EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.3.2020

COM(2020) 93 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana

{SWD(2020) 54 final}

Ievads

Pirms 35 gadiem – 1985. gada jūnijā – Eiropas Komisija iesniedza Eiropadomei Balto grāmatu par vienotā tirgus izveides pabeigšanu. Vēstījums bija nepārprotams: skubināt uz īstu integrāciju, tuvinot augstos Romas Līguma mērķus, vai krist atpakaļ viduvējībā, ļaujot Eiropai attīstīties tik vien kā par brīvas tirdzniecības zonu.

ES izvēlējās ciešākas integrācijas ceļu, un šodien mums ir pasaulē lielākais vienotais tirgus ar vairāk nekā 447 miljoniem patērētāju un līdz pat 56 miljoniem darba vietu, kuras balstās uz tirdzniecību vienotajā tirgū.

Vienotais tirgus savu mērogu un integrācijas dēļ ir uzlabojis ES pozīcijas un ietekmi pasaulē. Tā principi, vērtības un standarti nosaka ES līderību un aktīvo lomu noteikumos balstītas pasaules kārtības un vienādu konkurences apstākļu panākšanā gan pašu mājās, gan citur pasaulē.

Tagad Eiropa virzās uz divējādu “pāreju”: uz klimatneitralitāti un uz digitālo līderību. Vienotā tirgus modernizācija un stiprināšana šajā kontekstā ir viena no Komisijas galvenajām prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem.

Neraugoties uz vienotā tirgus sasniegumiem, uzņēmumi un patērētāji joprojām ziņo par daudziem šķēršļiem. 2018. gada oktobrī Eiropas Uzņēmumu parlamenta noslēgumā gandrīz 70 % uzņēmumu noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai vienotais tirgus viņuprāt ir gana integrēts.

Šajā paziņojumā ir izmantota to uzņēmumu un patērētāju pieredze un priekšstati, kuri cenšas ikdienā izmantot vienoto tirgu (“lietotāji”) kā sākumpunktu, lai noteiktu galvenos atlikušos šķēršļus viņu attiecīgo “ceļojumu” posmos uz pārrobežu darbībām.

Pamatojoties uz divos ziņojumos savāktajiem pierādījumiem 1 , šajā paziņojumā ir uzsvērti 13 galvenie šķēršļi no lietotāju viedokļa. Tas liecina, ka šķēršļiem ir ne tikai normatīvs vai administratīvs, bet arī praktisks raksturs. Praksē uzņēmums vai patērētājs, darbojoties visā ES, bieži saskaras ar vairākiem ierobežojumiem vienlaicīgi. Visbeidzot, lietotāji, kuri visvairāk cieš no šādas situācijas, ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un profesijas praktizētāji.

Visiem eiropiešiem ir tiesības uz vislabāko un visplašāko preču, pakalpojumu, nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespēju izvēli, ko var nodrošināt vienotais tirgus, un nevajadzētu viņiem liegt to izmantot.

Piedāvājot ceļus virzībai uz priekšu gan ES, gan dalībvalstu līmenī, paziņojumā ir noteikti pieci galvenie šo šķēršļu pamatcēloņi: regulatīvās izvēles ES un valstu līmenī, tiesību aktu transponēšana, īstenošana un izpildes panākšana, administratīvās jaudas un prakse dalībvalstīs, vispārējā komercdarbības un patēriņa vide un pamatcēloņi, kuri nav saistīti ar sabiedrības pārvaldi, piemēram, valoda vai kultūra. Starp tām ir arī grūtības, kas saistītas ar vispārējo uzņēmējdarbības un patērētāju vidi, jo tās vienādi ietekmē gan vietējos lietotājus, gan patērētājus no citām dalībvalstīm.

Eiropadome 2019. gada martā aicināja ES un dalībvalstis likvidēt atlikušos nepamatotos šķēršļus vienotajam tirgum, vienlaikus uzsverot, ka nevajag radīt jaunus.

Šajā paziņojumā noskaidroto šķēršļu un to pamatcēloņu vājināšanai būs jānotiek ar pasākumu kompleksu gan ES, gan valstu līmenī: valsts pārvaldes digitalizācija un labāka saziņa, lai palīdzētu lietotājiem viņu ceļā, jaunas un uzlabotas ES tiesību normas – kur nepieciešamas, labāka īstenošana un visbeidzot izpildes nodrošināšana.

Viena no galvenajām darbības jomām – izpilde – ir aplūkota paziņojumā "Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” 2 , kur izklāstītas Komisijas prioritātes atjaunotai partnerībai ar dalībvalstīm.

Šodien pieņemtajā jaunajā Eiropas Industriālajā stratēģijā 3 uzsvērts, ka spēcīgs, integrēts vienotais tirgus ir atspēriena punkts un priekšnoteikums konkurētspējīgai ES rūpniecībai. Lai vienotais tirgus darbotos visu labā, ES tiesību aktos ir paredzēti kopīgi noteikumi, kas likvidē šķēršļus un atvieglina preču un pakalpojumu apriti visā ES, vienlaikus arī aizsargājot patērētājus. Šis ziņojums arī rāda, ka tad, kad vienotais tirgus nespēj pilnībā izmantot savu potenciālu, MVU un pilsoņi, visticamāk, cieš visvairāk, jo to resursiem ir robežas. Sevišķi grūti kļūt par konkurētspējīgiem subjektiem pasaules mērogā ir jaunuzņēmumiem un īpaši novatoriskiem MVU. Šodien pieņemtajā MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai 4 ir izklāstīti arī mērķēti papildu pasākumi, kas palīdzēs MVU labāk izmantot vienoto tirgu.

Šis paziņojums ir saistīts arī ar Eiropas pusgadu, kurā rūpes joprojām ir par visproblemātiskākās regulatīvās un administratīvās nastas novēršanu, un ar labāka regulējuma rīkiem ES līmenī.

Vienotā tirgus pielāgošana mūsdienu problēmām ir vērienīgs mērķis, un labāka vienotā tirgus darbība atraisītu neizmantoto ekonomisko potenciālu. Nesen papildinātajā Eiropas Parlamenta pētījumā “Cost of non-Europe” 5 aplēsts: līdz 2029. gada beigām likvidējot atlikušos šķēršļus pilnībā funkcionējošam vienotam preču un pakalpojumu tirgum, ieguvumi varētu sasniegt 713 miljardus eiro.

Vienotā tirgus labumu nodrošināšana ir kopīgā Komisijas un dalībvalstu kompetencē. ES vienotā tirgus viengabalainuma aizsardzība pret ārēju apdraudējumu ir tikpat svarīga kā tā stiprināšana no iekšienes. Komisija ir gatava pastiprināt pūliņus un palīdzēt dalībvalstīm izveidot vienotu tirgu, kas pilda solījumus.

I.No lietotāja skatpunkta – visbiežāk uzrādītie šķēršļi

Šā paziņojuma pamatā ir divi Komisijas ziņojumi 6 . Pirmajā, kas publicēts reizē ar šo paziņojumu, galvenā uzmanība pievērsta praktiskiem traucēkļiem un šķēršļiem vienotajā tirgū, kā tos uztver uzņēmumi. Tās pamatā ir avoti, kas apkopo to uzņēmumu priekšstatus, kuri plāno darboties vai jau darbojas vienotajā tirgū. Šie avoti ietver uzņēmumu apsekojumus, datubāzes un analīzes. Bez tam notika apspriešanās ar tirdzniecības palātām, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par dažādiem šķēršļiem. Analīzes pamatā ir arī Komisijas iekšējā pieredze. Šajā ziņojumā aplūkoti šķēršļi, kurus ievērojams skaits aptaujāto uzņēmumu un/vai dažādi avoti konsekventi uzrāda par šķērsli. Otrais ziņojums, ES patēriņa apstākļu rezultātu apskats, kas publicēts 2019. gada novembrī, balstās uz pamatā esošo aptauju par patērētāju attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību. Abos ziņojumos dots pārskats par šķēršļiem vienotajā tirgū, kā tos uztver lietotāji, un tie nav uzskatāmi par izsmeļošiem.

Pamatojoties uz šajos divos ziņojumos apkopotajiem pierādījumiem, šajā paziņojumā galvenā uzmanība vērsta uz 13 galvenajiem pārrobežu darbības šķēršļiem, par kuriem visbiežāk ziņo uzņēmumi (attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu) un patērētāji (attiecībā uz preču vai pakalpojumu pārrobežu iegādi).

Minētie šķēršļi atbilst galvenajiem posmiem “ceļā”, ko uzņēmumi un patērētāji mēro vienotajā tirgū, kā parādīts ielogojumā:

Pārrobežu darījumu sagatavošanai un/vai paplašināšanai nepieciešamās informācijas vākšana

1.Uzņēmumi ziņo par grūtībām iegūt informāciju ne tikai par tirgus iespējām un potenciālajiem komercpartneriem, bet arī par attiecīgajām normatīvajām prasībām

Saskaņā ar nesen veiktu apsekojumu 7 , 31 % MVU ar eksporta pieredzi un 21 % MVU bez šādas pieredzes pie šķēršļiem uzņēmējdarbības veikšanai vienotajā tirgū min grūtības identificēt komercpartnerus citā dalībvalstī. Turklāt attiecīgi 22 % un 11 % norāda, ka nav zināms, kur atrast informāciju par potenciālajām tirgus iespējām. Eiropas tirdzniecības kameras arī norādīja, ka informācijas par noteikumiem un prasībām nepieejamība ierindojas trešajā vietā starp šķēršļiem vienotajam tirgum, par ko ziņo 69 % respondentu 8 . Saskaņā ar citu nesen veiktu pētījumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta piecām ekonomiski lielākajām ES valstīm, 31 % MVU, kuriem nav eksporta pieredzes, un 9 % MVU, kuriem ir eksporta pieredze piecās lielākajās dalībvalstīs, nav informēti par noteikumiem, kas jāievēro 9 .

