EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2017

COM(2017) 292 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu

{SWD(2017) 224 final}
{SWD(2017) 225 final}

1.Ievads

Komisijas galvenā prioritāte ir stiprināt ES ekonomiku un stimulēt ieguldījumus, lai radītu darbvietas.

Lai veicinātu ieguldījumus ilgtermiņā, ir vajadzīgi spēcīgāki kapitāla tirgi. Šiem tirgiem ir jārada jauni korporatīvā finansējuma avoti un jāpalielina ieguldījumu iespējas, ļaujot ES uzņēmumiem un mājsaimniecībām izmantot vienotā tirgus konkrētās priekšrocības. ES uzņēmumiem, sākot ar jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem un beidzot ar iedibinātiem starptautiskiem uzņēmumiem, ir vajadzīga piekļuve plašam finansējuma avotu klāstam, lai ieguldītu inovācijās un uzņēmumu darbības paplašināšanā. Mājsaimniecībām ir vajadzīga piekļuve kapitāla tirgiem, ir panāktu plašākas un labākas iespējas ieguldīt savā nākotnē.

Finanšu iestādes, bankas, ieguldījumu brokeru sabiedrības un institucionālie ieguldītāji, kas darbojas lielos un integrētos kapitāla tirgos, vajadzīgos finanšu produktus un pakalpojumus var piedāvāt saskaņā ar konkurētspējīgākiem nosacījumiem. Kapitāla tirgiem arī ir potenciāls novirzīt privātos līdzekļus uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem.

ES ekonomikas atveseļošanās temps kļūst straujāks, un izaugsme ir novērojama piekto gadu pēc kārtas. Tomēr pastāv būtiski lejupslīdes riski. Ieguldījumu ietekme uz izaugsmi joprojām ir maza, un ieguldījumu līmenis joprojām ir zemāks par pirmskrīzes līmeni. Šīs pastāvīgās ieguldījumu nepilnības joprojām kavē atveseļošanās un ilgtermiņa izaugsmes tempu.

Tāpēc Komisijas priekšsēdētājs Junkers kā vienu no savām galvenajām prioritātēm ir noteicis nepieciešamību izveidot patiesu vienoto kapitāla tirgu, proti, kapitāla tirgu savienību (KTS) visām dalībvalstīm.

KTS pastiprina trešo pīlāru Investīciju plānā Eiropai. Tas sniegs labumu visām dalībvalstīm, vienlaikus stiprinot ekonomisko un monetāro savienību (EMS), atbalstot ekonomikas un sociālo konverģenci un palīdzot mazināt ekonomikas satricinājumus eurozonā. Tas izklāstīts piecu priekšsēdētāju ziņojumā “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”.

Eiropas Parlaments 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā 1 atzina, ka kapitāla tirgiem var būt nozīmīga loma dalībvalstu ekonomikas finansējuma vajadzību risināšanā, un uzsvēra, ka KTS ir vairāk jāpievēršas kapitāla tirgu galalietotājiem, t. i., uzņēmumiem un ieguldītājiem.

Pavisam nesen attiecībā uz finanšu integrāciju ir radušās vairākas jaunas problēmas, kas liek stiprināt un pārveidot ES kapitāla tirgu reformu programmu.

Proti, fakts, ka lielākais finanšu centrs nākotnē pametīs ES, rada nepieciešamību atkārtoti izvērtēt to, kā KTS ES uzņēmumiem un ieguldītājiem var nodrošināt piekļuvi spēcīgiem, dinamiskiem un integrētākiem kapitāla tirgiem, vienlaikus pienācīgi pārvaldot finansiālās stabilitātes riskus.

Tam ir vajadzīga stingrāka rīcība, efektīvāka uzraudzība un pasākumi, lai nodrošinātu, ka ieguvumi no KTS ir jūtami visā ES. KTS ir arī jāierosina veidi, kā izmantot finanšu tehnoloģiju pārveidojošo spēku un privāto kapitālu piesaistīt ilgtspējīgākiem ieguldījumiem.

Pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanu (31. maijs) 2 teikts, ka KTS panākumi ir ārkārtīgi svarīgi, lai palīdzētu nodrošināt inovatīvākus, ilgtspējīgākus un daudzveidīgākus finansējuma avotus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tajā arī uzsvērts, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un visu ieinteresēto personu apņemšanās ir neatsverama, lai gūtu panākumus.

Eiropadome 2016. gada jūnijā aicināja “panākt ātru un pārliecinošu progresu [..], lai uzņēmumiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā, virzot uz priekšu kapitāla tirgu savienības programmu” 3 .

Komisija 2016. gada septembrī pieņēma paziņojumu, kurā aicināja paātrināt reformu 4 . 

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2016. gada 13. decembra kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadam bija iekļautas iniciatīvas izveidot drošākus un pārredzamākus vērtspapīrošanas tirgus un uzlabot vērtspapīru prospektus, lai sekmētu KTS 5 .

Tomēr Komisija nevar balstīties tikai uz KTS vien. Tās panākumi būs atkarīgi no dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un tirgus dalībnieku politiskās atbildības līmeņa.

Izšķiroša nozīme būs tam, kā lieli un mazi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kā arī institucionālie un privātie ieguldītāji izmanto KTS pamatelementus. Valstu iestādēm un tirgus dalībniekiem ir galvenā loma finanšu kanālu un tirgus segmentu, kā arī juridiskās, fiskālās un tehniskās infrastruktūras izveidē, kas ir vajadzīga, lai likvidētu šķēršļus ES integrācijai un izveidotu patiesu vienoto kapitāla tirgu.

Komisija ir apņēmusies risināt šīs problēmas. Tādēļ ar šo pārskatīšanu sākotnējā programma tiek atjaunināta un papildināta ar jauniem prioritāriem pasākumiem, pamatojoties uz atbildēm, kas tika saņemtas sabiedriskās apspriešanas laikā no 2017. gada janvārim līdz martam. 

Par visiem priekšlikumiem notiks pienācīga apspriešanās, un ietekmes novērtējums tiks veikts visām mērķu sasniegšanas iespējām.

2.KTS programmas īstenošana

Uzdevumi, kas izklāstīti 2015. gada KTS rīcības plānā, joprojām ir aktuāli. KTS ir vajadzīga, jo bankas un kapitāla tirgi ir būtiskas finanšu sistēmas sastāvdaļas, kas nekonkurē, bet papildina viena otru. 178 atbildes, kas tika saņemtas sabiedriskajā apspriešanā par KTS vidusposma pārskatu 6 , apliecināja konkrētākas problēmas, kas KTS ir jārisina (turpmāk tekstlodziņā sniegts pārskats par atsauksmēm, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā).

Pēdējo 18 mēnešu laikā Komisija saskaņā ar sākotnējo grafiku ir izpildījusi vairāk nekā pusi no pasākumiem (20 no 33), kas bija paziņoti KTS rīcības plānā.

Uzņēmumiem pakāpeniski augot, ir īstenoti īpaši centieni, lai palielinātu riska finansējuma avotus un padarītu tos plašāk pieejamus visā ES.

