52018PC0302

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums

Kopš 2011. gada Vīzu informācijas sistēma (VIS) 1 ir bijusi tehnoloģisks risinājums, kas atvieglojis īstermiņa vīzu procedūru un palīdzējis vīzu, robežu, patvēruma un migrācijas amatpersonām ātri un efektīvi pārbaudīt nepieciešamo informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama vīza, lai ieceļotu ES teritorijā. VIS savieno dalībvalstu konsulātus visā pasaulē, kā arī visas ārējās robežas šķērsošanas vietas. Sistēma veic biometrisko datu (galvenokārt pirkstu nospiedumu) salīdzināšanu identifikācijas un pārbaudes vajadzībām.

Kā norādīts paziņojumā par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem 2 , ES kopējā vīzu politika 3 ir būtiska Šengenas acquis daļa. Vīzu politika ir — un tai būtu tādai jāpaliek — tūrisma un darījumdarbības veicināšanas instruments, kas vienlaikus novērš drošības riskus un neatbilstīgas migrācijas riskus ES. Vīzu pieteikumu apstrādes pamatprincipi nav pārskatīti kopš Vīzu kodeksa 4 stāšanās spēkā 2010. gadā un VIS — 2011. gadā, taču vīzu politikas darbības vide ir krasi mainījusies. Pēdējos gados piedzīvoto migrācijas un drošības problēmu dēļ politiskajās diskusijās vairs nerunā vispārīgi par telpu bez iekšējo robežu kontroles un konkrēti par vīzu politiku, bet gan pārvērtē līdzsvaru starp migrācijas un drošības apsvērumiem, ekonomiskiem apsvērumiem un ārējām attiecībām kopumā

Paziņojumā par Šengenas zonas saglabāšanu un stiprināšanu 5 Komisija jau ir norādījusi, ka telpā, kurā nepastāv iekšējo robežu kontrole, pārrobežu apdraudējums, kas skar sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, ir kopīgu interešu jautājums. Saistībā ar iekšējo robežu kontroles neesību tiek īstenoti pasākumi ārējo robežu, vīzu politikas, Šengenas Informācijas sistēmas, datu aizsardzības, policijas sadarbības, tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un narkotisko vielu apkarošanas politikas jomā.

Vienlaikus būtiski tehnoloģiski jaunievedumi sniedz jaunas iespējas, kas atvieglo vīzu pieteikumu apstrādi gan pieteikumu iesniedzējiem, gan konsulātiem. Tā kā VIS ir svarīgs komponents vīzu politikas pamatā esošajā satvarā, ar šo priekšlikumu papildina neseno priekšlikumu Vīzu kodeksa grozīšanai, ar kuru Komisija iepazīstināja 2018. gada 14. martā 6 . VIS ir neatņemama daļa Komisijas izstrādātajā pieejā robežu, migrācijas un drošības datu pārvaldības jautājumam. Tās mērķis ir nodrošināt, ka robežsargiem, tiesībaizsardzības amatpersonām, imigrācijas amatpersonām un tiesu iestādēm ir pieejama informācija, kas tām nepieciešama, lai labāk aizsargātu ES ārējās robežas, pārvaldītu migrāciju un uzlabotu visu iedzīvotāju iekšējo drošību. 2017. gada decembrī Komisija ierosināja noteikumus par ES informācijas sistēmu sadarbspēju 7 , kas tām ļautu sadarboties viedāk un efektīvāk.

2016. gadā ar Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) regulu 8 tika noteikts, ka IIS un VIS sistēma var būt pilnīgi sadarbspējīgas, lai ļautu pilnīgi pārskatīt trešo valstu valstspiederīgo iepriekšējos vīzu pieteikumus, pievienojot informāciju par to, kā tie izmantojuši savas vīzas. Ar priekšlikumu par ES robežu un vīzu informācijas sistēmu sadarbspējas satvara izveidošanu tiek grozīta VIS regula, lai izveidotu VIS kā daļu no vienotas platformas kopā ar IIS un ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), uz kuras pamata tiks izstrādāta sadarbspēja. Sadarbspējas priekšlikumā iekļautais vairāku identitāšu detektors atvieglos vairāku identitāšu atklāšanu un cīņu pret identitātes viltošanu. Detektors automātiski informēs vīzu iestādi, kas apstrādā pieteikumu, ja būs zināmas vairākas pieteikuma iesniedzēja identitātes, un iestāde varēs attiecīgi rīkoties. Tiklīdz jaunās informācijas sistēmas būs sākušas darbu un būs nodrošināta to sadarbspēja, ievērojami palielināsies vīzu apstrādes amatpersonu iespējas ātri pārbaudīt pieteikuma iesniedzēju biogrāfiju. Eiropas meklēšanas portāls (EMP) ļaus vienā meklēšanas reizē saņemt rezultātus no dažādām sistēmām. Tas palīdzēs uzlabot drošību telpā bez iekšējo robežu kontroles. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāgroza tiesību akti par vīzu pieteikumu apstrādi. Grozījumos īpaši jāietver vīzu iestāžu pienākums automātiski veikt vaicājumu vairāku identitāšu detektorā, kā arī citās datubāzēs, kad tiek izvērtēti drošības un migrācijas aspekti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas piesakās īstermiņa vīzām.

ES līmenī tika konstatēts informācijas trūkums par dokumentiem, uz kuru pamata trešo valstu valstspiederīgie drīkst uzturēties Šengenas zonā ilgāk nekā 90/180 dienas: ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās atļaujām un Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujām (Augsta līmeņa ekspertu grupas informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos 9 galīgais ziņojums, 2017. gada maijs 10 ). Padome 11 aicināja Komisiju veikt priekšizpēti par tāda centrāla ES repozitorija izveidi, kurā būtu informācija par ilgtermiņa vīzām, Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujām un uzturēšanās atļaujām. Pētījums 12 tika pabeigts 2017. gada septembrī, un tajā tika secināts, ka vislabāk realizējamais risinājums IT drošības, ieviešanas vienkāršības un rentabilitātes ziņā būtu izveidot repozitoriju kā daļu no VIS. Tika veikts papildinošs pētījums par to, vai būtu nepieciešami un proporcionāli paplašināt VIS, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem 13 .

2016. gada aprīlī tika sākts darbs sadarbspējas jomā, lai radītu spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas, un papildus tam 2016. gadā tika veikts arī VIS vispārējs novērtējums 14 . Novērtējumā konkrēti tika aplūkota sistēmas piemērotība tās mērķim, efektivitāte, lietderība un ES pievienotā vērtība. Tajā tika konstatēts, ka VIS atbilst tās mērķiem un funkcijām un joprojām ir viena no progresīvākajām šāda veida sistēmām, tomēr jaunas problēmas vīzu, robežu un migrācijas pārvaldības jomā nozīmē, ka ir nepieciešama sistēmas turpmāka pilnveide konkrētās jomās.

2018. gada 17. aprīlī Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu 15 par drošības uzlabošanu attiecībā uz uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie. Ņemot vērā priekšlikumu, šādas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas nav jāiekļauj VIS.

·Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

VIS tika izveidota ar Lēmumu 2004/512/EK, un tās mērķis, darbības virzieni un atbildība par VIS ir noteikti Regulā (EK) Nr. 767/2008 (VIS regulā). 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 810/2009 (Vīzu kodekss) ir paredzēti noteikumi, kā VIS reģistrē biometriskus identifikatorus. Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumā 2008/633/TI ir ietverti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols var iegūt piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

Šis priekšlikums neskar Direktīvu 2004/38/EK 16 . Ar priekšlikumu nekādi negroza Direktīvu 2004/38/EK.

·Priekšlikuma mērķi

Šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi atbilst Līgumos ietvertajiem mērķiem — uzlabot drošību ES un uz tās robežām, atvieglot leģitīmu ceļotāju tiesības šķērsot ārējo robežu, brīvi pārvietoties un uzturēties telpā bez iekšējo robežu kontroles, kā arī atvieglot Šengenas ārējo robežu pārvaldību. Šie mērķi ir sīkāk izklāstīti Eiropas programmā migrācijas jomā un turpmākajos paziņojumos, tostarp paziņojumā par Šengenas zonas saglabāšanu un stiprināšanu 17 , Eiropas Drošības programmā 18 , Komisijas progresa ziņojumos par virzību uz efektīvu un patiesu drošības savienību un Paziņojumā par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem 19 .

Šā priekšlikuma konkrētie mērķi ir šādi:

(1)atvieglot vīzu pieteikumu procedūru;

(2)atvieglot un stiprināt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās un dalībvalstu teritorijā;

(3)uzlabot Šengenas zonas iekšējo drošību, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētāji.

Ir izvirzīti arī vairāki papildmērķi:

(4)atvieglot trešo valstu valstspiederīgo identitātes pārbaudes, ko dalībvalsts teritorijā veic migrācijas un tiesībaizsardzības iestādes;

(5)atvieglot bezvēsts pazudušu personu identifikāciju;

(6)palīdzēt identificēt un atgriezt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā;

(7)palīdzēt tiesībaizsardzības iestādēm piekļūt datiem par personām, kas iesniegušas pieteikumu īstermiņa vīzu saņemšanai, un šo vīzu turētājiem (kas jau ir iespējams saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem) un nodrošināt šādu piekļuvi arī datiem par ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētājiem, kad tas vajadzīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu smagus noziegumus un terorismu vai sauktu pie atbildības par tiem, vienlaikus nodrošinot augstus datu aizsardzības un privātuma standartus;

(8)apkopot statistiku, lai palīdzētu izstrādāt Eiropas Savienības migrācijas politiku, pamatojoties uz gūtajām atziņām.

2.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

2016. gadā par VIS veica REFIT novērtējumu 20 , kura rezultātā tika pausti vairāki ieteikumi sistēmas darbības uzlabošanai. Minētie ieteikumi bija šā priekšlikuma pamatā.

VIS novērtējums kopumā pierādīja, ka sistēma efektīvi sasniedz tai izvirzītos mērķus. Tomēr tajā bija norādīts, ka ir jāturpina VIS izstrāde, lai labāk reaģētu uz jaunām vīzu, robežu un drošības politikas problēmām. To varētu paveikt, savstarpēji savienojot pašreizējās un topošās IT sistēmas un izpētot iespējas, kā VIS reģistrēt informāciju par ilgtermiņa vīzām, tostarp biometriskos datus. Novērtējumā arī tika norādīts, ka ir vajadzība veikt uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz datu kvalitātes un statistikas veidošanas uzraudzību.

Lielākā daļa novērtējumā identificēto problēmu būtībā bija tehniskas un paredzētas sistēmas turpmākai saskaņošanai ar jaunajiem leģislatīvo aktu priekšlikumiem šajā jomā. Tās galvenokārt attiecas uz

1) datu kvalitātes uzlabošanu;

2) VIS pasta funkcionalitātes integrēšanu VIS;

3) konsultāciju nolūkos sniegtas piekļuves un pārstāvības funkciju centralizēšanu;

4) atbalsta sniegšanu sejas attēla atpazīšanai vai latentu pirkstu nospiedumu izmantošanai, kā arī

5) tāda ziņošanas un statistikas mehānisma izveidi, kura pamatā ir VIS dati.

No 2016. gada oktobra līdz 2017. gada jūlijam eu-LISA veica pētījumu par visām plānotajām tehniskās ietekmes izpausmēm, kas iegūtas VIS novērtējumā. Tādēļ nebija vajadzības sīki izvērtēt šo tehnisko uzlabojumu ietekmi.

Tomēr saistībā ar vairākām novērtējumā identificētām problēmām bija jāveic ne tikai tehniska analīze, bet arī papildu analīze par iespējamiem risinājumiem, lai novērstu turpmāk minētās problēmas un to ietekmi:

·grūtības pabeigt procedūras, lai neatbilstīgos migrantus atgrieztu izcelsmes valstīs, ja tiem nav ceļošanas dokumentu;

·gadījumos, kad tiek iesniegts vīzas pieteikums, — neatbilstīgas migrācijas un vīzu krāpniecības riski, jo īpaši cilvēku tirdzniecība un citi ļaunprātīgas izmantošanas veidi, kuros iesaistīti bērni līdz 12 gadu vecumam;

·robežu vai migrācijas iestāžu grūtības pārbaudīt ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, kā arī šo dokumentu turētājus;

·informācijas trūkums neatbilstīgas migrācijas un drošības risku pārbaudēs, kad tiek apstrādāti vīzu pieteikumi.

·nepieciešamība izvērtēt iespēju nodrošināt, ka vīzas pieteikuma apstrādes procesā automātiski var piekļūt konsultāciju nolūkos citām datubāzēm drošības un robežu jomā. Būtu jāņem vērā notikumu attīstība pēc ES robežu pārvaldības un drošības informācijas sistēmu 2016. gada novērtējuma, kā arī jānodrošina atbilstība nesen pieņemtajiem Komisijas priekšlikumiem (IIS) un ierosinātajiem jaunajiem risinājumiem un sistēmām (pārstrādātajam Eurodac priekšlikumam, ETIAS, ECRIS-TCN sadarbspējai).

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pievienotā ietekmes novērtējuma 2. pielikumā ir sīki aprakstīts, kā notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Komisija pasūtīja trīs neatkarīgus pētījumus: vienu, kur tika veikta priekšizpēte un izvērtēta vajadzība un proporcionalitāte attiecībā uz iespēju samazināt vecumu, no kura bērniem vīzu procedūrā ņem pirkstu nospiedumus, un attiecībā uz vīzas pieteikuma iesniedzēju ceļošanas dokumenta kopijas uzglabāšanu VIS; divus, kuros tika veikta priekšizpēte un izvērtēta vajadzība un proporcionalitāte attiecībā uz VIS paplašināšanu, lai ietvertu tajā datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem (t. i., uzturēšanās atļaujām un Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujām). Šie pētījumi ietvēra arī mērķtiecīgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp valstu iestādēm, kam ir piekļuve, lai ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu VIS datus, valstu iestādēm, kas atbildīgas par migrāciju un atgriešanu, bērnu aizsardzības iestādēm, policiju un cilvēku tirdzniecības apkarošanas iestādēm, par konsulārajiem sakariem atbildīgajām iestādēm, kā arī valstu iestādēm, kas atbildīgas par pārbaudēm ārējās robežas šķērsošanas vietās. Notika apspriešanās arī ar dažādām ES nepiederošām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas bērnu tiesību jomā.

2017.–2018. gadā Komisija īstenoja divas atklātas sabiedriskās apspriešanas — pirmo no 2017. gada 17. augusta līdz 2017. gada 9. novembrim par iespēju samazināt vecumu, no kura bērniem vīzu procedūrā ņem pirkstu nospiedumus, otro — no 2017. gada 17. novembra līdz 2018. gada 9. decembrim par VIS paplašināšanu, lai iekļautu tajā datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs 2017. gada 9. novembrī sniedza viedokli attiecībā uz iespēju samazināt vecumu, no kura bērniem vīzu procedūrā ņem pirkstu nospiedumus, bet 2018. gada 9. februārī — attiecībā uz VIS paplašināšanu, lai iekļautu tajā datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem.

EDAU un ES Pamattiesību aģentūra mērķtiecīgās intervijās, kas, izstrādājot ietekmes novērtējumu, tika veiktas kā daļa no apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ir snieguši viedokļus par dažādiem priekšlikuma aspektiem.

·Ietekmes novērtējums

2018. gadā tika veikts ietekmes novērtējums 21 , kurā uzmanība tika pievērsta problēmām, kas jāizvērtē sīkāk, lai izstrādātu šo priekšlikumu. Tā pamatā bija trīs neatkarīgi pētījumi, kurus bija pasūtījusi Komisija un kuri tika veikti 2017. un 2018. gadā. Tika ņemti vērā arī konstatējumi, kas iekļauti eu-LISA 2016. gada novembrī un 2017. gada februārī veiktajā pētījumā par visu iespējamo VIS attīstības virzienu tehnisko īstenojamību, kā arī priekšizpētē par integrētu robežu pārvaldību attiecībā uz personām, kas nav reģistrētas IIS (ETIAS pētījums).

Ietekmes novērtējumā tika aplūkoti alternatīvi risinājumi par šādiem jautājumiem:

·iekļaut VIS digitālu ceļošanas dokumenta kopiju (centralizēti vai decentralizēti) — izskatīti divi apakšrisinājumi: glabāt tikai biogrāfijas datu lapu vai glabāt visas pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumenta izmantotās lapas;

·samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, — izskatīti divi apakšrisinājumi: samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, līdz sešiem gadiem vai samazināt vecumu, no kura ņem pirkstu nospiedumus, lai ietvertu jebkuru vecumu;

·iekļaut VIS datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem, paredzot neleģislatīvus risinājumus turpmākai ilgtermiņa un uzturēšanās dokumentu harmonizēšanai un drošības uzlabošanai; izveidot starpsavienojumu starp valstu datubāzēm, kas ļautu visām dalībvalstīm veikt meklējumus citu valstu attiecīgajās datubāzēs; integrēt dokumentus VIS ar datiem par noraidītajiem pieteikumiem vai bez tiem;

·nodrošināt pieejamajās datubāzēs automatizētas pārbaudes attiecībā uz migrāciju un drošību.

Šis priekšlikums atbilst ietekmes novērtējuma vēlamajiem risinājumiem attiecībā uz pirmo (ceļošanas dokumenta biogrāfisko datu lapas kopijas glabāšana), otro (vecuma, no kura ņem pirkstu nospiedumus, samazināšanu līdz sešiem gadiem) un ceturto no minētajiem pasākumiem. Saistībā ar ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās dokumentu iekļaušanu VIS šajā priekšlikumā nav ietverta informācija par ES pilsoņu ģimenes locekļiem izdotajiem uzturēšanās dokumentiem, kas dod tiesības uz brīvu pārvietošanos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo šo trešo valstu valstspiederīgo tiesības izriet no to ģimenes saitēm ar ES pilsoni. Turklāt Komisijas 2018. gada 17. aprīļa priekšlikumā tika pastiprināta šādu Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju drošība.

Regulējuma kontroles padome pārskatīja ietekmes novērtējuma projektu un 2018. gada 23. aprīlī sniedza pozitīvu atzinumu.

3.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Ierosināto darbību kopsavilkums

VIS mērķis, funkcionalitāte un atbildība ir jānosaka sīkāk, lai ņemtu vērā sistēmas paplašināšanu, proti, datu par ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētājiem iekļaušanu. Arī VIS ir jāpaplašina, lai īstermiņa vīzu saņemšanas pieteikumu datu kategorijas ietvertu ceļošanas dokumentu kopiju uzglabāšanu, un tajā jāintegrē jauna funkcionalitāte, piemēram, ziņošanas un statistikas repozitorijs vai VIS pasts 22 . Tas nozīmē, ka jāgroza Vīzu kodeksa noteikumi par vīzu pieteikumu apstrādes procedūru. Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuve VIS ir noteikta Padomes Lēmumā 2008/633/TI. Šis lēmums, kas tika pieņemts pirms Lisabonas līguma, reglamentēja tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi kādreizējā Līguma par Eiropas Savienību tā dēvētā “trešā pīlāra” satvarā. Tā kā šobrīd spēkā esošajos Līgumos “trešais pīlārs” vairs neeksistē, Komisija uzskata, ka šis priekšlikums sniedz iespēju integrēt Lēmuma saturu VIS regulā. Tā kā VIS tiks paplašināta, lai ietvertu informāciju par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, nepieciešamā sistēmas turpmākā attīstīšana un operatīvā pārvaldība tiks uzticēta Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

Attiecīgi būs jāgroza Regula (EK) Nr. 810/2009 (Vīzu kodekss), Regula (EK) Nr. 767/2008, Regula (ES) 2017/2226 (IIS regula), Regula (ES) XX [Sadarbspējas regula] un Regula (ES) 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss).

Šā priekšlikuma galvenie mērķi ir apkopoti turpmāk.

Robežu un drošības jomā atlikušo informācijas trūkumu novēršana: ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās dokumentu iekļaušana VIS

Augsta līmeņa ekspertu grupas galīgajā ziņojumā 23 tika identificēts informācijas trūkums ES līmenī attiecībā uz dokumentiem, kuri trešo valstu valstspiederīgajiem ļauj uzturēties konkrētas ES dalībvalsts teritorijā ilgāk nekā 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā 24 . Pašlaik dati par šiem dokumentiem un to turētājiem netiek apkopoti un tos nav iespējams pārbaudīt nevienā no ES lielapjoma IT sistēmām robežu un drošības jomā (izņemot nelielā apmērā — SIS). Dalībvalstis uzskata, ka šo dokumentu pašreizējā pārvaldība var kavēt trešo valstu valstspiederīgo robežšķērsošanu un to vēlāku brīvu pārvietošanos telpā bez iekšējo robežu kontroles.

Trešo valstu valstspiederīgie, kas ierodas ES, lai te uzturētos ilgstoši, ir vienīgā trešo valstu valstspiederīgo kategorija, uz kuru neattiecas neviena ES lielapjoma IT sistēma (kā redzams turpmāk pievienotajā attēlā). Ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju iekļaušana VIS nodrošinās, ka informācija par šiem dokumentiem un to turētājiem tiek ietverta vienā no ES lielapjoma IT sistēmām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā dokumenti, kas tiek izdoti vai nu ar bezvīzu nosacījumu (dati jau ir ETIAS un IIS), vai tad, ja vīza ir nepieciešama (trešo valstu valstspiederīgiem, kuri ierodas, lai uzturētos īslaicīgi, un kuru dati jau ir VIS un IIS). Minētais ļaus dalībvalstu iestādēm, kas nav dokumenta izdevējiestādes, šo dokumentu un tā turētāju pārbaudīt uz dalībvalsts robežas vai tās teritorijā.

Atvieglojot sistemātisku un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, VIS palīdzēs uzlabot Šengenas zonas iekšējo drošību. Ja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju reģistra ierakstus iekļaus centralizētā sistēmā un darīs pieejamus visām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, katra dalībvalsts, pārbaudot dokumentu turētājus robežšķērsošanas vietās un dalībvalstu teritorijā, varēs precīzāk un objektīvāk novērtēt drošības risku, pamatojoties uz sistēmā iekļautajiem ierakstiem.

Turklāt šo dokumentu iekļaušana centralizētā sistēmā palīdzēs atklāt krāpšanas gadījumus, kas ir saistīti ar autentisku dokumentu iegūšanu, pamatojoties uz viltotiem izcelsmes dokumentiem.

Labākas un sistemātiskākas informācijas apmaiņas veicināšana dalībvalstu starpā arī mazinātu administratīvo slogu un ļautu pārvarēt valodas barjeru saziņā ar citu dalībvalsti, lai pārbaudītu trešās valsts valstspiederīgā uzrādīta dokumenta autentiskumu.

Pieņemot lēmumu par to, vai izdot vai pagarināt ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiks veiktas vairākas automatizētas pārbaudes, izmantojot sadarbspējas komponentus (ESP), lai konstatētu, vai ES vai Interpola datubāzē ir atrodami pierādījumi, ka persona varētu radīt apdraudējumu dalībvalsts drošībai. Dalībvalstij, kas izdod dokumentu, būs trāpījuma gadījumā jāveic turpmāka rīcība saskaņā ar spēkā esošajiem ES un valstu tiesību aktiem.

Vīzu apstrādes pārbaužu uzlabošana, izmantojot sadarbspēju

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem konsulātiem ir pienākums ceļotājus, uz kuriem attiecas vīzu prasība, pārbaudīt tikai Šengenas informācijas sistēmā, lai noteiktu, vai vīzas pieteikuma iesniedzējam piemērots ieceļošanas aizliegums. Pašlaik nav pienākums pārbaudīt vīzas pieteikuma iesniedzēju datu esību citās pieejamās ES datubāzēs (piem., Eurodac) vai Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē un datubāze par ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi 25 .

Pēc Eiropas meklēšanas portāla izveidošanas tas ļaus kompetentajām iestādēm, tostarp vīzu apstrādes iestādēm, veikt vienotu meklēšanu un saņemt rezultātus no visām sistēmām, kurām tās ir pilnvarotas piekļūt (tostarp Eurodac, IIS un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu par trešo valstu valstspiederīgajiem), tā vietā, lai meklējumus veiktu katrā sistēmā atsevišķi. Eiropas Meklēšanas portāls atvieglos drošības un neatbilstīgas migrācijas risku atklāšanu vīzu procedūrā, ļaujot vīzu amatpersonām ātri un efektīvi pārbaudīt vīzas pieteikuma iesniedzēju biogrāfiju.

Sadarbspējas priekšlikuma mērķis ir arī atvieglot vairāku identitāšu atklāšanu un novērst identitātes viltošanu. Ar šīs sadarbspējas iespējas palīdzību vīzu iestāde, kas apstrādā pieteikumu, tiks automātiski informēta, ja būs zināmas vairākas pieteikuma iesniedzēja identitātes, un iestāde varēs attiecīgi rīkoties.

Tā kā VIS ir daļa no tiesiskā regulējuma, ar ko izveido sadarbspēju, ir pavērušās tehniskas iespējas pilnvarotiem lietotājiem ātri, netraucēti un sistemātiski nodrošināt praktiskus sakarus starp dažādām datubāzēm. Tā kā vīzu iestādes varēs veikt automatizētas pārbaudes citās datubāzēs, izmantojot Eiropas Meklēšanas portālu, šī kļūst par pirmo reizi, kad praksē ir izmantots sadarbspējas regulējums.

Pārbaudot un izvērtējot pieteikuma iesniedzēju sniegto informāciju, VIS par katru vaicājumu automātiski veiks pieprasījumu katrā no minētajām sistēmām.

