome pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, kas ir vismaz 75 % no kopējā balsu skaita, ieskaitot to iesaistīto valstu balsis, kuras sanāksmē nepiedalās.

4.Publisko iestāžu padome kādu no saviem locekļiem ievēlē par padomes priekšsēdētāju vismaz uz diviem gadiem.

5.Priekšsēdētājs var aicināt citas personas piedalīties padomes sanāksmēs kā novērotājas, jo īpaši Savienības reģionālo iestāžu pārstāvjus, MVU apvienību pārstāvjus un citu kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūru pārstāvjus.

6.Publisko iestāžu padome rīko kārtējās sanāksmes vismaz divreiz gadā. Tā var rīkot ārkārtas sanāksmes pēc Komisijas, iesaistīto valstu pārstāvju vairākuma vai priekšsēdētāja pieprasījuma. Publisko iestāžu padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” mītnē.

7.Publisko iestāžu padomes kvorumu veido Komisija un vismaz triju iesaistīto valstu galvenie pārstāvji.

8.Izpilddirektors piedalās Publisko iestāžu padomes sanāksmēs, ja vien Publisko iestāžu padome nelemj citādi, bet viņam nav balsstiesību.

9.Pēc Publisko iestāžu padomes aicinājuma jebkura dalībvalsts vai asociētā valsts, kas nav kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībniece, var piedalīties Publisko iestāžu padomes sanāksmēs kā novērotāja. Novērotāji saņem visus attiecīgos dokumentus un var sniegt ieteikumus par ikvienu Publisko iestāžu padomes pieņemto lēmumu. Uz visiem šādiem novērotājiem attiecas Publisko iestāžu padomes locekļiem piemērojamie noteikumi par konfidencialitāti.

10.Publisko iestāžu padome vajadzības gadījumā var izveidot darba grupas, kuru vispārējo koordināciju nodrošina viena vai vairākas publiskās iestādes.

11.Publisko iestāžu padome pieņem savu reglamentu.

12.Publisko iestāžu padomei mutatis mutandis piemēro šīs regulas 11. panta 7. punktu un 26. panta 6. punktu.

137. pants

Publisko iestāžu padomes uzdevumi

Publisko iestāžu padome:

(a)sniedz ieguldījumu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas izstrādē;

(b)sniedz ieguldījumu darba programmas projekta izstrādē, jo īpaši attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, tostarp netiešo darbību izvērtēšanas, atlases un uzraudzības noteikumiem;

(c)apstiprina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanu saskaņā ar darba programmu;

(d)lemj par publiskā finansējuma piešķiršanu izvēlētiem priekšlikumiem pieejamo budžetu robežās, pamatojoties uz izvērtēšanas komitejas sagatavoto sarindojuma sarakstu. Attiecībā uz līdzvērtīgiem priekšlikumiem šajā piešķīrumā var ņemt vērā priekšlikuma ieguldījumu konkrētu politikas mērķu sasniegšanā, ieskaitot sinerģijas ar valstu prioritātēm. Minētais lēmums ir saistošs, un pēc tā netiek īstenoti nekādi turpmāki izvērtēšanas vai atlases procesi;

(e)sniedz atzinumu par 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā papildu darbību plāna projektu.

138. pants

Privāto dalībnieku padomes sastāvs

1.Privāto dalībnieku padomi veido kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” privāto dalībnieku pārstāvji.

2.Katrs privātais dalībnieks ieceļ savus pārstāvjus un galveno pārstāvi, kuram ir balsstiesības Privāto dalībnieku padomē.

139. pants

Privāto dalībnieku padomes darbība

1.Privāto dalībnieku padome sanāk vismaz divas reizes gadā.

2.Privāto dalībnieku padome vajadzības gadījumā var izveidot darba grupas, kuru vispārējo koordināciju nodrošina viens vai vairāki dalībnieki.

3.Privāto dalībnieku padome kādu no padomes locekļiem ievēlē par priekšsēdētāju.

4.Privāto dalībnieku padome pieņem savu reglamentu.