Prasību apmierināšana un preču vai pakalpojumu pārdošanas kārtības ievērošana

2.Uzņēmumi ziņo par apgrūtinošām un sarežģītām administratīvām procedūrām preču vai pakalpojumu pārdošanā citās dalībvalstīs

Vairākos nesenos apsekojumos konsekventi norādīts, ka “sarežģītas administratīvās procedūras” uzņēmumiem, īpaši MVU, vienotajā tirgū ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem. Starp tiem procedūras darba ņēmēju norīkošanai darbā citā dalībvalstī tiek bieži izceltas pakalpojumu jomā, un nesenajā Eiropas tirdzniecības kameru apsekojumā 10 58 % respondentu tās uzskata par šķērsli. 22 % respondentu, kas piedalījās Somijas rūpnieku organizācijas veiktajā aptaujā 11 , uzskata, ka tas ir būtisks vai ļoti būtisks traucēklis. 10 % no 2018. gadā reģistrētajām SOLVIT uzņēmējdarbības lietām attiecas uz grūtībām darba ņēmējus norīkot darbā citā dalībvalstī 12 .

Lai gan Eiropas Elektronisko sakaru kodekss vēršas pret vairākiem iesīkstējušiem šķēršļiem tīklu ierīkošanai, to starpā savlaicīgai spektra pieejamībai 5G vajadzībām, šķēršļi joprojām pastāv. Ir ziņots par sarežģītām un/vai apgrūtinošām atļauju/licenču piešķiršanas procedūrām, it īpaši vairākās pakalpojumu nozarēs, ieskaitot elektroniskos sakarus, profesionālos pakalpojumus un būvniecību. Atsevišķi jautājumi, par kuriem ziņojuši uzņēmumi, ir elektronisko procedūru trūkums, apgrūtinošas dokumentācijas prasības (to vidū – apliecināti tulkojumi un kopijas), augsta maksa, ilgi iestāžu lēmumu pieņemšanas termiņi utt. Piemēram, uzņēmumi, kas ierīko un darbina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, ieskaitot 5G, saskaras ar daudzām grūtībām (sarežģītas administratīvās procedūras būvatļauju saņemšanai, augsta maksa atbilstoši ieguldījumu vajadzībām, īpaši par spektra piešķiršanu, piekļuves problēmas un neinformētība par pastāvošo fizisko infrastruktūru, piemēram, kabeļu kanāliem, mastiem utt.). Šī situācija padara lēnāku, dārgāku un mazāk efektīvu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, kas digitālā vienotā tirgus attīstībai ir būtiska 13 .

3.Uzņēmumi sūrojas par nevienlīdzību piekļuvē publiskajam iepirkumam

Ar visu iepirkuma digitalizāciju uzņēmumiem liek bažīties šķietamais pārredzamības trūkums un līdzēju iestāžu varbūtēji diskriminatīvā, nesamērīgā vai neobjektīvā rīcība. Nesenā apsekojumā 14 38 % uzņēmumu ziņoja, ka šķērslis ir “patvaļa publiskā iepirkuma praksē”. Šīs bažas liekas atspoguļojamies ES līmenī savāktajos datos. Lai gan iepirkuma iespēju publiskojums ES kopumā ir uzlabojies, tā līmenis dalībvalstīs ievērojami atšķiras – dažās tas joprojām ir mazāks par attiecīgo valstu aplēsto publiskā iepirkuma tirgu. Turklāt no 2009. līdz 2018. gadam ir audzis apvienoto piedāvājumu īpatsvars, sasniedzot 35 % 2018. gadā 15 .

4.Uzņēmumi ziņo par neefektivitāti, kas attiecas uz papildu tehniskajām prasībām, standartiem un citām normām atsevišķās nozarēs valsts līmenī (pretēji ES prasībām)

Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, līdz 71 % MVU, kuri izmēģinājuši pastāvošo nesaskaņoto preču savstarpējās atzīšanas sistēmu 16 , saņēmuši atteikumu piekļuvei tirgum 17 .

Problēmas rodas arī jomās, kuras ES tiesību akti saskaņo. Nesenā Nīderlandes apsekojuma ziņojumā 18 18 % pašnodarbināto pauž, ka šķērslis ir “atšķirīgi tehniskie standarti”. Piemēram, rūpniecības iekārtu un/vai būvizstrādājumu nozarē īpašas bažas rada papildu marķēšana, noteikumi un prasības precēm, kuras jau atbilst saskaņotajiem tiesību aktiem. Elektronisko sakaru nozare ir piemērs situācijai, kad dažas vājās vietas izrādās lielā mērā saistītas ar neadekvātiem vai nekonsekventiem noteikumiem, ko piemēro dalībvalstīs (piemēram, nosakot atšķirīgus savienojuma pabeigšanas tarifus balss izsaukuma tirgos) 19 . Ir vajadzīgi arī turpmāki pasākumi, kas nodrošinātu, ka no jauna neparādās jau noņemtie šķēršļi (piemēram, viesabonēšanā).

5.Uzņēmumi pakalpojumu nozarē konsekventi ziņo par problēmām ar ienākšanas un praktizēšanās prasībām atsevišķās darbībās vai profesijās

Pakalpojumu sniedzējiem, izvēršoties vienotajā tirgū (sniedzot pārrobežu pakalpojumus un/vai iedibinoties citā dalībvalstī), bieži ir jāievēro vispārīgas vai nozarei specifiskas prasības. Uzskatāmības labad attiecīgos noteikumus var iedalīt šādās divās galvenajās grupās: i) noteikumi par piekļuvi tirgum (prasības ienākšanai tirgū) un ii) noteikumi par rīcību pakalpojuma sniegšanas laikā (prasības praktizēšanā).

Uzņēmumi regulāri norāda, ka šīs valstu prasības pakalpojumu jomā ir būtisks šķērslis. 71 % respondentu, kuri piedalījās nesenajā Eiropas tirdzniecības kameru apsekojumā, norāda, ka šie ir nozīmīgi vai ļoti nozīmīgi šķēršļi (attiecīgi 81 % un 60 % pakalpojumu sniedzējiem un rūpniecības preču ražotājiem). Prasības ienākšanai un praktizēšanai ir identificētas galvenokārt kā būtiski šķēršļi daudzām reglamentētajām profesijām (piemēram, grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, revidentiem, celtniekiem, arhitektiem un inženieriem, juristiem vai intelektuālā īpašuma aģentiem) un mazumtirdzniecības pakalpojumiem. Reglamentētajās profesijās prasības ienākšanai tirgū rada tādus jautājumus kā piekļuve rezervētajām darbībām (prasība pēc specifiskas kvalifikācijas un atbilstība citiem nosacījumiem, piemēram, obligāta dalība arodapvienībā) un atļaujas saņemšanas prasības. Prasības praktizēšanai ietver reklāmas, juridiskās formas vai akciju turējuma ierobežojumus, aizliegumus profesiju praktizēt kopā vai apdrošināšanas prasības. Mazumtirdzniecībā uzņēmumiem nākas saskarties ar nesamērīgiem noteikumiem par fizisku veikalu izveidi, kā arī par ikdienas darbību, piemēram, noteikumiem par veikalu atrašanās vietu vai preču sortimentu, kā arī tirdzniecības veicināšanas un atlaižu ierobežojumiem.

Eiropas pusgadā atsevišķām valstīm adresētie ieteikumi lielā mērā atspoguļo tās pašas problēmas. Ieteikumi dažām dalībvalstīm nepārprotami attiecas uz regulatīvās un administratīvās nastas noņemšanu profesiju pakalpojumos un mazumtirdzniecībā. Komisija ir arī izstrādājusi ierobežošanas rādītājus, īpašu uzmanību pievēršot daudzu profesiju un mazumtirdzniecības regulēšanai. Rezultāti palīdz krāt liecības par šķēršļiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi.

Preču vai pakalpojumu pārrobežu pirkšana

6.Patērētāji un uzņēmumi piedzīvo, ka pārrobežu pirkumu pieprasījumi tiek noraidīti vai pārvirzīti

Pirms Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas 20 stāšanās spēkā viena no visbiežāk uzrādītajām patērētāju problēmām pie pārrobežu iepirkšanās tiešsaistē bijusi saistīta ar ģeogrāfisko bloķēšanu 21 . Stāvoklis liekas uzlabojies pēc Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas stāšanās spēkā 22 , jo nesenā izmeklēšanā 23 tikai 14 no 200 pārbaudītajām vietnēm tika konstatēta (nelikumīga) pārvirzīšana bez patērētāja piekrišanas. Taču tas nenozīmē, ka ir izzuduši visi šķēršļi pārrobežu tirdzniecībā. 53 gadījumos patērētāji nebija informēti, ka viņu pirkumus nevar piegādāt tirgotāja apkalpotajās valstīs. Turklāt Eirobarometra zibensaptauja Nr. 477b 24 liecina, ka pārrobežu piekļuve audiovizuālajam saturam bieži nedarbojas (aptuveni pusē gadījumu), lielākoties ģeogrāfiskās bloķēšanas dēļ 25 . Bažas rada arī tas, ka satura producenti/tiesību subjekti autortiesību licences līgumā ierobežo satura pārrobežu pieejamību. Šajā sakarā drīzumā tiks pieņemts novērtējuma ziņojums par Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulu.

Dažos gadījumos uzņēmumi arī nonāk situācijā, kur nevar apgādāties ar precēm no savas izvēlētās valsts. Mazumtirgotāji sūdzas par teritoriālajiem iegādes ierobežojumiem, ko uzliek piegādātāji, likdami mazumtirgotājiem pirkumu izdarīt iekšzemē. Tāda prakse, kas var pārkāpt konkurences tiesības, šķeļ vienoto tirgu, kaitējot gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.

