52022PC0658

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES kopējā vīzu politika ir būtisks elements, kas nodrošina Šengenas zonas ārējo robežu drošību un pienācīgu darbību. Tā atvieglo likumīgu uzturēšanos vai tranzītu caur Šengenas valstīm un ir veicinājusi dalībvalstu vīzu izsniegšanas prakses saskaņošanu. Lai uzturētu augstu iekšējās drošības līmeni, aizsargātu personu brīvu pārvietošanos Šengenas zonā un veicinātu trešo valstu valstspiederīgo likumīgu ieceļošanu ES, vienlaikus samazinot neatbilstīgu migrāciju, dalībvalstis pašlaik uzlabo savu kopējo ārējo robežu pārvaldību.

Kopš Vīzu kodeksa stāšanās spēkā 2010. gadā 1 un Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības uzsākšanas 2011. gadā 2 vide, kurā darbojas vīzu politika, ir būtiski mainījusies. No vienas puses, pēdējos gados pieaugušas problēmas, kas saistītas ar migrāciju un drošību; no otras puses, būtiska tehnoloģiju attīstība sniedz jaunas iespējas padarīt Šengenas vīzas pieteikuma procesu raitāku gan ceļotājiem, gan konsulātiem.

Lai gan vīzas pieteikuma apstrāde jau ir daļēji digitalizēta, proti, pieteikumi un lēmumi tiek reģistrēti VIS, divi svarīgi posmi joprojām tiek īstenoti papīra formātā — vīzas pieteikuma process un vīzas uzlīme. Šie divi posmi rada slogu visām ieinteresētajām personām, sākot no centrālajām valsts pārvaldes iestādēm, t. i., iekšlietu un ārlietu ministrijām, līdz konsulātiem un pieteikuma iesniedzējiem. Dalībvalstis to apzinās, un dažas no tām ir daļēji digitalizējušas pieteikumu iesniegšanas procesu, lai padarītu to efektīvāku un ērtāku.

ES līmenī 2017. gadā Igaunija kā Padomes prezidentvalsts Padomes Vīzu jautājumu darba grupā 3 atklāja diskusiju par iespējām uzlabot pašreizējo vīzu izsniegšanas procesu, ieviešot vīzas pieteikumu tiešsaistē 4 un digitālo vīzu 5 . Šis politiskais stimuls, kā arī pašreizējās un turpmākās tiesību aktu izmaiņas, proti, pārskatītais Vīzu kodekss 6 , VIS pārskatīšana 7 , ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) 8 un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) 9 , lika Komisijai 2018. gada 14. martā izdot paziņojumu 10 par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem un sākt pārdomas par virzību uz digitālām vīzām.

Komisijas 2018. gada marta paziņojumā par vīzu politiku tika apsvērta ideja par “e-vīzām”. Kā pieteikts Komisijas paziņojumā, 2019. gadā tika veikta priekšizpēte par vīzu procedūru digitalizāciju, un tās rezultāti ir izmantoti šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā. Turklāt ES Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2020.–2021. gadā veica ES platformas prototipa izstrādes projektu, cieši sadarbojoties ar Komisiju un dalībvalstīm. No šā prototipa gūtie secinājumi tiks izmantoti topošās ES pieteikuma platformas izstrādē.

2019. gadā pārskatot ES Vīzu kodeksu, Eiropas Parlaments un Padome skaidri norādīja mērķi izstrādāt kopīgu risinājumu, kas turpmāk ļautu Šengenas vīzas pieteikumus iesniegt tiešsaistē un tajā pilnībā izmantot jaunākās juridiskās un tehnoloģiskās norises 11 . Covid-19 pandēmija, kas izraisīja Šengenas vīzu apstrādes darbību palēnināšanos visā pasaulē (daļēji tāpēc, ka konsulātos un vīzu pieteikumu centros bija grūti uzņemt vīzas pieteikuma iesniedzējus), lika dalībvalstīm aicināt Komisiju paātrināt darbu vīzas procedūru digitalizācijas jomā. Jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā 12 , ko Komisija ierosināja 2020. gada 23. septembrī, ir noteikts mērķis līdz 2025. gadam pilnībā digitalizēt vīzas procedūru, ieviešot digitālu vīzu un iespēju iesniegt vīzu pieteikumus tiešsaistē.

Pašlaik valstspiederīgajiem no 102 trešām valstīm ir jābūt derīgai vīzai, lai šķērsotu ES ārējās robežas 13 . Vīzas izsniedz dalībvalstis, izmantojot konsulātu tīklu trešās valstīs 14 . Prognozēs, kas izmantotas šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā 15 , tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam īstermiņa vīzu skaits nedaudz palielināsies un pēc tam stabilizēsies.

Ieviešot iespēju vīzas pieteikuma iesniedzējiem parakstīt pieteikuma veidlapas elektroniski, grozītais Vīzu kodekss 16 ir radījis iespēju digitālai vīzas pieteikumu iesniegšanai un apstrādei; tomēr lielākā daļa dalībvalstu digitalizēja tikai atsevišķus īstermiņa vīzas procesa posmus un joprojām lielā mērā balstās uz procedūrām papīra formātā. Rezultātā digitalizācijas pakāpe, kā arī vīzas pieteikuma process dažādās dalībvalstīs atšķiras.

Pašreizējā sadrumstalotā valstu prakse pieteikuma procesa pārvaldībā negatīvi ietekmē esošās ES vīzu politikas darbību un Eiropas Savienības kā vienotas ģeogrāfiskas vienības uztveri un apgrūtina vīzas pieteikuma procesu vīzu pieteikumu iesniedzējiem.

Turklāt, tā kā pašreizējie noteikumi par īstermiņa vīzām ES līmenī neparedz dalībvalstīm digitalizācijas pienākumu, pašreizējās procedūras papīra formātā dalībvalstīm rada lielas pārvaldības izmaksas, kas saistītas ar pieteikumu izskatīšanu papīra formātā.

Turklāt fiziskā vīzas uzlīme ir pakļauta falsifikācijai un krāpšanai (piemēram, viltošanai un atdarināšanai), un to var nozagt, kas rada drošības risku. Vīzas uzlīme tika ieviesta 1995. gadā, un kopš tā laika tā ir regulāri atjaunināta, lai uzlabotu tās drošības elementus. Nesenākais jauninājums ir parakstīta 2D svītrkoda ieviešana vīzas uzlīmē 17 — tas stāsies spēkā 2022. gada 1. maijā 18 . Tomēr vīzas uzlīme, visticamāk, joprojām būs neaizsargāta pret viltošanu.

Vēl viens risks, kas identificēts saistībā ar pašreizējo situāciju, ir tas, ka pieteikumu iesniedzēji meklē izdevīgākas vīzas ieguves iespējas. Atšķirīgā pieteikumu iesniegšanas procedūra var pamudināt vīzas pieteikuma iesniedzējus iesniegt pieteikumu dalībvalstī, kurā pieteikuma procedūra ir digitalizētāka, nevis tajā dalībvalstī, kas citādi būtu kompetenta izskatīt konkrēto vīzas pieteikumu.

Turklāt tās trešās valstis, kas tieši konkurē ar ES trešo valstu ceļotāju piesaistē, piemēram, Austrālija un Jaunzēlande, jau ir ieviesušas pilnībā digitalizētus procesus visiem ārvalstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas vīzas prasības. Citas valstis (piemēram, Apvienotā Karaliste, ASV, Kanāda, [Krievija,] Indija) ir digitalizējušas procesu, lai atsevišķu svarīgāko trešo valstu valstspiederīgie, uz ko attiecas vīzas prasības, vīzas vietā ātri un viegli varētu iegūt elektronisku ceļošanas atļauju noteiktiem ceļošanas mērķiem. Šīs procedūras lielā mērā ir salīdzināmas ar Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS). Turpretī vīzas pieteikuma procedūra ES apmeklēšanai ir diezgan sarežģīta un smagnēja 19 . Globālā digitalizācijas tendence, kā arī ceļotāju gaidu pēc arvien ātrākām, modernākām un vienkāršākām procedūrām dēļ ES var atpalikt un var rasties ekonomiski neizdevīgi apstākļi Eiropas Savienībai, it īpaši ES nozarei, jo starptautiskie ceļojumi pozitīvi ietekmē ES IKP un it īpaši — tūrisma nozari.

Līdz ar to nerīkojoties izmaksas ES līmenī laika gaitā varētu palielināties. Neveicot digitalizāciju, vīzas procesa pārvaldīšana dalībvalstīm joprojām būtu smags administratīvais slogs, vīzas pieteikuma iesniedzējiem arī turpmāk būtu jāveic dārgas un laikietilpīgas procedūras un saglabātos ar vīzas uzlīmes drošību saistītie riski.

Galvenās konstatētās problēmas saistībā ar dalībvalstu iestādēm, kas nodarbojas ar vīzas pieteikumu izskatīšanu un vīzu izsniegšanu, ir šādas.

·Ilgais process un pieaugošās izmaksas konsulātiem par papīra dokumentu pārvaldīšanu, apstrādāšanu un arhivēšanu (arī iznīcināšanu). Dalībvalstu atkarība no ārpakalpojumu sniedzējiem savu pienākumu izpildē attiecībā uz vīzu pārvaldību, ņemot vērā vīzas pieteikumu skaita pieaugumu, un pienākums trešo valstu valstspiederīgajiem apmeklēt konsulātu vai vīzas pieteikuma centru katru reizi, kad viņiem ir jāiesniedz pieteikums. Vidēji 90 % īstermiņa vīzas pieteikumu tiek iesniegti ar ārpakalpojumu sniedzēju starpniecību. Tas ietver arī lielapjoma līgumus, uzraudzības izmaksas, kā arī papildu izdevumus vīzas pieteikuma iesniedzējiem.

·Process, kurā tiek izmantots papīra formāts, nav drošs pret apdraudējumu un riskiem. Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi vīzas procedūru, jo Šengenas vīzas pieteikuma procedūras galvenajos posmos ir sistemātiski nepieciešama pieteikuma iesniedzēja fiziska ierašanās konsulātā vai pie ārpakalpojumu sniedzēja.

·Fiziskā vīzas uzlīme ir pakļauta falsifikācijai un krāpšanai (piemēram, viltošanai), un tā ir jātransportē un jāglabā drošībā 20 .

·Paaugstināts risks, ka pieteikuma iesniedzēji meklēs izdevīgākas vīzas ieguves iespējas. Pieteikuma iesniedzēji varētu izvēlēties pieteikties vīzai uz to dalībvalsti, kas piedāvā ātru vīzas pieteikuma procesu, nevis uz to dalībvalsti, kuru viņi patiesībā vēlas apmeklēt.

Pašreizējā procedūra ir sarežģīta un apgrūtinoša arī vīzas pieteikuma iesniedzējiem.

·Vīzas pieteikuma iesniedzējiem attiecībā uz katru pieteikumu ir jādodas uz tuvāko konsulātu vai vīzas pieteikuma centru un jāatstāj ceļošanas dokuments, kas apgrūtina personas identificēšanu un ceļošanu uz ārvalstīm pieteikuma apstrādes laikā.

·Bieži ceļojošām personām attiecībā uz katru pieteikumu ir jāatkārto tā pati ilgā procedūra, kas atkarībā no galamērķa dalībvalsts var atšķirties.

·Iesniedzot pieteikumu ar ārpakalpojumu sniedzēja starpniecību, pieteikuma iesniedzēji maksā arī papildu maksu.

Šo problēmu pamatcēloņi ir juridiskās prasības dalībvalstīm izsniegt papīra vīzas uzlīmi, dalībvalstu prasība par fizisku ierašanos un papīra formāta izmantošana, kā arī atšķirīgais digitalizācijas līmenis un sadrumstalotās vīzas procedūras dalībvalstīs.

Tāpēc vīzas procedūru digitalizācija piedāvā iespēju uzlabot vīzas pieteikuma procesu, samazinot izmaksas un slogu ieinteresētajām personām, vienlaikus uzlabojot Šengenas zonas drošību. Turklāt vīzu izsniegšanas procesa digitalizācija atbilst jaunākajām izmaiņām tiesību aktos 21 attiecībā uz robežu pārvaldības IT vidi, tādējādi veicinot paaugstinātu Šengenas zonas drošību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Vīzas pieteikuma procedūras digitalizācija un digitālas vīzas ieviešana ir saskanīga ar turpmāk minētajām būtiskajām norisēm vīzu un robežu politikas jomā.

·Vīzu kodeksa pārskatīšana 2020. gadā, kas atviegloja regulāro ceļotāju pieteikšanos vīzām ar ilgāku derīguma termiņu un atļāva elektroniskus vīzas pieteikumus (ko izmantoja dažas dalībvalstis) un elektronisko parakstu (dalībvalstīs līdz šim neizmanto).

·Nesen pārskatītā Vīzu informācijas sistēmas (VIS) regula 22 .

·Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) 23 ir daļa no viedrobežu un sistēmu sadarbspējas satvara un ievieš tiešsaistes ceļošanas atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nav vajadzīga vīza. Šī ceļošanas atļauja atšķiras no vīzas procedūras, kurā ir jāiesniedz biometriskie dati un nepieciešama pieteikumu iesniedzēju fiziska klātbūtne, lai mazinātu lielākus migrācijas un drošības riskus, kas saistīti ar trešām valstīm, kuru valstspiederīgajiem ir vajadzīga vīza.

·Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), kas sāks darboties 2022. gadā un prasīs ikvienam ceļotājam, kurš apmeklēs Šengenas zonu uz īsu laiku, ārējās robežas šķērsošanas punktos reģistrēt ieceļošanu un izceļošanu, ļaus atklāt personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu 24 .

·Šis priekšlikums neskar Direktīvu 2004/38/EK 25 . Ar priekšlikumu nekādi negroza Direktīvu 2004/38/EK.

·Šis priekšlikums neskar ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma Otro Daļu 26 .

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Iniciatīva par vīzu digitalizāciju ir iekļauta Komisijas darba programmā 2021. gadam 27 un ir minēta jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā, kā norādīts iepriekš. Iniciatīva ir minēta Komisijas paziņojumā “Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai” 28 kā viena no galvenajām Komisijas paziņotajām darbībām, kuras mērķis ir uzlabot ārējo robežu pārvaldību.

Iniciatīva atbilst arī vispārējai ES pieejai sabiedrisko pakalpojumu modernizācijas un digitalizācijas veicināšanā un Komisijas paziņojumam 29 “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šīs likumdošanas iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkts. Ar LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu Savienība ir pilnvarota izstrādāt pasākumus par “kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku”. Ar LESD 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu Savienība ir pilnvarota izstrādāt pasākumus par “kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas”. Ar LESD 79. panta 2. punkta a) apakšpunktu Savienība ir pilnvarota izstrādāt pasākumus jomā “ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti”. Tā kā juridiskā instrumenta mērķis ir digitalizēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa vīzas (pēdējām nodrošināt tikai digitālās vīzas formātu), ir nepieciešams kopējs juridiskais pamats, ko veido LESD 77. panta 2. punkts un 79. panta 2. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Pašreizējās atšķirības dalībvalstu vīzas pieteikuma procesos un dažādās digitalizācijas pakāpes liecina, ka mērķi padarīt vīzas procedūras drošākas un piemērotākas digitālajam laikmetam nevar sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi. Šo kopējo procedūru turpmākai uzlabošanai ir nepieciešama ES rīcība, jo lielākā daļa konstatēto problēmu ir saistītas ar ES tiesību aktiem. Iepriekš minētās problēmas, visticamāk, neizzudīs tuvākajā nākotnē un ir tieši saistītas ar spēkā esošo ES tiesību aktu noteikumiem.

Šīs regulas mērķis ir racionalizēt un saskaņot procedūras saistībā ar kopējo vīzu politiku. Turklāt iniciatīva saskaņo ceļošanas un ieceļošanas prasības un robežpārbaudes Šengenas zonā, izmantojot digitalizāciju un sistēmu sadarbspēju robežkontroles punktos. Tāpēc grozījumi attiecīgajās Šengenas acquis daļās (galvenokārt Vīzu kodeksā, VIS regulā un citos saistītajos tiesību aktos 30 ) ir iespējami vienīgi Savienības līmenī.

Paredzēto darbību mēroga, seku un ietekmes dēļ mērķus efektīvi un sistemātiski var sasniegt vienīgi ES līmenī.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu konkrētā pasākuma būtībai un intensitātei ir jāatbilst konstatētajai problēmai. Visu šajā likumdošanas iniciatīvā risināto problēmu gadījumā ir nepieciešama ES līmeņa juridiska rīcība, kas ļautu dalībvalstīm risināt šīs problēmas efektīvi.

Priekšlikums paredz obligātu papīra vīzas uzlīmes aizstāšanu ar digitālo vīzu un obligātu ES vīzas pieteikuma platformu, kurā, tiklīdz sistēma sāks darboties, būtu jāpiedalās visām dalībvalstīm, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis 31 , un asociētajām Šengenas līguma valstīm 32 . Dalībvalstis varēs izmantot fakultatīvu pārejas periodu.

Priekšlikums palīdz novērst pašreizējo problēmu pamatcēloņus. Tas izbeigtu sadrumstaloto un uz papīra formātu balstīto vīzas pieteikuma procesu un saskaņotu pašreizējos atšķirīgos digitalizācijas līmeņus, vienlaikus nodrošinot augstu drošības pakāpi.

Tas nepārsniegs to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu iepriekšējās iedaļās izskaidrotos mērķus.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķus var sasniegt ar tiesību aktu, kas mainīs esošās vīzas procedūras. Tādēļ ir vajadzīga regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (EK) Nr. 810/2009, un attiecīgi grozījumi citās regulās.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Visas ieinteresētās personas pauda plašu atbalstu iniciatīvai, uzsverot paredzamos ieguvumus un ērtības, ko sniedz moderns, lietotājdraudzīgs digitālais risinājums, kas, domājams, atvieglos administratīvās procedūras.

Apspriešanās laikā visas dalībvalstis pauda atbalstu digitālas vīzas ieviešanai. Dalībvalstis atbalsta arī digitalizācijas attiecināšanu uz ilgtermiņa vīzām. Saistībā ar ES tiešsaistes pieteikuma platformu vairākas dalībvalstis dotu priekšroku ES pieteikuma platformas brīvprātīgai izmantošanai (turpmāk aprakstītais 3. risinājums), savukārt citas atbalstīja platformas obligātu izmantošanu ar pārejas periodu (turpmāk aprakstītais 4. risinājums).

Pamattiesību aģentūra, kā arī valstu datu aizsardzības iestādes uzsvēra nepieciešamību, vācot persondatus, ievērot datu aizsardzības principus “mērķa ierobežojums” un “datu minimizēšana”, kā arī norādīja, ka ir svarīgi skaidri definēt, kurām iestādēm ir piekļuve kādiem datiem, un ka digitālajam pieteikuma procesam jābūt pieejamam cilvēkiem ar invaliditāti.

Attiecībā uz dažādajiem politikas risinājumiem valstu datu aizsardzības iestādes deva priekšroku vai nu brīvprātīgai, vai obligātai ES vīzas pieteikuma platformas izstrādei un izveidei (attiecīgi 3. un 4. risinājums, kas aprakstīti turpmāk).

Komisija arī apspriedās ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, to skaitā ar Pamattiesību aģentūru, Eiropolu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU), kā arī ar valstu datu aizsardzības iestādēm par pilnībā digitālu vīzas pieteikuma procedūru, kas atbrīvotu ceļotājus no nepieciešamības iesniegt savus biometriskos datus, fiziski ierodoties konsulātā vai pie ārpakalpojumu sniedzēja (sk. turpmāk 5. risinājumu). Pret to iebilda lielākā daļa ieinteresēto personu, galvenokārt biometrisko datu attālinātās vākšanas dēļ. Kopumā EDAU paskaidroja — jo augstāka ir risinājumu digitalizācijas pakāpe, jo lielāks risks datu aizsardzībai. Komisija rūpīgi apsvēra ES aģentūru un valstu iestāžu viedokli, arī bažas, kas saistītas ar biometrisko datu vākšanu tiešsaistē saskaņā ar 5. risinājumu.

Frontex norādīja, ka digitālās vīzas ieviešana būtu apsveicama, jo tā vēl vairāk apgrūtinātu vīzas uzlīmju viltošanu (vairs nebūtu “fizisku” vīzu). Turklāt zustu vīzas uzlīmes ekspluatācijas augstās izmaksas.

Ceļojumu un tūrisma nozares pārstāvji vienbalsīgi atbalstīja 4. risinājumu. Viņi uzsvēra, ka tas atvieglotu pieteikuma procedūru vīzas pieteikuma iesniedzējiem, kā arī pozitīvi ietekmētu ceļošanu uz ES un palielinātu ES kā ceļojumu galamērķa pievilcību. Viņi uzsvēra, ka ES ir jāpiedāvā ērta ceļošanas pieredze, kura būtu līdzvērtīga tai, ko piedāvā tādas valstis kā Austrālija, jo īpaši ceļotājiem no Āzijas valstīm, uz kurām attiecas vīzas prasības. Lai gan viņi izrādīja interesi arī par 5. risinājumu, tomēr atzina, ka tas varētu radīt drošības problēmas. Atbildējušās uzņēmējdarbības organizācijas arī uzsvēra nepieciešamību nodrošināt datu drošību un paredzēt pārejas periodu, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no papīra formāta uz digitālajiem risinājumiem, kā arī nepieciešamību pēc rezerves risinājumiem tehnisku problēmu gadījumā.

Arī no 2021. gada marta līdz jūnijam notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina par ļoti spēcīgu atbalstu digitalizācijas procesam gan attiecībā uz digitālo vīzu, gan iespēju pieteikties tiešsaistē (515 atbildes). Gan tiešsaistes pieteikuma platformas, gan digitālās vīzas ieviešana tiek uzskatīta par ļoti pozitīvu notikumu, kas vīzu turētājiem atvieglotu īstermiņa vīzas pieteikuma procedūru un ceļošanu uz ES.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija noslēdza līgumu ar ārējo konsultantu, lai veiktu pētījumu par vīzas pieteikumu apstrādes digitalizācijas risinājumu iespējamību un ietekmi. Ziņojums tika publicēts 2019. gada septembrī, un tas ir pieejams tiešsaistē 33 .