·Riska kapitāls — saistībā ar Komisijas pasākumu kopuma īstenošanu ir gūti vērā ņemami panākumi. Eiropas Parlamenta un Padomes 30. maija vienošanās pēc būtības par Eiropas riska kapitāla fondu (EuVECA) regulu un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (EuSEF) regulu atvieglos ieguldītājiem iespēju ieguldīt mazos un vidējos inovatīvos uzņēmumos, iekļaujot regulā dažāda lieluma fondu pārvaldniekus un paplašinot to uzņēmumu loku, kuros var ieguldīt. Turpmāko mēnešu laikā tiks pabeigta pārvaldnieku atlases procedūra vienam vai vairākiem privātā sektora virzītiem Eiropas mēroga riska kapitāla fondu fondiem. Komisijas dienesti ir pārskatījuši valsts nodokļu atvieglojumus attiecībā uz riska kapitālu un komerceņģeļiem. Pamatojoties uz to un uz 2016. gada jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvā paredzētajām iniciatīvām, šodien tiek publicēts pētījums, kurā noteikta laba prakse. Ar to tiks sniegts atbalsts dalībvalstu politikas izstrādei un īstenošanai, tostarp izmantojot Eiropas pusgadu, lai uzlabotu šādu nodokļu atvieglojumu efektivitāti un veicinātu vietējo kapitāla tirgu attīstību.

·Uzņēmumu ienākšana publiskajos tirgos un kapitāla piesaistīšana tajos — ir gūti panākumi, lai to padarītu vieglāk izdarāmu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada decembra vienošanās par modernizētu ES Prospekta regulu tiks publicēta 2017. gada jūnijā un to piemēros no 2019. gada vidus. Lai panāktu uzlabojumus, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) tiešsaistē uzturēs jaunu ES mēroga bezmaksas prospektu datubāzi. Komisija pašlaik sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un EVTI, lai ieviestu īstenošanas pasākumus, jo īpaši attiecībā uz atvieglotā ES izaugsmes prospekta saturu un formātu, pārbaudi un apstiprināšanu, vispārējo reģistrācijas dokumentu un informāciju, kas jāatklāj par sekundārām emisijām (lai nodrošinātu vienkāršotas prasības maziem un regulāriem emitentiem). Komisija saistībā ar tās 2016. gada oktobra ieteikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) ir arī veikusi pasākumus, lai novērstu stimulu nodokļu sistēmā dot priekšroku parādam, nevis pašu kapitālam. Drīzumā tiks pabeigta pārskatīšana attiecībā uz MVU iekļaušanu biržas sarakstā un uzņēmumu obligāciju tirgus likviditātes regulatīvajiem šķēršļiem.

·Banku spēja aizdot ekonomikai — ir gūti panākumi, lai palielinātu kreditēšanas spēju banku bilancēs un tādējādi radītu papildu finansējumu ekonomikai. Eiropas Parlaments un Padome 30. maijā panāca vienošanos pēc būtības par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu, kā arī pārskatīja kapitāla prasības bankām. Komisija 2016. gada novembrī ierosināja grozīt ES kapitāla prasību noteikumus bankām, kas pilnvarotu to atbrīvot visu kredītsavienības sektoru kādas dalībvalstī. Ir pabeigta apspriešanās par ES mēroga sistēmu attiecībā uz segtajām obligācijām un līdzīgām struktūrām mazu uzņēmumu aizdevumiem.

·Ieguldījums infrastruktūrā — “Maksātspēja II” deleģētais akts tika grozīts 2015. gada septembrī un stājās spēkā 2016. gada aprīlī, ES apdrošināšanas sabiedrībām ieguldījumus kvalificētos infrastruktūras projektos padarot lētākus. Komisija šodien arī nāk klajā ar pasākumiem, lai pārskatītu riska kalibrējumus attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras uzņēmumos. Lai veicinātu banku privātos ieguldījumus infrastruktūras projektos, ar 2016. gada novembra priekšlikumu grozīt kapitāla prasību likumdošanu (KPR/KPD IV) tiktu radīta pret risku jutīgāka regulatīvā vide nolūkā veicināt augstas kvalitātes infrastruktūras projektus un samazināt risku ieguldītājiem.

·Institucionālie un privātie ieguldījumi — ir pabeigts nopietns pamatdarbs pie priekšlikumu nostiprināšanas par ES mēroga privātajām pensijām, ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas un izmaksu samazināšanas apdrošināšanas uzņēmumiem, lai ieguldītu privātajā pašu kapitālā un privāti izvietotos uzņēmumu parāda instrumentos. Līdztekus tam 2017. gada martā Komisija nāca klajā ar Patērētāju finanšu pakalpojumu rīcības plānu, kurā noteikti veidi, kā nodrošināt patērētājiem lielākas izvēles iespējas un labāku piekļuvi privātpersonu finanšu pakalpojumiem visā ES. Lai papildinātu centienus saistībā ar vienoto euro maksājumu telpu (SEPA), rīcības plānā ir apskatīta arī problēma, kas saistīta ar noteiktu maksājumu veikšanas augstajām izmaksām ES. Komisija arī gatavojas sadarboties ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), lai palielinātu privāto ieguldījumu un pensiju produktu cenu un veiktspējas pārredzamību un salīdzināmību.

·Preventīvā pārstrukturēšana un otrā iespēja uzņēmējiem — 2016. gada novembrī Komisija ierosināja noteikumus par preventīvo pārstrukturēšanu, lai izvairītos no tādu dzīvotspējīgu uzņēmumu likvidācijas, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un lai sniegtu uzņēmējiem iespēju pēc bankrota atsākt darījumdarbību. Priekšlikumā arī paredzēti noteikumi, lai uzlabotu maksātnespējas procedūru efektivitāti, padarītu tās paredzamākas, lētākas un ātrākas. Šie ierosinājumi patlaban tiek apspriesti Eiropas Parlamentā un Padomē, un to ātra pieņemšana būs būtisks ieguldījums, lai nodrošinātu, ka tiesiskā vide sniedz atbalstu darījumdarbībai.

·Komisijas 2017. gada marta ziņojumā ir sniegts ceļvedis valstu šķēršļu novēršanai, kuri kavē kapitāla brīvu apriti. Ekonomikas un finanšu padome 2017. gada 23. maijā apstiprināja šo ceļvedi.

·Finanšu stabilitāte — lai gan dažādotāki finansējuma kanāli KTS ietvaros padarīs ES finanšu sistēmu noturīgāku, joprojām saglabājas nepieciešamība spēt identificēt un reaģēt, ja kapitāla tirgos rodas stabilitātes riski. Pēc apspriešanās 2016. gadā Komisija tagad strādās, lai nodrošinātu, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) ir spēja uzraudzīt iespējamos finanšu stabilitātes riskus, kas izriet no tirgus finansējuma.

Saistībā ar tiem vēl nepabeigtajiem pasākumiem, attiecībā uz kuriem KTS rīcības plānā tika paziņots par sagatavošanās darbiem, Komisija pašlaik ātri virzīsies uz priekšu ar trijiem tiesību aktu priekšlikumiem, kam ir būtiska nozīme kapitāla tirgu savienības izveidē.