Vīzu apstrādē papildus automatizētiem citu datubāzu vaicājumiem tiks izmantoti arī konkrētie riska rādītāji. Rādītāji ietvers datu analītikas noteikumus, kā arī konkrētas dalībvalstu norādītas vērtības un statistiku, kas apkopota no citām attiecīgajām robežu pārvaldības un drošības datubāzēm. Šādi tiks uzlabota riska novērtēšana un būs iespējams piemērot datu analīzes metodi. Riska rādītāji neietvers personas datus, un to pamatā būs statistika un dalībvalstu sniegtā informācija par apdraudējumiem, pārmērīgi daudziem atteikumu vai atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem attiecībā uz noteiktām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām, kā arī riskiem sabiedrības veselībai.

Sistemātiskas drošības un migrācijas pārbaudes saistībā ar VIS datiem ir ieviestas, pamatojoties uz sadarbspējas satvara radītajām iespējām.

Bezvēsts pazudušu personu identifikācijas atvieglošana

Var rasties situācijas, kad personas ir jāidentificē pašu personu interesēs, jo tās ir pazudušas, nav atrodamas vai ir identificētas kā cilvēku tirdzniecības upuri. Sadarbspējas satvarā, ja to ļauj valstu tiesību akti, ir paredzēta iespēja policijas iestādei identificēt personu, izmantojot šīs personas biometriskos datus, kas iegūti identitātes pārbaudes laikā. Tomēr šāda piekļuve nebūtu pietiekami efektīva īpašos apstākļos, piemēram, iepriekš aprakstītajos gadījumos. Šim nolūkam tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpiešķir ātra piekļuve VIS datiem, lai ļautu ātri un uzticami identificēt personu un nebūtu jāievēro visi priekšnoteikumi un papildu aizsardzības pasākumi, kas noteikti tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvei.

Atlikušo īstermiņa vīzu apstrādes informācijas trūkumu novēršana: tāda vecuma samazināšana, no kura pieteikuma iesniedzējiem ņem pirkstu nospiedumus, un ceļošanas dokumentu kopiju uzglabāšana VIS atgriešanas procedūru atbalstam

·Tāda vecuma samazināšana no 12 līdz 6 gadiem, no kura bērniem pieteikuma iesniedzējiem ņem pirkstu nospiedumus.

Šis pasākums ļaus ierēdņiem pārbaudīt bērna identitāti vīzas pieteikuma procedūrā un ļaus veikt pārbaudes, kad tiek šķērsota ārējā robeža. Turklāt, ļaujot viennozīmīgi identificēt bērnus, pasākums nodrošinās bērniem labāku aizsardzību un palīdzēs cīņā pret cilvēku tirdzniecību un neatbilstīgu migrāciju, vienlaikus prioritāri ievērojot bērna intereses. Tiesību aktos tiek paredzēti papildu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka visā vīzu apstrādes procedūrā, kā arī vēlāk, izmantojot bērna datus, tiek ievērotas bērna intereses.

Tiks ņemti pirkstu nospiedumi ikvienai personai, kas piesakās vīzas saņemšanai un ir sešus un vairāk gadus veca, tādējādi tiks palielināta to pieteikuma iesniedzēju grupa, kuras piesakās īstermiņa vīzu saņemšanai, tai pievienojot 6–11 gadus vecu personu grupu.

Pieņemot Regulu (EK) Nr. 810/2009, tika atzīts, ka vēlākā posmā būs jārisina problēmas, kas saistītas ar 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu pietiekamu ticamību identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, jo īpaši tas, kā līdz ar vecumu mainās pirkstu nospiedumi. Tādēļ 2013. gadā Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) 26 veica pētījumu par to, vai automatizētā bērnu pirkstu nospiedumu atpazīšanā var sasniegt tādus pašus atpazīšanas rādītājus kā pieaugušo gadījumā. KPC pētījumā tika secināts, ka 6–12 gadus vecu bērnu pirkstu nospiedumus ir iespējams atpazīt pietiekami precīzi, ja pastāv zināmi nosacījumi. Viens no nosacījumiem, piemēram, paredz, ka jānodrošina, lai operatori tiktu atbilstīgi apmācīti augstas kvalitātes attēlu iegūšanā.

Citā pētījumā 27 tika apstiprināti šie konstatējumi un sniegts dziļāks ieskats novecošanas ietekmē uz pirkstu nospiedumu kvalitāti. Komisija veica papildu pētījumu 28 , kurā izvērtēja nepieciešamību un samērīgumu iespējai samazināt vecumu, no kura vīzu procedūrā bērniem ņem pirkstu nospiedumus. Šajā pētījumā tika secināts, ka, samazinot vecumu, no kura ņem pirkstu nospiedumus, varētu labāk sasniegt VIS mērķus, jo īpaši atvieglot identitātes viltošanas apkarošanu un racionalizēt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās. Tajā arī tika secināts, ka, samazinot vecumu, no kura ņem pirkstu nospiedumus, varētu radīt papildu ieguvumus, jo tiktu pastiprināta bērnu tiesību pārkāpumu novēršana un apkarošana, proti, dota iespēja identificēt/pārbaudīt identitāti trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kas ir atrasti dalībvalstu teritorijā situācijā, kurā to tiesības varētu būt vai ir tikušas pārkāptas (piem., bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, pazudušiem bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas lūdz patvērumu).

·Pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumenta biogrāfisko datu lapas kopijas uzglabāšana VIS, lai sniegtu atbalstu atgriešanas procedūrās

Ar priekšlikumu ievieš jaunu datu kategoriju, ko uzglabā VIS, kad tiek iesniegts vīzas pieteikums. Pašlaik dalībvalstis kopē pieteikuma iesniedzēju ceļošanas dokumentu. Tomēr ES nav noteikumu, ar ko paredzētu vienotus nosacījumus šīs informācijas glabāšanai vai apmaiņai dalībvalstu starpā. Ceļošanas dokumenta kopijas saglabāšana ļaus labāk pārbaudīt šos dokumentus un uzlabos atgriešanas procedūru efektivitāti. Izmantojot VIS šā pasākuma īstenošanai, tiktu sniegts atbalsts ES atgriešanas politikai.

Identificēšanas (un/vai verificēšanas, atrodoties teritorijā) un atgriešanās kompetentās iestādes, proti, migrācijas un atgriešanās iestādes, kam jau ir piekļuve, lai sistēmā veiktu meklējumus pēc trešās valsts valstspiederīgā pirkstu nospiedumiem, varētu izgūt šo kopiju, ievērojot stingrus piekļuves noteikumus.

Saskaņā ar VIS regulas 2. panta e) punktu viens no VIS mērķiem ir “ palīdzēt identificēt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā”. Regulas 31. panta 2. punkts ļauj dalībvalstīm ierobežotu minēto datu kopumu nodot vai darīt pieejamus trešai valstij, lai apliecinātu trešo valstu valstspiederīgo identitāti atgriešanās nolūkā 29 . Ar šo pasākumu VIS ir vēl vairāk uzlabota, lai palīdzētu identificēt un atgriezt neatbilstīgus migrantus 30 .

Citu VIS tehnisko komponentu uzlabošana

VIS pasta mehānisms datu piekļuvei konsultāciju nolūkos ir integrēts VIS, lai racionalizētu apmaiņu starp VIS centrālo sistēmu un valstu sistēmām. Centrālās sistēmas konfigurāciju pielāgo, lai labāk reaģētu uz nepieciešamību ātri un efektīvi nodrošināt pieejamību darbības pārtraukumu gadījumā (piem., rezerves sistēmas pārslēgšanu aktīvā konfigurācijā).

Lai uzlabotu VIS iekļauto datu kvalitāti, lietojumprogrammas līmenī ir iekļauti datu kvalitātes defektu rādītāji. Eu-LISA ir uzticēta VIS datu kvalitātes pārbaužu pārvaldība. Ir ietverta funkcionalitāte, kas nodrošina, ka VIS atsakās apstrādāt iepriekšējas konsultēšanās pieprasījumu, kamēr nav pienācīgi norādīta visa attiecīgā informācija. Tāpat ir iespējams nošķirt gadījumus, kad pirkstu nospiedumi nav nepieciešami juridisku iemeslu dēļ, no gadījumiem, kad tos sniegt nav iespējams. Lai risinātu problēmas saistībā ar biometrijas datu vākšanu, jo īpaši tās, kas ietekmē sejas attēlu kvalitāti, tiks paredzēti alternatīvi standarti, piemēram, tieša fotogrāfiju iegūšana (t. i., fotografējot personas seju klātienē). Iepriekšējas konsultēšanās, pārstāvības un vēlākas paziņošanas vajadzībām ir paredzēts nodrošināt centralizētu tehnisko risinājumu, kas ļautu dalībvalstīm pārvaldīt un aktualizēt savu informāciju saistībā ar šīm funkcijām.

·Juridiskais pamats

Šīs regulas galvenais juridiskais pamats ir šādi Līguma par Eiropas Savienības darbību panti: 16. panta 2. punkts, 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunkts, 78. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunkts, 79. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts, 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 88. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

Saskaņā ar LESD 77. panta 2. punkta attiecīgi a), b), d) un e) apakšpunktu Eiropas Parlaments un Padome var paredzēt pasākumus par kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku, par kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas, un par jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu, un par to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības. Tas ir ierosinātās regulas galvenais juridiskais pamats.

Saskaņā ar LESD 16. panta 2. punktu Savienībai ir pilnvaras paredzēt pasākumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Arī šis Līguma noteikums ir svarīgs priekšlikuma juridiskais pamats.

Priekšlikuma papildu mērķis ir, ievērojot stingrus nosacījumus, ļaut valstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolam piekļūt VIS datiem tiesībaizsardzības nolūkos. Tādēļ priekšlikums pamatojas attiecīgi arī uz LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šie abi juridiskie pamati paredz to pašu parasto likumdošanas procedūru, kas piemērojama saskaņā ar 77. panta 2. punktu.

Priekšlikumam ir papildu sekundāri mērķi, piemēram, dot ieguldījumu Dublinas un patvēruma pārbaudes procedūrā, proti, pasākumos, kas ir izstrādāti saskaņā ar LESD 78. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu; palīdzēt identificēt un atgriezt trešo valstu valstspiederīgos kā daļu no pasākumiem, kas izstrādāti saskaņā ar LESD 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un atbalstīt cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu un tās apkarošanu kā daļu no pasākumiem, kas izstrādāti saskaņā ar LESD 79. panta 2. punkta d) apakšpunktu, Šie papildu juridiskie pamati ir arī saderīgi ar galvenajiem.

·Subsidiaritātes princips

Ar LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu Savienība ir pilnvarota izstrādāt pasākumus “par kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku”. Priekšlikums nepārsniedz šo noteikumu paredzētās robežas. Mērķis ir turpināt pilnveidot un uzlabot noteikumus, kas attiecas uz tādu pieteikumu elektronisko apstrādi, kuros norādītais paredzētās uzturēšanās ilgums dalībvalstu teritorijā nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Dalībvalstis to nevar pietiekami labi sasniegt, rīkojoties atsevišķi, jo spēkā esošu Savienības tiesību aktu (VIS regulu) var grozīt vienīgi Savienība.

Pārvietošanās brīvībai telpā bez iekšējo robežu kontroles ir nepieciešams, lai drošības garantēšanai tiktu efektīvi pārvaldīta ārējā robeža. Tāpēc dalībvalstis ir vienojušās kopīgi risināt šīs problēmas, jo īpaši ar centralizētu ES sistēmu starpniecību apmainoties ar informāciju tieslietu un iekšlietu jomā. Tas apstiprināts dažādos secinājumos, kurus (jo īpaši kopš 2015. gada) pieņēmusi gan Eiropadome, gan Padome.

Nepastāvot iekšējo robežu kontrolei, ir jānodrošina pareiza ārējās robežas pārvaldība, kas nozīmē, ka katra dalībvalsts vai asociētā valsts kontrolē ārējo robežu pārējo vārdā. Neviena dalībvalsts viena pati nespēj tikt galā ar neatbilstīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību. Trešo valstu valstspiederīgie, kuri ieceļo telpā bez iekšējo robežu kontroles, var brīvi ceļot šajā telpā. Telpā bez iekšējām robežām kopīga rīcība, kas vēršas pret neatbilstīgo imigrāciju un starptautisko noziedzību un terorismu, tostarp atklājot identitātes viltošanu, būtu jāveic un to var sekmīgi īstenot tikai ES līmenī.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu Savienībai ir tiesības pieņemt pasākumus attiecībā uz personu pārbaudēm un dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību. Pašreizējie ES tiesību akti, kas reglamentē vīzu procedūru, ir jāgroza, lai ņemtu vērā tādu trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos, kuri piesakās īstermiņa vīzas saņemšanai, jo īpaši nesenos IIS noteikumus, ar kuriem atceļ spiedogu iespiešanu un ievieš ieceļošanas un izceļošanas ierakstus trešo valstu valstspiederīgajiem, kam atļauta īstermiņa uzturēšanās, tādējādi ļaujot dalībvalstu iestādēm izvērtēt, kā tiesiski izmantota iepriekšējā īslaicīgā uzturēšanās telpā bez iekšējo robežu kontroles.

Šengenas konvencijas 21. pants paredz, ka ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas savstarpēji atzīst kā dokumentus, kas to turētājiem ļauj brīvi pārvietoties Šengenas zonā 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā (t. i., līdzīgi īstermiņa vīzām), ja tās atbilst Regulas (ES) 2016/399 (Šengenas Robežu kodeksa) 6. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktam. Dažādos Padomes secinājumos 31 ir pausts aicinājums pieņemt jaunus pasākumus, lai aizpildītu robežu pārvaldības un tiesībaizsardzības informācijas trūkumus, kas ir saistīti ar ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētāju robežšķērsošanu — iespējams, izstrādājot šādiem datiem ES repozitoriju. Datu iekļaušana šajos dokumentos, lai datus varētu koplietot dalībvalstu starpā un turētāja dokumentus uz ārējās robežas vai ES dalībvalstu iekšienē varētu pārbaudīt dalībvalsts, kas nav dokumenta izdevēja dalībvalsts, un lai pārbaudītu, vai persona varētu radīt apdraudējumu kādai dalībvalstij, atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. pantā noteiktajiem mērķiem.

Tādējādi šo priekšlikuma mērķi dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt vienas pašas un to var labāk sasniegt Savienības līmenī.

·Proporcionalitātes princips

Kā izskaidrots šim priekšlikumam par pārskatīto regulu pievienotajā ietekmes novērtējumā, šajā priekšlikumā izvēlētie politikas risinājumi tiek uzskatīti par proporcionāliem. Tie nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikts, ka Savienības rīcība ir samērīga ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Šīs ES rīcības izvēlētajam veidam jārada iespēja sasniegt priekšlikuma mērķi un to īstenot pēc iespējas efektīvāk. Ar ierosināto iniciatīvu tiek papildus pilnveidoti noteikumi par ceļošanu bez robežām, lai nodrošinātu, ka kopīgi noteikumi pie ārējām robežām tiek piemēroti vienādi visās dalībvalstīs, kuras ir atcēlušas robežkontroli pie iekšējām robežām. Tā arī izstrādāta, pamatojoties uz instrumentu, kas paredz informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem Eiropas mērogā. Ar to kodificē un uzlabo tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi VIS informācijai par šīm trešās valsts valstspiederīgo kategorijām, un tas ir savlaicīgs, precīzs, drošs un izmaksu ziņā efektīvs veids, kā identificēt trešo valstu valstspiederīgos, kuri tiek turēti aizdomās par terorismu vai smagu noziegumu (vai ir tā upuri), un arī ļauj iestādēm konsultāciju nolūkos aplūkot to trešās valsts valstspiederīgo pieteikumu vēsturi, kuri tiek turēti aizdomās par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem (vai ir to upuri).

Priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā “integrētas datu aizsardzības" principus, un ir proporcionāls attiecībā uz tiesībām uz personas datu aizsardzību, jo tas neparedz vākt un glabāt vairāk datu un uz ilgāku laiku, nekā tas ir absolūti nepieciešams, lai sistēma varētu darboties un pildīt savus mērķus. Turklāt priekšlikums paredzēs un īstenos visus aizsardzības pasākumus un mehānismus, kas nepieciešami, lai efektīvi aizsargātu ceļotāju pamattiesības, jo īpaši to privāto dzīvi un personas datus.

Lai sistēma darbotos, nebūs vajadzīgi papildu procesi vai saskaņošana ES līmenī. Tādējādi paredzamais pasākums ir proporcionāls, jo tas ES mēroga rīcības ziņā nepārsniedz nepieciešamo, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Vēlamais risinājums ir proporcionāls arī izmaksu ziņā, ņemot vērā to, kāds ieguvums no sistēmas būs visām dalībvalstīm attiecībā uz kopīgās ārējās robežas pārvaldību un virzību uz kopīgu ES migrācijas politiku.

Tādējādi priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam.

·Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz pašreizējo centralizēto sistēmu, ar kuras palīdzību visas dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un kurai ir nepieciešama kopīga arhitektūra un darbības noteikumi. Turklāt tajā tiek paredzēti visām dalībvalstīm vienādi noteikumi par robežpārbaudēm pie ārējām robežām un par piekļuvi sistēmai, tostarp tiesībaizsardzības nolūkos. Tādējādi par juridisko instrumentu var izvēlēties vienīgi regulu.

·Pamattiesības

Ierosinātā regula ietekmē pamattiesības, jo īpaši tiesības uz cieņu (ES Pamattiesību hartas 1. pants); tiesības uz brīvību un drošību (Hartas 6. pants), privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (Hartas 7. pants), personas datu aizsardzību (Hartas 8. pants), patvēruma tiesības un neizraidīšanas principa aizsardzību (Hartas 18. un 19. pants), aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā (Hartas 19. pants), diskriminācijas aizliegumu (Hartas 21. pants), bērnu tiesības (Hartas 24. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību (Hartas 47. pants).

2008. gada VIS regula paredz stingrus noteikumus attiecībā uz piekļuvi VIS sistēmai un vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Tā arī paredz personu tiesības uz piekļuvi, labošanu, dzēšanu un tiesību aizsardzību (t. i., labošanu, dzēšanu un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas 32 izpratnē), jo īpaši tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā, kā arī apstrādes darbību uzraudzību, ko veic neatkarīgas publisku iestādes. Ar šo priekšlikumu ievieš papildu aizsardzības pasākumus, lai aptvertu VIS iekļauto jauno datu kategoriju, datu apstrādes un datu subjektu īpašās vajadzības. Tādējādi priekšlikums pilnīgi atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz personas datu aizsardzību, kā arī LESD 16. pantam, kas ikvienai personai garantē tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Pēc tehniskā pētījuma par VIS tehniskajiem grozījumiem, kuru 2016. gadā veica eu-LISA un kurš izrietēja no REFIT un ietekmes novērtējuma, šajā priekšlikumā tiek izmantots risinājums, kas paredz VIS paplašināšanu, lai ietvertu tajā datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, veiktu automatizētas pārbaudes ES un Interpola drošības datubāzēs un attiecīgā gadījumā — neatbilstīgas migrācijas pārbaudes un samazinātu vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, kā arī pieteikuma iesniedzēju ceļošanas dokumenta biogrāfisko datu lapas glabāšanu VIS. Pētījumā tika lēsts, ka tam būs nepieciešami EUR 182 miljoni. Paredzams, ka izstrādes stadija ilgs no 2021. gada līdz 2023. gadam, tādēļ nepieciešamos līdzekļus segs no nākamajā ES budžetā piešķirtās summas. Ja priekšlikums tiks pieņemts līdz nākamajai finanšu shēmai, nepieciešamos resursus (aplēstā summa — EUR 1,5 miljoni) finansēs no IDF Ārējo robežu un vīzu budžeta pozīcijas un summas tiks atskaitītas no 2021.–2023. gadam piešķirtajiem līdzekļiem. EUR 1,5 miljoni tiks izmantoti, lai sāktu sagatavošanās darbu, kas ļaus īstenot priekšlikumā izklāstītos pasākumus, piemēram, attiecībā uz īstenošanas aktu izstrādi un publiskā iepirkuma līgumu izsludināšanu. Ja politiskā vienošanās par šo priekšlikumu tiks panākta līdz 2019. gada martam (t. i., pašreizējā sasaukuma laikā), mērķis ir īstenot priekšlikumu līdz 2021. gada beigām.

Priekšlikumam nepieciešamie resursi (gan Robežu pārvaldības fondam, gan katrai no attiecīgajām aģentūrām) ir saderīgi ar Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai. Ar priekšlikuma īstenošanu saistītās izmaksas ir iedalītas šādi:

–EUR 105 miljoni eu-LISA (netiešā pārvaldība).

–EUR 45 miljoni dalībvalstīm, kurus piešķir valstu programmās (dalītā pārvaldība);

–EUR 2 miljoni Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (EBCGA) (netiešā pārvaldība);

–EUR 30 miljoni Eiropolam (netiešā pārvaldība).

Piemērotais izmaksu modelis ir izskaidrots ietekmes novērtējuma 3. pielikumā “Kas un kādā veidā tiek ietekmēts”, 2. pielikumā “Izmaksu un ieguvumu kopsavilkums” un 4. pielikumā “REFIT”, kā arī padziļinātāk analizēts ietekmes novērtējumam pievienotajā pētījumā “Feasibility and Implications of Lowering the Fingerprinting age for Children” (Iespējamība samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un šādas samazināšanas ietekme), pētījumā “Storing a scanned copy of the visa applicants' travel document in the Visa Information System” (Vīzas pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumenta skenētas kopijas glabāšana Vīzu informācijas sistēmā), pētījumā “Feasibility study to include in a repository documents for Long-Stay visas, Residence and Local Border Traffic Permits” (Priekšizpēte par to, lai repozitorijā iekļautu dokumentus par ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām) un pētījumā “Legal Analysis on the Necessity and Proportionality of Extending the Scope of the Visa Information System (VIS) to Include Data on Long Stay Visas and Residence Documents” (Juridiska analīze par nepieciešamību paplašināt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības jomu, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem, un šādas paplašināšanas proporcionalitāti).

5.PAPILDU INFORMĀCIJA

·Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija nodrošinās VIS funkcionēšanas uzraudzību un izvērtēs tās galvenos politikas mērķus. Četrus gadus pēc tam, kad būs sākta pārskatītās VIS regulas piemērošana, un pēc tam — ik pēc četriem gadiem Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs ziņojumu. Ziņojumā tiks izklāstīts vispārējs sistēmas funkcionēšanas novērtējums, tostarp tās tiešā un netiešā ietekme un praktiskā īstenošana pamattiesību jomā. Tajā būtu jāpārbauda sasniegtie rezultāti, tos salīdzinot ar mērķiem, jānovērtē četrās galvenajās problemātiskajās jomās panāktais progress un jānovērtē pamatojuma turpmākais derīgums un jebkāda ietekme uz turpmākiem risinājumiem. VIS īstenošanu izvērtē arī ar Šengenas izvērtēšanas mehānisma starpniecību saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 33 , neskarot Komisijas kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājas pienākumus (LES 17. panta 1. punkts).

·Valstu atšķirīgās nostājas

Priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz Šengenas acquis un lai pilnveidotu to ārējo robežu un vīzu jomā, jo tas attiecas uz ārējo robežu šķērsošanu un īstermiņa vīzu piešķiršanu.

Minētajam ir turpmāk minētās sekas attiecībā uz Līguma protokoliem un asociācijas nolīgumiem par Šengenas acquis pilnveidošanu.

Dānija. Saskaņā ar 1. un 2. pantu (22.) protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās tādu Padomes pasākumu pieņemšanā, kas paredzēti LESD Trešās daļas V sadaļā.

Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

Apvienotā Karaliste un Īrija. Saskaņā ar 4. un 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā un Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, un Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās ne Regulā (EK) Nr. 767/2008 (VIS regula), ne jebkurā citā no tiesiskajiem instrumentiem, ko parasti dēvē par “Šengenas acquis”, t.i., tiesiskajos instrumentos, ar kuriem tiek organizēta un atbalstīta kontroles atcelšana pie iekšējām robežām, un papildu pasākumos attiecībā uz kontroli pie ārējām robežām.

Šī regula pilnveido šo acquis, un tāpēc Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.

Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-482/08, Apvienotā Karaliste pret Padomi 34 , apstāklis, ka šajā regulā 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 88. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir minēti kā juridiskais pamats līdztekus LESD 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktam, neietekmē iepriekš minēto secinājumu, jo piekļuve tiesībaizsardzības nolūkos ir saistīta ar Vīzu informācijas sistēmas izveidi.

Islande un Norvēģija. Piemēro procedūras, kas noteiktas Asociācijas nolīgumā, kuru noslēgušas Padome, Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, jo šis priekšlikums pamatojas uz Šengenas acquis, kā paredzēts minētā nolīguma A pielikumā 35 .

Šveice. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 36 .

Lihtenšteina. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā Protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 37 .

