52005PC0171(01)

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.4.2005

COM(2005) 171 galīgā redakcija

2005/0062 (CNS)

2005/0063 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVAI

par Kopienas pasākumiem putnu gripas kontrolei

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005)549}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

( Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija izsaka priekšlikumu atjaunināt pašlaik spēkā esošos Kopienas pasākumus putnu gripas apkarošanai, kas noteikti Padomes Direktīvā 92/40/EK, lai panāktu efektīvāku slimības uzliesmojumu novēršanu un kontroli, kā arī lai samazinātu ar veselību saistītos apdraudējumus, izmaksas un zaudējumus, un šīs slimības izraisīto negatīvo ietekmi uz visu sabiedrību. Kopienas tiesību aktos ierosinātās izmaiņas attiecībā uz putnu gripas kontroli ir jāizdara vienlaikus ar grozījumiem Padomes Lēmumā 90/424/EEK par Kopienas izdevumiem veterinārijas jomā, lai panāktu to atbilstību šim priekšlikumam un lai dalībvalstīm nodrošinātu finansiālo atbalstu, kas vajadzīgs plānoto jauno slimības kontroles pasākumu īstenošanai.

( Stāvokļa vispārīgs raksturojums

Putnu gripa ir smaga, ļoti lipīga mājputnu un citu putnu slimība, ko izraisa dažāda tipa vīrusi, kas ietilpst ļoti plašā vīrusu dzimtā, kuras nosaukums ir Influenzaviridae . Putnu gripas vīrusi var izplatīties arī citu dzīvnieku un cilvēku vidū parasti pēc tiešas saskares ar inficētiem putniem. Ja ar šo slimību inficējas cilvēki, tad tās izpausmju diapazons var būt no viegla konjunktivīta līdz nopietnai slimībai, kuras sekas dažkārt var būt letālas. Putnu gripas epidēmijai, kas joprojām turpina izplatīties dažās Āzijas valstīs, raksturīgi ļoti augsti cilvēku mirstības rādītāji.

Sakarā ar slimības ierosinātāju nepārtrauktajām ģenētiskajām izmaiņām un to iespēju „adaptēties” tikko inficējušos dzīvnieku vai cilvēku organismos, dažāda tipa putnu gripas vīrusu radītais apdraudējums dzīvnieku un sabiedrības veselībai ir dažāds un lielā mērā neprognozējams. Tomēr pašlaik mūsu rīcībā esošās zināšanas liecina par to, ka veselības apdraudējumi, ko izraisa tā sauktie zemas patogenitātes putnu gripas vīrusi (ZPPG), nav tik būtiski kā tie, kurus izraisa augstas patogenitātes putnu gripas vīrusi (APPG). Šie augstas patogenitātes putnu gripas vīrusi rodas atsevišķu H5 un H7 tipa ZPPG vīrusu mutāciju rezultātā, un tie var izraisīt mājputnu slimību, kuras mirstības rādītāji varētu sasniegt pat 90%.

Par sabiedrības veselību pieejamie dati liecina, ka APPG H5 un H7 tipa vīrusi ir cēlonis lielākajam skaitam gadījumu, kad ir konstatēta cilvēku saslimšana ar putnu gripu, un visiem gadījumiem, kad reģistrēta cilvēku nāve inficēšanās ar putnu gripas vīrusiem rezultātā.

Kopumā putnu gripas vīrusi mājputnu saimes nav skāruši. Tomēr noteikti savvaļas putni (jo īpaši tādi migrējošie ūdensputni kā pīles un zosis) ir pastāvīga APPG vīrusu „krātuve”, no kuras šie vīrusi dažkārt izplatās uz mājputniem. Pašlaik nav pieņemti un nav arī plānoti tādi pasākumi, kas varētu pārtraukt vai samazināt vīrusu apriti brīvā dabā mītošo savvaļas putnu vidū; tātad pastāv nepārtraukts risks, ka šie potenciāli ļoti bīstamie putnu gripas vīrusi varētu pāriet no savvaļas putniem uz mājputniem un ar laiku arī uz citiem dzīvniekiem un cilvēkiem.

Vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ putnu gripas uzliesmojumi pēdējos gados kļūst arvien biežāki. Dažādās pasaules daļās un visos kontinentos nopietni putnu gripas (APPG) uzliesmojumi pēdējā laikā ir skāruši daudzas dažādas putnu sugas, tostarp mājputnus, kuri tiek turēti atbilstoši atšķirīgām putnkopības un pārvaldības praksēm. Šie uzliesmojumi ir izraisījuši nāves gadījumus vai simtiem miljonu putnu nokaušanu slimības kontroles nolūkos, kā arī ļoti būtiskus zaudējumus putnkopības nozarē visā pasaulē. Saistībā ar šiem uzliesmojumiem ir ziņots arī par vairākiem gadījumiem, kad ar šo slimību inficējušies cilvēki, dažos gadījumos ar letālu iznākumu.

Eiropas Savienībā pēdējo piecu gadu laikā vislielākie APPG uzliesmojumi ir notikuši Itālijā (1999.-2000. gadā) un Nīderlandē, no kurienes tā tālāk izplatījās Beļģijā un Vācijā (2003. gadā). Šiem uzliesmojumiem bija postošas sekas attiecībā uz mājputnu gaļas nozari un negatīva ietekme uz sabiedrību kopumā, it īpaši Nīderlandē, jo tur tika reģistrēti vairāki gadījumi, kad ar šo slimību inficējās cilvēki. No šādām sekām neizdevās izvairīties, neskatoties uz dalībvalstu veiktajiem drakoniskajiem slimības apkarošanas pasākumiem, kas nereti bija daudz stingrāki nekā Direktīvā 92/40/EEK noteiktās obligātās prasības un kas ietvēra mājputnu un citu putnu masveida nokaušanu un iznīcināšanu slimības skartajos apgabalos.

Pēc iepriekšējām krīzēm saistībā ar dzīvnieku veselību Eiropas Savienībā šie slimības uzliesmojumi dalībvalstīs ir izraisījuši jaunu kritikas vilni, kas vērsts pret dzīvnieku masveida izkaušanu un kura pamatā ir dzīvnieku labturības, ētiski, sociāli, ekonomiski un ar vidi saistīti apsvērumi. Šo pasākumu īstenošana izraisīja ļoti negatīvu sabiedrības reakciju un bija pamats bargai kritikai, jo īpaši attiecībā uz tādām īpašām putnu kategorijām kā apdraudētas putnu sugas vai ģintis, vai arī dekoratīvie putni. Arī Revīzijas palāta nereti ir kritizējusi Komisiju tādēļ, ka masveida izkaušanai ir ekonomiska rakstura ietekme uz Kopienas budžetu.

Zinātnieki uzskata, ka šādu nekontrolētu, jo īpaši atsevišķu tipu vīrusu izraisītu putnu gripas uzliesmojumu rezultātā pēc šo vīrusu pārnešanas no putniem vai citiem dzīvniekiem uz cilvēkiem var parādīties jauns vīruss, kas būtu pilnībā pielāgojies cilvēka organismam un kas varētu izraisīt gripas pandēmiju, kuru varētu salīdzināt ar tā saukto „Spāņu gripu”, kas plosījās no 1917. līdz 1919. gadam. Šāda vēriena pandēmija varētu izraisīt daudzus miljonus cilvēku nāves gadījumu un būtiskas sociālekonomiskas sekas visā pasaulē.

Direktīvā 92/40/EEK ir noteikti obligātie slimības kontroles pasākumi tikai gadījumos, kad mājputnu slimību ir izraisījis APPG (augstas patogenitātes putnu gripas vīruss). Nesenā pagātnē notikušo epidēmiju laikā ir gūta jauna pieredze. Uzliesmojumiem, ko izraisījuši H5 un H7 tipa ZPPG vīrusi, kas ar laiku mutāciju rezultātā ir kļuvuši par augstas patogenitātes putnu gripas vīrusiem, ir postošas sekas. Tiklīdz kā mutācija ir notikusi, šo vīrusu apkarot ir ārkārtīgi grūti.

Ņemot vērā progresu, kas sasniegts putnu gripas radīto risku apzināšanā attiecībā uz cilvēku veselību, ņemot vērā Zinātniskās komitejas (ZK) atzinumus un jaunākos atklājumus par patoģenēzi, epidemioloģiju un putnu gripas izplatīšanos, ir skaidri nepieciešams pārskatīt un atjaunināt šobrīd spēkā esošos tiesību aktus, lai ņemtu vērā jaunākos sasniegumus un iegūto pieredzi, kā arī lai uzlabotu slimības apkarošanas metodes nākotnē gan attiecībā uz ZPPG, gan attiecībā uz APPG. Šāds solis sniegtu tiešu ieguldījumu dzīvnieku veselības aizsardzībā un netiešu ieguldījumu cilvēku veselības aizsardzībā.

( Spēkā esošie noteikumi jomā, uz kuru attiecas šis priekšlikums

Padomes Direktīva 92/40/EEK; Komisijas Lēmums 2002/649/EK; Komisijas Lēmums 2002/673/EK; ar Komisijas Lēmumu 2002/649/EK ir noteiktas vadlīnijas pētījumiem par putnu gripu mājputniem un savvaļas putniem visā Eiropas Kopienas teritorijā. Ar Komisijas Lēmumu 2002/673/EK un 2004/630/EK ir apstiprinātas dalībvalstu iesniegtās un pašlaik īstenošanas stadijā esošās programmas attiecībā uz pētījumiem par putnu gripu mājputniem un savvaļas putniem.

Lēmumā 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā ir noteikts, ka dalībvalstis var saņemt finanšu ieguldījumu no Kopienas par atsevišķiem pasākumiem, ko ievieš ar nolūku apkarot vai pilnībā izskaust putnu gripu (APPG).

( Atbilstība politikai citās jomās

Tā kā dzīvi mājputni ir uzskaitīti Līguma I pielikumā, viens no Kopienas uzdevumiem veterinārijas jomā ir uzlabot mājputnu veselības stāvokli, tādējādi atvieglinot tirdzniecību ar mājputniem un mājputnu gaļas produktiem un sekmējot šā sektora attīstību. Turklāt, izstrādājot un īstenojot Kopienas politiskās iniciatīvas un darbības attiecīgajās jomās, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

( Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar dalībvalstīm par priekšlikuma projektu notika laika posmā no 2004. gada jūlija līdz oktobrim darba grupās un elektroniski veiktas sarakstes veidā.

Apspriešanās ar Eiropas NVO (nevalstiskajām organizācijām) par priekšlikuma projektu notika 2004. gada oktobrī.

Šo apspriežu rezultātā ir ņemti vērā ieteikumi uzlabot atsevišķus šā priekšlikuma projekta pantus un pielikumus.

( Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana

1. Zinātniskā komiteja 2000. gadā sniedza atzinumu par putnu gripu un ierosināja grozīt Direktīvā 92/40/EEK noteikto definīciju tā, lai šīs slimības kontroles pasākumus pieņemtu arī gadījumos, kad inficēšanās notikusi ar putnu gripas vīrusu celmu, kam raksturīga zema patogenitāte.

2. Jauns zinātniskais atzinums tika sniegts 2003. gadā par jaunākajām diagnosticēšanas tehnikām un vakcīnu izmantošanu putnu gripas apkarošanā.

3. Zinātniskās komitejas atzinumi ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/scah/outcome_en.html.

Šie atzinumi ir ņemti vērā priekšlikuma izstrādē.

( Ietekmes novērtējums

Trīs politiskās perspektīvas, ko Zinātniskā komiteja izvirzīja savā 2000. gada ziņojumā, ir izvērtētas, un tāpat ir arī veikts ietekmes novērtējums[1].

Rezultātu kopsavilkums var būt šāds:

1. iespēja: negrozīt Direktīvā 92/40/EEK noteikto putnu gripas definīciju un kontroles pasākumus, bet ierosināt dalībvalstīm ieviest ierobežojums, lai mazinātu ZPPG izplatīšanos.

Status quo (faktiskās situācijas) saglabāšana nemazinātu risku, ka Kopienā varētu notikt APPG uzliesmojumi nekontrolētas ZPPG vīrusu aprites dēļ mājputnu audzētavās. Vienkāršais ieteikums dalībvalstīm pieņemt valsts mēroga pasākumus ZPPG kontrolei nesniegtu pietiekamas garantijas attiecībā uz slimības kontroli un ar to saistīto veselības apdraudējumu mazināšanu, ņemot vērā arī iesaistīto nozaru pārstāvju noraidošo attieksmi pret stingrākiem kontroles pasākumiem, kas var atšķirties no pasākumiem, kuri piemēroti viņu konkurentiem citās dalībvalstīs un kas varētu būt mazāk ierobežojoši. Katras atsevišķas dalībvalsts nacionālā mēroga pasākumu īstenošana ZPPG uzraudzībai un kontrolei tādējādi varētu izraisīt būtiskus traucējumus mājputnu un mājputnu gaļas produktu tirdzniecībā un varētu radīt negodīgu ražotāju konkurenci tirgū, kur valda ļoti sīva konkurence.

2. iespēja: izdarīt grozījumus pašlaik spēkā esošajā putnu gripas definīcijā, lai tajā iekļautu arī ZPPG, kas, savukārt, ļautu ieviest vienādus slimības kontroles pasākumus gan attiecībā uz ZPPG, gan attiecībā uz APPG.

Piemērot pašlaik spēkā esošos APPG kontroles pasākumus arī ZPPG gadījumā nebūtu atbilstoši, jo apdraudējums, ko dzīvnieku un sabiedrības veselībai izraisa ZPPG, atšķiras no APPG izraisītā apdraudējuma. Šādu pasākumu rezultāts būtu arī dzīvnieku masveida izkaušana, kam būtu vislielākā negatīvā ietekme uz dzīvnieku labturību, un ļoti augstas slimības kontroles izmaksas, lai gan tieši šajos apstākļos šāds nokaušanas gadījumu apjoms un izmaksu apmērs nebūtu ne attaisnojams, ne veicināms. Nešķiet, ka ZPPG gadījumā būtu vajadzīgs īstenot obligātas un sistemātiskas dzīvnieku skaita samazināšanas politiku, kas būtu par pamatu masveida dzīvnieku izkaušanai un iznīcināšanai, lai arī atsevišķos gadījumos tas varētu būt iespējams risinājums, ņemot vērā apdraudējumus un izmaksas attiecībā pret ieguvumiem. Turklāt vairāki citi APPG gadījumā nepieciešamie slimības kontroles papildu pasākumi būtu daudz elastīgākā veidā jāpiemēro ZPPG gadījumā.

3. iespēja: izdarīt grozījumus putnu gripas definīcijā, lai tā aptvertu arī ZPPG, bet vienlaikus arī paredzēt diferencētus kontroles pasākumus atkarībā no vīrusu tipa un inficēto dzīvnieku veida:

Būtiskākā 3. iespējas izmantošanas priekšrocība būtu mājputnu un citu putnu APPG uzliesmojumu riska mazināšana, uzlabojot ZPPG slimības kontroles pasākumus un izvēloties šo divu patoloģiju veidiem atbilstošas slimības apkarošanas stratēģijas. Turklāt šī metode būtu vienīgā, kas atbilstu jauninājumiem Starptautiskā epizootiju biroja ( OIE ) kodeksā, kura pieņemšana galīgā variantā paredzēta 2005. gada maijā. Šis risinājums arī ļautu izvairīties no tādiem Kopienas slimības apkarošanas pasākumiem, kas negatīvi ietekmētu starptautisko tirdzniecību.

3. Priekšlikuma tiesiskie faktori

( Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Ir izteiks priekšlikums Direktīvu 92/40/EEK aizstāt ar jaunu direktīvu, kurā tiktu atjaunināti pašlaik spēkā esošie noteikumi, lai nodrošinātu labāku putnu gripas kontroli, ņemot vērā vajadzību pēc iespējas vairāk samazināt putnu masveida nokaušanas gadījumus.

Saskaņā ar 3. iespēju pašlaik spēkā esošajos noteikumos par putnu gripas kontroli tiktu ieviestas šādas galvenās izmaiņas:

1. grozījumi putnu gripas definīcijā, lai paplašinātu kontroles pasākumu piemērošanas jomu un tos attiecinātu arī uz ZPPG vīrusiem, kuru mutācijas rezultātā, iespējams, varētu rasties APPG vīrusi, tomēr saglabājot dalījumu starp šiem diviem pataloģiju veidiem, lai īpašos kontroles pasākumus varētu piemērot atkarībā no dažādiem šo vīrusu izraisītiem apdraudējumiem;

2. obligātas ZPPG uzraudzības ieviešana visās dalībvalstīs;

3. jaunu, elastīgāku noteikumu ieviešana vakcinēšanas jautājumos;

4. jaunu, elastīgāku noteikumu ieviešana ZPPG un APPG kontrolei gadījumos, kad ar šo slimību inficējušies nebrīvē turētie putni, kas nav mājputni, piemēram, zoodārzos turētie putni vai apdraudēto sugu putni;

5. tādu jaunu noteikumu ieviešana, kas putnu gripas konstatēšanas gadījumā dalībvalstīs garantētu sadarbību starp veterinārajām un sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos;

6. komitoloģijas ceļā pilnvaru piešķiršana Komisijai pieņemt turpmākus un konkrētākus pasākumus putnu gripas kontrolei, kā arī izveidot putnu gripas vakcīnu banku.

( Juridiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pants.

( Subsidiaritātes princips

Šajā priekšlikumā paredzēto dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumu noteikšana ietilpst Kopienas ekskluzīvajās reglamentējošajās pilnvarās. Priekšlikumā, piemērojot subsidiaritātes principu, ir ietverts tikai neliels skaits pasākumu attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, jo dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas, piemēram, par tādu pasākumu ieviešanu, kuru nolūks ir aizsargāt strādniekus, kuru darbs saistīts ar inficētajiem mājputniem vai mājputniem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar putnu gripu.

( Proporcionalitātes princips

Priekšlikumā ir izklāstīti obligātie pasākumi, kas jāīsteno mājputnu vai citu putnu gripas uzliesmojuma gadījumā. Jomā, uz kuru attiecas šis direktīvas priekšlikums, dalībvalstis var brīvi noteikt stingrākus administratīvus vai sanitārus pasākumus. Turklāt noteikumi ir formulēti tā, lai dalībvalstu iestādes varētu piemērot pasākumus, kas būtu proporcionāli dažādām zoosanitārajām situācijām.

( Instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments ir direktīva.

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu apstākļu dēļ:

Kopš 1964. gada gūtā pieredze saistībā ar Kopienas saskaņotajiem tiesību aktiem veterinārijas jomā liecina, ka direktīva kā tiesību akts dalībvalstīm piedāvā pietiekamu elastību, ieviešot attiecīgos tiesību aktus savu normatīvo un administratīvo sistēmu kontekstā. Šie apsvērumi jāskata vienkopus ar iepriekš minētajiem apsvērumiem proporcionalitātes sakarā.

4. Iespaids uz budžetu

Šā priekšlikuma un ar to saistītā priekšlikuma grozīt Lēmumu 90/424/EEK iespaids uz budžetu ir norādīts ietekmes novērtējumā, un to īsumā var raksturot šādi:

Kopienas budžetā ikgadējie papildu izdevumi, ko radītu iepriekš minēto pasākumu īstenošana, būtu no 3 līdz 8 miljoniem euro, proti, vidēji 5,5 miljoni euro. Šīs izmaksas lielākoties vajadzētu segt no ietaupījumiem, ko radītu APPG epidēmiju uzliesmojuma riska mazināšanās. Protams, nav iespējams precīzi norādīt, cik lielā mērā jaunie tiesību akti varētu sekmēt APPG epidēmiju skaita mazināšanos, tā kā to izplatīšanos joprojām lielākajā daļā gadījumu nevar paredzēt un nekad nedrīkst izslēgt pilnībā, ņemot vērā šāda veida apdraudējumu specifiku. Tomēr, ja Eiropas Savienībā šie pasākumi pēdējo piecu gadu laikā būtu jau pieņemti un īstenoti, iespējams, ka viena no divām Kopienas teritorijā notikušajām epidēmijām visticamāk būtu novērsta. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, var prognozēt, ka ierosināto pasākumu īstenošana varētu sekmīgi novērst divas plaša mēroga APPG epidēmijas nākamo desmit gadu laikā.

Divu lielāko Eiropas Savienībā notikušo epidēmiju sakarā attiecīgo dalībvalstu izdevumi bija intervālā no 101 līdz 174 miljoniem euro, ko veidoja lauksaimniekiem izmaksātās kompensācijas par dzīvnieku izkaušanu, tīrīšanas un dezinfekcijas izmaksas (šie izdevumi principā atbilda Kopienas līdzfinansējumam 50% apjomā atbilstīgi pašlaik spēkā esošajiem Lēmuma 90/424/EKK noteikumiem). Tādēļ var secināt, ka uz pašreizējo izmaksu pamata divu plaša mēroga epidēmiju novēršanas rezultātā Kopienas budžetā rastos ietaupījumi 100 miljonu euro vai lielākas summas apmērā desmit gadu laikposmā. Šādi ietaupījumi pārsniegtu papildu izmaksas, ko paredz sakarā ar jaunajiem ZPPG pārraudzības un kontroles pasākumiem (aptuveni 55 miljoni euro 10 gadu laikā).

Turklāt, pieņemot citus saskaņā ar šo priekšlikumu paredzētus kontroles pasākumus, tostarp vakcināciju, varētu papildus ietaupīt atkarībā no putnu gripas epidēmiju vēriena nākotnē un to plānotā samazinājuma. Tomēr ir ārkārtīgi sarežģīti noteikt precīzu šo ietaupījumu apjomu.

5. Papildu informācija

( Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Ja priekšlikumu pieņems, spēkā esošie tiesību akti būs jāatceļ.

( Eiropas Ekonomikas zona

Tā kā šā tiesību akta priekšlikums ir nozīmīgs Eiropas ekonomikas zonai, tā piemērošanas joma jāpaplašina attiecībā uz EEZ.

2005/0062 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVAI

par Kopienas pasākumiem putnu gripas kontrolei

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [5],

tā kā

(1) Putnu gripa ir nopietna, ļoti lipīga mājputnu un citu putnu slimība, ko izraisa dažāda tipa gripas vīrusi. Šie vīrusi var izplatīties arī uz zīdītājiem, tostarp cūkām un cilvēkiem.

(2) Tā kā saraksts, kurā uzskaitīti dzīvi putni, ir iekļauts Līguma I pielikumā, viens no Kopienas uzdevumiem veterinārijas jomā ir uzlabot mājputnu veselības stāvokli, tādējādi atvieglojot mājputnu un mājputnu produktu tirdzniecību un nodrošinot šā sektora attīstību. Turklāt jānodrošina augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzība, nosakot un īstenojot Kopienas politiku un rīcību.

(3) Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei noteica Padomes 1992. gada 19. maija Direktīva 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei[6], lai nodrošinātu dzīvnieku veselības aizsardzību un veicinātu mājputnu sektora attīstību.

(4) Pasākumi, ko paredzēja Direktīva 92/40/EEK, fundamentāli jāpārskata, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju par putnu gripas risku dzīvnieku un cilvēku veselībai, jaunu laboratorijas testu un vakcīnu ieviešanu un pieredzi, kas iegūta šīs slimības neseno uzliesmojumu laikā Kopienā, kā arī trešajās valstīs.

(5) Jaunajiem Kopienas pasākumiem jāņem vērā arī visjaunākie Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labklājības zinātniskās komitejas atzinumi un izmaiņas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā un Manuālajās sauszemes dzīvnieku diagnostiskajās pārbaudēs un vakcīnās, ko Starptautiskais epizootiju birojs ( OIE ) izstrādājusi attiecībā uz putnu gripu.

(6) Gripas vīrusi ietver lielu skaitu dažādu vīrusu paveidu. Dažādu gripas vīrusu paveidu riska līmenis attiecībā uz dzīvnieku un cilvēku veselību ir ļoti atšķirīgs un zināmā mērā neparedzams, ņemot vērā vīrusa straujo mutāciju un iespējamo ģenētiskā materiāla pārvietošanos starp dažādiem vīrusa paveidiem.

(7) Inficēšanās ar noteiktiem putnu izcelsmes gripas vīrusa paveidiem var izraisīt mājputnu saslimšanu epizootiskā apjomā, izraisot mājputnu mirstību un veselības traucējumus tādā mērogā, kas, jo īpaši, var apdraudēt putnkopības ienesīgumu kopumā. Putnu gripas vīrusi var arī skart cilvēkus un radīt nopietnu risku cilvēku veselībai.

(8) Pašreizējās zināšanas liecina, ka draudi veselībai, kas saistīti ar tā sauktajiem zemas patogenitātes putnu gripas vīrusiem, ir mazāki nekā tie, kurus rada augstas patogenitātes putnu gripas vīrusi, kas rodas noteiktu zemas patogenitātes vīrusu mutāciju rezultātā.

(9) Kopienas likumdošanai attiecībā uz putnu gripas kontroli jādod dalībvalstīm iespēja veikt proporcionālus un elastīgus slimības kontroles pasākumus, ņemot vērā atšķirīgos riska līmeņus, kas saistīti ar dažādiem vīrusa paveidiem, šo pasākumu iespējamo sociālo un ekonomisko ietekmi uz lauksaimniecības sektoru un citiem iesaistītajiem sektoriem, tai pat laikā nodrošinot, ka tiek veikti visefektīvākie pasākumi katra konkrēta slimības attīstības scenārija gadījumā.

(10) Lai novērstu un risinātu veselības aizsardzības problēmas, ko var radīt putnu gripa, dalībvalstu dzīvnieku un veselības aizsardzības dienestiem cieši jāsadarbojas, lai kompetentās iestādes nepieciešamības gadījumā varētu veikt piemērotus pasākumus arī cilvēku veselības aizsardzībai.

(11) Ņemot vērā iespēju, ka zemas patogenitātes putnu gripas vīrusi mutāciju rezultātā var kļūt par augstas patogenitātes putnu gripas vīrusiem, jāpieņem noteikumi par infekcijas agru noteikšanu mājputniem ar mērķi panākt ātru reaģēšanu un pienācīgu pasākumu pieņemšanu, ietverot aktīvas novērošanas sistēmas izveidi dalībvalstīs. Šai novērošanai jāseko vispārējām vadlīnijām, kas jāpieņem, balstoties uz turpmāku informāciju un attīstību šajā jomā.

(12) Saistībā ar jebkurām aizdomām par putnu gripas infekciju, kas var rasties klīniskā vai laboratoriskā izmeklēšanā, vai jebkāda cita iemesla dēļ, kas rada aizdomas par infekcijas esamību, nekavējoties jāsāk oficiāla izmeklēšana, lai varētu ātri un efektīvi rīkoties, kā to prasa situācija. Šiem pasākumiem jākļūst vēl aktīvākiem, tiklīdz infekcijas esamība ir apliecināta, ietverot inficētajās un ar infekcijas risku saistītajās saimniecībās turēto saimju iznīcināšanu.

(13) Gadījumā, ja konstatēta inficēšanās ar zemas patogenitātes putnu gripas vīrusu vai ir seroloģiska liecība par infekciju, kad vīrusa klātbūtne nevar tikt apliecināta vīrusa izolācijas testos, kontroles pasākumi var atšķirties no tiem, kurus jāpiemēro, ja atklāts augstas patogenitātes putnu gripas vīruss, ņemot vērā ar šiem gadījumiem saistīto atšķirīgo riska līmeni.

(14) Slimības kontroles pasākumu un jo īpaši aizlieguma zonu noteikšanā arī jāņem vērā mājputnu blīvums, kā arī citi riska faktori teritorijā, kur tikusi atklāta infekcija.

(15) Ja noticis uzliesmojums, ir arī nepieciešams novērst jebkādu tālāku infekcijas izplatīšanos, uzmanīgi novērojot un ierobežojot mājputnu kustību un iespējami inficēto produktu izmantošanu, padarot stingrākus bioloģiskās drošības pasākumus visos mājputnu ražošanas līmeņos, attīrot un dezinficējot inficētās telpas, nosakot aizsardzības un novērošanas zonas apkārt uzliesmojuma teritorijai un, ja nepieciešams, veicot vakcināciju.