140. pants

Privāto dalībnieku padomes uzdevumi

Privāto dalībnieku padome:

(a)izstrādā un regulāri atjaunina stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu 4. un 124. pantā noteikto kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” mērķu sasniegšanai, ņemot vērā publisko iestāžu sniegto informāciju;

(b)valdes noteiktajos termiņos iesniedz izpilddirektoram stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu;

(c)organizē ieinteresēto personu konsultatīvo forumu, kas ir atvērts visām publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām, kuras ir ieinteresētas svarīgu digitālo tehnoloģiju jomā, ar nolūku tās informēt un apkopot to atgriezenisko saiti par attiecīgā gada stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu;

(d)attiecīgā gadījumā, ņemot vērā 130. pantu, izstrādā un iesniedz valdei apstiprināšanai 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu darbību plāna projektu, ņemot vērā Publisko iestāžu padomes atzinumu.

141. pants

Atmaksājuma likmes

Saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [13. panta 1. punktu] un atkāpjoties no minētās regulas [30. panta], kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” var piemērot dažādas Savienības finansējuma atmaksājuma likmes vienas darbības ietvaros atkarībā no dalībnieka veida (MVU un bezpeļņas tiesību subjekti) un darbības veida. Atmaksājuma likmes norāda darba programmā.

VIII SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “EIROPAS VIENOTĀS GAISA TELPAS ATM PĒTNIECĪBA 3”

142. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)stiprināt un integrēt Savienības pētniecības un inovācijas spēju gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) nozarē, padarot to noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām, vienlaikus nodrošinot visu gaisa kuģu bezproblēmu darbību;

(b)ar inovāciju stiprināt pilotējama un bezpilota gaisa transporta konkurētspēju Savienībā un ATM pakalpojumu tirgu konkurētspēju, lai veicinātu Savienības ekonomisko izaugsmi;

(c)izstrādāt inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

2.Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)attīstīt pētniecības un inovācijas ekosistēmu, kura aptver visas ATM un U-space gaisa telpas 60 vērtības ķēdes un ļauj veidot Eiropas ATM ģenerālplānā paredzēto Eiropas digitālo gaisa telpu 61 , dodot iespēju īstenot nepieciešamo sadarbību un koordināciju starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem ar nolūku nodrošināt vienotu, saskaņotu Savienības ATM sistēmu gan pilotējamu, gan bezpilota lidaparātu darbībām;

(b)izstrādāt un validēt ATM risinājumus, kuri atbalsta augstu automatizācijas pakāpi;

(c)izstrādāt un validēt Eiropas digitālās gaisa telpas tehnisko arhitektūru 62 ;

(d)atbalstīt inovatīvu risinājumu paātrinātu izvēršanu tirgū ar demonstrējumu palīdzību;

(e)koordinēt Savienības ATM modernizācijas centienu plānošanu un prioritāšu noteikšanu tādā procesā, kas balstās uz vienprātību starp ATM ieinteresētajām personām;

(f)veicināt standartu izstrādi SESAR risinājumu industrializēšanai.

143. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā noteiktajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”:

(a)koordinē Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecības programmas (SESAR) definēšanas posma 63 uzdevumus, uzrauga SESAR projekta īstenošanu un nepieciešamības gadījumā groza Eiropas ATM ģenerālplānu 64 ;

(b)īsteno Eiropas ATM ģenerālplāna pētniecības un izstrādes aspektus, jo īpaši:

i) organizējot, koordinējot un uzraugot darbu SESAR izstrādes posmā saskaņā ar Eiropas ATM ģenerālplānu, ieskaitot zemu tehnoloģiju gatavības līmeņu (TRL) (0. līdz 2.) pētniecības un inovācijas darbības;

ii) nodrošinot SESAR risinājumus, kuri ir izvēršanai gatavi SESAR izstrādes posma rezultāti, ar ko ievieš jaunas vai uzlabotas standartizētas un savietojamas darbības procedūras vai tehnoloģijas;

iii) nodrošinot aviācijas nozares civilo un militāro ieinteresēto personu, jo īpaši aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, profesionālo darbinieku apvienību, lidostu, apstrādes rūpniecības un attiecīgo zinātnisko iestāžu un zinātnisko aprindu, iesaisti;

(c)veicina SESAR risinājumu paātrinātu pārņemšanu tirgū:

i) organizējot un koordinējot plaša mēroga demonstrējumu pasākumus;

65 ii) nodrošinot ciešu koordināciju ar EASA, lai EASA varētu laikus izstrādāt reglamentējošos pasākumus, uz kuriem attiecas EASA pamatregula, un attiecīgos īstenošanas noteikumus;

66 67 iii) atbalstot saistītos standartizācijas pasākumus ciešā sadarbībā ar standartizācijas iestādēm un EASA, kā arī struktūru, kas izveidota SESAR izvēršanas posma uzdevumu koordinēšanai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 409/2013.