Papildus tam Komisijai ir palīdzējis ārpakalpojumu sniedzējs, kas veica pētījumu, kurš ietver detalizētu izmaksu un ieguvumu analīzi par dažādajiem politikas risinājumiem un kurš atbalstīja ietekmes novērtējuma ziņojuma izstrādi. Uzaicinājums veikt pētījumu tika izsludināts 2020. gada decembrī, un pēc tam tika izvērtēti divi nozīmīgi piedāvājumi, kā rezultātā 2021. gada janvāra beigās tika pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Deloitte.

•Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar labāka regulējuma politiku Komisija veica ietekmes novērtējumu 34 . Ietekmes novērtējumā tika izvērtēti pieci politikas risinājumi ar dažādu līmeņu ES iesaistīšanos pašreizējā vīzu izsniegšanas procesā:

1. risinājums uzskatāms par pamatscenāriju — saskaņā ar to netiktu veikti ES līmeņa likumdošanas pasākumi. Dalībvalstis turpinātu (vai neturpinātu) izstrādāt valsts rīku. Komisija sniegtu dalībvalstīm nesaistošus ieteikumus un atbalstītu tās ar ieteikuma tiesību pasākumiem.

2. risinājums ietver dažas minimālas izmaiņas tiesību aktos Eiropas līmenī ar mērķi novērst juridiskos šķēršļus, kas ierobežo dalībvalstu iespējas turpināt vīzas pieteikuma procesa digitalizēšanu. Papīra vīzas uzlīmi aizstātu ar obligātu digitālu vīzu un tiktu ieviests tīmekļa pakalpojums tās derīguma pārbaudei.

3. risinājums paredz izstrādāt un izveidot ES vīzas pieteikuma platformu, lai gan tikai pēc izvēles. Dalībvalstis varētu izvēlēties piedalīties ES vīzas pieteikuma platformā brīvprātīgi vai arī izstrādāt vai turpināt izmantot savas valsts platformu, vai pat neizstrādāt nekādu digitāla pieteikuma risinājumu. Vīzas turētāji varētu pārbaudīt savas digitālās vīzas derīgumu, izmantojot ES vīzas pieteikuma platformu atkarībā no dalībvalsts, kas izsniegusi vīzu.

4. risinājums, tāpat kā 3. risinājums, ietver arī ES vīzas pieteikuma platformas izstrādi. Ja saskaņā ar 3. risinājumu dalībvalstu dalība ES vīzas pieteikuma platformā būtu fakultatīva, tad saskaņā ar 4. risinājumu ES platforma pēc pārejas perioda dalībvalstīm būtu obligāta. Vīzu turētāji varētu pārbaudīt digitālās vīzas derīgumu, izmantojot ES vīzas pieteikuma platformu.

5. risinājums ietver obligātu ES vīzas pieteikuma procedūras pilnīgu digitalizāciju, bez pārejas perioda. Atšķirībā no citiem risinājumiem pieteikuma iesniedzējs varētu reģistrēt savus biometriskos datus, izmantojot digitālu pieteikumu, un nebūtu nepieciešams personīgi apmeklēt konsulātu vai vīzas pieteikuma centru, kas joprojām būtu jādara citu risinājumu gadījumā.

Pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojuma konstatējumiem, 4. risinājums tiek uzskatīts par vēlamo, jo tas vislabāk sasniegtu visus iniciatīvā noteiktos mērķus. 4. risinājums vienkāršotu un saskaņotu vīzas pieteikuma procesu, panākot administratīvā sloga samazināšanos dalībvalstīm (aplēsts, ka no 2025. līdz 2029. gadam samazinājums būtu aptuveni 510,9 miljonu EUR vērtībā) un pieteikuma iesniedzējiem, kā arī veicinātu Šengenas vīzas izsniegšanas procesa drošības palielināšanu. Tas būtu labs risinājums arī saistībā ar citiem kritērijiem, piemēram, datu aizsardzību un pamattiesībām.

4. risinājums paredz izstrādāt obligātu ES digitālās vīzas pieteikuma platformu īstermiņa vīzām un nosaka pienākumu izmantot digitālo vīzu. Tiktu ieplānots pārejas periods, lai ļautu tām dalībvalstīm, kuras izmanto vai izstrādā savas valsts vīzas platformas, pakāpeniski atcelt valsts risinājumus un pievienoties ES vīzas pieteikuma platformai, tādējādi samazinot iespējamās neatgūstamo ieguldījumu izmaksas. Pārejas periodā dalībvalstis sāktu izmantot ES vīzas pieteikuma platformu pakāpeniski.

Turklāt ES vīzas pieteikuma platforma balstītos uz decentralizētu pieteikumu glabāšanu dalībvalstu valsts sistēmās. Līdz ar to visām dalībvalstīm, kuras jau ir daļēji digitalizējušas savu pieteikumu sistēmu (piemēram, elektronisko veidlapu), vajadzētu būt iespējai atkārtoti izmantot saskarni, ko izmanto datu pārsūtīšanai elektroniskā veidā uz valsts vīzu sistēmu pieteikumu apstrādei. Dalībvalstis, kuru risinājumā ir digitalizēts viss pieteikuma apstrādes cikls, var saglabāt savus pašreizējos digitālās glabāšanas risinājumus. Papildus tam, ka risinājums rada mazākus drošības vai datu aizsardzības riskus, decentralizētā glabāšana ļautu samazināt neatgūstamas izmaksas dalībvalstīm, kuras jau ir ieguldījušas digitalizācijā un ir izveidojušas attiecīgas glabāšanas iespējas.

Saskaņā ar šo risinājumu trešo valstu valstspiederīgie var pieteikties īstermiņa vīzai tiešsaistē, izmantojot pieteikuma platformu. Tomēr pirmreizējiem pieteikuma iesniedzējiem, atkārtota pieteikuma iesniedzējiem ik pēc pieciem gadiem 35 , pieteikuma iesniedzējiem, kas ceļo ar bērniem (lai aizsargātu bērna intereses), un pieteikuma iesniedzējiem, kuri ceļos ar citu ceļošanas dokumentu, nevis to, kas izmantots iepriekšējiem vīzas pieteikumiem, joprojām vajadzības gadījumā būtu jāierodas konsulātā vai vīzas pieteikuma centrā identifikācijas nolūkos, lai sniegtu biometriskos datus vai papildu informāciju.

No Šengenas zonas drošības viedokļa digitāls vīzas pieteikuma process, kuram izmantotu ES vīzas pieteikuma platformu un kurš balstītos uz digitālo vīzu, stiprinātu visa procesa drošību, veicinātu Šengenas ārējo robežu drošību un palielinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos. Tas arī ļautu daļēji automatizēti noteikt dalībvalsti, kura, pamatojoties uz Vīzu kodeksa kritērijiem, ir kompetenta vērtēt vīzas pieteikumu, tādējādi būtiski samazinot izdevīgāku vīzas ieguves iespēju meklēšanas risku.

Salīdzinājumā ar vīzas uzlīmi digitālā vīza ievērojami samazinātu drošības riskus. Tā tas būtu arī rezerves scenārija gadījumā, t. i., ja VIS un citu ES informācijas sistēmu pārbaude nav tehniski iespējama. Nebūtu iespējams nozagt neaizpildītas vīzu uzlīmes, kā tas pašlaik var notikt dalībvalstu konsulātos 36 . 4. risinājums saskaņos ES pieteikuma platformā augšupielādēto apliecinošo dokumentu formātus un datu kvalitāti, un tas nodrošinās papildu aizsardzības pasākumus viltotu dokumentu atklāšanai.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Saskaņā ar Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) visām iniciatīvām, kuru mērķis ir mainīt spēkā esošos ES tiesību aktus, vajadzētu būt vērstām uz to, lai vienkāršotu un efektīvāk sasniegtu noteiktos politikas mērķus (t. i., samazinātu nevajadzīgas regulatīvās izmaksas). Lai gan uz šo iniciatīvu neattiecas REFIT iniciatīva, kā liecina ietekmes novērtējums, tā ievērojami samazinās dalībvalstu kopējās administratīvās izmaksas vīzas pieteikumu pārvaldīšanā.

•Pamattiesības

Šī likumdošanas iniciatīva īpaši pievērš uzmanību nepieciešamībai nodrošināt pilnīgu atbilstību pamattiesībām, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā.

Vīzas pieteikuma iesniedzējiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām būtu ievērojami ērtāk, ja konsulātu vai vīzas pieteikuma centru būtu nepieciešams apmeklēt retāk. Tomēr noteiktas pieteikuma iesniedzēju kategorijas joprojām varētu pieteikties konsulātā vai vīzas pieteikumu iesniegšanas centrā, ja ar ES vīza pieteikuma platformas vai pakalpojumu sniedzēju un ģimenes vai draugu sniegto palīdzību nepietiktu 37 .

Pieteikšanās tiešsaistē, visticamāk, kļūs ērtāka vīzas pieteikumu iesniedzējiem ar redzes traucējumiem. Digitālajām pieteikuma platformām gan ES, gan valstu līmenī ir jāatbilst Piekļūstamības direktīvai 38 , saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jānodrošina, ka “publiskā sektora struktūras veic vajadzīgos pasākumus, lai savas tīmekļvietnes un mobilās lietotnes padarītu vieglāk piekļūstamas, nodrošinot, ka tās ir uztveramas, darbināmas, saprotamas un robustas”. Tādēļ tīmekļvietnēm būtu jāļauj lietotājiem mainīt informācijas attēlošanas veidu (burtu lielumu, krāsas utt.), un tās varētu arī piedāvāt audio palīdzību (tekstu nolasīšanu). Tas nebūtu iespējams vai būtu mazākā mērā iespējams, izmantojot papīra formāta pieteikšanās procesu. Turklāt tas garantētu augstu piekļūstamību neredzīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem, jo ES pieteikuma platformā iestrādātos standartus un funkcijas piemērotu visas valstis.

Īpašie noteikumi, kas būtu piemērojami atsevišķos gadījumos humānu apsvērumu dēļ, attiektos arī uz cilvēkiem ar zemāku IT pratību, kuriem būtu nepieciešama tehniskā palīdzība. Tomēr, pieaugot IT pratībai, digitālās piekļūstamības problēmas laika gaitā pakāpeniski samazināsies.

Attiecībā uz bērna tiesībām paliktu spēkā piemērojamais tiesiskais režīms, kas garantē bērniem klātienes procesu. Pārskatītajā VIS regulā jau ir ieviestas izmaiņas, kuru mērķis ir īpaši pastiprināt cīņu pret bērna tiesību ļaunprātīgu izmantošanu; šajā nolūkā samazināts pirkstu nospiedumu noņemšanas vecums (no 12 uz 6 gadiem), kā arī noteikti stingri bērnu biometrisko datu aizsardzības pasākumi, jo īpaši datu glabāšanas laika ierobežojums, kas paredz, ka bērnu, kuri jaunāki par 12 gadiem, pirkstu nospiedumi un sejas attēli pēc vīzas derīguma termiņa beigām un bērnam izceļojot ārpus ārējām robežām, tiks dzēsti. Atkārtota pieteikuma iesniedzējiem ar bērniem atkārtota pieteikuma iesniegšanai šādos gadījumos būs nepieciešams veikt jaunu klātienes procedūru.

Ārpakalpojumu sniedzēju loma jaunajā digitalizācijas kontekstā būs atkarīga no tā, kādus uzdevumus dalībvalstis tiem uzticēs, ja to atļaus tiesiskais regulējums. Liela daļa administratīvo uzdevumu, kas pašlaik uzticēti ārpakalpojumu sniedzējiem (piemēram, informācijas ievietošana no fiziskās pieteikuma veidlapas digitālajā veidlapā), digitālo procedūru gadījumā vairs nebūtu nepieciešami. Īstermiņā ārpakalpojumu sniedzēju loma vispārējas palīdzības sniegšanā pieteikuma iesniedzējam varētu palielināties (piemēram, palīdzot cilvēkiem, kam trūkst IT pratības). Tomēr ilgtermiņā viņu lomai pieteikumu vākšanā vajadzētu samazināties, jo atkārtota pieteikuma iesniedzēji, kuriem jau ir reģistrēti derīgi biometriskie dati, varētu pilnībā pieteikties tiešsaistē. No datu aizsardzības viedokļa ārpakalpojumu sniedzēju izmantošana de facto ir saistīta ar persondatu papildu atklāšanu trešām personām. Tas nerada datu aizsardzības apdraudējumu, ja vien ārpakalpojumu sniedzēju izmantotie procesi un tehnoloģijas atbilst datu aizsardzības un privātuma uzlabošanas principiem un ja dalībvalstu iestādes veic katra ārpakalpojumu sniedzēja pienācīgu uzraudzību.

Kā norādīja EDAU, iniciatīvas ietekme uz datu aizsardzību galvenokārt izriet no vīzas pieteikuma platformas ieviešanas (kas ietekmē ārpakalpojumu sniedzēju veikto persondatu apstrādi un platformas datu drošību). Šajā ziņā risinājumu analīze ir parādījusi, ka 5. risinājums rada nopietnus riskus attiecībā uz datu aizsardzību, jo pieteikumu iesniedzēji biometrijas datus reģistrētu paši, izmantojot digitālus līdzekļus. Visi pārējie risinājumi datu aizsardzības ziņā ir samērā līdzvērtīgi.

Attiecībā uz digitālām vīzām — šobrīd informācija par vīzu tiek gan glabāta lielapjoma ES datubāzē — VIS, gan arī to apstiprina, pasē ielīmējot vīzas uzlīmi. Tādējādi vīzas uzlīmes dematerializēšana tīri digitālā vīzā nemaina faktu, ka informācija par vīzu tiek un aizvien tiks glabāta lielapjoma ES datubāzē. VIS regulā jau ir ietverti stingri datu aizsardzības pasākumi (uzglabāšanas noteikumi, piekļuves noteikumi, piekļuves tiesības, tiesības uz personas datu labošanu, papildināšanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu utt.). Turklāt nesen pārskatītajā VIS regulā šie datu aizsardzības pasākumi ir vēl vairāk uzlaboti, saskaņojot datu aizsardzības noteikumus ar piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktu standartiem. Uzlabotie datu aizsardzības pasākumi tiks piemēroti arī turpmāk, jo digitālajās vīzās ietvertā informācija arī turpmāk tiks glabāta VIS.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

• ES vīzas pieteikuma platforma

Saistībā ar ietekmi uz ES iestāžu budžetu, kā lēsts Digitālās vīzas prototipa pētījumā (Digital Visa Prototype study) 39 , ES vīzas pieteikuma platformas izveides izmaksas svārstās no 33,8 līdz 41,2 miljoniem EUR (ieskaitot pārvaldītā pakalpojuma izmaksas un pielāgojumus, kas nepieciešami VIS) 40 . Kad šis pārvaldītais pakalpojums būs izveidots, darbības un uzturēšanas izmaksas veidos 10,5–12,8 miljonus EUR gadā, ieskaitot 10 eu-LISA darbiniekus.

Saistībā ar ietekmi uz dalībvalstīm katrai dalībvalstij būs jāpievieno un jāatjaunina valsts sistēma(-s), lai tā(-s) varētu izmantot jaunās centralizētās ES vīzas pieteikuma platformas pakalpojumus. Ietekmes novērtējumā šīs izmaksas tiek lēstas 270 000–330 000 EUR apmērā vienai dalībvalstij. Pēc savienojuma izveides valsts sistēmām būs jāuzglabā saņemtie pieteikumi, lai tos vēlāk varētu izskatīt. Ietekmes novērtējumā arī lēsts, ka katras dalībvalsts ieguldījumi šajos infrastruktūras nodrošinājumos būs aptuveni 2,5–3 miljoni EUR (vidēji) 41 . Šīs izmaksas būtu lielā mērā atkarīgas no vīzu pieteikumu skaita, ko dalībvalsts saņem gadā. Tiklīdz valstu sistēmas būs atjauninātas un savienotas ar pārvaldīto pakalpojumu un būs ieviesta pietiekami ietilpīga krātuve, arī šīs jaunās uzlabotās valstu sistēmas būs jāuztur, un tam paredzamās izmaksas tiek lēstas 460 000–570 000 EUR apmērā vienai dalībvalstij gadā. Šīs izmaksas atšķiras arī atkarībā no dalībvalsts saņemto pieteikumu skaita. Jāuzsver, ka visas iepriekš minētās izmaksas apjomradītu ietaupījumu rezultātā būs zemākas par izmaksām, kas dalībvalstij rastos, ja tā izstrādātu savu tiešsaistes vīzas pieteikuma platformu.

• Digitāla vīza

Digitālās vīzas izmaksas centrālā līmenī (pakalpojums vīzu derīguma pārbaudei) ir iekļautas iepriekš minētajās ES vīzas pieteikuma platformas izmaksās (platformas funkcionalitāte). Turklāt dati par pašlaik izsniegtajām vīzām jau tiek digitāli glabāti VIS. Tāpēc vīzu digitalizācija ES budžetam neradītu nekādas citas papildu izmaksas.

Saskaņā ar aprēķiniem ietekmes novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam, digitālās vīzas ieviešana dalībvalstīm radītu tikai nelielas izmaksas. Proti, rīki parakstīta 2D svītrkoda ģenerēšanai un pārbaudei jau būs ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko ievieš digitālu zīmogu uz vienotās vīzu formas 42 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Spēcīgs uzraudzības un izvērtēšanas mehānisms būs ļoti svarīgs, lai nodrošinātu, ka ES vīzas pieteikuma platformas un digitālās vīzas ieviešanas paredzētā labvēlīgā ietekme īstenojas praksē.

Vīzu kodeksa 57. pantā un pārskatītās VIS regulas 50. pantā par uzraudzību un izvērtēšanu jau ir paredzēti uzraudzības un izvērtēšanas pienākumi. VIS regulā ir pievienots īpašs pants, kas attiecas konkrēti uz to izmaiņu izvērtēšanu, kuras izriet no priekšlikuma par vīzas procedūru digitalizāciju pieņemšanas.

Rādītāji ļaus izmērīt progresu galveno mērķu sasniegšanā, proti, mērķi ir vienkāršot un saskaņot vīzas pieteikuma procesu dalībvalstīm un trešo valstu valstspiederīgajiem, samazināt (identitātes) viltošanas riskus un atvieglot pārbaudes procesu robežšķērsošanas vietā, kā arī padarīt ES par pievilcīgāku galamērķi ceļotājiem.

Vīzu politikas īstenošanu uzrauga vai novērtē arī Šengenas izvērtēšanas mehānisma ietvaros saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/20133, neskarot Komisijas lomu Līgumu ievērošanas uzraudzībā (LES 17. panta 1. punkts).

• Valstu atšķirīgās nostājas

Priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz Šengenas acquis, un tas pilnveido Šengenas acquis ārējo robežu un vīzu jomā, jo tas attiecas uz ārējo robežu šķērsošanu un īstermiņa vīzu piešķiršanu. Tā kā šā priekšlikuma juridiskais pamats ir atrodams LESD trešās daļas V sadaļā, piemēro “mainīgās ģeometrijas” sistēmu, kas paredzēta protokolos par Dānijas un Īrijas nostāju un Šengenas protokolā. Tādēļ ir jāņem vērā sekas saistībā ar dažādajiem protokoliem un asociācijas nolīgumiem attiecībā uz Dāniju, Īriju, Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu.

Tāpat ir jāņem vērā dažādo pievienošanās aktu sekas. Katras attiecīgās valsts situācija ir sīki izklāstīta šā priekšlikuma 40.–47. apsvērumā.

• Detalizēts priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar priekšlikuma 1. pantu tiek grozīti Regulas (EK) Nr. 810/2009 (Vīzu kodekss) noteikumi, lai īstenotu priekšlikumu, veicot šādus būtiskus grozījumus, kā arī vairākus citus secīgus grozījumus:

·to vīzas pieteikuma iesniedzēju īpašais statuss, kuri ir tādu Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļi, kas ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvēji saistībā ar viņu uzņēmējvalsti saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma 14. panta 3. punktu, ir atspoguļots 1. pantā un visā tekstā;

·regulas 5. pantā tiek paredzēts noteikums par to, kā noteikt dalībvalsti, kas ir kompetenta izskatīt pieteikumu;

·ar 9. pantu tiek ieviests pienākums pieteikumu iesniegt, izmantojot ES digitālās vīzas pieteikuma platformu, vienlaikus saglabājot iespēju ņemt vērā dažus izņēmumus, proti, vīzas, ko izsniedz pie ārējās robežas, vīzas, ko izsniedz valstu vai to valdību vadītājiem, un atsevišķus gadījumus humānu apsvērumu dēļ;

·priekšlikuma 10. pantā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par pieteikuma iesniegšanu, tajos veicot dažus pielāgojumus, lai nodrošinātu, ka noteikumus var piemērot digitālajā vidē;

·ar 12. pantu tiek noteikts, ka ceļošanas dokuments būs jāuzrāda kopā ar pirmo pieteikumu, savukārt pēc tam pietiks ar skenētu kopiju, kas augšupielādēta ES pieteikuma platformā;

·tiek saglabāti 13. pantā paredzētie noteikumi par biometriskajiem identifikatoriem un tiek veiktas tikai mērķtiecīgas izmaiņas, lai atspoguļotu ES digitālā pieteikuma platformas funkcijas, it īpaši ārpakalpojumu sniedzēja vārteju izmantošanu, kad šādi pakalpojumu sniedzēji vāc biometriskos datus;

·regulas 18. pants tiek grozīts lai atspoguļotu automatizēto kompetences un pieņemamības priekšpārbaudi, ko veic ES vīzas pieteikuma platforma;

·regulas 19. pants tiek grozīts, lai pielāgotu pieņemamības noteikumus ES vīzas pieteikuma platformas izmantošanai, it īpaši iekļaujot pieņemamības priekšpārbaudi, ko veic ES vīzas pieteikuma platforma;

·tiek saglabāti 24. pantā izklāstītie noteikumi par vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu. Tomēr vīzu dematerializēšanas rezultātā vīzas derīguma termiņu vairs neierobežos pases derīguma termiņš;

·ar 26.a pantu tiek noteikts, ka vīzas tiks izsniegtas digitālā formātā Vīzu informācijas sistēmā.