(16) Kopienas pasākumiem augstas patogenitātes putnu gripas kontrolei, pirmkārt, jābalstās uz inficēto putnu depopulāciju saimniecībās, kur tos tur, saskaņā ar Kopienas likumdošanu par dzīvnieku labklājību.

(17) Vakcinācija pret putnu gripu var būt efektīvs pasākums slimības kontroles pasākumu papildināšanai un lai izvairītos no mājputnu un putnu nogalināšanas un iznīcināšanas. Pašreizējā informācija liecina, ka vakcinācija var būt lietderīga ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī slimības profilaksei, ja pastāv augstāks risks nonākt kontaktā ar putnu gripas vīrusu dabā vai citā ceļā. Šā iemesla dēļ jāpieņem noteikumi gan ārkārtas, gan profilaktiskajai vakcinācijai.

(18) Lai gan vakcinēti mājputni ir pasargāti no slimības klīniskajām pazīmēm, tie var inficēties un tādējādi veicināt infekcijas tālāku izplatīšanos. Tāpēc vakcinācija jāveic vienlaikus piemērotiem novērošanas un ierobežošanas pasākumiem, kas apstiprināti Kopienas līmenī. Tādējādi vakcinācijas stratēģijai jāļauj noteikt atšķirība starp inficētiem un vakcinētiem dzīvniekiem. Vakcinētu mājputnu produkcija, tostarp gaļa un olas, jāpiedāvā tirgū saskaņā ar attiecīgo Kopienas likumdošanu, ietverot arī šo direktīvu.

(19) Kopienai un dalībvalstīm arī jābūt iespējai izveidot putnu gripas vakcīnas rezerves, lai tās varētu izmantot mājputnu un citu putnu vakcinēšanai ārkārtas situācijā.

(20) Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu saskaņotu procedūru un metožu izmantošanu putnu gripas diagnosticēšanai, ieskaitot Kopienas uzziņu laboratorijas funkcionēšanu, kā arī uzziņu laboratorijas dalībvalstīs.

(21) Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu dalībvalstīs nepieciešamo gatavības līmeni, lai risinātu ārkārtas situācijas, ko izraisa viens vai vairāki putnu gripas uzliesmojumi, jo īpaši sastādot rezerves plānus un veidojot kontroles centrus. Šādiem rezerves plāniem jāņem vērā risks saslimt ar putnu gripu, kam pakļauti putnu audzētāji un citi darbinieki.

(22) Ja putnu gripa tiek konstatēta importējot karantīnas iestādē vai centrā, kā to paredz Komisijas 2000. gada 16. oktobra Lēmums 2000/666/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un veterināro sertifikāciju attiecībā uz putnu ievedumiem, izņemot mājputnus, kā arī karantīnas nosacījumus[7], par to jāziņo Komisijai. Tomēr ziņošana, kā to paredz Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīva 82/894//EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā[8],uzliesmojumu gadījumos dalībvalstīs nav piemērojama.

(23) Attīrīšanai un dezinfekcijai jābūt integrētai Kopienas kontroles politikā attiecībā uz putnu gripu. Dezinfekcijas līdzekļi izmantojami atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvai 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu tirgū[9].

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, kas nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku valsts blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam[10], paredz noteikumus dzīvnieku valsts blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, apstrādi un izmantošanu vai likvidēšanu, ieskaitot dzīvniekus, kas nogalināti, lai iznīcinātu epizootiskas saslimšanas, lai novērstu risku dzīvnieku un cilvēku veselībai. Šī regula un tās īstenošanas noteikumi paredz vispārēju sistēmu beigtu dzīvnieku iznīcināšanai. Ir nepieciešams nodrošināt konkrētu, papildu vai atšķirīgu noteikumu pieņemšanu gadījumos, kad nepieciešams uzlabot pasākumus putnu gripas kontrolei.

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu specifiskās higiēnas prasības[11], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu[12] konkrētos apstākļos var tikt piemērotas olām, kas ražotas saimniecībās, kur pastāv aizdomas par mājputnu inficēšanos ar putnu gripu.

(26) Dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs direktīvas nosacījumu pārkāpšanu, un jānodrošina to īstenošana. Šiem sodiem jābūt efektīviem, proporcionāliem un pārliecinošiem.

(27) Jāparedz iespēja nepieciešamības gadījumā bez kavēšanās grozīt šīs direktīvas pielikumus, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību.

(28) Ņemot vērā gripas vīrusu neparedzamo raksturu, ir nepieciešams savlaicīgi nodrošināt ātru procedūru, lai vajadzības gadījumā Kopienas līmenī strauji pieņemtu papildu vai konkrētākus pasākumus, lai kontrolētu jebkādu mājputnu, citu putnu vai citu dzīvnieku infekciju, ko izraisa jebkādi putnu gripas vīrusi, kas nopietni apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību.

(29) Šī direktīva paredz minimālo kontroles pasākumu kopumu, kas jāīsteno putnu gripas uzliesmojuma gadījumā starp mājputniem vai citiem putniem. Tomēr dalībvalstis drīkst īstenot stingrākus administratīvos un sanitāros pasākumus šīs direktīvas darbības jomā. Papildus šī direktīva paredz, ka dalībvalstu iestādes drīkst piemērot šos pasākumus proporcionāli veselības riskam, ar ko saistītas atšķirīgas saslimšanas situācijas.

(30) Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi nodrošināt mājputnu sektora attīstību un veicināt dzīvnieku veselības aizsardzību, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus par konkrētiem pasākumiem un minimālajiem pasākumiem putnu gripas novēršanai un kontrolei . Šī direktīva nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamos nosacījumus atbilstīgi Līguma 5. panta 3. punktam.

(31) Pasākumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, jāpieņem atbilstīgi Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[13].

(32) Kopienas tiesību aktu skaidrības un racionalitātes dēļ jāatceļ Direktīva 92/40/EEK un jāaizstāj tā ar šo direktīvu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

TEMATS, JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants Temats un joma

1. Šī direktīva paredz:

a) noteiktus profilaktiskus pasākumus putnu gripas novērošanai un agrai noteikšanai un kompetento iestāžu un lauksaimnieku kopienas informētības un gatavības paaugstināšanai attiecībā uz šīs slimības risku;

b) minimālos kontroles pasākumus, kas piemērojami putnu gripas uzliesmojuma gadījumā starp mājputniem un citiem putniem un iespējamas putnu gripas vīrusu izplatības gadījumā starp zīdītājiem;

c) citus pasākumus, kas piemērojami, ja pastāv nopietni draudi dzīvnieku vai cilvēku veselībai saistībā ar jebkādu putnu vai zīdītāju inficēšanos, ko izraisījuši jebkādi putnu izcelsmes gripas vīrusi, un lai novērstu šīs infekcijas izplatīšanos no šiem dzīvniekiem uz cilvēkiem.

2. Dalībvalstis saglabā tiesības pieņemt stingrākus pasākumus šīs direktīvas darbības jomā.

2. pants Putnu gripas, augstas patogenitātes putnu gripas un zemas patogenitātes putnu gripas definīcijas

Šajā direktīvā ir spēkā šādas definīcijas:

1. „putnu gripa” ir mājputnu vai citu putnu infekcija, ko izraisījis jebkāds A tipa gripas vīruss, kas pieder:

a) apakštipam H5 vai H7 vai

b) kura intravenozais patogēna indekss sešas nedēļas veciem cāļiem pārsniedz 1,2;

2. „augstas patogenitātes putnu gripa (APLPG)” ir mājputnu vai citu putnu infekcija, ko izraisījuši:

a) putnu gripas vīrusi, kas pieder apakštipam H5 un H7 ar genomu sekvences kodējumu daudzām pamataminoskābēm hemaglutinīna molekulas šķelšanās punktā, kas līdzīgs citos APGLG vīrusos novērotajam, kas norāda, ka hemaglutinīna molekulu var šķelt klātesoša universāla proteāze; vai

b) putnu gripas vīrusi, kuru intravenozais patogēna indekss sešas nedēļas veciem cāļiem pārsniedz 1,2;

3. „zemas patogenitātes putnu gripa (ZPLPG)” ir mājputnu vai citu putnu infekcija, ko izraisījuši putnu gripas vīrusi, kas pieder apakštipam H5 un H7 un kas neatbilst 2. punktā sniegtajai definīcijai.

3 . pants Citas definīcijas

Šai direktīvā tiek lietotas šādas definīcijas:

1. ‘mājputni’ ir visi putni, kas tiek audzēti vai turēti nebrīvē ar nolūku ražot gaļu, dēt olas un olas cilvēka patēriņam, ražot citus komerciālus produktus, atjaunot medījumu skaitu vai selekcionēt šīs putnu kategorijas;

2. ‘savvaļas putns’ ir brīvībā dzīvojošs putns, kas netiek turēts nevienā no 5. punktā definētajām saimniecībām;

3. ‘citi putni’ ir jebkuri putni, kas nav mājputni, kas tiek turēti nebrīvē priekšnesumiem, sacīkstēm, izstādēm un konkursiem, tādi kā dekoratīvie putni un sacīkšu baloži, vai jebkuram citam iemeslam, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem;

4. ‘oficiāli reģistrētas retas mājputnu vai citu putnu sugas’ ir jebkuri mājputni vai citi putni, kurus kompetenta iestāde oficiāli atzinusi par tādiem atbilstīgi to izplatības plānam, kas minēts 63. pantā;

5. ‘turēšanas vieta’ ir jebkuras lauksaimnieciskas vai citas telpas, tādas kā inkubatori, cirks, zooloģiskie dārzi, dekoratīvo putnu veikali, putnu tirgi un putnu mājas, kur mājputni vai citi putni tiek turēti pastāvīgi vai uz laiku, izņemot:

a) kautuves, transporta līdzekļus, karantīnas telpas un centrus, robežkontroles punktus un laboratorijas, un

b) cilvēku dzīvojamās telpas šādos īpašumos, kas atbilst 11. panta 9. punkta otrajai daļai, 19. panta e) apakšpunktam, 30. panta f) apakšpunktam, 39. panta 5. punkta g) apakšpunktam un 44. panta 1. punkta h) apakšpunktam, ja vien mājputni vai citi putni tur netiek turēti pastāvīgi;

6. ‘komerciāla putnu turēšanas vieta’ ir saimniecības, kur mājputni tiek turēti komerciālos nolūkos;

7. ‘nekomerciāla putnu turēšanas vieta/mājas dekoratīvo putnu turēšanas vieta’ ir saimniecība, kur mājputnus vai citus putnus tur to īpašnieki:

a) lai paši patērētu mājputnus vai citus putnus vai to produktus; vai

b) kā mājdzīvniekus;

8. ‘mājputnu nodalījums’ vai ‘citu putnu nodalījums’ ir viena vai vairākas mājputnu vai citu putnu turēšanas vietas, ko pārvalda viena bioloģiskās drošības uzraudzības sistēma, kas aptver mājputnu vai citu putnu apakšpopulāciju ar noteiktu veselības stāvokli attiecībā uz putnu gripu, ko kontrolē piemēroti uzraudzības, kontroles un bioloģiskās drošības pasākumi;

9. ‘saime’ ir visi mājputni vai citi putni vienā ražošanas vienībā;

10. ‘ražošanas vienība’ ir tāda vienība īpašuma ietvaros, kuru oficiālais veterinārs atzīst par pilnīgi neatkarīgu no jebkuras citas vienības tai pat īpašumā attiecībā uz tās novietojumu un tajā esošo mājputnu vai citu putnu ikdienas apsaimniekošanu,

11. ‘dēšanai gatavi mājputni’ ir mājputni pirms olu dēšanas perioda;

12. 'perējamas olas' ir inkubācijai paredzētas olas, ko izdējuši mājputni;

13. 'dienu veci cāļi' ir visi mājputni, kas ir jaunāki par 72 stundām, vēl nebaroti; tomēr muskatpīles ( Cairina moschata ) vai to krustojumi var būt baroti;

14. ‘diagnostikas rokasgrāmata’ ir diagnostikas rokasgrāmatas, kas minēta 51. panta 1. punktā;

15. ‘inficēti mājputni’ un ‘inficēti citi putni’ ir jebkuri mājputni vai citi putni:

a) kuros apstiprināta putnu gripas vīrusa klātbūtne saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu; vai

b) otrā vai turpmāko putnu gripas uzliesmojumu gadījumā jebkuri mājputni vai citi putni, kuru putnu gripas diagnozi atbilstīgi diagnostikas rokasgrāmatai apstiprina klīniskās pazīmes, pēcnāves pārbaudes vai reakcijas uz laboratorijas testiem, kas veiktas laboratorijās, kuras atbilst 51. panta 3. punkta pirmajai daļai (‘apstiprināta laboratorija');

16. ‘mājputni vai citi putni, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficēti’ ir jebkuri mājputni vai citi putni, kuriem ir klīniskas pazīmes vai pēcnāves pārbaužu rezultāti, vai reakcijas uz laboratorijas testiem, kas liecina, ka putnu gripas klātbūtni nevar izslēgt;

17. ‘inkubācijas periods’ ir maksimāli 21 dienas periods starp iespējamo inficēšanās datumu un putnu gripas klīnisko pazīmju parādīšanos;

18. ‘īpašnieks’ ir jebkura fiziska vai juridiska personu, kam pieder vai kas tur, vai ir citādi atbildīgs par mājputniem vai citiem putniem, gan par finansiālu atlīdzību, gan bez tās;

19. ‘kompetenta iestāde’ ir dalībvalsts iestāde, kas ir kompetenta veikt veterināras pārbaudes vai administratīvas darbības atbilstīgi šai direktīvai vai jebkura iestāde, kurai šāda kompetence piešķirta;

20. 'veterināra pārbaude' ir jebkura fiziska pārbaude un/vai administratīvas formalitātes, ko veic kompetentā iestāde;

21. ‘oficiālais veterinārs’ ir veterināra, ko iecēlusi kompetentā iestāde;

22. ‘oficiālā novērošana’ ir rūpīgi uzraudzības pasākumi attiecībā uz veselības stāvokli saistībā ar putnu gripu, ko īsteno kompetenta iestāde, kas var ierosināt tālāku izmeklēšanu;

23. ‘oficiālā uzraudzība’ ir kompetentās iestādes darbības, lai pārbaudītu un pārliecinātos, ka persona ievēro vai ir ievērojusi šīs iestādes izdotās instrukcijas attiecībā uz putnu gripu;

24. ‘nonāvēšana’ ir jebkura procedūra, izņemot kaušanu, kas izraisa dzīvnieka vai putna nāvi;

25. ‘kaušana’ ir jebkura procedūra, kas izraisa dzīvnieka vai putna nāvi noasiņojot;

26. ‘atbrīvošanās’ ir darbība, kuras laikā dzīvnieku blakus produkti tiek savākti, transportēti, uzglabāti, apstrādāti un izmantoti vai likvidēti atbilstīgi:

a) Regulai (EK) Nr. 1774/2002; vai

b) detalizētajiem noteikumiem, ko paredz šīs direktīvas 64. panta 1. punkts;

27. ‘Kopienas vakcīnu banka’ ir piemērotas telpas, kas nozīmētas atbilstīgi šīs direktīvas 59. panta 1. punktam tādu Kopienas putnu gripas vakcīnu uzglabāšanai, kas atļautas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK[14] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004[15];

28. ‘kontaktsaimniecība’ ir saimniecība, kur putnu gripa varētu būt izplatījusies, ņemot vērā tās atrašanos, personu, mājputnu vai citu putnu, transporta līdzekļu kustību vai jebkādā citā veidā;

29. ‘iespējamā uzliesmojuma vieta’ ir turēšanas vieta, kur tiek turēti mājputni vai citi putni un par kuru kompetentajai iestādei ir aizdomas attiecībā uz putnu gripas klātbūtni;

30. ‘uzliesmojums’ ir jebkura turēšanas vieta, kurā kompetentā iestāde apstiprinājusi putnu gripas klātbūtni;

31. ‘primārais uzliesmojums’ ir uzliesmojums, kas nav epidemioloģiski saistīts ar kādu iepriekšēju uzliesmojumu tai pašā dalībvalsts reģionā, kā to nosaka Padomes Direktīvas 64/432/EEK 2. pants[16], vai pirmo uzliesmojumu citā tās pašas dalībvalsts reģionā;

32. ‘inficēto dzīvnieku atšķiršana no vakcinētajiem (DIVA stratēģija)’ ir vakcinācijas stratēģija, kas ļauj noteikt atšķirību starp vakcinētajiem/inficētajiem un vakcinētajiem/neinficētajiem dzīvniekiem, piemērojot diagnostisku testu, kura mērķis ir noteikt antivielas pret pamata vīrusu un izmantot nevakcinētus kontrolputnus;

33. ‘depopulācija’ ir visu mājputnu vai citu putnu aizvākšana no saimniecības, kurā tos tur, mājputnu nodalījuma vai citu putnu nodalījuma, vai ražošanas vienības;

34. ‘zīdītājs’ ir dzīvnieks, kas pieder Mammalia klasei;

35. ‘liemeņi’ ir mājputni vai citi putni, kas miruši vai tikuši nonāvēti.

II NODAĻA

UZRAUDZĪBA, PAZIŅOJUMI UN EPIDEMIOLOĢISKIE IZMEKLĒJUMI

4. pants Gada uzraudzības programmas

1. Dalībvalstis nodrošina, ka katru gadu tiek pieņemtas I pielikumam atbilstošas uzraudzības programmas, lai:

a) noteiktu dažādu mājputnu sugu inficēšanās pārsvaru ar putnu gripas vīrusa apakštipiem H5 un H7;

b) papildinātu zināšanas par savvaļas sugu radītajiem draudiem attiecībā uz jebkādiem putnu gripas vīrusiem.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai apstiprināšanai gada uzraudzības programmas līdz 2007. gada 15. jūnijam un turpmāk līdz katra gada 15. jūnijam atbilstīgi 65. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai.

3. Dalībvalstis ziņo Komisijai par gada programmu īstenošanu līdz katra gada 15. martam nākamajā gadā pēc to īstenošanas.

5. pants Ziņošana un paziņojumi

1. Dalībvalstis nodrošina tūlītēju ziņošanu kompetentajai iestādei par jebkādiem mājputnu inficēšanās gadījumiem, citu putnu inficēšanās gadījumiem vai aizdomām par mājputnu vai citu putnu inficēšanos.

2. Papildus Kopienas tiesību aktos paredzētajām prasībām par dzīvnieku slimību uzliesmojumu paziņošanu dalībvalstis atbilstīgi II pielikumam informē Komisiju par:

a) jebkurām pozitīvām kompetentās iestādes apstiprinātām putnu gripas atradēm kautuvēs, transporta līdzekļos, robežkontroles punktos un citās vietās uz Kopienas robežām un karantīnas iestādēs vai centros, kas darbojas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par mājputnu vai citu putnu importu;

b) jebkuras oficiālas putnu gripas pārraudzības darbības rezultātiem, kas veikta attiecībā mājputniem, citiem putniem vai citiem dzīvniekiem, tostarp pozitīvām atradēm savvaļas putnos; un

c) jebkuru mājputnu, citu putnu vai citu inficēšanos, ko izraisījis jebkāds putnu izcelsmes gripas vīruss, kas atšķiras no 2. panta 1. punktā minētajiem un var radīt nopietnus draudus dzīvnieku vai cilvēku veselībai.

6. pants Epidemioloģiskā izmeklēšana

1. Dalībvalstis nodrošina epidemioloģisku izmeklēšanu, pamatojoties uz anketām, kas izveidotas 63. pantā noteikto profilakses plānu ietvaros.

2. Epidemioloģiskā izmeklēšana ņem vērā šādus apstākļus:

a) laiku, cik ilgi putnu gripa varētu būt bijusi sastopama turēšanas vietā, citās telpās vai transporta līdzekļos;

b) putnu gripas iespējamo izcelsmi turēšanas vietā, kautuvē vai transporta līdzekļos;

c) jebkādas kontaktsaimniecības identifikāciju;

d) mājputnu vai citu putnu, personu, transporta līdzekļu vai jebkāda materiāla vai vielas kustību, kas varētu būt izraisījusi putnu gripas vīrusa izplatīšanos.

3. Kompetentajai iestādei jāņem vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti, kad tā:

a) lemj, vai jāpiemēro šajā direktīvā noteiktie papildu slimības kontroles pasākumi; un

b) piešķir izņēmuma statusu, kā to paredz šī direktīva.

4. Ja epidemioloģiskā izmeklēšana ļauj secināt, ka putnu gripa var būt izplatījusies no vai uz citām dalībvalstīm, Komisijai un pārējām iesaistītajām dalībvalstīm jātiek nekavējoties informētām par visiem izmeklēšanas rezultātiem.

III NODAĻA

PASĀKUMI, KAS VEICAMI IESPĒJAMU UZLIESMOJUMU GADĪJUMĀ

7. pants Pasākumi, kas veicami turēšanas vietās

1. Gadījumā, ja pastāv aizdomas par slimības uzliesmojumu, kompetentā iestāde nekavējoties sāk izmeklēšanu, lai apstiprinātu vai izslēgtu putnu gripas klātbūtni un sāktu turēšanas vietas oficiālu novērošanu. Kompetentā iestāde arī nodrošina 2. un 3. punkta nosacījumu ievērošanu.

2. Kompetentā iestāde nodrošina, ka turēšanas vietā tiek īstenoti šādi pasākumi:

a) mājputni un citi putni un visi mājdzīvnieku sugām piederoši zīdītāji tiek saskaitīti vai nepieciešamības gadījumā novērtēti atbilstīgi to attiecīgajai kategorijai;

b) tiek sastādīts to mājputnu un citu putnu un mājdzīvnieku sugām piederošu zīdītāju saraksts, kas jau ir slimi, miruši vai iespējami inficējušies katrā kategorijā turēšanas vietā; šis saraksts katru dienu tiek atjaunots, ņemot vērā izšķilšanos un nāves gadījumu skaitu visā iespējamā uzliesmojuma perioda laikā, un tas tiek veidots pēc kompetentās iestādes lūguma;

c) mājputni un citi putni jānorobežo to apdzīvojamā platībā vai citā vietā, kur tos iespējams izolēt, lai novērstu kontaktus ar citiem mājputniem, citiem putniem vai savvaļas putniem;

d) nekādi mājputni vai citi putni nedrīkst tikt ielaisti vai atstāt turēšanas vietu;

e) bez kompetentās iestādes atļaujas no turēšanas vietas nedrīkst tikt izvesti liemeņi, mājputnu vai citu putnu gaļa, tostarp subprodukti (‘gaļa’), dzīvnieku barība, piederumi, materiāli, atkritumi, izkārnījumi, mājputnu vai citu putnu mēsli (‘mēsli’), izmantoti pakaiši vai jebkas cits, kas varētu izplatīt putnu gripu;

f) no turēšanas vietas nedrīkst iznest nekādas olas. Izņemot olas, tostarp perējamas olas, kuras kompetentā iestāde atļāvusi nosūtīt tieši uz olu produktu ražošanas iestādi, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II nodaļas X iedaļa; gadījumā, ja kompetentā iestāde izdod šādu atļauju, tai jāatbilst šīs direktīvas III pielikuma noteikumiem;

g) personu, mājdzīvnieku sugu zīdītāju, transporta līdzekļu un iekārtu ievešana vai izvešana no turēšanas vietas tiek pakļauta kompetentās iestādes nosacījumiem un atļaujām;

h) piemēroti dezinfekcijas līdzekļi tiek izmantoti pie to ēku ieejas un izejas, kur tiek turēti mājputni un citi putni, un pie pašas turēšanas vietas atbilstīgi kompetentās iestādes instrukcijām.

3. Kompetentā iestāde nodrošina, ka epidemioloģiskā izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar 6. pantu (‘epidemioloģiskā izmeklēšana’).

8. pants Novirzes no atsevišķiem turēšanas vietās veicamiem pasākumiem

Kompetentā iestāde drīkst atļaut novirzes no pasākumiem, kurus paredz 7. panta 2. punkta apakšpunkti c) līdz f), pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā veiktos piesardzības pasākumus un transportējamo putnu un produktu galamērķi.

9. pants Turēšanas vietās piemērojamo pasākumu ilgums

Pasākumi, kas piemērojami turēšanas vietās iespējamu uzliesmojumu gadījumos, kā to paredz 7. pants, turpinās līdz brīdim, kad kompetentā iestāde ir izslēgusi putnu gripas klātbūtni.

10. pants Papildu pasākumi, kas balstīti uz epidemioloģisko izmeklēšanu

1. Balstoties uz epidemioloģiskās izmeklēšanas iepriekšējiem rezultātiem, kompetentā iestāde drīkst piemērot 2., 3. un 4. punktā paredzētos pasākumus jo īpaši tad, ja turēšanas vieta atrodas rajonā ar augstu mājputnu blīvumu.

2. Pagaidu ierobežojums drīkst tikt ieviests mājputnu, citu putnu un olu un putnkopības sektora transporta līdzekļu kustībai lielākā teritorijā vai visā dalībvalstī.

Šo ierobežojumu var attiecināt uz mājdzīvnieku sugu zīdītājiem, bet tas nedrīkst pārsniegt 72 stundas, ja vien to neattaisno ārkārtas apstākļi.

3. Attiecībā uz turēšanas vietu drīkst tikt piemēroti 11. pantā paredzētie pasākumi.

Tomēr, ja apstākļi atļauj, šo pasākumu piemērošana drīkst aprobežoties tikai ar iespējami inficētiem putniem un to ražošanas vienībām.

Jāņem paraugi no mājputniem, kad tie tiek nonāvēti, lai saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu varētu apstiprināt vai izslēgt iespējamā uzliesmojuma risku.

4. Ap turēšanas vietu var tikt izveidota pagaidu kontroles zona un nepieciešamības gadījumā piemēroti daži vai visi no 7. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz turēšanas vietām šajā zonā.

IV NODAĻA

PASĀKUMI, KAS VEICAMI AUGSTAS PATOGENITĀTES PUTNU GRIPAS (APPG) UZLIESMOJUMA GADĪJUMĀ

1. IEDAļA TURēšANAS VIETāS VEICAMIE PASāKUMI

11. pants Kompetentajai iestādei veicamie pasākumi

1. APPG uzliesmojuma gadījumā kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti 7. panta 2. un 3. punktā un šā panta 2. līdz 10. punktam paredzētie pasākumi.

2. Visi mājputni un citi putni, kas pieder sugai, kurai šajā turēšanas vietā konstatēta APPG, oficiālā uzraudzībā nekavējoties jānogalina. Nonāvēšanai jānotiek tādā veidā, lai izvairītos no putnu gripas izplatīšanās riska, jo īpaši transportējot vai nonāvējot, un saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/119/EEK[17].

Likvidēšanu drīkst attiecināt arī uz citām putnu sugām, kas atrodas turēšanas vietā, pamatojoties uz riska novērtējumu par putnu gripas tālāku izplatīšanos.

3. Mājputni un citi putni, kas miruši vai tikuši nonāvēti, un perējamās un pārtikas olas, kas atrodas šajā turēšanas vietā, jāiznīcina oficiālā uzraudzībā.

4. Mājputnus, kas jau izšķīlušies no olām, kas savāktas turēšanas vietā periodā no iespējamā APPG parādīšanās datuma turēšanas vietā līdz 7. panta 2. punktā minēto pasākumu veikšanai, novieto oficiālā uzraudzībā un veic izmeklēšanu saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

5. Nokauto putnu gaļa un perējamās un pārtikas olas, kas savāktas turēšanas vietā no iespējamā APPG parādīšanās datuma turēšanas vietā līdz 7. panta 2. punktā minēto pasākumu veikšanai, kad vien iespējams, nosaka un iznīcina oficiālā uzraudzībā.

Tomēr kompetentā iestāde drīkst izsniegt atļaujas nosūtīt pārtikas olas tieši uz kādu olu produktu ražošanas vietu, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II nodaļas X iedaļa. Jebkādām atļaujām jāatbilst šīs direktīvas III pielikumā minētajiem nosacījumiem.