Turklāt Komisija, lai īstenotu sākotnējā rīcības plānā izklāstītās apņemšanās, virza uz priekšu sagatavošanas darbus pie šādiem pasākumiem.

·Grozījumi deleģētajā regulā, ar ko papildina “Maksātnespēja II” (2018. gadā), lai prudenciāli pamatotos gadījumos, raugoties no tādu uzraudzības pasākumu viedokļa, kuri ir balstītu uz risku, pārskatītu prudenciālo pieeju privātajam pašu kapitālam un privāti izvietotiem parāda instrumentiem.

·Ieteikums par privātiem izvietojumiem (pamatojoties uz pieredzi, ko sniedz labi funkcionējoši valstu režīmi) 8 . Tirgi parāda instrumentu privātai izvietošanai var paplašināt finansējuma pieejamību biržas sarakstos neiekļautiem vidēja izmēra uzņēmumiem. Ieteikuma pamatā būs 2017. gada ceturtajā ceturksnī publicēta pētījuma rezultāti.

·Paziņojums par ceļvedi šķēršļu novēršanai pēctirdzniecības tirgus infrastruktūrā (pamatojoties uz Eiropas pēctirdzniecība foruma – EPTF – ieteikumiem) – 2017. gada ceturtajā ceturksnī. Pēctirdzniecības tirgus infrastruktūrai ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgū, nodrošinot īpašumtiesību pienācīgu nodošanu, maksājumus un no vērtspapīriem izrietošu tiesību īstenošanu 9 . Vidēji pārrobežu darījumi joprojām ir ievērojami dārgāki par iekšzemes darījumiem. Efektīva pēctirdzniecības vide var samazināt šādas izmaksas. Pamatojoties uz EPTF ziņojumu, Komisijas dienesti drīz sāks sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus par to, kādi turpmāki uzlabojumi ir vajadzīgi pēctirdzniecības jomā, lai panāktu labāku integrāciju.

·Paziņojums par uzņēmumu obligāciju tirgiem (pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi ekspertu grupa uzņēmumu obligāciju tirgus likviditātes jautājumos) – 2017. gada ceturtajā ceturksnī. Uzņēmumu obligāciju tirgi ir svarīgs finansējuma kanāls lielākiem uzņēmumiem. Komisija pārskata to, kā šie tirgi darbojas, īpašu uzmanību pievēršot sekundārā tirgus likviditātes uzlabošanai.

·Rīcības kodekss nodokļa ieturēšanas procedūru vienkāršošanai, īpašu uzmanību pievēršot atmaksai – līdz 2017. gada beigām. Komisija sadarbojas ar dalībvalstu nodokļu ekspertiem, lai apmainītos ar paraugpraksi un vienotos par rīcības kodeksu. Tas būs praktisks solis ceļā uz efektīvāku operatīvo risinājumu, lai atgūtu ieturētus nodokļus.

3.Iemesli, kāpēc Eiropas Savienībai KTS ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk

Nesenās norises ES politikas un ekonomikas kontekstā liek veidot spēcīgus un konkurētspējīgus kapitāla tirgus, lai finansētu ES ekonomiku līdztekus banku savienībai. Šāda notikumu attīstība padara KTS rīcības plāna vidusposma pārskatu vēl atbilstīgāku un savlaicīgāku.

Ņemot vērā to, ka finanšu tirgi ES un pasaulē ir arvien vairāk savstarpēji saistīti, ir jāturpina integrēt ES uzraudzība, lai nākotnē risinātu izaicinājumus ES finanšu tirgos. Komisija joprojām ir apņēmības pilna attiecībā uz integrētiem finanšu tirgiem un starptautisko sadarbību. Līdzvērtība ir galvenais instruments, ko ES izmanto, lai efektīvi pārvaldītu tirgus dalībnieku pārrobežu darbību pareizā un drošā prudenciālajā vidē, vienlaikus nodrošinot vienotā tirgus darbību. Tam ir nepieciešama pastiprināta līdzvērtības uzraudzības sistēma.

ES uzraudzības sistēma ir elements, kas nepieciešams labi funkcionējošiem un integrētiem kapitāla tirgiem, un tās pamatā ir piecu priekšsēdētāju ziņojumā izvirzītie mērķi 10 . Pašlaik tiek īstenoti pasākumi, lai palielinātu EUI spēju saglabāt pienācīgu tirgus darbību un finanšu stabilitāti ES. Tie ietver neseno apspriešanos par EUI darbību. 27 ES valstu vidū jo īpaši būtu jāpastiprina EVTI spēja nodrošināt konsekventu uzraudzību visā ES. Tādējādi būtu jānodrošina, ka vienotais noteikumu kopums tiek īstenots viendabīgā veidā visā vienotajā tirgū. Tāpēc finanšu sabiedrībām ar līdzīga apmēra darījumdarbību un riska profiliem būtu jāpiemēro viens un tas pats uzraudzības standarts neatkarīgi no tā, kur minētās sabiedrības atrodas ES, un būtu jāizvairās no regulējuma arbitrāžas. Pārdomu dokumentā par EMS padziļināšanu tika uzsvērts, ka integrētāka uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu noteikumu vienotu īstenošanu attiecībā uz finanšu nozari un centralizētāku uzraudzības tiesību aktu izpildi, ir KTS izveides pamatprincips.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no vienotā tirgus pastiprina steidzamo nepieciešamību vēl vairāk stiprināt un integrēt ES kapitāla tirgu sistēmu, tostarp attiecībā uz centrālajiem darījuma partneriem (CDP), ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sākotnējā publiskā piedāvājuma (SPP) tirgiem. Šis fakts arī nostiprina vajadzību pēc turpmākas ES līmeņa uzraudzības integrācijas.

Finanšu tehnoloģijas (FinTech) pārveido kapitāla tirgus, ieviešot jaunus tirgus dalībniekus un efektīvākus risinājumus, palielinot konkurenci un samazinot izmaksas uzņēmumiem un ieguldītājiem. Finanšu inovāciju piemēri, kas var padarīt ES kapitāla tirgus plašākus un dziļākus, ietvert kolektīvo finansēšanu un citus alternatīvus finanšu instrumentus, piegādes ķēdes finansējumu 11 , automatizētās konsultācijas, akcionāru balsošanu tiešsaistē un blokķēdes tehnoloģijas iespējamo izmantošanu pēctirdzniecībā. Finanšu tehnoloģijas var piedāvāt risinājumus attiecībā uz vairākiem kapitāla tirgus segmentiem un funkcijām, piemēram, kapitāla vērtspapīru emisija, korporatīvā pārvaldība, aktīvu pārvaldība, ieguldījumu starpniecība, produktu izplatīšana un pēctirdzniecības tirgus infrastruktūra, tostarp vērtspapīru turētājbankas pakalpojumi.