7.Patērētāji ziņo par mazāku uzticēšanos tiešsaistes pārrobežu pirkumiem

Uzticības plaisa starp pārrobežu pirkumiem tiešsaistē un iekšzemes pirkumiem tiešsaistē no 2012. līdz 2018. gadam nav mazinājusies. Par spīti straujajam tiešsaistes pirkumu pieaugumam, sevišķi to patērētāju īpatsvaram, kuri iepērkas tiešsaistē ES iekšienē, šis rādītājs ir gandrīz divkāršojies no 11 % 2012. gadā līdz 21 % 2018. gadā (salīdzinājumā ar iekšzemes tiešsaistes pirkumu pieaugumu no 40 % 2012. gadā līdz 52 % 26 ). Patērētāji ir mazāk pārliecināti par pirkumiem vietnēs citā ES valstī (48 %) nekā vietnēs savā valstī (72 %). 2012. gadā abi skaitļi bija par 15 procentpunktiem mazāki. Patērētāji nav pietiekami informēti un nezina par saskaņotu patērētāju aizsardzības noteikumu piemērojamību un pārrobežu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pastāvēšanu. Līdz ar to viņi vilcinās meklēt labākus tiešsaistes darījumus aiz robežām.

8. Patērētāji ir par mērķi pārrobežu krāpniekiem

Eiropas Savienībā pēdējos divos gados aptuveni 56 % aptaujāto patērētāju 27 ir saskārušies ar krāpšanu vai mānīšanu. Mānīšanās, piemēram, kad patērētāji tiek vilināti samaksāt naudu par kaut kādas balvas saņemšanu, ir visbiežāk uzrādītais krāpšanas veids ar nezināmu ģeogrāfisko izcelsmi (9 % patērētāju ir saskārušies ar šādu krāpšanu, bet nav spējuši noteikt krāpnieka izcelsmi) 28 . Šis skaitlis rāda, ka ES ir jāuzlabo un jāpastiprina administratīvā un krimināltiesiskā sadarbība, lai risinātu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu problēmas pašreizējā ekonomikā, arī pārrobežu lietās 29 .

Preču un pakalpojumu pārrobežu piegāde

9. Uzņēmumi ziņo par apgrūtinošām procedūrām nodokļu sistēmu un to pārvaldes atšķirību dēļ

Nodokļu nesaskaņotība joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kam uzņēmumi uzduras pārrobežu darbībā. Vajag censties vēl vairāk samazināt atšķirības nodokļu sistēmās un pārsvērt vienprātības prasību lēmumu pieņemšanā Padomē. No 2017./2018. gada ziņojuma par Eiropas MVU 30 redzams, ka 63 % MVU uzskata, ka “ārvalstu nodokļu jautājumu risināšana ir pārāk sarežģīta”, un ziņo par to kā par šķērsli eksportam (un saimnieciskās darbības sākšanai). Nīderlandes un Somijas uzņēmēju organizāciju nesenajos ziņojumos 31 uzsvērts, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ievērošana ir šķērslis uzņēmējdarbībai vienotajā tirgū vienam no katriem pieciem respondentiem. To apstiprina Komisijas ziņojums 32 , kurā konstatēts, ka PVN atbilstības nodrošināšanas izmaksas pārrobežu darbībā palielinās. Līdzīgi ir ar atbilstības nodrošināšanas izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības ienākumu aplikšanu ar nodokļiem 33 . Tāpat kā iekšzemē, MVU problēma ir lielāka nekā lielajiem uzņēmumiem. Apsekojumā aprēķināts, ka tiešo nodokļu saistību izpilde izmaksā ap 2 % no lielo uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, turpretim MVU – ap 30 % no samaksātajiem nodokļiem 34 . Citā apsekojumā 35 par nodokļu saistību izpildes relatīvo slogu gan attiecībā uz tiešajiem, gan netiešajiem nodokļiem konstatēts, ka 19 ES dalībvalstīs nodokļu saistību izpildei MVU tērē 2,5 % no apgrozījuma, turpretim lielo uzņēmumu apgrozījumā šīs izmaksas sastāda tikai 0,7 % 36 .

Pēcpārdošanas šķēršļi

10. Uzņēmumi ziņo par problēmām komerclietu/civillietu strīdu risināšanā un maksājumu iekasēšanā

Nesenajā Eiropas tirdzniecības kameru apsekojumā 37 66 % respondentu ziņoja, ka "atšķirīga līgumiskā/tiesiskā prakse" ierindojas piektajā vietā starp šķēršļiem tirdzniecībai vienotajā tirgū. Pēc jaunākajiem Eurostat datiem 38 , mazumtirgotāji, kas pārdod preces tiešsaistē patērētājiem, ziņo, ka saskārušies ar ievērojami lielākām grūtībām pārrobežu pārdošanā tiešsaistē nekā preču pārdošanā tiešsaistē vispār (58 % pret 38 %). Pēc citiem neseniem Komisijas datiem 39 , vairāk nekā 3 no katriem 10 mazumtirgotājiem, kuri pārdod tiešsaistē, uzskata, ka “iespējamas augstākas izmaksas par strīdu un sūdzību izšķiršanu pāri robežām” (gandrīz 35 %) ir šķēršļi pārdošanai tiešsaistē patērētājiem citās ES valstīs. Problēma aizvien ir informācijas trūkums, jo gandrīz puse 2019. gada Patērētāju apstākļu apskata apsekoto mazumtirgotāju paziņojuši, ka nav informēti par alternatīvām strīdu izšķiršanas struktūrām pašu zemē 40 .

Saimnieciskās darbības sākšana citā dalībvalstī

11. Uzņēmumi ziņo par problēmām saimnieciskās darbības reģistrācijā citās dalībvalstīs

Piecas no deviņām tirdzniecības kamerām, kuras ar Komisiju dalījušās bažās par dalību pārrobežu tirdzniecībā, ir ziņojušas par problēmām ar saimnieciskās darbības reģistrāciju ES, galvenokārt par grūtībām reģistrēt uzņēmumu tiešsaistē. Nīderlandes iestāžu sagatavotā nesenā aptauja par uzņēmējdarbību ES 41 šo viedokli apstiprina – 27 % respondentu ziņo par to pašu problēmu. Arī Komisijas dati rādās pamatojam tādu uzskatu. 2016. gada sabiedriskajā apspriešanā par vienotās digitālās vārtejas priekšlikuma sagatavošanu saimnieciskās darbības reģistrācija uzskatīta par vienu no trim prioritārajām procedūrām, kurām jābūt pieejamām tiešsaistē. Specifiski par uzņēmumu reģistrāciju – sabiedriskā apspriešana, kas sagatavoja priekšlikumus 2018. gada ES uzņēmējdarbības tiesību aktu paketei, kas nu jau pieņemta, uzrādīja spēcīgu atbalstu no uzņēmēju organizācijām (70 %) un dalībvalstīm (64 %) jaunu noteikumu ieviešanai par SIA pilnīgu reģistrāciju tiešsaistē un informācijas par uzņēmumu iekļaušanu uzņēmumu reģistros.

Štatu komplektācija

12. Uzņēmumi ziņo par prasmju trūkuma un nepiemērotības izraisītām problēmām

Prasmju trūkums kavē vienotā tirgus integrāciju, jo tas var traucēt sekmīgiem uzņēmumiem vienā dalībvalstī paplašināties un uzsākt darbību citur vienotajā tirgū, arī pāri robežām. Kvalificētu darbinieku un pieredzējušu vadītāju pieejamība arvien vairāk tiek atzīta par svarīgāko problēmu, ar ko pēdējos gados saskaras MVU (26 % MVU 2019. gadā). Proti, 2018. gadā 53 % uzņēmumu, kuri pieņēma vai centās pieņemt darbā IKT speciālistus, ziņojuši par grūtībām aizpildīt vakances, salīdzinājumā ar 41 % iepriekšējā gadā. Bez tam dārgas procedūras profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās (piemēram, inženieriem daudzās dalībvalstīs) ierobežo darba ņēmēju mobilitāti.

Valodas barjeras

13.Daudzi aptaujātie uzņēmumi ziņo, ka šķērslis ir valoda

Nesenajā Eiropas tirdzniecības kameru apsekojumā 42 36 % uzņēmumu ziņoja par “valodas barjeru”. Līdzīgā kārtā 32 % MVU bez eksporta pieredzes un 10 % MVU ar eksporta pieredzi piecās lielākajās dalībvalstīs ziņoja, ka šķērslis ir “valodu neprasme” 43 .

Secinājums

Liekas, ka uzņēmumi un patērētāji sastopas ar šķēršļiem, arī regulatīviem, kuri parasti tiek novērsti ar ES tiesību aktiem, taču tie mēdz būt vēl lielāki. Turklāt citi šķēršļi var nebūt normatīvi vai administratīvi, bet praktiski, taču tie ir tikpat svarīgi. Praksē uzņēmums vai patērētājs, darbojoties ES, bieži saskaras ar vairākiem ierobežojumiem vienlaicīgi. Visbeidzot, lietotāji, kuri visvairāk cieš no šādas situācijas, ir MVU un profesiju praktizētāji.