144. pants

Dalībnieki

1.Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole), kuru pārstāv tās aģentūra, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par beznosacījumu pievienošanos kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”;

(c)šīs regulas III pielikumā uzskaitītie dibinātāji, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par beznosacījumu pievienošanos kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”;

(d)asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu.

2.Atkāpjoties no 7. panta 1. un 2. punkta noteikumiem, valde pirmo sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” izveides var izraudzīties asociētos dalībniekus no saraksta, kas sagatavots pēc atklāta uzaicinājuma paust ieinteresētību, kuru izsludinājusi Komisija pirms kopuzņēmuma izveides.

3.Izraugoties asociētos dalībniekus, valde cenšas nodrošināt visas ATM vērtību ķēdes pienācīgu pārstāvību un nepieciešamības gadījumā izraugās attiecīgas personas ārpus nozares. Jebkuru publisku vai privātu iestādi vai struktūru, tostarp publiskas vai privātas iestādes vai struktūras no trešām valstīm, kuras ir noslēgušas vismaz vienu nolīgumu ar Savienību gaisa transporta jomā, var izraudzīties par kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” asociēto dalībnieku.

145. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 600 000 000 EUR, kas ietver līdz 30 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

146. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” privātie dalībnieki 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 500 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 25 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

2.Eirokontrole 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” darbības un administratīvo izmaksu segšanai vismaz 500 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 25 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

3.Šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu veido 11. panta 1. punktā minētie ieguldījumi kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”. Šā panta 2. punktā minēto ieguldījumu veido 11. panta 5. punktā minētie ieguldījumi kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”.

147. pants

Papildu darbību joma

Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības var ietvert:

(a)darbības, kas aptver visu to Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecības projektu daļu, kurai nav piešķirts Savienības finansējums, un kas palīdz īstenot apstiprināto kopuzņēmuma darba programmu;

(b)industrializācijas darbības, ieskaitot standartizāciju, sertifikāciju un ražošanu, kas saistītas ar SESAR risinājumiem, kuri radīti kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai iepriekšējās iniciatīvas — kopuzņēmuma SESAR — ietvaros;

(c)komunikācijas un informēšanas darbības, kas saistītas ar SESAR risinājumiem, kuri radīti kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai iepriekšējās iniciatīvas — kopuzņēmuma SESAR — ietvaros;

(d)darbības, ar kurām nodrošina globālo ATM saskaņošanu, pamatojoties uz SESAR risinājumiem, kas radīti kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai iepriekšējās iniciatīvas — kopuzņēmuma SESAR — ietvaros;

(e)to kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai iepriekšējās iniciatīvas — kopuzņēmuma SESAR — ietvaros īstenoto projektu rezultātu izvēršana vai pārņemšana, kas nav saņēmuši nekādu Savienības finansējumu.

148. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” struktūras

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)zinātniskā padomdevēja struktūra;

(d)Valstu pārstāvju grupa.

149. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

(a)divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis.

150. pants

Valdes darbība

1.Valdi vada Komisija Savienības vārdā.

2.Valdē ir šādi pastāvīgie novērotāji:

(a)Eiropas Aizsardzības aģentūras pārstāvis;

(b)civilo gaisa telpas izmantotāju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

(c)aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

(d)iekārtu ražotāju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

(e)lidostu pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tās pārstāv Eiropas mērogā;

(f)gaisa satiksmes pārvaldības nozares personāla pārstāvības struktūru pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tās pārstāv Eiropas mērogā;

(g)atbilstīgo zinātnisko iestāžu vai attiecīgo zinātnieku aprindu pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā:

(h)Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras pārstāvis;

(i)Eiropas aviācijas jomas standartizācijas organizācijas pārstāvis;

(j)bezpilota gaisa kuģu nozares pārstāvis, ko norīko organizācija, kura to pārstāv Eiropas mērogā.

3.Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” dalībnieku balsu skaits ir proporcionāls to ieguldījumam kopuzņēmuma budžetā. Tomēr Savienībai un Eirokontrolei katrai ir vismaz 25 % no kopējā balsu skaita, un 2. punkta b) apakšpunktā minētajam civilo gaisa telpas izmantotāju pārstāvim ir vismaz 10 % no kopējā balsu skaita.