Ar 2. pantu tiek īstenota ES vīzas pieteikuma platforma, ierosinot vairākas izmaiņas Regulā (EK) Nr. 767/2008 (VIS regula). Kopā ar vairākiem citiem secīgiem grozījumiem ir izdarīti šādi būtiski grozījumi:

·ar 2.a pantu tiek ieviesta ES vīzas pieteikuma tiešsaistes platforma kā jauna Vīzu informācijas sistēmas funkcija;

·tiek ieviesta jauna Ia nodaļa, kurā nosaka ES vīzas pieteikuma platformas funkcijas: tiek izklāstīta tiešsaistes pieteikuma veidlapā iekļaujamā informācija, pamatojoties uz informāciju, kas pašlaik tiek prasīta no pieteikuma iesniedzējiem (7.b pants); tiek uzskaitīti pasākumi, kas pieteikuma iesniedzējiem jāveic, lai iesniegtu pieteikumu platformā, atspoguļojot ETIAS modeli un pašreizējo vīzas pieteikuma procesu (7.c pants); tiek ieviests maksāšanas un apmeklējumu pārvaldības rīks (7.d pants); tiek izveidota vārteja, lai ārpakalpojumu sniedzēji varētu piekļūt VIS datiem tikai lasīšanas režīmā (7.e pants); tiek paskaidrots, kā notiks lēmumu paziņošana, arī ievērojot ETIAS modeli (7.f pants);

·ar 7. pantu tiek ieviesti īpaši noteikumi par to, kā ES pieteikuma platformu izmanto Savienības pilsoņu vai tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai tādu Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvēji.

Ar 3. pantu tiek grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (Vīzas uzlīmes regula), lai ieviestu digitālo vīzu, precizējot, ka dalībvalstis, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, izsniedz vīzas digitālā formātā.

Ar 4. pantu tiek grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu). Ieviešot digitālas vīzas, kas nav ielīmētas ceļošanas dokumentā, vairs nav vajadzīga īpaša veidlapa, lai dalībvalsts iestādes ielīmētu vīzas tādā ceļošanas dokumenta turētāja ceļošanas dokumentā, kuru šī dalībvalsts neatzīst.

Regulas 5. pantā ir paredzēti mērķtiecīgi grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 694/2003 par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentiem (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentiem (FRTD). Lai atspoguļotu digitalizāciju, ir precizēts, ka šādi dokumenti tiks izsniegti digitālā formātā.

Ar 6. pantu tiek grozīta Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, jo īstermiņa vīzu forma, kura noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95, tiek izmantota arī ilgtermiņa vīzām. Tādēļ Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, tiek grozīta, lai nodrošinātu arī ilgtermiņa vīzu izsniegšanu digitālā formātā.

Ar 7. pantu tiek grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (par vienkāršota tranzīta dokumentiem (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentiem (FRTD)). Pieteikumu iesniegšanas procedūra attiecībā uz šiem dokumentiem ir papīra formātā. Lai atspoguļotu digitalizācijas norises, Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 un Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 tiek grozīta, lai nodrošinātu izsniegšanu digitālā formātā, kā arī digitālu pieteikuma iesniegšanu.

Regulas 8. pantā ir paredzēti mērķtiecīgi tehniskie grozījumi Regulā (ES) 2017/2226 (Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas regula), kas ir nepieciešami, ieviešot digitālo vīzu un atceļot fizisko vīzas uzlīmi, it īpaši datu pārsūtīšanai no VIS uz IIS, ja derīga vīza ir apstiprināta jaunā ceļošanas dokumentā.

Regulas 9. pantā ir paredzēti standarta noteikumi par ES pieteikuma platformas izvērtēšanu.

Regulas 10. pantā ir izklāstīti noteikumi par ES pieteikuma platformas un digitālās vīzas izmantošanas sākšanu. Tajā arī paredzēts pārejas periods dalībvalstīm, kuras nevēlas izmantot ES vīzas pieteikuma platformu, un aprakstīta šā pārejas perioda kārtība.

Regulas 11. pants ir standarta noteikums par grozošās regulas stāšanos spēkā.

2022/0132 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz vīzas procedūras digitalizāciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009 un (ES) 2017/2226, Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95, (EK) Nr. 333/2002, (EK) Nr. 693/2003 un (EK) Nr. 694/2003 un Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienības kopējā vīzu politika ir bijusi būtisks elements telpas bez iekšējām robežām izveidē. Vīzu politikai arī turpmāk vajadzētu būt svarīgam elementam, palīdzot novērst drošības riskus un neatbilstīgas migrācijas uz Savienību risku, vienlaikus veicinot tūrismu un uzņēmējdarbību. Ar kopējo vīzu politiku būtu jāpalīdz radīt izaugsmi veicinošus apstākļus, un tai vajadzētu būt saskanīgai ar citām Savienības politikas jomām, piemēram, tām, kas saistītas ar ārējām attiecībām, tirdzniecību, izglītību, kultūru un tūrismu. 2018. gada martā Komisijas paziņojumā par vīzu politiku tika aplūkots “e-vīzu” jēdziens un tika paziņots par digitālas vīzas procedūru priekšizpēti un nodomu novērtēt iespējamos risinājumus un veicināt izmēģinājuma projektus, lai sagatavotu pamatu turpmākiem priekšlikumiem. Pārskatot ES Vīzu kodeksu 2019. gadā, Eiropas Parlaments un Padome skaidri norādīja uz mērķi nākotnē izstrādāt kopīgu risinājumu, kas turpmāk ļautu Šengenas vīzas pieteikumus iesniegt tiešsaistē un tajā pilnībā izmantot jaunākās juridiskās un tehnoloģiskās norises 43 .

(2)Iniciatīva atbilst vispārējai ES pieejai sabiedrisko pakalpojumu modernizācijas un digitalizācijas veicināšanai un Komisijas paziņojumam “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” 44 . Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009 45 stāšanās spēkā 2010. gadā un Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākuma 2011. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 46 migrācijas un drošības problēmas, ar kurām nākas saskarties pēdējos gados, ir būtiski mainījušas vīzu politikas kontekstu. Turklāt būtiska tehnoloģiju attīstība sniedz jaunas iespējas padarīt Šengenas vīzas pieteikuma procesu raitāku un efektīvāku trešo valstu valstspiederīgajiem un dalībvalstu iestādēm.

(3)Covid-19 pandēmija, kas izraisīja Šengenas vīzas apstrādes darbību palēnināšanos visā pasaulē (daļēji tāpēc, ka konsulātos un vīzu pieteikumu centros bija grūti uzņemt vīzas pieteikuma iesniedzējus), lika dalībvalstīm aicināt Komisiju paātrināt darbu vīzas procedūru digitalizācijas jomā.

(4)Jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā, ko Komisija ierosināja 2020. gada 23. septembrī, ir noteikts mērķis līdz 2025. gadam pilnībā digitalizēt vīzas procedūru, nodrošinot digitālu vīzu un iespēju iesniegt vīzas pieteikumus tiešsaistē.

(5)Lai gan vīzas pieteikuma apstrāde jau ir daļēji digitalizēta, proti, pieteikumi un lēmumi tiek reģistrēti VIS, divi svarīgi posmi joprojām tiek īstenoti papīra formātā — vīzas pieteikuma process un vīzas izsniegšana pieteikuma iesniedzējam, izmantojot vīzas uzlīmi. Tas rada slogu visām ieinteresētajām personām, it īpaši dalībvalstu iestādēm, kuras izsniedz vīzas, un vīzas pieteikuma iesniedzējiem. Dalībvalstis to apzinās, un dažas no tām jau ir ieviesušas digitālus risinājumus, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzējiem mūsdienīgu un lietotājdraudzīgu pieteikuma iesniegšanas procedūru un uzlabotu vīzas pieteikuma apstrādes efektivitāti.

(6)Vīzas pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai pieteikties vīzai tiešsaistē, izmantojot vienotu ES platformu, neatkarīgi no galamērķa dalībvalsts. Šim rīkam būtu automātiski jānosaka, kura dalībvalsts ir kompetenta izskatīt pieteikumu, it īpaši, ja pieteikuma iesniedzējs plāno apmeklēt vairākas dalībvalstis. Dalībvalstīm būs tikai jāpārbauda, vai rīks noteicis pareizo kompetento dalībvalsti.

(7)ES tiešsaistes pieteikuma platformai būtu jānodrošina pieteikuma iesniedzējam jaunākā informācija par Šengenas īstermiņa vīzām un orientācijas rīks, ar kura palīdzību pieteikuma iesniedzējs var atrast visu nepieciešamo informāciju par prasībām un procedūrām, piemēram, vai ir vajadzīga vīza un kāda veida vīza ir vajadzīga; vīzas nodevas apmērs; dalībvalsts, kura ir kompetenta izskatīt pieteikumu; nepieciešamie apliecinošie dokumenti; nepieciešamība pēc apmeklējuma biometrijas datu iegūšanai vai iespēja pieteikties tiešsaistē, neveicot apmeklējumu, kā arī citu informāciju. ES pieteikuma platformai būtu arī jāļauj elektroniski izveidot drošu elektronisku saziņu starp pieteikuma iesniedzēju un kompetento konsulātu vai kompetentās dalībvalsts centrālajām iestādēm, ja ir nepieciešami papildu dokumenti vai pārrunas.

(8)Vīzas pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumu, sniegt pieteikuma veidlapā prasītos datus, iesniegt skenētu ceļošanas dokumenta kopiju un iesniegt apliecinošus dokumentus un ceļojuma medicīnisko apdrošināšanu digitālā formātā, izmantojot ES pieteikuma platformu. Lai pieteikuma iesniedzēji varētu saglabāt ar viņu pieteikumu saistīto informāciju, tiešsaistes pieteikuma platformai būtu jāspēj īslaicīgi uzglabāt datus. Tiklīdz pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis tiešsaistes pieteikumu un dalībvalstis veic attiecīgās pārbaudes, pieteikuma datne tiks pārsūtīta uz kompetentās dalībvalsts valsts sistēmu un glabāta tajā. Konsulāti iepazītos ar valsts līmenī glabāto informāciju un nosūtītu uz centrālo VIS tikai nepieciešamos datus.

(9) Klātienes apmeklējumam konsulātā vai ārpakalpojumu sniedzēja atrašanās vietā principā vajadzētu būt obligātam tikai tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri iesniedz pieteikumu pirmo reizi un kuri ir ieguvuši jaunu ceļošanas dokumentu, kas jāpārbauda,kā arī gadījumos, kad jāiegūst biometriskie identifikatori.

(10)Atkārtota pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai pilnībā pieteikties tiešsaistē 59 mēnešu laikā pēc sākotnējā veiksmīgā pieteikuma iesniegšanas, ja viņi iesniedz pieteikumu ar vienu un to pašu ceļošanas dokumentu. Kad minētais laika posms ir pagājis, biometriskie dati būtu jāiegūst atkārtoti, kā minēts Regulā (EK) Nr. 810/2009, saskaņā ar kuru biometriskie dati principā jāiegūst ik pēc 59 mēnešiem, sākot no pirmās iegūšanas dienas.

(11)Īpaši noteikumi tiek piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas vīzas prasība un kuri ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK 47 , vai tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuriem saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām, un kuriem nav uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK, vai tādu Apvienotās Karalistes pilsoņu ģimenes locekļi, kuri ir labuma guvēji saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 48 (ES un Apvienotās Karalistes noslēgtais izstāšanās līgums), saistībā ar viņu uzņēmējvalsti un kuriem nav ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līgumā paredzētā uzturēšanās dokumenta.

(12)Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Attiecīgie ierobežojumi un nosacījumi ir izklāstīti Direktīvā 2004/38/EK. Kā apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa, 11. apsvērumā minētajiem ģimenes locekļiem ir tiesības ne tikai ieceļot dalībvalsts teritorijā, bet arī minētajā nolūkā saņemt ieceļošanas vīzu. Dalībvalstīm jānodrošina šādām personām visas iespējas iegūt vajadzīgās vīzas, kuras jāizsniedz bez maksas, cik drīz vien iespējams, pamatojoties uz paātrinātu procedūru un pienācīgi ievērojot procesuālās garantijas, kas uz tām attiecas. Ņemot to vērā, šādiem ģimenes locekļiem it īpaši vajadzētu būt tiesībām iesniegt vīzas pieteikumu, pieteikumu derīgas vīzas apstiprināšanai jaunā ceļošanas dokumentā vai pieteikumu vīzas pagarināšanai, neizmantojot ES pieteikumu platformu, ja tas var atvieglot viņu pieteikšanos vīzai. Šādā gadījumā viņiem vajadzētu būt tiesībām izvēlēties iesniegt pieteikumus personīgi konsulātā vai pie ārpakalpojumu sniedzējiem. Turklāt ES tiešsaistes vīzas pieteikuma platformā būtu pilnībā jāņem vērā tiesības un atvieglojumi, kas piešķirti brīvas pārvietošanās acquis labuma guvējiem. Tas pats attiecas uz to Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kuri ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvēji saistībā ar viņu uzņēmējvalsti saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma 14. panta 3. punktu.

(13)Īpaši noteikumi būtu jāpiemēro atsevišķos gadījumos humānu apsvērumu dēļ vai valstu vai valdību vadītājiem un valstu valdību locekļiem, kā arī viņu laulātajiem un oficiālo delegāciju locekļiem, kas viņus pavada, ja dalībvalstu valdības vai starptautiskas organizācijas viņus uzaicina oficiālā nolūkā, valdniekiem un citiem nozīmīgiem karaliskās ģimenes piederīgajiem, ja dalībvalstu valdības vai starptautiskas organizācijas viņus uzaicina oficiālā nolūkā.

(14)Īpaši noteikumi, kas būtu jāpiemēro atsevišķos gadījumos humānu apsvērumu dēļ, varētu attiekties uz digitālās piekļūstamības jautājumiem.

(15)Trešai personai, ko vīzas pieteikuma iesniedzējs pilnvarojis vai kas ar likumu pilnvarota pārstāvēt iesniedzēju, vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumu iesniedzēja vārdā, ja pieteikuma veidlapā ir norādīta attiecīgās personas identitāte. Būtu jāparedz, ka ceļotāji var pilnvarot komerciālos starpniekus viņu vārdā sagatavot un iesniegt pieteikumu.

(16)Katram pieteikuma iesniedzējam būtu jāiesniedz aizpildīta pieteikuma veidlapa ES pieteikuma platformā, arī apliecinājums par sniegto datu autentiskumu, pilnību, pareizību un uzticamību un apliecinājums par sniegto apgalvojumu ticamību un uzticamību. Katram pieteikuma iesniedzējam būtu arī jānorāda, ka viņš ir sapratis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 49 minētos ieceļošanas nosacījumus un saprot, ka katrā ieceļošanas reizē viņam var lūgt iesniegt attiecīgos apliecinošos dokumentus. Pieteikuma veidlapas par nepilngadīgajiem būtu jāiesniedz un elektroniski jāparaksta personai, kas pastāvīgi vai pagaidu kārtā īsteno vecāku pilnvaras vai juridisku aizbildnību.

(17)Vīzas nodeva būtu jāapmaksā, izmantojot trešās puses vārteju, kas ir saistīta ar tiešsaistes pieteikuma platformu, un maksājumi būtu tieši jāpārskaita uz attiecīgo dalībvalsti. Dati, kas nepieciešami elektroniskā maksājuma nodrošināšanai, nedrīkstētu būt daļa no VIS glabātajiem datiem.

(18)ES pieteikuma platforma ietvers apmeklējumu pārvaldības rīku, ko dalībvalsts var nolemt izmantot, lai pārvaldītu apmeklējumus savos konsulātos vai ārpakalpojumu sniedzēju atrašanās vietās. Lai gan šāda rīka izmantošanai vajadzētu palikt fakultatīvai, jo tas var nebūt piemērots visām atrašanās vietām un visiem konsulātiem, dalībvalstīm tomēr būtu jāizmanto vietējā Šengenas sadarbība, lai apspriestu, vai varētu ievērot saskaņotu pieeju attiecībā uz apmeklējumu pārvaldības rīka izmantošanu konkrētās trešās valstīs vai noteiktās atrašanās vietās.

(19)Sistēmai būtu jāinformē pieteikuma iesniedzējs, ja trūkst informācijas, un sistēmai būtu arī jānodrošina pieteikuma iesniedzējam iespēja labot pieteikumu. ES pieteikuma platformai būtu jānorāda pieteikuma iesniedzējam informācija par viņa pieteikuma pieņemamību, izmantojot automatizētu pieņemamības priekšpārbaudi. Priekšpārbaudē būtu jāpārliecinās, ka sniegtā informācija atbilst pieprasītās vīzas pieņemamības prasībām.

(20)Ja kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes konstatē, ka tā ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, dalībvalstij tas būtu jāpieņem, un dati, izņemot kontaktinformāciju, no VIS regulā paredzētās pagaidu krātuves būtu jāimportē valsts sistēmā un jādzēš no pagaidu krātuves.

(21)Pieteikumu iesniedzēji par lēmumu, ko pieņēmusi kompetentā dalībvalsts attiecībā uz viņu pieteikumu, būtu jāinformē elektroniski, norādot, vai vīza ir izsniegta, atteikta, apstiprināta jaunam ceļošanas dokumentam, pagarināta, anulēta vai atcelta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 810/2009 un Regulu (EK) Nr. 767/2008.

(22)Lai samazinātu drošības riskus saistībā ar viltotām un zagtām vīzas uzlīmēm, vīza būtu jāizsniedz digitālā formātā, nevis kā vīzas uzlīme, kas ielīmēta ceļošanas dokumentā.

(23)Lai nodrošinātu maksimālu drošību un novērstu viltošanu, paziņojumam par digitālu vīzu vajadzētu būt 2D svītrkoda veidā, ko kriptogrāfiski paraksta izsniedzējas dalībvalsts valsts parakstīšanas sertifikātu iestāde (CSCA). Gadījumā, ja VIS nav pieejama vai sasniedzama, pārbaudēs tiks izmantots 2D svītrkods, ko sniegusi parakstīšanas iestāde.

(24)Gadījumā, ja vīzas turētāja ceļošanas dokuments ir nozaudēts, nozagts vai tam ir beidzies derīguma termiņš un vīza joprojām ir derīga, vīzas turētājs ES pieteikuma platformā varētu pieteikties vīzas apstiprināšanai jaunā ceļošanas dokumentā ar nosacījumu, ka jaunais ceļošanas dokuments ir tāda paša veida un to izdevusi tā pati valsts, kura izdeva ceļošanas dokumentu, kas ticis nozaudēts, nozagts vai kam beidzies derīguma termiņš. Vīzas turētājam būtu personīgi jāierodas konsulātā vai ārpakalpojumu sniedzēja atrašanās vietā un jāuzrāda jaunais ceļošanas dokuments, lai tiktu pārbaudīts jaunā ceļošanas dokumenta autentiskums.

(25)ES pieteikuma platformā glabātie dati būtu jāaizsargā, izmantojot privātumu uzlabojošus īstenošanas pasākumus.

(26)Ārpakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt piekļuvei ES pieteikuma platformai tikai šādiem nolūkiem: lai izgūtu un izskatītu iesniegtos pieteikumus; lai pārbaudītu īslaicīgi glabātos datus (piemēram, ieskenētu ceļošanas dokumentu); lai iegūtu un augšupielādētu biometriskos identifikatorus; lai veiktu augšupielādēto apliecinošo dokumentu kvalitātes pārbaudes; lai apstiprinātu, ka pieteikums ir izskatīts, un tādējādi darītu to pieejamu konsulātam turpmākai apstrādei. Ārpakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt piekļuvei VIS glabātajiem datiem.

(27)Nepieciešams noteikt datumu, sākot no kura tiek veiktas darbības, tajā skaitā attiecībā uz digitālo vīzu un ES pieteikuma platformu. Dalībvalsts var nolemt neizmantot ES tiešsaistes pieteikuma platformu 5 gadus no darbību uzsākšanas. Tomēr dalībvalsts var paziņot, ka tā vēlas pievienoties ES tiešsaistes pieteikuma platformai pirms pārejas perioda beigām. Pārejas periodā, ja dalībvalsts, kas apstrādā vīzas pieteikumus, nolemtu neizmantot ES tiešsaistes pieteikuma platformu, vīzu turētāji joprojām varēs pārbaudīt digitālās vīzas, izmantojot ES pieteikuma platformas tīmekļa pakalpojumu.

(28)ES pieteikuma platformā būtu jāiekļauj iespēja pieteikuma iesniedzējiem pārbaudīt savas digitālās vīzas.

(29)Dalībvalstīm, kuras nepiemēro Šengenas acquis pilnībā un kurām tāpēc nav piekļuves VIS, lai ievadītu vīzas pieteikumus un glabātu digitālās vīzas, būtu jāturpina izsniegt vīzas vienotas formas (uzlīmes) veidā.

(30)Lai varētu piemērot Lēmumu Nr. 565/2014/ES, Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai vajadzētu būt tikai lasīšanas režīma piekļuvei VIS glabātajām digitālajām vīzām.