II.Visbiežāk uzrādīto 13 galveno šķēršļu pamatcēloņi un norādījumi par turpmāku rīcību ES un valstu līmenī

Aprakstītajiem šķēršļiem ir apzināti pieci galvenie pamatcēloņi. Vieni no tiem var būt ES atbildības jomā, citi – dalībvalstu atbildības jomā, daži – abās atbildības jomās. Citi nav vai tikai daļēji ir saistīti ar sabiedrības pārvaldi un var izrietēt no īpašas patērētāju uzvedības vai uzņēmumu komerclēmumiem. Katrs pamatcēlonis attiecas uz vienu vai vairākiem no 13 šķēršļiem, par kuriem uzņēmumi un patērētāji visbiežāk ziņojuši saskaņā ar I iedaļu, kā parādīts tabulā. Katram pamatcēlonim tiek noteiktas prioritātes rīcībai, kas to novērš, ieskaitot esošās un iespējamās turpmākās iniciatīvas.

Tabula. Pamatcēloņu attiekšanās uz 13 galvenajiem šķēršļiem un traucēkļiem, par kuriem ziņojuši uzņēmumi un patērētāji

Apzīmējumi: B – uzņēmumi, C – patērētāji

1.Regulējuma izvēle ES un valstu līmenī

Ierobežojoši valstu noteikumi un ES tiesību aktu loma

Uzņēmumi, kuri darbojas visā vienotajā tirgū, bieži saskaras ar ierobežojošiem valsts noteikumiem. Tā var būt īpaša problēma nozarēs, kurās dalībvalstis izmanto ierobežojošu un bieži atšķirīgu regulatīvo pieeju, arī jomās, kurās ir inovācija un jauni uzņēmējdarbības modeļi. Šī Komisija ir noteikusi vairākas prioritārās jomas turpmākām likumdošanas iniciatīvām, reaģējot uz dažiem šķēršļiem, kuri uzrādīti I iedaļā un kuriem jāatvieglo pārrobežu darbība uzņēmumiem un patērētājiem 44 . Dažas svarīgas iniciatīvas skar zaļo pāreju un digitālo pārveidi, un tās ir izklāstītas Komisijas 2020. gada darba programmā 45 . Tās ietver vienotā tirgus izveidi ilgtspējīgiem produktiem, mākslīgajam intelektam, datiem un digitālajiem pakalpojumiem.

Ierobežojoši valstu noteikumi ir īpaši svarīgi pakalpojumu jomā, un tie ietver, piemēram, ienākšanas un praktizēšanas prasības konkrētām darbībām vai profesijām, piemēram, atļauju piešķiršanas sistēmas, obligātu biedra statusu kamerā vairākās profesionālo pakalpojumu jomās, apdrošināšanas prasības vai ierobežojumus korporatīvajām struktūrām. Kur ES tiesību aktos jau ir paredzēta sistēma tādu ierobežojumu novērtēšanai (Pakalpojumu direktīva, Samērīguma pārbaudes direktīva u. c.), ātrāka rezultāta panākšanai Komisija veltīs pūliņus labākai īstenošanai un izpildei saskaņā ar šodien pieņemto "Ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei”.

Atšķirīgas un ierobežojošas regulatīvās pieejas pastāv arī jomās, kurās ES nav likumdošanas pilnvaru vai tās ir ierobežotas (sociālā nodrošināšana vai izglītība) un/vai Līgumā ir paredzētas vienprātības prasības (nodokļi). Tas nenozīmē, ka likumdošanas iniciatīvas nav iespējamas, kā nesen pierādījās tiešo nodokļu jomā. ES ir pieņēmusi direktīvu, kas uzlabo strīdu izšķiršanu tiešo nodokļu jautājumos 46 , sevišķi ar obligāto šķīrējtiesas izmantošanu. Bez tam Padome nesen apstiprināja Komisijas priekšlikumu pārskatīt noteikumus par MVU atbrīvojumiem no PVN 47 . Komisijas 2020. gada darba programmā ir iekļauts arī rīcības plāns cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vienkāršai un vieglai nodokļu uzlikšanai.

Vienprātība ir vajadzīga arī Eiropas tiesiskajām formām atbilstošu uzņēmumu izveidē. Tas neizslēdz ES iniciatīvas, bet praksē apgrūtina vienošanos par tām 48 . Daži citi uzņēmējdarbības tiesību aspekti tomēr ir saskaņoti ES līmenī. Svarīgi ir tas, ka 2019. gada direktīva par digitālo rīku un procedūru izmantošanu drīz ļaus uzņēmējiem izveidot jaunus uzņēmumus vai filiāles pilnībā tiešsaistē visās dalībvalstīs un pārrobežu mērogā visā ES un uzliks dalībvalstīm pienākumu tiešsaistē un par brīvu sniegt informāciju par svarīgākajām uzņēmējdarbības tiesību prasībām. Tam būtu jāmazina daži no minētajiem šķēršļiem un jārada ievērojami izmaksu ietaupījumi un efektivitātes pieaugums uzņēmumiem, it īpaši MVU. Transponēšanas un atbilstības jautājumi rada rūpestus gan Komisijai, gan dalībvalstīm. Tādējādi to risināšanai jābalstās uz padziļinātu sadarbību starp tām. Paziņojumā “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” ir izklāstītas konkrētas iniciatīvas šajā jautājumā.

Visbeidzot, ES lomas ierobežojuma cēlonis var būt vajadzība kādā jomā ievērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

ES tiesību akti pieļauj elastību saskaņošanā un/vai dalībvalstu praksi (“pārmērīgu reglamentēšanu”)    

Daži jautājumi, kas saistīti ar vienoto tirgu, ir pilnībā saskaņoti ES līmenī. ES likumdevējs attiecīgo jautājumu ir izsmeļoši reglamentējis, līdzsvarojot tirgus atvēršanas nepieciešamību un nepieciešamību sasniegt sabiedrisko interešu mērķus. Attiecībā uz šiem jautājumiem ES noteikumos ir noteikta gan “minimālā robeža” (pamatscenārijs), gan “maksimālā robeža”: vairs nav iespējams pievienot prasības valsts līmenī 49 .

Daudzās jomās (piemēram, dažos patērētāju aizsardzības aspektos) daži jautājumi ES līmenī ir minimāli saskaņoti, un tas ļauj dalībvalstīm noteikt standartus, kas ir stingrāki par noteikto pamatscenāriju. Tas var radīt daļēji atšķirīgus noteikumus vienotajā tirgū, uzliekot slogu tirgus dalībniekiem (tā sauktā “pārmērīgā reglamentēšana”). Šie atšķirīgie noteikumi var arī apgrūtināt patērētāju izpratni par juridisko pamatu un to, kāds ir viņu aizsardzības līmenis, veicot pārrobežu pirkumu.

Jautājumos, kas nav pilnībā saskaņoti ES līmenī, dalībvalstīm, ja tas ir pamatoti un samērīgi, ir iespēja noteikt papildu prasības valsts līmenī, lai ņemtu vērā noteiktas leģitīmas sabiedrības intereses. Tomēr tas bieži rada regulatīvu vai administratīvu papildu slogu uzņēmumiem, īpaši ietekmējot MVU. Pārmērīga reglamentēšana ir īpaša problēma pakalpojumu nozarē. Šīs prasības netieši ietekmē arī patērētājus – tādā mērā, ka tiem var būt liegts saņemt ārvalstu uzņēmumu, jo īpaši inovatīvu MVU piedāvājumus.

Jautājumos, kas ietilpst ES tiesību aktu piemērošanas jomā, dalībvalstīm ir jāievēro Līgumā paredzētie noteikumi par brīvu pārvietošanos, sekundārie tiesību akti, ES tiesību aktu vispārējie principi (piemēram, proporcionalitāte un juridiskā noteiktība) un ES Pamattiesību harta, lai nodrošinātu personu brīvas pārvietošanās, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites pilnīgu īstenošanu.

Komisija atgādina par dalībvalstu pienākumu ievērot ES tiesību aktus un aicina tās pastiprināt vienkāršošanas centienus un samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu 50 . Valsts papildu prasības jāpamato ar sevišķi svarīgiem iemesliem, kas ir saistīti ar sabiedrības interesēm, tām jābūt nediskriminējošām, samērīgām, viegli saprotamām un jāatbilst saskaņotajiem minimālajiem noteikumiem 51 . Turklāt, ņemot vērā vienotā tirgus mērķi, pat tiesību normu ietvaros atšķirībām jābūt minimālām. Saskaņā ar Līgumu Komisijai ir pilnvaras ierosināt pienākumu neizpildes procedūras, un, kā minēts paziņojumā “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei”, tā ir gatava palīdzēt dalībvalstīm uzlabot atbilstību ES tiesību aktiem, lai sasniegtu kopīgo mērķi – labi funkcionējošu vienoto tirgu.

Prasības, kas balstītas uz administratīvās politikas apsvērumiem

Dažas no lietotāju paustajām bažām daļēji var izrietēt no situācijām, kad ES tiesību aktos ir izvirzīti citi leģitīmi politikas mērķi, kuru nolūks ir panākt līdzsvaru starp šiem mērķiem un brīvu pārvietošanos vienotajā tirgū. Šie politikas mērķi ietver, piemēram, patērētāju aizsardzību, darba ņēmēju tiesību aizsardzību un sociālo tiesību aizsardzību. Dažos gadījumos šos mērķus varētu labāk sasniegt un vienotā tirgus sadrumstalotība būtu mazāka, ja tiktu izmantots vienots ES tiesiskais regulējums. Piemēram, Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas mērķis, pieņemot vienotu noteikumu kopumu ES līmenī, bija atvieglot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Turklāt dalībvalstīm ir labāk jāīsteno spēkā esošie ES noteikumi, lai uzņēmumiem nebūtu jāsaskaras ar nepamatotiem vai nesamērīgiem valsts noteikumiem un formalitātēm.