4.Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu sadalījums ir vienāds, izšķirīga ir Savienības balss.

5.Lēmumiem par Eiropas ATM ģenerālplāna pārskatīšanu ir vajadzīgs pozitīvs Savienības un Eirokontroles balsojums. Šādos lēmumos ņem vērā visu 2. punktā minēto pastāvīgo novērotāju viedokļus.

151. pants

Valdes papildu uzdevumi

Papildus 16. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” valde arī uzrauga Eiropas ATM ģenerālplānā noteikto pētniecības un izstrādes komponentu īstenošanu.

152. pants

Izpilddirektora papildu uzdevumi

Papildus 18. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

(a)vada SESAR projekta definēšanas un izstrādes posmu izpildi saskaņā ar valdes noteiktajām pamatnostādnēm;

(b)iesniedz valdei priekšlikumus, kas ietver izmaiņas SESAR projekta izstrādes posma struktūrā.

153. pants

Zinātniskā komiteja

1.Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” zinātniskā padomdevēja struktūra, kas minēta 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir Zinātniskā komiteja.

2.Zinātniskajā komitejā ir ne vairāk kā 15 pastāvīgo locekļu.

3.Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju ievēlē uz diviem gadiem.

4.Zinātniskā komiteja pēc valdes un citu kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” struktūru pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus, jo īpaši par darbībām, kas saistītas ar zemiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem (TRL) (0. līdz 2.).

5.Zinātniskā komiteja sadarbojas ar attiecīgajām padomdevējām struktūrām, kas izveidotas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

154. pants

Valstu pārstāvju grupa

1.Valstu pārstāvju grupu veido maksimums divi pārstāvji no katras dalībvalsts un asociētās valsts, ieskaitot par aviāciju un pētniecību atbildīgo valsts iestāžu pārstāvjus. Dalībvalstu pārstāvji pauž saskaņotu nostāju, ņemot vērā viedokļus, kas pausti:

(a)Vienotās gaisa telpas komitejā, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 68 5. pantu;

(b)“Apvārsnis Eiropa” Programmu komitejā 69 .

2.Valstu pārstāvju grupa sanāk vismaz reizi gadā.

155. pants

Īstenošanas akti Savienības nostājas noteikšanai attiecībā uz Eiropas ATM ģenerālplāna grozīšanu

1.Komisija pieņem īstenošanas aktus Savienības nostājas noteikšanai attiecībā uz Eiropas ATM ģenerālplāna grozīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā.

2.Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 549/2004. Vienotās gaisa telpas komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 70 nozīmē.

156. pants

Jaunu tehnoloģiju sertifikācija

1.Pieteikuma iesniedzēji, finansējuma saņēmēji vai izpilddirektors var aicināt Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA) konsultēt par individuāliem projektiem un demonstrējumu darbībām jautājumos, kas saistīti ar atbilstību aviācijas drošuma, sadarbspējas un vides standartiem, lai nodrošinātu, ka to rezultātā tiek savlaicīgi izstrādāti attiecīgie standarti, testēšanas jauda un regulatīvās prasības produktu izstrādei un jaunu tehnoloģiju izvēršanai.

2.Uz sertifikācijas darbībām un sniegtajiem pakalpojumiem attiecas noteikumi par nodevām un maksājumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 71 .

157. pants

Nolīgums ar Eirokontroli

Eirokontroles kā kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” dibinātāja lomu un ieguldījumu nosaka administratīvajā nolīgumā starp abām pusēm (kopuzņēmumu “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” un Eirokontroli). Minētajā nolīgumā apraksta Eirokontroles uzdevumus, pienākumus un ieguldījumu kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” darbībās attiecībā uz:

(a)Eirokontroles pētniecības, izstrādes un validācijas darbību organizēšanu saskaņā ar kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” darba programmu;

(b)speciālistu atbalsta un konsultāciju sniegšanu kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” pēc tā pieprasījuma;

(c)atbalstu un konsultēšanu attiecībā uz turpmāko Eiropas ATM sistēmu vienotu izstrādi, jo īpaši tādu, kas saistīta ar nākotnes gaisa telpas arhitektūru;

(d)atbalstu SESAR risinājumu īstenošanas uzraudzībā saskaņā ar Eiropas ATM ģenerālplānu;

(e)sadarbību ar Eirokontroles dalībvalstīm ar mērķi nodrošināt Eiropas mēroga tīkla partneru plašu atbalstu Savienības politikas mērķiem un pētniecības, validācijas un demonstrējumu darbību rezultātiem;

(f)atbalsta sniegšanu programmas pārvaldībā;

(g)ieguldījuma sniegšanu kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” administratīvo izmaksu segšanai un informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un loģistikas atbalsta sniegšanu kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”.