(31)Par ES pieteikuma platformu un tās komponentu tehnisko izstrādi un darbības pārvaldību VIS ietvaros vajadzētu būt atbildīgai Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

(32)ES pieteikuma platformas sistēmas arhitektūrai pēc iespējas pilnīgāk būtu atkārtoti jāizmanto esošās un topošās sistēmas, kas ir daļa no jaunās sadarbspējas sistēmas, un jo īpaši Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), vienlaikus ievērojot tehnoloģiju pašreizējos ierobežojumus un pašreizējos ieguldījumus, ko dalībvalstis veic savās valsts sistēmās.

(33)Digitālo vīzu pārbaudei pie robežas būtu jābalstās uz esošo un topošo ES robežu pārvaldības sistēmas arhitektūru, un tai būtu jāietver VIS glabātā informācija par vīzas turētāju. Dalībvalstu iestādēm šī informācija būtu jāpārbauda, skatot biometriskos datus.

(34)Īstermiņa vīzu forma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 50 , tiek izmantota arī ilgtermiņa vīzām. Tādēļ būtu jāgroza Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu 51 , lai nodrošinātu arī ilgtermiņa vīzu izsniegšanu digitālā formātā.

(35)Tā kā digitālu vīzu ieviešana novērstu nepieciešamību uzlīmēt fizisko vīzas uzlīmi, attiecīgi būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 52 par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst attiecīgā dalībvalsts.

(36)Vienkāršota tranzīta dokumenti (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenti (FRTD) ir līdzvērtīgi tranzīta vīzām, kas to turētājiem dod ieceļošanas tiesības, lai šķērsotu dalībvalstu teritorijas saskaņā ar Šengenas acquis par ārējo robežu šķērsošanu. Vienkāršota tranzīta dokumenti (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenti (FRTD) tiek izsniegti vienotā formā, un pieteikuma iesniegšanas procedūra ir papīra formātā. Lai atspoguļotu digitalizācijas norises, Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 53 un Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 54 būtu jāgroza, lai nodrošinātu izsniegšanu digitālā formātā, kā arī digitālu pieteikuma iesniegšanu.

(37)Lai nodrošinātu, ka pieteikuma veidlapā un atteikuma veidlapās ir ņemtas vērā iespējas, ka vīzas pieteikuma iesniedzējs iesniedzis pieteikumu, vai nu izmantojot ES pieteikuma platformu vai to neizmantojot, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu tās informācijas sarakstu, kas jāiekļauj ES pieteikuma platformā, un grozītu attiecīgās standarta veidlapas un formas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 55 . Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāsaņem visi dokumenti vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(38)Tā kā šīs regulas mērķi, proti, Eiropas tiešsaistes vīzas pieteikuma platformas izveide un digitālas vīzas ieviešana, balstās uz citām iniciatīvām, kuru mērķis, no vienas puses, ir racionalizēt un saskaņot procedūras kopējās vīzu politikas kontekstā un, no otras puses, pielāgot ceļošanas, ieceļošanas prasības un robežpārbaudes Šengenas zonā jaunajam digitālajam laikmetam, saistīto tiesību aktu grozījumi ir iespējami tikai Savienības līmenī un ir daļa no Šengenas acquis. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)Šī regula neskar Direktīvas 2004/38/EK un ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma Otrās Daļas piemērošanu.

(40)Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ieviešot ES pieteikuma platformu un digitālu vīzu, pilnībā tiks ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, bērna tiesības un tiks nodrošināta neaizsargātu personu aizsardzība. Visi Vīzu informācijas sistēmas regulā iekļautie pamattiesību aizsardzības pasākumi joprojām būs pilnībā piemērojami saistībā ar topošo ES vīzas pieteikuma platformu un digitālo vīzu, it īpaši attiecībā uz bērna tiesībām. Platformai būs jāņem vērā Piekļūstamības direktīvā 56 noteiktās prasības nodrošināt vieglu piekļuvi personām ar invaliditāti.

(41)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(42)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās 57 , tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(43)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē 58 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 59 1. panta B punktā.

(44)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 60 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 61 3. pantu.

(45)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 62 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 63 3. pantu.

(46)Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(47)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 64 42. pantu ir notikusi konsultēšanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš [XX] ir sniedzis atzinumu 65 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 810/2009

Regulu (EK) Nr. 810/2009 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) uzturēšanās tiesības, kas uzņēmējvalstī ir dotas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir tādu Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri paši ir Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas* (“ES un Apvienotās Karalistes noslēgtais izstāšanās līgums”) labuma guvēji.

__________

* Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).”;

(2)regulas 2. pantā iekļauj šādu 10.a un 10.b punktu:

“10.a) “pieteikuma veidlapa” ir vienota veidlapa, kas norādīta I pielikumā un ir pieejama vai nu tiešsaistē ES pieteikuma platformā, vai papīra formātā;

10.b) “digitāla vīza” ir vīza, kas izsniegta digitālā formātā kā ieraksts VIS;”;

(3)regulas 3. panta 5. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto Savienības pilsoņu ģimenes locekļi un tādu Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri paši ir 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvēji;”;

(4)regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) ja apmeklējums aptver vairāk par vienu ceļojuma mērķi vai ja divu mēnešu laikposmā ir paredzēts veikt vairākus atsevišķus apmeklējumus — dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas galvenais apmeklējuma(-u) mērķis, ja ņem vērā uzturēšanās ilgumu, kas skaitīts dienās;”;

(5)regulas 8. pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a. Regulas (EK) Nr. 767/2008 Ia nodaļā minētajā ES pieteikuma platformā ir redzami divpusējie pārstāvības pasākumi.”;

(6)regulas 9. pantu groza šādi:

(a)pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Pieteikuma iesniedzēji iesniedz pieteikumu, izmantojot Regulas (EK) Nr. 767/2008 Ia nodaļā minēto ES pieteikuma platformu.

1.b Atkāpjoties no 1.a punkta, pieteikumu, neizmantojot ES pieteikuma platformu, var iesniegt šādas personu kategorijas:

(a)trešo valstu valstspiederīgie atsevišķos gadījumos humānu apsvērumu dēļ;

(b)valstu vai valdību vadītāji un valstu valdību locekļi, kā arī viņu laulātie un oficiālo delegāciju locekļi, kas viņus pavada, ja dalībvalstu valdības vai starptautiskas organizācijas viņus uzaicina oficiālā nolūkā, valdnieki un citi nozīmīgi karaliskās ģimenes piederīgie, ja dalībvalstu valdības vai starptautiskas organizācijas viņus uzaicina oficiālā nolūkā;

(c)trešo valstu valstspiederīgie, kuriem vīzas izsniedz pie ārējās robežas saskaņā ar VI nodaļu.”;

(b)panta 4. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) cita persona, ja to iesniedz, izmantojot ES pieteikuma platformu.”;

(7) regulas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iesniedzot pieteikumu, pieteikuma iesniedzēji, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar 13. pantu, ierodas personīgi, lai sniegtu pirkstu nospiedumus un sejas attēlu. Pieteikumu iesniedzēji ierodas personīgi arī tādēļ, lai tiktu pārbaudīts viņu ceļošanas dokuments saskaņā ar 12. pantu.”;

(b)pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Dalībvalstis pamatotos un atsevišķos gadījumos var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs uzrāda ceļošanas dokumentu un/vai iesniedz apliecinošus dokumentus. Tas ir iespējams izņēmuma gadījumos un gadījumos, kad konkrētā vietā ir bieža saskare ar viltotiem dokumentiem.

1.b Konsulāti vietējās Šengenas sadarbības ietvaros novērtē 1.a punktā paredzēto nosacījumu īstenošanu, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus.”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iesniedzot pieteikumu, pieteikuma iesniedzējs:

(a)sniedz 11. pantā minētos datus;

(b)sniedz pierādījumu, ka viņam ir ceļošanas dokuments saskaņā ar 12. pantu;

(c)ļauj uzņemt savu sejas attēlu klātienē saskaņā ar 13. pantu vai gadījumā, ja piemēro 13. panta 7.a punktā minētos izņēmumus, iesniedz fotogrāfiju saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1683/95 izklāstītajiem standartiem;

(d)attiecīgā gadījumā ļauj noņemt savus pirkstu nospiedumus saskaņā ar 13. pantu;

(e)samaksā par vīzu saskaņā ar 16. pantu;

(f)sniedz pierādījumus par apliecinošajiem dokumentiem saskaņā ar 14. pantu;

(g)vajadzības gadījumā sniedz pierādījumu, ka viņam ir pietiekama un derīga ceļojuma medicīniskā apdrošināšana, kā noteikts 15. pantā.”;

(8)regulas 11. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieteikuma veidlapu iesniedz, izmantojot ES pieteikuma platformu. Gadījumos, kas minēti 9. panta 1.b punktā, pieteikuma iesniedzēji var iesniegt manuāli vai elektroniski aizpildītu pieteikuma veidlapu, kas iekļauta I pielikumā.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 51.a pantu, lai atjauninātu pieteikuma veidlapu, kas iekļauta I pielikumā vai ko iesniedz, izmantojot ES pieteikuma platformu.

Pieteikuma veidlapu paraksta. To var parakstīt elektroniski. Personas, kas minētas pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumentā, iesniedz atsevišķas pieteikuma veidlapas. Nepilngadīgie iesniedz pieteikuma veidlapu, ko parakstījusi persona, kura pastāvīgi vai pagaidu kārtā īsteno vecāku pilnvaras vai juridisku aizbildnību.”;

(b)panta 1.b punktu svītro;

(c)pantā iekļauj šādu 1.c punktu:

“1.c Katrs pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizpildītu pieteikuma veidlapu, arī apliecinājumu par sniegto datu autentiskumu, pilnību, pareizību un uzticamību un apliecinājumu par sniegto apgalvojumu ticamību un uzticamību. Katrs pieteikuma iesniedzējs arī norāda, ka ir sapratis Regulas (ES) 2016/399 6. pantā minētos ieceļošanas nosacījumus un ka katrā ieceļošanas reizē viņam var lūgt iesniegt attiecīgos apliecinošos dokumentus.”;

(9)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants
Ceļošanas dokuments

1.Pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumu, ka viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(a)tā derīguma termiņš pārsniedz vismaz trīs mēnešus pēc dienas, kad plānots izceļot no dalībvalstu teritorijas, vai — vairāku apmeklējumu gadījumā — pēc pēdējās dienas, kad plānots izceļot no dalībvalstu teritorijas. Tomēr pamatotos ārkārtas gadījumos no tādas prasības var atteikties;

(b)tas ir izdots pēdējos desmit gados.

2.Pieteikuma iesniedzējam ceļošanas dokuments jāuzrāda personīgi tikai tad, ja viņš pirmo reizi iesniedz pieteikumu kopā ar minēto ceļošanas dokumentu vai ja pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz biometriskie dati.

Šā punkta pirmā daļa neskar 10. panta 1.a punkta piemērošanu.

3.Ceļošanas dokumentus pārbauda, izmantojot atbilstošu tehnoloģiju.

4.Ja pieteikumu iesniedz, izmantojot ES pieteikuma platformu, konsulāts vai ārpakalpojumu sniedzējs pārbauda,vai uzrādītais ceļošanas dokuments, kas tiek uzrādīts personīgi saskaņā ar 2. punktu, atbilst pieteikuma iesniedzēja augšupielādētajai skenētajai kopijai.

Ja pārbaudi veic ārpakalpojumu sniedzējs, tas izmanto ārpakalpojumu sniedzēju vārteju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.e pantā.

5.Ja 4. punktā minētās skenētās kopijas kvalitāte ir neapmierinoša vai ja rodas šaubas, it īpaši par tās autentiskumu, kompetentais konsulāts vai ārpakalpojumu sniedzējs iegūst jaunu skenētu kopiju un augšupielādē to ES pieteikuma platformā.”;

(10)regulas 13. pantā iekļauj šādu 7.c punktu:

“7.c Ja biometriskos identifikatorus iegūst ārpakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 43. pantu, šajā nolūkā izmanto Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.e pantā minēto ārpakalpojumu sniedzēja vārteju.”;

(11)regulas 14. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Iesniedzot vienotas vīzas pieteikumu, pieteikuma iesniedzējs sniedz šādus pierādījumus:”;

(b)panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Iesniedzot pieteikumu, lai saņemtu lidostas tranzītvīzu, pieteikuma iesniedzējs sniedz šādus pierādījumus:”;

(12)regulas 15. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Turklāt šādi pieteikuma iesniedzēji pieteikuma veidlapā apliecina, ka viņi apzinās to, ka viņiem jābūt ceļojuma medicīniskajai apdrošināšanai attiecībā uz turpmākām uzturēšanās reizēm.”;

(13)regulas 16. panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Par pieteikumiem, kas iesniegti, izmantojot ES pieteikuma platformu, vīzas nodevu iekasē euro, un to neatmaksā; izņēmums ir 18. panta 2. punktā un 19. panta 3. punktā minētie gadījumi.

Attiecībā uz pieteikumiem, kas nav iesniegti, izmantojot ES pieteikuma platformu, iekasējot maksājumus valūtā, kas nav euro, iekasējamās vīzas nodevas apmēru attiecīgā valūtā nosaka un regulāri pārskata, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto euro valūtas maiņas kursa atsauces likmi. Iekasējamo apmēru var noapaļot, un vietējās Šengenas sadarbības ietvaros nodrošina, ka tiek iekasētas līdzīga apmēra nodevas.”;

(14)regulas 18. pantam pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3. Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, izmantojot ES pieteikuma platformu, pēc tam, kad saņemts ES pieteikuma platformas paziņojums par automatizēto kompetences un pieņemamības priekšpārbaudi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.c panta 9. punktu, dalībvalsts konsulāts vai centrālās iestādes, kam sistēma sniegusi paziņojumu, pārbauda savu kompetenci izskatīt pieteikumu un pieņemt lēmumu par to.

4. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos, ja dalībvalsts konstatē, ka tā nav kompetenta, tā nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju, izmantojot ES pieteikuma platformas droša konta pakalpojumu, un norāda, kura dalībvalsts ir kompetenta.

Pieteikuma iesniedzējs var atsaukt pieteikumu. Ja pieteikumu atsauc, pieteikuma datus dzēš no pagaidu krātuves saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.c pantu.”;

(15)regulas 19. pantu groza šādi:

(a)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, izmantojot ES pieteikuma platformu, pēc tam, kad saņemts tāds ES pieteikuma platformas paziņojums par automatizēto pieņemamības priekšpārbaudi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.c panta 9. punktu, kurā norādīts, ka pieteikums ir pieņemams, dalībvalsts konsulāts vai centrālās iestādes, kam sistēma sniegusi paziņojumu, nekavējoties veic 1. punktā minētās pārbaudes.”;

(b)pantā iekļauj šādu 2.b punktu:

“2.b Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, izmantojot ES pieteikuma platformu, ja kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes konstatē, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, tad pieteikums ir pieņemams, un kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes pieņem pieteikumu.”;

(c)pantam pievieno šādu 4.a punktu:

“4.a Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, izmantojot ES pieteikuma platformu, kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes var pieņemt pieteikumu, kas nav iesniegts 9. panta 1. punktā minētajā periodā, it īpaši pamatotos steidzamības gadījumos, kuri minēti 9. panta 3. punktā.”;

(16)regulas 20. pantu svītro;

(17)regulas 21. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vai iesniegtais vai uzrādītais ceļošanas dokuments nav fiktīvs/viltots;”;

(b)panta 6. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vai iesniegtais vai uzrādītais ceļošanas dokuments nav fiktīvs/viltots;”;

(18)regulas 24. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta trešajā daļā atsauci uz “12. panta a) punktu” aizstāj ar atsauci uz “12. panta 1. punkta a) apakšpunktu”;

(b)panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs ievēro ieceļošanas nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā, vairākkārtējas ieceļošanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu izsniedz ar šādiem derīguma termiņiem:”;

(c)pantā iekļauj šādu 2.aa punktu:

“2.aa Vairākkārtējas ieceļošanas vīzu, kam ir ilgs derīguma termiņš, derīgumu neierobežo ceļošanas dokumenta derīguma termiņš.”;

(19)regulas 25. pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6. Vīzas izsniegšana digitālā formātā neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz ceļošanas dokumentu atzīšanu. Tas ietver tos ceļošanas dokumentus, kurus neatzīst viena vai vairākas, bet ne visas dalībvalstis.”;

(20)regulā iekļauj šādu 26.a pantu:

“26.a pants
Digitālās vīzas

Vīzas izsniedz digitālā formātā kā ierakstu VIS, iekļaujot unikālu vīzas numuru. ”;

(21)regulas 32. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, izmantojot ES pieteikuma platformu, informāciju par lēmumu par atteikumu un iemeslus, kuri ir tā pamatā, paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.f panta 1. punktu. Paziņojumā iekļauj to pašu informāciju, kas izklāstīta VI pielikumā, tās dalībvalsts valodā, kura pieņēmusi galīgo lēmumu par pieteikumu, un kādā citā Savienības oficiālajā valodā.

Dalībvalstis standarta paziņojumam var pievienot papildu dokumentus, kas pamato atteikumu.

Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, neizmantojot ES pieteikuma platformu, 9. panta 1.b punktā minētajos gadījumos lēmumu par atteikumu un iemeslus, kuri ir tā pamatā, paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot VI pielikumā doto standarta veidlapu, tās dalībvalsts valodā, kas pieņēmusi galīgo lēmumu par pieteikumu, un kādā citā Savienības oficiālajā valodā.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 51.a pantu, lai grozītu atteikuma veidlapu, kas dota VI pielikumā vai ko sniedz kā paziņojumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 767/2008 Ia nodaļā.”;

(b)panta 3. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis sniedz pieteikuma iesniedzējiem informāciju par procedūru, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā, kā norādīts VI pielikumā vai atteikuma paziņojumā, ko nosūta, izmantojot ES pieteikuma platformu.”;

(22)regulā iekļauj šādu 32.a pantu:

“32.a pants
Derīgas vīzas apstiprinājums jaunā ceļošanas dokumentā

1.Vīzas turētāji, kuru ceļošanas dokuments ir pazaudēts, nozagts vai ar beigušos derīguma termiņu un kuru vīza joprojām ir derīga, var pieteikties vīzas apstiprināšanai ar piesaisti jaunam ceļošanas dokumentam.

2.Šā panta 1. punktā minētie vīzas turētāji iesniedz pieteikumu vīzas apstiprināšanai jaunā ceļošanas dokumentā, izmantojot Regulas (EK) Nr. 767/2008 Ia nodaļā minēto ES pieteikuma platformu. Viņi sniedz šādus personas datus:

(a)vārds, uzvārds, dzimšanas dati, valstspiederība;

(b)vīzas numurs;

(c)pazaudētā, nozagtā ceļošanas dokumenta vai ceļošanas dokumenta, kuram beidzies derīguma termiņš, dati;

(d)jaunā ceļošanas dokumenta dati;

(e)ieskenēta biometrisko datu lapa;

(f)pierādījums par ceļošanas dokumenta pazaudēšanu vai zādzību, vai tā derīguma termiņa beigām.

3.Vīzas turētājs maksā vīzas apstiprinājuma nodevu 30 EUR apmērā.

4.Vīzas turētājam jāierodas personīgi, lai uzrādītu jauno ceļošanas dokumentu un lai tādējādi tiktu pārbaudīts, ka šis ceļošanas dokuments atbilst skenētajai kopijai, kas augšupielādēta, izmantojot ES pieteikuma platformu, un ka ceļošanas dokumenta turētājs ir tā pati persona, kam tikusi izsniegta vīza.

5.Jaunais ceļošanas dokuments atbilst 12. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.Ja kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes konstatē, ka derīgo vīzu jaunā ceļošanas dokumentā var apstiprināt, tās ievada datus pieteikuma datnē VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 12.a pantu.

7.Par to, ka vīza ir apstiprināta jaunā ceļošanas dokumentā, pieteikuma iesniedzējam paziņo, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.f pantu.

8.Ja kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes nevar noteikt, vai derīgo vīzu var apstiprināt jaunā ceļošanas dokumentā, it īpaši tāpēc, ka ir šaubas par vīzas turētāja identitāti, tās:

(a)atsaka apstiprinājumu;

(b)atceļ derīgo vīzu saskaņā ar 34. pantu.

9.Procedūra derīgas vīzas apstiprināšanai jaunā ceļošanas dokumentā neliedz vīzas turētājam iesniegt jaunu vīzas pieteikumu.”;

(23)regulas 33. pantu groza šādi:

(a)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Vīzas turētāji var pieteikties pagarināšanai tiešsaistē, izmantojot ES pieteikuma platformu. Viņi sniedz personas datus, norāda vīzas un ceļošanas dokumenta numuru, augšupielādē apliecinošus dokumentus, kas apliecina nepārvaramus apstākļus, humānus apsvērumus un/vai nopietnus personīgus iemeslus, kas liedz viņiem atstāt dalībvalstu teritoriju, un — tikai 2. punktā minēto nopietno personīgo iemeslu gadījumā — samaksā nodevu 30 EUR apmērā.”;

(b)pantam pievieno šādu 8. punktu:

“8. Ja vīzu pagarina saskaņā ar šā panta 1.–7. punktu, izmantojot ES pieteikuma platformu, par pagarināšanu pieteikuma iesniedzējam paziņo, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.f pantu.”;

(24)regulas 34. pantu groza šādi:

(a)panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. Ja vīzu, kas nav izsniegta digitālā formātā, anulē vai atsauc, tai uzliek spiedogu “ANULĒTA” vai “ATCELTA” un pārsvītrojot padara nederīgu vīzas uzlīmes optiski mainīgo elementu, drošības elementu “latentā attēla efekts” un vārdu “vīza”.