Sarežģīti ES tiesību akti

Grūtības sagādā mijiedarbība starp dažādiem tiesību aktiem, bieži vien ES un valstu līmenī, un tiesību akti, kas bieži mainās. Tas var radīt juridisko nenoteiktību, kā arī atbilstības nodrošināšanas izmaksas un tādējādi negatīvi ietekmēt komercvidi un saimniecisko darbību, īpaši skarot MVU un individuālos patērētājus. Turklāt zaļākai un digitālai ekonomikai ES līmenī ir vajadzīgi pielāgoti noteikumi attiecībā uz ražojumiem. Piemēram, saskaņā ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu ekoloģiskās pārkārtošanās īstenošanai būs kopumā nepieciešami tādi ES tiesību akti par ražojumiem, kas dos pareizos stimulus, lai panāktu ilgtspēju un apriti. Notiekošā apspriešanās par iespējamiem pielāgojumiem drošuma un atbildības noteikumos, ņemot vērā mākslīgo intelektu, robotiku un lietu internetu, var neatrisināt digitalizācijas radītos jautājumus, piemēram, attiecībā uz standartizāciju. Šajā nolūkā Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums saskaņotā veidā iekļauj nepārtikas preču pilnīgāku aprites un digitālo ekonomiku, notiekošo apspriešanos paplašinot tiktāl, cik tas nepieciešams.

ES līmenī labāka regulējuma noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka ES tiesību akti dod labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ka tie ir balstīti uz pierādījumiem un rūpīgu ietekmes novērtējumu un ka regulatīvais slogs privātpersonām un uzņēmumiem tiek samazināts līdz minimumam. Rūpīgs novērtējums par būtiskiem grozījumiem sākotnējos Komisijas priekšlikumos palīdzētu mazināt risku, ka var rasties neparedzēta ietekme uz uzņēmumiem un patērētājiem. Saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) Komisija sistemātiski pārbauda spēkā esošos tiesību aktus, lai noteiktu, kur var samazināt privātpersonu, uzņēmumu vai pārvaldes iestāžu slogu un vienkāršot tiesību aktus, nesamazinot administratīvās politikas radītās priekšrocības. Komisija 2020. gada darba programmā ir noteikusi 44 tiesību aktus, kuriem jāpiemēro šī procedūra.

Turpmāk Komisija piemēros pieeju “viens pieņemts – viens atcelts”. Mērķis ir nodrošināt, ka ES tiesību akti dod labumu, neradot nevajadzīgu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jauna ekspertu grupa 52 – platforma “Fit for Future” – konsultēs un atbalstīs Komisiju centienos vienkāršot tiesību aktus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un privātpersonām.

Tā kā regulatīvās problēmas īpaši skar MVU, Komisija savos ietekmes novērtējumos 53 ir apņēmusies ņemt vērā to ietekmi uz MVU. MVU tests jau ir daļa no regulārā novērtējuma, un to turpinās veikt visiem attiecīgajiem Komisijas priekšlikumiem, tostarp Zaļajam kursam. Turklāt “MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” ierosināts: lai nodrošinātu jauno tiesību aktu piemērotību MVU, jaunais ES MVU sūtnis 54 sadarbībā ar MVU ieinteresētajām personām pārlūkos ES iniciatīvas un ziņos par tām, kurām no MVU skatpunkta jāpievērš īpaša uzmanība. Sūtnim būs īpašs uzdevums jaunajā platformā “Fit for Future”.

Turklāt paziņojumā “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” ir norādīts, ka sarežģīti ES tiesību akti ir joma, kurā sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm jāpastiprina vēl vairāk, lai novērstu problēmas ar noteikumu nepildīšanu. Ierosinātās darbības ietver zināšanu un informētības veicināšanu un piekļuves uzlabošanu informācijai par noteikumiem un prasībām.

2.ES tiesību aktu transponēšana, īstenošana un izpilde

Nepilnīgs ES direktīvu transponējums

Tas, ka dalībvalstis nav savlaicīgi, pilnīgi un pareizi transponējušas ES direktīvas, apdraud vienotā tirgus pienācīgu darbību, palielinot regulējuma sadrumstalotību. Tāpat no ES direktīvām izrietošo noteikumu nepietiekama piemērošana un to nepilnīga izpilde dalībvalstīs rada problēmas atsevišķām personām (patērētājiem un uzņēmumiem) saistībā ar viņu tiesību pārkāpumiem, juridisko nenoteiktību un vienlīdzīgu iespēju trūkumu un turklāt sekmē nelīdzsvarotību un neefektivitāti vienotajā tirgū.

Neadekvāta Savienības tiesību normu īstenošana

Dalībvalstis ir atbildīgas ne tikai par ES direktīvu pareizu transponēšanu, bet arī par ES tiesību aktu pareizu īstenošanu. Vairākus no 13 iepriekš minētajiem šķēršļiem, par kuriem ziņots visbiežāk, varētu mazināt, labāk īstenojot spēkā esošos ES tiesību aktus.

Piemēram, pakalpojumu jomā aizvien ir lielas iespējas labāk īstenot spēkā esošos noteikumus (piemēram, Pakalpojumu direktīvas un Profesionālo kvalifikāciju direktīvas) un aktīvāk šos noteikumus izpildīt.

Grūtības rodas arī jomās, kurās jāpiemēro savstarpējās atzīšanas princips. Nesaskaņotu preču jomā uzņēmumiem bieži ir jāizpilda papildu prasības, ko noteikusi dalībvalsts, uz kuru tie vēlas eksportēt. Savstarpējās atzīšanas efektivitāti palīdzēs uzlabot Preču tiesību aktu kopumā paredzētā jaunā regula, kas attiecas uz citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un ko sāks piemērot 2020. gada aprīlī. Īpaši tiks uzlabota dalībvalstu kompetento iestāžu pieņemto lēmumu pārredzamība, un uzņēmumi produktu informācijas punktos varēs iegūt informāciju par savstarpēju atzīšanu un valsts tehniskajiem noteikumiem par nesaskaņotām precēm 55 .

Neadekvāta ES tiesību normu izpildes nodrošināšana

Dalībvalstīm ir pienākums izpildīt ES tiesību aktus. Šim nolūkam tām ar Komisijas atbalstu ir jāpastiprina savi centieni. Komisija īpaši atgādina par dalībvalstu pienākumu īstenot jaunākos ES tiesību aktus, ar kuriem dalībvalstu iestādēm piešķir papildu izpildes pilnvaras, piemēram, Tirgus uzraudzības regulu 56 , direktīvu par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu un regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (pēdējā minētā regula nodrošinās patērētājiem labāku tiesisko aizsardzību un kaitējuma kompensēšanu pārrobežu vidē). Labāka noteikumu izpilde būtu jāpapildina arī ar indivīdu sadarbību. Tāds ir trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas (kas jātransponē līdz 2021. gada decembrim) 57 mērķis; šī direktīva ir jauns instruments, ar ko stiprina valstu un ES tiesībaizsardzības iestāžu spēju atklāt, risināt un novērst pārkāpumus tādās svarīgās vienotā tirgus jomās kā publiskais iepirkums un patērētāju aizsardzība. Visbeidzot, kā izklāstīts paziņojumā “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei”, Komisija ir apņēmusies sadarboties ar dalībvalstīm, lai stiprinātu darba kārtību un lietderīgi izmantotu visus pieejamos administratīvos instrumentus, kas palīdzēs uzlabot iespējamo pārkāpumu izskatīšanas ātrumu un efektivitāti.

Paziņojumā “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” ir izklāstītas vairākas jaunas iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai risinātu iepriekš izklāstītās ES tiesību aktu īstenošanas un izpildes problēmas. Šīs iniciatīvas ietver neizpildes efektīvāku atklāšanu un izmeklēšanu (to esošo vienotā tirgus IT sistēmu racionalizāciju, kuras izmanto, lai kopīgotu informāciju par nelikumīgām un neatbilstīgām rūpniecības un patēriņa precēm), kā arī paredz izveidot Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupu (SMET), kuras sastāvā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, un izveidot tiesībaizsardzības iestādes, kurām ir atbilstošas pilnvaras (ES valstu tiesībaizsardzības koordinatoru tīkla funkcijas un Eiropas Darba iestāde 58 ).

3. Administratīvās jaudas un prakse

Nepietiekami vai nesavienojami e-pārvaldes risinājumi valsts līmenī

Nepietiekama e-pārvaldes risinājumu izstrāde var kavēt vienotā tirgus attīstību. Tas īpaši attiecas uz piekļuvi informācijai par noteikumiem un prasībām. Tas ir arī pamatcēlonis grūtībām, kas saistītas ar valstu formalitātēm vai procedūrām, kas nepieciešamas, lai izpildītu prasības attiecībā uz preču vai pakalpojumu pārrobežu pārdošanu.

Īstenojot e-pārvaldes risinājumus, grūtības var radīt sadarbspēja, ja tai netiks pievērsta pienācīga uzmanība. 2017. gadā pārskatītā Eiropas sadarbspējas satvara īstenošanas stratēģija un rīcības plāns 59 sniedz daudzus ieteikumus pārrobežu un starpnozaru sadarbspējas atbalstam. Vairākas programmas atbalsta šo risinājumu ieviešanu 60 . Pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu atbalstam ir veiktas tādas iniciatīvas kā elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu pārrobežu atzīšana (kas noteikta vairākos ES tiesību aktos, piemēram, eIDAS Regulā (ES) 910/2014) 61 un vienreizējas iesniegšanas princips (14. pants Regulā (ES) 2018/1724 par vienotas digitālās vārtejas izveidi). Jaunajā digitālajā stratēģijā Komisija aicina pastiprināt ES valstu valdību sadarbspējas stratēģiju 62 . Turklāt tā aicina pārskatīt eIDAS regulu, lai uzlabotu tās efektivitāti, nodrošinātu, ka tās sniegtās priekšrocības var izmantot arī privātais sektors, un veicinātu uzticamu digitālo identitāti visiem eiropiešiem.