158. pants

Kopējā atbalsta biroja funkcijas

Šīs regulas 12. pants neattiecas uz kopuzņēmumu “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”.

IX SADAĻA

VIEDO TĪKLU UN PAKALPOJUMU KOPUZŅĒMUMS

159. pants

Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma papildu mērķi

1.Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumam ir arī šādi vispārīgie mērķi:

(a)sekmēt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti nākotnes viedajos tīklos un pakalpojumos, stiprinot pašreizējās stiprās puses industrializācijas jomā un paplašinot tvērumu no 5G savienotības uz plašāku stratēģisko vērtību ķēdi, ieskaitot mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentus un ierīces;

(b)saskaņot dažādu rūpniecisko dalībnieku stratēģiskos ceļvežus, ietverot ne tikai telesakaru nozari, bet arī lietu interneta, mākoņa, kā arī komponentu un ierīču nozaru rīcībspēkus;

(c)uzlabot Eiropas tehnoloģisko un zinātnisko izcilību, lai nostiprinātu Eiropas vadošo pozīciju un tā varētu līdz 2030. gadam izveidot un spēt lietpratīgi izmantot 6G sistēmas;

(d)Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma darbības jomas un pārvaldības ietvaros stiprināt digitālo infrastruktūru izvēršanu un digitālo risinājumu pārņemšanu Eiropas tirgos, jo īpaši, nodrošinot stratēģiskās koordinācijas mehānismu programmai “EISI 2 — Digitalizācija”, kā arī sinerģijas programmas “EISI 2 — Digitalizācija” ietvaros un ar programmām “Digitālā Eiropa” un InvestEU;

(e)sagatavot Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu piegādes nozari ilgāka termiņa iespējām, kas izriet no 5G un vēlāk 6G infrastruktūru un pakalpojumu vertikālo tirgu attīstības Eiropā;

(f)veicināt digitālo inovāciju līdz 2030. gadam, apmierinot Eiropas tirgus vajadzības un publiskās politikas prasības, tostarp vertikālo nozaru augstākās prasības, kā arī sabiedrības prasības tādās jomās kā drošība, energoefektivitāte un elektromagnētiskais lauks;

(g)sekmēt nākotnes viedo tīklu un pakalpojumu saskaņošanu ar Savienības politikas mērķiem tādās jomās kā Eiropas zaļais kurss, tīklu un informācijas drošība, ētika, privātums, kā arī uz cilvēkiem vērsts un ilgtspējīgs internets.

2.Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumam ir arī šādi konkrētie mērķi:

(a)veicināt tādu tehnoloģiju izstrādi, kuras atbilst paaugstinātām komunikācijas prasībām, vienlaikus atbalstot Eiropas izcilību viedo tīklu un pakalpojumu tehnoloģijās un arhitektūrās un to tuvināšanos 6G, tostarp spēcīgas Eiropas pozīcijas attiecībā uz standartiem, būtiskiem patentiem un pamatprasību noteikšanu, piemēram, attiecībā uz frekvenču spektra joslām, kas nepieciešamas modernām nākotnes viedo tīklu tehnoloģijām;

(b)paātrināt energoefektīvu tīkla tehnoloģiju izstrādi ar mērķi līdz 2030. gadam ievērojami samazināt visas digitālās infrastruktūras enerģijas un resursu patēriņu un samazināt enerģijas patēriņu galvenajās vertikālajās nozarēs, kurās izmanto viedo tīklu un pakalpojumu tehnoloģijas;

(c)paātrināt 5G izstrādi un plašu izvēršanu līdz 2025. gadam un vēlāk arī 6G infrastruktūras izstrādi un izvēršanu Eiropā, jo īpaši, nodrošinot koordināciju un stratēģisko atbalstu 5G izvēršanai satīklotas un automatizētas mobilitātes nodrošināšanai pārrobežu koridoros, izmantojot programmu “EISI 2 — Digitalizācija” un citas izvēršanas programmas EISI 2 digitalizācijas sadaļas ietvaros, kā arī programmas “Digitālā Eiropa” un InvestEU;