Horvātija, Kipra, Bulgārija un Rumānija. Vīzu politika, tostarp VIS, ir daļa no Šengenas acquis, kas vēl nav piemērojams dalībvalstīm, kuras saskaņā ar to pievienošanās aktiem vēl pilnīgi nepiemēro šo acquis. Vienkāršots režīms personu kontrolei pie ārējām robežām tika ieviests saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 565/2014/ES 38 . Šis režīms ir izstrādāts, pamatojoties uz to, ka Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija vienpusēji atzīst konkrētus dokumentus, jo īpaši dalībvalstu izdotās Šengenas vīzas, piemērojot Šengenas acquis pilnā apmērā, kā līdzvērtīgas savām valsts vīzām attiecībā uz tranzītu caur to teritorijām vai iecerēto uzturēšanos to teritorijās uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908 Bulgārijai un Rumānijai tiek arī atļauts konsultāciju nolūkos — tikai lasīšanas režīmā — piekļūt VIS datiem bez tiesībām ievadīt, grozīt vai dzēst datus VIS, lai atvieglotu šo valstu vīzu pieteikuma procedūru un novērstu krāpšanu un Šengenas vīzu ļaunprātīgu izmantošanu, un dotu iespēju pārbaudīt vīzu derīgumu un autentiskumu, proti, salīdzināt tās ar VIS glabātajiem datiem; lai — attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir Šengenas vīza, — atvieglotu pārbaudes robežšķērsošanas vietās pie ārējām robežām un dalībvalstu teritorijā; lai atvieglotu tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem; lai atvieglotu šādu pieteikumu izskatīšanu un lai palielinātu iekšējās drošības līmeni dalībvalstu teritorijā, veicinot cīņu pret smago noziedzību un terorismu.

Tā kā šī regula ir minētā acquis pilnveidojums, jo tā paplašina piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos un informācijas apmaiņu, attiecinot to uz ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, ko šīs dalībvalstis arī atzīst par līdzvērtīgām to valsts vīzām attiecībā uz tranzītu vai paredzētu uzturēšanos to teritorijā, Bulgārijai un Rumānijai vajadzētu būt piekļuvei, lai konsultāciju nolūkos aplūkotu ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas tādiem pašiem mērķiem, kā noteikts Padomes Lēmumā (ES) 2017/1908.

2018/0152 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 16. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 39 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 40 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Vīzu informācijas sistēma (VIS) tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK 41 kā tehnoloģisks risinājums vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 42 noteica VIS mērķi, darbības virzienus un atbildību, kā arī nosacījumus un procedūras īstermiņa vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai atvieglotu īstermiņa vīzu pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu izskatīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 810/2009 43 tika paredzēti noteikumi, kā VIS reģistrē biometriskus identifikatorus. Padomes Lēmumā 2008/633/TI 44 tika paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols var iegūt piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

(2)VIS kopējie mērķi ir uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, atvieglojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ar mērķi atvieglot vīzu pieteikumu procedūru; novērst “tirgošanos ar vīzām”; atvieglot cīņu pret identitātes viltošanu; atvieglot pārbaudes ārējo robežu šķērsošanas vietās un dalībvalstu teritorijā; palīdzēt identificēt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā; atvieglot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 45 piemērošanu un veicināt draudu novēršanu dalībvalstu iekšējai drošībai.

(3)Komisijas 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas” 46 ir izklāstīta nepieciešamība ES nostiprināt un uzlabot savas IT sistēmas, datu arhitektūru un informācijas apmaiņu robežu pārvaldības, tiesībaizsardzības un terorisma apkarošanas jomā, kā arī uzsvērta nepieciešamība uzlabot IT sistēmu sadarbspēju. Paziņojumā arī tika identificēta nepieciešamība novērst informācijas trūkumus, tostarp attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir ilgtermiņa vīza.

(4)Padome 2016. gada 10. jūnijā atbalstīja Ceļvedi ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību 47 . Lai risinātu pašreizējo informācijas trūkumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem izdotajiem dokumentiem, Padome aicināja Komisiju apsvērt dalībvalstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu centrālā reģistra izveidi, lai glabātu informāciju par šiem dokumentiem, tostarp par to derīguma termiņiem un iespējamo anulēšanu. 21. pants Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, paredz tiesības brīvi pārvietoties nolīguma dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, ieviešot šo valstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu savstarpēju atzīšanu.

(5)Padomes 2017. gada 9. jūnija secinājumos par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju 48 Padome atzina, ka varētu būt nepieciešami jauni pasākumi, lai robežu pārvaldības un tiesībaizsardzības jomā aizpildītu pašreizējos informācijas trūkumus, kas attiecas uz ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētāju veikto robežšķērsošanu. Padome aicināja Komisiju prioritārā kārtā veikt priekšizpēti par tāda centrāla ES repozitorija izveidi, kurā būtu informācija par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām. Pamatojoties uz to, Komisija veica divus pētījumus: pirmajā priekšizpētē 49 tika secināts, ka repozitorija izstrāde būtu tehniski pamatota un ka labākais tehniskais risinājums būtu VIS struktūras atkārtota izmantošana, savukārt otrajā pētījumā 50 tika veikta nepieciešamības un proporcionalitātes analīze, secinot, ka VIS darbības jomas paplašināšana minēto dokumentu ietveršanai būtu nepieciešama un proporcionāla.

(6)Komisijas 2017. gada 27. septembra Paziņojumā par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu 51 tika minēts, ka ES kopējā vīzu politika ir ne vien nozīmīgs instruments tūrisma un darījumdarbības veicināšanai, bet arī būtisks instruments, lai novērstu drošības riskus vai neatbilstīgas migrācijas riskus ES. Komisija atzina, ka kopējo vīzu politiku nepieciešams turpmāk pielāgot pastāvošajām problēmām, ņemot vērā jaunos informācijas tehnoloģiju risinājumus un līdzsvarojot ieguvumus no atvieglota vīzu režīma vai bezvīzu režīma ar uzlabotu migrācijas, drošības un robežu pārvaldību. Komisija norādīja, ka vīzu informācijas sistēmas tiesiskais regulējums tiks pārskatīts ar mērķi vēl vairāk uzlabot vīzu izsniegšanas procedūras, tostarp attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, un iespējām tiesībaizsardzības iestādēm piekļūt sistēmai, kā arī paplašināt VIS izmantošanu, paredzot jaunas kategorijas un datu izmantošanu, un pilnībā izmantot sadarbspējas instrumentus.

(7)Komisijas 2018. gada 14. marta Paziņojumā par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem 52 tika atkārtoti apstiprināts, ka VIS tiesiskais regulējums tiks pārskatīts kā daļa no plašāka pārdomu procesa par informācijas sistēmu sadarbspēju.

(8)Pieņemot Regulu (EK) Nr. 810/2009, tika atzīts, ka, pamatojoties uz Komisijas uzraudzībā veikta pētījuma rezultātiem, vēlākā posmā būs jārisina problēmas, kas saistītas ar 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu pietiekamu ticamību identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, jo īpaši tas, kā līdz ar vecumu mainās pirkstu nospiedumi. Kopīgā pētniecības centra 2013. gadā veiktā pētījumā 53 tika secināts, ka 6–12 gadus vecu bērnu pirkstu nospiedumus ir iespējams atpazīt pietiekami precīzi, ja pastāv zināmi nosacījumi. 2017. gada decembrī citā pētījumā 54 tika apstiprināti šie konstatējumi un sniegts dziļāks ieskats novecošanas ietekmē uz pirkstu nospiedumu kvalitāti. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, Komisija 2017. gadā veica papildu pētījumu, kur izvērtēja nepieciešamību un samērīgumu samazināt līdz sešiem gadiem vecumu, no kura vīzu procedūrā bērniem ņem pirkstu nospiedumus. Pētījumā 55 tika secināts, ka tā vecuma samazināšana, no kura ņem pirkstu nospiedumus, palīdzētu labāk sasniegt VIS mērķus, jo īpaši atvieglotu identitātes viltošanas apkarošanu un pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās, kā arī varētu radīt papildu ieguvumus, jo tiktu pastiprināta bērnu tiesību pārkāpumu novēršana un apkarošana, proti, dota iespēja identificēt/pārbaudīt identitāti trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kas ir atrasti Šengenas teritorijā situācijā, kurā to tiesības varētu būt vai ir tikušas pārkāptas (piem., bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, pazudušiem bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas lūdz patvērumu).

(9)Bērna intereses ir dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām. Bērna labjutību, drošumu un drošību, kā arī bērna uzskatus ņem vērā un pienācīgi ievēro atbilstīgi viņa vecumam un brieduma pakāpei. VIS ir īpaši nozīmīga, ja pastāv risks, ka bērns ir cilvēku tirdzniecības upuris.

(10)Dati, ko sniedz personas, kuras iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, būtu jāapstrādā VIS, lai izvērtētu, vai pieteikuma iesniedzēja ieceļošana Savienībā varētu radīt Savienībā apdraudējumu sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, kā arī izvērtētu pieteikuma iesniedzēja neatbilstīgas migrācijas risku. Pārbaudēm, ko veic trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieguvuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, vajadzētu būt vienīgi tādām, kas palīdz noteikt dokumenta turētāja identitāti, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas īstumu un derīgumu, kā arī to, vai trešās valsts valstspiederīgā ieceļošana Savienībā varētu radīt apdraudējumu tās sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai. Tām nebūtu jāietekmē lēmumi par ilgtermiņa vīzām vai uzturēšanās atļaujām.

(11)Šādu risku izvērtēšanu nevar veikt, neapstrādājot ar personas identitāti, ceļošanas dokumentu un attiecīgā gadījumā ar sponsoru saistītus personas datus vai, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs bērns, — atbildīgās personas identitāti. Katrs pieteikumos ietverto personas datu elements būtu jāsalīdzina ar datiem ierakstos, lietās vai brīdinājumos, kuri reģistrēti informācijas sistēmā (Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), Eurodac, ECRIS-TCN sistēmā (attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem vai citu veidu smagiem noziedzīgiem nodarījumiem) un/vai Interpola datubāzē par ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN)), vai ar kontrolsarakstiem, vai ar konkrētiem riska rādītājiem. Salīdzināšanai būtu jāizmanto tikai personas datu kategorijas, kuras pieejamas pārbaudītajās informācijas sistēmās, kontrolsarakstā un konkrētajos riska rādītājos.

(12)ES informācijas sistēmu sadarbspēja tika izveidota ar [Regulu (ES) XX par sadarbspēju], lai šīs ES informācijas sistēmas un to dati savstarpējai papildinātu cits citu ar mērķi uzlabot ārējo robežu pārvaldību, veicinātu nelegālas migrācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošinātu augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā Savienībā, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības saglabāšanu un drošības aizsardzību dalībvalstu teritorijās.

(13)ES informācijas sistēmu sadarbspēja ļauj sistēmām papildināt citai citu, lai atvieglinātu personu pareizu identifikāciju, palīdzētu apkarot identitātes viltošanu, uzlabotu un saskaņotu attiecīgo ES informācijas sistēmu prasības datu kvalitātes jomā, atvieglinātu dalībvalstīm pašreizējo un turpmāko ES informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu, pastiprinātu un vienkāršotu attiecīgajām ES informācijas sistēmām piemērojamos datu drošības un datu aizsardzības pasākumus, racionalizētu tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi IIS, VIS, [ETIAS] un Eurodac un atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus.

(14)Sadarbspējas komponenti aptver IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas], kā arī Eiropola datus, lai šīm ES informācijas sistēmām varētu uzdot vienlaicīgus vaicājumus, tādēļ ir lietderīgi izmantot šos komponentus, lai veiktu automatizētās pārbaudes, kā arī piekļūtu VIS tiesībaizsardzības nolūkos. Šajā saistībā būtu jāizmanto Eiropas meklēšanas portāls (EMP), lai iespējotu ātru, netraucētu, sistemātisku un kontrolētu piekļuvi ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm, kas tiem vajadzīgas savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, un atbalstītu VIS mērķus.

(15)Salīdzināšanai ar citām datubāzēm vajadzētu būt automatizētai. Vienmēr, kad salīdzinājums atklāj atbilstību (trāpījumu) starp kādu no pieteikuma personas datiem vai to kombināciju un kādu ierakstu, lietu vai brīdinājumu iepriekš minētajās informācijas sistēmās vai ar personas datiem kontrolsarakstā, pieteikums būtu jāapstrādā manuāli un to darītu atbildīgās iestādes operators. Atbildīgās iestādes novērtējuma rezultātā būtu jāpieņem lēmums par īstermiņa vīzas izdošanu vai atteikumu.

(16)Īstermiņa vīzas pieteikuma noraidījumam nevajadzētu būt pamatotam tikai ar pieteikumos ietverto personas datu automatizētu apstrādi.

(17)Pieteikuma iesniedzējiem, kuriem atteikta īstermiņa vīza, pamatojoties uz VIS apstrādes rezultātā iegūto informāciju, vajadzētu būt pārsūdzības tiesībām. Pārsūdzības būtu jāceļ dalībvalstī, kas ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 767/2008 aizsardzības mehānismi un noteikumi par pārsūdzību.

(18)Īstermiņa vīzas saņemšanas pieteikuma datnes analīzē būtu jāizmanto konkrētie risku rādītāji, kas atbilst iepriekš noteiktam drošības, neatbilstīgas migrācijas vai sabiedrības veselības riskam. Konkrēto risku rādītāju definēšanai izmantotie kritēriji nekādā gadījumā nedrīkstētu būt pamatoti tikai ar personas dzimumu vai vecumu. To pamatā nekādā gadījumā nav informācija, kas atklāj personas rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskās īpatnības, valodu, politiskos vai jebkurus citus uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti vai dzimumorientāciju.

(19)Tā kā nemitīgi rodas jauna veida drošības apdraudējumi, jaunas neatbilstīgas migrācijas pieejas un sabiedrības veselības apdraudējumi, ir efektīvi jāreaģē un pret šiem apdraudējumiem jāizmanto moderni līdzekļi. Tā kā šie līdzekļi ir saistīti ar ievērojama personas datu apjoma apstrādi, būtu jāievieš atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi un tiesības uz personas datu aizsardzību tiktu skartas tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs demokrātiskā sabiedrībā.

(20)Būtu jānodrošina, ka personām, kas iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, piemēro pārbaudes, kas ir vismaz tāda paša līmeņa pārbaudes kā tās, kuras piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, kam vīza nav nepieciešama. Šim nolūkam izveido arī kontrolsarakstu ar informāciju par personām, kuras tiek turētas aizdomās par smaga nozieguma vai terora akta izdarīšanu, vai par kurām ir faktiskas norādes vai pamatots iemesls uzskatīt, ka tās izdarīs smagu noziegumu vai terora aktu, un šis saraksts būtu jāizmanto arī minēto trešo valstu valstspiederīgo kategoriju pārbaudēm.

(21)Lai izpildītu saistības saskaņā ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, starptautiskajiem pārvadātājiem būtu jāspēj pārbaudīt, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir nepieciešamie derīgie ceļošanas dokumenti. Šādas pārbaudes veikšana būtu jādara iespējama, reizi dienā izgūstot VIS datus atsevišķā tikai lasīšanai paredzētā datubāzē, kas ļauj izgūt minimāli nepieciešamo datu kopu, kura ļauj formulēt vaicājumu ar atbildi “ok”/“not ok”.

(22)Šajā regulā būtu jādefinē dalībvalstu iestādes, kurām var atļaut piekļūt VIS, lai ievadītu, grozītu, dzēstu vai konsultāciju nolūkos aplūkotu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām konkrētiem mērķiem, kas attiecībā uz šo dokumentu kategoriju un to turētājiem noteikti VIS, un tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

(23)Jebkurai ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju VIS datu apstrādei vajadzētu būt samērīgai ar izvirzītajiem mērķiem un nepieciešamai, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus pienākumus. Izmantojot VIS, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina tas, ka tiek ievērota tās personas cilvēka cieņa un integritāte, par kuru datus pieprasa, un tās nedrīkstētu diskriminēt personas, pamatojoties uz dzimumu, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

(24)Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā būtu visaktuālākā informācija, lai tās pildītu savus uzdevumus cīņā pret terorismu un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuve VIS ir noteikta Padomes Lēmumā 2008/633/TI. Šā lēmuma saturs būtu jāintegrē VIS regulā, lai to saskaņotu ar pašreizējo līgumu satvaru.

(25)Piekļuve VIS datiem tiesībaizsardzības nolūkos jau ir pierādījusi savu noderīgumu tādu personu identificēšanā, kuras gājušas bojā vardarbīgā nāvē, vai palīdzībā izmeklētājiem panākt ievērojamu progresu lietās, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību, terorismu vai narkotiku tirdzniecību. Tāpēc datiem VIS par ilgstošu uzturēšanos vajadzētu būt pieejamiem arī dalībvalstu izraudzītajām iestādēm un Eiropas Policijas birojam ("Eiropolam"), ievērojot šajā regulā izklāstītos nosacījumus.

(26)Tā kā Eiropolam ir būtiska nozīme attiecībā uz dalībvalstu iestāžu sadarbību pārrobežu noziegumu izmeklēšanas jomā, visā Savienībā atbalstot noziedzības novēršanu, analīzi un izmeklēšanu, Eiropola pašreizējā piekļuve VIS tā uzdevumu ietvaros būtu jākodificē un jāracionalizē, ņemot vērā arī jaunākās norises tiesiskajā regulējumā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 56 .

(27)Piekļuve VIS nolūkā novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus ir iejaukšanās to personu pamattiesībās uz personas privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kuru personas dati tiek apstrādāti VIS. Jebkura šāda iejaukšanās jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, kas jānoformulē pietiekami precīzi, lai personas varētu pielāgot savu rīcību, un tiem jāaizsargā personas pret patvaļu un pietiekami skaidri jānorāda kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru apjoms un veids, kādā tām jāīsteno minētās pilnvaras. Demokrātiskā sabiedrībā jebkuram iejaukšanās gadījumam jābūt nepieciešamam, lai aizsargātu likumīgas un samērīgas intereses, un tam jābūt samērīgam attiecībā pret likumīgo mērķi, kas jāsasniedz.

(28)[Regula 2018/XX par sadarbspēju] paredz iespēju, ka dalībvalsts policijas iestāde, kas attiecīgi pilnvarota ar valsts tiesību aktiem, var identificēt personu, izmantojot šīs personas biometriskos datus, kuri iegūti identitātes pārbaudes laikā. Tomēr var pastāvēt īpaši apstākļi, kad persona ir jāidentificē šīs personas interesēs. Tās var būt situācijas, kad persona atrasta pēc bezvēsts prombūtnes, ir bijusi nolaupīta vai identificēta kā cilvēku tirdzniecības upuris. Šādos gadījumos tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpiešķir ātra piekļuve VIS datiem, lai ļautu ātri un uzticami identificēt personu un nebūtu jāievēro visi priekšnoteikumi un papildu aizsardzības pasākumi, kas noteikti tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvei.

(29)Datu salīdzināšana, pamatojoties uz latentiem pirkstu nospiedumiem, kas ir tie pirkstu nospiedumi, kurus var atrast noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, ir būtiska policijas sadarbības jomā. Gadījumos, kad ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai cietusī persona var būt reģistrēti VIS, iespējai salīdzināt latentos pirkstu nospiedumus ar VIS uzglabātajiem daktiloskopijas datiem būtu jānodrošina dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ļoti vērtīgs instruments teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā, kad, piemēram, vienīgie pierādījumi nozieguma vietā ir latentie pirkstu nospiedumi.

(30)Nepieciešams izraudzīties dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī centrālo piekļuves punktu, ar kura starpniecību tiek iesniegti pieprasījumi par piekļuvi VIS datiem, un izveidot sarakstu ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kas ir pilnvarotas pieprasīt šādu piekļuvi ar konkrētu mērķi novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

(31)Izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām pieprasījumi par piekļuvi centrālajā sistēmā uzglabātajiem datiem būtu jāiesniedz centrālajam piekļuves punktam, un šādi pieprasījumi būtu jāpamato. Izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kam ir atļauts pieprasīt piekļuvi VIS datiem, nebūtu jādarbojas kā verificējošajai iestādei. Centrālajiem piekļuves punktiem būtu jārīkojas neatkarīgi no izraudzītajām iestādēm un vajadzētu būt atbildīgiem par šajā regulā noteikto piekļuves nosacījumu stingras ievērošanas nodrošināšanu neatkarīgā veidā. Ārkārtas steidzamības gadījumos, kad piekļuve ir nepieciešama agrīnā posmā, reaģējot uz konkrētiem un faktiskiem draudiem saistībā ar teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, centrālajam piekļuves punktam būtu jāspēj apstrādāt pieprasījumu tūlīt un pārbaudi veikt tikai pēc tam.

(32)Lai aizsargātu personas datus un izslēgtu tiesībaizsardzības iestāžu veiktu sistemātisku meklēšanu, VIS datu apstrāde būtu jāveic tikai konkrētos gadījumos un tad, ja tas ir nepieciešams teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Izraudzītajām iestādēm un Eiropolam būtu jāpieprasa piekļuve VIS datiem vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda piekļuve sniegs informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

(33)Ilgtermiņa uzturēšanās dokumentu turētāju personas dati, ko glabā VIS, būtu jāuzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams VIS mērķiem. Pieci gadi ir piemērots laikposms ar trešo valstu valstspiederīgajiem saistīto datu uzglabāšanai, lai, izskatot īstermiņa vīzu pieteikumus, varētu izmantot šos datus un būtu iespējams konstatēt uzturēšanās termiņa pārsniegšanu pēc derīguma termiņa beigām, kā arī veikt drošības izvērtējumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dokumentus ieguvuši. Dati par iepriekšējiem dokumenta izmantošanas gadījumiem varētu atvieglot īstermiņa vīzu izsniegšanu nākotnē. Īsāks glabāšanas laikposms minēto nolūku nodrošināšanai nebūtu pietiekams. Pēc pieciem gadiem dati būtu jāizdzēš, ja vien nav iemesla izdzēst tos agrāk.

(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/679 57 attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, piemērojot šo regulu. Personas datu apstrādei, ko tiesībaizsardzības iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 58 .

(35)Eiropas Robežu un krasta apsardzes (EBCG) vienību un ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītā personāla vienību dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 ar uzņēmējas dalībvalsts atļauju ir tiesības piekļūt Eiropas datubāzēm konsultāciju nolūkos, ja tas nepieciešams, lai pildītu robežpārbaudes, robežuzraudzības un atgriešanās operatīvajā plānā noteiktos operatīvos uzdevumus. Lai atvieglotu šādu piekļuvi konsultāciju nolūkos un ļautu vienībām efektīvi piekļūt VIS ievadītajiem datiem, EBCG aģentūrai būtu jāpiešķir piekļuve VIS. Šai piekļuvei būtu jāatbilst piekļuves nosacījumiem un ierobežojumiem, kurus piemēro dalībvalstu iestādēm, kas ir kompetentas attiecībā uz katru īpašo mērķi, saistībā ar kuru iespējams piekļūt VIS datiem konsultāciju nolūkos.

(36)Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstīs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK 59 veido svarīgu daļu no visaptverošajiem centieniem apkarot neatbilstīgu migrāciju un ir svarīgs būtisku sabiedrības interešu iemesls.

(37)Atgriešanas trešām valstīm bieži nepiemēro lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko pieņem Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu. Turklāt Savienības plašie centieni sadarboties ar galvenajām izcelsmes valstīm attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas nelikumīgi un kuriem attiecas atgriešanas pienākums, nav panākuši, ka šīs trešās valsts sistemātiski pildītu ar starptautisko tiesību normām noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kurus noslēgusi vai par kuru noslēgšanu sarunas ved Savienība vai dalībvalstis un kuri paredz pienācīgus aizsardzības pasākumus datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 46. pantu, vai valstu noteikumi, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas (ES) 2016/680 37. pantu, aptver nelielu skaitu šādu trešo valstu, un jaunu nolīgumu noslēgšanas perspektīvas ir neskaidras. Šādos gadījumos personas datus saskaņā ar šo regulu var apstrādāt ar trešo valstu iestādēm, lai īstenotu Savienības atgriešanas politiku, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā vai valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2016/680 38. vai 39. pantu.

(38)Saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem un, ja tas nepieciešams individuālos gadījumos, lai veiktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/… 60 [Savienības pārmitināšanas pamatregula] paredzētos uzdevumus, dalībvalstīm būtu jādara pieejami [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] un attiecīgām starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Starptautiskajai migrācijas organizācijai un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas bēgļu un pārmitināšanas darbībām, attiecīgie personas dati, ko apstrādā VIS par trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem un ko šie subjekti nodevuši dalībvalstīm, īstenojot Regulu (ES) …/… [Savienības pārmitināšanas pamatregula].

(39)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 61 ir piemērojama Savienības iestāžu vai struktūru darbībām, ko tās veic, pildot savus uzdevumus kā atbildīgās par VIS darbības pārvaldību.

(40)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu ...

(41)Lai uzlabotu trešo valstu sadarbību neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanā un atvieglotu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuru uzturēšanās ir nelikumīga un kuru dati var būt uzglabāti VIS, VIS būtu jāuzglabā to personu ceļošanas dokumentu kopijas, kuras iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai. Atšķirībā no informācijas, kas izgūta no VIS, ceļošanas dokumentu kopijas ir valstspiederības apliecinājums, ko plašāk atzīst trešās valstis.

(42)Vīzas pārbaudes procedūras obligāts elements ir piekļuve konsultāciju nolūkos to ceļošanas dokumentu sarakstam, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES 62 . Tā kā vīzu iestādēm šis pienākums būtu sistemātiski jāīsteno, šis saraksts būtu jāietver VIS, lai ļautu automātiski verificēt pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumenta atpazīšanu.

(43)Neskarot dalībvalstu atbildību par VIS ievadīto datu precizitāti, eu-LISA būtu jāuztic atbildība par datu kvalitātes uzlabošanu, ieviešot centrālu datu kvalitātes uzraudzības instrumentu, un regulāru ziņojumu sniegšanu dalībvalstīm.

(44)Lai nodrošinātu labāku VIS izmantošanas pārraudzību nolūkā analizēt migrācijas spiediena un robežu pārvaldības tendences, eu-LISA būtu jāspēj attīstīt spējas sniegt dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai statistikas ziņojumus, neietekmējot datu integritāti. Tādēļ būtu jāizveido centrālās statistikas reģistrs. Savāktajā statistikā nebūtu jāietver personas dati.