6. Visas vielas un atkritumus, kas varētu saturēt infekciju, tostarp mājputnu barību (‘barība’), iznīcina vai pakļauj apstrādei, kas nodrošina putnu gripas vīrusa iznīcināšanu saskaņā ar oficiālā veterinārārsta norādījumiem.

7. Ar mēsliem, vircu un pakaišiem, kas varētu saturēt infekciju, rīkojas, kā to paredz 49. pants.

8. Pēc liemeņu iznīcināšanas saskaņā ar 49. pantu notīra, dezinficē vai apstrādā ēkas, kas izmantotas to turēšanai, iespējami inficētās iekārtas un transporta līdzekļus, kas izmantoti iespējami inficēto mājputnu vai citu putnu, liemeņu, gaļas, barības, mēslu, vircas, pakaišu un jebkādu citu materiālu vai vielu pārvadāšanai.

9. Citi mājputni vai mājdzīvnieku sugu zīdītāji nedrīkst tikt ievesti vai izvesti no īpašuma bez kompetentās iestādes atļaujas.

Šis ierobežojums neattiecas uz mājdzīvnieku sugu zīdītājiem, kuriem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas.

10. Primārā uzliesmojuma gadījumā izolētais vīruss tiek pakļauts laboratorijas procedūrām saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, lai noteiktu tā ģenētisko apakštipu.

Izolēto vīrusu iesniedz Kopienas uzziņu laboratorijai, kā to paredz 52. panta 1. punktu, cik ātri vien iespējams.

12. pants Izņēmumi no konkrētiem turēšanas vietās veicamiem pasākumiem

1. Dalībvalstis sastāda detalizētus noteikumus izņēmumu piešķiršanai, kā to paredz 13. un 14. pants, ieskaitot piemērotus alternatīvos pasākumus un nosacījumus.

2. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkādiem piešķirtiem izņēmumiem saskaņā ar 13. panta 1. punktu un 14. pantu.

3. Gadījumā, ja ticis piešķirts izņēmums, kā to paredz 13. panta 1. punkts un 14. pants, Komisija nekavējoties pārskata situāciju attiecībā uz iesaistīto dalībvalsti un, cik vien ātri iespējams, Pastāvīgo pārtikas un dzīvnieku veselības komiteju (‘Komiteja’).

4. Ņemot vērā jebkādus piešķirtos izņēmumus, kā to paredz 13. panta 1. punkts un 14. pants, drīkst tikt pieņemti pasākumi putnu gripas izplatības aizkavēšanai saskaņā ar 65. panta 3. punktā noteikto procedūru.

13. pants Izņēmumi attiecībā uz konkrētām turēšanas vietām

1. Kompetentā iestāde drīkst piešķirt izņēmumus no 11. panta 2. punktā paredzētajiem pasākumiem gadījumos, kad APPG uzliesmo nekomerciālā turēšanas vietā/dekoratīvo putnu turēšanas vietā, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo putnu veikalā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi putni tiek turēti zinātniskos nolūkos vai nolūkos, kas saistīti ar apdraudētu sugu saglabāšanu vai oficiāli reģistrētām retu sugu mājputnu vai citu putnu sugām, ar nosacījumu, ka šie izņēmumi neapdraud slimības kontroli un Kopienas pamata intereses.

2. Kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, kad tiek pieļauts izņēmums, kā to paredz 1. punkts, mājputni un citi putni, uz kuriem šis izņēmums attiecas:

a) tiek turēti pilnīgā izolācijā no citiem mājputniem vai citiem putniem un, ja nepieciešams, no savvaļas putniem;

b) tiek pakļauti turpmākai uzraudzībai un pārbaudēm saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, līdz laboratorijas pārbaudes parāda, ka tie vairs nav nopietni bīstami kā APPG tālāki izplatītāji un

c) netiek pārvietoti no sākotnējās turēšanas vietas, izņemot kaušanai vai uz citu turēšanas vietu, kas atrodas:

i) tai pašā dalībvalstī un saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem; vai

ii) citā dalībvalstī, ņemot vērā šīs gala dalībvalsts piekrišanu.

2. IEDAļA ATSEVIšķāS RAžOšANAS VIENīBAS UN KONTAKTSAIMNIECīBāS VEICAMIE PASāKUMI

14. pants Pasākumi, kas veicami APPG uzliesmojuma gadījumos atsevišķās ražošanas vienībās

APPG uzliesmojuma gadījumos turēšanas vietā, kas sastāv no divām vai vairākām atsevišķām ražošanas vienībām, kompetentā iestāde drīkst piešķirt izņēmumus no 11. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz ražošanas vienībām, kurās atrodas veseli putni, ar noteikumu, ka šie izņēmumi neapdraud slimības kontroles pasākumus un Kopienas intereses kopumā.

Šādus izņēmumus drīkst piešķirt tikai attiecībā uz divām vai vairākām atsevišķām ražošanas vienībām, kur oficiālais veterinārs, ņemot vērā to struktūru, izmēru, darbību, turēšanas veidu, barošanu, ūdens ieguves avotu, iekārtas, personālu un apmeklētājus, var apstiprināt, ka tās ir pilnīgi neatkarīgas no citām ražošanas vienībām novietojuma un tajās turēto mājputnu ikdienas apsaimniekošanas ziņā.

15. pants Kontaktsaimniecībās veicamie pasākumi

1. Balstoties uz epidemioloģiskajiem pētījumiem, kompetentā iestāde pieņem lēmumu, vai saimniecība uzskatāma par kontaktsaimniecību.

Kompetentā iestāde nodrošina, ka 7. panta 2. punktā paredzētie pasākumi tiek piemēroti attiecībā uz kontaktsaimniecību, līdz APPG klātbūtne tiek izslēgta saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

2. Balstoties uz epidemioloģiskajiem pētījumiem, kompetentā iestāde piemēro 11. panta paredzētos pasākumus attiecībā uz kontaktsaimniecībām un jo īpaši, ja kontaktsaimniecības atrodas rajonā ar augstu mājputnu blīvumu.

Galvenie kritēriji, kas jāapsver 11. pantā paredzēto pasākumu piemērošanai, ir minēti IV pielikumā.

3. Kompetentā iestāde nodrošina, ka no putniem tiek paņemti paraugi to nonāvēšanas laikā, lai saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu apstiprinātu vai izslēgtu APPG vīrusa klātbūtni šajās kontaktsaimniecībās.

3. IEDAļA AIZSARDZīBAS UN NOVēROšANAS ZONAS UN TāLāKU IEROBEžOJUMU ZONAS

16. pants Aizsardzības un novērošanas zonu un tālāku ierobežojuma zonu izveidošana APPG uzliesmojuma gadījumos

1. APPG uzliesmojuma gadījumā kompetentā iestāde nekavējoties izveido:

a) aizsardzības zonu vismaz trīs kilometru rādiusā ap saimniecību;

b) novērošanas zonu vismaz 10 kilometru rādiusā ap saimniecību, ieskaitot aizsardzības zonu.

2. Veidojot aizsardzības un novērošanas zonas, kā to paredz 1. punkts, kompetentā iestāde ņem vērā šādus minimālos kritērijus:

a) epidemioloģisko izmeklēšanu;

b) ģeogrāfisko situāciju, jo īpašie dabiskos norobežojumus;

c) saimniecību izvietojumu un tuvumu;

d) mājputnu un citu putnu pārvietošanas un tirdzniecības sistēmu un kautuvju pieejamību;

e) pieejamo aprīkojumu un personālu, lai kontrolētu jebkādu mājputnu un citu putnu, to liemeņu, mēslu, pakaišu vai izmantoto pakaišu kustību aizsardzības un novērošanas zonās, jo īpaši, ja mājputni vai citi putni, kas paredzēti nonāvēšanai un likvidācijai, jāpārvieto no to sākotnējām turēšanas vietām.

3. Kompetentā iestāde drīkst izveidot tālāku ierobežojumu zonas ap vai blakus aizsardzības un novērošanas zonām, ņemot vērā 2. punktā paredzētos kritērijus.

4. Ja aizsardzības, novērošanas vai tālāka ierobežojuma zona atrodas dažādu dalībvalstu teritorijās, iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas šīs zonas izveidošanā.

17. pants Aizsardzības un novērošanas zonās veicamie pasākumi

1. Kompetentā iestāde nodrošina šādu pasākumu piemērošanu aizsardzības un novērošanas zonā:

a) tiek veikti pasākumi, kas ļauj izsekot mājputnu un citu putnu, gaļas, olu, liemeņu un barības kustībai;

b) īpašnieki pēc kompetentās iestādes lūguma sniedz jebkādu būtisku informāciju, kas saistīta ar mājputniem vai citiem putniem un olām, kas tiek ievestas vai izvestas no turēšanas vietas.

2. Kompetentā iestāde nodrošina, ka visas iesaistītās personas pilnībā apzinās aizsardzības un novērošanas zonās spēkā esošos ierobežojumus.

Šo informāciju drīkst izplatīt ar brīdinājuma paziņojumu, mediju resursu, tādu kā preses un televīzijas, vai jebkādu citu piemērotu līdzekļu palīdzību.

4. IEDAļA AIZSARDZīBAS ZONā VEICAMIE PASāKUMI

18. pants Skaitīšana un oficiālā veterināra apmeklējumi un novērošana

Kompetentā iestāde nodrošina šādu pasākumu veikšanu aizsardzības zonās:

a) skaitīšana saimniecībās tiek veikta, cik ātri vien iespējams;

b) visas saimniecības septiņu dienu laikā no aizsardzības zonas izveidošanas datuma apmeklē oficiālais veterinārs mājputnu un citu putnu klīniskai izmeklēšanai; un, ja nepieciešams, paraugu savākšanai laboratoriskām analīzēm; tiek uzglabāta informācija par šiem apmeklējumiem un to rezultātiem;

c) papildu novērošana tiek nekavējoties īstenota saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, lai noteiktu jebkādu tālāku putnu gripas izplatību saimniecībās, kas atrodas aizsardzības zonā.

19. pants Saimniecībās veicamie pasākumi

Kompetentā iestāde nodrošina šādu pasākumu veikšanu saimniecībās aizsardzības zonās:

a) mājputnus un citus putnus norobežo to mājvietās vai norobežo kādā citā vietā, kur tos var izolēt, lai izvairītos no kontaktiem ar citiem mājputniem, citiem putniem vai savvaļas putniem;

b) liemeņus likvidē;

c) transporta līdzekļi un iekārtas, kas izmantotas dzīvu mājputnu vai citu putnu un gaļas, barības, mēslu, vircas un pakaišu un jebkādu citu iespējami inficētu materiālu un vielu transportēšanai, tiek notīrītas, dezinficētas vai apstrādātas saskaņā ar 49. pantu, cik ātri vien iespējams pēc saskarsmes ar infekciju;

d) visi transporta līdzekļi, ko izmanto personāls vai citas personas, kas ierodas vai atstāj saimniecības un kas iespējami nonākuši saskarē ar infekciju, tiek notīrīti, dezinficēti vai apstrādāti saskaņā ar 49. pantu, cik ātri vien iespējams pēc saskarsmes ar infekciju;

e) nekādi mājputni, citi putni vai citi mājdzīvnieki nedrīkst tikt ievesti vai atstāt saimniecību, kur putni tiek turēti, bez kompetentās iestādes atļaujas; šis ierobežojums neattiecas uz dzīvniekiem, kuriem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas šajās saimniecībās un gadījumā, ja var tikt izslēgts jebkāds to kontakts ar mājputniem vai citiem putniem;

f) par jebkādu saslimstības vai mirstības palielināšanos vai nozīmīgu ražošanas rādītāju kritumu saimniecībās nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei, kas veic nepieciešamo izmeklēšanu saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu;

g) jebkura persona, kas ierodas vai atstāj saimniecību, ievēro pienācīgus bioloģiskās drošības pasākumus ar mērķi novērst putnu gripas izplatīšanos;

h) īpašnieks uzglabā ziņas par visām personām, kas apmeklējušas saimniecību, lai atvieglotu slimības uzraudzību un kontroli, un tās jādara pieejamas pēc kompetentās iestādes lūguma.

20. pants Aizliegums no saimniecībām aizvākt vai izplatīt izmantotos pakaišus vai mēslus

Kompetentā iestāde nodrošina aizliegumu bez tās atļaujas no saimniecībām aizsardzības zonā aizvākt vai izplatīt izmantotos pakaišus vai mēslus.

Tomēr mēslu pārvietošana drīkst tikt atļauta no saimniecībām, ņemot vērā bioloģiskās drošības pasākumus, uz nozīmētu apstrādes rūpnīcu vai pagaidu uzglabāšanai pirms sekojošas apstrādes, lai iznīcinātu iespējamo putnu gripas vīrusu klātbūtni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 vai ar konkrētajiem noteikumiem, kas minēti 64. panta 1. punktā.

21. pants Gadatirgi, tirgi vai citas pulcēšanās un medījumu resursu atjaunošana

Kompetentā iestāde nodrošina gadatirgu, tirgu, izstāžu vai citu pulcēšanos aizliegumu aizsardzības zonās.

Kompetentā iestāde nodrošina, ka aizsardzības zonās netiek izlaisti brīvībā mājputni vai citi putni, kas paredzēti medījumu resursu atjaunošanai.

22. pants Aizliegums pārvietot un transportēt mājputnus un citus putnus un olas

Kompetentā iestāde nodrošina, ka aizsardzības zonās mājputnu un citu putnu, dēšanai gatavu putnu, dienu vecu cāļu, perējamo un pārtikas olu un liemeņu pārvietošana un transportēšana pa ceļiem, izņemot saimniecību privātos ceļus, vai pa dzelzceļu ir aizliegta.

Tomēr šis aizliegums neattiecas uz tranzītu caur aizsardzības zonu pa ceļiem vai dzelzceļu bez izkraušanas vai apstāšanās.

23. pants Izņēmumi tūlītējai nokaušanai paredzētu mājputnu tiešajai transportēšanai

Izdarot izņēmumu no 22. panta noteikumiem, kompetentā iestāde drīkst atļaut tiešu mājputnu transportēšanu tūlītējai nokaušanai ar šādiem noteikumiem:

a) oficiālais veterinārs veic mājputnu klīnisko izmeklēšanu izcelsmes saimniecībā, lai novērstu iespēju, ka kaušanai tiek nosūtīti mājputni ar klīniskām APPG pazīmēm;

b) nepieciešamības gadījumā ir tikuši veiktas laboratoriskas analīzes izcelsmes saimniecībā saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, un to rezultāti ir labvēlīgi;

c) mājputni tiek pārvadāti transporta līdzekļos, ko aizzīmogojusi kompetentā iestāde, uz kompetentās iestādes norādītu kautuvi (‘norādītā kautuve’), kas atrodas aizsardzības vai novērošanas zonas robežās vai, izņēmuma gadījumos, ārpus šīm zonām;

d) kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par norādīto kautuvi, pirms mājputnu piegādāšanas ir par to informēta, un šī kompetentā iestāde informē par piegādes vietu atbildīgo kompetento iestādi par mājputnu nogādāšanu norādītajā kautuvē;

e) norādītajā kautuvē mājputnus no aizsardzības zonas tur atsevišķi no citiem mājputniem un kauj atsevišķi vai atšķirīgā laikā kā citus mājputnus, vislabāk darba dienas beigās; sekojoša attīrīšana un dezinfekcija tiek veikta pirms citu putnu kaušanas;

f) oficiālais veterinārs norāda uz jebkādām putnu gripas klātbūtnes pazīmēm pirms un pēcnāves pārbaudēs, kas veiktas norādītajā kautuvē;

g) gaļa nenokļūst Kopienas iekšējā vai starptautiskajā tirdzniecībā, un tā ir marķēta ar svaigai gaļai paredzēto veselības atzīmi, ko paredz Direktīvas 2002/99/EK[18] II pielikums, ja vien netiek pieņemts citāds lēmums saskaņā ar šīs direktīvas 65. panta 3. punktā paredzēto procedūru;

h) gaļa tiek iegūta, sadalīta, transportēta un uzglabāta atsevišķi no gaļas, kas paredzēta Kopienas iekšējai un starptautiskai tirdzniecībai, un tiek izmantota tādā veidā, lai tā nenokļūtu gaļas produktos, kas paredzēti Kopienas iekšējai un starptautiskai tirdzniecībai, ja vien:

i) tai nav veikta apstrāde, ko paredz Direktīvas 2002/99/EK III pielikums vai

ii) tiek pieņemts citāds lēmums saskaņā ar 65. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

24. pants Izņēmumi attiecībā uz dienu vecu cāļu tiešo transportēšanu

1. Atkāpjoties no 22. panta prasībām, kompetentā iestāde drīkst atļaut dienu vecu cāļu tiešo transportēšanu uz saimniecību vai novietni šajā saimniecībā tai pašā dalībvalstī, ja šai vietā nav citu mājputnu un, vislabākajā gadījumā, tā atrodas ārpus aizsardzības un novērošanas zonām ar šādiem nosacījumiem:

a) tie tiek transportēti kompetentās iestādes aizzīmogotos transporta līdzekļos;

b) transportēšanas laikā un gala saimniecībā tiek veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi;

c) gala saimniecība tiek pakļauta oficiālai uzraudzībai pēc dienu veco cāļu nogādāšanas tajā.

2. Atkāpjoties no 22. panta prasībām, kompetentā iestāde drīkst atļaut tādu dienu vecu cāļu tiešo transportu, kas izšķīlušies no perējamām olām, kuru izcelsme ir saimniecības ārpus aizsardzības un novērošanas zonas, uz jebkuru citu saimniecību tai pašā dalībvalstī ar nosacījumu, ka nosūtošā audzētava ar tās loģistiku un darba higiēnas apstākļiem var nodrošināt, ka šīs olas nav bijušas kontaktā ar jebkurām citām perējamām olām vai dienu veciem cāļiem, kuru izcelsme ir mājputnu saimes šādās zonās un kuriem tāpēc ir cits veselības statuss.

25. pants Izņēmumi dēšanai gatavu mājputnu tiešajai transportēšanai

Atkāpjoties no 22. panta prasībām, kompetentā iestāde drīkst atļaut dēšanai gatavu mājputnu transportēšanu uz saimniecību vai novietni šajā saimniecībā aizsardzības vai novērošanas zonā ar šādiem nosacījumiem:

a) oficiālais veterinārs veic klīnisku mājputnu un citu putnu, jo īpaši pārvietošanai paredzēto, izmeklēšanu izcelsmes saimniecībā;

b) ja nepieciešams, mājputniem izcelsmes saimniecībā veiktas laboratorijas pārbaudes saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, un to rezultāti ir labvēlīgi;

c) dēšanai gatavos putnus pārvadā transporta līdzekļos, ko aizzīmogojusi kompetentā iestāde;

d) gala saimniecība vai novietne atrodas oficiālā uzraudzībā pēc dēšanai gatavo putnu nogādāšanas.

26. pants Izņēmumi perējamo un pārtikas olu tiešajam transportam

1. Atkāpjoties no 22. panta prasībām, kompetentā iestāde drīkst atļaut tiešu perējamo olu transportēšanu uz kompetentās iestādes norādītu audzētavu (‘norādītā audzētava’), kas optimālajā gadījumā atrodas aizsardzības vai novērošanas zonā ar šādiem nosacījumiem:

a) putnu saimes, no kurām cēlušās perējamās olas, ir pārbaudītas saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, un rezultāti ir labvēlīgi;

b) perējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēti, un ir iespējams izsekot to izcelsmei;

c) perējamās olas tiek pārvadātas transporta līdzekļos, ko aizzīmogojusi kompetentā iestāde;

d) norādītajā audzētavā tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām.

2. Atkāpjoties no 22. panta prasībām, kompetentā iestāde drīkst atļaut pārtikas olu tiešo transportēšanu uz iepakošanas centru, ko norādījusi kompetentā iestāde (‘norādītais iepakošanas centrs’) ar nosacījumu, ka tās tiek iepakotas vienreizējai lietošanai paredzētos iepakojumos un visi kompetentās iestādes pieprasītie bioloģiskās drošības pasākumi ir veikti.

27. pants Izņēmums mirušu mājputnu vai citu putnu tiešajai transportēšanai

Atkāpjoties no 22. panta prasībām, kompetentā iestāde drīkst atļaut mirušu mājputnu vai citu putnu tiešo transportu ar nosacījumu, ka tie tiek transportēti likvidācijai.

28. pants Transporta līdzekļu tīrīšana un dezinfekcija

1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka transporta līdzekļi un iekārtas, kas izmantotas pārvadāšanai saskaņā ar punktu 23. līdz 27. vai gaļas pārvadāšanai, tiek iztīrītas un dezinficētas tik ātri, cik vien iespējams pēc pārvadājuma veikšanas saskaņā ar 49. pantu.

2. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti bioloģiskās drošības pasākumi, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos transporta līdzekļu, jo īpaši barības pārvadāšanai paredzēto, kustības ceļā uz un no saimniecībām, kas atrodas aizsardzības zonā.

29. pants Pasākumu ilgums

1. Šajā iedaļā minētos pasākumus īsteno vismaz 21 dienu pēc datuma, kad veikta sākotnējā inficētās saimniecības attīrīšana un dezinfekcija saskaņā ar 49. pantu un turpina, līdz mājputniem un citiem putniem, kas atrodas īpašumos aizsardzības zonā, tiek veiktas laboratorijas pārbaudes, lai noteiktu iespējamo putnu gripas klātbūtni saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

2. Kad šajā iedaļā minētie pasākumi vairs nav jāturpina, kā to paredz šā panta 1. punkts, bijušajā aizsardzības zonā veicami 30. pantā minētie pasākumi, līdz tie vairs nav jāveic, kā to paredz 31. pants.

5. IEDAļA NOVēROšANAS ZONā VEICAMIE PASāKUMI

30. pants Novērošanas zonā veicamie pasākumi

Kompetentā iestāde nodrošina, ka novērošanas zonā tiek veikti šādi pasākumi:

a) visu mājputnu saimniecību uzskaite tiek veikta, cik ātri vien iespējams;

b) tiek aizliegta mājputnu, dēšanai gatavu mājputnu, dienu vecu cāļu, perējamu un pārtikas olu pārvietošana novērošanas zonas robežās, ja vien kompetentā iestāde nav sniegusi šādu atļauju, kas nodrošina, ka tiek veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos; šis aizliegums neattiecas uz tranzītu cauri novērošanas zonai pa ceļiem vai dzelzceļu bez izkraušanas vai apstāšanās;

c) tiek aizliegta mājputnu, dēšanai gatavu mājputnu, dienu vecu cāļu, perējamu un pārtikas olu transportēšana uz saimniecībām, kautuvēm vai iepakošanas centriem ārpus novērošanas zonas; tomēr kompetentā iestāde drīkst atļaut šādu tiešo transportēšanu:

i) kaušanai paredzētus mājputnus uz norādītu kautuvi nekavējošai nokaušanai saskaņā ar 23. panta a) apakšpunktu;

ii) dēšanai gatavus mājputnus uz saimniecību, kurā nav citu mājputnu tai pašā dalībvalstī; šai saimniecībai tiek nozīmēta oficiāla novērošana pēc dēšanai gatavo mājputnu ievešanas;

iii) dienu vecus cāļus:

- uz saimniecību vai novietni šajā saimniecībā tai pašā dalībvalstī, kur nav citu mājputnu ar noteikumu, ka tiek veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi un saimniecībai tiek nozīmēta oficiāla novērošana pēc to ievešanas, vai

- ja tie izšķīlušies no perējamām olām, kuru izcelsmes vieta ir ārpus aizsardzības un novērošanas zonām, un tiek transportēti uz jebkuru citu saimniecību ar noteikumu, ka piegādes audzētava ar tās loģistikas un bioloģiskās drošības darba pasākumu palīdzību var nodrošināt, ka nav bijis nekāds kontakts starp šīm olām un citām perējamām olām vai dienu veciem cāļiem, kuru izcelsme ir putnu saimes šajās zonās un kuriem tāpēc ir cits veselības statuss;

iv) perējamas olas uz norādītu audzētavu; olas un to iepakojumu pirms nosūtīšanas dezinficē un nodrošina iespēju noteikt to izcelsmes vietu;

v) pārtikas olas uz norādītu iepakošanas centru ar noteikumu, ka tās iepakotas vienreizējās lietošanas iepakojumā, veicot bioloģiskās drošības pasākumus saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām;

d) jebkura persona, kas ierodas vai dodas prom no saimniecības novērošanas zonā, ievēro pienācīgus bioloģiskās drošības pasākumus ar mērķi novērst putnu gripas izplatīšanos;

e) transporta līdzekļi un iekārtas, kas izmantotas, lai transportētu dzīvus mājputnus vai citus putnus, liemeņus, barību, mēslus, vircu un pakaišus un jebkādus citus materiālus vai vielas, kas varētu būt inficētas, tiek pēc iespējas ātri notīrīti un dezinficēti saskaņā ar 49. pantu;

f) nekādi mājputni, citi putni vai citi mājdzīvnieki nedrīkst tikt ievesti vai atstāt saimniecību, kur putni tiek turēti, bez kompetentās iestādes atļaujas; šis ierobežojums neattiecas uz dzīvniekiem, kuriem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas šajās saimniecībās un gadījumā, ja var tikt izslēgts jebkāds to kontakts ar mājputniem vai citiem putniem;

g) par jebkādu saslimstības vai mirstības palielināšanos vai nozīmīgu ražošanas rādītāju kritumu saimniecībās nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei, kas veic nepieciešamo izmeklēšanu saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu;

h) izmantoto pakaišu vai mēslu aizvākšana vai izplatīšana ir aizliegta bez kompetentās iestādes atļaujas; mēslu pārvadāšanu var atļaut no saimniecības novērošanas zonā, ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus, uz norādītu rūpnīcu apstrādei vai pagaidu uzglabāšanai, lai vēlāk veiktu apstrādi iespējamo putnu gripas vīrusu iznīcināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 vai konkrētajiem noteikumiem, kas minēti 64. panta 1. punktā;

i) gadatirgi, tirgi, izstādes vai citas pulcēšanās saistībā ar mājputniem vai citiem putniem ir aizliegtas;

j) putni medību resursu atjaunošanai savvaļā netiek izlaisti.

31. pants Pasākumu ilgums

Šajā iedaļā minētos pasākumus īsteno vismaz 21 dienu pēc datuma, kad veikta sākotnējā inficētās saimniecības attīrīšana un dezinfekcija saskaņā ar 49. pantu un turpina, līdz mājputniem un citiem putniem, kas atrodas īpašumos aizsardzības zonā, tiek veiktas laboratorijas pārbaudes, lai noteiktu iespējamo putnu gripas klātbūtni saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

6. IEDAļA TāLāKAJāS IEROBEžOJUMU ZONāS VEICAMIE PASāKUMI

32. pants Tālākajās ierobežojumu zonās veicamie pasākumi

1. Kompetentā iestāde drīkst noteikt, ka daži vai visi pasākumi, kurus paredz 4. un 5. iedaļa, attiecas uz tālākajām ierobežojumu zonām, kā to paredz 16. panta 3. punkts (‘tālākās ierobežojumu zonas’).

2. Kompetentā iestāde drīkst noteikt, ka saimniecībās un riskam pakļautajos rajonos tālākajās ierobežojumu zonās tiek piemērota profilaktiska depopulācija, mājputnus vai citus putnus kaujot vai nonāvējot saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/119/EEK.

Šo saimniecību resursu atjaunošana notiek saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām.

3. Dalībvalstis, kas piemēro 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus, nekavējoties par tiem informē Komisiju.

4. Komisija apspriež situāciju ar iesaistītajām dalībvalstīm un Komiteju, cik ātri vien iespējams.

5. Neietekmējot lēmumus, kas tiek pieņemti atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK, turpmākie novērošanas, bioloģiskās drošības un kontroles pasākumi ar mērķi novērst putnu gripas izplatīšanos drīkst tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, ko paredz 65. panta 3. punkts.

7. IEDAļA IZņēMUMI UN BIOLOģISKāS DROšīBAS PASāKUMI

33. pants Izņēmumi

1. Kompetentā iestāde, balstoties uz riska novērtējumu, drīkst piešķirt izņēmumus no 4. un 5. iedaļā minētajiem pasākumiem gadījumos, kad putnu audzētavās apstiprināta APPG klātbūtne.