(d)sekmēt ilgtspējīgu un daudzveidīgu piegādes un vērtību ķēdi saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu;

(e)stiprināt Savienības rūpniecības nozares pozīciju viedo tīklu un pakalpojumu globālajā vērtības ķēdē, radot publiskā un privātā sektora rīcībspēku kritisko masu, jo īpaši, palielinot programmatūras un lietu interneta nozares rīcībspēku devumu, liekot lietā valstu iniciatīvas un atbalstot jaunu rīcībspēku rašanos;

(f)atbalstīt saskaņošanu ar ētikas un drošības prasībām, ietverot tās stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmās, un pēc vajadzības nodrošināt ieguldījumu Savienības likumdošanas procesā.

160. pants

Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā noteiktajiem uzdevumiem Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmums veic arī šādus uzdevumus:

(a)sniedz ieguldījumu citu tādu Savienības programmu darba programmās, kuru ietvaros tiek īstenotas darbības viedo tīklu un pakalpojumu jomā, piemēram, programmu “EISI 2 — Digitalizācija”, “Digitālā Eiropa” un InvestEU darba programmās;

(b)koordinē Savienības izmēģinājumu un izvēršanas iniciatīvas viedo tīklu un pakalpojumu jomā, piemēram, Eiropas mēroga 5G koridorus satīklotas un automatizētas mobilitātes nodrošināšanai programmas “EISI 2 — Digitalizācija” ietvaros, sadarbībā ar Komisiju un attiecīgajām kompetentajām finansēšanas struktūrām;

(c)veicina sinerģijas starp attiecīgiem Savienības finansētiem eksperimentiem, izmēģinājumiem un izvēršanas darbībām viedo tīklu un pakalpojumu jomā, piemēram, darbībām, kas finansētas programmu “EISI 2 — Digitalizācija”, “Digitālā Eiropa” un InvestEU ietvaros, un nodrošina minēto darbību ietvaros apkopoto zināšanu un zinātības efektīvu izplatīšanu un izmantošanu;

(d)izstrādā un koordinē Eiropas mēroga 5G koridoru stratēģiskās izvēršanas programmas satīklotas un automatizētas mobilitātes nodrošināšanai, iesaistot ieinteresētās personas. Minētās programmas ir plānošanas dokumenti, kas aptver programmas “EISI 2 — Digitalizācija” darbības laikposmu un nosaka kopīgu redzējumu par 5G atbalstītu ekosistēmu izstrādi un to pamatā esošo tīklu un pakalpojumu prasības, kā arī izvēršanas mērķus un ceļvežus un potenciālos sadarbības modeļus.

161. pants

Dalībnieki

Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma dalībnieki ir šādi:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)5G infrastruktūras apvienība, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par beznosacījumu pievienošanos Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumam.

162. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumā, ieskaitot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 900 000 000 EUR, kas ietver līdz 13 929 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Savienības ieguldījumu var palielināt ar trešo valstu ieguldījumiem, ja tie ir pieejami.

163. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 900 000 000 EUR apmērā vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu.

2.Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, sniedz ikgadēju finansiālo ieguldījumu Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai vismaz 20 % apmērā no kopējām administratīvajām izmaksām vai nodrošina, ka to sastāvā esošie vai saistītie subjekti sniedz šādu ieguldījumu. Tie cenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu savu ieguldījumu līdz 50 % no Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā, pienācīgi ņemot vērā tos sastāvā esošos subjektus, kas ir mazi vai vidēji uzņēmumi.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu veido 11. panta 1. punktā minētie ieguldījumi Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumā.

164. pants

Papildu darbību joma

Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā papildu darbības var ietvert:

(a)atvasinātās (spin off) pētniecības un izstrādes darbības;

(b)ieguldījumu standartizācijā;

(c)ieguldījumu regulatīvajos procesos;

(d)darbības, kas finansētas no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem, nevis Savienības dotācijas ietvaros;

(e)ieguldījumu 5G infrastruktūras apvienības un jebkādas citas ieinteresēto personu grupas vai apvienības darbībās Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma darbības jomā, kas nav finansētas Savienības dotācijas ietvaros;

(f)ekosistēmas izstrādes darbības, tostarp sadarbības veidošanu ar vertikālajām nozarēm;

(g)darbības, kas paredzētas rezultātu izplatīšanai globālā mērogā ar mērķi panākt vienprātību attiecībā uz atbalstītajām tehnoloģijām, gatavojoties nākotnes standartiem;

(h)eksperimentus, demonstrējumus, izmēģinājumus, ienākšanu tirgū, tehnoloģiju agrīnu ieviešanu;

(i)starptautisko sadarbību, kas nav finansēta Savienības dotācijas ietvaros;

(j)darbības, kas saistītas ar sagatavošanos pētniecības un inovācijas projektiem, kurus finansē privātas vai publiskas struktūras, kas nav Savienība, un dalību tajos.