6. Lēmumu par vīzas anulēšanu vai atcelšanu un iemeslus, kuri ir tā pamatā, izdod digitālā formātā, ievadot datus VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 12. pantu, un paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.f pantu vai izmantojot VI pielikumā doto standarta veidlapu pieteikumiem, kas tiek iesniegti, neizmantojot ES pieteikuma platformu. Paziņojumā iekļauj VI pielikumā izklāstīto informāciju.”;

(b)panta 7. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis sniedz pieteikuma iesniedzējiem informāciju par procedūru, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā, kā norādīts VI pielikumā vai paziņojuma gadījumā, ko nosūta, izmantojot ES pieteikuma platformu.”;

(25)regulas 37. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstīs, kuras neizsniedz vīzas digitālā formātā, uz vīzas uzlīmju glabāšanu un apstrādi attiecas atbilstoši drošības pasākumi, lai novērstu krāpšanu vai nozaudēšanu. Katrā konsulātā veic vīzas uzlīmju krājuma uzskaiti un reģistrē katras vīzas uzlīmes lietojumu. Par jebkādu neaizpildītu vīzas uzlīmju nozīmīgu nozaudēšanu ziņo Komisijai.”;

(b)panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Konsulātiem vai centrālajām iestādēm ir pieteikumu arhīvi elektroniskā formātā.”;

(26)regulas 38. pantu groza šādi:

(a)panta 1.a punktu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka visu vīzas procedūru konsulātos, ieskaitot pieteikumu iesniegšanu un rīcību ar tiem un praktisko sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem, pārrauga nosūtītie darbinieki, lai nodrošinātu integritāti visos procedūras posmos.”;

(b)pantā iekļauj šādu 3.c punktu:

“3.c Dalībvalstu centrālās iestādes nodrošina saviem darbiniekiem atbilstošu apmācību par ES pieteikuma platformu.”;

(27)regulas 42. pantu svītro;

(28)regulas 43. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Vīzas pieteikumu izskatīšanu, attiecīgā gadījumā pārrunas un lēmumu pieņemšanu par pieteikumiem veic tikai konsulāti.”;

(b)panta 5. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Izņēmuma kārtā ārpakalpojumu sniedzējiem var būt piekļuve ES pieteikuma platformai, izmantojot Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.e pantā minēto ārpakalpojumu sniedzēju vārteju, lai:

(a)pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja augšupielādētos datus;

(b)augšupielādētu biometriskos identifikatorus;

(c)augšupielādētu apliecinošos dokumentus;

(d)izmantotu apmeklējumu pārvaldības rīku pieejamo laika nišu norādīšanai.”;

(c)panta 6. punktu groza šādi:

(1)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) iegūt datus (arī iegūt biometriskos identifikatorus un — izņēmuma gadījumos — apliecinošos dokumentus un identitātes pārbaudei nepieciešamos dokumentus), attiecīgā gadījumā pārsūtīt tos konsulātam vai centrālajām iestādēm un augšupielādēt tos ES pieteikuma platformā;”;

(2)punktā iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) pārbaudīt ceļošanas dokumentu, to salīdzinot ar pieteikuma iesniedzēja augšupielādēto kopiju;”;

(29)regulas 44. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta 1. punkts neattiecas uz piekļuvi, kāda ārpakalpojumu sniedzējiem var būt ES pieteikuma platformai, izmantojot ārpakalpojumu sniedzēju vārteju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.e pantā.”;

(30)regulas 47. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. ES pieteikuma platforma sniedz plašai sabiedrībai visu būtisko informāciju par pieteikšanos vīzai, izmantojot ES pieteikuma platformu, it īpaši Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.a pantā minēto informāciju.”;

(31)regulas 51.a panta 2. un 3. punktā atsauci uz “16. panta 9. punktā” un 6. punktā atsauci uz “16. panta 9. punktu” aizstāj ar atsauci uz “11. panta 1. punktā, 16. panta 9. punktā un 32. panta 2. punktā” attiecīgajā locījumā;

(32)regulas 53. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) dalībvalstis, kuras neizsniedz vīzas digitālā formātā, — valstu papildu ierakstus vīzas uzlīmes iedaļā “Piezīmes” saskaņā ar 27. panta 2. punktu;”;

(33)regulas III pielikumu svītro.

2. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 767/2008

Regulu (EK) Nr. 767/2008 groza šādi:

(1)regulas 2.a pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

(1)punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“fa) ES pieteikuma platforma;”;

(2)punktam pievieno šādu daļu:

“ES pieteikuma platforma, ciktāl tas ir tehniski iespējams, koplieto un atkārtoti izmanto IIS tīmekļa pakalpojuma un ETIAS tīmekļa vietnes un mobilajām ierīcēm paredzētās lietotnes aparatūras un programmatūras komponentus.”;

(b)pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6. ES pieteikuma platformā ir ietverti šādi komponenti:

(a)publiska tīmekļa vietne un lietotne mobilajām ierīcēm;

(b)pagaidu krātuves funkcija;

(c)droša konta pakalpojums;

(d)pieteikuma iesniedzējiem paredzēts pārbaudes rīks;

(e)tīmekļa pakalpojums vīzas turētājiem;

(f)e-pasta pakalpojums;

(g)maksājumu rīks;

(h)apmeklējumu pārvaldības rīks;

(i)ārpakalpojumu sniedzēju vārteja;

(j)konfigurācijas modulis, kas apkalpo aģentūru eu-LISA, centrālās iestādes un konsulātus;

(k)programmatūra šifrēta 2D svītrkoda ģenerēšanai un nolasīšanai;

(l)drošs tīmekļa pakalpojums, kas nodrošina ES pieteikuma platformas komponentu savstarpēju saziņu;

(m)palīdzības dienesta funkcija, ko pārvalda eu-LISA;

(n)VIS datubāzes tikai lasāmā kopija.”;

(2)regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) “digitāla vīza” ir vīza digitālā formātā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 810/2009 26.a pantā;”;

(3)regulā iekļauj šādu Ia nodaļu:

“Ia NODAĻA
ES TIEŠSAISTES VĪZAS PIETEIKUMA PLATFORMA

7.a pants
Vispārīga publiska informācija ES pieteikuma platformā

1.ES tiešsaistes vīzas pieteikuma platforma (“ES pieteikuma platforma”) sniedz sabiedrībai vispārīgu informāciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 47. pantā.

Komisija un dalībvalstis ir atbildīgas par informācijas sniegšanu atbilstoši to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šā panta 2.–4. punktā.

2.Aģentūra eu-LISA atbild par šādas vispārīgas publiskas informācijas publiskošanu un atjaunināšanu ES pieteikuma platformā pēc tās saņemšanas no Komisijas vai dalībvalstīm:

(a)vīzas prasības, tajā skaitā vīzu saraksti, nolīgumi par vīzu režīma atcelšanu, tostarp attiecībā uz diplomātiskajām un dienesta pasēm, kā arī gadījumiem, kad iespējama bezvīzu ceļošanas apturēšana saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1806 3., 4., 5., 7. un 8. pantu un tās I un II pielikumu, kā arī informāciju saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK un ES un Apvienotās Karalistes noslēgto izstāšanās līgumu;

(b)Regulas (EK) Nr. 810/2009 16. pantā minēto vīzas nodevu apmērs; samazinātas vai lielākas nodevas gadījumos, kad ir noslēgts nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu vai ieviests ar atpakaļuzņemšanu saistīts pasākums, kas izriet no minētās regulas 25.a panta, kā arī Direktīvas 2004/38/EK un ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma;

(c)attiecīgā gadījumā — saskaņoti apliecinošo dokumentu saraksti, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 14. panta 5.a punktu;

(d)attiecīgā gadījumā — ceļojuma medicīniskās apdrošināšanas prasības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 15. pantu.

Ja informāciju sniedz dalībvalsts, eu-LISA konfigurē ES pieteikuma platformu pēc tam, kad Komisija apstiprina šādu informāciju.

3.Centrālās vīzu iestādes atbild par šādu elementu iekļaušanu:

(a)konsulātu atrašanās vietas un to teritoriālā kompetence, kas minēta Regulas (EK) Nr. 810/2009 6. pantā;

(b)Regulas (EK) Nr. 810/2009 8. pantā minētie pārstāvības nolīgumi vai pasākumi;

(c)Regulas (EK) Nr. 810/2009 43. pantā minēto ārpakalpojumu sniedzēju izmantošana un to atrašanās vietas;

(d)apliecinošie dokumenti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 810/2009 14. pantā, kā arī tie, kuri piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK un ES un Apvienotās Karalistes noslēgto izstāšanās līgumu;

(e)vīzu režīma fakultatīvā atcelšana, kas minēta Regulas (ES) 2018/1806 6. pantā;

(f)Regulas (EK) Nr. 810/2009 16. panta 5. punktā minētie fakultatīvie atbrīvojumi no vīzas nodevas.

4.Konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes atbild par šādu elementu iekļaušanu:

(a)ārpakalpojumu sniedzēju kontaktinformācija un piekļuves tiesības, tai skaitā apmeklējumu pārvaldības rīkam;

(b)apmeklējumu pārvaldības rīks, ieskaitot pieejamās laika nišas;

(c)pieņemto pieteikumu skaits nedēļā/mēnesī.

7.b pants
Tiešsaistes pieteikuma veidlapa

1.Ikviens pieteikuma iesniedzējs, izmantojot ES pieteikuma platformu, iesniedz aizpildītu tiešsaistes pieteikumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 11. pantā.

2.Neskarot 7.ba pantu, pieteikuma iesniedzējs pieteikuma veidlapā sniedz šādus personas datus:

(1)uzvārds(-i);

(2)uzvārds dzimšanas brīdī (agrākais(-ie) uzvārds(-i));

(3)vārds(-i);

(4)dzimšanas datums (diena–mēnesis–gads);

(5)dzimšanas vieta;

(6)dzimšanas valsts;

(7)pašreizējā valstspiederība; valstspiederība dzimšanas brīdī, ja atšķirīga; citas valstspiederības;

(8)dzimums;

(9)civilstāvoklis;

(10)persona ar vecāku pilnvarām (attiecībā uz nepilngadīgajiem) / juridiskais aizbildnis (uzvārds, vārds, adrese, ja citāda nekā pieteikuma iesniedzējam, tālruņa numurs, e-pasta adrese un valstspiederība);

(11)valsts piešķirtais identifikācijas numurs, ja tāds ir;

(12)ceļošanas dokumenta veids;

(13)ceļošanas dokumenta numurs;

(14)izdošanas datums;

(15)derīguma termiņš;

(16)izdevējs (valsts);

(17)tā ģimenes locekļa personas dati, kurš ir mobils ES, EEZ vai Šveices pilsonis vai kurš ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgais, kas ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvējs uzņēmējvalstī, kuras vīza tiek pieprasīta, ja piemērojams: uzvārds, vārds(-i), dzimšanas datums, valstspiederība, ceļošanas dokumenta vai personas apliecības numurs;

(18)radniecības saite ar mobilo ES, EEZ vai Šveices pilsoni vai ar Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kas ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvējs uzņēmējvalstī, kuras vīza tiek pieprasīta, ja piemērojams;

(19)pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas adrese un e-pasta adrese, tālruņa numurs;

(20)uzturēšanās statuss valstī, kura nav pašreizējās valstspiederības valsts;

(21)pašreizējā nodarbošanās;

(22)darba devējs un darba devēja adrese un tālruņa numurs; studentiem — mācību iestādes nosaukums un adrese;

(23)ceļojuma mērķis(-i);

(24)papildu informācija par uzturēšanās mērķi;

(25)galvenā galamērķa dalībvalsts (un attiecīgā gadījumā citas galamērķa dalībvalstis);

(26)pirmās ieceļošanas dalībvalsts;

(27)prasīto ieceļošanas reižu skaits; plānotais datums ieceļošanai Šengenas zonā pirmajā plānotajā uzturēšanās reizē; plānotais datums izceļošanai no Šengenas zonas pēc pirmās plānotās uzturēšanās reizes;

(28)Iepriekš dotie pirkstu nospiedumi, lai iesniegtu Šengenas vīzas pieteikumu; datums (ja zināms); vīzas numurs, ja zināms;

(29)galamērķa valsts ieceļošanas atļauja, ja nepieciešama;

(30)dalībvalstī(-s) uzaicinātāja(-u) vārds(-i) un uzvārds(-i). Ja tāda nav, viesnīcas(-u) vai pagaidu izmitināšanas vietas(-u) nosaukums dalībvalstī(-s);

(31)uzaicinātāja uzņēmuma/organizācijas nosaukums un adrese;

(32)kā tiks segti ceļa un uzturēšanās izdevumi pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās laikā.

Pieteikuma iesniedzējs norāda arī e-pasta adresi.

Visus šādus datus reģistrē un glabā pagaidu krātuvē saskaņā ar 7.c pantā noteiktajiem datu glabāšanas termiņiem.

3.ES pieteikuma platforma ietver arī droša konta pakalpojumu. Droša konta pakalpojums nodrošina iespēju pieteikuma iesniedzējam glabāt sniegtos datus turpmākiem pieteikumiem, bet tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs brīvi un nepārprotami piekrīt šādai glabāšanai.

Droša konta pakalpojums ietver iespēju pieteikuma iesniedzējam iesniegt pieteikumu vairākos posmos. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu, lai definētu prasības droša konta pakalpojumam, tai skaitā glabāšanas periodu šā pakalpojuma glabātajiem datiem un nepabeigtiem pieteikumiem vai pieteikumiem, kuri neiztur kompetences un pieņemamības pārbaudi.

4.Šā panta 2. punktā minētos datus pieteikuma iesniedzējs ievada ar latīņu alfabēta rakstzīmēm.

5.Kad tiek iesniegta tiešsaistes pieteikuma veidlapa, ES pieteikuma platforma reģistrē IP adresi, no kuras tika iesniegta pieteikuma veidlapa, un pievieno to kā daļu no pieteikuma datiem.

6.Komisija īstenošanas aktos nosaka vienkāršotu pieteikuma veidlapu saturu derīgu vīzu apstiprināšanai jaunā ceļošanas dokumentā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 32.a pantā, un vīzu pagarināšanai, kā minēts tās pašas regulas 33. pantā, izmantojot ES pieteikuma platformu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.Komisija īstenošanas aktos nosaka prasības attiecībā uz šā panta 2. un 5. punktā minēto pieteikuma veidlapā norādāmo personas datu formātu, kā arī parametrus un pārbaudes, kas jāīsteno, lai nodrošinātu pieteikuma pilnīgumu un minēto datu saskanību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.ba pants
Īpaši noteikumi par to, kā ES pieteikuma platformu izmanto Savienības pilsoņu vai tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai tādu Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvēji

1.Trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un uz kuru attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes loceklis, kam saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām, var iesniegt vīzas pieteikumu, neizmantojot ES pieteikuma platformu, un viņam ir tiesības iesniegt pieteikumu personīgi konsulātā vai ārpakalpojumu sniedzēja atrašanās vietā pēc paša izvēles.

2.Ja trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un uz kuru attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai kurš ir tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes loceklis, kam saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām, iesniedz pieteikumu vīzai, izmantojot ES pieteikuma platformu, pieteikšanās process notiek saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.

3.ES pieteikuma platformu jo īpaši veido tā, lai nodrošinātu šādu īpašo noteikumu piemērošanu:

(a)tiek atcelta vīzas nodeva;

(b)vīzas pieteikuma veidlapā pieteikuma iesniedzējs nenorāda šādus personas datus:

(a)pašreizējā nodarbošanās;

(b)darba devējs un darba devēja adrese un tālruņa numurs; studentiem — mācību iestādes nosaukums un adrese;

(c)dalībvalstī(-s) uzaicinātāja(-u) vārds(-i) un uzvārds(-i). Ja tāda nav, viesnīcas(-u) vai pagaidu apmešanās vietas(-u) nosaukums dalībvalstī(-s);

(d)uzaicinātāja uzņēmuma/organizācijas nosaukums un adrese;

(e)līdzekļi, kā tiks segti ceļa un uzturēšanās izdevumi pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās laikā;

(c) pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai iesniegt dokumentus, kuri apliecina, ka viņš ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, uz kuru attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām. Pieteikuma iesniedzējam nebūtu jāprasa iesniegt apliecinošus dokumentus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 810/2009 14. pantā, nedz arī pierādījumus, ka viņam ir atbilstoša un derīga ceļojuma medicīniskā apdrošināšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 15. pantu;

(d)atkāpjoties no 7.c panta 8. punkta, automatizētajā pieņemamības priekšpārbaudē tiek pārbaudīts tikai tas, vai:

(a)ir aizpildīti visi nepieciešamie pieteikuma veidlapas lauki;

(b)ir iesniegts pierādījums par derīgas pases esību saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK;

(c)ir iegūti pieteikuma iesniedzēja biometriskie dati, ja piemērojams;

(e) ja tiek izsniegta vīza, ar 7.f pantā noteikto paziņojumu pieteikuma iesniedzējs saņem atgādinājumu, ka tāda pilsoņa ģimenes loceklim, kurš izmanto brīvas pārvietošanās tiesības un kuram ir vīza, ir tiesības ieceļot tikai tad, ja šo ģimenes locekli pavada vai viņam pievienojas Savienības pilsonis vai citas trešās valsts valstspiederīgais, kurš izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties.

4.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī tad, ja trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un uz kuru attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai kurš ir tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes loceklis, kam saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām, pieprasa vīzas pagarināšanu vai vīzas apstiprināšanu jaunā ceļošanas dokumentā. Nodeva par vīzas pagarināšanu un vīzas apstiprināšanu tiek atcelta.

5.Šā panta 1.–4. punktu mutatis mutandis piemēro Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kuri paši ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvēji uzņēmējvalstī, kuras vīza tiek pieprasīta.

7.c pants
Pieteikšanās process, izmantojot ES pieteikuma platformu

1.Kad saskaņā ar 7.b pantu tiek iesniegta pieteikuma veidlapa, ES pieteikuma platforma nosaka pieprasītās vīzas veidu un veic automatizētu kompetences priekšpārbaudi, lai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, iepriekš automātiski noteiktu kompetento dalībvalsti. Tas neliedz dalībvalstīm manuāli pārbaudīt kompetenci saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 18. panta 3. punktu.

ES pieteikuma platformu veido tā, lai pieteikumu iesniedzēji varētu norādīt, vai viņi likumīgi, bet ne pastāvīgi uzturas jurisdikcijā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 6. panta 2. punktā.

2.Pieteikumu iesniedzēji var izmantot ES pieteikuma platformu, lai iesniegtu skenētu ceļošanas dokumenta kopiju elektroniskā formātā, kā arī apliecinošus dokumentus un ceļojuma medicīniskās apdrošināšanas pierādījumus digitālā formātā, ja nepieciešams, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 810/2009 vai Direktīvu 2004/38/EK.

3.Komisija īstenošanas aktos nosaka tehniskās prasības attiecībā uz apliecinošo dokumentu, ceļojuma medicīniskās apdrošināšanas un ceļošanas dokumenta elektroniskās kopijas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.Nepieciešamības gadījumā pieteikuma iesniedzējs var izmantot ES pieteikuma platformu, lai samaksātu vīzas nodevu, izmantojot 7.d pantā minēto maksājumu rīku.

5.ES pieteikuma platforma VIS tikai lasāmajā kopijā var pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzēja biometriskie dati ir iegūti pēdējo 59 mēnešu laikā un vai pieteikuma iesniedzējs jau ir iesniedzis pieteikumu ar to pašu ceļošanas dokumentu.

Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, ES pieteikuma platforma paziņo pieteikuma iesniedzējam, ka pieteikuma iesniegšanai nav nepieciešams apmeklēt konsulātu vai ārpakalpojumu sniedzēju.

Pretējā gadījumā ES pieteikuma platforma paziņo pieteikuma iesniedzējam, lai viņš pēc nepieciešamības organizē konsulāta vai ārpakalpojumu sniedzēja apmeklējumu, lai iesniegtu pieteikumu.

6.Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 810/2009 ir nepieciešams apmeklēt konsulātu vai ārpakalpojumu sniedzēju, dalībvalsts var nolemt šajā nolūkā izmantot 7.d pantā minēto apmeklējumu pārvaldības rīku.

7.Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu, arī apliecinājumu par datu autentiskumu, pilnību, pareizību un uzticamību.

8.Kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieteikumu, izmantojot ES pieteikuma platformu, šī platforma veic automatizētu pieņemamības priekšpārbaudi.

Automatizētā pieņemamības priekšpārbaudē automātiski pārbauda, vai:

(a)pieteikums iesniegts 9. panta 1. punktā noteiktajā laika periodā, ja piemērojams;

(b)ir aizpildīti visi nepieciešamie pieteikuma veidlapas lauki;

(c)ir iesniegts pierādījums par ceļošanas dokumenta esību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 12. pantu;

(d)ir iegūti pieteikuma iesniedzēja biometriskie dati, ja piemērojams;

(e)ir iekasēta vīzas nodeva, ja piemērojams.

9.Ja saskaņā ar automatizēto pieņemamības priekšpārbaudi pieteikums ir pieņemams, ES pieteikuma platforma nosūta paziņojumu konsulātam vai dalībvalsts centrālajām iestādēm, un tajā norāda automatizētās kompetences un pieņemamības priekšpārbaudes rezultātu.

Ja saskaņā ar automatizēto pieņemamības priekšpārbaudi pieteikums nav pieņemams, ES pieteikuma platforma nosūta paziņojumu pieteikuma iesniedzējam un paziņo, kuras pieteikuma datnes daļas trūkst.

Pieteikuma platformu veido tā, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 810/2009 19. panta 4. un 4.a punkta piemērošanu, lai pieteikumus uzskatītu par pieņemamiem.

10.Pēc 9. punktā minētā paziņojuma saņemšanas konsulāts vai dalībvalsts centrālās iestādes veic manuālu kompetences pārbaudi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 18. panta 3. punktu un pēc tam, ja nepieciešams, manuālu pieņemamības pārbaudi saskaņā ar minētās regulas 19. pantu.

11.Ja kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes pieņem pieteikumu, kas iesniegts, izmantojot ES pieteikuma platformu, datus no pagaidu krātuves pārsūta uz valsts sistēmu. Datus, izņemot kontaktinformāciju, kas saistīta ar droša konta pakalpojumu, nekavējoties dzēš no pagaidu krātuves.