2. Kompetentā iestāde drīkst piešķirt izņēmumus no pasākumiem, ko paredz 18. panta b) un c) apakšpunkti, 22. pants un 30. panta b), c) un f) apakšpunkti APPG uzliesmojuma gadījumos nekomerciālā saimniecībā/dekoratīvo mājas putnu saimniecībā, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni un citi putni tiek turēti zinātniskām vajadzībām vai vajadzībām, kas saistītas ar apdraudētu sugu saglabāšanu, vai attiecībā uz oficiāli reģistrētiem retiem mājputniem vai citiem putniem.

3. Atkāpjoties no 4. un 5. iedaļas, APPG uzliesmojuma gadījumos dalībvalstis drīkst, pamatojoties uz riska novērtējumu, ieviest specifiskus pasākumus sacīkšu baložu kustībai uz, no un aizsardzības un novērošanas zonu teritorijā.

4. Izņēmumus, kurus paredz 1., 2. un 3. punkts, piešķirt tikai tādā gadījumā, ja šie izņēmumi neapdraud slimības kontroli un Kopienas pamata intereses.

5. Dalībvalstis, kas piešķir 1., 2. un 3. punktā paredzētos izņēmumus, nekavējoties par to informē Komisiju.

6. Komisija visos gadījumos apspriež situāciju ar iesaistīto dalībvalsti un Komitejā, cik ātri vien iespējams.

Ņemot vērā jebkādus piešķirtos izņēmumus, kā to paredz 1., 2. un 3. punkts, pasākumus putnu gripas izplatīšanās novēršanai drīkst pieņemt ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

34. pants Bioloģiskās drošības pasākumi

1. Lai novērstu putnu gripas izplatīšanos, kompetentā iestāde drīkst, papildus 4., 5. un 6. iedaļā paredzētajiem pasākumiem, noteikt papildu bioloģiskās drošības pasākumus saimniecībās aizsardzības un novērošanas zonās un tālāku ierobežojumu zonās, kā arī specifiskos mājputnu nodalījumos un citu putnu nodalījumos attiecīgajā dalībvalstī.

Šie pasākumi drīkst ietvert ierobežojumus transporta līdzekļu vai personu kustībai attiecībā uz barības piegādi, olu savākšanu, mājputnu transportēšanu uz kautuvēm, liemeņu savākšanu likvidācijai un citu personāla, veterināru vai lauksaimniecības iekārtu piegādātāju pārvietošanos.

2. Dalībvalstis, kas pieņem 1. punktā paredzētos pasākumus, nekavējoties informē par tiem Komisiju.

3. Komisija apspriež situāciju ar attiecīgo dalībvalsti un Komitejā, cik ātri vien iespējams.

4. Neietekmējot lēmumus, kas tiks pieņemti saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos, drīkst tikt pieņemti tālākas novērošanas, bioloģiskās drošības un kontroles pasākumi, kā to paredz 65. panta 3. punkts.

8. IEDAļA PASāKUMI, KAS VEICAMI GADīJUMOS, KAD PASTāV AIZDOMAAS PAR AUSGTAS PATOGENITāTES PUTNU GRIPAS ( APPG ) KLāTBūTNI VAI KAD šāDA KLāTBūTNE IR APSTIPRINāTA NOTEIKTāS TELPāS, KAS NAV SAIMNIECīBAS, UN TRANSPORTA LīDZEKļOS

35. pants Iespējamas APPG klātbūtnes izmeklēšana noteiktās telpās, kas nav saimniecības, un transporta līdzekļos

Gadījumā, ja pastāv aizdomas vai apliecinājums APPG klātbūtnei kautuvēs, transporta līdzekļos vai robežkontroles punktos, kompetentā iestāde nekavējoties sāk izmeklēšanu, lai apstiprinātu vai izslēgtu tās klātbūtni saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

36. pants Kautuvēs veicamie pasākumi

1. Kompetentā iestāde gadījumos, kad pastāv aizdomas vai apstiprinājums APPG klātbūtnei kautuvē, ka, balstoties uz riska novērtējumu, visi putni, kas atrodas kautuvē, tiek vai nu nonāvēti vai nokauti, cik ātri vien iespējams un oficiālā uzraudzībā.

Gadījumā, ja putni tiek nokauti, to gaļa glabājama atsevišķi oficiālā uzraudzībā līdz tiek pabeigta tālāka izmeklēšana, kas apstiprinās vai izslēgs APPG klātbūtni, kā to paredz 35. pants.

2. Ja APPG klātbūtne apstiprinās, inficēto mājputnu vai citu putnu gaļa un gaļa, kas varētu būt inficēta, tiek iznīcināta oficiālā uzraudzībā.

37. pants Robežkontroles punktos vai transporta līdzekļos veicamie pasākumi

1. Kompetentā iestāde gadījumā, ja pastāv aizdomas vai apstiprinājums par APPG klātbūtni robežkontroles punktos vai transporta līdzekļos, nodrošina, ka, balstoties uz riska novērtējumu, visi mājputni vai citi putni, kas atrodas robežkontroles punktā vai transporta līdzeklī, tiek pārvesti uz piemērotu vietu, lai tiktu oficiālā uzraudzībā nonāvēti vai nokauti, cik ātri vien iespējams.

Tomēr kompetentā iestāde drīkst pieņemt lēmumu nenonāvēt vai nenokaut tos mājputnus un citus putnus, kas atrodas robežkontroles punktā vai transporta līdzeklī, kas nav bijuši kontaktā ar mājputniem vai citiem putniem, par kuru inficēšanos pastāv aizdomas vai apstiprinājums.

Gadījumā, ja mājputni tiek nokauti, to gaļa glabājama atsevišķi oficiālā uzraudzībā, līdz tiek pabeigta tālāka izmeklēšana, kas apstiprinās vai izslēgs APPG klātbūtni, kā to paredz 35. pants.

2. Ja APPG klātbūtne apstiprinās, inficēto mājputnu vai citu putnu gaļa un gaļa, kas varētu būt inficēta, tiek iznīcināta oficiālā uzraudzībā, cik ātri vien iespējams.

38. pants Papildu pasākumi, kas veicami kautuvēs, robežkontroles punktos vai transporta līdzekļos

Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti šādi papildu pasākumi gadījumā, ja pastāv aizdomas vai apstiprinājums APPG klātbūtnei kautuvē, robežkontroles punktā vai transporta līdzeklī:

a) kautuvē, robežkontroles punktā vai transporta līdzeklī netiek uzņemti nekādi mājputni vai citi putni, līdz pagājušas vismaz 24 stundas pēc tīrīšanas un dezinfekcijas, kā to paredz b) apakšpunkts saskaņā ar 49. pantu; robežkontroles punktu gadījumā aizliegums ievešanai drīkst tikt attiecināts arī uz citiem dzīvniekiem;

b) ēku, iekārtu un transporta līdzekļu tīrīšana un dezinfekcija notiek oficiālā veterināra uzraudzībā saskaņā ar 49. pantu;

c) tiek veikta epidemioloģiska izmeklēšana;

d) pasākumi, ko paredz 7. panta 2. punkts, tiek veikti inficēto mājputnu vai liemeņu izcelsmes saimniecībā un kontaktsaimniecībās;

e) ja vien citādi epidemioloģiskās izmeklēšanas un tālāku izmeklēšanu gaitā netiek pieņemti citādi norādījumi, kā to paredz 35. pants, izcelsmes saimniecībā tiek veikti 11. pantā paredzētie pasākumi;

f) izolētais putnu gripas vīruss tiek nodots laboratoriskai procedūrai, lai noteiktu vīrusa apakštipu saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

V NODAĻA

PASĀKUMI, KAS VEICAMI ZEMAS PATOGENITĀTES PUTNU GRIPAS (ZPPG) UZLIESMOJUMA GADĪJUMĀ

1 . IEDAļA SAIMNIECīBāS VEICAMIE PASāKUMI

39. pants Pasākumi, ko veic kompetentā iestāde

1. Neierobežojot pasākumus, ko paredz 7. panta 2. punkta apakšpunkti a), b), c), e), g) un h), kompetentā iestāde nodrošina, ka ZPPG uzliesmojuma gadījumā tiek veikti pasākumi, kurus paredz šā panta 2. līdz 6. punkts, balstoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā V pielikumā minētos kritērijus.

2. Kompetentā iestāde nodrošina, ka visi mājputni saimniecībā un visi citi to sugu putni, kuriem apstiprināta ZPPG klātbūtne, tiek pakļauti depopulācijai oficiālā uzraudzībā tādā veidā, lai tiktu novērsta putnu gripas izplatīšanās.

Depopulāciju drīkst attiecināt arī uz citiem putniem saimniecībā, ņemot vērā to risku attiecībā uz putnu gripas tālāku izplatīšanu, un uz citām saimniecībām, kuras, balstoties uz epidemioloģisko izmeklēšanu, var uzskatīt par kontaktsaimniecībām.

Pirms depopulācijas saimniecībā nedrīkst tikt ievesti vai izvesti nekādi mājputni vai citi putni, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.

3. 2. punkta nolūkos depopulāciju veic saskaņā ar Direktīvu 93/119/EEK, un kompetentā iestāde pieņem lēmumu, lai mājputni un citi putni tiek:

a) nonāvēti, cik ātri vien iespējams; vai

b) nokauti norādītā kautuvē ar noteikumu, ka tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi.

4. Kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālā uzraudzībā tiek likvidēti:

a) liemeņi; un

b) perējamās olas saimniecībā.

5. Kompetentā iestāde nodrošina šādu pasākumu veikšanu:

a) perējamās olas, kas savāktas saimniecībā periodā starp iespējamo ZPPG parādīšanos saimniecībā un šajā direktīvā paredzēto pasākumu veikšanu, tiek, cik vien iespējams, atrastas, un to izšķilšanās notiek oficiālā uzraudzībā;

b) mājputni, kas jau izšķīlušies no olām, kas savāktas saimniecībā periodā starp iespējamo ZPPG parādīšanos saimniecībā un šajā direktīvā paredzēto pasākumu veikšanu, tiek turētas oficiālā uzraudzībā, un tiek veikta to izmeklēšana saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu;

c) pārtikas olas, kas atrodas saimniecībā un kas tiek izdētas līdz depopulācijai, kā to paredz 2. punkts, tiek vai nu transportētas uz norādītu iepakošanas centru, vai likvidētas;

d) jebkuru materiālu vai vielu, kas varētu būt inficēti, vai nu apstrādā saskaņā ar oficiālā veterināra instrukcijām, vai likvidē;

e) mēslus, vircu un pakaišus, kas varētu būt inficēti, apstrādā saskaņā ar 49. pantu;

f) pēc depopulācijas ēkas, kas izmantotas mājputnu un citu putnu turēšanai, iespējami inficētās iekārtas un transporta līdzekļi, kas izmantoti liemeņu, barības, mēslu, vircas un pakaišu vai jebkādu citu iespējami inficētu materiālu un vielu pārvadāšanai tiek notīrīti, dezinficēti vai apstrādāti saskaņā ar 49. pantu, cik ātri vien iespējams;

g) mājdzīvnieki, kas nepieder pie tiem, kuriem ir pieeja tikai cilvēku dzīvojamām telpām, nedrīkst tikt ievesti vai atstāt saimniecību bez kompetentās iestādes atļaujas;

h) primāra ZPPG uzliesmojuma gadījumā izolētais vīruss tiek pakļauts laboratoriskām pārbaudēm, lai noteiktu vīrusa apakštipu saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu; izolētais vīruss, cik ātri vien iespējams, iesniedzams Komitejas uzziņu laboratorijai, kā to paredz 52. panta 1. punkts;

i) tiek pabeigta epidemioloģiskā izmeklēšana.

6. Kompetentā iestāde drīkst veikt papildu piesardzības pasākumus, lai novērstu ZPPG izplatīšanos, tostarp konkretizējot iegūto olu izmantošanu un apstrādi un iegūtās gaļas apstrādi ar noteikumu, ka tiek ievērota 3. punkta b) apakšpunktā minētā procedūra.

7. Dalībvalstis, kas piemēro 2., 4. un 5. punktā paredzētos pasākumus, par tiem informē Komisiju.

40. pants Izņēmumi attiecībā uz noteiktām telpām

1. Kompetentā iestāde drīkst piešķirt izņēmumus attiecībā uz 39. panta 2. punktā un 39. panta 4. punkta b) apakšpunktā ZPPG uzliesmojuma gadījumos nekomerciālā saimniecībā /dekoratīvo mājas putnu turēšanas vietā, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo mājas putnu veikalā, dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi putni tiek turēti zinātniskos nolūkos vai nolūkos, kas saistīti ar apdraudētu sugu vai oficiāli reģistrētu mājputnu vai citu putnu sugu saglabāšanu ar noteikumu, ka šādi izņēmumi neapdraud slimības kontroli un Kopienas pamata intereses.

2. Kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja izņēmums tiek piešķirts, kā to paredz 1. punkts, mājputni un citi putni, uz kuriem šis izņēmums attiecas:

a) tiek turēti pilnīgi izolēti no citiem mājputniem vai putniem un nepieciešamības gadījumā arī savvaļas putniem;

b) tiek pakļauti turpmākai novērošanai un pārbaudēm saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, līdz laboratorijas pārbaudes parāda, ka tie vairs nenozīmē nopietnu ZPPG tālākas izplatības risku; un

c) netiek pārvesti no to izcelsmes turēšanas vietām, izņemot kaušanai vai uz citu turēšanas vietu, kas:

i) atrodas tai pašā dalībvalstī saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām; vai

ii) citā dalībvalstī saskaņā ar vienošanos ar galamērķa dalībvalsti.

3. ZPPG uzliesmojumu gadījumos audzētavās kompetentā iestāde drīkst, balstoties uz riska novērtējumu, piešķirt izņēmumus no dažiem vai visiem pasākumiem, kurus paredz 39. pants.

4. Dalībvalstis izstrādā detalizētus noteikumus to izņēmumu piemērošanai, kurus paredz 1. līdz 3. punkts, ņemot vērā dzīvnieku veselības garantijas, kuras var iegūt un kas paredz atbilstošus alternatīvos pasākumus.

5. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkādu izņēmumu, kas piešķirts saskaņā ar 1. līdz 3. punktu.

6. Komisija apspriež situāciju ar attiecīgo dalībvalsti un Komitejā, cik ātri vien iespējams.

7. Ņemot vērā jebkādu piešķirtu izņēmumu, kā to paredz 1. punkts, drīkst tikt veikti pasākumi, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

2. IEDAļA PASāKUMI, KAS VEICAMI ZPPG UZLIESMOJUMA GADīJUMā ATSEVIšķāS RAžOTNēS UN KONTAKTSAIMNIECīBāS

41. pants Pasākumi, kas veicami ZPPG uzliesmojuma gadījumā atsevišķās ražotnēs

1. ZPPG uzliesmojuma gadījumos saimniecībā, kas sastāv no divām vai vairākām atsevišķām ražotnēm, kompetentā iestāde drīkst piešķirt izņēmumus pasākumiem, kurus paredz 39. panta 2. punkts, attiecībā uz ražotnēm, kurās ir veseli putni ar noteikumu, ka šādi izņēmumi neapdraud slimības kontroli un Kopienas pamata intereses.

2. Dalībvalstis izstrādā detalizētus noteikumus 1. punktā minēto izņēmumu īstenošanai, ņemot vērā dzīvnieku veselības garantijas, un paredz pienācīgus alternatīvos pasākumus.

3. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkādiem izņēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktu.

4. Komisija apspriež situāciju ar attiecīgo dalībvalsti un Komitejā, cik ātri vien iespējams.

5. Ņemot vērā jebkādu piešķirtu izņēmumu, kā to paredz 1. punkts, drīkst tikt veikti pasākumi, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos saskaņā ar 67. panta 3. punktā minēto procedūru.

42. pants Kontaktsaimniecībās veicamie pasākumi

1. Balstoties uz epidemioloģisko izmeklēšanu, kompetentā iestāde pieņem lēmumu, vai saimniecība uzskatāma par kontaktsaimniecību.

Kompetentā iestāde nodrošina, ka attiecībā uz kontaktsaimniecībām tiek piemēroti 7. panta 2. punktā minētie pasākumi, līdz ZPPG klātbūtne tiek izslēgta saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

2. Balstoties uz epidemioloģisko izmeklēšanu, kompetentā iestāde kontaktsaimniecībām piemēro 39. pantā minētos pasākumus un, jo īpaši, ja kontaktsaimniecība atrodas rajonā ar augstu mājputnu blīvumu.

Galvenie kritēriji, kas jāapsver, kontaktsaimniecībām piemērojot 39. pantā minētos pasākumus, ir noteikti IV pielikumā.

3. Kompetentā iestāde nodrošina, ka no mājputniem nonāvēšanas laikā tiek paņemti paraugi, lai apstiprinātu vai izslēgtu ZPPG vīrusa klātbūtni šajās saimniecībās saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

3. IEDAļA IEROBEžOJUMU ZONU NOTEIKšANA

43. pants Ierobežojumu zonu izveidošana ZPPG uzliesmojumu gadījumos

Nekavējoties pēc ZPPG uzliesmojuma kompetentā iestāde izveido ierobežojuma zonu vismaz trīs kilometru rādiusā ap saimniecību.

44. pants Ierobežojumu zonā veicamie pasākumi

1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka ierobežojumu zonā tiek veikti šādi pasākumi:

a) visu putnu turēšanas vietu skaitīšana tiek veikta, cik ātri vien iespējams;

b) putnu saimniecībās un vismaz viena kilometra rādiusā ap saimniecību tiek veiktas laboratorijas pārbaudes saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu;

c) jebkādai mājputnu un citu putnu, dēšanai gatavu putnu, dienu vecu cāļu un perējamu un galda olu pārvietošanai ierobežojumu zonā ir nepieciešama atļauja un citi kontroles pasākumi, kurus kompetentā iestāde uzskata par piemērotiem; šis ierobežojums neattiecas uz tranzītu caur ierobežojumu zonu pa ceļu vai dzelzceļu bez izkraušanas vai apstāšanās;

d) mājputnu un citu putnu, dēšanai gatavu mājputnu, dienu vecu cāļu un perējamu un pārtikas olu pārvietošana no ierobežojumu zonas ir aizliegta pirmās 15 dienas pēc zonas izveidošanas, ja vien kompetentā iestāde neatļauj tieši transportēt:

i) kaušanai paredzētos putnus uz kautuvi tai pašā dalībvalstī;

ii) dēšanai gatavus mājputnus oficiālā uzraudzībā uz tādu saimniecību tai pašā dalībvalstī, kur nav citu mājputnu; šai saimniecībai piemēro oficiālu uzraudzību pēc dēšanai gatavo putnu ievešanas;

iii) dienu vecus cāļus:

- uz tādu saimniecību vai novietni šai saimniecībā tai pašā dalībvalstī, kur nav citu mājputnu ar noteikumu, ka tiek veikti bioloģiskās drošības pasākumi un saimniecībai tiek piemērota oficiāla uzraudzība pēc transporta veikšanas; vai

- ja tie izšķīlušies no perējamām olām, kas nākušas no mājputnu saimniecībām, kas atrodas ārpus ierobežojumu zonas, uz jebkuru citu saimniecību ar noteikumu, ka šī audzētava ar tās loģistiku un bioloģiskajai drošībai atbilstošiem darba apstākļiem var nodrošināt, ka tiek izslēgts jebkāds kontakts ar perējamām olām vai dienu veciem cāļiem, kas nākuši no ierobežojumu zonas un tādējādi ir ar citu veselības statusu;

iv) perējamas olas uz norādītu audzētavu; olas un to iepakojumu dezinficē pirms nosūtīšanas un nodrošina iespēju vēlāk noteikt to izcelsmes vietu;

v) pārtikas olas uz iepakošanas centru ar noteikumu, ka tās tiek iepakotas vienreizējās lietošanas iepakojumā, ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām;

e) liemeņus iznīcina;

f) jebkura persona, kas ierodas vai atstāj saimniecības ierobežojumu zonā, ievēro pienācīgus bioloģiskās drošības pasākumus, kuru mērķis ir novērst putnu gripas izplatīšanos;

g) transporta līdzekļi un iekārtas, kas izmantotas, lai transportētu dzīvus mājputnus vai citus putnus, liemeņus, barību, mēslus, vircu un pakaišus un jebkādus citus materiālus vai vielas, kas varētu būt inficētas, tiek pēc iespējas ātri notīrīti un dezinficēti saskaņā ar 49. pantu;

h) nekādi mājputni, citi putni vai mājdzīvnieku sugu zīdītāji nedrīkst tikt ievesti vai atstāt saimniecību, kur putni tiek turēti, bez kompetentās iestādes atļaujas; šis ierobežojums neattiecas uz zīdītāju sugu mājdzīvniekiem, kuriem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas šajās saimniecībās un gadījumā, ja var tikt izslēgts jebkāds to kontakts ar mājputniem vai citiem putniem;

i) par jebkādu saslimstības vai mirstības palielināšanos vai nozīmīgu ražošanas rādītāju kritumu saimniecībās nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei, kas veic nepieciešamo izmeklēšanu saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu;

j) izmantoto pakaišu vai mēslu aizvākšana vai izplatīšana ir aizliegta bez kompetentās iestādes atļaujas; mēslu pārvadāšanu var atļaut no saimniecības novērošanas zonā, ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus, uz norādītu rūpnīcu apstrādei vai pagaidu uzglabāšanai, lai vēlāk veiktu apstrādi iespējamo putnu gripas vīrusu iznīcināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 vai konkrētajiem noteikumiem, kas minēti 64. panta 1. punktā;

k) gadatirgi, tirgi, izstādes vai citas pulcēšanās ar mājputnu vai citu putnu piedalīšanos ir aizliegtas, ja vien nav dota kompetentās iestādes atļauja;

l) mājputni vai citi putni netiek izlaisti brīvībā medījumu resursu papildināšanai.

2. Kompetentā iestāde drīkst, balstoties uz riska novērtējumu, ieviest tālākus pasākumus papildus pasākumiem, kurus paredz šī iedaļa, un par to jāinformē Komisija.

3. Ņemot vērā 2. punktā minētos pasākumus, tālāki pasākumi var tikt pieņemti, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos saskaņā ar procedūru, kuru paredz 65. panta 3. punkts.

45. pants Pasākumu ilgums

Šajā iedaļā paredzētie pasākumi ir spēkā vai nu:

a) vismaz 21 dienu pēc datuma, kad tiek pabeigta inficētās saimniecības sākotnējā tīrīšana saskaņā ar 49. pantu, un līdz dienai, kad kompetentās iestādes, balstoties uz izmeklēšanu un laboratorijas pārbaudēm, kas veiktas ierobežojumu zonā saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu un riska novērtējumu, uzskata, ka ZPPG izplatīšanās risks ir niecīgs; vai

b) vismaz 42 dienas pēc uzliesmojuma apstiprināšanas datuma un līdz dienai, kad kompetentās iestādes, balstoties uz izmeklēšanu un laboratorijas pārbaudēm, kas veiktas ierobežojumu zonā saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu un riska novērtējumu, uzskata, ka ZPPG izplatīšanās risks ir niecīgs.

46. pants Izņēmumi

1. Gadījumā, ja audzētavā konstatēta ZPPG klātbūtne, kompetentā iestāde drīkst, balstoties uz riska novērtējumu, atteikties no dažiem vai visiem pasākumiem, kurus paredz 43. un 44. pants.

2. Kompetentā iestāde drīkst piešķirt izņēmumus no pasākumiem, kurus paredz 43. pants un 44. panta apakšpunkti c), d), h) un i) ZPPG uzliesmojuma gadījumos nekomerciālā saimniecībā/dekoratīvo putnu turēšanas vietā, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo putnu veikalā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi putni tiek turēti zinātniskos nolūkos vai nolūkos, kas saistīti ar apdraudētu sugu saglabāšanu vai oficiāli reģistrētām retu sugu mājputnu vai citu putnu sugām, ar nosacījumu, ka šie izņēmumi neapdraud slimības kontroli un Kopienas pamata intereses.

3. Dalībvalstis, kas piešķir 1. un 2. punktā minētos izņēmumus, nekavējoties par to informē Komisiju.

4. Komisija apspriež situāciju ar attiecīgo dalībvalsti un Komitejā, cik ātri vien iespējams.

5. Ņemot vērā jebkādus piešķirtos izņēmumus, kā to paredz 1. un 2. punkts, pasākumus putnu gripas izplatības novēršanai var pieņemt saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

VI NODAĻA

PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DZĪVNIEKIEM, KAS NAV MĀJPUTNI UN CITI PUTNI

47. pants Veselības aizsardzības pasākumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad uzliesmo vai tiek apstiprināts putnu izcelsmes gripas vīruss mājputniem vai citiem putniem vai zīdītājiem, kas var apdraudēt sabiedrības veselību, kompetentā iestāde kontaktējas ar attiecīgo valsts veselības aizsardzības iestādi, cik ātri vien iespējams, lai pieņemtu lēmumu par savlaicīgu piemērotu piesardzības pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir novērst putnkopības darbinieku un riska grupu personu inficēšanos ar gripu.

2. Gadījumos, kad konstatēts risks cilvēku veselībai, kā minēts 1. punktā, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

3. Situāciju apspriež Komitejas ietvaros, cik ātri vien iespējams.

4. Papildu dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumi, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos no mājputniem, citiem putniem vai zīdītājiem uz cilvēkiem, drīkst tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, kas minēta 65. panta 3. punktā.

48. pants Laboratorijas pārbaudes un citi pasākumi attiecībā uz cūkām un citiem dzīvniekiem

1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka uzliesmojuma gadījumā tiek veiktas laboratorijas pārbaudes cūkām, kas atrodas saimniecībā, lai apstiprinātu vai izslēgtu putnu gripas klātbūtni.

Neviena cūka nedrīkst tikt pārvietota no saimniecības līdz kļūst zināmi pārbaužu rezultāti.

2. Gadījumā, ja 1. punktā minētās laboratorijas pārbaudes apstiprina pozitīvu atradi putnu gripas vīrusiem cūkās, kompetentā iestāde drīkst atļaut šo cūku transportēšanu uz citām cūku turēšanas vietām vai norādītām kautuvēm ar noteikumu, ka sekojošās pārbaudes ir parādījušas, ka putnu gripas izplatīšanas risks ir niecīgs.

3. Kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja 1. punktā paredzētās laboratorijas pārbaudes apstiprina nopietnus draudus veselībai, cūkas tiek nogalinātas, cik ātri vien iespējams, oficiālā uzraudzībā un tādā veidā, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos, jo īpaši, transportējot un saskaņā ar Direktīvu 93/119/EEK.

4. Uzliesmojuma vai pozitīvas putnu gripas atrades gadījumā cūkām kādā saimniecībā un balstoties uz riska novērtējumu, kompetentā iestāde drīkst piemērot pasākumus, kurus paredz 1., 2. un 3. punkts, attiecībā uz citiem dzīvniekiem, kas atrodas saimniecībā, un paplašināt šo pasākumu darbību uz kontaktsaimniecībām.

5. Dalībvalstis Komitejas ietvaros informē Komisiju par pārbaužu rezultātiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 1. līdz 4. punktu.

6. Papildu pasākumi, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos starp cūkām un citiem dzīvniekiem, drīkst tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, kuru paredz 65. panta 3. punkts.

7. Noteikumi šā panta piemērošanai drīkst tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, kuru paredz 65. panta 2. punkts.

VII NODAĻA

TĪRĪŠANA, DEZINFEKCIJA UN ATKALAPDZĪVINĀŠANA

49. pants Tīrīšana, dezinfekcija un apstrāde

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) to vietu, transporta līdzekļu un jebkādu materiālu vai vielu, kas inficētas vai iespējami inficētas ar putnu gripas vīrusiem, tīrīšana, dezinfekcija un apstrāde tiek veikta oficiālā uzraudzībā saskaņā ar:

i) oficiālā veterināra instrukcijām; un

ii) principiem un procedūrām tīrīšanai, dezinfekcijai un apstrādei, kuras paredz VI pielikums.

b) izmantotos dezinfekcijas līdzekļus un to koncentrāciju apstiprina kompetentā iestāde.