(45)Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK 63 piemērošanu.

(46)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, pamatojoties uz nepieciešamību nodrošināt kopējas vīzu politikas īstenošanu, augstu drošības līmeni zonā, neveicot iekšējo robežu kontroli, un pakāpenisku integrētas ārējo robežu pārvaldības sistēmas izveidošanu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(47)Regula paredz stingrus noteikumus attiecībā uz piekļuvi VIS sistēmai un vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Tajā ir paredzētas arī personu tiesības piekļūt datiem, labot, dzēst datus un aizsargāt savas tiesības, jo īpaši tiesības uz tiesisko aizsardzību, un publisko neatkarīgo iestāžu veikto apstrādes darbību uzraudzība. Ar šo regulu ievieš papildu aizsardzības pasākumus, lai aptvertu īpašās vajadzības, kādas ir jaunajām VIS apstrādāto datu kategorijām. Tādēļ šajā regulā respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, patvēruma tiesības un aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, diskriminācijas aizliegumu, bērnu tiesības un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

(48)Būtu jāpiemēro īpaši noteikumi trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas vīzas prasība un kuri ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz ko attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai kuri ir tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļi, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un kam nav Direktīvā 2004/38/EK minētās uzturēšanās atļaujas. Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Attiecīgie ierobežojumi un nosacījumi ir atrodami Direktīvā 2004/38/EK.

(49)Kā apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa, šādiem ģimenes locekļiem ir tiesības ne tikai ieceļot dalībvalsts teritorijā, bet arī šim nolūkam saņemt ieceļošanas vīzu. Dalībvalstīm šādām personām jāpiešķir visi atvieglojumi, lai tās iegūtu vajadzīgās vīzas, kas jāizdod bez maksas pēc iespējas drīz un izmantojot paātrinātu procedūru.

(50)Tiesības saņemt vīzu nav beznosacījumu tiesības, jo šo atļauju var atteikt tiem ģimenes locekļiem, kuri apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību atbilstīgi Direktīvai 2004/38/EK. Ņemot vērā minēto, ģimenes locekļu personas datus var pārbaudīt tikai tad, ja šie dati ir saistīti ar viņu identifikāciju un statusu, un ciktāl šie dati ir būtiski, lai novērtētu šo personu iespējami radīto drošības apdraudējumu. Viņu vīzu pieteikumi būtu jāizskata, pamatojoties tikai un vienīgi uz drošības apsvērumiem, nevis migrācijas riskiem.

(51)Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(52)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 64 ; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(53)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 65 ; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(54)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 66 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 67 1. panta A punktā.

(55)Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis 68 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 69 3. pantu un Padomes Lēmuma 2008/149/TI 70 3. pantu.

(56)Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 71 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu 72 un Padomes Lēmuma 2011/349/ES 3. pantu 73 .

(57)Šī regula, izņemot tās 22.r pantu, ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, izņemot noteikumus, kas ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908 attiecināti uz Bulgāriju un Rumāniju 74 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 767/2008 groza šādi:

1)regulas 1. pantam pievieno šādas daļas:

“Šī regula paredz arī procedūras informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, tostarp par noteiktiem lēmumiem attiecībā uz ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām.

Uzglabājot identitātes, ceļošanas dokumentu un biometriskos datus vienotajā identitātes repozitorijā (CIR), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2018/XX [Regula 2018/XX par sadarbspēju] 17. pantu, VIS dod ieguldījumu VIS reģistrēto personu pareizas atpazīšanas atvieglošanā un palīdzības sniegšanā.

_______

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018/XX* [Regula 2018/XX par sadarbspēju] (OV L).”;

2)regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants
VIS mērķis

1. VIS mērķis ir uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, atvieglojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ar mērķi

a) atvieglot vīzu pieteikumu procedūru;

b) novērst to, ka tiek apieti kritēriji, kas nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu;

c) atvieglot cīņu pret viltojumiem;

d) atvieglot pārbaudes ārējo robežu šķērsošanas punktos un dalībvalstu teritorijā;

e) palīdzēt identificēt un atgriezt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā;

f) palīdzēt identificēt bezvēsts pazudušas personas;

g) atvieglot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES** piemērošanu;

h) palīdzēt teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā;

i) veicināt draudu novēršanu dalībvalstu iekšējai drošībai;

j) nodrošināt personu pareizu identifikāciju;

k) atbalstīt Šengenas informācijas sistēmas (SIS) mērķi saistībā ar brīdinājumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums, personām, kas ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā, bezvēsts pazudušām personām, personām, kuras meklē saistībā ar palīdzības sniegšanu tiesas procesā, vai personām saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.”

2. Attiecībā uz ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām VIS mērķis ir atvieglot starp dalībvalstīm datu apmaiņu par lēmumiem, kas ir saistīti ar ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, lai

a) sekmētu augstu drošības līmeni, pirms pieteikuma iesniedzēju ierašanās ārējās robežas šķērsošanas vietā palīdzot noteikt, vai ir iemesls uzskatīt, ka viņi varētu radīt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai;

b) uzlabotu robežpārbaužu un teritorijā veikto pārbaužu efektivitāti;

c) palīdzētu teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā;

d) nodrošinātu personu pareizu identifikāciju;

e) atvieglotu Regulas (ES) Nr. 604/2013 un Direktīvas 2013/32/ES piemērošanu;

f) atbalstītu Šengenas informācijas sistēmas (SIS) mērķi saistībā ar brīdinājumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums, personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā, bezvēsts pazudušām personām, personām, ko meklē saistībā ar palīdzības sniegšanu tiesas procesā, vai personām saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.”

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).”;

3)regulas 3. pantu svītro;

4)regulas 4. pantam pievieno šādus punktus:

(12)“VIS dati” ir visi dati, kas tiek glabāti VIS centrālajā sistēmā un CIR saskaņā ar 9.–14. un 22.c–22.f. pantu;

(13)“identitātes dati” ir dati, kas minēti 9. panta 4. punkta a) un aa) apakšpunktā;

(14)“daktiloskopijas dati” ir dati par pirkstu nospiedumiem, kas glabājas VIS datnē;

(15)“sejas attēls” ir sejas digitāls attēls;

(16)“Eiropola dati” ir personas dati, ko Eiropols apstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794* 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā nolūkā;

(17)“uzturēšanās atļauja” ir visas uzturēšanās atļaujas, ko izdevušas dalībvalstis saskaņā ar Padomes Regulā (ES) Nr. 1030/2002** paredzēto vienoto formātu, un pārējie Regulas (ES) 2016/399 2. panta 16. punkta b) apakšpunktā minētie dokumenti;

(18)“ilgtermiņa vīza” ir atļauja, ko izdevusi dalībvalsts saskaņā ar Šengenas konvencijas 18. pantu;

(19)“valsts uzraudzības iestāde" tiesībaizsardzības nolūkos ir uzraudzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680*** 41. pantu;

(20)“tiesībaizsardzība” ir teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana;

(21)“teroristu nodarījumi” ir valsts tiesību aktos minētie nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi tiem nodarījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541****;

(22)“smagi noziedzīgi nodarījumi” ir noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi noziedzīgiem nodarījumiem, kuri minēti Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI***** 2. panta 2. punktā, ja tie ir sodāmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi.

________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

** Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

***** Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.)”;

5)regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants
Datu kategorijas

1. VIS ievada tikai šādu kategoriju datus:

a) burtciparu datus par personu, kas iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, un par pieprasītajām, izdotajām, atteiktajām, anulētajām, atceltajām vai pagarinātajām vīzām, kā minēts 9. panta 1.–4. punktā un 10.–14. pantā, burtciparu datus par izdotajām, atsauktajām, atteiktajām, anulētajām, atceltajām vai pagarinātajām ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, kā minēts 22.c, 22.d, 22.e un 22.f pantā, kā arī informāciju par trāpījumiem, kā minēts 9.a un 22.b pantā, un 9.c panta 6. punktā minēto pārbaužu rezultātiem;

b) 9. panta 5. punktā un 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā minētos sejas attēlus;

c) 9. panta 6. punktā un 22.c panta 2. punkta g) apakšpunktā minētos daktiloskopijas datus;

d) saites ar citiem pieteikumiem, kas minētas 8. panta 3. un 4. punktā un 22.a panta 3. punktā.

2. VIS neieraksta 16. pantā, 24. panta 2. punktā un 25. panta 2. punktā minētos VIS pārraidītos ziņojumus, neskarot datu apstrādes darbību reģistrēšanu saskaņā ar 34. pantu.

3. CIR satur 9. panta 4. punkta a)–cc) apakšpunktā, 9. panta 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a)–cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a)–cc), f) un g) apakšpunktā minētos datus. Pārējos VIS datus glabā VIS centrālajā sistēmā.”;

6)iekļauj šādu 5.a pantu:

"5.a pants

Atzīto ceļošanas dokumentu saraksts

(1)VIS iekļauj to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES*.

(2)VIS nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj centralizēti pārvaldīt atzīto ceļošanas dokumentu sarakstu, kā arī informēt par sarakstā iekļauto ceļošanas dokumentu atzīšanas vai neatzīšanas paziņojumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1105/2011/ES 4. pantu.

(3)Sīki izstrādātus noteikumus par 2. punktā minētās funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai (OV L 287, 4.11.2011., 9. lpp.”;

7)regulas 6. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem tādu katras dalībvalsts iestāžu un ES struktūru darbiniekiem, kas ir kompetentas 15.–22. pantā, 22.c–22.f pantā, 22.g–22.j pantā minētajām vajadzībām, kā arī [Regulas 2018/XX par sadarbspēju] 20. un 21. pantā minētajām vajadzībām.

Minētā piekļuve ir ierobežota tiktāl, ciktāl dati ir nepieciešami to uzdevumu pildīšanai saskaņā ar šiem mērķiem un ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.”;

b) pievieno šādu 4. punktu:

“4. VIS nodrošina šā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitāti.”;

c) pievieno šādu 5. punktu:

“5. Sīki izstrādātus noteikumus par 3. punktā minētā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

8) regulas 7. pantā iekļauj jaunu 3. punktu:

“3. Bērna intereses ir dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām. Bērna labjutību, drošumu un drošību, jo īpaši gadījumos, kad pastāv risks, ka bērns varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris, kā arī bērna uzskatus ņem vērā un pienācīgi ievēro atbilstīgi viņa vecumam un brieduma pakāpei.”;

9) regulas II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ĪSTERMIŅA VĪZU DATU IEVADĪŠANA UN IZMANTOŠANA, KO VEIC VĪZU IESTĀDES”;

10)regulas 8. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja pieteikums ir pieņemams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 19. pantu, vīzu iestāde divu darba dienu laikā izveido pieteikuma datni, ievadot VIS datus, kas minēti 9. pantā, ciktāl šie dati ir jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam.”;

b) iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a. Pēc pieteikuma datnes izveidošanas VIS automātiski sāk vaicājumu saskaņā ar 9.a pantu un atgriež tā rezultātus.”;

c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja juridisku iemeslu dēļ konkrēti dati nav jāsniedz vai ja tos faktisku iemeslu dēļ nevar sniegt, attiecīgais datu lauks jāatzīmē ar “nav piemērojams”. Pirkstu nospiedumu neesību apzīmē ar “VIS0”; turklāt sistēma ļauj nošķirt Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 7. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētos gadījumus.”;

11)regulas 9. pantu groza šādi:

a) panta 4. punkta a, b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums,

aa) uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); dzimšanas vieta un valsts; valstspiederība dzimšanas brīdī;

b)ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods;

c)ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš;

cc)iestāde, kas izdevusi ceļošanas dokumentu, un tā izdošanas datums;”;

b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5) pieteikuma iesniedzēja sejas attēlu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 1. punktu.”;

c) pievieno šādu 7. punktu:

“7) ieskenētu biogrāfisko datu lapu.”;

d) pievieno šādas divas daļas:

“8. “Pirmās daļas 5. punktā minētais trešo valstu valstspiederīgo sejas attēls ir ar pietiekamu attēla izšķirtspēju un kvalitāti, lai to izmantotu automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai.

Atkāpjoties no otrās daļas, izņēmuma gadījumos, kad nevar izpildīt kvalitātes un izšķirtspējas specifikācijas, kas noteiktas faktiskā sejas attēla reģistrēšanai VIS, sejas attēlu var elektroniski iegūt no elektronisku mašīnlasāmu ceļošanas dokumentu (eMRTD) mikroshēmas. Tādos gadījumos sejas attēlu personas datnē iekļauj tikai pēc tam, kad ir elektroniski verificēts, ka eMRTD mikroshēmā reģistrētais sejas attēls atbilst attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā faktiskajam sejas attēlam.”;

12)regulā iekļauj šādu 9.a–9.d pantu:

“9.a pants

Pārbaudes citās sistēmās

1.VIS automatizēti apstrādā pieteikumu datnes, lai atklātu trāpījumus. VIS izskata katru pieteikuma datni atsevišķi.

2.Kad tiek izveidots pieteikums vai izdota vīza, VIS pārbauda, vai ar šo pieteikumu saistītais ceļošanas dokuments ir atpazīts saskaņā ar Lēmumu Nr. 1105/2011/ES, veicot automātisku meklēšanu 5.a pantā atzītu ceļošanas dokumentu sarakstā, un sniedz rezultātu.

3.Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 810/2009 21. panta 1. punktā un 21. panta 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā paredzētās pārbaudes, VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 9. panta 4. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem, kas atrodami VIS reģistrētā ierakstā, datnē vai brīdinājumā, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), tostarp [Regulas (ES) 2018/XX par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu] 29. pantā minēto kontrolsarakstā, Eurodac, [attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem — ECRIS-TCN sistēmā], Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un Interpola datubāzē par Ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN).

4.VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas pieteikuma datnē atklāti saskaņā ar 3. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu, un šo informāciju reģistrē pieteikuma datnē.

5.Regulas 2. panta 1. punkta k) apakšpunkta vajadzībām meklējumos, ko veic saskaņā ar šā panta 3. punktu, salīdzina 15. panta 2. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem SIS, lai noteiktu, vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas kāds no šiem brīdinājumiem:

(a)brīdinājums par personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā;

(b)brīdinājums par bezvēsts pazudušām personām;

(c)brīdinājums par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā;

(d)brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.

9.b pants

Īpaši noteikumi pārbaudēm citās sistēmās attiecībā uz ES pilsoņu ģimenes locekļiem vai tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem

1.Regulas 9.a panta 3. punktā paredzētās automatizētās pārbaudes attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi un uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai trešās valsts pilsoņa ģimenes locekļiem, kam saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir Savienības pilsoņu tiesībām atbilstīgas tiesības brīvi pārvietoties, veic vienīgi, lai pārliecinātos, ka nav faktisku norāžu vai pamatota iemesla uzskatīt, ka personas klātbūtne dalībvalstu teritorijā rada drošības vai augstu epidēmiska risku atbilstīgi Direktīvai 2004/38/EK.

2.VIS nepārbauda:

(a)piekļūstot IIS konsultāciju nolūkos — vai pieteikuma iesniedzējs nav pašlaik paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un vai pieteikuma iesniedzējs nav iepriekš bijis paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu;

(b)vai pieteikuma iesniedzējs neatbilst personai, kuras dati ir reģistrēti Eurodac.

3.Ja 9.a panta 3. punktā minētajā automatizētajā pieteikuma apstrādē ir konstatēts trāpījums, kas atbilst Regulas (EK) 1987/2006 24. pantā minētajam ieceļošanas un uzturēšanās atteikuma brīdinājumam, vīzu iestāde pārbauda tā lēmuma pieņemšanas pamatu, pēc kura brīdinājums ievadīts SIS. Ja šis pamats ir saistīts ar nelegālas imigrācijas risku, izvērtējot pieteikumu, brīdinājumu neņem vērā. Vīzu iestādes turpmākā rīcība ir saskaņā ar SIS II regulas 25. panta 2. punktu.

9.c pants

Centrālo iestāžu veikta pārbaude

1.Jebkuru trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, manuāli pārbauda tās dalībvalsts centrālā iestāde, kas apstrādā pieteikumu.

2.Manuāli pārbaudot trāpījumus, centrālā iestāde var piekļūt pieteikuma datnei un saistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm), kā arī visiem trāpījumiem, kas atklāti 9.a panta 3. punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā.

3.Centrālā iestāde pārbauda, vai pieteikuma iesniedzēja identitāte, kas reģistrēta pieteikuma datnē, atbilst VIS vai kādas aplūkotās datubāzes datiem.

4.Ja personas dati neatbilst un ja 9.a panta 3. punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā nav atklāts neviens cits trāpījums, centrālā iestāde dzēš viltus trāpījumu no pieteikuma datnes.

5.Ja dati atbilst vai ja joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, centrālā vīzu iestāde, kas apstrādā pieteikumu, informē tās dalībvalsts(-u) centrālo iestādi, kas identificēta kā to datu ievadītāja vai piegādātāja, kuri atklājuši trāpījumu saskaņā ar 9.a panta 3. punktu. Ja datus, kas atklājuši šādu trāpījumu, ievadījusi vai piegādājusi viena vai vairākas dalībvalstis, centrālā iestāde, izmantojot 16. panta 2. punktā noteikto procedūru, apspriežas ar šīs(-o) dalībvalsts(-u) centrālo iestādi.

6.Citu dalībvalstu centrālo iestāžu veikto pārbaužu rezultātus pievieno pieteikuma datnei.

7.Atkāpjoties no 1. punkta, ja 9.a panta 5. punktā minētajā salīdzināšanā tiek saņemta atbilde par vienu vai vairākiem trāpījumiem, VIS nosūta automātisku paziņojumu tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kas veikusi pieprasījumu, lai tā veiktu nepieciešamās turpmākās darbības.

8.Ja tiek konstatēts, ka datus, kas atklājuši trāpījumu saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, ir piegādājis Eiropols, atbildīgās dalībvalsts centrālā iestāde apspriežas ar Eiropola valsts vienību par turpmāko rīcību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, jo īpaši tās IV nodaļu.

9.d pants

Eiropola pienākumi

Eiropols pielāgo savu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka ir iespējams automātiski apstrādāt 9.a panta 3. punktā un 22.b panta 2. punktā minētos vaicājumus.”;

13)regulas 13. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Kad pieteikuma datni aktualizē saskaņā ar 1. un 2. punktu, VIS nosūta paziņojumu dalībvalstij, kas izdevusi vīzu, informējot par lēmumu anulēt vai atcelt minēto vīzu. Šādu paziņojumu automātiski ģenerē centrālā sistēma, un to nosūta, izmantojot 16. pantā noteikto mehānismu.”;

14)regulas 15. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktā iekļauj šādu ea) apakšpunktu:

“ea) sejas attēls;”;

b) iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a. Regulas 2. punkta ea) apakšpunktā minētais sejas attēls nav vienīgais meklēšanas kritērijs.”;

15)regulas 16. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja VIS tiek izveidota pieteikuma datne par konkrētas trešās valsts valstspiederīgo vai personu, kas pieder īpašai šādu valstspiederīgo kategorijai, par kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 22. pantu tiek pieprasīta iepriekšēja apspriešanās, VIS automātiski nosūta apspriešanās pieprasījumu norādītajai dalībvalstij vai dalībvalstīm.

Dalībvalsts vai dalībvalstis, pie kurām vēršas pēc informācijas, nosūta atbildi uz VIS, kas to pārsūta dalībvalstij, kura bija izveidojusi pieteikumu.

Vienīgi konsultāciju procedūras veikšanai VIS iekļauj to dalībvalstu sarakstu, kuras nosaka, ka citu dalībvalstu centrālajām iestādēm jāapspriežas ar to centrālajām iestādēm, kad tiek pārbaudīti vienoto vīzu pieteikumi, ko iesnieguši konkrētu trešo valstu valstspiederīgie vai kādas konkrētas kategorijas valstspiederīgie saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 22. pantu, un par attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem.”

3. Panta 2. punktā noteikto procedūru piemēro arī

a) informācijas nosūtīšanai saskaņā ar 25. panta 4. punktu par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izdošanu, 24. panta 2. punktu par datu grozīšanu un Regulas (EK) Nr. 810/2009 31. pantu par ex post paziņojumiem;

b) citiem ar konsulāro sadarbību saistītiem ziņojumiem, kas ietver VIS reģistrētu personas datu pārsūtīšanu vai ir saistīti ar to, ceļošanas dokumentu kopiju pārsūtīšanas pieprasījumu nosūtīšanai kompetentajai vīzu iestādei saskaņā ar 9. panta 7. punktu, un citiem dokumentiem, kuri pievienoti pieteikumam, un šo dokumentu elektronisko kopiju pārsūtīšanai, kā arī 9.c pantā un 38. panta 3. punktā noteiktajiem pieprasījumiem. Kompetentās vīzu iestādes uz šādu pieprasījumu atbild divu darba dienu laikā.”;

16)regulas 17. pantu svītro;

17)regulas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“CITU IESTĀŽU PIEKĻUVE ĪSTERMIŅA VĪZU DATIEM”;

18)regulas 18. panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kompetentās iestādes pārbaužu veikšanai uz robežas, kur darbojas IIS, salīdzina vīzas turētāja pirkstu nospiedumus ar VIS reģistrētajiem pirkstu nospiedumiem. Ja vīzas turētāja pirkstu nospiedumi nav izmantojami, 1. punktā minēto meklēšanu veic, izmantojot 1. punktā paredzētos burtciparu datus kopā ar sejas attēlu.”;

19)iekļauj šādu 20.a pantu:

“20.a pants

VIS datu izmantošana, lai ievadītu SIS brīdinājumus par bezvēsts pazudušām personām, un vēlāka piekļuve šiem datiem

1.VIS glabātos daktiloskopijas datus var izmantot, lai ievadītu brīdinājumu par bezvēsts pazudušām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) … * [Regula (ES) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās] 32. panta 2. punktu. Šādos gadījumos daktiloskopijas datu apmaiņa notiek ar tās dalībvalsts SIRENE biroju, kurai pieder dati, izmantojot drošus līdzekļus.

2.Ja konstatēts trāpījums saistībā ar 1. punktā minēto SIS paziņojumu, bērnu aizsardzības iestādes un valstu tiesu iestādes, tostarp tās, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas, kā minēts Regulas (ES) … [COM(2016) 883 final — SIS TA] 43. pantā, savu pienākumu pildīšanai var pieprasīt piekļuvi VIS ievadītajiem datiem. Piemēro Savienības un valstu tiesību aktos paredzētos nosacījumus.

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) (...) [...] (OV L …, …. lpp.).”;

20)regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, kompetentajai patvēruma iestādei ir piekļuve konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem pieteikuma iesniedzēja datiem un jebkuras piesaistītās pieteikuma datnes datiem saskaņā ar 8. panta 3. punktu:

a) pieteikuma numuram;

b) datiem no pieteikuma veidlapas(-ām), kuri minēti 9. panta 4., 5. un 7. punktā;

c) fotogrāfijām;

d) datiem, kas ievadīti attiecībā uz ikvienu vīzu, kura izsniegta, anulēta, atsaukta vai kuras derīguma termiņš ir pagarināts, kā minēts 10., 13. un 14. pantā;

e) regulas 9. panta 4. un 5. punktā minētajiem datiem saistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 4. punktu.”;

21)regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Datu uzglabāšanas ilgums

1. Visas datnes VIS glabā ne ilgāk kā piecus gadus, neskarot datu dzēšanu, kas minēta 24. un 25. pantā, kā arī reģistrēšanu, kas minēta 34. pantā.

Šis laikposms sākas

a) ja tikusi izsniegta vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja — dienā, kad beidzas vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

b) ja tikusi pagarināta vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja — dienā, kad beidzas vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas jaunais derīguma termiņš;

c) ja pieteikums ir bijis atsaukts, slēgts vai pārtraukts — dienā, kad VIS izveidota pieteikuma datne;

d) dienā, kad atbildīgā iestāde pieņēmusi lēmumu, ka vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja attiecīgā gadījumā ir atteikta, anulēta, saīsināta, atcelta vai atsaukta.

2. Kad 1. punktā minētais laikposms ir beidzies, VIS automātiski izdzēš pieteikuma datni un saites ar šo datni, kā minēts 8. panta 3. un 4. punktā, kā arī 22. a panta 3. un 5. punktā.”;

22)regulas 24. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja dalībvalsts rīcībā ir fakti, kas liek domāt, ka VIS apstrādātie dati ir neprecīzi vai ka dati ir apstrādāti VIS, neievērojot šīs regulas noteikumus, tā par to nekavējoties informē atbildīgo dalībvalsti. Šo ziņojumu nosūta saskaņā ar 16. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Ja neprecīzie dati atsaucas uz saitēm, kas izveidotas saskaņā ar 8. panta 3. vai 4. punktu un 22.a panta 3. punktu, atbildīgā dalībvalsts veic nepieciešamās pārbaudes, sniedz atbildi 48 stundu laikā un attiecīgā gadījumā izlabo saiti. Ja noteiktajā termiņā atbilde nav sniegta, pieprasītāja dalībvalsts izlabo saiti un informē atbildīgo dalībvalsti par veikto labojumu, izmantojot VIS pastu.”;

23)regulas 25. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieteikuma datnes, datnes un saites, kas minētas 8. panta 3. un 4. punktā, 22. a panta 3. punktā un kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēju, kurš ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību pirms 23. panta 1. punktā noteiktā laikposma beigām, dalībvalsts, kas izveidojusi attiecīgās pieteikuma datnes, tās nekavējoties izdzēš no VIS.”;

b) panta 2. punktā vārdus “VIS infrastruktūrā” aizstāj ar “VIS pasta”;

24)regulas 26. pantā iekļauj šādu 8.a punktu:

“8a. Eu-LISA ir atļauts testēšanas nolūkos izmantot anonimizētus reālus personas datus no VIS darba sistēmas šādos apstākļos:

a) diagnostikai un labošanai, ja centrālajā sistēmā ir konstatēti defekti;

b) jaunu tehnoloģiju un paņēmienu testēšanai saistībā ar centrālās sistēmas darbības vai datu pārsūtīšanas uz sistēmu uzlabošanu.