Jaunākie tiesību akti, piemēram, Maksājumu pakalpojumu direktīva (MPD 2) 12 , ir izstrādāti, lai reaģētu uz straujām tehnoloģiskām pārmaiņām maksājumu nozarē un tādējādi nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, kas ļaus finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem izstrādāt jaunus darījumdarbības modeļus. Pašlaik notiekošā sabiedriskā apspriešana par finanšu tehnoloģijām palīdzēs Komisijai apzināt jaunus jautājumus, kurus varētu būt nepieciešams iekļaut KTS politikas satvarā.

Dziļa finanšu sistēmas pārveidošana ir nepieciešama, lai ieguldījumi kļūtu ilgtspējīgāki un lai ieguldījumu sistēma varētu veicināt patiesi ilgtspējīgu attīstību no ekonomiskā, sociālā un vides aspekta. Tas nozīmē rast veidus, kā integrēt ilgtspēju ES regulatīvajā un finanšu politikas sistēmā, kā arī piesaistīt lielāku skaitu privātā kapitāla plūsmu un virzīt tās uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam 13 , nodrošina satvaru šādu ieguldījumu vadīšanai, un ES ir pilnībā apņēmusies tos īstenot 14 .

Citu ilgtermiņa ilgtspējas problēmu vidū ir klimata pārmaiņu pārvaldība, kas ir atkarīga no tā, vai finanšu plūsmas tiks saskaņotas ar ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem un klimatnoturīgu attīstību. Parīzes nolīgums, kas bija pavērsiena punkts attiecībā uz starptautisko apņemšanos cīnīties ar klimata pārmaiņām, izvirzīja finanses šīs politikas centrā.

ANO programmā 2030. gadam arī uzsvērts, ka finansēm ir jāieņem būtiska loma saistībā ar IAM sasniegšanu. Politikas veidotāji un finanšu nozares pārstāvji ir sākuši piedāvāt risinājumus, kas ieguldītājiem rada stimulus pārvietot atbalstu uz ilgtspējīgiem un ilgtermiņa projektiem un atbilstīgiem uzņēmumiem.

Atzīstot šo problēmu nozīmi, Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa ekspertu grupu, lai tā sniegtu Komisijai konsultācijas par to, kā ilgtspējas apsvērumus integrēt ES finanšu regulējumā un finanšu tirgu praksē.

Tāpat arī kapitāla tirgi var palīdzēt privāto kapitālu novirzīt uz labumu sniedzošām ieguldījumu iespējām ar pozitīvu sociālo ietekmi, tādējādi palīdzot ES sasniegt savus sociālās atbildības mērķus.

Institucionālie ieguldītāji parasti ir bijuši ilgtermiņa pašu kapitāla ieguldītāji kapitāla tirgos. Tomēr pēdējo 15 gadu laikā ES apdrošināšanas sabiedrības ir samazinājušas savus pašu kapitāla ieguldījumus līdz aptuveni 5–10 % no to pašreizējā kopējā portfeļa. Pensiju fondu pašu kapitāla ieguldījumi joprojām ir ievērojami, bet tie iegulda galvenokārt pašmāju tirgū vai, ja tas notiek ārvalstīs, ārpus eurozonas. Ir nepieciešams novērtēt apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu veikto pašu kapitāla ieguldījumu ekonomiskos faktorus, tostarp ieguldījumus ES un regulatīvo ierobežojumu potenciālo ietekmi ES un valstu līmenī, kā arī citus faktorus.

Visbeidzot, ir nepieciešams paplašināt kapitāla tirgu ģeogrāfisko mērogu, lai visas dalībvalstis varētu gūt labumu no padziļinātākiem un integrētākiem kapitāla tirgiem. KTS var palīdzēt attīstīt šos tirgus segmentus un finansējuma kanālus, kuriem ir nepieciešami vietēji risinājumi un tas, lai tie būtu tuvu uzņēmumiem un ieguldītājiem. Tajā pašā laikā KTS radīs integrētākus kapitāla tirgus un tādējādi ļaus uzņēmumiem un ieguldītājiem piekļūt dziļākiem kapitāla kopfondiem citur ES.

4.Jaunas prioritāras iniciatīvas, ar ko stiprināt KTS rīcības plānu

Šie pastāvīgi risināmie jautājumi liek pārveidot KTS rīcības plānu, lai tas sniegtu spēcīgs atbildes. Šā vidusposma pārskata pamatā ir jaunu prioritāro pasākumu kopums, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem, kā piemēram, pārrobežu ieguldījumu vienkāršošana un kapitāla tirgus ekosistēmas attīstīšana visā ES un dažu jautājumu risināšana saistībā ar ES kapitāla tirgu sistēmu papildu dimensijām.

Šeit apzinātie pasākumi, kā arī vēl nepabeigtie KTS darba virzieni kalpo par pamatu izšķirošam un paliekošam ieguldījumam, lai līdz 2019. gadam ieliktu pamatus patiesai KTS. Šajā paziņojumā izklāstītās jaunās iniciatīvas tiks iekļautas Komisijas 2018. gada darba programmā. Visi pasākumi tiks sagatavoti saskaņā ar labāka regulējuma principiem, proti, izvērtējot ietekmi, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un nodrošinot proporcionalitāti attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumu izstrādi.

Pielikumā ir izklāstīts konsolidēts pasākumu kopums, kura mērķis ir līdz 2019. gadam ieviest KTS pamatelementus. Sīkāk izstrādāta informācija par Komisijas dienestu darbu saistībā ar KTS apņemšanos īstenošanu ir iekļauta Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim paziņojumam 15 . Ievērojami panākumi, īstenojot šo programmu, palīdzēs nodrošināt neatgriezenisku virzību uz mērķi izveidot KTS.

4.1.Uzraudzības efektivitātes stiprināšana, lai paātrinātu tirgus integrāciju

Uzraudzība būs KTS izveides centienu pamatā, ņemot vērā centrālo lomu, kāda tai ir attiecībā uz tirgus integrācijas paātrināšanu un vienotā tirgus iespēju radīšanu finanšu sabiedrībām un ieguldītājiem.

Efektīvāka un konsekventāka uzraudzība ir būtiska, lai novērstu regulatīvās arbitrāžas iespējas starp dalībvalstīm, jo tās pārrauga finanšu sabiedrības un darbības.

Ar konsekventu un efektīvu uzraudzību tiek nodrošināts, ka kapitāla tirgi labi funkcionē, jo tiek likvidēti šķēršļi pārrobežu ieguldījumiem un veicināta darījumdarbības vides vienkāršošana, un samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kuras izriet no atšķirīgas īstenošanas to uzņēmumu vidū, kas darbojas pārrobežu mērogā. Efektīvāka uzraudzība finanšu iestādēm un ieguldītājiem rada papildu iespējas vienotajā tirgū un ļauj uzņēmumiem piekļūt finansējumam plašākā tirgū. Konsekventa un efektīva uzraudzība arī palīdz uzlabot ieguldītāju aizsardzību, vairojot uzticību kapitāla tirgiem, un saglabāt finanšu stabilitāti.

EVTI, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) un Eiropas Banku iestādei (EBI) ir liela nozīme attiecībā uz uzraudzības konverģences veicināšanu un līdz ar to tirgus integrācijas virzīšanu.