50. pants Saimniecību atkalapdzīvināšana

1. Dalībvalstis nodrošina šā panta 2. līdz 6. punkta ievērošanu pēc to pasākumu piemērošanas, kurus paredz 11. līdz 39. pants.

2. Mājputnu atkalapdzīvināšana komerciālā mājputnu turēšanas vietā nedrīkst notikt 21 dienu ilga perioda laikā pēc datuma, kad pabeigta pēdējā tīrīšana un dezinfekcija, kā to paredz 49. pants.

3. Šādi pasākumi veicami 21 dienu ilga perioda laikā pēc datuma, kad notikusi komerciālas putnu turēšanas vietas atkalapdzīvināšana:

a) oficiālais veterinārs mājputniem veic iknedēļas klīnisko pārbaudi;

b) tiek veiktas laboratorijas pārbaudes saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu;

c) mājputni, kas nobeidzas atkalapdzīvināšanas periodā, tiek pārbaudīti saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu;

d) jebkura persona, kas ierodas vai atstāj komerciālo mājputnu turēšanas vietu, ievēro pienācīgus bioloģiskās drošības pasākumus, kuru mērķis ir novērst putnu gripas izplatīšanos;

e) atkalapdzīvināšanas perioda laikā neviens mājputns neatstāj komerciālo mājputnu turēšanas vietu bez kompetentās iestādes atļaujas;

f) īpašnieks veido ražošanas datu uzskaiti, kas regulāri atjaunojama;

g) par jebkurām ievērojamām izmaiņām ražošanas rādītājos, kā to paredz f) apakšpunkts, un citām novirzēm no normas nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei.

4. Atkalapdzīvināšana mājputnu vai citu putnu nekomerciālā turēšanas vietā/dekoratīvo putnu turēšanas vietā, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo putnu veikalā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi putni tiek turēti zinātniskos nolūkos vai nolūkos, kas saistīti ar apdraudētu sugu saglabāšanu vai oficiāli reģistrētām retu sugu mājputnu vai citu putnu sugām notiek saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām.

5. Mājputnu atkalapdzīvināšana kontaktsaimniecībās notiek saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām.

6. Balstoties uz riska novērtējumu, kompetentā iestāde drīkst noteikt, ka 3. punktā paredzētās procedūras tiek piemērotas saimniecībām, kas nav komerciālas mājputnu turēšanas vietas.

VIII NODAĻA

DIAGNOSTISKĀS PROCEDŪRAS, DIAGNOSTIKAS ROKASGRĀMATA UN UZZIŅU LABORATORIJAS

51. pants Diagnostiskās procedūras un diagnostikas rokasgrāmata

1. Dalībvalstis nodrošina, ka diagnostiskās procedūras, paraugu ņemšana un laboratorijas pārbaudes, lai noteiktu putnu gripas klātbūtni, tiek veiktas saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, lai nodrošinātu vienādas procedūras putnu gripas diagnostikai.

Šī rokasgrāmata tiek pieņemta saskaņā ar 65. panta 2. punktā paredzēto procedūru sešus mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma. Jebkāds vēlāks rokasgrāmatas grozījums tiek pieņemts saskaņā ar to pašu procedūru.

2. Diagnostikas rokasgrāmata, kuru paredz 1. punkts, nosaka šādas minimālās prasības:

a) minimālās bioloģiskās drošības prasības un kvalitātes standarti:

i) kas jāievēro apstiprinātām laboratorijām, kas veic pārbaudes putnu gripas diagnosticēšanai; un

ii) paraugu transportēšanai;

b) kritēriji un procedūras, kas jāievēro, veicot klīnisko un pēcnāves izmeklēšanu, lai apstiprinātu vai izslēgtu putnu gripas klātbūtni;

c) kritēriji un procedūras, kas jāievēro, iegūstot paraugus no mājputniem un citiem putniem laboratorijas pārbaudēm, lai apstiprinātu vai izslēgtu putnu gripas klātbūtni; tostarp paraugu ņemšanas metodes seroloģiskai vai viroloģiskai skrīningošanai, kas tiek veikta saskaņā ar šo direktīvu;

d) laboratorijas pārbaudes, kas tiek izmantotas putnu gripas diagnosticēšanai, tostarp:

i) diferencētas diagnozes testus;

ii) pārbaudes, lai atšķirtu APPG un ZPPG vīrusus;

iii) piemērotas pārbaudes, lai noteiktu atšķirības starp vakcinētiem putniem un tiem, kas inficēti ar putnu gripas pamata vīrusu;

iv) kritērijus laboratorijas pārbaužu rezultātu novērtēšanai;

e) laboratorijas tehnikas izolēto putnu gripas vīrusu tipu noteikšanai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka putnu gripas vīrusi, to genomi un antigēni un vakcīnas pētniecības, diagnostikas vai vakcīnu ražošanas nolūkos tiek izmantoti tikai vietās, iestādēs vai laboratorijās, kuras apstiprinājusi kompetentā iestāde un kur tiek garantēta atbilstība bioloģiskās drošības prasībām.

Apstiprināto vietu, iestāžu vai laboratoriju saraksts jānosūta Komisijai līdz 2006. gada 1. jūlijam un regulāri jāatjauno.

52. pants Uzziņu laboratorijas

1. Laboratorija, kas minēta VII pielikumā, ir Kopienas uzziņu laboratorija attiecībā uz putnu gripu (‘Kopienas uzziņu laboratorija’).

Neietekmējot Lēmumu 90/424/EEK, Kopienas uzziņu laboratorija īsteno minētā pielikuma 2. daļā uzskaitītās funkcijas un pienākumus.

2. Laboratorijas, kas uzskaitītas VIII pielikuma 1. daļā, ir valstu uzziņu laboratorijas attiecībā uz putnu gripu (‘valsts uzziņu laboratorijas’).

Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par jebkādām izmaiņām, kas attiecas uz to valsts uzziņu laboratorijām, kas uzskaitītas minētā pielikuma 1. daļā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts uzziņu laboratorijas:

a) veic funkcijas un pienākumus, kas minēti VIII pielikuma 2. daļā;

b) atbild par diagnostikas standartu un metožu koordinēšanu katrā dalībvalstī saskaņā ar VIII pielikumu un sadarbojoties ar Kopienas uzziņu laboratoriju.

IX NODAĻA

VAKCINĀCIJA

1. IEDAļA VISPāRēJS VAKCINāCIJAS AIZLIEGUMS

53. pants Putnu gripas vakcīnu ražošana, pārdošana un izmantošana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) vakcinācija pret putnu gripu to teritorijās ir aizliegta, izņemot kārtību, kuru paredz 2. un 3. iedaļa;

b) darbs ar putnu gripas vakcīnām, to ražošana, uzglabāšana, piegāde, izplatīšana un pārdošana to teritorijās tiek veikta oficiālā uzraudzībā;

c) tiek lietotas tikai vakcīnas, kas atļautas saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK un Regulu Nr. 726/2004.

2. Noteikumus attiecībā uz putnu gripas vakcīnu krājumu piegādi un uzglabāšanu Kopienā drīkst pieņemt saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. IEDAļA āRKāRTAS VAKCINāCIJA

54. pants Mājputnu vai citu putnu ārkārtas vakcinācija

1. Dalībvalstis drīkst ieviest ārkārtas mājputnu vai citu putnu vakcināciju saskaņā ar šo iedaļu, ja noticis uzliesmojums un pastāv risks, ka putnu gripa var izplatīties.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts plāno ārkārtas vakcināciju, kā to paredz 1. punkts, tā iesniedz ārkārtas vakcinācijas plānu Komisijas apstiprināšanai.

Plānam jāatbilst DIVA stratēģijai un jāietver vismaz šāda informācija:

a) saslimstības situācija, kas pamudinājusi iesniegt pieteikumu ārkārtas vakcinācijai;

b) ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiks veikta ārkārtas vakcinācija, un saimniecību skaits šajā teritorijā;

c) mājputnu vai citu putnu sugas un kategorijas vai, ja nepieciešams, mājputnu vai citu putnu nodalījums, kas tiks vakcinēts;

d) aptuvenais vakcinējamo mājputnu vai citu putnu skaits;

e) vakcīnas raksturojuma kopsavilkums;

f) paredzamais ārkārtas vakcinācijas kampaņas ilgums;

g) pasākumi mājputnu vai citu putnu un to produktu pārvietošanai saskaņā ar vispārējām prasībām, kā to paredz IX pielikums, izņemot gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts sniedz pamatojumu pasākumiem, kas atšķiras no vispārējām prasībām;

h) kritēriji lēmumu pieņemšanai, ja ārkārtas vakcinācija tiks veikta kontaktsaimniecībās;

i) vakcinēto mājputnu un citu putnu uzskaite un reģistrācija;

j) klīniskās un laboratorijas pārbaudes, kas tiks veiktas saimniecībās, kur notiks ārkārtas vakcinācija, un citās saimniecībās, kas atrodas ārkārtas vakcinācijas rajonā, lai novērotu epidemioloģisko situāciju, ārkārtas vakcinācijas kampaņas efektivitāti un vakcinētu mājputnu un citu putnu kustības kontroli.

3. Drīkst tikt pieņemti detalizēti noteikumi ārkārtas vakcinācijai saskaņā ar procedūru, kas minēta 65. panta 2. punktā.

55. pants Ārkārtas vakcinācijas plānu apstiprināšana

1. Komisija nekavējoties kopā ar attiecīgo dalībvalsti pārbauda ārkārtas vakcinācijas plānu, kā to paredz 54. panta 2. punkts, un apspriež šo situāciju Komitejā, cik ātri vien iespējams.

2. Ārkārtas vakcinācijas plānu apstiprina saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

Ārkārtas vakcinācijas plāna apstiprināšana drīkst ietvert pasākumus, kas ierobežo mājputnu un citu putnu un to produktu kustību. Šie pasākumi drīkst ietvert ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem mājputnu nodalījumiem un citu putnu nodalījumiem un ierobežojumu zonu noteikšanu.

56. pants Izņēmumi

1. Atkāpjoties no 54. panta prasībām, dalībvalstis drīkst veikt ārkārtas vakcināciju ap uzliesmojuma rajonu pirms ārkārtas vakcinācijas plāna pieņemšanas, ņemot vērā šādus nosacījumus:

a) par ārkārtas vakcinācijas plānu un lēmumu veikt ārkārtas vakcināciju tiek ziņots Komisijai pirms ārkārtas vakcinācijas uzsākšanas;

b) attiecīgā dalībvalsts piemēro vispārējās prasības mājputnu un mājputnu produktu kustībai, kā to paredz IX pielikums;

c) lēmums veikt ārkārtas vakcināciju neapdraud slimības kontroli un Kopienas pamata intereses.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts iesniedz pieteikumu 1. punktā minētā izņēmuma īstenošanai, saslimstības situācija un ārkārtas vakcinācijas plāns jāizskata Komitejā, cik ātri vien iespējams.

3. Papildus pasākumi drīkst tikt pieņemti saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

3. IEDAļA DROšīBAS VAKCINāCIJA

57. pants Mājputnu un citu putnu drošības vakcinācija

1. Dalībvalstis drīkst ieviest mājputnu vai citu putnu drošības vakcināciju saskaņā ar šo iedaļu, ja tās uzskata, ka noteikti to teritorijas rajoni, noteiktas putnkopības nozares iezīmes vai noteiktas mājputnu vai citu putnu kategorijas ir pakļautas īpaši augstam riskam attiecībā uz inficēšanos un putnu gripas izplatību.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts vēlas veikt drošības vakcināciju, kā to paredz 1. punkts, tā Komisijā apstiprināšanai iesniedz drošības vakcinācijas plānu.

Plānam jāatbilst DIVA stratēģijai un jāietver vismaz šāda informācija:

a) skaidrs drošības vakcinācijas iemeslu apraksts, tostarp slimības vēsture;

b) ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiks veikta drošības vakcinācija, un saimniecību skaits šajā rajonā;

c) mājputnu vai citu putnu sugas un kategorijas vai, ja nepieciešams, mājputnu vai citu putnu nodalījums, kas tiks vakcinēts;

d) aptuvenais vakcinējamo mājputnu vai citu putnu skaits;

e) vakcīnas īpašību kopsavilkums;

f) drošības vakcinēšanas kampaņas paredzamais ilgums;

g) specifiskie nosacījumi vakcinētu mājputnu un citu putnu pārvietošanai, neietekmējot pasākumus, kurus paredz IV nodaļas 4., 5. un 6. iedaļa V nodaļas 3. iedaļa;

h) vakcinēto mājputnu un citu putnu uzskaite un reģistrācija;

i) laboratorijas pārbaudes, kas tiks veiktas saimniecības, kur notiks drošības vakcinācija, un šādas pārbaudes citās saimniecībās vakcinācijas rajonā, lai novērotu epidemioloģisko situāciju, drošības vakcinācijas kampaņas efektivitāti un vakcinēto mājputnu un citu putnu pārvietošanas kontroli.

3. Detalizēti noteikumi drošības vakcinācijai drīkst tikt pieņemti saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.

58. pants Drošības vakcinācijas plāna apstiprināšana

1. Komisija nekavējoties kopā ar attiecīgo dalībvalsti pārbauda drošības vakcinācijas plānu, kuru paredz 57. panta 2. punkts un apspriež situāciju Komitejā, cik ātri vien iespējams.

2. Drošības vakcinācijas plānu apstiprina saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

Drošības vakcinācijas plāna apstiprināšana drīkst ietvert pasākumus, kas ierobežo mājputnu vai citu putnu un to produktu pārvietošanu. Šie pasākumi drīkst ietvert ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem mājputnu nodalījumiem un citu putnu nodalījumiem un ierobežojumu zonu izveidošanu.

4. IEDAļA VAKCīNU BANKAS

59. pants Kopienas vakcīnu banka

1. Kopienas vakcīnu banka drīkst tikt izveidota saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Dalībvalstīm Kopienas vakcīnu banka ir pieejama pēc lūguma iesniegšanas Komisijai.

3. Ja tas ir Kopienas interesēs, Kopiena drīkst piegādāt vakcīnas trešajām valstīm.

Neietekmējot līgumus, kas noslēgti starp Kopienu un trešajām valstīm, trešo valstu pieeja Kopienas vakcīnu bankai atļaujama saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru, ņemot vērā detalizētu vienošanos starp Komisiju un attiecīgo trešo valsti par finansiālu un tehnisku sadarbību, kuru pieņem saskaņā ar minēto procedūru.

60. pants Valstu vakcīnu bankas

1. Dalībvalstis drīkst 63. pantā minētā ārkārtas situācijas risināšanas plāna ietvaros izveidot vai uzturēt valsts vakcīnu banku, lai uzglabātu putnu gripas vakcīnas rezerves, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 5. līdz 15. pantu un izmantojamas ārkārtas vai drošības vakcinācijai.

2. Dalībvalstis, kas uztur valsts vakcīnu banku, informē Komisiju par uzglabāto vakcīnu daudzumu un veidu.

X NODAĻA

KOPIENAS KONTROLE, SODI UN ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI

61. pants Kopienas kontrole

Komisijas eksperti drīkst veikt pārbaudes uz vietas sadarbībā ar kompetento iestādi tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/139/EK[19] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 45. pantu[20].

62. pants Soda mēri

Dalībvalstis pieņem noteikumus par soda mēriem, kas piemērojami gadījumā, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie valsts noteikumi, un veic visus nepieciešamos pasākumus to īstenošanai. Paredzētajiem soda mēriem jābūt efektīviem, proporcionāliem un jāattur no atkārtota pārkāpuma. Dalībvalstīm jāinformē Komisija par šiem noteikumiem, vēlākais, līdz 2006. gada 31. decembrim un bez kavēšanās jādara zināmi jebkādi vēlāki grozījumi, kas tos ietekmē.

63. pants Ārkārtas situāciju plāni

1. Dalībvalstis sastāda plānu ārkārtas situāciju risināšanai saskaņā ar X pielikumu, kas konkretizē pasākumus, kas veicami valstī slimības uzliesmojuma gadījumā, un iesniedz šo plānu apstiprināšanai Komisijā.

2. Ārkārtas situācijas plānam jādod pieeja kompleksiem, iekārtām, personālam un visiem citiem atbilstošiem materiāliem, kas nepieciešams, lai ātri un efektīvi novērstu uzliesmojumu. Tiem jāietver precīzas norādes par komerciālo putnu turēšanas vietu skaitu, atrašanās vietu un putnu skaitu un vakcinēšanas prasības, kuras, kā uzskata katra attiecīgā dalībvalsts, tai nepieciešamas ārkārtas vakcinēšanas gadījumā.

3. Komisija pārbauda ārkārtas situāciju plānus, lai noteiktu, vai tie ļauj sasniegt vēlamo mērķi, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij jebkādus nepieciešamos grozījumus, jo īpaši, lai nodrošinātu to savietojamību ar pārējo dalībvalstu plāniem.

Ārkārtas situāciju plānus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru. Jebkādus vēlākus šā plāna grozījumus izdara saskaņā ar to pašu procedūru.

4. Dalībvalsts atjauno ārkārtas situāciju plānu vismaz reizi piecos gados un iesniedz to apstiprināšanai Komisijā saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Papildus 1. līdz 4. punktā paredzētajiem pasākumiem saskaņā ar 65. panta 2. punktā paredzēto procedūru drīkst tikt pieņemti tālāki noteikumi, lai nodrošināt ātru un efektīvu putnu gripas likvidēšanu, tostarp noteikumi par slimības kontroles centriem, ekspertu grupām un trauksmes mācībām reālā laika režīmā.

XI NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN KOMITEJAS PROCEDŪRA

64. pants Īstenošanas pilnvaras

1. Detalizēti noteikumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, tiek pieņemti saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru un, jo īpaši, konkrēti noteikumi attiecībā uz:

a) liemeņu likvidēšanu un

b) inficētas vai iespējami inficētas barības, pakaišu, izmantoto pakaišu, mēslu un vircas pārvietošanu un apstrādi.

2. Lēmumi par jebkādiem grozījumiem pielikumos, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas progresu, pieņemami saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Detalizēti noteikumi, kas nepieciešami sakarā ar epidemioloģisko situāciju, lai papildinātu minimālos kontroles pasākumus, ko paredz šī direktīva, pieņemami saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

4. Neierobežojot drošības pasākumus, kurus paredz Padomes Direktīvas 89/662/EEK[21] 9. pants vai Padomes Direktīvas 90/425/EEK[22] 10. pants, pagaidu ārkārtas pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar nopietniem draudiem veselībai, ko rada putnu izcelsmes gripas vīrusi, kas atšķiras no 2. panta 1. punktā minētajiem, pieņem saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.

65. pants Komitejas procedūra

1. Komiteja palīdz Komisijai.

2. Gadījumā, ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemērojams Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pants.

Periods, kas minēts Lēmuma 1999/468/EK 5. un 6. pantā, ir trīs mēneši.

3. Gadījumā, ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemērojams Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pants.

Šā lēmuma 5. panta 6. punktā minētais periods ir noteikts 15 dienu apmērā.

4. Komiteja pieņem tās procedūras noteikumus.

XII NODAĻA

PĀREJAS UN GALA NOTEIKUMI

66. pants Atcelšana

Direktīva 92/40/EEK tiek atcelta no 2006. gada 31. decembra. Atsauces uz Direktīvu 92/40/EEK saprotamas kā atsauces uz šo direktīvu un lasāmas saskaņā ar XI pielikumā sniegto korelāciju tabulu.

67. pants Pārejas noteikumi

1. Ārkārtas situāciju plāni putnu gripas kontrolei, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 92/40/EEK 17. panta 4. punktu, un ir spēkā 2006. gada 31. decembrī, paliek spēkā šīs direktīvas nolūkos.

Tomēr pirms 2006. gada 31. decembra dalībvalstis iesniedz Komisijai grozījumus ārkārtas situāciju plānos, lai tos saskaņotu ar šo direktīvu.

Grozītos plānus apstiprina saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Līdz šīs direktīvas piemērošanai tālāki pārejas noteikumi putnu gripas kontrolei drīkst tikt pieņemti saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru .

68. pants Pārstatījums

1. Dalībvalstis pieņem un, vēlākais, līdz 2006. gada 31. decembrim publicē tiesību aktus, noteikumus un administratīvos noteikumus, kas nepieciešami, lai ievērotu šo direktīvu. Tās sekojoši iesniedz Komisijai šo noteikumu tekstu un korelāciju tabulu starp šiem noteikumiem un šo direktīvu.

Tās piemēro šos noteikumus, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos jāietver atsauce uz šo direktīvu vai jāpievieno šāda atsauce to oficiālas publikācijas gadījumā. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarīt šo atsauci.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai galveno valsts tiesību aktu tekstu, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

69. pants Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

70. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

I PIELIKUMS (minēts 4. panta 1. punktā)

PRASĪBAS GADA NOVĒROŠANAS PROGRAMMĀM ATTIECĪBĀ UZ PUTNU GRIPU MĀJPUTNIEM UN CITIEM PUTNIEM

A. VISPĀRĒJAS PRASĪBAS MĀJPUTNU APSEKOŠANAI

1. Paraugus ņem ziemas periodā, jo daudzās dalībvalstīs plaša mājputnu, jo īpaši tītaru un zosu, kaušana notiek decembrī un janvārī.

2. Paraugus pārbauda dalībvalstu valsts uzziņu laboratorijās putnu gripas kontrolei vai citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes un kas ir valsts uzziņu laboratorijas pārraudzībā.

3. Visus rezultātus, gan seroloģiskus, gan viroloģiskus, nosūta Kopienas uzziņu laboratorijai salīdzināšanai. Kopienas uzziņu laboratorija nodrošina tehnisko atbalstu un uzglabā paplašinātu diagnostisko reaģentu krājumu.

4. Visi izolētie putnu gripas vīrusi tiek iesniegti Kopienas uzziņu laboratorijai. Vīrusi, kas pieder apakštipiem H5 un H7, tiek pakļauti raksturošanas testiem saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

5. Visas pozitīvās atrades retrospektīvi pārbauda turēšanas vietā, un par pārbaudes secinājumiem ziņo Komisijai un Kopienas uzziņu laboratorijai.

6. Uz Kopienas uzziņu laboratoriju nosūtāmais materiāls tiek sūtīts kopā ar specifiskiem protokoliem.

7. Apsekošanas datu savākšana tiek veikta saskaņā ar tabulām, ko nodrošina Kopienas uzziņu laboratorija. Šajās tabulās jābūt norādītām laboratorijas pārbaužu metodēm.

8. Asins paraugi seroloģiskām analīzēm tiek savākti no visu sugu putniem, vismaz 5 līdz 10 no katras sugas, izņemot pīles un zosis, katrā saimniecībā un no dažādām novietnēm, ja turēšanas vietā ir vairāk nekā viena novietne.

9. Paraugu ņemšana notiek visā dalībvalstī, lai paraugus varētu uzskatīt par tādiem, kas raksturo situāciju dalībvalstī, ņemot vērā:

a) apsekojamo turēšanas vietu skaitu; šis skaits tiek noteikts tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas turēšanas vietas identifikāciju, ja inficēto turēšanas vietu pārsvars ir vismaz 5%, ar 95% ticamības intervālu saskaņā ar 1. un 2. tabulu un

b) no katras saimniecības apsekoto putnu skaitu, ko nosaka tā, lai nodrošinātu 95% iespējamību, ka tiek identificēts vismaz viens putns ar pozitīvu atradi, ja seropozitīvu putnu pārsvars ir ( 30%.

10. Apsekošanas modelim arī jāņem vērā:

a) ražošanas veidi un tiem raksturīgais risks, tāds kā brīva izplatības zona, turēšana ārpus telpām, dažāds vecums, virszemes ūdens izmantošana, relatīvi lielāks dzīves ilgums un vairāk nekā vienas sugas klātbūtne turēšanas vietā;

b) apsekojamo tītaru turēšanas vietu skaits, ko nosaka, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas saimniecības identifikāciju, ja inficēto turēšanas vietu pārsvars ir vismaz 5%, ar 95% ticamības intervālu;

c) ja dalībvalstī atrodas turēšanas vietas, kurās atrodas strausi un paipalas, tie iekļaujami gada novērošanas programmā;

d) laika periods; nepieciešamības gadījumā paraugu ņemšanu pieskaņo noteiktiem periodiem, kuros citu mājputnu ievešana varētu radīt lielāku risku slimības ievazāšanai;

e) dalībvalstis veic apsekošanu attiecībā uz Ņūkāslas slimību, lai saglabātu savu statusu kā valstīm, kur nav jānotiek vakcinācijai pret Ņūkāslas slimību (Komisijas Lēmums 94/327/EK[23]), un drīkst izmantot paraugus no šķirnes audzētavām, lai pārbaudītu H5/H7 antivielas.

1. tabula: Apsekojamo saimniecību skaits katrai mājputnu kategorijai (izņemot tītaru turēšanas vietas)

Saimniecību skaits katrā mājputnu kategorijā (izņemot tītaru audzēšanas vietas) | Apsekojamo turēšanas vietu skaits |

Līdz 34 | Visas |

35-50 | 35 |

51-80 | 42 |

81-250 | 53 |

<250 | 60 |

2. tabula. Apsekojamo tītaru turēšanas vietu skaits

Tītaru turēšanas vietu skaits | Apsekojamo saimniecību skaits |

Līdz 46 | Visas |

47-60 | 47 |

61-100 | 59 |

101-350 | 80 |

<350 | 90 |

B. SPECIFISKAS PRASĪBAS H5/H7 INFEKCIJAS APAKŠTIPU NOTEIKŠANAI PĪLĒM UN ZOSĪM

1. Priekšroka asins paraugi ņemšanā seroloģiskām analīzēm dodama tiem putniem, kas tiek turēti ārpus telpām laukos.

2. No katras izraudzītās saimniecības seroloģiskām analīzēm ņem 40-50 asins paraugus.

C. SPECIFISKAS PRASĪBAS INFEKCIJAS NOTEIKŠANAI SAVVAĻAS PUTNIEM

Paraugu ņemšanas plānošana un īstenošana

1. Lai nodrošinātu pienācīgu apsekošanas plānošanu un īstenošanu, dalībvalstis nodrošina sadarbību starp veterinārajām iestādēm, savvaļas dabas biologiem, putnu novērošanas un apgredzenošanas organizācijām un medniekiem.

2. Paraugu ņemšana koncentrējas uz savvaļas putniem, kas rudenī un ziemas sākumā migrē uz dienvidiem.

Paraugu ņemšanas procedūra, paraugu uzglabāšana un transportēšana

3. Kloākas uztriepes viroloģiskiem testiem ņem jo īpaši no tām sugām, kurām ir augsta uzņēmība un palielināts kontakts ar mājputniem, piemēram, Malarda pīlēm.

4. Sadalījums starp dažādām sugām, ja iespējams, ir šāds: 70% ūdensputni; 20% piekrastes putni; 10% citi savvaļā dzīvojoši putni.

5. Uztriepes, kas satur fekālijas, vai uzmanīgi savāktas svaigas fekālijas ņem no sagūstītiem, nomedītiem un atrastiem nesen mirušiem savvaļas putniem.

6. No katras sugas ņem līdz pat pieciem paraugiem.

7. Īpašu rūpību pievērš paraugu uzglabāšanai un transportēšanai. Ja netiek garantēta strauja transportēšana uz laboratoriju 48 stundu laikā vidējā temperatūrā 4°C, paraugus uzglabā un pēc tam transportē uz sausa ledus -70° C temperatūrā.

D. LABORATORIJAS PĀRBAUDES

Laboratorijas pārbaudes veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu. Tomēr dalībvalstis, kas vēlas pieņemt atšķirīgas pārbaudes, nodrošina, ka atbilstošie dati tiek iesniegti apstiprināšanai Komisijā un Kopienas uzziņu laboratorijā.