Šādos gadījumos aizsardzības pasākumi, piekļuves kontrole un pieteikšanās darbības testēšanas videi ir tādas pašas, kādas ir VIS darba sistēmai. Testēšanai paņemtos reālos personas datus anonimizē tā, lai datu subjekts vairs nebūtu identificējams.”;

25)regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Centrālās vīzu informācijas sistēmas atrašanās vieta

Galvenā Centrālā VIS, ar ko veic tehniskās pārraudzības un administrācijas funkcijas, atrodas Strasbūrā (Francijā), un Centrālās VIS dublējums, kas spēj nodrošināt visas galvenās Centrālās VIS funkcijas, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

Abas vietnes var vienlaicīgi izmantot aktīvai VIS darbībai, ja otrā vietne saglabā spēju nodrošināt tās darbību sistēmas traucējumu gadījumā.”;

26)regulas 29. pantu groza šādi:

a) panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Atbildība par datu izmantošanu un to kvalitāti”;

b) panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) dati, kad tos pārsūta uz VIS, ir pareizi, atjaunināti un to kvalitātes un pilnīguma līmenis ir pienācīgs.”;

c) 2. punkta a) apakšpunktā vārdu “VIS” abos gadījumos aizstāj ar vārdiem “VIS vai CIR”;

d) iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a. Vadības iestāde kopā ar Komisiju izstrādā un uztur automatizētus datu kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras, lai veiktu VIS datu kvalitātes pārbaudes, un regulāri sniedz ziņojumus dalībvalstīm. Vadības iestāde regulāri ziņo dalībvalstīm un Komisijai par datu kvalitātes kontroli.

Šo mehānismu, procedūras un datu kvalitātes atbilstības interpretāciju paredz kā īstenošanas pasākumus saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

27)iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants
Īpaši noteikumi datu ievadīšanai

1.Regulas 9., 22.c un 22.d pantā minēto datu ievadīšana VIS notiek saskaņā ar šādiem iepriekšējiem nosacījumiem:

a) datus saskaņā ar 9., 22.c un 22.d pantu un 6. panta 4. punktu var nosūtīt VIS vienīgi pēc tam, kad atbildīgās valsts iestādes ir veikušas kvalitātes pārbaudi;

b) datus saskaņā ar 9., 22.c un 22.d pantu un 6. panta 4. punktu VIS apstrādā pēc tam, kad VIS saskaņā ar 2. punktu ir veikusi kvalitātes pārbaudi.

2.VIS veic kvalitātes pārbaudes, kā norādīts turpmāk:

(a)izveidojot pieteikuma datnes vai trešo valstu valstspiederīgo datnes VIS, kvalitātes pārbaudi veic 9., 22.c un 22.d pantā minētajiem datiem; ja šīs pārbaudes neatbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, VIS automātiski paziņo atbildīgajai(-ām) iestādei(-ēm);

(b)regulas 9. panta a) punkta 3) apakšpunktā un 22.b panta 2. punktā paredzētās automatizētās procedūras VIS var izsaukt tikai pēc kvalitātes pārbaudes, ko VIS veikusi saskaņā ar šo pantu; ja šīs pārbaudes neatbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, VIS automātiski paziņo atbildīgajai(-ām) iestādei(-ēm);

(c)sejas attēlu un daktiloskopijas datu kvalitātes pārbaudi veic, izveidojot trešo valstu valstspiederīgo pieteikuma datnes VIS, lai pārliecinātos, ka ir ievērots biometrisko datu salīdzināšanai nepieciešamais datu kvalitātes minimuma standarts;

(d)datu kvalitātes pārbaudes saskaņā ar 6. panta 4. punktu veic, kad informācija par valstu izraudzītajām iestādēm tiek saglabāta VIS.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minēto datu glabāšanai nosaka kvalitātes standartus. Šo standartu specifikāciju nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

28)regulas 31. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Neskarot Regulu (ES) 2016/679, 9. panta 4. punkta a), b), c), k) un m) apakšpunktā, 9. panta 6. punktā un 9. panta 7. punktā minētos datus var pārsūtīt vai darīt pieejamus trešajai valstij vai pielikumā minētai starptautiskai organizācijai tikai tad, ja tas ir nepieciešams atsevišķos gadījumos, lai pierādītu trešo valstu valstspiederīgo identitāti, un tikai tam, lai veiktu atgriešanu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK vai pārmitināšanu saskaņā ar Regulu … [Pārmitināšanas pamatregula], un ja to apstiprinājusi dalībvalsts, kas ievadījusi datus VIS.";

29)regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:

“34. pants
Ierakstu glabāšana

1. Katra dalībvalsts, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un vadošā iestāde glabā ierakstus par visām VIS ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Šajos ierakstos atspoguļo 6. panta 1. punktā, 20.a panta 1. punktā, 22.k panta 1. punktā, 15.–22. pantā un 22.g–22.j pantā minēto piekļuves mērķi, datumu un laiku, nosūtīto datu veidu atbilstīgi 9.–14. pantā minētajam, pārbaudēm izmantoto datu veidu atbilstīgi 15. panta 2. punktā, 18. pantā, 19. panta 1. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 22.g pantā, 22.h pantā, 22.i pantā, 22.j pantā, 45.a pantā un 45.d pantā minētajam, kā arī datu ievadītājas vai izguvējas iestādes nosaukumu. Turklāt katra dalībvalsts ieraksta reģistros darbiniekus, kas ir pienācīgi pilnvaroti ievadīt vai izgūt datus.

2. Attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas 45.b pantā, ieraksta katru datu apstrādes darbību, kura veikta VIS un IIS, saskaņā ar šo pantu un 41. pantu Regulā (ES) 2226/2017, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS).

3. Šādus ierakstus drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai saistībā ar datu apstrādes pieļaujamību, kā arī — lai nodrošinātu datu drošību. Ierakstus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un reģistrus izdzēš vienu gadu pēc tam, kad beidzies 23. panta 1. punktā minētais uzglabāšanas termiņš, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās.”;

30)regulas 37. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Atbildīgā dalībvalsts sniedz trešo valstu valstspiederīgajiem un 9. panta 4. punkta f) apakšpunktā, 22.c panta 2. punkta e) apakšpunktā vai 22.d panta e) punktā minētajām personām šādu informāciju:”;

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Panta 1. punktā minēto informāciju trešās valsts valstspiederīgajam sniedz rakstiski, ja tiek vākti 9. panta 4., 5., un 6. punktā, 22.c panta 2. punktā un 22.d panta a)–g) apakšpunktā minētie dati, fotogrāfija un daktiloskopijas dati, un, ja nepieciešams, mutiski, valodā un veidā, ko datu subjektu saprot vai ko tam vajadzētu saprast. Bērniem informāciju sniedz veidā, kas atbilst to vecumam, izmantojot brošūras un/vai infografikas un/vai demonstrējumus, kas īpaši izstrādāti pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūras izskaidrošanai.”;

c) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Ja šādas veidlapas, ko parakstījušas šīs personas, nav, šo informāciju sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 14. pantu.”;

31)regulas 38. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja pieprasījumu atbilstīgi 2. punktam iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, septiņu dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un to, vai dati VIS ir apstrādāti likumīgi.”;

32)regulas 43. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības Eiropas Savienības dalībvalstu praksē vai atklāj, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, kas veikta, izmantojot sadarbspējas komponentu sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valstu uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) XXXX/2018 [pārskatītās Regulas (EK) Nr. 45/2001] 62. pantu.”;

33)regulas 45. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. Tehniskās specifikācijas pirkstu nospiedumu un sejas attēlu kvalitātei, izšķirtspējai un to izmantošanai, lai veiktu biometrisko autentificēšanu un identificēšanu VIS, nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

34)iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants
Datu izmantošana ziņošanai un statistikai

1.Dalībvalstu kompetento iestāžu, Komisijas, eu-LISA un ar Regulu (ES) 2016/1624 izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras attiecīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve konsultāciju nolūkos un tikai ziņošanas un statistikas mērķiem, bez iespējas veikt individuālu identificēšanu, datiem, kuros ietverta šāda informācija:

(a)informācija par statusu;

(b)kompetentā iestāde, norādot arī iestādes atrašanās vietu;

(c)pieteikuma iesniedzēja dzimums, dzimšanas datums un pašreizējā valstspiederība;

(d)vienīgi īstermiņa vīzām — pirmās ieceļošanas dalībvalsts;

(e)vīzas pieteikuma reģistrācijas datums un vieta un par pieteikumu pieņemtais lēmums (izdot vai noraidīt);

(f)izdotā dokumenta veids, t. i., lidostas tranzītvīza, vienotā vai ITD vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja;

(g)vienīgi īstermiņa vīzām — ceļošanas dokumenta veids un izdevējas valsts trīs burtu kods;

(h)vienīgi īstermiņa vīzām — lēmumā par dokumentu vai pieteikumu norādītais pamats; ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām — lēmums par pieteikumu (izdošana vai atteikšana pieteikumam, kā arī pamats);

(i)vienīgi īstermiņa vīzām — kompetentā vīzu iestāde, kas atteikusi vīzas pieteikumu, norādot arī iestādes atrašanās vietu un arī atteikuma datumu;

(j)vienīgi īstermiņa vīzām — gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējs iesniedzis īstermiņa vīzas pieteikumu vairāk nekā vienā vīzu iestādē, norādot attiecīgās šīs vīzu iestādes, to atrašanās vietu un atteikumu datumus;

(k)īstermiņa vīzām — ceļojuma galvenais(-ie) mērķis(-i); ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām — pieteikuma mērķis;

(l)dati, kas ievadīti attiecībā uz atsauktu, anulētu, atceltu dokumentu vai attiecīgā gadījumā — dokumentu, kura derīguma termiņš pagarināts;

(m)attiecīgā gadījumā — ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

(n)to personu skaits, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 810/2009 13. panta 7. punktu ir atbrīvotas no prasības nodot pirkstu nospiedumus;

(o)gadījumi, kad 9. panta 6. punktā minētos datus faktiski nevarēja sniegt saskaņā ar 8. panta 5. punkta otro teikumu;

(p)gadījumi, kad 9. panta 6. punktā minētos datus nevarēja prasīt sniegt juridisku iemeslu dēļ saskaņā ar 8. panta 5. punkta otro teikumu;

(q)gadījumi, kad personai, kura faktiski nevarēja sniegt 9. panta 6. punktā minētos datus, atteikta vīza saskaņā ar 8. panta 5. punkta otro teikumu.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve konsultāciju nolūkos šā punkta pirmajā daļā minētajiem datiem, lai veiktu riska analīzi un neaizsargātības novērtējumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/1624 11. un 13. pantā.

2.Šā panta 1. punkta nolūkā eu-LISA glabā minētajā punktā minētos datus centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā, kas minēts Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 39. pantā.

3. Procedūras, kuras eu-LISA ieviesusi, lai uzraudzītu VIS darbību, kā minēts 50. panta 1. punktā, ietver iespēju sagatavot regulārus statistikas datus, lai nodrošinātu minēto uzraudzību.

4.Katru ceturksni eu-LISA apkopo uz VIS datiem veidotu statistiku par īstermiņa vīzām, kurā attiecībā uz katru vīzu iesniegšanas vietu atspoguļo:

(a)lidostas tranzītvīzu pieteikumu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtēju lidostas tranzītvīzu pieteikumus;

(b)izsniegto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas A vīzas;

(c)izsniegto vairākkārtējas ieceļošanas vīzu kopskaitu;

(d)neizsniegto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas A vīzas;

(e)vienoto vīzu pieteikumu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas vienoto vīzu pieteikumus;

(f)izsniegto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas vīzas;

(g)izsniegto vairākkārtējas ieceļošanas vīzu kopskaitu, iedalot tās pēc derīguma termiņa (līdz sešiem mēnešiem, viens gads, divi gadi, trīs gadi, četri gadi, pieci gadi);

(h)neizsniegto vienoto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas vīzas;

(i)izdoto vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu kopskaitu.

Katras dienas statistikas datus glabā centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā.

5.Katru ceturksni eu-LISA apkopo uz VIS datiem veidotu statistiku par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, kurā attiecībā uz katru vietu atspoguļo:

(a)kopējo ilgtermiņa vīzu pieteikumu, izdoto, atteikto, pagarināto un atcelto vīzu skaitu;

(b)kopējo uzturēšanās atļauju pieteikumu, izdoto, atteikto, pagarināto un atcelto vīzu skaitu.

6.Katra gada beigās statistikas datus apkopo ceturkšņa statistikas formātā par attiecīgo gadu. Statistikā ietver datu sadalījumu par katru dalībvalsti.

7. Pēc Komisijas pieprasījuma eu-LISA tai sniedz statistiku par konkrētiem ar kopējās vīzu politikas vai migrācijas politikas īstenošanu saistītiem aspektiem, ieskaitot ar Regulas (ES) Nr. 1053/2013 piemērošanu saistītos aspektus.”;

35)iekļauj šādu 45.b, 45.c, 45.d un 45.e pantu:

“45.b pants

Pārvadātāju piekļuve datiem pārbaudes veikšanai

1.Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, gaisa pārvadātāji, jūras pārvadātāji un starptautiskie pārvadātāji, kuri transportē grupas pa sauszemi, izmantojot autobusu, nosūta vaicājumu VIS, lai pārbaudītu, vai tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja. Šim nolūkam attiecībā uz īstermiņa vīzām pārvadātāji sniedz šīs regulas 9. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā vai attiecīgā gadījumā — 22.c panta a), b) un c) punktā norādītos datus.

2.Lai īstenotu 1. punktu vai risinātu jebkuru iespējamu strīdu, kuru radījusi tā piemērošana, eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām datu apstrādes darbībām, ko pārvadātāji veikuši pārvadātāja vārtejā. Minētie reģistra ieraksti parāda katras darbības datumu un laiku, pārbaudēm izmantotos datus, pārvadātāja vārtejas pārraidītos datus un attiecīgā pārvadātāja nosaukumu.

Reģistra ierakstus glabā divus gadus. Ierakstus ar pienācīgiem pasākumiem aizsargā pret neatļautu piekļuvi.

3.Droša piekļuve pārvadātāja vārtejai, kas minēta 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā Lēmumā 2004/512/EK, kurš grozīts ar šo regulu, ļauj pārvadātājiem pirms pasažiera iekāpšanas turpināt konsultāciju ar 1. punktā minēto vaicājumu. Šajā nolūkā pārvadātājs nosūta vaicājumu, lai drīkstētu konsultāciju nolūkos piekļūt VIS, izmantojot ceļošanas dokumenta mašīnlasāmās joslas datus.

4.VIS sniedz atbildi, norādot, vai personai ir derīga vīza, sniedzot pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”.

5.Izveido tikai un vienīgi pārvadātājiem paredzētu autentifikācijas shēmu, lai pienācīgi pilnvarotiem pārvadātāju darbiniekiem nodrošinātu piekļuvi pārvadātāja vārtejai 2. punkta nolūkos. Autentifikācijas shēmu izveido Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

45.c pants

Rezerves procedūras gadījumā, ja pārvadātāji nevar piekļūt datiem tehnisku iemeslu dēļ

1.Ja tehniski nav iespējams veikt 45.b panta 1. punktā minēto vaicājumu konsultāciju nolūkos informācijas sistēmas atteices vai citu iemeslu dēļ, ko pārvadātāji nespēj kontrolēt, pārvadātāji ir atbrīvoti no pienākuma pārbaudīt, vai personai ir derīga vīza vai ceļošanas dokuments, izmantojot pārvadātāja vārteju. Ja šādus traucējumus konstatē vadības iestāde, tā informē pārvadātājus. Tā informē pārvadātājus arī tad, kad traucējumi ir novērsti. Ja šādus traucējumus konstatē pārvadātāji, tie var informēt vadības iestādi.

2.Rezerves procedūru elementus nosaka īstenošanas aktā, ko pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

45.d pants

Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību piekļuve VIS datiem

1. Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību un ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītā personāla vienību dalībniekiem savu pilnvaru ietvaros, lai veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624* 40. panta 1. punktu un papildus minētās regulas 40. panta 8. punktā paredzētajai piekļuvei, ir tiesības piekļūt un meklēt VIS ievadītos datus.

2. Lai nodrošinātu 1. punktā minēto piekļuvi, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra par centrālo piekļuves punktu izraugās specializētu vienību ar pienācīgi pilnvarotām Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras amatpersonām. Centrālais piekļuves punkts pārbauda, vai ir izpildīti 45.e pantā paredzētie nosacījumi piekļuves VIS pieprasīšanai.

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

45.e pants

Nosacījumi un procedūra, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības piekļūst VIS datiem

1. Ņemot vērā 45.d panta 1. punktā minēto piekļuvi, Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienība var iesniegt Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 45.d panta 2. punktā, pieprasījumu piekļūt konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Pieprasījumā ir atsauce uz dalībvalsts robežpārbaudes, robežuzraudzības un/vai atgriešanas operatīvo plānu, ar kuru pamatots pieprasījums. Kad Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā piekļuves punkta pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta vienībai tā, lai neapdraudētu datu drošību.

2. Lai piešķirtu piekļuvi, piemēro šādus nosacījumus:

a) uzņēmēja dalībvalsts pilnvaro vienības dalībniekus piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, lai izpildītu robežpārbaudes, robežuzraudzības un atgriešanas operatīvajā plānā noteiktos operatīvos mērķus, un

b) piekļuve VIS konsultāciju nolūkos ir nepieciešama, lai veiktu īpašos uzdevumus, kurus vienībai uzticējusi uzņēmēja dalībvalsts.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 40. panta 3. punktu vienību, kā arī ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītās darbinieku vienību dalībnieki uz informāciju, kas saņemta no VIS, var reaģēt tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts, kurā tās darbojas, robežsargu vai ar atgriešanu saistītos uzdevumos iesaistīto darbinieku norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts var vienību dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā.

4. Ja ir šaubas vai ja vīzas turētāja, ilgtermiņa vīzas turētāja vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitātes pārbaude nav izdevusies, Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības dalībnieks nodod personu uzņēmējas dalībvalsts robežsargam.

5. Vienību dalībniekiem ir piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos šādos gadījumos:

a) pildot ar robežpārbaudēm saistītos uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399, vienību dalībniekiem ir piekļuve VIS datiem, lai veiktu pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar attiecīgi šīs regulas 18. vai 22.g pantu;

b) pārbaudot, vai ir izpildīti ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās nosacījumi dalībvalstu teritorijā, vienību dalībniekiem ir piekļuve VIS datiem pārbaudes veikšanai teritorijā attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar attiecīgi šīs regulas 19. vai 22.h pantu;

c) identificējot personu, kas var neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, vienību dalībnieki var piekļūt VIS datiem identificēšanas nolūkos saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.

6. Ja šāda piekļuve un meklēšana atklāj trāpījumu VIS, par to informē uzņēmēju dalībvalsti.

7. Ikvienu reģistra ierakstu par tādām datu apstrādes darbībām VIS, ko veicis Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības vai ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītās darbinieku vienības dalībnieks, vadības iestāde glabā saskaņā ar 34. panta noteikumiem.

8. Katru Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras piekļuves gadījumu un katru meklējumu reģistrē saskaņā ar 34. pantā noteikto un katru datu izmantošanas gadījumu, kuriem piekļuvusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, reģistrē.

9. Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai veiktu uzdevumus saistībā ar Regulu, ar ko izveido Eiropas ceļojumu informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS), nevienu VIS daļu nepievieno nevienai tādai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, ko ekspluatē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra vai ko ekspluatē tās ietvaros, un VIS iekļautos datus, kuriem piekļuvusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, nenosūta nevienai šādai sistēmai. VIS daļas netiek lejupielādētas. Ierakstu saglabāšanu par piekļuvi un meklēšanu neuzskata par nelikumīgu lejupielādi vai VIS datu kopēšanu.

10. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra pieņem un piemēro pasākumus datu drošības nodrošināšanai, kā noteikts 32. pantā.”

36)regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

“49. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* izpratnē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

37)iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pants
Padomdevēju grupa

Eu-LISA izveido padomdevēju grupu, kura tai nodrošina zinātību, kas saistīta ar VIS, jo īpaši attiecībā uz gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu.” ;

38)regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

"50. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.Vadības iestāde nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga VIS darbības atbilstību tās izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2. Tehniskās apkopes nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veiktas VIS.

3.Ik pēc diviem gadiem eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz tās drošību.

4.Ievērojot valstu tiesību aktus par konfidenciālas informācijas publicēšanu, katra dalībvalsts un Eiropols sagatavo ikgadējus ziņojumus par to, cik efektīva ir bijusi piekļuve VIS datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un šajos ziņojumos tiek ietverta informācija un statistika par

(a)konkrēto mērķi piekļuvei konsultāciju nolūkos, ietverot teroristu nodarījuma vai cita smaga noziedzīga nodarījuma veidu;

(b) pamatotajiem iemesliem, kas norādīti saistībā ar pamatotajām aizdomām, ka šī regula attiecas uz aizdomās turēto personu, nodarījuma izdarītāju vai cietušo;

(d) to lietu skaitu un veidu, kurās ir bijusi sekmīga identificēšana.

Ikgadējos dalībvalstu un Eiropola ziņojumus nosūta Komisijai līdz katra nākamā gada 30. jūnijam.

5. Ik pēc četriem gadiem Komisija veic vispārēju VIS novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar VIS, par VIS drošību, par 31. pantā minēto noteikumu izmantošanu un par ietekmi uz turpmāko darbību. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Dalībvalstis vadības iestādei un Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7. Vadības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu vispārējos novērtējumus, kas minēti 5. punktā.”;

39) regulas 1. pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Regulas 31. panta 1. punktā minēto starptautisko organizāciju saraksts”;

40)aiz 22. panta iekļauj šādu IIIa un IIIb nodaļu:

“IIIa NODAĻA

ILGTERMIŅA VĪZU UN UZTURĒŠANĀS ATĻAUJU DATU IEVADĪŠANA UN IZMANTOŠANA

“22.a pants

Procedūras datu ievadei, kad pieņemts lēmums par pieteikumu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai

1.Kad pieņemts lēmums par pieteikumu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai, iestāde, kas pieņēmusi lēmumu, nekavējoties izveido personas datni, ievadot 22.c vai 22.d pantā minētos datus VIS.

2.Pēc tam, kad izveidota personas datne, VIS automātiski sāk vaicājumu saskaņā ar 22.b pantu.

3.Ja turētājs ir iesniedzis pieteikumu kā grupā ietilpstoša persona vai kopā ar ģimenes locekli, iestāde izveido personas datni katrai grupā ietilpstošajai personai un sasaista to personu datnes, kuras pieteikušās kopīgi un kurām izdota ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja.

4.Ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz, ka konkrēti dati nav jāsniedz, vai ja tos faktisku iemeslu dēļ nevar sniegt, attiecīgais datu lauks jāatzīmē ar “nav piemērojams”. Attiecībā uz pirkstu nospiedumiem sistēma ļauj nošķirt gadījumus, kad pirkstu nospiedumi nav jāsniedz saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, un gadījumus, kad tos nevar sniegt faktiski.

22.b pants

Pārbaudes citās sistēmās

1.VIS automātiski apstrādā datnes, lai identificētu trāpījumu(-s), vienīgi ar mērķi izvērtēt, vai persona varētu radīt apdraudējumu dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu. VIS izskata katru datni atsevišķi.

2.Ik reizi, kad saskaņā ar 22.d pantu izveido personas datni, izdodot ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju vai atsakot tās izdošanu, VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b), c), f) un g) apakšpunktā minētos attiecīgos datus ar datiem, kas atrodami VIS, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), tostarp Regulas (ES) 2018/XX par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu 29. pantā minētajā kontrolsarakstā, [ECRIS-TCN sistēmā — attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem], Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un Interpola datubāzē par Ceļošanas dokumentu, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN).

3.VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas personas datnē atklāti saskaņā ar 2. un 5. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu un šo informāciju reģistrē personas datnē.

4.Regulas 2. panta 2. punkta f) apakšpunkta vajadzībām meklējumos par izdotu vai pagarinātu ilgtermiņa vīzu, ko veic saskaņā ar 22.b panta 2. punktu, salīdzina 22.c panta 2. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem SIS, lai noteiktu, vai uz turētāju attiecas kāds no šiem brīdinājumiem:

(a)brīdinājums par personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā;

(b)brīdinājums par bezvēsts pazudušām personām;

(c)brīdinājums par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā;

(d)brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.

Ja šajā punktā minētajā salīdzināšanā tiek saņemta atbilde par vienu vai vairākiem trāpījumiem, VIS nosūta automātisku paziņojumu tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kas veikusi pieprasījumu, un veic nepieciešamās turpmākās darbības.

5.Ja ir piešķirta piekļuve IIS, ETIAS un VIS datiem konsultāciju nolūkos saskaņā ar 2. punktu, trāpījumus veic tikai attiecībā uz ceļošanas atļaujas, ieceļošanas vai vīzas atteikumiem, kas ir pamatoti ar drošības apsvērumiem.

6.Ja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izdod vai pagarina dalībvalsts konsulārā iestāde, piemēro 9.a pantu.