Nesenā EKA apspriede 16 apliecināja, ka noteikumi, saskaņā ar kuriem EUI jādarbojas, ir jāattīsta, lai palielinātu uzraudzības efektivitāti. Atbildes, kas no ieinteresētajām personām tika saņemtas saistībā ar apspriešanos, norādīja uz nepieciešamību pielāgot tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru darbojas EUI, lai uzlabotu to spēju uzraudzīt finanšu sektoru un līdz ar to labāk pildīt savus mērķus.

EVTI jo īpaši ir būtiska loma attiecībā uz kapitāla tirgus integrācijas veicināšanu. Lai nodrošinātu ES mēroga pieeju uzraudzībai un vienotu kapitāla tirgu noteikumu kopuma piemērošanu, ir nepieciešams stiprināt EVTI spēju noteikt un novērst nepilnības valstu uzraudzības jomā, un noteikt jomas, kurās EVTI tiešā uzraudzība var būt pamatota.

Problēmas, kas rodas saistībā ar CDP, ir sevišķi vērā ņemamas. Pieaugošā CDP sistēmiskā nozīme ES finanšu sistēmā — ņemot vērā to lielumu un savstarpējo saikni — ir izgaismojusi pašreizējo pasākumu nepilnības attiecībā ES un trešo valstu CDP. Komisija paziņoja par savu nodomu iesniegt tiesību akta priekšlikumu jūnijā, lai stiprinātu regulējumu gan attiecībā uz ES, gan trešo valstu CDP ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti, CDP drošumu un stabilitāti un atbalstīt KTS turpmāku attīstību.

EVTI uzraudzības instrumenti būtu jāpilnveido, lai nodrošinātu, ka valsts uzraudzības rezultātu jomā konstatētās nepilnības un praksi risina konsekventi un saskaņoti, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu.

4.2.Noteikumu samērīguma uzlabošana, lai atbalstītu sākotnējos publiskos piedāvājumus un ieguldījumu brokeru sabiedrības

Ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka Eiropas uzņēmumi un ieguldītāji var pilnībā baudīt priekšrocības, ko sniedz piekļuve publiskajiem tirgiem. Proti, Eiropas Savienībā MVU iekļaušana biržas sarakstos joprojām notiek zemā līmenī. Pašu kapitāla summa, kas piesaistīta MVU veltītos tirgos, salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni samazinājās par EUR 9 miljardiem.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt mazāk nekā EUR 100 miljonus, izmantojot valsts obligāciju emisiju, saskaras ar konkrētām problēmām. Pašreizējā reglamentējošā vide var atturēt šos uzņēmumus no kapitāla piesaistīšanas publiskajos tirgos. KTS rīcības plānā ir uzsvērta vajadzība nodrošināt, ka MVU izaugsmes tirgos 17 tiek panākts pareizais līdzsvars starp pietiekamas ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanu un nevajadzīga administratīvā sloga novēršanu.

Komisija ir strādājusi kopā ar publisko tirgu ekosistēmas pārstāvjiem, lai novērtētu to, kā darbojas MVU publiskie tirgi, un lai identificētu iespējamos risinājumus, kā novērst šķēršļus MVU iekļaušanai biržas sarakstā 18 . Komisijas dienesti drīzumā publicēs ziņojumu par šķēršļiem, kas apgrūtina MVU iekļaušanu biržas sarakstā, un tas būs sākumpunkts saskaņotai darba programmai šajā jomā, tostarp attiecībā uz 2. prioritāro pasākumu.

Pamatojoties uz ieinteresēto personu būtisko ieguldījumu, Komisija izskatīs regulatīvos šķēršļus MVU pielaidei regulētiem tirgiem un MVU izaugsmes tirgiem, kā tas paredzēts aicinājumā sniegt liecības 19 . Šīs svarīgāko nozaru tiesību aktu (piem., FITD II  un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula 20 ) mērķtiecīgās pārskatīšanas mērķis būs izpētīt, kādā mērā minētajās tiesību normās tiek ņemti vērā šķēršļi MVU un “izaugsmes tirgi” 21 .

Ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz virkni pakalpojumu, kas ļauj ieguldītājiem piekļūt vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgiem, izmantojot ieguldījumu konsultācijas, portfeļa pārvaldību, starpniecības pakalpojumus, rīkojumu izpildi, tirdzniecību savā vārdā, parakstīšanu utt. FITD ir noteikts ES regulējums, ar ko tiek reglamentēta atļauju piešķiršana ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to rīcība. Turklāt tās ir pakļautas prudenciāliem noteikumiem saskaņā ar KPR/KPD 22 . Ar efektīvāku prudenciālo un uzraudzības regulējumu, kas ir piemērots ieguldījumu brokeru sabiedrību izmēram un raksturam, vajadzētu atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, veicināt konkurenci un uzlabot ieguldītāju piekļuvi jaunām iespējām un labākiem viņu risku pārvaldības veidiem. Tādēļ tam vajadzētu nodrošināt, ka nevienas pārvietošanas pamatā nav regulējuma arbitrāža vai uzraudzības sistēmu atšķirības.

4.3.Finanšu tehnoloģiju potenciāla izmantošana

Komisija izvērtē, kā finanšu tehnoloģijas var sekmēt ES kapitāla tirgu padziļināšanu un paplašināšanu, integrējot digitalizācijas potenciālu mainīt darījumdarbības modeļus ar tādiem risinājumiem aktīvu pārvaldības, ieguldījumu starpniecības un produktu izplatīšanas jomā, kuri ir pamatoti ir datiem.

Inovatīvi uzņēmumi, neatkarīgi no tā, vai tie ir jaunuzņēmumi vai jau tirgū nostabilizējušies uzņēmumi, izsaka bažas par to, ka valstu uzraudzības prakse var ierobežot to spēju ieviest inovācijas un piedāvāt pakalpojumus pārrobežu līmenī. Proti, inovatīvi uzņēmumi apgalvo, ka tiem saistībā ar normatīvajām prasībām tiek piemērota nesamērīga vai nekonsekventa prakse.

Regulatīvās un uzraudzības iestādes dažās dalībvalstīs nesen ir izstrādājušas metodes, lai atbalstītu inovatīvu uzņēmumu izveidi, strādājot kopā ar minētajiem uzņēmumiem, lai saprastu konkrētos jautājumus, ar ko tie saskaras. Minētās iniciatīvas, ko sauc par “režīmiem inovatīvu risinājumu izmēģināšanai” (“regulatory sandbox”), ietver centrus, kuros sniedz norādījumus par piemērojamiem tiesību aktiem un tiešās uzraudzības palīdzību, kamēr minētie uzņēmumi testē savu darbību.

Turklāt ir veikti pasākumi, lai atzītu to, ka pastāv līdzsvarota pieeja finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un ieviestu to nesen pieņemtajos tiesību aktos, piemēram, Maksājumu pakalpojumu direktīvā (MPD 2) 23 .