II PIELIKUMS (minēts 5. panta 2. punktā)

PAZIŅOJUMI, KAS DALĪBVALSTĪM JĀSNIEDZ PAR SASLIMSTĪBU, UN TĀLĀKA EPIDEMIOLOĢISKA INFORMĀCIJA

1. Divdesmit četru stundu laikā pēc primāra uzliesmojuma apstiprināšanas vai putnu gripas konstatēšanas kautuvē vai transporta līdzekļi attiecīgā dalībvalsts par to paziņo saskaņā ar procedūru, kuru norāda Direktīvas 82/894/EEK 5. pants, ietverot:

a) paziņošanas datumu;

b) paziņošanas laiku;

c) attiecīgās dalībvalsts nosaukumu;

d) slimības nosaukumu;

e) uzliesmojumu skaitu vai pozitīvās putnu gripas atrades skaitu kautuvē vai transporta līdzeklī;

f) datumu, kurā radās pirmās aizdomas par saslimstību;

g) datumu, kurā tās tika apstiprinātas;

h) apstiprināšanai izmantotās metodes;

i) to, vai slimība konstatēta saimniecībā, kautuvē vai transporta līdzekļi;

j) uzliesmojuma vai putnu gripas pozitīvās atrades kautuvē vai transporta līdzeklī ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

k) veiktos slimības kontroles pasākumus.

2. Pozitīvas putnu gripas atrades gadījumā kautuvēs vai transporta līdzekļos attiecīgajai dalībvalstij papildus 1. punktā norādītajiem datiem jāiesniedz šāda informācija:

a) pret slimību uzņēmīgo mājputnu vai citu putnu skaits kautuvē vai transporta līdzeklī;

b) mirušo katras kategorijas mājputnu vai citu putnu skaits kautuvē vai transporta līdzekļi;

c) konstatētā saslimstība katrai no tām mājputnu vai citu putnu kategorijām, kurās apstiprināta inficēšanās ar putnu gripu;

d) mājputnu vai citu putnu skaits, kas nonāvēti vai nokauti kautuvē vai transporta līdzeklī;

e) iznīcināto mājputnu vai citu putnu skaits;

f) kautuves gadījumā attālums līdz tuvākajai mājputnu vai citu putnu saimniecībai;

g) inficēto putnu vai liemeņu izcelsmes saimniecības vai saimniecību atrašanās.

3. Sekundāro uzliesmojumu gadījumā 1. un 2. punktā norādīto informāciju jāiesniedz laika robežās, kuras nosaka Direktīvas 82/894/EEK 4. panta 1. punkts.

4. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka informācijai, kas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu sniedzama attiecībā uz jebkuru uzliesmojumu vai putnu gripas pozitīvu atradi kautuvē vai transporta līdzeklī, cik ātri vien iespējams seko rakstisks ziņojums Komisijai un citām dalībvalstīm, ietverot vismaz šādu informāciju:

a) datumu, kurā mājputnu vai citi putni, kas atradušies saimniecībā, kautuvē vai transporta līdzeklī, tikuši nonāvēti vai nokauti un to liemeņi iznīcināti;

b) jebkuru informāciju, kas attiecas uz šīs slimības iespējamo izcelsmi vai, ja tā noskaidrota, tās patieso izcelsmi;

c) informāciju par izveidoto kontroles sistēmu, lai pārliecinātos, ka tiek efektīvi īstenoti spēkā esošie pasākumi dzīvnieku pārvietošanās kontrolei;

d) gadījumā, ja putnu gripa tiek konstatēta kautuvē vai transporta līdzeklī, attiecīgā vīrusa ģenētisko tipu;

e) gadījumā, ja mājputni vai citi putni tikuši nonāvēti vai nokauti kontaktsaimniecībās vai saimniecībās, kur atrodas mājputni vai citi putni, kas iespējami inficēti ar putnu gripas vīrusu, informāciju par:

i) nonāvēšanas vai nokaušanas datumu un katras kategorijas mājputnu vai citu putnu skaitu, kas nonāvēti vai nokauti katrā saimniecībā;

ii) epidemioloģisko saikni starp infekcijas avotu un katru kontaktsaimniecību vai citus iemeslus, kas radījuši aizdomas par putnu gripas klātbūtni katrā saimniecībā, par kuru šādas aizdomas pastāv;

iii) ja mājputni vai citi putni kontaktsaimniecībās nav nonāvēti vai nokauti, jāsniedz informācija par iemesliem lēmumam tos nenonāvēt vai nenokaut.

5. Gadījumā, ja putnu gripa tiek konstatēta dzīviem mājputniem vai mājputnu produktiem, kas tiek importēti vai ievesti pār Kopienas robežām, robežinspekcijas punktos vai karantīnas iestādēs vai centros, kas darbojas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par importu, kompetentajai iestādei bez vilcināšanās jāpaziņo Komisijai par šo atklājumu un veiktajiem pasākumiem.

6. Komisijai katru gadu jāziņo par jebkādas saistībā ar putnu gripu veiktas mājputnu vai citu putnu novērošanas rezultātiem. Tomēr Komisija un pārējās dalībvalstis jāinformē 24 stundu laikā gadījumā, ja novērošanā konstatēti nopietni draudi sabiedrības vai dzīvnieku veselībai.

7. Komisijai katru gadu jāziņo par jebkādiem pozitīviem mājputnu vai citu putnu laboratorijas pārbaužu rezultātiem attiecībā uz putnu izcelsmes gripas vīrusiem, kas atšķiras no tiem, kas norādīti 2. panta 1. punktā. Tomēr Komisija un pārējās dalībvalstis jāinformē 24 stundu laikā, ja pārbaudēs konstatēti nopietni draudi dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.

III PIELIKUMS (minēts 7. panta 2. punktā un 11. panta 5. punktā)

ATĻAUJA IZŅEMT PĀRTIKAS OLAS NO SAIMNIECĪBAS SASKAŅĀ AR 7. PANTA 2. PUNKTA f) APAKŠPUNKTU UN 11. PANTA 5. PUNKTU

Kompetentā iestāde drīkst atļaut olu transportēšanu no saimniecības saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 2. punkta f) apakšpunkta un 11. panta 5. punkta nosacījumiem uz apstiprinātu olu produktu ražošanas uzņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 nosacījumiem (‘norādītais uzņēmums’) ar šādiem noteikumiem:

1. lai tiktu atļauta to izvešana no izcelsmes saimniecības, olām:

a) jāatbilst prasībām, kuras nosaka Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma 10. iedaļa;

b) jātiek nosūtītām tieši no iespējami inficētās saimniecības uz norādīto uzņēmumu; katru sūtījumu pirms nosūtīšanas jāapzīmogo oficiālajam veterināram, kas ir atbildīgs par iespējami inficēto saimniecību, un tam jāpaliek aizzīmogotam visā transportēšanas laikā uz norādīto uzņēmumu;

2. par olu izcelsmes saimniecību atbildīgajam oficiālajam veterināram jāinformē norādītā uzņēmuma kompetentā iestāde par nodomu nosūtīt tai olas;

3. par norādīto uzņēmumu atbildīgajai kompetentajai iestādei jānodrošina, ka:

a) 1. punkta b) apakšpunktā minētās olas tiek turētas atsevišķi no citām olām no brīža, kad tās atvestas līdz pārstrādes brīdim;

b) šādu olu čaumalas tiek iznīcinātas;

c) olu iepakojums tiek vai nu iznīcināts, vai notīrīts un dezinficēts tādā veidā, lai iznīcinātu visus putnu gripas vīrusus;

d) 1. punkta b) apakšpunktā minētās olas tiek transportētas iztīrītos un dezinficētos transporta līdzekļos.

IV pielikums(minēts 15. panta 2. punktā un 42. panta 2. punktā)

GALVENIE KRITĒRIJI UN RISKA FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ, PIEŅEMOT LĒMUMU PAR MĀJPUTNU NONĀVĒŠANU KONTAKTSAIMNIECĪBĀS VAI APDRAUDĒTĀS SAIMNIECĪBĀS

Kompetentā iestāde ņem vērā šādus kritērijus, pieņemot lēmumu par mājputnu nonāvēšanu kontaktsaimniecībās vai apdraudētās saimniecībās:

Kritēriji | Lēmums |

Par nonāvēšanu | Pret nonāvēšanu |

Klīniskas pazīmes, kas norāda uz putnu gripu kontaktsaimniecībās | Jā | Nē |

Pārsvarā esošo putnu sugu augsta uzņēmība | Jā | Nē |

Mājputnu vai citu putnu pārvietošana no uzliesmojuma vietas uz kontaktsaimniecību pēc varbūtējā vīrusa parādīšanās laika inficētajā turēšanas vietā | Jā | Nē |

Kontaktsaimniecības atrašanās rajonā ar augstu mājputnu blīvumu | Jā | Nē |

Iespējamā vīrusa izplatīšanās no uzliesmojuma vietas pirms tā iznīcināšanas pasākumu veikšanas | Plaša/nav zināma | Ierobežota |

Kontakta vietas atrašanās 500 metru(1) attālumā no uzliesmojuma vietas | Jā | Nē |

Kontakta vietas tuvums vairāk nekā vienai uzliesmojuma vietai | Jā | Nē |

Mājputnu vai citu putnu skaits uzliesmojuma vietā un/vai kontakta vietā | Augsts | Zems |

(1) Gadījumā, ja mājputnu blīvums ir ļoti augsts, jāapsver lielāks attālums.

V PIELIKUMS (minēts 39. panta 1. punktā)

KRITĒRIJI, KAS JĀŅEM VĒRĀ, PIEŅEMOT LĒMUMU PAR TO, KĀ RĪKOTIES AR OLĀM, UN PAR SAIMNIECĪBĀS TURĒTO PUTNU DEPOPULĀCIJU SAISTĪBĀ AR ZPPG

Pieņemot lēmumu par to, kā rīkoties ar olām, un par saimniecības turēto putnu depopulāciju saskaņā ar 39. panta 1. punktu, kompetentā iestāde ņem vērā vismaz šos kritērijus:

a) konkrētās sugas;

b) vīrusa tipu un tā mutācijas risku;

c) saimniecību blīvumu;

d) kautuvju un iepakošanas centru atrašanās vietas;

e) transporta maršrutu;

f) liecības par izplatīšanos;

g) risku sabiedrības veselībai, ja tāds pastāv;

h) konkrēto produktu tālāko apstrādi;

i) sociāli ekonomisko ietekmi un citas ietekmes.

VI PIELIKUMS (minēts 49. pantā)

PRINCIPI UN PROCEDŪRAS, TĪRĪŠANAI, DEZINFEKCIJAI UN APSTRĀDEI

1. Šādus vispārējus principus un procedūras ievēro tīrīšanai, dezinfekcijai un apstrādei, kuru nosaka 49. pants:

a) tīrīšana un dezinfekcija un, nepieciešamības gadījumā, pasākumi grauzēju un kukaiņu iznīcināšanai jāveic oficiālā uzraudzībā un saskaņā ar oficiālā veterināra sniegtajām instrukcijām;

b) izmantojamie dezinfekcijas līdzekļi un to koncentrācija oficiāli jāapstiprina kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu putnu gripas vīrusa iznīcināšanu;

c) dezinfekcijas līdzekļu efektivitāte pirms lietošanas jāpārbauda, jo noteiktu dezinfekcijas līdzekļu efektivitāti samazina ilgstoša uzglabāšana;

d) dezinfekcijas līdzekļu un dezinfekcijas procedūru izvēle jāveic, ņemot vērā apstrādājamo telpu, transporta līdzekļu un objektu raksturu;

e) apstākļi, kādos tiek lietoti attaukošanas un dezinfekcijas līdzekļi, jānodrošina, lai to efektivitāte netiek samazināta; jo īpaši jāievēro ražotāja norādītie parametri, tādi kā spiediens, minimālā temperatūra un nepieciešamais apstrādes laiks;

f) neskatoties uz to, kāds dezinfekcijas līdzeklis tiek izmantots, jāievēro šādi vispārējie noteikumi:

i) pakaišu un nobiru, kā arī fēču materiāla rūpīga samērcēšana ar dezinfekcijas līdzekli;

ii) mazgāšana un tīrīšana, rūpīgi noberžot un nokasot pamatni, grīdas, uzbrauktuves un sienas pēc tam, kad, ja vien tas iespējams, noņemtas vai nomontētas iekārtas vai instalācijas, kas citādi traucētu tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru efektivitāti;

iii) tālāka dezinfekcijas līdzekļa piemērošana vismaz uz tādu kontakta laiku, kādu paredz ražotāja rekomendācijas;

g) gadījumā, ja mazgāšana tiek veikta ar šķidrumiem zem spiediena, jāizvairās no jau iepriekš notīrīto daļu atkārtotas nonākšanas saskarē ar infekciju;

h) jāietver iespējami inficētu iekārtu, instalāciju, priekšmetu vai nodalījumu mazgāšanu, dezinficēšanu vai iznīcināšanu;

i) jāizvairās no atkārtotas nonākšanas saskarē ar infekciju pēc dezinfekcijas procedūru veikšanas;

j) tīrīšana un dezinfekcija, kā to prasa šīs direktīvas noteikumi, jāatspoguļo saimniecības dokumentācijā vai transporta līdzekļa reģistrā un gadījumā, ja nepieciešams oficiāls apstiprinājums, to izsniedz oficiālais veterinārs, kura uzraudzībā tā notiek;

k) transportēšanai un personāla pārvadāšanai izmantoto transporta līdzekļu tīrīšana un dezinfekcija.

2. Inficēto saimniecību tīrīšanu un dezinfekciju veic saskaņā ar šādiem principiem un procedūrām:

a) iepriekšēja tīrīšana un dezinfekcija:

i) mājputnu un citu putnu nonāvēšanas laikā jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu vai samazinātu putnu gripas vīrusa izplatīšanās iespēju; šiem pasākumiem cita starpā jāietver pagaidu dezinfekcijas iekārtu uzstādīšana, aizsargtērpu piegāde, dušas, izmantoto iekārtu, instrumentu un aparatūras attīrīšanu, un enerģijas padeves pārtraukšana ventilācijai;

ii) nonāvētos mājputnus vai citus putnus jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli;

iii) ja nonāvētie mājputni vai citi putni jāizved no saimniecības iznīcināšanai, jālieto segti un pret sūcēm droši konteineri;

iv) tiklīdz nonāvētie mājputni vai citi putni ir tikuši izvesti iznīcināšanai, tās turēšanas vietas daļas, kur tie atradušies, un jebkuras citu ēku, pagalmu utt. daļas, kas inficētas nonāvēšanas vai pēcnāves pārbaudes laikā, jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas apstiprināti saskaņā ar 49. pantu;

v) jebkādi audi vai asinis, kas izlijušas nonāvēšanas vai kaušanas laikā, vai pēcnāves izmeklēšanas laikā vai ēku, pagalmu, darbarīku liela apjoma inficēšanās gadījumā, uzmanīgi jāsavāc un jālikvidē kopā ar nonāvētajiem mājputniem vai citiem putniem;

vi) dezinfekcijas līdzeklim jāpaliek uz virsmas vismaz 24 stundas;

b) noslēdzošā tīrīšana un dezinfekcija:

i) mēsli un izmantotie pakaiši jāaizvāc un jāapstrādā, kā to paredz 3. punkta a) apakšpunkts;

ii) tauki un netīrumi jānotīra no visām virsmām, izmantojot attaukošanas līdzekli, un virsmas jānomazgā ar ūdeni;

iii) pēc nomazgāšanas ar aukstu ūdeni vēlreiz jāizsmidzina dezinfekcijas līdzeklis;

iv) pēc septiņām dienām telpas jāapstrādā ar dezinfekcijas līdzekli, jānoskalo ar ūdeni, jāpasmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un vēlreiz jānoskalo ar ūdeni;

3. Inficētu pakaišu, mēslu un vircas dezinfekciju veic saskaņā ar šādiem principiem un procedūrām:

a) mēslus un izmantotos pakaišus vai nu:

i) pakļauj tvaika apstrādei vismaz 70° C temperatūrā;

ii) iznīcina sadedzinot;

iii) aprok pietiekami dziļi, lai novērstu iespēju tiem piekļūt savvaļas putniem un citiem dzīvniekiem; vai

iv) sakrauj kaudzē, apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un atstāj vismaz 42 dienas;

b) virca jāuzglabā vismaz 60 dienas pēc pēdējās inficētā materiāla pievienošanas, ja vien kompetentā iestāde neatļauj samazināt uzglabāšanas periodu vircai, kas efektīvi apstrādāta saskaņā ar oficiālā veterināra instrukcijām, lai nodrošinātu vīrusa iznīcināšanu.

Kompetentā iestāde drīkst atļaut transportēt iespējami inficētus mēslus, nobiras un pakaišus vai nu uz norādītu rūpnīcu mēslu apstrādei, kur tiek veikta apstrāde, kas nodrošina jebkādu gripas vīrusu iznīcināšanu, vai pagaidu uzglabāšanai pirms likvidācijas vai apstrādes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 vai specifiskajiem noteikumiem, kurus paredz 64. panta 1. punkts. Transportēšanu veic slēgtos, hermētiskos transporta līdzekļos vai konteineros oficiālā uzraudzībā tādā veidā, lai novērstu putnu gripas vīrusa izplatīšanos.

4. Tomēr, atkāpjoties no 1. un 2. punkta tādu saimniecību gadījumā, kur putni tiek turēti ārpus telpām, kompetentā iestāde drīkst noteikt specifiskas procedūras tīrīšanai un dezinfekcijai, ņemot vērā saimniecības veidu un klimatiskos apstākļus.

VII PIELIKUMS (minēts 52. panta 1. punktā)

KOPIENAS PUTNU GRIPAS UZZIŅU LABORATORIJA

1. Kopienas putnu gripas uzziņu laboratorija ir:

Veterināro laboratoriju aģentūra (Veterinary Laboratories Agency) (VLA), New Haw, Weybridge, Surrey KT 15 3NB, United Kingdom.

2. Kopienas uzziņu laboratorijas funkcijas un pienākumi ir šādi:

a) konsultējoties ar Komisiju, koordinēt metodes, ko dalībvalstis izmanto putnu gripas diagnosticēšanai, konkrēti;

i) nosakot putnu gripas vīrusa tipus, uzglabājot un piegādājot to paraugus seroloģiskām analīzēm un imūno serumu izgatavošanai;

ii) piegādājot standarta serumus un citus uzziņu reaģentus valstu uzziņu laboratorijām, lai standartizētu dalībvalstīs izmantojamās analīzes un reaģentus;

iii) veidojot un uzglabājot putnu gripas vīrusa paveidu un izolātus;

iv) organizējot periodiskas diagnostisko procedūru salīdzinošās pārbaudes Kopienas līmenī;

v) vācot un salīdzinot datus un informāciju Kopienā izmantotajām diagnostikas metodēm un veikto pārbaužu rezultātiem;

vi) raksturojot putnu gripas vīrusu izolātus ar vismodernākajām pieejamām metodēm, lai radītu lielāku izpratni par putnu gripas epidemioloģiju un sniegtu ieskatu vīrusa epidemioloģijā un augstas patogenitātes un potenciāli patogēnu paveidu izcelsmē;

vii) neatpaliekot no jaunumiem putnu gripas novērošanā, epidemioloģijā un profilaksē visā pasaulē;

viii) uzkrājot zināšanas par putnu gripas vīrusu un citiem atbilstošiem vīrusiem, lai nodrošinātu ātru deferenciāldiagnozi;

ix) iegūstot dziļas zināšanas par tādu veterinārās imunoloģijas produktu gatavošanu un lietošanu, kas tiek izmantoti, lai iznīcinātu un kontrolētu putnu gripu;

b) aktīvi piedalītos uzliesmojumu diagnostikā Kopienā, saņemot putnu izcelsmes gripas vīrusu izolātus diagnozes apstiprināšanai, raksturošanai un epidemioloģiskiem pētījumiem, un, lai iegūtu vīrusu izolātus no primārajiem uzliesmojumiem, ko iesniedz trešās valstis, kurām atļauts Kopienā importēt dzīvus mājputnus un gaļu atbilstīgi attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem; ar saņemtajiem vīrusa izolātiem Kopienas uzziņu laboratorija, jo īpaši, veic šādas darbības:

i) nukleotīdu secības analīzi, lai varētu noteikt atvedināto aminoskābju secību hemaglutinīna molekulas šķelšanās vietā;

ii) intravenozā patogenitātes indeksa (IVPI) noteikšanu;

iii) antigēnu tipa noteikšanu;

iv) filoģenētisko analīzi, lai palīdzētu epidemioloģiskajai izmeklēšanai;

c) sekmēt laboratorijas diagnostikas ekspertu apmācību un pārkvalifikāciju ar mērķi harmonizēt šo tehniku visā Kopienā;

d) sagatavot programmu un darba dokumentus Valstu uzziņu laboratoriju gada sapulcei;

e) palīdzēt īstenot putnu gripas apsekošanu attiecībā uz mājputniem un savvaļas putniem, ko veic dalībvalstis, piegādājot antigēnus saskaņā ar programmu un apstiprinātajā pārbaužu procedūrām un sagatavojot kopsavilkuma ziņojumu par apsekošanas rezultātiem;

f) izskatīt putnu gripas vīrusu iespējamo zoonotisko ietekmi un sadarboties ar starptautiski atzītām cilvēku gripas laboratorijām.

VIII PIELIKUMS (minēts 52. panta 2. punktā)

VALSTU PUTNU GRIPAS UZZIŅU LABORATORIJU SARAKSTS UN TO FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

1. Valstu putnu gripas uzziņu laboratorijas ir šādas:

Beļģija un Luksemburga: Centrum voor Onderzoek in Diergeneeskunde en Agrochemie (CODA)

Centre d’Etudes et de Recherches Vétérinaires et Agrochimiques, (CERVA)

Groeselenbergstraat 99/ 99, Rue Groeselenberg

B-1180 Brussel/Bruxelles

Čehijas Republika: Ņūkāsla slimības un augstas

patogenitātes putnu gripas valsts uzziņu laboratorija,

Statni veterinarni ustav Praha

Sidlistni 136/24

165 03 Praha 6-Lysolaje

Dānija: Statens Veterinære Serumlaboratorium

Hangøvej 2

DK-8200 Århus N.

Vācija: Friedrich-Löffler-Institut, Bundesforschungsanstalt für Tiergesundheit (FLI)

Boddenblick 5a

D-17493 Greifswald - Insel Riems

Igaunija: Igaunijas Veterinārā un pārtikas laboratorija, Tallinas laboratorija

Väike-Paala 3

11415 Tallinn

Grieķija: Valsts uzziņu laboratorija, Veterināro institūtu centrs

80, 26th October Str

GR-54627 Thessaloniki

Spānija: Laboratorio Central de Veterinaria (L.C.V.)

Carretera de Algete, Km. 8

E-28110 Algete, Madrid

Francija: Laboratoire d'Etudes de Recherches Avicoles et Porcines

B.P. 53, AFSSA Ploufragan (Agence Française de Securité Sanitaire

des Aliments)

F-22440 Ploufragan

Īrija: Mājputnu Viroloģijas, veterināro pētījumu laboratorija

Abbotstown, Castleknock

Dublin 15

Itālija& Sanmarīno: Istituto Zooprofilattico Sperimentale delle Venezie (IZS-VE)

Via Romea 14/A

I-35020-Legnaro – Padova

Kipra: Veterinārie pakalpojumi, Valsts Ņūkāsla slimības un putnu gripas

uzziņu laboratorija

1417 Nicosia

Latvia: Valsts Veterinārās medicīnas diagnostikas centrs

Lejupes iela 3

LV-1076 Riga

Lietuva: Valsts veterinārā laboratorija

J.Kairiukscio 10

LT-2021 Vilnius

Ungārija: Centrālais veterinārijas institūts

Tábornok u.2

149 Budapest

Malta: Pārtikas un veterinārās divīzijas laboratorija

Civil Abbatoir

Albertown

Nīderlande: CIDC-Lelystad, Centraal Instituut voor Dierziekte Controle

Lelystad

Postbox 2004

NL-8203 AA Lelystad

Austrija: Österreichische Agentur für Gesundheit und Ernährungssicherheit (AGES)

Veterinärmedizinische Untersuchungen Mödling, Robert Koch Gasse 17

A-2340 Mödling

Polija: Valsts Veterinārais institūts (Puławy) Mājputnu slimību

departaments

Al. Partyzantów 57

24-100 Puławy

Portugāle: Laboratório Nacional de Investigação Veterinária (LNIV)

Estrada de Bemfica 701

P-1549-011 Lisboa

Slovēnija: Valsts veterinārā laboratorija

Gerbiceva 60

1000 Ljubljana

Slovākija: Valsts veterinārais institūts, Ņūkāsla slimības un putnu gripas

uzziņu laboratorija

Pod Dráhami 918

96086 Zvolen

Somija: Eläinlääkintä ja elintarviketutkimuslaitos (EELA)

Helsinki, Anstalten för veterinärmedicin och livsmedel

Helsingfors PL 45

FIN-00581 Helsinki

Zviedrija: Statens Veterinärmedicinska Anstalt

Uppsala (SVA)

S-75189 Uppsala

Apvienotā Karaliste: Veterināro Laboratoriju aģentūra (VLA) Weybridge

Avian Virology, Woodham Lane

New Haw, Addlestone

Surrey KT 15 3NB

Slimību novērošanas un pētījumu departaments, veterināro zinātņu

nodaļa

Soney Road

Belfast BT4 3SD

2. Valsts uzziņu laboratoriju funkcijas un pienākumi

a) Valsts uzziņu laboratorijas nodrošina, ka katrā dalībvalstī laboratorijas pārbaudes, lai noteiktu putnu gripas klātbūtni un vīrusu izolātu ģenētisko tipu, tiek veiktas saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu. Šai nolūkā tās drīkst veikt īpašas vienošanās ar Kopienas uzziņu laboratoriju vai ar citām valstu laboratorijām.

b) Valsts uzziņu laboratorijas nevilcinoties iesniedz putnu izcelsmes gripas vīrusa izolātus Kopienas uzziņu laboratorijai pilna raksturojuma iegūšanai:

i) no visiem putnu gripas primārajiem uzliesmojumiem;

ii) sekundāru uzliesmojumu gadījumā, ņemot vērā uzliesmojumu skaitu;

iii) gadījumā, ja mājputniem, citiem putniem vai citiem dzīvniekiem tiek konstatēti gripas vīrusi, kas atšķiras no tiem, uz kuriem norāda 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, un kas rada nopietnus draudus dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.

c) Valsts uzziņu laboratorija katrā dalībvalstī ir atbildīga par standartu un diagnostikas metožu koordinēšanu katrā putnu gripas diagnostikas laboratorijā šajā dalībvalstī. Šim nolūkam:

i) tās drīkst nodrošināt atsevišķas laboratorijas ar diagnostiskajiem reaģentiem;

ii) tās kontrolē attiecīgajā dalībvalstī izmantoto diagnostisko reaģentu kvalitāti;

iii) tās periodiski sarīko salīdzinošas pārbaudes;

iv) tās uzglabā putnu gripas vīrusa izolātus no uzliesmojumiem un jebkurus citus putnu izcelsmes gripas vīrusus, kas konstatēti attiecīgajā dalībvalstī;

v) tās sadarbojas ar valsts cilvēku gripas laboratorijām.

IX PIELIKUMS (minēts 54. panta 2. punkta g) apakšpunktā un 56. panta 1. punkta b) apakšpunktā)

VISPĀRĒJAS PRASĪBAS MĀJPUTNU UN MĀJPUTNU PRODUKTU KUSTĪBAI, KAS PIEMĒROJAMI ĀRKĀRTAS VAKCINĀCIJAS GADĪJUMĀ

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikta mājputnu un saskaņā ar 54. un 56. pantu vakcinēto putnu un to produktu kustības kontrole, kā to paredz 2. līdz 7. punkts.