7.Ja iestāde dalībvalsts teritorijā izdod vai pagarina uzturēšanās atļauju vai ja ilgtermiņa vīzu pagarina, piemēro šādus noteikumus:

(a)iestāde pārbauda, vai personas datnē reģistrētie dati atbilst VIS datiem vai datiem kādā no aplūkotajām ES informācijas sistēmām/datubāzēm, Eiropola datiem vai Interpola datubāzēm, kā noteikts 2. punktā;

(b)ja trāpījums saskaņā ar 2. punktu ir saistīts ar Eiropola datiem, Eiropola valsts vienību informē turpmākas rīcības veikšanai;

(c)ja dati neatbilst un ja 2. un 3. punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā nav atklāts neviens cits trāpījums, centrālā iestāde dzēš viltus trāpījumu no pieteikuma datnes;

(d)ja dati atbilst vai ja joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, iestāde ar datiem, kas iniciējuši trāpījumu saskaņā ar 4. punktu, rīkojas saskaņā ar ES un valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām, nosacījumiem un kritērijiem.

22.c pants

Personas datne, ko izveido par izdotu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju

Personas datnē, kas izveidota saskaņā ar 22.a panta 1. punktu, ir iekļauti šādi dati:

(1)iestāde, kas izdevusi vīzu, norādot arī iestādes atrašanās vietu;

(2)šādi dati par turētāju:

a) uzvārds; vārds(-i); dzimšanas datums; pašreizējā valstspiederība(-as); dzimums; dzimšanas datums, vieta un valsts;

b) ceļošanas dokumenta veids un numurs un ceļošanas dokumenta izdevējas valsts trīs burtu kods;

c)ceļošanas dokumenta derīguma beigu termiņš;

cc) iestāde, kas izdevusi ceļošanas dokumentu;

d) nepilngadīgām personām — tās personas uzvārds un vārds(-i), kura attiecībā uz turētāju īsteno vecāku varu vai likumīga aizbildņa tiesības;

e) fiziskas personas uzvārds, vārds un adrese vai tā darba devēja vai citas organizācijas nosaukums un adrese, kas ir pieteikuma pamatā;

f) turētāja sejas attēls, ja iespējams — iegūts, nofotografējot personu klātienē;

g) divi turētāja pirkstu nospiedumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

(3)šādi dati par izdoto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju:

(a)informācija par statusu un norāde, ka izdota ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja;

(b)lēmuma par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņemšanas vieta un datums;

(c)izdotā dokumenta veids (ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja);

(d)izdotās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas numurs;

(e)ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš.

22.d pants

Personas datne, ko izveido noteiktos gadījumos, kad atteikta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja

Ja pieņemts lēmums atteikt ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus, iestāde, kas to atteikusi, nekavējoties izveido personas datni ar šādiem datiem:

a.uzvārds, uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); vārds(-i); dzimums; dzimšanas datums, vieta un valsts;

b.pašreizējā valstspiederība un valstspiederība dzimšanas brīdī;

c.ceļošanas dokumenta veids, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums un derīguma termiņš;

d.nepilngadīgām personām — tās personas uzvārds un vārds(-i), kura attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju īsteno vecāku varu vai likumīga aizbildņa tiesības;

e.uzvārds, vārds un adrese fiziskai personai, kas ir pieteikuma pamatā;

f.pieteikuma iesniedzēja sejas attēls, ja iespējams — iegūts, nofotografējot personu klātienē;

g.divi pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

h.informācija, ka ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja ir atteikta, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus;

i.iestāde, kas atteikusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, norādot arī iestādes atrašanās vietu;

j.lēmuma atteikt ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju pieņemšanas vieta un datums.

22.e pants

Dati, ko papildus iekļauj par atceltu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju

1. Ja pieņemts lēmums uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu atcelt vai arī saīsināt ilgtermiņa vīzas derīguma termiņu, vīzu iestāde, kas pieņēmusi šo lēmumu, personas datnē ievada šādus datus:

a) statusa informācija, kas norāda, ka ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja ir atcelta vai ilgtermiņa vīzas derīguma termiņš ir ticis saīsināts;

b) iestāde, kas atcēlusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju vai saīsinājusi ilgtermiņa vīzas derīguma termiņu, norādot arī iestādes atrašanās vietu;

c) lēmuma pieņemšanas vieta un datums;

d) attiecīgā gadījumā — jaunais ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa beigu datums;

e) vīzas uzlīmes numurs, ja vīzas termiņu saīsina, izmantojot jaunu vīzas uzlīmi.

2. Personas datnē norāda arī ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas atcelšanas vai ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa saīsināšanas pamatu(-s) saskaņā ar 22.d panta h) punktā noteikto.

22.f pants

Dati, ko papildus iekļauj par pagarinātu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju

Ja pieņemts lēmums uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu pagarināt, iestāde, kas to pagarinājusi, personas datnē ievada šādus datus:

a) informācija par statusu, norādot, ka pagarināta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja;

b) iestāde, kas pagarinājusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, norādot arī iestādes atrašanās vietu;

c) lēmuma pieņemšanas vieta un datums;

d) ilgtermiņa vīzai — vīzas uzlīmes numurs, ja vīzu pagarina, izmantojot jaunu vīzas uzlīmi;

e) pagarinātā derīguma termiņa beigu datums.

22.g pants

Piekļuve datiem, lai pārbaudītu ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas ārējās robežas šķērsošanas vietās

1.Tikai tādēļ, lai pārbaudītu dokumenta turētāju identitāti un/vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas autentiskumu un derīgumu un to, vai persona nav uzskatāma par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, iestādēm, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar minēto regulu, ir piekļuve meklēšanai pēc dokumenta numura kopā ar vienu vai vairākiem šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem.

2.Ja, meklējot pēc 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par dokumenta turētāju, kompetentajai robežkontroles iestādei nodrošina piekļuvi konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem datiem personas datnē:

(a)informācijai par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas statusu, kurā ir norādīts, vai tā izdota, atsaukta vai pagarināta;

(b)datiem, kas minēti 22.c panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā;

(c)attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.e panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā;

(d)attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.f panta d) un e) punktā;

(e)fotogrāfijām, kas minētas 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā.

22.h pants

Piekļuve datiem, lai veiktu pārbaudes dalībvalstu teritorijā

1.Tikai tādēļ, lai pārbaudītu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitāti un dokumenta autentiskumu un īstumu vai to, vai persona nerada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai kādā no dalībvalstīm, iestādēm, kas ir tiesīgas dalībvalstu teritorijā pārbaudīt, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un attiecīgā gadījumā — policijas iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas uzlīmes numura kopā ar vienu vai vairākiem 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem.

2.Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par vīzas turētāju, kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem datiem personas datnē un, ja nepieciešams, tai piesaistītajās datnēs saskaņā ar 22.a panta 4. punktu:

(a)informācijai par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas statusu, kurā ir norādīts, vai tā izdota, atsaukta vai pagarināta;

(b)datiem, kas minēti 22.c panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā;

(c)attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.e panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā;

(d)attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.f panta d) un e) punktā;

(e) fotogrāfijām, kas minētas 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā.

22.i pants

Piekļuve datiem, lai noteiktu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem

1.Patvēruma jautājumos kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc tādas personas pirkstu nospiedumiem, kura lūdz starptautisko aizsardzību, vienīgi nolūkā noteikt dalībvalsti, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 604/2013 12. pantu ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

Ja tādas personas pirkstu nospiedumi, kura lūdz starptautisko aizsardzību, nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic, izmantojot ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru kopā ar 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem.

2.Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, kompetentajai patvēruma iestādei piešķir piekļuvi konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem pieteikuma datnes datiem un g) apakšpunktā minētiem datiem piesaistītajās laulātā un bērnu datnēs saskaņā ar 22.a panta 4. punktu:

a) iestādei, kas izdevusi vai pagarinājusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju;

b) datiem, kas minēti 22.c panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā,

c) dokumenta veidam;

d) ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņam;

f) fotogrāfijām, kas minētas 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā;

g) regulas 22.c panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem piesaistīto pieteikuma datņu datiem par laulāto un bērniem.

3.VIS datiem konsultāciju nolūkos saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu piekļūst tikai izraudzītas valsts iestādes, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 603/2013 27. pantā.

22.j pants

Piekļuve datiem, lai izskatītu starptautiskās aizsardzības pieteikumus

1.Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 27. pantu kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc tādas personas pirkstu nospiedumiem, kura lūdz starptautisko aizsardzību, vienīgi nolūkā pārbaudīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

Ja tādas personas pirkstu nospiedumi, kura lūdz starptautisko aizsardzību, nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic, izmantojot ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās dokumenta numuru kopā ar 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem vai 22.d panta a), b), c) un f) punktā minētajiem datiem.

2.Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, kompetentajai patvēruma iestādei ir konsultāciju nolūkos — vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem — piekļuve datiem, kas ievadīti par pieteikuma iesniedzēja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kura ir izdota, atteikta, atsaukta vai kuras derīguma termiņš ir pagarināts, kā minēts 22.c, 22.d, 22.e un 22.f pantā, un piesaistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm) saskaņā ar 22.a panta 3. punktu.

3.VIS datiem konsultāciju nolūkos saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu piekļūst tikai izraudzītas valsts iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 603/2013 27. pantā.

IIIb NODAĻA

Procedūra un nosacījumi piekļuvei VIS tiesībaizsardzības nolūkos

22.k pants
Dalībvalstu izraudzītās iestādes

1.Dalībvalstis izraugās iestādes, kurām ir tiesības konsultāciju nolūkos piekļūt VIS uzglabātajiem datiem, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

2.Katrai dalībvalstij ir izraudzīto iestāžu saraksts. Katra dalībvalsts paziņo eu-LISA un Komisijai par savām izraudzītajām iestādēm un var jebkurā laikā grozīt vai aizstāt savu paziņojumu.

3.Katra dalībvalsts izraugās centrālo piekļuves punktu, kam ir piekļuve VIS. Centrālais piekļuves punkts pārliecinās, ka ir izpildīti 22.n pantā paredzētie nosacījumi, lai pieprasītu piekļuvi VIS.

Izraudzītā iestāde un centrālais piekļuves punkts var būt vienas organizācijas daļa, ja tas ir atļauts valsts tiesību aktos, bet, pildot šajā regulā paredzētos uzdevumus, centrālais piekļuves punkts rīkojas pilnīgi neatkarīgi no izraudzītajām iestādēm. Centrālais piekļuves punkts ir nošķirts no izraudzītajām iestādēm un nesaņem no tām norādījumus par tādas pārbaudes iznākumu, kuru tas veic neatkarīgi.

Dalībvalstis var izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo piekļuves punktu, lai atspoguļotu valsts organizatorisko un administratīvo struktūru saskaņā ar konstitucionālajām vai juridiskajām prasībām.

4.Katra dalībvalsts paziņo eu-LISA un Komisijai par savu centrālo piekļuves punktu un var jebkurā laikā grozīt vai aizstāt savu paziņojumu.

5.Valsts līmenī katrai dalībvalstij ir saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kurām ir atļauja pieprasīt piekļuvi VIS uzglabātajiem datiem, izmantojot centrālo(-os) piekļuves punktu(-us).

6.Tikai pienācīgi pilnvarotiem centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) darbiniekiem ir atļauts piekļūt VIS saskaņā ar 22.m un 22.n pantu.

22.l pants
Eiropols

1.Eiropols izraugās vienu no savām operatīvajām vienībām par “Eiropola izraudzīto iestādi” un pilnvaro to pieprasīt piekļuvi VIS, izmantojot 2. punktā minēto VIS izraudzīto centrālo piekļuves punktu, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu rīcību teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2.Par centrālo piekļuves punktu Eiropols izraugās specializētu vienību ar pienācīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām. Centrālais piekļuves punkts pārbauda, vai ir izpildīti 22.p pantā paredzētie nosacījumi piekļuves pieprasīšanai VIS.

Centrālais piekļuves punkts, veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, rīkojas neatkarīgi un nesaņem norādījumus no 1. punktā minētās Eiropola izraudzītās iestādes attiecībā uz pārbaudes rezultātu.

22.m pants
Procedūra piekļuvei VIS tiesībaizsardzības nolūkos

1.Operatīvā vienība, kas minēta 22.k panta 5. punktā, iesniedz centrālajam piekļuves punktam, kurš minēts 22.k panta 3. punktā, pamatotu elektronisku vai rakstisku pieprasījumu piekļuvei VIS glabātajiem datiem. Kad centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) saņem piekļuves pieprasījumu, tas(tie) pārbauda, vai ir izpildīti 22.n pantā minētie piekļuves nosacījumi. Ja piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 22.k panta 5. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību.

2.Īpašas steidzamības gadījumā, kad ir jānovērš tūlītējs apdraudējums cilvēka dzīvībai, kas saistīts ar teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) apstrādā pieprasījumu nekavējoties un tikai ex post pārbauda, vai ir izpildīti visi 22.n panta nosacījumi, tostarp to, vai faktiski pastāvēja steidzams gadījums. Ex post pārbaudi veic bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc pieprasījuma apstrādes.

3.Ja ex post pārbaudē tiek secināts, ka piekļuve VIS datiem nav bijusi pamatota, visas iestādes, kas ir piekļuvušas šādiem datiem, dzēš no VIS iegūto informāciju un informē centrālos piekļuves punktus par šādu dzēšanu.

22.n pants
VIS datu pieejamības nosacījumi dalībvalstu izraudzītajām iestādēm

1.Izraudzītās iestādes var piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)piekļuve datiem konsultāciju nolūkos ir vajadzīga un samērīga, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus;

(b)piekļuve konsultāciju nolūkos ir vajadzīga konkrētā lietā un ir samērīga tai;

(c)pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt kādu no attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo īpaši tad, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu aizdomās turētais, nodarījuma izdarītājs vai cietušais ietilpst kādā no kategorijām, uz kuru attiecas šī regula;

(d)ja vaicājums CIR veikts saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 22. pantu, minētās regulas 22. panta 5. punktā minētā saņemtā atbilde norāda, ka dati glabājas VIS.

2.Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie nosacījumi nav jāizpilda situācijās, kad piekļuve VIS nepieciešama kā līdzeklis, lai konsultāciju nolūkos aplūkotu ceļošanas vēsturi vai atļautas uzturēšanās periodus dalībvalstu teritorijā par zināmu personu, ko tur aizdomās par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, šāda nodarījuma izdarītāju vai iespējamu cietušo.

3.Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos tiek sniegta tikai attiecībā uz meklējumiem ar jebkuriem no šādiem datiem personas datnē:

(a)uzvārdu(-iem), vārdu(-iem), dzimšanas datumu, valstspiederību(-ām) un/vai dzimumu;

(b)ceļošanas dokumenta vai dokumentu veidu un numuru, izdevējvalsts trīs burtu kodu un ceļošanas dokumenta derīguma beigu termiņu;

(c)vīzas uzlīmes numuru vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās dokumenta numuru un attiecīgi vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās dokumenta derīguma beigu termiņu;

(d)pirkstu nospiedumiem, tostarp latentiem pirkstu nospiedumiem;

(e)sejas attēlu.

4.Ja meklēšana ir sekmīga, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi šajā punktā minētajiem datiem, kā arī jebkuriem citiem datiem, kas iegūti no personas datnes, tostarp datiem, kas ievadīti attiecībā uz jebkuru izdotu, atteiktu, anulētu, atceltu vai pagarinātu dokumentu. Piekļuvi 9. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem datiem, kas reģistrēti pieteikuma datnē, piešķir tikai tad, ja piekļuve šiem datiem konsultāciju nolūkos ir tieši pieprasīta pamatotā pieprasījumā un apstiprināta neatkarīgā pārbaudē.

22.o pants

Piekļuve VIS personu identificēšanai īpašās situācijās

Atkāpjoties no 22.n panta 1. punkta, izraudzītajām iestādēm nav pienākuma izpildīt minētajā punktā paredzētos nosacījumus piekļuvei VIS, lai identificētu personas, kuras ir pazudušas bez vēsts, nolaupītas vai identificētas kā cilvēku tirdzniecības upuri un saistībā ar kurām ir pamats uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos palīdzēs tās identificēt un/vai palīdzēs konkrētu cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanā. Šādās situācijās izraudzītās iestādes var VIS veikt šo personu pirkstu nospiedumu meklēšanu.

Ja šo personu pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta a) un b) punktā minētajiem datiem.

Ja meklēšana ir sekmīga, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi visiem 9. punktā minētajiem datiem, kā arī 8. panta 3. un 4. punktā minētajiem datiem.

22.p pants
Procedūra un nosacījumi Eiropola piekļuvei VIS datiem

1.Eiropolam ir piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) piekļuve datiem konsultāciju nolūkos ir vajadzīga un samērīga, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu rīcību Eiropola pilnvaru jomā ietilpstošu teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā;

b) piekļuve konsultāciju nolūkos ir vajadzīga konkrētā lietā un ir samērīga tai;

c) pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt kādu no attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo īpaši tad, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu aizdomās turētais, nodarījuma izdarītājs vai cietušais ietilpst kādā no kategorijām, uz kuru attiecas šī regula;

d) ja vaicājums CIR veikts saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 22. pantu, minētās regulas 22. panta 3. punktā minētā saņemtā atbilde norāda, ka dati glabājas VIS.

2.Attiecīgi piemēro 22.n panta 2., 3. un 4. punktā paredzētos nosacījumus.

3.Eiropola izraudzītā iestāde var iesniegt Eiropola centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 22.k panta 3. punktā, pamatotu elektronisku pieprasījumu par piekļuvi konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Kad Eiropola centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 1. un 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 22.l panta 1. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību.

4.Informāciju, ko Eiropols ieguvis, piekļūstot VIS datiem konsultāciju nolūkos, var apstrādāt tikai tad, ja šādas informācijas izcelsmes dalībvalsts ir devusi tam atļauju. Minēto atļauju saņem ar minētās dalībvalsts Eiropola valsts nodaļas starpniecību.

22.q pants
Reģistrēšana un dokumentēšana

1.Katra dalībvalsts un Eiropols nodrošina, lai visas datu apstrādes darbības saistībā ar piekļuves pieprasījumiem VIS datiem saskaņā ar IIc nodaļu tiktu reģistrētas vai dokumentētas ar mērķi pārbaudīt, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, uzraudzīt datu apstrādes likumību, datu integritāti un drošību, un veikt pašuzraudzību.

2.Reģistrā vai dokumentācijā visos gadījumos sniedz šādu informāciju:

a)precīzu mērķi pieprasījumam piekļūt VIS datiem, tostarp kāds ir attiecīgais teroristu nodarījums vai cits smags noziedzīgs nodarījums, savukārt Eiropols norāda konkrēto piekļuves pieprasījuma mērķi;

b)atsauci uz valsts datni;

c)datumu un precīzu laiku, kad centrālais piekļuves punkts ir nosūtījis VIS centrālajai sistēmai piekļuves pieprasījumu;

d)tās iestādes nosaukumu, kura ir pieprasījusi piekļuvi konsultāciju nolūkos;

e)attiecīgā gadījumā — lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz ex-post pārbaudi;

f)datus, kas izmantoti konsultāciju nolūkos;

g)saskaņā ar valsts noteikumiem vai Regulu (ES) 2016/794 tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kas lika datus meklēt.

3.Reģistrus un dokumentāciju izmanto tikai tam, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un nodrošinātu datu integritāti un drošību. Šīs regulas 50. pantā minētajai uzraudzībai un novērtēšanai drīkst izmantot tikai reģistrus, kas nesatur personas datus. Uzraudzības iestādei, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktu un kura ir atbildīga par to, lai pārbaudītu, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, un lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un datu integritāti un drošību, pēc tās pieprasījuma nodrošina piekļuvi minētajiem reģistriem, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.

22.r pants

VIS datu pieejamības nosacījumi izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā šī regula vēl nav piemērota

1.Izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā šī regula vēl nav piemērota, piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos īsteno, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)piekļuve tiek pieprasīta tām piešķirto pilnvaru ietvaros;

(b)piekļuvei piemēro tos pašus nosacījumus, kas minēti 22.n panta 1. punktā;

(c)pirms piekļuves tiek iesniegts pienācīgi pamatots rakstisks vai elektronisks pieprasījums tās dalībvalsts izraudzītajai iestādei, kurā piemēro šo regulu; pēc tam šī iestāde pieprasa, lai valsts centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) piekļūtu VIS datiem konsultāciju nolūkos.

2.Dalībvalsts, kurā šo regulu vēl nepiemēro, dara savu vīzu informāciju pieejamu dalībvalstīm, kurās šo regulu piemēro, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu rakstisku vai elektronisku pieprasījumu un ievērojot 22.n panta 1. punktā minētos nosacījumus.

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.)”.

2. pants
Grozījumi Lēmumā 2004/512/EK

Lēmuma 2004/512/EK 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vīzu informācijas sistēmas pamatā ir centralizēta arhitektūra, un to veido

a) kopējais identitātes repozitorijs, kas minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā];

b) centrāla informācijas sistēma, turpmāk “Centrālā vīzu informācijas sistēma” (VIS);

c) saskarne katrā no dalībvalstīm (turpmāk “valsts saskarne” (NI-VIS)), kas nodrošina savienojumu ar konkrētās dalībvalsts attiecīgo centrālo valsts iestādi, vai valsts vienotā saskarne (VVS) katrā dalībvalstī, kuras pamatā ir kopējas tehniskās specifikācijas un kura ir identiska visās dalībvalstīs un ļauj centrālajai sistēmai pieslēgties dalībvalstu infrastruktūrām;

d) komunikācijas infrastruktūra starp VIS un valsts saskarnēm;

e) drošs sakaru kanāls starp VIS un IIS centrālo sistēmu;

f) droša komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un centrālajām infrastruktūrām, kuras ir Eiropas meklēšanas portālam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 6. pantu], kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 12. pantu], kopējam identitātes repozitorijam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 17. pantu], un vairāku identitāšu detektoram (MID), kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 25. pantu];

g) mehānisms, lai apspriestos par pieteikumiem un veiktu informācijas apmaiņu centrālo vīzu iestāžu starpā (“VIS pasts”);

h) pārvadātāja vārteja;

i) drošs tīmekļa pakalpojumus, kas ļauj sazināties starp VIS, no vienas puses, un pārvadātāja vārteju un starptautiskajām sistēmām (Interpola sistēmas/datubāzes), no otras puses;

j) datu repozitorijs ziņošanas un statistikas vajadzībām.

Ciktāl tehniski iespējams, centrālā sistēma, valstu vienotās saskarnes, tīmekļa pakalpojums, pārvadātāja vārteja un VIS komunikāciju infrastruktūra koplieto un turpina izmantot attiecīgi IIS centrālās sistēmas, IIS valstu vienoto saskarņu, ETIAS pārvadātāja vārtejas, IIS tīmekļa pakalpojuma un IIS komunikāciju infrastruktūras aparatūras un programmatūras sastāvdaļas.”.

3. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 810/2009

Padomes Regulu (ES) Nr. 810/2009 groza šādi:

1)regulas 10. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) iesniedz fotoattēlu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1683/95 izklāstītajiem standartiem vai, ja pieteikums tiek iesniegts pirmoreiz un pēc tam vismaz ik pēc 59 mēnešiem, — saskaņā ar šīs regulas 13. pantā izklāstītajiem standartiem;”;

2)regulas 13. pantu groza šādi:

a) panta 2. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“– pieteikuma iesniegšanas laikā klātienē uzņemtu fotoattēlu digitālā formātā;”;

b) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pirkstu nospiedumi un klātienē uzņemta pietiekamas kvalitātes fotogrāfija, kas no pieteikuma iesniedzēja iegūti kā daļa no pieteikuma, ir iekļauti VIS pirms mazāk nekā 59 mēnešiem, skaitot no jaunā pieteikuma iesniegšanas dienas, tad turpmāko pieteikumu vajadzībām var izmantot to [datu] kopijas.”;

c) panta 7. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) bērni, kas nav sasnieguši 6 gadu vecumu;”;

d) panta 8. punktu svītro;

3)regulas 21. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Par katru pieteikumu VIS veic pārbaudi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. panta 2. punktu, 15. un 9.a pantu. Lai izvairītos no kļūdainiem atteikumiem un kļūdainas identifikācijas, dalībvalstis nodrošina, ka pilnīgi tiek izmantoti visi šajos pantos minētie meklēšanas kritēriji.”;

b) pievieno šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a Lai izvērtētu 3. punktā noteiktos ieceļošanas nosacījumus, konsulāts ņem vērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.c pantu veikto pārbaužu rezultātus šādās datubāzēs:

(a)SIS un SLTD — lai pārbaudītu, vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments neatbilst ceļošanas dokumentam, kas paziņots kā pazaudēts, nozagts vai anulēts, un vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments neatbilst ceļošanas dokumentam, kas reģistrēts Interpola TDAWN lietā;

(b)ETIAS centrālajā sistēmā — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst atteiktam, atceltam vai anulētam ceļošanas atļaujas pieteikumam;

(c)VIS — lai pārbaudītu, vai pieteikumā sniegtie dati par ceļošanas dokumentu neatbilst citam vīzas pieteikumam, kas saistīts ar dažādiem identitātes datiem, kā arī to, vai pieteikuma iesniedzējam nav bijis piemērots lēmums par īstermiņa vīzas atteikumu, atsaukšanu vai anulēšanu;

(d)IIS — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs pašlaik nav paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un vai pieteikuma iesniedzējam iepriekš nav atteikta ieceļošana;

(e)Eurodac — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējam nav atsaukts vai noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums;

(f)Eiropola datos — lai pārbaudītu, vai pieteikumā sniegtie dati atbilst šajā datubāzē reģistrētajai informācijai;

(g)ECRIS-TCN sistēmā — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst personai, kuras dati šajā datubāzē iekļauti par teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem;

(h)SIS — lai pārbaudītu, vai uz pieteikuma iesniedzēju, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, neattiecas brīdinājums par personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas un nodošanas nolūkā vai pieteikuma iesniedzējs netiek meklēts apcietināšanai izdošanas nolūkā.