Pašlaik notiekošo sabiedrisko apspriešanos par finanšu tehnoloģijām sāka 2017. gada 23. martā, un tā nodrošinās Komisijai vērtīgu informāciju par:

·to, vai ir nepieciešama jauna, samērīgāka licencēšanas kārtība attiecībā uz finanšu tehnoloģiju darbībām un uzņēmumiem tādās jomās kā uz ieguldījumiem un aizdevumiem balstīta kolektīvā finansēšana;

·to, kā atbalstīt finanšu tehnoloģiju uzņēmumus, kas reģistrēti vienā ES valstī, bet darbojas pārrobežu līmenī, neprasot papildu atļauju katrā ES valstī (“atļaujas (pases) piešķiršana”).

4.4.Kapitāla tirgu izmantošana, lai veicinātu banku aizdevumus un stabilitāti

Kapitāla tirgi var arī palīdzēt Eiropas bankām pārvarēt problēmas, kas saistītas ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem, kuri spēcīgi ietekmē dažu valstu banku sistēmas. Ienākumus nenesošiem aizdevumiem ir ievērojama negatīva ietekme uz banku rentabilitāti un to spēju izsniegt aizdevumus, tostarp MVU.

Politika, kuras mērķis ir uzlabot sekundārā tirgus darbību attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, ir būtiska daļa no jebkura ilgtspējīga risinājuma. Šis risinājums varētu ietvert pasākumus, ar ko veicināt lielāku paredzamību un pārredzamību, kas ļautu ienākumus nenesošo aizdevumu potenciālajiem pircējiem sekundārajā tirgū precīzāk noteikt minēto aktīvu cenas.

Tas ļautu bankām savus ienākumus nenesošos aizdevumus pārdot lielākam ieguldītāju lokam, kā rezultātā varētu rasties darījumu cenas, kas labāk atspoguļo pamatā esošo aktīvu vērtību. Tā rezultātā tiks sakārtotas bilances un kredītiestādes būs labāk sagatavotas ekonomikā radīt jaunu kredītplūsmu.

Komisijas dienesti drīz sāks sabiedrisko apspriešanu par iespējamo ES rīcību tādās jomās, kā piemēram, trešo personu (t. i., personu, kas nav inicētājaizdevējs) veikta aizdevumu apkalpošana un kredītu nodošana, tostarp nebanku iestādēm.

Ienākumus nenesošo aizdevumu pārvaldība gūtu labumu arī no efektīvākas un paredzamākas aizdevumu piedziņas un maksātnespējas regulējuma, kas izstrādāts, lai nodrošinātie kreditori ātri atgūtu vērtību. Pašreizējā salīdzinošā novērtēšana tiks pabeigta 2017. gada ceturtajā ceturksnī. Tā ļaus uzzināt par piedziņas/maksātnespējas sistēmas iezīmēm, kuras rada labākus/sliktākus rezultātus.

Salīdzinošās novērtēšanas darbs izgaismo arī problēmas, ar kurām saskaras bankas un citi nodrošinātie kreditori un kuras rada neefektīvs tiesiskais regulējums attiecībā uz nodrošinājuma izpildi, lai atgūtu vērtību no ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Pamatojoties uz dažu dalībvalstu pieredzi, vēl ir iespējams uzlabot nodrošināto kreditoru spēju atgūt vērtību no uzņēmumiem un uzņēmējiem izsniegto aizdevumu nodrošinātā nodrošinājuma tādā veidā, kas neprasa iejaukšanos valsts maksātnespējas un pirmsmaksātnespējas posma sistēmās un kas atbilst pārstrukturēšanas un otrās iespējas priekšlikuma mērķiem.

4.5.ES vadošās lomas stiprināšana ilgtspējīgu ieguldījumu jomā

Gan no ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 24 , gan no Parīzes nolīguma skaidri izriet, ka finanšu sistēmas reforma ir svarīga, lai mūsu ekonomika atkal būtu uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Lai privātā kapitāla plūsmu pārorientētu uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, ir vajadzīgs visaptveroši un padziļināti pārdomāt mūsu finanšu sistēmu.

Ilgtermiņa ieguldījumu lēmumos būtu jāintegrē plašāki riski un peļņa, tostarp saistībā ar vides vai cita veida sociālo ietekmi.

Finanšu sistēmas stabilitātes pamatā ir pievēršanās riskiem, kas saistīti ar klimatu un vidi. Šajā nolūkā Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, lai tā izstrādātu Eiropas politikas programmu. Šī grupa līdz 2017. gada decembrim publicēs savus ieteikumus par globālu un visaptverošu ES stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu.

Finanšu tirgi arvien labāk nošķir ilgtspējīgus un cita veida ieguldījumus. “Zaļās” obligācijas atrodas avangardā. Vēl citi piemēri ir sociālās ietekmes fondi un energoefektivitātes hipotekāro kredītu iniciēšana un paku veidošana. Šo tirgu pozitīvā attīstība būtu jāatbalsta ar ES līmeņa pasākumiem, lai uzlabotu uzticēšanos projektu īstenošanai, informācijas atklāšanai un marķējumam, kā arī nodrošinātu atbilstīgu regulatīvo atzīšanu jebkādiem novērotiem uzlabojumiem minēto aktīvu risku un ienesīguma rezultātu jomā.

Komisija drīz publicēs nesaistošas pamatnostādnes, kas uzņēmumiem sniegs uz principiem balstītu metodoloģiju, lai palīdzētu tiem ievērot spēkā esošās ES nefinansiālās ziņošanas prasības. Šo pamatnostādņu pamatā ir nozaru vai tematiskās sistēmas, piemēram, FSP klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas jaunie ieteikumi, kas varētu būt noderīgi nefinanšu informācijas atklāšanai. 

Saistībā ar apspriešanos par KTS vidusposma pārskatu Komisija tika mudināta apsvērt pasākumus, kurus tagad varētu ieviest, lai sāktu ES finanšu politikas satvara pārkalibrēšanu. Identificētie jautājumi ietver šādus piemērus:

·precizējums, ka aktīvu pārvaldnieku fiduciārie pienākumi ietver vides, sociālās jomas un pārvaldības (VSP) apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

·rūpes par to, lai ilgtspējība būtu centrālāks korporatīvās pārvaldības elements;

·labākas VSP rādītāju integrācijas veicināšana emitentu reitingos un galvenajos tirgus standartos.

Arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sistēmas pārskatā lielāka uzmanība tiek veltīta ES sociālajiem un vides mērķiem. Privātais kapitāls, ESIF finansējums un citi ES fondi būtu efektīvi jāapvieno, lai ieguldījumus novirzītu uz šo pozitīvo ietekmi uz sociāliem jautājumiem un vidi, tādējādi sekmējot arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanu 25 .

4.6.Pārrobežu ieguldījumi

Ieguldījumu fondi ES joprojām ir mazi un mazāk rentabli nekā dažās citās jurisdikcijās, savukārt līdzekļu izplatīšana joprojām ir ģeogrāfiski ierobežota. Pierādījumi, kas apkopoti sabiedriskās apspriešanas laikā, liecina, ka nozīmīgs tā cēlonis ir fakts, ka trūkst regulatīvās un uzraudzības konverģences, tostarp pastāv atšķirīgas valstu prasības par tirgvedības atļaujas (pases) izmantošanu saskaņā ar PVKIU un AIFP direktīvu. Lielāka pārrobežu izplatīšanās un jo īpaši digitālā pārrobežu izplatīšana ļautu palielināt fondus, daudz efektīvāk piešķirt kapitālu visā ES un konkurēt valstu tirgos, lai sniegtu lielāku vērtību un panāktu lielākas inovācijas.