2. Dzīvu putnu, perējamu un pārtikas olu kustībai vakcinācijas rajonā piemērojami šādi noteikumi:

a) perējamas olas:

i) ir nākušas no vakcinētām vai nevakcinētām putnu saimēm, kas tikušas regulāri pārbaudītas un rezultāti bijuši labvēlīgi saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

ii) ir dezinficētas pirms nosūtīšanas saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu metodi;

iii) tiek transportētas tieši uz gala audzētavu vienreizējas lietošanas iepakojumā vai materiālā, kas var tikt efektīvi nomazgāts un dezinficēts;

iv) var tikt atgriezeniski noteikta to izcelsmes audzētava;

b) dienu veci cāļi:

i) cēlušies no perējamām olām, kas atbilst a) apakšpunkta noteikumiem;

ii) tiek transportēti vienreizējās lietošanas iepakojumā vai materiālā, kas var tikt efektīvi nomazgāts vai dezinficēts:

iii) tiek novietoti mājputnu mājā vai novietnē, kur:

- nekādi mājputni nav turēti vismaz trīs nedēļas; un

- tīrīšana un dezinfekcija ir veikta saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām;

c) perēšanai gatavi putni:

i) ir regulāri vakcinēti pret putnu gripu, ja tā paredz vakcinācijas programma;

ii) ir regulāri pārbaudīti, un rezultāti bijuši pozitīvi saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

iii) tiek ievietoti mājputnu mājā vai novietnē, kur nekādi mājputni nav turēti vismaz trīs nedēļas un kur veikta tīrīšana un dezinfekcija;

d) kaujamie putni:

i) tiek pārbaudīti, un rezultāti pirms ievietošanas transportā bijuši pozitīvi saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

ii) tiek nosūtīti tieši uz kautuvi nekavējošai nokaušanai;

iii) tiek pārvadāti transporta līdzekļos, kas iztīrīti un dezinficēti oficiālā uzraudzībā pirms un pēc katras transportēšanas;

e) pārtikas olas:

i) ir nākušas no vakcinētas vai nevakcinētas dējējputnu saimes, kas regulāri pārbaudīts un rezultāti bijuši pozitīvi saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

ii) tiek sūtītas tieši uz iepakošanas centru vai termiskās apstrādes rūpnīcu;

iii) tiek transportētas, izmantojot vienreizējās lietošanas iepakojumu vai materiālu, kas var tikt efektīvi notīrīts un dezinficēts.

3. Dzīvu mājputnu, perējamu olu un pārtikas olu kustībai ārpus vakcinācijas rajona tiek piemēroti šādi noteikumi:

a) perējamās olas:

i) tiek transportētas tieši uz gala audzētavu vienreizējās lietošanas iepakojumā vai materiālā, kas var tikt efektīvi notīrīts un dezinficēts;

ii) var tikt noteikta no izcelsmes audzētava;

b) dienu veci cāļi:

i) tiek transportēti vienreizējas lietošanas iepakojumā;

ii) tiek novietoti mājputnu mājā vai novietnē, kur:

- nekādi mājputni nav turēti vismaz trīs nedēļas; un

- veikta tīrīšana un dezinfekcija saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām;

c) dēšanai gatavi putni:

i) tiek novietoti putnu mājā vai novietnē, kur nekādi mājputni nav tikuši turēti vismaz trīs nedēļas un kur veikta tīrīšana un dezinfekcija;

ii) tiek vakcinēti gala saimniecībā, ja to paredz vakcinācijas programma;

d) kaujamie putni:

i) tiek sūtīti tieši uz kautuvi nekavējošai nokaušanai;

ii) tiek pārvadāti transporta līdzekļos, kas iztīrīti un dezinficēti oficiālā uzraudzībā pirms un pēc katra pārvadājuma;

e) galda olas:

i) tiek sūtītas tieši uz iepakošanas centru vai termiskās apstrādes rūpnīcu;

ii) tiek transportētas vienreizējās lietošanas iepakojumā vai materiālā, kas var tikt efektīvi nomazgāts un dezinficēts.

4. Dzīvu mājputnu, perējamu un galda olu, kas tiek pārvietotas no vakcinācijas rajona uz vietu ārpus vakcinācijas rajona, tiek piemēroti šādi noteikumi:

a) perējamas olas:

i) ir nākušas no vakcinētām vai nevakcinētām putnu audzētavu saimēm, kas regulāri ar pozitīviem rezultātiem pārbaudītas saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

ii) dezinficētas pirms nosūtīšanas saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu metodi;

iii) tiek transportētas tieši uz gala audzētavu vienreizējās lietošanas iepakojumā vai materiālā, kas var tikt efektīvi nomazgāts un dezinficēts;

iv) var tikt noteikta to izcelsmes audzētava;

b) dienu veci cāļi:

i) cēlušies no perējamām olām, kas atbilst 2. punkta a) apakšpunkta, 3. punkta a) apakšpunkta vai 4. punkta a) apakšpunkta noteikumiem;

ii) tiek transportēti vienreizējās lietošanas iepakošanas materiālā,

iii) tiek novietoti mājputnu mājā vai novietnē, kur:

- nekādi mājputni nav turēti vismaz trīs nedēļas; un

- tīrīšana un dezinfekcija veikta saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām;

c) dēšanai gatavie putni:

i) nav vakcinēti;

ii) ir regulāri ar pozitīviem rezultātiem pārbaudīti saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

iii) tiek novietoti putnu mājā vai novietnē, kur nekādi mājputni nav turēti vismaz trīs nedēļas un kur veikta tīrīšana un dezinfekcija;

d) kaušanai paredzētie mājputni:

i) ir pārbaudīti pirms iekraušanas un rezultāti bijuši pozitīvi saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

ii) tiek sūtīti tieši uz kautuvi nekavējošai nokaušanai;

iii) tiek pārvadāti transporta līdzekļos, kas ir iztīrīti un dezinficēti oficiālā uzraudzībā pirms un pēc katra pārvadājuma;

e) pārtikas olas:

i) nākušas no vakcinētas vai nevakcinētas dējējputnu saimes, kas regulāri pārbaudīta un rezultāti bijuši pozitīvi saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts;

ii) tiek sūtīti tieši uz iepakošanas centru vai termiskās apstrādes rūpnīcu;

iii) tiek pārvadāti, izmantojot vienreizējās lietošanas iepakojumu vai iepakojuma materiālu, kas var tikt efektīvi nomazgāts un dezinficēts.

5. Gaļu, kas iegūta no mājputniem, kas turēti vakcinācijas rajonā, ir spēkā šādi noteikumi:

a) mājputni, no kuriem iegūta vakcinētu mājputnu gaļa, ir:

i) vakcinēti ar heterologu apakštipu vakcīnu;

ii) regulāri pārbaudīti un testēti ar negatīviem rezultātiem saskaņā ar vakcinācijas programmas noteikumiem DIVA stratēģijas ietvaros,

iii) oficiālā veterināra klīniski izmeklēti 48 stundas pirms iekraušanas; apsargputni ir tikuši pārbaudīti ar īpašu rūpību;

iv) tikuši nosūtīti tieši uz norādītu kautuvi nekavējošai nokaušanai;

b) ja gaļa iegūta no nevakcinētiem mājputniem, mājputni jānovēro saskaņā ar novērošanas procedūru, kuru paredz 54. panta 2. punkta j) apakšpunkts.

6. Tīrīšana un dezinfekcija, kuru paredz šis pielikums, tiek veikta saskaņā ar kompetentās iestādes instrukcijām.

7. Pārbaudes prasības pirms iekraušanas, uz kurām norāda 2., 3. un 4. punkts, veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

X PIELIKUMS (minēts 63. panta 1. punktā)

KRITĒRIJI ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNIEM

Ārkārtas situāciju plāniem jāatbilst vismaz šādiem kritērijiem:

1. Krīzes centra izveide valsts līmenī, lai koordinētu visus kontroles pasākumus dalībvalstī.

2. Tādu vietējo slimības kontroles centru saraksta sastādīšana, kuriem ir adekvāta aparatūra, lai koordinētu slimības kontroles pasākumus vietējā līmenī.

3. Tiek sniegta detalizēta informācija par kontroles pasākumos iesaistītajiem darbiniekiem, viņu prasmēm, atbildību un instrukcijām personālam, ņemot vērā nepieciešamību pēc personiskas aizsardzības līdzekļiem un potenciālo risku cilvēku veselībai, ko rada putnu gripa.

4. Katram vietējam slimības kontroles centram jāspēj ātri sazināties ar personām un organizācijām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar uzliesmojumu/iem.

5. Jādara pieejamas iekārtas un materiāli, lai pienācīgi veikti slimības kontroles pasākumus.

6. Jāsniedz detalizētas instrukcijas par pasākumiem, kas veicami, ja pastāv aizdomas vai apstiprinājums par infekcijas klātbūtni, ietverot piedāvājumus liemeņu iznīcināšanas līdzekļiem.

7. Jāizveido apmācības programmas, lai uzturētu un attīstītu prasmes praktiskajās un administratīvajās procedūrās.

8. Diagnostiskajām laboratorijām jābūt aparatūrai pēcnāves izmeklēšanai, nepieciešamajai seroloģiskajai, histoloģiskajai utt. kapacitātei un prasmēm ātrai diagnozes noteikšanai. Jāsagatavojas ātrai paraugu transportēšanai.

9. Jāpieņem noteikumi gadījumam, ja vakcinācija pret putnu gripu veicama, vienlaicīgi sekojot dažādiem scenārijiem, jābūt visaptverošam vakcinācijas plānam, norādēm par to, kuras mājputnu un putnu populācijas jāiekļauj šai shēmā, jāaprēķina nepieciešamais vakcīnas daudzums, šā pasākuma loģistika, jo īpaši, iespējamā vakcīnas pieejamība, uzglabāšanas un izplatīšanas iespējas un vakcinēšanai nepieciešamais darbaspēks.

10. Jāpieņem noteikumi par komerciālo putnu turēšanas vietu reģistrācijas datu pieejamību to teritorijā, neietekmējot citus atbilstošus noteikumus, ko šajā jomā nosaka Kopienas tiesību akti.

11. Jāpieņem noteikumi par oficiāli reģistrētu retu mājputnu un citu putnu sugu atzīšanu.

12. Jāpieņem noteikumi augsta mājputnu blīvuma rajonu noteikšanai.

13. Jāpieņem noteikumi par ciešu sadarbību starp kompetentajām iestādēm veterinārajā, veselības aizsardzības un vides sektorā.

14. Jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu juridiskās pilnvaras, kas nepieciešamas ārkārtas situācijas plānu īstenošanai.

XI pielikums

KORELĀCIJAS TABULA

Šī direktīva | Direktīva 92/40 EEK |

1. panta 1. punkta a), c) apakšpunkti | - |

1. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 1. panta pirmā daļa |

1. panta 2. punkts | - |

1. panta 3. punkts | 1. panta otrā daļa |

2. panta 1. punkts | III pielikums, trešā daļa |

2. pants 2. un 3. punkts | - |

3. panta 1. līdz 14. punkts, 17., 18., 20., 22. līdz 33. punkts | - |

3. panta 15. punkts | 2.a pants |

3. panta 16. punkts | 2.b pants |

3. panta 19. punkts | 2.d pants- |

3. panta 21. punkts | 2.e pants- |

4. pants | - |

5. panta 1. punkts | 3. pants |

5. panta 2. punkts | - |

6. panta 1. punkts | - |

6. panta 2. punkts | 7. panta 1. punkts |

6. panta 3. un 4. punkts | - |

7. panta 1. punkts | 4. panta 1. punkts |

7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts | 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts |

7. panta 2. punkta c) apakšpunkts | 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts |

7. panta 2. punkta d) apakšpunkts | 4. panta 2. punkta c) apakšpunkts |

7. panta 2. punkta e) un g) apakšpunkts | 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts |

7. panta 2. punkta f) apakšpunkts | 4. panta 2. punkta e) apakšpunkts |

7. panta 2. punkta h) apakšpunkts | 4. panta 2. punkta f) apakšpunkts |

7. panta 3. punkts | 4. panta 2. punkta g) apakšpunkts |

8. pants | - |

9. pants | 4. panta 5. punkts |

10. pants | - |

11. panta 1. punkts |

11. panta 2. un 3. punkts | 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

11. panta 4. punkts | 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

11. panta 5. punkts | 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

11. panta 6. un 7. pants | 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

11. panta 8. punkts | 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

11. panta 9. un 10. punkts | - |

12. pants | - |

13. pants | - |

14. pants | 6. pants |

15. pants | 8. pants |

16. panta 1. un 2. punkts | 9. panta 1. punkts |

16. panta 3. punkts | - |

16. panta 4. punkts | 9. pants 6. punkts |

17. panta 1. punkts | 10. pants |

17. panta 2. punkts | 13. pants |

18.a pants | 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts |

18.b pants | 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts |

18.c pants | - |

19.a pants | 9. panta 2. punkta c) apakšpunkts |

19.b, c, d pants | 9. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts |

10.e pants | 9. panta 2. punkta f) apakšpunkta pirmā daļa |

19.f, g, h pants | - |

20. pants | 9. panta 2. punkta g) apakšpunkts |

21. pants | 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts |

22. pants | 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts |

23. pants | 9. panta 2. punkta f) apakšpunkta i) daļa |

24. pants | 9. panta 2. punkta f) apakšpunkta ii) daļa |

25. pants | - |

26. panta 1. punkts |

26. panta 2. punkts | 9. panta 2. punkta f) apakšpunkta iii) daļa |

27. pants | 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts |

28. pants | - |

29. pants | 9. panta 3. punkts |

30.a pants | 9. panta 4. punkta a) apakšpunkts |

30.b,c pants | 9. panta 4. punkta b, c) un d) apakšpunkts |

30.d,e,g,j pants | - |

30.f pants | 9. panta 4. punkta b) apakšpunkts |

30.h pants | 9. panta 4. punkta e) apakšpunkts |

30.i pants | 9. panta 4. punkta f) apakšpunkts |

31. pants | 9. panta 5. punkts |

32. pants | - |

33. pants | - |

34. pants | - |

35. pants | - |

36. pants | - |

37. pants | - |

38. pants | - |

39. pants | - |

40. pants | - |

41. pants | - |

42. pants | - |

43. pants | - |

44. pants | - |

45. pants | - |

46. pants | - |

47. pants | - |

48. pants | - |

49. pants | 11. pants |

50. pants | - |

51. pants | - |

52. panta 1. punkts | 15. pants |

52. panta 2. un 3. punkts | 14. pants |

53. pants | - |

54. pants | 16a. panta pirmā daļa |

55. pants | 16a. panta pirmā daļa |

56. pants | 16a. panta otrā daļa |

57. pants | - |

58. pants | - |

59. pants | - |

60. pants | - |

61. pants | 18. pants |

62. pants | - |

63. pants | 17. pants |

64. panta 1., 2. un 4. punkts | - |

64. panta 3. punkts | 20. pants |

65. pants | 21. pants |

66. pants | - |

67. pants | - |

68. pants | 22. pants |

69. pants | - |

70. pants | 23. pants |

I pielikums | - |

II pielikums | - |

III pielikums | I pielikums |

IV pielikums | - |

V pielikums | - |

VI pielikums | II pielikums |

VII pielikums | V pielikums |

VIII pielikums | IV pielikums |

IX pielikums | - |

X pielikums | VI pielikums |

XI pielikums | - |

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

Policy area(s): Health and Consumers Protection Activity: Food safety, animal health, animal welfare and plant health |

TITLE OF ACTION: PROPOSAL FOR A COUNCIL DIRECTIVE ON COMMUNITY MEASURES FOR THE CONTROL OF AVIAN INFLUENZA |

1. BUDGET LINE(S) + HEADING(S)

17 01: Administrative expenditure of health and consumer protection policy area

17 04 02: Other measures in the veterinary, animal welfare and public-health field

17 04 03: Emergency fund for veterinary complaints and other animal contaminations which are a risk to public health

2. OVERALL FIGURES

2.1. Total allocation for action (Part B): 18,810 € million for commitment

2.2. Period of application:

Action is open ended

2.3. Overall multiannual estimate of expenditure:

(a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations (financial intervention) (see point 6.1.1)

€ million ( to three decimal places)

Year [2006] | [n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5 and subs. Years] | Total |

Commitments | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 18.810 |

Payments | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 18.810 |

(b) Technical and administrative assistance and support expenditure (see point 6.1.2)

Commitments | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 |

Payments | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 |

Subtotal a+b |

Commitments | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 18.810 |

Payments | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 3.135 | 18.810 |

(c) Overall financial impact of human resources and other administrative expenditure (see points 7.2 and 7.3)

Commitments/ payments | 0.195 | 0.195 | 0.195 | 0.195 | 01195 | 01195 | 1.170 |

TOTAL a+b+c |

Commitments | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 19.980 |

Payments | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 3.330 | 19.980 |

2.4. Compatibility with financial programming and financial perspective

Proposal is compatible with existing financial programming.

2.5. Financial impact on revenue: [24]

Proposal has no financial implications (involves technical aspects regarding implementation of a measure)

3. BUDGET CHARACTERISTICS

Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions form applicant countries | Heading in financial perspective |

Comp | Non-diff | NO | NO | NO | No 5 – 1a |

4. LEGAL BASIS

Council Decision 90/424/EEC

5. DESCRIPTION AND GROUNDS

5.1. Need for Community intervention [25]

5.1.1. Objectives pursued

It is envisaged to update current Community legislation on avian influenza laid down in Council Directive 92/40/EEC, with the objective to achieve better prevention and control of outbreaks and to reduce the health risks, the costs and losses and the negative impact to the whole of society due to Avian Influenza.

Since live poultry is listed in Annex II of the Treaty, one of the Community's tasks in the veterinary field is to improve the health status of poultry, thereby facilitating trade in poultry and poultry products to ensure the development of this sector. Furthermore, a high level of human health protection is to be ensured in the definition and implementation of all Community policies and activities.

Furthermore, thanks to the adoption of other disease control measures envisaged under the current proposal, including vaccination, other savings should result from the expected reduced size of future AI epidemics. It is, however, extremely difficult to quantify these savings.

Results would be achieved by means of surveillance and control measures targeted to the low pathogenic form of disease - to prevent virus mutation into its highly pathogenic form- by means of vaccination where appropriate and by other measures that take into account the most recent scientific knowledge on this disease, the lessons learned during recent outbreaks and the need to avoid massive killing and destruction of animals as much as possible. As mentioned already, these actions as such have no financial implications for the EU-budget.

However, in combination with Council Decision 90/424/EC the following actions, as it is already the case with existing avian influenza legislation, have financial consequences:

Objective 1: emergency fund eradication of the disease

Objective 2: surveillance

Objective 3: establishment of a vaccine bank

Objective 4: establishment of a Community Reference Laboratory for avian influenza

5.1.2. Measures taken in connection with ex ante evaluation

In view of the increased knowledge on the risks for human health posed by AI viruses, (which, particularly in the context of the ongoing outbreak in certain Asian countries, have prompted several actions by International organisations such the FAO, the WHO and the OIE), the opinions of the Scientific Committee and the most recent knowledge on the pathogenesis, the epidemiology and the distribution of AI, there is now a clear need to revise and update current legislation to reflect these new advances and experience and to improve disease control of both LPAI and HPAI in future. This will be of direct benefit to animal health and indirectly also human health.[26]

5.1.3. Measures taken following ex post evaluation

Not applicable

5.2. Action envisaged and budget intervention arrangements

Not applicable

5.3. Methods of implementation

Not applicable

6. FINANCIAL IMPACT

6.1. Total financial impact on Part B - (over the entire programming period)

(The method of calculating the total amounts set out in the table below must be explained by the breakdown in Table 6.2.)

6.1.1. Financial intervention

Commitments (in € million to three decimal places)

1 | 2 | 3 | 4=(2X3) |

Action 1 - Measure 1 - Measure 2 Action 2 - Measure 1 - Measure 2 - Measure 3 etc. |

TOTAL COST |

7. IMPACT ON STAFF AND ADMINISTRATIVE EXPENDITURE

7.1. Impact on human resources

Types of post | Staff to be assigned to management of the action using existing and/or additional resources | Total | Description of tasks deriving from the action |

Number of permanent posts | Number of temporary posts |

Officials or temporary staff | A B C | 1 - - | - - - | 1 - - |

Other human resources | - | - |

Total | 1 | - | 1 |

7.2. Overall financial impact of human resources

Type of human resources | Amount (€) | Method of calculation * |

Officials Temporary staff | 108,000 | 1 full time official per year |

Other human resources (specify budget line) |

Total | 108,000 |

The amounts are total expenditure for twelve months.

7.3. Other administrative expenditure deriving from the action

Budget line | Amount € | Method of calculation |

Overall allocation (Title A7) 1701021101 – Missions 1701021102 – Meetings A07031 – Compulsory committees 1 A07032 – Non-compulsory committees 1 A07040 – Conferences A0705 – Studies and consultations Other expenditure (specify) | 35,000 - 52,000 - - - - | Based on 5 missions per year at an average of 7000 Euro per mission - 1meeting of the Standing committee on Food Chain and Animal Health only on the subject of avian influenza - - - |

Information systems (A-5001/A-4300) | - | - |

Other expenditure - Part A (specify) | - | - |

Total | 87,000 |

The amounts are total expenditure for twelve months.

1 Specify the type of committee and the group to which it belongs.

I. Annual total (7.2 + 7.3) II. Duration of action III. Total cost of action (I x II) | 195,000 € 6 years 1,170,000 € |

8. FOLLOW-UP AND EVALUATION

8.1. Follow-up arrangements

The Commission will have at its disposal several ways to evaluate the impact of the proposal:

- the occurrence of future HPAI epidemics giving an overall indication on the effectiveness of the new measures,

- results of the surveillance programmes,

- control measures on LPAI outbreaks.

Already at this stage the Commission has the basic tools to monitor, such as the Standing Committee for the Food Chain and animal health and the network of Community and national reference laboratories.

8.2. Arrangements and schedule for the planned evaluation

As mentioned above, the Commission has at its disposal tools, such as the Standing Committee for the Food Chain and animal health and the network of Community and national reference laboratories; these instruments will allow

9. ANTI-FRAUD MEASURES

Not relevant

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma saturs

• Priekšlikuma pamatojums un mērķi

- Komisija plāno pārskatīt pašreizējās procedūras, kas attiecas uz Kopienas finansiālo ieguldījumu veterinārajiem pasākumiem, kuri paredzēti Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumā Nr. 90/424/EEK[28] par izdevumiem veterinārijas jomā.

- Galvenais mērķis ir panākt uzdevumu labāku izpildi attiecībā uz veterinārajiem pasākumiem saistībā ar putnu gripu.

• Vispārējais konteksts

- Pašreizējais Lēmuma Nr. 90/424/EEK grozījuma priekšlikums attiecas tikai uz putnu gripu (PG).

- Komisija ar tās priekšlikumu par jaunu Padomes Direktīvu par Kopienas pasākumiem putnu gripas kontrolei (KOM(2005)171), plāno pārskatīt pašreizējos pasākumus, kas noteikti Padomes Direktīvā Nr. 92/40/EEK[29], lai varētu labāk veikt profilakses pasākumus un slimības uzliesmojumu kontroli un mazinātu putnu gripas radīto veselības apdraudējumu, izmaksas un zaudējumus, un negatīvo ietekmi attiecībā uz visu sabiedrību. Tas tiks panākts ar kontroles un uzraudzības pasākumiem nolūkā novērst vīrusa mutāciju no slimības zemas patogenitātes formas augstākas patogenitātes formā, vajadzības gadījumā izmantojot vakcināciju vai piemērojot citus pasākumus, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām par šo slimību un gūto pieredzi neseno slimības uzliesmojumu laikā, pēc iespējas izvairoties no dzīvnieku masveida nokaušanas un iznīcināšanas.

- Kopienas tiesību aktos ierosinātās izmaiņas attiecībā uz PG kontroli jāveic vienlaikus ar grozījumiem Padomes Lēmumā Nr. 90/424/EEK par Kopienas izdevumiem veterinārijas jomā, lai to saskaņotu ar jauno Direktīvu un dalībvalstīm nodrošinātu atbilstošu finansiālu atbalstu saistībā ar dažiem jauniem PG kontroles pasākumiem.

- Pašlaik Padomes Lēmuma Nr. 90/424/EEK 3. pantā paredzēta Kopienas finansiālā ieguldījuma (50 %) piešķiršana dalībvalstīm dažiem izdevumiem, kas var rasties, iznīdējot augstas patogenitātes putnu gripu (APPG)[30], proti, par zaudējumu atlīdzināšanu zemniekiem, kuriem slimības izskaušanas nolūkā ir jānokauj un jāiznīcina putni, par tīrīšanu un dezinficēšanu, un par olu, barības un citu iespējami inficētu materiālu iznīcināšanu. Saskaņā ar to pašu pantu Kopiena arī var atlīdzināt 100 % no vakcīnas izmaksām un 50 % no izmaksām, kas saistītas ar vakcinācijas veikšanu (pašlaik saskaņā ar Direktīvu Nr. 92/40/EEK ir atļauts kompensēt tikai ārkārtas vakcināciju, bet nav atļauts finansēt profilaktisku vakcināciju).

• Atbilstība politikai citās jomās

- Patlaban notiek debates par sanitāro krīžu novēršanu un reaģēšanu krīzes gadījumā. Komisija ir veikusi provizoriskus pētījumus[31] par riska finansēšanas modeli lopkopības epidēmiju gadījumos ES, un 2005. gadā ir paredzēts veikt papildu izpēti. Komisija ir uzsākusi arī Kopienas dzīvnieku veselības politikas izvērtēšanu, iekļaujot jautājumus par izmaksu efektivitāti pašreizējiem finanšu instrumentiem, kas paredzēti dzīvnieku slimību uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai, un par to, kā mudināt ražotājus veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai samazinātu slimības iekļuves risku to fermās. šajā saistībā galvenie riska faktori, tādi kā dzīvnieku blīvums un bioloģiskā bīstamība fermās, tiks skatīti kopā ar pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu sekas, un iespaidu uz ES budžetu.

- Pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem un izvērtējumu, iespējams, dalībvalstīm tiks piedāvāti arī citi Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanas kārtības veidi. Tomēr, ņemot vērā vajadzību steidzami pārskatīt pašreizējos tiesību aktus saistībā ar šo galveno veselības risku, tiek uzskatīts, ka būtu lietderīgi pieņemt šo priekšlikumu, negaidot šā procesa beigas.

2. Apspriešanās ar ieinteresētām personām un ietekmes novērtējums

• Apspriešanās ar ieinteresētām personām

- Laika posmā no 2004. gada jūlija līdz oktobrim notika apspriedes ar dalībvalstīm gan Komisijas darba grupā, gan elektroniski par priekšlikuma projektu jaunajai Padomes Direktīvai par Kopienas pasākumiem attiecībā uz putnu gripas kontroli. 2004. gada oktobrī notika apspriede ar Eiropas NVO par priekšlikuma projektu. Apspriežu rezultātā tika ņemti vērā ieteikumi uzlabot dažus priekšlikuma projekta pantus un pielikumus.

Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana

- Par PG: no jauna paredzētie pasākumi ir radīti, pilnībā ņemot vērā 2000. un 2003. gadā sniegtos Zinātniskās komitejas atzinumus par PG.

• Ietekmes novērtējums

- Ir izvērtēti politiskie risinājumi, ko savā 2000. gada ziņojumā „Putnu gripas definīcija un vakcīnu izmantošana pret putnu gripu” noteikusi Zinātniskās komitejas Dzīvnieku veselības un labturības nodaļa. Tika izpētīti trīs iespējamie slimības kontroles veidi un par visizdevīgāko tika uzskatīta iespēja mainīt PG definīciju, lai tajā iekļautu zemas patogenitātes putnu gripu (ZPPG) un paredzētu kontroles pasākumus, ņemot vērā dažādu veidu vīrusus un dzīvniekus.

- Ir izstrādāts (SEK(2005)549) no jauna paredzēto PG kontroles pasākumu un šajā projektā ierosināto Padomes Lēmuma Nr. 94/424/EEK grozījumu ietekmes novērtējums.