Īstenojot vienoto digitālo vārteju 63 , no 2020. gada 12. decembra portāls “Tava Eiropa” nodrošinās piekļuvi visaptverošai informācijai par darbību vienotajā tirgū. Portāls arī novirzīs lietotājus pie visatbilstošākā palīdzības dienesta. Vārtejā arī paredzēts digitalizēt 21 bieži izmantotu administratīvo procedūru, nodrošināt pilnīgu pārrobežu piekļuvi visām tiešsaistes procedūrām un līdz 2023. gada decembrim īstenot vienreizējas iesniegšanas pārrobežu sistēmu.

Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS), kas pieejama kopš 2017. gada, sasaista dalībvalstu un EEZ valstu uzņēmējdarbības reģistrus, un uzņēmumi un uzņēmēji e-tiesiskuma portālā daudzvalodu un lietotājam ērtā veidā var meklēt un iegūt bezmaksas informāciju par ES sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 64 .

Vairāki priekšlikumi šo jautājumu risināšanai ir iekļauti arī priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Piemēram, programmas “Digitālā Eiropa” darbību mērķis būs veicināt e-pārvaldes risinājumu ieviešanu un sadarbspēju. Preču tiesību aktu kopums 65 paplašina ES produktu informācijas punktu pilnvaras, lai sniegtu uzņēmumiem labāku un ātrāku informāciju par noteikumiem, kas attiecas uz to precēm.

Nepietiekama koordinācija starp Komisiju un valstu pārvaldes iestādēm un valstu pārvaldes iestāžu starpā

Šī īpašā situācija ir būtisks faktors, kas kavē efektīvu izpildi, uzticēšanos un godīgu konkurenci vienotajā tirgū. Uzņēmumiem vai profesionāļiem, kas vēlas likumīgi attīstīt savu darbību citā dalībvalstī, par labu nāktu efektīvāka un lietderīgāka koordinācija.

Šis jautājums ir īpaši svarīgs ražojumu tirgus uzraudzības jomā, kur tirgus uzraudzības iestāžu atšķirīgie viedokļi tiek uzskatīti par šķērsli pārrobežu darbībai. Drošāks vienotais tirgus un labāki konkurences apstākļi uzņēmumiem tiks panākti, pastiprinot koordināciju un šim nolūkam kompetentajām tirgus uzraudzības iestādēm izveidojot raitas savstarpējās palīdzības sadarbības mehānismu.

Arī pakalpojumu jomā valsts iestāžu nepietiekamas vai neefektīvas savstarpējās sadarbības dēļ pakalpojumu sniedzējiem bieži tiek piemērots ierobežojošs regulējums un procedūras. Tā kā informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm ir ierobežota, valstu procedūrās bieži netiek ņemtas vērā prasības, kuras pakalpojumu sniedzēji jau ir izpildījuši savā piederības dalībvalstī. Tas notiek, neraugoties uz Līgumā un sekundārajos tiesību aktos (piemēram, Pakalpojumu direktīvā) noteiktajiem, spēkā esošajiem valstu iestāžu pienākumiem piemērot savstarpējās atzīšanas principu. Tā rezultātā var rasties nevajadzīga kontroļu dublēšanās un sarežģījumi pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm.

ES ir izstrādājusi administratīvās sadarbības instrumentus, piemēram, iekšējā tirgus informācijas rīku, kas ļauj drošā vidē starp pārvaldes iestādēm pārsūtīt informāciju par konkrētām situācijām. Šis rīks pašlaik ir piemērojams 14 dažādās jomās, un tas tiek pastāvīgi paplašināts un uzlabots. Dalībvalstīm tas ir regulāri un pilnībā jāizmanto.

Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (2017/2394), kas ir spēkā kopš 2020. gada 17. janvāra, nodrošina valstu iestādēm plašākas izpildes pilnvaras un satvaru sadarbībai savā starpā un ar Komisiju 66 .

Šā pamatcēloņa novēršana jomās, kurās nav īpašas vai pietiekamas sadarbības, ir svarīgs aspekts paziņojumā “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei”. Īpaši tas atgādina, cik svarīgi ir izveidot ES produktu atbilstības tīklu, lai uzlabotu sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm saskaņotajā nepārtikas nozarē 67 .

Nepietiekams personāls vai zināšanas valsts, reģiona vai vietējā līmenī

Nepietiekamas administratīvās jaudas, kas atvēlētas vienotā tirgus noteikumu īstenošanai, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, neļauj izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Tas mazina sabiedrības uzticēšanos vienotajam tirgum un uzņēmumu godīgu konkurenci. Vairākām dalībvalstīm atkārtoti norādīts Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos – šis pamatcēlonis ir būtisks, ja uzņēmumi vai profesionāļi vēlas paplašināt uzņēmējdarbību savā valstī vai citā dalībvalstī (tostarp publiskā iepirkuma jomā).

Komisija ir izveidojusi visaptverošu sistēmu, kas paredzēta, lai palīdzētu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, jo īpaši – lai uzlabotu to administratīvās jaudas. Turklāt Komisija iepirkuma speciālistu profesionalizāciju turpina atbalstīt ar dažādām programmām, piemēram, ar apmācību par politiku, kas labvēlīga MVU centralizēto iepirkumu struktūrās.

Komisijas priekšlikumā par vienotā tirgus programmu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ir ierosināts par prioritāti noteikt valsts pārvaldes iestāžu un patērētāju apvienību jaudu veidošanu, lai palīdzētu tām pilnveidot izpildes pasākumus. Turklāt paziņojumā “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” ir ierosinātas jaunas darbības, jo īpaši valstu tiesībaizsardzības koordinatoru sadarbības tīkla izveide vienotā tirgus jomā vai par vienotā tirgus tiesību aktu izpildi atbildīgo praktizējošo juristu apmācības pastiprināšana.

4. Vispārējā komercvide un patēriņa vide dalībvalstīs

Daudzi šajā paziņojumā minētie šķēršļi bieži vien ir kopīgi vietējiem patērētājiem un uzņēmumiem un tiem, kas darbojas pāri robežām. Tie izriet no cēloņiem, kuriem nav īpašu pārrobežu elementu, bet kuri ir saistīti ar vispārējo komercvidi un patēriņu vidi. Tie var būt jautājumi par būvniecības atļaujām (piemēram, telesakaru infrastruktūras jomā), prasības attiecībā uz konkrētu darbību vai profesiju ienākšanu un praktizēšanu, par elektroenerģijas piegādi, komercstrīdu atrisināšanu tiesā un ārpus tās un nodokļu maksāšanu. Pasaules Bankas analīze “Doing Business Survey” 68 atspoguļo šo realitāti: dalībvalstis var ierindoties starp labākajām “pārrobežu tirdzniecības” jomā, bet to rādītāji var būt zemi saistībā ar citiem uzņēmējdarbības traucēkļiem.

Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2019. gadā attiecās uz visproblemātiskākā regulatīvā un administratīvā sloga novēršanu, trūkumiem valsts pārvaldē un komercvidē un prognozējama tiesiskā regulējuma trūkumu 16 dalībvalstīs. Pusgada analīzē arī uzsvērta nepieciešamība uzlabot pārvaldības un iestāžu kvalitāti un tiesu sistēmu un valsts pārvaldes efektivitāti. Tāpat, un kā minēts iepriekš, Komisijas ziņojumā par vienotā tirgus darbības rezultātiem ir minēti vairāki ierobežotības rādītāji vairākās ekonomiski nozīmīgās jomās, piemēram, reglamentētajās profesijās un mazumtirdzniecības pakalpojumos.

Komisija ir arī ieviesusi instrumentus, kas liedz pieņemt nevajadzīgi ierobežojošus valsts noteikumus. Nesens piemērs ir Samērīguma novērtēšanas direktīva, kas dalībvalstīm jātransponē līdz 2020. gada 30. jūlijam. Direktīvā būs noteikts, ka dalībvalstīm iepriekš jāizvērtē, vai jaunie vai grozošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo piekļuvi darbībai reglamentētajās profesijās vai darbošanos tajās, ir samērīgi.

Ar prasmēm saistītiem politikas virzieniem arī ir nozīme komercvides uzlabošanā – gan attiecībā uz prasmju pielāgošanu uzņēmumu vajadzībām, gan attiecībā uz prasmju apzināšanu un to pamanāmības un pārredzamības uzlabošanu pāri robežām. Gaidāmajā atjauninātajā prasmju programmā Eiropai tiks ierosinātas vairākas ar šiem mērķiem saistītas darbības. Turklāt gaidāmajā Eiropas migrācijas un patvēruma paktā tiks precizēta pieeja likumīgas migrācijas pārvaldībai, kas ES palīdzēs labāk piesaistīt ES darba tirgum vajadzīgās prasmes un talantus. Prioritāte joprojām būs atsākt un ātri pabeigt sarunas par Zilās kartes direktīvu, lai piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus.

MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai pievēršas vajadzībai ar īpašām iniciatīvām uzlabot valstu iekšējo vidi, izmantojot īpašas iniciatīvas. To vidū minama pastiprināta sadarbība ar dalībvalstīm principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” īstenošanā un MVU sūtņu tīkla stiprināšana, kā arī valstu vienoto kontaktpunktu pilnīgums un efektivitāte, kas palīdzēs vēl vairāk atbalstīt MVU, kuri vēlas darboties pārrobežu mērogā.