165. pants

Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma struktūras

Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma struktūras ir šādas:

(a)valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Valstu pārstāvju grupa;

(d)Ieinteresēto personu grupa.

166. pants

Valdes sastāvs

1.Valdes sastāvā ir:

(a)divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

(b)pieci 5G infrastruktūras apvienības pārstāvji.

2.Neskarot 40. panta noteikumus, privāto dalībnieku pārstāvji valdei nekavējoties sniedz informāciju par to iesaisti profesionālās darbībās subjektos, kas nav iedibināti Savienībā, vai subjektos, kuras nav Savienībā iedibinātu juridisku personu vai subjektu kontrolē. Minētajā gadījumā Savienības pārstāvji var lemt pieprasīt attiecīgajam dalībniekam iecelt citu pārstāvi.

167. pants

Valdes darbība

5G infrastruktūras apvienības dalībniekiem kopā ir 50 % balsstiesību.

168. pants

Valdes papildu uzdevumi

1.Papildus 16. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma valde veic arī šādus uzdevumus:

(a)pieņem stratēģiskās izvēršanas programmas un, ja nepieciešams, groza tās programmas “EISI 2 — Digitalizācija” darbības laikā;

(b)nodrošina, ka Savienības kiberdrošības tiesību akti un dalībvalstu pašreizējās un turpmākās saskaņotās pamatnostādnes tiek ņemtas vērā visās Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma darbībās;

(c)veicina sinerģijas un papildināmību starp EISI 2 digitālo, transporta un enerģētikas sadaļu, nosakot intervences jomas un sniedzot ieguldījumu darba programmās, kā arī veicina sinerģijas un papildināmību ar pārējām būtiskajām Savienības programmām.

2.Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma dalībnieku pārstāvji pirms balsojuma valdē ņem vērā Valstu pārstāvju grupas atzinumu, ja tāds ir sagatavots.

169. pants

Valstu pārstāvju grupa

Valstu pārstāvju grupu veido viens galvenais pārstāvis no katras dalībvalsts un asociētās valsts un attiecīgā gadījumā viens katras valsts pārstāvja aizvietotājs, lai tie kopā aptvertu vispārējos stratēģiskos jautājumus, kā arī visas būtiskās Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma darbības, jo īpaši

(a)pētniecības un inovācijas jautājumus, kas saistīti ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”; un

(b)izvēršanas darbības, kas saistītas ar citām Savienības programmām, jo īpaši programmu “EISI 2 — Digitalizācija”, bet arī programmās “Digitālā Eiropa” un InvestEU ietvertās darbības, kuras ir Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma darbības jomā.

170. pants

Drošība

1.Kad to uzskata par vajadzīgu, valde var noteikt, ka Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma finansēta darbība nodrošina, ka attiecībā uz tīkla elementiem, kas ieviesti plaša mēroga eksperimentu vai izmēģinājumu vajadzībām, tiek ievēroti drošības kontroles novērtējumi. Minētajos novērtējumos atspoguļo Savienības kiberdrošības tiesību aktus un politiku, kā arī dalībvalstu pašreizējās un turpmākās saskaņotās pamatnostādnes.

2.Ja Komisija to pieprasa, tiesības piedalīties konkrētās darbībās ierobežo saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas noteikumiem.

3.Saistībā ar savu uzdevumu, kas minēts 160. panta a) punktā, valde iesaka citām finansēšanas struktūrām mutatis mutandis piemērot 1. un 2. punktu to darbībām gadījumos, kad valde to uzskata par piemērotu.

TREŠĀ DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

171. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

1.Lai nodrošinātu vislielāko ietekmi, zinātnisko izcilību un resursu visefektīvāko izmantošanu, kopuzņēmumu darbības pastāvīgi uzrauga un periodiski pārskata saskaņā ar to finanšu noteikumiem. Uzraudzības un periodiskas pārskatīšanas rezultātus ņem vērā Eiropas partnerību uzraudzībā un kopuzņēmumu izvērtējumos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtēšanas ietvaros.