12.Ja pieteikuma iesniedzējs atsauc pieteikumu pēc automatizētās kompetences un pieņemamības priekšpārbaudes, datus, izņemot kontaktinformāciju, kas saistīta ar droša konta pakalpojumu, nekavējoties dzēš no pagaidu krātuves.

13.Kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes var izmantot droša konta pakalpojumu, lai sazinātos ar pieteikumu iesniedzējiem.

7.d pants
Maksājumu rīks un apmeklējumu pārvaldības rīks

1.Vīzas nodevas apmaksai izmanto maksājumu rīku ES pieteikuma platformā. Maksājumu rīku pārvalda trešā persona — pakalpojumu sniedzējs.

2.Komisija īstenošanas aktos nosaka prasības attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto maksājumu rīku, tajā skaitā atmaksas kārtību pieteikumu iesniedzējiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Dalībvalstis vai ārpakalpojumu sniedzēji var izmantot apmeklējumu pārvaldības rīku.

4.Komisija īstenošanas aktos nosaka prasības attiecībā uz šā panta 3. punktā minēto apmeklējumu pārvaldības rīku, tajā skaitā attiecībā uz apmeklējumu apstiprināšanas kārtību, saiti uz esošajiem apmeklējumu pārvaldības rīkiem vai informāciju par nepieteiktiem apmeklējumiem, ko konfigurē konsulāti vai ārpakalpojumu sniedzēji, un tehnisko kārtību, lai nodrošinātu, ka jebkurš tāda Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, uz kuru attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām, vai Apvienotās Karalistes pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvējs uzņēmējvalstī, kuras vīza tiek pieprasīta, var izmantot paātrinātu procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.e pants
Ārpakalpojumu sniedzēju vārteja

1.Ārpakalpojumu sniedzējiem, izmantojot ārpakalpojumu vārteju, ir piekļuve ES pieteikuma platformai tikai šādos nolūkos:

(a)lai pārbaudītu pagaidu krātuvē augšupielādētos datus, jo īpaši skenētās ceļošanas dokumenta kopijas, un veiktu to kvalitātes pārbaudes;

(b)lai augšupielādētu biometriskos identifikatorus;

(c)lai augšupielādētu apliecinošos dokumentus, ja nepieciešams;

(d)lai izmantotu apmeklējumu pārvaldības rīku pieejamo laika nišu norādīšanai, ja piemērojams;

(e)lai pieteikumu darītu pieejamu konsulātam turpmākai apstrādei.

2.Dalībvalstis izveido autentifikācijas shēmu, kas paredzēta tikai ārpakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem piekļuvi vārtejai šā panta nolūkos. Veidojot autentifikācijas shēmu, ņem vērā informācijas drošības riska pārvaldību un integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principus.

3.Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu autentifikācijas shēmu ārpakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.f pants
Lēmumu paziņošana

1.Pieteikumu iesniedzējiem un vīzu turētājiem paziņo dalībvalstu pieņemtos lēmumus attiecībā uz viņu pieteikumiem vai viņiem izsniegtajām vīzām, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus.

2.Paziņojumos pieteikumu iesniedzējiem vai vīzu turētājiem attiecīgi iekļauj šādus datus:

(a)par izsniegtu vīzu: Regulas (EK) Nr. 810/2009 24., 25. un 26. pantā un šīs regulas 10. pantā uzskaitītie dati;

(b)par vīzas atteikumu: Regulas (EK) Nr. 810/2009 32. pantā un šīs regulas 12. pantā uzskaitītie dati;

(c)par apstiprinātu vīzu: Regulas (EK) Nr. 810/2009 32.a pantā un šīs regulas 12.a pantā uzskaitītie dati;

(d)par vīzas pagarinājumu: Regulas (EK) Nr. 810/2009 33. pantā un šīs regulas 14. pantā uzskaitītie dati;

(e)par vīzas anulēšanu vai atcelšanu: Regulas (EK) Nr. 810/2009 33. pantā un šīs regulas 13. pantā uzskaitītie dati.

3.Šā panta 2. punktā minētajā paziņojumā iekļauj 2D svītrkodu, ko digitāli parakstījusi izdevējiestāde, un vīzas turētāja sejas attēlu. 2D svītrkodā iekļauj 2. punktā minēto informāciju.

Paziņojums ir drukājamā formātā.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu digitālo vīzu un 1. punktā minētā paziņojuma tehniskās specifikācijas, tajā skaitā detalizētāku informāciju par paziņojuma formātu, piemēram, 2D svītrkodu un drukājamo formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.g pants
Pārbaudes rīks

1.Pārbaudes rīks ļauj pieteikuma iesniedzējiem un vīzas turētājiem pārbaudīt šādus elementus:

(a)viņu pieteikuma statuss;

(b)viņu vīzas statuss un derīgums.

2.Pārbaudes rīka pamatā ir 7.b panta 3. punktā minētais droša konta pakalpojums.

3.ES pieteikuma platforma nodrošina tīmekļa pakalpojuma funkcionalitāti, lai pieteikuma iesniedzēji varētu pārbaudīt digitālo vīzu, neizmantojot droša konta pakalpojumu.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz detalizētajiem noteikumiem par tīmekļa pakalpojuma darbības nosacījumiem un datu aizsardzības un drošības noteikumiem, kas piemērojami tīmekļa pakalpojumam, tajā skaitā par pieteikuma iesniedzēja unikālo identifikatoru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(4)regulas 9. panta 4. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“na) attiecīgā gadījumā — norāde, ka pieteikuma iesniedzējs pieteikumu iesniedz kā tāda Apvienotās Karalistes valstspiederīgā ģimenes loceklis, kurš ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvējs uzņēmējvalstī, kuras vīza tiek pieprasīta;

o) e-pasta adrese;

p) IP adrese, no kuras tika iesniegta pieteikuma veidlapa.”;

(5)regulas 9.b pantam pievieno šādu punktu:

“5. Šā panta 1.–4. punktu mutatis mutandis piemēro Apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kuri paši ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvēji uzņēmējvalstī, kuras vīza tiek pieprasīta.”;

(6)regulas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) vīzas numuru;”;

(b)panta 1. punkta k) apakšpunktu svītro;

(c)panta 1. punktam pievieno šādu m) apakšpunktu:

“m) attiecīgā gadījumā — personas statusu, kas norāda, ka trešās valsts valstspiederīgais ir tāda Apvienotās Karalistes valstspiederīgā ģimenes loceklis, kurš ir ES un Apvienotās Karalistes noslēgtā izstāšanās līguma labuma guvējs uzņēmējvalstī, kuras vīza tiek pieprasīta.”;

(7)regulā iekļauj šādu 12.a pantu:

“12.a pants
Papildu dati, ko ievada vīzas apstiprināšanas gadījumā

1.Ja pieņemts lēmums apstiprināt vīzu, vīzu iestāde, kura pieņēmusi lēmumu, pieteikuma datnē ievada šādus papildu datus:

(a)informāciju par statusu;

(b)iestādi, kas apstiprinājusi vīzu;

(c)lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;

(d)jaunā ceļošanas dokumenta datus, arī numuru, izdevēju valsti un iestādi, izdošanas datumu, derīguma termiņu.

2.Ja pieņemts lēmums apstiprināt vīzu, sistēma nekavējoties izgūst un eksportē no VIS uz IIS Regulas (ES) 2017/2226 19. panta 1. punktā uzskaitītos datus.”;

(8)regulas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) pagarinātās vīzas numuru;”;

(9)regulas 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) vīzas numurs, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas numurs un jebkuras agrāk izsniegtas vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums;”;

(10)regulas 18. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja IIS uzsākta meklēšana, ievērojot Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. vai 4. punktu, kompetentā robežu iestāde var veikt meklēšanu VIS, neizmantojot sadarbspēju ar IIS, ja to prasa konkrēti apstākļi, jo īpaši gadījumā, kad īslaicīgi tehniski nav iespējams aplūkot IIS datus vai ja IIS nedarbojas.”;

(11)regulā iekļauj šādu 18.e pantu:

“18.e pants
Rezerves procedūras gadījumā, ja datiem pie ārējām robežām nevar piekļūt tehnisku iemeslu dēļ

1.Ja tehniski nav iespējama 18. pantā minētā piekļuve datiem kādas VIS daļas atteices dēļ, eu-LISA to paziņo dalībvalstu robežu iestādēm.

2.Ja dalībvalsts robežu infrastruktūras atteices dēļ tehniski nav iespējams veikt 18. pantā minēto meklēšanu, robežu iestādes to paziņo eu-LISA, un pēc tam eu-LISA informē Komisiju.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos robežu iestādes ievēro savus valsts ārkārtas rīcības plānus. Valsts ārkārtas rīcības plāns var atļaut robežu iestādēm uz laiku atkāpties no Regulas (ES) 2016/399 8. pantā minētā pienākuma pārbaudīt datus VIS.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem paraugu ārkārtas rīcības plāniem šā panta 1. un 2. punktā minētajiem gadījumiem, ietverot procedūras, kas jāievēro robežu iestādēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Dalībvalstis pieņem savus valsts ārkārtas rīcības plānus, izmantojot par pamatu ārkārtas rīcības plānu paraugus, kuri pēc vajadzības pielāgoti valsts līmenī.”;

(12)regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādēm, kas ir kompetentas dalībvalstu teritorijā pārbaudīt, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, ir piekļuve meklēšanai pēc vīzas numura, to kombinējot ar vīzas turētāja pirkstu nospiedumu pārbaudi, vienīgi ar nolūku pārbaudīt vīzas turētāja identitāti un/vai vīzas īstumu un/vai to, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalsts teritorijā.

Ja vīzas turētāja identitāti nevar pārbaudīt pēc pirkstu nospiedumiem, kompetentās iestādes var veikt pārbaudi arī pēc sejas attēla.”;

(13)regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) datus, kas ievadīti attiecībā uz ikvienu vīzu, kura izsniegta, atteikta, apstiprināta, anulēta, atcelta vai pagarināta, un kas minēti 10.–14. pantā.”;

(14)regulas 21. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) datus, kas ievadīti attiecībā uz ikvienu vīzu, kura izsniegta, apstiprināta, anulēta, atcelta vai pagarināta, un kas minēti 10., 12.a, 13. un 14. pantā;”;

(15)regulas 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) datus, kas ievadīti attiecībā uz ikvienu vīzu, kura izsniegta, apstiprināta, anulēta, atcelta vai pagarināta, un kas minēti 10., 12.a, 13. un 14. pantā;”;

(16)regulas 22.f panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) vīzas numuru;”;

(17)regulas 22.o panta 3. punktu groza šādi:

(a)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) vīzas numuru vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru un attiecīgi vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma beigu termiņu;”;

(b)punktam pievieno šādu f) un g) apakšpunktu:

“f) IP adresi;

g) e-pasta adresi.”;

(18)regulas 22.r panta 3. punktu groza šādi:

(a)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) vīzas numuru vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru un attiecīgi vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma beigu termiņu;”;

(b)punktam pievieno šādu f) un g) apakšpunktu:

“f) IP adresi;

g) e-pasta adresi.”;

(19)regulas 45. panta 2. punktam pievieno šādu g)–o) apakšpunktu:

“g) attiecībā uz vienkāršotu pieteikuma veidlapu satura definēšanu derīgu vīzu apstiprināšanai jaunā ceļošanas dokumentā un vīzu pagarināšanai saskaņā ar 7.b pantu;

h) attiecībā uz prasību noteikšanu par personas datu formātu tiešsaistes pieteikuma veidlapā saskaņā ar 7.b pantu;

i) attiecībā uz tehnisko prasību noteikšanu par ES pieteikuma platformā iesniedzamo apliecinošo dokumentu, ceļojuma medicīniskās apdrošināšanas un ceļošanas dokumenta elektroniskās kopijas formātu saskaņā ar 7.c un 7.ba pantu;

j) attiecībā uz prasību noteikšanu par maksājumu rīku, tajā skaitā atmaksas kārtību pieteikumu iesniedzējiem, saskaņā ar 7.d pantu;

k) attiecībā uz prasību noteikšanu par minēto apmeklējumu pārvaldības rīku, tajā skaitā attiecībā uz apmeklējumu apstiprināšanas kārtību un saiti uz esošajiem apmeklējumu pārvaldības rīkiem vai informāciju par nepieteiktiem apmeklējumiem, kas jākonfigurē konsulātiem vai ārpakalpojumu sniedzējiem, saskaņā ar 7.d pantu;

l) attiecībā uz autentifikācijas shēmas noteikšanu ārpakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri izmanto ārpakalpojumu sniedzēju vārteju, saskaņā ar 7.e pantu;

m) attiecībā uz tehnisko specifikāciju noteikšanu vīzām digitālā formātā un paziņojumam par vīzu, tajā skaitā detalizētām prasībām par paziņojuma formātu, piemēram, 2D svītrkodu, drukājamo formātu, saskaņā ar 7.f pantu;

n) attiecībā uz detalizētu noteikumu izstrādāšanu par tīmekļa pakalpojuma darbības nosacījumiem un datu aizsardzības un drošības noteikumiem, kas piemērojami tīmekļa pakalpojumam, saskaņā ar 7.g pantu;

o) attiecībā uz ārkārtas rīcības plānu paraugu noteikšanu par rezerves procedūrām gadījumā, ja pie ārējām robežām ir tehniski neiespējami piekļūt datiem, tajā skaitā procedūrām, kas jāievēro robežu iestādēm saskaņā ar 18.e pantu.”;

(20)regulas 48.a panta 2. un 3. punktā atsauces “9. pantā, 9.h panta 2. punktā, 9.j panta 2. punktā un 22.b panta 18. punktā” un 6. punktā atsauces “9. pantu, 9.h panta 2. punktu, 9.j panta 2. punktu vai 22.b panta 18. punktu” aizstāj ar atsaucēm “7.b pantā, 9. pantā, 9.h panta 2. punktā, 9.j panta 2. punktā un 22.b panta 18. punktā” attiecīgajā locījumā.

3. pants.
Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 66

Regulu (EK) Nr. 1683/95 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants.

Vīzas, ko saskaņā ar šīs regulas 5. pantu izsniedz dalībvalstis, kuras neizsniedz Regulas (EK) Nr. 810/2009 26.a pantā minētās vīzas digitālā formātā, izgatavo vienotā formā (kā uzlīmi). Tās atbilst pielikumā norādītajiem parametriem.”;

(2)regulas 7. pantam pievieno šādu ceturto daļu:

“Vienotās vīzas formas izmantošana mērķiem, kas nav minēti 5. pantā, neskar Regulas (EK) Nr. 810/2009 26.a pantā minēto vīzu izsniegšanu digitālā formātā.”.

4. pants.
Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 333/2002 67

Regulas (EK) Nr. 333/2002 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šo regulu piemēro dalībvalstīm, kuras neizsniedz vīzas digitālā formātā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009* 26.a pantā.

Šajā regulā “veidlapa vīzas uzlīmēšanai” ir dokuments, ko dalībvalsts iestādes izdod tāda ceļošanas dokumenta turētājam, kuru minētā dalībvalsts neatzīst un kurā dalībvalsts kompetentās iestādes uzlīmē vīzu.

_________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).”.

5. pants
Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 694/2003 68

Regulu (EK) Nr. 694/2003 groza šādi:

(1) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1.Regulas (EK) Nr. 693/2003 2. panta 1. punktā minētos dalībvalstu izdotos vienkāršota tranzīta dokumentus (FTD) izdod digitālā formātā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009* 26.a pantā, un tiem ir tāda pati nozīme kā tranzīta vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. Turklāt digitālajā formātā skaidri norāda, ka izdotais dokuments ir FTD.

2.Regulas (EK) Nr. 693/2003 2. panta 2. punktā minētos dalībvalstu izdotos vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentus (FRTD) izdod digitālā formātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 26.a pantā, un tiem ir tāda pati nozīme kā tranzīta vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. Turklāt digitālajā formātā skaidri norāda, ka izdotais dokuments ir FRT.

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).”;

(2)regulas 2. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Sīkākas FTD un FRTD digitālā formāta tehniskās specifikācijas attiecībā uz turpmāk minēto nosaka saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto procedūru:”;

(3)regulas 6. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis, kuras pieņem attiecīgu lēmumu, izdod 1. pantā noteikto digitāla formāta FTD un FRTD ne vēlāk kā viena gada laikā pēc 2. pantā minēto papildu drošības elementu un prasību pieņemšanas.”.

6. pants
Grozījumi Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu 69

Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 18. pantu groza šādi:

(1)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzturēšanās termiņam, kas pārsniedz 90 dienas, paredzētās vīzas (ilgtermiņa vīzas) ir dalībvalsts vīzas, ko izsniedz kāda no dalībvalstīm saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem. Šādas vīzas izsniedz digitālā formātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 26.a pantā.

Izņēmuma kārtā dalībvalstis, kuras neizdod Regulas (EK) Nr. 810/2009 26.a pantā minētās vīzas digitālā formātā, izsniedz vīzas vienotā vīzu formā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95( * ), vīzas kategoriju ailē norādot ar burtu “D”. Tās aizpilda atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), VII pielikuma attiecīgajiem noteikumiem.”;

(2)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a. Par digitālā formātā izsniegtajām ilgtermiņa vīzām pieteikuma iesniedzējiem paziņo elektroniski saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.f pantu.”.

7. pants
Grozījums Regulā (EK) Nr. 693/2003 70

Regulu (EK) Nr. 693/2003 groza šādi:

(1)regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. FTD/FRTD izdod digitālā formātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009* 26.a pantā.

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).”;

(2)regulas 5. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Pieteikumu FTD saņemšanai iesniedz tās dalībvalsts konsulārajā pārstāvniecībā, kura paziņojusi par savu lēmumu izsniegt FTD/FRTD saskaņā ar 12. pantu.”;

(b)pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5. FTD vai FRTD pieteikumu iesniedz, izmantojot tiešsaistes pieteikumu rīku. Tiešsaistes pieteikumu rīks satur datus, kas minēti šā panta 3. un 4. punktā.”;

(3)regulas 6. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“2. FTD/FRTD nedrīkst izsniegt attiecībā uz ceļošanas dokumentu, kuram beidzies derīguma termiņš.

3. Tā ceļošanas dokumenta derīguma termiņam, attiecībā uz kuru izsniedz FTD/FRTD, jābeidzas vēlāk nekā attiecīgā FTD/FRTD derīguma termiņam.

4. FTD/FRTD nedrīkst izsniegt attiecībā uz ceļošanas dokumentu, kas nav derīgs nevienā dalībvalstī. Ja ceļošanas dokuments ir derīgs tikai vienā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs, FTD/FRTD jābūt derīgam tikai šajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.”.

8. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2226 71

Regulu (ES) 2017/2226 groza šādi:

(1)regulas 16. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) ja tāds ir, īstermiņa uzturēšanās vīzas numurs, tostarp izdevējas dalībvalsts trīs burtu kods, īstermiņa uzturēšanās vīzas veids, īstermiņa uzturēšanās vīzā atļautā maksimālā uzturēšanās ilguma beigu datums, ko atjaunina katrā ieceļošanas reizē, un īstermiņa uzturēšanās vīzas derīguma beigu termiņš;”;

(2)regulas 19. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) attiecīgā gadījumā — jaunās vīzas numurs, tostarp izdevējvalsts trīs burtu kods;”;

(b)pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7. Ja pieņemts lēmums apstiprināt derīgu vīzu jaunā ceļošanās dokumentā, vīzu iestāde, kura pieņēmusi šo lēmumu, nekavējoties no VIS izgūst šā panta 1. punktā paredzētos datus un importē tos tieši IIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 12.a pantu.”;

(3)regulas 24. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) īstermiņa uzturēšanās vīzas numurs, tostarp 16. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais izdevējas dalībvalsts trīs burtu kods;”;

(4)regulas 32. panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) vīzas numurs un vīzas derīguma beigu termiņš;”.

9. pants
ES pieteikuma platformas izvērtēšana

1.Piecus gadus pēc darbības sākšanas saskaņā ar šīs regulas 12. pantu Komisija izvērtē ES pieteikuma platformas darbību. Šis izvērtējums aptver sasniegto rezultātu novērtējumu, salīdzinot tos ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 un Regulas (EK) Nr. 767/2008, kas grozītas ar šo regulu, mērķiem un to noteikumu īstenošanu.

2.Komisija 1. punktā minēto izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz izvērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

10. pants
ES pieteikuma platformas darbības sākums

1.Komisija nosaka dienu, no kuras tiek sākta ES pieteikuma platformas darbība saskaņā ar šo regulu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)ir pieņemti 1. panta 31. punktā un 2. panta 19. un 20. punktā minētie pasākumi;

(b)eu-LISA ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigts visaptverošs tests;

(c)eu-LISA ir apstiprinājusi tehniskos un juridiskos pasākumus un paziņojusi tos Komisijai.

2.Šā panta 1. punktā minēto Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot vīzu izsniegšanu digitālā formātā, dalībvalsts var nolemt neizmantot ES pieteikuma platformu 5 gadus no 1. punktā minētās dienas.

Šādā gadījumā dalībvalsts paziņo Komisijai savu lēmumu neizmantot ES pieteikuma platformu pārejas periodā. Komisija minēto paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šajā pārejas periodā vīzas turētāji var pārbaudīt digitālās vīzas, izmantojot tiešsaistes vīzas pieteikuma platformas tīmekļa pakalpojumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2008 7.g pantā, ja dalībvalsts, kas apstrādā viņu vīzas pieteikumu, ir nolēmusi neizmantot ES pieteikuma platformu.

4.Dalībvalsts var paziņot Komisijai un eu-LISA, ka tā vēlas izmantot ES pieteikuma platformu pirms 3. punktā minētā pārejas perioda beigām.

