52008PC0084

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.2.2008

COM(2008) 84 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu par antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi attiecībā uz procedūru, kas skar Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importu, izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005 („pamatregula”). |

Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Pašreiz spēkā esošie pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1995/2000 un apstiprināti Padomes Regulā (EK) Nr. 1911/2006, ar ko inter alia piemēro galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importam. |

Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Pēc divu saistīto ražotāju eksportētāju, kas pieder akciju sabiedrībai Mineral and Chemical Company Eurochem, pieprasījuma Komisija 2006. gada 19. decembrī sāka starpposma pārskatīšanu par spēkā esošiem pasākumiem, kurus piemēro Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrātu šķīdumiem. Pieprasījums ir pamatots ar sākotnējiem pierādījumiem par to, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti pasākumi, ir mainījušies, un tādēļ, lai neitralizētu dempingu, turpināt pasākumu piemērošanu līdzšinējā apmērā vairs nav vajadzīgs. Padomes regulai pievienotā priekšlikuma pamatā ir tās izmeklēšanas konstatējumi, kurā pārbaudīja dempingu tikai tiktāl, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju. Izmeklēšanā noskaidroja, ka dempings tika veikts izmeklēšanas periodā. Konstatētā dempinga līmenis bija lielāks nekā izmeklēšanas periodā, un tas izraisīja to, ka tika noteikti galīgie maksājumi. Dempinga līmenis bija lielāks par kaitējuma novēršanas apjomu, pamatojoties uz kuru ir noteikti pašreiz spēkā esošie pasākumi. Tādēļ apstākļi itin nemaz nav mainījušies tā, lai neturpinātu piemērot spēkā esošos uz dempinga neitralizāciju vērstos pasākumus. Tika konstatēts, ka apstākļi pašreizējās izmeklēšanas periodā bija ilglaicīgi. Tāpēc Padomei tiek piedāvāts pieņemt pievienoto priekšlikumu regulai, ar ko izbeigtu pārskatīšanu, negrozot pašreiz spēkā esošos antidempinga pasākumus, un kura jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 2008. gada 18. martam. |

Juridiskais pamats Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Kopienas, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Iepriekš minētā pamatregula neparedz alternatīvas. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

.

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu par antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] („pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. SPēKā ESOšIE PASāKUMI

1. Padome ar Regulu (EK) Nr. 1995/2000[2] inter alia noteica galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta (UAN) šķīdumu importam. Šī regula turpmāk tekstā būs minēta kā „sākotnējā regula” un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā „sākotnējā izmeklēšana”.

2. Pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa beigām, kas tika uzsākta 2005. gada septembrī, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1911/2006[3] pagarināja minētos pasākumus pašreizējā līmenī uz pieciem gadiem. Pasākumi ietver specifiskus nodokļus. Šī regula turpmāk tekstā būs minēta kā „regula sakarā ar termiņa beigu pārskatīšanu” un izmeklēšana, kuras rezultātā ar minēto regulu noteica spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā „pārskatīšana sakarā ar termiņa beigām”.

2. PāRSKATīšANAS PIEPRASīJUMS

3. Atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam pieprasījumu uzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu („pašreizējā pārskatīšana”) iesniedza divi ražotāji eksportētāji no Krievijas, kas pieder akciju sabiedrībai Mineral and Chemical Company Eurochem , proti, Novomoskovskiy Azot un Nevinnomyssky Azot . Šīs pārskatīšanas nolūkā abi uzņēmumi, ņemot vērā to saikni, tiek uzskatīti par vienu juridisku personu („pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījumā dempings bija minēts tikai tiktāl, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju.

4. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ja nebūtu eksporta uz Eiropas Kopienu, tā normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenām uz atbilstošu trešo valsti, šajā gadījumā uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), izraisītu ievērojamu dempinga samazināšanos zem līmeņa, kāds panākts ar spēkā esošajiem pasākumiem.

3 . IZMEKLēšANA

5. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju Komisija konstatēja, ka prasībā ir pietiekoši daudz sākotnējo pierādījumu un paziņojumā par procedūras uzsākšanu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , 2006. gada 19. decembrī informēja par daļēja starpposma pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu[4].

6. Pārskatīšana aprobežojās tikai ar dempinga pārbaudi saistībā ar pieprasījuma iesniedzēju. Dempinga izmeklēšana attiecās uz laiku no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim („pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb „PIP”).

7. Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotāju asociācijai par to, ka tiek uzsākta pārskatīšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās tiktu uzklausītas.

8. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

9. Lai iegūtu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai, Komisija izsūtīja aptaujas anketas akciju sabiedrībai „Mineral and Chemical Company Eurochem” un ar to saistītiem uzņēmumiem un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes uz anketas jautājumiem.

10. Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatācijai. Komisija veica pārbaudes vizītes pieprasījuma iesniedzēja un ar to saistītajos uzņēmumos:

11. JSC Mineral and Chemical Company ( Eurochem ), Maskava, Krievija;

12. PJSC Azot (NAK Azot) , Novomoskovska, Krievija;

13. PJSC Nevinnomyssky Azot (Nevinka Azot) , Ņevinnomijska, Krievija, un

14. Eurochem Trading GmbH , Cūga, Šveice – ( Eurochem Trading ).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. ATTIECīGAIS RAžOJUMS

15. Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, tas ir, urīnvielas un amonija nitrāta šķīdums („UAN”) — šķidrais mēslošanas līdzeklis, ko parasti izmanto lauksaimniecībā un kura izcelsme ir Krievijā. Tas sastāv no urīnvielas, amonija nitrāta un ūdens maisījuma. Ūdens veido apmēram 70 % no maisījuma sastāva (atkarībā no slāpekļa satura), pārējo maisījuma daļu veido vienāds urīnvielas un amonija nitrāta daudzums. Slāpekļa (N) saturs ir šā ražojuma svarīgākā „īpašība”, un tas var būt no 28 % līdz 32 %. Šādu atšķirību var panākt, šķīdumam pievienojot vairāk vai mazāk ūdens. Neatkarīgi no slāpekļa daudzuma, uzskata, ka visu urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir vienādas un ka attiecībā uz šo izmeklēšanu tie tādējādi uzskatāmi par vienu ražojumu. Attiecīgais ražojums atbilst KN kodam 3102 80 00.

2. LīDZīGAIS RAžOJUMS

16. Šī pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka UAN pilnībā ir pamatražojums un tā kvalitāte un fizikālās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tā izcelsmes valsts. Pieprasījuma iesniedzēja ražotajiem, Krievijas iekšējā tirgū tirgotajiem un (tā kā tos neeksportēja uz EK) uz ASV eksportētajiem UAN šķīdumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un būtībā vienāds izmantojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem. Tā kā šī pārskatīšana aprobežojās ar dempinga pārbaudi tikai tiktāl, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju, secinājumi par ražojumu, ko ražo un tirgo Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū, netika izdarīti.

C. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1. IEPRIEKšēJAS PIEZīMES

17. Kā minēts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tā kā pieprasījuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP), šajā izmeklēšanā vispirms pārbaudīja to, cik lielā mērā eksporta cenas uz trešo valsti jāņem vērā, nosakot, vai apstākļi, kuru dēļ tika noteikti spēkā esošie pasākumi, ir mainījušies un vai šīs pārmaiņas ir ilgstošas.

18. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka ražojumu nevar pārdot eksportam Kopienas tirgū PI periodā, jo jāveic spēkā esošie maksājumi. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza sākotnējos pierādījumus tam, ka eksporta cenas uz ASV, reprezentatīvu trešās valsts tirgu, nebija dempinga cenas vai vismaz bija mazākas par dempinga starpību, kas pašreiz noteikta eksportam uz Eiropas Kopienu, un ka lietderīgi ir izmantot eksporta cenas uz ASV. Šīs regulas 43. un turpmākajos apsvērumos minēto iemeslu dēļ eksporta cenas uz trešo valsti — ASV — tiek uzskatītas par atbilstošām, jo ASV tirgus ir salīdzināms ar Kopienas tirgu, un tādējādi tas ir reprezentatīvs tirgus.

19. Jāatzīmē, ka pašreiz spēkā esošie pasākumi ir daļēji pamatoti ar datiem, kas nav saistīti ar pieprasījuma iesniedzēja attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bet pašreizējā PI periodā bija pieejama pārbaudīta informācija par pieprasījuma iesniedzēja datiem, kaut arī tikai par trešās valsts tirgu, kas attiecas uz normālo vērtību un eksporta precēm. Līdz ar to tika secināts, ka PI periodā konstatētā dempinga starpība precīzāk atspoguļo pieprasījuma iesniedzēja situāciju IP periodā, nekā pašreiz spēkā esošie pasākumi.

20. Šajā sakarā uzskatīja, ka antidempinga maksājuma mērķis nav slēgt Kopienas tirgu trešo valstu importam, bet atjaunot godīgus konkurences nosacījumus.

21. Ievērojot iepriekšminētos konkrētos apstākļus, tika konstatēts, ka dempinga starpības aprēķināšana ir atbilstoša PI periodā, izmantojot par pamatu pieprasījuma iesniedzēja eksporta cenas uz ASV.