Arī Komisija un dalībvalstu pārstāvju speciālistu grupa konstatēja, ka pastāv ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas šķēršļi. Tā rezultātā tika izveidots pasākumu ceļvedis, ko dalībvalstis apstiprināja 2017. gada maijā, lai novērstu pirmo identificēto šķēršļu kopumu un likvidētu citus iespējamos šķēršļus ar KTS saistītās jomās.

Papildus ieguldījumu fondiem ceļvedī ir arī pasākumi tādās citās jomās, kā piemēram, nodokļu ieturēšanas procedūras.

Stabila ieguldījumu vide ir būtiska, lai veicinātu lielākus ieguldījumus ES. Lielāka skaidrība par spēkā esošajiem ES materiālo tiesību standartiem ir īpaši svarīga ES ieguldītājiem, valstu pārvaldes iestādēm, ieinteresētajām personām, kā arī valstu tiesu tiesnešiem. Tai būtu jānodrošina lielāka pārredzamība ES ieguldītāju efektīvas aizsardzības jomā vienotajā tirgū.

Divpusējos ieguldījumu līgumos starp dalībvalstīm ir noteikti atšķirīgi standarti par procedūru, ko pārrobežu ieguldījumiem vienotajā tirgū piemēro ārpus ES regulatīvās sistēmas. Tie nav saderīgi ar ES tiesību aktiem. Komisija turpina pārkāpuma procedūras pret ES dalībvalstu vidū noslēgtiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem (DIL). Turklāt Komisija arī izvērtē iespējas izveidot sistēmu ieguldījumu strīdu atrisināšanai draudzīgā ceļā.

4.7.Atbalsts vietējo kapitāla tirgus ekosistēmu attīstībai

Lai tirgus finansējums būtu dzīvotspējīga un ilgtspējīga alternatīva banku aizdevumiem, KTS ir jāizveido finanšu ķēdes, tirgus principi, kā arī tehniskā un juridiskā infrastruktūra. Tas ļaus tirgus dalībniekiem, kas darbojas vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, kā arī veic darījumus ar pārliecību visas Eiropas mērogā.

Dalībvalstu vidū termiņi kapitāla tirgos ievērojami atšķiras. Ir nepieciešams paplašināt kapitāla tirgu ģeogrāfisko mērogu, lai visas dalībvalstis varētu gūt labumu no padziļinātākiem un integrētākiem kapitāla tirgiem. Ar lielākajām problēmām šeit saskaras dalībvalstis no Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.

Lai atbalstītu vietējo tirgu attīstību un palīdzētu stiprināt kapitāla tirgus ekosistēmas, izmantojot tehnisko palīdzību, Komisija aktīvi strādā sadarbojas ar arvien lielāku skaitu dalībvalstu 26 . 

Komisijas rīkoto apspriežu ar Vīnes iniciatīvu, kas atbalsta ieguldījumus Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas reģionā un ārpus tā, rezultātā 2017. gada martā tika izveidota KTS darba grupa. Darba grupa līdz 2017. gada beigām sagatavos ziņojumu, kurā tiks apzinātas svarīgākās darba jomas un ierosināti risinājumi turpmākai kapitāla tirgu attīstībai.

Komisija turpinās stingri atbalstīt centienus paplašināt kapitāla tirgu ģeogrāfisko tvērumu, attiecībā uz MVU finansēšanu izmantojot vietēja mēroga risinājumus. Nozīmīgs darba virziens, lai sasniegtu šos mērķus, ir tehniska atbalsta sniegšana dalībvalstīm, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu. Programma, sniedzot atbalstu valstu iestādēm, veicinās institucionālas, administratīvas un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs. Saskaņā ar programmu Komisija līdz šim no trīspadsmit dalībvalstīm ir saņēmusi vairāk nekā piecdesmit tehniskā atbalsta pieprasījumus finanšu nozarē, kuros liels uzsvars ir uz atbalstu kapitāla tirgu attīstībai 27 . 

5.Nobeigums: reforma ar ilgstošu ietekmi

KTS mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus, lai attiecībā uz uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, kā arī ilgtermiņa ieguldījumiem un ieguldījumiem infrastruktūrā varētu izstrādāt un nostiprināt jaunus finansējuma veidus. Tās mērķis ir izmantot inovācijas finanšu jomā, lai mazinātu informācijas plaisu starp ieguldītājiem un uzņēmumiem un lai privātiem ieguldītājiem nodrošinātu izmaksu ziņā izdevīgākas ieguldījumu iespējas. KTS mērķis ir arī piesaistīt privāto kapitālu, lai finansētu ilgtspējīgus ieguldījumus, apzinot veidus, kā radīt finanšu regulējumu, kas paātrina privātā kapitāla pāreju no vides un sociālā ziņā neilgtspējīgiem projektiem uz minētajās jomās ilgtspējīgiem projektiem.

KTS mērķis ir pārvarēt ES ekonomikas atkarību no banku aizdevumiem, nodrošinot daudzveidīgāku sistēmu, kurā nebanku finansējums efektīvi papildina tradicionālos banku kanālus.

Tas palielinātu ES ekonomikas finansēšanai pieejamās summas. Tā kā KTS ir saistīta ar plašu ES finanšu sistēmas līdzsvarošanu, šādām pamatīgām strukturālajām izmaiņām ir vajadzīgs laiks, līdz tās ieņem zināmas aprises un nostabilizējas.

Regulējuma reforma ir tikai viena daļa no vajadzīgajām pārmaiņām. Ir vajadzīgs laiks, lai izveidotu finanšu ķēdes, tirgus principus, kā arī tehnisko un juridisko infrastruktūru, kas ļautu tirgus dalībniekiem efektīvāk veikt darījumus.

Komisija saskaņā ar sākotnējo grafiku ir konsekventi pildījusi savas saistības, kas noteiktas 2015. gada septembra KTS rīcības plānā. Rīcības plāna mērķis ir bijis rosināt pārmaiņas un tādējādi radīt attīstītāku un efektīvāku kapitāla tirgus finansējumu. Proti, tajā ir minēti ierosinājumi, lai attīstītu riska kapitāla tirgus, pārskatot noteikumus par prospektiem, atvieglotu un padarītu lētāku uzņēmumu piekļuvi publiskajiem tirgiem, novērstu to, ka nodokļu režīms ir labvēlīgāks parādsaistībām nekā pašu kapitālam, veicinātu drošu un likvīdu vērtspapīrošanas tirgu un godīgiem uzņēmējiem dot pārstrukturizācijas iespēju vai otro iespēju bankrota gadījumā. Komisija ir arī pieņēmusi pasākumus, lai veicinātu apdrošināšanas sabiedrību un banku ieguldījumus infrastruktūrā.