Komisija nosaka dienu, no kuras šāds paziņojums ir piemērojams. Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Vīzas procedūru digitalizācija

1.2.Attiecīgā politikas joma

Iekšlietas

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

✓ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 72

◻ esošas darbības pagarināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Iniciatīvas vispārīgais mērķis ir veicināt sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju, padarot Eiropu sagatavotu digitālajam laikmetam, kā arī veicināt drošumu, drošību un noturību ES, padarīt ES par pievilcīgāku galamērķi ceļotājiem un uzlabot tās tēlu kā vienotai ģeogrāfiskai vienībai, kas piemēro kopēju vīzu politiku.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1 — modernizēt, vienkāršot un saskaņot vīzas pieteikuma procesu dalībvalstīm un trešo valstu valstspiederīgajiem, digitalizējot vīzas procedūru.

Konkrētais mērķis Nr. 2 — ar digitalizācijas palīdzību samazināt (identitātes) viltošanas riskus un atvieglot pārbaudes procesu robežšķērsošanas vietā.

Lai sasniegtu šos konkrētos mērķus, priekšlikumā ir iekļauta vienotas ES vīzas pieteikuma platformas izveide un digitālas vīzas ieviešana vīzas uzlīmes vietā.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Priekšlikumam būtu pozitīva ietekme uz ceļošanu ES un uz IKP ar papildu IKP 53,3 miljardu EUR apmērā 2025.–2029. gadā, jo tas iezīmētu pāreju no pārsvarā papīra formātā balstīta pieteikumu apstrādes procesa uz patiesi digitālu un lielā mērā saskaņotu procesu.

ES vīzas pieteikuma platforma sniegtu labumu dalībvalstīm, jo samazinātu laiku, kas pavadīts vīzas pieteikumu izskatīšanai konsulātos un papīra pieteikumu kārtošanai arhīvā. Digitālā vīza uzlabotu Šengenas zonas iekšējo drošību, jo vairs nevarētu viltot vīzas uzlīmi, un ievērojami samazinātu administratīvo slogu dalībvalstu centrālajām iestādēm un konsulātiem, kuriem vairs nebūtu jātērē laiks un nauda vīzas uzlīmju izgatavošanai, pasūtīšanai un drošai transportēšanai uz konsulātiem. Saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta saistībā ar ietekmes novērtējumu, kopumā dalībvalstis 2025.–2029. gadā administratīvajās izmaksās ietaupītu 553 miljonus EUR.

Visbeidzot, arī vīzas pieteikuma iesniedzēji gūtu labumu no šā priekšlikuma. Atkārtotu vīzas pieteikumu iesniedzējiem vairs nerastos ceļa izdevumi, lai pieteiktos vīzai, un pieteikuma iesniedzēji varētu paturēt pie sevis ceļošanas dokumentus visā pieteikšanās procesā. Ikviens pieteikuma iesniedzējs ietaupītu 31 EUR par vienu pieteikumu no kopumā 74 EUR, kas iztērēti katram pieteikumam.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1. rādītājs — to pieteikumu īpatsvars, kas iesniegti, izmantojot ES vīzas pieteikuma platformu, no kopējiem Šengenas vīzas pieteikumiem.

Mērķrādītājs — 95 % pārejas perioda beigās (2030. gada 31. decembrī).

2. rādītājs — izsniegto digitālo vīzu īpatsvars no kopējā izsniegto vīzu skaita.

Mērķrādītājs — 100 % ES vīzas pieteikuma platformas spēkā stāšanās brīdī (2026. gada 1. janvārī).

3. rādītājs — ar ārpakalpojumu sniedzēju (ESP) iesaistīšanos iesniegto vīzas pieteikumu procentuālā daļa — 90 %.

Mērķrādītājs — 75 % vīzas pieteikumu iesniegti bez ESP iesaistīšanās pārejas perioda beigās (2030. gada 31. decembrī).

1.4.4.1.Rezultativitāte un savlaicīgums — rādītājiem būtu jāļauj pārraudzīt sniegumu, plānošanas periodā regulāri sniedzot informāciju par progresu un sasniegumiem.

1.4.4.2.Efektivitāte — būtu jāoptimizē datu vākšanas un apstrādes procesi, izvairoties no nevajadzīgiem vai dublējošiem informācijas pieprasījumiem.

1.4.4.3.Rādītāju atbilstība un nepieciešamība ierobežot saistīto administratīvo slogu.

1.4.4.4.Skaidrība — rādītāji būtu jāiesniedz skaidrā un saprotamā formā, ar papildu metadatiem un tādā veidā, kas veicina pareizu interpretāciju un jēgpilnu saziņu.

Katram rādītājam būtu jāpievieno mērķrādītāji un bāzes līnija.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Priekšlikums par vīzas procedūras digitalizāciju tika paziņots Komisijas 2018. gada paziņojumā par vīzu politiku. Jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā, ko Komisija ierosināja 2020. gada 23. septembrī, ir noteikts mērķis līdz 2025. gadam pilnībā digitalizēt vīzas procedūru, nodrošinot digitālu vīzu un iespēju iesniegt vīzas pieteikumus tiešsaistē.

Pēc tam, kad likumdevēji būs pieņēmuši tiesību aktus (vēlākais 2023. gada beigās), Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) varēs sākt ES vīzas pieteikuma platformas izstrādi, kas ilgtu divus gadus (2024–2025). Šī izstrāde balstīsies uz pieredzi, ko eu-LISA guva 2020.–2021. gadā, izstrādājot platformas prototipu.

Tikmēr dalībvalstis veiks nepieciešamos ieguldījumus, lai pieslēgtos ES vīzas pieteikuma platformai, ieviestu digitālo vīzu un būtu gatavas vīzas pieteikuma platformas darbības sākšanai 2026. gada sākumā. Tām dalībvalstīm, kuras izvēlētos neizmantot ES vīzas pieteikuma platformu no 2026. gada sākuma, joprojām būtu vēl divi gadi, lai veiktu nepieciešamos ieguldījumus, iespējams, pakāpeniski likvidētu valsts portālus un sāktu izmantot vienoto ES pieteikuma platformu saviem pieteikumiem.

2026. gadā paralēli darbosies ES vīzas pieteikuma platforma un digitālā vīza. Pēc pārejas perioda beigām (2028. gada beigās) visi vīzas pieteikumi tiks iesniegti tiešsaistē, izmantojot ES vīzas pieteikuma platformu (izņemot dažus izņēmuma gadījumus, kuros joprojām būtu iespējama procedūra, kam izmanto papīra formātu).

Pēc darbības uzsākšanas eu-LISA būs regulāri jāatjaunina un jāuztur ES vīzas pieteikuma platforma, un dalībvalstīm tāpat būs jārīkojas attiecībā uz valsts komponentiem, kas saistīti ar platformu.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Tā kā Šengenas vīzu procedūra ir saskaņota ES līmenī un ļoti detalizēti reglamentēta Vīzu kodeksā, VIS regulā un Vienotas vīzu formas regulā, ietekmes novērtējuma kontekstā konstatētās nepilnības ir nesaraujami saistītas ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. Konstatētās problēmas, visticamāk, tuvākajā laikā neizzudīs un ir tieši saistītas ar spēkā esošajām tiesību normām. Attiecībā uz abiem iniciatīvas aspektiem (vīzas pieteikuma procedūra un vīzas formāts) paredzēto darbību mēroga, seku un ietekmes dēļ darbības šo problēmu risināšanai efektīvi un sistemātiski var veikt tikai ES līmenī. Pašreizējās situācijas turpināšanās, kad dalībvalstis izstrādā (vai neizstrādā) savus digitālos rīkus, tikai daļēji atrisinātu konstatētās problēmas. Tikai rīcība ES līmenī radītu lielāku pievienoto vērtību.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post). Atvieglojot vīzas pieteikuma iesniegšanu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir vajadzīga vīza, ar vienotu ES pieteikuma platformu, kas nodrošina lētākas un vienkāršākas pieteikšanās procedūras, priekšlikums samazinās pieteikuma izmaksas vīzas pieteikuma iesniedzējiem vidēji par 31 EUR uz vienu iesniedzēju (no kopumā 74 EUR). Tas izraisīs ceļojumu pieaugumu uz ES salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvētu, ja ES nerīkotos. Tādējādi 2025.–2029. gadā to ceļotāju, kuriem vajadzīga vīza, ieguldījums IKP palielināsies par 53,5 miljardiem EUR. Tādas vienotas ES vīzas pieteikuma platformas izveide, ko izmanto visas dalībvalstis, ļautu ietaupīt uz vīzas pieteikuma iesniedzēju pieprasījumu apstrādes un papīra formāta pieteikumu pārvaldības rēķina. Digitālas vīzas ieviešana radītu arī ietaupījumus uz papīra vīzas uzlīmju pārvaldības rēķina. Šīs divas izmaiņas, kas ir iespējamas tikai ar ES iesaistīšanos, ļautu visām dalībvalstīm 2025.–2029. gadā ietaupīt 553 miljonus EUR. Izveidojot vienotu iesniegšanas punktu vīzas pieteikumiem, tiktu nodrošināts arī viendabīgs ES tēls ārpasaulei.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Vīzu informācijas sistēmas un citu lielu IT sistēmu ieviešanas rezultātā gūtās atziņas liecina, ka jaunas lielas IT sistēmas ieviešana kopumā var aizņemt ilgāku laiku, nekā paredzēts, un ka dalībvalstīm ir jāsaņem ES finansējuma atbalsts, lai finansētu valsts ieguldījumus. Tas attieksies uz finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI) 2021.–2027. gadam, kurā vīzas procedūru digitalizācija ir skaidri noteikta kā prioritāte.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

ES un dalībvalstu līmenī nepieciešamie ieguldījumi ir saderīgi ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu; šo ieguldījumu finansēšanai izmantos BMVI.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Apropriācijas, kas nepieciešamas, lai eu-LISA izstrādātu vīzas pieteikuma platformu (69,325 miljoni EUR), nav plānotas eu-LISA DFS piešķīrumu ietvaros, jo šis ir jauns priekšlikums, kura finansējuma apjoms priekšlikuma iesniegšanas laikā nebija zināms. Ir ierosināts palielināt eu-LISA budžetu par summām, kas nepieciešamas 2023., 2024., 2025., 2026. un 2027. gadā, pārvietojot apropriācijas no atbilstošajiem robežu pārvaldības un vīzu politikas (BMVI) tematiskajiem mehānismiem.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻Ierobežots ilgums

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

✓ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas/pilnveidošanas periodu no 2024. līdz 2025. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība no 2026. gada.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 73

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

✓ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

✓ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–✓ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Paredzams, ka ES vīzas pieteikuma platformu eu-LISA izstrādās divu gadu laikā. ES vīzas pieteikuma platforma sāks darboties 2026. gada 1. janvārī.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Dalītā pārvaldība

Katra dalībvalsts saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR) izveido savas programmas pārvaldības un kontroles sistēmu un nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami. Dalībvalstis katru gadu nosūta apliecinājumu paketi, kurā iekļauti gada pārskati, pārvaldības deklarācija un revīzijas iestādes atzinumi par pārskatiem, pārvaldības un kontroles sistēmu un gada pārskatos deklarēto izdevumu likumību un pareizību. Komisija izmantos šo apliecinājumu paketi, lai noteiktu summu, kas pieprasāma no fonda par grāmatvedības gadu. Reizi divos gados rīko pārskatīšanas sanāksmi, kurā piedalās Komisija un katra dalībvalsts, lai izvērtētu katras programmas darbības rezultātus. Sešas reizes gadā dalībvalstis nosūta pa konkrētiem mērķiem sadalītus datus par katru programmu. Šie dati attiecas uz darbību izmaksām, kopējā iznākuma vērtībām un rezultātu rādītājiem.

Dalībvalstis nosūtīs gada darbības rezultātu ziņojumu, kurā būtu jāietver informācija par progresu, kas panākts programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā. Minētajā ziņojumā arī būtu jāizskata visi jautājumi, kas ietekmē programmas darbības rezultātus, un jāapraksta pasākumi, kuri veikti to risināšanai.

Perioda beigās katra dalībvalsts iesniedz galīgo darbības rezultātu ziņojumu. Galīgajā ziņojumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš progresam, kas panākts programmas mērķu sasniegšanā, un jāsniedz pārskats par galvenajiem jautājumiem, kuri ietekmējuši programmas darbības rezultātus, un minēto jautājumu risināšanai veiktajiem pasākumiem, kā arī šo pasākumu efektivitātes novērtējums. Turklāt minētajā ziņojumā būtu jāizklāsta programmas ieguldījums to problēmu novēršanā, kuras apzinātas attiecīgajos dalībvalstīm adresētajos ES ieteikumos, kā arī snieguma satvarā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā panāktais progress, attiecīgo izvērtējumu konstatējumi, turpmākie pasākumi šo konstatējumu īstenošanai un komunikācijas darbību rezultāti.

Komisija veic saskaņā ar šo fondu īstenoto darbību vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu atbilstīgi Kopīgo noteikumu regulai. Vidusposma novērtējumam jo īpaši būtu jābalstās uz to programmu vidusposma novērtējumu, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim.

Netiešā pārvaldība

Priekšlikuma pārraudzība un ziņojumi par to tiks veikti saskaņā ar principiem, kas izklāstīti eu-LISA regulā, Finanšu regulā un saskaņā ar Vienoto pieeju par decentralizētajām aģentūrām. Konkrēti, eu-LISA katru gadu ir jānosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei vienotais programmdokuments, kurā ietvertas daudzgadu un gada darba programmas un resursu plānošana. Dokumentā ir izklāstīti mērķi, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji, kas ļauj uzraudzīt mērķu sasniegšanu un rezultātus. eu-LISA ir jāiesniedz valdei arī konsolidētais gada darbības pārskats. Šajā pārskatā jo īpaši jāiekļauj informācija par vienotajā programmdokumentā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Pārskats jānosūta arī Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

Turklāt, kā noteikts eu-LISA regulas 39. pantā, līdz 2023. gada 12. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, apspriežoties ar valdi, saskaņā ar savām pamatnostādnēm izvērtē aģentūras darbības rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, atrašanās vietām un uzdevumiem. Minētajā izvērtējumā arī ietver pārbaudi par to, kā īstenota šī regula un kā un cik lielā mērā aģentūra faktiski piedalās lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībā un koordinētas, izmaksu ziņā efektīvas un saskanīgas IT vides izveidē Savienības līmenī brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Minētajā izvērtējumā jo īpaši novērtē iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Valde var Komisijai iesniegt ieteikumus par grozījumiem šajā regulā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Dalītā pārvaldība

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, minēto instrumentu pārvaldīs saskaņā ar KNR (Kopīgo noteikumu regulas) noteikumiem.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību KNR balstās uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā esošo pārvaldības un kontroles stratēģiju, taču ar to ievieš dažus pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot īstenošanu un samazināt kontroles slogu gan atbalsta saņēmēju, gan dalībvalstu līmenī.

Minētie jauninājumi ir šādi:

– izraudzīšanas procedūras atcelšana (tam būtu jāļauj paātrināt programmu īstenošanu),

– pārvaldības pārbaudes (administratīvās un uz vietas veiktās) vadošajai iestādei jāveic, pamatojoties uz risku (salīdzinājumā ar 100 % administratīvajām kontrolēm, kas nepieciešamas 2014.–2020. gada plānošanas periodā). Turklāt vadošās iestādes noteiktos apstākļos var piemērot samērīgus kontroles pasākumus saskaņā ar valsts procedūrām,

– nosacījumi, kas ļauj izvairīties no vairākām vienas un tās pašas darbības / vienu un to pašu izdevumu revīzijām.

Programmas iestādes iesniegs Komisijai starpposma maksājumu pieprasījumus, balstoties uz izdevumiem, kas radušies saņēmējiem. KNR ļauj vadošajām iestādēm veikt pārvaldības pārbaudes, pamatojoties uz risku, un tajā arī paredzētas īpašas kontroles (piemēram, kontroles uz vietas, ko veic vadošā iestāde, un darbību/izdevumu revīzijas, ko veic revīzijas iestāde) pēc tam, kad starpposma maksājumu pieprasījumos ir tikuši deklarēti Komisijai atbilstošie izdevumi. Lai mazinātu neattiecināmu izdevumu atmaksāšanas risku, saskaņā ar KNR Komisijas starpposma maksājumi tiek ierobežoti līdz 90 %, ņemot vērā to, ka šajā brīdī ir veikta tikai daļa no valsts līmeņa kontrolēm. Atlikušo summu Komisija samaksās pēc ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras un pēc tam, kad būs saņēmusi apliecinājumu paketi no programmas iestādēm. Visi pārkāpumi, kurus pēc ikgadējās apliecinājumu paketes iesniegšanas atklājusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta, var nozīmēt to, ka jāveic neto finanšu korekcija.

Netiešā pārvaldība

Daļa no priekšlikuma tiks īstenota no eu-LISA budžeta, izmantojot netiešo pārvaldību.

Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, eu-LISA budžetu izpilda saskaņā ar efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli. Tādēļ eu-LISA ir pienākums īstenot piemērotu kontroles stratēģiju, ko koordinē attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki

Attiecībā uz ex post kontrolēm eu-LISA kā decentralizēta aģentūra jo īpaši ir pakļauta:

– iekšējai revīzijai, ko veic Komisijas Iekšējās revīzijas dienests,

– Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumiem, kuros sniedz deklarāciju par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

– gada budžeta izpildes apstiprināšanai, ko veic Eiropas Parlaments,

– iespējamām izmeklēšanām, ko veic OLAF, īpaši nolūkā nodrošināt aģentūrām piešķirto līdzekļu pienācīgu izmantošanu.

HOME ĢD kā eu-LISA partnerģenerāldirektorāts īstenos savu kontroles stratēģiju attiecībā uz decentralizētām aģentūrām, lai nodrošinātu uzticamu ziņošanu savā gada darbības pārskatā (AAR). Decentralizētas aģentūras ir pilnībā atbildīgas par sava budžeta īstenošanu, tomēr HOME ĢD atbild par budžeta lēmējinstitūcijas noteikto ikgadējo iemaksu regulāru samaksu.

Visbeidzot, Eiropas Ombuds eu-LISA nodrošina papildu kontroles un pārskatatbildības līmeni.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Pašreizējā posmā nav konstatēti nekādi konkrēti riski.

Attiecībā uz dalītās pārvaldības daļu — vispārīgie riski, kas saistīti ar pašreizējo programmu īstenošanu dalītā pārvaldībā, attiecas uz nepilnīgu fonda izpildi dalībvalstīs un iespējamām kļūdām, kuru pamatā ir noteikumu sarežģītība un trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmās. KNR projekts vienkāršo tiesisko regulējumu, saskaņojot to dažādo fondu noteikumus un pārvaldības un kontroles sistēmas, kurus īsteno dalītā pārvaldībā. Tas arī vienkāršo kontroles prasības (piemēram, uz risku balstītas pārvaldības pārbaudes, iespēja veikt samērīgus kontroles pasākumus, kuru pamatā ir valsts līmeņa procedūras, revīzijas darba ierobežojumi attiecībā uz termiņiem un/vai konkrētām darbībām).

Attiecībā uz budžetu, ko izpilda eu-LISA, ir vajadzīga īpaša iekšējās kontroles sistēma, kuras pamatā ir Eiropas Komisijas iekšējās kontroles sistēma. Vienotajā programmdokumentā jāsniedz informācija par iekšējās kontroles sistēmām, savukārt konsolidētajā gada darbības pārskatā (CAAR) jāiekļauj informācija par iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, arī attiecībā uz riska novērtējumu. 2019. gada CAAR ziņots, ka aģentūras vadībai ir pietiekama pārliecība par to, ka ir ieviestas pienācīgas iekšējās kontroles un ka tās darbojas, kā paredzēts. Visa gada laikā galvenie riski tika pienācīgi identificēti un pārvaldīti. Šo pārliecību apstiprina arī veikto iekšējo un ārējo revīziju rezultāti.

Vēl vienu iekšējās uzraudzības līmeni nodrošina arī eu-LISA iekšējās revīzijas struktūra, pamatojoties uz gada revīzijas plānu, jo īpaši ņemot vērā eu-LISA risku novērtējumu. Iekšējās revīzijas struktūra palīdz eu-LISA sasniegt tās mērķus, ieviešot sistemātisku un disciplinētu pieeju riska pārvaldības, kontroles un vadības procesu efektivitātes izvērtēšanai un sniedzot ieteikumus to uzlabošanai.

Turklāt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un eu-LISA datu aizsardzības speciālists (neatkarīga funkcija, kas tieši piesaistīta valdes sekretariātam) uzrauga eu-LISA veikto persondatu apstrādi.

Visbeidzot, HOME ĢD kā eu-LISA partnerģenerāldirektorāts veic ikgadēju riska pārvaldības procesu, lai apzinātu un novērtētu iespējamos augstos riskus, kas saistīti ar aģentūru, t. sk. eu-LISA, darbībām. Par riskiem, kas tiek uzskatīti par kritiskiem, katru gadu tiek ziņots HOME ĢD pārvaldības plānā, un tiem ir pievienots rīcības plāns, kurā norādīta riska mazināšanas darbība.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Attiecībā uz dalītās pārvaldības daļu sagaidāms, ka kontroļu izmaksas dalībvalstīm paliks tādas pašas vai, iespējams, samazināsies. Tiek lēsts, ka pašreizējā (2014.–2020. gada) plānošanas ciklā — 2017. gadā — dalībvalstu veikto kontroļu kumulatīvās izmaksas ir aptuveni 5 % no kopējās to maksājumu summas, kurus dalībvalstis pieprasījušas par 2017. gadu.

Paredzams, ka šis rādītājs samazināsies, jo pieaugs programmu īstenošanas efektivitāte un palielināsies dalībvalstīm paredzētie maksājumi.