Konsulātam ir piekļuve pieteikuma datnei un saistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm), ja tādas ir, kā arī pārbaužu rezultātiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.c pantu.

3.b Vīzu iestāde veic vaicājumu vairāku identitāšu detektorā un kopējā identitātes repozitorijā, kas minēts Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 4. panta 37. punktā, vai SIS, vai abos, lai novērtētu saistīto identitāšu atšķirības, un veic jebkādu papildu pārbaudi, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par saiknes statusu un krāsu, kā arī lēmumu par attiecīgās personas vīzas izdošanu vai izdošanas atteikumu.

Saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 59. panta 1. punktu šo punktu piemēro tikai pēc vairāku identitāšu detektora darbības sākšanas.”;

c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Konsulāts, izmantojot no IIS iegūto informāciju, pārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs ar plānoto uzturēšanos nepārsniegs dalībvalstu teritorijā maksimāli pieļaujamo atļautās uzturēšanās laiku neatkarīgi no tā, cik ilgs iespējamas uzturēšanās termiņš ir bijis atļauts ar citas dalībvalsts izsniegtu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju.”;

4)iekļauj šādu 21.a pantu:

“21.a pants

Konkrētie riska rādītāji

1.Drošības, nelegālas imigrācijas vai augsta epidēmiska riska izvērtējumu pamato ar

(a)IIS sagatavotiem statistikas datiem par pārmērīgi daudziem atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem vai ieceļošanas atteikumiem konkrētām ceļotāju grupām, kam ir vīzas;

(b)VIS sagatavotiem statistikas datiem saskaņā ar 45.a pantu par pārmērīgi daudziem vīzu pieteikumu atteikumu gadījumiem neatbilstīgas migrācijas, drošības vai sabiedrības veselības risku dēļ, kuri saistīti ar konkrētām ceļotāju grupām;

(c)VIS sagatavotiem statistikas datiem saskaņā ar 45.a pantu un IIS sagatavotiem statistikas datiem par saistību starp informāciju, kura apkopota pieteikuma veidlapā, un atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem vai ieceļošanas atteikumiem;

(d)dalībvalstu sniegto informāciju par konkrētiem drošības riska rādītājiem vai apdraudējumiem, kas pamatota ar faktiem un pierādījumiem un ko identificējušas šīs dalībvalstis;

(e)dalībvalstu sniegto informāciju par pārmērīgi daudziem atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem vai ieceļošanas atteikumiem konkrētām ceļotāju grupām šajās dalībvalstīs, kas pamatota ar faktiem un pierādījumiem;

(f)dalībvalstu sniegto informāciju par konkrētiem augstiem epidēmiskiem riskiem, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) sniegto epidemioloģiskās uzraudzības informāciju un riska novērtējumiem, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņotajiem slimību uzliesmojumiem.

2.Komisija pieņem īstenošanas aktu, kuros precīzi nosaka šā panta 1. punktā minētos riskus. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Pamatojoties uz konkrētajiem riskiem, kas noteikti saskaņā ar 2. punktu, nosaka konkrētus riska rādītājus, kuri ietver dažādus datus, tostarp vienu vai vairākus šādus datu elementus:

(a)vecuma grupa, dzimums, valstspiederība;

(b)dzīvesvietas valsts un pilsēta;

(c)galamērķa dalībvalsts(-is);

(d)pirmās ieceļošanas dalībvalsts;

(e)ceļojuma mērķis;

(f)pašreizējā nodarbošanās.

4.Konkrētie riska rādītāji ir mērķtiecīgi un samērīgi. Tie nekādā gadījumā nav izstrādāti, pamatojoties tikai uz personas dzimumu vai vecumu. To pamatā nekādā gadījumā nav informācija, kas atklāj personas rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskās īpatnības, valodu, politiskos vai jebkurus citus uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti vai dzimumorientāciju.

5.Konkrētos riska rādītājus Komisija nosaka īstenošanas aktā. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.Konkrētos riska rādītājus vīzu iestādes izmanto, izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējs rada nelegālas imigrācijas risku, apdraud dalībvalstu drošību vai rada augstu epidēmisko risku saskaņā ar 21. panta 1. punktu.

7.Komisija regulāri pārskata konkrētos riskus un konkrētos riska rādītājus.”;

5) regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

"46. pants
Statistikas datu vākšana

Komisija katru gadu līdz 1. martam publicē ikgadējo statistikas datu apkopojumu par katru konsulātu un robežšķērsošanas vietu, kurā atsevišķas dalībvalstis apstrādā vīzu pieteikumus, un tajā tiek ietverta šāda informācija:

(a)lidostas tranzītvīzu pieteikumu, izdoto un atteikto vīzu skaits;

(b)vienoto vienreizējas ieceļošanas un vairākkārtējas ieceļošanas vīzu pieteikumu, izdoto (iedalot pēc derīguma termiņa: viens, divi, trīs, četri, pieci gadi) un atteikto vīzu skaits;

(c)izdoto vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu skaits.

Šo statistiku apkopo, pamatojoties uz VIS datu centrālā repozitorija ģenerētajiem ziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 17. pantu.”;

6)regulas 57. panta 3. un 4. punktu svītro.

4. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 2017/2226

Regulu (ES) Nr. 2017/2226 groza šādi:

1)regulas 9. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“VIS nodrošina šā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitāti. Sīki izstrādātus noteikumus par šīs funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 68. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

2)regulas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, pārvadātāji izmanto tīmekļa pakalpojumu, lai pārbaudītu, vai īstermiņa vīza ir derīga, tostarp — vai jau ir izmantots atļauto ieceļošanas reižu skaits, vai turētājs ir sasniedzis atļautās uzturēšanās maksimālo ilgumu, vai attiecīgā gadījumā — vai vīza ir derīga ceļojuma galamērķa ostas teritorijā. Pārvadātāji sniedz datus, kas norādīti šīs regulas 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Pamatojoties uz šiem datiem, tīmekļa pakalpojums sniedz pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”. Pārvadātāji var saglabāt nosūtīto informāciju un saņemto atbildi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Pārvadātāji izveido autentifikācijas shēmu, lai nodrošinātu, ka tīmekļa pakalpojumam var piekļūt tikai pilnvaroti darbinieki. Atbildi “OK”/“NOT OK” nav iespējams uzskatīt par lēmumu atļaut vai atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399.”;

3)regulas 35. panta 4. punktā svītro vārdus “izmantojot VIS infrastruktūru”.

5. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2016/399

Regulu (ES) 2016/399 groza šādi:

1) regulas 8. panta 3. punktam pievieno šādu ba) apakšpunktu:

“ba) ja trešās valsts valstspiederīgajam ir ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, rūpīgās pārbaudes ieceļošanas vietā ietver arī pārliecināšanos par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitāti un ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas autentiskumu, konsultāciju nolūkos piekļūstot datiem Vīzu informācijas sistēmā (VIS) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 22.g pantu;

apstākļos, kad dokumenta turētāja vai dokumenta pārbaude saskaņā ar minētās regulas 22.g pantu attiecīgā gadījumā nav izdevusies vai kad ir šaubas par vīzas turētāja identitāti, par dokumenta un/vai ceļošanas dokumenta īstumu, pienācīgi pilnvaroti šo kompetento iestāžu darbinieki sāk dokumenta mikroshēmas pārbaudi.";

2) regulas 8. panta 3. punkta c)–f) apakšpunktu svītro;

7. pants
Grozījumi Regulā (ES) XXX, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) [Sadarbspējas regula]

Regulu (ES) XXX, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) [Sadarbspējas regula], groza šādi:

1)regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 6. punktā, 22.c panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā un 22.d panta f) un g) punktā;”;

2)regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a)–cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a), b), c), f) un g) punktā;”;

3)regulas 26. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. panta 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes, kad vīzu informācijas sistēmā (VIS) tika izveidota vai atjaunināta pieteikuma datne vai personas datne saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. vai 22.a pantu;”;

4)regulas 27. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) pieteikuma datne vai personas datne ir izveidota vai atjaunināta vīzu informācijas sistēmā (VIS) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8.vai 22.a pantu;”;

b) panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) uzvārds; vārds(-i); dzimšanas datums, dzimums un valstspiederība(-as), kā minēts Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a) apakšpunktā, 22.c panta 2. punkta a) apakšpunktā un 22.d panta a) apakšpunktā;”;

4)regulas 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. panta 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes attiecībā uz trāpījumiem, kas tika uzrādīti brīdī, kad vīzu informācijas sistēmā (VIS) tika izveidota vai atjaunināta pieteikuma datne vai personas datne saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. vai 22.a pantu;”.

8. pants
Lēmuma 2008/633/TI atcelšana

Lēmumu 2008/633/TI atceļ. Atsauces uz Lēmumu 2008/633 uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 767/2008, un tās lasāmas saskaņā ar 2. pielikumā iekļauto atbilstības tabulu”.

9. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) un Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s)

Iekšlietas

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 75

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz spēkā esošas darbības turpināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības

1) palīdzēt identificēt un atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kas neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā saskaņā ar Atgriešanas direktīvu;

2) uzlabot VIS efektivitāti, lai atvieglotu atgriešanas procedūras;

3) labāk sasniegt VIS mērķus (atvieglot cīņu pret krāpniecību, atvieglot pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās, atvieglot Dublinas II Regulas piemērošanu);

4) sniegt atbalstu bērnu tirdzniecības novēršanā un apkarošanā, kā arī trešo valstu valstspiederīgo bērnu identitātes noteikšanā un pārbaudē;

5) atvieglot un stiprināt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās dalībvalstu teritorijā;

6) uzlabot Šengenas zonas iekšējo drošību, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētāji, vai personām, kas piesakās ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās dokumentu saņemšanai;

7) palīdzēt teroristu nodarījumu vai smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā;

8) apkopot statistiku, lai palīdzētu izstrādāt Eiropas Savienības migrācijas politiku, pamatojoties uz gūtajām atziņām;

9) īstenot tādu pašu procesuālo meklēšanas standartu kā attiecībā uz citiem būtiskiem vīzu politikas sistēmas elementiem, tādējādi samazinot dalībvalstu slogu un veicinot kopējās vīzu politikas mērķa sasniegšanu.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex-ante)

Pārskatītās VIS regulas mērķus — izveidot vienotu sistēmu un kopējas procedūras vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, turpretī darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc šo kopējo datu apmaiņas procedūru un noteikumu turpmākai uzlabošanai nepieciešama ES rīcība.

Maz ticams, ka konstatētās problēmas tuvākajā laikā izzudīs, un tās ir tieši saistītas ar pašreizējiem VIS noteikumiem. VIS tiesisko regulējumu, un ar to saistītos normatīvos aktus var grozīt tikai ES līmenī. Paredzēto darbību mēroga, seku un ietekmes dēļ pamatmērķus efektīvi un sistemātiski var sasniegt vienīgi ES līmenī. Proti, attiecībā uz nepilngadīgu bērnu ceļošanas dokumentu kopēšanu un pirkstu nospiedumu ņemšanu turpmākajā risinājuma analīzē tiks parādīts, kā rīcība ārpus ES līmeņa nevar pietiekami risināt problēmu, jo tai nepieciešams risinājums, kas izmanto centralizētu datu glabāšanu un piekļuvi, kuru atsevišķi nevar nodrošināt neviena dalībvalsts. Saistībā ar ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās dokumentu problēmu vairāk nekā 90 % aptaujāto dalībvalstu uzskatīja, ka informācijas trūkuma risināšana prasa ES likumdevēju rīcību. Migrācijas un drošības pārbaudes pēc būtības paļaujas uz tūlītēju piekļuvi pārējo dalībvalstu informācijai, ko iespējams sasniegt, tikai rīkojoties ES līmenī.

Ar iniciatīvu tiks turpināta VIS noteikumu izstrāde un uzlabošana, veidojot harmonizētus noteikumus augstākajā līmenī, ko dalībvalstis nevar paveikt vienas pašas un ko iespējams risināt vienīgi ES mērogā.

Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex-post)

VIS ir Eiropas galvenā datubāze, kurā ietverti dati par trešo valstu valstspiederīgajiem, kam nepieciešama vīza. Tādēļ VIS ir neaizstājama ārējo robežu kontroles un valstu teritorijās atklāto neatbilstīgo migrantu pārbaužu atbalsta nodrošināšanai. Šā priekšlikuma mērķi attiecas uz tehniskiem uzlabojumiem, lai palielinātu sistēmas efektivitāti un iedarbīgumu un saskaņotu tās lietošanu visās iesaistītajās dalībvalstīs. Šo mērķu starptautiskā būtība, kā arī problēmas, kuras jārisina, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, lai apkarotu aizvien dažādākos draudus, nozīmē, ka ES atrodas visizdevīgākajā pozīcijā, lai ierosinātu šo problēmu risinājumus. Mērķus uzlabot VIS efektivitāti un saskaņot izmantošanu, proti, palielināt informācijas apmaiņas apjomu, kvalitāti un ātrumu, izmantojot centralizētu informācijas apmaiņas liela mēroga informācijas sistēmu, ko pārvalda regulatīva aģentūra (eu-LISA), nevar sasniegt dalībvalstis vienas pašas, un ir nepieciešama iejaukšanās ES līmenī. Ja šīs problēmas netiks risinātas, VIS turpinās darboties saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pašlaik, tādējādi netiks izmantota iespēja palielināt efektivitāti un ES pievienoto vērtību, kas konstatēta VIS novērtēšanā, un izmantošanu dalībvalstīs.

Attiecībā uz pirkstu nospiedumu ņemšanu no personām, kas iesniegušas pieteikumu vīzas saņemšanai un nav sasniegušas 12 gadu vecumu, dalībvalstis nevar vienpusēji pieņemt lēmumu par sistēmas maiņu, jo VIS regula jau paredz dažādus noteikumus.

Valstu rīcība, ar ko mēģina panākt, ka trešās valstis labāk sadarbojas neatbilstīgo migrantu atgriešanas jautājumos, ir gan iespējama, gan vēlama. Tomēr ir maz ticams, ka šādas darbības būs ar tādu pašu ietekmi, kāda būtu, ja ceļošanas dokumentu darītu pieejamu VIS attiecīgi pamatotiem mērķiem.

Ir maz ticams, ka valstu rīcība risinātu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju problēmu; dalībvalstis varētu rīkoties atsevišķi — pastiprināt savus dokumentus, to izdošanas procesu, dokumentu pārbaudes robežšķērsošanas vietās, kā arī stiprinot vai sistematizējot divpusējo sadarbību. Tomēr šāda pieeja visaptveroši nerisinātu identificēto informācijas trūkumu, kas sīkāk aprakstīts ietekmes novērtējumā.

Saistībā ar citu datubāzu automatizētajām pārbaudēm dalībvalstis var brīvi izstrādāt risinājumus, lai konsultāciju nolūkos piekļūtu gan valsts, gan ES un starptautiskajām datubāzēm. Tomēr šos noteikumus ir vēlams harmonizēt ES līmenī, lai ļautu dalībvalstīm koordinēti piemērot vienotos Šengenas noteikumus.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izstrādājot otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu un Vīzu informācijas sistēmu, tika gūtas turpmāk norādītās svarīgākās atziņas.

1. Izstrādes posms būtu jāsāk tikai pēc tam, kad ir pilnīgi definētas tehniskās un operatīvās prasības. VIS netiks atjaunināta, kamēr tās pamatā esošie juridiskie instrumenti, kuros izklāstīti tās mērķis, darbības joma, funkcijas un tehniskā informācija, nebūs pilnīgi pieņemti.

2. Komisija ir apspriedusies (un turpina pastāvīgi apspriesties) ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar SISVIS komitejas pārstāvjiem komitoloģijas procedūras ietvaros un ar Atgriešanas direktīvas kontaktgrupu. Ar šo regulu ierosinātās izmaiņas tika apspriestas ļoti pārredzami un visaptveroši speciālu tikšanos un darbsemināru laikā. Turklāt Komisija izveidoja iekšēju starpdienestu koordinācijas grupu, kurā ietilpa ģenerālsekretariāts, kā arī Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts un Tieslietu ģenerāldirektorāts. Šī koordinācijas grupa uzraudzīja novērtēšanas procesu un vajadzības gadījumā sniedza norādījumus. Komisija arī veica atklātas sabiedriskā apspriešanas par izvērtētajiem politikas aspektiem.

3. Komisija arī lūdza ārēju ekspertu padomu; secinājumi tika iekļauti šajā priekšlikumā tā izstrādes gaitā:

- tika veikts neatkarīgs pētījums par iespējamību samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un šādas samazināšanas ietekmi, kā arī par vīzas pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumenta skenētas kopijas glabāšanu Vīzu informācijas sistēmā (Ecorys), tādējādi aptverot divas problemātiskās politikas jomas;

- Komisija arī sāka neatkarīgu pētījumu par integrētu robežu pārvaldību (priekšizpēti), lai repozitorijā iekļautu dokumentus par ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām (PwC), un tas tika iesniegts 2017. gada septembrī.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Atbilstīgi 2016. gada aprīļa paziņojumam “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas” Komisija ierosināja papildu informācijas sistēmas robežu pārvaldības jomā. Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) regula 76 reģistrēs ieceļošanas, izceļošanas un ieceļošanas atteikumu informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri šķērso Šengenas zonas ārējo robežu, tādējādi identificējot personas, kas pārsniedz atļautās uzturēšanās termiņu. Ar IIS regulu tiek arī grozīta VIS regula un paredzēti noteikumi par IIS un VIS sadarbspēju, tā izveidojot tiešu sakaru kanālu starp abām sistēmām, ko var izmantot robežu un vīzu iestādes. Tas ļaus robežu iestādēm uz ārējās robežas pārbaudīt vīzas derīgumu un vīzas turētāja identitāti tieši VIS. Konsulārās iestādes varēs konsultāciju nolūkos piekļūt pieteikuma iesniedzēja IIS datnei, lai pārbaudītu, kā izmantotas iepriekšējās vīzas.

Komisija arī iepazīstināja ar priekšlikumu ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai (ETIAS) 77 , kura mērķis ir efektīvāk pārvaldīt ES ārējo robežu un uzlabot iekšējo drošību, ieviešot iepriekšējas pārbaudes visiem bezvīzu ceļotājiem pirms to ierašanās pie ārējās robežas.

2017. gada decembrī Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu ES drošības, robežu un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai. Ar priekšlikumu tiek mēģināts arī atvieglot un racionalizēt tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi tādām informācijas sistēmām ES līmenī, kuras nav tiesībaizsardzības iestāžu informācijas sistēmas, tostarp VIS, kad tas vajadzīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu smagus noziegumus un terorismu vai sauktu pie atbildības par tiem. Tomēr dažādu informācijas sistēmu sadarbspējas nodrošināšana ir tikai pirmais pasākums. Lai sadarbspēju izmantotu, jāveic konkrēti pasākumi, kas ļautu sadarbspējīgām IT sistēmām darboties kopā.

Papildus šīm likumdošanas izmaiņām 2017. gada septembrī Komisija paziņojumā par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu 78 atzina, ka kopējā vīzu politika turpmāk jāpielāgo pastāvošajām problēmām, ņemot vērā jaunos informācijas tehnoloģiju risinājumus un līdzsvarojot ieguvumus no atvieglota vīzu režīma vai bezvīzu režīma ar uzlabotu migrācijas, drošības un robežu pārvaldību. Šajā saistībā Komisija 2018. gada 14. martā iepazīstināja ar paziņojumu par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem 79 paralēli priekšlikumam grozīt Vīzu kodeksu. Vīzu kodeksa grozījumu priekšlikuma 80 mērķis ir vienkāršot un stiprināt vīzas pieteikuma procedūru, lai atvieglotu tūristiem un uzņēmējiem ierašanos Eiropā, izmantojot vīzu, vienlaikus stiprinot drošības un neatbilstīgas migrācijas risku novēršanu, jo īpaši sasaistot vīzu politiku ar atgriešanas politiku. VIS šajā kontekstā iederas kā elektronisks apstrādes rīks, kas sniedz atbalstu vīzu procedūrai.

Marta paziņojumā tika arī paziņots par darbu pie drošības uzlabošanas, pārskatot VIS un pilnīgi izmantojot sadarbspēju. Tāpat tajā tika izziņoti trīs galvenie paņēmieni, ar kādiem tiks panākta drošības uzlabošana: 1) vīzu apstrādes pārbaužu uzlabošana, izmantojot sadarbspēju; 2) atlikušo informācijas trūkumu robežu un drošības jomā likvidēšana, iekļaujot VIS ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās dokumentus, 3) atlikušo īstermiņa vīzu apstrādes informācijas trūkumu novēršana attiecībā uz vecumu, no kura pieteikumu iesniedzējiem ņem pirkstu nospiedumus, un ceļošanas dokumentu kopiju glabāšanu.

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar sākšanas periodu no 2021. gada līdz 2023. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 81

x Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–x ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras

☒ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☒ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☒ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Uzraudzības un novērtēšanas noteikumi ir aprakstīti VIS regulas 50. pantā.

1. Vadības iestāde nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga VIS darbības atbilstību tās izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2. Tehniskās apkopes nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veiktas VIS.

3. Divus gadus pēc VIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc diviem gadiem vadības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz drošību.

4. Trīs gadus pēc VIS darbības sākšanas un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija veic vispārēju VIS novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar VIS, par VIS drošību, par 31. pantā minēto noteikumu izmantošanu un par ietekmi uz turpmāko darbību. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Pirms 18. panta 2. punktā minēto laikposmu beigām Komisija ziņo par tehnisko progresu attiecībā uz pirkstu nospiedumu izmantošanu uz ārējām robežām un ietekmi uz meklēšanas ilgumu, izmantojot vīzas uzlīmes numuru kopā ar vīzas turētāja pirkstu nospiedumu pārbaudi, tostarp par to, vai šādas meklēšanas gaidāmais ilgums neizraisa pārmērīgi ilgu gaidīšanu robežšķērsošanas punktos. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Eiropas Parlaments un Padome vajadzības gadījumā var aicināt Komisiju ierosināt attiecīgus grozījumus šajā regulā.

6. Dalībvalstis vadības iestādei un Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7. Vadības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

8. Pārejas posmā, pirms vadības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par 3. punktā minēto ziņojumu izstrādi un iesniegšanu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

1. Grūtības saistībā ar sistēmas tehnisko izstrādi

Pielāgojumiem VIS var būt nepieciešamas papildu izmaiņas ieinteresēto personu saskarnēs. Dalībvalstīs ir tehniski atšķirīgas valsts IT sistēmas. Arī robežkontroles procesi var atšķirties atbilstīgi vietējiem apstākļiem. Turklāt valstu vienoto saskarņu (NUI) integrācija ir pilnīgi jāsaskaņo ar centrālajām prasībām.

Joprojām saglabājas risks, ka VIS tehniskos un juridiskos aspektus dalībvalstis varētu īstenot dažādi nepietiekamas koordinācijas dēļ starp centrālo un valstu pusi. Paredzētajai valsts vienotās saskarnes koncepcijai šis risks būtu jāmazina.

2. Grūtības saistībā ar savlaicīgu izstrādi

Pamatojoties uz pieredzi, kāda gūta VIS un SIS II izstrādes laikā, var gaidīt, ka būtiska nozīme VIS sekmīgā pielāgošanā būs sistēmas savlaicīgai izstrādei, kuru veic ārējs līgumdarba veicējs. Kā izcilības centrs lielapjoma IT sistēmu izstrādes un pārvaldības jomā eu-LISA arī būs atbildīga par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un pārvaldību.

3. Grūtības dalībvalstīm

Valstu sistēmas ir jāsaskaņo ar centrālajām prasībām, un diskusijas ar dalībvalstīm par šo jautājumu var kavēt jauninājumu ieviešanu. Šo risku var mazināt, izmantojot dalībvalstu agrīnu iesaistīšanu šā jautājuma risināšanā, lai būtu iespējams rīkoties attiecīgajā laikā.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Par VIS centrālo daļu ir atbildīga eu-LISA. Lai varētu labāk pārraudzīt VIS izmantojumu un lai analizētu migrācijas spiediena tendences, robežu pārvaldību un noziedzīgus nodarījumus, Aģentūrai būtu jāspēj attīstīt mūsdienīgas statistikas ziņojumu ģenerēšanas spējas, lai ziņotu dalībvalstīm un Komisijai.

Eu-LISA pārskatus iesniegs Revīzijas palātai apstiprināšanai, un uz tiem attiecinās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru. Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veiks revīzijas sadarbībā ar aģentūras iekšējo revidentu.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

N/A

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Krāpšanas apkarošanai paredzētie pasākumi ir noteikti Regulas (ES) 1077/2011 35. pantā, kurā noteikts šādi.

1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Aģentūra pievienojas Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri paredz noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgās personas.

Saskaņā ar šo noteikumu 2012. gada 28. jūnijā tika pieņemts Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā valdes lēmums par noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro iekšējām izmeklēšanām, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kuras kaitē Savienības interesēm.