3. Priekšlikuma tiesiskie faktori

• Ierosināto darbību kopsavilkums

- Pašreizējā priekšlikumā paredzētas šādas izmaiņas Lēmumā Nr. 90/424/EEK:

- paredzēt finansiālu ieguldījumu (līdz 50 %) dalībvalstu ikgadējām uzraudzības programmām;

- paredzēt finansiālu ieguldījumu dalībvalstīm (30 % apmērā) par izmaksām, kas saistītas ar dzīvnieku skaita samazināšanas politikas ieviešanu ZPPG uzliesmojumu gadījumos. Mazāks ieguldījums salīdzinājumā ar ieguldījumu APPG uzliesmojumu gadījumos ir pamatots ar to, ka dalībvalstīm būtu jāsaglabā iespēja nepiemērot dzīvnieku skaita samazināšanas politiku ZPPG gadījumā, un lielāks Kopienas ieguldījums varētu pamudināt dalībvalstis pielietot šo iespēju neadekvāti. No otras puses, Kopienas līdzfinansētai uzraudzības programmai vajadzētu ļaut savlaicīgi konstatēt ZPPG, un tādējādi būtu samazināta vajadzība pēc plašas dzīvnieku skaita samazināšanas, līdz ar to pozitīvi ietekmējot dalībvalstu budžetus;

- attiecībā uz vakcināciju Kopienas atbalsts, kā norādīts iepriekš, tiks piešķirts tikai ārkārtas vakcinācijas gadījumā. Līdzīgā veidā netiks grozīti pašreizējie noteikumi par APPG kontroles pasākumu līdzfinansēšanu.

Ir paredzēti turpmāki nepieciešamie pielāgojumi un precizējumi.

• Juridiskais pamats

- Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un jo īpaši tā 37. pants.

• Subsidiaritātes princips

- Pasākumi, kas ir paredzēti šajā priekšlikumā, ir Kopienas kompetencē.

• Proporcionalitātes princips

- Priekšlikumā ir noteikts Kopienas finansiālais atbalsts dalībvalstīm obligātiem kontroles pasākumiem, kas piemērojami, ja mājputnu vai citu putnu vidū sākas putnu gripas uzliesmojums, un obligātiem pasākumiem, kas nodrošina lietderīgu un efektīvu daudzgadu pieeju dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un monitoringa programmām.

• Instrumentu izvēle

- Piedāvātais instruments ir lēmums. šis priekšlikums attiecas uz grozījumiem pastāvošos noteikumos par izdevumiem veterinārijas jomā, kas ir noteikti Padomes lēmumā. Tāpēc, lai grozītu šos noteikumus, kā juridiskais instruments arī ir izvēlēts Padomes lēmums.

4. Ietekme uz budžetu

Pašreizējais priekšlikums radīs papildu izmaksas dalībvalstīm un Kopienas budžetam attiecībā uz pasākumiem ZPPG uzraudzībai un kontrolei. Var sagaidīt šādas aptuvenās izmaksas Kopienas budžetam:

a) ZPPG uzraudzība: EUR 1-2 milj. gadā. šie skaitļi ir aprēķināti, ņemot vērā izmaksas saistībā ar PG uzraudzības programmām, kas tika ieviestas dalībvalstīs 2003. un 2004. gadā. Tomēr ir paredzēts, ka nākotnē būtu lietderīgi pastiprināt šīs programmas, un tas veicinātu izmaksu pieaugumu;

b) ZPPG kontrole, piemērojot dzīvnieku skaita samazināšanas politiku: aptuveni EUR 1-4 milj. gadā. Šis skaitlis pamatojas uz:

- rezultātiem, kas iegūti, īstenojot putnu gripas uzraudzību dalībvalstīs 2003. gadā, un pieejamiem provizoriskiem datiem attiecībā uz ZPPG uzraudzību, kas īstenota 2004. gadā;

- vidējām izmaksām par katru Kopienā pēdējo gadu laikā notikušo atsevišķo PG uzliesmojumu, kad tika piemērota dzīvnieku skaita samazināšanas politika (aptuveni EUR 150 000 uz vienu mājputnu saimniecību); kā arī

- minēto uzliesmojumu izmaksām, kas finansējamas no ES budžeta (30 % no līdzfinansējuma, tas ir, EUR 50 000 uz vienu saimniecību).

Pieņemot, ka gada laikā visā ES notiek apmēram 80-320 ZPPG uzliesmojumi, tiek paredzēts, ka 20-80 ZPPG inficētajās saimniecībās būs nepieciešams piemērot dzīvnieku skaita samazināšanas politiku, tas ir 25 % no fermām, kur ZPPG tiktu atklāts.

Turklāt, ja tiks pieņemts lēmums par PG vakcīnu bankas izveidi, tad šīs bankas izveide un uzturēšana izmaksās aptuveni EUR 1-2 milj. gadā. Summa ir aprēķināta, ņemot vērā mutes un nagu sērgu antigēnu bankas izmaksas vakcīnas izstrādei. Tomēr šajā saistībā ir jāuzsver, ka:

- saskaņā ar pastāvošiem Lēmuma Nr. 90/424/EEK 7. panta nosacījumiem Kopienas vakcīnu banku jau šobrīd var finansēt no Kopienas budžeta;

- atbilstīgi jaunajai Direktīvai Kopienai nav pienākuma izveidot PG vakcīnas banku, bet tikai sagatavot juridisko pamatu, lai to darītu.

Tādējādi pašreizējā priekšlikumā par grozījumiem Lēmumā Nr. 90/424/EEK netiks aplūkots šis aspekts. Kā paskaidrots ietekmes novērtējumā, kas attiecas uz diviem Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz PG, ikgadējās papildu izmaksas Kopienas budžetam saistībā ar iepriekš minēto pasākumu pieņemšanu un ieviešanu (iekļaujot vakcīnas bankas iespējamu izveidi) varētu būt aptuveni EUR 3-8 milj., tas nozīmē vidēji EUR 5-6 milj.

Taču ir sagaidāms, ka iepriekš minētās izmaksas atsvērs ietaupījumi, pateicoties tam, ka nākotnē samazināsies APPG epidēmijas saslimšanas risks. Protams, nav iespējams precīzi noteikt, kādā apmērā ierosinātie pasākumi veicinās APPG epidēmijas gadījumu skaita samazināšanos, kuru iespējamība joprojām ir lielā mērā neparedzama un nevar būt pilnībā izslēgta, ņemot vērā šī riska raksturu. Tajā pašā laikā, ja paredzētie pasākumi būtu ieviesti ES pēdējo piecu gadu laikā, tad viena no divām lielākām epidēmijām, kas notika Kopienā, visdrīzāk būtu tikusi novērsta. Pamatojoties uz šo, var tādējādi pieņemt, ka ieviešot ierosinātos pasākumus, var veiksmīgi novērst divas lielākās APPG epidēmijas nākamo desmit gadu laikā.

2005/0063 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [32],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [33],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [34],

tā kā

(1) Putnu gripa, agrāk saukta „putnu mēris”, ir ļoti smaga putnu infekcija, kas izraisa ļoti nopietnu apdraudējumu dzīvnieku veselībai. Putnu gripas vīruss var arī radīt apdraudējumu cilvēku veselībai.

(2) Lēmumā Nr. 90/424/EEK[35] par izdevumiem veterinārijas jomā paredzēta iespēja Kopienas finansiālam atbalstam dalībvalstīm noteiktu dzīvnieku slimību apkarošanai. Pašreiz šajā Lēmumā paredzēta iespēja piešķirt finansējumu putnu gripas apkarošanai, ko izraisījuši tā sauktie augsti patogēnie vīrusa celmi.

(3) Pēdējo putnu gripas epidēmiju laikā slimības uzliesmojumus izraisīja zemas patogenitātes putnu gripas vīruss, kas vēlāk mutējās par augstas patogenitātes vīrusu, izraisot postošas sekas un apdraudējumu cilvēku veselībai. Kad mutācija ir notikusi, vīrusu ir ļoti grūti kontrolēt. Direktīvā xxx par Kopienas pasākumiem attiecībā uz putnu gripas kontroli noteikta obligāta uzraudzība un kontroles pasākumi[36] arī zemas patogenitātes vīrusiem, tādējādi novēršot augstas patogenitātes vīrusu uzliesmojumus.

(4) Ņemot vērā Direktīvas xxx 5 pieņemšanu, ir lietderīgi grozīt Lēmumu Nr. 90/424/EEK tā, lai dalībvalstīm būtu pieejams Kopienas finansiālais atbalsts veiktajiem apkarošanas pasākumiem attiecībā uz putnu gripas vīrusu ar zemas patogenitātes celmu, kas var mutēties augstas patogenitātes celmā.

(5) Atsauce uz 40. pantu Padomes Lēmuma Nr. 90/424/EEK 3. panta 4. punktā ir nepareiza, jo procedūra, uz ko izdarīta atsauce, ir minēta 41. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisijas Lēmumu 90/424/EEK groza šādi:

1. Lēmuma 3. pantu groza šādi.

a) tā 1. punktā dzēš sesto ievilkumu;

b) tā 2. punktā pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

- „to uzņēmīgo sugu dzīvnieku, kurus skārusi slimība vai par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimības skarti vai inficēti, izkaušana un likvidēšana, bet putnu gripas gadījumā - olu iznīcināšana,”

c) tā 4. punktu aizstāj šādi:

„Ja no situācijas attīstības viedokļa Kopienā ir nepieciešams turpināt 2. punktā paredzētos pasākumus, tad saskaņā ar 41. pantā paredzēto procedūru var pieņemt jaunu lēmumu par Kopienas finansiālo ieguldījumu, kas varētu pārsniegt 50 % robežu, kura noteikta 5. punkta pirmajā ievilkumā. Kad šis lēmums ir pieņemts, var pieņemt pasākumus, kas attiecīgajām dalībvalstīm ir vajadzīgi, lai nodrošinātu rīcības efektivitāti, un jo īpaši tādus, kas nav minēti 2. punktā.”

2. Iekļauj šādu 3.a pantu:

„3.a pants

1. šo pantu piemēro putnu gripas gadījumā, kas notiek dalībvalsts teritorijā.

2. Attiecīgā dalībvalsts saņem Kopienas finansiālo ieguldījumu putnu gripas apkarošanai, ja Direktīvā xxx 5 prasītie obligātie kontroles pasākumi ir pilnībā un efektīvi izpildīti, ievērojot attiecīgus Kopienas tiesību aktus, un to uzņēmīgo sugu dzīvnieku, kurus skārusi slimība vai par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimības skarti vai inficēti, izkaušanas un likvidēšanas gadījumā lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki ir ātri un atbilstoši saņēmuši kompensācijas.

3. Kopienas finansiālais ieguldījums (ja nepieciešams, sadalīts dažādās daļās) ir:

- augstas patogenitātes putnu gripas gadījumā 50 % un zemas patogenitātes putnu gripas gadījumā 30 % no šādām izmaksām, kas radušās dalībvalstīm, atlīdzinot lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem izdevumus par dzīvnieku nokaušanu un iznīcināšanu, par dzīvnieku produktu iznīcināšanu, saimniecības un iekārtu tīrīšanu un dezinfekciju, inficētas lopbarības iznīcināšanu un par inficēto iekārtu iznīcināšanu, kad šīs iekārtas nav iespējams dezinficēt.

- 100 % no vakcīnas piegādes izmaksām un 50 % no vakcinācijas veikšanas izmaksām, kad saskaņā ar Direktīvas xxx5 55. pantu ir nolemts veikt ārkārtas vakcināciju.”

3. Pielikuma 1. grupā pievieno šādu ievilkumu:

- „putnu gripa.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

Policy area(s): Health and Consumers Protection Activity: Food safety, animal health, animal welfare and plant health |

TITLE OF ACTION: PROPOSAL FOR A COUNCIL DECISION AMENDING COUNCIL DECISION 90/424/EEC ON EXPENDITURE IN THE VETERINARY FIELD |

1. BUDGET LINE(S) + HEADING(S)

17 04 01: Animal disease eradication and monitoring programmes and monitoring of the physical conditions of animals that could pose a public-health risk linked to an external factor

17 04 02: Other measures in the veterinary, animal welfare and public-health field

17 04 03: Emergency fund for veterinary complaints and other animal contaminations which are a risk to public health

2. OVERALL FIGURES

2.1. Total allocation for action (Part B): 33 € million for commitment

2.2. Period of application:

Action is open ended

2.3. Overall multiannual estimate of expenditure:

(a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations (financial intervention) (see point 6.1.1)

€ million ( to three decimal places)

Year [2006] | [n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5 and subs. Years] | Total |

Commitments | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 33.0 |

Payments | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 33.0 |

(b) Technical and administrative assistance and support expenditure (see point 6.1.2)

Commitments | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 |

Payments | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 | 0.000 |

Subtotal a+b |

Commitments | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 33.0 |

Payments | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 5.5 | 33.0 |

(c) Overall financial impact of human resources and other administrative expenditure (see points 7.2 and 7.3)

Commitments/ payments | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 1.296 |

TOTAL a+b+c |

Commitments | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 34.296 |

Payments | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 5.716 | 34.296 |

2.4. Compatibility with financial programming and financial perspective

Proposal is compatible with existing financial programming.

2.5. Financial impact on revenue: [37]

Proposal has no financial implications (involves technical aspects regarding implementation of a measure)

3. BUDGET CHARACTERISTICS

Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions form applicant countries | Heading in financial perspective |

Comp | Non-diff | YES | NO | NO | No 1a |

Comp | Non-diff | YES | NO | NO | No 1a |

Comp | Non-diff | NO | NO | NO | No 1a |

4. LEGAL BASIS

Council Decision 90/424/EEC

5. DESCRIPTION AND GROUNDS

5.1. Need for Community intervention [38]

5.1.1. Objectives pursued

Objective 1: EXTENSION of the surveillance programmes to avian influenza

Objective 2: EXTENSION of emergency measures (Article 3 of Decision 90/424/EEC) to low pathogenic avian influenza stamping out

Objective 3: POSSIBILITY to establish of an avian influenza vaccine bank

ONLY THE REALIZATION OF OBJECTIVE 2 LEADS TO AN ADDITIONAL DIRECT COST FOR THE EU-BUDGET. HOWEVER, THE STAMPING OUT OF LPAI COULD, COMPARED TO THE EXISTING SITUATION, LEAD TO AN OVERALL ECONOMY BECAUSE THE AIM IS TO PREVENT/REDUCE MUTATION FROM LPAI INTO HPAI.

5.1.1.1. Compulsory surveillance and control measures for LPAI.

Very often LPAI viruses do not cause any clinical signs in domestic poultry and therefore circulate unnoticed in the poultry population, due to direct or indirect contact between poultry farms or movements of poultry. Spread of LPAI viruses in domestic poultry is a major risk factor for their mutation into HPAI viruses, which then cause devastating disease outbreaks. The compulsory surveillance is needed so that disease control measures can be rapidly applied and mutation of LPAI into HPAI is prevented. The prevention of HPAI will protect the EU budget against high costs for its eradication.

5.1.1.2. Possible establishment of an avian influenza vaccine bank

In some cases, it might be necessary to proceed to a rapid vaccination which again will protect the EU budget against high costs for its eradication.

5.1.2. Measures taken in connection with ex ante evaluation

AI is a serious, highly contagious disease of poultry and other birds caused by different types of viruses included in the very large virus family called Influenzaviridae. AI viruses may also spread to mammals, including humans, usually following direct contact with infected birds. In the human host, the disease may vary from mild conjunctivitis to serious disease, sometimes fatal; during the still ongoing AI epidemic in certain Asian countries, the case fatality rate in humans has been very high.

Due to continuous genetic changes of the disease agents and their possible “adaptation” to newly infected animal or human hosts, the risks posed by the different AI viruses to animal and public health is variable and to a large extent unpredictable. However, current knowledge indicates that the health risks posed by the so-called Low Pathogenic AI (LPAI) viruses - are inferior to the one posed by Highly Pathogenic AI (HPAI) viruses, which originate from a mutation of certain LPAI viruses, namely those of types H5 and H7, and which can cause a disease in poultry with a mortality rate as high as 90%.

As regards public health, data available indicate that HPAI viruses of types H5 and H7 have been responsible for the vast majority of the cases of AI reported in humans, and of all cases of human deaths due to AI viruses.

In general, domestic poultry populations are free from AI viruses. However, certain wild birds (particularly migratory waterfowl, such as ducks and geese) act as a permanent “reservoir” of LPAI viruses, from which they occasionally spread to domestic poultry. No measures are currently available or can be envisaged to stop or reduce virus circulation in wild birds living in nature; this means that there is a permanent risk of introduction of potentially very dangerous AI viruses from wild to domestic birds, and ultimately to other animals and humans.

For unclear reasons, an increase of AI outbreaks has occurred in recent years. Serious AI outbreaks (HPAI) have been recently reported in many different species of birds – including domestic poultry, kept under different husbandry and management practices - in several different areas of the world, and across all continents. These outbreaks have caused the death or killing for disease control purposes of hundreds of millions of birds and very serious losses to the poultry industry worldwide. In connection with these outbreaks, several human cases of infection were also reported, some of them fatal.

In the EU, in the last five years, major outbreaks of HPAI have occurred in Italy (1999-2000) and the Netherlands, with secondary spread to Belgium and Germany (2003). These outbreaks had devastating consequences on the poultry sector and a negative impact on the society as a whole - particularly in the Netherlands, where several human cases of disease also occurred. This was despite the draconian control measures applied by the Member States (MSs) including massive killing and destruction of poultry and other birds in the affected areas, which often went far beyond the minimum requirements of Council Directive 92/40/EEC on Community control measures for the control of AI. These outbreaks have also entailed significant costs for the Community budget, in the framework of existing rules laid down in Council decision 90/424/EEC.

After previous EU animal health crises (classical swine fever, 1997-1998; foot and mouth disease, 2001) these outbreaks have prompted further criticisms in the MSs against massive slaughter of animals, due to animal welfare, ethical, social, economic and environmental reasons. The implementation of this measure has had a very negative impact on public opinion, and raised serious criticisms in particular in relation to special categories of birds, such as endangered species or breeds, or pets. The Court of Auditors has also often criticised the Commission due to the economic impact of massive slaughter on the Community budget.

Scientists deem that uncontrolled AI outbreaks, particularly those caused by certain virus types may, following transmission of the virus from birds or other animals into humans, eventually lead to the emergence of a virus fully adapted to humans and able to cause an Influenza pandemic, like the “Spanish flu” of 1917-1919. Such a pandemic could cause millions of human deaths and major socio-economic consequences all over the world.

Directive 92/40/EEC establishes compulsory disease control measures only in case of disease in poultry caused by HPAI. Lessons have been learnt during the recent epidemics. Outbreaks of AI caused by LPAI viruses of types H5 and H7, that subsequently mutated into HPAI viruses have caused devastating consequences. Once mutation has occurred, the virus is extremely difficult to control.

Council Decision 90/424/EEC provides for a Community financial contribution (50%) to be granted to the MSs for some of the expenditure which they may incur when eradicating HPAI (Decision 90/424/EEC currently uses the old terminology “avian plague” for HPAI), namely for reimbursement to farmers who have had their birds slaughtered and destroyed to eradicate the disease, for cleansing and disinfection, and for the destruction of eggs, feedingstuff and other materials likely to be contaminated. The Community may also reimburse 100% of vaccine costs.

In view of the increased knowledge on the risks for human health posed by AI viruses, the opinions of the Scientific Committee and the most recent knowledge on the pathogenesis, the epidemiology and the distribution of AI, there is now a clear need to revise and update current legislation to reflect these new advances and experience and to improve disease control of both LPAI and HPAI in future. This will be of direct benefit to animal health and indirectly also human health.

The current proposal envisages the following changes to Decision 90/424/EEC:

- to foresee a financial contribution (30%) to MSs, for the costs which they incurred in case of a stamping out policy being applied following LPAI outbreaks. The reduced contribution compared with HPAI outbreaks is justified by the fact that MSs should keep the option not to apply a stamping-out policy in case of LPAI, and a higher Community contribution might induce them not to make adequate use of this option. On the other hand, the Community co-financed surveillance programme should allow the detection of LPAI in a timely manner and thus the need for extensive stamping out should be reduced, with a positive impact also on MSs budgets;

- to foresee a financial contribution (up to 50%) for the MSs surveillance programmes to be implemented annually in accordance with the first proposal (see also footnote 8).

The current proposal would therefore entail additional costs for the MSs and the Community budget, due to the measures being introduced for the surveillance and control of LPAI.

However, it is expected that the above costs will be counterbalanced by the savings related to the reduced risks for future HPAI epidemics. Of course, it cannot be precisely indicated to what extent the proposed measures would lead to a decrease in the number of future HPAI epidemics, the occurrence of which is still largely unpredictable and can never be totally excluded, given the nature of the risk in question. However, if the envisaged measures had been already in place and implemented in the EU in the last five years, one of the two major epidemics which have occurred in the Community would have been most likely prevented. Based on this, it may therefore be estimated that the implementation of the proposed measures could successfully prevent two major epidemics of HPAI in the next ten years.

The expenditure incurred by the MSs concerned for compensating farmers, for stamping out measures and for cleansing and disinfection (expenditure that are in principle eligible for a 50% Community co-financing in accordance with current provisions of Decision 90/424/EEC) in relation to the two major epidemics which recently occurred in the EU has been between 101 and 174 M€. It can therefore be estimated that at the current costs the prevention of two major epidemics would lead to savings for the Community budget of 100 M€ or more over a ten year period. This would largely outweigh the additional costs foreseen for the new LPAI surveillance and control measures (~50-60 M€ in ten years).

As seen above in this document, a decrease in the AI risk in poultry and other birds in the Community is bound to indirectly but significantly reduce the public health risks posed by AI viruses, including the one of an Influenza pandemic, since the circulation of AI viruses in domestic birds is the main source of the AI risk for humans. The implementation of regular surveillance would also have the positive effect that circulation of any AI virus in domestic poultry having a potential impact on public health could be rapidly detected, so allowing the adoption of any appropriate preventive measures, by both animal and public health authorities.

However, it is not possible to quantify more precisely the benefit of the proposed measures on public health.

As regards the prevention of an Influenza pandemic, this event may have its origin in any country in the world and may then spread into the Community due to human-to-human transmission of virus via movements of people. In this case, animal health control measures in place in the Community would have no effect in reducing that risk. However, the cost and the impact of an Influenza pandemic would be so serious that even a slight reduction of the overall risk stemming from the proposed measures should not be disregarded in the overall cost/benefit evaluation of such measures. Furthermore, if such a catastrophic event originated in the EU in the absence of appropriate and scientifically updated Community legislation on animal health, the Community, as well as MSs, would be exposed to very serious criticisms, probably not inferior to the ones made in the past in relation to the emergence and spread of Bovine Spongiform Encephalopathy.

From all the data above, it emerges that both the Community as a whole and the MSs have a clear interest in the updating of Community policy on AI control, and to allocate appropriate resources for the prevention and control of disease.

5.1.3. Measures taken following ex post evaluation

Not applicable

5.2. Action envisaged and budget intervention arrangements

Not applicable

5.3. Methods of implementation

Not applicable

6. FINANCIAL IMPACT

6.1. Total financial impact on Part B - (over the entire programming period)

(The method of calculating the total amounts set out in the table below must be explained by the breakdown in Table 6.2.)

6.1.1. Financial intervention

Commitments (in € million to three decimal places)

1 | 2 | 3 | 4=(2X3) |

Action 1 - Measure 1 - Measure 2 Action 2 - Measure 1 - Measure 2 - Measure 3 etc. |

TOTAL COST |

7. IMPACT ON STAFF AND ADMINISTRATIVE EXPENDITURE

7.1. Impact on human resources

Types of post | Staff to be assigned to management of the action using existing and/or additional resources | Total | Description of tasks deriving from the action |

Number of permanent posts | Number of temporary posts |

Officials or temporary staff | A B C | 2 - - | - - - | 2 - - |

Other human resources | - | - |

Total | 2 | - | 2 |

7.2. Overall financial impact of human resources

Type of human resources | Amount (€) | Method of calculation * |

Officials Temporary staff | 216,000 | 1 full time official per year |

Other human resources (specify budget line) |

Total | 216,000 |

The amounts are total expenditure for twelve months.

7.3. Other administrative expenditure deriving from the action

Budget line | Amount € | Method of calculation |

Overall allocation (Title A7) 1701021101 – Missions 1701021102 – Meetings A07031 – Compulsory committees 1 A07032 – Non-compulsory committees 1 A07040 – Conferences A0705 – Studies and consultations Other expenditure (specify) |

Information systems (A-5001/A-4300) |

Other expenditure - Part A (specify) |

Total |

The amounts are total expenditure for twelve months.

1 Specify the type of committee and the group to which it belongs.

I. Annual total (7.2 + 7.3) II. Duration of action III. Total cost of action (I x II) | 216,000 € 6 years 1,296,000 € |

8. FOLLOW-UP AND EVALUATION

8.1. Follow-up arrangements

The Commission will have at its disposal several ways to evaluate the future impact of the proposals:

- from the occurrence of future HPAI epidemics on poultry, it will be evident whether the measures put in place have been effective to prevent and control those epidemics;

- from the results of the regular LPAI surveillance programmes, future programmes could be better modulated to ensure that the resources allocated are proportionate to the risks posed by LPAI; this would prevent under- or over-expenditure both for the Community and MSs in connection with surveillance;

- from the control measures applied by the MSs in relation to future LPAI outbreaks and related costs, it will be more clear what the real impact of the new financial measures introduced in relation to LPAI control will be.

The Commission has already in place the necessary basic tools to gather and analyse this information in the proper manner, such as the Standing Committee for the Food Chain and Animal Health, the inspectors of the Food and Veterinary Office and the network of Community and National Reference Laboratories, whose role will be confirmed and strengthened by the current proposal. However, in the future new scientific opinions could also be useful to assist the Commission for policy formulation and fine tuning of legislation, as well as for MSs when implementing disease control measures.

The Commission has also started a process of evaluation of the whole Community Animal Health Policy, which will include questions on the cost/effectiveness of the current financial instruments to cope with animal disease surveillance, control and eradication and on ways in which producers should be induced to take all appropriate measures to reduce the risk of disease introduction onto their farms. In this context major risk factors such as density of animal populations and on-farm biohazards will be considered, together with mitigating measures and consequences on the EU budget. Based on the outcome of these studies and evaluation, alternatives to the current way Community financial support is granted to the MSs might be proposed.

8.2. Arrangements and schedule for the planned evaluation

As mentioned above, the Commission has at its disposal tools, such as the Standing Committee for the Food Chain and animal health and the network of Community and national reference laboratories; these instruments will allow

9. ANTI-FRAUD MEASURES

Not relevant

[1] SEC(2005)549.

[2] O V C […], […], […]. lpp.

[3] O V C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp.

[6] OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[7] OV L 278, 31.10.2000., 26. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/279/EK (OV L 99, 16.4.2002., 17. lpp.).

[8] OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/216/EK (OV L 67, 5.3.2004., 27. lpp.).

[9] OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1822/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[10] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 668/2004 (OV L 112, 19.4.2004., 1. lpp.).

[11] OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.

[12] OV L 139, 30.4.2004., 7. lpp.

[13] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[14] OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK.

[15] OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

[16] OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

[17] OV L 340, 31.12.1993., 21. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[18] OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

[19] OV L 38, 12.2.1998., 10. lpp.

[20] OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

[21] OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.).

[22] OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

[23] OV L 146, 11.6.1994., 17. lpp.

[24] For further information, see separate explanatory note.

[25] For further information, see separate explanatory note.

[26] For minimum information requirements relating to new initiatives, see SEC 2000 (1051)

[27] For further information, see separate explanatory note.

[28] OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[29] OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp.

[30] Lēmumā Nr. 90/424/EKK APPG vietā ir lietots novecojis termins „putnu mēris”.

[31] http://europa.eu.int/comm/food/animal/diseases/financial/risk_financing_model_10-04_en.pdf.

[32] OV C […], […], […]. lpp.

[33] OV C […], […], […]. lpp.

[34] OV C […], […], […]. lpp.

[35] OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/99/EK (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).

[36] KOM(2005)171.

[37] For further information, see separate explanatory note.

[38] For further information, see separate explanatory note.

[39] For further information, see separate explanatory note.