Pēc visaptveroša sagatavošanās darba, par ko bija paziņots sākotnējā rīcības plānā, Komisija drīz iesniegs priekšlikumus par vienkāršu, efektīvu un konkurētspējīgu ES privāto pensiju produktu, lai novērstu pārrobežu šķēršļus attiecībā uz vērtspapīru un segto obligāciju īpašumtiesībām.

KTS vidusposma pārskata jauno prioritāšu ietvaros Komisija centīsies stiprināt kapitāla tirgu uzraudzības sistēmu nolūkā veicināt noteikumu samērīgumu attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem maziem uzņēmumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai novērstu turpmākus šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, nostiprinātu ES vadošo lomu ilgtspējīga finansējuma jomā un veicinātu finanšu tehnoloģijas.

Vidusposma pārskata ietvaros ir noteikta visaptveroša reformu programma, lai līdz 2019. gadam ieviestu KTS pamatelementus. Tādējādi būs iespējams panākt labvēlīgus nosacījumus ES finanšu sistēmas reformai, kas ietver līdzsvarotu banku un nebanku finansējuma kombināciju.

Šie pasākumi nodrošinās arī to, ka ES kapitāla tirgi var reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, kas ietver Apvienotās Karalistes izstāšanos no vienotā tirgus.

KTS panākumi būs atkarīgi no Eiropas Parlamenta un dalībvalstu politiskās apņemšanās līmeņa un no tā, kā tirgus dalībnieki izmanto KTS pamatelementus. Nozarei ir jāpiedalās savu klientu uzticēšanās atjaunošanā un jāveido uzticēšanās kapitāla tirgiem visā ES.

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei regulāri ziņos par paveikto darbu. Šiem ziņojumiem vajadzētu kalpot par pamatu dialoga stiprināšanai starp iestādēm, lai nodrošinātu, ka pašreizējā sasaukuma laikā tiek gūti būtiski panākumi attiecībā uz ierosinātajiem prioritārajiem pasākumiem.

Pielikums — pilns pārskats par KTS pamatelementiem, kas jāievieš līdz 2019. gadam

Šajā pielikumā sniegts pārskats par pasākumiem, kuru mērķis ir līdz 2019. gadam ieviest KTS pamatelementus. Tajā ir ietverti prioritārie pasākumi no vidusposma pārskata, turpmāki pasākumi, kas saistīti ar spēkā esošo apņemšanos, un vairāki jauni pasākumi.

Sīkāk izstrādāta informācija par visiem šiem pasākumiem ir pieejama Komisijas dienestu darba dokumentā (ekonomikas analīze), kas pievienots šim paziņojumam. Tabulās norādīts arī tas, vai pasākums (ja tas jau ir noteikts) ir tiesību akta priekšlikums (T), 2. līmeņa pasākums (2.L), neleģislatīvs pasākums (NL) vai Komisijas paziņojums (P).

(1)  Rezolūcija “ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšana un jauni uzdevumi — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi” (2015/2106(INI)) .

(2)  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-emu_en.pdf.

(3)   EUCO 26/16 .

(4)   Komisijas paziņojums “Kapitāla tirgu saveinība – reformu paātrināšana”, COM(2016) 601 final, 14.9.2016.  

(5)   Kopīga deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadam .

(6)  Komisijas dienestu darba dokuments (Paziņojums par sabiedriskās apspriešanās atsauksmēm attiecībā uz kapitāla tirgu savienības vidusposoma pārskatu), kas pievienots šim paziņojumam.

(7)   Publiska apspriešanās par tiesību normu kolīziju attiecībā uz sekām, ko trešām personām rada darījumi ar  vērtspapīriem un prasījumi.

(8)  Piemēram, parādzīmes (Schuldscheine) Vācijā un Eiropas privāto izvietojumu (Euro-PP) tirgus Francijā.

(9)  Īstenojot Akcionāru tiesību direktīvu (ATD 2), par kuru nesen tika panākta vienošanās, tiks risināti vairāki šķēršļi saistībā ar tiesību izmantošanu, kas izriet no pašu kapitāla un datu pārraides, izmantojot starpnieku ķēdes.

(10)   https://ec.europa.eu/commission/publications/five-presidents-report-completing-europes-economic-and-monetary-union_en.

(11)  Paraugprakses apzināšana attiecībā uz piegādes ķēdes finansējumu varētu sniegt atbalstu šā MVU būtiskā finansējuma avota attīstīšanai.

(12)  2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem, par maksājumu pakalpojumiem, L 337/35, 23.12.2015., 35.–127. lpp.

(13)   UN Resolution A/RES/70/1 .

(14)  Komisijas paziņojums “Turpmākie pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgu Eiropas nākotni”, (COM(2016) 739 final) .

(15)  Komisijas dienestu darba dokuments (ekonomiskā analīze), kas pievienots šim paziņojumam.

(16)   Sabiedriskā apspriešana par Eiropas uzraudzības iestāžu darbību .

(17)  FITD II (2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem, OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.) nolūkā atvieglot MVU piekļuvi kapitālam, paredzēta jauna tirgu kategorija, ko sauc par MVU izaugsmes tirgiem. MVU izaugsmes tirgus ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kur vismaz 50 % emitentu, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti, ir MVU. MVU ir definēti kā uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā EUR 200 miljoni.

(18)  2016. gada decembrī un novembrī notika divi semināri par: to, kā veicināt MVU akciju pielaidi tirdzniecībai; regulējuma problēmu un tirgus nepilnību risinājumiem; un šķēršļiem MVU izaugsmes tirgos.

(19)  Respondenti, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā un aicinājumā sniegt liecības, norādīja, ka dažus noteikumu tehniskos aspektus varētu grozīt, lai mazinātu administratīvo slogu maziem emitentiem, negrozot regulas pamatprincipus. Tas var ietvert tehniskos aspektus, kas saistīti ar iekšējās informācijas turētāju sarakstiem un pārvaldības darījumu ziņošanas pienākumiem.

(20)  2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp. 

(21)  Šī pārskatīšana var attiekties uz nozaru tiesību aktiem, kas jau ir vai drīzumā tiks piemēroti. Spēkā esošo nozaru tiesību aktu piemērošana turpināsies līdz brīdim, kad būs pabeigts šis pārskats.

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 176, 27.6.2013, 1. lpp.).

(23)  2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem, L 337/35, 23.12.2015., 35.–127. lpp.

(24)   UN Resolution A/RES/70/1 .

(25) Komisijas paziņojums par Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidi, COM/2017/0250 final , 26.4.2017.

(26)  Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku tehnisko konsultāciju platforma (fi-compass) sniedza atbalstu attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 26 dalībvalstīs, tostarp Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas reģionā.

(27)  Šīs prasības aptvēra tādas jomas kā tirgus piekļuves atvieglošana, izaugsmes posma uzņēmumu attīstības nodrošināšana, alternatīvs finansējums briedumu sasniegušiem uzņēmumiem (vērtspapīrošana utt.) un kapitāla tirgus uzraudzība.