2.Kopuzņēmumiem būtu jāorganizē savu pārvaldības darbību pastāvīga uzraudzība un to īstenoto projektu iznākumu, rezultātu un ietekmes periodiska pārskatīšana saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [45. pantu] un [III pielikumu]. Minētā uzraudzība ietver:

(a)ar konkrētu laikposmu saistītus rādītājus ikgadējai ziņošanai par to darbību panākumiem mērķu sasniegšanā, kā arī sadalījumā pa Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [V pielikumā] noteiktajiem ietekmes ceļiem;

(b)informāciju par sociālo un humanitāro zinātņu iekļautības pakāpi, attiecību starp zemākiem un augstākiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem kopdarbīgā pētniecībā, progresu valstu līdzdalības paplašināšanā, konsorciju ģeogrāfisko sastāvu kopdarbības projektos, priekšlikumu iesniegšanas un izvērtēšanas divpakāpju procedūras izmantošanu, pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt sadarbību Eiropas pētniecībā un inovācijā, izvērtējuma pārskatīšanas izmantošanu un sūdzību skaitu un veidiem, klimata jautājumu iekļautības pakāpi un saistītajiem izdevumiem, MVU līdzdalību, privātā sektora līdzdalību, abu dzimumu līdzdalību finansētajās darbībās, izvērtēšanas komisijām, valdēm/padomēm un padomdevējām grupām, līdzfinansējuma likmi, papildfinansējumu un kumulatīvo finansējumu no citiem Savienības fondiem, laiku līdz dotācijas piešķiršanai, starptautiskās sadarbības līmeni, iedzīvotāju iesaisti un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

(c)izdevumu apjomus, kas sadalīti pa projektiem, lai varētu veikt specifisku analīzi — arī pa intervences jomām;

(d)priekšlikumu skaita pārmērīgumu, jo īpaši priekšlikumu skaitu un — katram uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus — vidējo rezultātu, to priekšlikumu īpatsvaru, kuri pārsniedz kvalitātes robežvērtības, un to priekšlikumu īpatsvaru, kuri tās nesasniedz.

3.Kopuzņēmumu darbības izvērtē laikus, lai šos izvērtējumus ņemtu vērā Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [47. pantā] minētajā kopējā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtējumā un galīgajā izvērtējumā un ar tiem saistītajā lēmumu pieņemšanas procesā par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tai sekojošo programmu un citām ar pētniecību un inovāciju saistītām iniciatīvām.

4.Komisija veic katra kopuzņēmuma starpposma izvērtēšanu un galīgo izvērtēšanu, kuras rezultātus ņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtējumos, kas minēti Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [47. pantā]. Izvērtējumos pārbauda, kā katrs kopuzņēmums īsteno savu uzdevumu un mērķus, un aptver visas kopuzņēmuma darbības, un izvērtē attiecīgā kopuzņēmuma Eiropas pievienoto vērtību, efektivitāti, lietderību, arī tā atvērtību un pārredzamību, īstenoto darbību būtiskumu un to saskaņotību un papildināmību ar attiecīgām reģionālām, valsts un Savienības rīcībpolitikām, ieskaitot sinerģijas ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, piemēram, uzdevumiem, kopām vai tematiskajām vai īpašajām programmām. Izvērtējumos ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī un attiecīgā gadījumā ietver arī 174. panta 3. līdz 9. punktā minēto iniciatīvu ilgtermiņa zinātniskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās ietekmes un ietekmes uz sabiedrību novērtējumu. Attiecīgā gadījumā izvērtējumos ietver arī novērtējumu par to, kāds būtu visefektīvākais politikas intervences veids jebkādām turpmākām darbībām, kā arī par katra kopuzņēmuma iespējamās atjaunošanas būtiskumu un saskanību, ņemot vērā vispārējās politikas prioritātes un pētniecības un inovācijas atbalsta situāciju, tostarp kopuzņēmuma pozīciju attiecībā pret citām iniciatīvām, kas tiek atbalstītas pamatprogrammas ietvaros, īpaši pret Eiropas partnerībām vai uzdevumiem. Izvērtējumos pienācīgi ņem vērā arī pakāpeniskas izbeigšanas plānu, kuru valde pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punkta y) apakšpunktu.

5.Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētā starpposma izvērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 11. panta 7. punktu vai citā atbilstošā veidā.