2. NORMāLā VēRTīBA

22. Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms tika pārbaudīts, vai pieprasījuma iesniedzēja kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Tā kā pieprasījuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu PI periodā, tika salīdzināts pieprasījuma iesniedzēja kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ar visu pieprasījuma iesniedzēja UAN eksportu uz ASV. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam pārdošanas apjomi iekšējā tirgū ir reprezentatīvi tad, ja kopējais šādas pārdošanas apjoms ir vienāds vai lielāks par 5 % no attiecīgā eksporta pārdošanas apjoma, šajā gadījumā uz ASV. Izmeklēšanā tika atklāts, ka pieprasījuma iesniedzējs iekšzemes tirgū nav pārdevis reprezentatīvus UAN daudzumus.

23. Tā kā normālās vērtības noteikšanai pieprasījuma iesniedzēja iekšējā tirgus cenas nevar izmantot, to noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktam, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas radās pieprasījuma iesniedzējam, pieskaitot pietiekamu summu pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām („PVA izmaksas”) un pietiekamu peļņas normu.

24. Attiecībā uz ražošanas izmaksām jānorāda, ka gāzes izmaksas veido lielāko daļu ražošanas izmaksu un būtisku daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu tika pārbaudīts, vai izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bijušas samērīgi atspoguļotas pieprasījuma iesniedzēja dokumentācijā.

25. Pamatojoties uz starptautiski atzītiem specializētos enerģētikas tirgu informācijas avotos publicētiem datiem, tiešām tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja maksātā cena ir nesamērīgi zema. Piemēram, tā veido tikai vienu ceturtdaļu un vienu piektdaļu no Krievijas dabas gāzes eksporta cenas. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecina, ka iekšzemes gāzes cenas Krievijā bijušas regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos dabas gāzes tirgos. Tā kā gāzes izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas pieprasījuma iesniedzēja dokumentācijā, tās tika attiecīgi koriģētas. Krievijas iekšējā tirgū bija sagrozītas gāzes cenas, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu gāzes cenas bija jānosaka, „balstoties uz citiem pamatotiem apsvērumiem, tostarp informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem”.

26. Koriģētās cenas tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējo eksportam pārdotās Krievijas gāzes cenu pie Vācijas un Čehijas robežas ( Waidhaus ), neskaitot transporta izmaksas, un koriģētas, lai pielīdzinātu vietējām sadales izmaksām. Waidhaus – lielāko centru Krievijas gāzes tirdzniecībai uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas pamatoti atspoguļo izmaksas, var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

27. Pēc informācijas sniegšanas pieprasījuma iesniedzējs paziņoja, ka vietējā tirgū maksātās gāzes cenas jebkāda koriģēšana būtu nepamatota, jo tā grāmatvedības dati pilnībā atspoguļo izmaksas saistībā ar līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas aktivitāti izcelsmes valstī. Lai pamatotu šo pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējs sniedza neatkarīga konsultāciju uzņēmumu pētījumu par to, ka gāzes cenas pilnībā atspoguļo ražošanas un pārdošanas izmaksas, kas radušās gāzes piegādātājam. Vispirms jāuzsver, ka jau pētījumā izklāstīts tas, ka tika salīdzinātas izmaksas par gāzi, kā arī izmaksas par gāzes piegādi pieprasījuma iesniedzējam, un tās bija paredzētās izmaksas, tādējādi tās nebija faktiskās izmaksas, kas radušās PI periodā. Nav arī skaidrs, vai šādi paredzētās izmaksas ir pilnās izmaksas, kā noteikts atbilstīgi pamatregulai, t.i., ieskaitot visas ražošanas un PVA izmaksas saistībā ar gāzes ražošanu un pārdošanu. Ir arī minēts tas, ka šajā procedūrā nav iespējams pārbaudīt pieejamo informāciju par gāzes piegādātāja izmaksām.

28. Jebkurā gadījumā secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu vienīgais fakts, ka gāzes cena, ko piegādātājs pieprasa patērētājam, paredz izmaksu segšanu, pats par sevi nav kritērijs, lai noteiktu, vai līdzīga produkta ražošanas izmaksas, kas iegrāmatotas uzņēmuma atskaitēs, pieņemami atspoguļo tā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksas, uz kuru attiecas izmeklēšana. Ņemot vērā 21. apsvērumā izklāstīto, tas neattiecas uz šo gadījumu. Pieprasījuma iesniedzējs nesniedza neapšaubāmi būtisku atšķirību starp gāzes cenu, ko maksā Krievijas iekšējā tirgū, Krievijas dabas gāzes eksporta cenu, un cenu, ko maksā Kopienas ražotāji. Pieprasījuma iesniedzējs nav minējis faktu, ka Krievijas iekšējā tirgū dabas gāzes cenas ir regulētas, un tās nevar samērīgi atspoguļot cenu, ko parasti maksā neregulētos tirgos. Tādēļ, pat ja gāzes cena, ko maksāja pieprasījuma iesniedzējs, sedz gāzes piegādātāja gāzes ražošanas un pārdošanas izmaksu vienību, šis arguments nav būtisks, jo gāzes tirgus cena nav noteikti tieši saistīta ar tās ražošanas un pārdošanas izmaksām. Valsts aizvien nosaka cenu, par kādu pieprasījuma iesniedzējs iepirka gāzi PI periodā, un tā ir daudz zemāka par cenu līmeni, kāds ir neregulētos tirgos, kā jau izskaidrots 21. apsvērumā. Tādēļ šis pieprasījums ir jānoraida.

29. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs paziņoja, ka veicot gāzes cenu korekciju, normālās vērtības noteikšanai faktiski tika izmantota metode, kas nav paredzēta pamatregulā. Tādējādi, aizstājot iekšējā tirgus gāzes izmaksas ar izmaksām, kuru aprēķināšana izklāstīta 22. apsvērumā, un ņemot vērā faktu, ka minētās izmaksas veido lielāko daļu no līdzīgā ražojuma izmaksām un tādējādi arī aprēķināto normālo vērtību, normālā vērtība faktiski būtu pamatota ar datiem no trešās valsts „reprezentatīvā” tirgus. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs minēja, ka valstīm ar tirgus ekonomiku pamatregula tomēr paredz tikai šādas metodes, lai noteiktu normālo vērtību: i) pamatojoties uz līdzīgā ražojuma iekšējā tirgus cenu parastā tirdzniecības apritē, vai pārmaiņus, ja pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē, ii) pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī (pieskaitot samērīgu PVA izmaksu un peļņas summu), vai iii) līdzīgā ražojuma reprezentatīvas eksporta cenas uz atbilstošu trešo valsti. Pieprasījuma iesniedzējs secināja, ka pamatojoties uz iepriekš minēto, normālā vērtība nav jānosaka, izmantojot datus no reprezentatīva trešās valsts tirgus.

30. Šajā sakarā un ievērojot izklāstīto no 18. līdz 42. apsvērumam, vispirms ir jāmin tas, ka normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas pamatregulas 2. panta 1. un 6. punktā. Tomēr, lai noteiktu vai tirdzniecība iekšējā tirgū cenas dēļ ir veikta parastā tirdzniecības režīmā, t.i., vai tā bija rentabla, ir jānosaka vai pieprasījuma iesniedzēja izmaksas ir uzticams pamats pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Tikai tad, kad izmaksas ir noteiktas pamatoti, var konstatēt kādu metodi jāizmanto normālās vērtības noteikšanai. Tādēļ nav pamata apgalvot, ka, nosakot pamatotas izmaksas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 5. punktam, ir ieviesta jauna metode normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja argumenti bija jānoraida.

31. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, pat ja ir koriģētas tā dabas gāzes izmaksas iekšējā tirgū, Waidhaus cena Krievijas dabas gāzei nav ticams pamats, lai veiktu šādu korekciju, jo cena ir noteikta saskaņā ar ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem, kuros cenu aprēķina formula ir saistīta ar naftas produktu cenām, un tādējādi tā nav atkarīga no gāzes ražošanas un piegādes izmaksām pieprasījuma iesniedzējam Krievijā. Pieprasījuma iesniedzējs minēja, ka Waidhaus cena Krievijas dabas gāzei nav uzticama, jo to ietekmē gāzes cenas Vācijas iekšējā tirgū, kas ir pārmērīgi augstas un, iespējams, nav konkurētspējīgas, ko izmeklē Vācijas Konkurences padome.

32. Vispirms jāmin tas, ka, izvēloties pamatu gāzes cenu noteikšanai, viens no galvenajiem kritērijiem bija tas, lai šajā aprēķinā būtu samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Neapstrīdami šis nosacījums ir izpildīts attiecībā uz Waidhaus cenām. Turklāt lielākais Krievijas gāzes apjoms tiek importēts caur Waidhaus centru, kas tādējādi ir piemērots pamats korekcijai. Šajā sakarā Waidhaus varēja uzskatīt par reprezentatīvu tirgu un samērīgu pamatu gāzes izmaksu noteikšanai pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Kā jau minēts 24. apsvērumā nav būtiski, vai cenu nosaka izmaksas, svarīgi, lai tas ir pamatoti atspoguļots ar cenu, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Attiecībā uz importētās gāzes cenu Waidhaus nav norāžu par valsts iejaukšanos cenu veidošanā, un tādējādi šis nosacījums ir izpildīts. Attiecībā uz apgalvojumu par gāzes cenām Vācijas iekšējā tirgū, kas nav konkurētspējīgas, jāmin tas, ka Vācijas Konkurences padome, uz ko atsaucas pieprasījuma iesniedzējs, turpina veikt izmeklēšanu, un rezultāti vēl nav paziņoti. Turklāt šī izmeklēšana attiecas uz cenām, par kādām Vācijas lielākie gāzes sadales uzņēmumi pārdod gāzi Vācijas iekšējā tirgū, un nevis tām cenām, par kādām viņi iepērk no Krievijas importēto gāzi. Pretēji pieprasījuma iesniedzējam divas minētās cenas nav obligāti saistītas, jo gāzes sadales uzņēmumu un to patērētāju ekonomiskās intereses atšķiras. Tādējādi var uzskatīt, ka gāzes sadales uzņēmumu mērķis ir noturēt tālākpārdošanas cenas iespējami augstākā līmenī, vienlaikus to ekonomiskajās interesēs ir saglabāt iepirkuma cenas zemākajā līmenī, lai palielinātu peļņas līmeņus. Pieprasījuma iesniedzēja arguments par to, ka Vācijas tirgū esošiem uzņēmumiem nav motivācijas veikt sarunas ar Krieviju par zemākām importētās gāzes cenām Waidhaus centrā, ir tikai pieņēmums bez faktiskas pamatinformācijas. Rezultātā minētie argumenti tika noraidīti.

33. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, ja jāveic korekcija tā dabas gāzes izmaksām iekšējā tirgū, tad šādas korekcijas pamatā jābūt neregulētām gāzes cenām, kas pieejamas Krievijā. Pirmkārt, fakts, ka Komisija varēja izvēlēties citu pamatu aprēķiniem, nepadara Waidhaus izvēli nepamatotu. Galvenais kritērijs, izvēloties pamatu gāzes cenu noteikšanai, ir tas, lai šajā aprēķinā būtu samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Neapstrīdami šis nosacījums ir izpildīts attiecībā uz Waidhaus cenām. Otrkārt, fakts, ka pārdotās gāzes apjoms par neregulētām cenām iekšējā tirgū bija minimāls PI periodā un ka šādas cenas vairāk atbilst regulētām cenām iekšējā tirgū nekā brīvi noteiktai eksporta cenai, ļauj pamatoti uzskatīt, ka šīs neregulētās cenas, dominējot regulētām cenām, bija maldinošas. Tāpēc neregulētas iekšējā tirgus cenas nevar izmantot.

34. Pieprasījuma iesniedzējs minēja arī to, ka dabas gāzes cenas, ko nosaka valsts, Krievijas iekšējā tirgū konstanti pieaug un sasniedz līmeņus, kas sedz gāzes ražošanas izmaksas. Tādēļ iekšējā tirgus cenu nevar uzskatīt par pārāk zemu vai tādu, kas nav konkurētspējīga.

35. Minētais arguments nav pamatots, jo pareizs reprezentatīva tirgus izvēles standarts nav tas, vai cenas ir rentablas pašas par sevi, bet gan vai cenas samērīgi atspoguļo cenu, ko parasti maksā nekropļotos tirgos, kā paskaidrots 29. apsvērumā. Tas neattiecas uz cenām, ko regulē valsts. Turklāt šis arguments arī ir pretrunā ar Krievijas gāzes piegādātāja oficiālo paziņojumu (apstiprināts tā publicētājā revīzijas pārskatā), ka Krievijas iekšējās gāzes cenas nesedz ražošanas, transportēšanas un pārdošanas izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

36. Kā alternatīvu variantu cenu korekcijai pieprasījuma iesniedzējs ierosināja izmantot Krievijas eksporta cenu uz kaimiņvalstu tirgiem, tomēr nesniedz papildu informāciju vai pierādījumus par šādiem tirgiem. Uzskatīja, ka Krievijas gāzes eksporta cenas uz Baltijas valstīm, attiecībā uz kurām bija pieejama daļēja informācija par cenām, nav pietiekami reprezentatīvas, jo eksporta apjoms uz šīm valstīm ir samērā zems. Turklāt vajadzīgā informācija par transportēšanas un sadales izmaksām nebija pieejama, tādēļ jebkurā gadījumā cenas attiecībā uz Baltijas valstīm nevar noteikt. Tādēļ minētās cenas nevar izmantot kā pamatu korekcijai.

37. Pieprasījuma iesniedzējs paziņoja, ka, izmantojot eksporta cenu uz Waidhaus centru, Krievijas eksporta maksājums, ko veic visos eksporta gadījumos, bija jāatskaita no cenas, jo tas neattiecas uz iekšējā tirgus līmeni.