5. Pamatcēloņi, kas nav saistīti ar administratīvo politiku

Pamatā esošo šķēršļu pamatcēloņi ne vienmēr ir tieši saistīti ar valsts vai ES administratīvo politiku. Tirgi dažādās dalībvalstīs pastāv plašākā kultūras kontekstā. Dažādās patērētāju vēlmes vai valodas visā ES padara pārrobežu darbības sarežģītākas. Privātpersonu komerciālā izvēle vai loģistikas jautājumi var izskaidrot dažas grūtības, par kurām ziņojuši uzņēmumi, piemēram, komerciespēju izmantošanas lieguma gadījumā vai mazumtirdzniecības uzņēmumiem noteiktu teritoriālu piegādes ierobežojumu gadījumā. Šajā sakarā Komisijas e-komercijas nozares apsekojuma (2017. gada 10. maijs) rezultāti liecina, ka vairāk nekā 11 % mazumtirgotāju ziņo, ka piegādātāji nosaka līgumiskus ierobežojumus pārrobežu tirdzniecībai.

Nozīme var būt arī vispārējiem makroekonomiskajiem un mikroekonomiskajiem apstākļiem. Turklāt ģeogrāfiskie un infrastrukturālie apstākļi var radīt šķēršļus piekļuvei tirgum, piemēram, ilgāks transportēšanas laiks un lielāks attālums vai dabiski šķēršļi ienākšanai.

Tas, ka šie pamatcēloņi nerodas tieši no administratīvās politikas, nenozīmē, ka ES nevar iesaistīties dažu šo pamatcēloņu novēršanā. Tas cita starpā attiecas uz šķēršļiem, kuru pamatcēlonis ir privātpersonu komerciālā izvēle, jo šie šķēršļi, ja to pamatā nav objektīvu iemeslu, var izraisīt mākslīgu vienotā tirgus sadali. Nesens piemērs tam, kā ES risina šos jautājumus, ir Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula 69 . Cits piemērs ir konkurences noteikumi. Pēc nozares apsekojuma 70 Komisija nesen vērsās pret dažiem uzņēmumiem, kuri noslēguši pret konkurenci vērstus nolīgumus, kas sadalīja vienoto tirgu.

Attiecībā uz teritoriālajiem piegādes ierobežojumiem papildus prasībai pilnībā ievērot konkurences tiesības Komisija pēc 2018. gada paziņojuma par mazumtirdzniecību 71 aicināja piegādātājus brīvprātīgi mainīt pieeju. Turklāt, pirms tiek apsvērti iespējamie turpmākie pasākumi, Komisija pašlaik izvērtē, cik plaši tiek izmantoti teritoriālie piegādes ierobežojumi, kādus ražojumus tas skar, kādus iemeslus piegādātāji varētu norādīt to izmantošanai, kā konkurence starp mazumtirgotājiem var ietekmēt teritoriālus piegādes ierobežojumus un kāda ir ekonomiskā ietekme dažādos piegādes ķēdes līmeņos un uz patērētājiem. Pamatojoties uz rezultātiem, Komisija apsvērs turpmākas politikas rīcības nepieciešamību.

Erasmus programma palīdz uzlabot studentu valodu zināšanas. Tāpat arī Eiropas strukturālie un investīciju fondi palīdz uzlabot infrastruktūru un mazināt ģeogrāfiskos šķēršļus dalībvalstīs. Tos papildinās citas ES programmas, jo īpaši ar 42,3 miljardiem EUR, kas saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu ierosināti jaunajai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmai.

III.Galvenās darbības

Šajā paziņojumā un šodien pieņemtajās jaunajās politikas iniciatīvās ir izklāstītas prioritārās darbības, kas kopīgi jāīsteno dalībvalstīm un Komisijai.

Komisija jo īpaši aicina dalībvalstis un Eiropas Parlamentu:

·ātri pieņemt visus ar vienoto tirgu un e-pārvaldi saistītos daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumus, kas paredz finansēt jaunus standartus, IT rīkus (piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI)), pilsoņu un uzņēmējdarbības pakalpojumus (piemēram, SOLVIT) vai izpratnes veicināšanas kampaņas, jo īpaši programmu “Digitālā Eiropa” un Vienotā tirgus programmu;

·ātri pieņemt vēl izskatīšanā esošos tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir novērst šajā paziņojumā konstatēto šķēršļu pamatcēloņus, jo īpaši prioritāros vēl nepieņemtos priekšlikumus, kas izklāstīti Komisijas 2020. gada darba programmā.

Turklāt tā aicina dalībvalstis:

·pildīt savus juridiskos pienākumus un uzņemties atbildību likvidēt to kompetencē esošos pamatcēloņus, piemēram, apgrūtinošu regulējumu un procedūras, un nodrošināt, ka to pašreizējā un turpmākā negatīvā ietekme uz vienoto tirgu atbilst ES tiesību aktiem un jebkurā gadījumā ir ierobežota;

·pastiprināt centienus panākt atbilstību vienotā tirgus tiesību aktiem, mazinot pastāvošos šķēršļus un izvairoties no jaunu šķēršļu radīšanas;

·piešķirt pietiekamus resursus tām pārvaldes iestādēm, kurām ir būtiska nozīme vienotā tirgus īstenošanā, piemēram, iestādēm, kas koordinē vienoto digitālo vārteju, tirgus uzraudzības iestādēm, konkurences iestādēm un par patērētāju aizsardzību atbildīgajām iestādēm, palīdzības dienestiem, piemēram, vienotajiem kontaktpunktiem, produktu informācijas punktiem vai SOLVIT centriem;

·nodrošināt vienas pieturas aģentūru efektīvu darbību, lai tās jo īpaši palīdzētu MVU un sniegtu saskaņotas atbildes par piemērojamiem noteikumiem un normām, kas tiem jāievēro, lai veiktu uzņēmējdarbību vienotajā tirgū (pārrobežu un iekšzemes līmenī), kā arī par ES piedāvātajām ieguldījumu iespējām/programmām.

No savas puses Komisija:

·šodien pieņem Ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei 72 , lai mazinātu šajā paziņojumā minētos šķēršļus, kuru pamatcēlonis ir nepietiekama ES tiesību aktu izpilde. Šajā sakarā tiks izveidota kopīga Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupa (SMET), kurā darbosies dalībvalstis un Komisija;

·izvērtēs vajadzību veikt turpmākus reglamentējošus pasākumus, lai mazinātu šķēršļus, kas ir atkarīgi no citiem pamatcēloņiem, kurus var novērst ES līmenī. Komisija par šīs analīzes rezultātiem ziņos nākamgad, arī tādēļ, lai varētu ņemt vērā to, kādu ietekmi radījusi Ilgtermiņa rīcības plāna vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei piemērošana pirmajā gadā;

·turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai novērstu valstu šķēršļu pamatcēloņus, arī profilakses kontekstā, piemēram, saskaņā ar Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu 73 un Samērīguma novērtēšanas direktīvu. Eiropas pusgads ir vēl viens svarīgs satvars, kas palīdzēs uzraudzīt un mazināt šajā paziņojumā apzinātos šķēršļu un traucēkļu pamatcēloņus;

·stiprinās REFIT programmu, arī piemērojot pieeju “viens pieņemts – viens atcelts” un pilnībā iesaistot ieinteresētās personas. Platforma “Fit for Future” izzinās, kā vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus un nodrošināt, ka tie spēj risināt turpmākās problēmas. Mērķis ir panākt, lai visi turpmākie tiesību akti Eiropas un valstu līmenī tiktu izstrādāti, ņemot vērā tiešos lietotājus, apzinot iespējamos šķēršļus un jau procesa sākumā tos mazinot, piemēram, izmantojot digitālos rīkus.

IV.Noslēgums

Ar šo paziņojumu un tam pievienotajiem ziņojumiem Komisija uz vienotā tirgus darbību raugās citā rakursā, proti, no tā lietotāju skatpunkta. Tas liecina, ka patlaban pastāv pārāk daudz šķēršļu, kas aizvien kavē vienotā tirgus darbību. Tas apgrūtina uzņēmumu un patērētāju darbības. Tāpat kā 1985. gadā, mums ir vajadzīga politiskā griba un apņēmība kopīgi strādāt un iesaistīties ES un dalībvalstu līmenī, lai mazinātu atlikušos šķēršļus, pievēršoties to attiecīgajiem pamatcēloņiem. Šodien pieņemtais iniciatīvu kopums – jauna Eiropas industriālā stratēģija, MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai, paziņojums “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” un šis paziņojums – ir pamats, uz kura varam atjaunot partnerību, kas nodrošinās, ka Eiropa spēj panākt izaugsmi, labklājību un stabilitāti iedzīvotājiem un uzņēmumiem gan savās mājās, gan pasaulē.

(1)

Komisijas dienestu darba dokuments Business Journey on the Single Market: Practical Obstacles and Barriers [Darījuma ceļš vietējā tirgū. Praktiskie traucēkļi un šķēršļi]; Komisijas Consumer conditions scoreboard: consumers at home in the single market - 2019 edition [Patērētāju apstākļu tablo: patērētāji savās mājās vienotajā tirgū, 2019. gada izdevums].

(2)

COM(2020)94, 10.3.2020.

(3)

COM(2020)102, 10.3.2020.

(4)

COM(2020)103, 10.3.2020.

(5)

https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2019/631745/EPRS_STU(2019)631745_EN.pdf

(6)

Komisijas dienestu darba dokuments Business Journey on the Single Market: Practical Obstacles and Barriers [Darījuma ceļš vietējā tirgū. Praktiskie traucēkļi un šķēršļi]; Komisijas Consumer conditions scoreboard: consumers at home in the single market - 2019 edition [Patērētāju apstākļu tablo: patērētāji savās mājās vienotajā tirgū, 2019. gada izdevums].