Tiks piemērota Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta krāpšanas novēršanas un atklāšanas stratēģija.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

·Budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.[Pozīcija………………………...……………]

Dif./nedif 82 .

no EBTA valstīm 83

no kandidātvalstīm 84

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē

[XX.YY.YY.YY.]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr. [3] [Pozīcija: Drošība un pilsonība]	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē
3	Robežu pārvaldības fonda pozīcija 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā	Dif.	NĒ	NĒ	JĀ	NĒ
3	5. kategorija — Drošība un aizsardzība, 12. kopa “Drošība — Eiropols”	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
3	4. kategorija (11. kopa “Robežu pārvaldība”) — Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā	Dif.	NĒ	NĒ	JĀ	NĒ
3	4. kategorija (11. kopa “Robežu pārvaldība”) — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā	Dif.	NĒ	NĒ	JĀ	NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Drošība un pilsonība

HOME ĢD	Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ
Robežu pārvaldības fonda pozīcija (18.0201XX) 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā	Saistības	18 000	13 500	13 500	0 000	0 000	0 000	0 000	45 000
Robežu pārvaldības fonda pozīcija (18.0201XX) 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	9 000	11 250	13 275	7 088	3 375	1 013	0 000	45 000
KOPĀ apropriācijas HOME ĢD	Saistības	18 000	13 500	13 500	0 000	0 000	0 000	0 000	45 000
	Maksājumi	9 000	11 250	13 275	7 088	3 375	1 013	0 000	45 000

Šie izdevumi segs izmaksas saistībā ar

- maksājumiem dalībvalstīm, ar ko sedz īpašu pasākumu izstrādi un īstenošanu valstu līmenī, lai savienotu migrācijas iestādes, kas izdod uzturēšanās atļaujas teritorijā, ar VIS; lai izstrādātu valsts funkcionalitāti automatizētu vaicājumu veikšanai citās datubāzēs; lai īstenotu vismaz sešu gadu vecumu sasniegušo pieteikumu iesniedzēju pirkstu nospiedumu ņemšanas pasākumu; lai glabātu ceļošanas dokumentu kopijas; lai sagatavotu ziņošanai un statistikai paredzētās centrālā VIS repozitorija valstu saskarnes un īstenotu datu kvalitātes pasākumus.

- maksājumi dalībvalstīm tiek aplēsti, pamatojoties uz iepriekšējiem ISF izdevumiem dalībvalstīm dažādu VIS sastāvdaļu īstenošanai. Orientējoši tiek pieņemti EUR 700 000 katrai dalībvalstij, lai uzlabotu valsts saskarnes jaudu apmainīties ar ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju datiem papildus pašreizējam īstermiņa vīzu datu apjomam (gaidāms, ka būs 22 miljoni pieteikumu, bet pašreizējā VIS jauda īstermiņa vīzām ir 52 miljoni — salīdzinājumam var minēt, ka dalībvalstis vidēji gadā tērē EUR 800 000 regulārajām VIS vajadzībām).

Bijušais 18.02.XX — Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols).	Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ
Personāla izdevumi	Saistības			0 148	0 370	0 370	0 370	0 370	1 628
	Maksājumi			0 148	0 370	0 370	0 370	0 370	1 628
Darbības izdevumi	Saistības	7 000	7 000	6 000	2 000	2 000	2 000	2 000	28 000
	Maksājumi	7 000	7 000	6 000	2 000	2 000	2 000	2 000	28 000
KOPĀ apropriācijas Eiropolam	Saistības	7 000	7 000	6 148	2 370	2 370	2 370	2 370	29 628
	Maksājumi	7 000	7 000	6 148	2 370	2 370	2 370	2 370	29 628

Šie izdevumi segs izmaksas saistībā ar

- AFIS izstrādi, kas ir nepieciešama, lai ļautu meklēt pirkstu nospiedumus / sejas attēlus Eiropola biometriskajos datos. AFIS būtu jāatļauj tāds pats reakcijas laiks kā VIS (aptuveni 10 minūtes), lai izvairītos no vīzu pieteikumu apstrādes kavēšanās. AFIS izstrādes izmaksas tika aplēstas, pamatojoties uz līdzīgu pieredzi, eu-LISA veidojot VIS/AFIS, kuras pirmā īstenošana izmaksāja 30 miljonus (2006. gadā), datu apjoma palielināšana — 10 miljonus. Eiropola dati veido aptuveni trešo daļu no VIS jaudas — 13 miljonus. Būtu jāņem vērā aktuālākās tirgus cenas (sistēmas ir kļuvušas dārgākas, jo pieaudzis pieprasījums un mazinājusies konkurence), kā arī Eiropola sistēmas palielināšanās līdz 2021. gadam, kad sāksies AFIS izbūve, un ar to saistītās administratīvās izmaksas.

- Lai nodrošinātu datu manuālu pārbaudi, kad tiek reģistrēts trāpījums Eiropola datos, ir nepieciešami darbinieki (daktiloskopijas speciālisti). Eiropolam patlaban nav šādas funkcijas (jo automatizētās pārbaudes sistēmu ievieš ar šo priekšlikumu), tādēļ tā ir jāparedz. Daktiloskopijas ekspertu skaits ir aprēķināts, pamatojoties uz pieņēmumu par aplēsto slodzi, kas atbilst 0,1 % trāpījumu gadījumu Eiropola biometriskajos datos no 16 miljoniem pieteikuma iesniedzēju gadā, kas nozīmē 16 000 verifikācijas gadījumu gadā jeb aptuveni 44 gadījumus dienā; ja pirkstu nospiedumu eksperts dienā apstrādā aptuveni 8 gadījumus, ir nepieciešamas 4 personas. Mēs ierosinām izmantot piecus ekspertus, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt klātbūtni 7 dienas nedēļā 24 stundas dienā (VIS darbojas visu diennakti, un konsulāti dažādās pasaules valstīs var iesūtīt pieteikumus jebkurā laikā).

Bijušais 18.02.XX — Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā	Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ
Personāla izdevumi	Saistības	0 942	1 376	1 302	0 651	0 286	0 286	0 286	5 129
	Maksājumi	0 942	1 376	1 302	0 651	0 286	0 286	0 286	5 129
Darbības izdevumi	Saistības	16 244	28 928	28 343	6 467	6 510	6 562	6 624	99 678
	Maksājumi	16 244	28 928	28 343	6 467	6 510	6 562	6 624	99 678
KOPĀ apropriācijas eu-LISA	Saistības	17 186	30 304	29 645	7 118	6 796	6 848	6 910	104 807
	Maksājumi	17 186	30 304	29 645	7 118	6 796	6 848	6 910	104 807

Šie izdevumi segs izmaksas saistībā ar

- visu priekšlikuma IT sastāvdaļu izstrādi, t. i., esošās sistēmas pielāgošanu ceļošanas dokumentu iekļaušanai, tās paplašināšanu, lai glabātu lielāku daudzumu daktiloskopisko datu, ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās dokumentu glabāšanas iespējošanu sistēmā, programmatūras izstrādi automātisku pārbaužu veikšanai citās datubāzēs, centralizētas datu kvalitātes funkcionalitātes izstrādi, sejas attēla atpazīšanas un latento pirkstu nospiedumu meklēšanas atbalsta izstrādi, VIS pasta funkcionalitātes integrēšanu VIS, centrālā VIS ziņošanas un statistikas repozitorija izstrādi, kā arī centrālās VIS jaudas uzlabošanu, lai uzraudzītu pakalpojuma stāvokli un pieejamību (VIS aktīvās-aktīvās sistēmas īstenošana). Katras darbības izdevumu sastāvdaļas aprēķini ir veikti, pamatojoties uz izmaksu aplēsēm, kas norādītas trijos pētījumos, kuros pamatots šī pasākuma ietekmes novērtējums (eu-LISA pētījums par VIS attīstību; Ecorys pētījums par tā vecuma pazemināšanu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un pasu kopiju glabāšanu centrālajā VIS; PwC pētījums par ilgtermiņa uzturēšanās datu centrālo repozitoriju).

- izstrādes posmam nepieciešams nolīgt pagaidu darbiniekus un pēc tam būtu jāsaglabā divu pagaidu darbinieku amata vietas, jo darba apjoma pieaugumu prasīs sistēmas pārvaldība pēc VIS paplašināšanas un jaunu datu iekļaušanas (par ilgtermiņa uzturēšanās dokumentiem un to turētājiem), jauna piekļuve (ECBGA) un jauna funkcionalitāte, tādēļ sistēma būs vairāk jāuzrauga, jāuztur un jāgarantē tās drošība.

- aktualizētās VIS darbību.

Bijušais 18.02.XX — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā	Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ
darbības izdevumi	Saistības	0 730	0 380	0 200	0 200	0 200	0 200	0 200	2 110
	Maksājumi	0 730	0 380	0 200	0 200	0 200	0 200	0 200	2 110
KOPĀ apropriācijas EBCGA	Saistības	0 730	0 380	0 200	0 200	0 200	0 200	0 200	2 110
	Maksājumi	0 730	0 380	0 200	0 200	0 200	0 200	0 200	2 110

Šie izdevumi segs izmaksas saistībā ar

- jaunas piekļuves VIS izveidošanu EBCGA ar centrālā piekļuves punkta starpniecību, kuru izmantos darbinieku vienības, kas piedalās ar atgriešanu saistītās darbībās vai migrācijas pārvaldības atbalsta sniegšanā, lai piekļūtu VIS ievadītajiem datiem un meklētu tos.

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

KOPĀ apropriācijas pa POZĪCIJĀMdaudzgadu finanšu shēmā (Atskaites summa)	Saistības	42 916	51 184	49 493	9 688	9 366	9 418	9 480	181 545
	Maksājumi	33 916	48 934	49 268	16 775	12 741	10 430	9 480	181 545

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Administratīvie izdevumi

HOME ĢD	Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ
Cilvēkresursi 85	Saistības	0 074	0 074	0 074	0 037	0	0	0	0 259
	Maksājumi	0 074	0 074	0 074	0 037	0	0	0	0 259
Citi administratīvie izdevumi	Saistības
	Maksājumi
KOPĀ apropriācijas Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0 074	0 074	0 074	0 037	0	0	0	0 259
	Maksājumi	0 074	0 074	0 074	0 037	0	0	0	0 259

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

KOPĀ apropriācijas
pa POZĪCIJĀM

daudzgadu finanšu shēmā

Saistības

42 990

51 258

49 567

9 725

9 366

9 418

9 480

181 804

Maksājumi

33 990

49 008

49 342

16 812

12 741

10 430

9 480

181 804

3.2.1.1.Kopsavilkums par Eiropolu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Eiropols	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Kopā
Ierēdņi
Līgumdarbinieki			0 148	0 370	0 370	0 370	0 370	1 628
Starpsumma			0 148	0 370	0 370	0 370	0 370	1 628

Budžetā ir ietverti darbinieki (daktiloskopijas speciālisti), kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu datu manuālu pārbaudi, kad tiek reģistrēts trāpījums Eiropola datos.

Eiropols	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027

XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)	0	0	2	5	5	5	5
	0	0	2	5	5	5	5

Šīs aplēses pamatojas uz pieņēmumu, ka Eiropola datos trāpījumi atklāsies 0,1 % gadījumu no 16 miljoniem pieteikuma iesniedzēju gadā, kas nozīmē 16 000 verifikācijas gadījumu gadā jeb aptuveni 44 gadījumu dienā; ja pirkstu nospiedumu eksperts dienā apstrādā aptuveni 8 gadījumus, ir nepieciešamas 4 personas. Mēs ierosinām izmantot piecus ekspertus, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt klātbūtni 7 dienas nedēļā 24 stundas dienā (VIS darbojas visu diennakti, un konsulāti dažādās pasaules valstīs var iesūtīt pieteikumus jebkurā laikā).

Attiecībā uz norādītajiem datiem pieņem, ka tiks izmantoti tikai līgumdarbinieki.

3.2.1.2.Eu-LISA

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Eu-LISA	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Kopā
Cilvēkresursi	0 942	1 376	1 302	0 651	0 286	0 286	0 286	5 129
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma — cilvēkresursi daudzgadu finanšu shēmā	0 942	1 376	1 302	0 651	0 286	0 286	0 286	5 129

eu-LISA	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
	4	6	6	3	2	2	2
Ārštata darbinieki
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)	5	7	6	3
eu-LISA KOPĀ	9	13	12	6	2	2	2

Sākot ar 2021. gada janvāri, plānots pakāpeniski piesaistīt līdz sešiem pagaidu darbiniekiem un septiņiem līgumdarbiniekiem (tehniskajiem ekspertiem), maksimālo skaitu sasniedzot 2022. gadā, kad izstrāde sāks notikt pilnā ātrumā. Dažiem darbiniekiem jābūt pieejamiem 2021. gada sākumā, lai varētu laikus sākt trīs gadu izstrādes posmu ar mērķi nodrošināt jaunās funkcionalitātes pilnīgu darbības sākšanu 2024. gadā. Resursi tiks veltīti projektu un līgumu vadībai, kā arī sistēmas izstrādei un testēšanai.

Pēc izstrādes posma būtu jāsaglabā divu pagaidu darbinieku amata vietas, jo darba apjoma pieaugumu prasīs sistēmas pārvaldība pēc VIS paplašināšanas un jaunu datu iekļaušanas (par ilgtermiņa uzturēšanās dokumentiem un to turētājiem), jauna piekļuve (ECBGA) un jauna funkcionalitāte, tādēļ būs nepieciešams vairāk darbinieku sistēmas uzraudzībai, uzturēšanai un drošībai.

Aprēķinātie cilvēkresursi, kas iekļauti priekšlikumā, ir darbinieku skaits papildus esošajam personāla daudzuma pamatscenārijam un citos priekšlikumos (jo īpaši sadarbspējas jomā) paredzētajiem papildu darbiniekiem.

Šajā priekšlikumā ietvertajā VIS izmaiņu kopumā ir četri īpaši nozīmīgi elementi, kas pievieno jaunu (nevis paplašina esošo) pašreizējās VIS funkcionalitāti: ceļošanas dokumentu kopiju iekļaušana, tā vecuma samazināšana, no kura ņem pirkstu nospiedumus, uzturēšanās dokumentu un ilgtermiņa vīzu iekļaušana VIS, kā arī automatizētu drošības pārbaužu iekļaušana.

Pirmajā tabulā redzams, ka tiek pieņemts, ka ceļošanas dokumentu iekļaušana un tā vecuma samazināšana, no kura ņem pirkstu nospiedumus, dos rezultātus 18 mēnešu laikā. Pēdējie divi projekti ir daudz būtiskāki, un tie ir jāorganizē atsevišķi. Tādēļ ir paredzēts, ka izpilde notiks trīs gadu laikā.

Attiecībā uz katru projektu izdara pieņēmumu, ka projektu īstenos neatkarīgs līgumslēdzējs un pārvaldīs eu-LISA personāls. Tā kā ir paredzams, ka projekti tiks veikti 2020.–2023. gada laikposmā, nevar pieņemt, ka tiks izmantoti esošie resursi, jo eu-LISA jau ir jāīsteno nozīmīgs projektu portfelis, kā arī jāuztur un jāveic darbības ar esošajām sistēmām.

Katram projektam tā izstrādes stadijā tiek pievienota grupa. Grupas lielums un sastāvs ir noteikts, pamatojoties uz salīdzinājumu ar citiem projektiem, un tas ir pielāgots katras sistēmas īpatnībām: ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju pievienošana ir intensīva no datubāzu viedokļa, savukārt drošības pārbaužu iekļaušana ir vairāk orientēta uz darbību veikšanu.
Pirmajā gadā pēc izstrādes beigām izstrādes grupu samazina uz pusi, lai pārietu uz uzturēšanas/darbības stadiju. Tiek pievienoti vēl divi darbinieki uzturēšanas un darbību vajadzībām, jo ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju pievienošana nozīmē būtisku galalietotāju kopienas paplašināšanos, kas savukārt nozīmē vairāk izmaiņu un iejaukšanās pieprasījumu.

Visbeidzot, izstrādes stadijā pagaidu darbinieku (TA) un līgumdarbinieku (AC) attiecība ir aptuveni 50:50 no kopējā nepieciešamā darbinieku skaita. Uzturēšanas stadijā zināšanu saglabāšana organizācijā dod priekšrocības, tāpēc būtu jāizmanto tikai pagaidu darbinieki.

	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ
	2020	2021	2022	2023	2024	2025	2026

Izstrāde/darbība

Ceļošanas dokumenti
Pirkstu nospiedumi
Uzturēšanās dokumenti
Drošības pārbaudes

Ceļošanas dokumenta kopijas iekļaušana VIS

Projekta vadītājs / Risinājumu arhitekts	1	0,5						1,5

Tā vecuma samazināšana, no kura ņem pirkstu nospiedumus

Projekta vadītājs / Risinājumu arhitekts	1	0,5						1,5

Uzturēšanās dokumentu un ilgtermiņa vīzu iekļaušana VIS

Projekta vadītājs	1	1	1	0,5				3,5
Risinājumu arhitekts	1	1	1	0,5				3,5
Datubāzes izstrādātājs	1	1	1	0,5				3,5
Aplikāciju administrators	1	1	1	0,5				3,5
Sistēmas testēšana		3	3	1	1	1	1	10

Automatizētās drošības pārbaudes

Projekta vadītājs	1	1	1	0,5				3,5
Risinājumu arhitekts	1	1	1	0,5				3,5
Datubāzes izstrādātājs	0,5	0,5	0,5	0,5				2
Aplikāciju administrators	0,5	0,5	0,5	0,5				2
Sistēmas testēšana		2	2	1	1	1	1	8

Pagaidu darbinieks	4	6	6	3	2	2	2	25
Līgumdarbinieks	5	7	6	3				21
KOPĀ	9	13	12	6	2	2	2	46

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.2.1.HOME ĢD – kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0 074	0 074	0 074	0 037	0	0	0	0 259
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0 074	0 074	0 074	0 037	0	0	0	0 259
Kopā	0 074	0 074	0 074	0 037	0	0	0	0 259

Ārpus 7. kategorijas izmaksu nav.

3.2.2.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

HOME ĢD 86	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
Ārštata darbinieki 87
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)	1	1	1	0,5
HOME ĢD KOPĀ	1	1	1	0,5

Lai veiktu sagatavošanās darbu, kas novedīs pie priekšlikumā paredzēto pasākumu īstenošanas, piemēram, attiecībā uz īstenošanas aktu izstrādi un publiskā iepirkuma līgumu izsludināšanu, būtu jāpieņem darbā līgumdarbinieks.

3.2.3.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai. Ja priekšlikums tiks pieņemts līdz nākamajai finanšu shēmai, nepieciešamos resursus (aplēstā summa — EUR 1,5 miljoni) finansēs no IDF Ārējo robežu un vīzu budžeta pozīcijas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.4.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 88
		GadsN	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
………….. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

–

(1) Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(2) COM(2018) 251 final.

(3) Kopējā vīzu politika ir harmonizētu noteikumu kopums, kas reglamentē dažādus aspektus: i) “vīzu sarakstus”, kur norādītas valstis, kuru valstspiederīgajiem ir vajadzīga vīza ieceļošanai ES, un valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas; ii) Vīzu kodeksu, kas nosaka procedūras un nosacījumus īstermiņa vīzu izsniegšanai; iii) vienotu vīzas uzlīmes formu un iv) Vīzu informācijas sistēmu (VIS), kurā reģistrē visus vīzu pieteikumus un dalībvalstu lēmumus, tostarp pieteikuma iesniedzēju personas datus, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), OV L 243, 15.9.2009.

(5) COM(2017) 570 final.

(6) COM(2018) 252 final, 2018. gada 14. marts.

(7) COM(2017) 793 final.

(8) 2017. gada 30. novembra Regula (ES) 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.

(9) Komisija 2017.gada jūnijā izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu kā padomdevēju struktūru, kas palīdzētu uzlabot ES datu pārvaldības arhitektūru robežkontroles un drošības jomā. Tās galīgais ziņojums tika pieņemts 2017. gada 11. maijā.

(10) http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetailDoc&id=32600&no=1

(11) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10151-2017-INIT/lv/pdf

(12) https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/docs/pages/201709_ibm_feasibility_study_final_report_en.pdf

(13) Papildinošs pētījums “Legal analysis on the necessity and proportionality of extending the scope of the Visa Information System (VIS) to include data on long stay visas and residence documents” (Juridiska analīze par to, vai ir nepieciešami un proporcionāli paplašināt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības jomu, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem) (2018. gads).

(14) COM(2016) 655.

(15) COM (2018) 212 final.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(17) COM(2017) 570 final.

(18) COM(2015) 185 final.

(19) COM(2018) 251 final.

(20) COM(2016) 655, SWD(2016) 327, SWD(2016) 328.

(21) SWD(2018) 195.

(22) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 16. pantu VIS pasts ir dalībvalstu centrālo iestāžu savstarpējās informācijas apmaiņas un aplūkošanas mehānisms, kas izveidots uz VIS infrastruktūras pamata.

(23) Komisija 2017.gada jūnijā izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu kā padomdevēju struktūru, kas palīdzētu uzlabot ES datu pārvaldības arhitektūru robežkontroles un drošības jomā. Tās galīgais ziņojums tika pieņemts 2017. gada 11. maijā.

(24) Piemēram, ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās dokumenti (tostarp uzturēšanās atļaujas un Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas).

(25)

Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāze (SLTD) un datubāze par ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN), satur informāciju par ceļošanas dokumentiem, kas ir saistīti ar personām, uz kurām attiecas Interpola paziņojums.

(26) KPC (2013. gads). Fingerprint Recognition for Children (Pirkstu nospiedumu atpazīšana bērniem).

(27) Automatic fingerprint recognition:
from children to elderly (Automatizēta pirkstu nospiedumu atpazīšana: no bērniem līdz senioriem) (KPC, 2018. gads).

(28) “Feasibility and implications of lowering the fingerprinting age for children and on storing a scanned copy of the visa applicant's travel document in the Visa Information System (VIS)” (Iespējamība samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un šādas samazināšanas ietekme) (2018. gads).

(29) Regula ļauj izraudzītajām kompetentajām iestādēm no vīzas pieteikuma datnes pārsūtīt šādus datus: vārdu, uzvārdu un bijušo uzvārdu (attiecīgā gadījumā); dzimumu, dzimšanas datumu, vietu un valsti; pašreizējo valstspiederību un valstspiederību dzimšanas brīdī; ceļošanas dokumenta veidu, numuru, izdevējiestādi, izdošanas datumu un derīguma termiņu; mītnes valsti; nepilngadīgo gadījumā — pieteikuma iesniedzēja tēva un mātes uzvārdu un vārdu(-us).

(30) EMT ad hoc jautājums COM AHQ par dalībvalstu pieredzi vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošanā atgriešanās vajadzībām . Pēc Komisijas 2016. gada 18. marta pieprasījuma. Tika sniegtas 24 atbildes.

(31) 2017. gada 9. jūnija secinājumi par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju (ST/10151/17). 2016. gada jūnija secinājumi, ar ko pauž atbalstu ceļvedim ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību (9368/1/16 REV 1).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(33) Padomes 2013. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 1053/2013, ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(34) ECLI:EU:C:2010:631.

(35) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(36) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(37) OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 565/2014/ES, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, pamatojoties uz to, ka attiecībā uz tranzītu caur to teritorijām vai iecerēto uzturēšanos to teritorijās uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija dažus dokumentus vienpusēji atzīst par līdzvērtīgiem savām valsts vīzām, un ar ko atceļ Lēmumus Nr. 895/2006/EK un Nr. 582/2008/EK (OV L 157, 27.5.2014., 23. lpp.).

(39) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(40) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(41) Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(44) Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(46) COM(2016) 205 final.

(47) Ceļvedis ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību, tostarp sadarbspējas risinājumus, tieslietu un iekšlietu jomā (9368/1/16 REV 1).

(48) Padomes secinājumi par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju (10151/17).

(49) “Integrated Border Management (IBM) – Feasibility Study to include in a repository documents for Long-Stay visas, Residence and Local Border Traffic Permits” (Integrēta robežu pārvaldība (IBM) — Priekšizpēte par to, lai repozitorijā iekļautu dokumentus par ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām) (2017. gads).

(50) “Legal analysis on the necessity and proportionality of extending the scope of the Visa Information System (VIS) to include data on long stay visas and residence documents” (Juridiska analīze par to, vai ir nepieciešami un proporcionāli paplašināt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības jomu, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem) (2018. gads).

(51) COM(2017) 558 final, 15. lpp.

(52) COM(2018) 251 final.

(53) Pirkstu nospiedumu atpazīšana bērniem (2013. gads — EUR 26 193).

(54) Automatic fingerprint recognition:
from children to elderly (Automatizēta pirkstu nospiedumu atpazīšana: no bērniem līdz senioriem) (KPC, 2018. gads).

(55) “Feasibility and implications of lowering the fingerprinting age for children and on storing a scanned copy of the visa applicant's travel document in the Visa Information System (VIS)” (Iespējamība samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un šādas samazināšanas ietekme) (2018. gads).

(56) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(58) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(59) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(60) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… (..) [pilns nosaukums] (OV L ...., .... , ... lpp.).

(61) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(62) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai (OV L 287, 4.11.2011., 9. lpp.).

(63) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(64) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(65) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(66) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(67) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(68) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(69) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(70) Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(71) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(72) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(73) Padomes Lēmums 2011/349/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.).

(74) Padomes Lēmums (ES) 2017/1908 (2017. gada 12. oktobris) par dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Vīzu informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 269, 19.10.2017., 39. lpp.).

(75) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(76) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011.

(77) COM (2016) 731, 16.11.2016.

(78) COM(2017)558 final .

(79) COM(2018) 251.

(80) COM(2018) 252.

(81) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx

(82) Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(83) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(84) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(85) Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

(86) Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

(87) AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki; END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūras darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(88) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

Choose the experimental features you want to try