38. Tiešām, tirgus cena Waidhaus centrā, ko uzskatīja par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīme, ir cena pēc eksporta nodokļu nomaksas, nevis cena pirms minētajiem nodokļiem. No pircēja viedokļa tā ir cena, kas jāmaksā Waidhaus, kas ir atbilstoša, un līdz ar to nav būtiski, kādu procentu no šīs cenas veido eksporta nodoklis un cik procenti tiek samaksāti gāzes piegādātājam. Bet gāzes piegādātājs vienmēr centīsies paaugstināt cenu, un tādējādi pieprasīt augstāku cenu saviem patērētājiem, ko viņi piekrīt samaksāt. Ņemot vērā, ka šī cena vienmēr būs augstāka par ražošanas izmaksām, ļaujot gāzes piegādātājam gūt milzīgu peļņu, gāzes cenu noteikšanu primāri neietekmē eksporta nodokļa apjoms, bet gan tas, par kādu cenu patērētāji piekrīt to iegādāties. Tāpēc tika konstatēts, ka cena, kurā iekļauts eksporta nodoklis, nevis cena pirms nodokļa nomaksas, ir samērīga tirgus noteikta cena. Tādējādi šajā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja argumenti tika noraidīti.

39. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka vietējā gāzes sadales uzņēmuma uzcenojums nav jāpieskaita eksporta cenai Waidhaus , jo sadales uzņēmumu peļņa jau būtu iekļauta minētajā cenā. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs paziņoja, ka vietējie sadales uzņēmumi Krievijā ir gāzes piegādātājam piederošie meitas uzņēmumi, un tādējādi minēto uzņēmumu peļņas iekļaušana var veidot dubultus aprēķinus. Pieprasījuma iesniedzējs minēja arī to, ka jāņem vērā Krievijas dabas resursu salīdzinošā priekšrocība. Pieprasījuma iesniedzējs skaidroja, ka, tā kā gāze lielākoties ir pieejama Krievijā nevis Kopienā, iekšējā tirgus cenas Krievijā, protams, ir zemākas par gāzes eksporta cenām, un tas būtu jāņem vērā, nosakot korekciju iekšējā tirgū esošajām gāzes cenām.

40. Pirmkārt, vietējo gāzes sadales uzņēmumu uzcenojumā iekļauj ne tikai minēto uzņēmumu peļņas normu, bet arī to izmaksas starp dabas gāzes iepirkumu un tālākpārdošanu.

41. Otrkārt, šo argumentu vairs nevar pienācīgi pārbaudīt. Jo gāzes piegādātājs Krievijā un tā saistītie uzņēmumi nebija iekļauti pašreizējā izmeklēšanā, un tādēļ pieejamā informācija par organizāciju un tās izmaksu struktūru bija nepietiekoša. Jāpiebilst arī tas, ka, tā kā pastāv cieša saikne starp gāzes piegādātāju un Krievijas valdību, situācija Krievijā nav pietiekami pārskatāma, lai vajadzīgajiem pierādījumiem būtu pietiekoša piekļuve.

42. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs, kuram ir pienākums sniegt pierādījumus, nevarēja iesniegt papildu informāciju vai pierādījumus, kas atklātu vai un kādā apjomā gāzes sadales izmaksas tika iekļautas Waidhaus cenā. Tomēr tā kā vietējie patērētāji pirka gāzi no vietējiem piegādātājiem, ir jāpieņem, ka patērētāji sedz vietējās gāzes sadales izmaksas, kas pašas par sevi nav iekļautas nekoriģētajā Waidhaus cenā. Tāpēc šajā procedūras posmā uzskatīja, ka minētā korekcija bija pamatota, un arguments tika noraidīts.

43. Tomēr Kopienas iestādes ņēma vērā to, ka šī konkrētā korekcija var būtiski ietekmēt dempinga starpības aprēķināšanu. Tāpēc, ņemot vērā konkrēto situāciju, kas minēta 37. apsvērumā, uzskatīja, ja pieprasījuma iesniedzējs sniegs pietiekami pārbaudītus pierādījumus, Komisija var nolemt atsākt izmeklēšanu.

44. Attiecībā uz salīdzināmo priekšrocību saistībā ar dabas gāzes pieejamību Krievijā, jāievēro, kā jau minēts iepriekš 28. apsvērumā, ka galvenais kritērijs, izvēloties Waidhaus cenu par pamatu gāzes cenu noteikšanai, ir tas, ka minētajā cenā ir samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Tirgus nosacījumi, kas dominē iekšējā tirgū, šajā situācijā nav atbilstoši. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

45. PVA izmaksas un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu, jo pēc gāzes izmaksu korekcijas, kas minēta 22. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzi reprezentatīvu attiecīgā ražojuma tirdzniecības apjomu iekšējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo izmeklēšana attiecas tikai uz pieteikuma iesniedzēju. Arī pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunkts netika piemērots, jo dabas gāze pieder ražojumiem, kas pieder tai pašai vispārējai preču kategorijai, bet tā arī ir ļoti svarīga izejviela, un tāpēc ražošanas izmaksas iepriekš 21. apsvērumā minēto iemeslu dēļ arī ir jākoriģē. Šajā starpposma pārskatīšanā nebija pieejama informācija, lai atbilstoši noteiktu šādu korekciju, PVA izmaksas un atbilstošas peļņas normas, tirgojot šādus ražojumus pēc minētās korekcijas. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, izmantojot piemērotu metodi.