Tā kā ar KNR projektu tiek ieviesta uz risku balstīta pieeja attiecībā uz pārvaldību un kontrolēm, ir paredzams, ka — apvienojumā ar pastiprinātiem centieniem pieņemt vienkāršotu izmaksu iespējas (SCO) — kontroļu izmaksas dalībvalstīm vēl vairāk samazināsies.

Attiecībā uz eu-LISA Komisija ziņo par “kontroles izmaksu attiecību pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību”. HOME ĢD 2020. gada darbības pārskatā ir ziņots par 0,21 % attiecību saistībā ar netiešās pārvaldības struktūrām un decentralizētajām aģentūrām, t. sk. eu-LISA.

Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja eu-LISA 2019. gada pārskatu likumību un pareizību, kas nozīmē, ka kļūdu īpatsvars ir mazāks par 2 %. Nekas neliecina par to, ka turpmākajos gados kļūdu īpatsvars palielināsies.

Turklāt eu-LISA finanšu regulas 80. pantā ir paredzēta iespēja aģentūrai izmantot iekšējās revīzijas spējas kopīgi ar citām Savienības struktūrām, kas darbojas tajā pašā politikas jomā, ja vienas Savienības struktūras iekšējās revīzijas spējas nav izmaksu ziņā efektīvas.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Savu stratēģiju krāpšanas apkarošanai HOME ĢD turpmāk piemēros saskaņā ar Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS), tādējādi cita starpā nodrošinot, ka ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles, ko veic krāpšanas apkarošanas jomā, pilnībā saskan ar CAFS un krāpšanas risku pārvaldības pieeja ir vērsta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstīgu reaģēšanu.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību. Šajā sakarībā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus. Tāpat kā pašreizējā 2014.–2020. gada plānošanas ciklā dalībvalstīm ir pienākums ieviest procedūras pārkāpumu atklāšanai un krāpšanas apkarošanai, kas saistās ar konkrēto Komisijas deleģēto regulu par ziņošanu par pārkāpumiem. Krāpšanas apkarošanas pasākumi arī turpmāk būs visaptverošs princips un dalībvalstu pienākums.

Attiecībā uz netiešo pārvaldību pasākumi, kas saistīti ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību apkarošanu, cita starpā ir izklāstīti eu-LISA regulas 50. pantā un eu-LISA finanšu regulas X sadaļā.

eu-LISA jo īpaši piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos un nekavējoties informē Komisiju par gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu un citiem finanšu pārkāpumiem, saskaņā ar tās iekšējo krāpšanas apkarošanas stratēģiju.

Turklāt HOME ĢD kā partnerģenerāldirektorāts ir izstrādājis un īstenojis savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, pamatojoties uz OLAF sniegto metodiku. Decentralizētās aģentūras, to skaitā eu-LISA, ietilpst stratēģijas darbības jomā. HOME ĢD 2020. gada darbības pārskatā secināts, ka krāpšanas novēršanas un atklāšanas procesi darbojās apmierinoši un tādējādi veicināja pārliecību par iekšējās kontroles mērķu sasniegšanu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif. 74	no EBTA valstīm 75	no kandidātvalstīm 76	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
4	11.1002 — Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu‑LISA)	Dif.	NĒ	NĒ	JĀ	NĒ
4	11.02.01 — “Instruments robežu pārvaldībai un vīzām”	Dif.	NĒ	NĒ	JĀ	NĒ
4	11.01.01 — Atbalsta izdevumi programmai “Integrētās robežu pārvaldības fonds (IBMF) — finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI)”	Nedif.	NĒ	NĒ	JĀ	NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Migrācija un robežas

ĢD: IEKŠLIETAS

Gads
2024

Gads
2025

Gads
2026

Gads
2027

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

11.10.02 — Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu‑LISA)

Saistības

(1a)

19,945

22,825

12,800

68,370

Maksājumi

(2a)

19,945

22,825

12,800

68,370

11.02.01 — “Instruments robežu pārvaldībai un vīzām”

Saistības

(1b)

33,400

50,958

14,100

112,558

Maksājumi

(2b)

19,661

34,260

12,420

12,292

78,633

KOPĀ HOME ĢD
apropriācijas

Saistības

= 1a + 1b + 3

53,345

73,783

26,900

180,928

Maksājumi

= 2a + 2b

+ 3

39,606

57,085

25,220

25,092

147,003

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	53,345	73,783	26,900	26,900	180,928
	Maksājumi	(5)	39,606	57,085	25,220	25,092	147,003
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	= 4 + 6	53,345	73,783	26,900	26,900	180,928
	Maksājumi	= 5 + 6	39,606	57,085	25,220	25,092	147,003

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)	53,345	73,783	26,900	26,900	180,928
	Maksājumi	(5)	39,606	57,085	25,220	25,092	147,003
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (atsauces summa)	Saistības	= 4 + 6	53,345	73,783	26,900	26,900	180,928
	Maksājumi	= 5 + 6	39,606	57,085	25,220	25,092	147,003

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: <…….>
• Cilvēkresursi
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ <…….> ĢD	Apropriācijas

KOPĀ
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads
2024

Gads
2025

Gads
2026

Gads
2027

KOPĀ

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

apropriācijas

Saistības

53,345

73,783

26,900

180,928

Maksājumi

39,606

57,085

25,220

25,092

147,003

eu-LISA: izdevumu sadalījums pa sadaļām

eu-LISA
	Apropriācijas	2024	2025	2026	2027	Kopā
1. sadaļa — personālizmaksas	SA	0,520	1,040	1,040	1,125	3,725
	MA	0,520	1,040	1,040	1,125	3,725
2. sadaļa — infrastruktūras un darbības izdevumi	SA			11,760	11,675	23,435
	MA	—	—	11,760	11,675	23,435
3. sadaļa — darbības izmaksas	SA	19,425	21,785			41,210
	MA	19,425	21,785	—	—	41,210
KOPĀ	SA	19,945	22,825	12,800	12,800	68,370
	MA	19,945	22,825	12,800	12,800	68,370

Šie izdevumi segs izmaksas saistībā ar:

·ES vīzas pieteikuma platformas izstrādi un uzturēšanu,

·pakāpenisku papildu 5 pagaidu darbinieku (AD) un 5 līgumdarbinieku pieņemšanu darbā ES vīzas pieteikuma platformas izstrādei un uzturēšanai, sākot no 2023. gada.

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus				Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ
				2024		2025		2026		2027
	Posms	Veids	Vidējās izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1: ES vīzas pieteikuma platforma (izveide un uzturēšana)
– Iznākums	Sākotnējā izveide	Struktūra			6,562		1,666						8,228
– Iznākums		Izstrāde			3,108		4,736						7,844
– Iznākums		Pārbaude			1,252		5,087						6,339
– Iznākums		Izvēršana			–		2,193						2,193
– Iznākums		Aparatūra un infrastruktūra			7,447		7,564						15,011
– Iznākums		VIS pielāgošana – sākotnējā migrācija			0,146		0,148						0,294
– Iznākums		VIS pielāgošana – sinhronizēšana			0,130		0,132						0,261
– Iznākums		VIS pielāgošanas aparatūra un infrastruktūra			1,300		1,300						2,600
– Iznākums		Integrēšana un pielāgošana + aparatūra un infrastruktūra (dalībvalstis)			33,400		50,100						83,500
– Iznākums		Apmācība (dalībvalstis)					0,858						0,858
– Iznākums	Uzturēšana	periodiskās izmaksas – digitālās pieteikuma platformas palīdzības dienests, ad hoc risinājumi							7,031		6,992		14,023
– Iznākums		periodiskās izmaksas par aparatūru un infrastruktūru							3,266		3,287		6,553
		periodiskās izmaksas – licences							2,504		2,520		5,024
– Iznākums		uzturēšanas un darbības izmaksas (dalībvalstis)					–		14,100		14,100		28,200
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1					53,345		73,783		26,900		26,900		180,928
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2: Izsniegto digitālo vīzu skaits (miljoni)
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2				16,10	–	18,10	–	18,10	–	18,10	–	70,40	–
KOPĀ 1.–2. mērķim				neattiecas	53,345	neattiecas	73,783	neattiecas	26,900	neattiecas	26,900	neattiecas	180,928

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām — HOME ĢD

–✓ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N
gads 77

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 78
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām — eu-LISA

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–✓ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads
2024

Gads
2025

Gads
2026

Gads
2027

KOPĀ

eu-LISA
Cilvēkresursi	0,520	1,040	1,040	1,125	3,725
Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ	0,520	1,040	1,040	1,125	3,725

3.2.4.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības — HOME ĢD

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		N gads	N+1 gads	N + 2 gads	N + 3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 79
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 xx yy zz 80	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

3.2.4.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības — eu-LISA

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–✓ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

eu-LISA	2024	2025	2026		2027
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
AD	5	5	5	5	5
Ārštata darbinieki
CA	3	3	3	5	5
eu-LISA KOPĀ	8	8	8	10	10

Veicamo uzdevumu apraksts:

ĪSTENOŠANAS POSMS (2024, 2025)

6 FTE (4 TA, 2 CA) būs nepieciešami, lai sadarbībā ar darbuzņēmējiem izstrādātu specifikāciju/prasību piedāvājumu, kā arī analīzes un projektēšanas uzdevumus, apvienojot zināšanas IT arhitektūras, pārbaudes, drošības un datu aizsardzības,

projektu un programmu vadības un darījumattiecību vadības jautājumos. Lai gan projekta vadītāja profilu pēc darbības uzsākšanas aizstāj produkta īpašnieka profils, neliela daļa no projektu vadītāju profilu piešķīrumiem ir jāsaglabā pēc darbības uzsākšanas, galvenokārt produktu attīstībai, adaptīviem uzturēšanas projektiem un izlaidumiem.

Jau īstenošanas posmā būs nepieciešami 2 FTE (1 TA, 1 CA), kas apvieno dažādus tehniskos profilus, lai garantētu risinājuma saskaņošanu un iestrādāšanu esošajā infrastruktūrā un tīkla arhitektūrā, komponentos un standartos. Tāpēc ir ņemti vērā infrastruktūras, tīkla, datu centra pārvaldības pakalpojumu un produktu/pakalpojumu pārvaldības profili. Turklāt īstenošanas posma aplēsēs ir jāņem vērā centieni attiecībā uz transversālajiem pakalpojumiem (iepirkums, finanses un cilvēkresursi).

DARBĪBAS POSMS (2026, 2027)

Pēc darbības uzsākšanas ir nepieciešami 10 FTE (5 TA, 5 CA), lai nodrošinātu dalībvalstīm sniegto pakalpojumu augstu pieejamību, īstenojot stabilu un kvalitatīvu darbības pārvaldību 24/7 režīmā. Lai garantētu augstu nepārtrauktību, lielākā daļa īstenošanas posmā izmantoto tehnisko profilu turpinās strādāt ar produktu. Kopumā darbībai būs nepieciešami resursi 1. un 2. līmeņa atbalstam, drošības pārvaldībai, darbības nepārtrauktībai un datu aizsardzībai, pārbaudes un pārejas pārvaldībai, infrastruktūrai, tīkla un datu centra pārvaldībai, produktu/pakalpojumu īpašnieku pakalpojumiem, kā arī IT arhitektūrai, projektu atbalstam un uzņēmējdarbības un attiecību vadībai. Veicamie uzdevumi ir saistīti ar platformas, infrastruktūras, tīkla, drošības utt. pārvaldību ikdienas darbību laikā, kā arī tehniskās attīstības pārvaldības īstenošanu, kas izriet no koriģējošās un adaptīvās tehniskās uzturēšanas.

3.2.5.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–✓ pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Tā kā eu-LISA budžetā nav plānotas vīzas pieteikuma platformas izstrādei (2024./2025. gadā) un periodiskajām izmaksām (no 2026. gada) nepieciešamās apropriācijas, ES vīzas pieteikuma platformas izstrādei un uzturēšanai nepieciešamais finansējums (68,370 miljoni EUR saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS) tiks darīts pieejams, izmantojot budžeta kompensāciju pret BMVI (11.02.01 — “Instruments robežu pārvaldībai un vīzām”) par atbilstošajām summām:

Izstrādes un periodiskās izmaksas valsts līmenī tiks finansētas no BMVI programmām.

–◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

–◻ jāpārskata DFS

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.6.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻ paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N gads 81	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–☑ citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 82
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants		p.m.

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

11.1002 (eu-LISA), 11.0201 (BMVI)

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

Budžetā iekļauj Šengenas acquis un ar vīzas digitalizāciju saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā asociēto valstu iemaksas, kā paredzēts attiecīgajos spēkā esošajos nolīgumos. Sniegtās aplēses balstās uz aprēķiniem par ieņēmumiem Šengenas acquis īstenošanai no valstīm (Islandes, Norvēģijas un Šveices), kas pašlaik katru gadu veic iemaksu Eiropas Savienības vispārējā budžetā (izlietotie maksājumi) par attiecīgo finanšu gadu, kuru aprēķina atbilstoši tās IKP kā procentu no visu piedalošos valstu IKP. Aprēķins ir balstīts uz Eurostat sniegtajiem skaitļiem, kas var būtiski atšķirties atkarībā no piedalošos valstu ekonomiskās situācijas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(3) https://www.consilium.europa.eu/lv/council-eu/preparatory-bodies/visa-working-party/ .

(4) Eiropas Savienības Padomes prezidentūra, e-vīza: pašreizējā vīzu izsniegšanas procesa uzlabošana ar vīzas pieteikumu tiešsaistē, 12546/17, 2017. gada oktobris.

(5) Eiropas Savienības Padomes prezidentūra, e-vīza: pašreizējā vīzu izsniegšanas procesa uzlabošana ar digitālo vīzu, 11816/17, 2017. gada septembris.

(6) Regula (ES) 2019/1155, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 188, 12.7.2019., 25. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1134 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 248, 13.7.2021., 11. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.) (turpmāk “ieceļošanas/izceļošanas sistēma“ jeb “IIS”).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.) (turpmāk “ETIAS regula”).

(10) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopējās vīzu politikas pielāgošana jauniem izaicinājumiem”, COM(2018) 251 final, https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/default/files/what-we-do/policies/european-agenda-migration/20180314_communication-commission-parliament-council-adapting-common-visa-policy-new-challenges_en.pdf .

(11) Regulas (ES) 2019/1155 20. apsvērums.

(12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, COM(2020) 609 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0609 .

(13) I pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.).

(14) Dalībvalstis, noslēdzot pārstāvības nolīgumus, var divpusēji vienoties, ka trešā valstī tās pārstāv cita dalībvalsts. Tas nozīmē, ka ne visām dalībvalstīm ir konsulāti visās trešās valstīs, kuru valstspiederīgajiem vajadzīga vīza.

(15) Pētījums “Study to assess the various options related to visa process digitalisation and to support the preparation of an impact assessment” — gala ziņojums, pieejams vietnē https://ec.europa.eu/home-affairs/study-assess-various-options-related-visa-process-digitalisation-and-support-preparation-impact_en .

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1155 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 188, 12.7.2019., 25. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1370 (2017. gada 4. jūlijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 198, 28.7.2017., 24. lpp.).

(18) To, ka vīzas uzlīmes var tikt pakļautas krāpšanai, pamato Komisijas 2020. gada 30. aprīļa Īstenošanas lēmums C(2020) 2672, ar ko ievieš digitālu zīmogu uz vienotās vīzu formas. Šis īstenošanas lēmums tika pieņemts pēc tam, kad dalībvalstīs neilgi pēc jaunās vīzas uzlīmes ieviešanas (2019. gada decembrī) tika atklāts daudz tās viltojumu.

(19) Piemēram, 2018. gada Eiropas Tūrisma asociācijas veiktajā apsekojumā tika lēsts, ka pašreizējais vīzu izsniegšanas process atgrūž 25 % Indijas ceļotāju, kuri apsver Šengenas zonu kā ceļojuma galamērķi. Tādējādi tas apstiprina, ka daži ceļotāji, kuriem ir vajadzīga vīza, vīzas prasību dēļ varētu atturēties no ceļošanas uz ES: https://www.etoa.org/eu-schengen-visa-long-haul-markets/.

(20) To, ka vīzas uzlīmes var tikt pakļautas krāpšanai, pamato Komisijas 2020. gada 30. aprīļa Īstenošanas lēmums C(2020) 2672, ar ko ievieš digitālu zīmogu uz vienotās vīzu formas. Minētais īstenošanas lēmums tika pieņemts pēc tam, kad dalībvalstīs neilgi pēc jaunās vīzas uzlīmes ieviešanas (2019. gada decembrī) tika atklāts daudz tās viltojumu.

(21) Piemēram, Sadarbspējas regula (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regula (ES) 2021/1134. Pārskatītā VIS regula nodrošina vīzas pieteikuma iesniedzēju iepriekšējās darbības rūpīgāku pārbaudi, drošības informācijas nepilnību novēršanu, uzlabojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Vīzu informācijas sistēmas paplašināšanu, iekļaujot ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, kā arī bērnu nolaupīšanas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, pazeminot pirkstu nospiedumu ņemšanas vecumu nepilngadīgajiem. Kopā ar pārējām jaunajām un modernizētajām informācijas sistēmām jaunajai Vīzu informācijas sistēmai vajadzētu būt darbspējīgai un pilnībā sadarbspējīgai līdz 2023. gada beigām.

(23) ETIAS juridiskais pamats — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

(24) IIS būs sadarbspējīga ar VIS un citām ES informācijas sistēmām, lai par visu informāciju veiktu kontrolpārbaudi (piemēram, sistēmas sniegs informāciju par to, vai par vīzas turētāju jau ir datne IIS).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(26) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).

(27) COM(2020) 690 final, “Komisijas darba programma 2021. gadam. Vitāla Savienība nestabilitātes pilnā pasaulē”, 6. lpp.

(28) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai” (COM(2021) 277 final).

(29) COM(2021) 118 final, Komisijas paziņojums “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”.

(30) Saistītie tiesību akti ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226, Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95, Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002, Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003, Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 un Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu.

(31) Izņemot Īriju, kas nepiedalās Savienības vīzu politikā. Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju šīs regulas noteikumi ir uzskatāmi par noteikumiem, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīti ar tiem, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908, un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā,

(32) Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Šveice.

(33) Study on the feasibility and implications of options to digitalise visa processing, 2019 , https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/4cb4fbb8-4c82-11ea-b8b7-01aa75ed71a1/language-en .

(34) Pētījums “Study to assess the various options related to visa process digitalisation and to support the preparation of an impact assessment” — gala ziņojums pieejams vietnē https://ec.europa.eu/home-affairs/study-assess-various-options-related-visa-process-digitalisation-and-support-preparation-impact_en .

(35) Saskaņā ar piemērojamajiem Vīzu kodeksa (Regulas (EK) Nr. 810/2009) noteikumiem biometriskie dati principā ir jāiegūst ik pēc 59 mēnešiem, sākot no pirmās iegūšanas dienas, pretējā gadījumā tie tiek kopēti no iepriekšējā pieteikuma.

(36) Saskaņā ar Vīzu kodeksu dalībvalstīm ir pienākums ziņot Komisijai par jebkādu neaizpildītu vīzas uzlīmju nozīmīgu nozaudēšanu. (37. panta 2. punkts).

(37) Tas ir ņemts vērā izmaksu un ieguvumu aprēķinā, pieņemot, ka 3 % pieteikumu joprojām tiktu iesniegti papīra formātā. Tas attiektos uz pieteikumu iesniedzējiem, kuri nevar pieteikties tiešsaistē vai kuriem ir jāiesniedz apliecinošie dokumenti papīra formātā. Ņemot vērā, ka pieteikumu iesniegšana, izmantojot digitālos līdzekļus, būs daudz vienkāršāka nekā to iesniegšana papīra formātā konsulātā, procentuālā daļa būs ļoti zema.

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1.–15. lpp.).

(39) Projekts sadarbībā ar eu-LISA topošās ES tiešsaistes vīzas pieteikuma platformas prototipa izstrādei un izmēģināšanai, kas tika uzsākts 2020. gada septembrī saskaņā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos, kuru 2020. gada 27. jūlijā parakstīja HOME ĢD un eu-LISA. Projekta mērķis ir analizēt topošās ES tiešsaistes pieteikuma platformas izmaksas, kā arī tehniskās un juridiskās prasības. Projekta gala ziņojums jāiesniedz līdz 2021. gada oktobrim.

(40) Pamatojoties uz 2019. gada digitālās vīzas priekšizpēti, paredzams, ka izveide ilgs trīs gadus.

(41) Jāņem vērā, ka šīs vidējās izmaksas atšķiras no tām, kas norādītas 3. risinājumā. Tas ir tāpēc, ka 17 dalībvalstis, kas tika izvēlētas 3. politikas risinājumā, saņem tikai 43 % no vīzu pieteikumiem, taču tās ir aptuveni 75 % no visām dalībvalstīm. Šā iemesla dēļ infrastruktūras izmaksas nevar lineāri mērogot, pamatojoties uz to dalībvalstu skaitu, kuras nolemj piedalīties.

(42) C(2020) 2672. Šis īstenošanas lēmums nosaka, ka visas dalībvalstis sāk izmantot digitālo zīmogu ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc lēmuma paziņošanas (t. i., 2022. gada 1. maijā).

(43) Regulas (ES) 2019/1155 20. apsvērums.

(44) COM(2021) 118 final, Komisijas paziņojums “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”.

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(48) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).

(49) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).

(50) Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.).

(51) Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.).

(52) Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.)

(53) Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).

(54) Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003 (OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.).

(55) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(56) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1.–15. lpp.).

(57) Uz šo regulu neattiecas pasākumi, kas paredzēti Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(58) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(59) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(60) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(61) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(62) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(63) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(64) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

(65) [OV C …].

(66) Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.).

(67) Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.).

(68) Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003 (OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.).

(69) Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām ( OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. ).

(70) Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).

(71) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).

(72) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(73) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(74) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(75) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(76) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(77) “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(78) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(79) AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(80) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(81) “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(82) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

Choose the experimental features you want to try