(7)

Eiropas politikas pētījumu centrs Hidden Treasures: Mapping Europe’s sources of competitive advantage in doing business [Apslēptie dārgumi. Eiropas saimnieciskās darbības konkurenciālo priekšrocību avotu kartēšana], 2019 (Ziņojums par apslēptajiem dārgumiem).

(8)

Eurochambres, Business survey – EU Internal Market: Barriers and Solutions, 2019

(9)

Eiropas politikas pētījumu centrs Hidden Treasures: Mapping Europe’s sources of competitive advantage in doing business [Apslēptie dārgumi. Eiropas saimnieciskās darbības konkurenciālo priekšrocību avotu kartēšana], 2019 (Ziņojums par apslēptajiem dārgumiem).

(10)

Eurochambres, Business survey – EU Internal Market: Barriers and Solutions, 2019.

(11)

Somijas Rūpniecības konfederācija.

(12)

Vienotā tirgus 2018. gada rezultātu apskats https://ec.europa.eu/internal_market/scoreboard/performance_by_governance_tool/solvit/index_en.htm.

(13)

Par šo problēmu sk. pie 1. pamatcēloņa.

(14)

Eurochambres, Business survey – EU Internal Market: Barriers and Solutions, 2019.

(15)

 2019 Single market performance report [2019. gada ziņojums par vienotā tirgus darbību], SWD(2019) 444 final.

(16)

Preces, kuras netiek saskaņotas ES tiesību aktos, kā tekstilizstrādājumi, apavi, bērnu kopšanas līdzekļi, juvelierizstrādājumi, galda piederumi, mēbeles.

(17)

Sk. 2. pamatcēloni.

(18)

Dutch Ministry of Economy, Dutch export agency, Doing Business in Europe, 2018

(19)

Par šo problēmu sk. pie 1. pamatcēloņa.

(20)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (Dokuments attiecas uz EEZ ).

(21)

Sk. 5. pamatcēloni.

(22)

Regula (ES) 2018/302 iekšējā tirgū novērš nepamatotu diskrimināciju tiešsaistes un bezsaistes tirdzniecībā klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai iedibinājuma vietas dēļ. Regula dod labumu “klientiem” – gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, kuri pērk preces vai pakalpojumus kā galalietotāji.

(23)

 Consumer Protection Cooperation Network sweep https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_20_156.

(24)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/flash-eurobarometer-study-intra-eu-communications.

(25)

Geobloķēšanas regula uz tādu saturu neattiecas.

(26)

“Rezultātu tablo par patērētāju apstākļiem", 2019. gada izdevums, Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts, 66. lpp.

(27)

Komisijas apsekojums “Europeans’ attitudes towards cyber security – Special Eurobarometer 499 29”, 2020. gada janvāris.

(28)

“Rezultātu tablo par patērētāju apstākļiem”, 2019. gada izdevums, Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts, 34. lpp.

(29)

Sk. 3. pamatcēloni.

(30)

Eiropas Komisija, Gada ziņojums par Eiropas MVU 2017./2018. gadā, 2018.

(31)

Dutch Ministry of Economy, Dutch export agency, Doing Business in Europe, 2018; Somijas Rūpniecības konfederācija.

(32)

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/0ed32649-fe8e-11e8-a96d-01aa75ed71a1.

(33)

Pēc 2016. gada KKUINB ietekmes novērtējuma ( https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/swd_2016_341_en.pdf.

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/0ed32649-fe8e-11e8-a96d-01aa75ed71a1

(34)

  https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/tax_survey.pdf . 

(35)

KPMG-GFK (2018), Study on tax compliance costs for SMEs. Eiropas Komisijas pasūtīts pētījums, Eiropas Komisijas konkurss Nr. EASME/COSME/2015/004.

(36)

Sk. 1. pamatcēloni.

(37)

Eurochambres, Business survey – EU Internal Market: Barriers and Solutions, 2019.

(38)

 Retailers' attitudes towards cross-border trade and consumer protection (main report) – 2018.

(39)

Retailers' attitudes towards cross-border trade and consumer protection (main report) – 2018.

(40)

“Rezultātu tablo par patērētāju apstākļiem", 2019. gada izdevums, Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts.

(41)

Dutch Ministry of Economy, Dutch export agency, Doing Business in Europe, 2018

(42)

Eurochambres, ‘Business survey – EU Internal Market: Barriers and Solutions’, 2019.

(43)

Eiropas politikas pētījumu centrs Hidden Treasures: Mapping Europe’s sources of competitive advantage in doing business [Apslēptie dārgumi. Eiropas saimnieciskās darbības konkurenciālo priekšrocību avotu kartēšana], 2019 (Ziņojums par apslēptajiem dārgumiem).

(44)

Direktīvas par platjoslas pakalpojumu izmaksu samazināšanu pārskate (sk. 2. šķērsli), balss izsaukuma savienojuma pabeigšanas tarifu tālāka saskaņošana gaidāmajā deleģētajā aktā (sk. 4. šķērsli), Digitālo pakalpojumu akts (sk. 4. šķērsli).

(45)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Komisijas 2020. gada darba programma – Savienība, kas cenšas panākt vairāk”, Brisele, 29.1.2020., COM(2020) 37 final.

(46)

Padomes Direktīva (ES) 2017/1852 (2017. gada 10. oktobris) par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (OV L 265, 14.10.2017., 1. lpp.).

(47)

Sk. par PVN reformu (par 9. šķērsli). 

(48)

Piemēram, Komisijas 2008. gada priekšlikums par Eiropas privātuzņēmuma statūtiem un 2012. gada priekšlikums par Eiropas nodibinājuma statūtiem pēcāk tika atsaukti, jo sarunas nekur nenoveda.

(49)

Jautājums par to, vai saskaņošana ir vai nav izsmeļoša, ir jāizvērtē ne tikai attiecībā uz jomu, bet arī attiecībā uz konkrētu jautājumu.

(50)

2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 43. punktā noteikts, ka dalībvalstīm, transponējot direktīvas valsts tiesību aktos un izvēloties pievienot elementus, kas nekādā veidā nav saistīti ar minētajiem Savienības tiesību aktiem, šādi papildu elementi būtu jāpadara identificējami ar transponēšanas aktu(-iem) vai saistītiem dokumentiem.

(51)

Sk. Komisijas 2018. gada 19. jūlija paziņojumu “ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība”.

(52)

Grupā būs dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās iestādes, Reģionu komiteja, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un ārējās ieinteresētās personas.

(53)

SWD (2017) 350. Labāka regulējuma pamatnostādnes.

(54)

ES MVU sūtnis nodrošina saikni starp MVU politikas veidošanu ES līmenī un valstu MVU sūtņiem/struktūrām, kas atbild par MVU politiku. Sūtnis vada valstu MVU sūtņu tīklu, kuri savukārt nodrošina, ka valstu uzņēmēju aprindas, valstu iestādes un ES sadarbojas MVU politikas jomā.

(55)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 (2019. gada 19. marts) par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(56)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ).

(57)

Direktīva (ES) 2019/1937 paredz augsta līmeņa aizsardzību pret represijām personām, kuras sniedz ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Šī direktīva stiprina valstu un ES tiesībaizsardzības iestāžu spēju atklāt, risināt un novērst pārkāpumus tādās svarīgās vienotā tirgus jomās kā publiskais iepirkums, finanšu pakalpojumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, ES finansiālās intereses un patērētāju aizsardzība.

(58)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1149 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Darba iestādi.

(59)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija” (COM(2017)134).

(60)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un tā digitālo pakalpojumu infrastruktūras pamatelementi un sadarbspējas risinājumi no ISA² programmas.

(61)

Tiek pārskatīta ar mērķi palielināt efektivitāti tirdzniecības vidē.

(62)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2020) 67 final).

(63)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ).

(64)

https://e-justice.europa.eu/content_business_registers_at_european_level-105-lv.do.

(65)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 (2019. gada 19. marts) par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ).

(66)

Tam vajadzētu palīdzēt palielināt patērētāju uzticēšanos, veicot pārrobežu pirkumus (7. šķērslis), vai uzlabot aizsardzību pret krāpšanu, kuras izcelsme ir citās ģeogrāfiskās vietās.

(67)

Saskaņā ar jauno 2019. gada tirgus uzraudzības regulu.

(68)

Pasaules Bankas grupa. “Doing Business 2020”.

(69)

Regulas mērķis ir risināt situācijas, kas aprakstītas iepriekš minētajā 6. šķērslī. Regula (ES) 2018/302 stājās spēkā 2018. gada 22. martā visās ES dalībvalstīs, un to sāka piemērot no 2018. gada 3. decembra.

(70)

Daži piemēri: četru plašpatēriņa elektronikas ražotāju (Asus, Denon & Marantz, Philips un Pioneer) prakse – Komisija piemēroja naudas sodu par tālākpārdošanas cenu uzturēšanu (RPM) attiecībā uz vairākām plašpatēriņa sadzīves elektronikas precēm un (Pioneer gadījumā) arī saistībā ar ierobežojumiem pārrobežu tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm; Komisija piemēroja naudas sodu ASV apģērbu ražotājam Guess par to, ka patērētājiem tiek piemēroti ierobežojumi pārrobežu tirdzniecībai (līgumiska ģeogrāfiskā bloķēšana), un par tālākpārdošanas cenu uzturēšanu; un trīs zīmolu īpašnieku un reklāmpreču tiesību licenciāru (Nike, Sanrio un NBC Universal) prakse – Komisija piemēroja naudassodu par licencēšanas un izplatīšanas nolīgumiem, kas ierobežo tādu reklāmpreču kā somu, rotaļlietu, skolas piederumu un apģērbu, sevišķi bērniem domāto, pārrobežu un tiešsaistes tirdzniecību.

(71)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare” (COM(2018) 219 final).

(72)

 COM(2020) 94,10.3.2020.

(73)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).