46. Šajā saistībā tika ņemta vērā publiski pieejamā informācija par lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas slāpekļa mēslojuma nozarē. Tika konstatēts, ka atbilstošie Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) ražotāju dati būtu izmeklēšanai vispiemērotākie, ņemot vērā biržas sarakstā iekļauto šā pasaules reģiona uzņēmumu sniegtās uzticamās un pilnīgās publiskās finanšu informācijas plašo pieejamību. Turklāt Ziemeļamerikā bija raksturīgs būtisks pārdošanas apjoms iekšējā tirgū un ievērojams vietējo un ārvalstu uzņēmumu konkurences līmenis. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz vidējām svērtajām to trīs lielāko Ziemeļamerikas ražotāju PVA izmaksām un peļņu, kas ir starp lielākajiem uzņēmumiem mēslojumu nozarē, ņemot vērā to Ziemeļamerikā veiktos tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu (slāpekļa mēslojumu) pārdošanas apjomus. Šie trīs ražotāji slāpekļa mēslojumu nozarē tika uzskatīti par reprezentatīviem (uzņēmuma/uzņēmējdarbības segmenta apgrozījums vidēji ir vairāk par 78,15 %) un to PVA izmaksas un peļņa par reprezentatīvu attiecībā uz tāda paša veida izmaksām, kādas parasti rodas uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas šajā uzņēmējdarbības segmentā. Turklāt nav norāžu, kas ļautu apgalvot, ka šādi konstatētais peļņas apmērs pārsniedz peļņu, kādu parasti gūst Krievijas ražotāji, tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus pārdodot iekšējā tirgū.

3. EKSPORTA CENA

47. Kā minēts iepriekš 13. apsvērumā pieprasījuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu PI periodā. Ņemot vērā 14. līdz 17. apsvērumā paustos iemeslus, uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt pieprasījuma iesniedzēja cenu noteikšanu citos eksporta tirgos, lai aprēķinātu dempinga starpību. Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ASV tika uzskatītas par atbilstošu tirgu salīdzināmības vajadzībām, jo tas ir pieprasījuma iesniedzēja lielākais eksporta tirgus, kas veido vairāk par 70 % no pieprasījuma iesniedzēja eksporta apjomiem PI periodā.

48. Neviena ieinteresētā persona nekomentēja to, ka ASV tika izvēlēta kā atbilstošākais tirgus salīdzināmības vajadzībām. Izmeklēšana apstiprināja to, ka ASV UAN tirgus ir atbilstošākais salīdzināmības vajadzībām, jo Eiropas Komisija un ASV veido divus lielākos UAN tirgus pasaulē, ko var salīdzināt gan apjoma, gan cenu ziņā.

49. Tā kā pieprasījuma iesniedzējs veica eksporta tirdzniecību uz ASV PI periodā, izmantojot saistītu tirgotāju Šveicē, eksporta cena ir jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas pieprasījuma iesniedzēja pirmajam neatkarīgajam klientam ASV, kas ir tā lielākais eksporta tirgus. No minētajām cenām tika atskaitīta fiktīva komisijas maksa, kas atbilst uzcenojumam, ko noteica saistītais tirgotājs, kura darbību var pielīdzināt aģenta darbam, kas saņem komisijas maksu.

4. SALīDZINāJUMS

50. Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, izdarot korekcijas, pienācīga uzmanība tika pievērsta atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi korekcijas tika veiktas saistībā ar transportēšanas, pakalpojumu, iekraušanas un papildu izmaksu atšķirībām, ja tas bija iespējams, un tika sniegti pārbaudīti pierādījumi.

5. DEMPINGA STARPīBA

51. Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

52. Minētā salīdzinājuma rezultātā dempinga starpība ir 31,59%, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Ziemeļamerikas robežai pirms nodokļu nomaksas.

6. ILGLAICīGIE APSTāKļI, KA DOMINēJA IP PERIODā

53. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai apstākļi, pamatojoties uz kuriem noteica pašreiz spēkā esošo dempinga starpību, ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par ilgstošu.

54. Nav norāžu par to, ka pašreizējā izmeklēšanā pieprasījuma iesniedzējam noteikto normālo vērtību vai eksporta cenu nevarētu uzskatīt par ilglaicīgu. Lai gan var minēt, ka dabas gāzes kā galvenās izejvielas cenu attīstība var būtiski ietekmēt normālo vērtību, tomēr uzskatīja, ka cenu pieauguma efekts ietekmē visas tirgū iesaistītās personas, tāpēc arī normālo vērtību un eksporta cenu.

55. Pieprasījuma iesniedzēja eksporta cena uz Amerikas Savienotajām Valstīm, pieprasījuma iesniedzēja lielākais eksporta tirgus, PI periodā bija līdzīga eksporta cenām uz citām valstīm.

56. Tādēļ ir iemesls uzskatīt, ka konstatētā dempinga starpība balstās uz mainītu apstākļu ilglaicīgumu.

57. Turklāt pašreizējā pārskatīšanā nav atklātas nekādas norādes vai pierādījumi tam, ka sākotnējā izmeklēšanā izmantotais pamatojums, lai noteiktu kaitējuma novēršanas apjomu, būtiski mainīsies tuvākajā nākotnē.

58. Šajā sakarā ir konstatēts, ka, lai gan apstākļi, pamatojoties uz kuriem noteica dempingu, ir mainījušies kopš galīgo maksājumu noteikšanas, kas izraisīja lielāku dempinga starpību PI periodā, salīdzinot ar sākotnējo IP, un lai gan ir pamats uzskatīt, ka konstatētā dempinga starpība ir pamatota ar mainītu apstākļu ilglaicīgumu, spēkā esošais antidempinga maksājuma līmenis paliek nemainīgs. Patiesi, kā turpmāk minēts 55. un 56. apsvērumā, galīgie antidempinga maksājumi tika noteikti atbilstīgi kaitējuma novēršanas apjomam, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

D. PĀRSKATĪŠANAS PABEIGŠANA

59. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu un kā izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1995/2000 49. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā galīgais antidempinga maksājums tika noteikts konstatētā kaitējuma apjomu līmenī, kas ir mazāks par dempinga starpību, jo ar šādiem mazākiem maksājumiem pietiek, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Ievērojot notiekošo, šajā pārskatīšanā noteiktais maksājums nav lielāks par kaitējuma apjomu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

60. Šajā daļējā starpposma pārskatīšanā nav konstatēts individuāls kaitējuma apjoms, jo pārbaudīja dempingu tikai tiktāl, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju. Tāpēc šajā pārskatīšanā noteiktā dempinga starpība tika salīdzināta ar kaitējuma apjomu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā kaitējuma apjoms bija mazāks par šajā izmeklēšanā konstatēto dempinga starpību, šī pārskatīšana ir jāizbeidz, neizdarot grozījumus spēkā esošajos antidempinga pasākumos.

E. SAISTĪBAS

61. Pieprasījuma iesniedzējs izteica saistību piedāvājumu, bet neiesniedza pietiekoši pamatotu piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Tādēļ Komisija nevarēja pieņemt minēto piedāvājumu. Tomēr, ņemot vērā vairāku aspektu sarežģītību, proti, 1) attiecīgā ražojuma cenas nepastāvību, kas paredz sava veida minimālo cenu indeksāciju, bet vienlaikus cenu nepastāvība nav pietiekami paskaidrota ar galveno izmaksu faktoru; un 2) konkrētā tirgus situāciju, kurā atrodas attiecīgais ražojums ( inter alia , IP periodā eksportētājs neveica importu, kas attiektos uz šo pārskatīšanu), norāda uz to, ka jāapsver tādu saistību potenciāls, kurās gan indeksētas minimālās cenas un kvantitatīvais ierobežojums.

62. Kā jau minēts iepriekš, ievērojot situācijas sarežģītību, pieprasījuma iesniedzējs nevarēja formulēt pieņemamu saistību piedāvājumu noteiktajā termiņā. Tāpēc Padome uzskata, ka pieprasījuma iesniedzējam izņēmuma kārtā jāatļauj pabeigt saistību piedāvājumus pēc minētā termiņa, bet 10 kalendāro dienu laikā kopš minētās regulas stāšanās spēkā.

F. INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

63. Ieinteresētajām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo pārskatīšanu un saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu attiecīgajam ražojumam, ko ražoja pieprasījuma iesniedzējs. Visām personām tika dota iespēja iesniegt apsvērumus. Tika ņemti vērā likumīgi un ar pierādījumiem pamatoti apsvērumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Vienīgais pants

Daļēja starpposma pārskatīšana, ko uzsāka atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam, par antidempinga pasākumiem, kurus piemēro tādu urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importam ūdens vai amonjaka šķīdumā, kuru izcelsme ir Krievija un kuri pašreiz atbilst KN kodam 3102 80 00, ar šo tiek izbeigta, neizdarot grozījumus spēkā esošajos pasākumos.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

[2] OV L 238, 22.9.2000., 15. lpp.

[3] OV L 365, 21.12.2006., 26. lpp.

[4] OV C 311, 19.12.2006., 51. lpp.